Sabiedrības novecošana: sociālā aizsardzība, nevienlīdzība un darba tirgus riski
Latvijas Universitātes aģentūra «LU Filozofijas un socioloģijas institūts»
Saturs Ievads
5
1. Iedzīvotāju novecošana: teorētiskās pieejas un Eiropas Savienības valstu pieredze 11 1.1. Iedzīvotāju novecošana kā globāls un sociāls fenomens
11
1.2. Novecošanas teorijas
12
1.3. Novecošanas sociālie aspekti: izmaiņas ģimenes struktūrā, veselība
15
1.4. Nodrošinājums vecumdienās: pensija un darbs
17
1.5. Veco cilvēku aprūpe
20
1.6. Attieksme pret veciem cilvēkiem un iedzīvotāju novecošanu
23
2. Attieksme pret vecumu un veciem cilvēkiem sabiedrībā, aizspriedumi un diskriminācija
29
2.1. Priekšstati par novecošanu un vecumu
30
2.2. Vecu cilvēku statuss sabiedrībā
33
2.3. Vecuma stereotipi un aizspriedumi
37
2.4. Vecuma diskriminācija
40
3. Vecu cilvēku nodarbinātības un nevienlīdzības raksturojums Eiropas Savienības un Baltijas valstīs
53
3.1. Novecošanas tendences
53
3.2. Nodarbinātība
55
3.3. Ienākumu nevienlīdzība
65
3.4. Nabadzība
73
3.5. Dzīves kvalitātes rādītāji
79
4. Pensionēšanās un nodarbinātība: nevienlīdzība, nodarbinātības iespējas un riski pirmspensijas un pensijas vecumā
83
4.1. Sabiedrības vecumstruktūra
85
4.2. Sociāli ekonomiskā nevienlīdzība vecuma griezumā
87
4.3. Nodarbinātības struktūras raksturojums vecuma griezumā
94
4.4. Priekšlaicīga pensionēšanās
102
4.5. Pensionāru nodarbinātību ietekmējošie faktori
107
5. Sabiedrības novecošanās un sociālā politika Eiropā un Baltijas valstīs
113
5.1. Novecošanās problemātika Eiropas nodarbinātības un sociālajā politikā
114
5.2. Sabiedrības novecošanās jautājumi Latvijas sociālajā politikā
118
5.3. Sociālās aizsardzības un pensiju sistēmas attīstības jautājumi Eiropas Savienībā un Baltijas valstīs
123
5.4. Veco cilvēku aprūpe un atbalsta veidi Baltijas valstīs
131
Kopsavilkums
145
Summary
157
Literatūra un avoti
169
Pielikums
178
4
Ievads
Sabiedrības novecošana uzskatāma par dabisku parādību modernizācijas procesā, to veicina vidējā dzīves ilguma palielināšanās, dzimstības samazināšanās un citi faktori. Tā ir vairāk vai mazāk aktuāla problēma visās Eiropas valstīs. Kopš neatkarības atgūšanas Baltijas valstu sabiedrības piedzīvojušas straujas ekonomiskas, politiskas un sociālas pārmaiņas. Pārmaiņu procesa aktuālās problēmas kavējušas pievērst nopietnu uzmanību sabiedrības novecošanai kā sociālai problēmai. Sabiedrībai novecojot, vecāka gadagājuma iedzīvotāji kļūst par nozīmīgu cilvēkresursu daļu, to nodarbinātība, ņemot vērā veselības un izglītības problēmas, kļūst par aktuālu sociālās politikas jautājumu. Tāpēc bija svarīgi veikt pētījumu par sabiedrības novecošanu Baltijas valstīs, īpaši Latvijā un Igaunijā, kur demogrāfiskā situācija ir ļoti saspringta. Pētījumā dots teorētisks sabiedrības novecošanas raksturojums, analizēta vecu cilvēku situācija Baltijas valstīs nodarbinātības, sociālās nevienlīdzības un sociālās politikas aspektos. Plašākā kontekstā Baltijas valstis analizētas salīdzinājumā ar ES dalībvalstīm un Baltijas jūras reģiona valstīm. Demogrāfiskās prognozes ir līdzīgas visām Eiropas valstīm – kā attīstītas tirgus ekonomikas, tā pārejas ekonomikas valstīm. Nākamajās desmitgadēs pieaugs iedzīvotāju novecošana, t.i., pieaugs veco cilvēku īpatsvars iedzīvotāju sastāvā, kā arī palielināsies to cilvēku daļa, kam vecumā nepieciešama palīdzība un aprūpe. Abām tendencēm nepieciešama zināma sociāla adaptācija attiecībā uz darbu, ģimenes dzīvi 5
un sociālo aizsardzību. Baltijas valstis pieder pie pārejas ekonomikas valstīm, kur demogrāfiskās izmaiņas cieši saistītas ar sociāli politiskām izmaiņām. Pārejas ekonomikas valstu sociāli politiskās izmaiņas 20. gadsimta pēdējās desmitgadēs saistītas ar lielas daļas iedzīvotāju dzīves apstākļu pazemināšanos. Tas ir vispārzināms, ka pāreja no plānveida uz tirgus ekonomiku ir veicinājusi sabiedrības polarizāciju. Jaunas ekonomikas veidošanos raksturo ienākumu atšķirību palielināšanās starp 20% bagātāko un 20% nabadzīgāko iedzīvotāju. Šīm valstīm raksturīgi zemi pabalsti un sabiedrisko resursu trūkums to nodrošināšanai. Vecie cilvēki ir skaidri identificējami kā sociālās atstumtības riska grupa. Pārejas uz tirgus ekonomiku negatīvie efekti izpaužas kā paredzamā dzīves ilguma samazināšanās un mirstības palielināšanās darbspējas vecuma cilvēku, īpaši vīriešu vidū. Pētījums «Sabiedrības novecošana: sociālā aizsardzība, nevienlīdzība un darba tirgus riski Baltijas valstīs» tika veikts EEZ finanšu grantu shēmas «Akadēmiskie pētījumi» apakšprojekta (reģ. Nr. EEZ08AP-14) ietvaros laikā no 2008. gada oktobra līdz 2010. gada oktobrim. Pētījuma mērķis bija izpētīt un salīdzināt sabiedrības novecošanas izpausmes Baltijas valstīs sociālās aizsardzības, nevienlīdzības, sociālās politikas un nodarbinātības aspektos. Šī monogrāfija ir balstīta uz pētījuma rezultātiem, bet nav domāta kā atskaite par pētījumu. No pētījumā analizētajiem jautājumiem esam izvēlējušies, mūsuprāt, svarīgākos: sabiedrības novecošanas teorētisko skaidrojumu apkopojums, attieksme pret veciem cilvēkiem un veco cilvēku stāvokļa raksturojums, veco cilvēku nodarbinātība un sociālā aizsardzība. Latvijā ierasta prakse ir noteiktu tēmu izpēti sākt ar datu ieguvi, kvantitatīvos pētījumos tas saistīts ar reprezentatīvu aptauju veikšanu. Kopumā šāds pētījums ir dārgs process un prasa lielu ieguldījumu datu ieguvē. Tāpēc izvēlējāmies citu pieeju – analizēt statistikas (Eurostat un atsevišķu valstu statistikas pārvalžu) datus un tādu starptautiski salīdzinošu pētījumu datus, kuros Latvija ir piedalījusies. Mūsu mērķiem atbilda divi šādi pētījumi: apsekojums «Kopienas statistika par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem» (EUSILC), ko Latvijā veic Centrālā statistikas pārvalde, un Eiropas Sociālā pētījuma (EES) 3. un 4. posma «Novecošanas pieredzes un izpausmes» dati. Par EU-SILC primāro datu izmantošanu mēs maksājām no projektam piešķirtās naudas, bet summa bija ievērojami mazāka, 6
nekā to būtu prasījusi jaunas aptaujas veikšana. EES datus Latvija kā pētījuma dalībvalsts varēja izmantot bez maksas. Pirms raksturojam sīkāk abus pētījumus, kuru datus esam analizējuši, gribam pieminēt vēl vienu nozīmīgu starptautiski salīdzinošu pētījumu, kura dati būtu ļoti noderīgi sabiedrības novecošanas problēmu analīzei, bet kurā diemžēl Latvija nepiedalās. Tas ir Eiropas veselības, novecošanas un pensionēšanās pētījums «Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe» (SHARE, http://www.share-project.org). Šajā pētījumā novecošana tiek pētīta trīs aspektos: veselība un labklājība (well-being), ekonomiskais statuss un līdzdalība darba tirgū, sociālie tīkli un ģimenes saites. Aptaujas izlasi veido iedzīvotāji, kas vecāki par 50 gadiem. Pētījums ir sākts 2002. gadā. Pirmā viļņa aptaujā 2004./2005. gadā piedalījās 12 valstis, nākamajā vilnī 2006./2007. gadā pievienojās Čehija, Polija un Īrija. 2010. gadā pētījumam pievienojušās Igaunija, Ungārija, Portugāle un Slovēnija. Eiropā šis pētījums tiek augstu vērtēts tā starpdisciplinārā rakstura, longitudinālās pieejas un starptautiski salīdzināmo datu dēļ (Börsch-Supan, Hank, Jürges, Schröder 2009: 293–300). Latvijas piedalīšanās šajā pētījumā būtu ļoti nozīmīga, jo nodrošinātu starptautiski salīdzināmus datus par novecošanu kā individuālā, tā sociālā līmenī. Turpmāk dots īss raksturojums par diviem nozīmīgiem Eiropas pētījumiem, uz kuru datu analīzes pamata sagatavota šī monogrāfija. Apsekojums «Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem» (EU-SILC). Projekts tiek īstenots visās ES valstīs ar mērķi iegūt šķērsgriezuma un longitudinālus datus par tādiem sociāliem jautājumiem kā dzīves kvalitāte kopumā, sociālā atstumtība un nabadzība. EU-SILC pirmo reizi tika īstenots 2003. gadā sešās ES dalībvalstīs un Norvēģijā, pēc kuru iniciatīvas tas tika izveidots. Gadu vēlāk projekts ietvēra jau 12 ES dalībvalstis un trīs valstis, kuras nebija ES sastāvā. 2005. gadā, pēc pievienošanās ES, arī Latvijā pēc standartizētas EU-SILC metodoloģijas tika uzsākta datu iegūšana, ko līdz pat šim brīdim veic Centrālā statistikas pārvalde. Apsekojuma gaitā tiek aptaujātas visas personas mājsaimniecībā, kas vecākas par 16 gadiem. Saskaņā ar pētījuma rotācijas shēmu, katrā nākamajā pētījuma posmā ¾ no iepriekšējā posmā aptaujātajām mājsaimniecībām tiek apsekotas atkārtoti. Tātad katrs respondents divu gadu laikā var tikt novērots vienu vai divas reizes tajos gadījumos, ja 7
viņa mājsaimniecība tiek atlasīta atkārtotai aptaujai. Aptaujas anketa ietver katra mājsaimniecības locekļa demogrāfisko raksturojumu, ekonomisko aktivitāti, kā arī profesionālo raksturojumu. Mājsaimniecības līmenī EU-SILC satur informāciju par mājsaimniecības sastāvu un ekonomisko stāvokli, kopējiem mājsaimniecības ienākumiem, hipotekārajiem kredītiem, mājokļa apstākļiem un citiem mainīgajiem. Mūsu izpētē kvantitatīvai analīzei tiek izmantoti šķērsgriezuma datu kopas EUSILC UDB 2007 (3. versija, publicēta 2010. gada augustā) un EUSILC UDB 2008 (1. versija, publicēta 2010. gada augustā).1 Eiropas Sociālais pētījums (ESS) ir viens no nozīmīgākajiem regulāriem akadēmiskiem sociāliem apsekojumiem Eiropā, kas tiek īstenots kopš 2001. gada ar ES, Eiropas Zinātnes fonda un dalībvalstu zinātni finansējošo institūciju atbalstu. Pētījums vērsts uz drošticamu, salīdzināmu un brīvi pieejamu datu iegūšanu par vērtību un attieksmju izmaiņām sociāli nozīmīgos jautājumos Eiropas valstīs. ESS aptaujas instrumentāriju veido divas daļas, katrā no kurām tiek iekļauti aptuveni 120 mērījumi. «Pamata» (core) daļa no viena pētījuma posma uz citu posmu tiek saglabāta relatīvi nemainīga, savukārt divi–trīs «rotējošie» tematiskie moduļi tiek iekļauti anketā pēc noteikta laika intervāla (dažādos pētījuma posmos tiek iekļauti atšķirīgi moduļi). Kopumā anketa veidota ar mērķi iegūt informāciju, kas ļauj sekot līdzi izmaiņām un tendencēm visplašākajā sociālo parādību un attieksmju lokā (piemēram, mediju izmantošana; sociālā uzticēšanās; ieinteresētība un līdzdalība ar politiku saistītajos procesos; pārvaldes efektivitātes vērtējumi; morālās, politiskās un sociālās vērtības; sociālā atstumtība; nacionālā, etniskā un reliģiskā piederība; labklājības līmenis, veselība un drošība u.c.). Katrā pētījuma posmā anketā tiek iekļauts padziļināts jautājumu bloks sociāli demogrāfisko pazīmju mērījumiem, kas šajā gadījumā, pētot un analizējot veco cilvēku stāvokli Latvijas sabiedrībā dažādu valstu kontekstā, nodrošina īpaši vērtīgu informāciju. Gados veco cilvēku stāvokļa analīzei un salīdzinājumam dažādās valstīs esam izmantojuši ESS pētījuma 3. un 4. posma datu kopas, t.i., 2006./2007. gadā un 2008./2009. gadā veikto aptauju datus. 1
8
Atruna: Eiropas Komisija neatbild par zinātnieku analīzes rezultātiem un secinājumiem, kas balstīti uz EU-SILC datiem un izklāstīti šajā publikācijā.
ESS pētījuma 3. posma lauka darbs Latvijā tika realizēts 2007. gadā.2 Mūsu pētījumā izmantotas pazīmes, kas raksturo «dzīves gaitas organizācijas» mērījumus. Pētnieciskā pieeja ļauj fiksēt dzīves gaitu kā strukturētu notikumu virkni, noskaidrojot, kāda rīcība iezīmē pāreju no viena dzīves posma uz citu, kā arī ļauj noskaidrot, kādas ir cilvēku gaidas un potenciāls attiecībā uz dzīves gaitas plānošanu. Galvenie mērķi, kādēļ šie jautājumi tiek iekļauti aplūkotā pētījuma instrumentārijā, atbilst arī mūsu analīzes pētnieciskajiem jautājumiem. ESS 4. posms Latvijā veikts 2009. gadā.3 Monogrāfijā aplūkoto problēmu analīzē šie dati īpaši svarīgi, tā kā šī posma viena no galvenajām izpētes problēmām ir «novecošanas pieredzes un izpausmes». Pētījuma indikatoru izstrāde bāzējas sociālās psiholoģijas teorētiskajos konceptos – dzīves gājuma (life course) teorētiskajās pamatno stādnēs. Konkrētajā pētījumā iekļautie mērījumi attiecas uz šādiem komponentiem: vecuma stereotipi, attieksme pret novecošanu, starppaaudžu kontakti, starppaaudžu attiecības, novecošanas pieredze. Bez minēto pētījumu datu masīviem analīzē izmantoti Eurostat, Baltijas valstu statistikas pārvalžu un Latvijas Darba tirgus pētījumu dati (2005–2009), kā arī ekspertu intervijas ar pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāju sociālās iekļaušanas, sociālās aizsardzības un nodarbinātības politikas veidotājiem un pētniekiem Baltijas valstīs. Monogrāfijas pirmā nodaļa «Iedzīvotāju novecošana: teorētiskās pieejas un Eiropas Savienības valstu pieredze» ir teorētiskās literatūras un pētījumu apkopojums par novecošanas dažādiem aspektiem. Šajā nodaļā īsi raksturota iedzīvotāju novecošanas ietekme uz ģimeni, nodarbinātību, sociālo aprūpi un sabiedrības attīstību kopumā. Turpmākajās nodaļās šie procesi raksturoti un analizēti, balstoties uz statistikas un pētījumu datiem. Monogrāfijas otrā nodaļa «Attieksme pret vecumu un veciem cilvēkiem sabiedrībā, aizspriedumi un diskriminācija» balstīta uz ESS pētījuma datu analīzi, kā arī uz datiem par diskrimināciju darba 2
3
Latvijā pētījumu finansēja Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija. Metodoloģijas adaptāciju un lauka darbu veica LU Filozofijas un socioloģijas institūts. Realizētās izlases apjoms n=1970. Kopumā datu failā iekļauti 423 pazīmju mērījumi. Realizētās izlases apjoms n=1800. Datu kopā iekļauto pazīmju skaits pārsniedz 450.
9
tirgū, kas iegūti programmas «Darba tirgus pētījumi» projekta «Labklājības ministrijas pētījumi» projektā «Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās problēmas». Nodaļā salīdzinātie dati liecina, ka Latvijā un citās postsociālisma valstīs veco cilvēku statuss ir zemāks, vecuma diskriminācijas izplatība lielāka nekā pārējās Rietumeiropas valstīs. Tāpēc vecuma stereotipi un kopumā attieksme pret veciem cilvēkiem kļūst par šķērsli vecu cilvēku ekonomiskās aktivitātes veicināšanai. Trešajā nodaļā «Vecu cilvēku nodarbinātības un nevienlīdzības raksturojums Eiropas Savienības un Baltijas valstīs», balstoties uz statistikas datiem, raksturotas vecu cilvēku nodarbinātības tendences, ienākumu nevienlīdzība, salīdzinot ar jaunākām vecuma grupām, nabadzības izplatība vecu cilvēku vidū un veco cilvēku dzīves kvalitāte. Šajā nodaļā apkopotie dati dod priekšstatu par stāvokli Eiropas Savienības valstīs kopumā, parāda Baltijas valstis šajā kontekstā un skaidri iezīmē Latvijas situāciju. Salīdzinājums liecina, ka Latvijai daudz jādara, lai statistikas rādītāji visās minētajās jomās kļūtu labāki. Ceturtās nodaļas «Pensionēšanās un nodarbinātība: nevienlīdzība, nodarbinātības iespējas un riski pirmspensijas un pensijas vecumā» pamatā ir EU-SILC datu analīze. Apskatītas līdzīgas tēmas kā iepriekšējā nodaļā, taču vairāk pievēršot uzmanību izmaiņu tendencēm un ietekmējošiem faktoriem. Šajā nodaļā meklētas atbildes uz jautājumiem, kāpēc Latvijā veco cilvēku vidū bezdarba līmenis ir augstāks nekā citās valstīs un kādi faktori ietekmē cilvēka lēmumu aiziet pensijā vai palikt darba tirgū. Piektajā nodaļā «Sabiedrības novecošanās un sociālā politika Eiropā un Baltijas valstīs» dots īss pārskats par novecošanas problemātikas risinājumiem Eiropas Savienības, Baltijas valstu un Latvijas sociālajā politikā. Nodaļa balstīta uz dokumentu analīzi un intervijām ar sociālās politikas ekspertiem. Lielāka uzmanība pievērsta sociālai aprūpei, īpaši ilgstošās aprūpes organizēšanai Baltijas valstīs. Grāmatu izdošanai esam sagatavojuši 2012. gada beigās – gada, ko Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija pasludinājusi par Eiropas gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei, lai arī turpmāk uzturētu spēkā novecošanās problēmu aktualitāti un rosinātu tās risināt katram savā dzīvē un mūsu sabiedrībā kopumā. 10
Grāmata ir pieejama Latvijas grāmatnīcās un bibliotēkās, kā arī LU Filozofijas un socioloģijas institūta informācijas kabinetā (Akadēmijas laukumā 1, 5. stāvā). fsi@lza.lv http://www.fsi.lu.lv/
Summary
The research project «Ageing of society: social protection, inequality and labour market risks in Baltic countries» was implemented within a sub-project of the grant scheme «Academic research» (Nr. EEZ08AP-14) between October 2008 and October 2010. The objective of the project was to research and compare manifestations of society ageing in the Baltic countries in the aspects of social protection, inequality, social policy and employment. This monograph is based on the research results. Of the various questions investigated within the project, the main five are represented in the chapters of this book: theoretical approaches to society ageing, attitudes towards people of age, employment of older people, and social protection of the elderly. The research is based on secondary data analysis and expert interviews. The data used for analyses includes statistical information (Eurostat and national statistics offices), as well as information provided by international comparative surveys in which Latvia was represented: European Union Statistics on Income and Living Conditions and European Social Survey (rounds 3 and 4). The overview of social policy is based on interviews with experts, policy makers and researchers, in the fields of social inclusion, social protection and employment policy in the Baltic countries. Changes in the demographic composition of the population have been similar in all three Baltic countries since the restoration of independence: just as in the majority of other European countries, 157
the proportion of the elderly in the population has been increasing. The proportion of the elderly is similar in all Baltic States: In 2008, it was 17.2% in Estonia and Latvia and 15.8% in Lithuania. In 2010, the proportion reached 17.3%, 17.1% and 16% respectively. At the moment, approximately one in four people in Europe is a pensioner. Pensioners make up 25% of the total population in Latvia, 27.1% in Lithuania, and 28.4% in Estonia. In Latvia, similarly to the rest of Europe, there is one person older than 65 per four people at the ages 15–64.
To obtain a full-text hard copy of this publication, please contact the Institute of Philosophy and Sociology: — e-mail: fsi@lza.lv — address: LUFSI Sociology department Akademijas laukums 1–509 Riga, LV-1940 LATVIA
158