«Latvijas emigrantu kopienas» — pirmie aptaujas rezultāti by LU Filozofijas un socioloģijas institūts

LATVIJAS EMIGRANTU KOPIENAS Nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika

2015. gada 26. janvārī

Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

Īsi par pētījumu Pētījums uzsākts 2014. gada janvārī un noslēgsies 2015. gada augustā Finansējums:

 90,13% Eiropas Sociālais Fonds, aktivitāte «Cilvēkresursu piesaiste zinātnei»

 9,67% valsts līdzfinansējums  0,20% LU FSI un LU līdzfinansējums

Īsi par pētījumu  LU Filozofijas un socioloģijas institūts sadarbībā ar Ekonomikas un vadības fakultāti

 Neatkarīga 11 migrācijas pētnieku un 5 piesaistītu ekspertu grupa

Kāpēc šis pētījums? Pēdējo 10 gadu laikā vien no Latvijas izbraukuši 220 000 Vairāk nekā 10% Latvijas valstspiederīgo dzīvo ārpus Latvijas, un to skaits turpina augt Arvien vairāk izbrauc jauni cilvēki, arvien biežāk – ar visām ģimenēm (vai pievienojas savai ģimenei)

Emigrācija sūtītājvalstij var nozīmēt ievērojamu cilvēkkapitāla zaudējumu un saasināt demogrāfijas problēmas, bet ko aizbraukšana nozīmē emigrantiem pašiem, viņu ģimenēm un bērniem?

 Mērķis – ne tikai skaitļi, bet padziļināts situācijās izvērtējums no Latvijas emigrantu perspektīvas, sasaistē ar reālām politikas iniciatīvām Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

Ar ko šis pētījums ir īpašs? Vēsturē lielākā Latvijas diasporas aptauja

 14 068 intervijas 118 valstīs  Gandrīz 200 padziļinātās intervijas 6 valstīs

 Citas metodes (novērojumi, bērnu zīmējumu analīze, u.c.) Lielākā no vienas valsts izbraukušo emigrantu aptauja Eiropā Pirmā aptauja, kas piedāvā vispārināmus datus par latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem ārpus Latvijas Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

Pateicamies Pētnieku grupa pateicas katram, kas piedalījās pētījumā, kā arī mūsu informatīvajiem atbalstītājiem!

Pētījums – pamats sistemātiskai informācijas ieguvei par ārpus Latvijas dzīvojošajiem mūsu tautiešiem (migrācijas monitoringam) Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

GALVENĀS ATZIŅAS

Cik daudzi plāno atgriezties?  Lai gan lielākā daļa Latvijas valstspiederīgo atgriezties šobrīd neplāno, Latvija netiek «norakstīta» pavisam Tuvāko 6 mēnešu laikā

Ne 6 mēnešu laikā, bet tuvāko 5 gadu laikā

Ne 5 gadu laikā, bet Vecumdienās

Varbūt, pie noteiktiem apstākļiem

12%

14%

40%

Nekad

30%

Ar skatu uz nākotni Lai atgrieztos, jābūt iespējām nodrošināt ģimeni, stabilitātes un drošības sajūtai

Aizbraukušie nav «zuduši» Latvijai: lielākā daļa joprojām jūtas piederīgi savai valstij un tautai, taču ļoti strauji asimilējas bērni Saglabājot saikni ar Latviju, latvisko identitāti un valodu, būtiski palielinās atgriešanās iespēja un veiksmīga bērnu iekļaušanās Latvijas skolu sistēmā un sabiedrībā kopumā Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

Migrācija kā ‘problēma’? Emigranti paši visbiežāk atzīst, ka šobrīd jūtas laimīgāki Mīts par Latvijas emigrantiem kā zemi kvalificētiem strādniekiem nav gluži patiess – daudzi spēj sevi profesionāli realizēt tieši ārpus Latvijas Darbs un mācības ārzemēs daudziem sniedz zināšanas un pieredzi, kā arī vērtīgus kontaktus Lielais Latvijas diasporas apjoms paver iespējas dažāda veida sadarbībai un ekonomikas attīstībai Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

Diaspora kā mūsu nācijas daļa Diasporā vērojama ārkārtīga neuzticēšanās Latvijas valdībai un priekšstats par to, ka tādi cilvēki kā viņi valdību neinteresē Nepieciešams veiksmīgāks valsts un diasporas dialogs un ar darbiem apliecināta diasporas interešu pārstāvniecība Rūpes par visiem valstspiederīgajiem, neatkarīgi no tautības, vecuma, ienākumu līmeņa un citiem faktoriem Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

KĀPĒC ATGRIEŽAS?

Kāpēc daļa tomēr atgriežas? Padziļinātās intervijas ar tiem, kas atgriezušies:

 Ģimene un draugi Latvijā  Ilgas pēc mājām, Latvijas «Skraidīt plikām kājām pa pļavu», Latvijas ēdiens, u.c.

 Valoda  Nevēlas dzīvot kaut kur kā svešinieki, bet netiek pieņemti kā savējie

 Emigrācijas ieguvumi vairs nešķiet tik nozīmīgi, lai paliktu ārzemēs Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

Nostaļģija «Mana preference nav nauda, ja es, protams, varu izdzīvot. Mana preference ir atrasties tajā vidē, kas man ir patīkama, un būt gan ar dabu kopā, gan ar cilvēkiem, ar ko jūtos labi.»

 (Vīrietis, 36 gadi, atgriezies no Vācijas)

«Sēdi Anglijā un sapņo, cik forši – atbrauc mājās no darba vakarā un aizej turpat pie mājas upītē nopeldies. Tur nekā tāda nav. Tu sēdi uz sava asfalta, dzīvo un skaties uz trakajām lapsām, kas riņķī skraida.»

 (Vīrietis, 32 gadi, atriezies no Anglijas) Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

Kas kavē atgriezties? Latvijā nevaru atrast man pieņemamu darbu

Latvijā man nav pietiekams sociālais atbalsts (dažādi pabalsti, pensija u.tml.)

Esmu iekārtojies/-usies uz dzīvi šeit, ārzemēs

Latvijā man nav profesionālās izaugsmes un/vai uzņēmējdarbības iespēju

Esmu vīlies/-usies Latvijas valstī

Neesmu drošs/-a vai bērns saņems nepieciešamo atbalstu, iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā

Lielākā daļa ģimenes un draugu nedzīvo Latvijā

Nenokārtotas parādsaistības, kredīti Latvijā

15 0

 Jārada skaidra pārliecība par valsts pozitīvu virzību un stabilu attīstību!  Latvijas uzdevums ir ar darbiem rādīt, ka valstī notiek virzība deklarēto attīstības mērķu sasniegšanai Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

Nestabilitāte Latvijā «… bija varianti – vai nu braukt uz Zviedriju un dzīvot stabilu dzīvi, vai nu palikt Latvijā un dzīvot uz jautājuma. Nu, noteikti, ka stabilā dzīve ir tas, uz ko cilvēki tiecas. Tas arī bija mans lēmums, ka es aizbraucu.»

 (Vīriets, 28g., Zviedrija)

Ko nozīmē «aizbraukt» vai «atgriezties»? Migrācija nav vienkāršs vienvirziena process:

 Palikšana uz dzīvi ārzemēs ne vienmēr ir

plānota

 Par mūsdienu iezīmi arvien vairāk kļūst transnacionālisms: 18% Latvijas valstspiederīgo dzīvo gan Latvijā, gan citā valstī

Dzvīvo āpus Latvijas

Lielākoties ārpus Latvijas

Pārmaiņus Latvijā un ārzemēs

Lielākoties Latvijā

 Atgriešanās Latvijā nebūt nenozīmē, ka paliks: ap 40% no Latvijas aizbrauca atkārtoti

Migrācija veicina transnacionālas identitātes veidošanos: 24% jūtas kā pasaules pilsoņi

Jāpaplašina izpratne par migrāciju

Aizbrauca no Latvijas Aizbrauca no Latvijas Pārcēlās uz pirmoreiz ne pirmo reizi pašreizējo valsti no citas valsts

Transnacionālisms kā dzīvesveids «Kad es pēc Francijas pieredzes atgriezos Latvijā, man bija liels prieks… Pēc pusotra gada viens no iemesliem kādēļ es braucu projām bija arī tas, ka man vienkārši bija par šauru un pārāk garlaicīgi. Man ļoti patīk braukt atpakaļ [uz Latviju], bet es nezinu kurā brīdī tas būs, un es šobrīd nejūtos piesaistīta nevienai valstij.» Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

Kas biežāk plāno atgriezties (5 gadu laikā)? Vai Jūs domājat, ka atgriezīsieties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā tuvāko 5 gadu laikā?

Latvieši Jauni cilvēki līdz 30 gadu vecumam (izņemot ārzemēs studējošos)

100%

Noteikti nē

Vīrieši, īpaši ar zemu izglītības līmeni 75%

Drīzāk nē

Tie, kas darbā neizmanto savu kvalifikāciju Tie, kas iepriekš dzīvoja mazpilsētās un laukos

Varbūt pie noteiktiem apstākļiem

50%

Tie, kam Latvijā ir ģimene Īrijā un bijušajās Padomju Savienības republikās dzīvojošie

Drīzāk jā 25%

Noteikti jā

Tie, kas jūtas piederīgi Latvijai 0%

Tie, kas ir optimistiskāk noskaņoti par Latvijas ekonomikas stāvokli un tās attīstību

Visi kopā

Latvieši

Krievi

Citi

IDENTITĀTE, VALODA UN ATTIEKSME PRET VALSTI

Saikne ar Latviju Saikne ar Latviju visbiežāk nav zudusi:

Latviešu piesaistes sajūta Latvijai un mītnes zemei atkarībā no ārzemēs pavadītā laika

 63% (t.sk. 71% latviešu un 49% krievu) Latvijas valstspiederīgo jūtas cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju, kas ir vairāk nekā ar valsti, kurā dzīvo šobrīd ārzemēs pavadītais laiks

 67% regulāri seko ziņām par Latviju

Cieši

Vairāk nekā 10 gadus 6-10 gadus

Mītnes zemi

 Latviešu emigrantu piesaisti Latvijai maz ietekmē

Ļoti cieši

3-5 gadus 1-2 gadus Līdz gadam

 91% Latvijā ir draugi, 71% vismaz reizi nedēļā

Vairāk nekā 10 gadus

sazinās ar tuviniekiem Latvijā

 65% ir draugi no Latvijas mītnes zemē; 25% (t.sk. 33% latviešu) piedalās Latvijas diasporas On-line grupās un vēstkopās.

Latviju

6-10 gadus

 63% atzīmē Jāņus un 62% vismaz šad tad klausās latviešu mūziku *Kopš 2012. gada 13% no aizbraukušajiem mājās palicis dzīvesbiedrs, 10% - pirmskolas vecuma bērns, 12% skolas vecuma bērns. Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un

3-5 gadus 1-2 gadus Līdz gadam 0

diasporas politika

Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

100

Valodas saglabāšana  Dzīvojot ārzemēs, latviešu valodas lietojums ģimenē būtiski samazinās

Sarunvaloda ģimenē Latviešu

Krievu

Citā

 Bērni ātri asimilējas – mītnes zemes valodas zināšanas latviešu bērniem ir labākas nekā latviešu valodas zināšanas

75 67 62

 70% latviešu ir svarīgi, lai bērns brīvi

50 42

pārvaldītu latviešu valodu; 21% – lai zinātu to vismaz sarunvalodas līmenī

32 25

Jānodrošina atbalsts latviešu valodas un identitātes uzturēšanai diasporas bērniem!

visi

29 20

vīrietis

sieviete

Ģimenē Latvijā runāja latviešu valodā

Bērnu valodu lietojums «Jā, un tas, ka man meitenes pāranglikojās, viņām bija četri gadi un maziem bērniem ļoti ātri valoda, viss, viņas elementārus vārdus vairs latviski nezina ar visu to, ka mums bija noteikums, ka mājās jārunā latviski, jo viņas, kad spēlējās, viņas runāja tikai angliski. [..] Viņas gāja skolā, viņām viss notika angliski un trīs gadi bērns nav pieaudzis cilvēks, kuram ir pilns vārdu krājums.»

 (Sieviete, 30 gadi, atgriezās Latvijā) Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

Diaspora par valsti un valsts par diasporu Vērojama ārkārtīga neuzticēšanās Latvijas valdībai



56% skalā no 0 līdz 10 sniedz vērtējumu ‘0’, vid. vērt.1,5



Vairāk uzticas mītnes zemes valdībai: vid. vērt. 5,9

78% ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo uzskata, ka Latvijas valdību neinteresē tādi cilvēki kā viņi



īpaši krievu tautības cilvēki un Latvijas nepilsoņi,



tie, kuriem nav augstākās izglīības.

59% nav dzirdējuši par reemigrācijas plānu Tie 7% kas ne vien dzirdējuši, bet arī zina, ko plāns paredz, ir jo pārliecinātāki, ka valdībai viņi neinteresē Pozitīvāks priekšstats – tiem, kas zina par plānu, bet ne ko tas paredz

«Latvijas valdību neinteresē tādi cilvēki kā es» Drīzāk piekrītu 20% Ne piekrītu, ne nepiekrītu 13% Drīzāk nepiekrītu 6% Pilnīgi piekrītu 58%

Pilnībā nepiekrītu 3%

«Politiķiem Latvijā patiesi rūp ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo situācija» Ne piekrītu, ne nepiekrītu 11%

Drīzāk nepiekrītu 28%

Drīzāk piekrītu 5% Pilnīgi piekrītu 4%

Kā veidojas valsts un diasporas dialogs? Cik labi valstī pārstāvētas diasporas intereses? Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

Pilnībā nepiekrītu 52%

«Atņemto māju sajūta» Ja Tu gribētu atgriezties, vai Tu varētu atgriezties? «Principā jā. Atpakaļ jau īsti nav kur atgriezties. Kas tad gaida Latvijā? 8 lati bērnu nauda. [..] Bez naudas. Latvijā ir ļoti jauki, ja ir nauda. [..]»  (sieviete, 49, Berlīne)

Tad principā jūs tā kā mēģinājāt visu laiku noturēties Latvijā, bet īsti nebija to iespēju? «Do posļedņevo, ņepoverite, do posļedņevo (līdz pēdējam, neticēsiet, līdz pēdējam – krieviski) gribējām palikt. Gaidījām, ka būs kaut kas labāks, bet nē – nav!»  (sieviete, 38, Zviedrija) Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

DZĪVE ĀRPUS LATVIJAS

Kā iet mūsu tautiešiem ārzemēs? Vidējā apmierinātība Emigranti kopumā ir apmierinātāki ar dzīvi nekā Latvijā palikušie un daudzviet – apmierinātāki nekā mītnes zemes iedzīvotāji

Kā iet mūsu tautiešiem ārzemēs? Vidējā apmierinātība ar dzīvi kopumā

Austrālija

Kanāda

ASV

Īrija

Dānija

Norvēģija

Zviedrija Lielbritānija

Vācija

Mītnes zeme

Krievija

Vai ārzemēs jūtas labāk nekā Latvijā? 2000.–2014. g. emigranti 100%

Neapmierinātāks 75%

50%

Tikpat apmierināts

25%

Apmierinātāks 0%

2000–2014 2000–2014 2000–2014 2000–2014 2000–2014 2012–2014 Dzīve kopumā

Darbs

Mājoklis

Attiecības ar cilvēkiem ārpus ģimenes

Ģimenes dzīve

Finansiālie apstākļi tur un šeit; mūsējiem un vietējiem Ņemot vērā Jūsu mājsaimniecības kopējos ienākumus, kā jums izdodas «savilkt galus kopā», t.i., nomaksāt nepieciešamos ikdienas izdevumus?

Emigranti

Visi Lielbritānija

Vācija

Norvēģija

Ar lielām grūtībām

Ar grūtībām

Ar nelielām grūtībām

Visi iedzīvotāji, 2013. g. Latvijas emigranti, 2014. g.

Visi iedzīvotāji, 2013. g. Latvijas emigranti, 2014. g. Latvijas iedzīvotāji (16–64 g. veci), 2013. g. Latvijā pirms aizbraukšanas, 2000-2014 Ārzemēs, 2014. g. 0%

25%

50%

75%

100%

Ko dara mūsu tautieši ārzemēs? Galvenā nodarbošanās ārzemēs pirmajā gadā pēc ierašanās (2000.–2014. gados) un šobrīd 100%

Citi ekonomiski neaktīvie 75%

Bērnu kopšana u.tml.

Studijas, prakse 50%

Darba meklētājs 25%

Uzņēmējs, pašnodarbinātais

Algots darbs 0%

Pirms aizbraukšanās Latvijā

1. gadā

2014.g. Ārzemēs

2013.g. Latvijas iedzīvotāji (15–64 g. veci)

Vīriešu nodarbinātības izmaiņas ārzemēs 100%

Citi ekonomiski neaktīvie Bērnu kopšana u.tml.

75%

Studijas, prakse 50%

Darba meklētājs Uzņēmējs, pašnodarbinātais

25%

Algots darbs 0%

1. gadā

2014. g.

Pamatizglītība

1. gadā

2014. g.

Vidējā izglītība

1. gadā

2014. g.

Augstākā izglītība

1. gadā

2014. g.

Visi

Profesionālā mobilitāte un kvalifikācijas izmantošana 100%

39% no ārzemēs strādājošiem 21. gadsimta emigrantiem lielā mērā izmanto darbā savu kvalifikāciju, izglītību; augstskolu beidzējiem – 57%

Nav informācijas

75%

Vienkāršās profesijas

50%

Kvalificēti strādnieki 25%

Vad./Spec. Kalp./Pakalp. Kval. strād. Vienk. prof.

Kalpotāji, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki Vadītāji, speciālisti

Pēdējā profesija Latvijā

Salīdzinot ar pēdējo darbu Latvijā, 24% strādā zemāk kvalificētā profesijā, bet 7% – augstāk (par 20% nav infomācijas)

100%

Nav informācijas

75%

Vienkāršās profesijas

50%

Kvalificēti strādnieki

25%

7% jau ārzemēs mainīja profesiju «augšup»

Pamatizglītība

Vidējā izglītība Augstākā izglītība

Kalpotāji, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki Vadītāji, speciālisti

Saites ar Latviju Nereti ar Latviju saista ne vien sociālās, bet arī ekonomiskās saites:

 40% Latvijā ir nekustamais īpašums  6% – darbs Latvijā un vēl 3% – bizness Latvijā Šīs saites daudzi plāno arī attīstīt:

 25% 21. gs. emigrējušo domā, ka nākotnē varētu nodibināt uzņēmumu Latvijā, izveidot vai palīdzēt izveidot biznesa sadarbību ar Latvijas partneriem

 Ap 40% plāno vai pieļauj iespēju nopirkt īpašumu Latvijā Diasporas lielais apjoms paver iespējas dažāda veida sadarbībai un ekonomikas attīstībai! Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

2015. gada laikā plašāka informācija…  Grāmatā latviešu un angļu valodā (vasarā/rudenī)  Žurnāla «Akadēmiskā dzīve» speciālizdevumā  Zinātniskos rakstos  Elektroniski (pamatinformācija)

 Mūsu vietnēs www.migracija.lv un www.fsi.lu.lv

Mūsu mērķi  Sniegt migrācijas stāvokļa sākotnējo novērtējumu  Izstrādāt migrācijas un reemigrācijas procesu novērtēšanas metodoloģiju

 Analizēt nacionālo identitāti emigrantu kopienās, un tās lomu integrācijā mītnes zemes sabiedrībā vai atgriešanās plānos

 Sniegt diasporas politikas, t.sk. reemigrācijas pasākumu un komunikācijas instrumentu, zinātniski-metodisko atbalstu

 Izvērtēt atsevišķu rīcībpolitiku (ārzemju studiju kreditēšana, reemigrācijas veicināšanas politika, migrācijas uzskaite) efektivitāti Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

Pētāmo jautājumu loks Līdz šim pētījumi pamatā koncentrējušies uz migrācijas apjoma un cēloņu novērtēšanu, bet ar migrāciju saistīto problēmu loks ir daudz plašāks: Kā dzīvo mūsu tautieši āzemēs un kā tie integrējas mītnes zemes sabiedrībā Vai tiek saglabāta saikne ar latviju un nacionālā identitāte

Kādus informācijas kanālus izmanto, ar kādu informāciju apmainās sociālajos medijos Cik aktīva ir tīklošanās ar latviešu diasporu āzremēs Kas palīdz vai apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū Latvijā, atgriežoties no ārvalstīm Kāda loma ir studiju kreditēšanas iespējām un darbiekārtošanās pakalpojumu piedāvājumam ārvalstīs Kāda informācija vai atbalsts būtu nepieciešama tiem, kas apsver iespēju atgriezties

Kā lēmumu atgriezties ietekmē emigrantus sociālā atmiņa un citi jautājumi Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika Projektu līdzfinansē Eiropas sociālais fonds – vienošanās Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040

Paldies par uzmanību! inta.mierina@lu.lv inese.supule@lu.lv mihails.hazans@lu.lv

LATVIJAS EMIGRANTU KOPIENAS Nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika