Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marģinalizācijas riski by LU Filozofijas un socioloģijas institūts

LATVIJAS JAUNATNES PORTRETS: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte

LATVIJAS JAUNATNES PORTRETS: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

LU Akadēmiskais apgāds

UDK 316(474.3) La805 Monogrāfija sagatavota un izdota LU pētniecības projekta «Latvijas jaunatnes portrets: vērtības, integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski» (2007–2008) un LZP projekta Nr. 05.1929. «Sociālās atstumtības riska faktori: jaunieši Latvijas sabiedrībā» (2005–2008) ietvaros Monogrāfija apspriesta un rekomendēta publicēšanai LU Filozofijas un socioloģijas institūta Zinātniskās padomes sēdē 2008. gada 4. novembrī

Zinātniskie recenzenti: Dr. habil. phil. Maija Kūle Dr. iur. Andrejs Vilks

Literārā redaktore: Ināra Stašulāne Makets un vāka noformējums: Ieva Tiltiņa

Grāmatas noformējumam izmantotas Silvas Seņkānes, Elizbetes Nīmanes un Ulda Indriksona fotogrāfijas © LU pētniecības projekts «Latvijas jaunatnes portrets: vērtības, integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski», 2008 © LU aģentūra «Filozofijas un socioloģijas institūts», 2009 © LU Filozofijas un vēstures fakultāte, 2009 © Ritma Rungule, Ilze Koroļeva, Ilze Trapenciere, Ieva Kārkliņa, Māris Goldmanis, Inta Mieriņa, Sigita Sniķere, Aleksandrs Aleksandrovs, Mārcis Trapencieris, Silva Seņkāne, 2009

ISBN 978-9984-45-142-8

SATURS Priekšvārds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Ritma Rungule

1. Jaunatnes pētniecība Latvijā . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11 Ilze Koroļeva, Ritma Rungule, Ilze Trapenciere Jaunatnes problēmu izpētes vēsture Latvijā . . . . . . . . . . . .

Galvenās pētījumu tēmas . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Jaunatnes pētniecība Eiropas kontekstā . . . . . . . . . . . . .

2. Jaunieši Latvijas izglītības sistēmā. . . . . . . . . . . . . . . . 37 Ieva Kārkliņa, Ilze Trapenciere Izglītības sistēmas un tās dalībnieku raksturojums . . . . . . . . .

Latvijas izglītība Eiropas un starptautiskā kontekstā

. . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Kopsavilkums

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 71 Māris Goldmanis, Inta Mieriņa Ekonomiskās aktivitātes raksturojums: nodarbinātības veidi, bezdarbs

Pirmās darba pieredzes iegūšana . . . . . . . . . . . . . . . .

Darba un mācību apvienošana . . . . . . . . . . . . . . . . .

Iekļaušanās darba tirgū pēc mācību beigšanas un to ietekmējošie faktori . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 101 Profesijas izvēle un darbs atbilstoši iegūtajai specialitātei Kopsavilkums

. . . . . . 109

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 120

4. Jauniešu sociālā iekļaušana un sociālās atstumtības riski . . . . 129 Ritma Rungule, Ieva Kārkliņa Pāreja no izglītības uz darbu: teorētiskās pieejas . . . . . . . . . . 130 Sociālās atstumtības riskam pakļautie jaunieši Latvijā . . . . . . . . 134 Kopsavilkums

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 142

5. Jauniešu identitāte un līdzdalība . . . . . . . . . . . . . . . . 145 Ilze Koroļeva, Ritma Rungule, Sigita Sniķere, Aleksandrs Aleksandrovs Identitāte kā piederība . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 146

Jauniešu aktivitāte un līdzdalība . . . . . . . . . . . . . . . . 164 Kopsavilkums

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 185

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

6. Jauniešu vērtības un nākotnes plāni. . . . . . . . . . . . . . . 189 Ilze Koroļeva Jauniešu vērtīborientācijas un tās ietekmējošie faktori Patstāvīgas dzīves uzsākšana

. . . . . . . 190

. . . . . . . . . . . . . . . . . 200

Nākotnes plāni izglītības un darba jomā . . . . . . . . . . . . . 205 Kopsavilkums

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 209

7. Jaunieši un atkarības . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 211 Ilze Koroļeva, Māris Goldmanis, Inta Mieriņa, Sigita Sniķere, Mārcis Trapencieris Smēķēšanas izplatība jauniešu vidū . . . . . . . . . . . . . . . 213 Alkohola lietošana

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 220

Alkohola lietošanu ietekmējošie faktori

. . . . . . . . . . . . . 234

Narkotisko vielu lietošanas izplatība . . . . . . . . . . . . . . . 243 Kopsavilkums

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 253

8. Atkarību izraisošo vielu lietošana: riska un aizsargājošo faktoru ietekmes analīze . . . . . . . . . . . . . . 259 Ilze Koroļeva, Inta Mieriņa, Sigita Sniķere Teorētiskās pieejas raksturojums . . . . . . . . . . . . . . . . 260 Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz vielu lietošanu . . . . . . . 265 Kopsavilkums

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 293

Grafiti kā komunikācijas veids . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 297 Silva Seņkāne

Pielikumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 301 A Portrait of Latvian Youth Today: Integration in Society and Marginalization Risks. Summary . . . . . . . . . . . . . . . . . 335

PRIEKŠVĀRDS

Jau pasen – 1986. gadā kinorežisors Juris Podnieks savas filmas nosaukumā jautāja: «Vai viegli būt jaunam?» Šis jautājums ir aktuāls joprojām. Taču mēs šai grāmatā nez vai spēsim sniegt izsmeļošu atbildi uz to. Katrai sabiedrībai ir svarīgi noskaidrot, kas notiek ar jauniešiem, kā tiek pavadīts dzīves posms starp bērnību un pieaugušā statusu, ko parasti saucam par jaunību. Atbildes var būt dažādas, tās atkarīgas no laikmeta, sabiedrības kultūras, arī veida un metodēm, kā atbildes tiek meklētas un kā jauniešu problēmas tiek pētītas. Var teikt, ka sabiedrība, kas neinteresējas par jauniešiem un viņu veidošanos par patstāvīgiem sabiedrības locekļiem, maz domā par savu nākotni un pēctecību. Lai raksturotu Latvijas jaunatni 21. gs. sākumā, esam izvēlējušies socioloģiska portreta žanru. Tas nozīmē, ka rak stām par to, ko var noskaidrot un atklāt ar socioloģiskām pētniecības metodēm. Galvenokārt tā ir informācija, kas iegūta no jauniešiem, bet tas tomēr nav jaunatnes «pašportrets», jo akcenti ir mūsu salikti. Šis ir jau otrais Latvijas jaunatnes portrets, ko veidojam. Pirmais iznāca pirms desmit gadiem (1999) un bija 90 gadu otrās puses jauniešu portretējums. Mainījies laiks, mainījušies jaunieši, un mainījies arī autoru kolektīvs – tas kļuvis plašāks, un arī mūsu pieredze kļuvusi bagātāka un daudzveidīgāka.

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Bez tādām pētniecēm kā Ilze Koroļeva, Ilze Trapenciere, kas jau ilgstoši nodarbojas ar jaunatnes problēmu izpēti, autoru kolektīvu papildinājuši jaunie zinātnieki un doktoranti – Inta Mieriņa, Māris Goldmanis, Ieva Kārkliņa, Sigita Sniķere, Aleksandrs Aleksandrovs un Mārcis Trapencieris. Šajā grāmatā jauniešu dzīve skatīta plašākā kontekstā, paturot prātā domu, ka veidojam Eiropas Savienības dalībvalsts jauniešu socioloģisku portretu. Šeit vēl skaidrāk nekā iepriekš iezīmējas jauniešu individualizācijas tendences. Faktiski jēdziens «jaunatne» ir kļuvis par metaforu bez konkrēta sociāla rak sturojuma, jo to veido dažādas sociālas grupas. Jaunatne ir tikpat daudzveidīga kā sabiedrība, bet to vieno noteiktas vecuma robežas, pāreja no bērna uz pieaugušā statusu. Tas notiek dažādi, esam centušies parādīt līdzīgo un atšķirīgo šajā procesā. Tāpēc grāmatā vairāk rakstām par jauniešiem, jauniešu grupām, jaunatnes jēdzienu kā vispārīgāku esam likuši tikai nosaukumā. Grūti dažos vārdos pateikt, kāda ir Latvijas jaunatne. Dažāda. Vispārinot un salīdzinot dažādas grupas, iespējams esam šo daudzveidību vienkāršojuši, bet ceram, ka lasītājam šai portretā izdosies saskatīt Latvijas jaunatnes daudzveidīgo tēlu. Grāmatā analizēti dažādu pētījumu dati. Lai varētu spriest par to pamatotību un ticamību, pirmajā nodaļā dots veikto pētījumu rak sturojums – īsa jaunatnes pētījumu vēsture Latvijā. Tas darīts arī tāpēc, lai pārējās nodaļas atslogotu no gariem metodoloģijas aprak stiem, galveno uzmanību pievēršot procesiem un problēmām. Grāmatā galvenokārt analizējam pēdējā laikā veiktos pētījumus, taču tiek izmantoti arī salīdzinājumi ar pirms desmit un vairāk gadiem iegūtiem datiem, tāpēc pētījumu apskats ir plašāks un iestiepjas dziļāk pagātnē nekā citu nodaļu saturs. Pārējās nodaļas veidotas atbilstoši tēmām. Galvenās vienojošās problēmas vispārināti ir minētas grāmatas nosaukumā: jauniešu integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski. Taču, tāpat kā neapskatām jaunatni kā tādu, nerakstām arī tieši par integrāciju un marginalizāciju. Jauniešu integrācija sabiedrībā notiek pakāpeniski un konkrēti: iegūstot izglītību un iekļaujoties darba tirgū, pārejā no izglītības uz nodarbinātību, no skolas uz darbu veidojas galvenās integrācijas problēmas. Mūsdienu sabiedrībā šī pāreja vairs nenotiek tik paredzami un standartizēti kā padomju laikā, kad jaunieši pēc izglītības ieguves tika «sadalīti» pa darbavietām. Jo process standartizētāks, jo vieglāk pamanīt tos, kas paliek ārpus vienotā plūduma vai atrodas uz robežas, t.i., ir pakļauti marginalizācijas riskam. Ja pārejas ceļi ir dažādi un katrs individuāli meklē savu vietu darba tirgū un sabiedrībā kopumā, tad mazāk ir arī standartizētu modeļu un grūtāk noteikt, kurš «iekļaujas», kurš «atrodas uz robežas» un kurš vispār «neiekļaujas sabiedrībā». Tāpēc, analizējot pārejas procesu no izglītības uz nodarbinātību, rak stām par sociālās atstumtības, nevis marginalizācijas risku, pievēršot uzmanību jauniešu grupām, kas šajā procesā ir neizdevīgākā stāvoklī nekā citi. Integrācija sabiedrībā notiek, jauniešiem iesaistoties skolas, savas organizācijas, dzīvesvietas un valsts mēroga aktivitātēs. Kopā darbojoties, veidojas jauniešu piederības izjūta, kas ir viens no ļoti būtiskiem sociālās identitātes aspektiem. Darbībā un pieredzē veidojas arī jauniešu vērtības un izkristalizējas dzīves plāni. Liekot akcentu uz integrāciju kā individuālu un refleksīvu aktivitāti,

Priekšvārds

paliek ēnā politiskais uzstādījums: ko dara sabiedrība, kā sabiedrība integrē jauniešus. Tāpat kā vecāki, kuru bērni jau izauguši, sabiedrība vairs nevar pilnībā vadīt un kontrolēt šo integrācijas procesu. Sabiedrība var censties būt pievilcīga, var radīt apstākļus, lai jaunieši vēlētos un varētu integrēties, bet jauniešiem ir izvēle – viņi var izvēlēties arī citas sabiedrības. Atkarību izraisošo vielu lietošana rada ne tikai marginalizācijas un sociālās atstumtības riskus, bet apdraud arī jauniešu veselību, tāpēc šai problēmai grāmatā pievērsta liela uzmanība. Esam centušies parādīt atkarības vielu lietošanas izplatības apjomu un tendences, kā arī analizēt to lietošanu veicinošos un no tās aizsargājošos faktorus. Iespējams, šo vielu lietošanas izplatība ir viens no individualizācijas pieauguma negatīviem aspektiem – sociālām saitēm vājinoties, pieaug atkarības vielu lietošanas risks. Mūsu veidotais jaunatnes portrets ir socioloģisks, jo tā radīšanai izmantotas socioloģiskas metodes. Taču portretu varētu veidot arī ar citām metodēm un citās tehnikās, piemēram, grafiti. Grafiti vērtējums var būt visai pretrunīgs – no demokrātiskas ielu mākslas līdz vizuālam vides piesārņojumam. Grafiti ir arī jauniešu pašizpausmes veids, tāpēc grāmatas mākslinieciskajam noformējumam izvēlējāmies LU Sociālo zinātņu fakultātes docentes Silvas Seņkānes pētījuma par grafiti subkultūras izpausmēm materiālus. Grāmatas beigās sniegts īss S. Seņkānes komentārs par grāmatas ilustrācijās un pilsētas vidē redzamo grafiti. Šādi nobeidzot grāmatu, vēlamies pateikt, ka dažādas jauniešu subkultūras mūsu pētījumos nav apskatītas, tā var būt tēma citam portretam. Grāmata tapusi ar Latvijas Zinātnes padomes un Latvijas Universitātes finansiālu atbalstu. Latvijas Zinātnes padomes grantu finansējums ir ļāvis ilgstoši pievērsties jaunatnes pētniecībai un izveidot pētnieku kolektīvu, kas ar to nodarbojas. Latvijas Universitātes projekta finansējums, ko saņēmām ar Vēstures un filozofijas fakultātes palīdzību, nodrošināja šīs grāmatas sagatavošanu un izdošanu. Paldies Latvijas Zinātnes padomei un Latvijas Universitātei! Paldies arī visiem jauniešiem, kas piedalījušies aptaujās, intervijās un fokusgrupu diskusijās! Būsim gandarīti, ja Jums un citiem jauniešiem šeit apkopotā informācija noderēs, veidojot savu dzīves ceļu!

Autoru kolektīva vārdā Ritma Rungule

1 JAUNATNES PĒTNIECĪBA LATVIJĀ1 Ilze Koroļeva, Ritma Rungule, Ilze Trapenciere Sākumā sniegsim ieskatu jaunatnes socioloģiskajā izpētē, ar kuru LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki nodarbojas jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem. Nepretendējot uz visaptverošu pārskatu par pētījumiem mūsu valstī, šajā nodaļā atspoguļoti galvenie jaunatnes pētniecības virzieni, problēmas un dots ieskats atsevišķos pētījumos, kuri, pēc autoru domām, bijuši būtiski jaunatnes problemātikas izpētē. Šāds pārskats nepieciešams, lai labāk saprastu turpmākajās nodaļās sniegto Latvijas jauniešu dzīves portretējumu. Šeit vairāk tiek akcentēta jaunatnes pētījumu attīstība pētāmo problēmu un izmantoto metožu aspektā, turpmākajās nodaļās, balstoties uz pētījumu datiem, dots atsevišķu jaunatnes dzīves jomu raksturojums un analīze. Jaunatnes problēmu izpēte vienmēr bijusi sociologu uzmanības lokā. Mainoties sabiedrībai, mainās arī «jaunatnes jautājuma» uzstādījums un risinājumu meklējumi jauniešu problēmām. «Jaunatnes jautājums» ietver sevī sabiedrības un valdības skatījumu par to, kā notiek jaunu cilvēku iekļaušanās sabiedrībā, no vienas puses – vai šis process ir labvēlīgs pašiem jauniešiem, no otras – vai tas 1

Nodaļas saīsināts variants publicēts grāmatā: Tisenkopfs, T. (Red.) (2009). Socioloģija Latvijā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

nerada draudus sabiedrībai, vai jauniešu deviantā uzvedība neapdraud kārtību sabiedrībā. «Jaunatnes jautājuma» uzstādījums atšķiras pēc tā, kāda loma šajā procesā tiek atvēlēta pašiem jauniešiem: ja akcents likts uz sabiedrības struktūrām, tad uzmanība pievērsta tam, kā jaunieši tiek iekļauti sabiedrībā; ja akcents likts uz indivīdiem, tad uzmanības lokā ir tas, kā jaunieši paši iekļaujas un risina savas dzīves jautājumus. Pirmajā gadījumā tiek uzsvērta sabiedrības un institūciju atbildība, analizēti strukturālie faktori, kas ietekmē jauniešu iekļaušanos sabiedrībā. Otrajā gadījumā tiek uzsvērta indivīda atbildība, analizēti biogrāfiskie faktori, subjektīvās izvēles un risinājumi, pārejot pieaugušā statusā. 20. gs. beigās vairāk dominēja sabiedrības struktūrās balstītas pieejas, bet šodien arvien vairāk tiek uzsvērta indivīda aktivitāte – jaunieši netiek integrēti sabiedrībā pēc vienotiem standartiem, bet izvēlas katrs savu individuālu ceļu. Pēdējos gados jaunatne kā pārejas procesā esoša sociāla grupa piesaistījusi dažādu valstu sociologu uzmanību tieši kontekstā ar sabiedrībā notiekošajām pārmaiņām. Sabiedrības pārmaiņu ietekme uz jauniešu dzīvi kļuvusi par aktuālu izpētes tēmu. Jauniešu dzīve saistībā ar sabiedrības pārmaiņām daudzpusīgi analizēta Glāzgovas universitātes sociologu Endija Ferlonga un Freda Kartmela atkārtoti izdotajā monogrāfijā (Furlong, Cartmel 2007). Līdzīgs pētījums sadarbībā ar Lankašīras universitāti veikts arī Krievijā (Чупров, Зубок, Уильямс 2003). Jaunatnes pētniecība Latvijā ir attīstījusies saistībā ar jau minētajām izmaiņu tendencēm. Mūs no citiem atšķir lielāks akcents uz pētījumiem, iespējams, tas saistīts ar straujajām pārmaiņām, ko Latvija piedzīvojusi pēdējās desmitgadēs. Veikts daudz pētījumu par dažādiem jauniešu dzīves aspektiem, daļa no tiem atskaišu veidā sagulusi pasūtītāju plauktos, daļa publicēta atsevišķos izdevumos, tomēr par jauniešu problēmām arvien vēl maz ir apkopojošu teorētisku darbu, kam pietrūcis laika un pasūtītāju intereses. Par Latvijas sociologu darbību jauniešu pētniecībā var runāt divos aspektos: jauniešu problēmu izpēte dažādās dzīves jomās un jaunieši kā pētniecības objekts, lai noskaidrotu ne tikai specifiskas jauniešu problēmas, bet arī citas sabiedrībā aktuālas tēmas. Biežāk izmantotā pieeja ir pētīt jauniešus, lai noskaidrotu jaunatnes problēmas, taču Latvijas socioloģijas vēsturē ir daži pētījumi, kas, pētot jauniešus, aptvēruši plašāku sabiedrības problēmu loku. Tāds ir Tālivalža Vilciņa vadībā veiktais pētījums «Profesiju prestižs un profesiju izvēle mūsdienās» (1965.–1968. g.) un starptautiskais longitudinālais pētījums «Paaudzes ceļi un gaitas» (1983.–1993. g.). Šādā skatījumā jaunatnes socioloģiju varam uzskatīt par vienu no vecākajām socioloģijas nozarēm Latvijā.

Jaunatnes problēmu izpētes vēsture Latvijā Jaunatnes socioloģisku izpēti Latvijā aizsāka Tālivaldis Vilciņš ar pētījumu «Profesiju prestižs un profesiju izvēle mūsdienās» (Vilciņš 1968). Pētījuma objekts bija 1965. gada Latvijas PSR vispārizglītojošo dienas vidusskolu absolventi. Profesijas izvēle tika apskatīta kā sociāls process, pētījumā noskaidroti

1. Jaunatnes pētniecība Latvijā

objektīvie un subjektīvie faktori, kas jaunietim liek izvēlēties noteiktu profesionālo virzību. Ar pētījuma palīdzību bija iecerēts risināt teorētiskas problēmas, piemēram, noskaidrot izplatītāko profesiju prestižu vidusskolas absolventu vidū, izzināt jauniešu dzīves plānus, analizēt to, kā profesijas prestižs un jauniešu dzīves plānu realizēšana ir saistīta ar konkrētiem vēsturiskajiem apstākļiem u.tml. Pētījumā izmantotā datu ieguves metode bija aptauja (abiturientu un klašu audzinātāju), kā arī dokumentu analīze, izmantojot arhīvu, statistisko ziņu materiālus, iestāžu grāmatvedību, periodiskos izdevumus u.c. avotus. Aptaujas tika veiktas 1965. un 1966. gadā. Pētījumā tika aptaujāti 1184 abiturienti no 32 Latvijas vidusskolām. Pētnieki atlasīja 55 visizplatītākās un raksturīgākās profesijas, kuras jauniešiem bija jāsaranžē. Tika noskaidrots, ka par prestižākajām profesijām jaunieši uzskata: 1) ārsta, 2) lidotāja, 3) radiotehniķa, 4) literatūras un mākslas darbinieka un 5) augstskolas pasniedzēja profesiju. Attiecīgi piecas viszemāk novērtētās profesijas 1968. gadā bija: 51) grāmatvedis, rēķinvedis, 52) darbvedis, 53) komunālo uzņēmumu darbinieks, 54) laukkopības strādnieks, 55) lopkopības strādnieks (Vilciņš 1968). Ievērojama jaunatnes pētniecības daļa saistīta ar Latvijas Zinātņu akadēmijas, no 1998. gada – Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta (LU FSI) sociologu darbību. Jaunatnes pētījumi jau vairāk nekā divdesmit gadus ir viens no šī institūta pētnieciskajiem virzieniem. Par sākumu var uzskatīt 20. gs. septiņdesmito gadu beigas, kad LZA Filozofijas un tiesību institūta Socioloģijas nodaļa (vadītāja M. Ašmane) veica pētījumus par studentu dzīves veidu, vērtībām un attieksmēm, kas balstījās uz studentu aptauju augstskolās (1978.– 1980.g.). Pētījuma rezultāti publicēti rakstu krājumos krievu valodā. Pētījumos tolaik piedalījās B. Zepa, D. Fišmeistare, J. Krutskiha, V. Čerenkovs, I. Trapenciere, I. Medne, B. Bēra. Par publikācijām, kurās analizēti studentu dzīves dažādi aspekti, B. Bēra, V. Čerenkovs un I. Trapenciere 1983. gadā saņēma Zinātņu akadēmijas balvu jaunajiem zinātniekiem. Viens no nozīmīgākajiem jaunatnes pētījumiem Latvijā, kas realizēts galvenokārt Filozofijas un socioloģijas institūtā laika posmā no 1983.gada līdz 1998. gadam un lielā mērā ir noteicis patstāvīgu pievēršanos jaunatnes izpētei, ir starptautiskais longitudinālais pētījums «Paaudzes ceļi un gaitas». Šim pētījumam gribētos veltīt plašāku izklāstu.

Longitudinālais projekts «Paaudzes ceļi un gaitas» 2 Ieskats projekta norisē Longitudinālais pētījums «Paaudzes ceļi un gaitas» («Path of the Generation», turpmāk – PG) ir daļa no liela starptautiska projekta ar tādu pašu nosaukumu. Līdz šim tas ir vienīgais tāda apjoma pētījums Latvijas sociālo pētījumu vēsturē, tas ir arī viens no nedaudzajiem šāda veida pētījumiem visā bijušajā PSRS teritorijā un Austrumeiropā. 2

Nodaļas pamatā ir teksts no Ilzes Koroļevas izstrādātā promocijas darba «Dzīves sasniegumu un apmierinātības subjektīvā vērtējuma sociālās determinantes».

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Par tā aizsākumu idejiski var uzskatīt 1965. gadā Igaunijā Tartu universitātē uzsākto pētījumu, kura objekts bija 1966. gada vidusskolu absolventi. Pētījuma ietvaros sociologu mērķis bija noskaidrot, kā jaunieši iekļaujas dažādās sabiedrības struktūrās. Longitudinālā pētījuma metode dod iespēju ilgstošā laika periodā izsekot un novērot noteiktas sociālās grupas attīstību un tās ietvaros notiekošās transformācijas, periodiski aptaujājot vienus un tos pašus respondentus. Pētījuma otrais posms sekmīgi tika realizēts 1969. gadā, trešais – 1973. gadā, bet ceturtais – 1979. gadā. Iegūtā pieredze pamudināja vienu no pētījuma iniciatoriem un vadītājiem – tolaik Igaunijas ZA Filozofijas un socioloģijas nodaļas direktoru profesoru M. Titmu uzsākt jaunu starptautisku salīdzinošu longitudinālu projektu. Astoņdesmito gadu sākumā pēc M. Titmas ierosinājuma un izstrādātās programmas toreizējo padomju republiku zinātnieki uzsāka jaunā pētnieciskā projekta koncepcijas konkretizāciju un darba plāna sagatavošanu. Viens no projekta pamatmērķiem bija izsekot jauniešu integrācijas procesam pieaugušo dzīvē (pārejai no jauniešu statusa pieaugušo statusā, kas atspoguļotos tādās dzīves sfērās kā izglītības ieguve, darbs un ģimene) dažādos PSRS reģionos. Pētījuma pirmais posms tika realizēts 1983. gadā 15 reģionos – republikās, kopumā aptaujājot 41 919 vidējo mācību iestāžu absolventus. PG ietvaros bija paredzēts pētīt tās paaudzes dzīves gaitas, kas dzimusi laika posmā no 1965. līdz 1967. gadam un ieguvusi vidējo izglītību 1983. gadā (atsevišķos reģionos līdz 1985. gadam). Pētījuma 2. posmā, kas notika 1988.–1990. gadā, tika aptaujāts 26 750 jauniešu dažādos PSRS reģionos, 3. posmā – 1992.–1993. gadā tika aptaujāts 18 000 jaunu vīriešu un sieviešu deviņās neatkarīgās valstīs, kuras bija atdzimušas pēc PSRS sabrukuma. Šajā posmā atsevišķos rajonos sākotnējā izlase tika palielināta ar vidusskolu nebeigušajiem jauniešiem, kuri bija dzimuši tajā pašā gadā kā vidusskolu beigušie. Pētījuma ceturtais posms tika realizēts 1998. gadā. Pilns longitudināla pētījuma cikls tika realizēts Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Jekaterinburgas apgabalā Krievijā, Tadžikijā un Harkovas apgabalā Ukrainā. Pētījuma gaitā tika savākta informācija par būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē jaunatnes integrācijas procesu pieaugušo dzīvē: sociālās vides raksturojums (ģimenes lielums un sastāvs u.c.), mājas dzīves organizācija, izglītības un darba pieredze, dažādas indivīda aktivitātes, vērtības un mērķi, kā arī sabiedrības institucionālie faktori, kas nosaka izglītības, darba un citas līdzdalības iespējas sabiedriskajā dzīvē. Projekta sākotnējā iecere bija izsekot izlasē iekļauto respondentu dzīves gājumam līdz 30 gadu vecumam, kad lielākā daļa cilvēku parasti ir apguvusi galvenās pieaugušo dzīves sfēras un ieguvusi vairāk vai mazāk stabilu sociālo pozīciju. Atsevišķo pētījuma posmu organizācijai bija jāatspoguļo galvenie notikumi cilvēka dzīvē. Vidējās izglītības iegūšana tika uzskatīta par pirmo pieturas punktu šajos notikumos. Projektu visā tā realizācijas laikā ir vadījis profesors M. Titma. Uzsākot PG projektu, tika izmantota gan pieredze, kas gūta, pētot 1966. gada vidusskolu beidzēju dzīves ceļus Igaunijā, gan līdzīgos pētījumos ASV, kuru objekts arī

1. Jaunatnes pētniecība Latvijā

bija vidējā līmeņa mācību iestāžu otrā un pēdējā kursa studenti (sk. pētījumu «High School and Beyond» (HS&B), kura autori ir tādi ievērojami zinātnieki kā Džeimss Koulmens (James Coleman), Tomass Hofers (Thomas Hoffer) un Sellijs Kilgors (Sally Kilgore), 1982. g.). Tas deva iespēju salīdzināt ASV un PSRS iegūtos datus plašā tematiskā dzīves ceļa kontekstā: izglītība, ģimenes dzīve, darba karjera, audzināšana, vērtīborientācijas u.c. Latvijā longitudinālais pētījums visos posmos tika realizēts kā šī starptautiskā pētījuma sastāvdaļa. Pētījums sākts 1983. gadā LZA Filozofijas un tiesību institūtā. Tā pirmo posmu vadīja doc. Maija Ašmane (LZA Filozofijas un tiesību institūts), piedalījās un atsevišķas pētījuma daļas koordinēja Brigita Zepa, Aivars Tabuns (tolaik Rīgas Politehniskais institūts), Āzijs Ivanovs, Signe Dobelniece, Silva Seņkāne (Latvijas Valsts universitāte), Janīna Krutskiha, Ilze Trapenciere un citi (LZA Filozofijas un tiesību institūts). Pētījuma otro posmu koordinēja LZA Filozofijas un tiesību institūta sociologu grupa (vad. M. Ašmane), sadarbojoties ar Latvijas Valsts universitātes sociologu grupu (vad. Ā. Ivanovs), Rīgas Politehniskā institūta sociologu grupu (B. Zepa, A. Tabuns) un Daugavpils Pedagoģiskā institūta sociologu grupu (vad. V. Menšikovs). Sākot ar trešā posma realizāciju (1992. g.), Latvijas pētnieku grupā ienāca jauni speciālisti. Tobrīd Filozofijas un socioloģijas institūta zinātniskās līdzstrādnieces I. Trapenciere un I. Koroļeva uzsāka darbību PG Starptautiskās Zinātniskās padomes sastāvā. Pētījuma trešo un ceturto posmu Latvijā organizēja un vadīja tobrīd FSI zinātniskā līdzstrādniece Ilze Koroļeva. Pētījuma metodoloģiskās izstrādes un datu analīze nacionālā mērogā tika veikta Latvijas Zinātnes padomes (LZP) granta «Jaunatnes vieta sabiedrības struktūrās» ietvaros Ritmas Rungules vadībā. Pēdējā etapa aptaujas koncepcija un metodika tika izstrādāta ciešā sadarbībā ar vadošajiem ASV sociologiem – prof. Dž. S. Koulmenu, prof. Čārlzu Bidvelu (Charles Bidwell), prof. Barbaru Šneideri (Barbara Schneider) (Čikāgas universitāte, Čikāgas Nacionālais sabiedriskās domas pētīšanas centrs – NORC) un prof. Nensiju Tumu (Nancy Tuma) (Stenforda universitāte). Longitudinālā pētījuma stratēģija Atsevišķu PG pētījuma posmu organizāciju jau sākotnēji bija paredzēts saistīt ar galvenajiem notikumiem cilvēka dzīvē. Bet pētījums kļuva unikāls un tā vērtība pieauga sakarā ar kardinālajām pārmaiņām sabiedrības dzīvē, kas norisinājās pēc Padomju Savienības sabrukuma. Šo jauniešu paaudzi vienoja tas, ka tā bija augusi un izglītību ieguvusi tipiskā padomju sistēmā, bet savu patstāvīgo dzīvi uzsāka pavisam citā sabiedriski ekonomiskajā sistēmā. Galvenie posmi individuālās dzīves ceļā sakrita ar fundamentālu sociālo pārmaiņu laiku. Pētnieku grupas rīcībā nonāca informācija par vienas vecuma kohortas jauniešiem bijušajās padomju valstīs. Tas pavēra lielisku iespēju salīdzināt jauniešu dzīves gaitas valstīs ar dažādu tirgus ekonomikas un demokrātijas attīstības līmeni, analizēt jauno sabiedrisko struktūru ietekmi uz dzīves un pašrealizācijas iespējām. Turklāt jāņem vērā, ka individuālās izvēles faktori attiecībā pret

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

sociālajiem un normatīvajiem ierobežojumiem indivīda dzīves gājumā bija socioloģiski maz pētīta problēma (tāda tā ir arī mūsdienās). PG pirmajā posmā uzmanība galvenokārt veltīta jaunatnes «pašnoteikšanās» problēmu izpētei, kas Rietumu socioloģijā ir salīdzināms ar labi pazīstamajiem «statusa iegūšanas» pētījumiem. Pētījuma teorētiskajā koncepcijā tika izvirzīta hipotēze, ka jaunā cilvēka dzīves gaitu nosaka individuāla mērķu un rīcības izvēle galvenajās dzīves sfērās – izglītībā, profesionālajā karjerā, darba un laulības dzīvē, sabiedriskā stāvokļa iegūšanā u.tml. Galvenie indikatori bija saistīti ar respondenta izcelsmi un ietvēra jautājumus gan par vecāku (ģimenes) vietu sociālajās struktūrās, gan par sadzīves apstākļiem un attiecībām ģimenes ietvaros. Otrais tēmu loks bija saistīts ar vidi, kurā respondents dzīvo, ietverot tādus rādītājus kā izglītības sistēmas organizācija makrosociālā līmenī, sabiedriskie sakari, darba apstākļi un mikrosociālā vide mājās. Trešais tēmu loks saistīts ar jaunā cilvēka iespējām, ievirzēm, paradumiem un veselības stāvokli, vērtību sistēmu, t.i., dzīves pamatorientācijām un plāniem, pašnovērtējumu, izglītības un darba iespējām, līdzdalību sabiedriskajās aktivitātēs (sociāli politiskā sfēra, sports, pašdarbība u.tml.). Kopumā pirmajā posmā uzmanība galvenokārt pievērsta jauniešu individuālajām īpašībām, vērtību sistēmai, attieksmei pret izglītību un darbu, profesijas un izglītības ceļa izvēli, jaunieša ģimenes raksturojumam. Jauniešiem, iegūstot pieaugušo statusu, būtībā bija dotas tikai divas iespējas: vai nu uzsākt darba karjeru, vai arī izvēlēties ceļu uz augstākās izglītības iegūšanu (Titma, Saar 1995). Pētījuma otro posmu bija plānots veikt četrus – piecus gadus pēc vidējās izglītības iegūšanas – 1988.–1990. gadā – laikā, kad daļa respondentu turpināja mācības vai arī gatavojās pabeigt augstskolu, bet daļai jauniešu, kuri bija uzsākuši strādāt, beidzās adaptācijas periods pirmajās darbavietās. Šī posma mērķis bija izsekot vidējo mācību iestāžu absolventu adaptācijas procesam augstskolās un darbavietās. Taču jau pirmajā posmā iegūto datu analīze vedināja izmainīt pētījuma konceptuālo ievirzi. Iegūtie dati liecināja, ka sociālismā pastāvošās sabiedriskās struktūras un institūti (īpaši ekonomiskajās, reģionālajās un izglītības sfērās) daudz lielākā mērā nosaka jauno cilvēku dzīves gaitu nekā viņu individuālās pašnoteikšanās iespējas, personisko mērķu un rīcības izvēle. Tāpēc salīdzinājumā ar sākotnējo ieceri mazāka uzmanība tika pievērsta individuālajai izvēlei un plānu realizācijai, vairāk akcentējot jautājumus, kas atklātu respondentu saistību ar legālajām sabiedrības struktūrām un to radītajām iespējām. Galvenais uzdevums bija noteikt dažādu respondentu grupu sociālo stāvokli un to raksturojošos parametrus, izsekot jauniešu dzīves gājumam līdz tam brīdim, kad tiek sasniegts noteikts sociāls statuss un kad notiek izmaiņas paaudzes vērtību sistēmā. PG trešais posms tika veikts 1992.–1993. gadā, kad bija noticis padomju sistēmas sabrukums un neatkarību ieguvušajās valstīs īstenojās pāreja uz jaunu sociāli ekonomisko sistēmu. Respondentu dzīvē bija pagājuši deviņi–desmit gadi pēc vidējās izglītības iegūšanas. Atbilstīgi pētījuma sākotnējai iecerei bija gaidāms, ka vairums respondentu savā dzīvē būs sasniedzis zināmu stabilitātes pakāpi. Taču sabiedrībā notikušās pārmaiņas nevarēja neietekmēt arī pētāmās paaudzes dzīvi.

1. Jaunatnes pētniecība Latvijā

Sociālisma sabiedrībā dzīve kopumā, neskatoties uz notiekošajām pārmaiņām (pāreja no vienas sociālās grupas citā, izmaiņas sociālajā stratifikācijā u.tml.), bija stabila un droša. Valsts deva izglītību un stabilas darba iespējas, taču vienlaikus indivīdu izaugsmes iespējas bija visai ierobežotas. Pastāvēja ievērojamas atšķirības starp institucionālajām organizācijām, bet relatīvi nelielas tās bija indivīdiem viena un tā paša tipa institucionālās organizācijas ietvaros. Pāreja uz tirgus ekonomiku sabiedrībā palielināja kā veiksmes, tā arī zaudējuma iespējas. Tirgus ekonomika radīja milzīgu un daudzveidīgu iespēju spektru un struktūru, kas palielina dzīves gājuma sarežģītību. Arī jaunajiem cilvēkiem nācās pieņemt arvien vairāk individuālu lēmumu attiecībā uz savu dzīvi. Tādas kvalitātes kā veselība, spējas, prasmes un izglītība sāka iegūt arvien lielāku nozīmi. PG trešajā posmā īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā jaunie cilvēki uztver, vērtē un reaģē uz pārmaiņām, kas bija ietekmējušas viņu dzīves nosacījumus. PG mērķis bija nevis salīdzināt reģionālo specifiku kopējā sistēmā, bet tā modificēt pētījuma struktūru, lai varētu salīdzināt dažādu politisko un ekonomisko struktūru ietekmi uz jauno cilvēku dzīves gaitām valstīs, kurās noris atšķirīgi demokratizācijas procesi. Vienlaikus vairākas būtiskas pētījuma tēmas netika izmainītas un saglabājās visos trijos tā posmos. Šīs tēmas aptvēra izglītības un darba novērtējumu, attieksmi pret laulību un ģimenes dzīvi, socializāciju un līdzdalību sabiedriskajā dzīvē. Tāpat netika mainīti jautājumi par dzīvesvietu, materiālo stāvokli, dzīves stilu un veselību (Титма 1989; Титма 1992). Šīs sfēras tika papildinātas ar dažām jaunām tēmām, radot iespēju izpētīt jauniešu adaptāciju jaunajos sociālajos apstākļos. PG pētījuma ceturtā posma uzmanības centrā bija ne tikai jautājums par jauno un vēl topošo sociālo struktūru ietekmi uz indivīda dzīves gaitu, kā galvenie uzdevumi tika izvirzīti – izpētīt paaudzes dzīves kopīgās pazīmes, izsekot indivīdu dzīvei ar atšķirīgu sociālo un ekonomisko iespēju līmeni un tās ietvaros notikušajām transformācijām un veikt jauno cilvēku dzīves gājuma salīdzinošo analīzi dažādās valstīs. Kopumā rezultātu analīze tieši apliecināja, ka respondentu sociālais stāvoklis ir ievērojami nestabilāks nekā tā paša vecuma jauniešiem pirms sociāli ekonomiskajām pārmaiņām. Turklāt nestabilitātes tips un tās intensitāte variējās dažādās neatkarību atguvušajās valstīs. PG pirmajā posmā galvenie mērījumi bija indivīda sociāli demogrāfiskie raksturojumi un vērtībattieksmes. Šie indikatori tika saglabāti visos pētījuma posmos, katrā atsevišķi īpašu uzmanību pievēršot padziļinātai vienas vai citas tēmas izpētei. Otrajā un trešajā posmā tika padziļināti mērītas sociālā statusa un šādas dzīves gājuma sfēras: izglītība, darbs, ģimene, dzīvesvieta (telpiskā struktūra), materiālā labklājība, sociālie kontakti, dzīves stils, veselība un politiskā orientācija. Padziļināti pētīts arī sociālo kontaktu tīkls (sk. Coleman 1990). Pēdējos posmos īpašus blokus veidoja subjektīvā pašvērtējuma jautājumi – sevis apzināšanās, tai skaitā paškontrole un pašnovērtējums. Tā kā pēdējo posmu sagatavošana notika ciešā sadarbībā ar ASV zinātniekiem, dati tika salīdzināti ar longitudināliem pētījumiem, kuru objekts bija Amerikas vidējā līmeņa mācību iestāžu pēdējā un otrā kursa studenti projekta «Augstskola un pēc tam» («High School and Beyond» – HS&B, Dž. Koulmens,

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

T. Hofers, S. Kilgors, 1982. g.) ietvaros. Abos pētījumos bija atbilstošs izlases apjoms un pietiekami plaši indikatoru mērījumi, lai dažādos aspektos salīdzinātu jauniešu dzīves sasniegumus bijušajā PSRS un ASV. Informācijas ieguves metodes dažādos pētījuma posmos bija atšķirīgas. Pirmā posma aptaujas metode – tieša anketēšana grupās. Anketēšana tika veikta izlasē iekļautajās klasēs. Lai visos nākamajos posmos atrastu un aptaujātu vienus un tos pašus respondentus, katrā reģionā izveidota pētījuma respondentu kartotēka – šobrīd elektroniska datu bāze. PG otrajā posmā tika izmantotas dažādas metodes, lai sazinātos un aptaujātu respondentus. Aptaujas anketai bija divi varianti – viens respondentiem, kuri pētījuma laikā mācījās augstskolās, otrs tiem, kuri strādāja. Pirmajai grupai plašāk izvērsti jautājumi par izglītību, bet strādājošajiem – par darba apstākļiem. Trešajā un ceturtajā pētījuma posmā aptauja tika veikta, lietojot jauktu metodi: strukturētu tiešu interviju (faceto-face interview) un tiešu individuālu anketēšanu. Sākot trešo posmu, būtiski izmainās metodoloģiskā pieeja arī aptaujas instrumentārija izstrādē. Trešajā un ceturtajā posmā anketas jautājumi strukturēti īpaša «dzīves notikumu vēstures» (life event history) formātā (N. Tuma, K. Meiers). Metodiku projekta ietvaros izstrādāja Tartu universitātes profesore Līna Todinga (Liina Tooding) sadarbībā ar N. Tumu, izmantojot K. Meiera (K. Mayer) lietoto metodi dzīves vēstures pētījumos Vācijā. Jautājumi, kas hronoloģizē tādus dzīves notikumus kā izglītības iegūšanas pieredze, darba karjera, ģimenes veidošanās un iziršana, dzīvesvietas maiņa, sniedz nenovērtējamu informāciju dzīves gaitas notikumu vēstures analīzei (Tuma, Hannan 1984; Tuma, Huinink 1990; Mayer, Tuma 1990). Dzīves notikumu vēstures pieraksta formātā tika fiksēti daudzi rādītāji arī par respondenta dzīvesbiedru un citiem ģimenes locekļiem. Longitudinālā pētījuma nozīme turpmākajā jaunatnes pētniecībā Pētījuma trešais un ceturtais posms iezīmē pagriezienu ne tikai paša pētījuma norisē, bet zināmā mērā jaunatnes pētniecības vēsturē kopumā. Pirmkārt, trešais posms 1993. gadā un ceturtais – 1998. gadā realizēts jau nacionāli patstāvīgās neatkarību atguvušās valstīs. Uzsākot pētījumu, neviens no zinātniekiem – pētījuma iniciatoriem nevarēja prognozēt, ka longitudinālā pētījuma metodoloģija ļaus izsekot ne tikai vienas paaudzes dzīves gaitai, bet, pateicoties vēsturisko apstākļu sakritībai, dos iespēju novērot un analizēt arī kādas noteiktas paaudzes dzīves gājumu kardinālu sociāli ekonomisku pārmaiņu laikā. Otrkārt, deviņdesmito gadu sākums iezīmē pilnīgi jaunu posmu arī socioloģisko pētījumu attīstībā. Personālo datoru izmantošanas ēras sākums pilnībā izmainīja sociologa – pētnieka darbu un iespējas. Līdz tam sociologa līdzdalību dažādos pētījuma posmos lielākoties raksturoja šāda shēma: pētījuma metodikas izstrāde, nākamajā posmā ar vai bez viņa līdzdalības tiek realizēts lielāka vai mazāka apjoma lauka darbs, tad saņemtā informācija tiek apstrādāta «kaut kur» – milzīgās ESM, visbeidzot tiek saņemtas kilometriem garas izdrukas, kurās tad var meklēt ilgi gaidītos pētījuma rezultātus un sākt to analīzi. Deviņdesmito gadu sākumā, ieviešot personālos datorus, gan datu apstrāde,

1. Jaunatnes pētniecība Latvijā

gan – pats galvenais – analīze tika veikta turpat uz vietas, neizejot no telpas un neattālinoties no datora ekrāna. Neapšaubāmi tas radīja nepieciešamību apgūt arī jaunas zināšanas un pavisam citādi sākt skatīties uz datu analīzes metodēm, kuras līdz tam sociologi apguva galvenokārt teorētiskā līmenī, bet par to pielietojumu un rezultātiem vairāk sprieda matemātiķi, statistiķi. Mainoties tehniskajām iespējām, datu analīze un interpretācija pilnībā nonāca sociologa – pētnieka rokās. Jauno sociologu zināšanas bieži neatbilda šīm prasībām, un tādēļ radās nepieciešamība projektam piesaistīt speciālistus IT jomā, statistikā u.tml. 1993. gadā projekta ietvaros darbu uzsāka topošie IT speciālisti – Vents Priedīte, sabiedrisko attiecību jomā – Jānis Rungulis u.c. No 1997. gada longitudinālajā projektā un līdz ar to arī pētnieku grupā tika iesaistīti tobrīd vēl Rīgas 1. ģimnāzijas (skola ar padziļinātu eksakto zinātņu apmācību programmu) vecāko klašu skolēni – Mārcis Trapencieris (šobrīd Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) pētnieks, specializējas atkarību izpētē), Māris Goldmanis (beidzis Čikāgas universitāti, šobrīd ir šīs pašas universitātes doktorants), Edmunds Cers (šobrīd Latvijas Universitātes doktorants) u.c. Treškārt, konkrētā longitudinālā pētījuma metodoloģija, kā arī starptautiskais salīdzinošais raksturs noteica darba metodes. Kopš 1992. gada pētījuma starpposmos regulāri tika organizēti starptautiski apmācību semināri pazīstamu pasaules mēroga zinātnieku (piemēram, Čikāgas universitātes prof. Dž. Koulmena un prof. Č. Bidvela, Stenforda universitātes prof. N. Tumas) vadībā. Projekta dalībnieki regulāri stažējās citu valstu universitātēs un zinātniskos institūtos (Tartu, Tallinā, Viļņā, Kijevā, Maskavā, Minskā u.c., kā arī jau minētajās ASV augstskolās). Semināros pastiprināta uzmanība tika pievērsta matemātisko metožu pielietojumam datu analīzē, specifisku izpētes un analīzes metožu apgūšanai (piemēram, Life event history analysis) u.tml. jautājumiem. Projekta dalībnieki savas zināšanas un praktiskās iemaņas papildinājuši, strādājot Stanforda universitātē ASV (Ilze Koroļeva, Vents Priedīte), Viskonsinas universitātē un Duke universitātē ASV (Ilze Trapenciere), Čikāgas universitātē (Ilze Koroļeva). Ceturtkārt, pētījuma augstās metodoloģiskās prasības noteica nepieciešamību būtiski paplašināt un paaugstināt sagatavotību lauka darba organizatoriem un intervētājiem, tādējādi izveidojot Filozofijas un socioloģijas institūtā pastāvīgu intervētāju tīklu, kas sekmīgi strādā līdz pat šim brīdim, nodrošinot iespēju veikt socioloģisko pētījumu pilnu ciklu. Piektkārt, pētījuma rezultātu sekundāra analīze izmantota publikācijās (Koroļeva, Rungule 1996/1997), kā arī vairākos starptautiskos projektos, piemēram, salīdzinošā Baltijas valstu pētījumā «Dzimumu atšķirības pārejā uz tirgus ekonomiku» (1995.–1997.g.), kura ietvaros ar Sorosa fonda finansiālu atbalstu pēc longitudinālā pētījuma metodikas analizētas jauniešu vērtības, dzīves orientācijas, ģimene un tās vieta paaudzes dzīvē (I. Koroļeva, I. Trapenciere). 1996.–1998. gadā FSI stažējās Kristians Mondens (Nijmegenas universitāte, Nīderlande), kurš veica longitudinālā pētījuma pirmā – trešā posma datu analīzi par jauniešu kohortas veselību un tās saistību ar paaudzes izglītības līmeni. Izmantojot longitudinālā pētījuma datus, K. Mondens izstrādāja un aizstāvēja doktora disertāciju, kā arī sagatavoja vairākas publikācijas.

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Deviņdesmitie gadi jaunatnes izpētē Iespējams, lasītājiem var šķist, ka, runājot par jaunatnes pētniecību, pārāk daudz uzmanības veltīts iepriekš aprak stītajam longitudinālajam projektam, tomēr vēlreiz jāatgādina, ka līdz šim tas ir bijis lielākais šāda veida projekts ne tikai Latvijā, bet arī Austrumeiropā kopumā. Savukārt Latvijas jaunatnes socioloģijas aspektā darbs šajā projektā rosinājis jaunatnes pētniecību balstīt ne tikai uz lietišķiem projektiem, bet ievirzīt to arī akadēmiskā gultnē. Projekta ietvaros veidojušies starptautiski sakari un projekta dalībnieki iesaistījušies vairākos starptautiskos jaunatnes pētniecības tīklos, piedaloties kā starptautiskos projektos, tā arī konferencēs un kongresos. Projekta ietvaros profesionāli pilnveidojušies un savas zināšanas papildinājuši visi iepriekš nosauktie projekta dalībnieki, kā arī daudzi topošie sociālo zinātņu speciālisti. Tas devis idejas un ierosmi daudzu pētniecisku projektu, kuru objekts ir jaunieši, pieteikšanai un realizācijai. 90. gadu vidū jaunatnes pētniecības jomā Filozofijas un socioloģijas institūta ietvaros nozīmīgu vietu ieņem projekti, kas realizēti ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbalstu. Nenosaucot visus lietišķos pētījumus, kas veikti minētajā laikā, pieminēsim tikai dažus, kuri labāk rak sturo tā laika aktuālo problemātiku, kas visbiežāk saistīta ar jauniešiem izglītības sistēmā un robežojas ar izglītības socioloģijas problemātiku. 1995. gadā veikts pētījums «Studentu attieksme pret kreditēšanu un mācību maksas ieviešanu». Aptaujas mērķa grupu veidoja augstskolu studenti (n=500), vidējo mācību iestāžu 12. klases skolēni un augstskolu pasniedzēji. Šī pētījuma mērķis bija apkopot un izanalizēt augstākās izglītības kreditēšanas pieredzi dažādās valstīs, noskaidrot skolēnu un studentu attieksmi pret studiju kreditēšanu un mācību maksas ieviešanu, kā arī vēlmi un iespējas iegūt izglītību mācību maksas ieviešanas gadījumā. 1996. gadā tika aptaujāti augstāko mācību iestāžu studenti (n=431) pētījuma «Studentu dzīves apstākļi» ietvaros ar mērķi noskaidrot studējošās jaunatnes dzīves apstākļus, sociālās situācijas raksturojumu, izredzes darba tirgū, brīvā laika intereses un tā pavadīšanas iespējas, vērtīborientācijas, izvērtēt dažādus līdzdalības aspektus un tos ietekmējošos faktorus. Tajā pašā gadā tika realizēts arī pētījums «Augstskolu iestājpārbaudījumu organizācijas un rezultātu analīze», kura mērķis, aptaujājot LU un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pirmo kursu studentus, kā arī studijas pārtraukušos jauniešus (n=669), bija noskaidrot iestāšanās stratēģijas, raksturot, kā notiek pāreja no vidējās izglītības uz augstāko izglītību, kā arī apzināt studentu atskaitīšanas iemeslus. 90. gadu otrajā pusē par ļoti aktuālu tēmu kļuva bērni un jaunieši ārpus izglītības sistēmas. Atceļot padomju laikā ieviesto obligāto vispārējo vidējo izglītību, arvien vairāk un vairāk jauniešu pameta skolas, nereti nepabeidzot arī 9. klasi un neiegūstot pamatizglītību. Savukārt, palielinoties trūcīgo iedzīvotāju slānim un mainoties sabiedrības attieksmei pret izglītību kopumā, veidojās bērnu grupa, kas atbilstošajā vecumā vispār neuzsāka skolas gaitas. Daļa šo bērnu nāca no nelabvēlīgām ģimenēm, kļūstot par tā saucamajiem ielas bērniem. Viss ar šiem bērniem saistītais problēmu loks tika analizēts pētījumā «Bērni un jaunieši izglītības sistēmā un ārpus tās» (FSI, 1997. g.).

1. Jaunatnes pētniecība Latvijā

Gatavojot Latvijas materiālu pārskatam par jaunatni Eiropā 1995./1996. gadā, FSI pētnieku grupa nonāca pie secinājuma, ka ļoti daudzos aspektos dati par jauniešiem statistikā un atsevišķajos pētījumos nav pieejami. Turklāt arī tajos pētījumos, kas bija pieejami, dati bieži vien bija grupēti pēc citām pazīmēm, nekā tas prasīts Eiropā, bet liela daļa statistikas, kā arī socioloģisko pētījumu rezultāti bija iegūti par jauniešiem vecumā no 18 gadiem. Analizējot šo situāciju, pētniekiem radās doma, ka vismaz ik pēc 5 gadiem būtu nepieciešams veikt reprezentatīvas jauniešu aptaujas, iekļaujot visplašāko jautājumu spektru par dažādām dzīves jomām un veidojot datu bāzi jaunatnes pētniecībai. Lai arī tieši šādā formā šo ieceri realizēt nav izdevies, tomēr ar dažādu fondu un institūciju atbalstu FSI pētnieki veikuši jauniešu problēmu izpēti un situācijas monitoringu dažādās jauniešu dzīves sfērās vairāk nekā 10 gadu ilgā periodā. Pirmais plašākais jaunatnes pētījums pēc jau iepriekš pieminētā longitudinālā projekta bija divos posmos realizētais projekts «Jaunatne Latvijā: uzskati, vērtības, attieksmes» (1997. g.) un «Arodskolu un vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņu uzskati, attieksmes, vērtības un orientācijas» (1998. g.). Vispilnīgāk šī pētījuma rezultāti publicēti grāmatā «Latvijas jaunatnes socioloģisks portrets» (Koroļeva, Rungule, Sebre, Trapenciere 1999). Projekts tika realizēts, pateicoties IZM un LZP programmas «Sociālā attīstība un sociālā drošība» (vad. A. Tabūns) finansiālajam atbalstam un jo īpaši IZM Jaunatnes interešu izglītības nodaļas vadītājas Anitas Eiklones un Agras Bērziņas ieinteresētībai un morālajam atbalstam. Kā jau minēts, pētījums tika veikts divos posmos: 1997. gadā aptaujājot Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēnus (n=2476), bet 1998. gadā – arodskolu un vidējo speciālo mācību iestāžu (toreiz tie bija tehnikumi) audzēkņus (n=1725). Pētījuma objekts bija vidējo mācību iestāžu beidzēji, t.i., skolēni, kuri gatavojās absolvēt minētās mācību iestādes atbilstīgi 1997. un 1999. gadā. Atsevišķu mērķa grupu veidoja 9. klases audzēkņi, t.i., jaunieši 14–15 gadu vecumā. Visās mērķa grupās aptauja tika veikta pēc vienotas metodikas, kas tika izstrādāta, balstoties uz projektā «Paaudzes ceļi un gaitas» gūto pieredzi un iekļaujot starptautiski salīdzināmus indikatoru mērījumus. Projekta mērķis bija dot vispusīgu Latvijas jaunatnes rak sturojumu, parādot jaunatnes vietu Latvijas sabiedrībā, konstatēt aktuālās jaunatnes problēmas pārejas perioda sabiedrībā, apzinot un noskaidrojot jauniešu sociālo situāciju, dzīves apstākļus, izglītības ceļa izvēli un ar to saistītās problēmas, izredzes darba tirgū, brīvā laika intereses un pavadīšanas iespējas, vērtības un orientācijas, sabiedrisko aktivitāti, līdzdalību formālās un neformālās organizācijās, nākotnes plānus utt. Citu ceļu jaunatnes pētniecībā gāja Tālis Tisenkopfs. Pateicoties viņam, jauniešu izpētē tiek lietotas 90. gadu sākumā Latvijā vēl diezgan svešās kvalitatīvās metodes. T. Tisenkopfs, balstoties uz biogrāfisko pieeju, 1993.–1994. gadā veicis dziļās intervijas ar desmit 19–20 gadus veciem jauniešiem. Šo interviju analīzē spilgti atklājas dažādu sociālo grupu jauniešu identitātes meklējumi, mobilitātes un karjeras iespējas pārmaiņu laikā. Jaunajā topošajā sociālajā kārtībā jaunieši varēja darboties līdzvērtīgi ar pieaugušajiem, jo situācija bija jauna visiem, tas bija iespēju laiks (Tisenkopfs 1997). Šodien T. Tisenkopfa pētījums ir interesants ar to, ka ir fiksēta specifiskā 90. gadu jauniešu situācija, balstoties uz viņu pašu

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

vērtējumiem un uzskatiem. Šī pētījuma rezultāti 1995. gadā publicēti Ziemeļvalstu jaunatnes pētījumu žurnālā «Young», kas ar Latvijas jauniešu skatījumu uz dzīvi un tā socioloģisku analīzi ļāva iepazīties plašākam lasītāju lokam ārpus Latvijas robežām (Tisenkopfs 1995). 1996. gadā Filozofijas un socioloģijas institūta sociologu grupa organizēja pirmo jaunatnes pētnieku semināru, kurā tika apspriestas un analizētas jaunatnes pētniecības problēmas, bet 1998. gadā sadarbībā ar IZM Jaunatnes iniciatīvu centru FSI jaunatnes pētnieki organizēja zinātniski praktisku konferenci «Jaunatne Latvijā».

Jauns gadsimts, jauni izaicinājumi un problēmas Gadsimtu mija nesa ne tikai jaunas iespējas, bet arī jaunu problēmu loku. Daudz aktuālāka kļūst jauniešu saistība ar dažādu vielu un procesu izraisītām atkarībām. Līdz ar to aktualizējas arī pētnieciskās problēmas un jautājumi, bet šo tēmu aplūkosim nedaudz tālāk tekstā. Tika veikti vairāki jaunatnes problēmu pētījumi reģionos, piemēram, Ventspilī un Ventspils rajonā (Rungule, Koroļeva, Trapenciere 2000, 2001), Valmierā un Valmieras rajonā (Trapenciere 2001b,; Rungule, Kārkliņa, Sniķere, Koroļeva, Mieriņa, Aleksandrovs 2008) u.c. Šādu pētījumu veikšanā bija ieinteresētas pašvaldības, un pētījumu vispārīgie mērķi bija noskaidrot svarīgākās jaunatnes problēmas, brīvā laika pavadīšanas veidus un iespējas, jauniešu fizisko un psiholoģisko veselību, jauniešu subkultūru veidošanos un jauniešu specifiskās problēmas vienā vai otrā reģionā. Padziļinoties sabiedrības materiālai diferenciācijai un noslāņošanās procesiem, aktuāla kļūst sociālās iekļaušanās un atstumtības mehānismu analīze. Jauniešu iekļaušanās un sociālās atstumtības riski tiek apskatīti identitātes un līdzdalības kontekstā (Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005). Šajos gados tiek veikti nozīmīgi pētījumi par jauniešu nodarbinātības jautājumiem (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis, Kārkliņa, Aleksandrovs, Seņkāne 2007). Jauniešu pārejas no izglītības uz darbu analīze tiek veikta ļoti apjomīgā pētījumā, kuru nodrošināja piedalīšanās vienā no Labklājības ministrijas (LM) darba tirgus pētījumiem «Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas». 21. gadsimta pašā sākumā atsevišķu projektu ietvaros jaunatnes problēmu izpētē iesaistās arī talantīgi jaunie speciālisti, no kuriem vairāki vēlāk kļūst par LU FSI pētniekiem, strādājot grantā «Sociālās atstumtības riska faktori: jaunieši Latvijas sabiedrībā» Tie ir: Sigita Sniķere (pašreiz LU FSI pētniece, LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) doktorante), Inta Mieriņa (LU FSI pētniece, LU SZF doktorante), Ieva Kārkliņa (LU FSI pētniece, Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) doktorante). Pastāvīgu ieguldījumu jaunatnes problēmu izpētē, iegūto rezultātu analīzē un publikāciju sagatavošanā sniedz Māris Goldmanis (Čikāgas universitātes doktorants), Mārcis Trapencieris (SVA pētnieks), kā arī Aleksandrs Aleksandrovs (LU FSI pētnieks) u.c. Attīstoties pētnieciskai darbībai, rodas nepieciešamība paplašināt arī lauka darba apjomus, tehnisko kapacitāti, kā rezultātā

1. Jaunatnes pētniecība Latvijā

pētnieku grupa 2004. gadā izveido jaunu pētniecisku organizāciju – «Socioloģisko pētījumu institūtu». Institūta darbības kapacitāte jau sen pāraugusi lauka darba realizācijas funkcijas un sadarbībā ar LU FSI, kā arī patstāvīgi tiek realizēti daudzi pētnieciski projekti, to skaitā – jaunatnes pētniecības jomā. Tālāk atspoguļosim galvenās jaunatnes pētniecības jomas un nozīmīgākos pētījumus šajās jomās.

Galvenās pētījumu tēmas Jauniešu integrācija sabiedrībā Identitātes veidošanās un līdzdalība Jauniešu integrācija sabiedrībā ir aktuāls jautājums jebkurā sabiedrībā un jebkurā laikā. Katras paaudzes pārstāvji atkārto šo integrācijas procesu, kļūstot par patstāvīgiem sabiedrības locekļiem un ieņemot noteiktu vietu sabiedrībā. Laika posmā no deviņdesmito gadu vidus līdz šim realizēti ļoti plaši un daudzveidīgi projekti dažādu integrācijas aspektu problēmas izpētē, tajā skaitā arī identitātes veidošanās un līdzdalības formu noskaidrošanai. Tomēr vairumā gadījumu šādos pētījumos galvenā uzmanība pievērsta etniskajai identitātei un līdzdalības aspektu analīzei dažādu tautību griezumā. Turklāt tikai dažos projektos pētījuma objekts ir jaunieši. Minami šādi pētījumi: «Cittautiešu jauniešu integrācija Latvijas sabiedrībā izglītības reformas kontekstā» (vad.: B. Zepa, Baltijas Sociālo zinātņu institūts, 2004. g.), kura galvenie uzdevumi bija noskaidrot skolēnu politiskos uzskatus un attieksmes veidošanos pret valsti izglītības reformu kontekstā; «Esam dažādi, bet vienoti Latvijā» (I. Šūpule, 2004. g.), kura ietvaros aptaujāti vispārizglītojošo mācību iestāžu skolēni, lai noskaidrotu viņu attieksmi pret dažādiem integrācijas aspektiem un problēmām; «Pilsoniskās vērtības latviešu un mazākumtautību izglītības programmās: salīdzinājums» (RSU pēc Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta pasūtījuma, 2005. g.), kura ietvaros veikta Latvijas vidējo mācību iestāžu skolēnu aptauja, lai noskaidrotu sociālo zinību priekšmetu lomu un iespējas pilsonisko vērtību veidošanā latviešu un mazākumtautību skolās; «Jauniešu identitātes veidošanās un līdzdalība» (Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005). Integrācija ir pārāk plašs jēdziens, lai izmantotu socioloģiskajā analīzē, jaunatnes pētījumu projektu konceptuālajā pieejā integrācija tiek aplūkota caur subjekta aktivitātes prizmu – uzmanība pievērsta nevis tam, kā sabiedrība integrē, bet tam, kā jaunieši iekļaujas šajā sabiedrībā. Integrēšanās sabiedrībā, no vienas puses, ir indivīda aktivitāte, kas prasa noteiktu motivāciju un darbību, no otras puses, nepieciešami noteikti priekšnoteikumi, kas padara integrāciju iespējamu, saskaņo dažādu sociālo grupu integrēšanos, – tas savukārt ir valsts uzdevums. Iepriekšminētais pieņēmums bija pamatā metodoloģijas izstrādei un rezultātu analīzei vairākos jaunatnes pētījumos, no kuriem plašākais bija «Jauniešu identitātes veidošanās un līdzdalība» (LU FSI, 2005. g.). Pētījums realizēts LU FSI ar ES un Latvijas valsts finansiālu atbalstu, izmantojot plašu metožu

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

kopumu – ekspertu intervijas ar jaunatnes darbā un jaunatnes politikas izstrādē iesaistītiem speciālistiem, fokusgrupu diskusijas ar jauniešiem 15–19 gadu vecumā un kvantitatīva vidējo mācību iestāžu 9.–11. klases skolēnu un profesionālo mācību iestāžu 2. kursa audzēkņu aptauja (n=3046). Analizējot integrācijas subjektīvos aspektus, tie tiek saistīti ar konkrētām jauniešu dzīves norisēm. Iekļaušanās raksturošanai bija izvēlēti divi konkrēti jauniešu dzīves aspekti: līdzdalība sabiedrības dzīvē un identitāte kā piederība dažādām sociālām grupām (Koroļeva, Rungule, Sniķere 2008). Arī sabiedrība, kurā jaunieši integrējas, ir pilnībā konkrēta – tie ir konkrēti sociāli veidojumi, noteiktas sociālas grupas un kopienas, apziņa par piederību pie valsts un līdzdalība valsts dzīvē ir tikai viens no integrācijas aspektiem. Pētījums sniedz ieskatu dažādos jauniešu identitātes veidošanās aspektos, atklājot identitātes veidošanos ietekmējošos faktorus un saistību ar līdzdalības formām un līmeņiem. Līdzdalība un brīvā laika aktivitātes Lai gan jaunatnes pētniecības kontekstā brīvā laika izmantošana ir aktuāla tēma, tomēr kā atsevišķa pētījuma priekšmets tas bijis salīdzinoši maz pētījumos. Brīvais laiks un tā izmantošanas veidi un problēmas daudzos pētījumos ir viena no analīzes tēmām vai faktors, kas ietekmē kādu no pētāmajām parādībām, mainīgajiem (piemēram, psihoaktīvo vielu lietošana, atkarību veidošanās, līdzdalība formālās un neformālās organizācijās, interešu izglītība, subkultūru veidošanās utt.). Viens no pētījumiem, kura tēma un problemātika saistīta ar jauniešu brīvā laika izpēti, bija «Jauniešu brīvā laika izmantošanas iespējas un subkultūru veidošanās» (LU FSI, 2001./2002. g.). Tā mērķis bija apzināt un analizēt jauniešu brīvā laika intereses un pavadīšanas iespējas, kultūras vajadzības, to apmierināšanas iespējas un subkultūru veidošanos, balstoties uz vidējo mācību iestāžu skolēnu aptaujas (n=1453) datu analīzi. Līdzdalība bija atslēgas vārds vairākos pētījumos, kas realizēti pēc Ventspils pilsētas Domes izglītības pārvaldes pasūtījuma, piemēram, «Ventspils pilsētas vispārizglītojošo skolu audzēkņu un vecāku līdzdalība skolas dzīvē» (LU FSI, 2001. g.), kurā, pamatojoties uz skolotāju, skolēnu un viņu vecāku aptaujām, tika analizēta iesaistīto grupu sabiedriskā līdzdalība un aktivitāte. Ar brīvā laika interesēm, subkultūru veidošanās, jauniešu galveno interešu jomu noskaidrošanu saistīta studentu radio KNZ auditorijas izpēte, kas tika veikta, izmantojot mērķauditorijas aptauju un fokusgrupu diskusijas (LU FSI, 2000. g.). «Jaunatnes sabiedrisko organizāciju loma valsts jaunatnes politikas īstenošanā» (LU FSI, 2003. g.) bija pētījums, kura priekšmets ir jaunatnes organizāciju darbība Latvijā. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā darbību atjaunoja un no jauna tika nodibinātas vairāk nekā 100 bērnu un jauniešu organizācijas, tomēr lielākoties tās nebija īpaši populāras un daudzskaitlīgas. Kopumā jauniešu līdzdalība organizācijās bija un joprojām ir zemā līmenī. Pētījums tika veikts, lai noskaidrotu jauniešu organizāciju iespējas, pieredzi un problēmas jaunatnes politikas realizācijā. Dati tika iegūti, izmantojot interneta aptauju, fokusgrupu diskusijas ar jaunatnes organizāciju līderiem un biedriem, kā arī ekspertu intervijas ar jaunatnes lietās iesaistītiem speciālistiem. Faktiski pētījums parādīja, ka

1. Jaunatnes pētniecība Latvijā

jaunatnes organizācijas ir ne tikai līdzeklis jaunatnes politikas īstenošanai, tās ir arī jaunatnes politikas rezultāts, jo, lai šīs organizācijas varētu funkcionēt, tām nepieciešams atbalsts un tās nevar skatīt vienā līmenī ar citām nevalstiskām organizācijām. Jaunieši darba tirgū Jaunieši darba tirgū ir īpaša tēma jaunatnes socioloģijā. Profesijas izvēle, darba karjeras uzsākšana un darba atbilstība apgūtajai profesijai vai specialitātei veido ļoti nozīmīgu tēmu loku jaunatnes socioloģijā. Šo problēmu izpētei un analīzei veltīts IZM pasūtīts pētījums «Profesionālo izglītības iestāžu absolventu darba gaitu izpēte» (LU FSI, 2001. g.), kura mērķis bija, izpētot profesionālo izglītības iestāžu absolventu darba gaitas pēc izglītības iegūšanas, izvērtēt to iespējas darba tirgū, noskaidrot faktorus, kas ietekmē darba karjeru iegūtajā profesijā un kas rada šķēršļus veiksmīgai darba karjerai. Pētījums tika realizēts kā longitudināls apsekojums bāzes izlasei (n=400), izmantojot 1998. gada profesionālo mācību iestāžu absolventu datus, kas tika iegūti pētījuma «Arodskolu audzēkņu uzskati, attieksmes, vērtības un orientācijas» ietvaros. Aptauja tika veikta trīs gadus pēc profesionālās skolas beigšanas. Eiropas Sociālā fonda programmas «Atbalsts darba tirgus pētījumu veikšanai» ietvaros ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas budžeta finansējumu 2006. gadā tika realizēts ļoti apjomīgs projekts «Jaunieši darba tirgū: situācijas un nodarbinātību ietekmējošo faktoru analīze» (Socioloģisko pētījumu institūts – SPI, 2006. g.). Projekta vispārējais mērķis bija veicināt uz pētījumiem balstītu nodarbinātības un jaunatnes politikas programmu izstrādi, nodrošināt efektīvu lēmumu pieņemšanas analītisko bāzi, ar to sekmējot nodarbinātības pieaugumu, iekļaujoša darba tirgus izveidi un Latvijas tautsaimniecības attīstību. Šim mērķim tika īstenots pētījums par jauniešu nodarbinātību, nodarbinātības tendencēm un faktoriem, kas sekmē vai kavē nodarbinātību, izstrādājot ieteikumus mērķa grupas nodarbinātības veicināšanai ilgtermiņā un īstermiņā. Pētījuma ietvaros bez ekspertu intervijām un fokusgrupu diskusijām ar jauniešiem galvenais kvantitatīvās informācijas avots bija reprezentatīva 15– 30 gadu vecu jauniešu aptauja (n=4000). Pētījuma rezultāti apliecināja, ka jauniešu nodarbinātībā risināmās problēmas lielā mērā atkarīgas no viņu vecuma, dzīvesvietas un izglītības līmeņa. Pētījuma rezultātu analīze publicēta atsevišķā izdevumā (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis, Kārkliņa, Aleksandrovs, Seņkāne 2007). Uz nodarbinātības, darba un profesionālās karjeras uzsākšanas, izglītības atbilstības profesionālai darbībai un ar to saistīto problēmu izzināšanu, analīzi un rekomendāciju izstrādi bija vērsts viens no ES struktūrfondu Nacionālās programmas «Darba tirgus pētījumi» Labklājības ministrijas projektiem: «Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas» (Latvijas Universitāte un LU FSI, 2007. g., projekta vad. LU prorektors J. Krūmiņš). Pētījuma galvenais mērķis bija izsekot augstāko un profesionālo izglītības iestāžu absolventu dzīves ceļam un darba karjerai, nosakot absolventu iespējas iekļauties darba tirgū iegūtajā specialitātē, identificēt šķēršļus,

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

problēmas, alternatīvos karjeras attīstības ceļus un to cēloņus. Šajā nolūkā tika veikta 2002./2003. un 2004./2005. akadēmiskā gada Latvijas augstāko un profesionālo izglītības iestāžu absolventu dzīves ceļa, darba karjeras un mācību turpināšanas modeļu analīze. Šis pētījums pirmo reizi sniedza kopainu par augstskolu un profesionālo mācību iestāžu absolventiem izglītības iestāžu beidzēju kohortas aspektā, tādējādi veidojot priekšnoteikumus regulāram absolventu monitoringam. Izglītības iestāžu absolventu karjeras monitoringa nepieciešamība bija viens no šī pētījuma secinājumiem. Pētījuma rezultātu analīze un izstrādātās politikas alternatīvas publicētas atsevišķā izdevumā (Krūmiņš, Rungule, Koroļeva, Trapenciere, Seņkāne, Goldmanis, Mieriņa, Trapencieris, Sniķere u.c. 2007). Uz jauniešu nodarbinātības problēmu izpēti atsevišķos reģionos, kā arī uz specifisku mērķa grupu izpēti vērsts tāds pētījums kā «Jauniešu ar zemu pamatprasmju līmeni un no cietuma atbrīvoto nodarbinātības problēmas Valmierā un Valmieras rajonā» (SPI, 2006./2007.g.; Rungule, Kārkliņa, Sniķere, Koroļeva u.c. 2008). Pētījums veikts ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Tā mērķis bija iegūt informāciju par sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu grupu nodarbinātības līmeni, jomām un tendencēm, veicinošiem un kavējošiem faktoriem, kas varētu ietekmēt iesaistīšanos darba tirgū, kā arī izstrādāt ieteikumus nodarbinātības sekmēšanai Valmierā un Valmieras rajonā. Pētījuma tiešās mērķa grupas veidoja divas sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu (15–25 g.v.) grupas – jaunieši ar zemu pamatprasmju līmeni (ar pamatskolas vai nepabeigtu pamatskolas izglītību) un jaunieši, kas atbrīvoti no ieslodzījuma. Šajās grupās konstatēts lielākais reģistrētā un nereģistrētā bezdarba īpatsvars. Šiem jauniešiem raksturīgas grūtības pielietot savas prasmes, lai iekļautos darba tirgū, un nav pietiekami daudz uzņēmības un motivācijas, lai piedalītos organizētos apmācības kursos zināšanu un iemaņu apgūšanai. Nerisinot šo problēmu, palielinās noziedzības pieauguma risks reģionā.

Jaunieši, deviance un atkarības Alkohola, narkotiku un citu atkarību izraisošo vielu lietošana, aizraušanās ar azartspēlēm un datorspēlēm un to izraisītā vielu un procesu atkarība ir viena no izplatītākajām 21. gadsimta problēmām. Neapšaubāmi visaktuālākā šī problēma ir jauniešu vidū. Atkarību izraisošo vielu lietošana, dažādu atkarību veidošanās pusaudža gados ir viens no izplatītākajiem veselības riska paradumiem, kas būtiski ietekmē gan fizisko, gan garīgo veselību. Lai arī smēķēšana un alkohola lietošana ir biežāk izplatītie atkarības vielu lietošanas veidi, tomēr ne mazāk nopietna ir narkotiku lietošanas straujā izplatība, narkomānijas pieaugums, procesu atkarības veidošanās, kas Latvijā ir noticis salīdzinoši īsā laikā. Sabiedrība un atbildīgās institūcijas ar šo problēma saskaras kopš Latvijas neatkarība atgūšanas. Atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanu, kā arī procesu atkarības veidošanos skaidro daudzi modeļi un teorijas. Īpaša nozīme šo globālā rakstura problēmu izpētē ir starptautiskiem salīdzinošiem pētījumiem, kuru mērķis ir sekot līdzi atkarības vielu izplatībai un tās izmaiņām laika un valstu kontekstā, noskaidrot un izvērtēt sociālo faktoru lomu atkarību veidošanās procesā un profilaksē, kam ir īpaša nozīme, strādājot ar jauniešiem. Pasaulē un Eiropā tiek veikti

1. Jaunatnes pētniecība Latvijā

regulāri monitoringi atkarību izplatības rādītāju izpētei. Šīs problēmas izpēte un analīze saistīta ar veselības un deviances socioloģijas apakšnozarēm. Tomēr, tā kā vairumā gadījumu atkarību problēmas nesējs un pētījuma objekts ir jaunieši, šo problēmu pētniecībai ir īpaša nozīme jaunatnes socioloģijas ietvaros. Kopumā atkarību raksturojošu indikatoru iegūšana un mūsdienīga analīze Latvijā sākusies pēc neatkarības atgūšanas: Eiropas skolu projekts par alkohola un citu narkotisko vielu lietošanu (ESPAD, 1995., 1999., 2003., 2007. g.). Tomēr padziļināta alkohola, tabakas, narkotiku, azartspēļu un datoratkarību izplatības iemeslu un dažādu modeļu izpēte un starptautiskai metodoloģijai un standartiem atbilstoša analīze attīstījusies pēc 2000. gada. LU FSI pētnieku grupa piedalījusies vairāku nacionāla un starptautiska mēroga projektu realizācijā, kas vērsti uz atkarību veidošanās un izplatības problēmu izpēti sabiedrībā un jo īpaši jauniešu vidū. Līdz šim pētījumi stratēģiski plānoti un veikti divos virzienos: 1) atkarību izraisošo vielu un procesu prevalences rādītāju izpēte, kas tiek realizēta, pamatojoties uz kvantitatīvu reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju un jauniešu aptauju datiem; 2) atkarību veidošanās risku un lietošanas modeļu izpēte specifiskās mērķa grupās (izklaides vietu apmeklētāju, intravenozo narkomānu vidū u.tml.). Viens no pirmajiem šāda veida pētījumiem tika realizēts 2000. gadā, kad pēc Rīgas Domes Narkomānijas profilakses centra pasūtījuma tika veikta jauniešu izklaides vietu apmeklētāju aptauja Rīgas pilsētā. Projekta «Narkotiku lietošanas uzsākšanas motivācija jaunatnes vidū Rīgas pilsētas izklaides vietās» (LU FSI, 2000. g.) ietvaros, pamatojoties uz izklaides vietu apmeklētāju aptauju (n=400) un fokusgrupu diskusijām, tika analizēta narkotisko vielu lietošanas uzsākšanas motivācija un izplatība jauniešu vidū (Koroļeva, Rungule 2000; Koroļeva, Trapenciere, Balakireva, Tereščenko 2001; Koroleva 2003). Tas bija pirmais šāda veida pētījums Latvijā. Rietumeiropas valstu izklaides vietās sintētisko psihoaktīvo vielu lietošana aktualizējās jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, taču to izplatība bija lokāla un galvenokārt saistīta ar dažādām jaunatnes subkultūrām, piemēram, hipiju un panku kustībām. Astoņdesmitajos gados, izplatoties reivam un tehnomūzikas virzienam, strauji pieauga arī narkotiku lietošanas popularitāte jauniešu vidū. Nelegālās atkarību izraisošās vielas, kuras sākotnēji bija akceptētas šaurā sabiedrības grupā, arvien biežāk kļuva pieejamas izklaides vietās – bāros, diskotēkās, naktsklubos un citos ar mūziku saistītos jauniešu apmeklētos pasākumos. Latvijā, līdzīgi kā citās postkomunisma valstīs, narkotiku lietošanas izplatība sabiedrībā pieauga līdz ar neatkarības atgūšanu, bet izklaides vietās tās kļuva pieejamas aptuveni deviņdesmito gadu vidū, pamazām kļūstot par neatņemamu jauniešu izklaides daļu. Šobrīd, ņemot vērā sabiedrībā populāros mūzikas virzienus un kultūras globalizāciju, ir pamats uzskatīt, ka narkotiku lietošana izklaides vietās kļuvusi par uzvedības normu (Koroļeva 2003). Pēc līdzīgas metodoloģijas, bet iekļaujot arī Latvijas valsts nozīmes pilsētas – Daugavpili un Liepāju, pētījums izklaides vietās tika atkārtoti veikts arī 2007./2008. gadā (Koroļeva, Kārkliņa, Mieriņa, Sniķere 2008). Pētījums par narkotiku lietošanu izklaides vietās (SPI, 2007. g.) tika realizēts kā Sabiedrības veselības aģentūras pasūtījums, un tā mērķis bija noskaidrot nelegālo atkarību izraisošo

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

vielu lietošanas izplatību izklaides vietās, vielu lietošanas paradumus un motivāciju izklaides vietu apmeklētāju vidū, kā arī noteikt populārāko narkotisko vielu tipus, savukārt, pamatojoties uz profilakses darba speciālistu, policijas pārstāvju un izklaides vietu īpašnieku interviju rezultātiem, apzināt vajadzības un iespējas psihoaktīvo vielu izplatības un lietošanas ierobežošanā, izvērtēt izklaides vietu īpašnieku gatavību profilakses pasākumu īstenošanā, veikt pastāvošās likumdošanas analīzi un policijas statistikas izvērtējumu par izklaides vietās aizturētajām personām. Vienlaikus tika iegūta informācija arī par legālajām atkarību izraisošām vielām – alkoholu un tabaku, kā arī noskaidrota šo vielu lietošanas saistība ar narkotiskām vielām. Pētījumā tika izmantotas vairākas metodes – ekspertu intervijas ar izklaides vietu īpašniekiem, profilakses darba speciālistiem un policijas pārstāvjiem; izklaides vietu, klubu, bāru apmeklētāju kvantitatīva aptauja Rīgā (n=600) un valsts nozīmes pilsētās – Daugavpilī un Liepājā (n=200), kā arī fokusgrupu diskusija ar jauniešiem – izklaides vietu apmeklētājiem. Latvijas Sabiedrības veselības aģentūras speciālisti, balstoties uz pētījuma rezultātiem un citu valstu piemēriem, ir izstrādājuši rekomendācijas un pasākumu plānu narkotisko un psihotropo vielu izplatības ierobežošanai un to lietošanas rezultātā izraisīto veselības traucējumu samazināšanai. Minētais fakts vērtējams kā labs piemērs sadarbībai starp pētniekiem un ieinteresētajām valsts institūcijām, kuru darbība saistīta ar narkotiku izplatības ierobežošanu un lietošanas profilaksi. Atsevišķu problēmu un specifisku mērķa grupu izpētei kopš 2000. gada veikta vēl virkne pētījumu, no kuriem nozīmīgākie saistīti ar alkohola lietošanas modeļu noskaidrošanu Rīgas iedzīvotāju un jauniešu vidū (LU FSI, 2002. g.; Koroļeva, Rungule 2002) un procesu atkarību (datora lietošanas, azartspēļu) veidošanās risku apzināšanu jauniešu vidū (LU FSI, 2004. g.; Koroļeva, Rungule, Sniķere, Trapencieris 2004). Abi minētie pētījumi realizēti pēc Rīgas Domes Narkomānijas profilakses centra pasūtījuma un ciešā sadarbībā ar šī centra speciālistiem. Pētījuma «Rīgas pilsētas iedzīvotāju alkoholisko dzērienu lietošanas paradumi un attieksme pret alkohola izplatības ierobežojumiem» (LU FSI, 2002. g.) viena no mērķa grupām bija vidējo mācību iestāžu audzēkņi (n=1000). Pētījuma galvenais mērķis bija izvērtēt alkohola lietošanas izplatību un lietošanas paradumus un noskaidrot attieksmi pret alkohola politiku Latvijā. Jauniešu aptauja bija vairāk vērsta uz to faktoru noskaidrošanu, kas ietekmē alkohola lietošanas uzsākšanu, kā arī vecāku paradumu ietekmi uz jaunieša rīcību. Citi atkarību aspekti tika izvērtēti pētījumā «Jauno tehnoloģiju atkarību izplatība jauniešu vidū Rīgā» (LU FSI, 2004. g.), kura mērķis bija noskaidrot jauno tehnoloģiju lietošanas izplatību un modeļus. Pētījuma ietvaros tika veikta Rīgas skolēnu un profesionālo skolu audzēkņu (n=2820) un viņu vecāku (n=1041) aptauja, kā arī jauniešu – interneta salonu/kafejnīcu apmeklētāju aptauja (n=400). Pētījums unikāls ar to, ka tā ietvaros tika noskaidroti ne tikai jauniešu paradumi un rīcības modeļi datora lietošanā (izmantošana mācību un darba vajadzībām, datorspēļu spēlēšana utt.), bet vienlaikus, izmantojot netiešo anketēšanu, tika aptaujāti arī šo jauniešu vecāki, tādējādi rodot iespēju salīdzināt pašu jauniešu vērtējumu ar vecāku novērojumiem un informētību šajā jomā. Izmantojot modificēto K. Jangas testu, tika noteiktas datoratkarīgo riska grupas un dots

1. Jaunatnes pētniecība Latvijā

šo grupu analītisks izvērtējums. Pētījuma uzdevumu ietvaros analizēta arī jauniešu aizraušanās un atkarību veidošanās no azartspēlēm kopumā. Īpašu mērķa grupu kā izpētē, tā arī analīzē veidoja jaunieši – interneta kafejnīcu pastāvīgie apmeklētāji. Pētījuma rezultāti apstiprināja hipotēzi, ka interneta kafejnīcu pastāvīgo apmeklētāju vidū, salīdzinot ar aptaujātajiem jauniešiem kopumā, ir daudz lielāka to jauniešu daļa, kas pieskaitāmi augstākajai atkarību riska grupai (Koroļeva, Rungule, Sniķere, Trapencieris 2004). 2003. gadā LU FSI pētnieku grupa I. Koroļevas vadībā piedalījās līdz tam Latvijā lielākajā un nozīmīgākajā pētījumā par atkarību izraisošo vielu prevalenci un lietošanas modeļiem – «Narkotiku lietošanas izplatība Latvijā», kas tika realizēts PHARE programmas ietvaros un kura galvenie mērķi bija novērtēt narkotiku lietošanas izplatības indikatorus dažādās mērķa grupās; noskaidrot visu ar narkotiku problēmu saistīto speciālistu viedokļus; izstrādāt ieteikumus narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses valsts stratēģijai. Pētījuma ietvaros tika izmantots plašs socioloģisko pētījumu metožu spektrs un mūsdienīgas analīzes metodes. Speciālistu un politikas veidotāju viedoklis tika noskaidrots vairāk nekā 200 ekspertu intervijās un fokusgrupu diskusijās (Koroļeva, Goldmanis, Trapenciere, Rungule, Sniķere, Trapencieris 2003). Pētījums tika īstenots atbilstoši EMCDDA (Eiropas narkotiku monitoringa centrs) prasībām, un iegūtie dati iekļauti monitoringa centra datu bāzē. Vienu no kvantitatīvo aptauju mērķa grupām veidoja vidējo mācību iestāžu audzēkņi (n=10 847). Jauniešu aptauja vienlaikus tika veikta kā ESPAD (Eiropas skolu projekts par alkohola un citu narkotisko vielu lietošanu) sastāvdaļa. ESPAD, kas ir viens no lielākajiem šāda veida pētījumiem Eiropā, ir starptautisks salīdzinošs kohortas pētījums par alkohola, narkotiku un tabakas lietošanu 15 g.v. jauniešu vidū. Projekta mērķis – monitorēt un analizēt alkohola, tabakas un narkotisko vielu lietošanas paradumus skolēnu vidū un salīdzināt šīs tendences dažādās Eiropas valstīs. Latvijā realizēti visi četri šī pētījuma posmi (1995., 1999., 2003. un 2007. g.). 1995. gada aptaujas dati metodoloģisku atšķirību dēļ nav iekļauti starptautiskā datu bāzē, 1999. gada rezultāti atspoguļoti Nacionālajā ziņojumā. Divu pēdējo posmu rezultātu analīze nacionālā līmenī publicēta atsevišķos izdevumos 2005. un 2008. gadā (Koroļeva, Trapencieris 2005; Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008), kā arī atspoguļota konferencēs un publikācijās gan Latvijā, gan ārzemēs. Pētījuma datus pastāvīgi izmanto kā speciālisti, tā politiķi, kas darbojas šajā jomā, tie pieejami arī visplašākajam pētnieku lokam (http://www.espad.org). Projekta metodoloģija dod iespēju sekot līdzi psihoaktīvo vielu lietošanas izplatībai un tās izmaiņām laika un valstu kontekstā. Kopš 2003. gada ESPAD mērķa grupa Latvijā paplašināta, iekļaujot izlasē 7.–12. klases skolēnus (2003. gadā n=10847, 2007. gadā n=9958). ESPAD pētījuma starptautiskajai datu bāzei tiek deponēti tikai atbilstošā dzimšanas gada kohortas pārstāvju dati. Tā kā pētījums tiek realizēts pilnībā atbilstoši starptautiskajām metodoloģiskajām un šim pētījumam specifiskajām prasībām, tad, saglabājot starptautisko nozīmi un salīdzināmību, tas vienlaikus ir unikāls un īpaši nozīmīgs nacionālā mērogā. Latvijā pētījumam ieviests arī īpašs nosaukums – LaSPAD.

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

«Eiropas pilsētas pret narkotikām» (ECAD – European Cities Against Drugs) (SPI, LU FSI, 2006. g.; 2008. g.) ir viens no jaunākajiem starptautiskiem salīdzinošiem pētījumiem, kura mērķis ir noskaidrot riska un aizsargājošo faktoru ietekmi uz jauniešu devianto uzvedību un kura īstenošanā iesaistījusies arī LU FSI pētnieku grupa. Pētnieciskais projekts ir Starptautiskās narkotiku profilakses programmas «Jaunatne Eiropā» daļa (http://www.ecad.net). Šo programmu ierosināja Vienotas Eiropas pilsētas (Pan-European Cities) pret narkotikām organizācija, un to paredzēts realizēt, kooperējoties ar Eiropas valstu pilsētām. ECAD ir Eiropas vadošā organizācija, kas popularizē no narkotikām brīvas Eiropas ideju un kurai pievienojušās 245 pilsētas 27 valstīs. Programmas vadība un pētnieku grupa, kura izstrādājusi pētījuma koncepciju un metodoloģiju, bāzējas Reikjavikā (Islandē). Programmas misija ir censties pasargāt jauniešus no narkotiku lietošanas un to ietekmes, izvērtējot dažādas profilakses stratēģijas un faktorus, kas kavē vai sekmē šo vielu lietošanas izplatību dažādās Eiropas valstīs. Programmas ietvaros dalībvalstu pilsētās plānots veikt trīs reprezentatīvas 15–16 gadu vecu jauniešu (n=2800) aptaujas 2006., 2008., un 2010. gadā. Pētījuma pirmais posms, kurā starp 10 citām valstīm piedalījās arī Latvija, realizēts 2006. gadā, bet šobrīd pabeigta otrā posma realizācija un rezultātu analīze. 2008. gada aptaujā līdzās Rīgas pilsētai pētījumā dalību uzsāka arī Jūrmala un Cēsis. Atšķirībā no iepriekšminētā ESPAD pētījuma ECAD projekta konceptuālā pieeja vērsta uz sociālo faktoru noskaidrošanu un narkotiku lietošanas profilaksi, kam ir īpaša nozīme, strādājot ar jauniešiem. Atkarību izraisošo vielu lietošanu un tās uzsākšanu ietekmē tik daudzi faktori, ka, šķiet, nepastāv vienota teorija, kas to izskaidrotu: vienas pieejas uzsver ar indivīdu saistītos faktorus, citas – sociālos faktorus. Starp pēdējo gadu svarīgākajiem vielu lietošanas profilakses sasniegumiem teorijā un programmu sastādīšanā ir fokusēšanās uz riska un aizsargājošiem faktoriem kā līdzekļiem, kas liekami katras programmas pamatā, ir tās darbības mērķi un novērtēšanas indikatori. Riska un aizsargājošo faktoru teorija sāka veidoties pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados kā jauns un efektīvs ceļš, kā iegūt zināšanas un pieredzi par tiem faktoriem, kas rada risku vai aizsargā pusaudzi no ļaunuma, kuru rada kaitīgo vielu lietošana. Riska faktori tiek definēti kā īpašības, apstākļi, notikumi dzīvē vai gūtā pieredze, kas statistiski korelē ar atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanu vai turpināšanu. Aizsargājošie faktori – ietekme, apstākļi un rīcība, kas dod pozitīvu ieguldījumu jaunieša dzīvē un palīdz novērst negatīvu uzvedību, piemēram, atkarības vielu lietošanu. Šī struktūra ir noderīga, lai aprakstītu faktoru daudzveidību, kas mijiedarbojas un ietekmē alkohola, tabakas, nelegālo vielu lietošanas, kā arī videospēļu spēlēšanas uzsākšanu un turpināšanu. Tā arī ļauj parādīt pusaudžu uzvedību dažādu ietekmju kontekstā. Šīs ietekmes tiek dalītas ietekmju sfērās jeb jomās, starp tām tipiskās – indivīds, ģimene, vienaudži, skola, kopiena (vide) un plaša sabiedrība. Katrā sfērā ir savi riska un aizsargājošie faktori, turklāt reti kad kāda cilvēka vai grupas atkarības vielu lietošanu izraisa tikai viens faktors. Pētījuma kontekstā riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarības uzvedību

1. Jaunatnes pētniecība Latvijā

tiek aplūkota katrā no minētajām sfērām atsevišķi, kā arī salīdzinot dažādu sfēru faktoru ietekmes nozīmīgumu kopumā. Pamatojoties uz 2006. gadā veiktās 15–16 gadu veco jauniešu aptaujas rezultātiem, atsevišķā izdevumā publicēti analīzes rezultāti par riska un aizsargājošo faktoru ietekmi uz atkarības vielu lietošanu (Koroļeva, Lodziņa, Seņkāne, Sniķere, Trapenciere, Mieriņa, Trapencieris 2007).

Veselība Jauniešu veselības problēmas vairāk pētītas kaitīgo ieradumu, veselības risku analīzes kontekstā. Tomēr projektā «Jauniešu reproduktīvā veselība», kas realizēts sadarbībā ar NVO «Papardes zieds» un ANO Attīstības programmu (ANAP), veikti pētījumi: «Jauno lauku vīriešu reproduktīvā veselība» (LU FSI, 2000. g.), «Jauniešu zināšanas par reproduktīvo veselību» (LU FSI, 2001. g., 2002. g.). Aptaujas, fokusgrupu diskusiju, dokumentu analīzes, ekspertu interviju rezultāti liecina, ka jaunieši uzskata par nepieciešamu izveidot jauniešu veselības centru, kur viņi varētu noskaidrot interesējošos jautājumus par veselību un it īpaši par reproduktīvo veselību. Daļai jauniešu trūkst informācijas par jauniešu veselības centriem, daļai jauniešu (īpaši mazpilsētās) ir bijušas problēmas vērsties pēc medicīniskas konsultācijas pie ārsta. Pētījuma rezultāti par jauno lauku vīriešu reproduktīvo veselību tika prezentēti Pasaules Sociologu kongresā Brisbenā RC 15. komitejas plenārsēdē (Trapenciere 2001a). Jauniešu pašsajūta, fiziskā un psiholoģiskā veselība, tās saistība ar jauniešu dzīvesveidu, brīvā laika pavadīšanas ieradumiem un pat subkultūrām bija pētījuma priekšmets projektā «Ventspils pilsētas vispārizglītojošo skolu 11, 13, 15 gadus veco jauniešu veselība un dzīvesveids» (LU FSI, 2001. g.), kas tika realizēts pēc Ventspils pilsētas Domes izglītības pārvaldes pasūtījuma. Pētījumā tika izmantots gan plašs metožu klāsts – reprezentatīva atbilstošā vecuma skolēnu aptauja, statistikas analīze, dažādi psiholoģiskie testi sadarbībā ar psiholoģijas profesori Sandru Sebri (LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte).

Jauniešu dzīves kvalitāte un atstumtības riski Dzīves kvalitāte tās dažādajos mērījuma aspektos var ietvert daudzu jau iepriekš aprakstīto jaunatnes pētījumu problemātiku un tēmas. Tomēr šajā sadaļā aplūkosim pētījumus, kas sniedz tiešu dzīves kvalitātes rak sturojumu. Lielākajā daļā nacionāla mēroga pētījumu uzmanība pievērsta arī jauniešiem kā vecuma grupai un specifiskai sabiedrības daļai. Arī Stratēģiskās analīzes komisijas pētījumā «Dzīves kvalitāte Latvijā» īpaša uzmanība pievērsta bērnu un jauniešu dzīves kvalitātei (Trapenciere 2006a). Starptautiskais salīdzinošais pētījums «Eurostudent» par studentu dzīves apstākļiem ir tieši jauniešu dzīves kvalitātes noskaidrošanai veltīts reprezentatīvs pētījums, kura divu posmu realizāciju Latvijā nodrošinājusi LU FSI pētnieku grupa (I. Trapenciere, I. Koroļeva, R. Rungule, S. Sniķere, M. Trapencieris). Pētījums tika uzsākts vecajās Eiropas Savienības valstīs. Deviņdesmitajos gados to koordinēja Vācijas Augstākās izglītības informācijas centrs (HIS, projekta

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

vadītājs Prof. Klauss Šnicers (Schnitzer); Hochschul Information System 2005). Latvijā «Eurostudent» pētījumi notika ar IZM finansiālu atbalstu, turklāt Latvija bija pirmā Austrumeiropas valsts, kas 2003. gadā uzsāka dalību apjomīgajā projektā par Eiropas studentu dzīvi «Eurostuden-2», kas tolaik tika veikts 11 Eiropas valstīs. Pētījums ietver divas daļas: 1) politikas dokumentu un statistikas analīze, kurā tiek izvērtēta augstākās izglītības normatīvā bāze un dots tās strukturālais raksturojums, finansēšanas principi un tās pieejamība dažādām studēt gribošo kategorijām; 2) studentu izlases veida aptauja, pētot augstākās izglītības sociālo dimensiju, kas ir viena no Boloņas procesa būtiskām sastāvdaļām un ietver mājokļa pieejamību studiju laikā, finansējuma avotus, to pieejamību un valsts atbalstu, studentu izdevumus, nodarbinātību un laika budžeta izlietojumu, augstākās izglītības internacionalizāciju un mobilitāti. 2003. gadā Eiropā tika aptaujāts vairāk nekā 20 000 studentu, Latvijā izlases apjoms n=1200. Trešais pētījuma posms «Eurostudent-3» tika veikts 2006.–2007. gadā (n=1069). Otrajā posmā aptaujas metode bija tieša anketēšana studējošo grupās, bet 2007. gadā ar Nīderlandes Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu tika pilotēta un aprobēta interneta aptauja on-line režīmā. Atbilstoši pētījuma metodoloģijai dalībvalstis pētījumā drīkstēja iekļaut papildus jautājumu blokus. Tāpēc Latvijā tika pētīti ne tikai studējošo dzīves apstākļi, augstākās izglītības pieejamību raksturojošie rādītāji, bet arī jauniešu līdzdalības rādītāji. Papildus jautājumi tika apspriesti ar Latvijas Studentu padomi. Pētījuma rezultāti prezentēti vairākās konferencēs un semināros (Berlīnē, Bukarestē, Lisabonā, Ļubļanā, Rīgā). Rezultāti publicēti starptautiskā pētījuma izdevumos «Social and Economic Conditions of Student Life in Europe» 2005., 2008. gadā, kā arī nacionālajos ziņojumos IZM (Trapenciere, Trapencieris 2005). 2006. gadā pēc Manheimas universitātes uzaicinājuma tika uzsākta dalība salīdzinošā projektā par Austrumeiropas jaunatni (Trapenciere 2008a). Projekta mērķis bija izanalizēt desmit jauno ES valstu jaunatnes situāciju izglītībā, darba tirgū un jauniešu sociālā stāvokļa izmaiņas laika posmā kopš valstu neatkarības atgūšanas. Analīze tika balstīta uz esošās likumdošanas izvērtējumu, izglītības, nodarbinātības statistikas dinamikas analīzi un pārskatu par sociālās drošības garantijām jauniešiem. Pētījums tika īstenots pēc vienotas metodikas visās jaunajās ES valstīs. 2004.–2008. gadā LU FSI pētnieki strādāja pie LZP granta tēmas, kas bija saistīta ar jauniešu sociālās atstumtības risku izpēti. LM darba tirgus pētījumā «Bezdarba un sociālās atstumtības ilgums un cēloņi» (Rungule, Sniķere, Koroļeva, Trapenciere, Pranka, Mieriņa, Kārkliņa u.c. 2007) sociālā atstumtība tika analizēta vairākās dimensijās: bezdarbs, nabadzība un sociālā izolētība. Pētījumā tika identificēti faktori, kuri palielina (vai samazina) sociālās atstumtības risku dažādām sabiedrības grupām. Rezultātu analīze lika secināt, ka kopumā jaunieši nav uzskatāmi par sociālās atstumtības riska grupu Latvijā. Daudz lielāks sociālās atstumtības risks pastāv veciem cilvēkiem, invalīdiem, nepilnām un daudzbērnu ģimenēm. Jauniešu sociālās atstumtības riskiem ir specifisks raksturs, kas saistīts ar iekļaušanos sabiedrībā, pāreju no izglītības uz darbu, patstāvīgas dzīves uzsākšanu. Tomēr jaunatne ir ļoti nehomogēna sociāla grupa,

1. Jaunatnes pētniecība Latvijā

un minētais pētījums apliecināja, ka sociālās atstumtības riskus jauniešu vidū palielina zems izglītības un prasmju līmenis, savukārt paaugstināts sociālās atstumtības risks ir ārpusģimenes aprūpē augušiem jauniešiem. Kopš 2006. gada LU FSI pētnieki piedalījušies piecu Eiropas valstu pētījumos par tādu jauniešu sociālās atstumtības risku, kas ilgstoši dzīvojuši ārpusģimenes aprūpē. Pirmo pētījumu «Risk of social exclusion for out-of family children and young people in public childcare» (2006.–2007. g.) vadīja Itālijas NVO Amici dei Bambini, otro pētījumu «Social inclusion for out-of family children and young people in public childcare» (2008.–2009. g.) vada Itālijas pētniecības centrs Sinergia. Pētījumos piedalās Bulgārija, Francija, Itālija, Latvija (Trapenciere 2008b) un Rumānija, un to mērķis ir apzināt un izanalizēt ārpus ģimenes dzīvojošo jauniešu sociālās atstumtības riskus. Pašlaik Eiropā apmēram 30 tūkstoši bērnu un jauniešu dzīvo dažādās institūcijās, Latvijā – aptuveni 3 tūkstoši bērnu un jauniešu. Statistika liecina, ka šo jauniešu skaits nedaudz samazinās, un pēdējos gados palielinās audžuģimeņu loma. Tomēr audžuģimeņu skaits ir nepietiekams, lai nodrošinātu dzīvi ģimenē visiem bērniem un jauniešiem, kam dažādu iemeslu dēļ nav iespējama dzīve ģimenē. Pētījuma pirmajā daļā tika veikts dalībvalstu sociālās drošības sistēmu, likumdošanas izvērtējums un noteiktas problēmas attiecībā pret bērniem un jauniešiem institucionālajā aprūpē. Pētījuma otrā daļa ietvēra intervijas ar cilvēkiem, kam tikušas atņemtas vecāku tiesības, bet vecāki tās ir atguvuši, kā arī fokusgrupu diskusijas ar jauniešiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kuri ir dzīvojuši dažādās institūcijās. No metodoloģiskā viedokļa svarīgi norādīt, ka fokusgrupu diskusijās tika izmantota «trešās personas» viedokļa metode, aicinot jauniešus runāt par «trešo personu», kura ir dzīvojusi patversmē vai bērnunamā, aprakstot šīs nosacītās personas situāciju 2–5 gadu vecumā, 15 gadu vecumā un 25 gadu vecumā, aprakstot iemeslus, kāpēc bērns nokļuvis bērnunamā vai patversmē, kādi ir viņa dzīves apstākļi, brīvā laika pavadīšanas veids, vērtības un nākotnes plāni, kā arī šo plānu iespējamā realizācija. Lielākoties iemesls nokļūšanai bērnunamos ir vecāku nevēlēšanās vai nespēja audzināt bērnu ģimenē, tādēļ arī paši jaunieši iesaka pašvaldībām pievērst lielāku uzmanību darbam ar cilvēkiem, kuriem atņemtas vecāku tiesības. Runājot par jauniešiem, kas dzīvo institūcijās, visbiežāk tiek kritizēti dzīves apstākļi un darbinieku attieksme pret jauniešiem, bet, uzsākot patstāvīgo dzīvi, šiem jauniešiem trūkst praktiskās dzīves iemaņas, netiek nodrošināta normāla dzīvojamā platība utt.

Jaunatnes pētniecība Eiropas kontekstā Kopš 1996. gada Latvijas jaunatnes pētniecība ir pārstāvēta Eiropas Padomes (EP) Jaunatnes direktorāta jaunatnes pētniecības komitejā, pētniekiem regulāri piedaloties komitejas semināros un konferencēs (I. Trapenciere, S. Sniķere). Pēc Jaunatnes direktorāta strukturālas reorganizācijas tajā turpina darboties jaunatnes pētnieku komiteja, kā arī ir izveidota jauna struktūra – EKCYP (Trapenciere 2008c), kurā katru gadu tiek izvērtēta un atjaunota informācija par

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

jaunatnes situāciju un jaunatnes pētījumiem dalībvalstīs, kā arī pieejama jaunatnes pētnieku un ekspertu datu bāze. 20. gadsimta 90. gados un 21. gadsimta sākumā Latvijas jaunatnes pētniecība bija pārstāvēta Ziemeļvalstu jaunatnes pētnieku organizācijas NYRIS padomē, Latvijas pārstāvji regulāri piedalījās Ziemeļvalstu jaunatnes pētnieku konferencēs, bet sakarā ar finansējuma trūkumu šī sadarbība pēdējos gados ir samazinājusies. 2001. gadā LU FSI pētnieku grupa (I. Trapenciere, I. Koroļeva, R. Rungule) organizēja starptautisku konferenci «Informācijas tehnoloģiju gadsimts: jaunieši un sociālās izmaiņas» (IT Century: Young People And Social Changes). Konferencē piedalījās vairāk nekā 60 dalībnieku, t.sk. 29 ārzemju pētnieki. Pamatreferātu nolasīja ievērojamais norvēģu jaunatnes pētnieks profesors Ola Stafsengs. Konferences darbs tika organizēts piecās grupās: jaunatnes vērtības un subkultūra, jaunatne un deviance, jauniešu izglītība un nodarbinātība, jaunatnes darbs un jaunatnes politika, jaunatnes līdzdalība un demokrātijas attīstība. Konferences materiāli publicēti rakstu krājumā (Koroļeva, Trapenciere, Balakireva, Tereščenko 2001). Pateicoties sekmīgai sadarbībai ar vadošajiem Eiropas jaunatnes pētniekiem un Starptautiskās Sociologu asociācijas (ISA) jaunatnes pētniecības komiteju (RC 34) un tās prezidenti (līdz 2003. g.) Helēnu Helvi, Latvijas sociologi kā lektori piedalījās NYRIS atbalstītajā un Somijas jaunatnes pētnieku tīkla koordinētajā vasaras skolā, bet vairāki maģistrantūras studenti piedalījās doktorantu vasaras skolas nodarbībās Somijā (2004. g.). Tika organizēta doktorantu vasaras skolas sesija Rīgā 2005. gadā, kurā piedalījās astoņu valstu jaunie doktoranti, to skaitā arī no Latvijas. Visiem jaunatnes pētniecības projekta dalībniekiem nozīmīgu pieredzi devusi iesaistīšanās Starptautiskās Sociologu asociācijas (ISA RC34 Youth Sociology) un Eiropas Sociologu asociācijas jaunatnes pētnieku grupā (R. Rungule, I. Koroļeva, I. Trapenciere, S. Sniķere, I. Kārkliņa, I. Mieriņa, M. Trapencieris u.c.), aktīvi piedaloties Pasaules sociologu kongresos jaunatnes pētniecības sekcijās, Pasaules jaunatnes pētnieku konferencēs, Eiropas sociologu konferencēs un forumos (Koroleva, Snikere 2006; Trapenciere 2006b; Trapenciere 2006c; Koroleva, Mierina, Snikere, Aleksandrovs 2007; Koroleva, Aleksandrovs, Karklina 2008). Literatūra Coleman, H. (1990). Social Capital. New York. Furlong, A., Cartmel, F. (2007). Young people and social change: new perspectives (2nd ed.). Buckingham: Open University Press. Hochschul Information System (2005). Eurostudent 2005. Social and Economic Conditions of Student Life in Europe 2005. Hannover, Germany: HIS. Koroļeva, I. (2001). Drug Usage in Entertainment Places of Riga. In: Koroļeva, I., Trapenciere, I., Balakireva, O., Tereščenko, O. (Eds.). IT laikmets: Jaunatne un sociālās izmaiņas. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts. P. 349–355. Koroleva, I. (2003). Drug Use – an Inseparable Part of Young People’s Entertainment Culture in the Nineties? Humanities and Social Sciences. Latvia, 1(38). P. 65–89. Koroleva, I., Aleksandrovs, A., Karklina, I. (2008). Drug use – a part of entertainment and recreation culture among youth in Latvia. Barcelona, Spain: International Sociological Association.

1. Jaunatnes pētniecība Latvijā

Koroļeva, I., Goldmanis, M., Trapenciere, I., Rungule, R., Sniķere, S., Trapencieris, M. (2003). Narkotiku lietošanas izplatība Latvijā. Rīga: PHARE, EMCDDA, FSI. Koroļeva, I., Kārkliņa, I., Mieriņa, I., Sniķere, S. (2008). Narkotiku lietošana izklaides vietās. Rīga: Sabiedrības veselības aģentūra. Koroļeva, I., Lodziņa, Ā., Seņkāne, S., Sniķere, S., Trapenciere, I., Mieriņa, I., Trapencieris, M. (2007). Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanu. Rīga: Rīgas Atkarības profilakses centrs. Koroļeva, I., Mieriņa, I., Goldmanis, M., Sniķere, S., Trapencieris, M. (2008). Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Rīga: Sabiedrības veselības aģentūra. Koroleva, I., Mierina, I., Snikere, S., Aleksandrovs, A. (2007). Protective and risk factors for drug use among youth in Latvia. In: VIIth International Conference on Asian Youth and Childhoods. Lucknow, India: International Sociological Association. Koroleva, I., Rungule, R. (1996/97). ‘Old’ Education in New Circumstances. Humanities and Social Sciences, 4/96, 1/97. P. 213–236. Koroļeva, I., Rungule, R. (2000). Narkotiku lietošanas uzsākšanas motivācija jaunatnes vidū Rīgas pilsētas izklaides vietās. Rīga: Rīgas Atkarības profilakses centrs, FSI. Koroļeva, I., Rungule, R. (2002). Rīgas pilsētas iedzīvotāju alkoholisko dzērienu lietošanas paradumi un attieksme pret alkohola izplatības ierobežojumiem. Rīga: Rīgas Narkomānijas profilakses centrs. Koroļeva, I., Rungule, R., Sebre, S., Trapenciere, I. (1999). Latvijas jaunatnes socioloģisks portrets. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts. Koroļeva, I., Rungule, R., Sniķere, S. (2008). Jauniešu iekļaušanās analīze identitātes un līdzdalības diskursu kontekstā. Grām.: Sabiedrības integrācijas tendences un prettendences. Latvijas un Igaunijas pieredze. Etnisko attiecību aspekts. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 37.–55. lpp. Koroļeva, I., Rungule, R., Sniķere, S., Trapencieris, M. (2004). Jauno tehnoloģiju atkarības izplatība jauniešu vidū Rīgā. Rīga: Rīgas Atkarības profilakses centrs, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts. Koroļeva, I., Rungule, R., Trapenciere, I., Mieriņa, I., Sniķere, S., Goldmanis, M., Kārkliņa, I., Aleksandrovs, A., Seņkāne, S. (2007). Jaunieši darba tirgū: situācijas un nodarbinātību ietekmējošo faktoru analīze. Rīga: Socioloģisko pētījumu institūts. Koroļeva, I., Trapenciere, I., Balakireva, O., Tereščenko, O. (Red.) (2001). IT laikmets: Jaunatne un sociālās izmaiņas. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts. Koroļeva, I., Trapencieris, M. (2005). ESPAD 2003. Eiropas skolu aptaujas projekta par alkoholu un citām narkotiskajām vielām rezultātu analīze. Rīga: Narkoloģijas valsts aģentūra. Koroleva, I., Snikere, S. (2006). New Forms of Youth Civic Engagement and Youth Protest Actions in Social Movements: Case of Latvia. In: XVI World congress of Sociology, Abstracts. Durban SA: CSA Journal Division. P. 239. Krūmiņš, J., Rungule, R., Seņkāne, S., Trapenciere, I., Koroļeva, I., Trapencieris, M., Sniķere, S., Mieriņa, I., Goldmanis, M., Goša, Z., Bāliņa, S., Freija-Karlsone, K., Jaunzeme, I., Kaņējeva, G. u.c. (2007). Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas. (Red. Krūmiņš, J.). Rīga: Latvijas Universitāte. Mayer, K. U., Tuma, N. B. (1990). Life Course Research and Event History Analysis: An Overview. In: Mayer, K. U., Tuma, N. B. (Eds.). Event History Analysis in Life Course Research. Wisconsin: University of Wisconsin Press. Orr, D. (Ed.) (2008). Social and Economic Conditions of Student Life in Europe. Synopsis of Indicators. Final Report. Eurostudent III 2005–2008. Hannover, Germany: Hochschul Information System. Rungule, R., Kārkliņa, I., Snikere, S., Koroļeva, I., Mieriņa, I., Aleksandrovs, A. (2008). Jauniešu ar zemu pamatprasmju līmeni un no cietuma atbrīvoto nodarbinātības problēmas Valmierā un Valmieras rajonā. Rīga: Socioloģisko pētījumu institūts.

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Rungule, R., Koroļeva, I., Sniķere, S., Trapenciere, I., Trapencieris, M., Aleksandrovs, A. (2005). Jauniešu identitātes veidošanās un līdzdalība. (Red. Rungule R.). Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts. Rungule, R., Koroļeva, I., Trapenciere, I. (2000). Ventspils jaunatnes socioloģisks portrets. Ventspils: Ventspils Dome. Rungule, R., Sniķere, S., Koroļeva, I., Trapenciere, I., Pranka, M., Mieriņa, I., Kārkliņa, I., Trapencieris, M., Lāce, T., Goldmanis, M., Vule, I., Hazans, M., Trapežņikova, I., Dmitrijeva, J., Āriņš, M., Žabko, O. (2007). Bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un ilgums. (Red. Rungule, R.). Rīga: LU FSI, BICEPS, SPI. Tisenkopfs, T. (1995). Search for the Center in a Peripheral Society: A Case Study of Youth Identities in Latvia. Young. Nordic Journal of Youth Research, 3(3). P. 2–19. Tisenkopfs, T. (1997). Young People and New Capitalism. Humanities and Social Sciences in Latvia, 1(14). P.167–198. Titma, M., Saar, E. (1995). Regional differences in soviet secondary education. European Sociological Review, 11(1). P. 37–58. Trapenciere, I. (2001a). Attitude towards sexual and reproductive health of young rural men in Latvia. Brisbane. Trapenciere, I. (2001b). Valmieras jaunatnes aptauja par brīvā laika pavadīšanu un kaitīgiem ieradumiem. Valmieras jaunatnes centrs «Vinda», Sorosa fonds. Trapenciere, I. (2006a). Es rullēju, tu rullē. Vai viņš/viņa rullē?.. Cool..: Par jauniešu dzīves kvalitāti. Grām.: Dzīves kvalitāte Latvijā. Stratēģiskās analīzes komisija. Rīga: Zinātne. 110–152. lpp. Trapenciere, I. (2006b). Youth Participation in Latvia. In: Sociological Abstracts from CSA, ISA 2006 Congress «The Quality of Social Existence in Globalising World» . CSA Journal Division. P. 261 Trapenciere, I. (2006c). Risk of Social Exclusion of Being Young and Poor in Latvia. In Sociological Abstracts from CSA, ISA 2006 Congress «The Quality of Social Existence in Globalising World». CSA Journal Division. Trapenciere, I. (2008a). Ch. 8, Latvia. In: Kogan, I., Gebel, G., Noelke, M. (Eds.). Europe Enlarged. A Handbook of Education, Labour and Welfare Regimes in Central and Eastern Europe. The Policy Press, University of Bristol. Trapenciere, I. (2008b). Report on Risk of Social Exclusion of Young People after Institutional Care in Latvia. Milan: Amici dei Bambini. Trapenciere, I. (2008c). Report on Young People in Latvia (p. 62). European Commission, EKCYP network. Trapenciere, I., Trapencieris, M. (2005). Ziņojums par studentu dzīves sociāliem un ekonomiskiem apstākļiem Latvijā. Rīga: LR IZM. Tuma, N. B., Hannan, M. T. (1984). Social dynamic: models and methods. Orlando: Academic Press. Tuma, N. B., Huinink, J. (1990). Postwar Fertility Patterns in the FRG. In: Mayer, K.U., Tuma N. B. (Eds.). Event History Analysis in Life Course Research. Wisconsin: University of Wisconsin Press. Vilciņš, Т. (1968). Profesiju prestižs un profesiju izvēle mūsdienās. Rīga: Zinātne. Титма, М. (1989). Начало пути. Поколение со средним образованием. Москва. Титма, М. (1992). Жизненные пути одного поколения. Москва. Чупров, В. И., Зубок, Ю. А., Уильямс, К. (2003). Молодежь в обществе риска. Москва: Наука. ECAD – European Cities Against Drugs (n.d.). Sk. 20.11.2008., http://www.ecad.net/. ESPAD – The European School survey Project on Alcohol and Other Drugs (n.d.). Sk. 20.11.2008., http://www.espad.org/.

2. Jaunieši Latvijas izglītības sistēmā

JAUNIEŠI LATVIJAS IZGLĪTĪBAS SISTĒMĀ Ieva Kārkliņa, Ilze Trapenciere Uzsākot Lisabonas stratēģijas īstenošanas jauno posmu 2005. gadā, Eiropas Padome (EP) uzsvēra, ka Eiropas lielākā vērtība ir tās cilvēkkapitāls, aicinot dalībvalstis pastiprināt aktivitātes saistībā ar izstrādāto darba programmu «Izglītība un apmācība 2010» un īpašu uzmanību veltīt izglītības un mācību sistēmu modernizācijai, izglītības pieejamībai un to jauniešu skaita samazināšanai, kas pamet izglītību pirms izglītības cikla pabeigšanas vai kvalifikācijas iegūšanas. Izglītības nozīmi Eiropas Savienības kontekstā aktualizējis arī 2008. gada Kopīgais nodarbinātības ziņojums, kas uzsver nepieciešamību dalībvalstīm ievērojami palielināt darba tirgus vajadzībām atbilstīgākus ieguldījumus cilvēkkapitālā, nodrošinot labāku izglītību, zināšanas, prasmes un iemaņas. Atbilstoši EP 2005. gada marta sanāksmes aicinājumam Latvija sagatavoja «Nacionālo Lisabonas programmu 2005.–2008. gadam», ar mērķi arī turpmāk veicināt Latvijas valsts izaugsmi un nodarbinātību, sekmējot pāreju no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanām balstītu ekonomiku, pilnveidojot izglītības sistēmas spēju pielāgoties darba tirgus mainīgajām prasībām, uzlabojot visu līmeņu izglītības pieejamību un veicot citus pasākumus (LR Izglītības un zinātnes ministrija 2008a).

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Savukārt «Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013. gadam» stratēģijas mērķis ir septiņu gadu laikā radīt priekšnoteikumus inovatīvo zināšanu attīstības modelim, kas saistīts ar paaugstinātām prasībām Latvijas izglītības sistēmai, it īpaši mūžizglītībai. Dokumentā vienlīdz atzīts, ka līdzšinējie ieguldījumi cilvēkkapitālā nav bijuši pietiekami. Lai īstenotu mērķi «izglītots un radošs cilvēks», Nacionālājā attīstības plānā tika izvirzīti šādi apakšmērķi un uzdevumi: ◆ kvalitatīva pamatizglītība, obligāta vidējā un pieejama augstākā izglītība, ◆ darbaspēka sagatavošana atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, ◆ mūžizglītība cilvēka radošā potenciāla un dzīves kvalitātes izaugsmei, ◆ izglītības infrastruktūras modernizācija (LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 2006). 2006. gadā tika pieņemts ļoti svarīgs Latvijas izglītības politikas dokuments – «Izglītības attīstības pamatnostādnes 2006.–2013. gadam», kura mērķis – veidot izglītības sistēmu, kas nodrošina uz zināšanām balstītas, demokrātiskas un sociāli integrētas sabiedrības veidošanos, sekmēt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanos, iekļauties Eiropas izglītības telpā, saglabājot un attīstot Latvijai raksturīgās kultūras vērtības. Šajā dokumentā precīzāk definēti Latvijas izglītības attīstības mērķi, akcentējot nepieciešamību nodrošināt izglītības un tālākizglītības pieejamību visām iedzīvotāju grupām, tā veicinot sociālo iekļaušanos un samazinot to izglītojamo proporciju, kuri obligātās izglītības vecumā priekšlaicīgi pamet skolu. Tādējādi dokuments izvirza uzdevumus, kas tieši vērsti uz cilvēkkapitāla izaugsmi: ◆ izstrādāt mūžizglītības stratēģiju un nodrošināt tās uzsākšanu reģionu līmenī; ◆ pilnveidot profesionālās orientācijas un karjeras izglītību visu veidu izglītības iestādēs; ◆ paplašināt interešu, neformālās un pieaugušo izglītības programmu pieejamību visām iedzīvotāju grupām; ◆ izstrādāt metodiku neformālā veidā iegūto profesionālo prasmju vērtēšanai; ◆ paplašināt sabiedrības izpratni par neformālo izglītību un neformālās izglītības vērtību. 2007. gada sākumā Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas un sociālo partneru izstrādātās «Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.–2013. gadam» – pirmo nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokumentu šajā jomā, kas visaptveroši risina mūžizglītības jautājumus un iezīmē to turpmāku attīstību. Pamatnostādņu ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt indivīda izglītošanos (t.sk. kvalifikācijas paaugstināšanu, pārkvalificēšanos) mūža garumā atbilstoši cilvēka interesēm, spējām un Latvijas reģionu sociāli ekonomiskajām vajadzībām. Tiek uzsvērts, ka, attīstot izglītošanos visa mūža garumā, mūsu valsts stiprina arī savu starptautisko pozīciju un konkurētspēju. Minētie politikas dokumenti ir pamatā vairākiem reģionu un rajonu attīstības plāniem un ilgtermiņa attīstības stratēģijai. Piemēram, Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijas līdz 2025. gadam prioritāte ir «veidot izglītotu, prasmīgu un

2. Jaunieši Latvijas izglītības sistēmā

kultūru cienošu sabiedrību». Visai līdzīgi pašvaldības stratēģiskos mērķus definē arī Ventspils, Liepājas, Daugavpils un citu pilsētu attīstības programmas. 2007. gadā Latvija bija viena no līderēm jauno Eiropas Savienības dalībvalstu vidū mūžizglītības izmantošanas ziņā (ES vidēji 11%, bet Latvijā iespēju izglītoties bija izmantojuši 7,5% mūžizglītības mērķgrupas cilvēku), turklāt vēl aizvien Latvija saglabā līderpozīcijas studentu īpatsvara rādītājos Eiropā un pasaulē. Tomēr, neskatoties uz šiem atsevišķajiem pozitīvajiem aspektiem izglītības kontekstā, valsts politiskā un sociālekonomiskā situācija iezīmē nopietnus problēmlokus un izaicinājumus, ar ko nākas saskarties izglītības sistēmas dalībniekiem – gan izglītības politikas veidotājiem, gan skolu vadībai un pedagogiem, gan arī skolēniem, studentiem un viņu vecākiem. Tā kā pēdējos gados Latvijas Universitātes aģentūras «LU Filozofijas un socioloģijas institūts» pētnieki veikuši tikai atsevišķus pētījumus, kuru mērķis ir izvērtēt un analizēt izglītības problēmas, tad šajā nodaļā lielāka uzmanība pievērsta izglītības sistēmas attīstībai un izmaiņām, balstoties uz statistikas un citu institūciju veikto pētījumu datiem un secinājumiem.

Izglītības sistēmas un tās dalībnieku raksturojums Šobrīd Latvijā katram Latvijas Republikas pilsonim un personai, kurai ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, personai, kurai ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, kā arī Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, un viņu bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas. Izglītības sistēmas funkcionēšanu Latvijā nosaka šādi galvenie likumi: ◆ Izglītības likums (stājies spēkā 01.06.1999., publicēts Latvijas Vēstnesī (turpmāk – LV) 17.11.1998., Nr. 343/344); ◆ Vispārējās izglītības likums (stājies spēkā 14.07.1999., publicēts LV 30.06.1999., Nr. 213/215); ◆ Profesionālās izglītības likums (stājies spēkā 14.07.1999., publicēts LV 30.06.1999., Nr. 213/215); ◆ Augstskolu likums (stājies spēkā 01.12.1995., publicēts LV 17.11.1995.); ◆ Valsts valodas likums (stājies spēkā 01.19.2000., publicēts LV 21.12.1999.) (LR Izglītības un zinātnes ministrija 2008b). ◆ Ir sagatavots un Saeimā pirmajā lasījumā izskatīts Augstākās izglītības likumprojekts, kura mērķis ir sakārtot augstākās izglītības sistēmu atbilstoši Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas principiem. Latvijā ir noteiktas četras izglītības pakāpes – pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība un augstākā izglītība – un indivīdam ir tiesības iegūt izglītību katrā nākamajā pakāpē, secīgi pārejot no vienas izglītības pakāpes uz otru (sk. 2.1. pielikumu «Latvijas Republikas izglītības sistēma»). Turpinājumā atspoguļotie statistikas dati sniedz ieskatu galvenajos izglītības sistēmu raksturojošajos rādītājos un to izmaiņu tendencēs.

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Vispārējā izglītība – pamatizglītība un vidējā izglītība Līdz ar demogrāfiskās situācijas attīstību notiek izmaiņas arī Latvijas izglītībā – samazinoties skolēnu skaitam, sarūk skolu un pedagogu skaits (sk. 2.1. tabulu). 2.1. tabula. Vispārizglītojošo skolu un skolēnu skaits, 2001./2002.–2008./2009. m.g. Skolas T.sk. vidusskolas Skolēni T.sk. skolēni 1.– 9. kl. skolēni 10.– 12. kl.

2001/02 2002/03 2003/04 2004/05 2005/06 2006/07 2007/08 2008/09 1 066 1 052 1 044 1 026 1 017 1 008 992 982 386 384 383 383 378 383 379 377 351 989 340 308 327 358 315 633 298 516 279 872 263 944 249 446 290 755

277 965

260 612

244 949

227 741

211 555

198 924

187 281

61 234

62 343

66 746

70 684

70 775

68 317

65 020

62 165

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.

Saskaņā ar LR Centrālās statistikas pārvaldes apkopoto informāciju skolēnu skaita būtiska samazināšanās vispārējā izglītībā sākās 2001. gadā (no 351 989 skolēniem 2001./2002. m.g. līdz 249 446 skolēniem 2008./2009. m.g.), skolēnu skaitam pakāpeniski samazinoties visās klašu grupās (LR Centrālā Statistikas pārvalde 2009). Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālistu aprēķiniem skolēnu skaits turpinās samazināties līdz 2013. gadam, iepriekšējam skolēnu skaitam atjaunojoties vien 2025. gadā. IZM aprēķināts, ka turpmākajos gados būtiski samazināsies skolēnu skaits 5.–9. un 10.–12. klasē. Pēdējos gados samazinās skolēnu skaits gan dienas, gan vakara (maiņu) skolās, kuras 20. gs. vidū dibinātas, lai dotu iespēju iegūt izglītību strādājošajiem jauniešiem, kas dažādu apstākļu dēļ nebija varējuši iegūt vidējo izglītību. Tiesa, laikā, kad būtiski samazinās kopējais jauniešu skaits, vakarskolu skolēnu īpatsvars nedaudz pieaudzis (deviņdesmito gadu vidū vakarskolās mācījās mazāk par 4%, bet 2007./2008. m.g. – apmēram 5% no kopējā skolēnu skaita) (sk. 2.2. tabulu). 2.2. tabula. Vakara (maiņu) vispārizglītojošo skolu un skolēnu skaits, 2001./2002. – 2008./2009. m.g. Skolu skaits Audzēkņu skaits

2001/02 2002/03 2003/04 2004/05 2005/06 2006/07 2007/08 2008/09 37 35 35 33 34 34 34 34 15 048 14 805 14 869 14 966 14 569 13 761 13 003 13 223

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.

Līdz ar skolēnu skaita samazināšanos tiek slēgtas t.s. neefektīvās vai neizdevīgās skolas. Laikā no 1996./1997. m.g. Latvijā ir slēgtas 120 skolas, to skaitā 2007. gadā – 10 skolas, 2008. gadā – 6 skolas un reorganizētas 8 skolas. Tādējādi 2008./2009. m.g. sākumā Latvijā bija 982 vispārējās izglītības iestādes. Jāņem vērā, ka skolu slēgšana varētu iespaidot izglītības pieejamību tiem skolēniem, kas dzīvo nomaļākos pagastos ar nelielu iedzīvotāju skaitu. Tiesa, skolu tīkla optimizācijas atbalstītāji uzsver, ka projekta mērķis ir kvalitatīvas izglītības nodrošināšana un tādējādi skolu tīkla optimizācija skolēnu sekmes ietekmēs tikai pozitīvi.

2. Jaunieši Latvijas izglītības sistēmā

Statistikas dati rāda, ka vidēji 9,7% vispārizglītojošo dienas skolas skolēnu tiek pārcelti nākamajā klasē ar nesekmīgu vērtējumu atsevišķos priekšmetos (no 1 līdz 3 ballēm). Kopējais nesekmīgo skaits pēdējos gados ir nedaudz pieaudzis: no 8,6% 2004./2005. mācību gadā līdz 9,7% 2006./2007. mācību gadā, kas absolūtos skaitļos veido samērā lielu skolēnu skaitu – 24 651. Lielākā daļa nesekmīgo ir zēni (67%). Lai arī Latvijā tiek īstenota 5–6 gadus veco bērnu sagatavošana skolai, nesekmīgi skolēni ir jau pirmajās klasēs. Saskaņā ar IZM datiem nesekmīgo skolēnu īpatsvars vislielākais ir 7. un 8. klasē, sasniedzot gandrīz 20 procentus (2007./2008. m.g. 8. klasē bija 19,4% nesekmīgo). Daļa nesekmīgo skolēnu paliek otro vai trešo gadu mācīties tajā pašā klasē. Visbiežāk skolēni paliek uz otro vai trešo gadu 1. klasē (5%), 6. klasē (5%), 7. klasē (5,5%) un 8. klasē (6,3%) (IZM dati, 2006./2007. m.g.). Otrgadnieki un trešgadnieki vidēji veido 3,4% no kopējā skolēnu skaita. Zēni vispārizglītojošās skolās 2–3 reizes biežāk tiek atstāti uz otru gadu, tātad ir nesekmīgāki nekā meitenes (no 24 651 nesekmīgā 2006./2007. m.g. tikai 8085 ir meitenes). Diemžēl jāsecina, ka ne tikai pamatskolā, bet arī vidusskolā otro vai trešo gadu paliek mācīties tajā pašā klasē salīdzoši daudz skolēnu (sk. 2.3. tabulu). 2.3. tabula. Vispārizglītojošo skolu skolēnu – otrgadnieku un trešgadnieku – skaits, 2001./2002.–2008./2009. m.g. 10. klase 11. klase 12. klase

2001/02 2002/03 2003/04 2004/05 2005/06 2006/07 2007/08 2008/09 278 247 314 486 433 597 564 590 244 291 372 385 400 435 477 434 156 107 104 267 233 180 177 139

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.

Starptautiskā pētījuma «Pamatizglītību nepabeigušie skolēni» autori, izanalizējot skolēnu «atbiruma» iemeslus pamatskolas posmā, secināja, ka obligātā izglītība bieži tiek izprasta kā cilvēka (skolēna) pienākums, bet ne vienmēr pastāv skolēnam draudzīga vide un materiālais nodrošinājums, lai īstenotu cilvēka tiesības uz izglītību (Network of Education Policy Centres 2006). Savukārt pētījumā «Savlaicīgu pamatizglītības apguvi traucējošu faktoru kopums» noskaidrots, kuri faktori visbūtiskāk ietekmē atbiršanu no obligātās pamatskolas izglītības, tos grupējot ārējos un iekšējos faktoros (Dedze, Krūzmētra, Mikiško 2004). Kā rāda pētījuma rezultāti, ārējie faktori ir vecāku audzināšanas prasmju trūkums, nepietiekama skolas un vecāku sadarbība, skolotāju profesionalitātes ierobežojumi (piemēram, neprasme mācīt maz motivētus skolēnus), neatbilstošas mācību programmas, grāmatas un metodes, kā arī mediju attieksme, veicinot priekšstatu, ka augstāks izglītības līmenis nav saistāms ar lielākiem ienākumiem. Iekšējos faktorus veido izglītības vieta skolēna vērtību sistēmā, viņa apmierinātība ar sevi un prasme mācīties. Pētījumā konstatēts, ka skolēni un viņu vecāki skolas pamešanu (atbiršanu) vai tās draudus galvenokārt skaidro ar mācīšanās motivācijas trūkumu, bet skolotāji kā galveno iemeslu izvirza ģimenes apstākļus. Citā pētījumā «Skolēnu atbiršana pamatskolās: problēmas risinājumi» noskaidrots, ka nesekmība iestājas ilgstoša procesa rezultātā, ko nosacīti var dēvēt par «skolēna atbiršanas procesa kāpnēm» (Bebriša, Ieviņa, Krastiņa 2007).

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Šis process sākas ar savlaicīgi nekonstatētu izpratnes trūkumu, nepietiekamām zināšanām, kam seko mācīšanās grūtības, sliktas sekmes, pieaugoši negatīva attieksme un izturēšanās no skolotāju puses, pašpārliecinātības trūkums un zems pašnovērtējums, mācīšanās motivācijas trūkums, uzvedības traucējumi, ilgstoša nesekmība, kavējumi, palikšana uz otru gadu, kas var noslēgties ar skolas maiņu, ilgstošu prombūtni un atbiršanu. Pētījumos, kas veltīti skolēnu atbiršanai no pamatizglītības, netiek analizēts, vai mazo skolu slēgšana ir saistāma ar skolas pamešanu sakarā ar skolēnu nespēju iejusties jaunā klases kolektīvā, mācoties pie skolotājiem, kuru mācīšanas metodes var būt atšķirīgas no iepriekšējā skolā izmantotajām. Daļa skolēnu, kuriem kādu apstākļu dēļ kļūst problemātiski mācīties dienas skolā, lai iegūtu vispārējo izglītību, nolemj mācības turpināt t.s. vispārizglītojošajās vakara jeb maiņu skolās. Analizējot statistikas datus par skolēnu skaitu šajās mācību iestādēs, redzams, ka vislielākais vakarskolu skolēnu skaita pieaugums vērojams, sākot ar astoto klasi (sk. 2.4. tabulu). 2.4. tabula. Skolēnu skaits vispārizglītojošajās vakara (maiņu) skolās, 2001./2002.– 2008./2009. m.g. Pavisam 1.–4. klase 5.–7. klase 8. klase 9. klase 10. klase 11. klase 12. klase

2001/02 2002/03 2003/04 2004/05 2005/06 2006/07 2007/08 15 048 14 805 14 869 14 966 14 569 13 761 13 003 27 18 33 18 11 14 6 300 236 299 242 271 262 261 491 479 421 493 519 590 647 1 063 1 079 1 057 1 230 1 333 1 304 1 251 4 126 4 342 4 739 4 387 4 153 4 071 3 807 4 246 4 410 4 350 4 571 4 249 3 695 3 634 4 795 4 241 3 970 4 025 4 033 3 825 3 397

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.

Jaunieši, kuri neiegūst pamatizglītību, nevar turpināt tālākizglītošanos, un viņiem ir grūti atrast darbu. Tiesa, daļa jauniešu, kas pabeiguši septiņas klases, varētu turpināt izglītību arodizglītības programmās dažās profesionālajās skolās, tomēr šo programmu skaits samazinās. Nenoliedzami, sociālās atstumtības riska grupu jauniešiem šī būtu iespēja izkļūt no sociālās atstumtības burvju loka, kad izglītības un pieredzes trūkums būtiski ierobežo iespējas iesaistīties darba tirgū, tāpēc nav iespējams finansiāli sevi nodrošināt ar visām no tā izrietošajām sekām. Analizējot statistikas datus par vispārizglītojošo skolu beigušo skaitu, jāsecina, ka līdz ar kopējā skolēnu skaita samazināšanos laika posmā kopš 2002. gada būtiski sarucis gan pamatskolu, gan vidusskolu beigušo skaits (sk. 2.5. tabulu). Saskaņā ar LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem lielākā daļa jauniešu, kas ieguvuši pamatizglītību, izglītību turpina. Gandrīz divas trešdaļas pamatskolas absolventu izvēlas vispārējās vidējās izglītības programmas, bet aptuveni trešdaļa mācības turpina profesionālās izglītības programmās (2008. g. attiecīgi 62,7% un 32,7%), turklāt pēdējo desmit gadu laikā šīs tendences ir saglabājušās nemainīgas. Būtiski vien atzīmēt, ka salīdzinājumā ar 2000. gadu ir pieaudzis to jauniešu skaits, kuri izglītību pēc pamatskolas beigšanas neturpina vispār (no 2,1% 2000. gadā līdz 7,5% 2007. gadā un 4,6% 2008. gadā) (sk. 2.1. attēlu).

2. Jaunieši Latvijas izglītības sistēmā

2.5. tabula. Vispārizglītojošo skolu beigušo skaits, 2001./2002.–2008./2009. m.g. Beiguši pamatskolu, pavisam dienas pamatskolu vakara pamatskolu Beiguši vidusskolu, pavisam dienas vidusskolu vakara vidusskolu

2001 27 112 25 966 1 146 20 060 16 271 3 789

2002 32 087 31 169 918 20 474 16 523 3 951

2003 34 821 33 899 922 17 812 14 203 3 609

2004 32 907 32 090 817 16 504 13 525 2 979

2005 33 054 32 042 1 012 19 657 16 664 2 993

2006 32 089 31 027 1 062 20 915 17 795 3 120

2007 29 882 28 718 1 164 20 740 17 607 3 133

2008 28 167 27 005 1 162 20 328 17 408 2 920

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.

2.1. attēls. Pamatskolu un vidusskolu beigušo turpmākā izglītība, 1998.–2008. g. Pamatskolu beigušie % mācības turpina vidusskolās mācības turpina profesionālās izglītības iestādēs 80 mācības neturpina 70 65,2 64,5 63,1 63,1 61,1 62,6 60

65,7

65,0

64,5

62,7

62,1

50 40

33,3

32,5

34,8

34,6

31,4

32,4

29,6

29,9

30,4

32,7

20 10 0

5,6 1998

4,9 1999

2,1 2000

2,3 2001

3,4 2002

4,7

3,1 2003

Vidusskolu beigušie % mācības turpina augstskolās un koledžās mācības turpina profesionālās izglītības iestādēs 80 mācības neturpina 68,2 70 64,2 64,2 63,7 60,4 60,3 60

2004

5,1 2005

74,2

70,0

7,5

5,1 2006

2007

2008

75,0

74,4

73,1

4,6

50 40 30 20 10 0

23,5 12,3 1998

28,2 11,5 1999

24,3 12 2000

28,9 10,7 2001

25,8 10 2002

21,5 10,3 2003

22,5

21,5

23,7

22,8

22,2

7,5

4,3

3,2

2,8

2004

2005

2006

2007

2008

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.

Lielākā daļa vidusskolu absolventu turpina izglītību, izvēloties studēt augstskolās vai koledžās. Par augstākās izglītības prestiža pieaugumu liecina statistikas dati – laikā no 1995. gada īpaši palielinās to jauniešu skaits, kas uzsākuši studijas augstākajā izglītībā (no 56% 1995. gadā un 64,2% 1998. gadā līdz 75,5% 2008. gadā). Attiecīgi samazinājies to jauniešu skaits, kas izvēlējušies turpināt mācības profesionālajā izglītībā – no 15% 1995. gadā līdz 2,8% 2008. gadā. Daļēji šis samazinājums skaidrojams ar to, ka 2004. gadā daļa vidējās profesionālās izglītības programmu tika pārveidota par koledžas jeb profesionālās augstākās izglītības pirmā līmeņa programmām.

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Profesionālā izglītība un apmācība Profesionālās izglītības mērķi, ko izvirzījusi gan Eiropas Komisija, gan Latvijas «Izglītības attīstības pamatnostādnes 2006.–2013. gadam», ir uzlabot izglītības kvalitāti un palielināt tās atbilstību darba tirgus vajadzībām. Zināšanu sabiedrībā kvalitatīva vidējā – vispārējā vai profesionālā – izglītība ir minimālais starta kapitāls, bez kura nav iespējama cilvēka pilnvērtīga un veiksmīga iekļaušanās darba tirgū. Kvalitatīva profesionālā izglītība ir pamats uz zināšanām balstītai ekonomikai. Lai to nodrošinātu, tika izstrādāta profesionālās izglītības attīstības programma, diemžēl nepietiekama finansējuma un, iespējams, kādu citu iemeslu dēļ tā netika īstenota. Iepazīstoties ar statistikas datiem, var konstatēt, ka Latvijā katru gadu samazinās profesionālās izglītības iestāžu skaits – no 126 profesionālās izglītības skolām 2001./2002. m.g. līdz 92 iestādēm 2008./2009. m.g. Līdz ar skolu skaita samazināšanos samazinātā uzņemšanas plāna dēļ sarucis arī audzēkņu skaits – no 47,6 tūkst. 2001./2002. m.g. līdz 38,8 tūkst. 2008./2009. m.g. (sk. 2.6. tabulu). Tomēr, neskatoties uz kopējā profesionālās izglītības iestāžu un audzēkņu skaita samazināšanos, pēdējos piecos gados ir nedaudz paaugstinājušies tādi profesionālās izglītības iestādes rak sturojoši rezultatīvie rādītāji kā izglītības iestādēs uzņemto un tās beigušo audzēkņu skaits. 2007./2008. m.g. bija viszemākā attiecība starp uzņemto un beigušo audzēkņu skaitu – tikai 64%, savukārt 2008./2009. m.g. visaugstākā – 76%. Šis rādītājs netieši apliecina profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanos. Iespējams, ka to ietekmējis arī Eiropas struktūrfondu finansējums profesionālās izglītības infrastruktūras uzlabošanai un izglītības programmu pilnveidei. 2.6. tabula. Profesionālās izglītības iestāžu un audzēkņu skaits, 2001./2002.– 2008./2009. m.g. (mācību gada sākumā) Iestāžu skaits Audzēkņu skaits Uzņemti audzēkņi Beiguši profesionālās izglītības iestādes

2001/02 2002/03 2003/04 2004/05 2005/06 2006/07 2007/08 2008/09 126 124 111 103 96 92 92 92 47 627 46 533 46 789 44 651 42 737 40 439 38 876 38 819 18 114 18 525 16 096 14 521 14 142 13 745 13 883 17 461 13 409

12 537

11 434

9 963

10 464

9 777

8 911

13 324

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.

Laika posmā no 2000. līdz 2008. gadam jauniešu intereses par dažādām apmācības programmām ir mainījušās – profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu vidū popularitāti nedaudz ir zaudējušas inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (audzēkņu skaits samazinājies par 21%) un vairākkārt samazinājies arī veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās izglītojamo skaits (no 2195 audzēkņiem 2000. gadā līdz 633 – 2008. gadā) (sk. 2.2. pielikumu «Izglītības tematiskās grupas, tematiskās jomas un programmu grupas»). Turklāt būtiski atzīmēt, ka audzēkņu skaita samazinājums šajās tematiskajās grupās nav saistīts ar kopējo audzēkņu skaita samazināšanos profesionālajā izglītībā, izmaiņas notikušas katras programmas audzēkņu īpatsvarā (% no konkrētā gada audzēkņu skaita) (sk. 2.2. attēlu un 2.7. tabulu).

2. Jaunieši Latvijas izglītības sistēmā

2.2. attēls. Profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo skaits pa izglītības tematiskajām grupām 2000./2001.–2008./2009. m.g. 55 000 50 000

48 625 47 627

45 000

46 533 46 789

44 651

42 737

40 000

40 439 38 876 38 819

35 000 30 000 25 000

20 889 22 029 22 186

23 376 19 868 18 564

20 000 15 000 10 000 5 000

17 399 16 753 16 552

10 658

8 227

8 494

6 458

0 PAVISAM dabaszinātnes, matemātika, IT lauksaimniecība veselības aprūpe un sociālā labklājība vispārējā izglītība inženierzinātnes, ražošana, būvniecība pakalpojumi sociālās zinības, komerczinības humanitārās zinātnes un māksla

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 48 625 47 627 46 533 46 789 44 651 42 737 40 439 38 876 38 819 1055 459 303 75 2669 2617 2464 2448 2443 1721 1257 1005 913 1004 938 909 940 1020 2195

2162

2159

2292

1135

703

730

591

633

692

546

487

384

210

306

295

349

343

20 889 22 029 22 186 23 376 19 868 18 564 17 399 16 753 16 552 10658 10365 9968 9732 10194 10195 9221 8501 8227 8494 7871 7523 7263 6800 6511 6429 6353 6458 2921 2938 2902 2754 2771 2903 2992 2941 3143

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.

2.7. tabula. Profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo īpatsvars pa izglītības tematiskajām grupām (%), 2001./2002. –2008./2009. m.g. Pavisam inženierzinātnes, ražošana, būvniecība pakalpojumi sociālās zinātnes, komerczinības humanitārās zinātnes un māksla dabaszinātnes, matemātika, IT lauksaimniecība veselības aprūpe un sociālā labklājība vispārējā izglītība pārējās tematiskās grupas

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 100 100 100 100 100 100 100 100 46,3 47,7 50,0 44,5 43,4 43,0 43,1 42,6 21,8 21,4 20,8 22,8 23,9 22,8 21,9 21,2 16,5 16,2 15,5 15,2 15,2 15,9 16,3 16,6 6,2 6,2 5,9 6,2 6,8 7,4 7,6 8,1 1,0 0,7 0,2 6,0 6,1 6,1 6,3 6,3 2,6 2,2 2,0 2,2 2,2 2,2 2,4 2,6 4,5 4,6 4,9 2,5 1,6 1,8 1,5 1,6 1,1 1,0 0,8 0,5 0,7 0,7 0,9 0,9 -

Avots: autoru pārrēķins no LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem par profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo skaitu pa izglītības tematiskajām grupām.

Profesionālās izglītības iestādes pēc pamatskolas piedāvā iegūt divu veidu izglītību: arodizglītību (2–3 gadi) un profesionālo vidējo izglītību (4 gadi). Šajās programmās var iestāties ar pamatskolas izglītību un ne agrāk kā tajā kalendārajā gadā, kad paliek 15 gadi (Nacionālā izglītības iespēju datu bāze 2009). Arodizglītības programmu ietvaros līdztekus 2. profesionālā kvalifikācijas līmeņa profesijai tiek apgūta daļēja vispārējās vidējās izglītības programma. Savukārt

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

četrgadīgajā profesionālās vidējās izglītības programmā tiek apgūta gan vidējā izglītība, gan profesija, kas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim. Latvijas profesionālās izglītības sistēmā visplašāk izplatītas ir programmas, kas līdz ar profesijas apguvi sniedz iespēju iegūt arī vidējo izglītību jeb t.s. profesionālās vidējās izglītības programmas. Kopš 2000. gada audzēkņu īpatsvars šajās programmās ir pieaudzis un nostabilizējies ap 50 procentu robežās. Saskaņā ar Nacionālajā izglītības iespēju datu bāzē ietverto informāciju līdz ar vairāku profesionālo mācību iestāžu un programmu slēgšanu 2009./2010. mācību gadā īpaši problemātiski turpināt izglītību būs tiem jauniešiem, kuriem ir nepabeigta pamatizglītība. 2008./2009. gadā 7., 8. un 9. klases beidzējiem ar liecību profesionālās izglītības programmas piedāvāja 21 profesionālā skola visā Latvijā. Šobrīd liela daļa programmu, kuru ietvaros apgūst profesiju un pamatizglītību, ir «zem jautājuma zīmes», un, kā norāda IZM speciālisti, uzņemšana šajās programmās notiks tikai tad, ja tiks piešķirts papildu finansējums. Pēdējos gados vērojams konkurss daudzās profesionālās izglītības programmās, kas, iespējams, liecina par profesionālās izglītības nozīmes paaugstināšanos. Arī profesionālās izglītības iestāžu skaita un uzņemamo audzēkņu skaita samazināšanās palielina konkursu šajās izglītības iestādēs, kas, no vienas puses, vērtējams pozitīvi. Tomēr ierobežotas profesionālās izglītības iespējas padara šo izglītību nepieejamu daļai jauniešu, īpaši skarot mazajās pilsētās un lauku rajonos dzīvojošos jauniešus no trūcīgām ģimenēm. Tādējādi pastāv risks, vai un cik lielā mērā iespējams īstenot «Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013. gadam» un «Izglītības attīstības pamatnostādņu 2006.–2013. gadam» mērķi – izglītības pieejamību visiem. Līdz ar profesionālās izglītības iestāžu skaita samazināšanos ievērojami pasliktinās sociālās atstumtības riska jauniešu iespējas iegūt izglītību un profesionālo kvalifikāciju, tā mazinot iespēju iekļauties darba tirgū un veiksmīgu integrēšanos sabiedrības sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Viena no problēmām profesionālajā izglītībā ir lielais audzēkņu atbirums pirmajos divos studiju gados, kam ir vairāki iemesli – audzēknis saprot, ka viņu neinteresē apgūstamā profesija, viņš nespēj izturēt disciplīnas prasības vai arī nav pietiekami patstāvīgs, lai spētu mācīties jaunā vidē, kas īpaši raksturīgs tiem jauniešiem, kuri mācību laikā dzīvo kopmītnēs. Viens no būtiskiem iemesliem ir zemais pamatizglītības sekmju un zināšanu līmenis daļai audzēkņu. Atbilstoši Lisabonas stratēģijas un Kopenhāgenas procesa mērķiem atskaitīto audzēkņu īpatsvaram profesionālās izglītības programmās 2010. gadā jābūt mazākam par 10 procentiem. Atskaitīto audzēkņu skaits ir ievērojami lielāks, turklāt lielākā daļa tiek atskaitīta pirmajos divos kursos (2001. gadā 76,4%, 2004. gadā – 71,8% no atskaitīto kopējā skaita). Tomēr lielākā daļa audzēkņu, kas apguvuši profesionālās izglītības programmu (apmēram 92%), kvalifikācijas eksāmenu nokārto sekmīgi, un tas ir apstiprinājums gan pedagogu darba kvalitātei, gan profesionālās izglītības kvalitātei, gan absolventu sagatavotībai darba tirgum.1 Līdz ar tādām problēmām profesionālās izglītības jomā kā programmas, kas nav pietiekami elastīgas piemēroties darba tirgus prasībām, un liels īpatsvars 1

Saskaņā ar kvalifikācijas eksāmena nolikumu kvalifikācijas eksāmenā piedalās darba devēju organizācijas pārstāvis.

2. JaunieĹĄi Latvijas izglÄŤtÄŤbas sistÄ&#x201C;mÄ

skolÄ&#x201C;nu ar vÄ jiem sasniegumiem veidojusies arÄŤ skeptiskÄ attieksme un zemais profesionÄ lÄ s izglÄŤtÄŤbas prestiĹžs sabiedrÄŤbÄ . KÄ liecina pÄ&#x201C;tÄŤjuma ÂŤProfesionÄ lÄ s izglÄŤtÄŤbas prestiĹžs LatvijÄ Âť ietvaros apkopotÄ s 9. klases skolÄ&#x201C;nu atbildes, jaunieĹĄu izvÄ&#x201C;li mÄ cÄŤties profesionÄ lajÄ skolÄ neatbalsta ne klases audzinÄ tÄ js, ne citi pamatskolas skolotÄ ji, uzsverot, ka mÄ cÄŤbas vislabÄ k turpinÄ t vidusskolÄ (KĹŤliĹ&#x2020;a-GrÄŤnhofa 2008). DevÄŤtÄ s klases skolÄ&#x201C;nus baida priekĹĄstats, ka, pabeidzot profesionÄ lo skolu, trĹŤkst tÄ lÄ kas izglÄŤtÄŤbas iespÄ&#x201C;ju un iespÄ&#x201C;jams strÄ dÄ t tikai savÄ izvÄ&#x201C;lÄ&#x201C;tajÄ profesijÄ (ÂŤja izvÄ&#x201C;lies profesiju, tad uz mĹŤĹžuÂť). ProfesionÄ lÄ s izglÄŤtÄŤbas izvÄ&#x201C;li neatbalsta arÄŤ daudzi vecÄ ki, jo uzskata, ka profesionÄ lajÄ s skolÄ s ir ÂŤÄŤpaĹĄsÂť kontingents, kas slikti mÄ cÄ s un kam ir slikta uzvedÄŤba. TÄ pÄ&#x201C;c arÄŤ vecÄ ku ieteikums turpmÄ kai izglÄŤtÄŤbai ir vidusskola neatkarÄŤgi no sekmju lÄŤmeĹ&#x2020;a. Daudzi skolÄ&#x201C;ni neizvÄ&#x201C;las mÄ cÄŤbas profesionÄ lÄ izglÄŤtÄŤbÄ , jo nav pÄ rliecinÄ ti, ka izvÄ&#x201C;lÄ&#x201C;tÄ profesija interesÄ&#x201C;s; daudzi nevÄ&#x201C;las mainÄŤt ierasto dzÄŤves vidi un doties tÄ lu projÄ m no mÄ jÄ m. Lai noskaidrotu profesionÄ lo mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu beiguĹĄo jaunieĹĄu izglÄŤtÄŤbas un nodarbinÄ tÄŤbas karjeras plÄ nus, Latvijas UniversitÄ tes pÄ&#x201C;tnieki Eiropas SavienÄŤbas struktĹŤrfondu nacionÄ lÄ s programmas ÂŤDarba tirgus pÄ&#x201C;tÄŤjumiÂť projekta ÂŤLabklÄ jÄŤbas ministrijas pÄ&#x201C;tÄŤjumiÂť ietvaros 2007. gadÄ veikuĹĄi pÄ&#x201C;tÄŤjumu ÂŤAugstÄ ko un profesionÄ lo mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu absolventu profesionÄ lÄ darbÄŤba pÄ&#x201C;c mÄ cÄŤbu beigĹĄanasÂť (KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ u.c. 2007). IepazÄŤstoties ar pÄ&#x201C;tÄŤjuma rezultÄ tiem, var konstatÄ&#x201C;t, ka salÄŤdzinoĹĄi liels ÄŤpatsvars profesionÄ lo mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu absolventu pÄ&#x201C;c mÄ cÄŤbu iestÄ des beigĹĄanas turpina izglÄŤtoties. Dati liecina, ka 33% turpinÄ juĹĄi mÄ cÄŤbas bez pÄ rtraukuma tajÄ paĹĄÄ gadÄ , 10% â&#x20AC;&#x201C; vÄ&#x201C;lÄ k, pÄ&#x201C;c pÄ rtraukuma. IespÄ&#x201C;jams, ka salÄŤdzinoĹĄi lielais absolventu skaits, kas turpinÄ juĹĄi mÄ cÄŤbas pÄ&#x201C;c pÄ rtraukuma, saistÄ ms ar jaunu pieredzi un pÄ rliecÄŤbu par nepiecieĹĄamÄŤbu paaugstinÄ t savu izglÄŤtÄŤbas lÄŤmeni vai celt kvalifikÄ ciju, ko jaunieĹĄi izjĹŤt tikai tad, kad reÄ li iesaistÄ s darba tirgĹŤ. 2.3. attÄ&#x201C;ls. ProfesionÄ lo mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu absolventu turpmÄ kais izglÄŤtÄŤbas ceÄźĹĄ (%)

. &'$# !* * + %

$" % "!* * $" % "!* * ) +&+ ( , * ) +&+ + ! % #, ( , *% ( $" ) +&+ %

/'# !* * + % ! ( & % 0 /'$# !* * + % #, #*$&$ '0'

/'$# !* * + % ) #*$&$ '0'

$" ) +&+ *) #$" % "!* " * + ' %&*-' %" ( !& ! !" ( %

PiezÄŤme: attÄ&#x201C;lÄ atspoguÄźota daĹžÄ du lÄŤmeĹ&#x2020;u izglÄŤtÄŤbu ieguvuĹĄo absolventu formÄ lÄ s izglÄŤtÄŤbas turpinÄ ĹĄana pÄ&#x201C;c profesionÄ lÄ s mÄ cÄŤbu iestÄ des beigĹĄanas. Avots: KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ J. (red.) 2007.

SaskaĹ&#x2020;Ä ar aptaujas rezultÄ tiem mÄ cÄŤbas turpinÄ jusi vairÄ k nekÄ puse (55%) profesionÄ lo vidÄ&#x201C;jo izglÄŤtÄŤbu ieguvuĹĄo (sk. 2.3. attÄ&#x201C;lu). TurpretÄŤ arodizglÄŤtÄŤbu ieguvuĹĄie visbieĹžÄ k (76%) mÄ cÄŤbas nav turpinÄ juĹĄi, bet parasti uzreiz meklÄ&#x201C;juĹĄi darbu. Ĺ Ä da situÄ cija var bĹŤt saistÄŤta gan ar finansiÄ lajiem apstÄ kÄźiem, gan ar kopÄ&#x201C;jo attieksmi pret izglÄŤtÄŤbu un izglÄŤtoĹĄanos. TomÄ&#x201C;r viens no bĹŤtiskiem

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

aspektiem, kas ierobeĹžo arodskolu absolventu turpmÄ kÄ s izglÄŤtoĹĄanÄ s iespÄ&#x201C;jas, ir tas, ka daÄźa arodskolu nenodroĹĄina vidÄ&#x201C;jÄ s izglÄŤtÄŤbas ieguvi. DaĹžÄ du izglÄŤtÄŤbas tematisko jomu absolventu turpmÄ kÄ s izglÄŤtÄŤbas ceÄźĹĄ ir atĹĄÄˇirÄŤgs. VisbieĹžÄ k mÄ cÄŤbas turpinÄ juĹĄi profesionÄ lo vidÄ&#x201C;jo izglÄŤtÄŤbu ieguvuĹĄie tÄ dÄ s jomÄ s kÄ dabaszinÄ tnes, matemÄ tika un informÄ cijas tehnoloÄŁijas, kÄ arÄŤ humanitÄ rÄ s zinÄ tnes un mÄ ksla. BieĹži mÄ cÄŤbas turpinÄ t izvÄ&#x201C;las arÄŤ jebkura izglÄŤtÄŤbas lÄŤmeĹ&#x2020;a komerczinÄŤbu kvalifikÄ ciju ieguvuĹĄie absolventi. KopumÄ 44% profesionÄ lo mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu absolventu uzsÄ kuĹĄi vÄ&#x201C;l kÄ das mÄ cÄŤbas. AplĹŤkojot situÄ ciju ĹĄobrÄŤd, 10% no 2002./2003. gada absolventiem jau ir ieguvuĹĄi vÄ&#x201C;l kÄ du izglÄŤtÄŤbas diplomu. Daudzi arÄŤ paĹĄlaik vÄ&#x201C;l mÄ cÄ s â&#x20AC;&#x201C; 35% no 2004./2005. ak.g. un 29% no 2002./2003. ak.g. absolventiem. SvarÄŤgi atzÄŤmÄ&#x201C;t, ka neliela daÄźa (5%) profesionÄ lÄ s izglÄŤtÄŤbas mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu absolventu ir mÄ&#x201C;ÄŁinÄ juĹĄi turpinÄ t izglÄŤtÄŤbas ieguvi, bet daĹžÄ du iemeslu dÄ&#x201C;Äź mÄ cÄŤbas ir pÄ rtraukuĹĄi. RaksturÄŤgi, ka profesionÄ lo mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu beidzÄ&#x201C;ji mÄ cÄŤbas pÄ rtraukuĹĄi bieĹžÄ k nekÄ augstskolu absolventi. AnalizÄ&#x201C;jot mÄ cÄŤbu pÄ rtraukĹĄanas iemeslus, noskaidrots, ka galvenie iemesli ir nespÄ&#x201C;ja savienot mÄ cÄŤbas ar darbu, neatbilstoĹĄi interesÄ&#x201C;m izvÄ&#x201C;lÄ&#x201C;ta mÄ cÄŤbu iestÄ de vai mÄ cÄŤbu programma, ÄŁimenes apstÄ kÄźi, kÄ arÄŤ liela mÄ cÄŤbu maksa. PÄ&#x201C;tÄŤjuma ietvaros aptaujas dalÄŤbniekiem lĹŤdza ieskicÄ&#x201C;t arÄŤ savus nÄ kotnes nodomus. Atbildot uz jautÄ jumu ÂŤKÄ da ir iespÄ&#x201C;jamÄŤba, ka tuvÄ ko divu gadu laikÄ notiks...Âť, aptaujas dalÄŤbniekus lĹŤdza izvÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;t 10 iespÄ&#x201C;jamÄ s aktivitÄ tes saistÄŤbÄ ar izmaiĹ&#x2020;Ä m viĹ&#x2020;u izglÄŤtÄŤbas lÄŤmenÄŤ, ÄŁimenes dzÄŤvÄ&#x201C;, nodarbinÄ tÄŤbÄ , kÄ arÄŤ novÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;t to, cik liela iespÄ&#x201C;ja pastÄ v, ka viĹ&#x2020;i varÄ&#x201C;tu pÄ rcelties dzÄŤvot citur LatvijÄ vai Ä rvalstÄŤs. KÄ rÄ da aptaujas dati, aktuÄ lÄ kais notikums, kuru tuvÄ ko divu gadu laikÄ plÄ no lielÄ kÄ daÄźa profesionÄ lo mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu absolventu, ir izglÄŤtÄŤbas vai kvalifikÄ cijas lÄŤmeĹ&#x2020;a paaugstinÄ ĹĄana (sk. 2.4. attÄ&#x201C;lu). 2.4. attÄ&#x201C;ls. ProfesionÄ lo mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu absolventu turpmÄ kie dzÄŤves plÄ ni (%) 91 !) ! *(0" %3 # +,-1#' !-, , $ !#1 &'+!#* . $3+3 * - ! #- $!7#1 !" *

$3% 2 ( , *+!&1/ & 1) $/ &1* ,. " ,&, .3-'#$! %1",

-! & * ( .3-'+ * -! + * )' 61* ) -! + * % !2

4!% 2 * *+1-'#5 !.% !2 * (! % $ ,$3 * /) !.0" * &' ) '/ &1* ()' *!" * % !2

<'+! $! $ ! *(0" ! $ ! *(0" ;! 0" ! *(0"

: . ! *(0"

.20%0" ) 3 * ,.*1#/ &

1) $/ &1* ,. !+, - $*+!

1) $/ &1* ,. !+, .3- *-! +, +-!"1

0)& (! .!%/ &

/) !.0"1* ) -! + * . , 0/ &

8)=+! ( + !#+

<'+! % . ! *(0"

1. ()' *!'&1$' %1 3 , ! *+16, *'$- &+! & &' -!*! %

Avots: KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ u.c. 2007.

2. Jaunieši Latvijas izglītības sistēmā

Izglītības vai kvalifikācijas līmeni plāno paaugstināt vairāk nekā puse absolventu, kas ieguvuši profesionālo vidējo izglītību vai profesionālo izglītību (2. vai 3. līmeņa), kamēr no arodskolu absolventu vidus par to domājusi nepilna trešā daļa aptaujas dalībnieku. Izglītības līmeni pēc profesionālās vidējās izglītības iegūšanas plāno paaugstināt 72% humanitāro zinātņu un mākslas, kā arī 68% dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju tematisko jomu absolventu. Izglītības paaugstināšanas plāni bieži ir arī komerczinību specialitāti apguvušajiem. Daudzi profesionālo mācību iestāžu beidzēji plāno pārcelšanos uz jaunu dzīvokli, kā arī darbavietas maiņu. 19% profesionālās izglītības iestāžu absolventu pilnībā pieļauj, ka tuvāko divu gadu laikā viņi mainīs pašreizējo nodarbošanos/profesiju. Biežāk profesiju vēlas mainīt vidējo profesionālo izglītību ieguvušie (22%). Bērna piedzimšanas iespēju par lielu uzskata tikai 12% profesionālo mācību iestāžu absolventu. Profesionālo mācību iestāžu absolventi jūtas samērā droši par savu darbavietu – tikai 3% domā, ka ir liela iespēja zaudēt pašreizējo darbu. Jāpiebilst, ka augstskolu absolventu grupā šis rādītājs ir vēl zemāks. Pārcelšanos uz citu valsti par reālu uzskata 7%, visbiežāk – arodskolu absolventi. Pārcelšanos uz citu dzīvesvietu Latvijā par reālu uzskata mazākās pilsētās un laukos, īpaši Zemgales reģionā dzīvojošie absolventi (12–15%). Šis rezultāts liecina, ka pastāv cilvēkkapitāla aizplūšanas risks no mazpilsētām un laukiem, kas savukārt var kavēt turpmāku reģionālo izlīdzināšanos un reģionu attīstību. Kopsavelkot jāatzīmē, ka Lisabonas stratēģijā, 2008. gada Kopīgajā nodarbinātības ziņojumā un citos Eiropas un Latvijas politikas dokumentos uzsvērta nepieciešamība jauniešus piesaistīt profesionālajai izglītībai un tā veicināt katras valsts cilvēkkapitāla attīstību. Tomēr, ņemot vērā iepriekšminētās negatīvās tendences profesionālajā izglītībā Latvijā (izglītības iestāžu skaita samazināšanās, zems profesionālās izglītības prestižs sabiedrībā), pētnieki aicina izglītības politikas veidotājus īstenot pārdomātu profesionālās izglītības politiku un mērķtiecīgu darbu profesionālās izglītības attīstības jomā.

Augstākā izglītība Jau iepriekš minēts, ka Latvijas neatkarības laikā īpaši palielinājies augstākās izglītības prestižs sabiedrībā, par ko liecina ievērojams studējošo skaita pieaugums laikā no 1991. gada līdz 2006. gadam (no 45 953 līdz 129 497 studentiem) (sk. 2.8. tabulu). 2006. gadā pirmo reizi kopš 1991. gada samazinājās studējošo skaits, galvenokārt tāpēc, ka augstskolas vecumu sasniegusi tā vecuma grupa, kur kopējais jauniešu skaits ir mazāks nekā iepriekšējās vecuma grupās. 2.8. tabula. Augstskolu, koledžu un studentu skaits, 1990./1991. –2008./2009. ak.g. Augstskolu un koledžu skaits Studentu skaits, pavisam Studenti pilna laika studijās Studenti nepilna laika studijās

1990/91 1995/96 2000/01 2005/06 2006/07 2007/08 2008/09 10 28 33 57 60 60 60 45 953 46 680 101 270 131 125 129 497 127 760 125 360 29 077 33 817 58 897 77 263 74 381 72 664 72 660 16 876 12 863 42 373 53 862 55 116 55 096 52 700

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Latvijā 2008./2009. ak.g. valsts un juridisko personu dibinātajās augstskolās un koledžās bija 125 360 studentu (2007./2008. ak.g.– 127 050).(LR Izglītības un zinātnes ministrija 2009). Lai gan turpinās studējošo skaita samazināšanās, tomēr vēl aizvien Latvijā studējošo proporcija (545 studenti uz 10 000 iedzīvotājiem) ir otrā vietā pasaulē aiz Kanādas (580 studentu uz 10 000 iedzīvotājiem). Iepazīstoties ar IZM datiem un informāciju par 2008./2009. ak.g. studentu skaitu, vērojamas līdzīgas tendences – kopš 2006./2007. ak.g. uzņemto studentu skaits ir samazinājies par 8% jeb 3,5 tūkst. (sk. 2.5. attēlu). 2.5. attēls. Uzņemto studentu skaits, 1990./1991.–2008./2009. ak.g. 50000 45000

Uzņemti studenti, pavisam Uzņemti nepilna laika studijās Uzņemti pilna laika studijās

40000

2008/09

2007/08

2006/07

2005/06

2004/05

2003/04

2002/03

2001/02

2000/01

1999/2000

1998/99

1990/91

1997/98

5000

1996/97

10000

1995/96

15000

1994/95

20000

27463 29260 26471 26934 26513 2417725906 23509 1851520997 17980 1852616788 14480 16215 15631 13770 11663 17920 18113 16397 1280912983 9514 8593 8438 10812 11953 13777 15106 8685 6874 6319 10199 9529 10987 7607 7481 6863 3454 5228 1993/94

25000

37279 34146 32950

27600

1992/93

30000

1991/92

35000

4504743860 4303742157 43826 40993 41577

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.

Neskatoties uz kopējā uzņemto studējošo skaita samazināšanos, imatrikulēto studentu skaits pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmās, kuras nodrošina ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa iegūšanu, arī 2008./2009. ak.g. ir turpinājis pieaugt. Interesanti atzīmēt, ka 2008./2009. ak.g. no imatrikulēto studentu kopskaita 47% vidējo izglītību ir ieguvuši divus vai vairāk gadus iepriekš, bet privātajās augstskolās tādu studentu ir vairāk nekā puse (54%), savukārt privātajās koledžās – pat 82%. Lai arī Latvijā ir daudz valsts dibināto augstskolu (20 augstskolas un 18 koledžas) samērā maz studentu – nedaudz vairāk kā ceturtā daļa (27%) – mācās valsts budžeta finansētās vietās, bet pārējās trīs ceturtdaļas (73%) studē par maksu (sk. 2.6. attēlu). Tiesa, 2008./2009. ak.g. valsts budžeta finansēto studentu skaits ir palielinājies no 32 050 līdz 33 355 (palielinājums par vairāk nekā 4%), tomēr, salīdzinot ar 1995./1996. ak.g., kad par valsts budžeta līdzekļiem studēja 68%, šis rādītājs ir diezgan zems. Kopš 2006. gada nedaudz pieaudzis valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits, taču pieaugums ir neliels (2160 vietas laikā no 2005. līdz 2007. ak.g.). Atbilstoši Lisabonas stratēģijai un Latvijas Izglītības attīstības pamatnostādnēm budžeta studiju vietu palielinājums ir noteikts dabas un eksaktajās zinātnēs.

2. Jaunieši Latvijas izglītības sistēmā

2.6. attēls. Studējošo skaita īpatsvara izmaiņas valsts budžeta finansētajās vietās un maksas studijās, 1995./1996.–2008./2009. ak.g. Maksas studenti 77%

77%

75%

73%

27%

24%

23%

25%

27%

2004/05

2005/06

2006/07

2007/08

2008/09

1998/99

1997/98

1996/97

36%

76%

2003/04

43%

32%

64%

70%

73%

33%

30%

2001/02

49%

57%

2000/01

44%

51%

1999/00

56%

67%

Budžeta studenti

2002/03

68%

1995/96

90% 80% 70% 60% 50% 40% 30% 20% 10% 0%

Avots: LR Izglītības un zinātnes ministrija.

Novērojama interesanta sakarība, ka studentu skaita samazināšanās lielā mērā saistāma ar to studentu īpatsvara sarukumu, kas izvēlējušies par maksu studēt valsts augstskolās (no 63,6 tūkst. 2004./2005. ak.g. līdz 55,2 tūkst. 2007./08. ak.g.), kamēr privātās augstskolās un koledžās studējošo skaits arī pēdējos gados pakāpeniski pieaudzis. Tādējādi jāsecina, ka, izlemjot par maksas studijām, liels īpatsvars studējošo izvēlas privātās augstskolas un koledžas, liela daļa, iespējams, cerot saņemt augstākas kvalitātes pakalpojumu – inovatīvu pieeju, kvalificētākus mācībspēkus, kvalitatīvāku studiju aprīkojumu un atjaunotas telpas, bet daļa studējošo – ar cerību par zemākām prasībām pret studējošo un lielāku iespēju veiksmīgi savienot mācības ar darbu. No valsts budžeta finansētajās studiju vietās studējošo īpatsvars nav būtiski mainījies. Apkopojot informāciju par studentu skaitu un tā dinamiku reģionālā griezumā, IZM speciālisti atzīmē, ka, līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2008./2009. ak.g. studenti no attiecīgā reģiona galvenokārt izvēlas savai dzīvesvietai tuvākās augstskolas un, piemēram, Daugavpils Universitātē, Liepājas Pedagoģiskajā augstskolā un Rēzeknes Augstskolā līdz pat 80–85% studējošo ir attiecīgā reģiona iedzīvotāji. Turklāt līdz ar Vidzemes Augstskolas izveidošanu Valmierā, Ventspils Augstskolas, Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolas un juridisko personu dibināto augstskolu filiāļu izvietošanu vairākās Latvijas pilsētās tiek nodrošinātas plašākas iespējas un augstāka studiju pieejamība jauniešiem un citu vecuma grupu pārstāvjiem tuvāk dzīvesvietai, tā radot priekšnosacījumus veiksmīgākai un sabalansētākai reģionu attīstībai. Kā uzsver IZM speciālisti, nav pamata bažām par laucinieku visai ierobežotajām iespējām iegūt augstāko izglītību. Saskaņā ar ministrijas apkopoto informāciju 2008./2009. ak.g. pamatstudijās uzņemto studentu proporcija no laukiem un pilsētām uz 10 000 iedzīvotājiem neatšķiras (142 studenti uz 10 000 iedzīvotājiem). Turklāt valsts augstskolās un koledžās lauku studentu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem ir pat augstāks nekā studentu proporcija no pilsētām (attiecīgi 57 un 53 studenti uz 10 000 iedzīvotājiem). Citāda situācija vērojama juridisko personu dibinātajās augstskolās, kur pilsētnieku īpatsvars ir 1,5 reizes lielāks (attiecīgi 44 un 30 studenti uz 10 000 iedzīvotājiem).

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Analizējot datus par studentu sadalījumu pa tematiskajām grupām un jomām, jāsecina, ka pēdējos gados studējošo intereses nav būtiski mainījušās – līdzīgi kā iepriekšējos gados, joprojām katrs otrais students izvēlas studēt sociālās zinātnes, komerczinības vai tiesības (sk. 2.7. attēlu). 2.7. attēls. Augstskolu un koledžu studentu skaits pa izglītības tematiskajām grupām 2000./2001.–2008./2009. m.g. 140000

127656 130706 118944

120000 100000

131125 129497

127760 125360

110500 101270

80000 60000 40000 20000

62725 51263

68983

71272 71049 69551 68589 66308

56391

18480 17859 18067 18603 17739 16007 1795

0 2000 2001 2002 2003 2004 PAVISAM 101 270 110 500 118 944 127 656 130 706 sociālās zinības, komerczinības 51 263 56 391 62 725 68 983 71 272 un tiesības inženierzinātnes, ražošana, 10 128 11 320 14 398 14 899 12 352 būvniecība izglītība 18 480 17 859 18 067 18 603 17 739 humanitārās zinātnes un 6867 7794 8176 9129 8664 māksla veselības aprūpe un sociālā 3091 3940 4168 4329 6188 labklājība pakalpojumi 3054 3266 3266 3286 5735 dabaszinātnes, matemātika, IT 6592 7905 6090 6354 6853 lauksaimniecība 1795 2025 2108 2073 1903

2005 2006 2007 2008 131 125 129 497 127 760 125 360 71 049 69 551 68 589 66 308 13 159 13 531 13 995 14 160 16 007 13 587 11 705 11 278 9238

9310

9543

9376

6793

8146

8784

9028

6385 6792 1605

7202 6627 1441

7560 6181 1296

7689 6174 1266

Avots: LR Centrālā statistikas pārvalde.

Līdz ar valsts finansēto budžeta vietu palielinājumu nedaudz ir pieaudzis to studentu skaits, kuri izvēlas studēt inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību, tiesa, kā atzīst speciālisti, šis izmaiņas ir visai nelielas – no 9,2% studentiem 2004./2005. ak.g. līdz 11,1% studējošo 2008./2009. ak.g (salīdzinājumam: 1997./98. ak.g. inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību studēja katrs piektais). Laika posmā kopš 2000. gada pakāpeniski ir pieaudzis veselības aprūpē un sociālās labklājības tematiskajā grupā studējošo īpatsvars. Kopš 2003. gada par 40% ir sarucis izglītības un pedagoģijas tematiskajā grupā ieinteresēto studentu īpatsvars, ko visticamāk ietekmējis zemais valsts apmaksāto budžeta vietu īpatsvars. Kopumā visai neliela daļa studentu izvēlas lauksaimniecības jomu, turklāt pēdējo sešu gadu laikā šo studentu īpatsvars ir vēl samazinājies.

2. JaunieĹĄi Latvijas izglÄŤtÄŤbas sistÄ&#x201C;mÄ

SaskaĹ&#x2020;Ä ar IZM apkopotajiem datiem un informÄ ciju par augstÄ ko izglÄŤtÄŤbu raksturojoĹĄiem indikatoriem 2007./2008. ak.g. akadÄ&#x201C;misko (zinÄ tnisko) grÄ du vai kvalifikÄ ciju ir ieguvuĹĄi 24 177 augstskolu un koledĹžu absolventi (sk. 2.9. tabulu). 2.9. tabula. GrÄ du/kvalifikÄ ciju ieguvuĹĄo skaits, 1990./1991.â&#x20AC;&#x201C;2008./2009. ak.g. IeguvuĹĄi grÄ du/kvalifikÄ ciju, pavisam IeguvuĹĄi grÄ du/kvalifikÄ ciju pilna laika studijÄ s IeguvuĹĄi grÄ du/kvalifikÄ ciju nepilna laika studijÄ s

1990/91 1995/96 2000/01 2005/06 2006/07 2007/08 2008/09 5 668 8 333 15 009 26 124 26 414 26 752 24 170 3 444

6 430

10 038

17 819

17 805

17 033

15 307

2 224

1 903

4 971

8 305

8 609

9 719

8 863

Avots: LR CentrÄ lÄ statistikas pÄ rvalde.

2008./2009. gadÄ salÄŤdzinÄ jumÄ ar iepriekĹĄÄ&#x201C;jo gadu ir samazinÄ jies gan to absolventu skaits, kuri grÄ du vai kvalifikÄ ciju ieguvuĹĄi pilna laika studijÄ s, gan to skaits, kuri izmantojuĹĄi iespÄ&#x201C;ju augstÄ ko izglÄŤtÄŤbu iegĹŤt nepilna laika studijÄ s. KopumÄ augstskolu un koledĹžu absolventu skaits ir samazinÄ jies gandrÄŤz par 10%. PÄ&#x201C;tnieki pievienojas IZM speciÄ listu viedoklim, ka Äźoti nozÄŤmÄŤga ir gan noteikta valsts stratÄ&#x201C;ÄŁija augstÄ kÄ s izglÄŤtÄŤbas jomÄ , gan valsts programma un finansiÄ lais nodroĹĄinÄ jums tÄ s ÄŤstenoĹĄanai, kas varÄ&#x201C;tu bĹŤt vieni no svarÄŤgÄ kajiem instrumentiem ne tikai reÄŁionÄ lo atĹĄÄˇirÄŤbu mazinÄ ĹĄanai, bet arÄŤ labs impulss valsts attÄŤstÄŤbai kopumÄ (LR IzglÄŤtÄŤbas un zinÄ tnes ministrija 2009). KÄ rÄ da pÄ&#x201C;tÄŤjuma ÂŤAugstÄ ko un profesionÄ lo mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu absolventu profesionÄ lÄ darbÄŤba pÄ&#x201C;c mÄ cÄŤbu beigĹĄanasÂť dati, no augstÄ kÄ s izglÄŤtÄŤbas absolventu vidus mÄ cÄŤbu turpinÄ ĹĄana, neiekÄźaujoties darba tirgĹŤ, visrak sturÄŤgÄ kÄ ir bakalaura grÄ du ieguvuĹĄajiem (16%) (KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ u.c. 2007). SavukÄ rt augstÄ ku izglÄŤtÄŤbas lÄŤmeni (2. lÄŤmeĹ&#x2020;a profesionÄ lo augstÄ ko izglÄŤtÄŤbu vai maÄŁistra grÄ du) ieguvuĹĄie absolventi visbieĹžÄ k iekÄźaujas darba tirgĹŤ un mÄ cÄŤbas neturpina. Tiesa, salÄŤdzinoĹĄi liels ÄŤpatsvars studentu tiecas turpinÄ t izglÄŤtÄŤbas apguvi. Bakalaura grÄ ds parasti ir tikai solis ceÄźÄ uz nÄ kamÄ augstÄ kÄ izglÄŤtÄŤbas lÄŤmeĹ&#x2020;a apguvi â&#x20AC;&#x201C; kopumÄ gandrÄŤz divas treĹĄdaÄźas (62%) bakalaura grÄ du ieguvuĹĄo turpinÄ juĹĄi mÄ cÄŤbas tajÄ paĹĄÄ vai citÄ augstskolÄ , turklÄ t parasti bez pÄ rtraukuma â&#x20AC;&#x201C; tajÄ paĹĄÄ gadÄ (sk. 2.8. attÄ&#x201C;lu). 2.8. attÄ&#x201C;ls. Augstskolu absolventu turpmÄ kais izglÄŤtÄŤbas ceÄźĹĄ (%)

0 &'$# !+2 + , %

* %&$ $+ %

. % + , - ) ,&, #$" % "!+ + ' %&+ + ) ,&, '$ $+ % #. " / % ( ' %&+ +% ) ,&, %

1'# !+2 + , % ! ( & %

1'$# !+2 + , % #. #+$&$ ' '

1'$# !+2 + , % ) #+$&$ ' '

, - , - #$" % "!+ + #$" % "!+ + ' %&+ + ' %&+ + ) ,&, ) ,&, " / % +) ' %&% " ' %" ( !& !

!" ( %

PiezÄŤme: attÄ&#x201C;lÄ atspoguÄźota daĹžÄ da lÄŤmeĹ&#x2020;a izglÄŤtÄŤbu ieguvuĹĄo absolventu formÄ lÄ s izglÄŤtÄŤbas turpinÄ ĹĄana pÄ&#x201C;c augstskolas beigĹĄanas.

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Koledžu studiju programmās parasti uzsvars tiek likts uz praktisko zināšanu un profesionālo iemaņu apgūšanu, sagatavojot absolventus darba tirgum, bet mazāk koncentrējoties uz zinātnisko darbību. Tomēr aptaujas dati rāda, ka arī 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību ieguvušie (koledžu) absolventi bieži vien (47%) turpina mācības. Viņi parasti izmanto iespēju iegūt bakalaura līmeņa augstāko izglītību vai turpina mācības 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās. Dažās izglītības tematiskajās jomās mācību turpināšana ir īpaši rak sturīga. Mācības turpinājuši vairāk nekā 70% akadēmisko izglītību (bakalaura grādu) vai 1. līmeņa (koledžas) profesionālo augstāko izglītību ieguvušo tādās jomās kā arhitektūra un būvniecība, kā arī inženierzinātnes un tehnoloģijas. Tāpat bieži mācības turpinājuši pakalpojumu, dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju jomās bakalaura grādu ieguvušie absolventi. Pēc 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības vai maģistra grāda iegūšanas visbiežāk mācības netiek turpinātas – tai pašā gadā vai pēc pārtraukuma formālās izglītības ceļu turpina tikai 18% maģistra grādu ieguvušo un 23% 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību ieguvušo. Kopumā 40% augstskolu absolventu kopš mācību iestādes beigšanas bija uzsākuši vēl kādas mācības. Ja aplūkojam situāciju šobrīd, tad 26% 2002./2003. ak. g. absolventu ir ieguvuši vēl kādu izglītības diplomu. Papildu izglītības diplomu šobrīd ir saņēmuši 42% bakalaura grādu ieguvušo, 38% 1. līmeņa profesionālo (koledžas) augstāko izglītību ieguvušo un 27% 3. līmeņa profesionālo augstāko izglītību ieguvušo 2002./2003. ak. g. absolventu. Iepazīstoties ar augstākās izglītības iestāžu absolventu nākotnes prognozēm un sniegtajām atbildēm uz jautājumu «Kāda ir iespējamība, ka tuvāko divu gadu laikā notiks...», jāsecina, ka šajā grupā izglītības vai kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanai tiek piešķirta vēl lielāka nozīme nekā profesionālo izglītības iestāžu absolventu vidū un mācību turpināšanu kā lielu iespēju saredz 57% augstskolu beidzēju (sk. 2.9. attēlu). Visbiežāk šādu iespēju par lielu vai ļoti lielu uzskata akadēmisko bakalaura grādu ieguvušie – 65%. Tomēr tā ir aktuāla arī citu izglītības līmeņu absolventiem: šādu iespēju par lielu vai ļoti lielu uzskata 56% 1. un 2. līmeņa profesionālo kvalifikāciju ieguvušo, kā arī 52% 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību (pēc koledžas vai augstākās izglītības) un maģistra grādu ieguvušo. Šis rezultāts rāda, ka jauniešiem ir motivācija mūžizglītībai un ir svarīgi nodrošināt atbilstošu piedāvājumu mūžizglītības jomā. Jāuzsver, ka visbiežāk nepieciešamību paaugstināt savu izglītības līmeni vai kvalifikāciju izjūt tie absolventi, kas ieguvuši 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai akadēmisko bakalaura grādu tādās jomās kā dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, lauksaimniecība, pakalpojumi, arhitektūra un būvniecība. 30% absolventu domā pārcelties uz jaunu dzīvokli. Citas izmaiņas, ko biežāk pieļauj absolventi, ir darbavietas maiņa un bērna piedzimšana. Par savu darbavietu augstskolu absolventi jūtas droši – tikai 2% domā, ka ir liela iespēja zaudēt pašreizējo darbavietu, savukārt 11% domā, ka uzsāks savu uzņēmējdarbību.

2. JaunieĹĄi Latvijas izglÄŤtÄŤbas sistÄ&#x201C;mÄ

2.9. attÄ&#x201C;ls. Augstskolu absolventu turpmÄ kie dzÄŤves plÄ ni (%) 91 !) ! *(0" %2 # +,-1#' !-, , $ !#1 &'+!#* . $2+2 * - ! #- $!7#1 !" * $2% 3 ( , *+!&1/ & 1) $/ &1* ,. " ,&, .2-'#$! %1", -! & * ( .2-'+ * -! + * )' 61*

) -! + * % !3

0)& (! .!%/ &

4!% 3 * *+1-'#5 !.% !3 * (! % $ ,$2 * /) !.0"1* &' ) '/ &1* ()' *!" * % !3

1) $/ &1* ,. !+, - $*+!

<'+! % . ! *(0" 8)=+! ( + !#+

: . ! *(0"

! $ ! *(0"

<'+! $! $ ! *(0"

;! 0" ! *(0"

1) $/ &1* ,. !+, .2- *-! +, +-!"1

/) !.0"1* ) -! + * . , 0/ &

.30%0" ) 2 * ,.*1#/ &

1. , *+*#'$, *'$- &+! &

&' -!*! %

Avots: KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ u.c. 2007.

Absolventi drÄŤzÄ k pieÄźauj pÄ rcelĹĄanos uz citu dzÄŤvesvietu LatvijÄ nekÄ uz citu valsti. KopumÄ 6% augstskolu absolventu kÄ lielu iespÄ&#x201C;ju, ka viĹ&#x2020;i pÄ rcelsies uz citu valsti, bet 9% domÄ , ka ĹĄÄ da iespÄ&#x201C;ja ir vidÄ&#x201C;ja, t.i., pieÄźauj, ka tÄ varÄ&#x201C;tu notikt. Vairums absolventu tomÄ&#x201C;r saista savu dzÄŤvi ar paĹĄreizÄ&#x201C;jo dzÄŤvesvietu un nedomÄ to mainÄŤt. VÄ&#x201C;lme pÄ rcelties uz citu dzÄŤvesvietu LatvijÄ starp daĹžÄ du reÄŁionu un apdzÄŤvoto vietu tipu iedzÄŤvotÄ jiem nozÄŤmÄŤgi neatĹĄÄˇiras. Tas nozÄŤmÄ&#x201C;, ka ieguldÄŤjumi augstskolu absolventu zinÄ ĹĄanÄ s un prasmÄ&#x201C;s sniedz atdevi kopÄ&#x201C;jÄ cilvÄ&#x201C;kkapitÄ la attÄŤstÄŤbÄ un ekonomikas izaugsmÄ&#x201C; LatvijÄ un visos tÄ s reÄŁionos.

Latvijas izglÄŤtÄŤba Eiropas un starptautiskÄ kontekstÄ Lai apzinÄ tu tendences, problÄ&#x201C;mas un izaicinÄ jumus Latvijas izglÄŤtÄŤbas sistÄ&#x201C;mÄ , veicinÄ tu tÄ s attÄŤstÄŤbu, Äźoti nozÄŤmÄŤga ir nacionÄ la un starptautiska lÄŤmeĹ&#x2020;a izglÄŤtÄŤbas kvalitÄ tes monitoringa veikĹĄana, ko lielÄ mÄ&#x201C;rÄ nodroĹĄina valsts dalÄŤba starptautiski salÄŤdzinoĹĄos pÄ&#x201C;tniecÄŤbas projektos. SavukÄ rt Latvijas iekÄźauĹĄanos vienotÄ Eiropas un starptautiskajÄ izglÄŤtÄŤbas telpÄ veicina izglÄŤtÄŤbas sistÄ&#x201C;mas dalÄŤbnieku iesaistÄŤĹĄanÄ s daĹžÄ dÄ s starptautiskÄ s izglÄŤtÄŤbas programmÄ s un aktivitÄ tÄ&#x201C;s. Ĺ ÄŤs nodaÄźas ietvaros izvÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;ti Latvijas skolÄ&#x201C;nu sasniegumi starptautiskajos salÄŤdzinoĹĄajos izglÄŤtÄŤbas pÄ&#x201C;tÄŤjumos, rak sturotas nozÄŤmÄŤgÄ kÄ s Eiropas SavienÄŤbas izglÄŤtÄŤbas programmas un to nozÄŤme cilvÄ&#x201C;kkapitÄ la veidoĹĄanÄ LatvijÄ , kÄ arÄŤ starptautiskÄ salÄŤdzinÄ jumÄ atspoguÄźoti Latvijas studentu dzÄŤves sociÄ lekonomiskie apstÄ kÄźi.

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Latvijas skolēnu sasniegumi starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos Šobrīd ES dalībvalstīs aizvien lielāku nozīmi iegūst Lisabonas procesa indikatori, jo ES Lisabonas stratēģija 2000.–2010. gadam izglītības un mācību jomā paredz trīs stratēģisko mērķu īstenošanu. Viens no mērķiem ir līdz 2010. gadam vismaz par 20% samazināt 15 gadu vecu skolēnu skaitu ar zemu lasītprasmes līmeni (salīdzinot ar 2000. gadu). Savukārt indikatoru grupa «prasmes dzīvei uz zināšanām balstītā sabiedrībā» ietver indikatorus par 15 gadu vecu skolēnu īpatsvaru, kuru lasīšanas kompetences ir pirmajā vai zemākā līmenī, šī vecuma skolēnu vidējiem sasniegumiem lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs. Katrai ES dalībvalstij ir regulāri jāsniedz informācija par progresu šo indikatoru izpildē, tāpēc starptautiskie salīdzinošie izglītības pētījumi nodrošina būtisku un nepieciešamu informāciju par izglītības sasniegumiem mūsu valstī ES Lisabonas procesa gaitas vērtēšanā. Latvijas sekmīga dalība OECD izglītības pētījumu programmā ir nozīmīga ne tikai mūsu izglītības sistēmas novērtēšanai un pilnveidošanai, atbilstošas pieredzes iegūšanai un zinātniskā un metodiskā personāla izaugsmei, bet arī valsts izglītības politikas īstenošanai. Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstu Starptautiskā skolēnu sasniegumu novērtēšanas programma (SSNP/OECD) izvērtē, cik lielā mērā skolēni, kuri gatavojas beigt pamatskolu, ieguvuši zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas pilnvērtīgai līdzdalībai sabiedrībā, tiek apzinātas skolēnu spējas analizēt mācībās gūto pieredzi un attiecināt to uz dažādām dzīves situācijām (Geske, Grīnfelds, Kangro, Kiseļova 2007). OECD pieeja balstās neatkarīgā metodikā, ar uzsvaru uz zināšanu pielietojamību. Tā neņem vērā nacionālās izglītības programmas, bet izvirza visām dalībvalstīm kopējus kritērijus par to, kas skolēniem būtu jāspēj un jāprot veikt ar noteiktu zināšanu un prasmju apjomu. Līdz šim Latvija ir piedalījusies SSNP/OECD pētījuma trīs posmos jeb ciklos – 1. ciklā (PISA 2000), 2. ciklā (PISA 2003) un 3. ciklā (PISA 2006)2 (sk. 2.10. tabulu). 2.10. tabula. OECD SSNP norises rak sturojums Pētījuma cikli 1. cikls (SSNP 2000)

Norises laiks 1998.–2001. g.

2. cikls (SSNP 2003)

2001.–2004. g.

3. cikls (SSNP 2006)

2004.–2007. g.

Satura galvenā joma Dalībvalstu skaits Lasīšana 32 valstis, t.sk. 28 OECD dalībvalstis 41 valsts – 30 OECD dalībvalstis un Matemātika 11 partnervalstis 57 valstis – visas 31 OECD dalībvalsts Dabaszinātnes un 26 partnervalstis

Avots: Geske, Grīnfelds, Kangro, Kiseļova 2007.

Jāatzīmē, ka līdz ar izglītības sistēmas reformu 15 gadu vecu skolēnu sadalījums pa klašu grupām dažādos pētījuma posmos bijis atšķirīgs (piemēram, 2

Līdztekus ar pētījuma latviskotajam nosaukumam un tā saīsinājumam SSNP (Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma) tiek izmantots arī starptautiski atpazīstamais PISA (Program of International Students Assessment).

2. Jaunieši Latvijas izglītības sistēmā

2000. gada pētījumā 50% dalībnieku bija 10. klases skolēni un 39% mācījās 9. klasē, savukārt 2003. un 2006. gada pētījumos aptuveni ¾ no visiem pētījuma dalībniekiem bija 9. klases skolēni). Saskaņā ar SSNP 2006 rezultātiem visaugstākos vidējos sasniegumus dabaszinātnēs 2006. gada pētījumā guvuši Somijas skolēni, saņemot 563 punktus, kas ir augstākais rādītājs valstu vidū jebkurā no līdz šim veikto SSNP pētījumu aptvertajām jomām. Noteiktu valstu grupai (Kanādai, Japānai, Austrijai u.c., t.sk. Igaunijai) raksturīgi ļoti augsti sasniegumi, kas ir ievērojami augstāki nekā OECD valstu vidējais rādītājs (500 punkti), bet nedaudz zemāki kā Somijas vidējie sasniegumi. Šo valstu skolēnu vidējie sasniegumi ir robežās no 530 līdz 542 punktiem. Vidējo sasniegumu skalā zem 473 punktu robežas (Grieķija) novērojams valstu vidējo rādītāju straujš kritums, jo nākamajai valstij Izraēlai ir tikai 454 punkti. Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi dabaszinātņu kombinētajā skalā ir 490 punkti, kas ir statistiski nozīmīgi zemāk par OECD valstu vidējo rādītāju, ierindojot Latviju 10 valstu grupā, kuru rezultāti ieņem 25.–34. vietu. Līdzīgus vērtējumus saņēmušas ASV, Lietuva, Islande, Francija, Dānija u.c. valstis, kamēr Krievijas skolēnu rezultāti ir statistiski nozīmīgi zemāki par Latvijas skolēnu sasniegumiem. Kā norāda pētījuma veicēji, 25 ES dalībvalstu, kas piedalījās SSNP 2006 pamatpētījumā, vidējie sasniegumi ir nedaudz zemāki par OECD valstu vidējiem sasniegumiem – 497 punkti, Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi ir tuvi ES valstu vidējiem sasniegumiem. Ņemot vērā izglītības politikas veidotāju ieinteresētību skolēnu sasniegumos atkarībā no dzimuma, nozīmīgi aplūkot meiteņu un zēnu vidējo sasniegumu atšķirības dabaszinātņu skalā. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem visās OECD valstīs meiteņu un zēnu sasniegumu atšķirības dabaszinātņu kompetencē ir nelielas pretēji izteikti lielajām atšķirībām lasīšanā. Pētījuma īstenotāji uzsver, ka kopumā dabaszinātnes ir joma, kurā sasniegumi nav atkarīgi no skolēnu dzimuma. Līdzīgi iepriekš veiktajiem SSNP pētījumiem, arī šī pētījuma rezultāti atklāj atšķirību Latvijas skolēnu sasniegumos atkarībā no urbanizācijas faktora – visaugstākie sasniegumi ir Rīgas skolēniem, diezgan tuvi – skolēniem lielajās un citās pilsētās, bet viszemākie – lauku skolu skolēniem. Statistiski nozīmīgas atšķirības skolēnu sasniegumos vērojamas atkarībā no skolas tipa – 15 gadu vecajiem skolēniem no ģimnāzijām sasniegumi dabaszinātnes bijuši salīdzinoši visaugstākie, zemāki – šīs vecuma grupas skolēniem vidusskolās, ierasti viszemākie – skolēniem, kuri mācās pamatskolā. Augstākie rādītāji lasīšanas kompetencē ir Korejai, Somijai un Honkongai, turklāt šo valstu skolēnu vidējie sasniegumi ir daudz augstāki par visu citu pētījuma dalībvalstu sasniegumiem. Latvija ar 479 punktiem ierindojas zem vidējiem OECD valstu skolēnu sasniegumu rādītājiem. Līdzīgi kā dabaszinātnēs, arī lasīšanā Igaunijas skolēnu rezultāti ir statistiski nozīmīgi augstāki nekā Latvijas skolēnu sasniegumi. Savukārt Latvijas skolēni izrādījušies zinošāki par Lietuvas un Krievijas skolēniem.

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Lai gan visās pētījuma dalībvalstīs meitenes lasa labāk nekā zēni, tomēr Latvijā šīs atšķirības ir izteikti lielas – zēnu sasniegumi ir par 50 punktiem zemāki nekā meitenēm, nedaudz lielāka starpība šajos rādītājos ir vien Lietuvā un Somijā, turklāt Somijā zēnu kompetence lasīšanā ir daudz augstāka nekā zēniem Latvijā. Pētnieki pauž bažas par Latvijas zēnu slikto lasītprasmi, kas var radīt būtiskas problēmas tālākajā izglītībā. Iepazīstoties ar rezultātiem atkarībā no urbanizācijas faktora, var konstatēt, ka 2000. gadā Rīgas un citu pilsētu skolēnu sasniegumi būtiski neatšķīrās, bet laukos tie bija salīdzinoši zemāki. Līdz 2003. gadam lauku un pārējo pilsētu skolēnu sasniegumi lasītprasmē ievērojami uzlabojās, tomēr pēdējā pētījuma posmā vērojams, ka Rīgas un lielo pilsētu skolēnu sasniegumi vēl aizvien ir augstāki nekā skolēniem citās pilsētās un laukos. Salīdzinot visus trīs pētījuma posmus, jāuzsver, ka periodā no 2000. līdz 2003. gadam Latvija bija viena no valstīm, kur sasniegumi lasītprasmē bija auguši vistraujāk. Diemžēl nākamais pētījuma posms šādas pozitīvas tendences neuzrāda, turklāt Latvijas skolēnu sasniegumi lasītprasmē ir pat nedaudz samazinājušies, kas, pēc izglītības pētnieku domām, liecina par zināmu stagnāciju Latvijas izglītības sistēmā. Savukārt augstākie sasniegumi matemātikā 2006. gada pētījumā bijuši Taivānai, Somijai, Honkongai un Korejai. Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi statistiski nozīmīgi zemāki par OECD valstu vidējiem sasniegumiem ir arī matemātikā, un mūsu valsts ieņem 27.–32. vietu pētījuma dalībvalstu rangu tabulā (bez būtiska uzlabojuma salīdzinājumā ar 2003. gadu). Mūsu valsts skolēnu sasniegumi matemātikā būtiski neatšķiras no Slovākijas, Ungārijas, Luksemburgas, Lietuvas un Spānijas skolēniem, bet Igaunijas sasniegumi ir statistiski daudz augstāki. Būtiski atzīmēt, ka abās pārējās Baltijas valstīs un arī Krievijā ir augstāks zinošāko un talantīgāko skolēnu īpatsvars, kamēr Latvijā ir relatīvi maz skolēnu ar labiem un izciliem sasniegumiem matemātikā. OECD valstīs zēnu vidējie sasniegumi ir par 11 punktiem augstāki nekā meitenēm, bet Latvijā zēnu un meiteņu rezultātu starpība ir nenozīmīga un nepārsniedz mērījumu kļūdu robežu. Salīdzinot skolēnu rezultātus atkarībā no urbanizācijas faktora, būtiskas izmaiņas visos trīs pētījuma posmos nav vērojamas – līdzīgi kā lasīšanā un dabaszinātnēs, arī matemātikā Rīgas skolēni izrādījušies zinošāki nekā citās pilsētās un laukos dzīvojošie. Tiesa, laika posmā no 2003. līdz 2006. gadam lauku skolēnu sasniegumi ir paaugstinājušies par 10 punktiem, kas gan nav statistiski nozīmīgi, tomēr kaut nedaudz mazina atšķirības ar Rīgas un citu pilsētu skolēnu sasniegumiem. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar vairāku salīdzinošo izglītības pētījumu (OECD SSNP, IEA TIMSS) datiem pēdējos gados Latvijas izglītības kvalitātes izaugsme starptautiskā kontekstā vairs neturpinās, uzmanība jāpievērš Latvijas izglītības kvalitātes uzlabošanai, pastiprinot darbu ar zinošākajiem skolēniem, vienlaikus neaizmirstot vājākos, novēršot skolotāju trūkumu un palielinot jaunu talantīgu pedagogu skaitu, pilnveidojot izglītības kvalitāti laukos un risinot izglītības

2. Jaunieši Latvijas izglītības sistēmā

kvalitātes jautājumus divplūsmu skolās. Jāatzīst gan, ka līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un ievērojamiem izglītības budžeta samazinājumiem, kā rezultātā gan slēgtas skolas, gan krietni pazemināts pedagogu atalgojums, daudzi no šiem ieteikumiem pašreizējā situācijā uzskatāmi par grūti sasniedzamiem izaicinājumiem.

Eiropas Savienības izglītības programmas un to nozīme cilvēkkapitāla veidošanā Latvijā Līdzdalība Eiropas Savienības izglītības programmu aktivitātēs uzskatāma par būtisku ieguldījumu Latvijas izglītības sistēmas attīstībā. No 1998. līdz 2006. gadam izglītības jomā Latvijā tika īstenota Eiropas Kopienas programma SOCRATES un tās apakšprogrammas Comenius, Erasmus, Grundtvig, Arion, Minerva u.c. Kopš 2007. gada spēkā ir jauna Eiropas Savienības izglītības programma «Mūžizglītības programma 2007.–2013.gadam», kas izveidota uz līdzšinējo ES izglītības programmu SOCRATES, Leonardo da Vinci un citu Eiropas Kopienas rīcībprogrammu pamata, ar mērķi sekmēt izglītības iestāžu un dažādu institūciju sadarbību izglītībā un praktiskajā apmācībā Eiropas mērogā. LU FSI pētnieki ir veikuši šo programmu vai atsevišķu to aktivitāšu efektivitātes izvērtējumu 2003., 2006. un 2008. gadā, un turpinājumā sniegts ieskats šo projektu nozīmīgākajās aktivitātēs. Vispārējā izglītība visvairāk saistīta ar Comenius aktivitātēm. Laikā no 2000. gada līdz 2006. gada beigām SOCRATES programmas Comenius 1 projektu aktivitātēs piedalījušies 503 partneri – skolas no visiem Latvijas reģioniem. Saskaņā ar pētnieku rīcībā esošo informāciju projektos visbiežāk iesaistījušās vidusskolas un pamatskolas, retāk – profesionālās skolas. Īpaši veiksmīgas pieredzes iespējas Comenius devis tām skolām, kur mācās bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Programmai raksturīga ļoti liela projektu tēmu daudzveidība. Dati liecina, ka visbiežāk dalībai programmā ir pieteikti un īstenoti projekti svešvalodās, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, vēsturē, kā arī dzimtajā valodā, mākslā, ģeogrāfijā un mūzikā. Salīdzinoši retāk projekti īstenoti tādās jomās kā veselības izglītība, dabaszinātņu priekšmetos un arodmācībā. Ieguvums no projektiem ir bijis daudzējāds – katrs projekts ir devis kādu ieguldījumu gan izglītības kvalitātes uzlabošanai, gan arī jaunu metodiku izstrādei, pilnveidojis izpratni par sabiedrības integrāciju un multikulturālismu. Līdzdalība Comenius aktivitātēs sniegusi iespēju gandrīz 15 tūkstošiem Latvijas skolēnu, t.sk. vairāk nekā 600 skolēniem ar īpašām vajadzībām, iegūt jaunas zināšanas un pieredzi. Ne mazāks ieguvums bijis skolēnu pašapziņas celšana. Izvērtējot Latvijas izglītības sistēmas darbības tālāku virzību, projektu individuālās mobilitātes atskaitēs īpaši akcentēta citu valstu pedagogu pieredzes pārņemšana un sociālās iekļaušanas īstenošana izglītībā, lai arī sociāli nelabvēlīgā vidē nonākuši bērni nepaliktu bez izglītības un tālākas izaugsmes iespējām (Trapenciere 2008).

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

Par programmas ieguvumiem liecina arÄŤ SOCRATES salÄŤdzinoĹĄÄ pÄ&#x201C;tÄŤjuma rezultÄ ti (Mobility and European Dimension 2009). Erasmus â&#x20AC;&#x201C; viena no Eiropas SavienÄŤbas MĹŤĹžizglÄŤtÄŤbas programmas sektorÄ lajÄ m programmÄ m, kas nodroĹĄina Eiropas valstu sadarbÄŤbu augstÄ kÄ s izglÄŤtÄŤbas jomÄ . TÄ paredzÄ&#x201C;ta mÄ cÄŤbu un izglÄŤtÄŤbas vajadzÄŤbÄ m tiem, kas apgĹŤst akadÄ&#x201C;misko un profesionÄ lo augstÄ ko izglÄŤtÄŤbu, neatkarÄŤgi no mÄ cÄŤbu kursa ilguma un paredzamÄ s kvalifikÄ cijas, ieskaitot arÄŤ doktorantĹŤras studijas (AkadÄ&#x201C;misko programmu aÄŁentĹŤra 2009). KopĹĄ programmas dibinÄ ĹĄanas 1987. gadÄ tajÄ piedalÄŤjuĹĄies apmÄ&#x201C;ram 1,5 miljoni studentu. LatvijÄ Erasmus programma tika uzsÄ kta 1999. gadÄ , kad tajÄ piedalÄŤjÄ s 166 studenti no 13 augstskolÄ m. KÄ liecina AkadÄ&#x201C;misko programmu aÄŁentĹŤras interneta mÄ jaslapÄ pieejamÄ informÄ cija, paĹĄlaik Latvijas Erasmus studentu skaits ir pÄ rsniedzis 3 tĹŤkstoĹĄus., programmÄ piedalÄ s 32 augstskolas, 2006./2007. akadÄ&#x201C;miskajÄ gadÄ programmÄ piedalÄŤjies vairÄ k nekÄ 800 Latvijas studentu. Erasmus programmÄ iesaistÄŤtie studenti un docÄ&#x201C;tÄ ji atzÄŤst, ka programmas ietvaros notikuĹĄajos braucienos uz citÄ m ES valstÄŤm viĹ&#x2020;i pilnveidojuĹĄi personÄŤgo, sociÄ lo un akadÄ&#x201C;misko pieredzi, uzlabojuĹĄi savas sveĹĄvalodu zinÄ ĹĄanas, iepazinuĹĄi citu valstu kultĹŤru. PÄ&#x201C;c ĹĄÄ diem braucieniem studentiem esot lielÄ ka motivÄ cija apgĹŤt jaunas zinÄ ĹĄanas, pasniedzÄ&#x201C;jiem â&#x20AC;&#x201C; izmÄ&#x201C;ÄŁinÄ t jaunas pasniegĹĄanas metodes, kÄ arÄŤ iesaistÄŤties jaunos starptautiskos projektos. Par ieguvumiem no dalÄŤbas programmÄ liecina arÄŤ 2005./2006. ak.g. Erasmus studentu individuÄ lÄ s mobilitÄ tes atskaitÄ&#x201C;s apkopotÄ informÄ cija, piemÄ&#x201C;ram, studentu sniegtais sveĹĄvalodu zinÄ ĹĄanu paĹĄvÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jums pirms un pÄ&#x201C;c dalÄŤbas Erasmus programmÄ (sk. 2.10. attÄ&#x201C;lu). 2.10. attÄ&#x201C;ls. Studentu sveĹĄvalodu zinÄ ĹĄanu paĹĄvÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jums pirms un pÄ&#x201C;c dalÄŤbas Erasmus programmÄ (%) % ( $ ( ' ( %)& $ ( ' (

# ! ' "

Avots: AkadÄ&#x201C;misko programmu aÄŁentĹŤra.

Ja pirms Erasmus studiju uzsÄ kĹĄanas tikai nedaudz vairÄ k kÄ treĹĄÄ daÄźa studÄ&#x201C;joĹĄo (35%) uzskatÄŤja, ka attiecÄŤgÄ s valsts valodu zina labi, bet lielÄ kÄ daÄźa studentu atzina, ka sveĹĄvalodu nav zinÄ juĹĄi vispÄ r vai arÄŤ pÄ rzinÄ juĹĄi Äźoti slikti (61%), tad, novÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jot savas valodu zinÄ ĹĄanas pÄ&#x201C;c Erasmus studijÄ m, rezultÄ ti bijuĹĄi pilnÄŤgi pretÄ&#x201C;ji â&#x20AC;&#x201C; 2/3 studentu savas zinÄ ĹĄanas vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;juĹĄi kÄ labas vai Äźoti labas (67%). KopumÄ pozitÄŤvi Erasmus studijas vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;tas arÄŤ turpmÄ kÄ s nodarbinÄ tÄŤbas aspektÄ (sk. 2.11. attÄ&#x201C;lu).

2. JaunieĹĄi Latvijas izglÄŤtÄŤbas sistÄ&#x201C;mÄ

2.11. attÄ&#x201C;ls. Viedoklis par Erasmus studiju ietekmi uz turpmÄ kÄ s karjeras veidoĹĄanu (%) 43%

vidÄ&#x201C;jais aritmÄ&#x201C;tiskais rÄ dÄŤtÄ js x=4.06 32%

17% 0,4% 1nepalÄŤdzÄ&#x201C;s

5 - Äźoti palÄŤdzÄ&#x201C;s

nezin/NA BÄ ze: visi respondenti, n=553

Avots: AkadÄ&#x201C;misko programmu aÄŁentĹŤra.

Dati liecina, ka ievÄ&#x201C;rojami lielÄ kÄ daÄźa studÄ&#x201C;joĹĄo jautÄ jumÄ par to, vai Erasmus studijas palÄŤdzÄ&#x201C;s karjeras veidoĹĄanÄ , bijuĹĄi Äźoti pozitÄŤvi noskaĹ&#x2020;oti un uzskatÄŤjuĹĄi, ka Ä rvalstu studijÄ s iegĹŤtÄ pieredze viĹ&#x2020;iem Äźoti noderÄ&#x201C;s turpmÄ kÄ s karjeras veidoĹĄanÄ (75%). LÄŤdz ar individuÄ lÄ s mobilitÄ tes pasÄ kumiem Erasmus programma ietver arÄŤ t.s. daudzpusÄ&#x201C;jos projektus, kur, universitÄ tÄ&#x201C;m sadarbojoties ar uzĹ&#x2020;Ä&#x201C;mumiem, studenti var iziet mÄ cÄŤbu praksi Ä rvalstu uzĹ&#x2020;Ä&#x201C;mumos, tÄ gĹŤstot iespÄ&#x201C;ju uzlabot sveĹĄvalodu zinÄ ĹĄanas, veidot jaunus profesionÄ los kontaktus un teorÄ&#x201C;tiskÄ s zinÄ ĹĄanas pilnveidot praktiskajÄ profesionÄ lajÄ darbÄŤbÄ . Par programmas nozÄŤmi sociÄ lajÄ un profesionÄ lajÄ izaugsmÄ&#x201C; liecina Erasmus studentu prakses atskaites. KÄ liecina dati, studenti Äźoti atzinÄŤgi novÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;juĹĄi gan prakses laikÄ uzlabotÄ s sveĹĄvalodu zinÄ ĹĄanas, gan prakses pozitÄŤvo ietekmi uz viĹ&#x2020;u nodarbinÄ tÄŤbas iespÄ&#x201C;jÄ m nÄ kotnÄ&#x201C; (sk. 2.12. attÄ&#x201C;lu). 2.12. attÄ&#x201C;ls. Viedoklis par Erasmus prakses ietekmi uz nodarbinÄ tÄŤbu (%)

& &#' )" % &$ & ( * + )" !

Avots: AkadÄ&#x201C;misko programmu aÄŁentĹŤra.

VairÄ k nekÄ puse programmas dalÄŤbnieku uzskatÄŤjuĹĄi, ka Erasmus praksÄ&#x201C; gĹŤtÄ pieredze un kontakti palÄŤdzÄ&#x201C;s viĹ&#x2020;iem atrast darbu (58%). TurklÄ t jautÄ jumÄ par to, vai Erasmus prakse palÄŤdzÄ&#x201C;s karjeras veidoĹĄanÄ , studentiem kopumÄ bijis Äźoti vienots viedoklis â&#x20AC;&#x201C; vairÄ k nekÄ 80% atzina, ka ĹĄÄŤs iespÄ&#x201C;jas izmantoĹĄana viĹ&#x2020;u tÄ lÄ ko profesionÄ lo karjeru ietekmÄ&#x201C;s Äźoti pozitÄŤvi (AkadÄ&#x201C;misko programmu aÄŁentĹŤra 2008). 1998. gadÄ LatvijÄ darbÄŤbu uzsÄ ka Leonardo da Vinci programma, kuras mÄ&#x201C;rÄˇis ir uzlabot profesionÄ lÄ s izglÄŤtÄŤbas kvalitÄ ti EiropÄ un veicinÄ t inovÄ cijas ar starptautiskÄ s sadarbÄŤbas palÄŤdzÄŤbu. KopĹĄ 2007. gada ĹĄÄŤ programma ir Eiropas

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Komisijas plašāka mēroga – Mūžizglītības programmas apakšprogramma jeb sektorālā programma (Valsts izglītības attīstības aģentūra 2008). Programma sniedz iespēju iegūt darba un dzīves pieredzi citā valstī, celt profesionālo un vispārējo zināšanu līmeni, paplašināt redzesloku, veicināt intelektuālo attīstību. Programma finansē profesionālās mācības, galvenokārt praksi jauniem darbiniekiem un mācībspēkiem uzņēmumos, kas atrodas ārzemēs, kā arī profesionālo mācību iestāžu un uzņēmumu sadarbības projektus. Leonardo da Vinci nozīmīgākās aktivitātes ir mobilitātes, partnerības, inovāciju attīstības un sadarbības tīkla projekti, kā arī sagatavošanas vizītes un inovāciju pārneses projekti. Saskaņā ar Valsts izglītības attīstības aģentūras interneta mājaslapā ievietoto informāciju, noslēdzoties 2009. gada mobilitātes projektu iesniegumu izvērtēšanai, Mūžizglītības programmas Leonardo da Vinci apakšprogrammā bija apstiprināti 83 projekti ar kopējo finansējumu 1,2 milj. EUR. Šo projektu ietvaros praksi un starptautisku pieredzi iegūs 419 dalībnieki. Kopumā 52 apstiprināto prakses projektu ietvaros 287 profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi vai jaunie speciālisti darba tirgū dosies uz kādu no programmas dalībvalstīm, lai pilnveidotu savas zināšanas un profesionālās iemaņas apgūstamajā specialitātē. Jāuzsver, ka Leonardo da Vinci prioritātes ir cieši saistītas ar Latvijas profesionālās izglītības politiku un šīs programmas ietvaros īstenotie projekti ir devuši lielu ieguldījumu profesionālās izglītības attīstībā, kas īpaši nozīmīgi ir tāpēc, ka valsts finansējums profesionālās izglītības efektīvai darbībai ir nepietiekams. Piedaloties ES izglītības programmās, Latvija pārņēmusi progresīvāko pieredzi no citām Eiropas valstīm. Daudziem formālajā un neformālajā izglītībā iesaistītajiem ir bijusi iespēja ne tikai iegūt jaunas zināšanas, mācīties pēc jaunas metodikas, jauniem standartiem, bet arī pašiem praksē pārliecināties par savu zināšanu un prasmju atbilstību Eiropas darba tirgus prasībām. Ieguvēji no ES programmu aktivitātēm ir ne tikai pedagogi un izglītības administratori, bet galvenokārt Latvijas skolēni, profesionālo skolu audzēkņi, augstskolu studenti, kā arī jaunieši, kas piedalās neformālajā izglītībā un brīvprātīgo darbā, tādējādi radot augstu pievienoto vērtību – veidojot un attīstot cilvēkkapitālu Latvijā.

Latvijas un Eiropas studentu dzīves sociālekonomisko apstākļu raksturojums Studentu dzīves apstākļi pētīti divos LU FSI veiktos starptautiskā salīdzinošā pētījuma posmos: Eurostudent II (2003) un Eurostudent III (2007), kas Latvijā īstenoti ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu. Saskaņā ar Eurostudent III datiem, lielākā daļa Eiropas studentu ir jaunāki par 25 gadiem, bet vidējais vecums svārstās no 21 līdz 27 gadiem. Vislielākā studentu proporcija, kas jaunāki par 25 gadiem, ir Turcijā, Lietuvā, Bulgārijā, Itālijā un Īrijā. Pirmajā kursā studējošo vecums svārstās no 19 gadiem līdz 26 gadiem; visjaunākie pirmā kursa studenti ir Francijā un Itālijā, bet salīdzinoši visvecākie – Somijā un Slovēnijā (Orr 2008).

2. Jaunieši Latvijas izglītības sistēmā

Eurostudent III pētījuma rezultāti rāda, ka visā Eiropā sievietes veido lielāko studējošo proporciju. Piemēram, Latvijā, Zviedrijā un Slovēnijā vairāk par 60% studējošo ir sievietes, bet četrās valstīs (Turcija, Slovākija, Vācija un Šveice) studējošo vidū aptuveni 50% sieviešu. Salīdzinot 2003. un 2007. gada pētījuma datus, redzams, ka studējošo sieviešu īpatsavars visās valstīs pieaudzis. 2003. gada aptaujas laikā precējušies bija nepilni 10% studentu Latvijā, bet 2007. gadā – 2%, savukārt kopā ar partneri dzīvoja 20% studentu. 2007. gadā četrās valstīs bija vairāk par 10% precētu studentu (Norvēģija – 17%, Slovākija – 14%, Zviedrija – 12%, Rumānija – 11%). Valstis ar vislielāko studentu īpatsvaru, kas dzīvo kopā ar partneri, ir Čehija (59%) un Vācija (52%). Ļoti atšķirīga ir to studentu proporcija, kuriem ir bērni. Piemēram, Latvija, Turcija un Itālija ir valstis ar viszemāko studentu proporciju, kam ir bērni. Latvijā bērns ir nepilniem 2% aptaujāto studentu, Lietuvā – 4%. Visbiežāk bērni ir Norvēģijas (21%), Zviedrijas (17%) un Slovākijas (15%) studentiem. Salīdzinoši bieži bērni ir Igaunijas studentiem (11%). Pētījumā noskaidrots, kādi sociālekonomiski faktori ietekmē straujo augstskolu studentu skaita pieaugumu un motivāciju iegūt augstāko izglītību Latvijā. Izvērtējot studentu motivāciju uzsākt studijas un apmierinātību ar izdarīto izvēli saistībā ar dažādiem faktoriem – iepriekš uzkrāto cilvēkkapitālu (iepriekš iegūtā izglītība un darba pieredze), kultūras kapitālu (vecāku izglītības līmenis un nodarbinātība) un sociālo kapitālu (sociālo kontaktu tīkls un iesaiste sabiedrisko organizāciju darbībā), atklājās to saistība – jo mazāks neekonomiskā kapitāla apjoms, jo biežāk studiju uzsākšanas motivācijas pamatā ir dažādi ekonomiski iemesli. Cilvēkkapitāls saistāms ar atbildēm uz jautājumiem par respondentu iepriekš iegūto izglītības līmeni un darba pieredzi (uzkrātās zināšanas, kompetence un izpratne par zināšanu nozīmi). Saskaņā ar pētījuma rezultātiem ievērojami lielākajai aptaujas dalībnieku daļai pirms iestāšanās augstskolā ir bijusi vispārējā vidējā izglītība (72%), 3% – vidējā speciālā un 14% – iepriekš iegūts diploms par kādu no augstākās izglītības līmeņiem, bet 11% ir iepriekš mācījušies kādā augstākās izglītības studiju programmā, kuru dažādu apstākļu dēļ pārtraukuši (sk. 2.13. attēlu). 2.13. attēls. Respondentu iepriekš iegūtais izglītības līmenis (cilvēkkapitāls) (%) Nepabeigta augstākā izglītība 11 %

Augstākā izglītība 14 %

Vispārējā speciālā izglītība 3 % Vispārējā vidējā izglītība 72 % Avots: Eurostudent II dati.

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Studentu nodarbinātības rādītāji liecina, ka 42% respondentu pirms studiju uzsākšanas ir strādājuši algotu darbu, no tiem 16% strādājuši darbu, kas saistīts ar apgūstamo specialitāti. Apmēram trešdaļa respondentu (34%) apvieno darbu ar mācībām. 39% strādājošo studentu darbs ir pilnībā saistīts ar pašreizējo studiju virzienu un iegūstamo specialitāti. Studentu kultūras kapitāls ir saistāms ar studentu vecāku izglītības līmeni un nodarbinātību (saskaņā ar kultūras kapitāla definīciju tas ir no ģimenes iegūtais kultūras mantojums). Dati rāda, ka 41% studentu mātēm un 29% tēviem ir augstākā izglītība, 30% mātēm un 41% tēviem ir vidējā profesionālā/tehnikuma izglītība un 5% no studentu mātēm un 7% no tēviem ir tikai pamatizglītība (sk. 2.14. attēlu). 2.14. attēls. Respondentu vecāku izglītības līmenis (kultūras kapitāls) (%) 50

māte

41,4

40,7

tēvs

30,0

29,3

30 20 10 0

5,3

6,8

Pamatizglītība

10,7

7,5

Vispārējā vidējā izglītība

7,0 Vidējā speciālā izglītība

7,0

Nepabeigta augstākā izglītība

Augstākā izglītība

Avots: Eurostudent II dati.

Līdzīga situācija vērojama citās pētījuma dalībvalstīs – salīdzinoši neliela ir to studentu daļa, kuru vecākiem nav augstākās izglītības un vecāki ir strādnieki (blue collar background). Eurostudent pētījuma dati liecina, ka «jaunajās» ES valstīs studentu mātēm biežāk ir augstākā izglītība nekā tēviem. Studentu materiālais stāvoklis izvērtēts, izmantojot trīs indikatorus – mājoklis studiju laikā, ienākumi un vecāku materiālais atbalsts, kā arī studējošo nodarbinātība. Salīdzinot dažādās valstīs veikto pētījumu rezultātus, jāsecina, ka Latvija ir viena no valstīm ar augstu to studentu īpatsvaru, kuri dzīvo pie vecākiem (vairāk nekā puse bakalaura studentu, kā arī liela daļa studentu kopumā). Ir tikai trīs valstis, kur pie vecākiem dzīvojošo studentu īpatsvars ir lielāks, – Portugāle (55%), Spānija (64%) un Itālija (73%). Savukārt Lietuvā pie vecākiem dzīvo 38%, bet Igaunijā – 29% studentu. Vislielākais studentu īpatsvars, kam nodrošinātas kopmītnes, ir Bulgārijā (46%), Slovākijā (41%) un Lietuvā (35%), bet Igaunijā kopmītnēs dzīvojošo studentu daļa ir līdzīga kā Latvijā (24%). Būtiski atzīmēt, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir līdzīga to studentu proporcija, kuri ir apmierināti ar savu mājokli (74–76%), bet visretāk ir apmierināti Bulgārijas studenti (41%). Pētījuma rezultāti nedod iespēju izvērtēt studentu dzīves apstākļus dienesta viesnīcā (kopmītnē), taču tas ir svarīgs rādītājs, kas saistīts ar studiju mobilitāti. Rezultāti atklāj, ka Latvijas studentu ienākumi ir apmēram 470–490 EUR mēnesī, nedaudz lielāki ienākumi ir tiem studentiem, kuri nedzīvo pie

2. Jaunieši Latvijas izglītības sistēmā

vecākiem. Latvijas studentu ienākumi ir gandrīz divreiz lielāki nekā Lietuvas (230–250 EUR) un Igaunijas studentiem (300–400 EUR), bet vislielākie ienākumi ir tiem Šveices studentiem, kuri nedzīvo pie vecākiem (1600 EUR). Savukārt salīdzinoši vismazākie ienākumi ir Rumānijas studentiem (160–180 EUR). Galvenie studentu ienākumi studiju laikā var būt vecāku/partnera atbalsts, algots darbs, valsts atbalsts (stipendija un/vai kredīts). Vislielākais vecāku vai partnera atbalsts ir Portugālē, Īrijā, Turcijā un Vācijā. Latvijā un Igaunijā apmēram trešā daļa, bet Lietuvā – gandrīz puse studentu atzīmējuši, ka viņi saņem atbalstu no valsts. Kopumā no visām pētījuma dalībvalstīm piecās galvenais studentu ienākumu avots ir algots darbs: Slovākijā (95% no ienākumiem veido algots darbs), Čehijā (63%), Igaunijā (60%), Latvijā (53%) un Spānijā (52%). Vismazākais studentu īpatsvars, kuri studiju laikā strādā, ir Turcijā (4%). Daudziem studentiem ienākumi saistīti ar nodarbinātību. Šo studentu darba nedēļu veido studiju darbs un algotais darbs. Latvijas strādājošo studentu kopējā «darba nedēļa» ir 59 stundas gara, tai skaitā 33 stundas tiek veltītas studijām, 26 stundas – algotam darbam. Garāka darba nedēļa ir tikai Lietuvas studentiem, kuri studijām velta par vienu stundu, bet algotam darbam – par trīs stundām vairāk nekā Latvijas studenti. Katram piektajam Latvijas studentam algotais darbs ir cieši saistīts ar studiju programmu. Trešais Eurostudent pētījuma pamatvirziens ir mobilitāte un svešvalodu zināšanas. Mobilitāte ir svarīgs sociālās dimensijas aspekts. Studējot ārvalstīs, students iegūst jaunas zināšanas, apgūst jaunas prasmes, gūst iespaidu par citām kultūrām. Savukārt, dodoties studēt vai praksē uz citu valsti, studējošajam ir svarīgi, lai dzīves un studiju apstākļi nepasliktinātu studiju kvalitāti. Vidēji vismaz katrs desmitais students kādu studiju posmu ir pavadījis ārzemēs. Vecajās ES valstīs un Norvēģijā ārzemēs kādu laiku ir studējuši 11–19% studentu, bet jaunajās ES valstīs un Turcijā – mazāk par 10% (visvairāk Igaunija, Slovēnija – 9%, vismazāk Turcijā – 3%). Dati liecina, ka apmēram 6% Latvijas, Rumānijas un Itālijas studentu kādu laiku ir studējuši ārzemēs. Tā ir salīdzinoši neliela studentu daļa, mazāk ārzemēs studējušo ir tikai Lietuvā (5%) un Turcijā (3%), bet vismobilākie ir Norvēģijas (19%) un Vācijas (17%) studenti. Ārzemēs studenti ir piedalījušies praksē, strādājuši, apguvuši svešvalodu, mācījušies kā apmaiņas programmu studenti u.tml. Visbiežāk studenti izvēlas doties uz ārzemēm trešajā vai ceturtajā studiju gadā. Viens no rādītājiem, kas ietekmē studiju iespējas un motivāciju piedalīties kādā studentu apmaiņas programmā/projektā, ir studiju joma. Eiropā kopumā visbiežāk uz ārvalstīm dodas humanitāro un sociālo zinātņu studenti, visretāk – inženierzinātņu studenti. Piemēram, no visiem mobilitātē piedalījušamies Norvēģijas studentiem 31% pārstāv humanitārās un mākslas zinātnes un tikai 9 % inženierzinātnes. Iemesls varētu būt elastīgākas studiju programmas humanitārās un sociālajās zinātnēs, kā arī prakses iespējas. Latvijā aktīvi ir arī inženierzinātņu studenti, bet viņi biežāk izvēlas praksi. Studiju mobilitāte ir saistīta ar svešvalodu zināšanām. Latvijas studentu vidū vispopulārākās svešvalodas ir angļu valoda (brīvi/labi pārvalda 60% studentu) un krievu valoda (60%). Mazāk populāra ir vācu valoda (brīvi/labi

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

pārvalda 8% studentu). Savukārt populārākās Latvijas studentu mobilitātes valstis ir Lielbritānija, Vācija, Zviedrija un ASV/Kanāda. Jāatzīmē, ka šie ir tikai atsevišķi rādītāji, kas iegūti salīdzinošajā studentu dzīves apstākļu pētījumā. Plašāka datu analīze būtu ļoti noderīga gan nacionālā līmeņa augstākās izglītības politikas veidotājiem, gan Eiropas vienotas augstākās izglītības telpas efektīvai izveidei. Latvijas Eurostudent padziļināta datu analīze turpinās un tiks publicēta atsevišķā izdevumā.

Kopsavilkums Izglītības sistēmas un tās dalībnieku raksturojums Līdz ar demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos, īpaši dzimstības samazināšanos, notikušas izmaiņas arī Latvijas izglītībā. Būtiska skolēnu skaita samazināšanās vispārējā izglītībā sākās 2001.gadā, skolēnu skaitam sarūkot no 35,2 tūkst. līdz 24,9 tūkst. 2008./2009. mācību gadā. Demogrāfiskās attīstības tendences rāda, ka skolēnu skaits turpinās samazināties līdz 2013. gadam. Pēc IZM prognozēm iepriekšējais skolēnu skaits varētu atjaunoties vien ap 2025. gadu. Samazinoties skolēnu skaitam, tiek slēgtas t.s. neefektīvās (vai neizdevīgās) skolas – laikā no 1996./97. m.g. Latvijā ir slēgtas 120 skolas, tai skaitā 2007.gadā – 10 skolas, 2008.gadā – 6 skolas un reorganizētas 8 skolas. Tā 2008./2009. m.g. sākumā Latvijā ir 982 vispārējās izglītības iestādes. Skolu tīkla optimizācija izglītības pētniekos rada bažas par izglītības pieejamību lauku rajonos un nomaļākos pagastos dzīvojošajiem bērniem. Aptuveni viens no 10 vispārizglītojošo dienas skolas skolēniem tiek pārcelts nākamajā klasē ar nesekmīgu vērtējumu atsevišķos priekšmetos. Kopējais nesekmīgo skaits pēdējos gados pieaug, sasniedzot 10% jeb 24,7 tūkst. skolēnu 2006./2007. mācību gadā. Lielākā daļa jauniešu, kas ieguvuši pamatizglītību, turpina izglītību vispārējās vidējās izglītības programmās vai profesionālās izglītības programmās. Atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvijā profesionālo izglītību izvēlas salīdzinoši neliela daļa pamatizglītības absolventu proporcija. Lielākā daļa vidusskolu absolventu izglītību turpina, galvenokārt izvēloties studēt augstskolās vai koledžās, turklāt šo jauniešu īpatsvars pēdējos gados strauji audzis (no 56,0% 1998. g. līdz 75,5% 2008. g.). Studiju turpināšanu profesionālās izglītības iestādēs izvēlas vien neliela daļa (3%) vidusskolu absolventu, bet nedaudz vairāk kā 20% jauniešu pēc vidusskolas mācības neturpina. Latvijā katru gadu samazinās profesionālās izglītības iestāžu skaits – no 126 2001./2002. m.g. līdz 92 iestādēm 2008./2009. m.g. Līdz ar skolu skaita un programmu skaita samazināšanos sarucis arī uzņemto audzēkņu skaits – no 47,6 tūkst. 2001./2002. m.g. līdz 38,8 tūkst. 2008./2009. m.g. Ierobežotas profesionālās izglītības iespējas padara šo izglītību nepieejamu daļai jauniešu, īpaši mazās pilsētās un lauku rajonos dzīvojošajiem jauniešiem no trūcīgām ģimenēm. Kā liecina pētījuma par profesionālo mācību iestāžu absolventu turpmākajām dzīves gaitām, salīdzinoši liels profesionālo mācību iestāžu absolventu

2. Jaunieši Latvijas izglītības sistēmā

īpatsvars pēc mācību iestādes turpina izglītoties – 33% turpinājuši mācības bez pārtraukuma tajā pašā gadā, 10% – vēlāk, pēc pārtraukuma. Neliela daļa (5%) ir mēģinājuši turpināt izglītības ieguvi, bet, nespējot savienot mācības ar darbu, neesot apmierināti ar izdarīto studiju izvēli, ģimenes apstākļu dēļ vai nespējot samaksāt par mācībām, mācības ir pārtraukuši. Aptaujas dati rāda, ka aktuālākais notikums, ko tuvāko divu gadu laikā plāno lielākā daļa profesionālo mācību iestāžu absolventu, ir izglītības vai kvalifikācijas līmeņa paaugstināšana. Svarīga ir pārcelšanās uz savu personīgo mājokli, kā arī darbavietas maiņa. Bērna piedzimšanas iespēju tuvākajos gados par reālu uzskata tikai 12% profesionālo mācību iestāžu absolventu. Latvijas neatkarības laikā būtiski pieaudzis augstākās izglītības prestižs sabiedrībā, par ko liecina ievērojams studējošo skaita pieaugums un studējošo īpatsvars, kas ir viens no augstākajiem Eiropā un pasaulē. Demogrāfiskās attīstības tendenču ietekmē kopš 2006./2007. ak.g. Latvijā kopumā samazinās uzņemto studentu skaits, bet koledžu studentu skaits pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās, kuras nodrošina ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa iegūšanu, studentu skaits arī 2008./2009. ak.g. turpina pieaugt. Lai arī Latvijā ir liels skaits valsts dibināto augstskolu, salīdzinoši neliela daļa studentu (25%) mācās budžeta finansētās vietās, pārējie studē maksas studiju vietās gan valsts, gan privātajās augstskolās un koledžās. Liela daļa studentu visbiežāk izvēlas savai dzīvesvietai tuvākās augstskolas un, piemēram, Daugavpils Universitātē, Liepājas Pedagoģiskajā augstskolā un Rēzeknes Augstskolā līdz 80–85% studējošo ir attiecīgā reģiona iedzīvotāji. Palielinoties konkurencei darba tirgū un līdz ar jaunāko tehnoloģiju attīstību pieaugot pieprasījumam pēc augsti kvalificēta darbaspēka, daļa jauniešu arvien vairāk apzinās izglītības vērtību savas turpmākās profesionālās izaugsmes un karjeras attīstībā. Saskaņā ar aptaujas par augstskolu absolventu turpmākajām dzīves gaitām, rezultātiem pēc bakalaura grāda iegūšanas aptuveni puse no studentiem plāno turpināt izglītības ieguvi. Savukārt tie absolventi, kas ieguvuši 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai maģistra grādu, visbiežāk iekļaujas darba tirgū un mācības neturpina. Iepazīstoties ar augstākās izglītības iestāžu absolventu nākotnes prognozēm, jāsecina, ka šajā grupā izglītības vai kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanai tiek piešķirta lielāka nozīme nekā profesionālo izglītības iestāžu absolventu vidū un mācību turpināšanu kā lielu iespēju saredz 57% augstskolu beidzēju (49% profesionālo izglītības iestāžu absolventu). Citas izmaiņas, ko biežāk pieļauj absolventi, ir darbavietas maiņa un bērna piedzimšana. Par savu darbavietu augstskolu absolventi jūtas droši, bet 11% plāno uzsākt savu uzņēmējdarbību. Vairums absolventu savu dzīvi saista ar pašreizējo dzīvesvietu un nedomā to mainīt. Latvijas izglītība Eiropas un starptautiskā kontekstā Piecpadsmit gadu veco Latvijas skolēnu zināšanu līmeni salīdzinājumā ar citām valstīm Eiropā un pasaulē atklāj dati par Latvijas dalību OECD valstu Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā, kur trīs ciklos pētīti skolēnu sasniegumi lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs, kā arī dažādi sociālie,

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

ekonomiskie un kultūras statusu raksturojošie un skolēnu sasniegumus ietekmējošie faktori. Latvijas skolēnu rezultāti pētījuma trešajā ciklā (SSNP 2006) dabaszinātņu kompetencē ir tuvi ES valstu vidējiem sasniegumiem, tomēr tie ir statistiski nozīmīgi zemāki par OECD valstu vidējo rādītāju, bet ievērojami labāki nekā 2000. gadā. Arī lasītprasmē Latvijas skolēnu sasniegumi ir zem vidējiem OECD valstu rādītājiem (lai arī ar ievērojami labāku rezultātu nekā 2000. gadā). Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi statistiski nozīmīgi zemāki par OECD valstu vidējiem sasniegumiem arī matemātikā (bez būtiska uzlabojuma salīdzinājumā ar 2003. gadu). Līdzdalība Eiropas Savienības izglītības aktivitātēs uzskatāma par būtisku ieguldījumu Latvijas izglītības sistēmas attīstībā. Vispārējā izglītība visvairāk saistīta ar Comenius aktivitātēm. Laikā no 2000. gada līdz 2006. gada beigām Comenius 1 projektu aktivitātēs piedalījušies 503 partneri – skolas no visiem Latvijas reģioniem, visbiežāk projektos iesaistoties vidusskolām un pamatskolām, retāk – profesionālajām skolām. Līdzdalība Comenius aktivitātēs sniegusi iespēju gandrīz 15 tūkst. Latvijas skolēnu, t.sk. vairāk kā 600 skolēniem ar īpašām vajadzībām, iegūt jaunas zināšanas un pieredzi. Erasmus – viena no Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas sektorālajām programmām, kas nodrošina Eiropas valstu sadarbību augstākās izglītības jomā. Erasmus programmā iesaistītie studenti un docētāji atzīst, ka šīs programmas ietvaros notikušajos braucienos uz citām ES valstīm viņi pilnveidojuši personīgo, sociālo un akadēmisko pieredzi, uzlabojuši savas svešvalodu zināšanas, iepazinuši citu valstu kultūru. Būtiski, ka, pēc studentu domām, dalība Erasmus individuālās mobilitātes aktivitātēs, studējot ārvalstīs, kā arī iespēja programmas ietvaros iegūt reālu profesionālu pieredzi ārvalstu uzņēmumos pozitīvi ietekmēs viņu nākotnes karjeru un nodarbinātības iespējas. Leonardo da Vinci prioritātes ir cieši saistītas ar Latvijas profesionālās izglītības politiku, un šīs programmas ietvaros īstenotie projekti ir devuši lielu ieguldījumu profesionālās izglītības attīstībā, kas īpaši nozīmīgi ir tāpēc, ka valsts finansējums profesionālās izglītības efektīvai darbībai ir nepietiekams. Studentu dzīves apstākļi pētīti divos LU FSI veiktos starptautiskos salīdzinošos pētījumos – Eurostudent II (2003. g.) un Eurostudent III (2007. g.), kas Latvijā īstenoti ar Izglītības un zinātnes ministrijas finansiālu atbalstu. Eurostudent III pētījuma rezultāti rāda, ka Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, studējošo vidējais vecums ir 18-23 gadi un sievietes veido studējošo lielāko daļu. Vairums studentu Latvijā ir beiguši vidusskolu, bet netradicionālais ceļš uz augstāko izglītību (piemēram, profesionālā izglītība, vakarskola, darba pieredze pirms studijām, pieaugušo izglītība) Latvijā nav izplatīts. Saskaņā ar aptaujā iegūto informāciju Latvijā (un visā Austrumeiropā) vecāku augstākā izglītība ir faktors, kas ietekmē studiju izvēli, bet visatvērtākās augstākās izglītības sistēmas ir Nīderlandē un Somijā, kur augstākajā izglītībā salīdzinoši daudz biežāk pārstāvēti jaunieši no strādnieku ģimenēm. Daudzu Latvijas studentu darba nedēļu veido pilna laika studijas un algotais darbs, nereti – pilna laika nodarbinātība, tādējādi daudzu Latvijas strādājošo

2. Jaunieši Latvijas izglītības sistēmā

studentu kopējā «darba nedēļa» ir pat 59 stundas gara. Latvijas studentu ienākumi ir apmēram 470–490 EUR mēnesī, nedaudz lielāki ienākumi ir tiem studentiem, kuri nedzīvo pie vecākiem. Latvijā apmēram trešā daļa studentu atzīmējuši, ka viņi saņem atbalstu no valsts, bet vairāk nekā puse norādījuši, ka viņu galvenais ienākumu avots ir algots darbs. Izvērtējot studentu motivāciju uzsākt studijas un apmierinātību ar izdarīto izvēli saistībā ar dažādiem faktoriem, atklājās, ka, jo mazāks neekonomiskā kapitāls apjoms, jo biežāk studiju uzsākšanas motivācijas pamatā ir dažādi ekonomiski iemesli. Pētījuma sadaļa par starptautisko mobilitāti rāda, ka apmēram 6% Latvijas studentu kādu laiku ir studējuši ārzemēs. Latvijas studentu vidū vispopulārākās svešvalodas ir angļu valoda (brīvi/labi pārvalda 60% studentu) un krievu valoda (60%). Mazāk populāra ir vācu valoda (brīvi/labi pārvalda 8% studentu). Apstākļi, kas traucē mobilitātei ir finansiālā nedrošība (59%) un nepietiekams atbalsts, individuālās motivācijas trūkums un nepietiekamas svešvalodas zināšanas. Noskaidrota mobilitātes korelācija ar studenta vecāku izglītību – studenti, kur vecākiem ir augstākā izglītība, ir aktīvāki un biežāk piedalās mobilitātē. 2007. gadā Latvija bija viena no līderēm jauno Eiropas Savienības dalībvalstu vidū mūžizglītības izmantošanas ziņā, turklāt vēl aizvien Latvija saglabā līderpozīcijas studentu īpatsvara rādītājos Eiropā un pasaulē. Tomēr, neskatoties uz šiem atsevišķajiem pozitīvajiem aspektiem izglītības kontekstā, valsts politiskā un sociālekonomiskā situācija iezīmē nopietnus problēmlokus un izaicinājumus, ar ko nākas saskarties izglītības sistēmas dalībniekiem – gan izglītības politikas veidotājiem, gan skolu vadībai un pedagogiem, gan arī skolēniem, studentiem un viņu vecākiem. Literatūra Akadēmisko programmu aģentūra (2008). Mūžizglītības programma Erasmus: publikācijas. Sk. 03.01.2009., http://www.apa.lv/?node=65. Akadēmisko programmu aģentūra (2009). Mūžizglītības programma Erasmus. Sk. 03.01.2009., http://www.apa.lv/?node=65. Bebriša, I., Ieviņa, I., Krastiņa, L. (2007). Skolēnu atbiršana no pamatskolas: problēmu risinājumi. Dedze, I., Krūzmētra, M., Mikiško, I. (2004). Savlaicīgu pamatizglītības apguvi traucējošu faktoru kopums. Geske, A., Grīnfelds, A., Kangro, A., Kiseļova, R. (2007). Kompetence dabaszinātnēs, matemātikā un lasīšanā – ieguldījums nākotnei. Latvija OECD valstu Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā 2006. Rīga: LU. Kūliņa-Grīnhofa, I., IZM PITD (2008). Pētījuma «Profesionālās izglītības prestižs Latvijā» rezultātu apkopojums. Krūmiņš, J., Rungule, R., Seņkāne, S., Trapenciere, I., Koroļeva, I., Trapencieris, M., Sniķere, S., Mieriņa, I., Goldmanis, M., Goša, Z., Bāliņa, S., Freija-Karlsone, K., Jaunzeme, I., Kaņējeva, G. u.c. (2007). Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas. (Red. Krūmiņš, J.). Rīga: Latvijas Universitāte. LR Centrālā Statistikas pārvalde (2009). Galvenie rādītāji: iedzīvotāji un sociālie procesi – izglītība. Sk. 12.12.2008., http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=608.

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

LR Izglītības un zinātnes ministrija. Politikas plānošanas dokumenti. Koncepcija «Valsts attīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu un studiju vietu sadalījuma modelis» (MK 2009. gada 16. janvāra rīkojums Nr. 30). Sk. 07.02.2009., http://izm.izm. gov.lv/normativie-akti/politikas-planosana.html. LR Izglītības un zinātnes ministrija (2008a). Normatīvie akti. Sk. 08.12.2008., http://izm. izm.gov.lv/normativie-akti.html. LR Izglītības un zinātnes ministrija (2008b). Reģistri un statistika. Sk. 08.12.2008., http:// izm.izm.gov.lv/registri-statistika.html. LR Izglītības un zinātnes ministrija (2009). Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2008. gadā. Sk. 03.03.2009., http://izm.izm.gov.lv/registri-statistika/statistika-augstaka/3290. html. LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (2006). Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007–2013. Network of Education Policy Centres (2006). Monitoring School Dropouts. Sk. 01.06.2009. http://www.edupolicy.net/index.php?option=com_content&view=article&i d=90:monitoring-school-dropouts&catid=36:past-projects&Itemid=56. MODE – Mobility and European Dimension (2008). Results. Sk. 03.01.2009., http://www. modeproject.net/index.htm. Nacionālā izglītības iespēju datu bāze (2009). Profesionālā izglītība 2009./2010. mācību gadā. Sk. 05.03.2009., http://www.niid.lv/node/373. Orr, D. (Ed.) (2008). Social and Economic Conditions of Student Life in Europe. Synopsis of Indicators. Final Report. Eurostudent III 2005–2008. Hannover, Germany: Hochschul Information System. Trapenciere, I. (2008). Pārskats par Eiropas Savienības izglītības programmas SOCRATES un Mūžizglītības programmas ietvaros esošās sektorālās programmas Comenius individuālās mobilitātes aktivitātēs iegūto pieredzi. Rīga: APA. Valsts izglītības attīstības aģentūra (2008). Leonardo da Vinci programma. Sk. 10.01.2009., http://viaa.gov.lv/lat/leonardo_da_vinci/par_programmu/.

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

JAUNIEŠU NODARBINĀTĪBA: IEKĻAUŠANĀS DARBA TIRGŪ UN DARBA KARJERA Māris Goldmanis, Inta Mieriņa Jauniešu nodarbinātība kā atsevišķs problēmjautājums darba tirgus kontekstā jau izsenis pievērsis politikas veidotāju uzmanību. 1953. gadā Starptautiskā Darba organizācija pieņēma Rezolūciju par jaunu cilvēku nodarbinātības un dzīves apstākļu aizsardzību (Resolution concerning Protection of the Employment and Living conditions of Young Persons). Tajā norādīts uz nepieciešamību nodrošināt jaunus strādniekus ar adekvāta atalgojuma nodarbinātības iespējām un attīstīt jauniešu profesionālās orientācijas un apmācības iespējas. Sabiedrības novecošanās procesi Eiropā, ekonomikas izaugsme un ar to saistītais darbaspēka trūkums jauniešu iesaisti darba tirgū pēdējo gadu laikā padarījis īpaši aktuālu. Šobrīd ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē ir mainījusies, un plānojams, ka viena no ievainojamākajām grupām bezdarba pieauguma kontekstā var izrādīties jaunieši. Šī nodaļa veltīta līdzšinējās jauniešu nodarbinātības analīzei Latvijā, aplūkojot jauniešu integrāciju darba tirgū, tās rak sturu un dinamiku, kā arī šobrīd aktuālās ar jauniešu nodarbinātību saistītās problēmas – pirmās darba

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

pieredzes gūšanu, iekļaušanos darba tirgū pēc mācību beigšanas, iespējas strādāt profesijai atbilstošu darbu, kā arī apvienot darbu ar mācībām. Pirms pievēršamies situācijas detalizētai analīzei, jāpiebilst, ka visās nodaļās ir aprak stīta situācija 2006.–2007. gadā – laikā, kad tika veiktas pēdējās vērienīgās aptaujas par jauniešu nodarbinātības tēmu.

Ekonomiskās aktivitātes raksturojums: nodarbinātības veidi, bezdarbs Jauniešu nodarbinātība ir jautājums, kas svarīgs vairākos kontekstos. Pirmkārt, demogrāfiskās tendences liecina, ka pēc 2010. gada sāksies strauja darbspējas vecuma iedzīvotāju kontingenta novecošanās. Darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars samazināsies no 68,9% 2010. gadā līdz 63,7% 2030. gadā. Pēc pesimistiskākā scenārija Latvijā 2030. gadā darbspējas vecuma cilvēku skaits būs samazinājies par aptuveni 400 000 salīdzinājumā ar 2005. gadu (Dubra 2007). Jau 2006., 2007. gadā Latvijā daudzu uzmanība bija pievērsta darbaspēka trūkuma jautājumam (Dubra 2007), un nākotnes prognozes attiecībā uz darbības paplašināšanu paredzēja situācijas saasināšanos.1 Tomēr pēdējā gadā sākusies finanšu krīze situāciju ir būtiski mainījusi. Atbilstoši CSP datiem 2008. gada pēdējos mēnešos ir būtiski mazinājies darbaspēka pieprasījums, un, ņemot vērā paredzēto bezdarba pieaugumu 2009. gadā, aktuāls kļūst jautājums – kā tas ietekmēs jauniešu iespējas darba tirgū.

Jauniešu nodarbinātība Eiropas Savienības valstīs Zināšanu ekonomikā cilvēki ir galvenais valsts izaugsmes avots, tādēļ katra ES valsts cenšas pēc iespējas palielināt iedzīvotāju iesaistīšanos darba tirgū. Viens no trim galvenajiem Eiropas nodarbinātības stratēģijas mērķiem ir: iesaistīt un saglabāt vairāk cilvēku darba tirgū, palielināt darbaspēka piedāvājumu. Lisabonas nodarbinātības scenārijs «No cīņas ar bezdarbu līdz ekonomiski neaktīvo resursu aktivizēšanai» paredz līdz 2010. gadam palielināt nodarbinātības līmeni ES valstīs līdz 70%. Pateicoties straujam nodarbinātības līmeņa pieaugumam pēdējos gados, Latvija jau 2007. gadā sasniedza 68,3% nodarbinātības līmeni.2 Baltijas valstīs bija vērojami vieni no zemākajiem bezdarba rādītājiem Eiropā. Latvijā darba meklētāju īpatsvars 15–64 gadus veco ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū no 2002. līdz 2007. gadam samazinājās divas reizes – līdz pat 6%.3 Nedaudz samazinājās arī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju daļa. 2008. gada dati rādīja, ka 27,2% iedzīvotāju 15–64 gadu vecumā (21% iedzīvotāju 18–64 gadu vecumā (Rungule, Sniķere, Koroļeva, Trapenciere, Pranka, Mieriņa u.c. 2007) 1

2 3

Vēl 2007. gadā darba vietu skaita pieaugumu 2007.–2013. gadam prognozēja 43% uzņēmumu, bet samazinājumu – 3%. Tas ir vairāk nekā ES 25 valstīs vidēji. Līdzīgi nodarbinātības rādītāji ir ES 15 valstīs. Tas ir mazāk nekā ES vidēji, taču vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

nav ekonomiski aktīvi – nemeklē darbu vai nav gatavi to uzsākt četru nedēļu laikā (European Commission Directorate-General.. 2008). Lielāko ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju daļu veidoja pensionāri un studenti/skolēni. Tādēļ jaunatne un vecāki darba ņēmēji ir divas grupas, kurām īpaši jābūt politikas uzmanības centrā (European Union 2007). Lisabonas nodarbinātības scenārijs īpaši akcentē atsevišķu sabiedrības grupu (piemēram, sieviešu, pirmspensijas vecuma cilvēku) ekonomiskās aktivitātes palielināšanas nepieciešamību līdz noteiktam līmenim, tomēr jāatzīmē, ka attiecībā uz jauniešu nodarbinātību šobrīd konkrēts mērķis Eiropas Savienībā nav izvirzīts. Šādu mērķi izvirzīt īsti nav iespējams, jo jauniešu nodarbinātība nav viennozīmīgi vērtējams jautājums – ņemot vērā, ka vairums jauniešu mācās, tās ieguvumi un sekas atkarīgas no nodarbinātības rakstura. Jauniešu agra saskare ar darba tirgu un praktisko iemaņu gūšana ir vēlams un vērtīgs jaunieša zināšanu ieguves procesa papildinājums, taču vienlaikus svarīgi, lai nodarbinātība nekaitētu mācībām. Pilnas slodzes darbs paralēli mācībām, kas diemžēl nereti rak sturīgs jauniešiem Latvijā, vairumā gadījumu nav atbalstāms, jo vairāk – nav uzskatāms par mērķi. Ņemot vērā mācību un darba apvienošanas jautājuma aktualitāti mūsdienās, tam veltīta atsevišķa sadaļa – Darba un mācību apvienošana. Jauniešu nodarbinātības jautājums pēdējos gados pastāvīgi atradies Eiropas Komisijas uzmanības lokā, un pēdējā laikā tam Eiropā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Statistikas dati liecina, ka jauniešu nodarbinātības līmenis Eiropā būtiski atpaliek no citām attīstītajām pasaules valstīm. 2006. gadā Eiropas Savienības valstīs bija nodarbināta nedaudz vairāk kā trešdaļa (36,4%) jauniešu, savukārt ASV un Kanādā – vairāk nekā puse jauniešu 15–24 gadu vecumā. 17% jauniešu ES valstīs bija bezdarbnieki, turpretī ASV un Kanādā jauniešu bezdarba rādītājs bija tikai 11–12% un Japānā – 8% (European Union 2007). 2007. gadā bezdarbs jauniešu vidū Eiropas Savienībā samazinājās līdz 15,3%, tomēr kopumā jāsecina, ka ES valstīs jaunieši ir mazāk aktīvi un viņiem ir grūtāk iekļauties darba tirgū nekā citās attīstītajās valstīs. 2007. gadā vidēji ES valstīs bija nodarbināti 37% jauniešu 15–24 gadu vecumā, to skaitā 40% vīriešu un 34% sieviešu. Salīdzinot nodarbinātības rādītāju dinamiku dažādās vecuma grupās, var secināt, ka tendences jauniešu nodarbinātībā nav pozitīvas. Kopš 2000. gada nodarbinātība Eiropas Savienības valstīs ir pieaugusi visās vecuma grupās, izņemot jauniešus (3.1. tabula). Jauniešiem ir vairāk nekā divas reizes lielāka iespējamība būt bezdarbniekiem nekā darbspējas vecuma iedzīvotājiem kopumā (15,3% salīdzinājumā ar 7,1%). Īpaša problēmgrupa ir jaunās sievietes – tikai 40,6% jauno sieviešu 15–24 gadu vecumā (salīdzinājumā ar 47,3% jauno vīriešu) bija ekonomiski aktīvas (European Commission Directorate-General.. 2008). Zināmā mērā salīdzinoši augstais bezdarbs jauniešu vidū un grūtības atrast darbu skaidrojamas arī ar faktu, ka jaunieši, kuri šajā vecumā ir ekonomiski aktīvi, caurmērā nereti ir mazāk spējīgi, mazāk mērķtiecīgi, mazāk izglītoti un kvalificēti nekā ekonomiski neaktīvie jaunieši, kuri vēl turpina izglītības ceļu. Tomēr pētījumi ļauj konstatēt īpašu problēmjautājumu grupu, kas tieši attiecas uz jauniešiem un apgrūtina viņu iekļaušanos darba tirgū, – tās ir grūtības atrast pirmo darbu, iegūt pirmo darba pieredzi. Ņemot vērā jautājuma aktualitāti jauniešiem, tā analīzei veltīta atsevišķa sadaļa – Pirmās darba pieredzes iegūšana.

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

3.1. tabula. Nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā (%) ES27 ES25 ES15 Igaunija Latvija Lietuva

1998 36,7 37,1 38,2 35,5 33,3 33,1

1999 37,1 37,7 39,6 30,1 32,3 31,1

2000 37,4 38,1 40,5 28,3 29,6 25,9

2001 37,5 38,1 40,9 28,1 28,8 22,7

2002 36,7 37,5 40,6 28,2 31,0 23,8

2003 36,1 37,0 40,1 29,3 31,5 22,5

2004 36,1 36,8 40,0 27,2 30,5 20,3

2005 36,0 36,9 39,9 29,1 32,6 21,2

2006 36,4 37,4 40,3 31,6 35,9 23,7

2007 37,2 38,2 40,8 34,5 38,4 25,2

Piezīme: no visiem jauniešiem 15–24 gadu vecumā (ne tikai ekonomiski aktīvajiem). Avots: Employment in Europe, 2008 (European Commission Directorate-General.. 2008)

Pilna jauniešu potenciāla izmantošana ir priekšnosacījums nākotnes ekonomikas izaugsmei un sociālajai kohēzijai Eiropas Savienībā. Eiropas Komisijas paziņojumā (Commission of the European Communities 2007) atzīts, ka «iedrošināt jauniešus un radīt nosacījumus viņu spēju attīstībai, darbam un aktīvai līdzdalībai sabiedrībā ir kritiski svarīgi Eiropas Savienības attīstībai [..] jo nepieciešams katram jaunietim dod iespēju realizēt savu potenciālu». Eiropas Komisija rosina ES dalībvalstis apņemties radīt labākas iespējas jauniem cilvēkiem, kā arī jauniešiem pašiem būt gataviem aktīvi līdzdarboties. Tāpat EK aicina turpināt centienus palielināt jauniešu līdzdalību un formulēt saskaņotas informācijas stratēģijas. Komisija arī uzsākusi tiešu dialogu ar jauniešiem, kas ir strukturēts no vietējā līdz Eiropas līmenim. Eiropas Jauniešu samits «Tava Eiropa» (Your Europe), kas notika 2007. gada martā Romā, Eiropas Jaunatnes nedēļa un regulāri Presidency Youth pasākumi ir pozitīvs solis uz strukturētu dialogu ar jauniešiem (Commission of the European Communities 2007).

Jauniešu nodarbinātības tendences Latvijā 15–24 gadus veco jauniešu nodarbinātība gan Latvijā, gan Baltijā kopumā no 1998. līdz 2004. gadam samazinājās, taču pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai nodarbinātības rādītāji atkal strauji sāka uzlaboties. 1998. gadā strādāja tikai trešdaļa jauniešu, savukārt 2007. gadā – jau 38,4% (3.1. tabula). Laika posmā no 2000. līdz 2007. gadam no visām ES valstīm tieši Latvijā jauniešu nodarbinātība pieauga visvairāk.4 Latvijas jauniešu nodarbinātības līmenis (38,4%) 2007. gadā jau pat nedaudz pārsniedza ES vidējos radītājus (37,2%), tomēr joprojām atpalika no vecajām ES dalībvalstīm (40,8%). Lielākais nodarbināto jauniešu īpatsvars vērojams Nīderlandē un Dānijā – šajās valstīs aptuveni 2/3 jauniešu 15– 24 gadu vecumā strādā. Strādā arī aptuveni puse jauniešu Austrijā, Lielbritānijā un Īrijā (European Commission Directorate-General.. 2008). Lai gan Latvijā jauniešu nodarbinātības līmenis ir samērā augsts, jāņem vērā, ka tas, cik daudz no strādāšanas iegūs jaunietis un cik lielā mērā iegūtais cilvēkkapitāls sniegs atdevi sabiedrībai kopumā, atkarīgs arī no nodarbinātības rakstura, tai skaitā tā, kādu tieši darbu jaunietis dara – vai tas ir saistīts ar apgūstamo specialitāti. Šis jautājums plašāk analizēts sadaļā Profesijas izvēle un darbs atbilstoši iegūtajai specialitātei. 4

Igaunijā jauniešu nodarbinātība uzrāda līdzīgi pozitīvas tendences, turpretī Lietuvā jauniešu nodarbinātības līmenis joprojām ir salīdzinoši zems – strādā tikai katrs ceturtais (25,2%) jaunietis.

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

Jauniešu ekonomiskā aktivitāte Latvijā pēdējos desmit gadus bija zemāka nekā vidēji ES dalībvalstīs (3.2. tabula). Kopš 1998. gada tā samazinājās, tomēr kopš 2006. gada jauniešu ekonomiskā aktivitāte atkal pieauga. Pozitīvās pēdējo gadu tendences visticamāk bija saistītas ar darba algu straujo pieaugumu, kas padarīja darba tirgu jauniešiem pievilcīgāku. 2007. gadā ekonomiski aktīvo 15– 24 gadus veco jauniešu daļa Latvijā bija līdzīga kā vidēji ES valstīs – 43%, un tas ir vairāk nekā Lietuvā vai Igaunijā. Jauniešu ekonomisko aktivitāti ir iespējams palielināt, taču ne būtiski. Ir atsevišķas valstis, kur ekonomiski aktīvā jauniešu daļa ir ārkārtīgi liela (Dānija vai Nīderlande), taču parasti ekonomiski aktīva šajā vecumā nav vairāk kā puse jauniešu (piemēram, Zviedrijā vai Vācijā). 3.2. tabula. Ekonomiskās aktivitātes līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā (%) ES27 ES25 ES15 Igaunija Latvija Lietuva

1998 46,0 47,4 42,5 45,0 43,2

1999 46,5 48,2 38,9 42,5 42,2

2000 45,9 46,5 48,2 37,4 38,1 36,9

2001 45,6 46,2 47,8 36,5 36,9 33,1

2002 45,0 45,7 47,8 34,2 39,1 30,9

2003 44,3 45,3 47,5 36,9 38,4 30,0

2004 44,3 45,1 47,5 34,7 37,2 26,2

2005 44,2 45,2 47,8 34,6 37,7 25,1

2006 44,1 45,1 47,9 35,9 40,8 26,3

2007 44,0 45,1 47,9 38,3 43,0 27,4

Avots: Employment in Europe, 2008 (European Commission Directorate-General.. 2008)

Bezdarbs jauniešu vidū Eiropas Savienībā būtiski samazinājās tikai 2007. gadā, līdz tam svārstoties 17–18% robežās no ekonomiski aktīvajiem jauniešiem 15–24 gadu vecumā. Latvijā bezdarbs jauniešu vidū līdz pat iestājai Eiropas Savienībā bija lielāks nekā vidēji citās ES valstīs, taču kopš 2005. gada darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo jauniešu grupā Latvijā strauji samazinājās – līdz pat 10,7% 2007. gadā (3.3. tabula). Kopumā var secināt, ka jauniešu bezdarba rādītāji Latvijā, kā arī citās Baltijas valstīs ir (vai vismaz līdz krīzei bija) pozitīvāki nekā vidēji ES dalībvalstīs. Augstākais jauniešu bezdarbs Eiropas Savienībā bija vērojams Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Itālijā un Grieķijā, kur tas pārsniedza 20%. Latvijā jaunieši, kuri vēlas strādāt, parasti bez lielām grūtībām darbu varēja atrast. Protams, situācija dažādu jomu speciālistu vidū atšķiras, un dažās profesiju grupās jauniešiem darbu atrast ir grūtāk nekā citās. Šis jautājums aplūkots sadaļā Iekļaušanās darba tirgū pēc mācību beigšanas un to ietekmējošie faktori. 3.3. tabula. Bezdarbs starp jauniešiem 15–24 gadu vecumā (% no ekonomiski aktīvajiem) ES27 ES25 ES15 Igaunija Latvija Lietuva

1998 18,4 18,1 15,2 26,8 25,5

1999 17,8 16,4 22,0 23,6 26,4

2000 17,3 17,0 14,8 23,9 21,4 30,6

2001 17,3 16,9 14,1 23,2 23,0 30,9

2002 17,9 17,4 14,6 17,6 22,0 22,4

2003 18,0 17,8 15,3 20,6 18,0 25,1

2004 18,4 18,2 15,9 21,7 18,1 22,7

2005 18,3 18,2 16,3 15,9 13,6 15,7

2006 17,1 16,9 15,7 12,0 12,2 9,8

Piezīme: procenti no ekonomiski aktīvajiem jauniešiem 15–24 gadu vecumā. Avots: Employment in Europe, 2008 (European Commission Directorate-General 2008) un Eurostat informācija (European Commission 2005–2008).

2007 15,3 15,1 14,7 10,0 10,7 8,2

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Atbilstoši Eiropas Statistikas biroja informācijai kopējais darba meklētāju īpatsvars jauniešu grupā no 15 līdz 24 gadiem 2007. gadā bija 4,6%. Tas saskan arī ar pētījuma par jauniešiem darba tirgū datiem, kas parāda, ka tikai 5% jauniešu 15–30 gadu vecumā uzskatāmi par darba meklētājiem (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Snikere, Goldmanis 2007). Mazais darba meklētāju īpatsvars jauniešu vidū liecina, ka bezdarbs nav (vai vismaz 2007. gadā nebija) uzskatāms par nozīmīgu jauniešu problēmu. Tomēr kopējie bezdarba rādītāji nesniedz pilnīgu priekšstatu par situāciju valstī. Kamēr ekonomiski aktīvākajos reģionos (piemēram, Rīgā un Rīgas rajonā) jau bija sasniegts dabiskais bezdarba līmenis un trūka darbaspēka pat vienkāršajās profesijās, citos reģionos (īpaši Latgalē) iedzīvotājiem, to skaitā jauniešiem, trūka darba. Latgales reģionā tikai 57% jauniešu 15–30 gadu vecumā bija nodarbināti, 31% – ekonomiski neaktīvi, bet 12% – darba meklētāji (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Lielās reģionālās atšķirības nozīmē, ka nepieciešams atbalstīt pasākumus, kas veicinātu teritoriālo kohēziju (uzņēmumu veidošanu reģionos, atbalstu darbinieku izmitināšanai, transporta tīkla sakārtošanu u.c.). Jauniešu ekonomiskā aktivitāte lielā mērā saistīta ar viņu vecumu (3.1. attēls). 2007. gadā veiktie pētījumi liecina, ka 15–19 gadu vecumā jaunieši parasti ir ekonomiski neaktīvi (74%), t.i., nemaz nemeklē darbu. Tomēr starp tiem, kuri ir ekonomiski aktīvi, šajā vecuma grupā darba meklētāju īpatsvars ir salīdzinoši augsts. Tas norāda, ka 15–19 gadu veciem jauniešiem, kuri vēlas strādāt, atrast darbu ir salīdzinoši grūtāk nekā vecākiem jauniešiem. Ar gadiem jauniešu ekonomiskā aktivitāte pieaug. 20–24 gadu vecumā 80% jauniešu ir ekonomiski aktīvi un 75% jau strādā. Jāatzīmē arī, ka visās vecuma grupās nozīmīgi mazāk ekonomiski aktīvas ir sievietes. Vairāk nekā 70% ekonomisko neaktīvo jauniešu virs 20 gadu vecumā ir sievietes (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). 3.1. attēls. Jauniešu ekonomiskā aktivitāte (%) 100% 20

90% 80%

13 4

Ekonomiski neaktīvi

70% 60%

50%

Darba meklētāji

40% 30%

75 59

20%

10%

Vidēji visi

15-19 gadi

Nodarbināti

20-24 gadi

25-30 gadi

Piezīme: visi jaunieši 15–30 gadu vecumā. Avots: aptauja par jauniešiem darba tirgū (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007)

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

Nestrādāšana un tās iemesli Jaunieši, kas nestrādā, visbiežāk darbu arī nemeklē. Atbilstoši pētījumu datiem tikai viens no astoņiem 15–30 gadu vecajiem jauniešiem, kas nestrādā, pēdējā mēneša laikā bija meklējis darbu, gatavs uzsākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Snikere, Goldmanis 2007). Šī iemesla dēļ bezdarba rādītājs atbilstoši Eiropas Statistikas biroja definīcijai5 jauniešu grupā ir zems. Par darba meklētājiem bija uzskatāmi tikai 8% nestrādājošo jauniešu 15–19 gadu vecumā, 19% – 20–24 gadu vecumā un 24% – 25–30 gadu vecumā. Tomēr tas nenozīmē, ka problēmas neeksistē un ka jaunieši tiešām nevēlas vai nevarētu strādāt, ja apstākļi būtu citādi. Svarīgi noskaidrot, kādēļ jaunieši izvēlas nestrādāt, kas kavē viņus meklēt darbu un censties iekļauties darba tirgū. Pētījumi liecina, ka viennozīmīgi galvenais iemesls jauniešu mazajai ekonomiskajai aktivitātei ir tas, ka viņi mācās. Trīs no četriem nestrādājošiem jauniešiem 15–30 gadu vecumā pašlaik mācās kādā izglītības iestādē, un 2/3 nestrādājošo jauniešu min mācības kā galveno iemeslu, kādēļ viņi nav meklējuši darbu (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Mācības ir faktiski vienīgais iemesls, kādēļ darbu nemeklē jaunieši līdz 20 gadu vecumam. Arī jaunieši 20–24 gadu vecumā visbiežāk (63%) kā darba nemeklēšanas iemeslu min mācības.6 Mācības ir arī galvenais iemesls, kādēļ darbu pameta tie jaunieši, kas agrāk strādāja. Ņemot vērā mācību un darba apvienošanas jautājuma aktualitāti, šai problēmai veltīta atsevišķa sadaļa šajā nodaļā. Papildus mācībām jauniešu, jo īpaši sieviešu, nodarbinātības iespējas ietekmē ģimenes apstākļi. Pieaugot vecumam, arvien biežāk jaunieši darbu nemeklē vai pārtrauc bērna piedzimšanas vai ģimenes apstākļu dēļ.7 Jauniešiem 25– 30 gadu vecumā ģimenes apstākļi ir galvenais, kas kavē iekļauties darba tirgū: 36% nemeklē darbu, jo atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, bet 25% nodarbojas ar mājsaimniecību, audzina bērnus (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Bērna kopšanas pabalsts, pateicoties t.s. māmiņu algu palielināšanai, gadu pēc bērna piedzimšanas ir samērā liels. Taču pēc gada vecāki saskaras ar būtisku jautājumu – atgriezties darba tirgū vai ne. Bērnudārzu trūkums valstī nozīmē, ka ne katram tie ir pieejami, taču bērna kopšanas pabalsta lielums šobrīd aukles noalgošanai ir nepietiekams. Ja vecākam, kas izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, alga nav būtiski lielāka par aukles algu, tad atgriezties darba tirgū nav izdevīgi. Viens no risinājumiem varētu būt bērna kopšanas pabalsta palielināšana par bērnu no viena līdz diviem gadiem (Žabko 2006), taču cita iespēja ir būtiski palielināt bērnudārzu skaitu valstī. Tas nozīmīgi uzlabotu cilvēku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma atgriešanās iespējas darba tirgū un mazinātu arī nabadzības risku. 5

«Bezdarbnieks» tiek definēts kā cilvēks, kam references nedēļā nebija darba, kas bija gatavs uzsākt strādāt algotu darbu vai kļūt pašnodarbinātais tuvāko divu nedēļu laikā un kas aktīvi meklēja darbu. 16% nav bijis tam laika un 11% pašlaik nevēlas strādāt, bet 17% no viņiem šobrīd atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Kopumā aptuveni 5% jauniešu 20 vai vairāk gadu vecumā šobrīd ir bērna kopšanas atvaļinājumā (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Snikere, Goldmanis 2007).

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Jaunajiem vecākiem, jo īpaši sievietēm, nereti nav pieņemams darbs uz pilnu slodzi. Nepieciešamība aprūpēt ģimeni un bērnus ir būtisks iemesls, kas liek izvēlēties nepilnu darba slodzi vai, ja tāda nav iespējama, meklēt citus nodarbinātības veidus, izņemot pastāvīgu algotu darbu (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Snikere, Goldmanis 2007). Latvijas Lisabonas programma paredz, ka valstī īpašu uzmanību nākotnē plānots pievērst cilvēku, kas atgriežas no dekrēta atvaļinājuma (kā arī cilvēku ar īpašām vajadzībām), nodarbinātības veicināšanai. Šo mērķi iespējams sasniegt gan ar pabalstu sistēmas pilnveidošanu, gan piemaksām darba devējiem, taču, lai dotu iespēju šiem cilvēkiem strādāt, ļoti liela nozīme ir elastīgu darba laiku un formu praktiskai piemērošanai, ģimenes un darba dzīves saskaņošanas pasākumiem.8 Diemžēl salīdzinājumā ar vecajām ES dalībvalstīm Latvijā elastīgas nodarbinātības iespējas nav lielas. Tā, piemēram, Vācijā, Lielbritānijā un Beneluksa valstīs 2004. gadā vairāk nekā 40% sieviešu izvēlējās nepilna laika darbu, savukārt Latvijā šādu iespēju izmantoja tikai 14% sieviešu, bet Igaunijā un Lietuvā 9–10% (European Commission 2005–2008). Jauniešu vēlme un gatavība iesaistīties darba tirgū saistīta arī ar to, kādas iespējas un nosacījumi viņiem tiek piedāvāti, t.i., kāds ir darba tirgus pievilcīgums jauniešu acīs. Aptaujas liecina, ka jaunieši lielu nozīmi piešķir piedāvātajam atalgojumam. Katrs desmitais jaunietis 15–30 gadu vecumā, kas agrāk strādāja (jo īpaši gados vecāki jaunieši), darbu pameta neapmierinošas samaksas (7%) vai darba apstākļu un iespēju dēļ (3%). Laba alga ir viennozīmīgi galvenā jauniešu prasība pret darbu, taču, kā liecina pētījums par jauniešiem darba tirgū, tikai 16% jauniešu piekrīt vai drīzāk piekrīt, ka darba samaksa Latvijas uzņēmumos ir taisnīga, atbilstoša katra spējām un kvalifikācijai (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Šāds uzskats noteikti nemotivē jauniešus iesaistīties darba tirgū. Jauniešu ienākumu līmenis bieži vien ir pieņemams – augstāks nekā Latvijā vidēji (Rungule, Sniķere, Koroļeva, Trapenciere, Pranka, Mieriņa u.c. 2007), tādēļ, lai viņi izvēlētos strādāt, darba piedāvājumam ir jābūt pietiekami saistošam. Paši jaunieši savukārt ir gatavi nepieciešamības gadījumā mainīt kvalifikāciju vai apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Arī jauniešu mobilitāte ir augsta: 39% jauniešu 15–30 gadu vecumā ir gatavi pārcelties uz citu pilsētas rajonu vai no laukiem uz pilsētu, 35% – uz citu pilsētu, rajonu, pagastu, bet 31% jauniešu būtu gatavi darba dēļ pārcelties arī uz kādu citu Eiropas valsti (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Arī jauniešu vērtības un ģimenē ieaudzinātā attieksme pret darbu ir viens no aspektiem, kas nosaka vēlmi vai nevēlēšanos strādāt. Neraugoties uz to, ka daudziem jauniešiem ir ideālistisks skatījums uz darba nozīmi cilvēka dzīvē,9 40% jauniešu 15–30 gadu vecumā piekrīt vai drīzāk piekrīt, ka, ja viņiem būtu daudz naudas un papildus līdzekļi nebūtu nepieciešami, viņi nestrādātu (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Snikere, Goldmanis 2007). Ekonomiski neaktīvie jaunieši (un kopumā vīrieši un jaunieši 15–19 gadu vecumā) biežāk nekā ekonomiski aktīvie jaunieši saskata darbu kā piespiedu pienākumu, slogu – kā neizbēgamu 8 9

Šādi pasākumi paredzēti gan Lisabonas stratēģijā, gan NAP 2007–2013 (LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 2006). Īpaši sievietēm un jauniešiem 25–30 gadu vecumā.

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

ļaunumu, kas nepieciešams tikai kā līdzeklis naudas ieguvei un atņem laiku interesantākām nodarbēm (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Snikere, Goldmanis 2007). Tas var būt viens no iemesliem, kādēļ viņi izvēlas nestrādāt. Nestrādāšana un darba nemeklēšana visbiežāk saistīta ar mācībām, tomēr 7,6% jauniešu 15–30 gadu vecumā nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītības sistēmā – nemācās un nestrādā, darbu nemeklē un nav reģistrējušies kā bezdarbnieki (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Gandrīz puse (44%) no viņiem nekad arī nav strādājuši. Pētījumā par jauniešiem darba tirgū padziļināti analizēta šī jauniešu grupa, aplūkojot četras skaidrojošo faktoru grupas: 1. Demogrāfiskās pazīmes: vecums, dzimums, tautība, dzīvesvietas reģions (Rīga, Vidzeme, Zemgale, Latgale vai Kurzeme), apdzīvotās vietas tips (Rīga, valsts nozīmes pilsēta, rajona centrs, cita pilsēta vai lauki), veselības stāvoklis; 2. Līdzšinējā izglītība: formālās izglītības līmenis, apmeklētie kursi; 3. Attieksmes: attieksme pret darbu (darbs kā jēgpilna nodarbe vai tikai kā peļņas avots – pazīme aprēķināta faktoranalīzes rezultātā, izmantojot respondentu atbildes uz jautājumiem par attieksmi pret darbu), izglītības līmenis, kādu vēlētos sasniegt; 4. Prasmes: datorprasmju, latviešu valodas, krievu valodas un darba organizācijas prasmju (prasmes plānot savu darbu un laiku un prasmes piemēroties jauniem apstākļiem) pašnovērtējums. Tika apskatīti trīs modeļi, kuros visos atkarīgais mainīgais bija indikatormainīgais piederībai pie grupas, kas nekur nestrādā un nemācās. Pirmajā modelī iekļautas tikai demogrāfiskās pazīmes, otrajā – demogrāfiskās pazīmes un izglītība, trešajā – visas pazīmes. Tādējādi ir iespējams novērtēt gan demogrāfisko pazīmju pilno ietekmi uz izolētību no darba tirgus, gan to pastarpināto ietekmi, t.i., ietekmi, kas rodas, demogrāfiskajām pazīmēm ietekmējot jauniešu izglītību un attieksmi pret darbu un izglītību. Rezultāti atspoguļoti 3.4. tabulā. Tabulā nav minētas tās pazīmes, kas nav izrādījušās statistiski nozīmīgas nevienā modelī. 3.4. tabula. Faktori, kas nosaka piederību nekur nestrādājošo un nemācošos jauniešu grupai (loģistiskā regresija) Pirmais modelis Koef. Stat. noz. Dzimums: vīrietis -0,658 0,001 Tautība: latvietis -0,394 0,065 Dzīvesvietas tips (atskaites grupa – Rīga): Valsts nozīmes pilsēta 0,663 0,015 Rajona centrs 0,521 0,124 Cita pilsēta 0,736 0,012 Lauki 0,995 <0.001 Veselības pašnovērtējums -0,549 <0.001 Pašreizējā izglītība Darba organizācijas spējas Latviešu valodas zināšanas Uzskats: darbs ir jēgpilna nodarbe Plānotais izglītības līmenis Piezīme: x - nav statistiski nozīmīgs. Faktors

Otrais modelis Koef. Stat. noz. -0,801 0,000 -0,353 0,101

Trešais modelis Koef. Stat. noz. -1,161 0,000 x x

0,638 0,490 0,704 0,963 -0,515 -0,374

1,152 0,893 1,445 1,541 -0,502 x -0,401 -0,275 -0,181 -0,346

0,020 0,148 0,017 0,000 0,000 0,003

0,006 0,068 0,001 0,000 0,006 x 0,042 0,060 0,133 0,001

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

SecinÄ ts, ka vÄŤrieĹĄiem ir mazÄ ks bezdarba risks nekÄ sievietÄ&#x201C;m, neskatoties uz vÄŤrieĹĄu caurmÄ&#x201C;rÄ zemÄ ko izglÄŤtÄŤbu. AugstÄ ks risks kÄźĹŤt izolÄ&#x201C;tiem no darba tirgus ir cittautieĹĄiem; tas saistÄŤts ar pazeminÄ tÄ m pamattprasmÄ&#x201C;m, to skaitÄ sliktÄ ku valsts valodas prasmi.10 PaaugstinÄ ts risks atstumtÄŤbai no darba tirgus ir jaunieĹĄiem Ä rpus RÄŤgas, ÄŤpaĹĄi laukos dzÄŤvojoĹĄajiem. TÄ tad darba tirgus situÄ cija tieĹĄÄ veidÄ ietekmÄ&#x201C; jaunieĹĄu nodarbinÄ tÄŤbas rÄ dÄŤtÄ jus. ArÄŤ pasliktinÄ ts veselÄŤbas stÄ voklis ir saistÄŤts ar paaugstinÄ tu risku nokÄźĹŤt nekur nestrÄ dÄ joĹĄo un nemÄ coĹĄos vidĹŤ. Liela nozÄŤme ir izglÄŤtÄŤbai, turklÄ t formÄ lajai izglÄŤtÄŤbai ir bĹŤtiskÄ ka ietekme uz spÄ&#x201C;ju iekÄźauties darba tirgĹŤ nekÄ neformÄ lajai (KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, Snikere, Goldmanis 2007). JaunieĹĄus, kuri nemÄ cÄ s, nestrÄ dÄ un darbu nemeklÄ&#x201C;, nepiecieĹĄams vairÄ k iesaistÄŤt daĹžÄ dÄ s aktivitÄ tÄ&#x201C;s, kas liktu bieĹžÄ k atrasties sabiedrÄŤbÄ , iegĹŤt vairÄ k kontaktu un informÄ cijas, kÄ arÄŤ atgĹŤt paĹĄvÄ&#x201C;rtÄŤbas un paĹĄpÄ rliecÄŤbas sajĹŤtu un gatavÄŤbu atkal aktÄŤvi iesaistÄŤties sabiedrÄŤbas dzÄŤvÄ&#x201C;.

ReÄŁistrÄ&#x201C;tais bezdarbs un grĹŤtÄŤbas darba atraĹĄanÄ KÄ liecina pÄ&#x201C;tÄŤjumu dati, tikai neliela daÄźa (9%) nestrÄ dÄ joĹĄo jaunieĹĄu ir reÄŁistrÄ&#x201C;juĹĄies NodarbinÄ tÄŤbas valsts aÄŁentĹŤrÄ (3.2. attÄ&#x201C;ls). JaunieĹĄi 15â&#x20AC;&#x201C;19 gadu vecumÄ parasti vÄ&#x201C;l nav beiguĹĄi vidusskolu un nemaz nevÄ&#x201C;las strÄ dÄ t, tÄ dÄ&#x201C;Äź nereÄŁistrÄ&#x201C;jas NVA, taÄ?u Ä rkÄ rtÄŤgi mazs ir NVA reÄŁistrÄ&#x201C;juĹĄos skaits arÄŤ vecuma grupÄ no 20 lÄŤdz 24 gadiem: tikai 13% nestrÄ dÄ joĹĄo reÄŁistrÄ&#x201C;juĹĄies kÄ bezdarbnieki un 3% kÄ darba meklÄ&#x201C;tÄ ji (KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, Snikere, Goldmanis 2007). Vecuma grupÄ no 25 lÄŤdz 30 gadiem kÄ bezdarbnieki NVA reÄŁistrÄ&#x201C;juĹĄies 24%, tomÄ&#x201C;r arÄŤ ĹĄis rÄ dÄŤtÄ js ir Äźoti zems (vidÄ&#x201C;ji LatvijÄ tas ir aptuveni 50% (Rungule, SniÄˇere, KoroÄźeva, Trapenciere, Pranka, MieriĹ&#x2020;a u.c. 2007)). Saprotams, ka bieĹžÄ k NVA nereÄŁistrÄ&#x201C;jas tie, kuri darbu nemeklÄ&#x201C;, taÄ?u arÄŤ no darba meklÄ&#x201C;tÄ jiem NVA reÄŁistrÄ&#x201C;jusies tikai neliela daÄźa (KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis 2007). Viens no iemesliem ir jaunieĹĄu zemais informÄ&#x201C;tÄŤbas lÄŤmenis par NVA sniegtajiem pakalpojumiem. 3.2. attÄ&#x201C;ls. ReÄŁistrÄ&#x201C;ĹĄanÄ s NVA (%)

# !

# ! $ "

# ! $ !$

PiezÄŤme: nestrÄ dÄ joĹĄie jaunieĹĄi 15â&#x20AC;&#x201C;30 gadu vecumÄ . Avots: aptauja par jaunieĹĄiem darba tirgĹŤ (KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis 2007) 10

IegĹŤtÄ s prasmes, konkrÄ&#x201C;tÄ k, valsts valodas prasme un darba organizÄ cijas spÄ&#x201C;jas, pazemina risku nestrÄ dÄ t un nemÄ cÄŤties (KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis 2007).

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

Saskaņā ar NVA apkopoto informāciju, no bezdarbniekiem, kuri aģentūrā reģistrēti līdz 2008. gada 31. aprīlim, ceturtā daļa jeb 24,5% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem: 2% 15–19 gadu vecumā, 11% 20–24 gadu vecumā un 12% 25–29 gadu vecumā (3.3. attēls) (Nodarbinātības valsts aģentūra 2007). 46% jauniešu bija reģistrējušies NVA ne ilgāk kā trīs mēnešus un tikai 10% – jau ilgāk nekā gadu (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). 3.3. attēls. Reģistrēto bezdarbnieku vecums (skaits) 811 1187 6932

15-19 20-24

5831

25-29 30-34 6159

7010

35-39 40-44 45-49

5894

50-54 55-59

6943

60 un vairāk 5609

5837

Piezīme: NVA reģistrētie bezdarbnieki 2008. gada 31. aprīlī. Avots: NVA bezdarba statistika (Nodarbinātības valsts aģentūra 2007).

Ne visi jaunieši, kas ir reģistrējušies NVA, faktiski meklē darbu un ir gatavi strādāt. Pētījums par jauniešiem darba tirgū atklāj, ka no visiem jauniešiem, kuri reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki, mazāk nekā trešdaļa (30%) uzskatāmi par darba meklētājiem: ir meklējuši darbu pēdējā mēneša laikā un gatavi uzsākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā. 27% NVA reģistrēto jauniešu šobrīd mācās, 10% atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un 14% nodarbojas ar mājsaimniecību, audzina bērnus. Daudzi jaunieši NVA reģistrējas tikai tādēļ, lai saņemtu pabalstu vai izmantotu kursus (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Rezultāti saskan ar citās aptaujās iegūtajiem, tomēr jāsecina, ka citās vecuma grupās reāli darbu meklē lielāka daļa NVA reģistrēto bezdarbnieku nekā jauniešu grupā (Rungule, Sniķere, Koroļeva, Trapenciere, Pranka, Mieriņa u.c. 2007). Nestrādājošie jaunieši, kas meklē darbu un vēlas strādāt, visbiežāk (29%) uzskata, ka darbu atrast traucē pieredzes trūkums un maza piedāvātā samaksa (3.4. attēls). Pieredzes trūkums ir jauniešiem ļoti raksturīga problēma, tādēļ iespējas jauniešiem gūt pirmo darba pieredzi plašāk aplūkotas atsevišķā sadaļā. Aptuveni puse jauniešu, kas ir vai bija reģistrējušies NVA, ir noraidījuši kādus NVA vai citā veidā atrastos darba piedāvājumus un visbiežāk tieši zemas piedāvātās darba samaksas dēļ. Tas apliecina ekspertu viedokli, ka jauniešiem nereti

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

ir neadekvātas prasības pret atalgojumu un darba apstākļiem, turklāt tas īpaši raksturīgi gados jaunākajiem11 (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). 3.4. attēls. Kas traucē atrast darbu (%) 29

Maza samaksa

Trūkst pieredzes 25

Nav izglītības, kvalifikācijas 21

Nepietiekamas prasmes

Trūkst pazīšanās 13

Trūkst informācijas par vakancēm 11

Nav piedāvājumu profesijā

Transporta problēma 8

Atteikumi, aizspriedumi 7

Ģimenes apstākļi 4

Veselība Vides nepiemērotība

Kriminālā pagātne

Cits

17 0

Piezīme: nestrādājošie jaunieši 15–30 gadu vecumā, kas meklē darbu. Avots: aptauja par jauniešiem darba tirgū (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007)

Laba alga ir viennozīmīgi galvenā jauniešu prasība pret darbu. Tam seko «darbs, kas atbilst spējām» un «interesants darbs». ◆ Atšķiras gados jaunāku un vecāku jauniešu prasības pret darbu. 15– 19 gadu vecumā biežāk svarīga ir darba stabilitāte, iespēja kaut ko sasniegt un labas karjeras iespējas, kamēr gados vecākie jaunieši par svarīgāku uzskata labu darbalaiku, patīkamus kolēģus un iespēju savienot darbu ar ģimenes dzīvi. ◆ Atšķiras arī sieviešu un vīriešu prasības pret darbu. Sievietes vairāk izvirza profesionālās (iespēja pilnveidoties, strādāt radoši utt.) un sociālās vērtības (būt noderīgam sabiedrībai, strādāt darbu, kuru cilvēki ciena), kamēr vīriešu vidū dominē merkantilās vērtības – labs atalgojums, darbalaiks, stabilitāte (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Tāpat kā citās valstīs, augstākais bezdarba līmenis vērojams starp jauniešiem ar zemu izglītības līmeni. Izglītības, kvalifikācijas trūkums un nepietiekamas prasmes ir vieni no jauniešu visbiežāk minētajiem faktoriem, kas traucē atrast darbu (minējuši attiecīgi 25% un 21% jauniešu 15–30 gadu vecumā) (3.4. attēls). Apgūt nepieciešamās prasmes un iekļauties darba tirgū jauniešiem 11

No otras puses, eksperti pozitīvi novērtē vairākas jauniešu vecuma psihosociālās īpatnības – maksimālismu, neatlaidību, pozitīvu ambiciozitāti.

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

palīdz NVA realizētie aktīvās nodarbinātības pasākumi.12 Ir pierādīts, ka aktīvie nodarbinātības pasākumi ir efektīvāki bezdarba mazināšanā nekā pasīvie: aktīvie samazina bezdarbu, kamēr pasīvie bezdarbu var pat palielināt (European Commission Directorate-General, 2006). Latvijā izdevumi pasīvajiem nodarbinātības pasākumiem pārsniedz izdevumus aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem. Latvija un Igaunija ir pēdējā vietā ES pēc izdevumiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem uz vienu cilvēku, kurš vēlas strādāt (European Commission Directorate-General.. 2006). Lai gan Latvijā, pēc PB atzinuma, bezdarbnieku pabalsti nav pārāk lieli un rosina strādāt, taču ir skaidrs, ka nākotnē nepieciešams vairāk līdzekļu paredzēt gan esošo aktīvās nodarbinātības pasākumu pilnveidošanai, gan arī jaunu attīstīšanai. Kopumā jaunieši ir visai pašpārliecināti un droši par savām izredzēm darba tirgū – 64% piekrīt vai drīzāk piekrīt, ka jauniešiem Latvijā darbu atrast ir vieglāk nekā vecākiem cilvēkiem (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007).

Nodarbinātības raksturojums Nodarbinātību iespējams palielināt, veicinot pašnodarbinātību un uzņēmējdarbību. Diemžēl šobrīd pašnodarbinātības līmenis Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm ir zems, turklāt pašnodarbināto daļa strādājošo vidū kopš 2000. gada nav palielinājusies – tā svārstās ap 10% (Eiropā vidēji – 16% (Parent-Thirion, Fernández Macías, Hurley, Vermeylen 2007)). Jauniešu vidū pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības līmenis ir īpaši zems – tikai 3% strādājošo jauniešu 15–30 gadu vecumā ir pašnodarbināti un 2% – uzņēmēji, darba devēji (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Snikere, Goldmanis 2007). Arī uzņēmumu dibināšanas aktivitāte Latvijā ir maza: Latvijā gadā tiek izveidots mazāk uzņēmumu nekā Lietuvā vai Igaunijā, arī t.s. «uzņēmumu izdzīvošanas» rādītājs, kas parāda, cik no dibinātajiem uzņēmumiem vēl darbojas pēc diviem gadiem, atbilstoši Eiropas Statistikas biroja informācijai ir ļoti zems. Pēdējos gados ES fondu līdzekļi un valdības apstiprinātās programmas ļauj saņemt daudz lielāku atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai nekā līdz šim. Taču ieteicams paralēli pilnveidot garantiju un investīciju instrumentus, attīstīt biznesa konsultāciju pakalpojumus, lai mazinātos uzņēmumu veidošana neperspektīvās, konkurēt nespējīgās nozarēs, bez nepieciešamajām investīcijām un ar mazu izdzīvošanas potenciālu. Tai pašā laikā svarīgi, lai nepalielinātos administratīvās barjeras – reģistrācijas procesam, ieņēmumu un izdevumu deklarācijas aizpildīšanai jābūt pietiekami vienkāršai. Šobrīd jaunieši 15–30 gadu vecumā visbiežāk strādā algotu darbu privātā uzņēmumā (53%), jaukta tipa uzņēmumā (16%) vai valsts iestādē (13%). Visbiežāk viņi ir pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (29%), kvalificēti strādnieki un amatnieki (20%) vai speciālisti (15%) (3.5. attēls). 2/3 strādājošo jauniešu 12

Izdala aktīvos nodarbinātības pasākumus (piemēram, apmācību, nodarbinātības veicināšanas pasākumus, tiešu darba vietu radīšanu vai jaunu uzņēmumu dibināšanas veicināšanu) un pasīvos (pabalstus).

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

ir rakstisks darba līgums uz nenoteiktu laiku (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). 3.5. attēls. Profesija pašreizējā darbavietā (%) 29

Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki Kvalificēti strādnieki un amatnieki

20 15

Speciālisti Vienkāršās profesijas Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri Kalpotāji

9 8 8 7

Vecākie speciālisti 4

Ierēdņi un vadītāji Kvalificēti lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieki

1 0

Piezīme: strādājošie jaunieši 15–30 gadu vecumā. Avots: aptauja par jauniešiem darba tirgū (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007)

Pieaugot vecumam, samazinās apkalpojošā sfērā strādājošo jauniešu daļa, bet arvien vairāk jauniešu kļūst par kvalificētiem strādniekiem, vidējā līmeņa vai galvenajiem speciālistiem, kā arī dažāda līmeņa vadītājiem (3.5. tabula). Karjeras izaugsmes rezultātā 25–30 gadu vecumā jau katrs piektais ir augstākā vai vidējā līmeņa vadītājs vai galvenais speciālists. Pētījums par jauniešiem darba tirgū arī apliecina, ka, jo augstāks izglītības līmenis ir iegūts, jo augstāku amatu jaunietis ieņem (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Vairums (88%) jauniešu ar savu darbu ir apmierināti, turklāt 34% ir pat ļoti apmierināti (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). 3.5. tabula. Amats pašreizējā darbavietā (%) Uzņēmuma augstākā līmeņa vadītājs Uzņēmuma vidējā līmeņa vadītājs Galvenais speciālists Vidējā līmeņa speciālists Asistents, tehniskais darbinieks Ierēdnis Strādā apkalpojošajā sfērā Kvalificēts strādnieks Cits amats

15–19 gadi 1 0 1 11 11 2 47 25 4

20–24 gadi 2 3 2 15 11 4 34 28 1

25–30 gadi 5 4 10 17 3 4 23 34 1

Vidēji visi 3 3 5 15 7 4 31 30 1

12% strādājošo jauniešu 15–30 gadu vecumā ir ne tikai viens darbs, bet arī vēl kāds papildus darbs – parasti vai nu privātu maksas pakalpojumu sniegšana (35%), vai sistemātisks, īslaicīgs darbs kādām privātpersonām vai firmām (27%). Galvenais iemesls (73%) uzņemties papildus darbu ir vēlme vairāk nopelnīt (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007).

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

Pirmās darba pieredzes iegūšana Viens no galvenajiem šķēršļiem jauniešu veiksmīgai integrācijai darba tirgū, kas kavē un apgrūtina darba karjeras uzsākšanu, ir darba pieredzes trūkums. Kā liecina pēdējo gadu laikā veiktie pētījumi (Rīgas Stradiņa universitāte 2006), darba devēji vairumā gadījumu sagaida darbiniekus jau ar darba pieredzi. Šādai nostājai ir vairāki iemesli. Pirmkārt, darba pieredzei Latvijas darba devēji pievērš īpašu uzmanību tādēļ, ka nereti tiem trūkst pārliecības, ka Latvijā pastāvošā izglītības sistēma adekvāti nodrošina darba tirgum nepieciešamās prasmes, sagatavo jauniešus darba tirgum (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007). Otrkārt, darba devēji apzinās, ka darbinieka bez darba pieredzes apmācībā būs jāiegulda papildus laiks un līdzekļi. Eksperti lēš, ka šāda darbinieka adaptācijai nepieciešami vidēji trīs mēneši (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007), taču tas atkarīgs no izvēlētās jomas, paša darbinieka un adaptācijai veltītajiem uzņēmuma resursiem. Šādi izdevumi ir neizbēgami, taču tieši attiecībā uz jauniešiem darba devēji nav droši par investīciju atmaksāšanos, uzskatot, ka jauniešu dzīves ceļš un vēlmes strauji mainās (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Jauniešus turpretī satrauc jautājums, kur iegūt pirmo darba pieredzi, kas palīdzētu tālākā karjeras attīstībā. Šim jautājumam jau zināmu laiku pastiprināti pievēršas politikas veidotāji Eiropā (European Commission Directorate-General.. 2006). ANO Nodarbinātības tīkls (Youth Employment Network) kā vienu no galvenajām problēmām saistībā ar nodarbinātību izvirza to, ka visām valstīm būtu jāizvērtē un jāpārorientē izglītība, profesionālā apmācība un darba tirgus politika, lai atvieglotu pāreju no izglītības uz darbu un dotu jauniešiem iespējas uzsākt darba dzīvi. Turpinājumā analizēsim jauniešu darba gaitu uzsākšanu un pirmās darba pieredzes iegūšanu, kā arī ar to saistītās grūtības un riskus.

Darba pieredzes nozīme 25% jauniešu – darba meklētāju pašlaik nav darba pieredzes (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Tieši darba pieredzes trūkums, pēc jauniešu domām, ir galvenais, kas kavē viņus atrast darbu, vai vismaz tādu darbu, kādu tie vēlētos. Pieredzes trūkumu jaunieši kā šķērsli saskata biežāk (30%) nekā prasmju trūkumu (20%) (Paired Samples T-test Sig.=0,021). Tātad viņi apzinās nepieciešamību pēc darba pieredzes kā zināma formāla apliecinājuma savām prasmēm un spējām. Jaunieši ir pārliecināti, ka darba devēji atzinīgāk vērtē tos kandidātus, kuri jau ir strādājuši (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Arī darba devēju sniegtās atbildes apliecina iepriekšējas praktiskās darba pieredzes nozīmi veiksmīgā jauniešu karjeras attīstībā (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Viens no iemesliem, kādēļ darba pieredze darba devējiem šķiet būtiska, ir tas, ka daudzi jaunieši vēl nav ieguvuši

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

noteiktu profesiju vai kvalifikāciju.13 Ja arī kvalifikācija ir vai tiek iegūta, darba devēji ne vienmēr ir pārliecināti par iegūtās izglītības atbilstību darba tirgum, kā arī apzinās, ka neviena formālā izglītība nespēj pilnībā sniegt visas darba tirgū nepieciešamās prasmes – ne vien specifiski profesionālās, bet arī vispārīgās (precizitāti, atbildības sajūtu, spēju strādāt komandā u.c.). Tādējādi, pieņemot darbā jaunieti bez darba pieredzes, uzņēmumam jārēķinās ar papildus laiku un resursiem apmācības un sagatavošanas darbam. Jauniešu nodarbināšana prasa arī lielāku plānošanu un pielāgošanos, jo bieži vien jaunieši nevar strādāt pilnu darbadienu. Visbeidzot, jauniešu rīcība ir grūti prognozējama, plāni mainās, tādēļ nav garantiju par ieguldīto investīciju cilvēkkapitālā atdevi. Apzinoties situāciju, valsts cenšas motivēt jauniešu pieņemšanu darbā, izmantojot subsidēto nodarbinātību. Darba devēji intervijās atzinuši, ka ir nepieciešams atbalstīt jauniešu darba karjeras uzsākšanu (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Distanci starp izglītību un darba tirgu varētu mazināt veiksmīgāka sadarbība starp mācību iestādēm un darba devējiem, sekmējot izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām un izglītības procesā pievēršot lielāku uzmanību praktisko iemaņu apgūšanai. Šobrīd diemžēl tikai 32% jauniešu (28% augstskolu un 35% profesionālo mācību iestāžu absolventu) piekrīt, ka iegūtā izglītība ir pietiekami sagatavojusi viņus darbam profesijā. 44% tam drīzāk piekrīt, bet 24% (to skaitā 29% augstskolu un 20% profesionālo mācību iestāžu absolventu) tam drīzāk nepiekrīt vai nepiekrīt (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007). Šāda situācija palielina darba devēju izdevumus jauniešu apmācībai darbavietā un barjeras pret darbinieku bez darba pieredzes pieņemšanu darbā. Izglītības un darba tirgus saskaņošanas problēmas un iespējamie risinājumi plašāk analizēti pētījumā par absolventu dzīves gaitām (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007). Oficiāli pieņemtais darbspējas vecums Latvijā ir no 15 līdz 64 gadiem. Tātad, jau sākot ar 15 gadu vecumu, kad vairums jauniešu uzsāk mācības vidusskolā vai arodskolā, iespējams domāt arī par pirmās praktiskās darba pieredzes gūšanu. Taču pētījumi liecina, ka pastāvīgu algotu darbu jaunieši parasti neuzsāk pirms 20 gadu vecuma sasniegšanas (jeb vidusskolas beigšanas). 69% jauniešu 15–19 gadu vecumā nekad nav strādājuši algotu darbu, bijuši pašnodarbinātie vai uzņēmēji (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Algota darba pieredzes nav arī gandrīz pusei (47%) jauniešu 20–24 gadu vecumā (3.6. attēls). Tas nozīmē, ka jaunieši šobrīd darba tirgū iekļaujas vēlu. Darba pieredzi biežāk nekā citviet ieguvuši jaunieši Rīgā un citās lielajās pilsētās (Sig.=0,01). Atšķirība ir īpaši izteikta starp jauniešiem 25–29 gadu vecumā. Šajā vecumā Rīgā un citās valsts nozīmes pilsētās darba pieredze ir jau gandrīz visiem jauniešiem, turpretī mazākās pilsētās un laukos vismaz katrs ceturtais jaunietis šajā vecumā nekad nav strādājis algotu darbu (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). 13

Izglītības un kvalifikācijas trūkums ir arī viens no jauniešu biežāk apzinātajiem šķēršļiem darba atrašanai – to minējuši 26% (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007).

3. JaunieĹĄu nodarbinÄ tÄŤba: iekÄźauĹĄanÄ s darba tirgĹŤ un darba karjera

3.6. attÄ&#x201C;ls. NestrÄ dÄ joĹĄo jaunieĹĄu darba pieredze (%)

PiezÄŤme: jaunieĹĄi, kuri ĹĄobrÄŤd nestrÄ dÄ . Avots: autoru pÄ rrÄ&#x201C;Äˇins no datiem, kas iegĹŤti aptaujÄ par jaunieĹĄiem darba tirgĹŤ (KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis 2007)

Darba pieredzes trĹŤkums visbieĹžÄ k saistÄŤts ar mÄ cÄŤbÄ m kÄ dÄ izglÄŤtÄŤbas iestÄ dÄ&#x201C;. 88% jaunieĹĄu norÄ da, ka nav uzsÄ kuĹĄi strÄ dÄ t, jo mÄ cÄ s skolÄ vai augstskolÄ . Tas liecina, ka vairÄ kums jaunieĹĄu, ÄŤpaĹĄi tie, kuri mÄ cÄ s pamatskolÄ vai vidusskolÄ , saskata, ka mÄ cÄŤbas nav iespÄ&#x201C;jams apvienot ar pastÄ vÄŤgu algotu darbu. PraktiskÄ s darba pieredzes gĹŤĹĄanai ĹĄajÄ vecuma posmÄ piemÄ&#x201C;rotÄ ks bĹŤtu nevis algots darbs kÄ dÄ uzĹ&#x2020;Ä&#x201C;mumÄ vai iestÄ dÄ&#x201C;, bet kÄ da no alternatÄŤvÄ m nodarbinÄ tÄŤbas formÄ m â&#x20AC;&#x201C; vasaras darbs, brÄŤvprÄ tÄŤgais darbs u.tml.

AlternatÄŤvas darba pieredzes gĹŤĹĄanas formas SkolÄ&#x201C;niem piemÄ&#x201C;rotÄ kÄ darba pieredzes gĹŤĹĄanas forma ir darbs skolas brÄŤvlaikÄ jeb vasaras darbs. NepiecieĹĄamÄŤba nodroĹĄinÄ t darba vietas 15â&#x20AC;&#x201C;18 gadu veciem jaunieĹĄiem vasaras brÄŤvdienÄ s uzsvÄ&#x201C;rta jau Latvijas nacionÄ lajÄ Lisabonas programmÄ 2005.â&#x20AC;&#x201C;2008. gadam, paredzot ĹĄim mÄ&#x201C;rÄˇim 2005.â&#x20AC;&#x201C;2006. gadÄ vienu miljonu latu (LR Ekonomikas ministrija 2005). Jau vairÄ kus gadus jaunieĹĄiem tiek piedÄ vÄ ta iespÄ&#x201C;ja iesaistÄŤties NVA organizÄ&#x201C;tajÄ skolÄ&#x201C;nu vasaras darbÄ vai piedalÄŤties daĹžÄ dÄ s skolÄ&#x201C;nu darba un atpĹŤtas nometnÄ&#x201C;s. PÄ&#x201C;c ekspertu vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;juma, pieprasÄŤjums pÄ&#x201C;c NVA piedÄ vÄ tajiem vasaras darbiem jaunieĹĄiem ir augsts un vietÄ m par pÄ rsniedz piedÄ vÄ jumu (KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis 2007). VisaktÄŤvÄ k NVA organizÄ&#x201C;tajÄ skolÄ&#x201C;nu vasaras darba programmÄ lÄŤdz ĹĄim iesaistÄŤjuĹĄies vidusskolÄ&#x201C;ni un pamatskolÄ&#x201C;ni â&#x20AC;&#x201C; katrs piektais no viĹ&#x2020;iem vasaras darbu atrada ar NVA starpniecÄŤbu (KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis 2007). AtbilstoĹĄi pÄ&#x201C;tÄŤjuma par jaunieĹĄiem darba tirgĹŤ (KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis 2007) datiem kopumÄ vasaras brÄŤvlaikÄ strÄ dÄ ja 58% skolÄ&#x201C;nu. Vidusskolu un ÄŁimnÄ ziju skolÄ&#x201C;ni vasaras darbos iesaistÄŤjÄ s tikpat bieĹži kÄ profesionÄ lo mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu un arodskolu audzÄ&#x201C;kĹ&#x2020;i (attiecÄŤgi 60% un 62%), turpretÄŤ no pamatskolu skolÄ&#x201C;niem vasaras brÄŤvlaikÄ strÄ dÄ ja 49%.

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Visbiežāk jaunieši vasarā strādāja pie kādas privātpersonas (44%) vai uzņēmumā pēc paša iniciatīvas (32%).14 Nozīmīgi biežāk skolas brīvlaikā strādāja zēni (Sig.=0,02), un vecāki skolēni vasaras darbos iesaistījās biežāk nekā jaunāki skolēni. Visbiežāk vasaras brīvlaikā strādāja laucinieki, bet visretāk – lielo pilsētu (izņemot Rīgu) skolēni. Šāda situācija visdrīzāk saistīta ar dažāda veida darbu pieejamību vasaras mēnešos zemnieku saimniecībās. Nākotnē vairāk uzmanības ieteicams pievērst vasaras darbu nodrošinājumam lielajās pilsētās, kā arī darbam, ko varētu veikt meitenes un gados jaunāki skolēni. Pirmās darba pieredzes gūšanu var veicināt mācību iestādes, organizējot prakses darbus – praktisko iemaņu apgūšanu darba gaitu sākumā, kas papildina un konkretizē augstskolā iegūto kompetenču izmantošanas iespējas un ļauj iegūt pieredzi plānveidīgi un efektīvi. Šobrīd biežāk šāda iniciatīva rak sturīga profesionālajām mācību iestādēm, un tā palīdz jauniešu karjeras attīstībā – 56% profesionālo mācību iestāžu absolventu, kas mācību laikā strādāja, darbs bija saistīts ar praksi (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007). Viens no ieguvumiem, ja praksi organizē mācību iestāde, ir darba atbilstība iegūstamajai specializācijai. Augstskolās, kur šobrīd prakse tiek organizēta reti un kur strādājošie jaunieši pamatā darbu atrod paši, 43% mācību laikā strādā darbu, kas nav pilnībā saistīts ar apgūstamo kvalifikāciju (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007). Lai atvieglotu jauniešu pirmās praktiskās darba pieredzes gūšanu specialitātē un sniegtu atbalstu darba karjeras uzsākšanā, ieteicams aktīvāk organizēt praksi ne vien profesionālajās, bet arī akadēmisko izglītību sniedzošās mācību iestādēs. Papildus būtu ieteicams uzlabot prakses organizāciju mācību iestādēs. No visiem jauniešiem līdz 29 gadu vecumam, kas absolvējuši augstākās vai profesionālās mācību iestādes un izgājuši praksi, 69% ar to nav ne apmierināti, ne neapmierināti, 18% ir apmierināti, bet 13% – neapmierināti (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007). Visvairāk jauniešus neapmierina, ka prakses vieta jāmeklē pašiem. Daļa norādījusi arī uz nesaprašanos ar prakses vadītāju – to, ka prakse bijusi slikti organizēta. Tas norāda uz nepieciešamību mācību iestādēm popularizēt ieguvumus no jauniešu iesaistīšanas prakses darbos, veidot ciešāku sadarbību ar darba devējiem un apmainīties ar informāciju, lai nodrošinātu kvalitatīvu un lietderīgu jaunieša nodarbinātību prakses laikā. Atbilstoši Latvijas nacionālajā Lisabonas programmā 2005.–2008. gadam izvirzītajiem plāniem (LR Ekonomikas ministrija 2005) jauniešu prakses organizēšanā šobrīd aktīvi iesaistījusies arī Nodarbinātības valsts aģentūra. Ar Eiropas struktūrfondu atbalstu NVA organizē un apmaksā prakses vietas jauniešiem uzņēmumos. Prakses vietu nodrošināšanai jauniešiem – bezdarbniekiem 2005.– 2008. gadā bija plānots valsts un ESF kopējais finansējums 2,5 miljoni latu. Papildus tika paredzēts valsts līdzfinansējums 1,3 miljoni latu jauniešu prakses pie darba devēja subsidēšanai. Šāda prakse ļauj jauniešiem iegūt nepieciešamo praktisko pieredzi un arī labāk izvērtēt izvēlētās jomas piemērotību viņiem. Nesen 14

Pamatskolēniem un vidusskolēniem raksturīgāks vasaras darbs pie privātpersonas (attiecīgi 59% un 42%), savukārt arodskolu un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi dod priekšroku darbam uzņēmumos (47%) (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007).

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

arī izveidots jauniešu karjeras portāls www.prakse.lv (Prakse.lv 2008), kur jauniešiem būs pieejamas ne vien darba, bet arī prakses, vasaras darba un brīvprātīgā darba vakances. Lai labāk sasniegtu mērķa grupu, ārpus Rīgas un lielajām pilsētām ieteicams informāciju izvietot arī vietējos preses izdevumos. Vērtīgu dzīves un darba pieredzi jaunieši var gūt, iesaistoties brīvprātīgajā darbā.15 Tas ļauj ne vien apgūt profesionālās iemaņas un pilnveidot saskarsmes spējas, bet arī iegūt karjeras attīstībā noderīgus kontaktus. Diemžēl pašlaik jauniešu vidū šāds pieredzes gūšanas veids nav īpaši izplatīts. Brīvprātīgajā darbā kādreiz bija vai ir iesaistījušies 9% jauniešu, un tikai 1% jauniešu to veic šobrīd (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Tomēr fakts, ka 15–19 gadu vecie jaunieši brīvprātīgajā darbā bijuši iesaistījušies salīdzinoši biežāk (12%) nekā jaunieši, kas vecāki par 24 gadiem (8%), liecina, ka šādas nodarbinātības formas popularitāte jauniešu vidū pieaug. Puse jauniešu (50%) brīvprātīgo darbu veica atsevišķa pasākuma ietvaros, 27% piedalījās atsevišķā projektā, bet tikai 23% brīvprātīgo darbu strādā pastāvīgi. Raksturojot savus pienākumus, jaunieši visbiežāk norādīja, ka organizēja kultūras pasākumus (30%), sniedza konsultācijas (25%) vai organizēja seminārus un konferences (24%). Citas aktivitātes ir mazāk izplatītas. Brīvprātīgo darbu līdz šim visbiežāk organizējušas sabiedriskās organizācijas (45%). 31% jauniešu iesaistījās atsevišķās citu organizāciju rīkotajās aktivitātēs, bet 24% veica brīvprātīgo darbu individuāli. Neraugoties uz zemo iesaisti brīvprātīgajā darbā, 17% jauniešu atzīst, ka ir iesaistījušies NVO darbībā, visbiežāk – jauniešu organizācijās, studentu korporācijās vai reliģiskās kopienās (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Plašāku iesaistīšanos NVO kavē tas, ka vairums jauniešu neasociē sevi ne ar vienu no pastāvošajām NVO – tikai 15% no visiem jauniešiem uzskata, ka starp nevalstiskajām organizācijām ir kāda, kas aizstāv konkrēti viņu tiesības (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Tātad NVO ir liels potenciāls nākotnē gan piesaistīt vairāk dalībnieku, gan organizēt un rosināt jauniešu aktivitāti dažādās brīvprātīgā darba formās. Lai veicinātu jauniešu iesaisti brīvprātīgajā darbā, ļoti nozīmīgs būtu arī valsts institūciju atbalsts, sakārtojot brīvprātīgā darba tiesisko bāzi un informējot sabiedrību par to, kas vispār ir brīvprātīgais darbs un kādos veidos tajā iespējams iesaistīties (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Pirmā darba pieredze – vai tas būtu vasaras darbs, brīvprātīgais darbs vai izglītības iestādes organizēti prakses darbi – var būtiski ietekmēt jaunieša nākotnes karjeras virzību.

Ar darba pieredzes gūšanu saistītās problēmas un riski 15–19 gadu vecumā daudzi jaunieši vēl nav ieguvuši noteiktu profesiju vai kvalifikāciju, tāpēc nevar pretendēt uz kvalificētu speciālistu amatu. Pat tie, kuri profesiju ir ieguvuši, darba gaitas bieži vien sāk ar kvalifikācijai neatbilstošu 15

Dzīves un darba pieredzes iegūšana ir galvenais, kas mudina jauniešus iesaistīties brīvprātīgajā darbā, – šādu iemeslu iesaistei brīvprātīgajā darba minējusi gandrīz puse (47%) jauniešu, turklāt īpaši svarīgi tas šķiet meitenēm (Sig.=0,02). 31% iesaistīties motivē vēlme izdarīt kaut ko sabiedrības labā (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007).

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

darbu. Lielākoties jauniešu pirmo darbavietu raksturo mazkvalificēts darbs apkalpojošā sfērā – jaunieši visbiežāk strādā kā pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki. Apzinoties kvalifikācijas un darba pieredzes trūkumu kā būtisku šķērsli, jaunieši, kuriem darba pieredzes nav, ir salīdzinoši mazāk prasīgi: 75% jauniešu, kuri nekad nav strādājuši algotu darbu, bet tagad ir darba meklētāji,16 meklē jebkādu darbu (3.7. attēls). Pieaugot vecumam un izglītības līmenim, kā arī līdz ar darba pieredzes iegūšanu jauniešu pārliecība par sevi aug un prasības kļūst konkrētākas. Arvien vairāk jauniešu iegūst kvalifikāciju, un palielinās arī iespēja, ka jaunietis strādās profesijai atbilstošu darbu (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Taču darba karjeras sākumā, kamēr jaunietim nav darba pieredzes, nereti jārēķinās ar zemāka līmeņa darbu. 3.7. attēls. Meklētais darbs (%) 100% 90%

9 Grūti pateikt

80% Jebkādu darbu

70% 60%

58 75

50% 40% 30%

20%

10%

Profesijā, kurā ir darba pieredze

4 2 11

Ir strādājis

Nav strādājis

Citā profesijā

Profesijā, kurā iegūta izglītība

Piezīme: darba meklētāji. Avots: autoru pārrēķins no datiem, kas iegūti aptaujā par jauniešiem darba tirgū (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007)

Jauniešiem līdz 24 gadiem darbā tiek dota salīdzinoši mazāka autonomija un lēmuma tiesības, viņu darba ritms biežāk atkarīgs no kolēģiem un priekšnieka, viņi bieži strādā ātri, nevar izvēlēties veicamo darbību secību vai ātrumu, izvēlēties kolēģus vai paņemt pārtraukumu, kad viņi to vēlas (Parent-Thirion, Fernández Macías, Hurley, Vermeylen 2007). Jauniešiem līdz 24 gadiem arī retāk tiek dota iespēja ieviest savas idejas dzīvē, taču arī atbildības viņiem ir mazāk – viņi biežāk veic monotonas darbības, retāk kādu sarežģītu darbu, kā arī viņiem retāk ir jārisina neparedzētas problēmas. Bez tam jaunieši biežāk var rēķināties ar kolēģu un priekšnieka palīdzību. Tas liecina, ka jauniešiem, uzsākot darba gaitas, darba devēji sniedz palīdzību un dod laiku apgūt darba pienākumus. Stājoties darba attiecībās, jauniešiem bieži vien trūkst informācijas par darba attiecību tiesisko pusi un viņi nepietiekami pārzina savas tiesības. 37% 16

Ar jēdzienu darba meklētājs šeit un turpmāk rak sturoti jaunieši, kas pēdējā mēneša laikā ir meklējuši darbu un gatavi to uzsākt divu nedēļu laikā.

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

jauniešu (t.sk. 42% jauniešu 15–19 gadu vecumā un 22% – vecāki) atzīst, ka nav informēti par darba devēja pienākumiem pret darbinieku (3.8. attēls) (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Jaunieši, kuri nekad nav strādājuši algotu darbu, saprotams, par to ir vēl vājāk informēti nekā jaunieši, kuri jau ir strādājuši (Sig.=0,067). 3.8. attēls. Informētība par dažādiem ar nodarbinātību saistītiem jautājumiem (%) Par to, kur reģistrē bezdarbniekus

Par bezdarbnieka pabalsta saņemšanu

Kur vērsties pēc pabalsta bezdarba gadījumā

Par pārkvalificēšanās kursiem

Par darba devēja pienākumiem pret darbinieku

Kas var izmantot NVA pakalpojumus

15 7 38

Zināmā mērā esmu informēts Esmu labi informēts Grūti pateikt

13 8

Vai NVA palīdz, ja nav maksāti nodokļi

9 11

Kā aprēķina bezdarbnieka pabalstu

10 9

Nemaz neesmu informēts

20%

40%

60%

80% 100%

Piezīme: visi respondenti. Avots: autoru pārrēķins no datiem, kas iegūti aptaujā par jauniešiem darba tirgū (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007)

Tā kā jauniešiem svarīgi iegūt pirmo darba pieredzi, viņi nav tik prasīgi vai piesardzīgi arī attiecībā uz darba attiecību formālo pusi. Pētījuma par absolventu dzīves un darba gaitām (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007) metodika, kas salīdzina darba attiecību tiesisko pusi pirmajā, otrajā, trešajā utt. darbavietās, ļauj secināt, ka pirmajā darba vietā salīdzinoši biežāk tiek slēgts līgums nevis uz nenoteiktu laiku, bet uz noteiktu laiku līdz 12 mēnešiem vai arī darbs tiek veikts uz mutiskas vienošanās pamata. Ar katru nākamo darbavietu iespēja, ka tiks noslēgts beztermiņa līgums, pieaug. Šobrīd tikai nedaudz vairāk kā ar trešdaļu strādājošo jauniešu 15–19 gadu vecumā ir noslēgts līgums uz nenoteiktu laiku (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Snikere, Goldmanis 2007). 24% ir līgums uz noteiktu laiku, bet 11% – līgums par noteikta darba veikšanu. Darba devēju intervijas (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Snikere, Goldmanis 2007) liecina, ka nepastāvīga līguma forma ļauj darba devējam vienkāršāk pārliecināties par to, kā jaunietis sevi parādīs darbā. Taču satraucoši šķiet tas, ka 24% jauniešu 15–19 gadu vecumā strādā vispār bez jebkāda darba līguma, tikai uz mutiskas vienošanās pamata (3.9. attēls). Vecuma grupā 20 līdz 24 gadiem šis skaitlis ir mazāks. Kā konstatēts nereģistrētās nodarbinātības novērtējumā (Šumilo 2007), kopumā 16% jauniešu vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem strādā bez darba līgumiem. Viens no aspektiem, kas ietekmē līguma nenoformēšanu, ir tas, ka jaunietis nestrādā

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

pilnu slodzi: gandrīz puse no tiem, kuri strādā bez rakstiska līguma, strādā nepilnu slodzi (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Šādā situācijā darba devējs nereti dod priekšroku līgumam uz noteiktu laiku vai par konkrētu darbu veikšanu. Jebkurā gadījumā jāsecina, ka jauniešu, kas uzsāk darba gaitas, tiesiskā aizsardzība ir vāja. Strādājot ar nepastāvīgu līgumu vai pat bez tā, jaunietis nevar pretendēt uz apmaksātu atvaļinājumu un citām sociālajām garantijām, kā arī aizstāvēt savas tiesības darba drošības un darbinieku tiesiskās aizsardzības jomā. Jauniešu vājā informētība un nepastāvēšana uz savām tiesībām ir viens no iemesliem, kādēļ jaunieši, it īpaši jauni vīrieši, ir viena no galvenajām nereģistrētās nodarbinātības riska grupām (Rungule, Sniķere, Koroļeva, Trapenciere, Pranka, Mieriņa u.c. 2007). 3.9. attēls. Līguma forma pašreizējā darbavietā (%) 100% 90%

8 6

80% 70%

4 4

30%

Nav rakstiska darba līguma, mutiska vienošanās

Rakstisks darba līgums uz nenoteiktu laiku

20% 10%

Privātu maksas pakalpojumu sniegšana bez rakstiskas vienošanās

Rakstisks darba līgums par noteikta darba veikšanu

40%

Subsidētais darbs

Neregulārs gadījuma darbs

60% 50%

4 5

20 Vidēji visi

15-19 gadi

20-24 gadi

25-30 gadi

Rakstisks darba līgums uz noteiktu laiku

Piezīme: nodarbinātie jaunieši. Avots: autoru pārrēķins no datiem, kas iegūti aptaujā par jauniešiem darba tirgū (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007)

Pētījums par jauniešiem darba tirgū (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007) atklāj vēl kādu svarīgu jauniešu nelegālās nodarbinātības aspektu. Darbs bez rak stiska līguma parasti ir fiziska rak stura darbs, un bez līguma strādājošie jaunieši nozīmīgi biežāk nekā tie, kuriem ir darba līgums, fiziski smagi strādā, mēdz mājās atgriezties pārguruši un strādāt bīstamos apstākļos (to atzīst gandrīz puse bez līguma strādājošo jauniešu). Tas iezīmē papildus problēmaspektu saistībā ar nereģistrēto nodarbinātību: neatbilstošus darba apstākļus un sociālo garantiju trūkumu attiecībā uz iespējamiem nelaimes gadījumiem darbavietā. Pirmās darbavietas meklējumos liela nozīme ir jaunieša vai viņa ģimenes kontaktiem, draugu un paziņu lokam. Pētījumi (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007) liecina, ka visbiežāk jauniešiem darbā palīdz iekārtoties draugi vai paziņas (53%). Tas ir gan izplatītākais darba meklēšanas veids, gan arī veids, kas visbiežāk ir palīdzējis atrast darbu. Par NVA piedāvātajām iespējām jauniešiem parasti ir visai neskaidrs priekšstats. 53% jauniešu nav informēti par to, vai NVA palīdz, ja nav maksāti nodokļi, un 41% nezina, kas

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

vispār var izmantot NVA pakalpojumus (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Var secināt, ka jaunieši bieži vien šaubās, vai NVA var piedāvāt kaut ko viņiem. Īpaši zema ir jaunāko nestrādājošo jauniešu informētība. Tikai ļoti maza daļa nestrādājošo jauniešu ir reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki vai darba meklētāji (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007), tādēļ NVA iespējas palīdzēt atrast pirmo darbu nav tik lielas, kā varētu vēlēties. Kā pozitīvs aspekts jāmin NVA atbalstītā vortāla «Jauniešu konsultācijas» izveide, kas nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu atbalstu jauniešiem pirmās darbavietas meklējumos, kā arī jauniešu karjeras attīstībā kopumā.

Darba un mācību apvienošana Ne mazums uzmanības līdzšinējos pētījumos pievērsts jauniešu pārejai no izglītības uz darba tirgu un darba karjeras uzsākšanai. Taču realitātē šī pāreja nebūt nav tik viennozīmīgi identificējama – absolventu iekļaušanās darba tirgū nereti notiek jau mācību laikā. Aptaujas par absolventu dzīves un darba gaitām (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007) dati liecina, ka 21% profesionālo mācību iestāžu absolventu un 78% augstskolu absolventu17 vismaz kādā brīdī savu studiju laikā bija strādājuši pastāvīgu algotu darbu. Pēc mācību beigšanas 65% augstskolu absolventu un 14% profesionālo mācību iestāžu absolventu vienkārši turpināja mācību laikā uzsākto darbu. Ņemot vērā, ka mūsdienās jaunieši formālajā izglītībā pavada arvien ilgāku laiku (atbilstoši IZM informācijai (LR Izglītības un zinātnes ministrija 2008) turpinās iepriekšējos gados novērotā tendence palielināties studējošo vecumam), kā arī pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, aktuāls kļūst jautājums par iespējām veiksmīgi apvienot mācības un darbu. Tādēļ nākamā sadaļa veltīta diskusijai par darba un mācību apvienošanas pašreizējo izplatību Latvijā, tās dinamiku, kā arī priekšrocībām un riskiem, kas saistīti ar grūtībām sabalansēt izglītībai un darba dzīvei veltīto laiku.

Darba un mācību apvienošanas izplatība Situācija, kad jaunietis apvieno mācības ar darbu, Latvijā nav retums – no visiem jauniešiem 15–30 gadu vecumā 16% šobrīd vienlaikus mācās un strādā (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Tomēr lielo atšķirību dēļ dažādās vecuma grupās nepieciešams atsevišķi analizēt situāciju katrā no tām. 15–19 gadu vecumā 90% jauniešu ir iesaistīti formālajā izglītībā (parasti vidusskolā) un tikai 18% strādā. No tiem 15–19 gadu vecajiem jauniešiem, kuri mācās, katrs septītais vienlaikus strādā arī algotu darbu, ir pašnodarbinātais vai uzņēmējs (3.10. attēls). Tātad mācību un darba apvienošana ir maz izplatīta. 17

To skaitā vecāku par 29 gadiem, jo pētījumā netika izmantots vecuma ierobežojums. Tomēr 82% aptaujā iekļauto absolventu absolvēšanas brīdī bija jaunāki par 30 gadiem.

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

TurpretÄŤ, sasniedzot 24 gadu vecumu, lielÄ kÄ daÄźa jaunieĹĄu jau ir beiguĹĄi formÄ lÄ s izglÄŤtoĹĄanÄ s ceÄźu un tikai strÄ dÄ (73%). 3.10. attÄ&#x201C;ls. JaunieĹĄu nodarboĹĄanÄ s (%)

! ! ! !

PiezÄŤme: visi respondenti. Avots: aptauja par jaunieĹĄiem darba tirgĹŤ (KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis 2007).

MÄ cÄŤbu un darba apvienoĹĄana visaktuÄ lÄ kÄ ir jaunieĹĄiem 20â&#x20AC;&#x201C;24 gadu vecumÄ . LielÄ ka daÄźa no viĹ&#x2020;iem jau ir integrÄ&#x201C;juĹĄies darba tirgĹŤ (74%), tai paĹĄÄ laikÄ daudzi (39%) vÄ&#x201C;l turpina mÄ cÄŤbas kÄ dÄ izglÄŤtÄŤbas iestÄ dÄ&#x201C;. TÄ rezultÄ tÄ 25% jaunieĹĄu 20â&#x20AC;&#x201C;24 gadu vecumÄ ĹĄobrÄŤd apvieno mÄ cÄŤbas ar darbu, un RÄŤgÄ ĹĄis rÄ dÄŤtÄ js sasniedz pat 35%. KopumÄ pÄ&#x201C;tÄŤjums Äźauj secinÄ t, ka lielÄ kÄ daÄźa (gandrÄŤz divi no trim) studÄ&#x201C;joĹĄo jaunieĹĄu 20â&#x20AC;&#x201C;24 gadu vecumÄ vienlaikus strÄ dÄ algotu darbu (KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis 2007). AnalizÄ&#x201C;jot situÄ ciju daĹžÄ da lÄŤmeĹ&#x2020;a mÄ cÄŤbu iestÄ dÄ&#x201C;s, konstatÄ&#x201C;ts, ka ĹĄobrÄŤd algotu darbu strÄ dÄ vismaz katrs treĹĄais vidÄ&#x201C;jo profesionÄ lo mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu audzÄ&#x201C;knis, kÄ arÄŤ katrs piektais vidusskolÄ&#x201C;ns. MÄ cÄŤbas un darbu apvieno: â&#x2014;&#x2020; 49% akadÄ&#x201C;misko bakalaura grÄ du un 1. lÄŤmeĹ&#x2020;a profesionÄ lo augstÄ ko izglÄŤtÄŤbu iegĹŤstoĹĄo, â&#x2014;&#x2020; 63% profesionÄ lo bakalaura grÄ du iegĹŤstoĹĄo studentu, kÄ arÄŤ â&#x2014;&#x2020; vairÄ k nekÄ 70% maÄŁistra programmu studentu (KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis 2007). ApstiprinÄ jums, ka augstÄ ku izglÄŤtÄŤbas lÄŤmeĹ&#x2020;u studenti studiju laikÄ strÄ dÄ bieĹžÄ k nekÄ zemÄ ku lÄŤmeĹ&#x2020;u studenti, iegĹŤts arÄŤ aptaujÄ par absolventu dzÄŤves un darba gaitÄ m (KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ, Rungule, SeĹ&#x2020;kÄ ne, Trapenciere, KoroÄźeva, Trapencieris u.c. 2007). Starp augstskolu studentiem visretÄ k studiju laikÄ bija strÄ dÄ juĹĄi akadÄ&#x201C;misko bakalaura grÄ du un 1. lÄŤmeĹ&#x2020;a profesionÄ lo augstÄ ko izglÄŤtÄŤbu (koledĹžas) ieguvuĹĄie â&#x20AC;&#x201C; attiecÄŤgi 67% un 72%.18 LÄŤdztekus mÄ cÄŤbÄ m bija strÄ dÄ juĹĄi 79% 2. lÄŤmeĹ&#x2020;a profesionÄ lo augstÄ ko izglÄŤtÄŤbu ieguvuĹĄie, 88% no tiem, 18

Ĺ is rÄ dÄŤtÄ js aptaujÄ par absolventu dzÄŤves un darba gaitÄ m (KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ, Rungule, SeĹ&#x2020;kÄ ne, Trapenciere, KoroÄźeva, Trapencieris u.c. 2007) attiecas uz darbu studiju laikÄ vispÄ r, nevis konkrÄ&#x201C;tajÄ brÄŤdÄŤ.

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

kas šo izglītību ieguva pēc koledžas vai augstākās izglītības, un 92% maģistra programmā studējošo. Šāda situācija ir saistīta arī ar atšķirīgu studējošo vecumu – jo vecāks students, jo lielāka varbūtība, ka viņš iekļausies darba tirgū jau studiju laikā (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007). Profesionālo mācību iestāžu audzēkņi parasti ir jaunāki un retāk nekā augstskolu studenti paralēli mācībām strādā. Aptauja par absolventu dzīves un darba gaitām (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007) liecina, ka studiju laikā bija strādājuši 36% profesionālo izglītību (2./3. līmenis) pēc vidējās vai arodizglītības ieguvušie, bet tikai 19% profesionālo vidējo un 18% arodizglītību ieguvušo. Analizējot darbu mācību laikā dažādu izglītības tematisko jomu audzēkņu vidū, pētījumā secināts, ka: ◆ no augstskolu absolventiem visbiežāk jau studiju laikā bija strādājuši arhitektūras un būvniecības, dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju kvalifikāciju vai grādu iegūstošie augstskolu studenti, bet visretāk – lauksaimniecības un humanitāro zinātņu un mākslas studenti; ◆ profesionālajās mācību iestādēs visbiežāk studiju laikā strādājuši veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā izglītotie profesionālo skolu audzēkņi, bet visretāk – tie, kuru specialitāte ir humanitārās zinātnes un māksla, lauksaimniecība un pakalpojumi (3.6. tabula). 3.6. tabula. Dažādu tematisko jomu darbs studiju laikā (%)

Tiesību zinātne Pedagogu izglītība un izglītības zinātnes Komerczinības un administrēšana Arhitektūra un būvniecība Veselības aprūpe un sociālā labklājība Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas Sociālās, cilvēkrīcības, informācijas un komunikācijas zinātnes Inženierzinātnes un tehnoloģijas Humanitārās zinātnes un māksla Pakalpojumi Ražošana un pārstrāde Lauksaimniecība

Augstskolu absolventi 88 88 80 79 79 75 74 72 65 63 55 38

Profesionālo mācību iestāžu absolventi 20 20 66 31 22 12 17 15 9

Piezīme: visi respondenti. Avots: aptauja par absolventu dzīves un darba gaitām (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007).

Aptaujas par absolventu dzīves un darba gaitām (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007) dati liecina, ka arvien vairāk augstskolu un vidējo profesionālo mācību iestāžu audzēkņu apvieno mācības ar darbu. Kas izraisa šo dinamiku? Kā vērtēt šo parādību – kā lielisku papildinājumu mācību procesam praktiskas pieredzes formā vai kā traucēkli pilnvērtīgai mācību vielas apguvei, kas negatīvi atsauksies uz jauniešu karjeru un konkurētspēju nākotnē?

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Darba mācību laikā iemesli Lai gan darbs nenoliedzami ļauj jauniešiem iegūt vērtīgu dzīves un darba pieredzi, galvenais iemesls, kādēļ jaunieši paralēli mācībām strādā, ir gluži pragmatisks – nepieciešamība pelnīt iztiku. Jaunieši, kuri apvieno mācības ar darbu, biežāk nekā citi uztver darbu kā neizbēgamu slogu, kas nepieciešams tikai kā līdzeklis naudas ieguvei un atņem laiku interesantākām nodarbēm (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Snikere, Goldmanis 2007). Tas liecina, ka «izvēle» strādāt nav tik daudz labprātīga un balstīta priekšstatos par dažādiem ieguvumiem no strādāšanas, cik apstākļu uzspiesta. Daudzi jaunieši nestrādātu, ja tas nebūtu nepieciešams, vai vismaz nestrādātu tik daudz. Īpaši tas attiecas uz jauniešiem 15–19 gadu vecumā – tie, kas šajā vecumā meklē darbu, parasti nāk no nabadzīgām ģimenēm (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Lielākā daļa augstskolās un koledžās studējošo Latvijā nesaņem stipendiju – pēc IZM informācijas 2007. gadā 76% augstskolu un 75% koledžu studentu studēja par maksu (LR Izglītības un zinātnes ministrija 2008). Pat tiem studentiem, kuri saņem stipendiju, ar to parasti ikdienas nepieciešamo izdevumu segšanai nepietiek – valsts budžeta stipendijas apmērs visos studiju līmeņos joprojām būtiski atpaliek no valstī noteiktā iztikas minimuma (LR Ministru kabinets 2004). Stipendiju saņemošajiem jauniešiem tā gandrīz nekad nav galvenais iztikas avots (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Snikere, Goldmanis 2007). Lai risinātu finanšu jautājumu, vairumā gadījumu studentiem tiek piedāvāts studiju un studējošo (sociālais) kredīts. Tomēr pētījums par absolventu dzīves un darba gaitām (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007) liecina, ka studenti nelabprāt uzņemas šīs kredītsaistības – mazāk nekā katrs desmitais maksas students ir/bija izmantojis studējošo kredītu. Otrkārt, arī ar šo kredītu, kura apjoms būtībā ir iztikas minimuma apmērā, studenta ikdienas vajadzības nodrošināt ir grūti. Svarīgi, cik lielu finansiālu atbalstu jaunietim spēj sniegt ģimene. Gandrīz visus jauniešus, kuri mācās un nestrādā, kāds uztur (visbiežāk tēvs vai māte). Būtisks faktors, kas palielina izdevumus un tādējādi mudina jauniešus strādāt, ir aiziešana no vecāku mājam: jaunieši, kuri mācās un nestrādā, biežāk nekā tie, kuri mācās un strādā, dzīvo kopā ar vecākiem (sakarība saglabājas spēkā visās vecuma grupās). Aiziešana no vecāku mājām papildus rosina arī uzņemties pilnas slodzes darbu: jaunieši, kuri strādā pilnu slodzi, retāk dzīvo kopā ar vecākiem nekā tie, kuri strādā nepilnu slodzi. Izvēlēties nestrādāt studentam nozīmē samierināšanos ar ļoti sliktu finansiālo situāciju. 23% jauniešu līdz 24 gadu vecumam, kuri mācās un nestrādā, dzīvo zem iztika minimuma. Virs 24 gadu vecuma jau 40% nestrādājošo studentu dzīvo zem iztikas minimuma (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Snikere, Goldmanis 2007). Šādā situācijā var saprast, ka jaunieši jūtas spiesti strādāt. Strādāšana papildus mācībām visbiežāk rak sturīga jauniešiem Rīgā (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007). Kopumā studenti, kas dzīvo vietās ar augstāku urbanizācijas līmeni, biežāk

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

iekļaujas darba tirgū jau studiju laikā – rīdzinieki strādā biežāk nekā citu lielo pilsētu iedzīvotāji, kas savukārt strādā biežāk nekā citu pilsētu un lauku iedzīvotāji. Šī sakarība attiecas uz visu līmeņu mācību iestāžu audzēkņiem. Tas saistīts ne vien ar reģionu ekonomisko aktivitāti un iespējām atrast jauniešiem piemērotu darbu, bet arī to, ka daudziem Rīgā studējošajiem jauniešiem no citiem Latvijas rajoniem ir jāstrādā, lai apmaksātu ikdienas un mājokļa izdevumus. Visretāk studiju laikā strādājuši jaunieši Latgales reģionā, bet sieviešu un vīriešu nodarbinātībā studiju laikā atšķirības nav konstatētas (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007) . Lai risinātu neapmierinošo studentu finansējuma jautājumu, IZM sadarbībā ar Latvijas Studentu apvienību 2006. gadā izstrādāja koncepciju «Par stipendijām». Saskaņā ar to IZM paredzēja līdz 2009. gadam piesaistīt stipendiju apmēru iztikas minimumam, nodrošinot ar stipendijām vismaz 60% no valsts budžeta finansēto bakalaura, profesionālo un maģistra studiju programmās studējošo skaita (LR Izglītības un zinātnes ministrija 2006). Bakalaura, profesionālo un maģistra studiju programmās studējošo stipendiju 2009. gadā aprēķinātu viena iztikas minimuma apmērā, doktorantu studiju programmās studējošo stipendiju – divu iztikas minimumu apmērā. Taču, lai gan pagājuši jau vairāki gadi kopš koncepcijas izstrādes, tā līdz šim vēl nav pieņemta. IZM lūgusi pagarināt koncepcijas projekta iesniegšanas termiņu, pamatojot savu lūgumu ar to, ka, nesaņemot papildu finansējumu, būtiskas izmaiņas stipendiju piešķiršanas kārtībā nav iespējams veikt. Valdība ir piekritusi pagarināt koncepcijas projekta par stipendijām iesniegšanu valdībā līdz 2010. gada decembrim (NABA 2008). Latvijas Studentu apvienība uzsver, ka «Pilnvērtīgam studiju procesam studentam nepieciešami tādi sociālie apstākļi un nodrošinājums, lai būtu iespējams koncentrēties augstvērtīgām studijām, ne darbam» (Latvijas Studentu apvienība 2008). Arī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža savulaik atzinusi, ka «Mūsu mērķis ir panākt, ka studentu pamatnodarbošanās ir studijas, izglītošanās, lai pēc tam gūtu panākumus darba tirgū» (Varslavova 2006). Diemžēl risinājumu pieejamā finansējuma ietvaros līdz šim atrast nav izdevies. Pozitīvi vērtējams fakts, ka IZM radusi iespēju palielināt valsts noteikto budžeta finansēto studiju vietu 2008. gadam augstskolās un koledžās par 581 vietu vairāk nekā iepriekšējā gadā (LR Izglītības un zinātnes ministrija 2008). Kā liecina pētījums par absolventu dzīves un darba gaitām (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007), studiju dotēšana no budžeta līdzekļiem būtiski palielina iespējas studiju laikā nestrādāt – maksas studenti, cenšoties nopelnīt mācību maksai un iztikai, iekļaujas darba tirgū studiju laikā biežāk nekā studenti, kuru izglītību finansē valsts. Studiju laikā bija strādājuši 89% maksas studentu, bet tikai 62% budžeta studentu. Tomēr, lai būtiski ietekmētu situāciju, nepieciešamas daudz radikālākām izmaiņas. Šobrīd panākta vienošanās, ka jau tuvākajā laikā IZM paspārnē tiks veidota darba grupa studentu finansējuma jautājuma risināšanai, taču pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir grūti paļauties uz to, ka situācija tuvākajā laikā varētu būtiski uzlaboties.

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

Darba mÄ cÄŤbu laikÄ ietekme uz jaunieĹĄu karjeru Darbs mÄ cÄŤbu laikÄ jaunieĹĄiem sniedz vÄ&#x201C;rtÄŤgu praktiskÄ darba pieredzi, un tas mÄ&#x201C;dz pozitÄŤvi ietekmÄ&#x201C;t viĹ&#x2020;u karjeru vismaz vairÄ kus gadus pÄ&#x201C;c mÄ cÄŤbu iestÄ des beigĹĄanas. PÄ&#x201C;tÄŤjumÄ par absolventu dzÄŤves un darba gaitÄ m (KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ, Rungule, SeĹ&#x2020;kÄ ne, Trapenciere, KoroÄźeva, Trapencieris u.c. 2007) konstatÄ&#x201C;ts, ka mÄ cÄŤbu laikÄ strÄ dÄ juĹĄie pilna laika augstskolu studenti nozÄŤmÄŤgi bieĹžÄ k ĹĄobrÄŤd ir nodarbinÄ ti un bieĹžÄ k ir augstÄ kÄ vai vidÄ&#x201C;jÄ lÄŤmeĹ&#x2020;a vadÄŤtÄ ji. StrÄ dÄ juĹĄajiem komerczinÄŤbu un administrÄ&#x201C;ĹĄanas, sociÄ lo, cilvÄ&#x201C;krÄŤcÄŤbas, informÄ cijas un komunikÄ cijas zinÄ tĹ&#x2020;u augstskolu absolventiem vÄ&#x201C;rojamas arÄŤ nozÄŤmÄŤgas atĹĄÄˇirÄŤbas algas lÄŤmenÄŤ. LÄŤdzÄŤgi secinÄ jumi izdarÄŤti arÄŤ attiecÄŤbÄ uz profesionÄ lajÄ m mÄ cÄŤbu iestÄ dÄ&#x201C;m. Tie pilna laika studenti, kas mÄ cÄŤbu laikÄ bija strÄ dÄ juĹĄi, agrÄ k iekÄźÄ vÄ s darba tirgĹŤ, ĹĄobrÄŤd nozÄŤmÄŤgi bieĹžÄ k ir nodarbinÄ ti, strÄ dÄ atbilstoĹĄi izglÄŤtÄŤbai (pÄ&#x201C;c pÄ&#x201C;tnieku vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;juma) un saĹ&#x2020;em augstÄ ku atalgojumu nekÄ tie, kas mÄ cÄŤbu laikÄ nebija strÄ dÄ juĹĄi (KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ, Rungule, SeĹ&#x2020;kÄ ne, Trapenciere, KoroÄźeva, Trapencieris u.c. 2007). Tas norÄ da, ka prakse vai cita veida darba pieredze mÄ cÄŤbu laikÄ ir vÄ&#x201C;rtÄŤga un var veicinÄ t darba karjeru, ÄŤpaĹĄi profesionÄ lo mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu audzÄ&#x201C;kĹ&#x2020;iem. Tas, cik daudz studenti iegĹŤs no darba mÄ cÄŤbu laika, var bĹŤt atkarÄŤgs arÄŤ no tÄ , cik lielÄ mÄ&#x201C;rÄ darbs saistÄŤts ar iegĹŤstamo specialitÄ ti, profesiju. KÄ liecina pÄ&#x201C;tÄŤjuma par absolventu dzÄŤves un darba gaitÄ m dati, lielÄ kajai daÄźai augstskolu un profesionÄ lo mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu absolventu (attiecÄŤgi 57% un 61%), kuri mÄ cÄŤbu laikÄ strÄ dÄ ja, darbs bija pilnÄŤbÄ saistÄŤts ar mÄ cÄŤbu iestÄ dÄ&#x201C; apgĹŤstamo kvalifikÄ ciju (3.11. attÄ&#x201C;ls). Tikai 19% darbs nemaz nebija saistÄŤts ar apgĹŤstamo kvalifikÄ ciju. ProfesionÄ lo mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu audzÄ&#x201C;kĹ&#x2020;u darbs mÄ cÄŤbu laikÄ visbieĹžÄ k (56%) bija saistÄŤts ar prakses vietu, 16% izgÄ ja praksi vietÄ , kurÄ jau strÄ dÄ ja, bet 28% darbs nebija saistÄŤts ar prakses vietu (KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ, Rungule, SeĹ&#x2020;kÄ ne, Trapenciere, KoroÄźeva, Trapencieris u.c. 2007). Var secinÄ t, ka profesionÄ lÄ s mÄ cÄŤbu iestÄ des prakses veidÄ veicina audzÄ&#x201C;kĹ&#x2020;u nodarbinÄ tÄŤbu. 3.11. attÄ&#x201C;ls. Darba mÄ cÄŤbu laikÄ saistÄŤba ar apgĹŤto kvalifikÄ ciju (%)

%(# !

$ # ' (

$ # & !

! "

PiezÄŤme: respondenti, kuri lÄŤdztekus mÄ cÄŤbÄ m strÄ dÄ ja algotu darbu, bija paĹĄnodarbinÄ tie vai uzĹ&#x2020;Ä&#x201C;mÄ&#x201C;ji. Avots: aptauja par absolventu dzÄŤves un darba gaitÄ m (KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ, Rungule, SeĹ&#x2020;kÄ ne, Trapenciere, KoroÄźeva, Trapencieris u.c. 2007).

3. JaunieĹĄu nodarbinÄ tÄŤba: iekÄźauĹĄanÄ s darba tirgĹŤ un darba karjera

Darba un mÄ cÄŤbu apvienoĹĄanas kontekstÄ svarÄŤgi, cik lielÄ mÄ&#x201C;rÄ darbs ietekmÄ&#x201C; jaunieĹĄa iespÄ&#x201C;jas pilnvÄ&#x201C;rtÄŤgi apgĹŤt mÄ cÄŤbu vielu. LÄŤdz ĹĄim LatvijÄ veiktie pÄ&#x201C;tÄŤjumi neÄźauj izvÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;t tieĹĄo darba mÄ cÄŤbu laikÄ efektu uz mÄ cÄŤbu vielas apguvi â&#x20AC;&#x201C; tam bĹŤtu nepiecieĹĄami atseviĹĄÄˇi pÄ&#x201C;tÄŤjumi vai testi, taÄ?u pÄ&#x201C;tÄŤjumÄ par absolventu dzÄŤves un darba gaitÄ m (KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ, Rungule, SeĹ&#x2020;kÄ ne, Trapenciere, KoroÄźeva, Trapencieris u.c. 2007) secinÄ ts, ka augstskolu absolventi, kuri studiju laikÄ strÄ dÄ juĹĄi, iegĹŤto izglÄŤtÄŤbu un tÄ s kvalitÄ ti vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C; lÄŤdzÄŤgi kÄ tie, kuri nestrÄ dÄ ja. SavukÄ rt profesionÄ lo mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu audzÄ&#x201C;kĹ&#x2020;i, kuri mÄ cÄŤbu laikÄ strÄ dÄ ja, pat bieĹžÄ k pilnÄŤgi piekrÄŤt, ka izglÄŤtÄŤba pietiekami sagatavojusi viĹ&#x2020;us darbam profesijÄ , devusi pietiekamu ieguldÄŤjumu spÄ&#x201C;ju attÄŤstÄŤbÄ un uzĹ&#x2020;Ä&#x201C;mÄ&#x201C;jdarbÄŤbas prasmju izveidÄ&#x201C;, izglÄŤtÄŤba ir praktiski pielietojama un tÄ s lÄŤmenis un apjoms atbilst personÄŤgajiem un finansiÄ lajiem ieguldÄŤjumiem. Tas liecina, ka praktiskas darba pieredzes gĹŤĹĄana mÄ cÄŤbu laikÄ ĹĄobrÄŤd ÄŤpaĹĄi palÄŤdz profesionÄ lo mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu audzÄ&#x201C;kĹ&#x2020;iem. Tas, vai darbs neliks ĹĄÄˇÄ&#x201C;rĹĄÄźus mÄ cÄŤbu vielas apguvei, lielÄ mÄ&#x201C;rÄ atkarÄŤgs no nostrÄ dÄ to stundu apjoma. VidÄ&#x201C;jo vispÄ rÄ&#x201C;jo un vidÄ&#x201C;jo profesionÄ lo skolu skolÄ&#x201C;ni 2/3 gadÄŤjumu strÄ dÄ nepilnas slodzes darbu (KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis 2007). TomÄ&#x201C;r fakts, ka LatvijÄ vispÄ r ir vÄ&#x201C;rÄ Ĺ&#x2020;emams skaits vidusskolu audzÄ&#x201C;kĹ&#x2020;u, kas spiesti strÄ dÄ t pilnas slodzes darbu, diemĹžÄ&#x201C;l atspoguÄźo finansiÄ lÄ s grĹŤtÄŤbas, ar kurÄ m saskaras daÄźa ÄŁimeĹ&#x2020;u. Augstskolu studenti visbieĹžÄ k (60%) strÄ dÄ pilnas slodzes darbu. KopumÄ pilnas slodzes darbu paralÄ&#x201C;li mÄ cÄŤbÄ m strÄ dÄ : â&#x2014;&#x2020; 36% profesionÄ lo bakalaura grÄ du, â&#x2014;&#x2020; 28% 1. lÄŤmeĹ&#x2020;a profesionÄ lo augstÄ ko izglÄŤtÄŤbu un â&#x2014;&#x2020; 27% akadÄ&#x201C;misko bakalaura grÄ du iegĹŤstoĹĄo studentu (3.12. attÄ&#x201C;ls). 3.12. attÄ&#x201C;ls. SkolÄ&#x201C;nu un studentu strÄ dÄ tÄ s darba stundas (%) * % % " " # ! % $ ! $ " & &

* % % " "

# ! $ % " & &

# & ' % % " & & # % %

* % % ! % % ! "

( #

# $ %

) % %

BÄ ze: visi respondenti. Avots: aptauja par jaunieĹĄiem darba tirgĹŤ (KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis 2007).

Tas nozÄŤmÄ&#x201C;, ka katram treĹĄajamâ&#x20AC;&#x201C;ceturtajam augstÄ ko mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu audzÄ&#x201C;knim jÄ apvieno mÄ cÄŤbas ar pilna laika darbu. Darbs paralÄ&#x201C;li mÄ cÄŤbÄ m nav nekas pÄ rsteidzoĹĄs jaunieĹĄiem, kuri studÄ&#x201C; neklÄ tienÄ&#x201C; (iespÄ&#x201C;jams, tieĹĄi tÄ dÄ&#x201C;Äź viĹ&#x2020;i izvÄ&#x201C;lÄ&#x201C;jÄ s nepilna laika studijas), un atbilstoĹĄi IZM statistikai LatvijÄ nepilna laika studÄ&#x201C;joĹĄo skaits augstskolÄ s ir liels â&#x20AC;&#x201C; 43%. TomÄ&#x201C;r pÄ&#x201C;tÄŤjuma par absolventu dzÄŤves

100

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

un darba gaitām (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007) dati liecina, ka mācību laikā strādāja ne vien 96% nepilna laika studentu, bet arī 70% pilna laika studentu.19 Arī citās ES valstīs jaunieši mēdz paralēli studijām strādāt, taču parasti šī slodze ir neliela – studējošie strādā vidēji tikai 8–15 stundas nedēļā. Atsevišķās valstīs (piemēram, Dānijā) universitātes rūpējas par mācību kvalitāti, maksājot stipendiju, bet ierobežojot studentu ārpus universitātes darba slodzi līdz noteiktam stundu skaitam nedēļā (parasti 10). Latvijā turpretī 44% pilna laika studējošo bija iesaistīti apmaksāta darba aktivitātēs, kas aizņēma vidēji 30 stundas nedēļā (LR Izglītības un zinātnes ministrija 2006). 23% jauniešu, kas mācās un vienlaikus strādā pilnu slodzi, regulāri mājās atgriežas pārguruši. Atbildot uz jautājumu par jauniešu izvēli papildus mācībām strādāt pilnu, nevis nepilnu slodzi, jāsecina, ka viens no iemesliem ir nepietiekama jauniešiem atbilstošu darba piedāvājumu pieejamība. Tie jaunieši, kuri strādā pilnu slodzi, iespējas atrast piemērotu darbavietu savā dzīvesvietā vērtē negatīvāk nekā tie, kuri strādā nepilnu slodzi (3.7. tabula). Ja darba tirgū būtu pieejams vairāk jauniešiem piemērotu vakanču, vairāk jauniešu izvēlētos nepilnas slodzes darbu. 3.7. tabula. Iespējas atrast piemērotu darbavietu savā dzīvesvietā (%)

15–19 gadi 20–24 gadi 25–29 gadi

Strādāju pilnu slodzi Strādāju nepilnu slodzi Strādāju pilnu slodzi Strādāju nepilnu slodzi Strādāju pilnu slodzi Strādāju nepilnu slodzi

Pilnīgi pietiekamas 22 26 25 39 15 19

Vairāk vai mazāk pietiekamas 40 43 44 36 50 56

Nepietiekamas 27 27 22 19 26 22

Nav nekādu iespēju 12 4 9 6 9 4

Piezīme: jaunieši, kuri mācās un strādā pilnu slodzi vai nepilnu slodzi. Avots: aptauja par jauniešiem darba tirgū (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007).

Eiropas Statistikas biroja dati liecina, ka pašlaik nepilna laika nodarbinātība Latvijā ir daudz mazāk izplatīta nekā Rietumeiropā. To, cik maz Latvijā pieejams nepilnas slodzes darbs, ilustrē arī portālā www.cv.lv publicētās vakances. Uz 17.11.2008. portālā bija publicētas 509 pilnas slodzes vakances, 3 līgumdarba vai pusslodzes vakances un 1 projektu tipa vakance (CV.lv 2008). Nepilnas slodzes vakanču trūkums atspoguļojas arī pētījuma par jauniešiem darba tirgū (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007) rezultātos – vidēji tikai 19% jauniešu strādā nepilnu darba slodzi, 74% strādā pilnu slodzi, bet 6% – pat vairāk nekā pilnu darba slodzi. Nepilnas slodzes darba piedāvājumu trūkums nozīmē, ka Latvijā apvienot mācības ar darbu ir grūti. Rezultātā jaunieši, kuri strādā, nepietiekami apgūst mācību vielu, kamēr jaunieši, kuri izvēlas mācīties un nestrādāt, neiegūst darba pieredzi. Lai veicinātu plašāku jauniešu iesaistīšanos darba tirgū, neatstājot negatīvu ietekmi uz mācību vielas apguvi, svarīgi veicināt elastīgumu nodarbinātības formās un veidos, 19

Nedaudz retāk studiju laikā strādāja pilna laika studenti, kas mācījās par valsts budžeta līdzekļiem, – 60% (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007).

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

101

piedāvājot nepilna laika darbu, elastīgu grafiku, sezonas darbus u.tml. Elastīgu darba laiku un formu praktiskas piemērošanas veicināšana ir arī viena no NAP 2007.–2013. gada prioritātēm (LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 2006). Šobrīd jaunieši veiksmīgi tiek piesaistīti darbam apkalpojošā sfērā, kas piedāvā elastīgu darba grafiku, darbu maiņās (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Uz pašreizējām grūtībām savienot mācības ar darbu norāda arī fakts, ka nereti jauniešiem nācies izšķirties par labu vai nu mācībām, vai darbam. 1. Nespēja savienot mācības un darbu ir galvenais iemesls, kādēļ jaunieši pārtrauc mācības. Visbiežāk darba dēļ mācības pārtrauc vīrieši (36%), vidusskolu skolēni un augstskolu studenti. Nepieciešamība pelnīt iztiku un ar to saistītais laika trūkums vienlaikus ir galvenais iemesls (41%), kāpēc mācības pārtraukušie jaunieši tās neatsāk vai neturpina (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). 2. Citai daļai jauniešu, kuriem finansiālie apstākļi ļauj nestrādāt, mācības vai nespēja savienot darbu ar mācībām ir galvenais iemesls neuzsākt strādāt (88%) vai pamest darbu, kuru agrāk strādāja (49%). Divas trešdaļas ekonomiski neaktīvo jauniešu kā iemeslu darba nemeklēšanai min mācības, turklāt tas ir galvenais iemesls darba nemeklēšanai ne vien 15– 19 gadu veciem jauniešiem, bet arī jauniešiem 20–24 gadu vecumā (63%) (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007). Grūtības savienot mācības ar darbu mēdz novest pie tā, ka jaunietis atsakās vai nu no izglītības turpināšanas, vai darba. Studentu atbirums pilna laika studijās valsts un juridisko personu dibinātajās augstskolās 2006./2007. gadā bija 14,9%, bet koledžās – 17,2%. Nepilna laika studijās atbirums bija vēl lielāks – augstskolās 18,3% un koledžās 22,4%. IZM atzīst, ka studentu atbiruma samazināšana no resursu taupības viedokļa ir ļoti svarīga problēma (LR Izglītības un zinātnes ministrija 2008). Lai atbilstoši ES centieniem vienlaikus veicinātu jauniešu lielāku iesaisti augstākajā izglītībā un darba tirgū, jautājums par mācību un darba apvienošanas iespējām ir ļoti svarīgs, un pētījumā aplūkotā problemātika nākotnē kļūs aktuālāka.

Iekļaušanās darba tirgū pēc mācību beigšanas un to ietekmējošie faktori20 Viena no svarīgākajām augstākās izglītības iestāžu funkcijām un neapšaubāmi svarīgākā profesionālās izglītības iestāžu funkcija ir sagatavot audzēkņus veiksmīgai konkurencei darba tirgū. Izglītības iestādes pilda šo funkciju, 20

Šinī nodaļā jēdziens «iekļaušanās darba tirgū» tiks lietots ar nozīmi «darba uzsākšana», pieturoties pie latviešu valodā publicēto pētījumu tradīcijas (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007). Stingri ekonomiskā nozīmē šāda interpretācija ir neprecīza, jo arī darba meklētāji ir darba tirgus dalībnieki, veidojot daļu no šī tirgus piedāvājuma. Precīzāks termins būtu «iekļaušanās darbaspēkā»; mēs lietosim abus terminus kā sinonīmus.

102

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

gan nodrošinot audzēkņus ar cilvēkkapitālu, kas paaugstina viņu produktivitāti konkrētā nozarē (Becker 1964), gan palīdzot attīstīt viņu sociālo kapitālu (sakarus un pazīšanās) un kultūrkapitālu (zināšanas, ieradumus un dzīvesveidu, kas ļauj iegūt «izglītota» vai «kulturāla» cilvēka sociālo statusu) (Bourdieu 1986), gan arī darbojoties kā signālierīces, kas ļauj darba devējiem atsijāt spējīgākos no mazāk spējīgiem kandidātiem, balstoties uz izglītības iestāžu signāliem – diplomiem (Spence 1973). Neatkarīgi no tā, kurš no šiem izglītības darbības mehānismiem katrā konkrētā gadījumā ir noteicošais, viena no veiksmīgas izglītības sistēmas pazīmēm ir spēja nodrošināt audzēkņu sekmīgu iekļaušanos darba tirgū. Nākamajās sadaļās mēs novērtēsim, cik ātri Latvijas augstākās un profesionālās izglītības iestāžu absolventi iekļaujas darbaspēkā un kādus informācijas avotus viņi izmanto, lai atrastu darbu, vai un cik lielā mērā darba gaitu uzsākšanu kavē darba – izglītības tirgus apstākļi un kādi individuāli faktori ietekmē darba meklēšanas efektivitāti. Visu datu avots ir pētījums par augstskolu un profesionālo mācību iestāžu absolventu dzīves gaitām pēc mācību beigšanas (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007), ja vien nav norādīts citādi. Ņemot vērā, ka pētījums veikts 2006. gadā, jārēķinās, ka pašreizējā situācija atsevišķās jomās, it īpaši arhitektūrā un būvniecībā, var būtiski atšķirties no šeit aprak stītās 2006.–2007. gada situācijas, jo 2008. gada globālā un Latvijas ekonomikas krīze ir ieviesusi krasas izmaiņas darba tirgū, kas īpaši smagi skar tādas izteikti procikliskas21 nozares kā būvniecība.

Iekļaušanās darba tirgū: vispārīgs pārskats Kā liecina 2007. gadā veiktā pētījuma (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007) dati, vairums, taču nebūt ne visi jaunieši iekļaujas darbaspēkā trīs mēnešu laikā kopš studiju beigšanas augstskolā vai profesionālā mācību iestādē (3.13. attēls).22 Pēc augstskolas beigšanas 78% absolventu sāk strādāt vai turpina studiju laikā jau sākto darbu; gandrīz trešdaļa no tiem (23% no visiem) paralēli arī turpina mācības nākamajā studiju līmenī vai citā specialitātē. Profesionālo skolu absolventi darba tirgū iekļaujas mazāk aktīvi: tikai nedaudz vairāk kā puse (59%) uzsāk vai turpina darba gaitas. Šo atšķirību rada ne tikai tas, ka profesionālo izglītību ieguvušie biežāk nekā augstskolu absolventi turpina mācības, neiekļaujoties darba tirgū (9% starp augstskolu absolventiem, 17% starp profesionālo skolu absolventiem), bet arī tas, ka profesionālo skolu beidzēji biežāk paliek bez darba, neturpinot mācības (24%). Šis novērojums norāda uz iespējamiem darba tirgus defektiem. 21

Par procikliskām sauc tādas saimniecības nozares, kurās ir novērojami krasi pieaugumi un kritumi, kas sakrīt ar visas ekonomikas kopējiem pieaugumiem un kritumiem. Šādas nozares ir, piemēram, būvniecība un restorānu darbība. Mēs izmantojam trīs mēnešu pārejas periodu, lai jauniešu dzīves ceļa izvēles novērtējumu netraucētu triviālas darba meklēšanas procesa nepilnības (tirgus frikcijas) un īslaicīgas brīvdienas pēc studiju beigšanas.

103

3. JaunieĹĄu nodarbinÄ tÄŤba: iekÄźauĹĄanÄ s darba tirgĹŤ un darba karjera

3.13. attÄ&#x201C;ls. IekÄźauĹĄanÄ s darba tirgĹŤ pirmo trÄŤs mÄ&#x201C;neĹĄu laikÄ pÄ&#x201C;c mÄ cÄŤbu beigĹĄanas (%) & $%$ ! & $! ' %

#! $ ! * ! * , & $%*-& $! ' % /

)*'*$ # % # + & %&#" * * , $

)*'*$ # % # + & %&#" * * , $ 0

*( & $%$ ! & $! ' %

! ' $

&#" * * , $ & )*'*$ # % # + %&#" * * , $ & )*'*$ # % # +

*( "#! $ ! * ! * , & $%*-& $! ' % ! ' $

Avots: KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ, Rungule, Trapenciere, SeĹ&#x2020;kÄ ne, KoroÄźeva, Trapencieris u.c. 2007.

Augstskolu studentu un profesionÄ lÄ s izglÄŤtÄŤbas iestÄ Ĺžu audzÄ&#x201C;kĹ&#x2020;u ceÄźĹĄ uz darba tirgu ir atĹĄÄˇirÄŤgs: kamÄ&#x201C;r vairums augstskolu studentu (67%) pÄ&#x201C;c studiju beigĹĄanas turpina jau studiju laikÄ uzsÄ ktu darbu, vairums profesionÄ lo skolu audzÄ&#x201C;kĹ&#x2020;u (77%) darba meklÄ&#x201C;jumus uzsÄ k, tikai beidzot mÄ cÄŤbas. SÄŤkÄ ka analÄŤze par studentu darba gaitÄ m studiju laikÄ ir atrodama sadaÄźÄ Darba un mÄ cÄŤbu savienoĹĄana. Ĺ inÄŤ nodaÄźÄ apskatÄ m absolventu iekÄźauĹĄanos darba tirgĹŤ kopumÄ , ietverot gan darba uzsÄ kĹĄanu studiju laikÄ , gan pÄ&#x201C;c mÄ cÄŤbu beigĹĄanas. IekÄźauĹĄanÄ s Ä trums darbaspÄ&#x201C;kÄ ir bĹŤtiski atkarÄŤgs no studiju specialitÄ tes un izglÄŤtÄŤbas iestÄ des veida (3.14. attÄ&#x201C;ls). TÄ 91% izglÄŤtÄŤbas un pedagoÄŁijas zinÄ tĹ&#x2020;u programmu absolventu augstskolÄ s darbaspÄ&#x201C;kÄ ir iekÄźÄ vuĹĄies jau pirmÄ mÄ&#x201C;neĹĄa laikÄ pÄ&#x201C;c studiju beigĹĄanas, un pirmÄ pusgada laikÄ ĹĄis skaitlis sasniedz 97%, kamÄ&#x201C;r no mÄ kslas un humanitÄ ro zinÄŤbu programmu absolventiem profesionÄ lÄ s izglÄŤtÄŤbas iestÄ dÄ&#x201C;s mÄ&#x201C;neĹĄa laikÄ darba tirgĹŤ ir iekÄźÄ vusies tikai nedaudz vairÄ k kÄ treĹĄdaÄźa (28%), bet pusgada laikÄ â&#x20AC;&#x201C; nedaudz vairÄ k kÄ puse (56%). VisumÄ jÄ secina, ka augstskolu absolventi darba tirgĹŤ iekÄźaujas bez grĹŤtÄŤbÄ m. Tikai vienÄ augstskolu izglÄŤtÄŤbas tematiskajÄ jomÄ â&#x20AC;&#x201C; lauksaimniecÄŤbÄ â&#x20AC;&#x201C; mÄ&#x201C;nesi pÄ&#x201C;c augstskolas beigĹĄanas darba tirgĹŤ ir iekÄźÄ vuĹĄÄ s mazÄ k nekÄ divas treĹĄdaÄźas absolventu (52%), bet vidÄ&#x201C;ji no visiem augstskolu beidzÄ&#x201C;jiem mÄ&#x201C;nesi pÄ&#x201C;c absolvÄ&#x201C;ĹĄanas darba tirgĹŤ ir iekÄźÄ vuĹĄies 82%. PilnÄŤgi visÄ s jomÄ s pusgada laikÄ darba tirgĹŤ iekÄźaujas vairÄ k nekÄ 80% augstskolu absolventu (vairumÄ jomu â&#x20AC;&#x201C; vairÄ k nekÄ 90%). ProfesionÄ lÄ s izglÄŤtÄŤbas iestÄ Ĺžu beidzÄ&#x201C;ju darba karjeras uzsÄ kĹĄanas process ir daudz lÄ&#x201C;nÄ ks: vidÄ&#x201C;ji mÄ&#x201C;neĹĄa laikÄ darbu ir uzsÄ kuĹĄi 53%, bet pusgada laikÄ â&#x20AC;&#x201C; 75% profesionÄ lÄ s izglÄŤtÄŤbas iestÄ Ĺžu beidzÄ&#x201C;ju. TÄ tad profesionÄ lo skolu absolventu daÄźa, kas iekÄźaujas darba tirgĹŤ pusgada laikÄ , ir mazÄ ka nekÄ augstskolu absolventu daÄźa, kas uzsÄ k darba karjeru viena mÄ&#x201C;neĹĄa laikÄ . ÄŞpaĹĄi lÄ&#x201C;na iekÄźauĹĄanÄ s darba tirgĹŤ ir profesionÄ lÄ s izglÄŤtÄŤbas mÄ kslas un humanitÄ ro zinÄŤbu tematiskajÄ jomÄ (tikai 28% iekÄźaujas tirgĹŤ mÄ&#x201C;neĹĄa laikÄ ), kÄ arÄŤ lauksaimniecÄŤbas tematiskajÄ jomÄ (42%). No pÄ rÄ&#x201C;jÄ m profesionÄ lÄ s izglÄŤtÄŤbas jomÄ m ĹĄajÄ ziĹ&#x2020;Ä atĹĄÄˇiras veselÄŤbas aprĹŤpes un sociÄ lÄ s aprĹŤpes programmas, kuru absolventi iekÄźaujas darba tirgĹŤ pat Ä trÄ k nekÄ vairums augstskolu beidzÄ&#x201C;ju (87% mÄ&#x201C;neĹĄa,

104

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

bet 93% pusgada laikÄ ). SalÄŤdzinoĹĄi augsts darbÄ iekÄźauĹĄanÄ s Ä trums ir arÄŤ arhitektĹŤras un bĹŤvniecÄŤbas profesionÄ lo programmu pÄ rstÄ vjiem (62% mÄ&#x201C;neĹĄa, 86% pusgada laikÄ ). 3.14. attÄ&#x201C;ls. IekÄźauĹĄanÄ s darba tirgĹŤ atkarÄŤbÄ no specialitÄ tes un izglÄŤtÄŤbas iestÄ des veida * ()(!%"* (%"+ $)

'%6 ( %$."% #. - * ()./* (%"+ $)

( , "-)- & %0 (- * , $.)$ ! "&% *# ( "- ( &'3& ' ) !)3' *$ 3+$ - %# ' , $- ( *$ # $ ()'21 $ % .".( , $.)$ ( (, $.)$ ( # ) #.) ! *$ /%1 $ *$ &.'()'. $/ $ ', $.)$ ( *$ ) $%"%0 ( *# $ ).'.( , $.)$ ( *$ #.!("

*!( #$ -

(

( "- ( &'3&

' ) !)3' *$ 3+$ -

$/ $ ', $.)$ ( *$ ) $%"%0 (

(, $.)$ ( # ) #.) ! *$

! "&% *#

/%1 $ *$ &.'()'.

%# ' , $- ( *$ # $ ()'21 $

*!( #$ - *# $ ).'.( , $.)$ ( *$ #.!("

4 " !. '-( #2$ 1* " !.

52$ 1 " !.

PiezÄŤme: visi respondenti (n=4531). Avots: autoru aprÄ&#x201C;Äˇins (KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ, Rungule, Trapenciere, SeĹ&#x2020;kÄ ne, KoroÄźeva, Trapencieris u.c. 2007).

MeklÄ&#x201C;jot darbu, Latvijas augstskolu un profesionÄ lÄ s izglÄŤtÄŤbas iestÄ Ĺžu absolventi visbieĹžÄ k paÄźaujas uz personÄŤgiem sakariem (3.15. attÄ&#x201C;ls): ĹĄÄ di savu pirmo pastÄ vÄŤgo darbu ir atraduĹĄi 37% augstskolu absolventu un 42% profesionÄ lo skolu absolventu. Augstskolu absolventi daudz bieĹžÄ k (22% gadÄŤjumu) nekÄ profesionÄ lo skolu absolventi (12% gadÄŤjumu) atrod darbu, piedaloties konkursos un atsaucoties sludinÄ jumiem. Tas, domÄ jams, skaidrojams ar to, ka augstskolu absolventi bieĹžÄ k ir kvalificÄ&#x201C;ti amatiem, par kuriem tiek izsludinÄ ti konkursi. Augstskolu absolventi arÄŤ divreiz bieĹžÄ k (13%) nekÄ profesionÄ lo skolu absolventi (6%) saĹ&#x2020;em tieĹĄus darba piedÄ vÄ jumus no darba devÄ&#x201C;ja, toties profesionÄ lo skolu beidzÄ&#x201C;ji divreiz bieĹžÄ k (10%) nekÄ augstskolu absolventi (5%) atrod darbu ar izglÄŤtÄŤbas iestÄ des starpniecÄŤbu. BĹŤtisks darba meklÄ&#x201C;ĹĄanas veids abu

105

3. JaunieĹĄu nodarbinÄ tÄŤba: iekÄźauĹĄanÄ s darba tirgĹŤ un darba karjera

tipu izglÄŤtÄŤbas iestÄ Ĺžu absolventiem ir arÄŤ kontaktÄ&#x201C;ĹĄanÄ s ar darba devÄ&#x201C;ju pÄ&#x201C;c savas iniciatÄŤvas (ĹĄo veidu izmantojuĹĄi 16% profesionÄ lo skolu absolventu un 11% augstskolu absolventu). Tikai neliela daÄźa (4%) visu absolventu ir atraduĹĄi pirmo darbu ar interneta palÄŤdzÄŤbu. 3.15. attÄ&#x201C;ls. PirmÄ s darbavietas atraĹĄanas veids (%)

#%(

! ! ! $ ! ! % #% !

' (! "& $"$ ! !

& "& ! & " %"

# % % $ % !

% !

$ ) ! % #% !

! * + $ $ $ % ! $

PiezÄŤme: visi, kas ir strÄ dÄ juĹĄi (n=4235). Avots: autoru aprÄ&#x201C;Äˇins (KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ, Rungule, Trapenciere, SeĹ&#x2020;kÄ ne, KoroÄźeva, Trapencieris u.c. 2007).

NepilnÄŤbas darba â&#x20AC;&#x201C; izglÄŤtÄŤbas tirgĹŤ!" IepriekĹĄÄ&#x201C;jÄ apakĹĄnodaÄźÄ novÄ&#x201C;rotÄ aizkavÄ&#x201C;tÄ iekÄźauĹĄanÄ s darba tirgĹŤ profesionÄ lo skolu audzÄ&#x201C;kĹ&#x2020;u vidĹŤ, kÄ arÄŤ atĹĄÄˇirÄŤbas darba uzsÄ kĹĄanas laikÄ daĹžÄ du specialitÄ ĹĄu absolventu vidĹŤ rada aizdomas par iespÄ&#x201C;jamÄ m darba â&#x20AC;&#x201C; izglÄŤtÄŤbas tirgus nepilnÄŤbÄ m: perfekta tirgus apstÄ kÄźos pieprasÄŤjums momentÄ ni lÄŤdzsvarotos ar piedÄ vÄ jumu. PaĹĄi par sevi iepriekĹĄ apskatÄŤtie dati tomÄ&#x201C;r vÄ&#x201C;l neliecina par ĹĄÄ du nepilnÄŤbu eksistenci, jo darba neuzsÄ kĹĄanu pÄ&#x201C;c mÄ cÄŤbu beigĹĄanas var radÄŤt arÄŤ studentu brÄŤva izvÄ&#x201C;le turpinÄ t mÄ cÄŤbas augstÄ kÄ lÄŤmenÄŤ un neiekÄźauties darba tirgĹŤ pirms maksimÄ lÄ darba tirgus potenciÄ la sasniegĹĄanas. Lai izpÄ&#x201C;tÄŤtu tieĹĄi absolventu grĹŤtÄŤbas atrast darbu, atĹĄÄˇirÄŤbÄ no izvÄ&#x201C;les to nedarÄŤt, ĹĄinÄŤ apakĹĄnodaÄźÄ mÄ&#x201C;s analizÄ&#x201C;jam iekÄźauĹĄanÄ s laiku darba tirgĹŤ tikai to absolventu vidĹŤ, kas pÄ&#x201C;c studiju beigĹĄanas nav uzreiz turpinÄ juĹĄi mÄ cÄŤbas nÄ kamajÄ lÄŤmenÄŤ vai 23

MÄ&#x201C;s ĹĄeit izmantojam nestandarta jÄ&#x201C;dzienu ÂŤdarba â&#x20AC;&#x201C; izglÄŤtÄŤbas tirgusÂť, lai uzsvÄ&#x201C;rtu darba tirgus piedÄ vÄ juma struktĹŤras atkarÄŤbu no izglÄŤtÄŤbas tirgus struktĹŤras. Darba tirgu varam uztvert kÄ cilvÄ&#x201C;kkapitÄ la izÄŤrÄ&#x201C;ĹĄanas tirgu, kurÄ piedÄ vÄ tais kapitÄ ls ir nevis viena homogÄ&#x201C;na prece, bet gan daĹžÄ das, konkrÄ&#x201C;tam pielietojumam specializÄ&#x201C;tas preces, un ĹĄo preÄ?u piedÄ vÄ juma struktĹŤru nosaka izglÄŤtÄŤbas tirgus piedÄ vÄ jums.

106

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

citā specialitātē, nemēģinot iekļauties darba tirgū. Jebkurš aizkavējums darba uzsākšanā šajā grupā liecina par darba – izglītības tirgus nepilnībām. Dati liecina, ka turpināt mācības, nemēģinot atrast darbu, ir izvēlējusies tikai neliela daļa augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu, attiecīgi 4% un 12%. Daļa no augstskolu un profesionālo skolu atšķirībām to absolventu darba uzsākšanas laikā patiešām ir skaidrojama ar atšķirīgu darba nemeklēšanas varbūtību: profesionālo skolu absolventi trīsreiz biežāk nekā augstskolu beidzēji izvēlas turpināt izglītību, nemeklējot darbu. Tomēr darbu nemeklējušo absolventu skaits abu tipu izglītības iestādēs ir pārāk mazs, lai izskaidrotu iepriekš novērotās lielās atšķirības darba atrašanas varbūtībā. Izslēdzot no analīzes darbu nemeklējušos, atšķirības darba atrašanas laikā augstskolu un profesionālo skolu, kā arī dažādu specialitāšu starpā saglabājas (kopējā aina saglabājas līdzīga 3.14. attēlā redzamajai, tāpēc konkrētus skaitļus šeit neminam). Tādējādi varam secināt, ka nepilnības Latvijas darba – izglītības tirgū patiešām pastāv. Lai precīzāk novērtētu šos traucējumus dažādos tirgus sektoros, mēs atsevišķi aplūkojam katras specialitātes studentu darba atrašanas ātrumu savā specialitātē un šīs specialitātes studentu darba atrašanas ātrumu profesijās, kas neatbilst studentu specialitātei. Grūtības atrast darbu savā profesijā var liecināt par piedāvājuma pārsvaru pār pieprasījumu attiecīgajā tirgus sektorā, bet grūtības atrast darbu citās profesijās – par attiecīgās specialitātes studentu cilvēkkapitāla augstu specializāciju konkrētam sektoram (nepiemērotību citiem darba tirgus sektoriem). Nevienu no šiem lielumiem precīzi izmērīt nav iespējams, taču mēs iegūstam aptuvenu novērtējumu, identificējot darba atrašanas ātrumu savā specialitātē – ar pirmā darba atrašanas ātrumu tiem absolventiem, kuru pirmais darbs ir viņu specialitātē (pētījuma (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007) autoru novērtējumā), bet darba atrašanas ātrumu citās specialitātēs ar pirmā darba atrašanas ātrumu tiem absolventiem, kuru pirmais darbs ir citā specialitātē.24 Mēs mērām darba atrašanas ātrumu kā varbūtību, ka darbs ir atrasts trīs mēnešu laikā. Rezultāti ir atspoguļoti 3.8. tabulā.25 Redzam, ka visu studiju jomu absolventiem, izņemot augstāko izglītību tiesību zinātnēs, darba atrašanas ātrums savā specialitātē ir lielāks nekā citā specialitātē. Tas nepārsteidz, ņemot vērā cilvēkkapitāla specializāciju konkrētai nozarei. Vislielākā starpība starp darba atrašanas ātrumu savā un citā specialitātē ir veselības aprūpes un sociālās labklājības sfērā. Domājams, tas skaidrojams gan ar augstu pieprasījumu pēc visu līmeņu veselības aprūpes speciālistiem, gan ar šīs jomas pārstāvju augsto specializācijas pakāpi. Tāpat redzam, ka profesionālo skolu absolventu darba atrašanas 24

Galvenais neprecizitātes iemesls šādai pieejai ir tas, ka absolventi, kuru pirmais darbs ir citā specialitātē, varētu vispirms būt meklējuši darbu savā specialitātē un otrādi. Tādējādi, pat ja pirmais darbs ir citā specialitātē, tā atrašanas laiku ietekmē arī darba tirgus apstākļi savā specialitātē. Otrs neprecizitātes avots slēpjas apstāklī, ka mēs apskatām tikai darbu atradušus absolventus, kā rezultātā iegūtais darba atrašanas ātruma novērtējums ir pārāk optimistisks. Kā minēts iepriekšējā zemsvītras piezīmē, tabulā redzamās varbūtības, visticamāk, pārvērtē darba atrašanas ātrumu, t.i., patiesā (beznosacījumu) varbūtība atrast darbu trīs mēnešu laikā ir būtiski zemāka. Tādēļ šīs tabulas informatīvā vērtība ir šo varbūtību relatīvajās vērtībās dažādu specialitāšu un izglītības iestāžu tipu starpā, bet ne to absolūtajās vērtībās.

107

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

ātrums būtiski atpaliek no augstskolu absolventu darba atrašanas ātruma. Interesanti, ka augstākās izglītības iestāžu absolventu darba atrašanas ātrums citās specialitātēs caurmērā mazāk atpaliek no darba atrašanas ātruma savā specialitātē salīdzinājumā ar profesionālās izglītības iestāžu absolventiem. Iespējams, tas skaidrojams ar augstākās izglītības lielāku elastību un plašāku pielietojumu salīdzinājumā ar profesionālo izglītību. Tiesību zinātņu gadījumā darbs citās specialitātēs tiek atrasts pat ātrāk nekā savā (šī atšķirība gan nav statistiski nozīmīga). Tas varētu liecināt gan par piesātinājumu tiesību zinātņu darba tirgū, gan par juridiskās izglītības augstu piemērojamību citām jomām. 3.8. tabula. Varbūtība, ka pirmais darbs ir atrasts trīs mēnešu laikā, atkarībā no tā atbilstības specialitātei

Humanitārās zinātnes un māksla Komerczinības un administrēšana Pakalpojumi Lauksaimniecība Ražošana un pārstrāde Inženierzinātnes un tehnoloģijas Dabaszinātnes, matemātikas un informācijas tehnoloģijas Arhitektūra un būvniecība Veselības aprūpe un sociālā labklājība Sociālās, cilvēkrīcības, informācijas un komunikācijas zinātnes Tiesību zinātne Izglītība, pedagogu un izglītības zinātnes Visi

Profesionālās skolas atbilst neatbilst starpība 0,67 0,61 0,06 0,81 0,66 0,15 0,85 0,74 0,11 * 0,77 * 0,87 0,78 0,08 0,86 0,75 0,11

atbilst 0,93 0,95 0,95 0,85 0,89 0,95

Augstskolas neatbilst starpība 0,90 0,03 0,85 0,10 0,95 0,00 * * * * 0,85 0,10

0,90

0,85

0,05

0,91

0,85

0,06

0,91 0,96

0,83 0,80

0,08 0,16

0,95 0,97

* 0,82

* 0,15

0,92

0,87

0,06

0,94 0,99 0,95

0,96 0,98 0,88

-0,02 0,01 0,07

0,87

0,75

0,12

Piezīme: respondenti, kuri pēc mācību iestādes beigšanas ir meklējuši un atraduši darbu un kuru pirmā darba atbilstību specialitātei ir iespējams noteikt (n=3616). Ar zvaigznītēm atzīmētajās šūnās bāze ir mazāka par n=10, tāpēc aprēķinu rezultāti zemās ticamības dēļ nav norādīti. Avots: autoru aprēķins (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007).

Novērotās atšķirības darba atrašanas ātrumā dažādās nozarēs un izglītības līmeņos principā var būt sekas divu veidu problēmām: funkcionālām nepilnībām (darba tirgus frikcijām) un strukturāliem trūkumiem (piedāvājuma struktūras neatbilstībai pieprasījumam). Darba tirgus frikcijas (no latīņu val. fricare – berzēt) ir ekonomikas ekvivalents berzei fizikā: tie ir traucējumi informācijas apmaiņā, kuru dēļ darba meklētāji nevar īsā laikā atrast piemērotas darba vietas, kaut arī ir šādu darba vietu tirgū ir pietiekami. Otrā veida problēma – darba tirgus piedāvājuma struktūras neatbilstība pieprasījumam – ir novērojama tad, kad darba tirgū ir gan vakantas darba vietas, gan cilvēki, kas meklē darbu, taču šīs vakances un darba meklētāji viens otram nav piemēroti: tas var notikt gan ģeogrāfisku faktoru dēļ (piemēram, Rīgā trūkst darbinieku, bet laukos – darba vietu), gan izglītības tematiskās struktūras dēļ (piemēram, trūkst ārstu, bet darba meklētājiem ir humanitāra izglītība). Pieejamie dati neļauj pilnīgi droši nošķirt abus šos iespējamos tirgus nepilnību veidus, tomēr domājams, ka noteicošās ir strukturālās problēmas. Ir grūti iedomāties mehānismu, kas radītu tik krasas atšķirības informācijas aprites kvalitātē nozaru un

108

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

izglītības līmeņu starpā. Daudz ticamāka ir versija, ka šīs atšķirības rada pieprasījuma pārsvars pār piedāvājumu tādos sektoros kā veselība un izglītība un piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu tādos sektoros kā humanitārās zinātnes un māksla. Mēs atgriezīsimies pie šīs hipotēzes nākamajās sadaļās, kurās pētīsim, cik izplatīta absolventu vidū ir nestrādāšana savā specialitātē. Šīs parādības izplatība palīdzēs mums novērtēt strukturālo tirgus defektu apjomu. Abu veidu tirgus traucējumiem ir atšķirīgi iespējamie risinājumi. Tirgus frikcijas var mazināt, uzlabojot informācijas apriti starp darba meklētājiem un darba devējiem. Strukturālas darba tirgus problēmas prasa ilgstošus un kompleksus risinājumus, iekļaujot darba tirgus pieprasīto izglītības nozaru stimulēšanu (izglītības tirgus piedāvājuma struktūras maiņu), trūkstošo profesiju popularizēšanu augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu abiturientu vidū (izglītības tirgus pieprasījuma struktūras maiņu), trīspusējās informācijas aprites uzlabošanu starp darba devējiem, izglītības iestādēm un abiturientiem, kā arī, iespējams, atsevišķu industriju attīstības veicināšanu (darba tirgus pieprasījuma struktūras maiņu).

Faktori, kas ietekmē iekļaušanās darba tirgū ātrumu Lai noteiktu faktorus, ka ietekmē to, cik veiksmīgi absolventi iekļaujas darba tirgū, tika izmantotas daudzfaktoru analīzes metodes. Pilnīgu analīzi, atsevišķi apskatot iekļaušanos darba tirgū studiju laikā un darba meklēšanas procesa efektivitāti pēc mācību iestādes beigšanas, var atrast pētījuma rezultātu publikācijā (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007). Šeit sniedzam īsu ieskatu kopainā, izmantojot loģistisko regresiju, kurā kā atkarīgais mainīgais izmantots indikators tam, vai absolvents ir iekļāvies darbaspēkā trīs mēnešu laikā pēc mācību iestādes beigšanas. Daudzfaktoru analīze apstiprina, ka būtiski faktori, kas ietekmē iekļaušanās ātrumu darba tirgū, ir izglītības tematiskā joma un izglītības iestādes tips, kā to redzējām mūsu līdzšinējā analīzē. Daudzfaktoru analīze parāda arī to, ka nozīmīgs ir ne tikai izglītības tips, bet arī izglītības līmenis viena izglītības iestādes tipa ietvaros: jo augstāks izglītības līmenis sasniegts, jo lielāka ir varbūtība iekļauties darba tirgū trīs mēnešu laikā kopš izglītības iestādes beigšanas. Novērojams arī, ka tiklab augstskolu, tā profesionālo skolu absolventu vidū vīriešiem ir augstāka varbūtība būt uzsākušiem darbu trīs mēnešu laikā kopš mācību iestādes beigšanas nekā sievietēm. Tā kā šis rezultāts iegūts daudzfaktoru regresijā, turot konstantus tādus absolventa izvēles faktorus kā studiju tematiskā joma, tas dod pamatu uzskatīt, ka darba tirgū pastāv dzimumu diskriminācija. Tās iemesli var būt gan atsevišķu darba devēju uzskats, ka sievietes ir mazāk spējīgas nekā vīrieši, gan arī darba devēju izvairīšanās no riska, ka darbā pieņemtas jaunas sievietes varētu tuvākajos gados doties bērnu kopšanas atvaļinājumos. Rīdziniekiem ir augstāka varbūtība būt uzsākušiem darbu trīs mēnešu laikā kopš izglītības iestādes beigšanas nekā citiem Latvijas iedzīvotājiem. Šis novērojams, visticamāk, skaidrojams ar mūsu valsts ģeogrāfiski nevienmērīgo ekonomiskās attīstības līmeni.

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

109

Vecums, kādā tiek beigta izglītības iestāde, augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventiem atstāj atšķirīgu iespaidu uz varbūtību iekļauties darba tirgū: kamēr augstskolu beidzējiem varbūtība ātri iekļauties darba tirgū pieaug līdz ar vecumu, profesionālo skolu beidzēju vidū varbūtība ātri uzsākt darbu ir lielāka tieši jaunākajiem absolventiem (jaunākiem par 20 gadiem).

Profesijas izvēle un darbs atbilstoši iegūtajai specialitātei Vienas no jauniešu būtiskākajām un sarežģītākajām izvēlēm ir izglītības ceļa izvēle un tai sekojošā profesijas izvēle. Šīm izvēlēm ir būtiska ietekme ne vien uz paša indivīda turpmāko dzīvi, bet arī uz sabiedrību kopumā. No indivīda viedokļa, neapdomīgi vai neprecīzas informācijas iespaidā izdarīta izglītības un profesijas izvēle var būtiski samazināt indivīda sagaidāmos ienākumus un dzīves kvalitāti visa turpmākā mūža gaitā. No sabiedrības viedokļa, indivīdu izvēļu neatbilstība darba tirgus pieprasījumam apdraud tirgus efektivitāti, radot tā saucamo strukturālo bezdarbu: darba tirgū ir gan neapmierināts pieprasījums, gan neizmantots piedāvājums, taču piedāvātā darbaspēka kvalifikācija un izglītība ir krasi atšķirīga no pieprasītā darbaspēka kvalifikācijas un izglītības (piemēram, trūkst medicīnas personāla, taču ir pārmērīgi daudz sociālo zinātņu speciālistu). Tādējādi indivīdu neadekvāta profesionālā izvēle var radīt būtiskus efektivitātes un produktivitātes zudumus makroekonomiskā līmenī, un valsts interesēs ir šos zudumus samazināt līdz minimumam. Tieši izmērīt darba – izglītības tirgus neefektivitāti ir grūti, bet izmērīt individuālu izvēļu novirzes no optimālajām no pašu indivīdu viedokļa – praktiski neiespējami. Tomēr abus šos rādītājus ir iespējams aptuveni novērtēt, novērojot, kāda daļa noteiktu specialitāti ieguvušo pēc studiju beigšanas izvēlas nestrādāt savā specialitātē. Pirmkārt, ja liela daļa absolventu neuzsāk darbu savā specialitātē, varam secināt, ka sabiedrības ieguldījumi šinī jomā specializētā cilvēkkapitālā pārsniedz sociāli optimālo līmeni. Otrkārt, ja indivīdi, kas ir izvēlējušies iegūt noteiktu specialitāti, vēlāk pieņem lēmumu šajā specialitātē nestrādāt, ir pamats domāt, ka viņu sākotnējā izvēle arī no individuālā viedokļa nav bijusi optimāla. Tādēļ šinī sadaļā izvērtēsim, cik izplatīta jauniešu vidū ir nestrādāšana iegūtajā specialitātē un kādi faktori to ietekmē. Visu šajā sadaļā izmantoto datu avots ir pētījums par augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālo darbību pēc mācību beigšanas (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007), ja vien nav norādīts citādi.

Situācijas novērtējums Pētījumi liecina, ka gandrīz 52% no visiem strādājošajiem Latvijā nav nodarbināti viņu iegūtajai izglītībai atbilstošās profesijās (Sloka 2006), kas norāda uz būtisku izglītības un darba tirgu koordinācijas trūkumu. Saprotams, ka lielā mērā šādu situāciju nosaka padomju laikā iegūtās izglītības neatbilstība

110

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

mūsdienu situācijai, tomēr arī neseno augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu beidzēju vidū darbs, kas nav atbilstošs iegūtajai specialitātei, nav retums. No 2002./2003. un 2004./2005. gada absolventiem dažus gadus pēc mācību beigšanas atbilstoši iegūtajai izglītībai strādāja 73% augstskolu absolventu un tikai 57% profesionālās izglītības iestāžu absolventu. 3.16. attēlā redzam, ka augstskolu absolventu vidū visbiežāk profesijai neatbilstoši strādā tie, kas specializējušies humanitārajās zinātnēs un mākslā (47% no strādājošajiem ar izglītību šajā nozarē), ražošanā un pārstrādē (41%), 26 inženierzinātnēs un tehnoloģijās (40%) un sociālajās zinātnēs (35%). Jāatzīmē, ka humanitārajā nozarē ir arī vislielākais vispār nestrādājošu absolventu skaits (18%). Atbilstoši profesijai visbiežāk strādā arhitektūras un būvniecības (90%), pedagogu un izglītības zinātņu (86%) un veselības aprūpes un sociālās labklājības (81%) nozaru absolventi. 3.16. attēls. Augstskolu beidzēju darba atbilstība izglītībai 1–3 gadus pēc studiju beigšanas (%) Arhitektūra un būvniecība

Pedagogu izglītība un izglītības zinātnes

94%

Veselības aprūpe un sociālā labklājība

92%

Komerczinības un administrēšana

96%

90%

Tiesību zinātne

91%

Lauksaimniecība

97%

Pakalpojumi

93%

91%

Dabaszinātnes, matemātika un IT Sociālās, cilvēkrīcības, informācijas un komunikācijas zinātnes Inženierzinātnes un tehnoloģijas

89%

Ražošana un pārstrāde

96%

90%

Humanitārās zinātnes un māksla Vidēji visi

82% 73

91% 100

Bāze: augstskolu absolventi, kuri šobrīd strādā (n=2280, 50% no visiem)

Piezīme: attēlā redzams, cik procentiem konkrētās izglītības tematiskās jomas absolventu darbs aptaujas laikā (1–3 gadus pēc izglītības iestādes beigšanas) atbilst izglītībai (pētnieku vērtējums). Avots: Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007.

3.17. attēls atklāj situāciju profesionālās izglītības iestāžu absolventu vidū. Šeit katastrofāla aina paveras lauksaimniecības jomā: mazāk nekā divas trešdaļas (64%) šīs jomas speciālistu vienu – trīs gadus pēc mācību beigšanas strādā jebkādu darbu, un gandrīz trīs ceturtdaļas (71%) no tiem, kuri strādā, 26

Kopējais ražošanas un pārstrādes jomas absolventu skaits izlasē ir zems (N=22), tādēļ šim novērojumam ir augsts statistiskās nenoteiktības līmenis. Aprēķini liecina, ka nelielas izmaiņas atbilstības novērtēšanas kritērijos var pazemināt ražošanas un pārstrādes jomas neatbilstības rādītāju līdz pat 28%.

111

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

nestrādā savā specialitātē. Tātad savā specialitātē strādā mazāk nekā piektdaļa visu lauksaimniecisku profesionālo izglītību ieguvušo (19%). Vairāk nekā puse strādājošo izvēlas nestrādāt savā specialitātē arī starp tiem profesionālo skolu absolventiem, kas specializējušies ražošanā un pārstrādē (56%), pakalpojumu jomā (53%) un dabaszinātnēs un informācijas tehnoloģijās (52%). Atbilstoši izglītībai no profesionālās izglītības iestāžu absolventiem visbiežāk strādā veselības un sociālās labklājības (89%) un arhitektūras un būvniecības (72%) speciālisti. Augstskolu absolventu situācija norāda uz mērenu profesijas izvēles neefektivitāti, kas galvenokārt koncentrēta nelielā skaitā nozaru, turpretī profesionālo mācību iestāžu absolventu situācija ir nepārprotami kritiska. Atšķirībā no augstskolām, kuru piedāvāto izglītību var uztvert arī kā «izglītību izglītības dēļ», kā personības pilnveidošanas vai intelektuāla baudījuma gūšanas veidu, profesionālās izglītības iestādes pastāv viena vienīga mērķa dēļ: lai sagatavotu audzēkņus darbam konkrētā profesijā. Ja daudzās nozarēs ievērojami vairāk nekā puse audzēkņu pēc šādas izglītības iegūšanas nespēj vai nevēlas pielietot to attiecīgajā specialitātē, darba – izglītības tirgus nenoliedzami darbojas neefektīvi. Šie novērojumi saskan ar iepriekšējā sadaļā konstatēto: kamēr augstākās izglītības sektors darba tirgū darbojas ar nelielām novirzēm no efektivitātes, profesionālās izglītības sektors ir būtiski defektīvs: atsevišķās nozarēs būtiskai daļai absolventu nākas vairākus mēnešus gaidīt piemērotas darba iespējas, un bieži vien absolventi izšķiras par pāriešanu uz darbu citā nozarē, neskatoties uz tādējādi zaudēto iespēju iegūt atdevi no specializētā cilvēkkapitāla. 3.17. attēls. Profesionālās izglītības iestāžu absolventu darba atbilstība izglītībai 1–3 gadus pēc izglītības iestādes beigšanas (%) Veselības aprūpe un sociālā labklājība

91%

Arhitektūra un būvniecība

84%

Inženierzinātnes un tehnoloģijas

80%

Humanitārās zinātnes un māksla

69%

Komerczinības un administrēšana

71%

Dabaszinātnes, matemātika un IT

76%

Pakalpojumi

68%

Ražošana un pārstrāde

74%

Lauksaimniecība

64%

Vidēji

57 0

76% 80

100

Bāze: profesionālo mācību iestāžu absolventi, kuri šobrīd strādā (n=1568, 35% no visiem)

Izvēle strādāt vai nestrādāt savā profesijā nevienā grupā nav atkarīga no indivīda dzimuma vai etniskās piederības, taču augstskolu absolventu vidū pastāv

112

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

statistiski nozīmīga saistība starp mācību valodu un profesijas izvēli: krievu valodā studējušie savā specialitātē izvēlas strādāt būtiski retāk (54%) nekā latviešu valodā studējušie (75%). Šī atšķirība saglabājas statistiski nozīmīga arī daudzfaktoru loģistiskajā regresijā, kurā iekļauta arī studiju nozare, tāpēc šī atšķirība nav izskaidrojama tikai ar atšķirīgu specializāciju latviešu un krievu valodā organizēto programmu starpā. Profesionālo skolu audzēkņu vidū studiju valodai būtiskas ietekmes nav. Profesionālās izglītības iestāžu absolventi strādāt savai izglītībai atbilstošā profesijā Rīgā izvēlas biežāk nekā citās pilsētās un visās pilsētās biežāk nekā lauku rajonos. Arī šī sakarība saglabājas statistiski nozīmīga daudzfaktoru regresijā, tātad tā nav izskaidrojama tikai ar specialitāšu atšķirībām dažādās apdzīvotās vietās. Domājams, ka pilsētu un lauku atšķirības izglītībai atbilstošas profesijas izvēlē ir skaidrojamas ar to, ka pilsētās, it īpaši Rīgā, ir labāk attīstīts darba tirgus ar lielāku pieprasīto profesiju dažādību.

Izglītībai neatbilstoša darba izvēles iemesli Izglītībai neatbilstošu darba izvēli var radīt gan nespēja atrast darbu savā specialitātē (ko izraisa vai nu piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu, vai arī tirgus frikcijas – sk. iepriekšējo nodaļu), gan arī labprātīga izvēle darbu savā profesijā nemeklēt. Dati liecina, ka šobrīd Latvijā noteicošs ir otrais iemesls: būtiskāka par grūtībām atrast darbu savā specialitātē ir zema motivācija to darīt: vairumam absolventu, kas noteikti vēlas strādāt savā specialitātē, tas arī izdodas, turklāt lielākajā daļā gadījumu nepieciešamais darba meklēšanas laiks ir ne ilgāks kā trīs mēneši. No augstskolu beidzējiem, kas noteikti vēlējās atrast darbu savā specialitātē, 82% šādu darbu arī atrada (3.18. attēls), turpretī no tiem, kam bija vienalga, kādu darbu strādāt, savā specialitātē darbu uzsāka tikai 37%.27 Profesionālo skolu absolventu vidū bija vērojama līdzīga aina. Vienīgās izglītības programmu grupas, kurās atbilstošu darbu atrada mazāk nekā 70% absolventu, kas to noteikti gribēja, bija profesionālo skolu programmas lauksaimniecībā (55%) un komerczinībās (69%). Turklāt, kā liecina iepriekšējā nodaļā apkopotie rezultāti, absolventi, kas atrod darbu savā specialitātē, to parasti izdara diezgan ātri: 95% no visiem augstskolu absolventiem (un 87% no profesionālo skolu absolventiem), kuru pirmais darbs bija viņu specialitātē, šo darbu atrada triju mēnešu laikā kopš augstskolas beigšanas (lielākā daļa sāka strādāt šajā darbā jau studiju laikā). 3.8. tabulā redzam, ka atsevišķās specialitātēs tirgus defekti ir ievērojami lielāki nekā citās. No augstskolu absolventiem, kas vēlas strādāt savā specialitātē, visgrūtāk darbu 27

Šie skaitļi iegūti, izmantojot profesijas atbilstības objektīvu novērtējumu pēc profesiju klasifikatora. Pašu absolventu subjektīvajā vērtējumā izglītībai vismaz daļēji atbilstošu darbu atrada vēl lielāka daļa (96%) no tiem respondentiem, kas noteikti gribēja iegūt darbu savā specialitātē. Tomēr jāņem vērā, ka šie dati nav pilnībā uzticami, jo respondentu vēlmi atrast darbu savā nozarē mēs varam novērtēt tikai pēc viņu atbildēm pēc darba meklējumu procesa, un domājams, ka respondenti, kam nav izdevies atrast atbilstošu darbu, bieži vien neatzīst, ka patiesībā to vēlējušies.

113

3. JaunieĹĄu nodarbinÄ tÄŤba: iekÄźauĹĄanÄ s darba tirgĹŤ un darba karjera

atrast ir lauksaimniekiem (tikai 70% no piemÄ&#x201C;rotu darbu atraduĹĄajiem lauksaimniekiem ĹĄo darbu ir atraduĹĄi trÄŤs mÄ&#x201C;neĹĄu laikÄ ), bet no profesionÄ lo skolu absolventiem darba meklÄ&#x201C;jumi savÄ nozarÄ&#x201C; visgrĹŤtÄ k sokas humanitÄ ro zinÄ tĹ&#x2020;u un mÄ kslas programmu beidzÄ&#x201C;jiem. 3.18. attÄ&#x201C;ls. PrasÄŤbu pret darbu saistÄŤba ar darba, kas iegĹŤts pÄ&#x201C;c augstskolas beigĹĄanas vai mÄ cÄŤbu laikÄ , atbilstÄŤbu izglÄŤtÄŤbai (%)

- / % % - / % %

# "$ $ # #

" # ! ! %

" % # $ $ % ! # # & " ( # ' # %

! #/ + ! ! " ) , " .*

PiezÄŤme. JautÄ juma formulÄ&#x201C;jums: ÂŤKÄ das pÄ&#x201C;c izglÄŤtÄŤbas iestÄ des beigĹĄanas bija JĹŤsu prasÄŤbas pret darbu atbilstoĹĄi iegĹŤtajai kvalifikÄ cijai?Âť Avots: KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ, Rungule, SeĹ&#x2020;kÄ ne, Trapenciere, KoroÄźeva, Trapencieris u.c. 2007.

NestrÄ dÄ ĹĄana savÄ specialitÄ tÄ&#x201C; tÄ tad parasti ir galvenokÄ rt brÄŤvas izvÄ&#x201C;les, motivÄ cijas jautÄ jums, kuram tikai atseviĹĄÄˇÄ s nozarÄ&#x201C;s kÄ papildu faktors pievienojas vÄ&#x201C;rÄ Ĺ&#x2020;emamas meklÄ&#x201C;ĹĄanas izmaksas (meklÄ&#x201C;jot zaudÄ&#x201C;tÄ laika izdevÄŤbas cena). Kas ir ĹĄÄŤs zemÄ s motivÄ cijas pamatÄ ? Kas liek absolventiem izvÄ&#x201C;lÄ&#x201C;ties ar savu izglÄŤtÄŤbu nesaistÄŤtu profesiju? Lai atbildÄ&#x201C;tu uz ĹĄo jautÄ jumu, absolventu profesionÄ lo ceÄźu pÄ&#x201C;tÄŤjumÄ (KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ, Rungule, SeĹ&#x2020;kÄ ne, Trapenciere, KoroÄźeva, Trapencieris u.c. 2007) tika izmantoti divi avoti â&#x20AC;&#x201C; paĹĄu aptaujÄ to absolventu atbildes uz jautÄ jumu par iemesliem, kas ietekmÄ&#x201C;juĹĄi viĹ&#x2020;u profesijas izvÄ&#x201C;li, un daudzfaktoru regresijas modelis, kurÄ tiek tieĹĄi identificÄ&#x201C;ti faktori, kas ietekmÄ&#x201C; ĹĄo izvÄ&#x201C;li. RunÄ jot par izglÄŤtÄŤbai neatbilstoĹĄu profesijas izvÄ&#x201C;li, aptaujÄ tie jaunieĹĄu pÄ rsvarÄ norÄ da uz pieprasÄŤjuma puses problÄ&#x201C;mÄ m kÄ ĹĄÄ das izvÄ&#x201C;les galvenajiem izraisÄŤtÄ jiem. VadoĹĄais no pieprasÄŤjuma puses faktoriem, kas liek jaunieĹĄiem izvÄ&#x201C;lÄ&#x201C;ties izglÄŤtÄŤbai neatbilstoĹĄu darbu, ir zemais atalgojums (to minÄ&#x201C;juĹĄi 29% savÄ specialitÄ tÄ&#x201C; nestrÄ dÄ joĹĄo augstskolu absolventu un 30% profesionÄ lo skolu absolventu), kam seko labÄ kas karjeras iespÄ&#x201C;jas citÄ profesijÄ un nespÄ&#x201C;ja atrast piemÄ&#x201C;rotu darbu LatvijÄ . No savÄ specialitÄ tÄ&#x201C; nestrÄ dÄ joĹĄajiem augstskolu absolventiem zemu atalgojumu kÄ ĹĄÄŤ soÄźa cÄ&#x201C;loni visbieĹžÄ k min izglÄŤtÄŤbas zinÄ tnÄ&#x201C; (41%), humanitÄ rajÄ s zinÄ tnÄ&#x201C;s un mÄ kslÄ (43%), kÄ arÄŤ pakalpojumu jomÄ studÄ&#x201C;juĹĄie (42%). ProfesionÄ lo skolu absolventu vidĹŤ ĹĄo iemeslu visbieĹžÄ k minÄ&#x201C;juĹĄi tie, kas apguvuĹĄi raĹžoĹĄanu un pÄ rstrÄ di (39%), inĹženierzinÄ tnes un tehnoloÄŁijas (33%) un pakalpojumus (32%).

114

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

ArÄŤ daudzfaktoru loÄŁistiskÄ s regresijas rezultÄ ti norÄ da uz zemu atalgojumu kÄ vienu no bĹŤtiskÄ kajiem faktoriem, kas ietekmÄ&#x201C; izvÄ&#x201C;li nestrÄ dÄ t savÄ profesijÄ Regresiju analÄŤze liecina, ka varbĹŤtÄŤba strÄ dÄ t savÄ specialitÄ tÄ&#x201C; daudz augstÄ ka ir specialitÄ tÄ&#x201C;s, kurÄ s tiek piedÄ vÄ ts augstÄ ks vidÄ&#x201C;jais atalgojums, turklÄ t lielÄ kÄ daÄźa no atĹĄÄˇirÄŤbÄ m specialitÄ ĹĄu starpÄ , ko novÄ&#x201C;rojÄ m 3.16. un 3.17. attÄ&#x201C;lÄ , ir izskaidrojama tieĹĄi ar atĹĄÄˇirÄŤbÄ m sagaidÄ majÄ atalgojumÄ . NÄ kamajÄ apakĹĄnodaÄźÄ mÄ&#x201C;s atgriezÄŤsimies pie darba tirgus struktĹŤras ÄŤpatnÄŤbÄ m, kas varÄ&#x201C;tu padarÄŤt virkni profesiju nepievilcÄŤgu pat attiecÄŤgajÄ nozarÄ&#x201C; izglÄŤtÄŤbu ieguvuĹĄo studentu acÄŤs. TaÄ?u neatkarÄŤgi no iemesliem, kuru dÄ&#x201C;Äź absolventi izvÄ&#x201C;las nestrÄ dÄ t savÄ specialitÄ tÄ&#x201C;, aktuÄ ls paliek jautÄ jums, kÄ dÄ&#x201C;Äź ĹĄie jaunieĹĄi vispÄ r izvÄ&#x201C;lÄ&#x201C;jÄ s apgĹŤt attiecÄŤgo specialitÄ ti. AptaujÄ to absolventu studiju laikÄ netika piedzÄŤvotas radikÄ las darba tirgus apstÄ kÄźu izmaiĹ&#x2020;as (atalgojums bija zems jau tad, kad ĹĄie respondenti uzsÄ ka studijas), tÄ dÄ&#x201C;Äź vienÄŤgais racionÄ lais izskaidrojums profesijas izvÄ&#x201C;les maiĹ&#x2020;ai studiju gaitÄ ir nepietiekama informÄ cija, izdarot sÄ kotnÄ&#x201C;jo izvÄ&#x201C;li. Aptaujas dati lielÄ mÄ&#x201C;rÄ atbalsta ĹĄo hipotÄ&#x201C;zi.28 PirmkÄ rt, tikai 42% visu augstskolu absolventu un 30% profesionÄ lo skolu absolventu uzskata, ka, iestÄ joties studiju programmÄ , viĹ&#x2020;iem bija pilnÄŤgi pietiekama informÄ cija par nodarbinÄ tÄŤbas iespÄ&#x201C;jÄ m konkrÄ&#x201C;tajÄ jomÄ . OtrkÄ rt, tie, kas uzskata, ka ir saĹ&#x2020;Ä&#x201C;muĹĄi kvalitatÄŤvÄ ku sÄ kotnÄ&#x201C;jo informÄ ciju, daudz bieĹžÄ k izvÄ&#x201C;las strÄ dÄ t savÄ specialitÄ tÄ&#x201C; nekÄ tie, kas uzskata, ka saĹ&#x2020;Ä&#x201C;muĹĄi nepilnÄŤgÄ ku informÄ ciju (3.19. attÄ&#x201C;ls). TÄ tad nepilnÄŤga sÄ kotnÄ&#x201C;jÄ informÄ cija par darba tirgu ir bĹŤtisks faktors, kas palielina nepareizas specialitÄ tes izvÄ&#x201C;les risku. 3.19. attÄ&#x201C;ls. InformÄ&#x201C;tÄŤbas par nodarbinÄ tÄŤbas iespÄ&#x201C;jÄ m izvÄ&#x201C;lÄ&#x201C;tajÄ jomÄ saistÄŤba ar darba, kas iegĹŤts pÄ&#x201C;c augstskolas beigĹĄanas vai studiju laikÄ , atbilstÄŤbu izglÄŤtÄŤbai (%)

'( ' ( '

) (

& $ ) ( ( ) '( * ! % # * ( "

PiezÄŤme. JautÄ juma formulÄ&#x201C;jums: ÂŤVai, izvÄ&#x201C;loties izglÄŤtÄŤbas programmu, Jums bija pietiekami daudz informÄ cijas par absolventu nodarbinÄ tÄŤbas iespÄ&#x201C;jÄ m ĹĄajÄ jomÄ ?Âť

Ĺ eit gan jÄ Ĺ&#x2020;em vÄ&#x201C;rÄ , ka informÄ cijas kvalitÄ ti mÄ&#x201C;s varam izmÄ&#x201C;rÄŤt tikai paĹĄu audzÄ&#x201C;kĹ&#x2020;u vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jumÄ no tagadnes viedokÄźa, tÄ dÄ&#x201C;Äź ir sagaidÄ ms, ka tie jaunieĹĄi, kas savu izvÄ&#x201C;li pÄ&#x201C;c skolas beigĹĄanas ir mainÄŤjuĹĄi, bieĹžÄ k uzskatÄŤs, ka sÄ kotnÄ&#x201C;jÄ informÄ cija ir bijusi nepilnÄŤga, pat ja tÄ nav taisnÄŤba.

115

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

Tirgus faktori, kas izraisa darba – izglītības tirgus defektus Iepriekšējā sadaļā apskatījām faktorus, kas nosaka individuālo izvēli nestrādāt savā profesijā. Noskaidrojām, ka nestrādāšanu savā specialitātē pamatā izraisa zema motivācija meklēt darbu savā nozarē un ka grūtībām atrast šādu darbu lielākajā daļā specialitāšu ir sekundāra nozīme. Zemu motivāciju strādāt konkrētās specialitātēs savukārt izraisa darba tirgus pieprasījuma puses faktori, no kuriem vissvarīgākais ir zems atalgojums. Nepilnīgas informācijas aprites dēļ atsevišķās specialitātēs valdošais nepievilcīgais darba tirgus pieprasījums nevis samazina studentu skaitu attiecīgajās specialitātēs, bet gan noved pie tā, ka jaunieši iegūst izglītību šajās specialitātēs, taču pēc tam izvēlas tajās nestrādāt. Tādējādi tirgū novēroto darba neatbilstību izglītībai izraisa nepievilcīga darba tirgus pieprasījuma un nepietiekamas sākotnējās informācijas kombinācija. Pieprasījuma puses problēmām kā pastiprinošs faktors var pievienoties arī tirgus frikcijas. Lai tuvāk izpētītu šī darba tirgus kropļojumu rašanās mehānisma pirmo daļu (pieprasījuma puses problēmas un tirgus frikcijas), mēs novērtējam visas studiju tematiskās jomas augstskolās un profesionālajās skolās divās dimensijās: pēc sagaidāmā atalgojuma tiem jaunajiem attiecīgās jomas speciālistiem, kas izvēlas strādāt savā specialitātē, un pēc piemērota darba atrašanas ātruma attiecīgās jomas absolventiem (kas, tāpat kā iepriekšējā nodaļā, tiek mērīts kā varbūtība, ka attiecīgajā jomā izglītots absolvents, kura pirmais darbs ir atbilstošajā jomā, šo darbu ir atradis trīs mēnešu laikā). Iepriekš minētie argumenti dod pamatu hipotēzei, ka varbūtību strādāt atbilstoši specialitātei palielina augsts atalgojums, kā arī iespēja vieglāk atrast darbu specialitātē (augsts darba atrašanas ātrums). 3.20. attēls. Izglītības tematisko jomu sadalījums pēc šo jomu absolventu vidējās algas un darba atrašanas ātruma savā specialitātē

Vidējā alga (Ls)

600 500 400 300 200 0,7

0,8 0,9 1 Darba atrašanas ātrums (varbūtība atrast trīs mēnešos) Augstskolas

IZGL: Izglītība un pedagoģija HUM: Humanitārās zinātnes un māksla DAB: Dabaszinātnes, matemātika un IT LAU: Lauksaimniecība VES: Veselības aprūpe un sociālā labklājība PAK: Pakalpojumi KOM: Komerczinības un administrēšana TIES: Tiesību zinātne TEH: Inženierzinātnes un tehnoloģijas PROD: Ražošana un pārstrāde ARH: Arhitektūra un būvniecība SOC: Sociālās zinātnes

Profesionālās skolas

Avots: autoru aprēķins no pētījuma (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007) datiem. Bāze: absolventi, kuri pirmo darbu atraduši savā specialitātē (n=2614). Darba atrašanas ātrums mērīts kā varbūtība, ka pirmais darbs ir atrasts trīs mēnešu laikā.

Visu izglītības tematisko jomu sadalījums minētajās divās dimensijās atspoguļots 3.20. attēlā. Attēlā ir novērojamas vairākas specialitāšu grupas. Vissmagākā situācija ir humanitāro zinātņu un mākslas nozarē vidējās profesionālās izglītības

116

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

programmÄ s, kuru raksturo gan zems atalgojums, gan Ä rkÄ rtÄŤgi zems darba atraĹĄanas Ä trums. LÄŤdzÄŤga situÄ cija ir arÄŤ ar profesionÄ lo skolu programmÄ m komerczinÄŤbÄ s. VidÄ&#x201C;js darba atraĹĄanas Ä trums, bet Äźoti zems atalgojums ir vÄ&#x201C;rojams lauksaimniecÄŤbas programmÄ s (gan profesionÄ lÄ s, gan augstÄ kÄ s izglÄŤtÄŤbas iestÄ dÄ&#x201C;s) un profesionÄ lo izglÄŤtÄŤbas iestÄ Ĺžu pakalpojumu jomas programmÄ s. VidÄ&#x201C;js darba atraĹĄanas Ä trums un samÄ&#x201C;rÄ zems atalgojums raksturÄŤgs profesionÄ lo skolu programmÄ m raĹžoĹĄanÄ un pÄ rstrÄ dÄ&#x201C;, kÄ arÄŤ tehnoloÄŁijÄ s un dabaszinÄ tnÄ&#x201C;s. Augsts darba atraĹĄanas Ä trums, bet zems atalgojums novÄ&#x201C;rojams veselÄŤbas (gan profesionÄ lo, gan augstÄ ko izglÄŤtÄŤbas iestÄ Ĺžu) un izglÄŤtÄŤbas jomas programmÄ s, kÄ arÄŤ augstÄ kÄ s izglÄŤtÄŤbas humanitÄ ro zinÄ tĹ&#x2020;u un mÄ kslas programmÄ s. VislabÄ kÄ situÄ cija ir augstÄ kÄ s izglÄŤtÄŤbas programmÄ s tiesÄŤbu zinÄ tnÄ&#x201C; un arhitektĹŤrÄ , kuras raksturo augsts darba atraĹĄanas Ä trums un augsts atalgojums. PÄ rÄ&#x201C;jÄ s jomas raksturo augsts vai vidÄ&#x201C;ji augsts darba atraĹĄanas Ä trums un vidÄ&#x201C;ja alga. Ĺ ajÄ vidÄ&#x201C;jÄ grupÄ profesionÄ lÄ s izglÄŤtÄŤbas programmas atĹĄÄˇiras no augstÄ kÄ s izglÄŤtÄŤbas programmÄ m galvenokÄ rt ar lÄ&#x201C;nÄ ku darba atraĹĄanu, ko lielÄ mÄ&#x201C;rÄ var skaidrot ar faktu, ka augstÄ kÄ s izglÄŤtÄŤbas iestÄ Ĺžu audzÄ&#x201C;kĹ&#x2020;i bieĹžÄ k uzsÄ k darbu jau studiju laikÄ .

3.21. attÄ&#x201C;ls. IzglÄŤtÄŤbas tematisko jomu sadalÄŤjums pÄ&#x201C;c varbĹŤtÄŤbas strÄ dÄ t savÄ specialitÄ tÄ&#x201C; un absolventu vidÄ&#x201C;jÄ s algas savÄ specialitÄ tÄ&#x201C; &! #%

'" !

% %$ #%

IZGL: IzglÄŤtÄŤba un pedagoÄŁija HUM: HumanitÄ rÄ s zinÄ tnes un mÄ ksla DAB: DabaszinÄ tnes, matemÄ tika un IT LAU: LauksaimniecÄŤba VES: VeselÄŤbas aprĹŤpe un sociÄ lÄ labklÄ jÄŤba PAK: Pakalpojumi KOM: KomerczinÄŤbas un administrÄ&#x201C;ĹĄana TIES: TiesÄŤbu zinÄ tne TEH: InĹženierzinÄ tnes un tehnoloÄŁijas PROD: RaĹžoĹĄana un pÄ rstrÄ de ARH: ArhitektĹŤra un bĹŤvniecÄŤba SOC: SociÄ lÄ s zinÄ tnes ! " $

Avots: autoru aprÄ&#x201C;Äˇins no pÄ&#x201C;tÄŤjuma (KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ, Rungule, SeĹ&#x2020;kÄ ne, Trapenciere, KoroÄźeva, Trapencieris u.c. 2007) datiem. Regresijas taisnÄ&#x201C; nav iekÄźautas veselÄŤbas un izglÄŤtÄŤbas programmas, kÄ arÄŤ augstskolu lauksaimniecÄŤbas programmas.

IzglÄŤtÄŤbas tematisko jomu sadalÄŤjums pÄ&#x201C;c varbĹŤtÄŤbas strÄ dÄ t savÄ specialitÄ tÄ&#x201C; un absolventu vidÄ&#x201C;jÄ s algas savÄ specialitÄ tÄ&#x201C; atspoguÄźots 3.21. attÄ&#x201C;lÄ . Redzam, ka visumÄ augstÄ ka sagaidÄ mÄ darba alga patieĹĄÄ m palielina varbĹŤtÄŤbu strÄ dÄ t attiecÄŤgajÄ specialitÄ tÄ&#x201C; (attÄ&#x201C;lotÄ s regresijas taisnes koeficients vidÄ&#x201C;jai algai ir statistiski nozÄŤmÄŤgs 99,9% lÄŤmenÄŤ), kÄ to jau varÄ&#x201C;jÄ m sagaidÄŤt no iepriekĹĄ minÄ&#x201C;tajiem novÄ&#x201C;rojumiem. TomÄ&#x201C;r pastÄ v arÄŤ daĹži bĹŤtiski izĹ&#x2020;Ä&#x201C;mumi. No vienas puses, ir daĹžas izglÄŤtÄŤbas tematiskÄ s jomas, kurÄ s izglÄŤtojuĹĄies jaunieĹĄi izvÄ&#x201C;las strÄ dÄ t savai izglÄŤtÄŤbai atbilstoĹĄu darbu daudz bieĹžÄ k, nekÄ to varÄ&#x201C;tu paredzÄ&#x201C;t, vadoties tikai no attiecÄŤgajÄ s specialitÄ tÄ&#x201C;s piedÄ vÄ tÄ vidÄ&#x201C;jÄ atalgojuma. Ĺ ÄŤs nozares ir izglÄŤtÄŤbas zinÄ tnes un pedagoÄŁija (augstskolu absolventiem), veselÄŤbas

117

3. JaunieĹĄu nodarbinÄ tÄŤba: iekÄźauĹĄanÄ s darba tirgĹŤ un darba karjera

aprĹŤpe un sociÄ lÄ labklÄ jÄŤba (augstskolu un profesionÄ lo skolu absolventiem), kÄ arÄŤ lauksaimniecÄŤba (augstskolu absolventiem). Viens no iespÄ&#x201C;jamajiem izskaidrojumiem (attiecÄŤbÄ uz veselÄŤbas jomu) ir ievÄ&#x201C;rojami vieglÄ kÄ darba atraĹĄana attiecÄŤgajÄ s nozarÄ&#x201C;s (sk. tÄ lÄ k), taÄ?u domÄ jams, ka darbojas arÄŤ citi mehÄ nismi: lielÄ ks entuziasms par savu specialitÄ ti, kÄ arÄŤ lielÄ ks specializÄ&#x201C;tu un citÄ m jomÄ m grĹŤti piemÄ&#x201C;rojamu zinÄ ĹĄanu ÄŤpatsvars (ÄŤpaĹĄi veselÄŤbas profesiju gadÄŤjumÄ ). No otras puses, tiesÄŤbu zinÄ tĹ&#x2020;u augstskolu absolventi bieĹžÄ k, nekÄ varÄ&#x201C;tu paredzÄ&#x201C;t pÄ&#x201C;c vidÄ&#x201C;jÄ atalgojuma, izvÄ&#x201C;las strÄ dÄ t profesijÄ s, kas nav saistÄŤtas ar iegĹŤto izglÄŤtÄŤbu. Tas varÄ&#x201C;tu bĹŤt saistÄŤts ar lielÄ ku atalgojuma izkliedi ĹĄajÄ s profesijÄ s: augstÄ k atalgoto darba vietu skaits ĹĄajÄ nozarÄ&#x201C;s ir ierobeĹžots, un tiem, kam neizdotas iegĹŤt kÄ du no ĹĄiem labÄ k atalgotajiem amatiem, sagaidÄ mÄ peÄźĹ&#x2020;a ir daudz zemÄ ka. Absolventu darba atraĹĄanas Ä truma saistÄŤbu ar varbĹŤtÄŤbu strÄ dÄ t savÄ specialitÄ tÄ&#x201C; ilustrÄ&#x201C; 3.22. attÄ&#x201C;ls. KopumÄ apstiprinÄ s pieĹ&#x2020;Ä&#x201C;mums, ka iespÄ&#x201C;ja vieglÄ k atrast darbu savÄ specialitÄ tÄ&#x201C; palielina varbĹŤtÄŤbu strÄ dÄ t ĹĄajÄ specialitÄ tÄ&#x201C; (regresijas koeficients ir statistiski nozÄŤmÄŤgs 99,2% lÄŤmenÄŤ). Jomas, kas nepakÄźaujas ĹĄai vispÄ rÄ&#x201C;jai sakarÄŤbai, ir profesionÄ lo skolu lauksaimniecÄŤbas un (mazÄ kÄ mÄ&#x201C;rÄ ) profesionÄ lo skolu dabaszinÄ tĹ&#x2020;u joma, kÄ arÄŤ augstskolu humanitÄ ro zinÄŤbu joma. VisÄ s ĹĄajÄ s jomÄ s varbĹŤtÄŤba strÄ dÄ t savÄ specialitÄ tÄ&#x201C; ir bĹŤtiski zemÄ ka, nekÄ varÄ&#x201C;tu sagaidÄŤt no darba atraĹĄanas iespÄ&#x201C;jÄ m. TaÄ?u ĹĄis novÄ&#x201C;rojums nepÄ rsteidz 3.21. attÄ&#x201C;la un iepriekĹĄÄ&#x201C;jÄ apakĹĄnodaÄźÄ veiktÄ s analÄŤzes kontekstÄ : visÄ s 3.22. attÄ&#x201C;la ÂŤizĹ&#x2020;Ä&#x201C;mumuÂť jomÄ s ir zems sagaidÄ mais atalgojums. TÄ dÄ&#x201C;jÄ di, lai gan darbu ĹĄajÄ s specialitÄ tÄ&#x201C;s atrast ir viegli, absolventu motivÄ cija strÄ dÄ t ĹĄajÄ s specialitÄ tÄ&#x201C;s ir zema.

$ ! $'

3.22. attÄ&#x201C;ls. IzglÄŤtÄŤbas tematisko jomu sadalÄŤjums pÄ&#x201C;c varbĹŤtÄŤbas strÄ dÄ t savÄ specialitÄ tÄ&#x201C; un absolventu darba atraĹĄanas Ä truma savÄ specialitÄ tÄ&#x201C;

# & '

" $ ' & '

# $% $

Avots: autoru aprÄ&#x201C;Äˇins no pÄ&#x201C;tÄŤjuma (KrĹŤmiĹ&#x2020;ĹĄ, Rungule, SeĹ&#x2020;kÄ ne, Trapenciere, KoroÄźeva, Trapencieris u.c. 2007) datiem. Darba atraĹĄanas Ä trums mÄ&#x201C;rÄŤts kÄ varbĹŤtÄŤba, ka pirmais darbs ir atrasts trÄŤs mÄ&#x201C;neĹĄu laikÄ . Regresijas taisnÄ&#x201C; nav iekÄźautas profesionÄ lo skolu lauksaimniecÄŤbas un augstskolu humanitÄ ro zinÄŤbu programmas.

Redzam, ka tirgus apstÄ kÄźi â&#x20AC;&#x201C; piedÄ vÄ tais atalgojums un darba atraĹĄanas Ä trums â&#x20AC;&#x201C; patieĹĄÄ m ietekmÄ&#x201C; absolventu izvÄ&#x201C;li strÄ dÄ t vai nestrÄ dÄ t savÄ profesijÄ

118

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

(tas apstiprinās arī daudzfaktoru regresiju analīzē, kurā kā novērojumi ir izmantoti atsevišķi absolventi, nevis studiju jomas). Zems atalgojums atklājas kā būtisks iemesls nestrādāšanai savā specialitātē gan individuālā līmeņa analīzē iepriekšējā apakšnodaļā, gan nozaru analīzē šajā apakšnodaļā, tādēļ ir svarīgi saprast, kāpēc atalgojums atsevišķās nozarēs saglabājas zems. Identificējot mehānismus, kas konkrētās nozarēs rada zemu atalgojumu un/vai augstu varbūtību nestrādāt savā specialitātē, ir iespējams noteikt iespējamos problēmu risinājumus. Zemu atalgojumu kādā specialitātē var izraisīt vismaz trīs dažādi mehānismi. Saskaņā ar pirmo mehānismu attiecīgā veida darbaspēka piedāvājums tirgū pārsniedz pieprasījumu, kas izraisa tirgus asimetriju: darba ņēmēji atrodas perfektas konkurences apstākļos savā starpā, bet darba devējiem ir daļēji oligopolistiska vara pār tirgu, kas atļauj noteikt darbinieku atalgojumu zem to marginālās produktivitātes (piemēram, ja darbinieks uzņēmumam rada Ls 500 peļņu mēnesī, uzņēmums var atļauties darbiniekam maksāt tikai Ls 300, neriskējot zaudēt šo darbinieku). Ja darbojas šis mehānisms, tad varam sagaidīt arī, ka darba atrašanas ātrums attiecīgajā nozarē ir zems. Saskaņā ar otro mehānismu darba devēji izmanto neefektīvas tehnoloģijas, kuru rezultātā darbinieku produktivitāte attiecīgajā uzņēmumā ir zema. Tad, pat ja tirgū valda darbaspēka trūkums un darba devēji ir perfektas konkurences apstākļos cits ar citu, kas liek viņiem maksāt darbiniekiem algu, kas vienāda ar viņu marginālo produktivitāti (Ls 500 iepriekšējā piemērā), alga tik un tā ir zema. Saskaņā ar trešo mehānismu tirgus darbību mākslīgi kropļo neefektīva valsts politika, kas mākslīgi ierobežo algu līmeni (šis mehānisms var darboties, piemēram, tad, ja darba devējs ir pati valsts, kā tas ir lielā daļā izglītības un veselības sistēmas). Šajā gadījumā darbinieki saņem atalgojumu, kas ir zemāks par viņu produktivitāti, kaut arī darbaspēka piedāvājums nepārsniedz pieprasījumu un brīva tirgus apstākļos darba devējiem nebūtu oligopolistiskas varas pār tirgu. Jāpiezīmē, ka otrā un trešā mehānisma gadījumā darba atrašanas ātrums var būt augsts (jo darbaspēka piedāvājums nepārsniedz pieprasījumu). Dati, kas atspoguļoti 3.20.–3.21. attēlā, liecina, ka pirmais mehānisms (darbinieku pārprodukcija) ir visticamākais tirgus sektoros, kas atbilst profesionālās izglītības iestādēs iegūtām komerczinību un humanitāro zinību un mākslas specialitātēm. Šajās nozarēs novērotais zemais atalgojums un zemais darba atrašanas ātrums, kā arī lielā varbūtība nestrādāt savā specialitātē liecina, ka tirgū pieprasījums pēc šādu specialitāšu absolventiem ir zemāks par piedāvājumu. Mazākā mērā aizdomas par šo mehānismu ir arī augstākajā izglītībā sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Visās minētajās nozarēs valdošo tirgus neefektivitāti iespējams novērst, samazinot šajās nozarēs studējošo skaitu, uzlabojot informācijas pieejamību reflektantiem attiecībā uz ierobežoto darba tirgu attiecīgajās nozarēs, kā arī potenciāli mainot izglītības programmu saturu, piemērojot to tirgus pieprasījumam. Pēdējais risinājums šķiet īpaši piemērots komerczinību gadījumā, jo augstskolās studējušo komerczinību speciālistu situācija liecina, ka tirgū nepastāv komerczinību speciālistu pārprodukcija vispār, bet gan tieši vidējo profesionālo izglītību ieguvušo

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

119

komerczinību speciālistu pārprodukcija. Tas liecina, ka profesionālo komerczinību programmu satura maiņa varētu padarīt šādu izglītību ieguvušos pievilcīgākus potenciālajiem darba devējiem un atrisināt pašreizējo izglītības – darba tirgus neefektivitāti šajā tirgus daļā. Otrais mehānisms (zema nozares produktivitāte) visticamākais šķiet attiecībā uz absolventiem, kas ieguvuši profesionālo izglītību lauksaimniecībā, ražošanā un pārstrādē un dabaszinātnēs un tehnoloģijās. Visās šajās jomās novērojams zems atalgojums, vidējs darba atrašanas ātrums un augsta varbūtība nestrādāt savā specialitātē. Trešais mehānisms (valsts regulācijas radīti kropļojumi) šajās nozarēs nav iespējams, jo tajās nepastāv būtiska algu pazeminoša valsts iejaukšanās, bet pirmo mehānismu (speciālistu pārprodukciju) par mazticamu padara gan apmierinošais darba atrašanas ātrums šajās nozarēs, gan arī fakts, ka apstrādes rūpniecības, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes jomu darba devēji norāda uz darbinieku trūkumu (Frolova 2007). Tādējādi šajās nozarēs pastāv paradoksāla situācija, kad vienā un tajā pašā sektorā vērojam gan darbaspēka trūkumu, gan zemu atalgojumu un augstu «atbiruma» (speciālistu aizplūšanas) izplatību. Šādos apstākļos vienīgais veids, kā uzlabot tirgus efektivitāti, vienlaikus neatsakoties no attiecīgo nozaru attīstības vispār (kas varētu būt bīstami un neapdomīgi no valsts ilgtermiņa attīstības viedokļa), ir celt attiecīgo nozaru produktivitāti, veicinot tehnoloģisko attīstību šajās nozarēs un uzlabojot attiecīgo izglītības programmu kvalitāti. Visbeidzot, dati rāda, ka veselības un izglītības jomās darbojas trešais mehānisms: valsts, kontrolējot šīs nozares, ir noteikusi nesamērīgi zemu atalgojumu. Pirmā mehānisma (pārprodukcijas) alternatīvu nepārprotami izslēdz novērojums, ka šajās nozarēs darbaspēka piedāvājums ir zemāks, nevis augstāks par pieprasījumu, ko apliecina gan augstais darba atrašanas ātrums šajās nozarēs (3.20. attēls), gan arī šo nozaru ekspertu sniegtā informācija (Krūmiņš, Rungule, Seņkāne, Trapenciere, Koroļeva, Trapencieris u.c. 2007). Otrā mehānisma alternatīvu izglītības gadījumā ir grūti pārbaudīt (kaut arī šī alternatīva šķiet mazticama), bet veselības nozares gadījumā šī mehānisma varbūtību izslēdz novērotie blakus maksājumi šajā nozarē (oficiāli nedeklarētie maksājumi jeb «pateicības» ārstiem), kas apliecina, ka brīvā tirgus cena (un tātad produktivitāte) mediķu pakalpojumiem ievērojami pārsniedz pašreiz novēroto. Kaut arī pašreiz izglītības un veselības jomu absolventu varbūtība izvēlēties strādāt savā profesijā ir augsta (3.21. attēls), kas pagaidām palīdz novērst katastrofālu šo nozaru sabrukumu, nav pamata paļauties uz šādas situācijas ilgtspēju. Domājams, ka pašreizējo augsto varbūtību strādāt savā specialitātē rada nevēlēšanās laist zudumā ilgās studijās iegūtās specializētās zināšanas, no vienas puses, un jauno speciālistu entuziasms, no otras puses. Pirmais no šiem diviem motivatoriem ir attiecināms tikai uz speciālistiem, kas jau ieguvuši attiecīgo izglītību, un šādu speciālistu nākotnē draud kļūt arvien mazāk tieši zemā atalgojuma dēļ. Paļaušanās tikai uz otro motivatoru – ideālismu un entuziasmu – ir tuvredzīga un bīstama politika. Lai novērstu šo nozaru sabrukumu nākotnē, ir nepieciešams nekavējoši reformēt valsts politiku, lai krasi palielinātu šajās nozarēs strādājošo atalgojumu.

120

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Kopsavilkums Jauniešu nodarbinātība Jauniešu nodarbinātības jautājums Eiropas Savienībā ir ļoti nozīmīgs, jo ES valstīs 15–24 gadus vecu jauniešu nodarbinātības līmenis būtiski atpaliek no citām attīstītajām pasaules valstīm, bet bezdarba rādītāji ir salīdzinoši augsti. Jauniešiem ir vismaz divas reizes lielāka iespējamība būt bezdarbniekiem (15,3%) nekā citiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem (7,1%). ES valstīs jaunieši ir mazāk aktīvi un viņiem ir grūtāk iekļauties darba tirgū nekā, piemēram, ASV, Kanādā vai Japānā. Neraugoties uz pastiprinātu EK uzmanību jauniešu nodarbinātības jautājumam, būtisku progresu pēdējo desmit gadu laikā sasniegt nav izdevies. Kopš 2000. gada nodarbinātība ir pieaugusi visās vecuma grupās, izņemot jauniešus. Atšķirībā no daudzām citām ES valstīm Latvijā šobrīd ir nodarbināti vairāk jauniešu 15–24 gadu vecumā nekā pirms desmit gadiem. Būtisku progresu izdevies sasniegt tieši pēdējos gados, un jauniešu nodarbinātības līmeņa kāpums laika posmā no 2000. līdz 2007. gadam ir bijis straujākais Eiropā. Šobrīd jauniešu nodarbinātības līmenis Latvijā (38,4%) jau pat nedaudz pārsniedz vidējos ES radītājus, tomēr joprojām atpaliek no vecajām ES dalībvalstīm. Jauniešu ekonomiskā aktivitāte Latvijā pēdējos desmit gados bija zemāka nekā vidēji ES dalībvalstīs, tomēr kopš 2006. gada tā atkal palielinās. Pozitīvās pēdējo gadu tendences visticamāk saistītas ar darba algu straujo pieaugumu, kas padarīja darba tirgu jauniešiem pievilcīgāku. Šobrīd ekonomiski aktīvo 15– 24 gadus veco jauniešu daļa Latvijā ir līdzīga kā vidēji ES valstīs – 43%, turklāt tas ir vairāk nekā Lietuvā vai Igaunijā. Bezdarbs jauniešu vidū Latvijā līdz pat iestājai Eiropas Savienībā bija lielāks nekā vidēji citās ES valstīs, taču šobrīd 15–24 gadus veco jauniešu bezdarba radītāji visās Baltijas valstīs ir pozitīvāki nekā vidēji ES. Kopš 2005. gada darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo jauniešu grupā Latvijā strauji samazinājās, līdz pat 10,7% 2007. gadā. Jaunieši, kuri vēlas strādāt, parasti bez lielām grūtībām darbu var atrast. Mazais darba meklētāju īpatsvars jauniešu vidū (5%) liecina, ka bezdarbs nav uzskatāms par nozīmīgu problēmu jauniešu vidū. Tomēr ir vērojamas lielas reģionālās atšķirības. Nodarbinātības rādītāji ir ļoti pozitīvi Rīgā, taču neapmierinoši – Latgales reģionā un ārpus lielajām pilsētām, īpaši laukos. Nepieciešams atbalstīt pasākumus, kas veicinātu teritoriālo kohēziju (uzņēmumu veidošanu reģionos, atbalstu darbinieku izmitināšanai, transporta tīkla sakārtošanu u.c.). Jaunieši nav homogēna grupa, un to ekonomiskā aktivitāte būtiski atšķiras dažādās vecuma grupās. 15–19 gadu vecumā jaunieši parasti ir ekonomiski neaktīvi (74%), bet ar gadiem jauniešu ekonomiskā aktivitāte pieaug. 20–24 gadu vecumā jau 80% ir ekonomiski aktīvi un 75% strādā. Jaunieši, kas nestrādā, visbiežāk darbu arī nemeklē. Tikai viens no astoņiem 15–30 gadu vecajiem jauniešiem, kas nestrādā, pēdējā mēneša laikā ir meklējis darbu un ir gatavs uzsākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā, t.sk. 8% nestrādājošo jauniešu 15–19 gadu vecumā, 19% – 20–24 gadu vecumā un 24% – 25–30 gadu

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

121

vecumā. Tas liecina, ka jauniešu nodarbinātību svarīgi aplūkot ne tik daudz bezdarba kā nestrādāšanas jeb ekonomiskās aktivitātes kontekstā. Viennozīmīgi galvenais iemesls jauniešu mazajai ekonomiskajai aktivitātei ir tas, ka viņi mācās. Tie jaunieši, kuri mācās, parasti darbu nemeklē, savukārt tie, kuri nestrādā, parasti mācās. 2/3 nestrādājošo jauniešu (t.sk. gandrīz visi jaunieši līdz 15–19 gadu vecumam) min mācības kā galveno iemeslu, kādēļ viņi nav meklējuši darbu. Pieaugot vecumam, arvien biežāk jaunieši darbu nemeklē vai pārtrauc bērna piedzimšanas vai ģimenes apstākļu dēļ. Jauniešiem 25–30 gadu vecumā ģimenes apstākļi (bērna kopšanas atvaļinājums vai nodarbošanās ar mājsaimniecību, bērnu audzināšana) ir galvenais, kas kavē iekļauties darba tirgū. Jauno vecāku iesaistīšanos un atgriešanos darba tirgū varētu veicināt bērna kopšanas pabalsta palielināšana par bērnu no viena līdz diviem gadiem, taču cita iespēja ir būtiski palielināt bērnudārzu skaitu valstī. Nerisinot valstī bērnu aprūpes jautājumu, sasniegt Lisabonas programmā plānotos nodarbinātības rādītājus sievietēm būs grūti. Jaunajiem vecākiem, jo īpaši sievietēm, nereti nav pieņemams darbs uz pilnu slodzi. Tāpat pilnas slodzes darbs nav piemērots jauniešiem, kuri mācās. Tādēļ, lai dotu iespēju šiem cilvēkiem strādāt, liela nozīme ir elastīgu darba laiku un formu praktiskai piemērošanai, attālinātajam darbam un citiem ģimenes un darba dzīves saskaņošanas pasākumiem. Diemžēl salīdzinājumā ar vecajām ES dalībvalstīm Latvijā elastīgas nodarbinātības iespējas šobrīd nav lielas. Kopējās Eiropas tendences rāda, ka elastība nodarbinātības veidos un formās (nepilna laika nodarbinātība un nodarbinātība uz laiku) kopš 1991. gada Eiropā aug. Lai gan Latvijā elastīgas nodarbinātības formas un veidi ir izplatītāki nekā vairumā jauno dalībvalstu, šeit vērojamas pretējas tendences – gan līgumu skaits, kas noslēgti uz noteiktu laiku, gan nepilna laika nodarbinātība samazinās. Ieteicams aktīvāk popularizēt un radīt uzņēmumos iespējas strādāt nepilnu darbadienu, strādāt mājās, strādāt uz noteiktu laiku – vasaras vai sezonas darbus, dot iespēju pielāgot maiņas un slodzi katra vajadzībām un veikt citus pasākumus, lai pavērtu plašākas iespējas jauniešiem iesaistīties darba tirgū un, it īpaši, veicinātu jauno sieviešu nodarbinātību. Visās vecuma grupās sievietes šobrīd ir nozīmīgi mazāk ekonomiski aktīvas nekā vīrieši. Lai gan elastīgas nodarbinātības formas – darbs uz nepilnu slodzi, kā arī līgumdarbs – sekmē sieviešu, cilvēku ar īpašām vajadzībām, jauniešu un ģimeņu ar bērniem plašāku iesaistīšanos darba tirgū, tomēr tas ir saistīts ar risku darba attiecību tiesiskās aizsardzības jomā un arvien pieaugošu darbinieku nedrošību. Tādēļ Eiropas nodarbinātības stratēģija aicina atbilstošās institūcijas ieviest t.s. flexicurity principu, t.i., savietot atbilstošā modelī pietiekami elastīgus darba līgumus ar efektīvu politiku, lai atbalstītu darba tirgus izmaiņas un izglītību mūža garumā. Integrētās izaugsmes un nodarbinātības vadlīniju 21. punkts aicina «atbalstīt elastīgumu kombinācijā ar nodarbinātības drošību un samazināt darba tirgus segmentāciju» (European Commission Directorate-General.. 2006). Šī principa ieviešana varētu būtiski uzlabot dažādu prioritāro grupu – sieviešu, cilvēku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, jauniešu, cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātības situāciju.

122

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Jauniešu vēlme un gatavība iesaistīties darba tirgū saistīta arī ar to, kāds ir darba tirgus pievilcīgums viņu acīs. Jaunieši vislielāko nozīmi piešķir piedāvātajam atalgojumam, taču šobrīd tikai 16% jauniešu piekrīt vai drīzāk piekrīt, ka darba samaksa Latvijas uzņēmumos ir taisnīga, atbilstoša katra spējām un kvalifikācijai. Šādi priekšstati nerosina vēlmi iesaistīties darba tirgū. Arī jauniešu vērtības un ģimenē ieaudzinātā attieksme pret darbu ir viens no aspektiem, kas nosaka vēlmi vai nevēlēšanos strādāt. Ekonomiski neaktīvos jauniešus darbu meklēt kavē tas, ka viņi biežāk saskata darbu kā piespiedu pienākumu, slogu – kā neizbēgamu ļaunumu, kas nepieciešams tikai kā līdzeklis naudas ieguvei un atņem laiku interesantākām nodarbēm. Vīriešiem ir mazāks bezdarba risks nekā sievietēm, rīdziniekiem – mazāks nekā jauniešiem ārpus Rīgas, īpaši laukos dzīvojošajiem. Zemāku pamatprasmju, to skaitā sliktākas valsts valodas prasmes dēļ augstāks risks kļūt izolētiem no darba tirgus ir cittautiešiem. Risks nokļūt nekur nestrādājošo un nemācošos vidū saistīts arī ar veselības stāvokli un izglītību, turklāt formālajai izglītībai ir būtiskāka ietekme uz spēju iekļauties darba tirgū nekā neformālajai. Tikai aptuveni katrs desmitais nestrādājošais jaunietis ir reģistrējies NVA, turklāt nestrādājošie 15–19 gadu vecumā gandrīz nekad nereģistrējas NVA. Saprotams, ka biežāk NVA nereģistrējas tie, kuri darbu nemeklē, taču arī no darba meklētājiem NVA reģistrējusies tikai neliela daļa. Saskaņā ar NVA apkopoto informāciju 24,5% reģistrēto bezdarbnieku ir jaunieši vecumā no 15 līdz 29 gadiem. 46% jauniešu bija reģistrējušies NVA ne ilgāk kā trīs mēnešus un tikai 10% – ilgāk nekā gadu. Reāli par darba meklētājiem uzskatāmi tikai 30% NVA reģistrējušos jauniešu. Daudzi reģistrējas tikai tādēļ, lai saņemtu pabalstu vai izmantotu kursus. Nestrādājošie jaunieši, kas meklē darbu, visbiežāk (29%) uzskata, ka darbu atrast traucē pieredzes trūkums un maza piedāvātā samaksa. Neapmierinošs atalgojums ir biežākais iemesls, kādēļ jaunieši noraida izteiktos darba piedāvājumus. Jauniešiem ir augstas un nereti neadekvātas prasības pret atalgojumu un darba apstākļiem. Laba alga jauniešiem ir vissvarīgākais, un tikai tad seko «darbs, kas atbilst spējām» un «interesants darbs». Izvēlīgumu vairo tas, ka jaunieši ir visai pašpārliecināti un droši par savām izredzēm darba tirgū. Vieni no biežāk minētajiem iemesliem, kas traucē atrast darbu, ir arī izglītības, kvalifikācijas trūkums un nepietiekamas prasmes (attiecīgi 25% un 21%). Lai palīdzētu attīstīt jauniešu prasmes un sniegtu tiem praktisko darba pieredzi, nākotnē nepieciešams vairāk līdzekļu paredzēt esošo aktīvās nodarbinātības pasākumu pilnveidošanai, kā arī jaunu attīstīšanai. Nodarbinātību iespējams palielināt, veicinot pašnodarbinātību un uzņēmējdarbību. Diemžēl šobrīd pašnodarbinātības līmenis Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir zems, un īpaši zems tas ir jauniešu vidū. Tikai 3% strādājošo jauniešu 15–30 gadu vecumā ir pašnodarbināti un 2% – uzņēmēji, darba devēji. Parasti jaunieši strādā algotu darbu privātā uzņēmumā (53%), jaukta tipa uzņēmumā vai valsts iestādē. Daudzi no viņiem ir pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (29%), kvalificēti strādnieki un amatnieki (20%) vai speciālisti (15%), un 2/3 strādājošo jauniešu ir rakstisks darba līgums uz nenoteiktu laiku. Pieaugot vecumam, samazinās apkalpojošā sfērā strādājošo jauniešu daļa, bet

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

123

arvien vairāk jauniešu kļūst par kvalificētiem strādniekiem, vidējā līmeņa vai galvenajiem speciālistiem, kā arī dažāda līmeņa vadītājiem. Karjeras izaugsmes rezultātā 25–30 gadu vecumā jau katrs piektais ir augstākā vai vidējā līmeņa vadītājs vai galvenais speciālists. Jo augstāks izglītības līmenis ir iegūts, jo augstāku amatu jaunietis ieņem. Vairums (88%) jauniešu ar savu darbu ir apmierināti, turklāt 34% ir pat ļoti apmierināti. Vēloties vairāk nopelnīt, 12% strādājošo jauniešu 15–30 gadu vecumā uzņēmušies vēl kādu papildus darbu. Pirmās darba pieredzes iegūšana Pētījumu dati liecina par grūtībām jauniešiem integrēties darba tirgū viņu darba karjeras sākumā. Darba devēji nereti sagaida darbiniekus jau ar darba pieredzi un kā riskantu uzlūko jauniešu bez darba pieredzes pieņemšanu darbā. Veiksmīgu integrāciju darba tirgū būtiski veicina tas, ja jaunietim ir praktiskā darba pieredze. Šādu pieredzi var sniegt ne vien pastāvīgs algots darbs kādā iestādē vai uzņēmumā, bet arī dažādas alternatīvās nodarbinātības formas un veidi. Tās ir īpaši piemērotas jauniešiem, kuri vēlas pieredzes gūšanu apvienot ar mācībām. Labs veids, kā skolēniem iegūt darba pieredzi, ir darbs skolas brīvlaikā – šādu pieredzi guvusi vairāk nekā puse skolēnu. Parasti vasaras darba iespējas atrod jaunieši paši, un visbiežāk tas ir darbs pie privātpersonas. Ieteicams nākotnē veicināt sezonas darbu piedāvājumu jauniešiem, īpaši meklējot iespējas tajos vairāk iesaistīt meitenes un jaunākus skolēnus. Profesionālo mācību iestāžu audzēkņi nereti darba pieredzi gūst skolas organizētajās praksēs. Taču atsauksmes liecina, ka nepieciešams uzlabot prakses organizāciju mācību laikā, ciešāk sadarbojoties ar darba devējiem un profesionālajām organizācijām. Viens no iespējamiem uzlabojumiem būtu veidot prakses īstenošanā iesaistītas struktūrvienības un organizācijas mācību iestādes iekšienē vai pakļautībā. Profesionālajās mācību iestādēs eksperti iesaka veidot speciālus mācību – ražošanas uzņēmumus, kuros varētu sākt strādāt speciālistu uzraudzībā pirms kvalifikācijas iegūšanas. Praksi ieteicams plašāk organizēt ne vien profesionālo, bet arī akadēmisko izglītību sniedzošās mācību iestādēs. Šobrīd papildus mācību iestādēm praksi organizē arī NVA, veiksmīgi sadarbojoties ar darba devējiem un to asociācijām (Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība u.tml.). Alternatīvs pieredzes iegūšanas veids ir brīvprātīgais darbs, taču šobrīd Latvijā jauniešu vidū tas nav izplatīts. Tikai 8% jauniešu jebkad iesaistījušies brīvprātīgajā darbā (1% iesaistījies šobrīd), turklāt visbiežāk tas bijis darbs noteikta projekta ietvaros, nevis pastāvīgs darbs. Lai rosinātu jauniešu aktīvāku iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, ieteicams popularizēt un atbalstīt brīvprātīgā darba iniciatīvu, rosināt NVO iesaisti alternatīvo nodarbinātības formu attīstībā, sakārtot ar brīvprātīgo darbu saistīto likumdošanu, organizēt ciešāku sadarbību starp atbildīgajām valsts institūcijām un dažādām jauniešu NVO, ne tikai Latvijas Studentu apvienību.29 29

Sīkāku analīzi sk. jauniešu fokusa grupu diskusiju aprak stā pētījumā par jauniešiem darba tirgū (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis 2007).

124

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Jaunieši ir viena no galvenajām nelegālās nodarbinātības riska grupām. Tas, ka jaunieši piekrīt darbam bez rakstiska darba līguma, kā arī dažādiem citiem mazāk izdevīgiem nosacījumiem, saistīts ar nepieciešamību iegūt pirmo darba pieredzi. Būtiska problēma ir arī zemais jauniešu informētības līmenis un nesagatavotība darba tirgum, stājoties darba attiecībās. Nepieciešama jauniešu informēšana par darba attiecībām, darba devēja pienākumiem, darba drošību, darbinieka tiesībām, kā arī NVA sniegto pakalpojumu daudzveidību (tai skaitā vasaras darbiem, subsidēto nodarbinātību u.c.). Izglītojošo darbu iespējams veikt jau vispārizglītojošās skolās, piemēram, rīkojot informācijas dienas vai atsevišķas uzstāšanās, kā arī izplatot informatīvus materiālus tieši jauniešiem. Darba apvienošana ar mācībām Viens no būtiskākajiem jautājumiem saistībā ar jauniešu nodarbinātību ir iespējas apvienot mācības ar darbu. Būtiski nepalielinot finansējumu izglītībai un tuvākajā laikā nerisinot studējošo finansējuma jautājumu (stipendijas, kredīti), mācību iestādēm, īpaši augstskolām, jārēķinās, ka arvien vairāk jauniešu apvienos mācības ar darbu. Jau šobrīd katrs piektais vidusskolēns, vismaz katrs trešais vidējo profesionālo mācību iestāžu audzēknis un vismaz katrs otrais students, kas iegūst akadēmisko bakalaura grādu, 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālo bakalaura grādu, strādā. Galvenais strādāšanas iemesls ir nepieciešamība pelnīt iztiku, un, ja situācija to atļautu, daudzi jaunieši paralēli mācībām nestrādātu vai strādātu mazāk. Darbam mācību laikā ir daudz pozitīvu aspektu. Tas ne tikai ļauj nopelnīt iztikas līdzekļus, bet arī iegūt darba tirgū augstu novērtēto profesionālo pieredzi un pēc mācību beigšanas ātrāk un veiksmīgāk iekļauties darba tirgū. Augstskolu un profesionālo mācību iestāžu absolventi, kas studiju laikā strādāja, pēc studiju beigšanas daudz ātrāk atrada darbu un šobrīd pelna vairāk nekā tie, kas studiju laikā nestrādāja. Īpaši pozitīvi mācību laikā gūtā praktiskā darba pieredze ietekmē profesionālo mācību iestāžu audzēkņu turpmāko dzīves ceļu. Taču satraucoši šķiet tas, ka šobrīd iespējas veiksmīgi apvienot mācības ar darbu, lai no tā neciestu mācību process, ir nepietiekamas. Vismaz trešdaļa nodarbināto vidējo mācību iestāžu skolēnu un vidēji 60% profesionālo vai akadēmisko bakalaura grādu vai 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību iegūstošo studentu strādā pilnu slodzi. Nespēja savienot mācības ar darbu ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ jaunieši pārtrauc mācības vidusskolā vai augstskolā, kā arī kādēļ jaunieši, kuri agrāk strādāja, pārtraukuši darbu. Mācības savukārt ir galvenais iemesls, kādēļ 61% nestrādājošo jauniešu vēl nav darba pieredzes. Iemesls, kādēļ jaunieši izvēlas pilnas slodzes darbu, galvenokārt meklējams nepietiekamā nepilnas vai elastīgas darba slodzes darba piedāvājumā Latvijā. Tas rada situāciju, kad tie skolēni un studenti, kuri izvēlas strādāt, nepietiekami apgūst mācību vielu, kamēr tie, kuri vēlas nopietni mācīties, nevar atrast piemērotu darbu un iegūt darba pieredzi. Atbilstoši NAP 2007.–2013. gada uzdevumiem, lai veicinātu plašāku jauniešu iesaistīšanos darba tirgū, ieteicams dažādos veidos, to skaitā, iespējams, ar nodokļu politikas un/vai nodarbinātības

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

125

likumdošanas palīdzību, stimulēt elastīgumu nodarbinātības formās un veidos – nepilna laika darbu, sezonas darbu, elastīga grafika, darbu mājās u.tml. piedāvājumu. Tas īpaši veicinātu jauno sieviešu iesaisti darba tirgū. Iekļaušanās darba tirgū pēc mācību beigšanas Viena no svarīgākajām augstākās izglītības iestāžu funkcijām un neapšaubāmi svarīgākā profesionālās izglītības iestāžu funkcija ir sagatavot audzēkņus veiksmīgai konkurencei darba tirgū. Vairums, taču nebūt ne visi jaunieši iekļaujas darbaspēkā trīs mēnešu laikā kopš mācību beigšanas augstskolā vai profesionālā mācību iestādē. Iekļaušanās ātrums darbaspēkā ir būtiski atkarīgs no studiju specialitātes un izglītības iestādes veida. Augstskolu absolventi darba tirgū visumā iekļaujas bez grūtībām. Tikai vienā augstskolu izglītības tematiskajā jomā – lauksaimniecībā – mēnesi pēc augstskolas beigšanas darba tirgū ir iekļāvušās mazāk nekā divas trešdaļas absolventu, bet vidēji no visiem augstskolu beidzējiem mēnesi pēc absolvēšanas darba tirgū ir iekļāvušies 82%. Pilnīgi visās jomās pusgada laikā darba tirgū iekļaujas vairāk nekā 80% augstskolu absolventu (vairumā jomu – vairāk nekā 90%). Profesionālās izglītības iestāžu beidzēju darba karjeras uzsākšanas process ir daudz lēnāks: vidēji mēneša laikā darbu ir uzsākuši 52%, bet pusgada laikā – 73% profesionālās izglītības iestāžu beidzēju. Jāmin arī, ka augstskolu studentu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu ceļš uz darba tirgu ir atšķirīgs: kamēr vairums augstskolu beidzēju turpina jau studiju laikā uzsāktu darbu, vairums profesionālo skolu audzēkņu darba meklējumus uzsāk, tikai beidzot mācības. Meklējot darbu, Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventi visbiežāk paļaujas uz personīgiem sakariem. Augstskolu absolventi daudz biežāk nekā profesionālo skolu absolventi atrod darbu, piedaloties konkursos un atsaucoties sludinājumiem. Augstskolu absolventi arī divreiz biežāk nekā profesionālo skolu absolventi saņem tiešus darba piedāvājumus no darba devēja, toties profesionālo skolu beidzēji divreiz biežāk nekā augstskolu absolventi atrod darbu ar izglītības iestādes starpniecību. Būtisks darba meklēšanas veids abu tipu izglītības iestāžu absolventiem ir arī kontaktēšanās ar darba devēju pēc savas iniciatīvas. Tikai neliela daļa visu absolventu ir atraduši pirmo darbu ar interneta palīdzību. Daudzfaktoru analīze apstiprina, ka būtiski faktori, kas ietekmē iekļaušanās ātrumu darba tirgū, ir izglītības tematiskā joma un izglītības iestādes tips. Daudzfaktoru analīze parāda arī to, ka nozīmīgs ir ne tikai izglītības tips, bet arī izglītības līmenis viena izglītības iestādes tipa ietvaros: jo augstāks izglītības līmenis sasniegts, jo lielāka varbūtība iekļauties darba tirgū trīs mēnešu laikā kopš izglītības iestādes beigšanas. Iekļaušanos darba tirgū iespaido absolventa dzimums (vīrieši iekļaujas tirgū ātrāk nekā sievietes), kas dod pamatu uzskatīt, ka darba tirgū pastāv diskriminācija. Novērojams arī, ka rīdzinieki iekļaujas darba tirgū ātrāk nekā pārējie Latvijas iedzīvotāji, kas, visticamāk, ir ģeogrāfiski nevienmērīgās ekonomiskās izaugsmes rezultāts. Aizkavētā iekļaušanās darba tirgū profesionālo skolu audzēkņu vidū, kā arī atšķirības darba uzsākšanas laikā dažādu specialitāšu absolventu vidū liecina

126

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

par darba – izglītības tirgus nepilnībām: perfekta tirgus apstākļos pieprasījums momentāni līdzsvarotos ar piedāvājumu. Novērotās atšķirības darba atrašanas ātrumā dažādās nozarēs un izglītības līmeņos principā var būt sekas divu veidu problēmām: funkcionālām nepilnībām (darba tirgus frikcijām) un strukturāliem trūkumiem (piedāvājuma struktūras neatbilstībai pieprasījumam). Pieejamie dati neļauj pilnīgi droši nošķirt abus šos iespējamos tirgus nepilnību veidus, tomēr domājams, ka noteicošās ir strukturālās problēmas. Ir grūti iedomāties mehānismu, kas radītu tik krasas atšķirības informācijas aprites kvalitātē nozaru un izglītības līmeņu starpā. Abu veidu tirgus traucējumiem ir atšķirīgi iespējamie risinājumi. Tirgus frikcijas var mazināt, uzlabojot informācijas apriti starp darba meklētājiem un darba devējiem. Strukturālas darba tirgus problēmas prasa ilgstošus un kompleksus risinājumus, iekļaujot darba tirgus pieprasīto izglītības nozaru stimulēšanu (izglītības tirgus piedāvājuma struktūras maiņu), trūkstošo profesiju popularizēšanu augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu abiturientu vidū (izglītības tirgus pieprasījuma struktūras maiņu), trīspusējās informācijas aprites uzlabošanu starp darba devējiem, izglītības iestādēm un abiturientiem, kā arī, iespējams, atsevišķu industriju attīstības veicināšanu (darba tirgus pieprasījuma struktūras maiņu). Darbs atbilstoši iegūtajai izglītībai Jauniešu izglītības ceļa izvēle un tai sekojošā profesijas izvēle būtiski ietekmē gan pašu jauniešu turpmāko dzīvi, gan visu sabiedrību kopumā: neatbilstība starp izglītības piedāvājumu un darba tirgus piedāvājumu padara izglītības – darba tirgu neefektīvu, nelietderīgi izmantojot cilvēkkapitāla ieguldījumus un potenciāli radot strukturālo bezdarbu. Neefektivitāti izglītības – darba tirgū varam novērtēt, analizējot, kāda daļa mācību iestāžu absolventu izvēlas nestrādāt savā specialitātē. Dati liecina, ka šāda neefektivitāte Latvijas tirgū patiešām pastāv: vairāk nekā trešdaļa augstskolu absolventu un gandrīz puse profesionālo izglītības iestāžu absolventu izvēlas nestrādāt atbilstoši specialitātei. Visumā augstākās izglītības sektors darba tirgū darbojas ar mērenām novirzēm no efektivitātes, savukārt profesionālās izglītības sektors ir būtiski defektīvs. Profesionālo izglītības iestāžu absolventu vidū nestrādāšana savā specialitātē īpaši izplatīta ir lauksaimniecībā, ražošanā un pārstrādē, pakalpojumos un dabaszinātnēs un informācijas tehnoloģijās. Augstskolu absolventu vidū šī problēma ir izteikta humanitārajās zinātnēs un mākslā, inženierzinātnēs un tehnoloģijās un sociālajās zinātnēs. Izglītībā un veselības aizsardzībā šī problēma šobrīd nav aktuāla, bet ārkārtīgi zemais atalgojums rada būtiskus draudus katastrofālam situācijas pasliktinājumam nākotnē. Nestrādāšanu savā specialitātē pamatā izraisa zema motivācija meklēt darbu savā nozarē; grūtībām atrast šādu darbu lielākajā daļā specialitāšu ir sekundāra (taču ne ignorējama) nozīme. Zemu motivāciju strādāt konkrētās specialitātēs savukārt izraisa darba tirgus pieprasījuma puses faktori, no kuriem vissvarīgākais ir zems atalgojums. Turklāt nepilnīgas informācijas aprites dēļ atsevišķās specialitātēs valdošais nepievilcīgais darba tirgus pieprasījums nevis

3. Jauniešu nodarbinātība: iekļaušanās darba tirgū un darba karjera

127

samazina studentu skaitu tajās, bet gan noved pie tā, ka jaunieši iegūst izglītību šajās specialitātēs, bet pēc tam izvēlas tajās nestrādāt. Tādējādi tirgū novēroto darba neatbilstību izglītībai izraisa nepievilcīga darba tirgus pieprasījuma un nepietiekamas sākotnējās informācijas kombinācija. Pieprasījuma puses problēmām kā pastiprinošs faktors var pievienoties arī tirgus frikcijas. Zemo atalgojumu un dažos gadījumos arī grūtības atrast darbu rada vismaz trīs dažādi mehānismi. Pirmkārt, attiecīgās nozares speciālistu pārprodukcija. Otrkārt, zema produktivitāte attiecīgajā nozarē. Treškārt, tirgu kropļojoša valsts politika, kas izraisa no tirgus viedokļa neattaisnoti zemas algas. Pirmais mehānisms (speciālistu pārprodukcija) ir visticamākais tirgus sektoros, kas atbilst profesionālās izglītības iestādēs iegūtām komerczinību un humanitāro zinību un mākslas specialitātēm. Mazākā mērā aizdomas par šo mehānismu ir arī augstākajā izglītībā sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Šeit valdošo tirgus neefektivitāti iespējams novērst, samazinot attiecīgajās nozarēs studējošo skaitu, uzlabojot informācijas pieejamību reflektantiem attiecībā uz ierobežoto darba tirgu šajās nozarēs, kā arī potenciāli mainot attiecīgo izglītības programmu saturu, piemērojot to tirgus pieprasījumam. Otrais mehānisms (zema nozares produktivitāte) visticamākais šķiet attiecībā uz absolventiem, kas ieguvuši profesionālo izglītību lauksaimniecībā, ražošanā un pārstrādē un dabaszinātnēs un tehnoloģijās. Šādos apstākļos vienīgais veids, kā uzlabot tirgus efektivitāti, vienlaikus neatsakoties no šo nozaru attīstības vispār, ir celt attiecīgo nozaru produktivitāti, veicinot tehnoloģisko attīstību šajās nozarēs un uzlabojot atbilstīgo izglītības programmu kvalitāti. Trešais mehānisms (valsts politikas izraisīti tirgus kropļojumi) valda veselības un izglītības jomās. Lai novērstu šo nozaru sabrukumu nākotnē, ir nepieciešams nekavējoši reformēt valsts politiku, lai krasi palielinātu šajās nozarēs strādājošo atalgojumu. Literatūra un avoti Becker, G. S. (1964). Human Capital: A Theoretical and Empirical Analysis, with Special Reference to Education. Chicago: University Of Chicago Press. Bourdieu, P. (1986). The Forms of Capital. In: Richardson, J. G. (Ed.). Handbook of Theory and Research for the Sociology of Education. New York: Greenwood Press. P. 241–258. Commission of the European Communities (2007). Promoting young people’s full participation in education, employment and society. Sk. 09.12.2008., http://eur-lex. europa.eu/LexUriServ/site/en/com/2007/com2007_0498en01.pdf. CV.lv (n.d.). Sk. 16.11.2008., http://www.cv.lv. Dubra, E. (2007). Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros. Rīga: Latvijas Universitāte. European Commission (n.d.). Eurostat. Sk. 2005–2008, http://ec.europa.eu/eurostat. European Commission Directorate-General for Employment, Social Affairs and Equal Opportunities (2006). Employment in Europe report. Sk. 04.07.2008., http://ec.europa. eu/social/BlobServlet?docId=1874&langId=en. European Commission Directorate-General for Employment, Social Affairs and Equal Opportunities (2008). Employment in Europe report. Sk. 11.03.2008., http://ec.europa. eu/social/main.jsp?langId=da&catId=89&newsId=415. European Union (2007). Employment in Europe 2007. MEMO/07/508. Sk. 11.03.2008., http:// europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=MEMO/07/508&format=H.

128

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Frolova, L. (Red.) (2007). Darba tirgus pieprasījuma ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izpēte un pilnveidošanas iespēju analīze. Rīga: Latvijas Universitāte. Koroļeva, I., Rungule, R., Trapenciere, I., Mieriņa, I., Snikere, S., Goldmanis, M., u.c. (2007). Jaunieši darba tirgū: situācijas un nodarbinātību ietekmējošo faktoru analīze. Rīga: Socioloģisko pētījumu institūts. Krūmiņš, J., Rungule, R., Seņkāne, S., Trapenciere, I., Koroļeva, I., Trapencieris, M., Sniķere, S., Mieriņa, I., Goldmanis, M., Goša, Z., Bāliņa, S., Freija-Karlsone, K., Jaunzeme, I., Kaņējeva, G. u.c. (2007). Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas. (Red. Krūmiņš, J.). Rīga: Latvijas Universitāte. LR Ekonomikas ministrija (2005). Latvijas Lisabonas programma 2005–2008. LR Izglītības un zinātnes ministrija (2006). Izstrādāta koncepcija «Par stipendijām». Sk. 28.09.2006., http://www.lv.lv/?menu=doc&sub=466&id=144622&lv_dala=29. LR Izglītības un zinātnes ministrija (2008). Studējošo kopskaits. Sk. 15.11.2008., http://izm. izm.gov.lv/registri-statistika/statistika-augstaka/2007.html. LR Ministru kabinets (2004). MK noteikumi Nr.740 «Noteikumi par stipendijām». Sk. 15.11.2008., http://www.likumi.lv/doc.php?id=93004&from=off. LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (2006). Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007–2013. Latvijas Studentu apvienība (2008). Studenti klauvē pie ministrijas durvīm ar priekšlikumiem studiju un studentu dzīves kvalitātes celšanai. Sk. 17.11.2008., http://www.lsa.lv/ studenti-klauve-pie-ministrijas-durvim-ar-priekslikumiem-studiju-un-studentudzives-kvalitates-celsanai.html. NABA (2008). Studentu ziņas. Sk.10.02.2008., http://www.naba.lv/inc.php?c=14&n=6019&P HPSESSID=6ad4df98538ad52c26d81ebd5d421267. Nodarbinātības Valsts aģentūra (2007). Bezdarba rādītāji un NVA aktivitātes 2006. gada augustā. Sk. 20.10.2008., http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=6&mid=147&txt=155& t=stat. Parent-Thirion, A., Fernández Macías, E., Hurley, J., Vermeylen, G. (2007). Fourth European Working Conditions Survey. Sk. 18.11.2008., http://www.eurofound.europa.eu/ publications/htmlfiles/ef0698.htm. Prakse.lv (n.d.). Sk. 15.11.2008., http://www.prakse.lv. Rīgas Stradiņa universitāte (2006). Darba devēju nozaru apvienību un lielāko darba devēju ekspresaptauja. Sk. 18.11.2008., http://www.nva.lv/index.php?cid=1&mid=95&txt=607 &from=10. Rungule, R., Sniķere, S., Koroļeva, I., Trapenciere, I., Pranka, M., Mieriņa, I., Kārkliņa, I., Trapencieris, M., Lāce, T., Goldmanis, M., Vule, I., Hazans, M., Trapežņikova, I., Dmitrijeva, J., Āriņš, M., Žabko, O. (2007). Bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un ilgums. (Red. Rungule, R.). Rīga: LU FSI, BICEPS, Socioloģisko pētījumu institūts. Sloka, B. (Red.) (2006). Profesionālās un augstākās izglītības programmu atbilstība darba tirgus prasībām. Rīga: Latvijas Universitāte. Spence, M. (1973). Job Market Signaling. The Quarterly Journal of Economics, 87(3). P. 355– 374. Šumilo, Ē. (Red.) (2007). Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums. Rīga: Latvijas Universitāte. Varslavova, I. (2006). Saņem stipendiju un strādā. Sk. 15.11.2008., http://www.apollo.lv/ portal/life/1804/articles/89638. Žabko, O. (2006). Optimāla, nodarbinātību veicinoša nodokļu un pabalstu sistēma. Rīga: ML Eksperts.

4. Jauniešu sociālā iekļaušana un sociālās atstumtības riski

129

JAUNIEŠU SOCIĀLĀ IEKĻAUŠANA UN SOCIĀLĀS ATSTUMTĪBAS RISKI Ritma Rungule, Ieva Kārkliņa Pētījumā «Bezdarba un sociālās atstumtības ilgums un cēloņi», pēc vairākām dimensijām analizējot sociālo atstumtību, noskaidrots, ka jaunieši Latvijā nav uzskatāmi par sociālās atstumtības riska grupu. Sociālās atstumtības risks daudz lielāks ir veciem cilvēkiem, invalīdiem, nepilnām un daudzbērnu ģimenēm. Taču tas nenozīmē, ka ar jauniešu sociālo iekļaušanu viss ir kārtībā un sociālās atstumtības riski uz jauniešiem neattiecas. Jauniešu sociālā iekļaušana un sociālās atstumtības riski no citām sociālām grupām atšķiras ar to, ka jauniešu sociālā iekļaušana ir viens no jaunības kā dzīves posma sociālajiem uzdevumiem. Jaunība ir dzīves posms, kurā notiek pāreja no bērna uz pieaugušā statusu, kas nozīmē patstāvīgas dzīves uzsākšanu, noteiktu sociālo pozīciju ieņemšanu un sociālo lomu izpildi, tātad faktiski notiek jauniešu iekļaušanās sabiedrībā. Tāpēc parasti par jauniešu sociālo iekļaušanu runā divos aspektos: 1) par visu jauniešu, jauniešu kā sociālas grupas iekļaušanos sabiedrībā, apskatot pārejas procesu no mācībām uz darbu un citus procesus, kas kopā veido patstāvīgas dzīves uzsākšanu; 2) par atsevišķām jauniešu grupām, kas šajā pārejas

130

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

procesā ir neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar citiem, to var noteikt kā subjektīvi (zems izglītības līmenis, slikta veselība), tā objektīvi (dzīvesvietas infrastruktūra) faktori, svarīgi ir, ka šis jauniešu neizdevīgais stāvoklis vai attīstības trūkumi var veidot galvenos sociālās atstumtības riskus. Šajos divos aspektos arī tiek apskatīta jauniešu sociālā iekļaušana šajā grāmatā.

Pāreja no izglītības uz darbu: teorētiskās pieejas Pārejas procesa iezīmes mūsdienās Tradicionāli jauniešu integrāciju sabiedrībā iedomājas kā secīgu pāreju: skola, apmācība vai studijas, kas sagatavo noteiktām profesionālām pozīcijām, un darba gaitu uzsākšana. Šāds priekšstats atbilst standarta dzīves gājuma modelim, kas pieaugušā statusu balsta uz algotu darbu un ģimeni. Par standarta modeli to sauc tāpēc, ka tas rak sturīgs lielākajai daļai jauniešu. Šajā modelī diezgan skaidri var iezīmēt robežu starp jaunieša un pieauguša cilvēka statusu: beidzis mācīties un sācis strādāt. Mūsdienās šāda lineāra pāreja vairs nav rak sturīga visiem jauniešiem, to pakāpeniski nomaina nestandartizēta un ilgāka pāreja, kas ne tikai prasa ilgāku laiku, bet ir arī daudzveidīga un individualizēta. Jauniem cilvēkiem ir mazāk iespēju paļauties uz kolektīviem modeļiem un orientāciju, bet lēmumi jāpieņem pašiem un ir jāatbild par tiem, neskatoties uz nevienlīdzīgu pieeju resursiem, iespējām un riskiem. Mūsdienu jaunietim vairs nepietiek ar paļaušanos uz standarta risinājumiem, jo ne vienmēr izglītības ieguves process ved uz noteiktu pozīciju darba tirgū, kurā jaunietis bez piepūles «iekrīt». Jaunietim ir aktīvi jāmeklē atbilstoša darba vieta, jāatrod veids savu zināšanu pielietošanai. Jaunatnes pāreja kļuvusi individuāla un nestandarta, pateicoties globalizācijas veicinātajai elastībai, kas ir izjaukusi standartizēto saistību starp izglītību un nodarbinātību. Tā vietā, lai sekotu kolektīviem modeļiem, jaunieši pieņem individuālus lēmumus par izglītības turpināšanu, par prasībām pret darbu, par vecāku māju atstāšanu u.c. Britu sociologs Elans Franss (Alan France), raksturojot mūsdienu vēlās modernitātes sabiedrību jauniešu pāreju no izglītības uz darbu, atzīmē divas būtiskas iezīmes: nodarbinātība vairs nav vienīgais pārejas procesa komponents un pārejas procesa individualizācija. Jauniešu pāreju vairs nevar uztvert tikai kā nodarbinātībā balstītu. Modernās sabiedrībās ir virkne statusa iezīmju, kas palīdz strukturēt jauniešu pāreju pieaugušo dzīvē. Tās var būt sociālas, politiskas un ekonomiskas un attiecas uz materiāliem resursiem, sociālām iespējām un valsts rīcībpolitiku. Pārejas individualizācija nozīmē to, ka, sociālai dzīvei kļūstot arvien sarežģītākai, jauniešiem jārīkojas arvien individuālāk. Tradīcijas un vecie kolektīvie veidi vairs nevar palīdzēt, tāpēc indivīdiem jāpaļaujas uz savu biogrāfiju un personiskām prasmēm. Šķiru dalījums un tradicionālā kolektīvā solidaritāte vairs nedod atbalstu, cilvēki meklē biogrāfisku risinājumu sistēmiskām pretrunām.

4. Jauniešu sociālā iekļaušana un sociālās atstumtības riski

131

Daudzi pētījumi parāda izvēles, kas jāizdara jauniešiem. Pieaug «sajaukums» jaunu cilvēku dzīvē, viņi kombinē dažādus uzdevumus un aktivitātes. Piemēram, savieno darbu ar mācībām, kas atšķiras no iepriekšējo paaudžu standartizētās pārejas «skola – darbs». Darbs paralēli studijām kļuvis par jauniešu izvēli. Jaunieši uzskata, ka viņu pašu individuālā izvēle veido viņu karjeras virzienu un identitāti (France 2007). Eiropas sociologi, kas pētījuši jauniešu pārejas procesu dažādās Eiropas valstīs, norāda, ka pāreja ir kļuvusi daudz fragmentētāka, jo ģimenes veidošana, mājoklis, dzīves stils vairs nav cieši saistīti ar nodarbinātību, bet notiek atšķirīgā ritmā. Tas nozīmē, ka jaunu cilvēku dzīve svārstās starp autonomiju un atkarību, jaunieša un pieaugušā statusu kā rotaļlieta «jo-jo» (Walther, Pohl 2005). Pētnieki uzsver, ka nav vairs vienota standartizēta pārejas modeļa visiem vienas sabiedrības jauniešiem, bet jārunā par pārejas procesa destandartizāciju. Izglītībai un (bez)darbam ir paradoksāla loma šajā procesā. No vienas puses, izglītības līmenis paaugstinās, tas ietekmē pārejas paildzināšanu un destandartizāciju, no otras puses, destandartizācija palielina jūtīgumu pret bezdarbu, pieaug individuālo kļūdu un nepareizi pieņemto lēmumu risks. Tā kā izglītība un nodarbinātība vairs nav cieši saistītas, izglītība un apmācība vairs nedod nodarbinātības garantijas, bet iegūtā izglītība, prasmes un kvalifikācija joprojām ir pamats ilgtspējīgai karjerai. Šādā situācijā, kad pieaug individuālā atbildība, arī individuālā subjektivitāte kļūst svarīga. Citiem vārdiem, individuālie aģenti pretstatā sociālekonomiskām un institucionālām struktūrām kļūst redzamāki, izšķiroša ir viņu motivācija pieņemt to vai citu lēmumu par izglītības turpināšanu, darba izvēli vai ģimenes veidošanu. Raksturojot kopumā teorētiskās pieejas jauniešu pārejai uz pieaugušo statusu, var iezīmēt divas galvenās pieejas šī procesa virzošā aģenta noteikšanā: sabiedrības sociālajā struktūrā un individuālajā darbībā balstītās. Pirmās pieejas pārstāvji akcentē pozīciju sociālā struktūrā un tās noteiktās iespējas un ierobežojumus, kā arī institucionāli noteikto kārtību, kas vairāk vai mazāk attiecas uz visiem vienas sabiedrības jauniešiem. Otrā liek akcentu uz subjektīviem faktoriem – individuālo motivāciju, izvēli un darbību savu mērķu sasniegšanā. Mūsdienās šīs pieejas vairs netiek stingri nodalītas un pētnieki uzsver, ka jāņem vērā kā sociālās sistēmas, tā individuālie faktori. Sociālās struktūras un individuālās motivācijas faktori ir saistīti: tiem, kam ir augstāka izglītība, ir gan resursi, gan iespējas izvēlēties jēgpilnus mērķus, bet tiem, kam ir zema kvalifikācija un vāji ģimenes resursi, nav pieejas resursiem un iespēju realizēt jēgpilnu karjeru. «Izkrītot» no formālām institūcijām, kas nosaka jauniešu pilnvērtīgu patstāvīgas dzīves uzsākšanu, piemēram, atbirstot no izglītības vai paliekot bez darba, viņi var vienīgi darboties autonomi. Tas nozīmē, ka jauniešu sociālā integrācija sabiedrībā nevar tikt balstīta vienīgi uz institucionāliem vai sistēmas kritērijiem, kā kvalifikācija, nodarbinātība vai ienākumi, bet jāietver arī subjektīvā apmierinātība, kas var neatbilst sistēmas kritērijiem. Iekļaušanas perspektīvā jāietver abi – sistēmas un subjektīvie riski (Kovacheva, Pohl 2007). Tā kā pāreju ietekmē darba tirgus struktūra, institucionālā kārtība un individuālie dzīves ceļa lēmumi, var runāt par «pārejas režīmiem» kā mijiedarbību

132

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

starp sociāli ekonomiskām, institucionālām un individuālām dimensijām un kultūras dimensiju, kas nosaka to, kas ir normāls, akceptējams un leģitīms konkrētajā kontekstā. Vācu sociologs Andreass Valters (Andreas Walther) ir izdalījis četras pārejas režīmu grupas (Walther 2006). ◆ Universālais pārejas režīms Skandināvijas valstīs (Dānija, Zviedrija), kas universālas labklājības tiesības saista ar jauniešu pilsoņa statusu: obligāta izglītība, elastīga apmācība, plaša pieeja augstākajai izglītībai un darba tirgum, pateicoties plašam publiskajam sektoram, plašas konsultācijas, lai veicinātu jauniešu personīgo attīstību, augsts vienlīdzīgu iespēju līmenis vīriešiem un sievietēm. ◆ Liberālais pārejas režīms Lielbritānijā un Īrijā: pieeju dažādība, pateicoties elastīgai izglītībai, apmācībai un darba tirgum, galvenais akcents uz individuālo atbildību un darbu (workfare), kas palielina risku un nevienlīdzību jauniešu vidū; jaunatnes politikas mērķis ir pēc iespējas ātrāk padarīt jauniešus ekonomiski neatkarīgus. ◆ Nodarbinātībā centrētais pārejas režīms Eiropas kontinenta valstīs (Vācija, Francija, Nīderlande): selektīva izglītības sistēma, kas izvieto jauniešus sociālās pozīcijās dažādos segmentos; liela nozīme profesionālai izglītībai, tā ir standartizēta; sociālā drošība atšķirīga dažādos darba tirgus segmentos (centrs–perifērija); jaunatnes politikā galvenais akcents ir uz sociālo un profesionālo pozīciju ieņemšanu. ◆ Aizsardzības (sub-protective) pārejas režīms Vidusjūras valstīs (Itālija, Spānija, Portugāle): obligāta skola, bet trūkst apmācības ceļu un pieejas pabalstiem; fragmentēta aktīva darba tirgus politika, ilga atkarība no ģimenes, neformālajam un nestabilam darbam nozīmīga loma; dzimuma noteiktas karjeras trajektorijas; jauniešiem nav skaidra sociālā statusa. A. Valters norāda, ka postsociālisma valstu pārejas režīmi Centrālās un Austrumeiropas valstīs jāanalizē īpaši, lai iekļautu kādā no modeļiem vai veidotu jaunu.

Sociālās atstumtības riski pārejas procesā Kopš 20. gs. 90. gadu beigām rīcībpolitiku drošākas pārejas nodrošināšanai no skolas uz darbu neizdevīgā stāvoklī esošiem jauniešiem raksturo «sociālās integrācijas» un «sociālās atstumtības» diskursi. Sociālā integrācija apzīmē gan sabiedrības procesu, gan stāvokli, kas ideāli izpaužas kā līdzsvars starp individuālām tieksmēm un kolektīvām vajadzībām. To raksturo kā dialektiskas attiecības starp sociālām struktūrām, kurās indivīds atrod sevi, un indivīda paša darbību, ar ko viņš šīs sociālās struktūras atražo. Andreass Valters vērš uzmanību uz to, ka sociālā atstumtība tiek definēta no «insaideru» pozīcijām, kas definē «autsaiderus», tos, kas ir jāiekļauj. Tas nozīmē, ka sociālā iekļaušana sākas ar varas attiecībām, kas ietver risku, ka sociālā integrācija var tikt reducēta uz sistēmas integrāciju atbilstoši funkcionāliem imperatīviem, kur indivīdiem ir tikai pasīva loma, viņi «tiek iekļauti». Taču iekļaušana nevar notikt, mehāniski «ieliekot» jaunu cilvēku darbā vai

4. Jauniešu sociālā iekļaušana un sociālās atstumtības riski

133

izglītībā, tā ir atkarīga no indivīda lēmuma un izvēles. Nozīmīga kļūst indivīda motivācija, tas attiecas uz pašlaik aktuālām aktivizēšanas politikām. Aktivizēšana sākas ar pieņēmumu, ka bezdarbnieki ir pasīvi, lietojot terminus «iemācīta bezpalīdzība» un «atkarības kultūra», vai – racionālās izvēles terminos – dodot priekšroku pabalstam, nevis darbam, tāpēc nepieciešams stimulēt aktivitāti (Walther 2007). Lai noteiktu jauniešus, kas ir neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar citiem vai – citādi sakot – kas vairāk pakļauti sociālās atstumtības riskam, tiek izmantotas dažādas pazīmes, galvenokārt uzmanību pievēršot izglītības pārtraukšanai un jauniešu bezdarbam. Pēc Eurostat definīcijas pamatizglītību neieguvušie (early school leavers) ir 18–24 gadus veci jaunieši, kas nav ieguvuši pamatizglītību (ISCED 2), bet jauniešu bezdarbs attiecas uz jauniem cilvēkiem, kas nestrādā un meklē darbu. Raksturojot jauniešu bezdarbu, ņem vērā jauniešus vecumā no 15 līdz 24 gadiem (sīkāk sk. 3.1. nodaļā). Sociālekonomiskās neizdevīguma struktūras attiecas uz jaunu cilvēku resursiem, ko viņi var izmantot pārejā uz darbu, tās ir atkarīgas no iegūtās izglītības, ģimenes atbalsta, dzimuma, etniskās piederības un reģiona. Lai apzīmētu jauniešus, kas vairāk pakļauti sociālās atstumtības riskam, tiek izmantoti atbiruma (drop-out) rādītāji vai arī tiek uzsvērts tas, ka šiem jauniešiem nav statusa sabiedrībā, precīzāk – viņiem ir nulles statuss (status zero) (Williamson 1997). Nulles statuss nozīmē, ka šie jaunieši nav iesaistīti ne izglītības sistēmā, ne apmācībā, ne nodarbinātībā. Grūti ir iegūt precīzus datus par šo jauniešu daudzumu, jo viņi paliek ārpus institūciju uzmanības loka. Britu sociologi jauniešus, kas nav iesaistīti ne izglītības apmācības sistēmā, ne nodarbinātībā, apzīmē arī ar abreviatūru NEET (Not in Employment, Education or Training). Tā tiek pievērsta uzmanība jauniešu pārejas procesa problēmām. Atšķirībā no nulles statusa, kas norāda uz jebkāda statusa trūkumu, šis apzīmējums ir skaidrāks un neitrālāks. Pētnieki uzskata arī, ka šis apzīmējums daudz precīzāk nekā jauniešu bezdarbs rak sturo problēmas būtību, jo jaunieši bezdarbnieki ir ļoti plaša grupa, kam grūti piemērot konkrētu rīcībpolitiku. NEET kategorija ir vieglāk attiecināma uz nepilngadīgām māmiņām un invalīdiem nekā tradicionālais rak sturojums – ekonomiski neaktīvs. Taču arī NEET ir plaša kategorija, ko grūti izmantot pētījumos, jo tā ietver jauniešus, kas ir ilgstoši bezdarbnieki, īslaicīgi bezdarbnieki, mājās aprūpē bērnus vai citus radiniekus, ir slimi vai ar invaliditāti, izkopj un attīsta kādu savu māksliniecisku talantu vai vienkārši uz kādu laiku pārtraukuši darbu un mācības (Furlong 2006). Nulles statusa jaunieši vai ārpus izglītības, apmācības un nodarbinātības esošie jaunieši ir neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar citiem un vairāk nekā citi pakļauti sociālās atstumtības riskam. Šo jauniešu iekļaušanas politikā iezīmējas divas pieejas: struktūras pieeja jauniešu neizdevīgo stāvokli skaidro ar iespēju (piemēram, darbavietu) trūkumu un kā risinājumu iesaka resursu pieejamības paplašināšanu, individualizētā pieeja jauniešu neizdevīgo stāvokli skaidro ar viņu pašu individuāliem trūkumiem (piemēram, nevēlēšanos mācīties, strādāt) un akcentē profesionālās apmācības pasākumus kā risinājumu.

134

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

SociÄ lÄ s atstumtÄŤbas riskam pakÄźautie jaunieĹĄi LatvijÄ JaunÄŤba ir laiks, kad notiek iekÄźauĹĄanÄ s sabiedrÄŤbÄ , tÄ pÄ&#x201C;c jaunieĹĄu sociÄ lÄ s atstumtÄŤbas riski ir specifiski, faktiski bĹŤtu jÄ runÄ par apgrĹŤtinÄ tu iekÄźauĹĄanos sabiedrÄŤbÄ . ArÄŤ salÄŤdzinot ar citÄ m sociÄ lÄ s atstumtÄŤbas riska grupÄ m, jaunieĹĄi atĹĄÄˇiras. PÄ&#x201C;tÄŤjumÄ ÂŤBezdarba un sociÄ lÄ s atstumtÄŤbas iemesli un ilgumsÂť konstatÄ&#x201C;ts, ka gan jaunieĹĄiem kopumÄ , gan jaunieĹĄiem ar zemu izglÄŤtÄŤbas lÄŤmeni sociÄ lÄ s atstumtÄŤbas risks ir daudz zemÄ ks nekÄ sabiedrÄŤbai kopumÄ , bet darba tirgus atstumtÄŤbas risks neatĹĄÄˇiras no vidÄ&#x201C;jÄ , taÄ?u jaunieĹĄiem ar zemu izglÄŤtÄŤbas lÄŤmeni ir novÄ&#x201C;rojams paaugstinÄ ts materiÄ lÄ s atstumtÄŤbas risks (Rungule, SniÄˇere, KoroÄźeva, Trapenciere, Pranka u.c. 2007). SalÄŤdzinÄ jumÄ ar citÄ m sociÄ lÄ s atstumtÄŤbas riska grupÄ m jaunieĹĄi nejĹŤtas sociÄ li atstumti, viĹ&#x2020;i cenĹĄas kÄźĹŤt patstÄ vÄŤgi, iekÄźauties sabiedrÄŤbÄ un dzÄŤvot pilnvÄ&#x201C;rtÄŤgu dzÄŤvi. Varam runÄ t par ĹĄÄˇÄ&#x201C;rĹĄÄźiem vai barjerÄ m, kas to traucÄ&#x201C;. ,]JOĆŻWĆŻEDV SĆ&#x2014;UWUDXNĂŁDQD XQ VNROĆ?QX DWELUĂŁDQD SDPDWL]JOĆŻWĆŻEDV LHJXYĆ? MDX DSVNDWĆŻWD QRGDĆşĆ&#x2014; EHW MDXQLHĂŁX EH]GDUEV DQDOL]Ć?WV QRGDĆşĆ&#x2014; WĆ&#x2014;SĆ?F ĂŁHLW JDOYHQRNĆ&#x2014;UW EÇ&#x152;V UXQD SDU WR NĆ&#x2014; ]HPV L]JOĆŻWĆŻEDV OĆŻPHQLV VDLVWĆŻWV DU QRGDUELQĆ&#x2014;WĆŻEX XQ VRFLĆ&#x2014;OR DWVWXPWĆŻEX

IzglÄŤtÄŤbas un prasmju trĹŤkums KÄ liecina citÄ s valstÄŤs veiktie pÄ&#x201C;tÄŤjumi, paaugstinÄ ts sociÄ lÄ s atstumtÄŤbas risks ir jaunieĹĄiem, kas nemÄ cÄ s un nestrÄ dÄ . Tie ir jaunieĹĄi, kas ÂŤpazĹŤdÂť no sabiedrÄŤbas redzesloka, jo neparÄ dÄ s ne izglÄŤtÄŤbas iestÄ Ĺžu, ne nodarbinÄ tÄŤbas aÄŁentĹŤras uzskaitÄ&#x201C;. TÄ pÄ&#x201C;c nav precÄŤzu datu par ĹĄÄ du jaunieĹĄu daudzumu. SocioloÄŁiskÄ s aptaujas var sniegt tikai aptuvenu priekĹĄstatu par jaunieĹĄiem, kas nemÄ cÄ s un nestrÄ dÄ . PlaĹĄa jaunieĹĄu aptauja tika veikta pÄ&#x201C;tÄŤjuma ÂŤJaunieĹĄi darba tirgĹŤ: situÄ cijas un nodarbinÄ tÄŤbu ietekmÄ&#x201C;joĹĄo faktoru analÄŤzeÂť ietvaros. SprieĹžot pÄ&#x201C;c ĹĄÄŤ pÄ&#x201C;tÄŤjuma datiem, jaunieĹĄi, kas nemÄ cÄ s, nestrÄ dÄ un darbu nemeklÄ&#x201C;, veido 7,6% no aptaujÄ tajiem, vairÄ k nekÄ puse (61%) starp tiem ir sievietes, kas atrodas bÄ&#x201C;rna kopĹĄanas atvaÄźinÄ jumÄ vai nodarbojas ar mÄ jsaimniecÄŤbu un audzina bÄ&#x201C;rnus. Liela daÄźa ĹĄÄŤs grupas jaunieĹĄu (44%) norÄ dÄŤjuĹĄi, ka nekad nav strÄ dÄ juĹĄi algotu darbu, kÄ galveno iemeslu minot bÄ&#x201C;rna kopĹĄanas atvaÄźinÄ jumu (KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis 2007). TÄ kÄ jaunieĹĄu, kas nemÄ cÄ s un nestrÄ dÄ , ÄŤpatsvars aptaujÄ ir neliels, ĹĄÄŤs aptaujas dati nevar kalpot kÄ pamats, lai analizÄ&#x201C;tu to jaunieĹĄu problÄ&#x201C;mas, kam ir zems izglÄŤtÄŤbas lÄŤmenis un kuru pÄ reja no izglÄŤtÄŤbas uz darbu nenotiek tikpat sekmÄŤgi kÄ vairÄ kumam jaunieĹĄu. PriekĹĄstatu par ĹĄo jaunieĹĄu problÄ&#x201C;mÄ m var iegĹŤt no pÄ&#x201C;tÄŤjuma ÂŤJaunieĹĄu ar zemu pamatprasmju lÄŤmeni un no cietuma atbrÄŤvoto nodarbinÄ tÄŤbas problÄ&#x201C;mas ValmierÄ un Valmieras rajonÄ Âť (Rungule, KÄ rkliĹ&#x2020;a, SniÄˇere, KoroÄźeva, MieriĹ&#x2020;a, Aleksandrovs 2008). ApzÄŤmÄ&#x201C;jums ÂŤjaunieĹĄi ar zemu pamatprasmju lÄŤmeniÂť attiecas uz jaunieĹĄiem ar pamatskolas vai nepabeigtu pamatskolas izglÄŤtÄŤbu vai lÄŤdzvÄ&#x201C;rtÄŤgi zemu pamatprasmju lÄŤmeni vecumÄ no 15 lÄŤdz 25 gadiem. PÄ&#x201C;tÄŤjuma ietvaros veikta ĹĄÄ du jaunieĹĄu aptauja (n=167), darba devÄ&#x201C;ju aptauja un ekspertu intervijas.

4. Jauniešu sociālā iekļaušana un sociālās atstumtības riski

135

Jauniešu ar zemu izglītības līmeni galvenā problēma ir iesāktās izglītības nepabeigšana. Arī no aptaujas dalībniekiem lielākā daļa (48%) ir mācības pārtraukusi. Mācību pārtraukšanas rezultātā lielākajai daļai (60%) aptaujas dalībnieku pašreizējais izglītības līmenis ir rak sturojams kā nepabeigta pamatizglītība. Apmēram trešdaļai (32%) aptaujas dalībnieku ir pabeigta pamatizglītība, 8% ir vidējā izglītība – vispārējā vai profesionālā. Kā galveno mācību pārtraukšanas iemeslu jaunieši minējuši ģimenes apstākļus (38%), kuru dēļ mācības pārtraukusi vairāk nekā puse jauno sieviešu. Konflikti mācību iestādē ir otrs izplatītākais mācību pārtraukšanas iemesls – tādēļ mācības pārtraukuši 20% aptaujāto jauniešu. Konfliktu dēļ mācības pārtraukusi lielāka daļa jauno vīriešu, taču arī sievietēm tas ir otrs izplatītākais iemesls. Ar konfliktiem saistīts arī nākamais jaunu vīriešu vidū izplatītākais iemesls – izslēgšana no skolas, tādēļ mācības pārtraucis 21% jauniešu. Tikpat izplatīts mācību pārtraukšanas iemesls ir arī negribēšana mācīties, tādēļ mācības pārtraukuši 18% no jauniešiem un 7% no jaunietēm. Tikai pēc tam izplatības ziņā seko mācību pārtraukšana darba dēļ vai saistībā ar darbu – tāpēc, ka gribēja strādāt, tāpēc, ka vajadzēja strādāt (8%), arī šis iemesls vairāk izplatīts ir jaunu vīriešu vidū. Mācību pārtraukšanas iemesls var būt arī veselības problēmas, tādēļ mācības pārtraukuši 6% respondentu. Tikai daži respondenti bija minējuši tādus mācību pārtraukšanas iemeslus kā mācību maksas apmērs, dzīvesvietas maiņa, «nepatika kolektīvs» (Rungule, Kārkliņa, Sniķere, Koroļeva, Mieriņa, Aleksandrovs 2008). Mazāk svarīgi ir tas, kā šie jaunieši tiek saukti – par pamatizglītību neieguvušajiem vai jauniešiem ar zemām pamatprasmēm, būtiskāks jautājums ir viņu turpmākā dzīve un iespējas risināt savai dzīvei svarīgus jautājumus, vai pamatskolas nepabeigšana atsaucas uz viņu dzīves iespējām. Pētījuma dati ļauj spriest par diviem problēmu aspektiem: dažādu dzīves situāciju risinājumu un darbavietas atrašanu un noturēšanos tajā. Lai noskaidrotu, kā jaunieši var tikt galā ar dažādām dzīves situācijām, viņiem tika piedāvātas vairākas dzīves situācijas un uzdoti jautājumi, vai viņiem pietiek informācijas par to, kas jādara šajās situācijās, un kuras no šīm situācijām viņiem liekas pašlaik aktuālākās un grūtāk risināmās. Vairāk nekā pusei aptaujāto jauniešu trūkst informācijas par to, kā pieprasīt dzīvojamo platību (62%), kā saņemt finansiālu pabalstu (73%), kā veikt ar darba meklēšanu saistīto dokumentu, piemēram, CV, motivācijas vēstules, noformēšanu (57%), kā veikt pārrunas ar darba devēju (57%), kā saņemt sociālā dienesta palīdzību (62%). Visus šos jautājumus jaunieši atzinuši par aktuāliem un grūti risināmiem. No citiem jautājumiem šai ziņā īpaši atšķiras informācija par finansiāla atbalsta saņemšanas iespējām, to par sev aktuālu un grūti risināmu jautājumu atzinis 81% aptaujāto jauniešu. Citu minēto jautājumu aktualitāti un risināšanas grūtības novērtējuši ap 15–20% aptaujāto jauniešu. Pretrunīgi vērtēta ir informācija par to, kā risināt dzīvesvietas deklarācijas jautājumus: 47% jauniešu informācijas par to ir pietiekami, bet tikpat lielai daļai informācijas trūkst, taču tikai 2% atzinuši, ka šī informācija viņiem būtu aktuāla un jautājums grūti risināms. Arī informācija par brīvajām darba vietām ir pretrunīgi vērtēta: informācijas pietiek 44%, trūkst 37%, to, ka šāda informācija viņiem nav aktuāla, atzinuši 19%, bet tai pašā laikā 15% atzinuši, ka tā viņiem ir aktuāla.

136

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Apmēram trešdaļai jauniešu trūkst informācijas par to, kas ir pārkvalificēšanās kursi (30%) un kā atvērt kontu bankā (33%), taču šie jautājumi nav aktuāli un grūti risināmi. Apmēram ceturtā daļa jauniešu atzinuši, ka viņiem nepietiek informācijas par to, kas jādara, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu (27%), kā atrast darbu (25%). Pēdējo par grūti risināmu un sev aktuālu jautājumu atzinuši 20% jauniešu, bet 17% šī informācija nav aktuāla. Ir arī virkne tādu jautājumu, ko lielākā daļa jauniešu atzinusi kā sev neaktuālus. Piemēram, 67% jauniešu atzinuši, ka viņiem nav aktuāla informācija par to, kā atbrīvoties no alkohola un narkotiku lietošanas, 59% – par to, kā saņemt psihologa palīdzību, 58% – par to, kā saņemt garīgu palīdzību. Vairākums – 46% atzinuši, ka viņiem nav aktuāla informācija par izglītības jautājumu risināšanu, tomēr 19% atzinuši, ka šis jautājums viņiem ir aktuāls un grūti risināms, turklāt 24% arī norādījuši, ka viņiem nepietiek informācijas par izglītības jautājumu risināšanu. Lielākā daļa jauniešu zina, kā un kur iegādāties lētu apģērbu un apavus (90%), kā saņemt medicīnisko palīdzību un reģistrēties pie ārsta (90%), kā veikt dažādus maksājumus (82%), kā nokārtot pases saņemšanu (79%), kur reģistrēties kā bezdarbniekam (70%). 4. 1. tabula. Informācijas pietiekamība un grūtāk risināmie jautājumi (%)

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. 20

Informācijas Informācijas pietiek nepietiek Kas jādara, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu 62 27 Kur ir iespējams reģistrēties kā bezdarbniekam 70 19 Kas ir pārkvalificēšanās kursi 58 30 Kā pieprasīt apdzīvojamo platību 27 62 Kā risināt dzīvesvietas deklarācijas (pieraksta) 47 47 jautājumus Kur saņemt finansiālu atbalstu 23 73 Kā un kur iegādāties lētu (lietotu) apģērbu un 90 6 apavus Kā atrast darbu 58 25 Kā veikt ar darba meklēšanu saistīto 32 57 dokumentu noformēšanu Informācija par brīvajām darba vietām 44 37 Kā veikt pārrunas ar darba devēju 31 57 Kā nokārtot pases saņemšanu un personas 79 14 koda piešķiršanu Kā atvērt kontu bankā 60 33 Kā veikt dažādus maksājumus 82 10 Kā saņemt medicīnisko palīdzību un 90 8 reģistrēties pie ārsta Kā atbrīvoties no alkoholisma un narkotiku 21 12 lietošanas Kā saņemt sociālā dienesta palīdzību 21 62 Kā saņemt psihologa palīdzību 25 16 Kā saņemt garīgu palīdzību 21 21 Kā risināt ar izglītību saistītos jautājumus 30 24

Informācija nav aktuāla 11 11 12 11

Grūti risināms 2 1 14

19 12

15 15

7 8

17 59 58 46

23 1 8 19

Atbildes uz jautājumiem par informētību faktiski liecina arī par jauniešu pieredzi – tos jautājumus, ar kuriem viņiem savā dzīvē jau nācies saskarties,

4. Jauniešu sociālā iekļaušana un sociālās atstumtības riski

137

viņi zina, kā risināt. Par to liecina tas, ka lielāka daļa no pašlaik nestrādājošiem jauniešiem nekā no visiem aptaujātajiem atzinuši, ka viņiem pietiek informācijas par jautājumiem, kas saistīti ar bezdarbu. Jauniešiem, kas pārtraukuši izglītību un kuri nav ieguvuši pamatizglītību, aktuāls jautājums ir dokumentu sagatavošana un komunikācijas prasmju apguve, jo tas nepieciešams, lai piedāvātu sevi darba tirgū un komunikācija ar darba devējiem noritētu sekmīgi. Pamatojoties uz minētā pētījuma datiem, var atzīt, ka noteiktās dzīves situācijās jauniešiem pietrūkst prasmju un informācijas. Vai to var izskaidrot ar nepietiekamu formālo izglītību? Balstoties tikai uz datiem par jauniešiem ar zemām pamatprasmēm, to nevar izdarīt, jo iespējams, ka arī jauniešiem, kas ieguvuši pamatizglītību, pietrūkst prasmju un informācijas, kā rīkoties iepriekš minētajās situācijās. Lai spriestu par izglītības nozīmi, nepieciešams salīdzinājums ar jauniešiem, kas sasnieguši augstāku izglītības līmeni. Šādam salīdzinājumam var izmantot LM darba tirgus pētījumu ietvaros veiktās profesionālo mācību iestāžu absolventu aptaujas datus («Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas», 2007), jo abos pētījumos tika noskaidrots zināšanu un prasmju pašvērtējums. Izmantojot 5 ballu skalu, kur 1 nozīmēja «ļoti zems zināšanu/prasmju līmenis», bet 5 – «ļoti augsts zināšanu/prasmju līmenis», jauniešiem tika lūgts novērtēt savas zināšanas un prasmes tālāk nosauktajās jomās. Jauniešu pašvērtējums atspoguļots 4.2. tabulā. Salīdzinot vidējos vērtējumus, jāsecina, ka visvājāk attīstītas un apgūtas tieši tās prasmes, kas īpaši nepieciešamas mūsdienu darba tirgus situācijā: prasmes, kas saistītas ar personības psiholoģisko briedumu, pašapziņu, angļu valodas zināšanas un datorprasmes. 4. 2. tabula. Zināšanu un prasmju novērtējums (vidējais vērtējums 5 punktu skalā) Jaunieši ar zemām Profesionālo mācību pamatprasmēm iestāžu absolventi Prasme auditorijai prezentēt idejas, ziņojumus, izklāstīt informāciju 1,69 3,56 Angļu valodas (vai citas svešvalodas) zināšanas 2,35 3,13 Prasme izskaidrot savu viedokli citiem 2,45 3,86 Prasme aizstāvēt savas tiesības 2,52 3,89 Datorprasmes 2,56 Prasme efektīvi risināt sarunas 2,60 3,71 Prasme strādāt ar datoru 2,63 3,90 Zināšanu praktiska pielietošana 2,94 3,83 Prasme sameklēt un apstrādāt informāciju 2,98 3,92 Prasme labi darboties spriedzes apstākļos 3,01 3,73 Prasme piemēroties, darboties jaunos apstākļos 3,01 3,86 Prasme plānot, vadīt un organizēt savu darbu 3,01 3,93 Savas nozares pārzināšana 3,03 3,91 Prasme patstāvīgi mācīties/ apgūt jaunas zināšanas 3,07 3,98 Prasme efektīvi izmantot laiku 3,27 3,88 Prasme strādāt komandā 3,30 4,13 Precizitāte, rūpīgums 3,39 4,09 Pārliecība par saviem spēkiem 3,39 4,02 Krievu valodas zināšanas 3,42 3,78 Prasme sazināties valsts valodā 4,83 4,44 Latviešu valodas zināšanas 4,90 -

138

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Salīdzinājums liecina, ka jaunieši ar zemām pamatprasmēm jebkuru no savām prasmēm vidēji novērtē ievērojami zemāk nekā profesionālo mācību iestāžu beidzēji (pēdējiem visi vērtējumi ir virs vidējā). Jāatzīmē gan, ka kopējās tendences vērtējumos tomēr ir līdzīgas – profesionālo mācību iestāžu absolventi viszemāko pašvērtējumu devuši svešvalodu zināšanām, prasmei prezentēt un izskaidrot savas idejas, risināt sarunas, kā arī darboties spriedzes apstākļos. Tomēr arī šajās pozīcijās, salīdzinot abas mērķa grupas, vidējie vērtējumi atšķiras ļoti būtiski. Jaunieši ar zemām pamatprasmēm savu prasmi izklāstīt informāciju vērtē vairāk nekā divas reizes zemāk. Īpaši nozīmīgas atšķirības ir vērtējumā par prasmi iegūt un apstrādāt informāciju, risināt sarunas un prasmi strādāt ar datoru. Kopumā var teikt, ka zems izglītības līmenis saistīts ar zemām pamatprasmēm dažādās dzīves jomās, tāpēc uzskatāms par vienu no sociālās atstumtības riska faktoriem (Karklina, Rungule 2007).

Nodarbinātības problēmas Jauniešu nodarbinātība ir viens no galvenajiem patstāvīgas dzīves uzsākšanas faktoriem, jo nodrošina ekonomisku neatkarību. Tomēr, kā liecina pētījuma dati, jauniešiem ar zemu pamatprasmju līmeni darba atrašana ir problemātiska. Lielākā daļa jauniešu ar zemām pamatprasmēm Valmierā un Valmieras rajonā aptaujas brīdī algotu darbu nestrādāja: no aptaujātajiem jauniešiem algotu darbu strādā tikai apmēram piektā daļa (22%), 28% turpina mācības, sevi pieskaitot pie skolēniem vai studentiem, daži no viņiem arī strādā algotu darbu, daži – reģistrējušies kā bezdarbnieki, 24% ir mātes bērna kopšanas atvaļinājumā vai sievietes, kas algotu darbu nestrādā tāpēc, ka audzina bērnus un nodarbojas ar mājsaimniecību. Bezdarbnieki parādās trīs kategorijās: reģistrētie bezdarbnieki (16%), nereģistrētie bezdarbnieki (10%) un jaunieši, kas nestrādā un nemācās, bet vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu un nevar pretendēt uz bezdarbnieka statusu (8%), kopā tie veido apmēram trešdaļu (34%) no aptaujātajiem jauniešiem (Rungule, Kārkliņa, Sniķere, Koroļeva, Mieriņa, Aleksandrovs 2008). Starp nodarbinātajiem jauniešiem un tiem, kas kādreiz strādājuši, galvenokārt ir nekvalificēti strādnieki (40%) un apkalpojošās sfēras darbinieki (37%), 18% veido kvalificēti strādnieki, 5% – dažāda līmeņa speciālisti. Ja skatās pēc profesiju klasifikatora, tad arī lielākā daļa ir nodarbināta 9. grupas profesijās (33%), visvairāk kā ceļu un būvju strādnieki, strādnieki lauksaimniecībā u.c. vienkāršās profesijās. Otra lielākā nodarbinātības joma ir pakalpojumi un tirdzniecība (5. grupa), tajā pavisam bijuši nodarbināti 30%, to skaitā par pārdevējiem strādā 25% (Rungule, Kārkliņa, Sniķere, Koroļeva, Mieriņa, Aleksandrovs 2008). Galvenais, kas traucē atrast darbu, ir ģimenes apstākļi (49%) un nepietiekama izglītība un profesionālā kvalifikācija (31%), kā arī nepietiekamas prasmes (20%) (Rungule, Kārkliņa, Sniķere, Koroļeva, Mieriņa, Aleksandrovs 2008). Kā liecina Valmieras rajona uzņēmēju aptaujas dati, jauniešus ar zemu izglītības līmeni nodarbinājuši 64% aptaujāto uzņēmēju, no kuriem lielākā

4. Jauniešu sociālā iekļaušana un sociālās atstumtības riski

139

daļa – pēdējā gada laikā. Minot galvenos iemeslus, kāpēc uzņēmumā tiek nodarbināti jaunieši ar zemu izglītības līmeni, uzņēmēji visbiežāk atzīmējuši darbinieku trūkumu. Diezgan liela daļa uzņēmēju šādu jauniešu pieņemšanu darbā saista ne tik daudz ar uzņēmuma attīstību, bet gan ar t.s. sociālo labumu – palīdzēt šiem jauniešiem integrēties darba tirgū (Rungule, Kārkliņa, Sniķere, Koroļeva, Mieriņa, Aleksandrovs 2008). Aptaujas dati raksturo situāciju, bet nedod atbildi uz jautājumu, vai zems izglītības līmenis kļūst par galveno šķērsli darba atrašanai. Ja jauniešu pāreju no izglītības uz darbu aplūkojam kā standartizētu procesu, tad šī saistība iezīmējas skaidri: jo augstāks izglītības līmenis, jo lielākas iespējas. Mūsdienu mainīgajā darba tirgū atbilstība starp iegūto izglītību un jauniešu nodarbinātību vairs nav simtprocentīga. Augstskolu un profesionālo izglītības iestāžu absolventu aptaujas dati liecina, ka atbilstoši iegūtajai izglītībai strādā 73% augstskolu absolventu un 57% profesionālo izglītības iestāžu absolventu (Rungule, Kārkliņa, Sniķere, Koroļeva, Mieriņa, Aleksandrovs 2008). Varētu domāt, ka, darba tirgum kļūstot elastīgākam, arī jauniešiem ar zemu izglītības līmeni paveras lielākas nodarbinātības iespējas vienkāršajās profesijās, kas neprasa īpašu sagatavotību un noteiktu izglītības līmeni. Tomēr Valmierā veiktās ekspertu intervijas liecina par pretējo: 1) eksperti norāda, ka daudzos gadījumos tie paši faktori, kas traucējuši pabeigt izglītību, traucē arī atrast darbu un noturēties tajā; 2) nepabeigta pamatizglītība kļūst par formālu šķērsli darba atrašanai. Spriežot pēc ekspertu teiktā, jauniešu izglītības iegūšanu un iesaistīšanos nodarbinātībā kavē vieni un tie paši faktori. Tika minēti vairāki apstākļi, kas ir cēlonis zemam izglītības līmenim un kļūst par nopietnu šķērsli nodarbinātībai. ◆ Ģimenes situācija. ...tā ir situācija ģimenē. Ja bērns bērnībā divu, trīs, četru gadu vecumā nav saņēmis vecāku mīlestību, ģimenes sajūtu, tad ir lielāks risks, ka pusaudža gados viņam parādīsies deviācijas, par kurām mēs runājam. ◆ Zināms neveiksminieka zīmogs, kas uzlikts šādiem jauniešiem. Neapskaužamā situācijā ir tie jaunieši, kuri tiešām grib savā dzīvē kaut ko mainīt, jo tas stereotips, kas viņam ir uzlikts, tas oreola efekts viņam nāk līdzi. ◆ Nevēlēšanās neko darīt, bezdarbības kā normāla stāvokļa pieņemšana, nespēja vai neprasme sevi organizēt. Problēma ir arī jaunieši, kuri nevēlas darīt pilnīgi neko – ne mācīties, ne strādāt. Tā arī ir viena atsevišķa grupa, kurus ir ļoti grūti motivēt. Reizēm ir ļoti grūti noteikt, kur jaunietis gūst iztikas līdzekļus ikdienas vajadzībām. Varbūt viņa problēmas jau ir tik samilzušas vai arī viņš ir pieradis pie tā, ka viņam nav pienākumu – ļoti grūti kaut ko mainīt savā dzīvē. Viņiem nav laika izjūtas, viņi nespēj sevi organizēt. Visi minētie faktori vairāk vai mazāk izpaužas kā zems pašvērtējums, motivācijas un pašdisciplīnas trūkums, kas atstāj ietekmi kā uz izglītības ieguvi, tā

140

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

nodarbinātību. Svarīgi šai gadījumā ir veicināt jauniešu aktivitāti, motivāciju piedalīties, vērtēt sevi ne tikai pēc sekmēm mācībās, tāpēc nozīmīga ir jauniešu centru darbība, kas pievērš uzmanību sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem. Pēdējo gadu laikā izveidojusies laba prakse, kā probācijas dienests palīdz atgriezties sabiedrībā bijušajiem cietumniekiem, tā apskatīta arī Valmieras pētījumā (Rungule, Kārkliņa, Sniķere, Koroļeva, Mieriņa, Aleksandrovs 2008). Iespējams, ka probācijas darba pieredzi būtu nepieciešams pārņemt darbā ar jauniešiem ar zemu izglītības līmeni – mācīt viņiem meklēt darbu, rakstīt CV, ievērot darba disciplīnu. Uzdevums ir līdzīgs – palīdzēt uzsākt normālu patstāvīgu dzīvi, cēloņi, kāpēc tas jādara, ir atšķirīgi. Vairāk strādājot ar jauniešiem, kas «izkrituši» no izglītības sistēmas, atbalstot viņus pārejā uz nodarbinātību, iespējams, samazinātos deviantu alternatīvu izvēle jauniešu vidū. Tas nozīmē lielāku līdzekļu ieguldījumu profilaksē, nevis seku novēršanā, mazāk problemātiski ir nopietni risināt jauniešu ar zemu izglītības līmeni jautājumus nekā bijušo cietumnieku problēmas. Otrs aspekts ir formālie šķēršļi – jauniešiem bez pamatizglītības ir ierobežotas iespējas izglītības papildināšanai. Jaunieši, kuriem ir 9 klašu izglītība, var iet NVA kursos, veikt modulāro apmācību par atsevišķām mācību interešu grupām, bet līdz 9 klasēm ir ļoti bēdīga situācija. Eksperti norāda uz apburto loku, kas veidojas tāpēc, ka nepilngadīgi jaunieši bez pamatizglītības nevar iesaistīties NVA kursos. Ir Bezdarbnieku atbalsta likums, kur ir noteikts, ka nepilngadīgas personas, ja viņām nav pamatizglītības, nevar paņemt uzskaitē. Viņi birst sietam cauri, un NVA ar viņiem neviens neko nedara. Nav programmas nepilngadīgajiem, kas nav ieguvuši pamatizglītību. Visādi pasākumi ir tiem, kam ir pamatizglītība. Jo nevar būt tāda situācija, ka valsts ir pieņēmusi Izglītības likumu, kur noteikts, ka pamatizglītība (9 klases) ir obligāta, bet NVA taisīs programmas tiem, kam nav šīs 9 klases. Tas ir apburtais loks. Šādu formālu prasību dēļ nepilngadīgiem jauniešiem bez pamatizglītības nav alternatīvu iespēju. Ja viņi neatbilst standarta izglītības prasībām, tad viņiem nav arī atbalsta, lai iesaistītos nodarbinātībā vienkāršās profesijās, kas neprasa īpašu apmācību izglītības iestādē, bet pietiktu ar apmācību darbavietā. Faktiski šādā veidā jauniešu ar zemām pamatprasmēm sociālās atstumtības risks tiek veicināts. Viņu izglītības trūkums tiek padarīts par šķērsli alternatīvu iespēju izmantošanai.

Izglītības pārtraukšana un pieejamība Izglītības pārtraukšana nav uzskatāma par sociālu problēmu, ja izvēlēts neatbilstošs studiju virziens. Taču, kā liecina iepriekš apskatītie dati, pārtraukta izglītība var arī vairs neturpināties, un, jo zemākā līmenī tā tiek pārtraukta, jo lielākas problēmas rada, iesaistoties nodarbinātībā.

141

4. Jauniešu sociālā iekļaušana un sociālās atstumtības riski

Latvijas iedzīvotāju aptauja (N=7786)1 liecina, ka pēdējo 5 gadu laikā 7% iedzīvotāju nācies saskarties ar iesākto mācību pārtraukšanu – iesāktās mācības nav pabeiguši vai nu paši respondenti, vai kāds no viņu ģimenes locekļiem. Lielākā daļa respondentu (55%) pārtraukuši studijas augstskolā, profesionālās izglītības iestādēs mācības pārtraukuši 20%, vidusskolā – 18%, bet 7% pārtraukuši mācības pamatskolā. Kā galvenie iemesli minēti: nespēja savienot mācības ar darbu (31%), ģimenes apstākļi (26%), mācību parādi (12%), neapmierinātība ar izvēlēto programmu vai specialitāti (10%), pārāk augsta mācību maksa (9%), neapmierinātība izvēlēto mācību iestādi (7%), neapmierināja mācību kvalitāte (5%), veselības stāvoklis (3%) u.c. Mācību pārtraukšanas iemesli liecina, ka izglītības ieguve tiek pārtraukta galvenokārt tāpēc, ka izglītības ieguvi nav iespējams savienot ar rūpēm par ģimeni vai ar darbu. Tikai pēc tam seko ar neadekvātu izvēli saistītās problēmas, mācību maksa un citas problēmas. Augstākās izglītības pārtraukšana nerada tādas problēmas kā nepabeigta pamatizglītība, tomēr izvirza jautājumu par augstākās izglītības pieejamību jauniešiem, kuru vecāki nespēj sniegt finansiālu atbalstu bērniem augstākās izglītības iegūšanā. Maksas izglītības gadījumā apgādājamo un apgādātāju skaits ģimenē kļūst par nopietnu bērnu izglītības iespēju noteicēju. Jau minētās iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka 36% ģimeņu, kurās ir viens pieaugušais ar vienu vai vairāk bērniem, nevarētu finansiāli palīdzēt saviem bērniem iegūt augstāko izglītību, to pašu atzinuši 13% no ģimenēm, ko veido pāris ar vienu vai diviem bērniem, un 29% ģimeņu, ko veido pāris ar trīs un vairāk bērniem. 4.3. tabula. Vai ģimene spētu finansiāli palīdzēt saviem bērniem iegūt augstāko izglītību atkarībā no apgādnieku un bērnu (līdz 18 g.v.) skaita (%)

Spētu bez īpašām grūtībām Spētu, bet ar grūtībām Ģimenei finansiāli neiespējami Grūti pateikt

Viens pieaugušais ar bērnu(-iem) 7 31 36 26

Pāris ar vienu vai diviem bērniem 16 36 13 35

Pāris ar trīs un vairāk bērniem 9 40 29 22

Latvijā pieeja augstākajai izglītībai ir uz sasniegumiem balstīta – jaunieši ar labākiem centralizēto eksāmenu un konkursu rezultātiem var pretendēt uz no valsts budžeta finansētām studiju vietām, pārējiem par studijām jāmaksā. Jaunieši, kuri nevar pretendēt uz vecāku atbalstu, spiesti izvēlēties mazāk populāras studiju programmas, kurās ir mazāks konkurss un lielākas iespējas iekļūt budžeta vietās. Salīdzinot ar citiem, šie jaunieši atrodas neizdevīgākā situācijā, jo nevar izvēlēties studijas specialitātē, kas interesē, bet jāņem finansiāli izdevīgākais variants. Nevar teikt, ka jauniešiem, kuru vecāki nevar apmaksāt studijas augstskolā, ir liegta pieeja augstākajai izglītībai, taču var apgalvot, ka viņu izvēles iespējas ir ierobežotas. 1

Izmantots ES struktūrfondu nacionālās programmas «Darba tirgus pētījumi» pētījuma «Bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un ilgums» datu masīvs.

142

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Kopsavilkums Mūsdienās jauniešu pāreja uz pieaugušo statusu un patstāvīgas dzīves uzsākšana kļuvusi individualizēta un daudzveidīga – nav vairs visiem jauniešiem vairāk vai mazāk līdzīga kolektīva modeļa, kas nosaka pāreju no izglītības uz nodarbinātību. Pārejai kļūstot sarežģītākai un fragmentētai, bez noteiktiem standartiem un normām, grūtāk ir konstatēt tos jauniešus, kam pārejas process nenorit tik veiksmīgi kā citiem. Lai noteiktu jauniešus, kas vairāk pakļauti sociālās atstumtības riskam, tiek izmantotas dažādas pazīmes, galvenokārt uzmanību pievēršot izglītības pārtraukšanai un jauniešu bezdarbam. Jauniešu sociālās atstumtības faktorus var iedalīt divās grupās: individuālie, no katra jaunieša spējām un prasmēm atkarīgie un strukturālie – no sociālās kārtības atkarīgie, kas vienlīdz attiecas uz visiem jauniešiem, bet neatbilstība noteiktiem standartiem dažus jauniešus nostāda neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar citiem. Jauniešiem, kas nav ieguvuši pamatizglītību, individuālie sociālo atstumtību veicinošie faktori saistīti ar grūtībām dažādu ikdienas situāciju risināšanā. Salīdzinājumā ar citiem viņu pašvērtējums ir ievērojami zemāks tādos raksturojumos kā prasme iegūt un apstrādāt informāciju, risināt sarunas un prasme strādāt ar datoru. Strukturālie faktori attiecībā uz jauniešiem ar nepabeigtu pamatizglītību darbojas tā, ka nepabeigtā pamatizglītība kļūst par formālu šķērsli nodarbinātībai. Nepilngadīgi jaunieši bez pamatizglītības nevar iestāties Nodarbinātības valsts aģentūras kursos, kas palīdzētu viņiem apgūt noteiktas vienkāršās profesijās nepieciešamās prasmes. Faktiski šādā veidā jauniešu ar zemām pamatprasmēm sociālās atstumtības risks tiek veicināts. Viņu izglītības trūkums tiek padarīts par šķērsli alternatīvu iespēju izmantošanai. Literatūra Colley, H., Partnership, E. Y. R., Boetzelen, P., Hoskins, B., Parveva, T. (2007). Social inclusion for young people: breaking down the barriers. Strasbourg: Council of Europe. France, A. (2007). Understanding youth in late modernity. Maidenhead: Open University Press. Furlong, A. (2006). Not a very NEET solution: representing problematic labour market transitions among early school-leavers. Work Employment Society, 20(3). P. 553–569. Furlong, A., Cartmel, F. (2007). Young people and social change: new perspectives (2nd ed.). Buckingham: Open University Press. Karklina, I., Rungule, R. (2007) Low Level of Education – Factor of Social Exclusion of Youth. In: VIIIth International Conference on Asian Youth and Childhoods 2007. (Ed. Vinod Chandra). International Sociological Association, MACMILLAN, P. 45. Koroļeva, I., Rungule, R., Trapenciere, I., Mieriņa, I., Sniķere, S., Goldmanis, M. (2007). Jaunieši darba tirgū: situācijas un nodarbinātību ietekmējošo faktoru analīze. Rīga: Socioloģisko pētījumu institūts. Krūmiņš, J., Rungule, R., Seņkāne, S., Trapenciere, I., Koroļeva, I., Trapencieris, M., Sniķere, S., Mieriņa, I., Goldmanis, M., Goša, Z., Bāliņa, S., Freija-Karlsone, K., Jaunzeme, I., Kaņējeva, G. u.c. (2007). Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas. (Red. Krūmiņš, J.). Rīga: Latvijas Universitāte.

4. Jauniešu sociālā iekļaušana un sociālās atstumtības riski

143

Kovacheva, S., Pohl, A. (2007). Disadvantage in youth transitions: constellations and policy dilemma. In: Colley, H., Partnership, E. Y. R., Boetzelen, P., Hoskins, B., Parveva, T. (Eds.). Social inclusion for young people: breaking down the barriers. Strasbourg: Council of Europe. P. 31–42. Rungule, R., Kārkliņa, I., Sniķere, S., Koroļeva, I., Mieriņa, I., Aleksandrovs, A. (2008). Jauniešu ar zemu pamatprasmju līmeni un no cietuma atbrīvoto nodarbinātības problēmas Valmierā un Valmieras rajonā. Rīga: Socioloģisko pētījumu institūts. Rungule, R., Sniķere, S., Koroļeva, I., Trapenciere, I., Pranka, M., Mieriņa, I., Kārkliņa, I., Trapencieris, M., Lāce, T., Goldmanis, M., Vule, I., Hazans, M., Trapežņikova, I., Dmitrijeva, J., Āriņš, M., Žabko, O. (2007). Bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un ilgums. (Red. Rungule, R.). Rīga: LU FSI, BICEPS, Socioloģisko pētījumu institūts. Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. (2006). Pamatizglītību nepabeigušie skolēni. Retrieved from http://www.providus.lv/public/27035.html. Walther, A. (2006). Regimes of youth transitions: Choice, flexibility and security in young people’s experiences across different European contexts. Young, 14(2). P. 119–139. Walther, A. (2007). Educated, (un)emploed, activated, included – «Participated»? Contradictions in supporting young people in their transitions to work. In: Social inclusion for young people: breaking down the barriers. Council of Europe Publishing. P. 101–113. Walther, A., Pohl, A. (2005). Thematic Study on Policy Measures concerning Disadvantaged Yout R. Tübingen,: IRIS. Retrieved from http://ec.europa.eu/ employment_social/social_inclusion/docs/youth_study_en.pdf. Williamson, H. (1997). Status zero youth and the «underclass»: some considerations. In: Macdonald, R. (Ed.). Youth, the «underclass» and social exclusion. London: Routledge.

5. Jauniešu identitāte un līdzdalība

145

JAUNIEŠU IDENTITĀTE UN LĪDZDALĪBA Ilze Koroļeva, Ritma Rungule, Sigita Sniķere, Aleksandrs Aleksandrovs Identitātes veidošanās ir viens no svarīgākajiem jaunības kā dzīves posma attīstības uzdevumiem. Mūsdienu vēlās modernitātes sabiedrībās mainījies pats identitātes jēdziens. Identitāte vairs nav mūžīga, stabila «lieta», ko iegūst visam mūžam, tā vairs nav viena vienīga, tā var mainīties, identitātes izvēlas un iegūst. Faktiski runa ir par identificēšanos, par to, kā jaunieši pozicionē sevi sociālajā telpā. Tāpēc izvēlējāmies noskaidrot, kā jaunieši raksturo un novērtē savu piederību pie dažādām sociālām grupām un teritoriālām un sociālām kopienām. Otrs aspekts, ko vēlamies akcentēt, ir subjekta aktivitāte – identitāšu veidošanās, iesaistoties, piedaloties dažādu sociālo grupu, organizāciju, kopienu dzīvē. Tāpēc uzmanība pievērsta dažādām līdzdalības izpausmēm. Jauniešu pašu aktivitāte un līdzdalība ir tie mehānismi, kas veido viņu identitāti. Identitātes raksturošanai tiek analizēti jauniešu viedokļi, kas noskaidroti 2005. gada sākumā veiktā vispārizglītojošo skolu (9., 11. klase) skolēnu un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu aptaujā (n=3046), aptaujas dalībnieku vecums 14–19 gadu. Plašāku ieskatu, ietverot arī ekspertu viedokļus un fokusa grupu diskusiju rezultātu analīzi, var gūt pētījuma pārskatā «Jauniešu

146

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

identitātes veidošanās un līdzdalība» (Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005).

Identitāte kā piederība Visas cilvēku identitātes vairāk vai mazāk ir sociālas identitātes. Identitātes ir iesaistītu indivīdu pazīmes, tās tiek sociāli veidotas. Sociālo identitāti var definēt kā veidu, kādā indivīdi vai kolektīvi atšķir sevi no citiem, tās ir līdzības un atšķirības attiecības. Sociālā identitāte ir izpratne par to, kas esam mēs un kas ir citi, tā ir vienošanās rezultāts (Jenkins 1996). Identitāte ir aktīva, tā veidojas un mainās cilvēka dzīves laikā, tāpēc identitāte drīzāk ir process nekā gatavs rezultāts. H. Tadžfels definē sociālo identitāti kā to cilvēka paštēla daļu, kas izriet no viņa zināšanām par piederību sociālai grupai (grupām), un vērtības un emocionālā nozīmīguma, ko viņš piešķir šai piederībai (Tajfel 1981). E. Gidenss uzsvēris, ka pašidentitāte ir moderns projekts, kura ietvaros indivīdi var refleksīvi veidot personīgus naratīvus, kas ļauj tiem saprast pašiem sevi un kontrolēt savu dzīvi nākotnē (Giddens 1991). Jaunība ir dzīves posms, kad aktīvi notiek identitātes veidošanās, kad cilvēkam ir svarīgi saprast, kas viņš ir un ko vēlas sasniegt. Veidošanās procesā identitātes ir mainīgas, tās var būt vēl skaidri neapzinātas un nedefinētas, tāpēc izvēlējāmies jauniešiem vieglāk saprotamo piederības jēdzienu. Lai orientētos uz vidusskolēnu izpratnes līmeni, izstrādājot anketu kvantitatīvai jauniešu aptaujai, tika uzdoti jautājumi par identitāti kā piederību. Piederība ir subjektīvas un emocionālas izjūtas, kas var būt vairāk vai mazāk izteiktas, kā arī indivīdam vairāk vai mazāk nozīmīgas. Piederība tika pētīta divos galvenajos aspektos: 1) piederība pie sociālām grupām un kategorijām, kas rak sturo jauniešu pozicionēšanos sociālajā telpā; 2) teritoriālā piederība, kas rak sturo jauniešu identificēšanos ar teritoriālām sociālām un institucionālām kopienām. Teritoriālajam aspektam pievērsta uzmanība, lai noskaidrotu lokālā un globālā līmeņa attiecību nozīmi jauniešu pašidentificēšanās procesā. Līdzīga pieeja jauniešu «piederības prakšu» pētniecībā, izdalot vairākus identitātes veidošanās līmeņus: personīgo, lokālo, reģionālo, nacionālo un Eiropas, lietota arī citos pētījumos (Orientation of Young Men and Women to Citizenship and European Identity 2000).

Sociālā piederība Raksturojot sevi, cilvēki var izmantot dažādas sociālas pazīmes, ar to vienlaicīgi norādot uz savu sociālo statusu un piederību pie noteiktām sociālām kategorijām vai grupām. Pētījumā noskaidrojām, kuras no šīm pazīmēm jaunieši uzskata par svarīgām sevis raksturošanai. Gandrīz visi jaunieši par ļoti svarīgiem un svarīgiem atzīst individuālos rak sturojumus: izglītības līmenis (92%), piederība pie ģimenes, dzimtas (90%) un profesija, ko plāno iegūt (90%). Tas liecina par individuālo sasniegumu svarīgumu mūsdienu jauniešiem. Tikai pēc tam seko kolektīvās identitātes, kas saistītas ar piederību pie noteiktām sociālām

147

5. JaunieĹĄu identitÄ te un lÄŤdzdalÄŤba

grupÄ m vai kategorijÄ m. ApmÄ&#x201C;ram trÄŤs ceturtdaÄźas jaunieĹĄu par svarÄŤgu sevis raksturojumu uzskata piederÄŤbu pie noteikta draugu loka un savu dzimumu. PÄ&#x201C;c tam seko etniskÄ piederÄŤba, ko par Äźoti svarÄŤgu un svarÄŤgu uzskata 60% jaunieĹĄu. ApmÄ&#x201C;ram puse jaunieĹĄu par Äźoti svarÄŤgu un svarÄŤgu uzskata piederÄŤbu pie Latvijas, piederÄŤbu pie noteikta sociÄ lÄ slÄ Ĺ&#x2020;a un piederÄŤbu pie dzÄŤvesvietas. ApmÄ&#x201C;ram treĹĄdaÄźa jaunieĹĄu par Äźoti svarÄŤgu un svarÄŤgu uzskata piederÄŤbu pie Eiropas, savu reliÄŁisko piederÄŤbu un piederÄŤbu pie kÄ da Latvijas novada. PiederÄŤba pie draugu loka maz ko pasaka par jaunieĹĄu sociÄ lo pozÄŤciju, bet norÄ da uz draugu un vienaudĹžu ÄŤpaĹĄo lomu jaunieĹĄu socializÄ cijas procesÄ . Balstoties uz aptaujas datiem, varam saranĹžÄ&#x201C;t jaunieĹĄiem svarÄŤgÄ s sociÄ lÄ s identitÄ tes, tÄ s ir: sociÄ lo statusu raksturojoĹĄÄ s identitÄ tes, dzimumidentitÄ te, etniskÄ identitÄ te, nacionÄ lÄ identitÄ te, ĹĄÄˇiriskÄ identitÄ te, reliÄŁiskÄ identitÄ te. 5.1. attÄ&#x201C;ls. Statusu rak sturojoĹĄo pazÄŤmju svarÄŤgums (%) - #.*. ) #.$ % )

(& ) ! '#/%&*/

(. ' ) , ) 0 $ % ) - $* )

( + ' (. ' %&* "* ( + + #&"

- $+$) 5 * ) " ) ,.( * ) , ) , *

*% )"/ ' (. * +*. (. ' *, ! )

(. ' %&* "* )& /#/ )#/2 34 ( )

(. ' -., ), * ) ' #)1* ) $ ' )*

# 0 )"/ ' (. * .

(. ' "/ *, ! ) %&, +(- $ $ # * # - $

7&* ), (. +% ), (.

(. ' (&' )

6 ), (. % % ), (.

6 ), (. +% ' #%. / % ), (.

PiezÄŤme: mÄ&#x201C;rÄˇa grupa â&#x20AC;&#x201C; 9. un 11. klases skolÄ&#x201C;ni un profesionÄ lo mÄ cÄŤbu iestÄ Ĺžu audzÄ&#x201C;kĹ&#x2020;i. Avots: Rungule, KoroÄźeva, SniÄˇere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005.

PiederÄŤbu pie dzimuma par svarÄŤgÄ ku uzskata zÄ&#x201C;ni, to kÄ Äźoti svarÄŤgu atzÄŤst 42% zÄ&#x201C;nu un 35% meiteĹ&#x2020;u. JaunieĹĄiem vissvarÄŤgÄ ko rak sturojoĹĄo pazÄŤmju izvÄ&#x201C;lÄ&#x201C; nav vÄ&#x201C;rojamas bĹŤtiskas atĹĄÄˇirÄŤbas latvieĹĄu un krievu jaunieĹĄu atbilĹžu sadalÄŤjumÄ . TaÄ?u Äźoti atĹĄÄˇirÄŤgi tiek vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;ts piederÄŤbas pie Latvijas un Latvijas novadiem svarÄŤgums. LatvieĹĄu jaunieĹĄu vidĹŤ piederÄŤbu pie Latvijas par Äźoti svarÄŤgu un svarÄŤgu atzÄŤst 70%, bet krievu jaunieĹĄu vidĹŤ tikai 27%, arÄŤ piederÄŤbu pie Latvijas novadiem par Äźoti svarÄŤgu un svarÄŤgu raksturojumu atzÄŤst 38% latvieĹĄu un 16%

148

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

krievu jauniešu. Krievu jauniešu lielākā daļa (54%) piederību pie Latvijas novadiem uzskata par nesvarīgu identitāti, no latviešu jauniešiem to par nesvarīgu uzskata 26%. Piederību pie Latvijas 38% krievu jauniešu uzskata par nesvarīgu, bet 35% – par neitrālu – ne svarīgu, ne nesvarīgu. Citu tautību jauniešu vidū piederību Latvijai par ļoti svarīgu un svarīgu atzinuši 44%, bet piederību kādam no Latvijas novadiem – 23%. Piederība pie dažādām sociālām grupām precizē jauniešu identitātes izjūtu. Piederības mērīšanai tika izmantota 5 vērtējumu skala: ļoti piederīgs; zināmā mērā piederīgs; ne piederīgs, ne nepiederīgs; samērā nepiederīgs; pilnībā nepiederīgs, 5.1. tabulā abi galējie vērtējumi ir apvienoti. Gandrīz visi jaunieši jūtas piederīgi savai ģimenei un draugiem (attiecīgi 96% un 93%). Pēc tam seko piederība klasei un skolai, savai klasei piederīgi jūtas 79% jauniešu, skolai – 69%. Nākamā sociālā grupa, kam apmēram puse jauniešu jūtas piederīgi, ir jaunieši: nedaudz lielāka daļa aptaujāto jūtas piederīgi savas dzīvesvietas jauniešiem (53%) nekā Latvijas jauniešiem (45%). Savai organizācijai piederīgi jūtas 44% jauniešu. Pēc tam seko etniskās un ar Latviju saistītās identitātes, tām savu piederību atšķirīgi vērtējuši latviešu un krievu jaunieši. Dzīvesvietas iedzīvotājiem jūtas piederīgi 40%, pasaules iedzīvotājiem – 34%, bet Eiropas iedzīvotājiem – 27% jauniešu. Jāatzīst, ka Latvijas jauniešu lielāka daļa atzīst savu piederību un saistību ar pasauli nekā ar Eiropu. 5.1. tabula. Piederība dažādām sociālām grupām (%) Savai ģimenei Saviem draugiem Klasei, kurā mācās Skolai Savas dzīvesvietas jauniešiem Latvijas jauniešiem Organizācijai, kurā darbojas Latvijas latviešiem Latvijas pilsoņiem Latvijas iedzīvotājiem Savas dzīvesvietas iedzīvotājiem Latvijas krieviem Visas pasaules iedzīvotājiem Latvijas nacionālām minoritātēm Eiropas Savienības pilsoņiem Eiropas iedzīvotājiem

Piederīgs 96 93 79 69 53 45 44 44 42 41 40 37 34 28 28 27

Ne piederīgs, ne nepiederīgs 3 5 15 23 28 34 30 29 34 35 38 29 33 37 38 39

Nepiederīgs 1 2 6 6 19 21 27 27 24 25 22 34 34 36 34 34

Piezīme: mērķa grupa – 9. un 11. klases skolēni un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi. Avots: Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005.

Jaunieši vairāk apzinās savu piederību reālām sociālām grupām (ģimene, draugi, klase) nekā sociālām kategorijām (Latvijas, Eiropas un pasaules iedzīvotāji). Pēc piederības dažādām sociālām grupām nav būtisku atšķirību starp dažādu dzimumu un vecumu jauniešiem. Atšķiras latviešu un krievu jauniešu piederības raksturojums, kā arī dažāda lieluma dzīvesvietu jauniešu piederības

149

5. Jauniešu identitāte un līdzdalība

dažādām sociālām grupām rak sturojums. Dzīvesvietas lielums iezīmē šādu tendenci: jo mazāka dzīvesvieta, jo lielāka daļa jauniešu jūtas piederīgi savai klasei, skolai, dzīvesvietas jauniešiem un iedzīvotājiem (5.2. tabula). 5.2. tabula. Piederība dažādām sociālām grupām saistībā ar dzīvesvietu (%) Klasei, kurā mācās Skolai Savas dzīvesvietas jauniešiem Savas dzīvesvietas iedzīvotājiem

Rīgas jaunieši 74 65 41 32

Lielo pilsētu jaunieši 84 73 64 47

Lauku jaunieši 87 79 77 60

Piezīme: mērķa grupa – 9. un 11. klases skolēni un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi. Avots: Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005.

Gandrīz visi aptaujātie Latvijas jaunieši neatkarīgi no viņu tautības jūtas piederīgi savai ģimenei, saviem draugiem un klasei, kurā mācās. Arī etniskās piederības proporcijas ir līdzīgas – savai tautai jūtas piederīgi 61% latviešu un 63% krievu jauniešu. Taču latviešu un krievu jauniešu piederības vērtējumā ir arī atšķirības. Lielākā daļa latviešu pauž piederību jauniešu sociālai grupai – 61% jūtas piederīgi savas dzīvesvietas jauniešiem, 56% – Latvijas jauniešiem. Krievu jauniešu vidū šī identitāte ir mazāk izteikta (attiecīgi 40% un 27%), lielāka daļa (38%) jūtas Latvijas jauniešiem nepiederīga. Ja saranžē sociālās grupas pēc to jauniešu īpatsvara, kas jūtas tām piederīgi, tad iegūst atšķirīgu ainu latviešu un krievu jauniešiem. Latviešu jaunieši: ģimene, draugi, klase, skola, etniskā grupa/tauta, jaunieši, Latvija (iedzīvotāji, pilsoņi), sava organizācija, pasaule, Eiropa. Krievu jaunieši: ģimene, draugi, klase, etniskā grupa/tauta, skola, dzīvesvietas jaunieši, sava organizācija, nacionālās minoritātes, pasaule, Eiropa, Latvija (iedzīvotāji, pilsoņi). Citu tautību jauniešu atbilžu sadalījums attiecībā uz piederību dzīvesvietas un Latvijas dažādām sociālām grupām vairāk līdzinās krievu tautības, nevis latviešu tautības jauniešu atbildēm. Citu tautību jaunieši vairāk jūtas piederīgi Latvijas krieviem (54%) nekā latviešiem (28%). Piederība ģimenei Bērnu un vecāku savstarpējās saites, kas raksturo jauniešu piederību ģimenei, plašāk analizētas pētījumā «Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanu» (2007). Attiecību rak sturojumam šajā pētījumā izmantoti vairāki indikatori: informētība un ieinteresētība par bērna/jaunieša problēmām, informētība par to, kur un ar ko kopā jaunietis pavada brīvo laiku, prasības – uzvedības normu un prasību noteikšana, to izpildes kontrole. Respondentiem tika lūgts novērtēt, cik lielā mērā viņu vecāku attieksme un rīcība atbilst noteiktiem raksturojumiem. Lai arī, palielinoties bērna vecumam, samazinās vecāku ietekme, tomēr 14–16 gadu vecumā vairums jauniešu dzīvo vecāku ģimenē un tādējādi vecāku – bērnu attiecības ir vairāk vai mazāk ciešas, kontroles iespējas saglabājas

150

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

vēl diezgan augstā līmeni. Spriežot pēc atbildēm, svarīgākais vecākiem ir jaunieša sekmes skolā – prasība, lai jaunietis labi mācītos. To, ka vecākiem ir svarīgas bērna sekmes skolā, atzīst 97% aptaujāto. Lielākā daļa vecāku (79%) pazīst sava bērna draugus, zina, kur un ar ko kopā viņu bērns mēdz pavadīt vakarus (78/76%). Aptuveni pusei jauniešu vecāki ir stingri noteikuši, cikos jāatgriežas mājās, un trešdaļai jauniešu tiek noteikts, ko drīkst darīt ārpus mājas un ko ne. Salīdzinoši retāk vecāki pazīst un sazinās ar bērna draugu vecākiem. 79% jauniešu atzīst, ka gandrīz vienmēr vai lielākoties viņu vecāki ir informēti, kur un kā jaunieši pavada brīvdienu vakarus, taču vērojamas statistiski būtiskas atšķirības starp zēnu un meiteņu vecāku informētību. Tam var būt divējāds izskaidrojums – pirmkārt, vecāki vairāk uztraucas, kur un ar ko kopā brīvo laiku pavada viņu meitas, savukārt meitenes, iespējams, biežāk nekā zēni pastāsta vecākiem par savām brīvā laika nodarbēm. Svarīgs ģimenes attiecību un saišu ciešuma indikators ir laiks, ko ģimenes pavada kopā. To raksturo gan kopā pavadītie darbdienu vakari, gan brīvdienu aktivitātes. Puse jauniešu gandrīz nekad vai ļoti reti kopā ar vecākiem pavada brīvo laiku darbdienu vakaros. 38% jauniešu gandrīz nekad vai reti mēdz būt kopā ar vecākiem nedēļas nogalēs. Lai arī nav kritēriju, kas ļautu noteikt, vai tie ir augsti vai zemi rādītāji, tomēr tie liecina, ka pietiekami liela daļa 14–16 gadu veco jauniešu savu brīvo laiku regulāri pavada kopā ar vecākiem. Visbiežāk brīvo laiku piepilda sarunas ar ģimenes locekļiem, kam seko kopīga televīzijas skatīšanās, kā arī video/DVD skatīšanās, kas rak sturo pasīvo atpūtu. Diezgan liela daļa – katrs ceturtais jaunietis kopā ar vecākiem mēdz spēlēt datorspēles. Aptuveni puse jauniešu kopā ar ģimenes locekļiem ceļo, tomēr vairāk nekā 40% aptaujāto gandrīz nekad kopā ar vecākiem neapmeklē kino vai teātri un tāpat arī nemēdz kopā ar ģimeni sportot. Piederība draugiem Tas, kādi ir jaunieša draugi, kādas vērtības valda jauniešu starpā un vai draugi ir gatavi sniegt atbalstu, ir ārkārtīgi svarīgi identitātes veidošanās kontekstā. Pieejamais atbalsts no draugiem var kļūt par nozīmīgu faktoru, kas veido jauniešu piederību draugu lokam, savukārt atbalsta trūkums un uzmanības deficīts var rosināt meklēt dažādus, bieži vien jaunietim kaitīgus veidus, kā gūt vienaudžu uzmanību vai atzinību. Diemžēl gandrīz katrs ceturtais (24%) jaunietis atzīst, ka viņam trūkst ciešu attiecību ar draugiem – ir grūti saņemt no draugiem mīlestību un rūpes, 23% jauniešu nesaņem draugu atbalstu mācību jautājumos, savukārt 15% jauniešu atzīst, ka draugiem nav laika, lai pārrunātu personīgus jautājumus. Vieglāk jauniešiem ir saņemt padomu no draugiem citos jautājumos (45% tas ir ļoti viegli) un saņemt cita veida palīdzību – 41% jauniešu to saņemt ir ļoti viegli (Koroļeva, Sniķere, Mieriņa, Trapencieris, Lazda, Lodziņa u.c. 2007). Zēniem pamatā ir iespēja pārrunāt personīgus jautājumus vai saņemt padomu, kas nav saistīts ar mācībām, taču saņemt mīlestību un rūpes no draugiem viņiem ir daudz grūtāk nekā meitenēm. Kopumā trešdaļai zēnu un tikai 12%

5. Jauniešu identitāte un līdzdalība

151

meiteņu ir grūti saņemt no draugiem siltumu un rūpes. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka zēnu vidū emociju izpaušana ir mazāk pieņemta. Par labāko veidu, kā paaugstināt cieņu draugu acīs, jaunieši uzskata labu izskatu un panākumus sportā, kā arī, nedaudz retāk, orientēšanos mūzikā un panākumus mācībās. Tas liecina, ka pozitīvā motivēšana jauniešu vidū šobrīd dominē pār negatīvo, destruktīvo motivēšanu. Nostāšanās pret pieaugušo noteikumiem tiek vērtēta pretrunīgi – 30% uzskata, ka tas paaugstina draugu cieņu, bet 24% domā, ka tas cieņu pazemina. Tas liecina, ka ne vienmēr jaunieši tiecas rīkoties tieši pretēji pieaugušo ieteikumiem vai norādījumiem. Ir atsevišķas jauniešu grupas, kurās valda deviantas uzvedības modeļi, taču citās grupās šāda rīcība tiek nosodīta. Tas, kādā kompānijā nonāk jaunietis, lielā mērā nosaka to, kā attīstīsies viņa vērtību sistēma un identitāte. Meitenēm un zēniem cieņu paaugstina dažādi aspekti: zēniem svarīgākais šķiet gūt panākumus sportā (40% uzskata, ka tas ievērojami paaugstina cieņu), savukārt meitenēm vissvarīgāk (48%) šķiet labi izskatīties. Tomēr arī trešdaļa zēnu uzskata, ka labs izskats ievērojami palielina vienaudžu cieņu. Sekmēm skolā ir līdzvērtīga nozīme cieņas gūšanā meitenēm un zēniem – 23% uzskata, ka labas sekmes skolā ievērojami paaugstina cieņu. Piederība skolai Kopumā jauniešu attieksmi pret savu skolu varētu rak sturot kā pozitīvu. Vairums jauniešu uzskata, ka skola, kurā viņi mācās, ir pati labākā (16%) vai vismaz viena no labākajām (31%). Pusei jauniešu ir neitrāla attieksme. Neapmierināti ar skolu, kurā mācās, ir 5% jauniešu. Skolas vērtējuma atšķirības nosaka gan respondenta dzimums, vecums, tautība, gan skolas tips un atrašanās vieta. Atšķirības visos gadījumos ir statistiski nozīmīgas (Hī-kvadrāts, p<0,001), tomēr vairumā gadījumu to veido atšķirīgais viedoklis par skolu kā labāko vai sliktāko skolu. Neitrālā viedokļa paudēju īpatsvars dažādās grupās ir līdzīgs. Kopumā pozitīvāks viedoklis par savu mācību iestādi ir meitenēm (pozitīvi skolu vērtē attiecīgi 50% meiteņu un 43% zēnu). Salīdzinot pēc tautības pazīmes, krievu skolēni biežāk (19%) savu skolu novērtējuši kā vislabāko priekš sevis, savukārt latviešu un citu tautību skolēnu vidū tādu vērtējumu devuši 13% aptaujāto. Ļoti izteiktas atšķirības vērojamas starp profesionālo mācību iestāžu audzēkņu un vidusskolu skolēnu vērtējumiem. Savu skolu pozitīvi vērtē 52% vidusskolu skolēnu un tikai 25% profesionālo mācību iestāžu audzēkņu. Un otrādi – negatīvu vērtējumu skolai devuši 4% vidusskolu skolēnu un 7% profesionālo skolu audzēkņu. Būtiski atšķiras arī jauniešu vērtējums atkarībā no skolas atrašanās vietas. Pozitīvi savus skolu vērtē 50% Rīgas un valsts nozīmes pilsētu skolēnu un tikai 25% rajona pilsētu un 29% lauku skolu skolēnu. Vērtējot savu mācību iestādi, jaunieši galvenokārt pievērsuši uzmanību mācību kvalitātei (61%) un skolotāju attieksmei pret skolēniem (61%), kā arī skolas kopējai atmosfērai (42%). Vismazāk jauniešu vērtējumu ietekmē sabiedriskās aktivitātes un ārpusklases nodarbības.

152

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Teritoriālā piederība Piederību var noteikt ne tikai sociālām grupām, bet arī noteiktām teritorijām, kas gan cilvēku uztverē nepastāv pašas par sevi, bet ir saistītas ar tur dzīvojošām sociālām kopienām. Tomēr teritoriālais aspekts ir plašāks, jo ietver arī dabas, kultūras un ekonomiskos faktorus. Emocionāla saistība ar vietu ir pieredzē un atmiņās balstīta. Visciešāko saistību jaunieši izjūt ar vietu, kur pavadīta bērnība, un pašreizējo dzīvesvietu, par to liecina tas, ka gandrīz ¾ jauniešu atzinuši šo saistību par ciešu un ļoti ciešu. Pēc tam seko dzimšanas vieta un Latvija kopumā, ļoti ciešu un ciešu saistību ar tām izjūt apmēram puse jauniešu. Ar kādu no Latvijas novadiem ciešu saistību jūt tikai trešdaļa jauniešu. Saistību ar pasauli un Eiropu jaunieši vērtē apmēram līdzīgi, tomēr ciešu saistību ar pasauli jūt par dažiem procentiem vairāk jauniešu. Apmēram ceturtā daļa (27%) jauniešu atzīmējuši, ka jūtas cieši saistīti ar kādu citu konkrētu valsti. Saistībā ar dažādām vietām nav statistiski nozīmīgu atšķirību starp meitenēm un zēniem, kā arī starp vecuma grupām. Vienīgā būtiskā atšķirība ir tā, ka Rīgā dzīvojošie jaunieši mazāk cieši ir saistīti ar kādu no Latvijas novadiem nekā citur Latvijā dzīvojošie, piemēram, savu saistību ar kādu no Latvijas novadiem kā ļoti ciešu un ciešu vērtē 24% no Rīgā dzīvojošajiem un 43% no Latvijas lielajās pilsētās dzīvojošajiem skolēniem. Rīdziniekiem novadu identitāte ir mazāk izteikta nekā citiem Latvijas iedzīvotājiem. 5.3. tabula. Teritoriālās piederības rak sturojums (%)

Vietu, kur pavadīta bērnība Pašreizējā dzīvesvietu (pilsēta, pagasts) Dzimšanas vieta (pilsēta, pagasts, kur piedzima) Latvija kopumā Noteikts Latvijas novads (Vidzeme, Kurzeme u.tml.) Cita valsts Pasaule kopumā Eiropa kopumā

Ļoti cieši un cieši 73 71 58 48 33 27 27 22

Ne pārāk cieši 20 21 28 32 41 18 33 41

Nemaz 6 6 11 14 23 36 27 28

Grūti pateikt 1 2 2 5 4 19 13 10

Piezīme: mērķa grupa – 9. un 11. klases skolēni un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi. Avots: Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005.

Atšķirības starp latviešu un krievu jauniešiem, kā jau tika konstatēts iepriekš, iezīmējas attiecībā pret Latviju un Latvijas novadiem. Saistību ar Latviju kā ļoti ciešu un ciešu vērtē 58% latviešu jauniešu un 31% krievu jauniešu, saistību ar Latvijas novadiem attiecīgi tāpat vērtē 38% latviešu un 24% krievu jauniešu. Abu tautību grupās neatšķiras jauniešu īpatsvars, kas jūt ļoti ciešu un ciešu saistību ar kādu noteiktu valsti, bet atšķiras nosauktās valstis, ar kurām saistību jūt latviešu un krievu jaunieši. Krievu jauniešu vairākums bija minējuši Krieviju (64% no atbildējušajiem), arī Baltkrieviju (9%) un Ukrainu (8%), citas valstis izvēlējušies mazāk nekā 5% atbildējušo. Latviešu jauniešu vidū nav tik lielas vienprātības – vislielākā daļa minējuši Vāciju (15%) un ASV (13%), Krieviju (9%), Lielbritāniju (7%), Itāliju un Lietuvu (6%), Igauniju (5%), citas valstis izvēlējušies

153

5. JaunieĹĄu identitÄ te un lÄŤdzdalÄŤba

mazÄ k nekÄ 5% no atbildÄ&#x201C;juĹĄajiem. Citu tautÄŤbu jaunieĹĄi minÄ&#x201C;juĹĄi Ukrainu (27% no atbildÄ&#x201C;juĹĄajiem), Baltkrieviju (13%), Krieviju un Lietuvu (10%). 5.4. tabula. PiederÄŤba noteiktÄ m vietÄ m un teritorijÄ m saistÄŤbÄ ar jaunieĹĄu tautÄŤbu (%) LatvieĹĄi 76 74 57 58 38 22 30 22

Vieta, kur pavadÄŤta bÄ&#x201C;rnÄŤba PaĹĄreizÄ&#x201C;jÄ dzÄŤvesvieta (pilsÄ&#x201C;ta, pagasts) DzimĹĄanas vieta (pilsÄ&#x201C;ta, pagasts, kur piedzima) Latvija kopumÄ Noteikts Latvijas novads (Vidzeme, Kurzeme u.tml.) Cita valsts Pasaule kopumÄ Eiropa kopumÄ

Krievi 68 67 61 31 24 28 22 20

Citi 74 70 60 36 24 46 23 29

Ja salÄŤdzina dzÄŤvesvietu, Latviju un Eiropu, tad visvairÄ k jaunieĹĄu jĹŤtas piederÄŤgi savai dzÄŤvesvietai, pÄ&#x201C;c tam Latvijai un tad Eiropai. AtĹĄÄˇirÄŤbas starp latvieĹĄiem un krieviem visvairÄ k parÄ dÄ s atbilĹžu sadalÄŤjumÄ par piederÄŤbu Latvijai. 5.2. attÄ&#x201C;ls. JaunieĹĄu atbildes uz jautÄ jumiem ÂŤVai Tu jĹŤties piederÄŤgs... dzÄŤvesvietai, Latvijai, Eiropai?Âť (%)

" ! " "

" " " !

Aptaujas rezultÄ ti liecina, ka jaunieĹĄi viscieĹĄÄ ko saistÄŤbu jĹŤt ar vietu, kur pavadÄŤta bÄ&#x201C;rnÄŤba, un dzÄŤvesvietu. Ĺ ÄŤ emocionÄ lÄ saikne varÄ&#x201C;tu bĹŤt viens no balstiem, kas spÄ&#x201C;tu atturÄ&#x201C;t jaunieĹĄu aizplĹŤĹĄanu, taÄ?u cerÄ&#x201C;t tikai uz to vien nav pamata, jo jaunieĹĄu patstÄ vÄŤgas dzÄŤves uzsÄ kĹĄanai svarÄŤgi ir arÄŤ citi faktori â&#x20AC;&#x201C; izglÄŤtÄŤbas ieguves un nodarbinÄ tÄŤbas iespÄ&#x201C;jas, aktÄŤva kultĹŤras un ekonomiskÄ dzÄŤve. PiederÄŤba dzÄŤvesvietai PiederÄŤba dzÄŤvesvietas nozÄŤmÄ&#x201C; lokÄ lu identitÄ ti, saistÄŤbu ar noteiktu vietu un ĹĄÄŤs piederÄŤbas apzinÄ ĹĄanos. LatvieĹĄu valodÄ bĹŤtu jÄ runÄ par vietas vai vietÄ&#x201C;jo identitÄ ti, bet, tÄ kÄ mĹŤsu valodÄ jau ir iesakĹ&#x2020;ojies globalizÄ cijas jÄ&#x201C;dziens, tad

154

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

liekas, ka arÄŤ attiecÄŤbÄ uz globalizÄ cijas pretstatu â&#x20AC;&#x201C; lokalizÄ ciju saistÄŤbas ar noteiktu vietu apzÄŤmÄ&#x201C;ĹĄanai labÄ k bĹŤtu lietot starptautiski pieĹ&#x2020;emtu jÄ&#x201C;dzienu. TÄ pat kÄ citas identitÄ tes, arÄŤ lokÄ lÄ jeb vietas identitÄ te tiek sociÄ li veidota, tÄ nav tikai noteiktas teritorijas raksturÄŤgÄ ko pazÄŤmju kopums, bĹŤtiski ir, lai iedzÄŤvotÄ ji ĹĄÄŤs pazÄŤmes uzskatÄŤtu par svarÄŤgÄ m un nozÄŤmÄŤgÄ m (Rungule 2008). Savai dzÄŤvesvietai vairÄ k vai mazÄ k piederÄŤgi jĹŤtas 90% aptaujÄ to jaunieĹĄu. Jo mazÄ ka dzÄŤvesvieta, jo lielÄ ka jaunieĹĄu daÄźa, kas jĹŤtas piederÄŤgi savai dzÄŤvesvietai: tÄ di ir 88% no RÄŤgÄ dzÄŤvojoĹĄajiem, 90â&#x20AC;&#x201C;92% no citÄ s pilsÄ&#x201C;tÄ s dzÄŤvojoĹĄajiem un 95% no laukos dzÄŤvojoĹĄajiem. LielÄ kÄ daÄźa jaunieĹĄu â&#x20AC;&#x201C; 66% atzinuĹĄi, ka viĹ&#x2020;u dzÄŤvesvietai piemÄŤt kas ÄŤpaĹĄs, kas to atĹĄÄˇir no citÄ m Latvijas pilsÄ&#x201C;tÄ m vai pagastiem. PÄ&#x201C;c piederÄŤbas dzÄŤvesvietai atĹĄÄˇirÄŤbas starp latvieĹĄu un krievu jaunieĹĄiem ir vismazÄ k izteiktas. PiederÄŤbu dzÄŤvesvietai atzinuĹĄi 92% latvieĹĄu un 81% krievu jaunieĹĄu. TÄ pat arÄŤ vairÄ kums abu tautÄŤbu jaunieĹĄu atzinuĹĄi, ka viĹ&#x2020;u dzÄŤvesvietai piemÄŤt kaut kas ÄŤpaĹĄs, kas to atĹĄÄˇir no citÄ m Latvijas pilsÄ&#x201C;tÄ m vai pagastiem, tÄ uzskata 69% latvieĹĄu un 63% krievu jaunieĹĄu. TaÄ?u, runÄ jot par dzÄŤvesvietu, jÄ saka, ka ievÄ&#x201C;rojami atĹĄÄˇiras izlasÄ&#x201C; iekÄźuvuĹĄo latvieĹĄu un krievu jaunieĹĄu sadalÄŤjums pÄ&#x201C;c dzÄŤvesvietas. AptaujÄ tie krievu tautÄŤbas jaunieĹĄi ir galvenokÄ rt no RÄŤgas un lielajÄ m pilsÄ&#x201C;tÄ m (Jelgava, LiepÄ ja, RÄ&#x201C;zekne, Daugavpils, Ventspils, JĹŤrmala). Lai salÄŤdzinÄ jums bĹŤtu korekts, turpmÄ k, analizÄ&#x201C;jot attieksmi pret dzÄŤvesvietu, tiks salÄŤdzinÄ tas tikai to latvieĹĄu un krievu tautÄŤbas jaunieĹĄu atbildes, kas dzÄŤvo RÄŤgÄ un lielajÄ s Latvijas pilsÄ&#x201C;tÄ s. 5.3. attÄ&#x201C;ls. LatvieĹĄu, krievu un citu tautÄŤbu jaunieĹĄu atbildes uz jautÄ jumu ÂŤVai Tu jĹŤties piederÄŤgs savai dzÄŤvesvietai?Âť (%)

KopumÄ lÄŤdzÄŤgas ir arÄŤ jaunieĹĄu atbildes uz jautÄ jumu, kas viĹ&#x2020;us saista savÄ dzÄŤvesvietÄ . VairÄ kums jaunieĹĄu (72% latvieĹĄu, 79% krievu) norÄ dÄŤjuĹĄi, ka tÄ ir ÄŁimene un tuvinieki, apmÄ&#x201C;ram pusei (45% latvieĹĄu, 46% krievu) tie ir draugi un paziĹ&#x2020;as. Daba un dzÄŤves vide, kÄ arÄŤ ÄŁimenes ÄŤpaĹĄums saista nedaudz lielÄ ku latvieĹĄu jaunieĹĄu nekÄ krievu jaunieĹĄu daÄźu (attiecÄŤgi 23% un 16%, kÄ arÄŤ 17% un 12%).

155

5. JaunieĹĄu identitÄ te un lÄŤdzdalÄŤba

5.5. tabula. Kas jaunieĹĄus saista viĹ&#x2020;u dzÄŤvesvietÄ â&#x20AC;&#x201C; RÄŤgÄ un lielajÄ s Latvijas pilsÄ&#x201C;tÄ s (%) Visi 74 47 22 16 14 7 4 5 1

Ä˘imene, tuvinieki Draugi un paziĹ&#x2020;as Daba, dzÄŤves vide Ä˘imenes ÄŤpaĹĄums IzglÄŤtÄŤbas ieguves iespÄ&#x201C;jas KultĹŤras dzÄŤve, tradÄŤcijas EkonomiskÄ aktivitÄ te Nekas Cits (pieradums, bÄ&#x201C;rnÄŤbas atmiĹ&#x2020;as, sports)

LatvieĹĄi 72 45 23 17 16 8 4 4 2

Krievi 79 46 16 12 13 5 4 6 1

Par saistÄŤbu ar dzÄŤvesvietu zinÄ mÄ mÄ&#x201C;rÄ liecina arÄŤ priekĹĄstati par dzÄŤvesvietas izvÄ&#x201C;li nÄ kotnÄ&#x201C;. TreĹĄdaÄźa (33%) jaunieĹĄu orientÄ&#x201C;jas uz dzÄŤvi paĹĄreizÄ&#x201C;jÄ vietÄ , ceturtdaÄźa (25%) nÄ kotnÄ&#x201C; vÄ&#x201C;lÄ&#x201C;tos dzÄŤvot Ä rpus Latvijas, pÄ rÄ&#x201C;jie (42%) vÄ&#x201C;lÄ&#x201C;tos dzÄŤvot citÄ vietÄ LatvijÄ . AtĹĄÄˇiras rÄŤdzinieku un citu Latvijas jaunieĹĄu nÄ kotnes vÄŤzijas: paĹĄreizÄ&#x201C;jÄ dzÄŤvesvietÄ nÄ kotnÄ&#x201C; dzÄŤvot vÄ&#x201C;lÄ&#x201C;tos lielÄ ka daÄźa rÄŤdzinieku (37%) nekÄ citu Latvijas pilsÄ&#x201C;tu un lauku jaunieĹĄi (28%), uz kÄ du citu Latvijas rajonu vai pilsÄ&#x201C;tu nÄ kotnÄ&#x201C; orientÄ&#x201C;jas tikai 5% rÄŤdzinieku, 22% lielo pilsÄ&#x201C;tu jaunieĹĄu un apmÄ&#x201C;ram 30% citu pilsÄ&#x201C;tu un lauku jaunieĹĄu. Ä&#x20AC;rpus Latvijas pÄ&#x201C;c 10 gadiem vÄ&#x201C;lÄ&#x201C;tos dzÄŤvot 34% RÄŤgas jaunieĹĄu, 17â&#x20AC;&#x201C;19% citu pilsÄ&#x201C;tu jaunieĹĄu un 12% lauku jaunieĹĄu. 5.6. tabula. DzÄŤvesvieta pÄ&#x201C;c 10 gadiem saistÄŤbÄ ar paĹĄreizÄ&#x201C;jo dzÄŤvesvietu (%) PaĹĄreizÄ&#x201C;jÄ dzÄŤvesvietÄ (pilsÄ&#x201C;tÄ , pagastÄ ) CitÄ vietÄ ĹĄajÄ paĹĄÄ Latvijas rajonÄ CitÄ Latvijas rajonÄ / pilsÄ&#x201C;tÄ CitÄ Eiropas valstÄŤ CitÄ valstÄŤ Ä rpus ES

Visi 33 25 17 18 7

RÄŤga 37 24 5 24 10

LielÄ s pilsÄ&#x201C;tas Citas pilsÄ&#x201C;tas 31 28 29 23 22 32 15 12 4 5

5.4. attÄ&#x201C;ls. DzÄŤvesvieta pÄ&#x201C;c 10 gadiem RÄŤgas jaunieĹĄiem saistÄŤbÄ ar tautÄŤbu (%)

( !% ) ( $&%

( #$ % !% )

( % #"( $ !%* (

( ( ( $ ( % #"( '* ( ') % ( $ !%* ( $ % (

Lauki 28 30 31 7 5

156

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Lai spriestu par latviešu un krievu jauniešu atšķirībām, var salīdzināt Rīgā dzīvojošo dažādu tautību jauniešu nākotnes vīzijas. Uz dzīvi Rīgā vai tās tuvumā orientējas 64% latviešu, 59% krievu un 58% citu tautību jauniešu. Kā jau teikts, apmēram trešdaļa Rīgas jauniešu orientējas uz dzīvi ārpus Latvijas: 28% no latviešiem un 38% no krieviem, 39% no citu tautību jauniešiem. Jauniešu nākotnes vīzijas liecina, ka atšķiras Rīgas un citās Latvijas pilsētās un laukos dzīvojošo jauniešu nākotnes plāni: jaunieši no citām Latvijas pilsētām un laukiem plāno pārcelties uz Rīgu vai lielajām Latvijas pilsētām, savukārt rīdzinieku lielāka daļa plāno nākotnē dzīvot ārpus Latvijas. Par to, ka Rīgā jauniešiem ir lielākas iespējas apmierināt savas dzīves svarīgākās vajadzības, liecina atbildes uz citu jautājumu. Jaunieši tika lūgti novērtēt dažādas iespējas savā dzīvesvietā, izmantojot skalu: pilnīgi pietiekošas, vairāk vai mazāk pietiekošas, mazas iespējas, nav nekādu iespēju. No Rīgas jauniešiem 73% iespējas iegūt vēlamo specialitāti un 66% atrast piemērotu darbu savā dzīvesvietā vērtē kā pietiekošas, bet no rajona centra pilsētu un lauku jauniešiem šādu vērtējumu devuši attiecīgi 34%, 44% un 37%, 41%. 5.7. tabula. Apmierinātība ar dažādām iespējām dzīvesvietā saistībā ar jauniešu dzīvesvietas urbanizāciju (%) Vēlamās izglītības iegūšana Vēlamās specialitātes iegūšana Piemērotas darbavietas atrašana Piemērota dzīvesbiedra atrašana Piemērota mājokļa atrašana Brīvā laika pavadīšana atbilstoši savām vēlmēm Nepieciešamo pakalpojumu izmantošana

Rīga 84 73 66 80 81 78 83

Rajona centra pilsētas 70 34 37 69 78 61 74

Lauki 73 44 41 63 66 68 67

Piezīme: mērķa grupa – 9. un 11. klases skolēni un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi. Avots: Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005.

Jauniešu piederības izjūta dzīvesvietai nav pretrunā ar nākotnes plāniem pārcelties uz citu vietu, jo izglītības, nodarbinātības, karjeras attīstības iespējas ir svarīgāki faktori, kas rosina jauniešus mainīt dzīvesvietu. Piederība Latvijai Etniskā identitāte parasti tiek definēta kā piederība pie tautas un kultūras, indivīds to apzinās kā savu tautību. Nacionālā identitāte ir piederība pie valsts, šīs identitātes juridiskais pamats ir pilsonība, taču indivīdi var dažādi apzināties un dažādi novērtēt šo savu piederību pie valsts. Šajā nošķīrumā balstījāmies uz Māras Dirbas pētījumu «Latvijas identitāte: pedagoģiskais aspekts» (Dirba 2003). Attiecībā uz Latvijas mazākumtautību pārstāvjiem var runāt par etnisko identitāti, kas katrai tautai ir sava, un pilsonisko jeb nacionālo identitāti, kas rak sturo piederības apziņu Latvijas valstij un sabiedrībai, šai identitātei teorētiski vajadzētu būt visus Latvijas iedzīvotājus vienojošai. Latvijas identitātes veidošanos ietekmējošie faktori ir ģimenes kultūrvide, tuvākās apkārtnes vide, skolas kultūrvide un Latvijas sabiedriski politiskā un

157

5. JaunieĹĄu identitÄ te un lÄŤdzdalÄŤba

dabas vide. Ne tikai kultĹŤras identitÄ te, bet arÄŤ pilsoniskÄ veidojas dialogÄ ar citiem. Krievu jaunieĹĄu piederÄŤba Latvijas valstij veidojas sareĹžÄŁÄŤtÄ k nekÄ latvieĹĄu jaunieĹĄiem (Rungule 2008). Latvijai vairÄ k vai mazÄ k piederÄŤgi jĹŤtas 93% latvieĹĄu, 64% krievu un 66% citu tautÄŤbu jaunieĹĄu, var teikt arÄŤ â&#x20AC;&#x201C; 9 no 10 latvieĹĄu jaunieĹĄiem, 6 no 10 krievu un 7 no 10 citu tautÄŤbu jaunieĹĄiem. Latvijai nejĹŤtas piederÄŤgi 7% latvieĹĄu, 36% krievu un 34% citu tautÄŤbu jaunieĹĄu. 5.5. attÄ&#x201C;ls. LatvieĹĄu, krievu un citu tautÄŤbu jaunieĹĄu atbildes uz jautÄ jumu ÂŤVai Tu jĹŤties piederÄŤgs Latvijai?Âť (%)

GandrÄŤz visus jaunieĹĄus Latvijai piesaista ÄŁimene un draugi. TÄ s ir jaunieĹĄiem svarÄŤgÄ kÄ s grupas, un tÄ s veido saistÄŤbu arÄŤ ar Latviju. Latvija kÄ dzimtene piesaista 89% latvieĹĄu un 64% krievu. Latvija kÄ dzimtene saista nedaudz lielÄ ku daÄźu jaunieĹĄu nekÄ Latvijas pilsoniskÄ identitÄ te â&#x20AC;&#x201C; pilsonÄŤba Latvijai piesaista 79% latvieĹĄu un 56% krievu jaunieĹĄu. GandrÄŤz tikpat lielu daÄźu kÄ pilsonÄŤba Latvijai piesaista arÄŤ ÄŁimenes ÄŤpaĹĄums â&#x20AC;&#x201C; 72% latvieĹĄu un 59% krievu. Valoda, kultĹŤra un tradÄŤcijas ir tas, kas visvairÄ k atĹĄÄˇir latvieĹĄu un krievu jaunieĹĄus: valoda un kultĹŤra piesaista Latvijai apmÄ&#x201C;ram 2/3 latvieĹĄu jaunieĹĄu, bet tikai apmÄ&#x201C;ram 1/3 krievu jaunieĹĄu. Daba un dzÄŤves vide piesaista lielÄ ku daÄźu latvieĹĄu jaunieĹĄu (68%), taÄ?u arÄŤ gandrÄŤz pusi krievu jaunieĹĄu. IzglÄŤtÄŤbas ieguves iespÄ&#x201C;jas, politiskais reĹžÄŤms un ekonomikas attÄŤstÄŤba piesaista Latvijai mazÄ k nekÄ pusi jaunieĹĄu, kÄ saistoĹĄas ĹĄÄŤs pazÄŤmes vairÄ k minÄ&#x201C;juĹĄi latvieĹĄu jaunieĹĄu, taÄ?u atĹĄÄˇirÄŤbas nav tik lielas kÄ valodas un kultĹŤras jautÄ jumÄ . Krievu jaunieĹĄiem valoda, kultĹŤra un izglÄŤtÄŤbas ieguves iespÄ&#x201C;jas piesaistes ziĹ&#x2020;Ä ir lÄŤdzÄŤgi faktori (piesaista 31%), latvieĹĄu jaunieĹĄiem valoda un kultĹŤra piesaista daudz lielÄ ku daÄźu (attiecÄŤgi 80% un 72%) nekÄ izglÄŤtÄŤbas ieguves iespÄ&#x201C;jas (42%). Citu tautÄŤbu jaunieĹĄu atbildes ir tuvÄ kas krievu nekÄ latvieĹĄu tautÄŤbas jaunieĹĄu atbildÄ&#x201C;m, tomÄ&#x201C;r salÄŤdzinÄ jumÄ ar krieviem lielÄ ku daÄźu citu tautÄŤbu jaunieĹĄu Latvijai piesaista valoda, kultĹŤra, ekonomikas attÄŤstÄŤba un Eiropas SavienÄŤba.

158

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

5.8. tabula. Kas jauniešus piesaista Latvijai (%) Ģimene, tuvinieki Draugi un paziņas Tā ir dzimtene Ir/būs Latvijas pilsonis Ģimenes īpašums Valoda Daba, dzīves vide Kultūra, tradīcijas Izglītības ieguves iespējas Politiskais režīms un demokrātija Ekonomikas attīstība, dzīves līmenis Ir/būs Eiropas Savienības pilsonis Cits kas Nekas

Visi 92 87 79 71 67 61 61 56 38 29 25 21 7 4

Latvieši 95 89 89 79 72 80 68 72 42 36 28 23 7 3

Krievi 87 84 64 56 59 31 48 31 31 18 18 18 6 5

Citi 85 83 61 63 58 40 55 39 38 25 31 28 9 5

Piezīme: mērķa grupa – 9. un 11. klases skolēni un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi. Avots: Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005.

Par svarīgāko faktoru pilsoniskās identitātes veidošanā jaunieši uzskata latviešu valodas zināšanu un lietošanu, pēc tam seko valsts simbolikas cienīšana. Vairāk nekā puse aptaujāto ļoti lielu un lielu nozīmi piešķir arī kultūrai, dzimtenes izjūtai, likumu atzīšanai un svētku svinēšanai. Gandrīz puse lielu nozīmi piešķir vēstures zināšanai. Apmēram trešdaļa jauniešu lielu nozīmi piešķir piederībai kādam Latvijas novadam. 5.9. tabula. Dažādu faktoru nozīme pilsoniskās identitātes veidošanā (%)

Latviešu valodas zināšana un lietošana Latvijas valsts simbolikas (himna, ģerbonis, karogs) cienīšana Latviešu kultūras izzināšana un pieņemšana Latvijas valsts kā dzimtenes izjūta Latvijas Satversmes, likumu atzīšana Valsts un nacionālo svētku svinēšana Latvijas vēstures zināšana Piederības sajūta noteiktai Latvijas vietai (piemēram, Latgalei, Kurzemei u.tml.)

Ļoti liela un liela 79 68 58 56 55 53 48

15 17 28 26 30 26 30

Maza un nekāda 4 11 12 15 12 18 18

Grūti pateikt 2 4 3 3 3 4 4

Vidēja

Piezīme: mērķa grupa – 9. un 11. klases skolēni un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi. Avots: Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005.

Krievu jaunieši visiem minētajiem faktoriem nav piešķīruši tik lielu nozīmi, nedaudz atšķiras arī svarīgāko faktoru izvēle. Abu tautību jauniešu vairākums ļoti lielu un lielu nozīmi piešķir latviešu valodai (90% no latviešiem, 62% no krieviem), pēc tam seko valsts simbolika (83% no latviešiem, 43% no krieviem), trešais visaugstāk vērtētais faktors latviešiem ir kultūra (73%), bet krieviem – Satversmes un likumu pieņemšana (42%). Valsts un nacionālo svētku svinēšanai 69% latviešu jauniešu piešķir lielu nozīmi, bet tikai 28% no krievu jauniešiem to vērtē tāpat. No citu tautību jauniešiem salīdzinājumā ar latviešiem mazāka daļa, bet salīdzinājumā ar krieviem lielāka daļa visiem minētajiem faktoriem piešķir ļoti lielu un lielu nozīmi.

159

5. Jauniešu identitāte un līdzdalība

5.10. tabula. Nozīmīgākie faktori pilsoniskās identitātes veidošanā saistībā ar jauniešu tautību (%) Latviešu valodas zināšana un lietošana Latvijas valsts simbolikas (himna, ģerbonis, karogs) cienīšana Latviešu kultūras izzināšana un pieņemšana Latvijas valsts kā dzimtenes izjūta Latvijas Satversmes, likumu atzīšana Valsts un nacionālo svētku svinēšana Latvijas vēstures zināšana Piederības sajūta noteiktai Latvijas vietai (piemēram, Latgalei, Kurzemei u.tml.) Dienests Latvijas armijā

Latvieši 90 83 73 66 64 69 56

Krievi 62 43 31 38 42 28 35

Citi 73 55 45 52 44 42 41

Piezīme: mērķa grupa – 9. un 11. klases skolēni un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi. Avots: Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005.

Apmēram puse no abu tautību jauniešiem atzinuši, ka jūtas droši par savu kultūru, ka neviens viņiem nevar atņemt viņu tradīcijas, paražas un dzimto valodu, šādam apgalvojumam piekrituši 49% latviešu un 52% krievu. Bailes par to, ka varētu aizmirst savu kultūru, ir 11% latviešu un 12% krievu. Liela daļa jauniešu nebija par šo jautājumu domājuši – 40% latviešu un 37% krievu. Iespējams, ka krievu tautības jauniešiem viedoklis par krievu kultūras un valodas apdraudētību Latvijā tiek uzspiests un politiķi ar jauniešu viedokli manipulē savās interesēs. Salīdzinājumā ar latviešiem un krieviem nedaudz lielāka citu tautību jauniešu daļa atzinusi, ka viņiem ir bail, ka varētu aizmirst savu kultūru. 5.11. tabula. Attieksme pret izteikumiem par savu kultūru un valodu (%) Jūtos drošs/a par savu kultūru – neviens man nevar atņemt manas tradīcijas, paražas, dzimto valodu Man ir bail, ka es varētu aizmirst savu kultūru – savas tradīcijas, paražas, dzimto valodu Neesmu par to domājis/usi

Latvieši

Krievi

Citi

Piezīme: mērķa grupa – 9. un 11. klases skolēni un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi. Avots: Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005.

Pretēji ir latviešu un krievu jauniešu viedokļi par to, vai cilvēki, kas nepieņem vietējās tradīcijas un paražas, var pilnībā kļūt piederīgi Latvijai. Vairākums latviešu jauniešu (48%) domā, ka nevar, bet vairākums krievu jauniešu tam nepiekrīt (44%). Citu tautību jauniešu attieksme nav skaidri definējama, jo līdzīgs daudzums aptaujāto šim apgalvojumam piekrīt (34%) un nepiekrīt (35%). Latviešu jauniešu etniskās piederības apzināšanās sakrīt ar piederības jūtām pie Latvijas valsts, šīs identitātes viena otru balsta un pastiprina. Citādi tas ir krievu jauniešiem, kuru etniskā piederība un piederība pie Latvijas valsts ir divas atšķirīgas identitātes. Jauniešu interpretācijā otrā apdraud pirmo. Patiesībā abas identitātes cilvēkam ir svarīgas – gan etniskā – kā piederība pie noteiktas tautas un kultūras, gan nacionālā – kā piederība pie valsts. Vienā gadījumā, lai šo piederību izjustu un apliecinātu, nepieciešama savas tautas kultūras un

160

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

dzimtÄ s valodas apguve, otrÄ gadÄŤjumÄ â&#x20AC;&#x201C; valsts valodas un valsts simbolu zinÄ ĹĄana (Rungule, KoroÄźeva, SniÄˇere 2008). 5.6. attÄ&#x201C;ls. JaunieĹĄu attieksme pret izteikumu ÂŤCilvÄ&#x201C;ki, kas nepieĹ&#x2020;em vietÄ&#x201C;jÄ s paraĹžas un tradÄŤcijas, nevar pilnÄŤbÄ kÄźĹŤt piederÄŤgi LatvijaiÂť (%)

PiederÄŤba Eiropai Sociologi pievÄ&#x201C;rsuĹĄi uzmanÄŤbu daĹžÄ diem Eiropas identitÄ tes aspektiem. Vieni autori Eiropas identitÄ ti apskata kÄ pÄ reju no ĹĄÄˇeÄźoĹĄa nacionÄ lisma uz globÄ lu iekÄźaujoĹĄu pilsonÄŤbu. Citi apskata Eiropu kÄ tukĹĄu kategoriju, kurÄ katrs ieliek savu saturu, daĹžÄ di cilvÄ&#x201C;ki tai pieĹĄÄˇir daĹžÄ du nozÄŤmi. PÄ&#x201C;tÄŤjumi liecina, ka Eiropas identitÄ tes veidoĹĄanÄ liela loma ir personÄŤgai pieredzei (Grundy, Jamieson 2007). KopĹĄ Latvija iestÄ jusies Eiropas SavienÄŤbÄ , piederÄŤba Eiropai kÄźuvusi par mĹŤsu dzÄŤves sastÄ vdaÄźu. No aptaujÄ tajiem jaunieĹĄiem lielÄ kÄ daÄźa (55%) jĹŤtas piederÄŤgi Eiropai. VairÄ k vai mazÄ k piederÄŤgi Eiropai jĹŤtas lielÄ kÄ daÄźa latvieĹĄu jaunieĹĄu â&#x20AC;&#x201C; 63%, no krievu jaunieĹĄiem Eiropai piederÄŤgi jĹŤtas 43%, no citu tautÄŤbu jaunieĹĄiem â&#x20AC;&#x201C; 49%. 5.7. attÄ&#x201C;ls. LatvieĹĄu, krievu un citu tautÄŤbu jaunieĹĄu atbildes uz jautÄ jumu ÂŤVai Tu jĹŤties piederÄŤgs Eiropai?Âť (%)

161

5. Jauniešu identitāte un līdzdalība

Dominējošie faktori, kas jauniešus piesaista Eiropai, ir pavisam citi nekā tie, kas jauniešus piesaista Latvijai, un nav lielu atšķirību starp latviešu un krievu jauniešiem dominējošo faktoru izvēlē. Vairāk nekā puse aptaujāto jauniešu atzinuši, ka Eiropai viņus piesaista izglītības ieguves iespējas (62% no latviešiem, 56% no krieviem), kā arī ekonomikas attīstība un dzīves līmenis (63% no latviešiem, 53% no krieviem). Lai arī atšķirības nav lielas, tomēr vairāk krievu jauniešu atzinuši, ka valoda viņus saista ar Eiropu (37%) nekā ar Latviju (31%). Apmēram piektdaļa jauniešu (17% no latviešiem, 22% no krieviem) atzinuši, ka nekas viņus nepiesaista Eiropai. Tādu jauniešu, kurus nekas nepiesaista dzīvesvietai un Latvijai, bija tikai 4% no aptaujātajiem. 5.12. tabula. Kas jauniešus piesaista Eiropai (%) Izglītības ieguves iespējas Ekonomikas attīstība, dzīves līmenis Politiskais režīms un demokrātija Daba, dzīves vide Ir/būs Eiropas Savienības pilsonis Valoda Kultūras, tradīcijas Nekas Draugi un paziņas Ģimene, tuvinieki Tā ir dzimtene Ģimenes īpašums Cits kas

Visi 60 59 37 36 35 30 26 19 15 8 7 7 5

Latvieši 62 63 37 34 37 24 21 17 14 6 5 6 4

Krievi 56 53 38 39 32 37 34 22 15 11 10 8 6

Piezīme: mērķa grupa – 9. un 11. klases skolēni un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi. Avots: Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005.

Piederība Eiropai veidojas arī ceļojot, tomēr lielākā daļa aptaujas dalībnieku bijuši tikai tuvākajās Latvijas kaimiņvalstīs: Lietuvā (62%) un Igaunijā (45%). Pēc tam seko Polija (26%), Vācija (25%), Čehija (12%), Francija (10%), Somija (9%), Zviedrija (8%), Austrija (7%), Itālija (6%), Slovākija un Lielbritānija (5%). 5.13. tabula. ES ietekme uz sabiedrības dzīvi tuvāko 10 gadu laikā (%)

Būs lielākas iespējas ceļot, mācīties un strādāt jebkurā Eiropas valstī Vienota Eiropas valūta Palielināsies iespējas dabūt darbu Būs vairāk sociālu problēmu (streiki un tā tālāk) Uzlabosies dzīves kvalitāte Palielināsies vīriešu un sieviešu līdztiesība Būs grūtāk pieņemt lēmumus, jo ES sastāvā būs pārāk daudz valstu Samazināsies etnisko grupu diskriminācija Būs augsts bezdarba līmenis ES vairs nepastāvēs

Piekrīt

Nepiekrīt

74 70 58 37 36 36 36 24 23 11

10 12 20 26 31 27 27 32 40 46

Piezīme: mērķa grupa – 9. un 11. klases skolēni un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi. Avots: Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005.

Grūti pateikt 15 18 22 38 33 38 37 44 37 43

162

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Prognozējot ES ietekmi uz sabiedrības dzīvi tuvāko 10 gadu laikā, jaunieši diezgan vienprātīgi piekrīt, ka būs vienota Eiropas valūta (70%) un būs lielākas iespējas ceļot, mācīties un strādāt jebkurā Eiropas valstī (74%), vairāk nekā puse piekrīt arī tam, ka palielināsies iespējas dabūt darbu (58%). Vairākums jauniešu nepiekrīt apgalvojumam, ka ES vairs nepastāvēs (46%). Citos jautājumos grūti izdalīt kādu dominējošo viedokli, jo piekrītošo un nepiekrītošo daudzums ir apmēram līdzīgs, kā arī daudzi izvēlējušies atbildi – grūti pateikt. Jauniešu aptaujas par attieksmi pret Eiropas Savienību un nākotnes redzējumu tiek veiktas visās ES valstīs. Lielākā daļa jauniešu ES pilsonības nozīmīgumu saista ar studiju iespējām jebkurā ES valstī (94%), iespējām strādāt jebkurā ES valstī (88%), veselības un sociālās aprūpes pieejamību (82%) un pārvietošanās iespējām ES valstīs (77%). Prognozējot ES attīstību tuvāko 10 gadu laikā, vairākums jauniešu atzinuši, ka kļūs vieglāk ceļot, mācīties un strādāt jebkurā Eiropas vietā (92%) un jauniem cilvēkiem būs vieglāk atrast darbu (73%), tikai 13% paredzējuši, ka ES pēc 10 gadiem vairs nepastāvēs (Looking behind the figures 2007). Kopumā var teikt, ka Eiropas un Latvijas jaunieši ar Eiropas Savienību saista labākas savas dzīves attīstības iespējas. Latvijas jauniešu atbildēs spilgti iezīmējas kontrasts starp Latvijas un Eiropas Savienības pievilcības faktoriem. Pastāv divas iespējas: vai nu labākas izglītības un darba iespējas tiek nodrošinātas Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai šīs iespējas ir labākas citās valstīs un jaunieši varētu izvēlēties savus dzīves plānus realizēt ārpus Latvijas.

Jauniešu pašidentifikācija: tipoloģiskās grupas Piederības jūtas veidojas kā emocionāla piesaiste ģimenei, skolai, draugiem, novadam, valstij utt. Piederības izjūta vai – pretēji – atsvešinātība veicina vai attiecīgi kavē jaunieša līdzdalību un iesaisti kā skolas dzīvē, tā arī citu līmeņu sabiedriskajās aktivitātēs. Iepriekš iztirzātie pētījuma rezultāti liecina, ka jauniešu piederības izjūtu un līdzdalību ļoti lielā mērā ietekmē viņu tautība. Lai padziļināti izvērtētu individuālo, etnisko, nacionālo, kā arī citu faktoru savstarpējo ietekmi uz jauniešu piederības sajūtas veidošanos un noteiktu atšķirīgo identitāšu savstarpējo saistību un iekšējo struktūru, tika veikta faktoranalīze. Analīzē tika iekļauts piederības vērtējums iepriekš (sk. 5.1. tabulu) atspoguļotajām sociālajām grupām. No 16 identitātes pazīmēm faktoranalīzes (Kaiser-normalized varimax rotation) rezultātā tika iegūti 4 faktori vai identitātes dimensijas, ap kurām grupējas jauniešu subjektīvie vērtējumi. Faktoranalīzes modelis kopumā izskaidro 69% sakarību starp minētajiem 16 indikatoriem (sk. 5. nodaļas pielikuma 1. tabulu). Pirmais faktors (dimensija) – nacionālā un etniski latviskā identitāte – tā nosacīti varētu saukt pirmo vērtējumu kopu, kurā spilgti izteikta etniskās (šajā gadījumā latviskās) un pilsoniskās piederības apziņa. Šo pārliecību raksturo ļoti izteikta piederības apziņa Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas jauniešiem, Latvijas latviešiem un Latvijas pilsoņiem. Tajā pašā laikā spilgti izteikta sevis apzināšanās un identificēšanās ar Eiropas iedzīvotājiem, Eiropas Savienības pilsoņiem un visas pasaules pilsoņiem. Varbūt tieši šo identitāšu vienlīdz spēcīga apzināšanās iezīmē jaunā gadsimta nacionālas valsts pilsoni – lojālu savai valstij, bet ne šauri nacionālistisku.

5. Jauniešu identitāte un līdzdalība

163

Otrais faktors (dimensija) – individuālā dominante. Izteikta piederības apziņa sev un savam vecuma posmam atbilstošām tuvākajām sociālajām grupām, t.i., savai ģimenei, klasei un skolai, kurā jaunietis mācās, un, protams, savu draugu lokam. Identitāte, kuras visspilgtāk raksturo visus jauniešus kopumā. Tomēr šos uzskatus izceļ un vieno ļoti izteikta sociālās grupas piederības apziņa. Trešais faktors (dimensija) – teritoriālā un korporatīvā identitāte. Raksturīga spilgti izteikta piederības apziņa vecuma grupai un vienlaikus izteikta teritoriālā identifikācija, t.i., piederība savas dzīvesvietas jauniešiem, savas dzīvesvietas iedzīvotājiem un organizācijai, kurā jaunietis darbojas. Ceturtais faktors (dimensija) – etniski krieviskā/nacionālo minoritāšu identitāte. Noteicošā ir nacionālās piederības apziņa – šajā gadījumā sevis kā krieva vai nacionālās minoritātes izteikta pašapzināšanās. Un tajā pašā laikā arī šo jauniešu skats vērsts uz Eiropu – to raksturo izteikta piederības apziņa Eiropas iedzīvotājiem. Nebūtu jāveic papildu analīze, lai pateiktu, ka šajā grupā praktiski ir tikai krievu tautības un mazākumtautību pārstāvji un pilnībā trūkst latviešu. Lai noskaidrotu faktorus, kas determinē šīs četras identitātes apziņas dimensijas, kā arī tipoloģiskās grupas, kurām raksturīga viena vai otra dimensija, tika veikta loģistiskās regresijas analīze. Kā neatkarīgie mainīgie jeb noteicošie faktori regresijas modelī tika iekļauti šādi indikatori: etniskā piederība (tautība), vecuma grupa, dzimums, dzīvesvieta (dalījums pēc urbanizācijas pakāpes), skolas tips, līdzdalība (jebkura formāla vai neformāla aktivitāte, t.i., dalība jebkura veida skolas vai ārpusskolas aktivitātē). Šīs analīzes rezultāti dod iespēju identificēt faktorus, kas ietekmē jauniešu piederības apziņas veidošanos, un pēc sociāldemogrāfiskām pazīmēm rak sturot jauniešus, kurus vieno līdzīgs piederības izjūtu modelis. Īsumā rak sturosim katru no faktoranalīzē iegūtajām piederības apziņas dimensijām. Pirmā dimensija. Nepārsteidz, ka šī piederības apziņas dominante cieši saistīta ar etnisko piederību, latvietību. Turklāt, ja salīdzina krievu jauniešus un cittautiešus, tad krieviem daudz spilgtāk izteikta negatīvā korelācija ar šo pārliecības modeli. Visām pārējām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, kas iekļautas modelī, nav statistiski būtiskas nozīmes. Aplūkojot jauniešu grupu, kam raksturīgs šis uzskatu kopums, var izdarīt šādus secinājumus: nedaudz vairāk šis apziņas modelis izteikts vecākai jauniešu grupai (17–19 g.v.). Latviskās identitātes apzināšanās pastiprinās, attālinoties no Rīgas, – visvairāk raksturīga lauku rajonos, mazāk – valsts nozīmes pilsētās un šādā interpretācijā nav raksturīga Rīgas jauniešiem. To visdrīzāk nosaka iedzīvotāju nacionālā sastāva atšķirības salīdzināmajās apdzīvotajās vietās. Šāda apziņas dominante vienlīdz lielā mērā raksturīga kā zēniem, tā meitenēm, nav atšķirību, ja salīdzina arī pēc skolas tipa. Pastāv korelācija starp pārliecību un līdzdalību. Šī uzskatu dimensija nedaudz vairāk izteikta sabiedriski aktīviem jauniešiem, mazāk – neaktīviem, tiem, kuri nekur nepiedalās un nekur neiesaistās. Tomēr šī atšķirība nav statistiski nozīmīga. Otrā – individuālā dimensija pretēji pirmajai dimensijai vispār nav saistīta ar etnisko piederību. Bet pastāv būtiska saistība ar piederību dažādām vecuma grupām. Gados vecākiem jauniešiem ir vājāk izteikta piederības apziņa

164

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

ģimenei, skolai, draugu kopai nekā jaunākās vecuma grupas pārstāvjiem. Otrs faktors, kas tieši ietekmē šo piederības apziņas struktūru, ir dzīvesvieta. Pilsētu (jo īpaši Rīgā dzīvojošajiem) jauniešiem daudz mazākā mērā izteikta piederības izjūta aplūkotajām sociālajām grupām nekā lauku jauniešiem. Trešais noteicošais faktors – dzimums, ceturtais – skolas tips, kurā mācās jaunietis. Aplūkotā piederības apziņas struktūra daudz lielākā mērā rak sturīga meitenēm nekā zēniem un vidusskolas audzēkņiem, nesalīdzinot ar arodskolas vai pamatskolas audzēkņiem. Domājams, to ļoti lielā mērā ietekmē apmācības process un forma – arodskolu audzēkņi, uzsākot mācības jau pēc pamatskolas beigšanas, neizjūt tik lielu piederības apziņu jaunajai skolai, turklāt lielākoties jaunietis dodas mācīties tālu prom no vecāku mājām. Šī apziņas dimensija raksturo jauniešu grupu, kurā izteikts sabiedriski aktīvo jauniešu īpatsvars. Iespējams, ka tie, kas lielākā mērā apzinās savu piederību kādai noteiktai grupai, aktīvāk iesaistās šīs sociālās grupas darbībā. Varbūt pastāv arī pretēja saite – jaunieši, kas ir aktīvāki, kļūst piederīgāki šai grupai. Trešā dimensija. Teritoriālās un korporatīvās identitātes dimensijai, līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā, nepastāv statistiski nozīmīga saistība ar etnisko piederību, tomēr nedaudz vairāk šāda piederības apziņas struktūra rak sturīga latviešiem. Nozīmīgi faktori, kas ietekmē šo piederības apziņas modeli, ir jaunieša dzīvesvietas urbanizācijas līmenis, dzimums un skolas tips. Jo lielāka apdzīvotā vieta, jo vājāka teritoriālās piederības apziņa (īpaši izceļas Rīga), šāda apziņas struktūra vairāk raksturīga zēniem un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem, gados vecākās grupas jauniešiem. Pēc līdzdalības rak sturojuma šajā grupā ir izteikti vairāk neaktīvo/ mazāk aktīvo jauniešu. Ceturtā dimensija. Etniski krieviskā / minoritāšu dominante – vienīgais statistiski nozīmīgais faktors, kas nosaka šo apziņas modeli, ir tautība (krievu vai cita mazākumtautība). Raksturojot tipoloģisko grupu pēc citām sociāldemogrāfiskajām pazīmēm, tajā ļoti izteikts rīdzinieku pārsvars. Līdzīgi kā pirmās dimensijas gadījumā, tas skaidrojams ar iedzīvotāju nacionālo sastāvu dažāda tipa apdzīvotajās vietās. Salīdzinoši vairāk šī piederības apziņas struktūra raksturīga vidusskolu un arodskolu audzēkņiem, zēniem. Šajā tipoloģiskajā grupā vairāk neaktīvo jauniešu. To nosaka ciešā korelācijas starp etnisko piederību un līdzdalības rādītājiem. Kā iepriekšējā sadaļā konstatēts, krievu tautības jaunieši Latvijā ir mazāk aktīvi – retāk ir līdzdalīgi kā skolas pasākumos, tā arī interešu izglītības sfērā. Kaut gan tajā pašā laikā krievu tautības jaunieši aktīvāk izpaužas nekonvencionālās līdzdalības formās.

Jauniešu aktivitāte un līdzdalība Jauniešu pašu aktivitāte un piedalīšanās dažādās organizācijās un pasākumos ir viens no svarīgākajiem identitāšu veidošanās faktoriem. Šajā apakšnodaļā tiks analizēti gan jauniešu brīvā laika pavadīšanas veidi, gan arī jauniešu aktivitāšu organizēšanas veidi, pievēršot uzmanību tam, kādās institucionālās formās jauniešu brīvprātīgās aktivitātes var izpausties un cik lielā mērā jaunieši tajās iesaistās. Izņēmums ir brīvprātīgais darbs, par ko jau bija runa 3. nodaļā.

5. Jauniešu identitāte un līdzdalība

165

Jauniešu līdzdalība, sabiedriskā aktivitāte var izpausties dažādos līmeņos – skolas, pašvaldības, valsts. Tā ir svarīga izglītības procesa sastāvdaļa. Pirmkārt, tāpēc, ka izriet no jauniešu vecuma posma attīstības uzdevuma – darboties vienaudžu grupā, būt pieņemtam vienaudžu vidē, attīstīt sadarbības prasmes un iemaņas, darbojoties kopā ar sev līdzīgiem, atšķirībā no ģimenes un skolas, kur vecāku un skolotāju statuss ir dominējošs. Otrkārt, tāpēc, ka veicina pilsoniskas sabiedrības funkcionēšanai nepieciešamu iemaņu apgūšanu. Pašiniciatīva, atbildības uzņemšanās, darbošanās grupā, lēmumu pieņemšana, līderu izvirzīšana – tās ir svarīgas demokrātiskas sabiedrības pilsoņu prasmes un iemaņas, ko grūti apgūt citādi kā tikai praktiskas darbošanās procesā. Neformālajā izglītībā tiek izdalīti divi galvenie aspekti: interešu izglītība un līdzdalība. Interešu izglītība ietver nodarbības mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos, dažādos pulciņos, sporta kolektīvos ārpus skolas mācību programmas, to vienojošā pazīme ir jaunieši prasmju un talantu attīstīšana ārpus skolas mācību programmas, balstoties uz jauniešu brīvu izvēli. Līdzdalība ietver darbošanos sabiedriskās organizācijās, projektos, kas savukārt nodrošina aktīvu līdzdalību savas dzīves organizēšanā – skolas, pašvaldības, valsts un starptautiskā mērogā. Šīs aktivitātes attīsta jauniešu pašiniciatīvu, organizēšanās un komunikācijas prasmes un iemaņas. Arī tās notiek ārpus skolas mācību programmas, balstoties uz jauniešu brīvu izvēli. Politiskā līdzdalība saistīta ar jauniešu politisko aktivitāti – dažādiem politiskās sistēmas ietekmēšanas veidiem un piedalīšanos lēmumu pieņemšanā.

Brīvā laika aktivitātes Brīvais laiks – laiks, ko cilvēks var izmantot savu interešu apmierināšanai un realizācijai, sevis garīgai un fiziskai pilnveidošanai. Šajā aspektā jaunībā brīvajam laikam ir īpaša nozīme. Tā izmantošana lielā mērā atkarīga ne tikai no interesēm un iespējām, bet arī no paša jaunieša prasmes organizēt savu laiku. Vairāku jaunatnes pētījumu rezultātu analīze vedina secināt, ka daļa jauno cilvēku neatrod vai arī nevēlas atrast lietderīgu, sev patīkamu nodarbošanos (Koroļeva, Kārkliņa, Sniķere, Mieriņa 2008). Rīgas jaunieši bieži vien laiku pavada bezmērķīgi: 38% vismaz reizi nedēļā klīst apkārt un ieskatās veikalu logos; 29% vismaz reizi nedēļā klīst pa kādu tirdzniecības centru vai tā tuvumā; 35% vismaz reizi nedēļā vienkārši pavada laiku pilsētā. Jāatzīmē, ka bezmērķīga laika pavadīšana vairāk raksturīga meitenēm. Iespējams, viņām izklaidējošas liekas arī šķietami bezmērķīgas aktivitātes (Koroļeva, Sniķere, Mieriņa, Trapencieris, Lazda, Lodziņa u.c. 2007). Tā kā daļa jauniešu mācās vai apvieno mācības ar darbu, tad īpaši brīvā laika struktūrā jāizdala mācību brīvlaiks vai atvaļinājums tiem, kas strādā. Kā liecina pētījuma «Narkotiku lietošana izklaides vietās» (2008) rezultāti, vidēji trešdaļai jauniešu brīvā laika praktiski pietrūkst, tādēļ tā aizpildīšana nesagādā nekādas problēmas. Tomēr 9% jauniešu pat mācību vai darba periodā katru vai gandrīz katru dienu ir brīvs laiks, kuru viņi neprot izmantot. Brīvdienās šī situācija ir vēl problemātiskāka – jauniešu īpatsvars, kuri nezina, ko darīt, veido jau 16%. Gandrīz trešdaļai trūkst saturīgas laika pavadīšanas iespējas vismaz dažas reizes nedēļā. Šo laiku tad arī, iespējams, aizpilda «tusēšana» ielās un izklaides vietās.

166

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

5.8. attÄ&#x201C;ls. JaunieĹĄu brÄŤvÄ laika nodarbes (%) & % " " % ' ! % %- )$ *$ # ,#$ ! )"$ % # $)# & #

$ %' , %

! ( #! "$ ! #) % %#

& % ! #($ # $") ,! - & " # % ",& )#

$ %' & #, ) /$%# .%0

,#$ ! ) % $ " ' , # $"% & $) $%&% )

$ %' # $)# & $ %' )$")# ( )- # " #$ ") % ! ( # % !( ) , )

% & ") " ' # (4)

3 " ' # (4) 3 " ' # ( #,

2 $) ) " ' ( #,

1 ",'

! ( %' %# & ) # # '#$) #

! ( $ & *' # "$%# ! ( & $ # %" #!( ( *' +

! ( $ )$" ! ( # # )# *' # "$%# ! ( $( %

PiezÄŤme: mÄ&#x201C;rÄˇa grupa â&#x20AC;&#x201C; 9. un 10. klases skolÄ&#x201C;ni RÄŤgÄ . Avots: KoroÄźeva, MieriĹ&#x2020;a, SeĹ&#x2020;kÄ ne, SniÄˇere, Trapenciere, Trapencieris, LodziĹ&#x2020;a 2007.

5.14. tabula. SituÄ ciju bieĹžums, kad trĹŤkst saturÄŤgas brÄŤvÄ laika pavadÄŤĹĄanas iespÄ&#x201C;jas (%) Katru vai gandrÄŤz katru dienu DaĹžas reizes nedÄ&#x201C;ÄźÄ DaĹžas reizes mÄ&#x201C;nesÄŤ Äťoti reti â&#x20AC;&#x201C; bieĹžÄ k ir laika trĹŤkumÄ

MÄ cÄŤbu/darba nedÄ&#x201C;Äźas laikÄ 9 31 28 32

BrÄŤvlaikÄ /atvaÄźinÄ jumÄ 16 26 23 35

PiezÄŤme: mÄ&#x201C;rÄˇa grupa â&#x20AC;&#x201C; jaunieĹĄi â&#x20AC;&#x201C; izklaides vietu apmeklÄ&#x201C;tÄ ji lielpilsÄ&#x201C;tÄ s. Avots: jaunieĹĄu aptauja pÄ&#x201C;tÄŤjumÄ ÂŤNarkotiku lietoĹĄana izklaides vietÄ sÂť (KoroÄźeva, KÄ rkliĹ&#x2020;a, SniÄˇere, MieriĹ&#x2020;a 2008).

KÄ konstatÄ&#x201C;ts 2007. gada pÄ&#x201C;tÄŤjumÄ ÂŤJaunieĹĄu sociÄ lÄ s un politiskÄ s darbÄŤbas izpÄ&#x201C;te LatvijÄ Âť, tas, kÄ jaunieĹĄi vislabprÄ tÄ k vÄ&#x201C;lÄ&#x201C;tos pavadÄŤt savu brÄŤvo laiku, bĹŤtiski atĹĄÄˇiras no reÄ lajÄ m brÄŤvÄ laika nodarbÄ&#x201C;m. GandrÄŤz puse jaunieĹĄu (48%) savu brÄŤvo laiku vislabprÄ tÄ k pavadÄŤtu draugu lokÄ , bet treĹĄdaÄźa labprÄ tÄ k nodarbotos ar sportu vai pastaigÄ tos (23%). Aptuveni katram desmitajam jaunietim iemÄŤÄźotÄ kais vaÄźasprieks ir grÄ matu vai periodikas lasÄŤĹĄana, atpĹŤta pie dabas, interneta lietoĹĄana, pasÄ kumu un koncertu apmeklÄ&#x201C;ĹĄana, kÄ arÄŤ mĹŤzikas klausÄŤĹĄanÄ s. SalÄŤdzinoĹĄi liels ir to jaunieĹĄu ÄŤpatsvars, kuri brÄŤvajÄ laikÄ vislabprÄ tÄ k neko nedarÄŤtu (17%), tas ir, atrastos mÄ jÄ s, gulÄ&#x201C;tu u.tml. (AnalÄŤtisko pÄ&#x201C;tÄŤjumu un stratÄ&#x201C;ÄŁiju laboratorija 2007).

5. Jauniešu identitāte un līdzdalība

167

Faktiski jaunieši savu brīvo laiku izmanto ļoti dažādi – atbilstoši savām iespējām, interesēm un vēlmēm. Kopumā galvenais brīvā laika pavadīšanas veids jauniešiem 15–30 gadu vecumā ir TV skatīšanās – 67% jauniešu skatās TV četras un vairāk reizes nedēļā, 26% – ne vairāk kā trīs reizes nedēļā. Apmēram puse jauniešu (50%) dienā pie televizora pavada līdz 2 stundām, 28% – 2–3 stundas, bet 18% TV skatās vairāk nekā 3 stundas dienā. Šāds TV skatītāju sadalījums pēc ilguma nemainās ne atkarībā no jauniešu vecuma, ne dzimuma (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007). Tāpat salīdzinoši populārs jauniešu brīvā laika pavadīšanas veids ir periodikas lasīšana. Avīzes un žurnālus vismaz reizi nedēļā lasa 63% jauniešu, turklāt biežāk to dara gados vecākie nekā jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem (sk. 5. nodaļas pielikuma 2. tabulu). Tikšanās ar draugiem ir brīvā laika pavadīšanas veids, kas ļoti atkarīgs no vecuma. Ar draugiem katru vai gandrīz katru dienu tiekas 64% jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem, 32% – vecumā no 20 līdz 24 gadiem un 15% – vecumā no 25 līdz 30 gadiem. Savukārt dažas reizes mēnesī un retāk ar draugiem tiekas attiecīgi 5%, 19% un 46% minēto vecuma grupu jauniešu (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007). Tas ļauj secināt, ka tieši pusaudža vecumā jauniešiem ir izteiktāka nepieciešamība sajust draugu atbalstu un ar viņiem pavadīt kopā iespējami lielāku sava brīvā laika daļu. Saskaņā ar Festindžera sociālā salīdzinājuma teoriju kopā pavadītais laiks sniedz iespēju indivīdam salīdzināt savas domas ar citu viedokļiem, tādējādi pārliecinoties par savu domu pareizību. Šāda sevis un citu salīdzināšana īpaši aktuāla ir pusaudža gados, ko nosaka vēlme neatšķirties, netikt izstumtam no draugu loka vai apsmietam vienaudžu vidū. Vērtējot savu draugu loku, vairāk nekā puse skolas vecuma jauniešu (59%) atzīst, ka viņiem ir pietiekami daudz draugu un viņi jūtas labi, gandrīz trešdaļa (31%) norāda, ka viņiem nav daudz draugu, bet esošie ir ļoti labi. Apmēram līdzīga ir to jauniešu daļa, kas atzīst, ka viņiem ir pārāk maz draugu un viņi jūtas vientuļi (5%), un to, kas uzskata, ka viņiem ir pārāk daudz draugu, kas aizņem praktiski visu brīvo laiku (4%) (Koroļeva, Rungule, Sniķere, Trapencieris 2004). Visbiežāk pusaudži laiku kopā ar draugiem pavada sarunās. Aptuveni divas trešdaļas jauniešu kopā ar draugiem pavada laiku ārpus mājas, nodarbojoties ar sportu vai kaut ko citu. Līdzīga daļa jauniešu kopā ar draugiem apmeklē kino vai teātri (Koroļeva, Sniķere, Mieriņa, Trapencieris, Lazda, Lodziņa u.c. 2007). Ļoti nozīmīgu brīvā laika daļu jauniešiem aizņem arī dators un sērfošana internetā. Vairāk nekā puse 15–30 gadu vecu jauniešu (65%) vismaz reizi nedēļā pavada laiku internetā, turklāt biežāk to dara gados jaunākie. Internetu katru vai gandrīz katru dienu izmanto 57% jauniešu 15–19 gadu vecumā, 48% 20– 24 gadu un 34% 25–30 gadu vecumā. Tomēr ir salīdzinoši liela jauniešu daļa, kas internetu vispār pēdējās nedēļas laikā nav izmantojuši, – attiecīgi 5% jauniešu 15–19 gadu vecumā, 15% 20–24 gadu un 30% 25–30 gadu vecumā. Ja salīdzina interneta izmantošanas biežumu ar datora lietošanu, tad datoru, neizmantojot internetu, jaunieši lieto retāk. Katru vai gandrīz katru dienu datoru lieto 46% jauniešu 15–19 gadu vecumā, 38% jauniešu 20–24 gadu

168

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

vecumā un 29% jauniešu 25–30 gadu vecumā. To jauniešu daļa, kuri datoru pēdējās nedēļas laikā nav lietojuši, ir atbilstoša interneta nelietotāju īpatsvaram iepriekš minētajās vecuma grupās (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007). Jauniešu datora un interneta lietošanas paradumi atsevišķi aplūkoti pētījumā «Jauno tehnoloģiju atkarības izplatība jauniešu vidū Rīgā» (2004). Kā liecina pētījuma rezultāti, vairāk nekā puse vispārizglītojošo skolu skolēnu (7.–12. klases) un profesionālo mācību iestāžu audzēkņu datoru bieži un regulāri izmanto izklaidei un atpūtai (60%), informācijas meklēšanai (59%) un mūzikai (59%). Gandrīz puse bieži un regulāri datoru izmanto mācībām (47%) un spēlēm (41%). Komunikācijai datoru bieži un regulāri lieto 32%, sērfošanai internetā bez īpaša mērķa – 21%. Citi datora izmantošanas nolūki: filmu skatīšanās, darbs, darba meklēšana, interneta mājaslapu veidošana, programmēšana, telekomunikācijas, izmantojot internetu, CD ierak stīšana, topogrāfisko karšu veidošana, iepirkšanās e-veikalos, komentāru un dienasgrāmatas rakstīšana u.tml. Tieši datorspēles ir tas brīvā laika pavadīšanas veids, kuram jāpievērš īpaša uzmanība datoratkarības riska rašanās kontekstā. Kā novērtēts pētījumā, datoratkarības riskam vairāk pakļauti jaunākā vecumposma jaunieši, īpaši zēni, kuri nereti pie datora ikdienā pavada četras un vairāk stundas. To jauniešu daļa, kuri ilgstoši pavada laiku pie datora, kopumā veido 16–18%, bet datoratkarības riskam pakļauts aptuveni katrs septītais (14%) skolas vecuma jaunietis (Koroļeva, Rungule, Sniķere, Trapencieris 2004). Datora lietošana ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, kam, protams, ir arī savi pozitīvie efekti. Dators un internets mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetā ir līdzeklis informācijas un zināšanu iegūšanai, kas savā ziņā konkurē ar tādu tradicionālu brīvā laika pavadīšanas veidu un zināšanu avotu kā grāmatu lasīšana. Tā kā inovācijas un jaunās tehnoloģijas ātrāk un vieglāk apgūst tieši jaunieši, tad šī ir arī galvenā grupa, kurā visdrīzāk konstatējamas izmaiņas grāmatu lasīšanas paradumos. 2007. gadā veiktā pētījumā secināts, ka vismaz vienu grāmatu mēnesī izlasa 35% jauniešu vecumā no 15 līdz 30 gadiem: 24% vīriešu un 44% sieviešu. Vismaz vienu grāmatu gadā izlasa 40% jauniešu, taču satraucoši augsts ir to jauno cilvēku īpatsvars, kuri grāmatas nelasa vispār. Tāda kopumā ir ceturtā daļa (25%) jauniešu, turklāt no vīriešiem grāmatas nelasa pat katrs trešais jaunietis (36%). Salīdzinājumam: sieviešu vidū grāmatu nelasītāju īpatsvars veido 16%. Tajā pašā laikā būtiskas atšķirības grāmatu nelasītāju skaitā starp dažādām vecuma grupām nav vērojamas (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007). Jāatzīmē, ka vēl 2004. gada pētījumā, kurā aptaujāti vispārizglītojošo skolu 7.–12. klases skolēni un 1.–3. kursa audzēkņi profesionālajās skolās Rīgā, to jauniešu īpatsvars, kuri grāmatas sava prieka pēc nekad nelasa, veidoja tikai 11% (Koroļeva, Rungule, Sniķere, Trapencieris 2004). Vēl viens aktīvs brīvā laika pavadīšanas veids ir sportošana. Vismaz reizi nedēļā sporta sekcijā vai klubā trenējas 25% jauniešu 15–19 gadu vecumā, 14% jauniešu 20–24 gadu vecumā un 9% jauniešu 25–30 gadu vecumā. Tomēr apmēram puse jauniešu ar sportu nenodarbojas – 53% norādījuši, ka netrenējas

169

5. Jauniešu identitāte un līdzdalība

nevienā sporta sekcijā vai klubā, un 46% atzinuši, ka nenodarbojas ar sportu ne individuāli, ne kopā ar draugiem (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007). Jāatzīmē, ka laika pavadīšanu kopā ar draugiem ietekmē ģimenē iesakņojušies attiecību modeļi. Tie jaunieši, kuri spēlē datorspēles kopā ar vecākiem, biežāk to dara arī kopā ar draugiem. Turpretī tie, kuri kopā ar ģimeni ceļo vai sporto, šīs aktivitātes veic arī draugu lokā. Tādējādi laika pavadīšanas veids ģimenē būtiski ietekmē to, kādas veidosies jaunieša attiecības un brīvā laika pavadīšana kopā ar draugiem (Koroļeva, Sniķere, Mieriņa, Trapencieris, Lazda, Lodziņa u.c. 2007). Nenoliedzami būtiska vieta jauniešu brīvā laika struktūrā ir izklaidei. Tas ir saistīts ar vēlmi atslābināties, satiekot draugus vai arī vienkārši izbaudot savu brīvo laiku, un viens no veidiem, kā šo vēlēšanos vislabāk var apmierināt, ir apmeklējot izkaides vietas – klubus, bārus, kafejnīcas. Pētījums, kurš veikts izklaides vietu apmeklētāju vidū lielākajās Latvijas pilsētās, liecina, ka jaunieši izklaides vietas apmeklē diezgan bieži – trešā daļa to dara vismaz reizi nedēļā, bet vidēji 25% vēl biežāk. Aptuveni trešdaļa (32%) mēdz apmeklēt izklaides vietas dažas reizes mēnesī, bet ne katru nedēļu, un tikai 5% to dara vēl retāk – dažas reizes gadā. Jāatzīmē, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības, ja salīdzina izklaides vietu apmeklējumu skaitu ar teātra, koncertu vai pat kino apmeklējumiem – jaunieši daudz biežāk apmeklē izklaides vietas, nevis kultūras pasākumus vai pat kino (Koroļeva, Kārkliņa, Sniķere, Mieriņa 2008). 5.15. tabula. Izklaides vietu un kultūras pasākumu apmeklējumu biežums (%)

Nevienu reizi Vienu reizi Divas – trīs reizes Četras – deviņas reizes Desmit reizes un vairāk Grūti novērtēt

Izklaides vietu apmeklējums 4 nedēļās 1 10 33 33 15 7

Kino apmeklējums 8 nedēļās 24 29 31 11 3 <1

Teātru, koncertu apmeklējums 8 nedēļās 46 30 17 4 <1 <1

Piezīme: mērķa grupa – jaunieši – izklaides vietu apmeklētāji lielpilsētās. Avots: Koroļeva, Kārkliņa, Sniķere, Mieriņa 2008.

Izvērtējot jauniešu vidū populārākās un iecienītākās izklaides vietas, respondenti galvenokārt spriež pēc savas pieredzes. Kopumā jaunieši minējuši aptuveni 100 nosaukumus, tomēr ir atsevišķi klubi un bāri, kas acīmredzot ir īpaši populāri jauno cilvēku vidū. Rīgā viens no populārākajiem un apmeklētākajiem jauniešu klubiem ir Essential (to nosaukuši 75% aptaujāto rīdzinieku). Bieži minēti vēl Nautilius (20%), nu jau darbību pārtraukušais La Rocca (19%), Coyote Fly (12%), Pulkvedim neviens nerak sta (9%), Roxy (9%), Kabata, Depo (7%), Studentu klubs, Cuba, Kaļķu vārti (katrs minēts vidēji 3-6% gadījumu), Citas debesis, 4 balti krekli, Andrejsala (minēti vidēji 2% gadījumu), kā arī Fontaine Liepājā. Daugavpilī kā populārākās izklaides vietas minētas CC City Center, KGB, Klondaika un Big 7, savukārt Liepājā vispopulārākās vietas ir Fontaine un Pablo. Iespējams, populārāko vietu nominācijas ietekmē arī aptaujas izlasē iekļautās izklaides vietas, jo, kā liecina respondentu atbildes, tad 26% jauniešu parasti

170

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

mēdz apmeklēt vienu un to pašu izklaides vietu, 46% iecienījuši dažas (2–3) izklaides vietas, bet 27% patīk apmeklēt pēc iespējas daudzveidīgākas vietas. Jaunos cilvēkus izklaides vietai piesaista galvenokārt mūzika, atmosfēra un draugu kompānija, kā arī paziņas, kurus tur var sastapt. Tie ir visbiežāk minētie argumenti, kādēļ jaunieši iecienījuši vienu vai otru izklaides vietu.

Dalība interešu grupās un pulciņos Interešu izglītība veido neformālās izglītības pamatu. Tradicionāli tā ietver darbošanos mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos, dažādos pulciņos, organizētu brīvā laika pavadīšanu, kas palīdz veidot un attīstīt jauniešu prasmes, izkopt savu talantu un spējas ārpus formālās izglītības programmas. Darbošanās pulciņos, kolektīvos, interešu kopās jauniešu vidē ir viena no populārākajām un masveidīgākajām līdzdalības formām. Jauniešu aktivitātes un formas šajā jomā lielā mērā ietekmē sociāli demogrāfiskās pazīmes – vecums, dzimums, dzīvesvieta un arī tautība. Jaunatnes lietu speciālisti secinājuši, ka interešu izglītības aktivitātēs galvenokārt iesaistās skolēni līdz 9. klasei, taču vēlāk viņus sāk interesēt citi neformālās izglītības veidi. Jauniešu dalība interešu izglītības aktivitātēs aplūkota pētījumā «Jauniešu identitātes veidošanās un līdzdalība» (2005). Tajā, veicot anketēšanu vispārizglītojošo skolu 9. un 11. klases skolēnu un profesionālo mācību iestāžu audzēkņu vidū, secināts, ka kopumā jauniešu interešu izglītībā pirmo vietu nedalīti ieņem sporta aktivitātes. Tās ir gan organizētas nodarbības – individuālie treniņi un treniņi komandas sastāvā, kuros iesaistīti 24% skolēnu, gan aerobikas un treniņu zāles regulāra apmeklēšana (21%). Otra biežākā aktivitātes forma ir atpūtas, brīvā laika pavadīšanas klubu apmeklēšana (15%). Šeit gan jāpiebilst, ka nav viennozīmīgi definēts, kas tiek uzskatīts par atpūtas klubu un, iespējams, daļa jauniešu šeit domājuši arī izklaides klubu apmeklēšanu. Trešo vietu stabili ieņem mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi – kori, deju kolektīvi, mūzikas kolektīvi utt. Nodarbināti kādā no kolektīviem, interešu kopām, pulciņiem ir vairāk nekā puse – 53% aptaujāto jauniešu. Un pretēji – aptuveni 47% jauniešu nedarbojas nevienā no šāda veida kolektīviem. Vai šis līdzdalības līmenis ir augsts vai zems? Viennozīmīgu atbildi uz šo jautājumu nevar sniegt. Daudzos gadījumos līdzdalība šādos kolektīvos ir īslaicīga, bet ne mazāk nozīmīga. To ietekmē kā vecums, tā arī dzīves apstākļi, iespējas dzīvesvietās. Dažādās aktivitātes formās šīs ietekmes izpaužas atšķirīgi. Kopumā nedaudz aktīvāki ir jaunākās vecuma grupas pārstāvji. To apliecina ne tikai pašreizējā momenta analīze, bet arī tas, ka jauniešu piedalīšanās līmenis visos mākslinieciskās pašdarbības pulciņos, kolektīvos vismaz divas – trīs reizes pārsniedz pašreizējās līdzdalības līmeni. Tā, piemēram, korī agrāk dziedājuši un deju kolektīvos dejojuši 42–44% respondentu. Kopumā kādā no aktivitātēm iesaistīti 56% jauniešu 14–16 gadu vecumā un 51% – 17–19 gadu vecuma grupā. Mazāk aktīvi interešu izglītības jomā ir profesionālo mācību iestāžu audzēkņi. Dažādās aktivitātēs iesaistīti tikai 37% jauniešu, kamēr 63% «nedara neko».

171

5. Jauniešu identitāte un līdzdalība

Tautības pazīmes ietekme būtiski izpaužas tikai atsevišķos aktivitātes veidos. Ievērojami mazāka krievu tautības skolēnu daļa (5% krievu jauniešu, 16% latviešu) dzied korī un apmeklē atpūtas, brīvā laika pavadīšanas klubus (11% krievu jauniešu un 17% latviešu). Nedaudz biežāk krievu jaunieši iesasitīti sporta aktivitātēs (atšķirības gan nav statistiski nozīmīgas). Kopumā pulciņos, kolektīvos u.tml. interešu grupās darbojas 54% latviešu, 52% krievu un 49% cittautiešu. Būtiska ietekme ir dzīvesvietai. Rīga, republikas nozīmes pilsētas piedāvā jauniešiem gan lielākas iespējas brīvā laika pavadīšanas veidos, gan pulciņu, kolektīvu daudzveidību. Turklāt lauku jauniešiem ir ierobežotākas materiālās iespējas un jāpārvar liels attālums līdz nodarbību vietai. Rīgā pulciņos, kolektīvos, interešu grupās piedalās 57% jauniešu, republikas pilsētās un rajonu centros – vidēji 55%, kamēr mazpilsētās un lauku teritorijās vidēji tikai 40% jauniešu. Kopumā aktīvākas ir meitenes. Dažādos kolektīvos darbojas 58% meiteņu, 50% zēnu. Tomēr, aplūkojot dažādas aktivitātes formas, arī līdzdalības līmenis mainās. Meitenes daudz biežāk dzied koros, ansambļos, dejo deju kolektīvos, nodarbojas vizuālās mākslas pulciņos. Savukārt zēni divas reizes biežāk trenējas sporta klubos, komandās, darbojas tehniskās jaunrades pulciņā. 5.16. tabula. Līdzdalība pulciņu, kolektīvu vai interešu grupu darbībā: dalījums pēc klašu grupām (%)

Korī, ansamblī Deju kolektīvā Mūzikas kolektīvā, grupā Vizuālās mākslas kolektīvā, pulciņā Foto pulciņā Teātra mākslas kolektīvā Vides, dabas izpētes pulciņā Tehniskās jaunrades u.tml. pulciņā Trenējies sporta klubā, komandā Apmeklē aerobiku, trenažieru zāli utt. Atpūtas, brīvā laika pavadīšanas klubā Citā kolektīvā

Patlaban piedalās, darbojas 12 9 8 4 2 4 2 3 24 21 15 8

Agrāk darbojies, šobrīd vairs nepiedalās 42 44 17 24 6 20 9 9 27 22 7 2

9. klases skolēni 13 10 8 4 2 4 2 3 25 20 11 7

11. klases Arodskolas skolēni audzēkņi 12 8 9 4 1 5 2 2 27 27 16 10

7 8 3 3 3 1 2 2 17 15 20 4

Piezīme: mērķa grupa – 9. un 11. klases skolēni un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi. Avots: Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005.

Līdzdalība skolas aktivitātēs Nevar novilkt stingru robežu starp aktīvajiem un neaktīvajiem jauniešiem. Daļa jauniešu apliecina sevi mācībās, citi sabiedriskajā un organizatoriskajā darbā, vēl citi ārpusskolas aktivitātēs. Pētījumā «Latvijas skolēnu pilsoniskā izglītība sabiedrības integrācijas kontekstā 1999.–2004. gadā» secināts, ka, lai gan kopumā skolēnu uzticēšanās skolai kā valsts institūcijai būtiski nemainās, tomēr ievērojami samazinās aktīva skolēnu līdzdalība demokrātiskās skolas vides izpausmēs un palielinās skepse par iespējām piedalīties skolas problēmu risināšanā (Geske, Grīnfelds, Kangro, Kiseļova, Tipāns 2004).

172

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Aplūkojot jauniešu līdzdalības līmeni skolas dzīvē, jāsecina, ka aptuveni piektā daļa skolēnu (21%) nepiedalās nekur, neiesaistās nedz klases, nedz skolas dzīvē. Lielākā daļa (79%) pēdējo trīs gadu laikā tādā vai citādā veidā bijuši iesaistīti kādā sabiedriskā vai politiskā aktivitātē savā mācību iestādē. Visbiežāk tā bijusi piedalīšanās klases pasākumu (36%) vai skolas izklaides pasākumu organizēšanā (22%). Otrs līdzdalības aspekts lielā mērā saistīts ar formālo izglītību – skolas pārstāvēšanu mācību olimpiādēs un sporta komandā. Tā, piemēram, savu skolu mācību olimpiādēs pārstāvējuši 19% jauniešu, bet sporta komandas sastāvā 22%. Trešais līdzdalības aspekts ietver aktivitātes skolas un klases dzīves organizēšanā – darbošanos skolas pašpārvaldē/domē, klases vecākā pienākumu pildīšanu. Skolas pašpārvaldē darbojas 7% jauniešu (Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005). Aplūkojot līdzdalības dažādas formas, jauniešu aktivitāte dažādās sociāli demogrāfiskās grupās ir atšķirīga. Lielākajā daļā aktivitāšu nav vērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības pēc tautības pazīmes, tomēr tās ir statistiski nozīmīgas (Hī-kvadrāts, p<0,001) atsevišķās pozīcijās. Tā ievērojami mazāka daļa krievu jauniešu darbojas skolas pašpārvaldē (attiecīgi 9% latviešu un 4% krievu tautības jauniešu). Iespējams, to nosaka fakts, ka, pēc jauniešu sacītā, daudzās skolās ar krievu valodas apmācību skolēnu pašpārvalde nedarbojas vai tās darbība vispār nav manāma. Līdzīga proporcija ir, aplūkojot jauniešu līdzdarbošanos kādā skolas mēroga organizācijā (attiecīgi 6% latviešu un 3% krievu jauniešu). Savukārt krievu jaunieši ievērojami biežāk iesaistās skolas izklaides pasākumu organizēšanā (attiecīgi 19% un 28%) un skolēnu protesta akcijās vai mītiņos, kas acīmredzot izskaidrojams ar aptaujas laikā pret izglītības reformu rīkoto akciju un mītiņu skaita pieaugumu krievvalodīgo vidē. Tā skolēnu protesta akcijās vai mītiņos piedalījušies 2% latviešu un 16% krievu tautības jauniešu. Pasīvo jauniešu daļa, kuri nepiedalās nekur, ir vienāda kā latviešu, tā krievu tautības jauniešu vidū – 21%. 5.17. tabula. Līdzdalība skolas sabiedriskajās un politiskajās aktivitātēs pēdējo trīs gadu laikā (%) Reizēm piedalās dažādu klases pasākumu organizēšanā Reizēm piedalās dažādu skolas izklaides pasākumu organizēšanā Piedalās skolas sporta komandā Pārstāv skolu mācību olimpiādēs Ir noteikti sabiedriski pienākumi klasē, ko veic regulāri Darbojas kādā skolas pašdarbības kolektīvā Darbojas skolēnu domē/ pašpārvaldē Piedalījies vai organizējis skolēnu protesta akcijas, mītiņus vai piketus Ir klases vecākais Iesaistīts citās aktivitātēs Darbojas kādā citā skolas mēroga organizācijā Reizēm piedalās dažādu skolas politisku vai sociālu pasākumu organizēšanā Nepiedalās nekur

Visi 36 22 22 19 16 11 7 7 6 6 5

Latvieši 36 19 23 20 16 13 9 2 7 8 6

Krievi 36 28 19 18 15 8 4 16 5 3 3

Piezīme: mērķa grupa – 9. un 11. klases skolēni un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi. Avots: Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005.

173

5. JaunieĹĄu identitÄ te un lÄŤdzdalÄŤba

KopumÄ skolas dzÄŤvÄ&#x201C; sabiedriski aktÄŤvÄ kas ir meitenes. GandrÄŤz visos gadÄŤjumos atĹĄÄˇirÄŤbas ir statistiski nozÄŤmÄŤgas, tomÄ&#x201C;r ĹĄo atĹĄÄˇirÄŤbu pakÄ pe lielÄ mÄ&#x201C;rÄ atkarÄŤga no aplĹŤkojamajÄ m aktivitÄ tes formÄ m. Aptuveni divas reizes lielÄ ka ir to meiteĹ&#x2020;u daÄźa, kuras pilda noteiktus sabiedriskos pienÄ kumus skolÄ vai klasÄ&#x201C;, piedalÄ s klases pasÄ kumu organizÄ&#x201C;ĹĄanÄ , darbojas skolÄ&#x201C;nu paĹĄpÄ rvaldÄ&#x201C;/domÄ&#x201C;, organizÄ&#x201C; izklaides pasÄ kumus, bieĹžÄ k pÄ rstÄ v skolu mÄ cÄŤbu olimpiÄ dÄ&#x201C;s, nodarbojas paĹĄdarbÄŤbas kolektÄŤvos. SavukÄ rt zÄ&#x201C;nu vidĹŤ gandrÄŤz divas reizes lielÄ ks ir jaunieĹĄu ÄŤpatsvars, kas trenÄ&#x201C;jas skolas sporta komandÄ . LÄŤdzÄŤga daÄźa meiteĹ&#x2020;u un zÄ&#x201C;nu piedalÄŤjuĹĄies skolas politisko vai sociÄ lo pasÄ kumu organizÄ&#x201C;ĹĄanÄ , skolÄ&#x201C;nu protesta akcijÄ s, mÄŤtiĹ&#x2020;os. AtbildÄŤgi iepriekĹĄ iztirzÄ tajam bĹŤtiski atĹĄÄˇiras pasÄŤvo jaunieĹĄu daÄźa zÄ&#x201C;nu un meiteĹ&#x2020;u vidĹŤ: nekur nepiedalÄ s 26% zÄ&#x201C;nu un 15% meiteĹ&#x2020;u. 5.9. attÄ&#x201C;ls. LÄŤdzdalÄŤba skolas sabiedriskajÄ s un politiskajÄ s aktivitÄ tÄ&#x201C;s dalÄŤjumÄ pÄ&#x201C;c dzimuma (%) &( '" )' $ " " "' $ $ ! &(* '

&( '" )' $ " " & " "' $ $ ! &(* '

'!"#'% " $ ' + $ ' ("

! # # " ! " ' $ "( % ! $ '!

'" " " " !# ' ! " " ( $ ( * '!% (

+ " % ! &( " " ( $ ! # "# " +# ,$" % #$"

! " ' ' " " * ! + " #+%'

" "#+#" #'" # % #'#("

! " " % ' "

! " ' ' #' " " (! ! &' '

&( '" )' $ " " # " $ % " ' $ "' $ $ ! &(* '

- # " .(

'" $!

AtĹĄÄˇirÄŤbas lÄŤdzdalÄŤbas pakÄ pÄ&#x201C; pastÄ v arÄŤ atkarÄŤbÄ no vecuma un mÄ cÄŤbu vides. SalÄŤdzinot kopumÄ , aktÄŤvÄ k savas skolas dzÄŤves veidoĹĄanÄ iesaistÄ s jaunÄ kÄ s grupas respondenti. PasÄŤvo skolÄ&#x201C;nu daÄźa ir attiecÄŤgi 18% vecumÄ no 14 lÄŤdz 16 gadiem un 23% 17â&#x20AC;&#x201C;19 gadu veco jaunieĹĄu grupÄ . TomÄ&#x201C;r, ja tiek aplĹŤkotas atseviĹĄÄˇas lÄŤdzdalÄŤbas formas, ĹĄÄŤs atĹĄÄˇirÄŤbas lielÄ koties nav bĹŤtiskas. JaunÄ kai grupai piederÄŤgie bieĹžÄ k pÄ rstÄ v savu skolu mÄ cÄŤbu olimpiÄ dÄ&#x201C;s (attiecÄŤgi 22% un 16%) un bieĹžÄ k piedalÄŤjuĹĄies skolÄ&#x201C;nu mÄŤtiĹ&#x2020;os (10% un 5%).

174

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

Äťoti bĹŤtiskas ir aktivitÄ tes lÄŤmeĹ&#x2020;a atĹĄÄˇirÄŤbas daĹžÄ dÄ s mÄ cÄŤbu vidÄ&#x201C;s. TÄ , piemÄ&#x201C;ram, vispÄ rizglÄŤtojoĹĄo skolu skolÄ&#x201C;nu vidĹŤ pasÄŤvo jaunieĹĄu daÄźa veido 18%, kamÄ&#x201C;r profesionÄ lo skolu audzÄ&#x201C;kĹ&#x2020;u vidĹŤ ĹĄÄŤ daÄźa sasniedz 30% aptaujÄ to. Interesi par skolas dzÄŤvi un vÄ&#x201C;lmi iesaistÄŤties skolas dzÄŤves veidoĹĄanÄ ietekmÄ&#x201C; kÄ personÄŤbas psiholoÄŁiskie raksturojumi un ÄŤpaĹĄÄŤbas, tÄ arÄŤ jaunieĹĄa attieksme pret skolu, piederÄŤbas apziĹ&#x2020;a videi, kurÄ noteiktÄ vecuma posmÄ paiet lielÄ kÄ daÄźa jaunieĹĄa dzÄŤves. TÄ no tiem skolÄ&#x201C;niem, kuri jĹŤtas vairÄ k vai mazÄ k piederÄŤgi savai skolai, vidÄ&#x201C;ji 18% nav iesaistÄŤti nevienÄ no iepriekĹĄ aplĹŤkotajÄ m aktivitÄ tÄ&#x201C;m, kamÄ&#x201C;r to jaunieĹĄu vidĹŤ, kuri nejĹŤtas piederÄŤgi skolai, tÄ du ir jau divas reizes vairÄ k â&#x20AC;&#x201C; 39%. 5.18. tabula. SaistÄŤba starp piederÄŤbas apziĹ&#x2020;u skolai un iesaisti skolas dzÄŤvÄ&#x201C; (%) PiedalÄ s skolas dzÄŤves norisÄ&#x201C;s 86 78 67 50

JĹŤtas piederÄŤgi skolai, kurÄ mÄ cÄ s VairÄ k jÄ nekÄ nÄ&#x201C; VairÄ k nÄ&#x201C; nekÄ jÄ NejĹŤtas piederÄŤgi

NepiedalÄ s nekur 14 22 33 50

TÄ pat cieĹĄa korelÄ cija pastÄ v starp skolas vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jumu un lÄŤdzdalÄŤbu ĹĄÄŤs skolas dzÄŤvÄ&#x201C;. Jo augstÄ k jaunieĹĄi vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C; savu skolu, jo lielÄ ka to jaunieĹĄu daÄźa, kuri daĹžÄ dos veidos piedalÄ s skolas dzÄŤvÄ&#x201C;, un otrÄ di â&#x20AC;&#x201C; jo zemÄ ks skolas vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jums, jo lielÄ ka ĹĄajÄ grupÄ to jaunieĹĄu daÄźa, kuri nepiedalÄ s nekur. No tiem, kas savu skolu vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C; kÄ vislabÄ ko, nekur nepiedalÄ s tikai 15% jaunieĹĄu, kamÄ&#x201C;r no to vidus, kas savu skolu vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C; kÄ sliktu, nekur nepiedalÄ s 33%, kÄ vissliktÄ ko â&#x20AC;&#x201C; 50% jaunieĹĄu. 5.10. attÄ&#x201C;ls. SaistÄŤba starp skolas vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jumu un iesaisti skolas dzÄŤvÄ&#x201C; (%) ! ! !

# ! % &

" ! $

! ! !

! ! ! ! ! !

LÄŤdzdalÄŤba nevalstiskÄ s organizÄ cijÄ s LÄŤdzdarbÄŤba nevalstisko organizÄ ciju darbÄŤbÄ ir raksturÄŤgÄ kÄ jaunieĹĄu pilsoniskÄ s lÄŤdzdalÄŤbas konvencionÄ lÄ forma, ar kuras palÄŤdzÄŤbu jaunieĹĄi attÄŤsta iemaĹ&#x2020;as, spÄ&#x201C;jas bĹŤt aktÄŤvam, lÄŤdzdalÄŤgam pilsoniskÄ s sabiedrÄŤbas loceklim.

5. Jauniešu identitāte un līdzdalība

175

Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas valdošais padomju sabiedrības ideoloģisko elementu noliegums lika atteikties arī no padomju laika jaunatnes organizācijām. Taču, kā uzsver jaunatnes darbinieki, atsakoties no padomju ideoloģijai pakļautajām organizācijām, nedrīkst atteikties no idejas par jaunatnes organizāciju nepieciešamību pilsonisko prasmju un iemaņu veidošanai (Augštaitis, Deltuva, Kučiks u.c. 1997). Tomēr negatīvā nostāja pret padomju laika jaunatnes organizācijām apgrūtināja jaunatnes organizāciju veidošanos Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. Atšķirībā no pieaugušo organizācijām jauniešu organizācijas nevar savu darbību balstīt tikai uz pašu resursiem, tāpēc tām nepieciešams stabils finansēšanas mehānisms. Šāda mehānisma veidošanos apgrūtināja divi galvenie faktori: 1) negatīvā nostāja pret padomju laika jaunatnes organizācijām; 2) akcents uz neatkarību no valsts nevalstisko organizāciju darbībā. Pēdējais ir būtisks organizāciju funkcionēšanas aspekts demokrātiskā sabiedrībā, taču to pilnībā nevar attiecināt uz jaunatnes organizācijām, jo jaunieši atkarībā no vecuma vairāk vai mazāk iekļaujas ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kategorijā, tātad nevar būt pilnīgi neatkarīgi no valsts un citiem sociāliem institūtiem (Rungule, Kundziņa, Sniķere, Lasmanis, Trapenciere 2003). Jēdziens «nevalstiskās organizācijas» tiek lietots, apzīmējot gan oficiāli reģistrētas sabiedriskās organizācijas, nodibinājumus un biedrības, gan arī neformālas interešu grupas, kuru darbības principi atbilst reģistrētas organizācijas principiem. Atšķirībā no līdzdalības interešu izglītības nodarbībās un pulciņos līdzdarbība nevalstiskās organizācijās ir vērsta gan uz sevis pilnveidošanu, gan sabiedriska labuma sniegšanu noteiktai sociālai grupai vai plašākai sabiedrībai (Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005). Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka jauniešu aktivitāšu klasifikācija ir sarežģīti veicama gan pašiem jauniešiem, gan arī analizējot un interpretējot jauniešu sniegtās atbildes. No vienas puses, dalība sporta un brīvā laika pavadīšanas klubos pieder pie interešu izglītības aktivitātēm, bet, no otras puses, šīs organizācijas pretendē ieņemt līdzvērtīgu vietu jauniešu nevalstisko organizāciju vidū, sniedzot iespēju jauniešiem pašizpausties un īstenot savus projektus. Par šo duālo organizāciju dabu liecina arī Latvijas Jaunatnes padomes kā centrālās jauniešu nevalstisko organizāciju apvienības dalīborganizāciju interešu sfēras. Kā secināts veiktajos jaunatnes pētījumos, dažādu nevalstisko organizāciju aktivitātēs vai brīvā laika pavadīšanas klubos līdzdarbojas gandrīz katrs ceturtais jaunietis (24%) vecumā no 15 līdz 30 gadiem, taču visbiežāk (11%) jaunieši ir iesaistīti dažādu sporta vai atpūtas klubu aktivitātēs (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007). Ja aplūko līdzdalības līmeni tipiskās nevalstiskās organizācijās, neiekļaujot sporta un brīvā laika klubus, tad aktīvo jauniešu īpatsvars veido 18%. Praktiski vienāda (7–6%) ir to jauniešu daļa, kuri darbojas reliģiskās kopienās/ baznīcas draudzēs un jauniešu organizācijās. Tāpat jaunieši ir iesaistīti studentu korporācijās (3%), izglītojoša rakstura un veselības organizācijās un arodbiedrībās (2%). Jāatzīmē, ka visbiežāk (64%) jaunieši līdzdarbojas vienā nevalstiskā organizācijā, taču izplatīta ir jauniešu iesaistīšanās arī vairākās organizācijās vienlaicīgi. Tā 22% no aktīvajiem jauniešiem līdzdarbojas divās, bet 14% – trīs vai vairāk organizācijās paralēli.

176

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

5.19. tabula. Jauniešu iesaistīšanās organizāciju darbībā un brīvā laika klubos sadalījumā pēc vecuma un statusa (%) Iesaistīti 24

Nav iesaistīti 76

15–19 g.v. 20–24 g.v. 25–30 g.v.

31 21 17

69 79 83

Mācās un strādā Mācās un nestrādā Strādā un nemācās Nestrādā un nemācās

37 28 16 16

63 72 84 84

Visi

Piezīme: pētījuma «Jaunieši darba tirgū: situācijas un nodarbinātību ietekmējošo faktoru analīze» mērķa grupa – jaunieši 15–30 gadu vecumā. Avots: Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007.

Analizējot jauniešu līdzdalību pēc galvenajiem sociāldemogrāfiskajiem rādītājiem, jānorāda, ka organizāciju un klubu aktivitātēs vienlīdz ir iesaistītas kā sievietes, tā vīrieši, latviešu un citu tautību jaunieši, pilsētās un lauku rajonos dzīvojošie. Tajā pašā laikā pastāv statistiski nozīmīga sakarība starp jauniešu vecumu un aktīvu brīvā laika pavadīšanu – vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem organizācijās vai brīvā laika klubos ir iesaistīts gandrīz katrs trešais jaunietis (31%), bet 25–30 gadu grupā organizēta aktīva brīvā laika pavadīšana raksturīga vairs 17% jauniešu. Jānorāda, ka aptaujas rezultāti apstiprina pieņēmumu, ka organizāciju un brīvā laika klubu darbībā iesaistās vairāk tieši uzņēmīgākie jaunieši, proti, tie, kuri paralēli gan strādā, gan mācās (37% no grupas). Gandrīz uz pusi mazāks līdzdalības rādītājs ir to jauniešu grupās, kuri nestrādā un nemācās un kuri strādā, bet nemācās (16%). Lai arī līdzdalība nedaudz augstāka ir to jauniešu vidū, kuru ģimenes ir materiāli situētākas, statistiski būtiskas atšķirības starp jaunieša aktivitāti un ģimenes trūcīgumu vai nabadzību konstatētas netiek. 5.20. tabula. Jauniešu līdzdalība nevalstisko organizāciju darbībā (%) Reliģiskās kopienas vai baznīcas draudzes Arodbiedrības Politiskās partijas vai kustības Sociālās palīdzības organizācijas Cilvēktiesību aizstāvības organizācijas Vides aizsardzības organizācijas Profesionālās asociācijas Jauniešu organizācijas Sieviešu organizācijas Veselības organizācijas Studentu korporācijas Lokālās organizācijas Izglītojošas organizācijas Citas organizācijas Nav iesaistīts NVO darbībā Piezīme: mērķa grupa – jaunieši 15–30 gadu vecumā. Avots: Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c.2007.

Visi 7 2 1 1 1 1 1 6 1 2 3 1 2 2 82

Vīrieši 5 2 1 1 0 1 1 6 1 1 2 1 2 2 85

Sievietes 8 3 1 2 1 2 1 6 1 2 3 1 3 2 79

5. Jauniešu identitāte un līdzdalība

177

Jauniešu līdzdalības līmenis nevalstiskās organizācijās un sporta, atpūtas klubos Latvijā ir tuvu vidējam jauniešu aktivitātes rādītājam Eiropas Savienības valstīs. Kopumā 27 ES dalībvalstīs organizāciju darbībā ir iesaistīti 22% jauniešu vecumā no 15 līdz 30 gadiem un, tāpat kā Latvijā, visbiežāk jaunieši līdzdarbojas sporta klubu aktivitātēs. Retāk jaunieši ES valstīs ir iesaistījušies jaunatnes organizāciju darbībā (8%), kultūras un mākslas organizācijās (8%), arodbiedrībās (7%), brīvā laika un interešu klubos (7%), politiskās partijās (5%), reliģiskās kopienās un draudzēs (5%), dzīvnieku tiesību un vides aizsardzības organizācijās (4%), cilvēktiesību (3%) vai patērētāju tiesību aizstāvības organizācijās (1%) (Looking behind the figures 2007). Izšķir trīs iesaistītības veidus nevalstisko organizāciju darbībā – biedrība, kad jaunietis līdzdarbojas organizācijā, būdams tās biedrs, brīvprātība, kad jaunietis darbojas organizācijā kā brīvprātīgais palīdzības sniedzējs, negūstot nekādu materiālu vai finansiālu labumu no savas darbības, un iesaistītība, kad līdzdalība organizāciju darbībā ir periodiska vai notiek, īstenojot vienu konkrētu projektu (Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005). Kā rāda pētījuma rezultāti, 9% jauniešu līdzdarbojas nevalstiskās organizācijās biedra statusā, savukārt 7% tajās ir iesaistīti kā brīvprātīgie. Visvairāk (14%) ir to jauniešu, kas nevalstiskās organizācijās darbojas uz vienkāršas iesaistītības pamata, neesot tās biedram. Jāatzīmē, ka jaunieši var līdzdarboties vairākās organizācijās vienlaicīgi – vienā biedra statusā un, piemēram, citā, realizējot kādu konkrētu projektu. Šī iemesla dēļ iepriekš minēto līdzdalīgo jauniešu īpatsvara summēšana nav pieļaujama.

Politiskās līdzdalības veidu izmantošana Politiskās līdzdalības veidu, kurus jaunieši līdz šim ir izmantojuši, raksturojums sniegts pētījumā «Jauniešu identitātes veidošanās un līdzdalība». Kā secināts pētījumā, 23% no vispārizglītojošo skolu un profesionālo mācību iestāžu jauniešiem ir apmeklējuši mītiņus, kas saistīti ar politiku vai sociālām problēmām, savukārt 14% ir balsojuši vēlēšanās un kontaktējušies ar politiķiem (15%). Katrs desmitais jaunietis (12%) norāda, ka ir vācis parakstus, piedalījies demonstrācijā vai piespraudis nozīmīti/ valkājis T-kreklu ar politisku saukli. 11% kā līdzdalības formu norādījuši petīcijas parak stīšanu un piedalīšanos streikā. Iepriekš minētās pilsoniskās līdzdalības aktivitātēs kopumā ir piedalījušies 72% skolēnu. Analizējot dažāda veida līdzdalības aktivitātes pēc galvenajām sociāldemogrāfiskajām pazīmēm, vērojams, ka šīs aktivitātes biežāk izmantojuši krievu un cittautiešu jaunieši. No visiem krievu tautības jauniešiem, kas ir līdzdarbojušies dažādās aktivitātēs, 22% norādījuši, ka ir piedalījušies mītiņos, kas saistīti ar politiku un sociālām problēmām. Salīdzinājumam: šādu atbildi snieguši 19% cittautiešu un 6% latviešu. Tāpat krievu un cittautiešu jaunieši biežāk nekā latvieši norādījuši, ka ir apmeklējuši demonstrācijas, streikus un piesprauduši nozīmīti vai valkājuši T-kreklu ar politisku saukli. Latviešu jaunieši savukārt biežāk nekā citi atzīmējuši, ka ir kontaktējušies ar politiķiem, atteikušies lietot vai

178

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

pirkt produktu vai preci politisku, ētisku iemeslu vai nelabvēlīgas ietekmes uz apkārtējo vidi dēļ, kā arī vākuši parak stus vai parakstījuši petīciju. Salīdzinot latviešu un citu tautību jauniešu politiskās līdzdalības aktivitātes, jāņem vērā, ka aptauja tika veikta laikā, kad notika protesti pret izglītības reformu. Tajos galvenokārt iesaistījās jaunieši no skolām ar krievu mācību valodu. 5.21. tabula. Politiskās līdzdalības aktivitātes, kurās skolēni līdz šim ir iesaistījušies (%) Balsojis vēlēšanās Kontaktējies ar politiķiem Apmeklējis sociālpolitiskus mītiņus Parakstījis petīciju Vācis parakstus Teicis politisku runu Dalījis politiskas skrejlapas Atteicies lietot/pirkt produktu/preci politisku/ētisku/u.c. motīvu dēļ Speciāli lietojis/pircis produktu/preci politisku/ētisku/u.c. motīvu dēļ Rakstījis politiskus saukļus (grafiti) uz sienām Valkājis nozīmīti vai T-kreklu ar politisku saukli Piedalījies demonstrācijā Piedalījies streikā Ziedojis naudu politiskai grupai/organizācijai Piedalījies politiskā diskusijā internetā Rakstījis rakstu jauniešu žurnālos/avīzēs/internetā Rakstījis politiska satura vēstuli/e-pastu Piedalījies politiskā pasākumā, kur notikusi sadursme ar policiju Piedalījies politiskā pasākumā, kur notikusi sadursme ar politiskiem oponentiem

Latvieši 13 13 6 8 9 2 4 8 5 3 5 3 3 4 6 4 2 1

Krievi 4 5 22 6 6 1 5 3 2 2 9 11 11 2 4 2 1 4

Citi 5 7 19 4 7 3 5 4 2 3 7 10 9 5 4 2 2 2

Piezīme: mērķa grupa – 9. un 11. klases skolēni un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi. Avots: Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005.

Salīdzinot nekonvencionālo līdzdalības formu izmantošanu dažādu tautību skolēnu vidū, redzams, ka šos līdzdalības veidus vairāk izmantojuši krievu tautības jaunieši un cittautieši – attiecīgi 66% un 58%, turpretim no latviešu jauniešiem nekonvencionālās līdzdalības formas izmantojuši 44%. Tāpat 4% no visiem jauniešiem norādījuši, ka ir līdz šim snieguši savu atbalstu politiskai partijai vēlēšanu kampaņas rīkošanā, bet 9% ir aicinājuši vai mēģinājuši pārliecināt vēlētājus balsot par noteiktu kandidātu vai partiju. Jauniešu iesaistīšanās politisko partiju darbībā plašāk skatīta pētījumā «Jaunatnes politiskā līdzdalība pašvaldību vēlēšanās» (2005). Apkopojot datus par 1997. gada, 2001. gada un 2005. gada pašvaldību vēlēšanām, pētījumā secināts, ka jauniešu skaits, kuri kandidējuši vēlēšanās, ir pieaudzis. Ja 1997. gada pašvaldību vēlēšanās kandidējis 251 jaunietis vecumā no 21 līdz 25 gadiem, bet 2001. gada vēlēšanās – 281, tad 2005. gadā līdz ar grozījumiem Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, ļaujot kandidēt personām no 18 gadu vecuma, vēlēšanās kandidējuši 677 jaunieši 18–25 gadu vecumā. Pētījums ļauj secināt, ka, lai arī pieaugusi partiju interese par gados jauniem deputātu kandidātiem, vērojamas arī dažas negatīvas tendences. Pirmkārt, ir palielinājies to jauno kandidātu īpatsvars, kuriem ir pamatizglītība vai nepabeigta vidējā izglītība, otrkārt,

179

5. JaunieĹĄu identitÄ te un lÄŤdzdalÄŤba

2005. gada vÄ&#x201C;lÄ&#x201C;ĹĄanÄ m ticis pieteikts rekordaugsts jaunieĹĄu bezdarbnieku skaits. TÄ rezultÄ tÄ jaunieĹĄu panÄ kumiem vÄ&#x201C;lÄ&#x201C;ĹĄanÄ s ir tendence pasliktinÄ ties. 1997. gadÄ paĹĄvaldÄŤbu deputÄ ta mandÄ tu ieguva 16% no visiem 21â&#x20AC;&#x201C;25 gadus veciem kandidÄ tiem, bet 2005. gadÄ darbam paĹĄvaldÄŤbÄ tika ievÄ&#x201C;lÄ&#x201C;ti tikai 7,5% no visiem 18â&#x20AC;&#x201C;25 gadus veciem kandidÄ tiem. SalÄŤdzinÄ jumam: vecuma grupÄ no 21 lÄŤdz 30 gadiem kandidÄ&#x201C;ja 1615 jaunieĹĄi, bet ievÄ&#x201C;lÄ&#x201C;ti tika 211 (Jansone, SilkÄ ne, Ikstens 2005).

LÄŤdzdalÄŤbu ietekmÄ&#x201C;joĹĄie faktori PastÄ v daĹžÄ di faktori, kas ietekmÄ&#x201C; jaunieĹĄu pilsonisko aktivitÄ ti un vÄ&#x201C;lmi iesaistÄŤties skolÄ , vietÄ&#x201C;jÄ kopienÄ vai plaĹĄÄ kÄ sabiedrÄŤbÄ notiekoĹĄajos procesos. Ĺ eit aplĹŤkoti bĹŤtiskÄ kie no tiem â&#x20AC;&#x201C; jaunieĹĄu interese par politiku un informÄ&#x201C;tÄŤba par to, ÄŁimenes ietekme uz jaunieĹĄu aktivitÄ ti, jaunieĹĄu subjektÄŤvie priekĹĄstati par politiskÄ s aktivitÄ tes nozÄŤmi sabiedrÄŤbÄ un motivÄ cija lÄŤdzdalÄŤbai. Interese par politiku Pilsonisko lÄŤdzdalÄŤbu raksturojoĹĄas pazÄŤme ir interese par politiku kopumÄ un interese par daĹžÄ diem tÄ s lÄŤmeĹ&#x2020;iem. 2005. gadÄ veiktais pÄ&#x201C;tÄŤjums rÄ da, ka 35% jaunieĹĄu interesÄ&#x201C;jas par politiku â&#x20AC;&#x201C; 5% sevi raksturo kÄ Äźoti ieinteresÄ&#x201C;tus politikÄ notiekoĹĄajÄ un 30% â&#x20AC;&#x201C; kÄ ieinteresÄ&#x201C;tus. TajÄ paĹĄÄ laikÄ krietni atĹĄÄˇiras jaunieĹĄu intereses vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jums par daĹžÄ diem politikas lÄŤmeĹ&#x2020;iem. VislielÄ kais ir to jaunieĹĄu ÄŤpatsvars, kurus interesÄ&#x201C; valsts politika, â&#x20AC;&#x201C; tÄ di ir 55% aptaujÄ to. SavukÄ rt nedaudz mazÄ k ir to jaunieĹĄu, kurus interesÄ&#x201C; Eiropas politika (45%) un starptautiskÄ politika (44%). SalÄŤdzinoĹĄi nepopulÄ ra jaunieĹĄu vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jumÄ ir vietÄ&#x201C;jÄ jeb reÄŁionÄ lÄ politika, par kuru interesÄ&#x201C;jas 39% aptaujÄ to (Rungule, KoroÄźeva, SniÄˇere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005). 5.11. attÄ&#x201C;ls. Interese par politiku jaunieĹĄu vidĹŤ (%)

180

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Interesi par politiku ietekmējošs rādītājs ir gan jauniešu tautība, gan dzīvesvieta. Piemēram, politika kopumā interesē 39% Rīgā dzīvojošo jauniešu un 29% Latvijas rajonos dzīvojošo, bet par politiku ne pārāk interesējas 46% rīdzinieku un vairāk nekā puse (55%) rajonos dzīvojošo. Pēc dzīvesvietas parametra atšķirīgo jauniešu interesi lielā mērā determinē aptaujāto etniskā piederība, proti, krievu un cittautiešu jaunieši, kuri pārsvarā koncentrēti Rīgā un citās lielākajās pilsētās, par politikā notiekošajiem procesiem interesējas vairāk nekā latvieši. No aptaujātajiem krievu jauniešiem par politiku interesējas 39% un no cittautiešiem – 43%. Salīdzinājumam: latviešu jauniešu vidū par politiku interesējas 31%. Tāpat kā jauniešu tautība un dzīvesvieta, arī vecums ir ietekmējoša pazīme interesei par politiku dažādos tās līmeņos. Interese par vietējo jeb reģionālo politiku visciešāk korelē ar jauniešu vecumu, proti, 14–16 gadu veco jauniešu vidū vietējā jeb reģionālā politika interesē vienai trešdaļai (33%), savukārt 17–19 gadu veco vidū šāda interese ir gandrīz pusei (45%), kas varētu būt saistīts ar reģionālās identitātes stiprināšanos, jaunietim kļūstot vecākam. Interese par valsts politikā notiekošo biežāk novērojama cittautiešu jauniešu vidū – divas trešdaļas jeb 60% raksturo sevi kā ieinteresētus vai kā ļoti ieinteresētus valsts politikā notiekošajā. Salīdzinājumam: interese par valsts politiku ir 57% krievu tautības jauniešu un 53% latviešu jauniešu. Interese par Eiropas un starptautisko politiku biežāk vērojama rīdzinieku vidū – attiecīgi 56% un 55% rīdzinieku interesē starptautiskā un Eiropas politika. Tāpat kā kopējo politisko interesi, arī Eiropas un starptautiskās politikas intereses atšķirību atkarībā no dzīvesvietas izskaidro lielā cittautiešu un krievu tautības jauniešu interese par šajos politikas līmeņos notiekošo. Piemēram, par Eiropas politiku interesējas vairāk nekā puse (56%) cittautiešu un salīdzinoši mazāk (38%) latviešu jauniešu. Savukārt par starptautisko politiku interesi pauž 57% krievu jauniešu un 36% latviešu. Lai arī pastāv sakarība starp interesi par politiku un pilsonisko līdzdalību, tomēr pētījuma rezultātos tā nav izteikta. Informācijai par politiku masu medijos jaunieši pārsvarā (62%) seko līdzi regulāri – vai nu pāris reižu nedēļā (37%), vai arī katru dienu (25%). Šos jauniešus varētu raksturot kā informētus par politikā notiekošo. Savukārt 15% ir tādi, kas, izmantojot laikrakstu, radio un televīzijas starpniecību, par jaunumiem politikā uzzina aptuveni reizi nedēļā. Par politiski neinformētiem var nosaukt 23% jauniešu, kuri ziņām par politiku seko līdzi dažas reizes mēnesī vai retāk. Pētījuma «Jauniešu identitātes veidošanās un līdzdalība» rezultāti rāda, ka biežāk nekā reizi nedēļā politiskai informācijai seko līdzi 63% puišu un 60% meiteņu. Tajā pašā laikā to puišu īpatsvars, kurus vispār neinteresē politiska satura informācija medijos, ir gandrīz divas reizes lielāks nekā šīs grupas īpatsvars meiteņu vidū (attiecīgi 9% un 5%). Interese par politiska satura ziņām medijos biežāk vērojama starp vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņiem – katrs ceturtais skolēns (26%) ar jaunumiem politikā, izmantojot masu informācijas līdzekļus, iepazīstas katru dienu, bet 37% – vairākas reizes nedēļā. Turpretim arodskolu audzēkņu vidū ziņām medijos ik dienu līdzi seko 18%, bet 36% informāciju iegūst pāris reižu nedēļas laikā.

181

5. Jauniešu identitāte un līdzdalība

5.12. attēls. Informācijas par politiku ieguves biežums, izmantojot televīziju, radio un presi (%) Vēl retāk kā reizi mēnesī 7%

Nekad 7% Katru dienu 25%

Dažas reizes mēnesī 9%

Aptuveni vienreiz nedēļā 15%

Dažas reizes nedēļā 37%

Piezīme: mērķa grupa – 9. un 11. klases skolēni un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi.. Avots: Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005.

Statistiski nozīmīga sakarība pastāv starp politiska satura informācijas medijos ieguves biežumu un jauniešu dzīvesvietu. Katru dienu ziņām par politiku uzmanību pievērš 29% rīdzinieku un tikai 18% rajonos dzīvojošo. Šie skolēni ar jaunumiem politikā visbiežāk iepazīstas pāris reižu nedēļas laikā. Interese par jaunumiem politikā pārsvarā ir cittautiešu un krievu jauniešiem – attiecīgi 32% un 30% no viņiem seko līdzi ziņām katru dienu, turpretim latviešu jauniešu vidū katru dienu ar ziņām medijos iepazīstas katrs piektais (21%). Jauniešu sociālais tīkls un politika Jauniešu vērtības, intereses, identitāti un politisko līdzdalību ietekmē ne vien informācija publiskajā telpā, bet arī sociālais tīkls – draugi, vecāki, brāļi, māsas, paziņas. Tāpēc tika izzināti divi jautājumi, kas saistīti ar jauniešu sociālo tīklu: vecāku politiskā aktivitāte (līdzdalība vēlēšanās) un jauniešu pārrunas par politiku. Raksturojot savu vecāku līdzdalību vēlēšanās, vairāk nekā puse jauniešu norādījuši, ka vecāki vēlēšanās balso vienmēr. 55% skolēnu māte vienmēr piedalās vēlēšanās, savukārt katrs piektais jaunietis (20%) atzīmējis, ka māte vēlēšanās piedalās tikai dažreiz. Tāds pats (20%) ir to jauniešu īpatsvars, kuriem māte vēlēšanās nebalso. Šie jaunieši pārsvarā ir krievi un cittautieši, kuriem nav pilsoņa statusa (Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005). Apskatot tēva līdzdalību vēlēšanās, no analīzes tika izslēgti 9% atbilžu, kurās skolēni norādījuši, ka viņiem nav tēva. Savukārt no visiem atbildējušiem (n=2711) 50% atzīmējuši, ka tēvs vienmēr piedalās vēlēšanās, bet 22% – ka dažreiz. Nozīmīgs (9%) ir to skolēnu īpatsvars, kuri nezina, vai tēvs balso vēlēšanās. Salīdzinot mātes un tēva līdzdalību vēlēšanās, jāatzīmē, ka sievietes tajās piedalās regulārāk nekā vīrieši un šī tendence vērojama kā latviešu, tā arī krievu tautības jauniešu vecāku vidū.

182

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

Skatot to, cik bieĹži jaunieĹĄi par politiku runÄ ar savu tÄ&#x201C;vu, mÄ ti, brÄ li vai mÄ su un saviem draugiem, no analÄŤzes tika izslÄ&#x201C;gti 11% gadÄŤjumu, kur jaunieĹĄi norÄ dÄŤjuĹĄi, ka viĹ&#x2020;iem nav tÄ&#x201C;va, vai kur nav sniegta atbilde par sarunÄ m ar tÄ&#x201C;vu, un 15% gadÄŤjumu, kur skolÄ&#x201C;ni atzÄŤmÄ&#x201C;juĹĄi, ka viĹ&#x2020;iem nav brÄ Äźa/ mÄ sas, vai arÄŤ nav snieguĹĄi atbildi uz jautÄ jumu. JaunieĹĄi visbieĹžÄ k sarunas par politiku risina ar saviem vecÄ kiem vai draugiem â&#x20AC;&#x201C; 11% no atbildÄ&#x201C;juĹĄiem par to runÄ ar tÄ&#x201C;vu, 9% â&#x20AC;&#x201C; ar draugiem un 7% â&#x20AC;&#x201C; ar mÄ ti. SalÄŤdzinoĹĄi liels ir to skolÄ&#x201C;nu ÄŤpatsvars, kuri vispÄ r nerunÄ par politiku ne ar tÄ&#x201C;vu (28%), ne mÄ ti (24%) vai draugiem (27%), taÄ?u visvairÄ k ir jaunieĹĄu, kas par politiku nerunÄ ar savu mÄ su vai brÄ li (56%), iespÄ&#x201C;jams, tas saistÄŤts ar vecuma atĹĄÄˇirÄŤbÄ m. 5.13. attÄ&#x201C;ls. JaunieĹĄu sarunas par politiku vai politiskÄ m tÄ&#x201C;mÄ m ar ... (% no atbildÄ&#x201C;juĹĄiem)

# "

PolitiskÄ s aktivitÄ tes nozÄŤmÄŤgums sabiedrÄŤbÄ VÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jot daĹžÄ du politikas lÄ&#x201C;mumu ietekmÄ&#x201C;ĹĄanas instrumentu efektivitÄ ti, jaunieĹĄi kÄ visefektÄŤvÄ ko nosaukuĹĄi balsoĹĄanu vÄ&#x201C;lÄ&#x201C;ĹĄanÄ s, kam seko sabiedriskÄ s attiecÄŤbas, lai piesaistÄŤtu masu mediju uzmanÄŤbu, un darbs politiskÄ partijÄ . SavukÄ rt par visneefektÄŤvÄ kajiem lÄ&#x201C;mumu ietekmÄ&#x201C;ĹĄanas instrumentiem tiek atzÄŤta piedalÄŤĹĄanÄ s nelegÄ lÄ s protesta akcijÄ s un produktu vai preÄ?u boikotÄ&#x201C;ĹĄana. 5.22. tabula. DaĹžÄ du politikas lÄ&#x201C;mumu ietekmÄ&#x201C;ĹĄanas instrumentu efektivitÄ tes vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jums (vidÄ&#x201C;jais aritmÄ&#x201C;tiskais skalÄ no 0 (pilnÄŤgi neefektÄŤvi) lÄŤdz 10 (Äźoti efektÄŤvi)) Darbs politiskÄ partijÄ Darbs NVO BalsoĹĄana vÄ&#x201C;lÄ&#x201C;ĹĄanÄ s PersonÄŤga kontaktÄ&#x201C;ĹĄanÄ s ar politiÄˇiem Darbs, lai piesaistÄŤtu mediju uzmanÄŤbu AtseviĹĄÄˇu produktu vai preÄ?u boikotÄ&#x201C;ĹĄana LÄŤdzdalÄŤba demonstrÄ cijÄ s Protesta vÄ&#x201C;stuÄźu parakstÄŤĹĄana PiedalÄŤĹĄanÄ s nelegÄ lÄ s protesta akcijÄ s

Visi 4,85 4,45 5,64 4,42 5,62 4,02 4,43 4,15 3,79

LatvieĹĄi 4,92 4,57 5,88 4,28 5,77 4,02 4,18 4,08 3,6

Krievi 4,76 4,24 5,28 4,64 5,42 4,01 4,85 4,27 4,08

183

5. Jauniešu identitāte un līdzdalība

Salīdzinot latviešu un krievu tautības jauniešu sniegto vērtējumu, vērojams, ka krievi augstāk nekā latvieši vērtē nekonvencionālos lēmumu ietekmēšanas instrumentus – līdzdalību publiskās demonstrācijās, petīciju un protesta vēstuļu parakstīšanu un piedalīšanos nelegālās protesta akcijās, savukārt latviešu jaunieši snieguši augstāku vērtējumu konvencionālajiem lēmumu ietekmēšanas instrumentiem. Darbu nevalstiskās organizācijās jaunieši ne vienmēr vērtē kā efektīvu lēmumu ietekmēšanas instrumentu. Tāpēc likumsakarīgi – tikai 15% no visiem jauniešiem uzskata, ka starp nevalstiskām organizācijām ir kāda, kas aizstāv konkrēti viņu tiesības, un tas norāda uz jauniešu zemo uzticības līmeni nevalstisko organizāciju sektoram Latvijā. Tostarp jābilst, ka krietni augstāks uzticības rādītājs ir to jauniešu vidū, kuri paši līdzdarbojas nevalstisko organizāciju aktivitātēs (36%). Visbiežāk starp pārstāvības organizācijām tiek minētas arodbiedrības, jauniešu politiskās organizācijas/ politisko partiju jauniešu klubi un cilvēktiesību aizstāvības organizācijas, kā arī reliģiskās kopienas. Jānorāda, ka salīdzinoši liela jauniešu daļa kā viņu interešu un tiesību aizstāvi nosaukuši organizāciju «Glābiet bērnus» un Latvijas Sarkano Krustu (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007). Motivācija līdzdalībai Pēc jauniešu domām, būtiskākie argumenti, kas motivē līdzdarboties nevalstisko organizāciju darbībā, saistīti ar personīga rakstura interesēm un personīga labuma gūšanu, piemēram, iegūt kontaktus, kas varētu palīdzēt turpmāk dzīvē (35%), sekmēt karjeras veidošanos (25%), pašapliecināties (28%), iegūt jaunus draugus, domubiedrus (27%). Tāpat salīdzinoši bieži jaunieši kā iemeslu līdzdalībai minējuši to, ka iesaiste ir labs brīvā laika pavadīšanas veids (27%). Jānorāda, ka visretāk, pēc jauniešu domām, iemesls līdzdalībai nevalstisko organizāciju aktivitātēs varētu būt vēlēšanās kaut nedaudz uzlabot pastāvošo kārtību valstī, pilsētā vai novadā (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007). 5.23. tabula. Motivācija jauniešu līdzdalībai nevalstiskās organizācijās (%) Iespēja gūt kontaktus, kas var palīdzēt turpmāk dzīvē Doma, ka darbība organizācijā sekmēs karjeras veidošanos Iespēja sastapt domubiedrus un ir atrasti draugi organizācijas biedru vidū Vēlēšanās kaut nedaudz izmainīt pastāvošo kārtību valstī/pilsētā /novadā Organizācija palīdz paplašināt jaunieša redzesloku un zināšanas Darbošanās ir kā sevis pašapliecinājums Vēlme gūt pieredzi sociālā darbā Ar organizācijas palīdzību biedriem ir iespēja braukt ārzemju ceļojumos Tas ir labs brīvā laika pavadīšanas veids Organizācija palīdz jaunietim nopelnīt naudu

Kopā 47 37 35 31 29 29 24 17 17 16

Latvieši 50 42 39 27 34 27 25 21 20 18

Krievi 41 27 27 38 20 31 22 12 11 12

Piezīme: mērķa grupa – 9. un 11. klases skolēni un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi. Avots: Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005.

Skolēnu vidū veiktais pētījums ļauj secināt, ka latvieši biežāk nekā krievu skolēni saskata pragmatiskus, racionālus apsvērumus līdzdalības motivācijā. Piemēram, 42% latviešu uzskata, ka jauniešus līdzdarboties organizācijās motivē

184

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

doma, ka līdzdalība sekmēs karjeras veidošanos, un 39% norāda, ka līdzdarboties motivē iespēja sastapt domubiedrus. Salīdzinājumam: krievu skolēnu vidū šiem argumentiem piekrīt 27%. Kopumā krievu skolēnu sniegtā līdzdalības argumentācija ir vairāk politiska – starp biežāk minētajiem līdzdalības iemesliem ir tas, ka jaunieši vēlas izmainīt kaut nedaudz pastāvošo kārtību valstī, novadā, pilsētā, un tas, ka darbošanās ir kā sevis pašapliecinājums (Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005). Cita motivācija ir jauniešu līdzdalībai kādos kolektīvos, pulciņos vai interešu kopās. Tie jaunieši, kuri ir iesaistīti interešu izglītības aktivitātēs, kā galvenos ieguvumus minējuši: iespēju piedalīties pasākumos, darboties, ceļot; jaunu draugu iegūšanu, komunikāciju ar domubiedriem; garīgo un fizisko spēju un dotību attīstīšanu, pilnveidošanu; prasmju, iemaņu attīstīšanu. 5.24. tabula. Motivācija dalībai interešu izglītības aktivitātēs (% no atbildējušajiem) Iespēja piedalīties pasākumos, rīkot pasākumus, ceļot Iegūst draugus, komunikāciju ar vienaudžiem, draugu cieņu Veicina fizisko attīstību: dod spēku, izturību, uzlabo veselību, izskatu Pieredze: mācās strādāt komandā, uzticēties cilvēkiem, praktiskas iemaņas, komunicēties ar cilvēkiem Iegūst jaunas teorētiskas zināšanas Dod prieku, uzlabo garastāvokli, noņem stresu Iespēja sevi izpaust, pašattīstīties, gandarījums par padarīto Lietderīga laika pavadīšana Interesē Audzina raksturu: mērķtiecību, gribasspēku, drosmi Attīsta talantu Pašapziņas celšana Iespēja iepazīt interesantus cilvēkus, komunikācija ar pasniedzējiem, treneriem Cits iemesls (kāds?)

42 23 21 19 14 12 11 10 5 4 4 3 2 4

Piezīme: mērķa grupa – 9. un 11. klases skolēni un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi. Avots: Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005.

Minot iemeslus, kādēļ jaunieši nedarbojas nevienā no mākslinieciskās jaunrades, pašdarbības kolektīviem, pārsvarā aptaujātie aizbildinās ar laika trūkumu (52%) vai intereses trūkumu (35%). 17% respondentu uzskata, ka viņiem trūkst dotību, bet 15% nav pieejami viņu interesēm piemēroti kolektīvi. Neliela daļa tomēr kā galveno iemeslu min līdzekļu trūkumu (13%) vai pārāk lielo attālumu, kas mērojams līdz nodarbību vietai (10%) (Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005). Līdzīgi iemesli attur jauniešus arī no dalības nevalstisko organizāciju aktivitātēs. Tie jaunieši, kuri nav iesaistīti nevalstisko organizāciju darbībā, kā galvenos neiesaistīšanās iemeslus norādījuši brīva laika trūkumu (42%) un intereses trūkumu par šāda veida aktivitātēm (41%). Kā citi neiesaistīšanās iemesli norādīti: tas, ka neviens nav iedrošinājis vai uzaicinājis līdzdarboties (6%) un ka dzīvesvietas tuvumā šāda veida brīvā laika pavadīšanas iespējas nav pieejamas (4%). Vēršot uzmanību uz tiem 7%, kuri kā neiesaistīšanās iemeslus minējuši citus subjektīvus argumentus, secināms, ka būtiska motivācija jauniešu pasivitātei ir subjektīva sociālā un materiālā deprivācija, jo kā iemesli norādītas bailes, ka

5. Jauniešu identitāte un līdzdalība

185

kolektīvs nepieņems, finansiāls trūkums, draugu vai ģimenes atbalsta trūkums, sagatavotības vai atbilstošas izglītības trūkums (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007). 5.25. tabula. Iemesli, kādēļ jaunieši nedarbojas mākslinieciskās jaunrades, pašdarbības kolektīvā (% no tiem, kas nedarbojas) Nav laika Mani tas neinteresē Trūkst dotību Nav piemērotu kolektīvu Trūkst līdzekļu Pārāk liels attālums līdz mēģinājumu vietai Tas nav populāri vienaudžu vidū Cits iemesls Ģimene neatbalsta

52 35 17 15 13 10 5 4 1

Piezīme: mērķa grupa – 9. un 11. klases skolēni un profesionālo mācību iestāžu audzēkņi. Avots: Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005.

Latviešu un krievu tautības jauniešiem ir atšķirīgi viedokļi par iemesliem, kas kavē līdzdarboties, būt aktīvam pilsoniskās sabiedrības indivīdam. Latviešu jaunieši biežāk nekā krievu jaunieši norādījuši, ka neiesaistīšanās iemesli ir laika trūkums un informācijas trūkums, savukārt krievi biežāk pauduši uzskatu, ka tam pamatā ir intereses trūkums, bezjēdzīgums un ka jauniešiem šādas aktivitātes vispār nav nepieciešamas (Rungule, Koroļeva, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Aleksandrovs 2005).

Kopsavilkums Jauniešu aptaujā noskaidroti un šajā nodaļā analizēti divi sociālās identitātes aspekti: 1) kā jaunieši raksturo un novērtē savu piederību pie dažādām sociālām grupām un teritoriālām un sociālām kopienām; 2) jauniešu aktivitāte un līdzdalība, t.i., identitāšu veidošanās, iesaistoties, piedaloties dažādu sociālo grupu, organizāciju, kopienu dzīvē. Jauniešu pašu aktivitāte un līdzdalība ir tie mehānismi, kas veido viņu identitāti. Sociālā piederība tiek apskatīta divos galvenajos aspektos: kā piederība pie sociālām grupām un kategorijām, kas raksturo jauniešu pozicionēšanos sociālajā telpā; kā teritoriālā piederība, kas rak sturo jauniešu identificēšanos ar teritoriālām sociālām un institucionālām kopienām. Teritoriālajam aspektam pievērsta uzmanība, lai noskaidrotu lokālā un globālā līmeņa attiecību nozīmi jauniešu pašidentificēšanās procesā. Gandrīz visi jaunieši par ļoti svarīgiem un svarīgiem atzīst individuālos raksturojumus: izglītības līmenis (92%), piederība pie ģimenes, dzimtas (90%) un profesija, ko plāno iegūt (90%). Tas liecina par individuālo sasniegumu svarīgumu mūsdienu jauniešiem. Tikai pēc tam seko kolektīvās identitātes, kas saistītas ar piederību pie noteiktām sociālām grupām vai kategorijām. Jaunieši

186

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

vairāk apzinās savu piederību reālām sociālām grupām (ģimene, draugi, klase) nekā sociālām kategorijām (Latvijas, Eiropas un pasaules iedzīvotāji). Pēc piederības dažādām sociālām grupām nav būtisku atšķirību starp dažādu dzimumu un vecumu jauniešiem. Atšķiras latviešu un krievu jauniešu piederības raksturojums, kā arī dažāda lieluma dzīvesvietu jauniešu piederības dažādām sociālām grupām raksturojums. Visciešāko saistību jaunieši izjūt ar vietu, kur pavadīta bērnība, un pašreizējo dzīvesvietu, pēc tam seko dzimšanas vieta un Latvija kopumā. Saistību ar pasauli un Eiropu jaunieši vērtē apmēram līdzīgi, tomēr ciešu saistību ar pasauli salīdzinājumā ar Eiropu jūt par dažiem procentiem vairāk jauniešu. Ja salīdzina dzīvesvietu, Latviju un Eiropu, tad visvairāk jauniešu jūtas piederīgi savai dzīvesvietai, pēc tam Latvijai un tad Eiropai. Atšķirības starp latviešiem un krieviem visvairāk parādās atbilžu sadalījumā par piederību Latvijai. Dominējošie faktori, kas jauniešus piesaista Eiropai, ir pavisam citi nekā tie, kas jauniešus piesaista Latvijai, un nav lielu atšķirību starp latviešu un krievu jauniešiem dominējošo faktoru izvēlē. Eiropas identitāte ir jauna piederības identitāte, ar Eiropas Savienību jaunieši saista tos savus mērķus un dzīves aspektus, kas netiek pilnībā apmierināti nacionālās valsts ietvaros. Piederība dzīvesvietai un Latvijai lielā mērā balstīta uz emocionālām izjūtām, piederība Eiropai vairāk balstīta uz racionāliem apsvērumiem par labāku dzīvi. Piederības identitāšu tipoloģiskās grupas liecina, ka Latvijas jauniešu identitātes klasificējamas ar divām galvenajām asīm: pēc etniskās piederības – latviskā un krieviskā identitāte, kur galvenās atšķirības ir pēc piederības izjūtas Latvijai, un pēc individuālo un kolektīvo pazīmju dominances savas sociālās pozīcijas raksturojumā, kas galvenokārt izpaužas kā vecuma grupu un pilsētās un laukos dzīvojošu jauniešu viedokļu atšķirības. Jauniešu aptaujas datu analīze liecina, ka pastāv saistība starp identitāti kā piederību pie dažādām grupām un teritorijām un jauniešu līdzdalības pakāpi šo dažādo sociālo grupu, organizāciju un teritoriālo kopienu aktivitātēs. Jaunieši, kas paši ir iesaistījušies dažādās aktivitātēs, jūtas ciešāk saistīti ar savu klasi, skolu un dzīvesvietu. Jauniešu aktivitāte analizēta dažādos aspektos: gan kā brīvā laika pavadīšanas veidi, gan kā jauniešu aktivitāšu organizēšanas veidi, pievēršot uzmanību tam, kādās institucionālās formās jauniešu brīvprātīgās aktivitātes var izpausties un cik lielā mērā jaunieši tajās iesaistās. Jaunieši savu brīvo laiku izmanto ļoti dažādi – atbilstoši savām iespējām, interesēm un vēlmēm. Kopumā galvenais brīvā laika pavadīšanas veids jauniešiem 15–30 gadu vecumā ir TV skatīšanās, pēc tam seko laikrak stu, žurnālu lasīšana un tikšanās ar draugiem. Brīvā laika pavadīšana kopā ar draugiem ir atkarīga no jauniešu vecuma: ar draugiem katru vai gandrīz katru dienu tiekas 64% jauniešu vecumā no 15 līdz 19 gadiem, 32% – vecumā no 20 līdz 24 gadiem un 15% – vecumā no 25 līdz 30 gadiem. Ļoti nozīmīgu brīvā laika daļu jauniešiem aizņem arī dators un sērfošana internetā: vairāk nekā puse 15–30 gadu vecu jauniešu (65%) vismaz reizi nedēļā pavada laiku internetā, turklāt biežāk to dara gados jaunākie. Internetu katru vai gandrīz

5. Jauniešu identitāte un līdzdalība

187

katru dienu izmanto 57% jauniešu 15–19 gadu vecumā, 48% 20–24 gadu un 34% 25–30 gadu vecumā. Arī nodarbošanās ar sportu ir izplatītāka jaunākajās grupās: vismaz reizi nedēļā sporta sekcijā vai klubā trenējas 25% jauniešu 15–19 gadu vecumā, 14% jauniešu 20–24 gadu vecumā un 9% jauniešu 25– 30 gadu vecumā. Interešu izglītība veido neformālās izglītības pamatu. Tradicionāli tā ietver darbošanos mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos, dažādos pulciņos, organizētu brīvā laika pavadīšanu, kas palīdz veidot un attīstīt jauniešu prasmes, izkopt savu talantu un spējas ārpus formālās izglītības programmas. Nodarbināti kādā no kolektīviem, interešu kopām, pulciņiem ir vairāk nekā puse – 53% aptaujāto jauniešu, bet 47% jauniešu nedarbojas nevienā no šāda veida kolektīviem. Jauniešu interešu izglītībā pirmo vietu nedalīti ieņem sporta aktivitātes. Tās ir gan organizētas nodarbības – individuālie treniņi un treniņi komandas sastāvā, kuros iesaistīti 24% skolēnu, gan aerobikas un treniņu zāles regulāra apmeklēšana (21%). Otra biežākā aktivitātes forma ir atpūtas, brīvā laika pavadīšanas klubu apmeklēšana (15%). Aplūkojot jauniešu līdzdalības līmeni skolas dzīvē, jāsecina, ka aptuveni piektā daļa skolēnu (21%) nepiedalās nekur, neiesaistās nedz klases, nedz skolas dzīvē. Lielākā daļa (79%) pēdējo trīs gadu laikā tādā vai citādā veidā bijuši iesaistīti kādā sabiedriskā vai politiskā aktivitātē savā mācību iestādē, visbiežāk tā bijusi piedalīšanās klases pasākumu vai skolas izklaides pasākumu organizēšanā. Otrs līdzdalības aspekts lielā mērā saistīts ar formālo izglītību – skolas pārstāvēšanu mācību olimpiādēs un sporta komandā. Trešais līdzdalības aspekts ietver aktivitātes skolas un klases dzīves organizēšanā – darbošanos skolas pašpārvaldē/domē, klases vecākā pienākumu pildīšanu. Skolas pašpārvaldē darbojas 7% jauniešu. Jaunieša interesi par skolas dzīvi un vēlmi iesaistīties skolas dzīves veidošanā ietekmē kā personības psiholoģiskie raksturojumi un īpašības, tā arī jaunieša attieksme pret skolu, piederības apziņa videi, kurā noteiktā vecuma posmā paiet lielākā daļa jaunieša dzīves. Dažādu nevalstisko organizāciju aktivitātēs vai brīvā laika pavadīšanas klubos līdzdarbojas gandrīz katrs ceturtais jaunietis (24%) vecumā no 15 līdz 30 gadiem. Ja aplūko līdzdalības līmeni tipiskās nevalstiskās organizācijās, neiekļaujot sporta un brīvā laika klubus, tad aktīvo jauniešu īpatsvars veido 18%. Jauniešu līdzdalības līmenis nevalstiskās organizācijās un sporta, atpūtas klubos Latvijā ir tuvu vidējam jauniešu aktivitātes rādītājam Eiropas Savienības valstīs. Kopumā 27 ES dalībvalstīs organizāciju darbībā ir iesaistīti 22% jauniešu vecumā no 15 līdz 30 gadiem un, tāpat kā Latvijā, visbiežāk jaunieši līdzdarbojas sporta klubu aktivitātēs. Pēc jauniešu domām, būtiskākie argumenti, kas motivē piedalīties nevalstisko organizāciju darbībā, saistīti ar personīga rak stura interesēm un personīga labuma gūšanu, piemēram, iegūt kontaktus, kas varētu palīdzēt turpmāk dzīvē (35%), sekmēt karjeras veidošanos (25%), pašapliecināties (28%), iegūt jaunus draugus, domubiedrus (27%). Galvenie iemesli, kādēļ jaunieši nedarbojas nevienā no mākslinieciskās jaunrades, pašdarbības kolektīviem, ir laika un intereses trūkums.

188

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Literatūra Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija (2007). Jauniešu sociālās un politiskās darbības izpēte Latvijā. Rīga. 145 lpp. Augštaitis, A., Deltuva, A., Kučiks, A., Gaiļus, Ž., Mēvalte, A., Kvieskiene, Ģ., Šukīte, L. (1997). Jaunatnes darbība. Kas tā ir? Viļņa: LiJOT. Dirba, M. (2003). Latvijas identitāte: pedagoģiskais aspekts. Rīga: Raka. Geske, A., Grīnfelds, A., Kangro, A., Kiseļova, R., Tipāns, O. (2004). Latvijas skolēnu pilsoniskā izglītība sabiedrības integrācijas kontekstā 1999.–2004. gadā. Rīga: LU PPF. 116 lpp. Giddens, A. (1991). Modernity and Self-Identity: Self and Society in the Late Modern Age. Cambridge: Polity. Grundy, S., Jamieson, L. (2007). European identities: from absent-minded citizens to passionate europeans. Sociology, 41 (4). P. 663–680. Jansone, D., Silkāne, V., Ikstens, J. (2005). Jaunatnes politiskā līdzdalība pašvaldību vēlēšanās. Valmiera. 52 lpp. Jenkins, R. (1996). Social Identity. London and New York: Routledge. P. 4–10. Koroļeva, I., Kārkliņa, I., Sniķere, S., Mieriņa, I. (2008). Narkotiku lietošana izklaides vietās. Rīga: Sabiedrības veselības aģentūra. 140 lpp. Koroļeva, I., Rungule, R., Trapenciere, I., Mieriņa, I., Sniķere, S., Goldmanis, M. u.c. (2007). Jaunieši darba tirgū: situācijas un nodarbinātību ietekmējošo faktoru analīze. Rīga: Socioloģisko pētījumu institūts. 116 lpp. Koroļeva, I., Rungule, R., Sniķere, S., Trapencieris, M. (2004). Jauno tehnoloģiju atkarības izplatība jauniešu vidū Rīgā. Rīga: Rīgas Narkomānijas profilakses centrs. 110 lpp. Koroļeva, I., Mieriņa, I., Seņkāne, S., Sniķere, S., Trapenciere, I., Trapencieris, M., Lodziņa, Ā. (2007). Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanu. Rīga: Rīgas Atkarības profilakses centrs. Looking behind the figures: The main results of the Eurobarometer 2007 survey on youth. (2007) European Communities. http://europa.eu Orientation of Young Men and Women to Citizenship and European Identity. Project No SERD-2000-00260 – http://www.sociology.ed.ac.uk/youth/ Rungule, R. (2006). Jauniešu identitāte kā piederība. Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, VIII (Sastād. Medvedeckis, A.). Liepāja: LiePA. 241.–248. lpp. Rungule, R. (2008) Piederība pie dzīves vietas kā viens no identitātes aspektiem. Kultūras krustpunkti. Latvijas Kultūras akadēmijas rak stu krājums, 4 laidiens. 117.–124. lpp. Rungule, R., Koroļeva, I., Sniķere, S., Trapenciere, I., Trapencieris, M., Aleksandrovs, A. (2005). Jauniešu identitātes veidošanās un līdzdalība. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts. 115 lpp. Rungule, R., Koroļeva, I., Sniķere, S. (2008). Jauniešu iekļaušanās analīze identitātes un līdzdalības diskursu kontekstā. Grām.: Sabiedrības integrācijas tendences un prettendences. Latvijas un Igaunijas pieredze. Etnisko attiecību aspekts. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 37.–54. lpp. Rungule, R., Kundziņa, L., Sniķere, S., Lasmanis, D., Trapenciere, L. (2003). Jaunatnes sabiedrisko organizāciju loma valsts jaunatnes politikas īstenošanā. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts. Tajfel, H. (1981) Human Groups and Social Categories. Cambridge: Cambridge University Press.

189

6. Jauniešu vērtības un nākotnes plāni

JAUNIEŠU VĒRTĪBAS UN NĀKOTNES PLĀNI Ilze Koroļeva Šodien cilvēki aug tādos sociālos un kultūras apstākļos, kas liek tiem uzskatīt sevi pašu par vienīgo stabilo savas dzīves elementu, jo darbs, ģimene, personīgās attiecības kļuvušas nestabilas un «fleksiblas» (Giddens 1991; Furlong, Cartmel 2007). Šādā situācijā dažādi dzīvesgājuma sociālie aspekti, kas saistīti ar noteiktu sociālo lomu pieņemšanu un pildīšanu, vēlās modernitātes indivīdam vairs nav tik aktuāli. Galvenais kļūst priekšstats par savu īpašo, unikālo, individuālo dzīvesgājumu, izvēles alternatīvām, izvēlēm, kas jāizdara, un sekām, kas var rasties, izvēloties to vai citu alternatīvu. Jaunais dzīvesgājuma modelis ir dinamiskāks, tā vairs nav tikai pakāpeniska sevis iepazīšana un atklāšana dažādās sociālās lomās, tas prasa zināmu skaidrību jau sākumā – kas es gribu būt, ko vēlos sasniegt, – un atbilstošu izvēļu izdarīšanu. Tam nepieciešama arī prasme tikt galā ar nezināmo, neparedzamo, ne tikai jāprot plānot un organizēt, bet arī būt atvērtam negaidītām iespējām (Vinken 2007). Šajā nodaļā būs runa par izvēles izdarīšanas kontekstu – vērtībām un uzskatiem, kas ir pamatā tai vai citai izvēlei, un nākotnes plāniem un nodomiem, kas iezīmē attīstības virzienu, bet mūsdienu mainīgajā pasaulē tieši tādā veidā, kā iecerēts, var arī nerealizēties.

190

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Jauniešu vērtīborientācijas un tās ietekmējošie faktori Jauniešu vērtīborientācijās, kas bāzējas subjektīvos vērtību priekšstatos, atspoguļojas kā sociālo, tā arī ekonomisko apstākļu izmaiņas un to ietekme. Ne tikai jaunatnes pētījumi ilgstošā laika posmā, bet arī citu sabiedriskās domas pētījumu rezultāti apliecina, ka vērtību priekšstatu maiņa sabiedrībā notiek ciešā saistībā ar ekonomiskajām pārmaiņām. Salīdzinot ar, nu jau var teikt, pagājušā gadsimta beigu jauno paaudzi, 21. gadsimta jauniešiem vērtību priekšstatu sistēmā mazāk svarīgas kļūst sociālās vērtības, bet lielāku nozīmi iegūst hedonistiskās, uz individuālismu orientētās vērtības (ērta, interesanta dzīve, pašizpausmes iespējas). Vispārējās tendences vērtību orientācijā atspoguļojas kā atsevišķu dzīves jomu vērtējumos, tā arī attieksmē pret izglītību un darbu. Jauniešu vērtībuzskatu analīzē izmantosim galvenokārt pētījuma «Jaunieši darba tirgū: situācijas un nodarbinātību ietekmējošo faktoru analīze» datus (Koroļeva, Rungule, Mieriņa u.c. 2007). Atšķirībā no vairākuma Latvijā īstenoto jaunatnes pētījumiem, kas ietver atsevišķu mērķa grupu – skolēnu, studentu u.c. aptaujas, šī pētījuma izlases kopums (jaunieši vecumā no 15 līdz 30 gadiem, n=4000) ļauj attiecināt iegūtos rezultātus uz Latvijas jaunatni kopumā. Paralēli galvenajam mērķim – analizēt problēmas, kas saistītas ar jauniešu iekļaušanos darba tirgū, – pētījumā īpaša uzmanība tika veltīta vērtīborientāciju un attieksmju noskaidrošanai, hipotētiski pieņemot, ka indivīda vērtību priekšstati lielā mērā ietekmē jaunieša lēmumus izšķirīgos dzīves posmos. Pētījuma rezultātu analīze publicēta atsevišķā izdevumā (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007). Vērtībuzskatu salīdzinājumam tiks izmantoti dati no longitudinālā pētījuma «Path of the generation» (sk. 1. nodaļu), kā arī 1997./1998. gada pētījuma «Jaunatne Latvijā» (Koroļeva, Rungule, Sebre, Trapenciere 1999).

Jauniešu vērtībuzskatu salīdzinājums Cilvēka vērtībuzskatu veidošanās, uzskatu maiņa ir process, kas risinās visā cilvēka dzīves garumā. Tomēr priekšstati par pamatvērtībām tiek ieaudzināti jau agrā bērnībā, ģimenē, to veidošana turpinās skolā, pēc tam sabiedrībā. Un tikpat lielā mērā, cik sabiedrībā notiekošais ietekmē vērtībpriekšstatu veidošanos, tikpat lielā mērā, iespējams, šie uzskati ietekmē jaunieša individuālo dzīves ceļu – izvēli izšķirīgos dzīves posmos (izglītības veida, profesijas izvēle utt.) un nozīmīgās dzīves jomās (izglītības, darba karjeras, ģimenes veidošana utt.). Jauniešu vērtībuzskati katrā no minētajām aptaujām tika noskaidroti, izmantojot šim mērķim aprobētu mērījumu skalu – dažādu dzīves jomu nozīmīguma vērtējums atbilstoši četru punktu skalai, atbildot uz jautājumu: «Cik liela nozīme jūsu dzīvē ir šīm dzīves jomām?» Vienas un tās pašas skalas izmantošana ļauj droši un ticami salīdzināt izmaiņas vērtībpriekšstatos dažādu paaudžu jauniešu starpā. Un tādējādi, salīdzinot jauniešu sniegtos vērtējumus, jāsecina, ka aptuveni 10 gadu laikā (kopš deviņdesmito gadu beigām) būtiskas izmaiņas jauniešu vērtībpriekšstatos nav notikušas. Salīdzinot vērtējumu vidējos rādītājus, dominē

191

6. Jauniešu vērtības un nākotnes plāni

vienas un tās pašas vērtības – ģimene, darbs un izglītība (Koroļeva, Rungule, Sebre, Trapenciere 2000). Katras izlases ietvaros starp atsevišķiem dzīves jomu nozīmības vērtējumiem pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības. Vairāk nekā divdesmit gadu retrospektīvā (salīdzinot ar longitudinālā pētījuma «Paaudzes ceļi un gaitas» 1983. gadā realizētā 1. posma aptaujas datiem) vērojama jau vērtību nozīmīguma maiņa. 1983. gadā 17–19 gadus veci jaunieši visaugstāk vērtējuši darbu, kam seko ģimene un draugi. Savukārt šīs pašas vecuma grupas jaunieši 90. gadu beigās par svarīgāko vērtību atzinuši izglītību un tās nozīmi cilvēka dzīvē. Tā guvusi ne vien augstāko novērtējumu salīdzinošā aspektā, bet arī stabili ieņem pirmo vietu 90. gadu jauniešu vērtību hierarhijā. Vienlīdz augstu kā 80., tā arī 90. gados tiek vērtēts darbs un ģimene. Minētā vērtību hierarhija atbilst tā laika Latvijas sabiedrībā valdošajiem stereotipiem, kas dominē visas sabiedrības vērtībuzskatos. Latvijas iedzīvotāju vērtību sistēmā neatkarīgi no vecuma visaugstāk tiek vērtēta ģimene un darbs. (Pētījumi: «Pasaules vērtības» 1996, «Demokrātijas konsolidācija Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs» 1998; Koroleva, Rungule 2006). Ļoti augstu kā jauniešu, tā arī iedzīvotāju vidū tiek vērtēti draugi un draudzība. Aplūkojot 2007. gada pētījuma rezultātus, jāsecina, ka 21. gadsimts nozīmīgas izmaiņas jauniešu vērtību sistēmā neienes– vēl joprojām jaunieši visaugstāk vērtē triādi: ģimene–izglītība–darbs. Mainās tikai vērtību hierarhija – pirmajā vietā stabili tiek ierindota ģimene. Pirmajai vērtību grupai seko saskarsme ar draugiem, profesionālā pilnveidošanās, personīgais bizness un tikai tad vaļasprieks, hobijs, ceļojumi. Vismazākā nozīme jaunu cilvēku skatījumā ir ticībai, reliģisku rituālu ievērošanai. 6.1. tabula. Jauniešu vērtīborientācijas (vidējie vērtējumi) 1983. gads Ģimene Izglītības iegūšana, mācības Darbs Saskarsme ar draugiem Profesionālās pilnveidošanās process Uzņēmējdarbība, personīgais bizness Vaļasprieks, hobijs Tūrisms, ceļojumi Sporta nodarbības TV skatīšanās, radio klausīšanās Sabiedriskais darbs Grāmatu lasīšana Teātru, koncertu apmeklēšana Saviesīgu vakaru, kafejnīcu apmeklēšana Kino apmeklēšana Ticība, reliģisku rituālu ievērošana

3,41 3,32 3,46 3,40 2,96 3,30 3,11 3,01 3,31 3,03 2,59 -

1997./ 1998. gads 3,34 3,59 3,44 3,37 2,89 2,93 3,04 2,70 2,82 2,99 2,53 2,59 2,18

Kopā 3,68 3,57 3,47 3,37 3,29 3,02 2,91 2,80 2,74 2,72 2,67 2,63 2,51 2,44 2,31 2,15

2007. gads 15–19 g.v. 20–30 g.v. 3,71 3,66 3,69 3,48 3,47 3,46 3,48 3,29 3,29 3,30 3,07 2,98 3,00 2,84 2,83 2,78 2,90 2,63 2,75 2,69 2,75 2,61 2,62 2,64 2,51 2,50 2,51 2,38 2,36 2,27 2,13 2,16

Piezīme: dzīves jomu nozīmīguma vērtējums atbilstoši četru punktu skalai, kur 1 nozīmē «nav nekādas nozīmes», 4 – «ir ļoti liela nozīme».

2007. gada aptaujas datu analīze liecina, ka dažu dzīves aspektu vērtējumā pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp dažāda vecuma jauniešu uzskatiem.

192

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Tā gados jaunākie (vecumā no 15 līdz 19 gadiem) nedaudz augstāk par darbu vērtē draugus. Savukārt vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem augstāk tiek vērtēta profesionālā pilnveidošanās. Gados jaunāki cilvēki salīdzinājumā ar gados vecākiem jauniešiem augstāk nekā ceļojumus vērtē sporta nodarbes. Atgriežoties pie retrospektīva salīdzinājuma, jāsecina, ka jauniešu vērtībpriekšstatos 20 gadu laikā būtiski mazinājusies kultūras vērtību (grāmatu lasīšanas, teātru, koncertu apmeklēšanas) nozīme. Ievērojami zemāk tiek vērtēts sports. Būtiski mazinājies sabiedriskā darba vērtējums. Pēdējā gadījumā, domājams, šo vērtējumu vairāk ietekmējušas paša jēdziena satura izmaiņas tirgus ekonomikas apstākļos.

Vērtībuzskatu dimensijas Izmantojot 2007. gada jauniešu aptaujas, kā arī 1998. gada skolēnu un arodskolu audzēkņu aptaujas datus, vērtībuzskatu padziļinātai analīzei tika lietota faktoranalīzes metode. Šī metode bieži tiek izmantota vērtību sociālajā analīzē, lai reducētu sākotnējo mērījumu telpu, kas sastāv no liela skaita empīriski tieši izmērāmu lielumu, uz mazāku skaitu vispārinātāku un sākotnēji slēptu (latentu) faktoru. Konkrētajā analīzē izmantota galveno komponenšu (principal componets) metode, faktoru skaits noteikts, balstoties uz kritēriju, lai faktoriem īpašvērtības >1,0, kopējo faktoru saturiskās interpretācijas atvieglošanai izmantota dispersijas maksimizējoša (varimax) rotācijas metode, faktoru vērtības rēķinātas pēc lineārās regresijas metodes, faktoru interpretācija veikta pēc tām pazīmēm, kuru faktorslodzes attiecīgajā faktorā >0,4. Paralēli kopējo faktoru vērtību pazīmēm tika lietotas arī izveidotās kvartiļu rangu pazīmes (1 – vismazāk izteiktā faktora vērtība, 2 – drīzāk mazāk nekā vairāk izteiktā faktora vērtība, 3 – drīzāk vairāk nekā mazāk izteiktā faktora vērtība, 4 – visvairāk izteiktā faktora vērtība) un dihotomizētās faktoru pazīmes. Lai noskaidrotu, kādas vērtīborientāciju un uzskatu dimensijas raksturīgas dažādām jauniešu grupām, turpmākajā analīzē tika pārbaudīta saikne starp šīm izveidotajām pazīmēm un dažādiem sociāli demogrāfiskiem rādītājiem. Kā neatkarīgie mainīgie analīzē tika izmantotas šādas pazīmes: dzimums, vecums (grupēts), tautība (latvieši, nelatvieši); dzīvesvietas tips (Rīga, citas pilsētas, mazpilsētas un lauku teritorija), reģionālā piederība (6 reģionu dalījums); jauno cilvēku ekonomiskā aktivitāte (strādājošie, darba meklētāji, ekonomiski neaktīvie); nodarbinātība (strādā, strādā un mācās, tikai mācās, nestrādā un nemācās); respondenta vai jaunieša vecāku ģimenes materiālais statuss (trūcīgās personas, personas, kas dzīvo zem iztikas minimuma, personas, kas dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa). Vispirms aplūkosim 2007. gada datu analīzes rezultātus (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007). No 16 modelī iekļautajām dzīves jomas raksturojošām pazīmēm jaunajā mainīgajā tika iegūti 4 faktori vai vērtīborientāciju dimensijas, ap kurām grupējas jauniešu subjektīvais viedoklis (sk. 6.1. pielikuma 1. tabulu). Pirmais vērtībpriekšstatu kopums tipisks uzņēmīgiem 21. gadsimta jauniešiem, kas orientēti uz savas karjeras veidošanu, neatstājot novārtā savu intelektuālo

6. Jauniešu vērtības un nākotnes plāni

193

un kulturālo attīstību, kā arī jauniešiem īpaši svarīgās vērtības – nodarbošanos ar vaļasprieku, ceļošanu. Pirmā dimensija iekļauj orientāciju uz uzņēmējdarbību, sava biznesa realizāciju; sevis pilnveidošanas un kultūras aktivitātes – grāmatu lasīšanu, teātru, koncertu apmeklēšanu, kā arī ticības vērtības; aktīvu atpūtu un izklaidi – tūrismu, ceļojumus, vaļasprieku, hobijus. Izmantojot iepriekš raksturotās kvartiļu rangu pazīmes, kas aprēķinātas, pamatojoties uz iegūto faktoru vērtībām, aplūkosim, kādām jauniešu grupām vairāk raksturīga šāda vērtībuzskatu dimensija. Analīzes rezultāti liecina, ka pirmais aplūkotais vērtību uzskatu kopums statistiski nozīmīgi biežāk izplatīts starp jauniešiem vecumā no 20 līdz 24 gadiem, sievietēm, latviešu tautības jauniešiem, ļoti izteikts rīdziniekiem. Salīdzinot pēc ekonomiskās aktivitātes rādītājiem, aplūkoto vērtīborientāciju dimensija raksturo ekonomiski aktīvus jauniešus – strādājošos un tos, kuri apvieno darbu ar mācībām. Šāda orientācija nav raksturīga jauniešiem vecumā no 15 līdz 19 gadiem, ekonomiski neaktīvajiem, lauku jauniešiem un jauniešiem, kuri nāk no trūcīgākām ģimenēm, t.i., dzīvojošām zem iztikas minimuma. Otrā dimensija – tradicionālā ievirze – tā nosacīti varētu dēvēt otrās tipoloģiskās grupas vērtībuzskatus, kuras pārstāvji galveno un vienlīdz lielu nozīmi piešķir ģimenei, darbam, tajā skaitā uzņēmējdarbībai, profesionālās pilnveidošanās procesam, kā arī izglītībai – mācībām. Lai arī kopumā šī vērtīborientāciju dimensija vienlīdz lielā mērā izplatīta dažādās sociāli demogrāfiskās grupās, tomēr statistiski nozīmīgi biežāk tā raksturīga gados vecākiem (25–30 g.v.), laukos dzīvojošiem jauniešiem, salīdzinot pēc ekonomiskās aktivitātes kritērija – tiem, kas vienlaikus mācās un strādā. Līdzīgi kā iepriekšējā dimensija, arī šī mazāk raksturīga trūcīgiem jauniešiem, tiem, kuri dzīvo zem iztikas minimuma, tiem, kas nestrādā un nemācās. Salīdzinoši retāk šis vērtīborientāciju kopums novērojams Rīgā dzīvojošo jauniešu grupā. Trešā dimensija ietver vairāk hedonistiski sociālas orientācijas, t.i., visaugstāk vērtētu saskarsmi ar draugiem, saviesīgu vakaru apmeklēšanu, TV, kino skatīšanos u.tml. Statistiski biežāk izplatīta jaunu vīriešu vidū, jaunākajā vecuma grupā (15–19 g.v.), to jauniešu vidū, kuri vēl mācās vai apvieno mācības ar darbu. Raksturīga Rīgā dzīvojošajiem jauniešiem un latviešu tautības jauniešiem. Ceturtā dimensija – orientācija uz izglītību, sabiedrisko darbu un sporta aktivitātēm – ļoti raksturīga jaunākās vecuma grupas (15–19 g.v.) pārstāvjiem. Ar vecuma specifiku, kas cieši saistīta arī ar indivīda nodarbošanos un ekonomisko aktivitāti, acīmredzot izskaidrojams tas, ka šo vērtīborientāciju visbiežāk pārstāv jaunieši, kuri pašlaik mācās, nestrādā un darbu nemeklē, tātad ir ekonomiski neaktīvi. Salīdzinot pēc apdzīvotās vietas, tie vairāk ir lauku un mazpilsētu jaunieši. Īpaši šī uzskatu dimensija raksturīga jauniešiem no trūcīgākajām ģimenēm. Daļēji tas skaidrojams ar pazīmju savstarpējo korelāciju – šīs grupas jaunieši pagaidām nestrādā, viņiem nav savu patstāvīgu ienākumu, un viņi lielākoties vēl dzīvo vecāku ģimenē. Minētais uzskatu kopums ļoti reti pārstāvēts vecākajā grupā (25–30 g.v.), strādājošo jauno cilvēku un jauno vīriešu vidū. Pakļaujot faktoranalīzei 1998. gadā iegūtos datus – dzīves jomu vērtējumus, tika iegūti samērā līdzīgi rezultāti (Koroļeva, Rungule, Sebre, Trapenciere 1999). Teorētisko vērtībpriekšstatu iekšējo saikni un struktūru tāpat apraksta 4 faktori

194

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

(sk. 6.1. pielikuma 2. tabulu). Protams, jāatgādina, ka, lai arī vērtīborientāciju mērījumu skala abos gadījumos ir identiska, tomēr tālākā analīzē iekļautie mainīgie ir diezgan atšķirīgi (atšķiras jauniešu vecuma grupu diapazons, skolēnu dati satur mērījumus, kas netika iekļauti 2007. gada jauniešu aptaujā, un otrādi, – piemēram, sekmes skolā, mācību iestādes veids utt.). Tādēļ uzskatu dimensiju un ar tām saistīto faktoru salīdzinājumam ir samērā nosacīts rak sturs. Un tā 1998. gada datu analīzē iegūtais pirmais faktors iekļauj orientāciju uz kultūru, sevis pilnveidošanu (ietverot grāmatu lasīšanu, koncertu, kino, teātru apmeklēšanu). Šis attieksmju kopums dominējis meiteņu, vidusskolēnu, vecākās grupas jauniešu vidū. Tipisks skolēniem ar labākām sekmēm, latviešiem. Nebija izplatīts arodskolu audzēkņu vidū. Otrais attieksmju kopums ietver tādas vērtīborientācijas kā draudzība, saviesīgā dzīve (diskotēku, kafejnīcu apmeklēšana, TV skatīšanās). Šī attieksmju dimensija raksturīgāka zēniem, arodskolu audzēkņiem, jaunāka vecuma grupu pārstāvjiem. Raksturīga skolēniem, kas savas sekmes vērtē kā viduvējas vai sliktas. Nedaudz izteiktāka pilsētnieku vidū. Trešajā faktorā iekļaujas tādas vērtības kā izglītība, ģimene un darbs, kā arī sabiedriskais darbs. Līdzīgi kā 2007. gada pētījumā, šī vērtīborientāciju dimensija salīdzinoši vienmērīgi izplatīta dažādās jauniešu grupās. Atšķirības nosaka tikai skolas un apdzīvotās vietas tips (vairāk rak sturīgs profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem un laukos dzīvojošajiem jauniešiem). Un pēdējais – ceturtais faktors ietver orientāciju uz uzņēmējdarbību, kā arī vaļasprieku un hobijus. Šis orientāciju kopums rak sturīgāks zēniem, profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, pilsētniekiem, cittautiešiem, jo īpaši krievu tautības jauniešiem. 6.1. attēls. Vērtīborientāciju dimensiju salīdzinājums JAUNIEŠU VĒRTĪBORIENTĀCIJU DIMENSIJAS 2007. GADĀ Grāmatu lasīšana Teātru, koncertu apmeklēšana

Saviesīga dzīve (bāri, kafejnīcas, diskotēkas)

Darbs

Draugi Izglītība Sabiedriskais darbs

TV skatīšanās

Profesionālā pilnveidošanās

Ticība

Kino

Ģimene

Uzņēmējdarbība, bizness

Saskarsme ar draugiem

Uzņēmējdarbība, bizness

Sports

Ceļošana Vaļasprieks, hobiji JAUNIEŠU VĒRTĪBORIENTĀCIJU DIMENSIJAS 1998. GADĀ Grāmatu lasīšana Teātru, koncertu apmeklēšana Kino

Saviesīga dzīve (bāri, kafejnīcas, diskotēkas)

Darbs

Uzņēmējdarbība

Ģimene

Vaļasprieks, hobiji

TV skatīšanās

Sabiedriskais darbs

Kino

Sports

Saskarsme ar draugiem

Izglītība

6. Jauniešu vērtības un nākotnes plāni

195

Kopumā, salīdzinot vērtībuzskatu dimensiju izplatību dažādu paaudžu jauniešu vidū, jāsecina, ka, lai arī tiem kā atsevišķai sabiedrības grupai rak sturīgi savi uzskatu un rīcības modeļi, piederība dažādām subkultūrām, kas to atšķir no pārējās sabiedrības, tomēr jāatzīst, ka jaunieši neveido homogēnu sabiedrības grupu. Jauniešu vidū pastāv noteiktas vērtību uzskatu tipoloģiskās grupas jeb stereotipi, kas nav būtiski mainījušies vismaz pēdējo desmit gadu laikā, bet ir vairāk vai mazāk izplatīti noteiktās jauniešu sociāli demogrāfiskās grupās, t.i., atšķirīgu vērtībuzskatu kopumu vairāk ietekmē dzimumpiederība, dzīvesvieta (atšķiras pilsētas jauniešu un lauku jauniešu vērtībpriekšstati), vecuma grupa, etniskā piederība, pat izglītības iestāde, kurā jaunietis mācās vai ir mācījies, utt. Tā, piemēram, deviņdesmito gadu jauniešu vidū, tāpat kā 21. gadsimtā sākumā, orientācija uz kultūru, lasīšanu nozīmīgi biežāk raksturīga meitenēm, dominē vecākās grupas jauniešu vidū. Orientācija uz dzīves baudīšanu – saviesīgu, izklaides pasākumu, kafejnīcu u.tml. apmeklēšanu – tipiskāka jaunajiem vīriešiem, jaunākās vecuma grupas pārstāvjiem (15–16 g.v.), pilsētniekiem. Orientācija uz tradicionālām vērtībām – darbu, ģimeni, izglītību salīdzinoši vienmērīgi izplatīta dažādās jauniešu grupās, tomēr vairāk raksturīga sociāli nobriedušākiem jauniešiem (tie agrāk izdarījuši savu pirmo profesionālo izvēli, piemēram, iestājoties profesionālajās izglītības iestādēs), laukos dzīvojošajiem jauniešiem. Orientācija uz biznesu, uzņēmējdarbību, savu vaļasprieku realizāciju daudz augstāk tiek vērtēta jauno vīriešu, pilsētnieku vidū, etniskā aspektā rak sturīgāka krievu un citu tautību jauniešiem. Lai noskaidrotu, kā jauniešu vērtības atšķiras no cita vecuma iedzīvotāju vērtībām, varam apskatīt citu pētījumu rezultātus. Tartu Universitātes socioloģes Veronika Kalmusa un Trīna Vihalemma analizējušas dažāda vecuma iedzīvotāju identitātes un vērtību struktūras trīs pārejas sabiedrībās – Igaunijas, Latvijas un Čehijas. Viņas secinājušas, ka jauniešiem vairāk nekā citām vecuma grupām raksturīga globāla orientācija un pārnacionāla identitāte. Latvijas un Čehijas jauniešiem šī pārnacionālā identitāte saistīta ar zemāku drošības novērtējumu, lielāku elitismu un orientāciju uz panākumiem, globālā atvērtība tiek saistīta ar izaicinājumu un konkurenci. Jauniem cilvēkiem atšķirībā no citām vecuma grupām mazāk pieņemams ir komunitārs pasaules uzskats, kas saistīts ar orientāciju uz vietējo kopienu. Jauniešiem raksturīgas arī materiālās vērtības, bet galvenokārt kā līdzeklis vēlamā dzīves stila realizēšanai (Kalmus, Vihalemm 2008).

Attieksme pret darbu Iepriekšējā sadaļā aplūkojām jauniešu vērtīborientācijas kopumā. Vērtībpriekšstatus dažādās dzīves jomās, piemēram, izglītības, ģimenes, darba vērtības, iespējams analizēt padziļināti, sadalot katru no tām atsevišķās komponentēs. Domājams, ka profesionālo un darba vērtību priekšstatos visspilgtāk atspoguļojas sabiedrībā notiekošo ekonomisko pārmaiņu ietekme. Valstīs, kur ekonomika līdz šim bijusi stabila, arī iedzīvotāju vērtības bijušas samērā stabilas, savukārt valstīs, kur risinājušās sociālas un ekonomiskas pārmaiņas, vērojamas arī straujākas izmaiņas vērtību priekšstatos. To apliecina arī dažādos

196

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

laika posmos veikto jauniešu aptauju rezultāti. Attieksme, prasības pret darbu ir viena no jomām, kurai jauniešu pētījumos pievērsta lielāka uzmanība. Darba vērtību pētījumos parasti tiek izdalītas materiālās darba vērtības (atalgojums, atvaļinājums), instrumentālās darba vērtības (darba drošība un stabilitāte, labi darbabiedri un darba apstākļi) un ekspresīvās darba vērtības (saistītas ar pašattīstību, sevis pilnveidošanu, neatkarību, iniciatīvu, atbildību). Nīderlandes jauniešu pētījums liecina, ka, pieaugot izglītības līmenim, jaunieši vairāk atbalsta ekspresīvās darba vērtības (Vinken 2007). 1997./1998. gada aptaujas ietvaros darba joma bija īpašs analīzes objekts, pieņemot, ka subjektīvā attieksme pret darbu ietekmē jauniešu rīcību, beidzot pamatskolu, kad jāizdara pirmā nopietnā izvēle – turpināt izglītību vidusskolā, ģimnāzijā vai izvēlēties profesionālo mācību iestādi, iegūstot profesionālo kvalifikāciju, vai varbūt uzsākt darba gaitas, pārtraucot mācības. Savukārt 2007. gada jauniešu pētījums bija vairāk orientēts uz patstāvīgas dzīves uzsākšanas un dzīves ceļa izvēles analīzi galvenokārt jauniešu nodarbinātības aspektā, un šī pētījuma kontekstā darba vērtību un attieksmju analīzei bija īpaša nozīme. Darba vērtējumu skala salīdzinājumā ar iepriekš veiktajiem pētījumiem tika nozīmīgi paplašināta, kas gan vienlaikus apgrūtina tiešu salīdzinājumu. Retrospektīvā varam novērtēt tikai attieksmju izmaiņu tendences. Aplūkojot jauniešu uzskatu dinamiku ilgstošākā laika posmā (sākot ar 1983. gada longitudinālo pētījumu «Paaudzes ceļi un gaitas» līdz pat 2007. gada nodarbinātības pētījumam, pētnieku grupas realizētajās jauniešu aptaujās respondentiem novērtēšanai tika piedāvāta darba vērtību – attieksmju skala), var secināt, ka vērtību priekšstatus ekonomiskā situācija ir ietekmējusi līdzvērtīgā vai pat vēl lielākā mērā nekā piederība dažādām sociāli demogrāfiskām grupām. 6.2. tabula. Prasības pret darbu dažādu paaudžu jauniešu vērtējumā (vidējie vērtējumi) 1983. gads Laba alga, iespēja labi nopelnīt Darbs, kas nodrošina mierīgu, pārticīgu dzīvi Darbs, kas atbilst spējām (likt lietā savas spējas) Iespēja sevi nemitīgi pilnveidot Būt noderīgam cilvēkiem Būt noderīgam sabiedrībai Karjeras iespējas Sasniegt augstu stāvokli sabiedrībā Strādāt vieglu un tīru darbu Strādāt pašreizējā dzīvesvietā

3,06 2,81 3,59 3,47 3,62 3,54 2,69 2,55 2,12 -

1997./ 1998. gads 1,3 1,6 1,6 1,8 1,9 2,1 2,1 2,2 2,3 2,8

1993. gads (25–27 g.v. jaunieši) 3,64 3,27 3,48 3,21 3,20 2,96 2,32 2,31 2,13 -

Piezīme: 1997./1998. gada jauniešu aptaujā vērtējuma skalai bija pretējas vērtības – 1 nozīmē «ļoti svarīga prasība», bet 4 – «nav svarīga prasība».

Jauniešu paaudzes, kuras dzīvo un mācās jaunajos ekonomiskajos apstākļos, t.i., 90. gadu un 21. gadsimta pirmās desmitgades jaunieši, prasībās pret darbu visaugstāk vērtē: darba atalgojumu, iespējas likt lietā savas spējas, mierīgas, pārticīgas dzīves nodrošinājumu un darba interesantumu. Savukārt 80. gadu paaudzes jaunieši visaugstāk vērtējuši tādus darba aspektus kā noderību cilvēkiem un sabiedrībai. Iespējams, ka aptuveni pirms

197

6. Jauniešu vērtības un nākotnes plāni

25 gadiem minētos vērtībuzskatus vairāk noteikusi liekulīgā padomju laika morāle un tolaik propagandētā komunistiskā attieksme pret darbu, kur īpaši tika uzsvērta sabiedriskā darba nozīme, pasvītrota kolektīvās darba organizācijas pozitīvā loma (Koroļeva, Rungule, Sebre, Trapenciere 1999). Lai aplūkotu jauniešu attieksmju saistību ar citiem mainīgajiem, atgriezīsimies pie 2007. gada aptaujas datiem, kuros darba orientāciju analīzei tika veltīta pastiprināta uzmanība un arī izlases kopums vienlaikus aptvēra ļoti plašu jauniešu vecuma diapazonu – no 15 līdz 30 gadiem. Kā jau iepriekš minēts, salīdzinot darba aspektu nozīmīgumu pēc vidējiem rādītājiem, 21. gadsimta sākuma jaunieši visās vecuma grupās kā galveno prasību pret darbu viennozīmīgi izvirza laba atalgojuma nepieciešamību. Tai seko «darbs, kas atbilst spējām» un «interesants darbs». Nākamā prasību grupa ietver šādus raksturojumus: «labs darbalaiks», «darba stabilitāte», «iespēja darbā kaut ko sasniegt». Viszemāk tiek vērtēti tādi darba aspekti kā iespēja izrādīt iniciatīvu, darba derīgums sabiedrībai un atbildība. Salīdzinot vērtējumus dažādās vecuma grupās, jāatzīmē, ka gados jaunākie respondenti (15–19 g.v.) augstāk nekā citi vērtē darba stabilitāti, iespēju kaut ko sasniegt un labas karjeras iespējas, kamēr gados vecākie (20–30 g.v.) par svarīgāku uzskata labu darbalaiku, patīkamus kolēģus un iespēju savienot darbu ar ģimenes dzīvi (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007). 6.3. tabula. Prasības pret darbu (2007. gada aptaujas vidējie vērtējumi) Laba alga Darbs, kas atbilst spējām Interesants darbs Labs darbalaiks Darba stabilitāte Darbs, kurā jūt, ka var kaut ko sasniegt Patīkami kolēģi Laba darba aizsardzība (drošība) Labas karjeras iespējas Iespēja pastāvīgi pilnveidot iemaņas Laba iespēja savienot darbu ar ģimeni Iespēja sevi nemitīgi pilnveidot Profesionāli, zinoši kolēģi Garš atvaļinājums Darbs, kuru cilvēki ciena Iespēja strādāt radoši Iespēja būt starp cilvēkiem Iespēja izrādīt iniciatīvu Sabiedrībai derīgs darbs Atbildīgs darbs

Visi 3,84 3,66 3,63 3,61 3,61 3,57 3,56 3,53 3,52 3,51 3,50 3,47 3,43 3,32 3,32 3,27 3,23 3,19 3,17 3,17

15–19 g.v. 3,86 3,67 3,67 3,59 3,61 3,61 3,54 3,54 3,60 3,52 3,42 3,53 3,40 3,31 3,35 3,32 3,23 3,23 3,18 3,17

20–30 g.v. 3,82 3,66 3,60 3,62 3,60 3,53 3,57 3,52 3,46 3,49 3,55 3,43 3,45 3,33 3,30 3,24 3,22 3,17 3,17 3,17

Avots: Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007.

Salīdzinot attieksmju vidējos rādītājus, varam novērtēt atšķirības paaudžu starpā un attieksmju izmaiņu tendences laika gaitā, tomēr arī vienas paaudzes ietvaros atšķirīga ir šo attieksmju iekšējā struktūra un savstarpējā saistība. Lai atspoguļotu to, līdzīgi kā dzīves vērtīborientāciju analīzes gadījumā,

198

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

tika veikta faktoranalīze. Faktoranalīzes rotētajā modelī tika iekļauti 20 darba raksturojumi, kuri rezultējās 3 attieksmju dimensijās – faktoros (sk. 6.2. pielikumu). Lai atspoguļotu sakarības starp šo priekšstatu dimensijām un dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, turpmākajā analīzē uz iegūto faktoru bāzes tika konstruēts jauns mainīgais, kura vērtības atbilda faktora spēkam. Aplūkosim šīs analīzes rezultātus. Pirmais faktors – profesionālās vērtības iekļāva tādas prasības pret darbu kā iespēju pastāvīgi pilnveidot sevi un savas iemaņas; iespēju strādāt radoši; izrādīt iniciatīvu; strādāt interesantu un spējām atbilstošu darbu; iespēju kaut ko sasniegt un labas karjeras iespējas. Šāds attieksmju kopums nozīmīgi biežāk raksturīgs meitenēm, jauniešiem 15–19 gadu vecumā, tiem, kuri patlaban mācās kādā izglītības iestādē (gan tiem, kuri tikai mācās, gan tiem, kuri savieno mācības ar darbu). Šādas ideālas prasības biežāk pauduši darba meklētāji, lauku jaunieši, latvieši. Lai arī atšķirīgo mērījumu dēļ tiešs salīdzinājums ar iepriekšējo paaudžu jauniešu uzskatiem nav iespējams, tomēr varam konstatēt, ka arī šajā vērtīborientāciju jomā pastāv latenti modeļi, varbūt pat stereotipi, kas raksturīgi noteiktām jauniešu grupām un visbiežāk atkarīgi no jauniešu vecuma, dzīvesvietas, izglītības utt. Tā, pamatojoties uz 1997./1998. gada pētījuma datiem, faktoranalīzes rezultātā tika iegūtas 3 attieksmju dimensijas, no kurām pirmā iekļāva prasības pastāvīgi sevi pilnveidot, likt lietā savas spējas, kā arī būt noderīgam sabiedrībai kopumā un cilvēkiem. Šis uzskatu kopums biežāk bija raksturīgs meitenēm, vidusskolēniem, kuri mācās un plāno turpināt mācības augstskolā, kas pats par sevi ir likumsakarīgi, jo mūsu sabiedrībā darba apmaksa un karjeras iespējas līdz pat šim brīdim nav tieši saistītas ar izglītības līmeni. Šo attieksmju dimensiju biežāk pauda latviešu tautības un laukos dzīvojošie jaunieši. Pamatojoties uz 2007. gada datiem, otrs aprēķinātais faktors, kas iekļauj darba sociālās vērtības, satur šādas prasības: darbs, kuru cilvēki ciena; sabiedrībai derīgs darbs; atbildīgs darbs; iespēja izrādīt iniciatīvu, strādāt radoši; profesionāli zinoši, patīkami kolēģi; darbs, kas nodrošina iespēju būt starp cilvēkiem. Darba attieksmju sociālo vērtību dimensija nozīmīgi izteiktāka 25–30 gadu veco jauniešu grupā, vairāk raksturīga jaunām sievietēm un kopumā tiem jauniešiem, kas vēl mācās un nav uzsākuši strādāt, kā arī ekonomiski neaktīvajiem – jauniešiem, kuri nestrādā un darbu nemeklē. Raksturīgāka lauku jauniešiem, maz raksturīga rīdziniekiem. Arī šeit var saskatīt līdzīgas tendences ar 1998. gada jauniešu uzskatiem. Uzskatīt par nozīmīgākām darba sociālās vērtības bija tipiski meitenēm, lauku un latviešu tautības jauniešiem. Trešā dimensija – faktors, ko nosacīti varētu dēvēt par orientāciju uz materiālām vērtībām (individuālās, merkantilās vērtības), iekļauj šādus raksturojumus: labs atalgojums; labs darbalaiks un garš atvaļinājums; laba darba aizsardzība un stabilitāte; kā arī iespējas savienot darbu ar ģimenes dzīvi; strādāt spējām atbilstošu darbu ar patīkamiem kolēģiem. Aplūkoto attieksmju kopums biežāk izplatīts vecuma grupā no 25 līdz 30 gadiem, lielākā mērā raksturīgs jauniešiem, kuri jau strādā algotu darbu, kā arī darba meklētājiem, Rīgā un Latgalē dzīvojošajiem, krievu un citu tautību jauniešiem. Vienlīdz izplatīts kā jaunu sieviešu, tā arī vīriešu vidū. Agrāk līdzīga

6. Jauniešu vērtības un nākotnes plāni

199

rakstura prasības pret darbu, kur galvenā nozīme bija atalgojumam, biežāk izvirzīja zēni. Tas, ka mūsdienās šo prasību kopums vienlīdz svarīgs arī meitenēm un jaunajām sievietēm, ir likumsakarīgi, tā kā sievietes ar katru brīdi lielākā mērā nostiprina savu materiālo patstāvību, to finansiālais pienesums ģimenē ir vienlīdz nozīmīgs un nepieciešams kā vīrieša. Turklāt 2007. gadā šo materiālo attieksmju dimensiju papildina sievietei tik svarīgi nosacījumi kā iespēja savienot darbu ar ģimenes dzīvi, labs darbalaiks u.c. Savukārt, tāpat kā šobrīd, arī 1998. gadā šis pragmatiskais attieksmju kopums bija vairāk rak sturīgs pilsētniekiem, krievu tautības jauniešiem. 2007. gada pētījuma rezultātu analīze apstiprina hipotēzi, ka pastāv cieša sakarība starp objektīvajiem sociāli demogrāfiskajiem rādītājiem un subjektīvo attieksmi pret darbu kopumā. Tā kā pētījuma «Jaunieši darba tirgū ...» mērķa grupa vienlaikus aptver visplašāko vecuma un sociālā statusa diapazonu, tad, pamatojoties uz šī pētījuma rezultātiem, aplūkosim galvenās pazīmes, kas ietekmē jauniešu vērtīborientācijas un vērtībuzskatus. Vecums ir viena no nozīmīgākajām pazīmēm, kas diferencē jauniešu uzskatus. Līdz 19 gadiem lielākā daļa jauniešu iegūst vispārējo vidējo vai profesionālo izglītību. Daļēji jauniešu prasības pret darbu ietekmē vēlme ātrāk uzsākt patstāvīgu dzīvi, citus vada tikai materiāli apsvērumi, materiālās patstāvības iegūšana. Gados jaunākie (vecumā līdz 19 gadiem) respondenti, no kuriem vairākums vēl nav uzsācis patstāvīgas darba gaitas un kuriem salīdzinājumā ar pārējiem ir arī zemāks sasniegtās izglītības līmenis, kopumā izvirza augstākas prasības pret darbu. Bez darba algas kā svarīgākie tiek minēti tādi aspekti kā iespēja kaut ko sasniegt, labas karjeras iespējas. Salīdzinoši lielāka daļa skolas vecuma jauniešu augstāk vērtē arī iespēju sevi pilnveidot, strādāt interesantu un radošu darbu. Savukārt gados vecāki jaunieši (īpaši 25–30 g.v.) par svarīgākiem faktoriem uzskata labu darbalaiku, garu atvaļinājumu, iespēju savienot darbu ar ģimenes dzīvi, patīkamus un zinošus kolēģus. Ar gadiem jaunie cilvēki sāk augstāk vērtēt arī darba noderīgumu sabiedrībai, iespēju strādāt starp cilvēkiem, darba stabilitāti, drošību. Dzimums. Lai arī dzimumpazīme jauniešu viedokļus nediferencē tik lielā mērā kā vecuma atšķirības, tomēr atsevišķās vērtību dimensijās jauno sieviešu un vīriešu uzskati atšķiras. Sievietes, piemēram, prasībās pret darbu lielākā mērā izvirza profesionālās (iespēja pilnveidoties, strādāt radoši utt.) un sociālās vērtības (būt noderīgam sabiedrībai, strādāt darbu, kuru cilvēki ciena), kamēr vīriešu vidū dominē orientācija uz materiālām vērtībām – labs atalgojums, darbalaiks, stabilitāte. Izglītība. Tā kā ļoti liela daļa aptaujāto jauniešu mācās, tad tieši šis fakts šķiet svarīgāks nekā jau sasniegtais izglītības līmenis. Jaunieši, kuri mācās, salīdzinoši augstāk vērtē darba profesionālās vērtības, kā arī sociālās vērtības, kamēr to jauniešu vidū, kuri jau beiguši vai pārtraukuši izglītoties, svarīgas šķiet materiālās vērtības. Dzīvesvieta. Jauniešu vērtējumos vērojamas būtiskas atšķirības atkarībā no dzīvesvietas urbanizācijas līmeņa – tas ir, pastāv būtiskas atšķirības starp pilsētu (īpaši izdalot Rīgu) un lauku jauniešu uzskatiem. Rīdzinieku attieksmē pret

200

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

darbu lielākā mērā nekā citu pilsētu un lauku jauniešu uzskatos dominē merkantila ievirze – augstāka vērtība tiek piešķirta darba samaksai, darba stabilitātei utt. Savukārt lauku jaunieši augstāk vērtē profesionālās un sociālās vērtības. Arī reģionālā aspektā būtiskākās atšķirības vērojamas starp Rīgas un pārējā Latvijas teritorijā dzīvojošajiem jauniešiem. Nodarbinātība un ekonomiskā aktivitāte. Jauniešu nodarbinātība, protams, lielā mērā korelē ar iepriekš aplūkotajām pazīmēm (īpaši ar vecumu, izglītības līmeni). Tomēr, domājams, arī pašam nodarbinātības statusam ir būtiska nozīme jauniešu attieksmju izveidē. Tā, piemēram, attieksmē pret darbu profesionālās vērtības dominē to jauniešu uzskatos, kuri pašlaik mācās. Arī sociālās vērtības vairāk akcentē jaunieši, kuri pašlaik vēl mācās. Savukārt uz materiālām vērtībām orientētas attieksmes vairāk izplatītas strādājošo, kā arī darba meklētāju vidū. Materiālais statuss. Jaunieši, kuri dzīvo zem iztikas minimuma, vai trūcīgie jaunieši biežāk nekā citi uz darbu lūkojas kā uz neizbēgamu nepieciešamību ar vienu vienīgu mērķi – lai pelnītu naudu.

Patstāvīgas dzīves uzsākšana Iepriekšējā sadaļā aplūkojām dažus jauniešu vērtīborientāciju un vērtībuzskatu aspektus, kam neapšaubāmi ir milzīga nozīme jauniešu pārejas posmā uz pieaugušo statusu, laikā, kad jāizdara turpmāko dzīvi ietekmējošas, atbildīgas izvēles – izglītības, profesijas, darba karjeras izvēle, savas ģimenes veidošana utt. Kā uzsver jaunatnes pētnieki, pāreja uz pieaugušo statusu ietver trīs jomas: pāreja no ekonomiskas atkarības uz ekonomisku neatkarību, pāreja no vecāku mājām uz savām/savas ģimenes mājām, pāreja no bērna lomas uz vecāka lomu (Jones 1995). Šajā sadaļā, analizējot esošo situāciju, kā arī jauniešu nākotnes plānus, aplūkosim dažas problēmas, kas ir īpaši svarīgas pārejas posmā uz pieaugušo statusu, – savas ģimenes veidošanu un vecāku māju atstāšanu, jo pāreja no izglītības uz nodarbinātību jau apskatīta iepriekš – šīs grāmatas 3. nodaļā. Situācijas analīzei izmantoti pētījuma «Jaunieši darba tirgū: situācijas un nodarbinātību ietekmējošo faktoru analīze» rezultāti (Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007).

Ģimenes veidošana Pārejā uz pieaugušo statusu viens no aktuālākajiem jauniešu dzīves uzdevumiem, kas jārealizē vienlaikus ar izglītības iegūšanu, ekonomiskās patstāvības nodrošināšanu, vecāku mājas atstāšanu un citiem svarīgiem uzdevumiem, ir savas ģimenes veidošana. Jauniešu statusu šajā jomā, protams, diferencē galvenokārt vecums. Vecumā no 15 līdz 19 gadiem lielākajai daļai jauniešu vēl nav savas ģimenes: 94% šī vecuma jauniešu vēl nav precējušies. Kopā ar partneri dzīvo 4%, precējušies – 1% jauniešu. Vecumā no 20 līdz 24 gadiem lielākā daļa jauniešu – 69% vēl joprojām

201

6. JaunieĹĄu vÄ&#x201C;rtÄŤbas un nÄ kotnes plÄ ni

nav precÄ&#x201C;juĹĄies. TomÄ&#x201C;r kopÄ ar partneri dzÄŤvo jau katrs piektais jaunietis (20%), precÄ&#x201C;juĹĄies â&#x20AC;&#x201C; 10%. Ĺ ajÄ vecuma grupÄ sievietes nozÄŤmÄŤgi bieĹžÄ k nekÄ jaunie vÄŤrieĹĄi dzÄŤvo kopÄ ar partneri vai ir jau apprecÄ&#x201C;juĹĄÄ s. SavukÄ rt vecÄ kajÄ jaunieĹĄu grupÄ (no 25 lÄŤdz 30 gadiem) aptuveni puse jaunieĹĄu ir paguvuĹĄi apprecÄ&#x201C;ties, bet 17% dzÄŤvo kopÄ ar partneri. TÄ tad lielÄ kajai daÄźai jaunieĹĄu ir izveidojusies sava ÄŁimene. Ĺ ajÄ vecuma grupÄ precÄ&#x201C;to jaunieĹĄu vidĹŤ nozÄŤmÄŤgi vairÄ k ir sievieĹĄu, savukÄ rt ar partneri turpina dzÄŤvot ievÄ&#x201C;rojami lielÄ ka daÄźa vÄŤrieĹĄu. Ĺ ie dati liecina, ka jaunieĹĄu vidĹŤ kopdzÄŤves attiecÄŤbas nav pilnÄŤbÄ aizstÄ juĹĄas laulÄŤbu, taÄ?u oficiÄ la attiecÄŤbu reÄŁistrÄ&#x201C;ĹĄana parasti notiek pÄ&#x201C;c 25 gadu vecuma. 6.2. attÄ&#x201C;ls. Ä˘imenes stÄ voklis pÄ&#x201C;c vecuma un dzimuma (%)

" !& ! '

! '

Avots: KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis u.c. 2007.

Interesanti salÄŤdzinÄ t arÄŤ jaunieĹĄu teorÄ&#x201C;tiskos priekĹĄstatus par individuÄ li nozÄŤmÄŤgu dzÄŤves notikumu posmiem un laika robeĹžÄ m. 1997./1998. gada jaunieĹĄu aptaujÄ tika noskaidrots, kÄ dÄ vecumÄ tie plÄ no svarÄŤgÄ kos notikumus savÄ dzÄŤvÄ&#x201C;. TajÄ laikÄ aptaujÄ to jaunieĹĄu vidÄ&#x201C;jais vecums divÄ s mÄ&#x201C;rÄˇa grupÄ s bija atbilstÄŤgi 15 un 18 gadi, tÄ tad 2007. gadÄ ĹĄie jaunieĹĄi bija vecumÄ no 25 lÄŤdz 28 gadiem. Un tÄ 1998. gada aptaujas dati liecina, ka vidÄ&#x201C;jais vecums, kad jaunieĹĄi plÄ no veidot savu ÄŁimeni â&#x20AC;&#x201C; apprecÄ&#x201C;ties, ir 25 gadi, sagaidÄŤt pirmo bÄ&#x201C;rniĹ&#x2020;u â&#x20AC;&#x201C; 26 gadu vecumÄ . AtĹĄÄˇiras meiteĹ&#x2020;u un zÄ&#x201C;nu viedoklis ĹĄajÄ jautÄ jumÄ â&#x20AC;&#x201C; meitenes savu ÄŁimenes izveidi, precÄ&#x201C;ĹĄanos visbieĹžÄ k plÄ no realizÄ&#x201C;t 25 gadu vecumÄ , zÄ&#x201C;ni â&#x20AC;&#x201C; 27 gadu vecumÄ . TÄ tad, aplĹŤkojot reÄ lo ainu 2007. gadÄ , jaunieĹĄu prognozes var uzskatÄŤt par samÄ&#x201C;rÄ precÄŤzÄ m. HipotÄ&#x201C;tiski var pieĹ&#x2020;emt, ka jaunieĹĄi plÄ no un reÄ li savu ÄŁimeni sÄ k veidot, sasniedzot zinÄ mu ekonomisko patstÄ vÄŤbu un stabilitÄ ti. IlustrÄ cijai salÄŤdzinÄ sim nodarbinÄ tÄŤbas statusu 20â&#x20AC;&#x201C;30 gadu veciem jaunieĹĄiem atkarÄŤbÄ no viĹ&#x2020;u ÄŁimenes stÄ vokÄźa un dzimuma. NeatkarÄŤgi no ÄŁimenes stÄ vokÄźa lielÄ kÄ daÄźa ĹĄÄŤ vecuma jaunieĹĄu strÄ dÄ un vairs nemÄ cÄ s. To jaunieĹĄu vidĹŤ, kas vÄ&#x201C;l nav precÄ&#x201C;juĹĄies, ir vairÄ k tÄ du, kas mÄ cÄ s vai savieno darbu ar mÄ cÄŤbÄ m. SavukÄ rt precÄ&#x201C;to

202

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

jauniešu vidū lielākā daļa strādā un vairs nemācās (87% vīriešu un 66% sieviešu). Tas, ka daļa precēto jauno sieviešu (21%), kā arī ar partneri dzīvojošo sieviešu (22%) nedz mācās, nedz strādā, visdrīzāk skaidrojams ar dzemdību atvaļinājumiem, bērnu audzināšanu. Kā liecina dati, neprecējušos jauniešu lielāka daļa mācās vai apvieno darbu ar mācībām, bet precējušos lielāka daļa strādā. Jaunieši, kas dzīvo kopā ar partneri, šajā ziņā ir pa vidu abām iepriekšminētajām grupām: salīdzinot ar oficiāli ģimeni izveidojušajiem jauniešiem, tie biežāk mācās un retāk strādā, savukārt, salīdzinot ar jauniešiem, kuri dzīvo vieni paši, partnerībā dzīvojošie biežāk strādā, un mazāka daļa no tiem mācās. Dati viennozīmīgi neliecina, ka savas ģimenes izveidošana veicina jaunieša nodarbinātību, bet var apgalvot, ka lielākā daļa jauniešu savu ģimeni veido tad, kad ir sasnieguši zināmu ekonomisku stabilitāti. 6.4. tabula. Jauniešu (20–30 g.v.) nodarbinātība atkarībā no dzimuma un ģimenes stāvokļa (%) Vīrieši Neprecējušies Precējušies Mācās un strādā Mācās un nestrādā Strādā un nemācās Nestrādā un nemācās

22 14 56 8

10 1 87 2

Sievietes Partnerattiecības 16 3 74 7

Neprecējušās Precējušās 27 22 48 3

10 3 66 21

Partnerattiecības 25 10 43 22

Avots: Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007.

Vecāku māju atstāšana Gan ekonomiskās stabilitātes iegūšana, gan savas ģimenes izveide notiek ļoti ciešā saistībā ar vecāku ģimenes, māju atstāšanu. Dzīvošana atsevišķi no vecākiem arī ir viena no pazīmēm, kas liecina par jauniešu patstāvību. Šajā jautājumā ļoti būtisks ir ne tikai vecuma kritērijs, bet arī materiāli ekonomiskie apstākļi. Jauniešu plāni un iespējas šajā jautājumā bieži vien ir ļoti atšķirīgi. Eiropā jauniešu patstāvīgas dzīves uzsākšanā iezīmējas ziemeļos un dienvidos atrodošos valstu atšķirības, tiek runāts par ziemeļu un dienvidu ceļu uz patstāvību (Jones 1995). Dienvideiropā lielākā daļa neprecēto jauniešu dzīvo vecāku mājās neatkarīgi no tā, vai viņi strādā vai mācās, svarīgākais iemesls vecāku māju atstāšanai ir laulības. Ziemeļeiropā jaunieši vecāku mājas pamet salīdzinoši agrākā vecumā. Galvenais iemesls ir studijas un darbs. Pēdējo gadu laikā Somijā pieaug neatkarīgi no vecākiem dzīvojošu jauniešu skaits (Oinonen 2003). Latvijā vecāku māju atstāšanas tendences ir vairāk līdzīgas Ziemeļeiropas valstu tendencēm (6.5. tabula). Vecumā līdz 19 gadiem absolūtais vairākums Latvijas jauniešu dzīvo kopā ar vecākiem. Ļoti straujas izmaiņas notiek aptuveni 20 gadu vecumā, kad jaunieši atstāj vecāku mājas, lai uzsāktu patstāvīgu dzīvi. Šis posms sakrīt ar formālās

203

6. Jauniešu vērtības un nākotnes plāni

izglītības pirmā posma beigām, t.i., vispārējās vidējās vai profesionālās izglītības iegūšanu. Vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem atsevišķi no vecākiem dzīvo tikai 10% jauniešu, savukārt vecumā no 20 līdz 24 gadiem – 50%, bet vecuma grupā no 25 līdz 30 gadiem – 79% jauniešu. 6.5. tabula. Jaunieši, kas dzīvo kopā ar vecākiem un atsevišķi, Latvijā (2007), Somijā (1998) un Spānijā (1996) (%) Vecums Kopā ar vecākiem Atsevišķi no vecākiem Cits*

15–19 90 10 -

Latvija 20–24 50 50 -

25–30 21 79 -

15–19 89 10 -

Somija 20–24 25–29 36 12 62 86 -

15–19 95 3 2

Spānija 20–24 25–29 81 53 12 42 7 5

Piezīme: *nedzīvo ne kopā ar vecākiem, ne arī viens vai ar partneri – nav datu. Avots: Oinonen 2003; Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007.

Tā kā līdz 20 gadiem tikai neliela daļa jauniešu dzīvo atsevišķi no vecākiem, tad ilustrācijai aplūkosim jauniešu grupu vecumā no 20 līdz 30 gadiem, no kuriem 37% turpina dzīvot kopā ar vecākiem, bet 63% dzīvo atsevišķi. Kā liecina dati, atsevišķi no vecākiem dzīvo lielākā daļa precējušos jauniešu (89%) un 40% neprecēto. Tieša korelācija pastāv starp nodarbinātību un dzīvi ārpus vecāku mājas. Patstāvīgi dzīvo lielākā daļa strādājošo jauniešu (71%), aptuveni puse (51%) – no tiem, kas savieno mācības ar darbu, un ievērojami mazāka daļa (39%) jauniešu, kas tikai mācās. Tas apliecina, ka ekonomiskās patstāvības nodrošināšana un savas ģimenes nodibināšana ir priekšnoteikumi vecāku māju atstāšanai un patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Arī ģimenes ienākumi par to liecina: no tiem jauniešiem, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir mazāki par 100 Ls mēnesī, atsevišķi dzīvo 53%, no tiem, kuru ienākumi lielāki par 300 Ls mēnesī, – 72%. Pētījumi citās Eiropas valstīs apstiprina ekonomisko patstāvību kā vienu no galvenajiem faktoriem, kas veicina vecāku māju atstāšanu. Augstskolu absolventi, kas pieredzējuši bezdarbu un kam nav drošu darba vietu, mazāk atstāj vecāku mājas un dibina savu ģimeni. Attiecībā uz precēšanos un kļūšanu par vecākiem – īpaši negatīvi nedrošs darbs ietekmē jaunus vīriešus. Eiropas valstīs, kur izplatīts augstskolu absolventu bezdarbs, vecāku māju pamešana un savas ģimenes veidošana notiek lēnāk (Wolbers 2007). Cits vecāku māju atstāšanas aspekts saistīts ar atbilstoša mājokļa pieejamību jauniem cilvēkiem. Rīgā un laukos mītošo vidū ir lielāka daļa jauniešu, kas dzīvo kopā ar vecākiem. Iespējams, viens no faktoriem, kas to nosaka, ir Rīgā dzīvojošo jauniešu priekšrocība, t.i., lielākas izglītības ieguves iespējas nekā citur Latvijā, tāpēc mācību dēļ nav nepieciešams atstāt vecāku mājas. Raksturojot dzīves apstākļus, tie jaunieši, kas dzīvo atsevišķi, biežāk mitinās īrētā mājoklī (34%) vai kopmītnēs (7%) nekā tie jaunieši, kas dzīvo kopā ar vecākiem (10% – īrētās platībās 1% – kopmītnēs). Tas var būt saistīts ar mājokļa iegādei nepieciešamo līdzekļu trūkumu, kas mājokļa īrēšanu liek izvēlēties kā jauniem cilvēkiem pieņemamāku variantu.

204

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

6.6. tabula. Kopā ar vecākiem un atsevišķi dzīvojošo jauniešu īpatsvars dažādās sociālajās grupās (%) Dzīvo kopā ar vecākiem 37

Dzīvo atsevišķi no vecākiem 63

Neprecējušies Precējušies

59 11

41 89

Mācās un strādā Mācās un nestrādā Strādā un nemācās Nestrādā un nemācās

49 61 29 34

51 39 71 66

Dzīvo Rīgā Dzīvo valsts nozīmes pilsētā Dzīvo rajona centrā Dzīvo citā pilsētā Dzīvo laukos

40 30 35 36 39

60 70 65 64 61

Visi jaunieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem

Piezīme: aplūkoti jaunieši vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem. Avots: Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007.

Kā jau vairākkārt minēts, vecums ir viena no svarīgākajām pazīmēm, kas diferencē kā jauniešu statusu, tā arī nākotnes plānus. Gan 1997./1998. gada aptaujā, gan 2007. gadā tika noskaidrots, kādā vecumā jaunieši plāno atstāt vecāku mājas un uzsākt patstāvīgu dzīvi. Par jauniešiem, kuri jau dzīvo atsevišķi, tika noskaidrots arī, cik gadu vecumā viņi atstājuši vecāku mājas. Vispirms, atskatoties uz 1998. gada prognozēm un plāniem, vidējais vecums, kad jaunieši plānoja atstāt vecāku mājas, bija 22–23 gadi, kas sakrita ar plāniem pabeigt vēlamās izglītība iegūšanu (vidēji 23 gadu vecumā), vēlamās profesijas vai specialitātes iegūšanu (vidēji 23 gadu vecumā) un materiālās neatkarības iegūšanu/ nostiprināšanu (arī jau minētajā 23 gadu vecumā). Tātad jaunieši reāli plānoja atstāt vecāku mājas un uzsākt patstāvīgu dzīvi laika posmā, kad tiek pabeigta izglītošanās, iegūta specialitāte/profesija, tiek uzsākts vai nostiprināts statuss profesionālajā darbībā, tādējādi nodrošinot arī savu materiālo patstāvību. Pieaugot jauniešu vecumam un izmainoties situācijai sabiedrībā, mainās gan teorētiskie priekšstati, gan arī reālā pieredze. 2007. gadā aptaujātie jaunieši (vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem) kā vēlamo vecumu vecāku mājas atstāšanai un patstāvīgas dzīves uzsākšanai min 18–21 gadu, vidēji 21 gada vecumu: 23% uzskata, ka optimālais vecums būtu 18 gadi, 37%, ka tas būtu 20–21 gada vecums, bet 26% domā, ka vecāku mājas būtu jāatstāj ne agrāk kā 22 gadu vecumā. Tie jaunieši, kuri jau dzīvo patstāvīgi, reāli savu vecāku mājas atstājuši vēl agrāk – vidēji 19,3 gadu vecumā. Tātad reālajā dzīvē jaunieši vecāku mājas atstāj agrāk, nekā plānojuši to darīt. Atkarībā no pašreizējās pieredzes atšķiras arī jauniešu uzskati. Tie, kuri jau dzīvo patstāvīgi, uzskata, ka optimālais vecums patstāvīgas dzīves uzsākšanai ir 19,9 gadi, savukārt tie, kuri vēl dzīvo kopā ar vecākiem, uzskata, ka tas jādara vēlāk – vidēji 22,2 gadu vecumā.

205

6. JaunieĹĄu vÄ&#x201C;rtÄŤbas un nÄ kotnes plÄ ni

6.3. attÄ&#x201C;ls. VecÄ ku mÄ ju atstÄ ĹĄanas reÄ lais un vÄ&#x201C;lamais vecums (%)

! ! " # ! ! "

PiezÄŤme: 20â&#x20AC;&#x201C;30 gadu veci jaunieĹĄi. Avots: KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis u.c. 2007.

NÄ kotnes plÄ ni izglÄŤtÄŤbas un darba jomÄ LÄŤdzÄŤgi kÄ iepriekĹĄ aplĹŤkotajos jautÄ jumos, arÄŤ nÄ kotnes plÄ nus lielÄ mÄ&#x201C;rÄ ietekmÄ&#x201C; vecuma kritÄ&#x201C;rijs. VecumÄ no 15 lÄŤdz 19 gadiem viens no galvenajiem nÄ kotnes plÄ noĹĄanas aspektiem ir plÄ ni pÄ&#x201C;c pamatizglÄŤtÄŤbas un vidÄ&#x201C;jÄ s izglÄŤtÄŤbas iegĹŤĹĄanas.

PlÄ ni pÄ&#x201C;c pamatskolas beigĹĄanas VairÄ k nekÄ puse jaunieĹĄu pÄ&#x201C;c pamatizglÄŤtÄŤbas iegĹŤĹĄanas (60%) plÄ no turpinÄ t mÄ cÄŤbas vidusskolÄ , ceturtÄ daÄźa (25%) orientÄ&#x201C;ta uz profesionÄ lÄ s izglÄŤtÄŤbas ieguvi. Ĺ ÄŤ jaunieĹĄu orientÄ cija bĹŤtu ÄŤpaĹĄi vÄ&#x201C;rÄ Ĺ&#x2020;emama ĹĄobrÄŤd, kad cita pÄ&#x201C;c citas tiek slÄ&#x201C;gtas un apvienotas profesionÄ lÄ s izglÄŤtÄŤbas iestÄ des. Uzreiz pÄ&#x201C;c pamatskolas sÄ kt strÄ dÄ t plÄ no 12% pamatskolas beidzÄ&#x201C;ju (lielÄ kÄ daÄźa gan vÄ&#x201C;las apvienot darbu ar mÄ cÄŤbÄ m). Meitenes bieĹžÄ k vÄ&#x201C;las turpinÄ t mÄ cÄŤbas vidusskolÄ , zÄ&#x201C;ni â&#x20AC;&#x201C; iegĹŤt profesionÄ lo izglÄŤtÄŤbu. Ja pieĹ&#x2020;emam, ka ĹĄie jaunieĹĄu plÄ ni arÄŤ vairÄ k vai mazÄ k realizÄ&#x201C;jas, tad var secinÄ t, ka pÄ&#x201C;c pamatizglÄŤtÄŤbas ieguves darba tirgĹŤ vajadzÄ&#x201C;tu nonÄ kt 12â&#x20AC;&#x201C;13% no pamatskolas beidzÄ&#x201C;jiem. Lai arÄŤ viĹ&#x2020;iem ir vÄ&#x201C;lme turpinÄ t izglÄŤtÄŤbu, tomÄ&#x201C;r nav profesionÄ las kvalifikÄ cijas, tÄ tad ĹĄie jaunieĹĄi var pretendÄ&#x201C;t tikai uz viszemÄ k apmaksÄ to, nekvalificÄ&#x201C;to darbu.

206

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

6.4. attÄ&#x201C;ls. JaunieĹĄu plÄ ni pÄ&#x201C;c pamatizglÄŤtÄŤbas ieguves (%)

( %

) ) ) &# # & % #) ")

) ) ) &# & % #) ")

& % #) ") % $ $#)!) ' ! ) * & % #) ") & $!)

PiezÄŤme: jaunieĹĄi, kas 2007. gadÄ beidza pamatskolu. Avots: KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis u.c. 2007.

PlÄ ni pÄ&#x201C;c vidusskolas beigĹĄanas Beidzot vidÄ&#x201C;jÄ s izglÄŤtÄŤbas iestÄ des, apmÄ&#x201C;ram puse (49%) jaunieĹĄu plÄ no turpinÄ t mÄ cÄŤbas augstskolÄ , aptuveni desmitÄ daÄźa (11%) plÄ no iegĹŤt vidÄ&#x201C;jÄ lÄŤmeĹ&#x2020;a profesionÄ lo izglÄŤtÄŤbu. PÄ&#x201C;c vidusskolas beigĹĄanas zÄ&#x201C;nu un meiteĹ&#x2020;u tÄ lÄ kÄ s izglÄŤtÄŤbas ieguves plÄ nos nav tik lielu atĹĄÄˇirÄŤbu kÄ pÄ&#x201C;c pamatizglÄŤtÄŤbas ieguves. SÄ kt strÄ dÄ t plÄ no piektÄ daÄźa (21%) jaunieĹĄu (no tiem 11% gribÄ&#x201C;tu apvienot darbu ar mÄ cÄŤbÄ m). IespÄ&#x201C;jams, var teikt, ka vismaz daÄźa jaunieĹĄu, kas pÄ&#x201C;c vidÄ&#x201C;jÄ s izglÄŤtÄŤbas ieguves vÄ&#x201C;las strÄ dÄ t, neturpinot mÄ cÄŤties, nav izdarÄŤjuĹĄi pÄ rdomÄ tu izglÄŤtÄŤbas ceÄźa izvÄ&#x201C;li jau pÄ&#x201C;c pamatskolas beigĹĄanas. TÄ pat kÄ jaunieĹĄi, kas pÄ rtraukuĹĄi izglÄŤtoĹĄanos uzreiz pÄ&#x201C;c pamatskolas beigĹĄanas, arÄŤ vidusskolu absolventi bez profesionÄ lÄ s kvalifikÄ cijas var pretendÄ&#x201C;t tikai uz mazkvalificÄ&#x201C;tiem, zemi apmaksÄ tiem darbiem. ÄŞpaĹĄi krÄŤzes apstÄ kÄźos, kad strauji samazinÄ s darba tirgus pieprasÄŤjums, pastÄ v augsts risks, ka ĹĄie jaunieĹĄi tieĹĄi no skolas sola papildinÄ s bezdarbnieku rindas. Ĺ ÄŤ problÄ&#x201C;ma bĹŤtu jÄ risina ar karjeras izglÄŤtÄŤbas palÄŤdzÄŤbu, par ko liecina arÄŤ tas, ka gandrÄŤz katrs astotais jaunietis (13%) nezina, ko darÄŤt pÄ&#x201C;c vidusskolas beigĹĄanas. 6.5. attÄ&#x201C;ls. JaunieĹĄu plÄ ni pÄ&#x201C;c vidusskolas beigĹĄanas (%)

' *$ , , *+ , + &-& *$ &, *+ , + &-&

,$ , , *' ' * ) ', &,

+ ' $(

,$ , , *' * ) ', &,

* ) ', &, -#, ) (! (',%, +"% , * ) ', &, # *" $(%,

PiezÄŤme: jaunieĹĄi, kas 2007. gadÄ absolvÄ&#x201C;ja vidÄ&#x201C;jÄ s mÄ cÄŤbu iestÄ des. Avots: KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis u.c. 2007.

207

6. Jauniešu vērtības un nākotnes plāni

Iespējams, šobrīd visvairāk mainījušies dati par jauniešu plāniem doties strādāt vai mācīties uz ārzemēm. 2007. gadā no visiem jaunajiem cilvēkiem to plānoja darīt tikai 5%.

Dzīvē plānotās izmaiņas tuvāko divu gadu laikā Iepriekš jau aplūkojām jauniešu plānus un dzīves laika koordināciju (lietojot sporta terminoloģiju) jeb piemērota laika – vecuma izvēli dzīvē svarīgu notikumu norisei. Papildinot šo informāciju, sniegsim vēl dažādu notikumu iespējamības vērtējumu jauniešu skatījumā. Jaunieši izvērtēja pētnieku piedāvāto nozīmīgu notikumu aprakstu un to realizācijas iespējamību tuvāko divu gadu laikā. Vērtējot izmaiņu iespējamību 5 ballu skalā, vienīgās izmaiņas, kuru iespējamība ir augstāka par vidējo, saistītas ar izglītības un kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanu. Protams, jebkuru notikumu prognozes, to skaitā arī izglītības līmeņa un kvalifikācijas paaugstināšana, ir atkarīgas no jauniešu vecuma. Tās lielākā mērā attiecas uz jaunāko vecuma grupu. Izmaiņas, kuru iespējamība 2007. gadā tika vērtēta zemāk par vidējo, ir darbavietas un pašreizējās nodarbošanās vai profesijas maiņa. Arī šo izmaiņu iespējamību augstāk vērtē jaunāko grupu respondenti. Iespējams, to izskaidro tas, ka līdz 25 gadu vecumam jaunieši vēl nav nostabilizējušies savās darbavietās, bet daļa ar nodarbošanās maiņu saprot pāreju no mācībām uz darba dzīvi. Darbavietas maiņas iespējamību salīdzinoši lielākā mērā pieļāvuši jaunieši vecumā no 20 līdz 25 gadiem, pēc 25 gadu vecuma šī varbūtība pieļauta nozīmīgi mazākā mērā. Lai arī darba tirgus un ekonomiskās situācijas izmaiņas šobrīd varētu būtiski ietekmēt jauniešu reālo situāciju un plānus, tomēr aplūkotie vērtējumi apliecina, ka, pārejot pieaugušo statusā, katra jaunā paaudze katru reizi no jauna atkārto noteiktu dzīves ciklu, ko iezīmē noteikti dzīves notikumi un vecuma robežas. 6.7. tabula. Izmaiņu iespējamības vidējais novērtējums vecuma grupās

Pārcelšanās uz jaunu dzīvokli vai māju, nemainot dzīvesvietu Pārcelšanās uz citu dzīvesvietu Latvijā Pārcelšanās uz citu valsti Izglītības vai kvalifikācijas līmeņa paaugstināšana Pašreizējās nodarbošanās, profesijas maiņa Darbavietas maiņa Pašreizējās darbavietas zaudēšana Uzņēmējdarbības uzsākšana Bērna piedzimšana Ģimenes stāvokļa izmaiņas (piem., laulības)

Atbildējušo daļa (%)

Kopā

15–19 g.v.

20–24 g.v.

25–30 g.v.

2,12

1,98

2,42

1,98

92 91

1,77 1,55

1,77 1,54

1,95 1,69

1,54 1,41

3,16

3,52

3,15

2,58

67 56 50 68 66 66

2,37 2,40 1,72 1,63 1,79 1,77

2,56 2,51 1,87 1,57 1,42 1,52

2,51 2,61 1,80 1,66 1,97 2,07

2,02 2,10 1,58 1,66 2,13 1,79

Piezīme: izmaiņu vērtējuma skala, kur 1 nozīmē «ļoti maza iespēja», 2 – «maza», 3 – «vidēja», 4 – «liela», 5 – «ļoti liela iespēja». Ja kādas no minētajām izmaiņām uz jauniešiem neattiecās, piemēram, viņiem vēl nebija darbavietas, tad viņi attiecīgo izmaiņu variantu nevērtēja. Avots: Koroļeva, Rungule, Trapenciere, Mieriņa, Sniķere, Goldmanis u.c. 2007.

208

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

PÄ rcelĹĄanÄ s uz jaunu dzÄŤvesvietu, ÄŁimenes stÄ vokÄźa maiĹ&#x2020;as varbĹŤtÄŤba nozÄŤmÄŤgi augstÄ ka ir vecuma grupÄ no 20 lÄŤdz 25 gadiem. Tikai bÄ&#x201C;rniĹ&#x2020;a piedzimĹĄanu bieĹžÄ k prognozÄ&#x201C;juĹĄi jaunieĹĄi vecumÄ no 25 lÄŤdz 30 gadiem. KopumÄ 2007. gadÄ jaunieĹĄi vismazÄ k pieÄźÄ vuĹĄi iespÄ&#x201C;ju, ka aptuveni tuvÄ ko divu gadu laikÄ (t.i., ĹĄobrÄŤd) varÄ&#x201C;tu pÄ rcelties uz citu valsti vai uzsÄ kt uzĹ&#x2020;Ä&#x201C;mÄ&#x201C;jdarbÄŤbu. TieĹĄi ĹĄajos plÄ nos un prognozÄ&#x201C;s ekonomiskÄ s krÄŤzes apstÄ kÄźi varÄ&#x201C;tu ienest visbĹŤtiskÄ kÄ s izmaiĹ&#x2020;as.

IespÄ&#x201C;jas dzÄŤvesvietÄ NobeigumÄ aplĹŤkosim problÄ&#x201C;mu, kas vienlÄŤdz aktuÄ la kÄ jaunieĹĄu vidĹŤ, tÄ arÄŤ ietekmÄ&#x201C; sabiedrÄŤbu kopumÄ . JaunieĹĄu vienvirziena migrÄ cija â&#x20AC;&#x201C; aizplĹŤĹĄana no laukiem uz pilsÄ&#x201C;tu, izbraukĹĄana no valsts â&#x20AC;&#x201C; lÄŤdzÄ s visÄ EiropÄ aktuÄ lajai sabiedrÄŤbas novecoĹĄanÄ s problÄ&#x201C;mai Latvijas mÄ&#x201C;rogÄ apdraud atseviĹĄÄˇu reÄŁionu turpmÄ ko izdzÄŤvoĹĄanu un attÄŤstÄŤbu. JaunieĹĄa lÄ&#x201C;mums neatstÄ t dzimto vietu vai atgriezties tajÄ lielÄ mÄ&#x201C;rÄ ir atkarÄŤgs no tÄ , vai un kÄ viĹ&#x2020;ĹĄ sevi tur var realizÄ&#x201C;t. Ja iespÄ&#x201C;jas dzÄŤvesvietÄ ir ierobeĹžotas, tad jÄ domÄ par risinÄ juma meklÄ&#x201C;ĹĄanu citur. PiedÄ vÄ to iespÄ&#x201C;ju vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jumÄ liela daÄźa jaunieĹĄu atzinuĹĄi, ka viĹ&#x2020;u dzÄŤvesvietÄ ir nepietiekamas vai nav nekÄ du iespÄ&#x201C;ju iegĹŤt vÄ&#x201C;lamo specialitÄ ti (42%) un atrast piemÄ&#x201C;rotu darbavietu (38%). Ĺ ie bĹŤtu uzskatÄ mi par galvenajiem jaunieĹĄu migrÄ cijas cÄ&#x201C;loĹ&#x2020;iem â&#x20AC;&#x201C; specialitÄ tes apgĹŤĹĄana un darba meklÄ&#x201C;jumi. 6.6. attÄ&#x201C;ls. IespÄ&#x201C;ju vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jums dzÄŤvesvietÄ (%) # ( ! !

" & &" ! ( "' "% %

% ! ' " % ! #&" !

* ' " #'

)

" % ! " !

$ "% '

$ "% # & & !

) " ' ! % !

Avots: KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis u.c. 2007.

Datu analÄŤzes rezultÄ ti nepÄ rsteidz, bet liecina, ka iespÄ&#x201C;jas dzÄŤvesvietÄ galvenokÄ rt ir atkarÄŤgas no tÄ s lieluma. NeapĹĄaubÄ mi vislielÄ kÄ s tÄ s ir rÄŤdziniekiem, lielÄ ko pilsÄ&#x201C;tu iedzÄŤvotÄ jiem, salÄŤdzinoĹĄi vismazÄ kÄ s â&#x20AC;&#x201C; lauku jaunieĹĄiem. TÄ , piemÄ&#x201C;ram, 91% rÄŤdzinieku atzinis, ka iespÄ&#x201C;jas iegĹŤt vÄ&#x201C;lamo specialitÄ ti dzÄŤvesvietÄ ir vairÄ k vai mazÄ k vai pat pilnÄŤgi pietiekamas. TÄ pat ĹĄÄŤs iespÄ&#x201C;jas vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;

209

6. JaunieĹĄu vÄ&#x201C;rtÄŤbas un nÄ kotnes plÄ ni

69% jaunieĹĄu valsts nozÄŤmes pilsÄ&#x201C;tÄ s, 46% â&#x20AC;&#x201C; rajona centros dzÄŤvojoĹĄo un tikai 29% citÄ s pilsÄ&#x201C;tÄ s, 23% laukos dzÄŤvojoĹĄo jaunieĹĄu. Tas pats attiecas uz piemÄ&#x201C;rota darba atraĹĄanas iespÄ&#x201C;jÄ m â&#x20AC;&#x201C; jo mazÄ ka dzÄŤvesvieta, jo niecÄŤgÄ kas iespÄ&#x201C;jas atrast darbu. TÄ veidojas ÂŤapburtais loksÂť â&#x20AC;&#x201C; lai iegĹŤtu vÄ&#x201C;lamo specialitÄ ti, lauku un mazÄ ko pilsÄ&#x201C;tu jaunieĹĄiem jÄ dodas uz RÄŤgu vai vismaz kÄ du no lielÄ kajÄ m pilsÄ&#x201C;tÄ m un pÄ&#x201C;c mÄ cÄŤbÄ m tur arÄŤ jÄ paliek, jo atrast piemÄ&#x201C;rotu darbu, atgrieĹžoties dzÄŤvesvietÄ , nav iespÄ&#x201C;jams. DomÄ jams, ka paĹĄreizÄ&#x201C;jos ekonomiskÄ s krÄŤzes apstÄ kÄźos jaunieĹĄu intensÄŤva aizplĹŤĹĄana no ÂŤbezperspektÄŤvÄ mÂť vietÄ m, to skaitÄ nu jau arÄŤ no ÂŤneperspektÄŤvasÂť valsts tuvÄ kajÄ nÄ kotnÄ&#x201C; tikai palielinÄ sies. 6.7. attÄ&#x201C;ls. IespÄ&#x201C;jas iegĹŤt specialitÄ ti un atrast darbu atkarÄŤbÄ no dzÄŤvesvietas (%)

" $ #

" & % '

Avots: KoroÄźeva, Rungule, Trapenciere, MieriĹ&#x2020;a, SniÄˇere, Goldmanis u.c. 2007.

Kopsavilkums JaunieĹĄu vÄ&#x201C;rtÄŤbpriekĹĄstatu un subjektÄŤvo attieksmju pret darbu analÄŤze ilgstoĹĄÄ laika periodÄ apstiprina teorÄ&#x201C;tisko pieĹ&#x2020;Ä&#x201C;mumu, ka ekonomiskÄ s pÄ rmaiĹ&#x2020;as vÄ&#x201C;rtÄŤbpriekĹĄstatus ietekmÄ&#x201C; tikpat lielÄ mÄ&#x201C;rÄ kÄ piederÄŤba daĹžÄ dÄ m sociÄ li demogrÄ fiskÄ m grupÄ m. SalÄŤdzinot ar 80. gadu paaudzi, jaunieĹĄu vÄ&#x201C;rtÄŤborientÄ cijÄ s nav notikuĹĄas nozÄŤmÄŤgas izmaiĹ&#x2020;as, bet, aplĹŤkojot atseviĹĄÄˇas dzÄŤves jomas, piemÄ&#x201C;ram, vÄ&#x201C;rtÄŤbpriekĹĄstatus par darbu, mainoties sociÄ li ekonomiskajai videi, nozÄŤmÄŤgi mainÄŤjuĹĄÄ s arÄŤ jaunieĹĄu prasÄŤbas pret darbu. JaunieĹĄu vÄ&#x201C;rtÄŤbpriekĹĄstati kopĹĄ astoĹ&#x2020;desmitajiem gadiem saglabÄ to paĹĄu tendenci. NeatkarÄŤgi no daĹžÄ diem sociÄ ldemogrÄ fiskajiem rak sturojumiem pirmajÄ vÄ&#x201C;rtÄŤbu trijniekÄ tiek ierindota ÄŁimene, izglÄŤtÄŤba un darbs. Ar nelielu izĹ&#x2020;Ä&#x201C;mumu â&#x20AC;&#x201C; gados jaunÄ ko cilvÄ&#x201C;ku vÄ&#x201C;rtÄŤbu sistÄ&#x201C;mÄ lielÄ ka nozÄŤme salÄŤdzinÄ jumÄ ar darbu tiek pieĹĄÄˇirta draugiem. AttiecÄŤbÄ pret darbu kopĹĄ deviĹ&#x2020;desmitajiem gadiem kÄ galvenÄ prasÄŤba tiek izvirzÄŤts labs atalgojums, kam seko spÄ&#x201C;jÄ m un

210

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

interesÄ&#x201C;m atbilstoĹĄs darbs. AstoĹ&#x2020;desmito gadu sÄ kumÄ jaunieĹĄi (17â&#x20AC;&#x201C;19 g.v.) visaugstÄ k vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;juĹĄi tÄ dus darba aspektus kÄ darba noderÄŤbu cilvÄ&#x201C;kiem, noderÄŤbu sabiedrÄŤbai. DeviĹ&#x2020;desmitajos gados jaunieĹĄiem (kÄ 18â&#x20AC;&#x201C;19 g.v., tÄ arÄŤ 25â&#x20AC;&#x201C;27 g.v.) galvenais ir darba atalgojums, kam seko prasÄŤba pÄ&#x201C;c darba, kas nodroĹĄina mierÄŤgu, pÄ rticÄŤgu dzÄŤvi un garantÄ&#x201C; iespÄ&#x201C;ju likt lietÄ savas spÄ&#x201C;jas. IespÄ&#x201C;jams, ka vairÄ k nekÄ pirms divdesmit pieciem gadiem, sociÄ lisma ekonomikas un ideoloÄŁijas apstÄ kÄźos, jaunieĹĄu atbildes mazÄ k raksturoja viĹ&#x2020;u patieso vÄ&#x201C;rtÄŤborientÄ ciju, bet vairÄ k atspoguÄźoja padomju laika morÄ li. Bet arÄŤ 21. gadsimta jaunieĹĄu paaudzes (15â&#x20AC;&#x201C;30 g.v.) vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jums, kas kÄ galvenos nosacÄŤjumus izvirza labu algu, izdevÄŤgu darba laiku, darba garantijas un stabilitÄ ti, pilnÄŤbÄ atbilst ĹĄÄŤ laika morÄ lei un sociÄ li ekonomiskajiem nosacÄŤjumiem. Vienlaikus pÄ&#x201C;tÄŤjumu rezultÄ ti liecina, ka jaunieĹĄi nav viendabÄŤga sabiedrÄŤbas grupa. JaunieĹĄu vidĹŤ, tÄ pat kÄ jebkurÄ sabiedrÄŤbas grupÄ , pastÄ v noteikti stereotipi, diezgan liela uzskatu un attieksmju daudzveidÄŤba, ko nosaka gan indivÄŤda vecums, gan dzÄŤvesvieta, izglÄŤtÄŤba, tautÄŤba, dzimums u.tml. LiteratĹŤra )XUORQJ $ &DUWPHO ) Young people and social change: new perspectives QG HG %XFNLQJKDP 2SHQ 8QLYHUVLW\ 3UHVV *LGGHQV $ Modernity and self-identity: self and society in the late modern age &DPEULGJH 3ROLW\ SUHVV -RQHV * Leaving Home %XFNLQJKDP 2SHQ 8QLYHUVLW\ 3UHVV .DOPXV 9 9LKDOHPP 7 3DWWHUQV RI FRQWLQXLW\ DQG GLVUXSWLRQ WKH VSHFLÂżFLW\ RI \RXQJ SHRSOHÂśV PHQWDO VWUXFWXUHV LQ WKUHH WUDQVLWLRQDO VRFLHWLHV Young 3 Âą .RURĆşHYD , 5XQJXOH 5 6HEUH 6 7UDSHQFLHUH , /DWYLMDV MDXQDWQHV VRFLRORĆ§LVNV portrets. 5ĆŻJD /8 )LOR]RÂżMDV XQ VRFLRORĆ§LMDV LQVWLWÇ&#x152;WV .RUROHYD , 5XQJXOH 5 Latvia: Democracy as an Abstract Value. ,Q .OLQJHPPDQ + ' )XFK ' =LHORQND - (GV 'HPRFUDF\ DQG 3ROLWLFDO &XOWXUH LQ (DVWHUQ (XURSH /RQGRQ DQG 1< 5RXWOHGJH 3 Âą .RURĆşHYD , 5XQJXOH 5 7UDSHQFLHUH , 0LHULĆźD , 6QLĆˇHUH 6 *ROGPDQLV 0 X F -DXQLHĂŁL GDUED WLUJÇ&#x152; VLWXĆ&#x2014;FLMDV XQ QRGDUELQĆ&#x2014;WĆŻEX LHWHNPĆ?MRĂŁR IDNWRUX DQDOĆŻ]H 5ĆŻJD 6RFLRORĆ§LVNR SĆ?WĆŻMXPX LQVWLWÇ&#x152;WV 2LQRQHQ ( ([WHQGHG 3UHVHQW )DOWHULQJ )XWXUH )DPLO\ )RUPDWLRQ LQ WKH 3URFHVV RI $WWDLQLQJ $GXOW 6WDWXV LQ )LQODQG DQG 6SDLQ Young 3 Âą 9LQNHQ + 1HZ OLIH FRXUVH G\QDPLFV" &DUHHU RULHQWDWLRQV ZRUN YDOXHV DQG IXWXUH SHUFHSWLRQV RI 'XWFK \RXWK Young 3 Âą :ROEHUV 0 + - (PSOR\PHQW ,QVHFXULW\ DW /DERXU 0DUNHW (QWU\ DQG ,WV ,PSDFW RQ 3DUHQWDO +RPH /HDYLQJ DQG )DPLO\ )RUPDWLRQ $ &RPSDUDWLYH 6WXG\ DPRQJ 5HFHQW *UDGXDWHV LQ (LJKW (XURSHDQ &RXQWULHV International Journal of Comparative Sociology 3 Âą

7. Jaunieši un atkarības

211

JAUNIEŠI UN ATKARĪBAS Ilze Koroļeva, Māris Goldmanis, Inta Mieriņa, Sigita Sniķere, Mārcis Trapencieris Atkarību izraisošo vielu lietošana, dažādu atkarību veidošanās jau pusaudža gados ir viens no izplatītākajiem veselības riska paradumiem, kas būtiski ietekmē gan fizisko, gan garīgo veselību. Atkarību izraisošo vielu izplatības, lietošanas paradumu un motīvu izpēte Latvijas jauniešu vidū uzsākta 90. gadu beigās. To veicināja narkotiku lietošanas izplatība un narkomānijas pieaugums, kas notika samērā īsā laikā, līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu. Līdz ar neatkarības atgūšanu un jo īpaši ar iestāšanos ES Latvijā tika uzsākta visaptverošu, reprezentatīvu pētījumu veikšana šīs problēmas izpētē. Pirms tam pieejamie statistikas dati par ārstniecību, kas iegūti pēc atšķirīgiem indikatoriem, un atsevišķi pētījumi, kas veikti atbilstoši dažādām metodoloģiskām pieejām, neļauj izdarīt nopietnus salīdzinājumus un secinājumus par atkarību problēmas izplatību un izmaiņām ilgākā laika posmā. Latvijas neatkarības atgūšana un iekļaušanās dažādu starptautisku pētījumu tīklos veicināja to, ka mūsu valstī tika sākta nopietna un daudzmaz regulāra atkarību izraisošo vielu izpēte. Līdz šim nopietnākie un lielākie pētījumi veikti divos galvenajos virzienos: starptautiski salīdzinoši reprezentatīvi pētījumi, noskaidrojot

212

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

psihoaktīvo vielu lietošanas izplatību un tendences laika un valstu kontekstā, un otrs pētījumu virziens – saistīts ar atsevišķu riska grupu izpēti, noskaidrojot atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanu un procesu atkarības veidošanos, atkarību veidošanās iemeslus un ietekmējošos faktorus dažādās sabiedrības grupās (sk. 1. nodaļu «Jaunatnes pētījumi Latvijā»). Atkarību problēma ir kompleksa parādība, kuru pēta dažādas zinātņu nozares – epidemioloģija, kriminoloģija, psiholoģija, socioloģija, antropoloģija, filozofija, vēsture u.c. Socioloģijā atkarību izraisošās vielas un procesi tiek skatītas divējādi – gan pētot sociālo vidi un sociālo kontekstu, kurās šīs parādības noris, gan arī izzinot motivāciju un ietekmējošos faktorus atkarības vielu un procesu aktualizācijai indivīda dzīvē. Atkarību sociālās vides un konteksta izpētē viena no pieejām izceļ subkultūru nozīmi, kur subkultūras veidojas kā risinājums problēmām, kas radušās indivīda atšķirīgo strukturālo pozīciju dēļ. Hovards Bekers (Howard Becker) uzskata, ka deviantas subkultūras nodrošina indivīdiem sociālu vidi atkarības vielu lietošanai, kā arī ideoloģiju un pašattaisnojošu racionalitāti vispārpieņemtu attieksmju neitralizēšanai un deviantas uzvedības leģitimācijai. Autors devianci uzskata par secīgu, atkarības vielu lietotājus iedalot eksperimentētājos, gadījuma lietotājos un regulāros lietotājos (Becker 1963). Savukārt Joks Jangs (Jock Young) atkarību izplatību dažādās subkultūrās skaidro kopienas kopīgo vērtību un pasaules uzskatu kontekstā. Viņaprāt, sabiedrībā izsenis eksistējušas racionālas un «apslēptas» vērtības, taču pēdējās mūsdienu patērētāju sabiedrībā izzudušas. Tā kā indivīdiem trūkst pamatotas izdevības izteikt savas slepenās kaislības, kas agrāk tika aktualizētas, piemēram, karnevālos, cilvēki tiecas pēc piedzīvojumiem. Pārmērīga alkohola lietošana, azartspēļu atkarība vai narkotikas, viņaprāt, var tikt aplūkotas kā atslēga uz apslēpto vērtību pasauli. Viņš izdalījis divus atkarību veidošanās iemeslus: vai nu indivīdam ir ierobežotas iespējas iesaistīties patērētāju sabiedrībā, vai arī netiek novērtētas iespējas, kuras piedāvā šī sabiedrība (Young 1971). Tādējādi atkarība piešķir dzīvei jēgu, kuru noteiktu trūkumu vai apstākļu pasliktināšanās dēļ indivīds nespēj atrast normālā ikdienas dzīvē. Dažādu jomu speciālisti arvien meklējuši atkarību izraisošo vielu lietošanas cēloņus, uzskatot, ka to izzināšana un novēršana varētu palīdzēt risināt atkarību problēmu kopumā. Daudzu pētījumu rezultāti arī apliecina to, ka nosacīti pastāv lietošanas cēloņu līdzība un tos iespējams vispārināt, tomēr vienlaikus vielu lietošanu un dažādu atkarību veidošanos ietekmē tik plašs faktoru kopums, kādēļ nevar runāt par vienotu teoriju tās skaidrošanai. Šīs nodaļas mērķis ir sniegt ieskatu par atkarību izraisošo vielu izplatības rādītājiem jauniešu vidū. Lai raksturotu atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatību jauniešu vidū, tiks izmantoti dati no 2007. gada Latvijas skolēnu aptaujas projekta par alkoholu un citām narkotiskajām vielām (LaSPAD) (sk. nodaļu «Jaunatnes pētījumi Latvijā»). Šajā sadaļā iekļauts autoru pārstrādāts teksts, kura pirmpublicējums pilnā apjomā lasāms v/a «Sabiedrības veselības aģentūras» izdevumā «Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū» (Koroļeva,

7. Jaunieši un atkarības

213

Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008). Publikācijā atspoguļoti galvenie atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatības rādītāji un to salīdzinājums ar iepriekšējos gados veikto pētījumu rezultātiem. Salīdzināšanai izmantoti 1995., 1999. un 2003. gada ESPAD (Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskajām vielām) starptautiskā pētījuma dati, kā arī LaSPAD 2003. gada rezultāti. Latvijas skolēnu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskajām vielām 2007. gadā tika veikts pēc Sabiedrības veselības aģentūras pasūtījuma. Pētījuma galvenie mērķi bija: iegūt datus par atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatību un lietošanas modeļiem dažāda vecuma jauniešu – vidējo mācību iestāžu audzēkņu vidū; noskaidrot atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanas motivāciju; novērtēt jauniešu informētību un zināšanas par atkarību izraisošo vielu lietošanu. LaSPAD pētījums realizēts Eiropas skolu aptaujas projekta par alkoholu un citām narkotiskajām vielām (ESPAD) ietvaros. ESPAD pētījums tiek īstenots kā trenda pētījums, kur katrā pētījuma posmā tiek apsekotas analoģiskas izlases kopas, tas ir, jaunieši, kuri dzimuši vienā noteiktā gadā (dzimšanas gada kohorta). Tā kā ESPAD projekts aptver tikai jauniešus, kuri aptaujas veikšanas brīdī sasnieguši 15–16 gadu vecumu,1 tas nesniedz visaptverošus datus par situāciju valstī kopumā. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu, LaSPAD ietvaros jau otro reizi tika realizēta papildu izlase, iegūstot reprezentatīvus datus par 7.–12. klases skolēniem vispārējās vidējās mācību iestādēs un 1.–3. kursa audzēkņiem profesionālajās izglītības iestādēs. Realizētās izlases apjoms bija n=9967, kopējā datu failā iekļautais un analīzei izmantoto gadījumu skaits n=9833. Pirmajos trīs pētījuma posmos (līdz 2003. gadam) aptaujas anketā netika veiktas būtiskas izmaiņas. Taču pēdējos 10 gados, attīstoties alkohola pētniecībai, zināšanas par alkohola lietošanu un jauniešu uztveri ir ievērojami papildinātas. Sakarā ar to 2007. gada pamatanketa tika pārstrādāta, veicot būtiskas izmaiņas, lai gūtu precīzāku informāciju un atvieglotu anketas struktūru. Tomēr šādām izmaiņām ir arī savi trūkumi, no kuriem būtiskākais – iespējamās datu salīdzināšanas problēmas ar iepriekš veiktajiem pētījumiem.2

Smēķēšanas izplatība jauniešu vidū Smēķēšanas rādītāju raksturojums Smēķēšana mūsdienās ir kļuvusi par ļoti būtisku problēmu jauniešu vidū: atbilstoši LaSPAD 2007. gada datiem dzīves laikā smēķēt pamēģinājušas vairāk 1

ESPAD pētījuma kohorta ir tie, kuriem pētījuma veikšanas gadā ir 16. dzimšanas diena, t.i., 2007. gada pētījumā tie bija 1991. gadā dzimušie, 2003. gada pētījumā – 1987. gadā dzimušie, 1999. gada pētījumā – 1983. gadā dzimušie un 1995. gada pētījumā – 1979. gadā dzimušie. Deviņās Eiropas valstīs, to skaitā arī Latvijā, veiktie pilotpētījumi, aptaujājot aptuveni 700 skolēnus pēc split-half metodoloģijas, apliecināja, ka atkarībā no anketas varianta skolēnu sniegtajās atbildēs lielākoties nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības, tomēr, interpretējot un salīdzinot dažādu posmu pētījuma rezultātus, jāņem vērā, ka daļu izmaiņu (it īpaši jautājumos par riskantu alkohola lietošanu) varētu radīt atšķirīgi jautājumu formulējumi.

214

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

nekā divas trešdaļas Latvijas skolēnu jebkurā no vecuma grupām.3 Augstākais smēķēt pamēģinājušo īpatsvars ir 19–20 gadu veco skolēnu vidū (85%), zemākais – 13–14 gadu veco skolēnu grupā (69%) (sk. 7.1. tabulu). Zēnu vidū smēķēt pamēģinātāju īpatsvars ir par 6–11% augstāks salīdzinājumā ar tā paša vecuma meiteņu grupā novēroto (atšķirības statistiski nozīmīgas visās vecuma grupās, tomēr tās samazinās 17–18 gadu veco jauniešu vidū. 7.1. tabula. Dzīves laikā smēķēt pamēģinājušo zēnu un meiteņu īpatsvars dalījumā pa vecuma grupām (%) 13–14 gadu 15–16 gadu ESPAD kohorta 17–18 gadu 19–20 gadu Kopā

Kopā 69 78 80 85 85 81

Zēni 75 82 85 88 89 85

Meitenes 63 74 76 82 82 77

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Tabakas pamēģināšanas rādītājam vairāk ir aprakstošs raksturs, bet smēķēšana 40 un vairāk reižu dzīves laikā ir indikators, kas var norādīt uz nikotīna atkarības veidošanās risku. 40 un vairāk cigarešu dzīves laikā izsmēķējuši 16% jauniešu vecumā no 13 līdz 14 gadiem, 29% jauniešu vecumā no 15 līdz 16 gadiem, 44% jauniešu vecumā no 17 līdz 18 gadiem un 51% jauniešu vecumā no 19 līdz 20 gadiem. Vērtējot pēc šī indikatora, novērojamas statistiski nozīmīgas atšķirības zēnu un meiteņu starpā. Pēdējā mēneša laikā tikai 57% skolēnu nebija izsmēķējuši nevienu cigareti. Tā kā pēdējā mēneša laikā smēķējušo skaita mērījums var iekļaut arī tos skolēnus, kuri šajā laika posmā smēķējuši pirmo reizi, tad par regulāriem smēķētājiem uzskatāmi tie, kuri smēķējuši vairāk nekā vienu cigareti dienā. Atbilstoši šādam kritērijam par «regulāriem smēķētājiem» var uzskatīt aptuveni 31% skolēnu: 13% jauniešu vecumā no 13 līdz 14 gadiem, 25% vecumā no 15 līdz 16 gadiem, 38% vecumā no 17 līdz 18 gadiem un 40% vecumā no 19 līdz 20 gadiem. Nesmēķētāju proporcijai ir tendence samazināties, palielinoties jauniešu vecumam. Sākot ar 15 gadiem, smēķēšanas paradumos novērojamas atšķirības pēc dzimuma – zēni biežāk norāda, ka izsmēķējuši vismaz vienu cigareti (sk. 7.2. tabulu). Visbiežāk smēķēšanas pieredze ir pilsētā dzīvojošajiem skolēniem. To jauniešu vidū, kas vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu, smēķēt biežāk pamēģinājuši rajonu centros un pagastos dzīvojošie jaunieši. Tomēr mazpilsētās un pagastos skolēni parasti pamēģina dažas cigaretes un smēķēt neturpina, bet lielākās 3

Šajā sadaļā un turpmāk datu analīzē izmantots divu veidu vecuma dalījums: 1) pēc Latvijas Republikas likumdošanā noteiktā vecuma, kad iespējams iegādāties alkoholu un cigaretes (līdz 18 gadiem un vecāki par 18 gadiem), un 2) vecuma grupās, kas izmantotas salīdzinošā analīzē: 13–14, 15–16, 17–18 un 19–20 gadu vecie skolēni, kā arī ESPAD kohorta, kas ir noteiktā gadā dzimušie skolēni, piemēram, 2007. gada pētījumā tie bija 1991. gadā dzimušie.

215

7. Jaunieši un atkarības

pilsētās un rajonu centros nozīmīgi lielāka ir to jauniešu daļa, kuri, pamēģinājuši cigaretes, kļūst par pastāvīgiem smēķētājiem. Iespējams, tas liecina, ka ikdienas vide lielajās pilsētās un rajonu centros veicina smēķēšanas paradumu noturību. To var ietekmēt, piemēram, tādi faktori kā cigarešu vieglāka pieejamība, smēķējošu draugu skaits, apkārtnes anonimitāte – nav jāuztraucas, ka kāds izstāstīs vecākiem, izklaides un atpūtas vietu pieejamība un to biežāka apmeklēšana, tādu vietu daudzveidība, kur ērti un nekontrolēti var smēķēt. 7.2. tabula. Pēdējā mēneša laikā smēķējušo zēnu un meiteņu īpatsvars dalījumā pa vecuma grupām (%) 13–14 gadu 15–16 gadu ESPAD kohorta 17–18 gadu 19–20 gadu Kopā

Kopā 25 38 42 51 52 43

Zēni 25 40 45 56 56 47

Meitenes 26 35 39 45 49 40

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Pēdējā mēneša laikā smēķējusi gandrīz puse (47%) no lielākajās pilsētās dzīvojošajiem skolēniem, turklāt 21% no tiem izsmēķējis vairāk nekā 5 cigaretes dienā. Interesanti, ka statistiski nozīmīgas atšķirības visās vecuma grupās vērojamas dažādu plūsmu skolās. Latviešu plūsmas skolēni smēķē nozīmīgi biežāk nekā krievu plūsmas skolēni: latviešu plūsmas skolās 83% skolēnu jau ir smēķēšanas pieredze, 46% ir smēķējuši pēdējā mēneša laikā, savukārt krievu plūsmas skolās smēķējuši 70% skolēnu, 35% – pēdējā mēneša laikā. Smēķēšanas pieredze zēniem ir nozīmīgi biežāka nekā meitenēm. Tikai 15% zēnu (23% meiteņu) nekad nav smēķējuši cigaretes. Zēni biežāk kļūst arī par regulāriem smēķētājiem. Raksturojot smēķēšanas uzsākšanas vecumu, dati liecina, ka jaunieši parasti savu pirmo cigareti pamēģina, vēl nesasniedzot 15 gadu vecumu (sk. 7.1. attēlu). 13 gadu vecumā jau 54% skolēnu ir pamēģinājuši cigaretes, 17 gadu vecumā 42% sākuši smēķēt regulāri, turklāt 26% izsmēķē vairāk nekā 5 cigaretes dienā. Smēķēšanas izplatība skolēnu vidū līdz 17 gadu vecumam pakāpeniski pieaug, taču 17–19 gadu veco jauniešu vidū vairs būtiski neatšķiras. Jebkurā gadījumā fakts, ka vairāk nekā 40% skolēnu skolu beidz kā regulāri smēķētāji, liecina par vecāku un skolas bezspēcību cīņā ar smēķēšanas izplatību jauniešu vidū. Lai labāk izprastu, kādā vecumā visbiežāk tiek izmēģinātas cigaretes un vai pēdējo gadu laikā ir notikušas izmaiņas smēķēšanas pamēģināšanas vecumā, skolēnu atbildes analizētas atbilstoši vecuma grupām. Šajā analīzē iekļauti tie skolēni, kuri kaut reizi dzīves laikā izsmēķējuši vienu cigareti. Smēķēšanas uzsākšanas vecums ir svarīgs indikators, jo, kā liecina pētījuma rezultāti, 18 gadu veci jaunieši, kuri uzsākuši smēķēt, vēl nesasnieguši 15 gadu vecumu, šobrīd biežāk smēķē regulāri un izsmēķē nozīmīgi vairāk cigarešu nekā tie jaunieši, kuri uzsākuši smēķēt 15 gadu vecumā vai vēlāk.

216

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

7.1. attēls. Smēķēšanas pieredze dažāda vecuma jauniešu vidū (%) 100

Smēķējis dzīves laikā

90 80

Smēķējis pēdējā mēneša laikā

70 60

Sācis smēķēt regulāri

50 40

Izsmēķē vairāk nekā 5 cigaretes dienā

30 20 10 0 13 g.v.

14 g.v.

15 g.v.

16 g.v.

17 g.v.

18 g.v.

19 g.v.

20 g.v.

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Gandrīz katrs ceturtais skolēns (24%), kuram ir smēķēšanas pieredze, pirmo cigareti izsmēķējis jau 9 gadu vecumā vai vēl agrāk. Smēķēt pamēģinājušo zēnu vidū katrs otrais (50%) norādījis, ka pirmo cigareti izsmēķējis līdz 11 gadu vecumam, savukārt meiteņu vidū to darījusi katra trešā (33%) (sk. 7.3. tabulu). To, ka zēni smēķēt pamēģina ievērojami agrāk nekā meitenes, apliecina jauniešu atbildes – visbiežāk minētais vecums (jeb vecuma moda), kad zēni izsmēķē pirmo cigareti, ir līdz 9 gadiem, savukārt meitenēm tas ir 14 gadu vecums. 7.3. tabula. Kumulatīvais smēķēt pamēģinājušo īpatsvars dalījumā pa vecuma un dzimuma grupām (% no smēķēt pamēģinājušiem) Līdz 10 gadu 11 gadu 12 gadu 13 gadu 14 gadu 15 gadu 9 gadiem Zēni 13–14 gadu 15–16 gadu ESPAD kohorta 17–18 gadu 19–20 gadu Kopā Meitenes 13–14 gadu 15–16 gadu ESPAD kohorta 17–18 gadu 19–20 gadu Kopā

16 gadu vai vēlāk

34 31 30 29 27 30

47 44 42 39 39 42

62 54 51 46 44 50

81 69 64 57 54 63

98 83 79 69 64 76

100 95 92 81 77 87

99 99 94 85 95

100 100 100 100 100

22 18 18 18 16 18

31 26 25 25 18 24

47 36 35 32 22 33

75 52 50 45 32 48

100 74 68 59 49 66

100 93 88 75 66 81

99 99 88 78 91

100 100 100 100 100

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Atšķirības pirmās cigaretes izsmēķēšanas vecumā novērojamas arī dažādu vecuma grupu skolēnu vidū. Pieaugot vecumam, samazinās to jauniešu daļa,

217

7. Jaunieši un atkarības

kas uzsākusi smēķēt līdz 11 gadu vecumam. Tas liecina, ka pastāv tendence arvien agrāk pamēģināt pirmo cigareti – aizvien jaunākā vecumā jaunieši vēlas izmēģināt visu jauno, tai skaitā pievēršas kaitīgiem ieradumiem. Kopumā 75% skolēnu vecumā līdz 18 gadiem atzinuši, ka, ja viņi vēlētos, tad varētu ļoti viegli vai diezgan viegli iegūt cigaretes. Visbiežāk cigarešu pieejamība nepilngadīgajiem skolēniem atkarīga no vecuma. Jo grūtāka šķiet cigarešu pieejamība, jo mazāka iespēja, ka jaunietis būs tās pamēģinājis vai smēķēs regulāri.

Smēķēšanas izplatības rādītāju salīdzinājums Salīdzinot ESPAD kohortas skolēnu vērtēto cigarešu pieejamību ar 2003. gada datiem, vērojams, ka nedaudz samazinājies to skolēnu īpatsvars, kuri norādījuši, ka cigaretes iegūt ir viegli vai ļoti viegli (91% 2003. gadā un 88% 2007. gadā). Taču jāuzsver, ka būtiski samazinājies tieši to skolēnu skaits, kuri uzskata, ka cigaretes ir ļoti viegli pieejamas (attiecīgi 64% un 49%). Pirmkārt, tas ļauj secināt, ka gluži katrā veikalā nepilngadīgie cigaretes nevar iegādāties. Otrkārt, tas būtu skaidrojams ar pamazām pieaugošo cigarešu cenu, kas kopš 2003. gada dubultojusies, treškārt, – ar stingrākiem kontroles pasākumiem no veikalu pārdevēju puses. Salīdzinot 2007. gada pētījuma datus ar 2003. gada datiem, secināms, ka vislielākais smēķēt pamēģinājušo pieaugums bijis 13–14 gadu veco skolēnu vidū – no 60% 2003. gadā līdz 69% 2007. gadā, turklāt izteiktākas atšķirības vērojamas smēķēt pamēģinājušo 13–14 gadu veco meiteņu vidū (50% 2003. gadā salīdzinājumā ar 63% 2007. gadā). Pārējās vecuma grupās atšķirības nav tik spilgtas (sk. 7.2. attēlu). 7.2. attēls. Dzīves laikā smēķēt pamēģinājušo zēnu un meiteņu īpatsvars 13–20 gadu vecu skolēnu vidū: 2003. un 2007. gada pētījumu salīdzinājums (%) 2003. gads

100 90 80

81 82 70

86 88

89 89

73 74

77 78

84 85

2007. gads

50 40 30 20 10 0

13–14 15–16 17–18 19–20 13–14 15–16 gadi gadi gadi gadi gadi gadi Zēni

17–18 19–20 13–14 15–16 17–18 19–20 gadi gadi gadi gadi gadi gadi

Meitenes

Kopā

218

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Salīdzinot ESPAD kohortas rezultātus kopš pirmā pētījuma veikšanas Latvijā 1995. gadā, vērojams pieaugums smēķēt pamēģinājušo meiteņu vidū (63% 1995. gadā, 71% 1999. gadā, 74% 2003. gadā un 76% 2007. gadā), savukārt smēķēt pamēģinājušo zēnu grupā vērojama zināma stabilitāte (83–85% robežās). Šādas tendences smēķēšanas pamēģināšanā raksturīgas arī citās Eiropas valstīs (piem., Hibell et al. 2003), kā arī 17–18 gadu veco skolēnu vidū (Andersson et al. 2007). Visbūtiskākās izmaiņas to jauniešu vidū, kuri dzīves laikā smēķējuši 40 un vairāk reižu, vērojamas 13–14 gadu veco skolēnu grupā – kopš 2003. gada šis rādītājs ir pieaudzis 1,6 reizes (no 10% 2003. gadā līdz 16% 2007. gadā) (sk. 7.3. attēlu). 7.3. attēls. Dzīves laikā 40 un vairāk reižu smēķējušo zēnu un meiteņu īpatsvars 13–20 gadu vecu skolēnu vidū: 2003. un 2007. gada pētījumu salīdzinājums (%) 2003. gads

60 54

53 52

43 45

20 11

10 0

13–14 gadi

44 44

36 36

34 33

30 20

2007. gads

15–16 17–18 gadi gadi Zēni

19–20 gadi

28 29

25 16

13–14 15–16 17–18 19–20 gadi gadi gadi gadi Meitenes

13–14 gadi

15–16 17–18 gadi gadi Kopā

19–20 gadi

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Tāpat salīdzinājumā ar 2003. gada datiem novērojams būtisks regulāro smēķētāju pieaugums 13–14 gadu veco skolēnu vidū, taču pozitīva tendence ir regulāro smēķētāju īpatsvara samazināšanās 19–20 gadu veco jauniešu kopā (sk. 7.4. attēlu). 7.4. attēls. Regulāro smēķētāju īpatsvars 13–20 gadu vecu zēnu un meiteņu vidū: 2003. un 2007. gada pētījumu salīdzinājums (%) 60

2003. gads

55 47

46 38 36

20 10 0

15 9

13–14 15–16 17–18 gadi gadi gadi Zēni

38 38

30 31

29 28

2007. gads

24 25

11 6

13 8

19–20 13–14 15–16 17–18 19–20 13–14 gadi gadi gadi gadi gadi gadi Meitenes

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

15–16 17–18 19–20 gadi gadi gadi Kopā

219

7. Jaunieši un atkarības

Atbilstoši smēķēšanas epidēmijas attīstībai Latvijā (Helasoja et al. 2006) domājams, ka 15–16 gadu veco zēnu grupā smēķēšanas pamēģināšanas rādītājs valstī sasniedzis augstāko punktu un tuvāko gadu laikā iespējama tā samazināšanās, savukārt meiteņu vidū iespējams vēl neliels pieaugums. Domājams, ka turpmākā smēķēšanas epidēmijas attīstība Latvijā atkarīga ne tikai no globālās smēķēšanas izplatības tendencēm, bet lielā mērā arī no pretsmēķēšanas kampaņām un aktivitātēm mūsu valstī. Iepriekš veikto ESPAD pētījumu dati liecina, ka smēķēšanas izplatība 15– 16 gadu vecu skolēnu vidū Latvijā ir viena no augstākajām Eiropā (Hibell et al. 2000; Hibell et al. 2003; Hibell et al. 2009), taču nevienā valstī 2007. gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu smēķēšanas izplatība ne dzīves, ne pēdējā mēneša laikā nav pieaugusi vairāk par trīs procentiem. Turklāt iegūtie dati liecina, ka ievērojamā daļā ESPAD dalībvalstu pēdējo 30 dienu laikā smēķējušo skolēnu īpatsvars ir būtiski samazinājies (Hibell et al. 2009). 2007. gada pētījumā ESPAD dalībvalstīs vidēji4 42% skolēnu norādījuši, ka pamēģinājuši smēķēt, savukārt Latvijā to darījuši 80% skolēnu, kas ierindo Latviju pirmajā vietā smēķēt uzsākšanas ziņā. Līdzīga situācija bija novērojama arī 1999. un 2003. gada pētījumos, kuros Latvija atradās attiecīgi 4. un 3. vietā aiz tradicionāli augstas smēķēšanas valstīm – Grenlandes un Fēru salām, kā arī aiz Čehijas. Savukārt 40 un vairāk reižu smēķēšanā dzīves laikā Latvijas skolēni ierindojas 4.vietā – pēc Čehijas, Austrijas un Fēru salām. Līdzīga situācija kā smēķēšanas pamēģināšanā ir arī tā saucamo regulāro smēķētāju jeb pēdējo 30 dienu laikā smēķējušo izplatībā. Vidēji Eiropā pēdējo 30 dienu laikā smēķējuši 29% skolēnu, savukārt Latvijā šādi norādījis 41%. Augstāks rādītājs novērojams tikai Austrijā (45%) un Čehijā (41%) (sk. 7.5. attēlu). 7.5. attēls. Pēdējo 30 dienu laikā smēķējušo skolēnu īpatsvars ESPAD dalībvalstīs 40 un vairāk % 35–39 % 25–34 % 20–24 % mazāk par 19 % dati neprecīzi vai nav pieejami valsts nepiedalās pētījumā

Avots: Hibell et al. 2009. 4

Šeit un turpmāk «vidējā» Eiropas rādītāja aprēķināšanā izmantoti nesvērti dati, t.i., iegūtie valstis rak sturojošie lielumi sasummēti un izdalīti ar valstu skaitu, taču tas neatspoguļo vidējo attiecīgās vielas lietošanas izplatību Eiropā, kas būtu aprēķināts, balstoties uz skolēnu skaitu.

220

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Alkohola lietošana Alkohola rādītāju raksturojums Alkohols neapšaubāmi ir viens no izplatītākajiem jauniešu izklaides un brīvā laika aktivitāšu pavadoņiem. Tikai četri procenti aptaujāto skolēnu dzīves laikā ne reizi nav lietojuši kādu alkoholisko dzērienu; pēdējo 12 mēnešu laikā to nav darījuši 11%, bet pēdējo 30 dienu laikā – 30% aptaujāto jauniešu. 7.4. tabulā atspoguļots alkoholu ne reizi nelietojušo jauniešu īpatsvars dažādās vecuma grupās. Tomēr rādītāji par alkohola lietošanu dzīves laikā, pēdējo 12 mēnešu laikā vai pēdējo 30 dienu laikā ir grūti skaidrojami un vēl viennozīmīgi neliecina par iespējamām problēmām šajā jomā. Bet šie dati noteikti apliecina pieaugošu alkohola patēriņu visās vecuma grupās. 7.4. tabula. Jauniešu īpatsvars, kuri alkoholiskos dzērienus nav lietojuši dzīves laikā, pēdējo 12 mēnešu laikā un pēdējo 30 dienu laikā (procentuāli vecuma grupās) Dzīves laikā 10 5 4 2 1 4

13–14 gadu 15–16 gadu ESPAD kohorta 17–18 gadu 19–20 gadu Kopā

Pēdējo 12 mēnešu laikā 28 15 12 6 4 11

Pēdējo 30 dienu laikā 55 38 34 20 18 30

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Kā jau minēts, gandrīz visi skolēni (96%) savas dzīves laikā jau ir pamēģinājuši alkoholu, turklāt 42% to ir lietojuši 40 vai vairāk reižu (16% 13–14 gadu veco skolēnu vidū, 27% starp 15–16 gadu vecajiem, 54% 17–18 gadu veco skolēnu grupā un 65% starp 19–20 gadu vecajiem). Atšķirības starp zēniem un meitenēm statistiski nozīmīgas ir vecumā pēc 17 gadiem. Runājot par pēdējo gadu, 17% jauniešu norāda, ka lietojuši alkoholu 40 vai vairāk reižu, t.i., gandrīz reizi nedēļā. 7.6. attēls. Pēdējā alkohola lietošanas reize (%) Pirms vairāk nekā gada 5% Pirms vairāk nekā mēneša, bet mazāk nekā gada 18%

Nekad nelieto alkoholu 6%

Pirms 15–30 dienām 10%

Pirms 8–14 dienām 13% Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Pirms 1–7 dienām 49%

221

7. Jaunieši un atkarības

Pēdējo 30 dienu laikā jebkādus alkoholiskos dzērienus 10 un vairāk reižu lietojuši 4% 13–14 gadu veco skolēnu, 7% 15–16 gadu veco skolēnu, 14% 17– 18 gadu veco skolēnu un 11% 19–20 gadu veco skolēnu. 32% skolēnu to lietojuši 1–2 reizes pēdējā mēneša laikā (visticamāk, īpašos gadījumos), 18% – aptuveni reizi nedēļā, bet 20% skolēnu iedzeršana jau izveidojusies par ieradumu – viņi lietojuši alkoholu biežāk nekā reizi nedēļā. Gandrīz puse aptaujāto (49%) alkoholu lietojuši arī pēdējās nedēļas laikā (sk. 7.6. attēlu). Jau 13 gadu vecumā 85% skolēnu ir pamēģinājuši kādu alkoholisko dzērienu. Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka gandrīz katrs piektais 13–14 gadu vecais skolēns mēdz lietot alkoholu vismaz reizi nedēļā. 15–16 gadu vecie jaunieši dzer vēl biežāk: gandrīz katrs trešais šajā vecuma grupā pēdējā mēneša laikā alkoholu lietojis vismaz reizi nedēļā. 17–18 gadu veco jauniešu grupā aptuveni katrs otrais dzer vismaz reizi nedēļā (sk. 7.7. attēlu). 7.7. attēls. Alkoholisko dzērienu lietošanas pieredze dažādās vecuma grupās (%) 100 90 80 Lietojis alkoholu savas dzīves laikā

70 60

Lietojis alkoholu pēdējo 12 mēnešu laikā

50 40

Lietojis alkoholu pēdējo 30 dienu laikā

30 20

Lietojis alkoholu pēdējās nedēļas laikā

10 0 13 g.v.

14 g.v.

15 g.v.

16 g.v.

17 g.v.

18 g.v.

19 g.v.

20 g.v.

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Līdzīgi kā smēķēšanu, arī alkoholiskos dzērienus zēni pamēģina ievērojami agrāk nekā meitenes. No alkoholiskos dzērienus pamēģinājušiem jauniešiem aptuveni trešā daļa (35% zēnu un 27% meiteņu) tos pamēģinājusi līdz 9 gadu vecumam. Līdzīgi kā pirmās cigaretes izsmēķēšanas gadījumā, arī alkoholu līdz 9 gadu vecumam visvairāk pamēģinājuši 13–14 gadu vecie skolēni un, pieaugot vecumam, šī proporcija samazinās (sk. 7.5. tabulu). Savas dzīves laikā visvairāk alkoholu lietojuši nepilngadīgie jaunieši pilsētās. Gan pēdējā gada, gan pēdējā mēneša laikā visbiežāk alkoholu lietojuši 18 gadu vecumu nesasniegušie skolēni lielajās pilsētās, savukārt retāk lauku teritorijās dzīvojošie jaunieši. Vēl jāpiebilst, ka atbilstoši datiem latviešu plūsmas skolās nepilngadīgie skolēni lietojuši un lieto alkoholu nozīmīgi biežāk nekā krievu plūsmas skolēni.

222

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

7.5. tabula. KumulatÄŤvais jebkÄ dus alkoholiskos dzÄ&#x201C;rienus pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ juĹĄo ÄŤpatsvars dalÄŤjumÄ pa vecuma un dzimuma grupÄ m (% no alkoholu pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ juĹĄiem) LÄŤdz 10 gadu 11 gadu 12 gadu 13 gadu 14 gadu 15 gadu 9 gadiem ZÄ&#x201C;ni 13â&#x20AC;&#x201C;14 gadu 15â&#x20AC;&#x201C;16 gadu ESPAD kohorta 17â&#x20AC;&#x201C;18 gadu 19â&#x20AC;&#x201C;20 gadu KopÄ Meitenes 13â&#x20AC;&#x201C;14 gadu 15â&#x20AC;&#x201C;16 gadu ESPAD kohorta 17â&#x20AC;&#x201C;18 gadu 19â&#x20AC;&#x201C;20 gadu KopÄ

16 gadu vai vÄ&#x201C;lÄ k

44 39 37 33 28 35

64 54 51 45 36 49

77 65 62 55 44 59

89 78 76 68 58 72

99 90 87 80 71 84

100 97 95 90 83 92

100 99 97 90 97

100 100 100 100 100

37 31 28 26 15 27

54 43 40 37 24 38

72 56 52 47 32 50

89 71 67 60 46 64

99 87 83 74 59 78

100 97 96 86 71 88

100 100 95 87 95

100 100 100 100 100

Avots: KoroÄźeva, MieriĹ&#x2020;a, Goldmanis, SniÄˇere, Trapencieris 2008.

JaunieĹĄu lietotie alkoholisko dzÄ&#x201C;rienu veidi PopulÄ rÄ kais alkoholisko dzÄ&#x201C;rienu veids skolÄ&#x201C;nu vidĹŤ ir alus (sk. 7.8. attÄ&#x201C;lu). PÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jÄ mÄ&#x201C;neĹĄa laikÄ to bija lietojusi puse (51%) aptaujÄ to. TurklÄ t 9% no viĹ&#x2020;iem alu dzÄ&#x201C;ruĹĄi vismaz katru treĹĄo dienu. AplĹŤkojot vienÄ mÄ&#x201C;nesÄŤ lietotÄ alkohola veidus, nÄ kamie dzÄ&#x201C;rieni pÄ&#x201C;c popularitÄ tes ir sidrs, alkoholiskie kokteiÄźi vai stiprie alkoholiskie dzÄ&#x201C;rieni (tos lietojuĹĄi 39â&#x20AC;&#x201C;42% jaunieĹĄu). MazÄ k izplatÄŤta jaunieĹĄu vidĹŤ ir vÄŤna dzerĹĄana. ArÄŤ raksturojot pÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jo alkohola lietoĹĄanas reizi, par populÄ rÄ kajiem dzÄ&#x201C;rienu veidiem var izdarÄŤt lÄŤdzÄŤgus secinÄ jumus. 46% skolÄ&#x201C;nu norÄ da, ka pÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jÄ iedzerĹĄanas reizÄ&#x201C; dzÄ&#x201C;ruĹĄi alu, 34% â&#x20AC;&#x201C; stipros alkoholiskos dzÄ&#x201C;rienus, 33% â&#x20AC;&#x201C; sidru, 28% â&#x20AC;&#x201C; alkoholiskos kokteiÄźus, bet 25% â&#x20AC;&#x201C; vÄŤnu. 7.8. attÄ&#x201C;ls. PÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jo 30 dienu laikÄ lietotie alkoholisko dzÄ&#x201C;rienu veidi (%)

% #

$ #

% #

Avots: KoroÄźeva, MieriĹ&#x2020;a, Goldmanis, SniÄˇere, Trapencieris 2008.

223

7. Jaunieši un atkarības

Nozīmīgi atšķiras alkohola veidu popularitāte dažādās vecuma grupās. Jaunieši līdz 16 gadu vecumam retāk lieto stipros alkoholiskos dzērienus, bet biežāk – vīnu vai sidru (sk. 7.6. tabulu). Savukārt pēc 17 gadu vecuma lielāka daļa sāk izvēlēties alu. 19–20 gadu vecumā līdztekus alum par biežāk lietotajiem kļūst stiprie alkoholiskie dzērieni – 12% tos dzer biežāk nekā reizi nedēļā. 7.6. tabula. Pēdējo 30 dienu laikā lietotie alkoholisko dzērienu veidi dažādās vecuma grupās (%)

Alus

Sidrs Gatavie alkoholiskie kokteiļi Vīns Stiprie alkoholiskie dzērieni

Nevienu reizi 1–2 reizes Biežāk Nevienu reizi 1–2 reizes Biežāk Nevienu reizi 1–2 reizes Biežāk Nevienu reizi 1–2 reizes Biežāk Nevienu reizi 1–2 reizes Biežāk

13–14 gadu 64 22 14 67 22 11 76 15 10 75 18 7 80 14 6

15–16 gadu 53 25 21 60 25 15 65 21 14 70 21 9 67 20 13

17–18 gadu 41 25 34 54 29 17 55 27 18 63 27 10 50 29 21

19–20 gadu 48 23 29 58 26 16 54 31 16 60 30 10 42 34 24

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Būtiski atšķiras alkoholisko dzērienu popularitāte zēnu un meiteņu vidū. Alus nepārprotami ir populārākais alkohola veids starp zēniem (piem., pēdējo 30 dienu laikā to dzēruši 65% zēnu un 37% meiteņu). Tāpat meitenes retāk izvēlas stipros alkoholiskos dzērienus, priekšroku dodot sidram, kas arī ir populārākais dzēriens viņu vidū. Lai arī alkoholisko dzērienu veidu izplatības saistība ar dzīvesvietu ir mazāk izteikta, tomēr dati liecina, ka rajonu pilsētās skolēni alu dzer biežāk nekā Rīgā vai pagastos, kur savukārt iecienītāks dzēriens ir sidrs.

Alkohola pieejamības raksturojums Vairākumā gadījumu alkoholisko dzērienu iegūšana jauniešiem nesagādā lielas grūtības (sk. 7.9. attēlu). Visvieglāk iegūstamais dzēriens ir alus vai sidrs, nedaudz grūtāk – vīns, savukārt visgrūtāk pieejami ir stiprie alkoholiskie dzērieni. Šādas situācijas iemesli nav meklējami likumdošanas atšķirībās, bet gan bieži vien maldīgajā priekšstatā, ka «vājie» alkoholiskie dzērieni ir mazāk kaitīgi nekā «stiprie». Iespējams, ka arī pieaugušie, no kuriem jaunieši iegūst alkoholu (tie var būt ne vien pārdevēji, bet arī paziņas, draugi vai ģimenes locekļi), ir uzmanīgāki attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu piedāvāšanu/pārdošanu jauniešiem un pielaidīgāki attiecībā pret citiem alkohola veidiem. Tomēr korelāciju analīze liecina, ka parasti, ja ir pieejams viens alkohola veids, ir līdzīgi viegli pieejami arī visi citi veidi (korelācijas koeficients starp vērtējumiem – 0,8).

224

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

7.9. attÄ&#x201C;ls. DaĹžÄ du alkohola veidu pieejamÄŤba skolÄ&#x201C;niem (%)

)

" !

* & $ & &

)

% ' ( #

Avots: KoroÄźeva, MieriĹ&#x2020;a, Goldmanis, SniÄˇere, Trapencieris 2008.

Lai gan alkoholisko dzÄ&#x201C;rienu aprites likums nosaka, ka alkoholu nedrÄŤkst pÄ rdot personÄ m, kas jaunÄ kas par 18 gadiem, vairÄ k nekÄ divas treĹĄdaÄźas nepilngadÄŤgo skolÄ&#x201C;nu uzskata, ka alus, sidrs vai alkoholiskie kokteiÄźi viĹ&#x2020;iem ir viegli pieejami. Redzams, ka 18 gadu vecuma sasniegĹĄana nebĹŤt nav bĹŤtiska robeĹža alkohola vieglai iegĹŤĹĄanai un alkohola pieejamÄŤba nebĹŤs nopietns ĹĄÄˇÄ&#x201C;rslis. Alkohola pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ ĹĄanu vai lietoĹĄanu, tÄ pat kÄ citÄ s vecuma grupÄ s, lielÄ mÄ&#x201C;rÄ noteiks paĹĄa jaunieĹĄa motivÄ cija â&#x20AC;&#x201C; tas, cik stipra bĹŤs vÄ&#x201C;lÄ&#x201C;ĹĄanÄ s to lietot. TÄ 30% nepilngadÄŤgo jaunieĹĄu mÄ&#x201C;neĹĄa laikÄ veikalÄ (pÄ rtikas vai alkoholisko dzÄ&#x201C;rienu veikalÄ , kioskÄ vai degvielas uzpildes stacijÄ ) ir nopirkuĹĄi alu, 25% pirkuĹĄi sidru, 21% â&#x20AC;&#x201C; alkoholiskos kokteiÄźus, 18% â&#x20AC;&#x201C; stipros alkoholiskos dzÄ&#x201C;rienus (sk. 7.7. tabulu). KÄ liecina jaunieĹĄu atbildes, situÄ cijas, kad nepilngadÄŤgie jaunieĹĄi paĹĄi iegÄ dÄ juĹĄies alkoholu, RÄŤgÄ ir salÄŤdzinoĹĄi retÄ kas nekÄ citÄ s pilsÄ&#x201C;tÄ s. 7.7. tabula. Alkoholisko dzÄ&#x201C;rienu lietoĹĄana un iegÄ de nepilngadÄŤgo jaunieĹĄu grupÄ (%) Gatavie alkoholiskie kokteiÄźi

Stiprie alkoholiskie dzÄ&#x201C;rieni

Lietojis

Pircis

Lietojis

Pircis

Lietojis

Pircis

Lietojis

Pircis

VÄŤns

Pircis

Nevienu reizi 1â&#x20AC;&#x201C;2 reizes 3â&#x20AC;&#x201C;5 reizes 6 un vairÄ k reizes

Sidrs

Lietojis

Alus

52 25 10 13

70 17 6 7

60 25 8 7

75 17 5 3

64 21 7 6

79 13 5 4

69 22 5 4

88 8 2 2

65 21 7 7

82 11 4 3

Avots: KoroÄźeva, MieriĹ&#x2020;a, Goldmanis, SniÄˇere, Trapencieris 2008.

60â&#x20AC;&#x201C;63% nepilngadÄŤgo jaunieĹĄu, kuri lietojuĹĄi alu, sidru vai alkoholiskos kokteiÄźus, tos vismaz vienu reizi arÄŤ paĹĄi pirkuĹĄi. Alu jaunieĹĄi bieĹžÄ k iegÄ dÄ juĹĄies vairÄ kkÄ rt. IespÄ&#x201C;jams, alus iegÄ de ir salÄŤdzinoĹĄi vienkÄ rĹĄÄ ka, un tas var bĹŤt viens no iemesliem, kÄ dÄ&#x201C;Äź nepilngadÄŤgie ĹĄo dzÄ&#x201C;rienu ÄŤpaĹĄi iecienÄŤjuĹĄi.

225

7. Jaunieši un atkarības

Interesanti pieminēt atšķirības vīna lietošanas paradumos – tikai 40% nepilngadīgo jauniešu, kuri to lietojuši, paši to arī ir pirkuši. Tā kā tradicionāli vīnu bieži vien lieto svinībās, iespējams, ka jaunieti ar to biežāk pacienā viesos. Arī stipros alkoholiskos dzērienus salīdzinoši daudzi nepilngadīgie (47%) iegūst no citiem, paši tos nepērkot. Raksturīgi, ka tie, kuri alkoholu pirkuši paši, pēdējā dzeršanas reizē apreibinājušies nozīmīgi vairāk nekā tie, kuri alkoholu ieguvuši no citiem. Minētais ļauj secināt, ka alkohola tirdzniecības ierobežojumiem varētu būt liela nozīme, jo alkoholisko dzērienu lietošanas daudzumu mājās vai viesos apkārtējie (iespējams, pieaugušie) tomēr kontrolē vairāk. Arī izklaides vietās (krogos, bāros u.tml.) un pasākumos alkoholisko dzērienu izvēle ir līdzīga iepriekš minētajai. Visbiežāk tiek dzerts alus (30%), sidrs (27%), kokteiļi (23%) un stiprie alkoholiskie dzērieni (26%), retāk vīni – 15%. Izklaides un atpūtas vietu tipiskākais dzērienu veids ir sidrs un stiprie alkoholiskie dzērieni (sk. 7.8. tabulu). Vīns acīmredzot biežāk tiek lietots mājās kopā ar citiem, kuri šo dzērienu ir iegādājušies. 7.8. tabula. Alkohola lietošana pēdējo 30 dienu laikā kopumā un izklaides vietās (%) Gatavie alkoholiskie kokteiļi

Stiprie alkoholiskie dzērieni

Izklaides vietā

Lietojis

Izklaides vietā

Lietojis

Izklaides vietā

Lietojis

Izklaides vietā

Lietojis

Vīns

Lietojis

Nevienu reizi 1–2 reizes 3–5 reizes 6 un vairāk reizes

Sidrs

Izklaides vietā

Alus

70 19 6 5

49 24 11 15

73 19 5 2

59 26 9 7

77 15 5 3

61 24 8 7

85 11 2 1

66 24 5 4

74 16 6 4

58 25 9 8

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Kopumā alkohola lietošanas paradumi nepilngadīgajiem un 18 gadu vecumu sasniegušajiem jauniešiem ir līdzīgi – vidēji 6 no 10 jauniešiem, kuri vispār pēdējā mēneša laikā lietojuši dažādus alkohola veidus, ir darījuši to izklaides un atpūtas vietās.

Riskanta alkohola lietošana Riskanto alkohola lietošanu, ko raksturo vienā reizē izdzertās alkohola devas, šajā pētījumā rak sturo konkrētā alkoholiskā dzēriena patērētais daudzums pēdējā dzeršanas reizē. Dati liecina, ka vislielākajā apjomā vienas iedzeršanas reizē jaunieši patērē alu: 28% skolēnu pēdējā reizē izdzēruši vismaz 3 pudeles alus. Tas nozīmē, ka, lai arī alus satur mazāk tīrā alkohola, kopumā tā nodarītais kaitējums jauniešiem var būt pat lielāks. Pārsteidz stipro alkoholisko dzērienu lietošanas apjoms – 26% gadījumu vienā iedzeršanas reizē tiek izdzerts vairāk nekā 150 ml šī dzēriena veida. Var secināt, ka šo alkohola veidu skolēni apzināti lieto, lai spēcīgi apreibinātos. Tomēr minētais apjoms ir ārkārtīgi liels un jādomā, ka visdrīzāk stiprie

226

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

alkoholiskie dzērieni netiek lietoti tīrā veidā, bet gan jaucot. Iespējams, daļa jauniešu raksturojusi tieši izdzerto kokteiļu apjomu. Vērtējot savu reibuma pakāpi skalā no 1 līdz 10, 23% skolēnu to vērtējuši ar 5 vai vairāk, savukārt 8% – ar 8 vai vairāk, t.i., viņi bijuši ļoti spēcīgi iereibuši. Tikai 30% jauniešu novērtējuši, ka pēdējā alkohola lietošanas reizē nemaz nav bijuši iereibuši (sk. 7.10. attēlu). Jauniešu atbildes liecina, ka, dzerot stipros alkoholiskos dzērienus, reibums iestājies nozīmīgi biežāk, nekā lietojot citus dzērienus. Pat izdzerot 1–2 devas (25–50 ml) stiprā alkohola, jaunietis juties samērā iereibis (vērtējums 4,1). Tas vēlreiz apliecina, ka stiprais alkohols bieži tiek lietots tieši apreibināšanās dēļ. Vērojamas atšķirības alkohola lietošanas paradumos dažādu apdzīvoto vietu skolēnu vidū, kā arī starp zēniem un meitenēm. Rīdzinieki un lielāko pilsētu jaunieši vienā iedzeršanas reizē gan alu, gan citus alkoholiskos dzērienus patērē vairāk nekā lauku (pagastu un citu pilsētu) jaunieši, kā rezultātā iestājas augstāka reibuma pakāpe. 7.10. attēls. Skolēnu subjektīvais apreibšanas pakāpes vērtējums pēdējā alkohola lietošanas reizē (%) 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 Nemaz nebija iereibis

Vērtējums skalā no 1 līdz 10 Bāze: jaunieši, kas lieto alkoholu

Ļoti smagi iereibis

Piezīme: ar violetu krāsu novilkta kumulatīvā līkne, kas parāda, cik % skolēnu bija iereibuši vismaz konkrētajā pakāpē. Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Meitenes salīdzinājumā ar zēniem dzer retāk un patērē mazāku alkohola apjomu vienā iedzeršanas reizē (sk. 7.9. tabulu). Vislielākās atšķirības vērojamas alus patēriņā – 34% zēnu un tikai 14% meiteņu, kas lietojuši alu, pēdējā iedzeršanas reizē izdzēruši vismaz trīs pudeles. Mazākas atšķirības ir stipro alkoholisko dzērienu patēriņā. Papildus vecumam tieši dzimums visvairāk ietekmē vienā iedzeršanas reizē lietotā alkohola apjomu un apreibšanas pakāpi: vairāk alkohola lieto zēni, un viņi arī pēdējā iedzeršanas reizē bijuši nozīmīgi vairāk apreibuši. Lai arī starp nepilngadīgajiem skolēniem alkohola lietošana ir ļoti izplatīta, tomēr viņu vienā reizē patērētā alkohola apjoms ir nozīmīgi mazāks nekā

227

7. Jaunieši un atkarības

vecākiem jauniešiem. Arī subjektīvais apreibināšanās līmenis ir zemāks. Jaunieši 13–14 gadu vecumā vienā reizē lieto mazāk jebkāda veida alkohola, un arī reibuma pakāpe viņiem ir zemāka nekā gados vecākiem skolēniem. Tomēr arī jaunākajā vecuma grupā 16% jauniešu reibuma pakāpi vērtējuši vismaz ar 5. Arī 15– 16 gadu vecumā vienā reizē lietotais alkohola daudzums ir nozīmīgi mazāks nekā pēc 17 gadiem. Mazākas atšķirības vērojamas starp 17 un 18 gadu veciem skolēniem. Vienīgā statistiski nozīmīgā atšķirība ir tā, ka 17 gadu vecumā jaunieši salīdzinoši mazākos apjomos patērē stipros alkoholiskos dzērienus (Sig.=0,019). 7.9. tabula. Meiteņu un zēnu pēdējā alkohola lietošanas reizē patērētā alkohola apjoms (% no alkoholisko dzērienu veidu lietojušiem)

Alus

Sidrs

Gatavie alkoholiskie kokteiļi

Vīns

Stiprie alkoholiskie dzērieni

Mazāk par standarta pudeli vai bundžu (<0,3 l) 1–2 standarta pudeles vai bundžas (0,3–0,6 l) 3–4 standarta pudeles vai bundžas (0,6–1,2 l) 5 vai vairāk standarta pudeles vai bundžas (>1,2 l) Mazāk par standarta pudeli vai bundžu (<0,3 l) 1–2 standarta pudeles vai bundžas (0,3–0,6 l) 3–4 standarta pudeles vai bundžas (0,6–1,2 l) 5 vai vairāk standarta pudeles vai bundžas (>1,2 l) Mazāk par standarta pudeli vai bundžu (<0,3 l) 1–2 standarta pudeles vai bundžas (0,3–0,6 l) 3–4 standarta pudeles vai bundžas (0,6–1,2 l) 5 vai vairāk standarta pudeles vai bundžas (>1,2 l) Mazāk par vienu glāzi (<150 ml) 1–2 glāzes (150–300 ml) Pusi pudeles (370 ml) Vienu pudeli vai vairāk (>750 ml) Mazāk par vienu devu (<25 ml) 1–2 devas (25–50 ml) 3-5 devas (75–125 ml) 6 devas vai vairāk (>150 ml)

Kopā 31 41 16 12 49 40 7 4 48 40 8 4 50 37 8 5 23 28 22 26

Zēni 23 42 18 16 42 40 11 7 42 40 10 7 49 35 9 7 18 52 21 35

Meitenes 45 41 10 4 53 40 5 2 53 40 5 2 52 38 8 3 29 32 23 16

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Kopumā dati ļauj secināt, ka apreibšanas pakāpē pēdējā dzeršanas reizē starp 16–18 gadu veciem jauniešiem nepastāv būtiskas atšķirības, bet 19– 20 gadu vecie jaunieši apreibinās ievērojami vairāk. 55% skolēnu norāda, ka pēdējā mēneša laikā vismaz reizi ir izdzēruši piecas vai vairāk alkohola devas5 vienā iedzeršanas reizē (sk. 7.11. attēlu). Pieaugot jauniešu vecumam, situācijas, kad vienā iedzeršanas reizē izdzertas 5 vai vairāk alkohola devas, kļūst arvien biežākas. Aptuveni katrs ceturtais (26%) skolēns 17–20 gadu vecumā izdzer 5 alkohola devas vienā reizē un dara to vidēji vismaz reizi nedēļā (3–5 reizes mēnesī). Arī jaunāku skolēnu vidū šāda daudzuma alkohola izdzeršana vienā reizē nav nekas neparasts. Pēdējā mēneša laikā 50% jauniešu 15–16 gadu vecumā un 39% – 13–14 gadu vecumā vienā iedzeršanas reizē ir izdzēruši vismaz 5 alkohola devas. 5

Viena alkohola deva ir vīna glāze (150 ml), «mazā» alus pudele vai bundža (330 ml), sidra pudele (330 ml), pudele gatavo gāzēto alkoholisko kokteiļu (330 ml), degvīna glāze (25 ml) vai arī jaukts dzēriens.

228

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

7.11. attēls. Piecu vai vairāku alkohola devu izdzeršanas biežums pēdējo 30 dienu laikā (%) 6–9 reizes 5%

10 un vairāk reizes 4%

3–5 reizes 12%

Nevienu 45%

2 reizes 14%

1 reizi 20% Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Jāvērš uzmanība uz faktu, ka tikai trešdaļa skolēnu savas dzīves laikā nekad nav apreibuši no alkoholiskajiem dzērieniem tādā pakāpē, ka bijis jāstreipuļo, bijuši runas traucējumi, vemšana vai atmiņas zudumi. Gandrīz katram otrajam skolēnam (47%) šāda situācija gadījusies arī pēdējā gada laikā un katram piektajam (19%) – pēdējā mēneša laikā. Nozīmīgi biežāk piedzeras zēni. Jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, saprotams, šādas situācijas dzīvē gadījušās nozīmīgi retāk nekā jauniešiem pēc 18 gadiem, tomēr arī šajā vecuma grupā 60% atzīst, ka vismaz reizi dzīvē bijuši piedzērušies. 7.12. attēls. Piedzeršanās pieredze dažāda vecuma skolēnu vidū (%) 90

Savas dzīves laikā

80 Pēdējo 12 mēnešu laikā

70 60

Pēdējo 30 dienu laikā

50 40 30 20 10 0 13 g.v.

14 g.v.

15 g.v.

16 g.v.

17 g.v.

18 g.v.

19 g.v.

20 g.v.

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Analizējot atsevišķi dažāda vecuma jauniešus, var secināt, ka smagas apreibšanas gadījumi alkohola ietekmē strauji pieaug, jauniešiem sasniedzot 14 gadu vecumu (sk. 7.12. attēlu), un turpina palielināties līdz 18 gadu vecumam. Var secināt, ka aptuveni katram piektajam skolēnam vecumā no 16 līdz 20 gadiem jau izveidojies paradums vismaz reizi mēnesī «kārtīgi» piedzerties.

229

7. JaunieĹĄi un atkarÄŤbas

ProblÄ&#x201C;mas saistÄŤbÄ ar alkohola lietoĹĄanu Nav ÄŤpaĹĄi jÄ pierÄ da, ka alkohola un narkotiku lietoĹĄana var radÄŤt un regulÄ ri arÄŤ rada problÄ&#x201C;mas gan paĹĄam lietotÄ jam, gan apkÄ rtÄ&#x201C;jai sabiedrÄŤbai. IzĹ&#x2020;Ä&#x201C;mums nav arÄŤ jaunieĹĄi. Aptuveni katrs piektais no aptaujÄ tajiem norÄ dÄŤjis, ka alkohola lietoĹĄanas dÄ&#x201C;Äź kaut reizi dzÄŤvÄ&#x201C; viĹ&#x2020;am bijuĹĄas nopietnas problÄ&#x201C;mas attiecÄŤbÄ s ar vecÄ kiem (21%), ir piedzÄŤvots kautiĹ&#x2020;ĹĄ (19%), bijis nelaimes gadÄŤjums vai savainojums (18%), piedzÄŤvotas nopietnas problÄ&#x201C;mas ar draugiem (18%) vai bijuĹĄas sliktas sekmes skolÄ (18%). Alkohola lietoĹĄana atseviĹĄÄˇos gadÄŤjumos novedusi pie nepatikĹĄanÄ m ar policiju (10%) vai likusi paĹĄam kÄźĹŤt par zÄ dzÄŤbas upuri (5%). Alkohola lietoĹĄanas rezultÄ tÄ jaunieĹĄi nereti aizraujas ar bezatbildÄŤgu seksu: 14% tas bijis sekss bez prezervatÄŤva un 9% tÄ ds sekss, ko vÄ&#x201C;lÄ k jaunietis pats noĹžÄ&#x201C;lojis. Alkohola lietoĹĄanas izraisÄŤtÄ s problÄ&#x201C;mas ir atĹĄÄˇirÄŤgas zÄ&#x201C;niem un meitenÄ&#x201C;m. ZÄ&#x201C;nu visbieĹžÄ kÄ s minÄ&#x201C;tÄ s problÄ&#x201C;mas â&#x20AC;&#x201C; kautiĹ&#x2020;i, nelaimes gadÄŤjumi un problÄ&#x201C;mas ar vecÄ kiem, savukÄ rt meitenes alkohola lietoĹĄanas dÄ&#x201C;Äź visbieĹžÄ k minÄ&#x201C;juĹĄas, ka rodas problÄ&#x201C;mas attiecÄŤbÄ s ar vecÄ kiem un draugiem, kÄ arÄŤ neapmierinoĹĄas sekmes skolÄ . Lai gan problÄ&#x201C;mas aktuÄ lÄ kas kÄźĹŤst, pieaugot vecumam, tomÄ&#x201C;r jau 13â&#x20AC;&#x201C;14 gadu vecumÄ vairÄ k nekÄ 10% skolÄ&#x201C;nu alkohola lietoĹĄanas dÄ&#x201C;Äź piedzÄŤvojuĹĄi kautiĹ&#x2020;us, nelaimes gadÄŤjumus u.c. problÄ&#x201C;mas ar draugiem, vecÄ kiem un mÄ cÄŤbÄ m. SkolÄ&#x201C;niem, kas jau sasnieguĹĄi 18 gadu vecumu, neraugoties uz lielÄ ku alkohola lietoĹĄanas apjomu, retÄ k bijuĹĄas problÄ&#x201C;mas ar vecÄ kiem, kas ir likumsakarÄŤgi, jo ĹĄajÄ vecumÄ nozÄŤmÄŤgi mazinÄ s vecÄ ku kontrole un spÄ&#x201C;jas ietekmÄ&#x201C;t jaunieĹĄa rÄŤcÄŤbu. 7.13. attÄ&#x201C;ls. Alkohola lietoĹĄanas rezultÄ tÄ piedzÄŤvotÄ s problÄ&#x201C;mas saistÄŤbÄ ar alkohola lietoĹĄanas bieĹžumu pÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jo 30 dienu laikÄ (%)

"$ % " " " " #

) " ,# ) " - * # # ( /

)

. '

! " " # Avots: KoroÄźeva, MieriĹ&#x2020;a, Goldmanis, SniÄˇere, Trapencieris 2008.

) - % ) % ) , ) & " # !" + , % - ) -# # # % % $# %,#

230

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Kopumā rezultātu analīze liecina, ka, jo biežāk jaunietis lieto alkoholu, jo stiprāk iereibst un, jo biežāk piedzeras, jo vairāk dažādu problēmu viņš piedzīvo alkohola lietošanas dēļ (Sig.=0,00). Īpaši palielinās risks iekulties kautiņos un piedzīvot nelaimes gadījumu vai savainojumu (sk. 7.13. attēlu).

Alkohola lietošanas izplatības rādītāju salīdzinājums Salīdzinot iegūtos datus ar iepriekšējos gados veikto pētījumu rezultātiem, izmantoti šādi alkohola lietošanu raksturojoši indikatori: 40 un vairāk reižu alkohola lietošana dzīves laikā, 10 un vairāk reižu alkohola lietošana pēdējo 30 dienu laikā, piecu un vairāk alkohola devu lietošana pēc kārtas («binge drinking») trīs un vairāk reizes pēdējo 30 dienu laikā un piedzeršanās pēdējā mēneša laikā. Šie indikatori atšķirībā no vienreizējas vai neregulāras alkohola lietošanas norāda uz regulāru un/vai riskantu alkohola lietošanu, kā arī uz iespējamām alkohola lietošanas problēmām, un izmantojami kā rādītāji valsts alkohola politikas vai profilakses pasākumu efektivitātes novērtēšanā. ESPAD kohortas datos salīdzinājumā ar 2003. gadu samazinājies alkoholisko dzērienu pieejamības vērtējums, t.i., samazinājusies to skolēnu daļa, kuri norāda, ka alus vai vīns ir viegli un ļoti viegli iegūstami dzērieni. Raksturojot stipro alkoholisko dzērienu pieejamību 2003. un 2007. gadā, šis indikators ir palicis nemainīgs, taču palielinājies to jauniešu īpatsvars, kuri norādījuši, ka stipros alkoholiskos dzērienus iegūt ir neiespējami vai ļoti grūti (no 17% līdz 23%). 7.14. attēls. 40 un vairāk reižu dzīves laikā alkoholu lietojušo skolēnu īpatsvars 13– 20 gadu vecu zēnu un meiteņu vidū: 2003. un 2007. gada pētījumu salīdzinājums (%) 2003. gads

80 67

59 54

41 35

40 29

14 9

13–14 gadi

2007. gads

15–16 17–18 gadi gadi Zēni

19–20 gadi

13–14 15–16 gadi gadi

17–18 gadi

Meitenes

19–20 13–14 gadi gadi

15–16 gadi

17–18 19–20 gadi gadi

Kopā

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Salīdzinot 2003. un 2007. gada pētījumu rezultātus, secināms, ka ievērojami pieaugusi to skolēnu daļa, kuri norādījuši, ka lietojuši alkoholiskos dzērienus

231

7. Jaunieši un atkarības

vairāk nekā 40 reižu dzīves laikā. Tā ir bīstama tendence un norāda, ka alkohola ierobežošanas un profilakses pasākumi pēdējo četru gadu laikā nav spējušas ierobežot alkohola lietošanas izplatību jauniešu vidū. Visaugstākais 40 un vairāk reižu alkoholu lietojušo skolēnu īpatsvara pieaugums (12%) vērojams 17–18 gadu veco jauniešu vidū; par 11% pieaudzis 19–20 gadu vecuma grupā, par 7% – 13–14 gadu vecuma grupā un par 6% – 15–16 gadu veco skolēnu vidū (sk. 7.14. attēlu). Rezultātu analīze rāda nozīmīgu alkohola lietošanas pieaugumu meiteņu vidū salīdzinājumā ar izmaiņām zēnu grupā. Lai arī kopumā zēnu vidū ir vairāk to, kuri dzīves laikā lietojuši alkoholu 40 un vairāk reižu, tomēr, salīdzinot ar 2003. gadu, šīs atšķirības ir mazinājušās. Šie dati atbilst pasaulē novērotajam un tiek skaidroti ar to, ka, mazinoties dzimuma sociālo lomu atšķirībām, mazinās arī atšķirības vīriešu un sieviešu sociālajā uzvedībā tai skaitā, alkohola lietošanas paradumos (McPherson et al. 2004; Berghdal 2000; Holmila, Raitasalo 2005). 2007. gadā publicētajā rakstā pētnieki arī Latvijā norādījuši uz dzimumatšķirību mazināšanos 15–16 gadu veco skolēnu alkohola lietošanas paradumos un skaidrojuši to ar sabiedrības makrolīmeņa indikatoriem (Trapencieris u.c. 2007). Salīdzinot ESPAD kohortas datus, jāsecina, ka to skolēnu īpatsvars, kuri alkoholu dzīves laikā lietojuši 40 un vairāk reižu, kopš pirmā pētījuma veikšanas 1995. gadā ir dubultojies – no 16% 1995. gadā līdz 33% 2007. gadā (sk. 7.10. tabulu). 7.10. tabula. Alkoholiskos dzērienus 40 un vairāk reižu dzīves laikā lietojušo skolēnu īpatsvars ESPAD kohortā 1995., 1999., 2003. un 2007. gadā (procentuāli zēnu un meiteņu vidū) Zēni Meitenes Kopā

1995. gads 17 15 16

1999. gads 24 17 20

2003. gads 30 23 26

2007. gads 36 31 33

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Salīdzinot ESPAD kohortas datus, secināms, ka to skolēnu īpatsvars, kuri alkoholu pēdējo 30 dienu laikā lietojuši 10 un vairāk reižu, kopš pirmā pētījuma veikšanas 1995. gadā ir četrkāršojies (!) – pieaugot no 2% līdz 8% (sk. 7.11. tabulu). 7.11. tabula. Alkoholiskos dzērienus 10 un vairāk reižu pēdējo 30 dienu laikā lietojušo skolēnu īpatsvars ESPAD kohortā 1995., 1999., 2003. un 2007. gadā (procentuāli zēnu un meiteņu vidū) Zēni Meitenes Kopā

1995. gads 3 1 2

1999. gads 4 2 2

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

2003. gads 6 4 5

2007. gads 11 6 8

232

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

SalÄŤdzinÄ jumÄ ar 2003. gadu samazinÄ jies to jaunieĹĄu skaits, kuri norÄ dÄŤjuĹĄi, ka pÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jÄ mÄ&#x201C;neĹĄa laikÄ ir dzÄ&#x201C;ruĹĄi alu vai vÄŤnu, bet palielinÄ jies stipro alkoholisko dzÄ&#x201C;rienu lietotÄ ju skaits. TÄ kÄ sidrs un gatavie alkoholiskie kokteiÄźi LatvijÄ tirdzniecÄŤbÄ ir samÄ&#x201C;rÄ nesen, tad nav iespÄ&#x201C;jams salÄŤdzinÄ t ĹĄo dzÄ&#x201C;rienu veidu lietoĹĄanu un noteikt, cik lielÄ mÄ&#x201C;rÄ izmaiĹ&#x2020;as alus, vÄŤna vai stipro alkoholisko dzÄ&#x201C;rienu patÄ&#x201C;riĹ&#x2020;Ä ietekmÄ&#x201C;jusi sidra vai gatavo alkoholisko kokteiÄźu lietoĹĄana, tomÄ&#x201C;r citÄ s valstÄŤs veiktie pÄ&#x201C;tÄŤjumi rÄ da, ka sidra un alkoholisko kokteiÄźu lietoĹĄana ir ÄŤpaĹĄi izplatÄŤta skolas vecuma jaunieĹĄu un jaunu sievieĹĄu vidĹŤ, kas lielÄ mÄ&#x201C;rÄ tiek saistÄŤts ar tieĹĄi ĹĄÄŤm mÄ&#x201C;rÄˇa grupÄ m domÄ tÄ m alkohola raĹžotÄ ju un tirgotÄ ju mÄ rketinga un reklÄ mas aktivitÄ tÄ&#x201C;m. To ESPAD vecuma kohortas jaunieĹĄu vidĹŤ, kuri pÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jo 30 dienu laikÄ lietojuĹĄi alkoholu, tikai nepilna treĹĄdaÄźa (29%) to darÄŤjuĹĄi ar mÄ&#x201C;ru, t.i., vienÄ iedzerĹĄanas reizÄ&#x201C; nav dzÄ&#x201C;ruĹĄi piecas un vairÄ k alkohola devas pÄ&#x201C;c kÄ rtas. SalÄŤdzinot ar 1995. gadu, novÄ&#x201C;rojama satraucoĹĄa tendence â&#x20AC;&#x201C; jaunieĹĄu ÄŤpatsvars, kas alkoholu lietojuĹĄi ar mÄ&#x201C;ru, samazinÄ jies no 70% lÄŤdz 39% 2003. gadÄ un 29% 2007. gadÄ (sk. 7.15. attÄ&#x201C;lu). Ĺ eit gan jÄ piebilst, ka izmaiĹ&#x2020;as procentuÄ lajos rÄ dÄŤtÄ jos daÄźÄ&#x201C;ji varÄ&#x201C;ja ietekmÄ&#x201C;t jautÄ jumu formulÄ&#x201C;jumu precizÄ&#x201C;ĹĄana. 7.15. attÄ&#x201C;ls. Piecu un vairÄ k alkohola devu izdzerĹĄana pÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jo 30 dienu laikÄ ESPAD kohortas skolÄ&#x201C;nu vidĹŤ 1995., 1999., 2003. un 2007. gada pÄ&#x201C;tÄŤjumos

Avots: KoroÄźeva, MieriĹ&#x2020;a, Goldmanis, SniÄˇere, Trapencieris 2008.

SalÄŤdzinÄ jumÄ ar ESPAD dalÄŤbvalstu alkohola lietoĹĄanas izplatÄŤbas rÄ dÄŤtÄ jiem Latvijas jaunieĹĄu sniegtÄ s atbildes ir virs vidÄ&#x201C;jÄ rÄ dÄŤtÄ ja (82%). PÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jo 12 mÄ&#x201C;neĹĄu laikÄ alkoholiskos dzÄ&#x201C;rienus lietojuĹĄi 89% Latvijas 15â&#x20AC;&#x201C;16 gadu veco skolÄ&#x201C;nu, savukÄ rt bieĹžÄ k to darÄŤjuĹĄi tikai DÄ nijas, Ä&#x152;ehijas, Menas salas, Austrijas un VÄ cijas vienaudĹži (sk. 7.16. attÄ&#x201C;lu).

233

7. JaunieĹĄi un atkarÄŤbas

7.16. attÄ&#x201C;ls. PÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jo 12 mÄ&#x201C;neĹĄu laikÄ alkoholiskos dzÄ&#x201C;rienus lietojuĹĄo skolÄ&#x201C;nu ÄŤpatsvars ESPAD dalÄŤbvalstÄŤs 40 un vairÄ k % 35â&#x20AC;&#x201C;39 % 25â&#x20AC;&#x201C;34 % 20â&#x20AC;&#x201C;24 % mazÄ k par 19 % dati neprecÄŤzi vai nav pieejami valsts nepiedalÄ s pÄ&#x201C;tÄŤjumÄ

Avots: Hibell et al. 2009.

ArÄŤ alkoholisko dzÄ&#x201C;rienu pÄ rmÄ&#x201C;rÄŤga lietoĹĄana jeb piecu un vairÄ k alkohola devu patÄ&#x201C;rÄ&#x201C;ĹĄana vienÄ iedzerĹĄanas reizÄ&#x201C; Latvijas jaunieĹĄu vidĹŤ ir bieĹžÄ k novÄ&#x201C;rojama nekÄ vidÄ&#x201C;ji ESPAD dalÄŤbvalstÄŤs, attiecÄŤgi 54% LatvijÄ un 43% vidÄ&#x201C;ji ESPAD dalÄŤbvalstÄŤs norÄ dÄŤjuĹĄi, ka lietojuĹĄi pÄ rmÄ&#x201C;rÄŤgi (sk. 7.17. attÄ&#x201C;lu). TomÄ&#x201C;r, interpretÄ&#x201C;jot ĹĄo rÄ dÄŤtÄ ju, jÄ Ĺ&#x2020;em vÄ&#x201C;rÄ , ka atseviĹĄÄˇÄ s Eiropas valstÄŤs, to skaitÄ LatvijÄ veiktajÄ aptaujÄ izmantots citÄ ds devu dalÄŤjums nekÄ lielÄ kajÄ daÄźÄ ESPAD dalÄŤbvalstu (Hibell et al. 2009). 7.17. attÄ&#x201C;ls. PÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jo 30 dienu laikÄ piecu un vairÄ k alkohola devu lietotÄ ju ÄŤpatsvara salÄŤdzinÄ jums ESPAD 2003. un 2007. gada pÄ&#x201C;tÄŤjumos /..4

3. !#$ &

#% %'

!%&#

&! $ &

% #& ! "#

(

%& $ &!

! ! ) #$%

! !$ " " *+ !

% ! ! ,%

!%'+

! % " %

/. /..0 /. Avots: Hibell et al. 2009.

3. -

234

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Alkohola lietošanas pēdējo 30 dienu laikā un piedzeršanās rādītāji Latvijā ir tādi paši vai nedaudz augstāki par ESPAD vidējiem rādītājiem. Pēdējo 30 dienu laikā alkoholiskos dzērienus lietojuši 65% Latvijas 15–16 gadu veco skolēnu, savukārt ESPAD vidējais rādītājs ir 61%, kas Latvijas jauniešus ierindo 14. vietā no 35 dalībvalstīm, savukārt piedzeršanās ziņā – 21. vietā.

Alkohola lietošanu ietekmējošie faktori Atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu un lietošanu ietekmē virkne dažādu faktoru. Bez objektīvām pazīmēm (vecums, dzimums, apdzīvotās vietas tips utt.) pastāv virkne individuālo psiholoģisko un subjektīvo faktoru, kas veicina vai kavē vielu izmēģināšanu un lietošanu. Ietekmējošo faktoru padziļināta analīze, kas balstīta uz cita reprezentatīva pētījuma (ECAD) datiem, atspoguļota 8. nodaļā. Tomēr, tā kā pēdējo gadu laikā būtiski pieaudzis alkohola patēriņa daudzums un piedzeršanās gadījumu īpatsvars, tad arī LaSPAD pētījuma ietvaros īpaša vērība tika veltīta alkohola lietošanas motivācijas un to ietekmējošo faktoru analīzei. Pilnā apjomā ar šīs analīzes rezultātiem iespējams iepazīties iepriekš minētajā Sabiedrības veselības aģentūras izdevumā (Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2007). Tomēr arī šajā grāmatā vēlējāmies atspoguļot interesantākos analīzes rezultātus, kas saistīti ar pārmērīgas alkohola lietošanas motivācijas izpēti. Dažādu faktoru ietekme uz alkohola lietošanas paradumiem tika analizēta, izmantojot struktūrvienādojumu un apstiprinošās faktoranalīzes (Confirmatory Factor Analysis) metodes.6 Vispirms pazīmes, kas potenciāli ir saistītas ar atkarības vielu lietošanu, tika sagrupētas. Grupās, kurās varēja izvirzīt hipotēzi, ka visas tajā ietilpstošās pazīmes ir viena vai vairāku latentu (nenovērojamu) faktoru novērojamās izpausmes, šī hipotēze tika pārbaudīta ar apstiprinošās faktoranalīzes metodi un tika konstruēti latento faktoru mērījumi. Piemērs šādai situācijai ir pazīmju grupa, kura satur respondentu atbildes uz jautājumiem par viņu pašvērtējumu un pašsajūtu. Šajā grupā visas pazīmes var uztvert kā trīs latentu faktoru – zema pašvērtējuma, nedrošības sajūtas un depresijas – izpausmes. Respondentu atbildes uz konkrētiem jautājumiem ļauj netieši izmērīt minētās latentās dimensijas. Analīzē iekļautās ietekmējošo faktoru grupas bija šādas: ◆ Alkoholisko dzērienu lietošanas motivācija. Šajā pazīmju grupā atbilstoši iepriekš veiktiem pētījumiem ASV un Šveicē (Kuntsche et al. 2006) tika izvirzīta hipotēze, ka dzeršanas motivācijā ir izdalāmas četras dimensijas: hēdonisms jeb patīkamu izjūtu meklējumi (enhancement), socializācija (social), konformisms (conformism) un problēmu risināšana (coping). Hipotēze tika pārbaudīta arī šajā pētījumā,7 un novēroju6 7

Tika izmantota statistikas programmas MPlus (v. 3.0) un Stata (v. 9.2). Tika novēroti šādi modeļa atbilstības rādītāji: CFI 0.965; NNFI/TLI 0.945; RMSEA 0.041; SRMR 0.049. (Pieņemtie kritēriji labai atbilstībai ir CFI, NNFI >= 0,9; RMSEA, SRMR <=0,08 (adekvāti) un RMSEA, SRMR <=0,05 (labi).)

235

7. JaunieĹĄi un atkarÄŤbas

mi apstiprinÄ ja Ä rzemju pÄ&#x201C;tnieku secinÄ jumus, pierÄ dot, ka alkoholisko dzÄ&#x201C;rienu lietoĹĄanas motivÄ cijas struktĹŤrÄ novÄ&#x201C;rojama liela starpkultĹŤru lÄŤdzÄŤba. â&#x2014;&#x2020; Alkoholisko dzÄ&#x201C;rienu lietoĹĄanas sagaidÄ mÄ s sekas; â&#x2014;&#x2020; JaunieĹĄu paĹĄvÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jums un psiholoÄŁiskais raksturojums; â&#x2014;&#x2020; TraumÄ&#x201C;joĹĄa dzÄŤves pieredze (vardarbÄŤba ÄŁimenÄ&#x201C;, vecÄ ku ĹĄÄˇirĹĄanÄ s, tuva cilvÄ&#x201C;ka nÄ ve, seksuÄ la izmantoĹĄana u.c.); â&#x2014;&#x2020; Ä˘imenes attiecÄŤbas un raksturojums; â&#x2014;&#x2020; Ar alkohola lietoĹĄanu saistÄŤtie Ä rÄ&#x201C;jie faktori; â&#x2014;&#x2020; DemogrÄ fiskÄ s pazÄŤmes. Vispirms atseviĹĄÄˇi aplĹŤkosim divas faktoru grupas: jaunieĹĄu subjektÄŤvos priekĹĄstatus par alkohola iedarbÄŤbu un tÄ lietoĹĄanas motivÄ ciju.

JaunieĹĄu subjektÄŤvie priekĹĄstati par alkohola lietoĹĄanas iedarbÄŤbu JaunieĹĄu subjektÄŤvie priekĹĄstati par alkohola lietoĹĄanas iedarbÄŤbu Äźoti lielÄ mÄ&#x201C;rÄ nosaka motivÄ ciju lietot alkoholu vai, iespÄ&#x201C;jams, atturÄ&#x201C;ties no tÄ . KÄ liecina dati, jaunieĹĄiem alkohola iedarbÄŤba asociÄ&#x201C;jas, pirmkÄ rt, ar labi pavadÄŤtu laiku: tÄ uzskata 76% aptaujÄ to (sk. 7.18. attÄ&#x201C;lu). JaunieĹĄu vidĹŤ ir izplatÄŤts arÄŤ priekĹĄstats par alkohola pozitÄŤvo ietekmi uz attiecÄŤbu veidoĹĄanu: 69% tic, ka tas palÄŤdz atslÄ binÄ ties, un 57% domÄ , alkohola ietekmÄ&#x201C; kÄźĹŤst draudzÄŤgÄ ki un atsaucÄŤgÄ ki. Vienlaikus gan vairÄ kums jaunieĹĄu apzinÄ s arÄŤ alkohola radÄŤto risku, t.i., pieÄźauj, ka alkohola lietoĹĄana kaitÄ&#x201C; veselÄŤbai (62%), tai sekos paÄŁiras (51%). 7.18. attÄ&#x201C;ls. PriekĹĄstati par alkohola iedarbÄŤbu skolÄ&#x201C;nu vidĹŤ (%) '%.' %-&(& ) ( + &(

/' # % ( 2 # ' & %$! )

)(,' ' ! ", '

)(,' ' '! ( /' # !

+ &,' ($ $ *.!- #$1.!$'

+" &',' ' * ' %&$ !." '

/' % 0 & '

! ' & ) +, - ' )# (' ) , - '

+ #)

3 # &,+ # * '%. "'

Avots: KoroÄźeva, MieriĹ&#x2020;a, Goldmanis, SniÄˇere, Trapencieris 2008.

'%. "'

)(,' ' ('!- #- '

% * ,' ! )

' (.' * ' !,

4$( '%. "'

* '%. "'

236

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Vairāk nekā puse (53%) jauniešu iedzeršanā saskata iespēju aizmirst savas problēmas, turpretī 49% raizējas, ka alkohola ietekmē var izdarīt to, ko vēlāk nožēlos. Viedoklis nav viennozīmīgs attiecībā uz alkohola lietošanas sekām – daļa (43%) jauniešu atzīst, ka no alkohola lietošanas var būt nelabi, bet aptuveni trešdaļa (34%) to noliedz. Tās nav emocijas, kas jauniešiem saistās ar alkohola lietošanu. Viedoklim, ka var izveidoties atkarība, piekrīt tikai 17% skolēnu, savukārt 47% ir pārliecināti, ka tā nevar notikt, un 18% domā, ka tas ir tikpat kā neiespējami. Informācijas pieejamība un apkārtējās sabiedrības attieksme pret alkohola lietošanu dažādās apdzīvotajās vietās atšķiras, tādēļ atšķiras arī skolēnu viedokļi. Rīdzinieki un lielāko pilsētu jaunieši retāk saskata riskus – nepatikšanas ar policiju, kaitējumu veselībai, grūtības pārtraukt dzert, rīcību, ko vēlāk nožēlos, sliktu pašsajūtu, nelabumu un paģiras. Šie jaunieši biežāk domā, ka jutīsies atslābinājušies un laimīgi, kļūs atsaucīgāki un draudzīgāki un labi pavadīs laiku. Lauku un citu pilsētu jaunieši biežāk saskata arī alkohola lietošanas negatīvās puses – biežāk atzīmē veselības problēmas, grūtības pārtraukt dzert, sliktu pašsajūtu (nelabumu) utt. Interesanti, ka vienīgais «pozitīvais» efekts, ko jaunieši laukos saista ar alkohola iedzeršanu biežāk nekā citās apdzīvotās vietās, ir tas, ka alkohola lietošana sniedz iespēju aizmirst savas problēmas. Šī analīze parāda, ka apkārtējā vide veido skolēnu priekšstatus atbilstoši tam, ko viņi novēro sev apkārt. Ja jaunieši redz, ka citi (pieaugušie) dzer, lai aizmirstu problēmas, arī viņiem būs tendence saskatīt alkohola lietošanā tieši šādu iespēju. Arī ikdienā tie savā apkārtnē, iespējams, tuvāk redz alkohola lietošanas izraisītās problēmas. Datu analīze liecina, ka priekšstati par alkohola iedarbību par 11% izskaidro to, cik apreibis bija skolēns pēdējā iedzeršanas reizē, un par 14% to, cik reižu pēdējā mēneša laikā tika izdzertas vismaz 5 alkohola devas. Galvenais motīvs, kas liek jauniešiem dzert vairāk, ir cerība labi pavadīt laiku, justies atslābināti un laimīgi (sk. 7.1. pielikuma 1. tabulu). Galvenais, kas attur no lielākas apreibināšanās ar alkoholu, ir bažas par sliktām sajūtām. Ņemot vērā, ka jauniešiem ir ļoti svarīgi saglabāt savu statusu grupā, nelabums un vemšana var tikt uztverti kā potenciāla «izgāšanās» savas grupas acīs. Arī biežāku iedzeršanu nosaka priekšstats, ka alkohola lietošana ļaus labāk pavadīt laiku (sk. 7.1. pielikuma 2. tabulu). Savukārt tas, kas attur no biežākas lietošanas, ir bažas par sliktu pašsajūtu, priekšstats, ka tas var kaitēt veselībai. Tie jaunieši, kuri savas dzīves laikā nekad nav dzēruši vai tikpat kā nav dzēruši, retāk saskata ko pozitīvu alkohola lietošanā, bet pauž bažas par nepatikšanām ar policiju, grūtībām pārtraukt dzeršanu utt. Iespējams, šie negatīvie priekšstati zināmā mērā attur viņus no alkohola dzeršanas. Skolēni, kas jaunāki par 18 gadiem, biežāk iedzeršanā saskata dažādus riskus. Pieaugot vecumam, priekšstati par alkohola lietošanu kļūst pozitīvāki: biežāk saskata iedzeršanā iespēju atslābināties, palikt draudzīgākam un labi pavadīt laiku (sk. 7.12. tabulu). Savukārt mazinās bažas par iedzeršanas izraisītām problēmām. Vienīgi paģiras vecāki skolēni apzinās kā risku vairāk nekā jaunāki skolēni.

237

7. Jaunieši un atkarības

7.12. tabula. Priekšstati par alkohola iedarbību dažādās vecuma grupās (vidēji) 13–14 gadu 15–16 gadu 17–18 gadu 19–20 gadu 2,6 2,3 2,0 1,9 3,1 3,2 3,5 3,9 2,3 2,3 2,4 2,4 2,9 2,7 2,6 2,6 2,8 2,7 2,7 2,7 3,6 3,8 3,9 4,0 2,9 2,8 2,8 2,7 2,8 2,6 2,4 2,3 2,7 2,8 2,8 2,8 2,5 2,1 1,9 1,8 2,7 2,8 3,0 3,0

Jutīsies atslābinājies Būs nepatikšanas ar policiju Tas kaitēs veselībai Jutīsies laimīgs Aizmirsīs savas problēmas Nespēs pārtraukt dzert Būs paģiras Paliks draudzīgāks un atsaucīgāks Izdarīs to, ko vēlāk nožēlos Labi pavadīs laiku Jutīsies slikti (būs nelabi)

Piezīme: tabulā attēlots vidējais vērtējums skalā no 1 (ļoti iespējams) līdz 5 (nav iespējams). Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Alkohola lietošanas motivācija Iepriekšējos secinājumus pilnībā apstiprina atbildes uz tiešo jautājumu par alkohola lietošanas motivāciju pēdējo 12 mēnešu laikā. Arī šajās atbildēs visbiežāk minēta iekšēja pozitīva motivācija: alkohols lietots, jo tas palīdz izklaidēties, padara pasākumus jautrākus, uzlabo pasākumu gaisotni u.tml. (sk. 7.13. tabulu). Tas nozīmē, ka jaunieši pārsvarā dzer sava prieka pēc. Otrs biežākais iemesls ir ārēja pozitīva motivācija – vēlme iepatikties citiem un iekļauties grupā. Negatīva alkohola lietošanas motivācija – problēmu un pārdzīvojumu aizmiršana vai draugu spiediens – jauniešiem raksturīga mazākā mērā. 7.13. tabula. Alkohola lietošanas motivācija skolēnu vidū (%) Nekad Lai nosvinētu īpašu notikumu Tas palīdz izklaidēties Tas padara pasākumus jautrākus Patika (dzēriena izraisītās) izjūtas Tas uzlabo pasākumu un svinību gaisotni Lai uzlabotu garastāvokli Tas ir jautri Lai būtu sabiedriskāks Tas sniedz patīkamas izjūtas Tas ir aizraujoši Lai aizmirstu pārdzīvojumus Lai aizmirstu savas problēmas Tas palīdz, kad jūties nomākts vai nervozs Lai justos pašpārliecināts Lai iekļautos grupā Lai sajustu «kaifu» Draugi piespieda iedzert Lai nejustos neievērots Lai patiktu citiem Lai citi nesmietos par to, ka tu nedzer

Gandrīz Dažreiz nekad

26 27 34 36 37 39 39 44 44 47 49 52 53 55 61 64 69 70 71 76

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

8 11 11 14 12 14 14 16 15 18 17 15 16 17 16 15 18 14 14 11

26 31 28 30 27 30 25 26 25 23 24 21 22 19 15 14 10 11 10 9

Aptuveni Vairākumā Gandrīz pusē gadījumu vienmēr gadījumu 15 15 11 11 13 7 10 10 7 8 8 4 10 9 5 8 6 3 9 8 5 6 5 2 8 6 3 6 4 3 5 3 2 5 4 3 4 3 2 5 3 2 4 3 1 3 3 2 2 1 1 2 2 1 2 2 1 2 1 1

238

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Kā jau iepriekš minēts, uzskaitītie motīvi ir viena vai vairāku latentu (nenovērojamu) faktoru novērojamās izpausmes. Lai uzrādītu šos faktorus un noskaidrotu to saistību ar riskantu alkohola lietošanu, tika veikta apstiprinošā faktoranalīze un konstruēti latentie faktori. Rezultātā izdalīti četri faktori jeb alkohola lietošanas motivācijas dimensijas, kas kopumā izskaidro 71% variācijas iegūtajos datos (sk. 7.2. pielikuma 1. tabulu): ◆ 1. alkohola lietošanas motivācijas dimensija – «Jautrība, patīkamas emocijas» jeb «Hedonisms» – raksturo iekšēju, pozitīvi iedrošinošu motivāciju (dzeršana, lai radītu labu noskaņojumu); ◆ 2. alkohola lietošanas motivācijas dimensija – «Vēlme patikt citiem» jeb «Socializācija» – raksturo ārēji motivētu, pozitīvi iedrošinošu motivāciju (dzeršana, lai iekļautos grupā, gūtu sociālu labumu); ◆ 3. alkohola lietošanas motivācijas dimensija – «Pārdzīvojumu, problēmu aizmiršana» jeb «Problēmrisināšana» – raksturo iekšēju, negatīvi mudinošu motivāciju (dzeršana, lai mazinātu nepatīkamas emocijas, izjūtas); ◆ 4. alkohola lietošanas motivācijas dimensija – «Draugu spiediens» jeb «Konformisms» – raksturo ārēju, negatīvi mudinošu motivāciju (dzeršana, lai izvairītos no sociālā atraidījuma). Iegūto motivācijas faktoru saistību ar pārmērīgu alkohola lietošanu aplūkosim nākamajā sadaļā. Šobrīd vien atzīmēsim, ka alkohola lietošanas motivācijas dimensijas jeb faktori par 18% izskaidro atšķirības alkohola lietošanas biežumā un 5 vai vairāk alkohola devu lietošanu pēdējo 30 dienu laikā. No visiem faktoriem visspēcīgākā ietekme ir vēlmei gūt jautrību un patīkamas emocijas – šī faktora nozīme ir gandrīz divas reizes lielāka nekā jebkura cita faktora nozīme. Otrs svarīgākais iemesls, kas liek dzert vairāk un piedzerties biežāk, ir vēlme aizmirst problēmas un pārdzīvojumus. Aprēķinātie alkohola lietošanas faktori par 13% izskaidro arī to, cik lielā mērā jaunietis apreibinājies pēdējā alkohola lietošanas reizē. Arī šajā gadījumā vislielākā ietekme (vismaz divreiz lielāka nekā citiem faktoriem) ir vēlmei gūt patīkamas izjūtas, radīt jautrību. Vienlaikus dzert vairāk var pamudināt arī negatīvā motivācija – gan vēlme aizmirst problēmas, gan draugu spiediens.

Demogrāfisko pazīmju ietekme uz alkohola lietošanas paradumiem Demogrāfisko pazīmju saistība ar alkohola lietošanas paradumiem aplūkota jau iepriekšējā sadaļā, bet 7.14. tabulā sniegts rezultātu kopsavilkums. Pazīmes, kurām ir nozīmīga ietekme uz alkohola lietošanas paradumiem, izmantotas turpmākā daudzfaktoru analīzes modelī. Kā liecina dati, zēni dzer biežāk un vairāk nekā meitenes, latviešu plūsmas skolēni dzer biežāk nekā krievu, gados vecāki jaunieši – biežāk nekā gados jauni, «nepilnās» ģimenēs augošie – caurmērā biežāk nekā tie, kas dzīvo ar abiem vecākiem. Lielpilsētās dzīvojošie jaunieši alkoholu lieto biežāk nekā mazpilsētu un lauku jaunieši, lai gan piedzeršanās biežums nav atkarīgs no urbanizācijas

239

7. Jaunieši un atkarības

pakāpes. Augstāks vecāku izglītības līmenis samazina bērnu piedzeršanās risku. Augstāks ģimenes ienākumu līmenis (ģimenes materiālais stāvoklis) palielina alkohola lietošanas risku. 7.14. tabula. Demogrāfisko pazīmju ietekme uz alkohola lietošanas paradumiem

Vīrietis Latvietis Vecums Urbanizācijas līmenis Dzīvo ar abiem vecākiem Viens no vecākiem + audžutēvs/ audžumāte Viens no vecākiem Cits ģimenes tips Vecāku izglītība Ienākumi N

Alkohola lietošanas biežums + + + +

Alkohola lietošanas daudzums + + + +

5 un vairāk alkohola devu lietošana vienā iedzeršanas reizē + + + 0

0 (+) 0 + 8739

0 0 0 (+) 8290

0 + 0 + 8729

0 + + 8333

Piedzeršanās + + + 0

Piezīme: + vai –:p<0,05; (+):p<0,1; 0:p>0,1 (pazīmei nav nozīmīgas ietekmes uz alkohola lietošanas paradumiem). Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Endogēno faktoru ietekme uz alkohola lietošanas paradumiem Iepriekšējās sadaļās aplūkojām divas faktoru grupas, kuras tika iekļautas modelī, lai skaidrotu mehānismus, kas ietekmē pārmērīgu alkohola lietošanu jauniešu vidū. Tā kā dažādu dzīves jomu faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanu analizēta arī nākamajā sadaļā, tad atsevišķi tos šeit vairs neaprakstīsim. Vienīgi atgādināsim, ka kopējā modelī tika iekļautas šādas faktoru grupas un pazīmes: ◆ alkoholisko dzērienu lietošanas motivācija: ■ jautrība, patīkamas emocijas jeb hedonisms; ■ vēlme patikt citiem jeb socializācija; ■ draugu spiediens jeb konformisms; ■ pārdzīvojumu, problēmu aizmiršana jeb problēmrisināšana. ◆ Alkoholisko dzērienu lietošanas sagaidāmās sekas (divi latenti faktori – pozitīvas sekas un negatīvas sekas) un alkoholisko dzērienu lietošanas risks (viens latents faktors). ◆ Jauniešu pašvērtējums un psiholoģiskais raksturojums: ■ psiholoģiskā labklājība (latentie faktori: pašapziņa, bezvērtības izjūtas, depresija, suicidālas tieksmes); ■ nosliece uz deviantu uzvedību (vardarbība, noziedzība, problēmas ar policiju); ■ uzskats, ka likumi nav jāievēro. ◆ Traumējoša dzīves pieredze (vardarbība ģimenē, vecāku šķiršanās, tuva cilvēka nāve, seksuāla izmantošana u.c.).

240

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

◆ Ģimenes attiecības un raksturojums: ■ vecāku informētība par respondenta gaitām; ■ vecāku attieksme pret alkohola lietošanu. ◆ Ar alkohola lietošanu saistītie ārējie faktori: ■ alkoholisko dzērienu pieejamība respondentam (pašvērtējums); ■ draugu un brāļu un māsu alkohola lietošanas paradumi. ◆ Demogrāfiskās pazīmes: dzimums, vecums, mācību valoda, urbanizācijas pakāpe, ģimenes tips, vecāku izglītība un ģimenes ienākumu līmenis (respondenta vērtējumā). Lielākā daļa apskatāmo faktoru, izņemot demogrāfiskos, atrodas sarežģītā savstarpējā mijiedarbībā, tāpēc katra atsevišķā faktora ietekmes novērtēšanai un šīs ietekmes mehānisma izprašanai nepieciešama kompleksa pieeja. Standarta viena un pat vairāku mainīgo regresijas metodes, ko izmanto gadījumos, kad iespējams strikti izšķirt endogēnos un eksogēnos mainīgos, nespēj adekvāti aprakstīt atkarības vielu lietošanu ietekmējošo faktoru darbību. Šajā sadaļā analizēta endogēno (savstarpējā mijiedarbībā esošo) faktoru ietekme uz alkohola lietošanu. Kā atkarīgais mainīgais izmantots reižu skaits pēdējā mēneša laikā, kad respondenti izdzēruši vairāk par piecām alkohola devām vienā iedzeršanas reizē. Šī atkarīgā pazīme izvēlēta, jo tā norāda uz potenciāli problemātiskiem dzeršanas paradumiem. Šeit izmantota divpakāpju analīze. Vispirms aprēķināta virkne atsevišķu OLS regresijas vienādojumu, kuros katrā kā izskaidrojošie mainīgie iekļauti visi demogrāfiskie (neapšaubāmi eksogēnie, t.i., ārpus modeļa noteiktie) mainīgie, kā arī tieši viens endogēnais mainīgais. Šie vienādojumi ļauj aptuveni novērtēt katra endogēnā mainīgā kopējo ietekmi (gan tiešo, gan pastarpināto), turot konstantus demogrāfiskos mainīgos. Rezultāti atspoguļoti 7.2. pielikuma 2. tabulas pirmajā ailē. (Šo rezultātu analīzi sk. tālāk.) Iepriekšējā rindkopā aprakstītā analīzes pirmā pakāpe ļauj tikai aptuveni novērtēt endogēno pazīmju ietekmi; tā neļauj izprast šīs ietekmes darbības mehānismu, kā arī neļauj nošķirt tiešu ietekmi no pastarpinātas ietekmes (vai pat «viltus ietekmes», kad kāds faktors šķiet nozīmīgs tikai tāpēc, ka tas ir cieši saistīts ar citu faktoru, kas patiešām ir nozīmīgs). Lai dziļāk izprastu mehānismus, kas ietekmē atkarības vielu lietošanu skolēnu vidū, otrajā analīzes pakāpē aprēķinātas struktūrvienādojumu sistēmas.8 Interpretējot šos rezultātus, jāņem vērā, ka novērotās līdzdispersijas struktūras pašas par sevi nav identificējamas, tas ir, bez papildu pieņēmumiem nav iespējams viennozīmīgi noteikt pazīmju savstarpējo mijiedarbību. Līdz ar to ir nepieciešams izdarīt a priori pieņēmumus par pazīmju savstarpējās mijiedarbības mehānismu, balstoties uz teorētiskiem un loģiskiem apsvērumiem. Iegūtie rezultāti sniedz apstiprinājumu, ka izvirzītās hipotēzes nav pretrunā ar novērojumiem un tāpēc ir uzskatāmas par ticamu realitātes aprak stu. Tie tomēr 8

Modeļi aprēķināti programmā Mplus 3.0 ar maksimālās ticamības metodi, izmantojot robustus standartkļūdu novērtējumus un ieviešot korekcijas klasterizlases radītajām novirzēm no neatkarīgiem nejaušiem novērojumiem.

7. Jaunieši un atkarības

241

neizlēdz iespēju, ka eksistē alternatīvi izskaidrojumi, kas arī ir savietojami ar pieejamo informāciju. Izstrādātā modeļa pamatā ir četras iepriekšminētās dzeršanas motivācijas dimensijas: hedonistiskā, sociālā, konformistiskā un problēmrisinošā. Visi eksogēnie (ārpus modeļa noteiktie, šajā gadījumā demogrāfiskie) un endogēnie (modeļa ietvaros noteiktie, ar atkarīgo mainīgo savstarpējā mijiedarbībā esošie) mainīgie var ietekmēt atkarīgo mainīgo (atkarības vielu lietošanu) gan tieši, gan pastarpināti – ietekmējot vienu vai vairākas motivācijas dimensijas, kā arī ietekmējot citus endogēnos mainīgos. Modeļa identifikācija tiek nodrošināta, izslēdzot vairākus mainīgos no atsevišķiem vienādojumiem, kuros to iekļaušanai nav teorētiska vai loģiska pamata (piem., nav pamata iekļaut draugu dzeršanas paradumus vienādojumā, kas nosaka individuāli hedonistisko dzeršanas motivāciju). Modeļa tālākās izstrādes procesā no vienādojumiem tiek izslēgti arī mainīgie, kuru statistiskā nozīmība ir daudz zemāka par tradicionālajiem nozīmības līmeņiem. Mainīgie uz nozīmības robežas tiek saglabāti. Pazīmju tiešā ietekme un ietekme uz motivācijas dimensijām atspoguļota 7.2. pielikuma 2. tabulā; pazīmju ietekme uz citiem endogēnajiem faktoriem parādīta 7.2. pielikuma 3. tabulā. Abās tabulās rindiņas atbilst izskaidrojošajiem («neatkarīgajiem») mainīgajiem vienādojumos, bet kolonnas atbilst atkarīgajiem mainīgajiem. Abās tabulās uzrādīti tikai koeficienti ar nozīmības līmeni p<0,10. Ar pelēku fona krāsu norādīti mainīgie, kas attiecīgajā vienādojumā nav iekļauti.

Faktoru saistība ar pārmērīgu alkohola lietošanu Hedonistiskā un problēmrisināšanas motivācija palielina risku lietot alkoholu lielos daudzumos, kamēr konformistiskajai un socializācijas motivācijai nav būtiskas ietekmes uz krietnas iedzeršanas biežumu. Šis novērojums apstiprina arī citās valstīs iegūtos rezultātus. Respondentiem, kas sagaida, ka dzeršana dos pozitīvas sekas, ir augstāka visu veidu dzeršanas motivācija, bet tiem, kas sagaida negatīvas sekas, visu veidu dzeršanas motivācija ir zemāka. Dzeršanas riska vērtējumam ir tieša ietekme uz dzeršanas biežumu: jo augstāks riska vērtējums, jo zemāks biežas iedzeršanas risks. Šī ietekme ir tieša: riska vērtējumam nav ietekmes ne uz vienu no dzeršanas motivācijas dimensijām. Zems pašvērtējums, depresija, nedrošība un suicidālas tieksmes ir faktori, kas kopumā saistīti ar paaugstinātu risku lietot alkoholu lielos daudzumos. Šo faktoru darbības mehānismi ir sarežģīti. Depresija paaugstina visus dzeršanas motivācijas aspektus, kā arī ir saistīta ar paaugstinātu risku izvēlēties draugus, kuri piedzeras. Zems pašvērtējums paaugstina konformistisko dzeršanas motivāciju, bet pazemina sociālo un hedonistisko. Suicidālas tieksmes ir saistītas ar augstāko konformistisko un problēmrisināšanas dzeršanas motivāciju, kā arī palielina risku izvēlēties draugus, kas lieto alkoholu lielos daudzumos. Visi faktori šajā grupā ir saistīti ar paaugstinātu deviances risku un ar pazeminātu pakļāvību likumiem.

242

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Nosliece uz deviantu uzvedību un nepakļāvība likumiem ir saistīta ar būtiski paaugstinātu alkohola lietošanas risku. Šo faktoru ietekme ir gan tieša, gan pastarpināta caur ietekmi uz visām alkohola lietošanas motivācijas dimensijām. Traumējoša dzīves pieredze paaugstina alkohola lietošanas risku. Šī ietekme ir gan tieša, gan pastarpināta psiholoģiskās ietekmes ceļā: traumējoša dzīves pieredze būtiski pazemina pašvērtējumu un palielina depresijas, suicidālo tieksmju un deviantas uzvedības risku. Alkohola pieejamība būtiski palielina tā lietošanas risku. Šī ietekme ir tieša un nepastarpināta. Interesanti, ka augstāks alkohola pieejamības vērtējums ir saistīts ar zemāku konformistisko un problēmrisināšanas dzeršanas motivāciju. 7.19. attēls. Riskantu alkohola lietošanu ietekmējošie faktori

HEDONISTISKĀ MOTIVĀCIJA (dzeršana, lai radītu labu noskaņojumu)

Deviantas noslieces*** Drošības sajūta* Sagaida pozitīvas dzeršanas sekas*** Uzskata, ka likumi nav jāievēro*** Augsts pašvērtējums*** Depresija***

Vecāki toleranti izturas pret dzeršanu Vīrietis*** Vecāku izglītības līmenis Vecāki ir maz informēti par jaunieša gaitām Uzskata, ka likumi nav jāievēro* Deviantas noslieces

SOCIALIZĀCIJAS MOTIVĀCIJA (dzeršana, lai iekļautos grupā, gūtu sociālu labumu)

KONFORMISTISKĀ MOTIVĀCIJA (dzeršana, lai izvairītos no sociālā atraidījuma)

RISKANTA ALKOHOLA LIETOŠANA

Drošības sajūta* Uzskata, ka likumi nav jāievēro** Augsts pašvērtējums*** Depresija*** Sagaida pozitīvas dzeršanas sekas*** Deviantas noslieces*

Pieejams alkohols*** Traumējoša dzīves pieredze*** Zems dzeršanas riska vērtējums*** Brāļi/māsas mēdz piedzerties** Draugi mēdz piedzerties*** Augsts pašvērtējums*

PROBLĒMRISINOŠĀ MOTIVĀCIJA (dzeršana, lai mazinātu nepatīkamas emocijas, izjūtas)

Piezīme: *:p<0,05; **:p<0,01; ***:p<0,005; atspoguļoti tikai tie mehānismi, kuriem p<0,1

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Vīrietis*** Drošības sajūta* Uzskata, ka likumi nav jāievēro*** Zems pašvērtējums*** Vecāki ir maz informēti par jaunieša gaitām* Vecāki toleranti izturas pret dzeršanu* Suicidālas tieksmes* Sagaida pozitīvas dzeršanas sekas*** Vecāku izglītības līmenis* Deviantas noslieces*** Depresija***

Deviantas noslieces* Suicidālas tieksmes*** Depresija*** Sagaida pozitīvas dzeršanas sekas*** Uzskata, ka likumi nav jāievēro***

7. Jaunieši un atkarības

243

Brāļu un māsu, kā arī draugu dzeršanas paradumiem ir būtiska ietekme uz respondenta dzeršanas paradumiem. Šī ietekme ir galvenokārt tieša. Interesanti, ka tas, ka respondentam ir brāļi un māsas vai draugi, kas piedzeras, paaugstina gan pozitīvo, gan negatīvo dzeršanas seku uztveri, bet samazina būtisko risku uztveri. Vecākie brāļi un māsas, kas lieto alkoholu, būtiski paaugstina alkohola pieejamību respondentiem. Vecāku kontrolei ir būtiska ietekme: respondentiem, kuru vecāki ir informēti par viņu gaitām, kā arī tiem, kuru vecākiem ir noliedzoša attieksme pret alkohola lietošanu, ir būtiski zemāks alkohola lietošanas risks. Šo faktoru ietekme ir vairākšķautņaina: tie samazina alkohola lietošanas risku tieši, kā arī samazinot konformistisko un sociālo lietošanas motivāciju un samazinot varbūtību, ka respondents izvelēsies draugus iedzērājus. Lielākā daļa demogrāfisko faktoru ietekmē alkohola lietošanu gan tieši, gan ietekmējot endogēnos faktorus. Šie mehānismi ir attēloti tabulā (sk. 7.2. pielikuma 3. tabulu).

Narkotisko vielu lietošanas izplatība Runājot par narkotisko vielu izplatību, raksturosim nelegālo atkarību izraisošo vielu (marihuānas un hašiša, amfetamīnu, ekstazī, LSD un citu halucinogēnu, kokaīna un heroīna) un to vielu, kuras iespējams lietot apreibināšanās nolūkā (psihotropo medikamentu, inhalantu, steroīdu), lietošanas izplatību.

Marihuānas un hašiša lietošana Gan Eiropā, gan arī citviet pasaulē veiktie pētījumi iedzīvotāju un skolēnu vidū liecina, ka lietotāju vidū izplatītākā nelegālā viela ir marihuāna vai hašišs. Arī Latvijā līdz šim veiktie pētījumi par narkotisko vielu izplatību iedzīvotāju un skolēnu vidū apliecina šo pašu tendenci (Sedlenieks 2000; Koroļeva u.c. 2003; Koroļeva, Trapencieris 2005). Turklāt atšķirības starp marihuānas vai hašiša un citu nelegālo vielu lietošanas izplatību statistiski ir ļoti nozīmīgas. Tādēļ marihuānas lietošanas izplatības rādītājus un lietošanas iemeslus parasti mēdz aplūkot atsevišķi. Vecumā no 13 līdz 20 gadiem 22% jauniešu savas dzīves laikā ir jau vismaz vienu reizi pamēģinājuši marihuānu vai hašišu, no tiem 11% to lietojuši trīs vai vairāk reižu. Pēdējā gada laikā marihuānu vai hašišu lietojuši 14% skolēnu, savukārt pēdējā mēneša laikā – 5% skolēnu. Vislielākā marihuānu pamēģinājušo skolēnu daļa ir 19–20 gadu vecumā, un to vismaz vienu reizi smēķējis katrs trešais jaunietis. Mazinoties respondentu vecumam, mazinās arī marihuānu vai hašišu pamēģinājušo skolēnu daļa. Tā 17–18 gadu vecumā to pamēģinājuši 27% skolēnu, 15–16 gadu vecumā – 15%, bet 13–14 gadu vecumā – 6%. Šajā ziņā kritiskais punkts 14 gadu vecums, līdz kuram marihuānu pamēģinājuši 6% skolēnu, bet pēc šī vecuma sasniegšanas marihuānas lietošana strauji pieaug (sk. 7.20. attēlu).

244

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

7.20. attēls. Marihuānas lietošanas pieredze dažādās vecuma grupās (%) 40

Savas dzīves laikā

35 Pēdējo 12 mēnešu laikā

Pēdējo 30 dienu laikā

25 20 15 10 5 0 13 g.v.

Bāze: visi (n=9833)

14 g.v.

15 g.v.

16 g.v.

17 g.v.

18 g.v.

19 g.v.

20 g.v.

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Nozīmīgas atšķirības vērojamas dažādu apdzīvoto vietu mācību iestāžu skolēnu vidū. Dzīves laikā visbiežāk marihuānu pamēģinājuši Rīgas skolēni (29%). Lielākajās pilsētās skolēni marihuānu pamēģinājuši ievērojami biežāk nekā mazpilsētās un laukos dzīvojošie – jo lielāka ir apdzīvotās vietas urbanizācijas pakāpe, jo lielāks risks, ka jaunieši būs šo vielu pamēģinājuši. 7.15. tabula. Marihuānas lietošana saistībā ar skolēnu dzimumu dažādās apdzīvotajās vietās (%) Latvija Nevienu reizi 1–2 reizes Dzīves laikā 3–5 reizes 6 un vairāk reizes Nevienu reizi Pēdējo 1–2 reizes 12 mēnešu 3–5 reizes laikā 6 un vairāk reizes Nevienu reizi Pēdējo 1–2 reizes 30 dienu 3–5 reizes laikā 6 un vairāk reizes

Z 71 12 6 10 81 10 3 5 93 3 2 2

M 84 9 4 3 91 6 2 2 98 2 1 0

Rīga Z 63 15 7 15 75 14 5 7 92 4 1 2

M 79 11 5 5 87 8 2 2 97 2 1 0

Lielās pilsētas Z M 66 83 14 10 9 4 12 3 77 92 10 5 4 1 8 2 90 97 5 2 3 1 3 0

Rajonu centri Z M 73 84 11 9 7 3 10 3 81 90 11 7 3 2 5 2 95 98 3 1 1 1 1

Citas pilsētas Z M 78 90 10 6 5 2 7 2 83 95 10 3 3 1 4 1 94 98 2 1 2 1 2 0

Pagasti Z 82 10 2 5 89 6 2 3 96 2 1 1

M 91 6 2 2 96 3 1 0 99 1 0 0

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Marihuānas lietošanā statistiski nozīmīgas atšķirības (Sig.=0.00) vērojamas pēc dzimuma: zēni pamēģina biežāk nekā meitenes (29%:16%). Pēdējā gada laikā gandrīz katrs piektais (19%) zēns un katra desmitā (9%) meitene ir lietojusi marihuānu. Salīdzinot lietošanas paradumus starp dažādu tautību jauniešiem, jāsecina, ka marihuānu nedaudz biežāk pamēģinājuši un lieto krievu plūsmas jaunieši. Iespējams, atšķirības izskaidro tas, ka krievu plūsmas skolas visbiežāk

245

7. JaunieĹĄi un atkarÄŤbas

atrodas lielajÄ s pilsÄ&#x201C;tÄ s, kurÄ s kopumÄ marihuÄ nas lietoĹĄana ir vairÄ k izplatÄŤta. VisvairÄ k marihuÄ nas pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ ĹĄanas riskam pakÄźauti zÄ&#x201C;ni RÄŤgÄ un citÄ s lielajÄ s pilsÄ&#x201C;tÄ s: vairÄ k nekÄ treĹĄÄ daÄźa zÄ&#x201C;nu RÄŤgÄ un lielajÄ s pilsÄ&#x201C;tÄ s ir pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ juĹĄi marihuÄ nu (sk. 7.15. tabulu). MarihuÄ nas plaĹĄÄ izplatÄŤba skolÄ&#x201C;nu vidĹŤ lielÄ mÄ&#x201C;rÄ saistÄŤta ar ĹĄÄŤs vielas salÄŤdzinoĹĄi vieglo pieejamÄŤbu. KopumÄ treĹĄdaÄźa (33%) jaunieĹĄu uzskata, ka marihuÄ nu bĹŤtu diezgan viegli vai pat Äźoti viegli iegĹŤt, un, jo vieglÄ k ĹĄo vielu iegĹŤt, jo lielÄ ks risks, ka jaunietis to lietos (sk. 7.21. attÄ&#x201C;lu). No tiem, kam marihuÄ na samÄ&#x201C;rÄ grĹŤti pieejama, pÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jÄ gada laikÄ to lietojuĹĄi 12%, savukÄ rt to vidĹŤ, kam marihuÄ nu Äźoti viegli iegĹŤt, â&#x20AC;&#x201C; 40%. VisvieglÄ k marihuÄ na pieejama skolÄ&#x201C;niem RÄŤgÄ , lielÄ kÄ s pilsÄ&#x201C;tÄ s to iegĹŤt bĹŤtu nozÄŤmÄŤgi vieglÄ k nekÄ mazpilsÄ&#x201C;tÄ s vai pagastos. IespÄ&#x201C;jams, vieglÄ pieejamÄŤba ir viens no iemesliem, kÄ dÄ&#x201C;Äź lielajÄ s pilsÄ&#x201C;tÄ s, ÄŤpaĹĄi RÄŤgÄ , marihuÄ nas lietoĹĄana skolÄ&#x201C;nu vidĹŤ ir vairÄ k izplatÄŤta. 7.21. attÄ&#x201C;ls. MarihuÄ nas pieejamÄŤbas saistÄŤba ar tÄ s lietoĹĄanu pÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jo 12 mÄ&#x201C;neĹĄu laikÄ (%)

RunÄ jot par vielu pieejamÄŤbu, iezÄŤmÄ&#x201C;jas atĹĄÄˇirÄŤbas atkarÄŤbÄ no jaunieĹĄa vecuma. Lai arÄŤ jaunÄ kiem skolÄ&#x201C;niem ir nozÄŤmÄŤgi grĹŤtÄ k iegĹŤt marihuÄ nu, tomÄ&#x201C;r jau 13â&#x20AC;&#x201C;14 gadu vecumÄ 14% skolÄ&#x201C;nu, 15â&#x20AC;&#x201C;16 gadu vecumÄ jau 25% skolÄ&#x201C;nu, bet 17â&#x20AC;&#x201C;18 gadu vecumÄ 40% skolÄ&#x201C;nu atzÄŤst, ka tas bĹŤtu viegli vai diezgan viegli (sk. 7.3. pielikumu). MeiteĹ&#x2020;u un zÄ&#x201C;nu vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jums par marihuÄ nas pieejamÄŤbu statistiski nozÄŤmÄŤgi neatĹĄÄˇiras (Sig.=0,505). Tas var liecinÄ t, ka zÄ&#x201C;ni lieto marihuÄ nu bieĹžÄ k nevis tÄ pÄ&#x201C;c, ka to bĹŤtu vieglÄ k iegĹŤt, bet gan savas motivÄ cijas un citu apsvÄ&#x201C;rumu vai apstÄ kÄźu dÄ&#x201C;Äź. Atbildes uz jautÄ jumu par marihuÄ nas piedÄ vÄ jumu liecina, ka 29% no tiem skolÄ&#x201C;niem, kuri savas dzÄŤves laikÄ marihuÄ nu vai haĹĄiĹĄu nav lietojuĹĄi, bijusi vismaz viena iespÄ&#x201C;ja to pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ t. KopumÄ 45% skolÄ&#x201C;nu piedÄ vÄ ts pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ t marihuÄ nu: 22% to darÄŤjuĹĄi, bet 23% â&#x20AC;&#x201C; atteikuĹĄies. RÄŤgÄ un lielÄ kÄ s pilsÄ&#x201C;tÄ s ĹĄÄ du gadÄŤjumu bijis nozÄŤmÄŤgi vairÄ k nekÄ mazpilsÄ&#x201C;tÄ s un pagastos (sk. 7.22. attÄ&#x201C;lu). RÄŤgas skolÄ&#x201C;ni arÄŤ daudz bieĹžÄ k piekrÄŤt ĹĄÄ dam piedÄ vÄ jumam. MeitenÄ&#x201C;m daudz retÄ k (39%) nekÄ zÄ&#x201C;niem (51%) piedÄ vÄ ta iespÄ&#x201C;ja pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ t marihuÄ nu.

246

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

7.22. attÄ&#x201C;ls. MarihuÄ nas piedÄ vÄ jums daĹžÄ dÄ s apdzÄŤvotÄ s vietÄ s (%)

$ )! & )

# ! & ) "!% ! *

# ! ( + ( '

Avots: KoroÄźeva, MieriĹ&#x2020;a, Goldmanis, SniÄˇere, Trapencieris 2008.

Jau 13â&#x20AC;&#x201C;14 gadu vecumÄ vismaz katrs piektais (22%) skolÄ&#x201C;ns saĹ&#x2020;Ä&#x201C;mis piedÄ vÄ jumu pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ t marihuÄ nu, tiesa, 16% no tÄ s atteikuĹĄies. 17â&#x20AC;&#x201C;18 gadu veco skolÄ&#x201C;nu vidĹŤ iespÄ&#x201C;ja pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ t marihuÄ nu bijusi vairÄ k nekÄ pusei (52%), turklÄ t 27% to arÄŤ izmantojuĹĄi. Ĺ ÄŤ pÄ&#x201C;tÄŤjuma dati liecina, ka 18% no marihuÄ nu smÄ&#x201C;ÄˇÄ&#x201C;joĹĄajiem draugi vai paziĹ&#x2020;as lĹŤguĹĄi samazinÄ t vai pÄ rtraukt vielas lietoĹĄanu, bet vairumÄ gadÄŤjumu â&#x20AC;&#x201C; 16% mÄ&#x201C;ÄŁinÄ jums pÄ rtraukt nav izdevies. JÄ Ĺ&#x2020;em vÄ&#x201C;rÄ , ka grĹŤtÄŤbas atmest narkotisko vielu lietoĹĄanu var bĹŤt ne vien fizioloÄŁiska, bet arÄŤ sociÄ la rak stura â&#x20AC;&#x201C; grĹŤti atturÄ&#x201C;ties, ja apkÄ rt ir draugi, kas ĹĄo vielu lieto un pastÄ vÄŤgi uz to pamudina. RezultÄ ti liecina, ka 9% skolÄ&#x201C;nu marihuÄ nas vai haĹĄiĹĄa lietoĹĄana ir daÄźa no tikĹĄanÄ s rituÄ la draugu lokÄ . NozÄŤmÄŤgi bieĹžÄ k ĹĄÄ ds ieradums raksturÄŤgs krievu plĹŤsmas skolÄ&#x201C;niem (12%), rÄŤdziniekiem un pilsÄ&#x201C;tu skolÄ&#x201C;niem (11%), zÄ&#x201C;niem (11%) un kopumÄ jaunieĹĄiem no 17 gadu vecuma. 7.16. tabula. PriekĹĄstati par marihuÄ nas iedarbÄŤbu skolÄ&#x201C;nu vidĹŤ (%) NeiespÄ&#x201C;jami Maz ticams KÄźĹŤs atvÄ&#x201C;rtÄ ks BĹŤs problÄ&#x201C;mas koncentrÄ&#x201C;ties NebĹŤs tik kautrÄŤgs NenomÄ ks savas sajĹŤtas vai domas PÄ rdzÄŤvos sajĹŤtas intensÄŤvÄ k VarÄ&#x201C;s baudÄŤt ĹĄo brÄŤdi daudz intensÄŤvÄ k Daudz Ä trÄ k pazaudÄ&#x201C;s sarunas pavedienu NevarÄ&#x201C;s precÄŤzi sekot lÄŤdzi sarunai Var sÄ kties paranoiskas sajĹŤtas Uztvers lietas intensÄŤvÄ k

27 27 28 29 29 29 30 30 32 37

10 10 11 14 13 12 13 15 14 16

VarbĹŤt 36 35 34 39 39 37 36 35 36 36

Diezgan iespÄ&#x201C;jams 18 17 18 13 13 15 14 14 11 7

Noteikti 9 10 10 6 7 7 6 5 6 4

PiezÄŤme. JautÄ juma formulÄ&#x201C;jums: ÂŤCik lielÄ mÄ&#x201C;rÄ iespÄ&#x201C;jams, ka, lietojot marihuÄ nu vai haĹĄiĹĄu, ar Tevi varÄ&#x201C;tu atgadÄŤties sekojoĹĄais?Âť Avots: KoroÄźeva, MieriĹ&#x2020;a, Goldmanis, SniÄˇere, Trapencieris 2008.

247

7. Jaunieši un atkarības

Visbiežāk ar marihuānas ietekmi saistās pozitīvas asociācijas – kļūšana atvērtākam, kautrīguma mazināšanās. No negatīvajiem aspektiem biežāk minētas koncentrēšanās problēmas (sk. 7.16. tabulu). Tomēr jauniešu daļa, kura marihuānas lietošanā saskata kādus iespējami pozitīvus efektus, ir neliela. Daudziem šos efektus raksturot ir grūti – trūkst informācijas. Priekšstats par marihuānas izraisīto efektu atšķiras atkarībā no jaunieša personiskās pieredzes. Jaunieši, kuri nav lietojuši šo vielu, saskata mazāk pozitīvo aspektu un biežāk uzsver negatīvās sekas – visbiežāk saistot tās ar koncentrēšanās problēmām. Tiem, kuri ir lietojuši, ir nozīmīgi pozitīvāks priekšstats par marihuānas lietošanas sekām. Šie jaunieši biežāk uzskata, ka vielas iedarbība mazina kautrīgumu, palīdz būt atvērtākam, izpaust savas domas vai jūtas. Marihuāna liekot viņiem baudīt sajūtas un katru brīdi daudz intensīvāk.

Citas nelegālās atkarību izraisošās vielas Jauniešu vidū visbiežāk lietotās (pamēģinātās) vielas, izņemot marihuānu vai hašišu, ir amfetamīni un ekstazī (tās pamēģinājuši 7%), 4% jauniešu pamēģinājuši LSD vai kādu citu halucinogēnu, 4% – trankvilizatorus vai sedatīvos līdzekļus (bez ārsta receptes) un 3% – «maģiskās» sēnes (sk. 7.17. tabulu). 7.17. tabula. Dažādu atkarību izraisošo vielu pamēģināšanas biežums dzīves laikā (%) Trankvilizatori vai sedatīvie līdzekļi Amfetamīns Ekstazī LSD vai citi halucinogēni Kreks Kokaīns Heroīns Halucinogēnus saturošas «maģiskās» sēnes GHB Anaboliskie steroīdi Narkotikas injekciju veidā Alkohols kopā ar tabletēm Inhalanti

Nevienu reizi 1–2 reizes 95,6 2,8 93,4 3,5 92,5 4,2 95,8 2,7 98,3 0,9 97,7 1,3 98,4 0,8 97,4 1,6 99,0 0,5 98,4 0,7 98,6 0,5 90,1 6,8 88,0 7,8

3–5 reizes 0,7 1,2 1,2 0,6 0,3 0,3 0,3 0,4 0,2 0,3 0,3 1,5 1,7

6 un vairāk reizes 0,9 1,9 2,1 0,9 0,4 0,7 0,5 0,6 0,4 0,6 0,6 1,7 2,5

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Jauniešu vidū izplatīti arī citi apreibināšanās veidi. No aptaujātajiem 10% lietojuši alkoholu kopā ar tabletēm un 12% – inhalantus (ostījuši līmi, aerosolu u.c.) apreibināšanās nolūkos. Kopumā 33% skolēnu izmēģinājuši kādu no iepriekš minētajām atkarību izraisošajām vielām (izņemot alkoholu un tabaku), 26% skolēnu izmēģinājuši nelegālās narkotiskās vielas, 12% tā ir bijusi kāda cita no nelegālajām vielām, izņemot marihuānu vai hašišu (sk. 7.23. attēlu). Visbiežāk narkotiskās un psihotropās vielas (arī nelegālās) lietojuši Rīgas skolēni: 38% pamēģinājuši jebkuras vielas, izņemot alkoholu un tabaku, un 33% – nelegālās vielas (sk. 7.24. attēlu). Kopumā paaugstinoties urbanizācijas

248

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

lÄŤmenim, pieaug arÄŤ to jaunieĹĄu daÄźa, kuri pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ juĹĄi vai lieto kÄ das psihotropÄ s vielas. Nav nozÄŤmÄŤgu atĹĄÄˇirÄŤbu starp nelegÄ lo narkotisko vielu pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ ĹĄanu pagastos un mazpilsÄ&#x201C;tÄ s (Sig.=0,119). 7.23. attÄ&#x201C;ls. AtkarÄŤbu izraisoĹĄo vielu pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ ĹĄana dzÄŤves laikÄ (%)

# %& $

" %& $

Avots: KoroÄźeva, MieriĹ&#x2020;a, Goldmanis, SniÄˇere, Trapencieris 2008.

7.24. attÄ&#x201C;ls. AtkarÄŤbu izraisoĹĄo vielu pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ ĹĄana dzÄŤves laikÄ daĹžÄ dÄ s apdzÄŤvotÄ s vietÄ s (%)

! "$ & '( % $ # " $

! "$ & '( % % #

! "$ &

PiezÄŤme: grafikÄ attÄ&#x201C;lots, cik % konkrÄ&#x201C;tÄ s grupas skolÄ&#x201C;nu lietojuĹĄi konkrÄ&#x201C;tÄ veida narkotiskÄ s vielas. Avots: KoroÄźeva, MieriĹ&#x2020;a, Goldmanis, SniÄˇere, Trapencieris 2008.

AtĹĄÄˇirÄŤbas starp RÄŤgu un citÄ m lielajÄ m pilsÄ&#x201C;tÄ m veidojas galvenokÄ rt lielÄ marihuÄ nas lietotÄ ju skaita RÄŤgÄ dÄ&#x201C;Äź. Citu nelegÄ lo narkotisko vielu, izĹ&#x2020;emot marihuÄ nu, pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ juĹĄo skolÄ&#x201C;nu skaits lielajÄ s pilsÄ&#x201C;tÄ s bĹŤtiski neatĹĄÄˇiras no RÄŤgÄ novÄ&#x201C;rotÄ . AtkarÄŤbÄ no apdzÄŤvotÄ s vietas atĹĄÄˇiras apreibinÄ ĹĄanÄ s veidi,

249

7. JaunieĹĄi un atkarÄŤbas

kuriem jaunieĹĄi dod priekĹĄroku. AmfetamÄŤni un ekstazÄŤ nozÄŤmÄŤgi bieĹžÄ k tiek lietoti RÄŤgÄ un lielajÄ s pilsÄ&#x201C;tÄ s (attiecÄŤgi 10% un 9%). ArÄŤ halucinogÄ&#x201C;nus (piemÄ&#x201C;ram, LSD) skolÄ&#x201C;ni RÄŤgÄ un lielajÄ s pilsÄ&#x201C;tÄ s pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ juĹĄi bieĹžÄ k nekÄ pagastos (kopumÄ 5% skolÄ&#x201C;nu). SavukÄ rt mazpilsÄ&#x201C;tÄ s un pagastos bieĹžÄ k tiek lietoti inhalanti: lÄŤmi ostÄŤjuĹĄi vidÄ&#x201C;ji 14% skolÄ&#x201C;nu mazpilsÄ&#x201C;tÄ s un laukos. IespÄ&#x201C;jams, atĹĄÄˇirÄŤbas var skaidrot ne vien ar narkotisko vielu salÄŤdzinoĹĄi grĹŤtÄ ku pieejamÄŤbu lauku rajonos, bet arÄŤ ar cenas atĹĄÄˇirÄŤbÄ m. SkolÄ&#x201C;ni mazpilsÄ&#x201C;tÄ s atĹĄÄˇirÄŤbÄ no citiem bieĹžÄ k pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ juĹĄi daĹžÄ dus mazÄ k izplatÄŤtus apreibinÄ ĹĄanÄ s veidus: piemÄ&#x201C;ram, alkoholu kopÄ ar tabletÄ&#x201C;m. TomÄ&#x201C;r jÄ atgÄ dina, ka kopumÄ ĹĄo vielu un veidu lietotÄ ju skaits ir pÄ rÄ k mazs, lai izdarÄŤtu bĹŤtiskus secinÄ jumus. AcÄŤmredzot nÄ kotnÄ&#x201C; vairÄ k uzmanÄŤbas jÄ pievÄ&#x201C;rĹĄ ne tikai nelegÄ lajÄ m narkotikÄ m, bet arÄŤ daĹžÄ diem netipiskiem apreibinÄ ĹĄanÄ s veidiem (trankvilizatori, alkohols kopÄ ar tabletÄ&#x201C;m, inhalanti), kÄ arÄŤ jaunÄ m apreibinÄ ĹĄanÄ s vielÄ m, kuras ir izplatÄŤtas jaunieĹĄu vidĹŤ (piemÄ&#x201C;ram, salvia divinorum). NeĹ&#x2020;emot to vÄ&#x201C;rÄ , pastÄ v risks nepietiekami novÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;t atkarÄŤbu izraisoĹĄo vielu izplatÄŤbu Ä rpus lielajÄ m pilsÄ&#x201C;tÄ m. Lai gan kopumÄ krievu plĹŤsmas skolÄ&#x201C;ni nozÄŤmÄŤgi bieĹžÄ k (Sig.=0,02) pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ juĹĄi kÄ das nelegÄ lÄ s narkotiskÄ s vielas (29% salÄŤdzinÄ jumÄ ar 25% latvieĹĄu plĹŤsmas skolÄ&#x201C;nu vidĹŤ), kopÄ&#x201C;jais kÄ du atkarÄŤbu izraisoĹĄo vielu (legÄ lo vai nelegÄ lo) lietotÄ ju skaits starp latvieĹĄu un krievu plĹŤsmas skolÄ&#x201C;niem bĹŤtiski neatĹĄÄˇiras (Sig.=0,169). Ĺ Ä di secinÄ jumi izriet no tÄ , ka latvieĹĄu plĹŤsmas skolÄ&#x201C;ni salÄŤdzinoĹĄi retÄ k pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ juĹĄi nelegÄ lÄ s narkotiskÄ s vielas, bet bieĹžÄ k dod priekĹĄroku tÄ dÄ m vieglÄ k pieejamÄ m vielÄ m kÄ , piemÄ&#x201C;ram, inhalanti un tabletes ar alkoholu. Un atkal, iespÄ&#x201C;jams, tas skaidrojams daÄźÄ&#x201C;ji ar skolÄ&#x201C;nu etniskÄ sastÄ va atĹĄÄˇirÄŤbÄ m lielpilsÄ&#x201C;tÄ s un mazpilsÄ&#x201C;tÄ s, laukos. NozÄŤmÄŤgi atĹĄÄˇiras zÄ&#x201C;nu un meiteĹ&#x2020;u pieredze daĹžÄ du narkotisko vielu (gan legÄ lo, gan nelegÄ lo) lietoĹĄanÄ . Savas dzÄŤves laikÄ ar daĹžÄ dÄ m narkotiskajÄ m vielÄ m apreibinÄ jies nozÄŤmÄŤgi mazÄ k meiteĹ&#x2020;u (28%) nekÄ zÄ&#x201C;nu (39%, Sig.=0,000). SalÄŤdzinÄ jumam: nelegÄ lÄ s narkotiskÄ s vielas savas dzÄŤves laikÄ pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ juĹĄi 32% zÄ&#x201C;nu un 20% meiteĹ&#x2020;u (sk. 7.25. attÄ&#x201C;lu). 7.25. attÄ&#x201C;ls. AtkarÄŤbu izraisoĹĄo vielu pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ ĹĄana dzÄŤves laikÄ saistÄŤbÄ ar skolÄ&#x201C;nu dzimumu (%)

! !

! ! !

Narkotisko vielu lietoĹĄanas pieredze dzÄŤves laikÄ nozÄŤmÄŤgi atĹĄÄˇiras starp daĹžÄ da vecuma skolÄ&#x201C;niem: pieaugot vecumam, nozÄŤmÄŤgi pieaug narkotisko vielu pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ juĹĄo skaits (sk. 7.26. attÄ&#x201C;lu). JÄ atzÄŤmÄ&#x201C;, ka ÄŤpaĹĄi strauji aug nelegÄ lÄ s

250

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

narkotikas pamēģinājušo skolēnu skaits. Tā vecuma grupā no 13 līdz 14 gadiem kādu no nelegālajām narkotiskajām vielām ir pamēģinājuši tikai 10% skolēnu, savukārt 15–16 gadu vecumā – jau 19% skolēnu, 17–18 gadu vecumā – 31% skolēnu, bet 19–20 gadu vecumā – 38% skolēnu. 7.26. attēls. Atkarību izraisošo vielu pamēģināšana dzīves laikā dažādās vecuma grupās (%) 19–20 gadi

17–18 gadi

Jebkuras vielas, izņemot alkoholu un tabaku

38 38

Jebkuras nelegālās vielas, izņemot marihuānu

31 15–16 gadi

Jebkuras nelegālās vielas

19 13–14 gadi

7 0

10 10

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Analizējot sīkāk dažāda vecuma skolēnu pieredzi, redzams, ka jebkuru narkotisko vielu pamēģinājušo skolēnu skaits strauji sāk pieaugt, jauniešiem sasniedzot 15 gadu vecumu. Lai analizētu konkrētu narkotisko vielu pamēģināšanas vecumu, skolēniem tika jautāts, kādā vecumā viņi pamēģinājuši dažādas vielas. Atsevišķām vielām pamēģināšanas laiks gan ir atšķirīgs. Amfetamīnus visbiežāk (51%) pamēģina 16 vai vairāk gadu vecumā, arī alkoholu kopā ar tabletēm (47%) un ekstazī (43%) jaunieši pamēģinājuši 16 gados vai vēlāk. Savukārt trankvilizatorus un sedatīvos līdzekļus 55% gadījumu skolēni pirmoreiz pamēģinājuši, vēl nesasniedzot 15 gadu vecumu. Inhalantus (56%) vēl agrāk – pat nesasniedzot 14 gadu vecumu. 7.18. tabula. Atsevišķu narkotisko vielu lietošanas pieredze pēdējā gada un mēneša laikā (%)

Inhalanti

Ekstazī

Amfetamīni

Savas dzīves laikā Pēdējo 12 mēnešu laikā Pēdējo 30 dienu laikā Savas dzīves laikā Pēdējo 12 mēnešu laikā Pēdējo 30 dienu laikā Savas dzīves laikā Pēdējo 12 mēnešu laikā Pēdējo 30 dienu laikā

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Goldmanis, Sniķere, Trapencieris 2008.

Nevienu reizi 88,0 95,2 97,7 92,5 95,0 97,7 93,4 95,8 98,0

1–2 reizes

3–5 reizes

7,8 2,4 1,3 4,2 2,9 1,1 3,5 2,4 1,1

1,7 1,1 0,4 1,2 0,8 0,5 1,2 0,8 0,3

6 un vairāk reizes 2,5 1,3 0,6 2,1 1,3 0,7 1,9 1,0 0,6

251

7. JaunieĹĄi un atkarÄŤbas

DaÄźa skolÄ&#x201C;nu lieto vairÄ kas no ĹĄÄŤm vielÄ m, un kopumÄ kÄ du no tÄ m pÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jÄ gada laikÄ lietojuĹĄi 10% jaunieĹĄu. 2% skolÄ&#x201C;nu lietojuĹĄi ekstazÄŤ pÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jÄ mÄ&#x201C;neĹĄa laikÄ un 1% jau kÄźuvuĹĄi par regulÄ riem ĹĄÄŤs vielas lietotÄ jiem â&#x20AC;&#x201C; lietojuĹĄi to vismaz reizi nedÄ&#x201C;ÄźÄ (3â&#x20AC;&#x201C;5 reizes pÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jÄ mÄ&#x201C;neĹĄa laikÄ ). LÄŤdzÄŤgi bieĹži skolÄ&#x201C;ni lieto amfetamÄŤnus un osta inhalantus. KopumÄ jebkuru no minÄ&#x201C;tajÄ m vielÄ m pÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jÄ mÄ&#x201C;neĹĄa laikÄ lietojuĹĄi 5% skolÄ&#x201C;nu.

ProblÄ&#x201C;mas saistÄŤbÄ ar narkotiku lietoĹĄanu DaĹžÄ das problÄ&#x201C;mas narkotiku lietoĹĄanas dÄ&#x201C;Äź visbieĹžÄ k rodas tiem, kuri savas dzÄŤves laikÄ lietojuĹĄi jebkuras nelegÄ lÄ s narkotiskÄ s vielas, izĹ&#x2020;emot marihuÄ nu (piemÄ&#x201C;ram, amfetamÄŤnus, ekstazÄŤ, kreku, kokaÄŤnu u.tml.). TÄ , piemÄ&#x201C;ram, 16% no viĹ&#x2020;iem narkotiku reibumÄ nodarbojuĹĄies ar seksu bez prezervatÄŤva, 15% narkotiku lietoĹĄana novedusi pie sliktÄ m sekmÄ&#x201C;m skolÄ vai darbÄ , 13% raduĹĄÄ s nopietnas problÄ&#x201C;mas ar draugiem vai kautiĹ&#x2020;ĹĄ (sk. 7.27. attÄ&#x201C;lu). Ĺ ÄŤs ir sekas, kuras kopumÄ visbieĹžÄ k rodas jebkuru legÄ lo vai nelegÄ lo narkotiku lietotÄ jiem. 7.27. attÄ&#x201C;ls. Narkotiku lietoĹĄanas rezultÄ tÄ piedzÄŤvotÄ s problÄ&#x201C;mas (%) " $ $ # !&#

! % # % ! * "

"! +(

& " # # "

! * # % " )*

, " % % # $+ ! -"% "

, " % % #

! ( "

, " # $+ ! - " " ! "

" &! # $ ! % %! % & $& '% # & %

PiezÄŤme. JautÄ juma formulÄ&#x201C;jums: ÂŤCik bieĹži pÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jo 12 mÄ&#x201C;neĹĄu laikÄ tÄ dÄ&#x201C;Äź, ka esi lietojis narkotikas, Tu esi piedzÄŤvojis sekojoĹĄo?Âť Avots: KoroÄźeva, MieriĹ&#x2020;a, Goldmanis, SniÄˇere, Trapencieris 2008.

DaĹžÄ das problÄ&#x201C;mas narkotiku lietoĹĄanas dÄ&#x201C;Äź visbieĹžÄ k rodas jaunÄ kiem skolÄ&#x201C;niem, kuri ir lietojuĹĄi kÄ das (legÄ lÄ s vai nelegÄ lÄ s) narkotiskÄ s vielas: 13â&#x20AC;&#x201C; 16 gadu veciem jaunieĹĄiem salÄŤdzinÄ jumÄ ar vecÄ kiem jaunieĹĄiem bieĹžÄ k raduĹĄÄ s problÄ&#x201C;mas ÄŁimenÄ&#x201C;; 15â&#x20AC;&#x201C;16 gadu vecie jaunieĹĄi bieĹžÄ k nonÄ kuĹĄi pirmÄ s palÄŤdzÄŤbas

252

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

nodaÄźÄ vai slimnÄŤcÄ ; 15â&#x20AC;&#x201C;18 gadu vecus jaunieĹĄus narkotisko vielu lietoĹĄana bieĹžÄ k novedusi pie kautiĹ&#x2020;a vai problÄ&#x201C;mÄ m ar draugiem. SavukÄ rt 19â&#x20AC;&#x201C;20 gadu vecumÄ palielinÄ s riskantu seksuÄ lo attiecÄŤbu iespÄ&#x201C;jamÄŤba.

Narkotiku lietoĹĄanas izplatÄŤbas izmaiĹ&#x2020;u salÄŤdzinÄ jums ESPAD kohortas pÄ&#x201C;tÄŤjuma longitudinÄ lie dati dod iespÄ&#x201C;ju aplĹŤkot, kÄ mainÄŤjuĹĄies narkotiku lietoĹĄanas paradumi jaunieĹĄu vidĹŤ. SalÄŤdzinot jaunieĹĄu atbildes par marihuÄ nas pieejamÄŤbu, nav novÄ&#x201C;rojamas praktiski nekÄ das izmaiĹ&#x2020;as â&#x20AC;&#x201C; 32% 2003. gadÄ un 34% 2007. gadÄ uzskata, ka marihuÄ nu iegĹŤt ir viegli vai Äźoti viegli, savukÄ rt 48% kÄ 2003., tÄ arÄŤ 2007. gada pÄ&#x201C;tÄŤjumÄ norÄ dÄŤjuĹĄi, ka to iegĹŤt ir neiespÄ&#x201C;jami vai Äźoti grĹŤti. LÄŤdzÄŤgas tendences novÄ&#x201C;rojamas arÄŤ amfetamÄŤnu un trankvilizatoru pieejamÄŤbas raksturojumÄ . AtbilstoĹĄi pÄ&#x201C;tÄŤjumÄ iegĹŤtiem datiem ievÄ&#x201C;rojami paplaĹĄinÄ jusies ekstazÄŤ pieejamÄŤba: ĹĄo vielu par viegli vai Äźoti viegli pieejamu uzskata 34% skolÄ&#x201C;nu 2007. gadÄ salÄŤdzinÄ jumÄ ar 22% 2003. gadÄ . SalÄŤdzinot 2007. gada pÄ&#x201C;tÄŤjuma datus ar iepriekĹĄÄ&#x201C;jo gadu rÄ dÄŤtÄ jiem, nav viennozÄŤmÄŤgi secinÄ ms, vai marihuÄ nas lietoĹĄanas izplatÄŤba skolÄ&#x201C;nu vidĹŤ ir pieaugusi vai palikusi nemainÄŤgÄ lÄŤmenÄŤ salÄŤdzinÄ jumÄ ar 2003. gadu vai 1999. gadu, jo pÄ&#x201C;tÄŤjumÄ izmantotÄ s izlases metodes robeĹžkÄźĹŤda ir ne mazÄ ka par 1,5 procentpunktiem, neĹ&#x2020;emot vÄ&#x201C;rÄ klasteru radÄŤto efektu. AtbilstoĹĄi 1999. gadÄ veiktÄ ESPAD kohortas pÄ&#x201C;tÄŤjuma datiem, marihuÄ nu vai haĹĄiĹĄu dzÄŤves laikÄ lietojuĹĄi 17% (22% zÄ&#x201C;nu un 12% meiteĹ&#x2020;u) 15â&#x20AC;&#x201C;16 gadu veco skolÄ&#x201C;nu, 2003. gadÄ â&#x20AC;&#x201C; 16% (21% zÄ&#x201C;nu un 13% meiteĹ&#x2020;u), savukÄ rt 2007. gadÄ â&#x20AC;&#x201C; 18% (24% zÄ&#x201C;nu un 13% meiteĹ&#x2020;u), kas liecina par ĹĄo vielu lietoĹĄanas izplatÄŤbas stabilitÄ ti. LÄŤdzÄŤgas tendences novÄ&#x201C;rojamas arÄŤ par marihuÄ nas vai haĹĄiĹĄa lietoĹĄanu pÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jÄ gada (11% 1999. gadÄ , 10% 2003. gadÄ un 12% 2007. gadÄ ) vai pÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jÄ mÄ&#x201C;neĹĄa laikÄ (6% 1999. gadÄ , 4% 2003. gadÄ un 6% 2007. gadÄ ) (sk. 7.28. attÄ&#x201C;lu). 7.28. attÄ&#x201C;ls. IzmaiĹ&#x2020;as nelegÄ lo vielu izplatÄŤbÄ 1999., 2003. un 2007. gadÄ veiktos ESPAD pÄ&#x201C;tÄŤjumos (%)

( *

)))( *

( *

" % % #

"% & &

" % % #

Avots: KoroÄźeva, MieriĹ&#x2020;a, Goldmanis, SniÄˇere, Trapencieris 2008.

! $'

"% & &

! '

7. Jaunieši un atkarības

253

Salīdzinājumā ar 2003. gadu pieaugusi jebkuru nelegālo vielu izplatība, taču tā palikusi nemainīga salīdzinājumā ar 1999. gada pētījuma datiem. 2003. gada narkotisko vielu izplatības līmeņa samazināšanās skaidrota ESPAD 2003. gada pētījuma rezultātu publikācijā (Koroļeva, Trapencieris 2005). Salīdzinājumā ar 2003. gadu pieaugusi jebkuru nelegālo vielu, izņemot marihuānu vai hašišu, lietošanas izplatība dzīves laikā (no 5% līdz 11%), taču tā palikusi tajā pašā līmenī kā 1999. gadā. Ekstazī pamēģināšana nav būtiski mainījusies, salīdzinot ar 1999. vai 2003. gadā veiktos pētījumos novēroto (2007. gadā ekstazī pamēģinājuši 7% salīdzinājumā ar 6% 1999. un 2003. gada pētījumos). Amfetamīnu izplatība 15– 16 gadu veco skolēnu vidū 2007. gadā ir 6%, 2003. gadā – 3% un 1999. gadā – 4% robežās. Salīdzinot un skaidrojot rezultātus, jāņem vērā, ka, lai arī skolēnu aptauja realizēta atbilstoši nejaušās izlases principiem, rezultātos vienmēr iespējamas nobīdes, īpaši rādītājos, ko raksturo relatīvi zems izplatības līmenis. Piemēram, pietiek ar aptuveni 20 vielas pamēģinātājiem vai lietotājiem, kas mācās vienā klasē, lai izplatības rādītājs palielinātos par vienu procentpunktu. Iespējams, tas izskaidro 2003. gadā novēroto narkotiku lietošanas izplatības samazinājumu salīdzinājumā ar 1999. gadā novēroto.

Kopsavilkums Tabaka Šajā nodaļā analizētie dati vēlreiz liecina par to, ka smēķēšana mūsdienu jauniešu vidū ir ļoti plaši izplatīta un kļuvusi par nopietnu problēmu: dzīves laikā smēķēt pamēģinājušas vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas skolēnu. Zēnu un jauno vīriešu vidū smēķēt pamēģinātāju īpatsvars ir par 6–11% augstāks salīdzinājumā ar tā paša vecuma meiteņu vidū novēroto. Tikai 57% skolēnu pēdējā mēneša laikā nav izsmēķējuši nevienu cigareti, bet 31% skolēnu smēķē regulāri. Par regulāriem smēķētājiem uzskatāmi 13% 13–14 gadu veco skolēnu, 25% 15– 16 gadu veco skolēnu, 38% 17–18 gadu veco jauniešu un 40% jauniešu vecumā no 19 līdz 20 gadiem. Fakts, ka aptuveni divas piektdaļas skolēnu skolu beidz kā regulāri smēķētāji, liecina par vecāku un skolas bezspēcību cīņā ar smēķēšanas izplatību jauniešu vidū. Tās ir arī sekas nepietiekamam profilaktiskam darbam skolēnu smēķēšanas izplatības ierobežošanā un tam, ka pirmā tabakas uzraudzības valsts programma valstī tika ieviesta tikai 2006. gadā. Ņemot vērā, ka nereti pirmā cigarete tiek izsmēķēta 9 gadu vecumā vai pat agrāk, profilaktiskais darbs par smēķēšanas kaitīgumu un izraisītajiem riskiem skolēnu grupā jāuzsāk jau sākumskolā. Gandrīz katrs ceturtais skolēns, kuram ir smēķēšanas pieredze, pirmo cigareti izsmēķē jau 9 gadu vecumā vai agrāk. Skolēni, kuri ir 18 gadu veci vai vecāki, bet uzsākuši smēķēt, vēl nesasnieguši 15 gadu vecumu, šobrīd biežāk smēķē regulāri un izsmēķē nozīmīgi vairāk cigarešu nekā tie, kuri sākuši smēķēt 15 gadu vecumā vai vēlāk.

254

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Smēķēšanas izplatības augstie rādītāji saistīti ne vien ar nepietiekamu izpratni par smēķēšanas kaitīgumu, bet arī ar to, ka normatīvajos aktos noteiktais aizliegums pārdot cigaretes jauniešiem, kas vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu, praksē ne vienmēr tiek īstenots. Vairums nepilngadīgo (75%) uzskata, ka, ja vien būtu vajadzība, cigaretes viņi varētu iegūt ļoti viegli vai diezgan viegli. Vienīgi jāpiebilst, ka, salīdzinot ar 2003. gada datiem, būtiski (par 15%) samazinājies to skolēnu skaits, kuri uzskata, ka cigaretes ir ļoti viegli pieejamas. Šādām izmaiņām pamatā varētu būt: 1) pieaugošā cigarešu cena, kas kopš 2003. gada gandrīz dubultojusies, 2) nedaudz stingrāka kontrole no veikalu pārdevēju puses (īpaši attiecībā uz jaunāko klašu skolēniem) vai arī 3) iespējamā sabiedrības locekļu atbildības pastiprināšanās, kad gados vecākie atsakās iegādāties cigaretes nepilngadīgajiem. Kopš 2003. gada vislielākais smēķēt pamēģinājušo pieaugums bijis 13– 14 gadu veco skolēnu vidū – no 60% 2003. gadā līdz 69% 2007. gadā, turklāt nozīmīgākās atšķirības vērojamas smēķēt pamēģinājušo 13–14 gadu veco meiteņu vidū (50% 2003. gadā salīdzinājumā ar 63% 2007. gadā). Pārējās vecuma grupās atšķirības nav tik būtiskas. Taču, salīdzinot ESPAD kohortas rezultātus kopš pirmā pētījuma veikšanas 1995. gadā, smēķēt pamēģinājušo meiteņu īpatsvars pieaudzis par 13%, turpretim smēķēt pamēģinājušo zēnu grupā vērojama zināma stabilitāte (83–85 % robežās). Šādas tendences smēķēšanas pamēģināšanā saskan arī ar citās Eiropas valstīs novēroto. 13–14 gadu veco skolēnu grupā visbūtiskākās izmaiņas vērojamas to jauniešu vidū, kuri smēķējuši 40 un vairāk reižu dzīves laikā. Salīdzinājumā ar 2003. gada pētījuma datiem šis rādītājs minētajā vecuma grupā ir pieaudzis 1,6 reizes (10% 2003. gadā salīdzinājumā ar 16% 2007. gadā). Tāpat salīdzinājumā ar 2003. gadā veikto pētījumu novērojams būtisks regulāro smēķētāju pieaugums 13–14 gadu veco skolēnu vidū, taču pozitīva tendence ir regulāro smēķētāju īpatsvara samazināšanās 19–20 gadu veco jauniešu kopā. Domājams, ir pamats uzskatīt, ka, smēķēšanas epidēmijai attīstoties, 15– 16 gadu veco zēnu grupā smēķēšanas pamēģināšanas rādītājs valstī būs sasniedzis augstāko punktu un tuvāko gadu laikā iespējama tā samazināšanās. Savukārt meiteņu vidū nākotnē iespējams arī neliels smēķēšanas izplatības pieaugums. Jāatzīmē, ka turpmākā smēķēšanas izplatība Latvijā atkarīga ne tikai no globālās smēķēšanas izplatības tendencēm, bet lielā mērā arī no pretsmēķēšanas pasākumiem valstī. Alkohols Lai arī alkohola lietošanas izplatības mērījumi jauniešu grupā viennozīmīgi nenorāda uz iespējamām ar alkohola lietošanu saistītām problēmām nākotnē, taču kopumā tie liecina par pieaugošu alkohola patēriņu visās vecuma grupās. Tikai četri procenti skolēnu dzīves laikā ne reizi nav lietojuši kādu alkoholisko dzērienu; pēdējo 12 mēnešu laikā un pēdējo 30 dienu laikā alkoholiskos dzērienus ne reizi nav lietojuši atbilstīgi 11% un 30% skolēnu. 2003. un

7. Jaunieši un atkarības

255

2007. gada datu salīdzinājums liecina, ka ievērojami palielinājusies to daļa, kuri dzīves laikā alkoholiskos dzērienus lietojuši vairāk nekā 40 reižu. Šis rādītājs raisa īpašas bažas, jo liecina, ka alkohola lietošanas ierobežošanas pasākumi mūsu valstī nav bijuši sekmīgas un alkohola lietošanas izplatība jauniešu vidū pat palielinājusies. Pētījumu rezultātu salīdzinājums liecina par alkohola lietošanas pieaugumu meiteņu vidū salīdzinājumā ar zēnu vidū novēroto. Šie rezultāti atbilst arī visā pasaulē novērotajām tendencēm, un visbiežāk tos skaidro ar dzimuma sociālo lomu atšķirību mazināšanos, kā rezultātā mazinās arī atšķirības vīriešu un sieviešu sociālajā uzvedībā, tai skaitā alkohola lietošanas paradumos. 2007. gadā publicētajā rakstā arī pētnieki Latvijā norādījuši uz dzimumatšķirību mazināšanos. Salīdzinot ESPAD kohortas datus, secināms, ka to skolēnu īpatsvars, kuri pēdējo 30 dienu laikā alkoholu lietojuši 10 un vairāk reižu, kopš pirmā pētījuma veikšanas 1995. gadā ir četrkāršojies (!) – pieaudzis no 2% līdz 8%. Tāpat satraucošs ir rādītājs attiecībā uz riskantu alkohola lietošanu, kad vienā iedzeršanas reizē tiek izdzertas piecas vai vairākas alkohola devas. To skolēnu īpatsvars, kuri alkoholu pēdējā mēneša laikā lietojuši «ar mēru», ir strauji sarucis no 70% 1995. gadā līdz 39% 2003. gadā un 29% 2007. gadā. Populārākais alkoholisko dzērienu veids skolēnu vidū ir alus (51% jauniešu to lietojis pēdējā mēneša laikā). Alus lietošanai rak sturīgi, ka jaunieši to mēdz dzert bieži – 9% vismaz katru trešo dienu pēdējā mēneša laikā. Līdzīgi tiek lietots arī sidrs. Pēdējā mēneša laikā 39–42% jauniešu dzēruši sidru, alkoholiskos kokteiļus vai stipros alkoholiskos dzērienus. Salīdzinoši mazāk populārs jauniešu vidū ir vīns. Salīdzinājumā ar 2003. gadu ESPAD kohortā samazinājies to jauniešu skaits, kuri pēdējā mēneša laikā ir dzēruši alu vai vīnu, bet pieaudzis stipro alkoholisko dzērienu lietotāju skaits. Tā kā sidrs un gatavie alkoholiskie kokteiļi Latvijā tirdzniecībā ir samērā nesen, tad jautājumi par šo dzērienu lietošanas biežumu iekļauti tikai 2007. gada pētījumā, un tādējādi nav iespējams noteikt, cik lielā mērā sidra vai gatavo alkoholisko kokteiļu lietošana ietekmējusi izmaiņas alus, vīna vai stipro alkoholisko dzērienu patēriņā. Alkoholisko dzērienu iegādāšanās vai iegūšana jauniešiem lielākoties nesagādā nekādas grūtības. Visvieglāk pieejams ir alus vai sidrs, nedaudz grūtāk – vīns un visgrūtāk – stiprie alkoholiskie dzērieni. Šāda situācija skaidrojama nevis ar atšķirībām likumdošanā, bet drīzāk ar pieaugušo, no kuriem jaunieši pērk vai iegūst alkoholu, attieksmi. Tās pamatā ir maldīgs priekšstats, ka stiprie alkoholiskie dzērieni ir kaitīgāki nekā citi dzērieni, tādēļ to piedāvāšanā/pārdošanā pieaugušie, iespējams, ir piesardzīgāki. Ņemot vērā, ka jauniešu vidū pēdējo gadu laikā būtiski palielinājies alkohola lietošanas apjoms un biežums, padziļināti tika analizēta alkohola lietošanas motivācija un tās saistība ar lietošanas paradumiem. Izmantojot faktoranalīzi, aprēķinātas četras alkohola lietošanas motivācijas dimensijas jeb motīvu grupas: hedonisms jeb alkohola lietošana, lai gūtu patīkamas emocijas un būtu jautri; socializācija jeb alkohola lietošana, lai iekļautos grupā; konformisms jeb alkohola lietošana draugu spiediena rezultātā; problēmrisināšana jeb alkohola

256

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

lietošana, lai mazinātu nepatīkamas emocijas. Nākamajā solī tika noteikti tie psiholoģiskie, sociālie un demogrāfiskie faktori, kas nozīmīgi ietekmē riskantas alkohola lietošanas paradumus. Analīzes rezultāti liecina, ka pārmērīgas alkohola lietošanas risks ir paaugstināts gadījumos, ja alkohols tiek lietots kā līdzeklis problēmu risināšanai, nepatīkamu izjūtu, depresijas un suicidālu tieksmju mazināšanai. Šāds alkohola lietošanas modelis biežāk raksturīgs jauniešiem ar traumējošu dzīves pieredzi – visbiežāk pārciestu emocionālo vardarbību ģimenē vai vienaudžu vidū, kā arī skolēniem ar noslieci uz deviantu uzvedību. Tāpat pārmērīgas alkohola lietošanas riskam pakļauti jaunieši, kuri lieto alkoholu patīkamu emociju un jautrības gūšanai. Arī šādā gadījumā alkohols tiek lietots kā līdzeklis depresijas mazināšanai. Biežāk raksturīgs jauniešiem ar noslieci uz deviantu uzvedību, kā arī gados jaunākiem skolēniem. Narkotiskās vielas Visbiežāk lietotā nelegālā narkotiskā viela ir marihuāna vai hašišs. Turklāt atšķirības marihuānas vai hašiša un citu nelegālo vielu lietošanas izplatībā statistiski ir ļoti nozīmīgas. 22% skolēnu savas dzīves laikā ir lietojuši marihuānu vai hašišu (no tiem 11% to lietojuši vairāk nekā divas reizes). Marihuānas lietošanas izplatība strauji pieaug, jaunietim sasniedzot 14 gadu vecumu. Tā līdz 14 gadu vecumam marihuānu pamēģinājuši 6% skolēnu, bet sasniedzot 19 gadu vecumu, šo vielu pamēģinājusi jau vairāk nekā trešdaļa skolēnu. Marihuāna vai hašišs ir arī visvieglāk pieejamā narkotika. 45% skolēnu ir bijusi iespēja pamēģināt šo vielu (citi piedāvājuši pamēģināt vai iegādāties). Šīs vielas vieglā pieejamība ir arī viens no iemesliem, kādēļ lielajās pilsētās, īpaši Rīgā, marihuānas lietošana skolēnu vidū ir daudz vairāk izplatīta nekā mazpilsētās vai pagastos. Jo lielāka ir apdzīvotās vietas urbanizācijas pakāpe, jo augstāks risks, ka jaunieši būs pamēģinājuši marihuānu. Salīdzinājumā ar marihuānu citas narkotiskās vielas skolēni pamēģinājuši vai lieto ievērojami retāk, tomēr 7% jauniešu pamēģinājuši arī amfetamīnus vai ekstazī, 4% – LSD vai kādu citu halucinogēnu, 4% – trankvilizatorus vai sedatīvos līdzekļus (bez ārsta receptes) un 3% – maģiskās sēnes. Atkarībā no apdzīvotās vietas tipa un lieluma atšķiras apreibināšanās veidi, kam skolēni dod priekšroku. Amfetamīnus un ekstazī nozīmīgi biežāk lieto Rīgā un lielajās pilsētās dzīvojošie. Savukārt mazpilsētās un pagastos biežāk nekā Rīgā un lielajās pilsētās skolēni lietojuši inhalantus (ostījuši līmi). Pēdējos nozīmīgi biežāk lietojuši skolēni 13–16 gadu vecumā, bet, pieaugot vecumam, samazinās skolēnu skaits, kas izmantojuši šo apreibināšanās veidu. Tādējādi legālo narkotisko vielu (inhalanti, trankvilizatori, alkohols kopā ar tabletēm) izplatībai jaunākajā vecuma grupā, kā arī mazpilsētās un lauku teritorijās būtu jāpievērš tikpat liela uzmanība kā nelegālo narkotiku lietošanai. Pretējā gadījumā pastāv risks nepietiekami novērtēt atkarību izraisošo vielu izplatību ārpus lielajām pilsētām un jo īpaši gados jaunāko skolēnu vidū.

7. Jaunieši un atkarības

257

Literatūra Andersson, B., Hibell, B., Beck, F., Choquet, M., Kokkevi, A., Fotiou, A., Molinaro, S., Nociar, A., Sieroslawski, J., Trapencieris, M. (2007). Alcohol and Drug Use Among European 17–18 Year Old Students. Data from the ESPAD Project. The Swedish Council for Information on Alcohol and Other Drugs (CAN), Stockholm, Sweden. Becker, H. (1963). Outsiders: Studies in the Sociology of Deviance. New York: Free Press. Bergdahl, J. (2000). An Application of Convergence Theory to Women’s Drinking and Driving. Women & Criminal Justice, 10 (4). P. 93–107. Drug classification: making a hash of it? House of Commons, Science and Technology Comitee. Fifth Report of session 2005–06. London 2006, The Stationery Office Limited. Gable, R. S. (2006). The Toxicity of Recreational Drugs. American Scientist, 94 (3). P. 206. Helasoja, V. V., Lahelma, E., Prättälä, R. S., Patja, K. M., Klumbiene, J., Pudule, I., Kasmel, A. (2006). Determinants of daily smoking in Estonia, Latvia, Lithuania, and Finland in 1994–2002. Scandinavian Journal of Public Health, 34 (4). P. 353–362. Hibell, B. et al. (1997). The 1995 ESPAD Report. Alcohol and other Drug Use among Students in 26 European Countries. The Swedish Council for Information on Alcohol and Other Drugs, Stockholm, Sweden. Hibell, B. et al. (2000). The 1999 ESPAD Report. Alcohol and other Drug Use among Students in 30 European Countries. The Swedish Council for Information on Alcohol and Other Drugs, Stockholm, Sweden. Hibell, B. et al. (2003). The 2003 ESPAD Report. Alcohol and other Drug Use among Students in 35 European Countries. The Swedish Council for Information on Alcohol and Other Drugs, Stockholm, Sweden. Hibell, B. et al. (2009). The 2007 ESPAD Report. Substance Use Among Students in 35 European Countries. The Swedish Council for Information on Alcohol and Other Drugs, Stockholm, Sweden. Holmila, M., Raitasalo, K. (2005). Gender differences in drinking: why do they still exist? Addiction, 100 (12). P. 1763–1769. Kirkcaldy, B. D., Siefen, G., Surall, D., Bischoff, R. J. (2003). Predictors of drug and alcohol abuse among children and adolescents. Personality and Individual Differences, 36, issue 2. P. 247–265. Koroļeva, I., Mieriņa, I., Goldmanis, M., Sniķere, S., Trapencieris, M. (2008). Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Rīga: SVA. Koroļeva, I. u.c (2003). Narkotiku lietošanas izplatība Latvijā. Pētījuma rezultāti. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Narkoloģijas centrs. Koroļeva, I., Trapencieris, M. (2005). ESPAD 2003. Eiropas skolu aptaujas projekta par alkoholu un citām narkotiskām vielām rezultātu analīze. Rīga, Narkoloģijas valsts aģentūra. Kuntsche, E. et al. (2006). Replication and Validation of the Drinking Motive Questionnaire Revised (DMQ-R, Cooper, 1994) among Adolescents in Switzerland. Journal of European Addiction Research, 12. P. 161–168. McPherson, M., Casswell, S., Pledger, M. (2004). Gender convergence in alcohol consumption and related problems: issues and outcomes from comparisons of New Zealand survey data. Addiction, 99 (6). P. 738–748. Sedlenieks, K. (2000). The European School Survey Project on Alcohol and other Drugs. Latvia – ESPAD’99. Aptaujas datu analīze. Rīga: Narkoloģijas centrs. Trapencieris, M., Kārkliņa, I., Aleksandrovs, A. (2007). Gender differences in adolescent alcohol consumption: convergence or stability? In: Chandra, V. (ed.) VIIIth International conference of Asian Youth and Childhoods 2007. Conference abstracts. MacMillan India. Young, Y. (1971). The Drugtakers. The Social Meaning of Drug Use. London: Paladin.

8. Atkarību izraisošo vielu lietošana: riska un aizsargājošo faktoru ietekmes analīze

259

ATKARĪBU IZRAISOŠO VIELU LIETOŠANA: RISKA UN AIZSARGĀJOŠO FAKTORU IETEKMES ANALĪZE Ilze Koroļeva, Inta Mieriņa, Sigita Sniķere Šajā nodaļā padziļināti analizēti faktori, kas ietekmē – veicina vai kavē – atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanu un turpināšanu. Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz vielu lietošanu analizēta, izmantojot pētījuma «Eiropas pilsētas pret narkotikām» (European Cities Against Drugs: turpmāk tekstā – ECAD)1 datus (sk. 1. nodaļu «Jaunatnes pētniecība Latvijā»). Pētījums veikts starptautiskā piecu gadu atkarības profilakses projekta «Jaunatne Eiropā»2 ietvaros, kura viens no galvenajiem mērķiem ir salīdzināt dažādas stratēģijas un apzināt labās prakses piemērus atkarību profilaksē dažādās valstīs. Latvijā šī projekta viens no galvenajiem mērķiem bija noskaidrot svarīgākos riska un aizsargājošos faktorus, kas ietekmē atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanu, 1

European Cities Against Drugs. Vairāk informācijas par šo organizāciju skatīt: http://www.ecad.net. Detalizētu informāciju par projektu skatīt projekta mājaslapā http://www.youthineurope.org.

260

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

lai uz iegūto rezultātu pamata veidotu atkarības profilakses politiku Rīgas pilsētā. Projekta ietvaros jau realizēti divi pētījuma posmi – 2006. un 2008. gadā.3 Jāpiemin, ka 2008. gadā pēc tādas pašas metodoloģijas pētījums veikts ne tikai Rīgā, bet arī Jūrmalā un Cēsīs. Tā kā ECAD aptauja tiek realizēta starptautiski salīdzinoša projekta ietvaros, tad gan pētījuma mērķa grupa, gan pētījuma izlase un aptaujas instrumentārijs tiek veidots atbilstoši stingri noteiktiem kritērijiem. Rīgā aptaujas ģenerālo kopu veido tie 15–16 gadu vecie skolēni, kuri mācās Rīgā. Tā kā šī vecuma skolēni vispārizglītojošās skolās var apmeklēt atšķirīgas klases, tad izlasē tika nolemts iekļaut tās klases, kurās mācās vairāk nekā 10% mērķa grupas skolēnu, t.i., 9. un 10. klases (sk. 8.1. pielikumu). 2008. gadā Jūrmalā un Cēsīs tika realizēta pilna masīva aptauja, t.i., visi 9.–10. klases skolēni, kuri mācās šajās pilsētās. Turpmāk analīzē izmantota datu kopa, kurā iekļauti visu trīs pilsētu aptauju dati.

Teorētiskās pieejas raksturojums Dažādu zinātnes jomu speciālisti ilgstoši ir pētījuši un meklējuši (un arī šobrīd turpina to darīt) atkarības vielu lietošanas un plašās izplatības cēloņus, centušies risināt atkarības slimības rašanās problēmu. Pētījumi liecina, ka pastāv zināma cēloņu līdzība un tos var vispārināt, tomēr vienlaikus speciālisti secinājuši, ka lietošanu un tās uzsākšanu ietekmē tik daudzi faktori, ka, šķiet, nav iespējama vienota teorija, kas to izskaidrotu (Koroļeva, Mieriņa, Seņkāne, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Lodziņa 2007). Skaidrojot atkarību izraisošo vielu un procesu izplatību dažādās sabiedrības grupās, pēdējo desmit gadu laikā plaši tiek izmantotas dažādas starpdisciplināras integrētas (biopsihosociālās) teorijas. Viena no tām ir selektīvās interakcijas un socializācijas teorija, uz kuras balstās modificētais sociālā stresa modelis (Denise Kandel, David Hawkins). Modelis ietver faktorus, kas indivīdam vienos apstākļos rada paaugstinātu risku atkarību izraisošo vielu lietošanai, taču citos – tieši pretēji– attur no atkarības vielu vai procesu izmantošanas ikdienā. Cilvēka dzīvē pastāv milzums riska faktoru, kas var ietekmēt pievēršanos atkarības vielu lietošanai. Vienlaicīgi pastāv arī virkne aizsargājošo faktoru. Ja indivīda dzīvē riska faktoru ietekme gūst pārsvaru pār aizsargājošo faktoru ietekmi, rodas situācija, kurā cilvēks var sākt lietot psihoaktīvās vielas vai aizrauties ar spēlēm. Centrēšanos uz riska un aizsargājošo faktoru pieejas izmantošanu šobrīd var uzskatīt par vienu no svarīgākajiem atkarības vielu lietošanas profilakses sasniegumiem teorijā un programmu izstrādē. Īsam pieejas raksturojumam izmantots šobrīd jau reorganizētā Rīgas Atkarības profilakses centra galvenās 3

Abos posmos pētījumi Rīgā tika īstenoti ar Rīgas Domes finansiālu atbalstu. Vadošā projekta ieviešanas institūcija Latvijā bija Rīgas Atkarību profilakses centrs, savukārt pētījuma lauka darbu un rezultātu analīzi veica LU Filozofijas un socioloģijas institūts, kā arī Socioloģisko pētījumu institūts.

8. Atkarību izraisošo vielu lietošana: riska un aizsargājošo faktoru ietekmes analīze

261

speciālistes Ārijas Lodziņas sagatavotais pārskats, kas pilnā apjomā publicēts ECAD pētījuma pirmā posma rezultātu izdevumā (Koroļeva, Mieriņa, Seņkāne, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Lodziņa 2007). Riska un aizsargājošo faktoru teorija veidojās kā pieeja zināšanu iegūšanai par faktoriem, kas rada risku vai aizsargā bērnu/pusaudzi no veselībai kaitīgo vielu lietošanas. Šī pieeja ļauj aprakstīt to faktoru daudzveidību, kas ietekmē alkohola, tabakas, nelegālo vielu lietošanas, kā arī azartspēļu spēlēšanas uzsākšanu un turpināšanu (procesu atkarību). Pusaudžu uzvedība tiek pētīta un aprakstīta dažādu ietekmju kontekstā. Savukārt ietekmes tiek sadalītas ietekmju sfērās jeb jomās, no kurām kā svarīgākās minamas: indivīds, ģimene, vienaudži, skola, kopiena un sabiedrība kopumā. Katrā no sfērām darbojas specifiski riska un aizsargājošie faktori (sk. 8.1. tabulu). 8.1. tabula. Riska un aizsargājošie faktori dažādās sfērās Sfēra Individuālā Vienaudži Ģimene Skola Vietējā sabiedrība (apkārtne) Sabiedrība/vide

Riska/aizsargājošā kategorija Bioloģiskais un psiholoģiskais/uzvedības raksturojums, pašvērtējums, attieksme, vērtības, zināšanas, prasmes, agra problemātiska uzvedība, traumējoša pieredze (īpaši ģimenē), iesaiste sociālos pasākumos (brīvais laiks) Normas (kultūra) attiecībā pret atkarību izraisošo vielu lietošanu, aktivitātes (iesaistīšanās prosociālās vai antisociālas uzvedības grupās), piesaiste vienaudžiem vai noliegums no vienaudžu puses Atkarības vielu lietošanas pieredze, funkcionalitāte, bērnu uzvedības pārraudzība (kontrole), vardarbība, ģimenes saišu stiprums Vāja piesaiste skolai (kavējumi, konflikti ar skolotājiem), skolas mikroklimats un politika, skolas pienākumu izpilde (vājas sekmes, slikta uzvedība), skolas pamešana vai maiņa Piesaiste, normas (kultūra) attiecībā pret atkarību izraisošo vielu lietošanu, brīvā laika pavadīšanas iespējas, informētība/gatavība novērst problēmu rašanos Normas (kultūra), politika/sodi

Avots: Koroļeva, Mieriņa, Seņkāne, Sniķere, Trapenciere, Trapencieris, Lodziņa 2007.

Atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanu un turpmāko lietošanu ļoti reti izsauc vai ietekmē kāds atsevišķs faktors. Lielākoties to nosaka daudzu faktoru, kas vienlaikus atrodas savstarpējā mijiedarbībā, kopums (individuālie, sociālie, vides u.tml. faktori). Arī katru indivīdu vai sociālo grupu ietekmē atšķirīgi faktori. Atkarības vielu lietošanas riska apstākļu ietekme veidojas no faktoru kopas, kurā tie kumulējas. Tieši riska faktoru kopums, nevis atsevišķs risks un pakāpe, kādā indivīds tiek pakļauts riska faktoriem salīdzinājumā ar aizsargājošiem faktoriem, nosaka indivīda apdraudētību. Atšķirīgi ir cēloņi, kas nosaka eksperimentēšanu, vielu pamēģināšanu, un tie, kas ietekmē turpmāko regulāro lietošanu. Vielu pamēģināšana, eksperimentēšana parasti ir katra atsevišķa indivīda izvēle, kuru lielākoties ietekmē uzvedības kultūra sociālajā grupā un sabiedrībā kopumā, ticība vielu lietošanas pozitīvajam efektam. Savukārt riska faktori, kas ietekmē pāreju uz regulāru lietošanu, ir, piemēram, likumi un normas, kas ir pārāk liberāli vai netiek ievēroti, ekonomiskā atstumtība, sociālā un kultūras vide, vecāku ģimenes pieredze atkarības vielu lietošanā utt.

262

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Pieredze liecina, ka noteiktas problēmas un īpašības, kas parādās jau agrā bērnībā (piemēram, uzmanības deficīts, piedzīvojumu meklēšana un impulsivitāte), var paaugstināt varbūtību, ka jaunietis sāks lietot atkarību izraisošas vielas un kā sekas tam var attīstīties atkarība. Tomēr jāuzsver, ka ir tikai riska faktori un tas vēl nebūt nenozīmē, ka to kopums noteikti novedīs pie šo vielu lietošanas vai atkarības. To faktoru skaits, kuri ir cēloniski, nav liels, daudz vairāk ir tādu faktoru, kas saistīti ar vielu lietošanu. Riska faktori Riska faktori tiek definēti kā īpašības, apstākļi, notikumi dzīvē vai gūtā pieredze, kas statistiski korelē ar atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanu vai tās turpināšanu. Pie riska faktoriem pieder bioloģiskie, psiholoģiskie/uzvedības un sociālie (kultūras)/vides raksturojumi. Jo vairāk dažādiem riska faktoriem pakļauts ir bērns, jo lielāka varbūtība, ka viņš pievērsīsies atkarības vielu lietošanai un vēlāk radīs problēmas. Katrā atsevišķā jomā pastāvošais faktoru kopums var būt gan cēlonis vielu lietošanas uzsākšanai vai turpināšanai, gan spēcīga aizsardzība, kas to kavē. Ģimenes konflikti un vājas prasmes ģimenes attiecību organizēšanā, nepietiekama bērnu uzraudzība un kontrole u.tml. veido vai paaugstina risku psihoaktīvo vielu lietošanai un pārmērīgai aizrautībai ar azartspēlēm, internetu. Ģimenes riska faktorus nosacīti var iedalīt 4 grupās: (1) sociālā situācija ģimenē, ko raksturo zems sociāli ekonomiskais statuss, zems vecāku izglītības līmenis, vecāku bezdarbs, slikti dzīves apstākļi; (2) attiecības ģimenē, kas ietver tādus faktorus kā konflikti, šķiršanās, nesaskaņas, patoloģiskas attiecības, vardarbība, seksuāla vardarbība, savstarpējās uzticēšanā trūkums starp bērnu un vecākiem u.tml.; (3) vecāku individuālās īpašības jeb raksturojums; tēva vai mātes garīga saslimšana vai nopietna fiziska trauma, alkohola vai citu psihoaktīvo vielu lietošana ģimenē; (4) ģimenes struktūra – audžuvecāku ģimene vai viena vecāka ģimene. Vienaudžu paraugs un uzvedība ir ļoti svarīga komponente riska un aizsargājošo faktoru kopā. Vienaudži, kuri ir iesaistīti atkarības vielu lietošanā un kuru attieksme un uzvedība atbalsta kaitīgu rīcību, ārkārtīgi paaugstina atkarības vielu pamēģināšanas un regulāras lietošanas risku. Svarīgākie faktori ir vienaudžu attieksme un vienaudžu uzvedība, kas korelē ar atkarības vielu lietošanu. Pusaudža bailes zaudēt sociālo statusu un pieņemšanu grupā ir ļoti svarīgs iemesls šo vielu lietošanas uzsākšanai. To lietošana tuvāko draugu lokā ir vēl viens nozīmīgs riska faktors. Skolas videi bērna/pusaudža vecumā ir īpaša nozīme. Skolā bērns pavada lielāko daļu sava laika. Par būtiskākajiem riska faktoriem šajā vidē tiek uzskatītas sliktas sekmes, skolas kavējumi, neiekļaušanās klases kolektīvā. Šie faktori vienlaikus var būt iemesls tam, ka jaunietis meklēs sabiedrību un sevis atzīšanu ārpus skolas, vidē, kur atkal pastāv paaugstināti atkarības vielu lietošanas riski. Agra un regulāra problemātiska uzvedība, piemēram, konflikti ar skolotājiem,

8. Atkarību izraisošo vielu lietošana: riska un aizsargājošo faktoru ietekmes analīze

263

iesaiste kautiņos ar pārējiem skolēniem vai slikta uzvedība stundās un vēl jo vairāk skolas pamešana u.tml., arī tiek uzskatīti par paaugstināta riska faktoriem. Vides/sabiedrības ietekmi raksturo vielu pieejamība, pastāvošās sociālās normas, likumi un vērtības, kas attiecas uz atkarības vielu lietošanu. Par svarīgu ietekmējošu faktoru šajā jomā uzskatāma reklāma. Tieša tabakas un alkohola reklāma var būtiski ietekmēt jaunieša izvēli un uzvedību. Tāpat nozīme ir netiešai reklāmai – plašsaziņas līdzekļos redzētajam, lasītajam un dzirdētajam. Indivīda/personības jomā tie ir psiholoģiska un bioloģiska rakstura riska faktori gadījumos, kad tie ietekmē smadzeņu darbību, personas attīstību, orientāciju uz risku un lēmuma pieņemšanas prasmes. Traumas vai vardarbība pagātnē, agrā bērnībā ir riska faktors atkarīgai rīcībai. Temperaments un rak sturs. Gandrīz visas cilvēka rakstura īpašības tiek uzskatītas par tādām, kas var paaugstināt atkarības vielu lietošanas vai pārmērīgas aizraušanās ar jaunajām tehnoloģijām varbūtību. Vairākumā gadījumu ietekme var nebūt tieši novērojama. Tādas rak stura īpašības kā ziņkārība, vēlme gūt jaunas emocijas, pastiprināta vajadzība pēc neatkarības var veicināt pievēršanos atkarības vielu lietošanai. Paaugstināta nosliece uz depresiju, kas var būt gan cēlonis, gan sekas, tā kā alkohola un marihuānas lietošana var izsaukt depresijas simptomus. Agra atkarības vielu lietošanas uzsākšana. Jo agrāk bērns sāk lietot atkarības vielas, jo lielāka varbūtība, ka attīstīsies atkarības slimība. Personības attīstības līmenis. Neattīstītas vai pārvērtētas personiskās prasmes, vāja piesaiste sociālajām vērtībām un normām ir būtiski riska faktori. Zems pašnovērtējums, vāja savas uzvedības kontrole, neprasme tikt galā ar ikdienas uzdevumiem palielina varbūtību, ka risinājums tiks meklēts atkarības vielu lietošanā. Aizsargājošie faktori Aizsargājošie faktori – ietekme, apstākļi un rīcība, kas dod pozitīvu ieguldījumu jaunieša dzīvē un palīdz novērst negatīvu uzvedību, piemēram, atkarības vielu lietošanu. Aizsargājošie faktori tiek definēti kā dzīves notikumi vai pieredze, kas mazina riska faktoru radīto efektu. Stiprinot noteiktus aizsargājošos faktorus, mazinās atkarības vielu lietošanas vai pārmērīgas aizraušanās ar jaunajām tehnoloģijām attīstības iespējamība. Kā svarīgākie individuālie aizsargājošie faktori, kas ietekmē uzvedību, kas saistīta ar atkarības vielu lietošanas uzsākšanu vai turpināšanu, minami: zināšanas, attieksme, nolūki, prasmes, vērtības un uzvedības elastība jeb rak stura stiprums. Ģimenes attiecību siltums, piesaiste tai, ciešas saites starp vecākiem un bērniem var pasargāt bērnu no kaitīgas rīcības. Pozitīvas attiecības ģimenē, vecāku atbalsts var palīdzēt pusaudzim tikt galā ar problēmām, pieņemt pastāvošās sociālās vērtības, pārņemt vecāku normas un vērtības, kas palīdz jaunietim

264

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

atturēties no atkarības vielu lietošanas. Vecāku sapratne, respekts un emocionālais atbalsts var pasargāt bērnus no negatīvas vides ietekmes. Vecāku pārraudzība un vadība ietver zināšanas par to, kur bērns atrodas, ko viņš dara savā brīvajā laikā un ar kādiem draugiem ir kopā. Vecāku kontrolei un attieksmei ir nozīmīga loma bērna draugu izvēlē, tā samazinot iesaistīšanos antisociālas uzvedības grupā. Pareiza vecāku rīcība šajā jautājumā mazina risku ietekmēties no draugiem vai pakļauties vienaudžu spiedienam atkarības vielu lietošanā. Skaidri noteiktas aizliegtā robežas un normu ievērošanas kontrole atbilstoši bērna vecumam var būt nozīmīgs aizsargājošs faktors. Ģimenes labas attiecības ar apkārtējiem, kaimiņiem vai draugu ģimenēm, kur ir veselīga vide un netiek lietotas psihoaktīvās vielas, arī var mazināt bērna atkarīgas uzvedības risku. Vienaudži, draugi, kas nelieto atkarības vielas un kuriem ir stingra pozitīvo vērtību sistēma, kas izslēdz šādu rīcību, ir labākais aizsargājošais faktors, lai bērns nesāktu tās lietot. Piedalīšanās organizētos pasākumos kopā ar vienaudžiem (sporta treniņos un interešu izglītības aktivitātēs) var mazināt atkarības vielu lietošanas līmeni. Skola. Stipra piesaiste skolai un mācībām, interese par mācībām un skolā notiekošo, kas paaugstina piederības sajūtu skolai, labas sekmes un panākumi mācībās ir svarīgi aizsargājošie faktori. Attiecības skolā, ko raksturo spēja iejusties klases vidē, labas attiecības ar klasesbiedriem un skolotājiem veido pamatu tam, lai bērns nepamestu skolu, nemeklētu sabiedrību ārpus skolas – tur, kur pastāv daudz vairāk riska faktoru, pār kuriem nav kontroles nedz ģimenei, nedz skolai. Piedalīšanās ārpusklases aktivitātēs, kas paaugstina pašnovērtējumu un veicina līdzdalību sociālās aktivitātēs, vēlmi mācīties, ir faktoru kopums, kas mazina atkarīgas uzvedības veidošanās riskus. Profilakses programmas. Kvalitatīva profilakses programmu īstenošana skolā paplašina bērnu zināšanas, maina viņu attieksmi un nostiprina prasmi pretoties vēlmei pamēģināt atkarības vielas. Vides jomā kā aizsargājoši faktori darbojas sakārtota vide, stingras sociālās un kultūras normas, kas nosoda noziedzību, atkarības vielu lietošanu un vēršas pret vardarbību. Tāpat jābūt likumiem, kas regulē psihoaktīvo vielu lietošanu, un konsekventi jāīsteno to izpildes kontrole. Vietējās aktivitātes, piemēram, pašvaldības līmenī, baznīcas līdzdalība, kas iesaista jauniešus reliģisko organizāciju pasākumos jauniešus, ir viens no aizsargājošiem faktoriem (īpaši gadījumos, ja ģimenē valda nelabvēlīga vide). Vecāku iesaistīšanās atkarības vielu tirdzniecības novēršanā un likumpārkāpumu mazināšanā, kā arī citu vietēja rak stura pasākumu organizēšanā var dot pozitīvu ietekmi. Indivīda/personības rakstura (uzvedības) elastība jeb stiprums, ko raksturo tādas iezīmes kā spēja tikt galā ar spiedienu, aizsargāt sevi, ir iedzimtas, tomēr tās nepārtraukti jāstiprina ar piemērotu sociālo atbalstu. Šīs rak stura iezīmes var būt ļoti spēcīgs aizsargājošs faktors. Augsta pašapziņa, savas vērtības apzināšanās ir viens no aizsargājošiem faktoriem, kas palīdz izvairīties no grupas spiediena ietekmes.

8. AtkarÄŤbu izraisoĹĄo vielu lietoĹĄana: riska un aizsargÄ joĹĄo faktoru ietekmes analÄŤze

265

Personas attÄŤstÄŤbas lÄŤmeni raksturojoĹĄie aizsargÄ joĹĄie faktori, kas mazina riskus, ir sociÄ lÄ s prasmes. AttÄŤstÄŤtas sociÄ lÄ s prasmes un plaĹĄas zinÄ ĹĄanas ir labs pamats, lai pretotos atkarÄŤbas vielu piedÄ vÄ jumam. ApziĹ&#x2020;a, ka pats spÄ&#x201C;j vadÄŤt savu dzÄŤvi, optimisms, augsts paĹĄnovÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jums, prasme rÄŤkoties grĹŤtÄ s situÄ cijÄ s, pieĹ&#x2020;emt lÄ&#x201C;mumus un daudz tamlÄŤdzÄŤgu ÄŤpaĹĄÄŤbu, kas jÄ stiprina bÄ&#x201C;rna audzinÄ ĹĄanas procesÄ , veido aizsargÄ joĹĄo faktoru kopumu. VÄ&#x201C;rtÄŤbas. JaunieĹĄi ar stabilu tradicionÄ lo vÄ&#x201C;rtÄŤbu sistÄ&#x201C;mu salÄŤdzinÄ jumÄ ar pÄ rÄ&#x201C;jiem daudz retÄ k pievÄ&#x201C;rsÄŤsies atkarÄŤbas vielÄ m.

Riska un aizsargÄ joĹĄo faktoru ietekme uz vielu lietoĹĄanu TÄ kÄ atkarÄŤbu izraisoĹĄo vielu izplatÄŤbas rÄ dÄŤtÄ ji detalizÄ&#x201C;ti analizÄ&#x201C;ti iepriekĹĄÄ&#x201C;jÄ sadaÄźÄ , tad empÄŤriskais materiÄ ls tiks izmantots tikai tabakas, alkohola un narkotiku lietoĹĄanu ietekmÄ&#x201C;joĹĄo faktoru analÄŤzei. Riska un aizsargÄ joĹĄo faktoru ietekmes tiks analizÄ&#x201C;tas iepriekĹĄ aplĹŤkotajÄ s 5 to darbÄŤbas sfÄ&#x201C;rÄ s un atkarÄŤbu izraisoĹĄo vielu grupÄ s pÄ&#x201C;c to nosacÄŤta iedalÄŤjuma: pirmajÄ grupÄ â&#x20AC;&#x201C; tabaka un alkohols, otrajÄ grupÄ â&#x20AC;&#x201C; pÄ rÄ&#x201C;jÄ s atkarÄŤbu izraisoĹĄÄ s vielas â&#x20AC;&#x201C; medikamenti (nomierinoĹĄie un miega lÄŤdzekÄźi un antidepresanti), inhalanti un nelegÄ lÄ s vielas (marihuÄ na vai haĹĄiĹĄs, ekstazÄŤ, amfetamÄŤni, heroÄŤns, kokaÄŤns u.c.). Ä&#x2019;rtÄŤbas labad turpmÄ k tekstÄ ĹĄÄŤs vielu grupas apzÄŤmÄ&#x201C;jumam tiks izmantots nosacÄŤts saÄŤsinÄ jums: MIN grupas vielas. Riska un aizsargÄ joĹĄo faktoru darbÄŤbas identificÄ&#x201C;ĹĄanai daĹžÄ dÄ s to ietekmju sfÄ&#x201C;rÄ s anketÄ bez tieĹĄajiem vielu lietoĹĄanas prevalences mÄ&#x201C;rÄŤjumiem bija iekÄźauta virkne jautÄ jumu daĹžÄ da statusa, attieksmju, gĹŤtÄ s pieredzes un rÄŤcÄŤbas mÄ&#x201C;rÄŤjumiem. Lai gĹŤtu iespÄ&#x201C;ju precÄŤzÄ k un uzskatamÄ k aprakstÄŤt ĹĄos Äźoti atĹĄÄˇirÄŤgos faktorus, pirmajÄ analÄŤzes posmÄ tika izmantota faktoranalÄŤze (Factor Analysis) aptaujÄ iekÄźautajiem skalas (racionÄ lajiem) mainÄŤgajiem. FaktoranalÄŤze balstÄ s uz korelÄ ciju analÄŤzi starp mainÄŤgajiem, parÄ dot, kuri mainÄŤgie pÄ&#x201C;c bĹŤtÄŤbas veido vienu asi. Ar faktoranalÄŤzes palÄŤdzÄŤbu veiksmÄŤgi var analizÄ&#x201C;t mainÄŤgo struktĹŤru un samazinÄ t daudzveidÄŤbu, saglabÄ jot galveno informÄ ciju no izejas mainÄŤgajiem. FaktoranalÄŤzes priekĹĄrocÄŤba ir tÄ , ka tiek parÄ dÄŤts arÄŤ atseviĹĄÄˇu mainÄŤgo saistÄŤbas cieĹĄums ar faktoru, tai skaitÄ tad, ja ĹĄÄŤ saistÄŤba ir negatÄŤva. 4 FaktoranalÄŤze tika veikta atseviĹĄÄˇi katrÄ no riska un aizsargÄ joĹĄo faktoru darbÄŤbas sfÄ&#x201C;rÄ m: individuÄ lajÄ , vienaudĹžu, ÄŁimenes, skolas un vides jomÄ . No 114 pazÄŤmÄ&#x201C;m, kas raksturo personÄŤbu, kopumÄ tika iegĹŤti 25 individuÄ lÄ s sfÄ&#x201C;ras faktori, attiecÄŤgi no 38 pazÄŤmÄ&#x201C;m, kas raksturo attiecÄŤbas ar vienaudĹžiem, â&#x20AC;&#x201C; 9 faktori, no 4

)DNWRUX VNDLWD QRWHLNĂŁDQDL L]PDQWRWD PHWRGH NDV L]GDOD IDNWRUXV NXUX ĆŻSDĂŁYĆ?UWĆŻED Eigenvalues MHE GLVSHUVLMD NRYDULĆ&#x2014;FLMX PDWULFĆ&#x2014; LU OLHOĆ&#x2014;ND SDU ,HJÇ&#x152;WLH IDNWRUL WLND VDJODEĆ&#x2014;WL NĆ&#x2014; MDXQL PDLQĆŻJLH NXUX YĆ?UWĆŻEDV DWELOGD NDWUD IDNWRUD L]SDXVPHV VSĆ?NDP 7DV SDGDUĆŻMD LHVSĆ?MDPX YLVXV MDXQLHĂŁX YĆ?UWĆ?MXPXV VDJUXSĆ?W QR YĆ&#x2014;ML L]WHLNWDV SLHGHUĆŻEDV OĆŻG] VWLSUL L]WHLNWDL SLHGHUĆŻEDL QRWHLNWX DWWLHFĆŻEX GLPHQVLMDL

266

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

20 skolas vides raksturojumiem – 7 faktori, no 39 ģimenes statusa un attiecību mērījumiem – 11 faktori un no 30 tuvāko vidi un sabiedrību raksturojošiem mērījumiem – 8 vides faktori. Nosakot aprēķināto faktoru ietekmi uz regulāru smēķēšanu, alkohola pārmērīgu lietošanu, medikamentu, inhalantu un nelegālo atkarību izraisošo vielu lietošanu, nākamajā analīzes posmā tika izmantota loģistiskās regresijas metode, aprēķinot atsevišķus modeļus jau minētajās faktoru darbības jomās. Modeļos kā atkarīgie mainīgie tika definēta regulāra smēķēšana, piedzeršanās pēdējo 30 dienu laikā un MIN grupas vielu pamēģināšanas vai lietošanas fakts. Loģistiskās regresijas modelī kā neatkarīgie mainīgie tika iekļauti iepriekš aprēķinātie faktori, kā arī atsevišķas pazīmes, kas varētu ietekmēt vielu lietošanu.

Personības faktori Pusaudža gadi (ECAD aptaujas mērķa grupa ir 15–16 gadu veci jaunieši), kas sākas ar ievērojamām bioloģiskām pārmaiņām organismā, ir laiks, kad indivīda sociālā loma piedzīvo savu būtiskāko pāreju – no bērna ar ierobežotu atbildību par savu rīcību līdz pieaugušajam, kas uzņemas atbildību gan par savu, gan citu personu (piemēram, savu bērnu) rīcību. Savu devumu sniedz arī Latvijas skolu sistēma, kurā 9. klase iezīmējas ar gatavošanos eksāmeniem un izlaidumam un turpmāko izglītības virziena izvēli, bet 10. klase – ar jaunu lomu skolā. Tātad kopumā aptaujāto vecumposms iezīmējas ar paaugstinātu stresu, kas atsevišķos gadījumos var veicināt arī neatļautu atkarību izraisošu vielu pamēģināšanu vai to regulāru lietošanu. Šajā posmā, kā liecina pētījumi, indivīdiem mazāk svarīgi nekā citos vecumposmos ir saglabāt savas personības izjūtas un rīcības kontinuitāti, t.i., saglabāt savas personības nemainīguma izjūtu (Petersen 1988). Tādējādi pusaudži vairāk nekā citu vecumgrupu pārstāvji ir tendēti izmēģināt jauno, nepazīstamo. Ja apkārtējā vide piedāvā indivīdam vielas, kas var ietekmēt viņa organismu un psihiskās funkcijas, tad ir lielāka iespējamība, ka šīs vielas pirmo reizi tiks pamēģinātas tieši pusaudža gados. Apkārtējā vide nebūt nav vienīgais iemesls, kas var veicināt vai atturēt no legālu vai nelegālu atkarību izraisošu vielu lietošanas. Sava loma ir arī personības iezīmēm, un vairāki pētnieki ir pat mēģinājuši definēt personības tipu, ko var raksturot kā «uz atkarību orientētu personību» (Kirkcaldy et al. 2003). Turpmākajā analīzē aplūkoti dažādi indivīdu rak sturojoši aspekti, kā arī to saistība ar atkarību izraisošo vielu lietošanu. Vispirms aplūkosim aspektus, kas rak sturo jauniešu priekšstatus, – vērtības, morāli, sociālos priekšstatus un pašvērtējumu. Tad pievērsīsimies jaunieša deviantu uzvedību rak sturojošiem radītājiem un, visbeidzot, analizēsim jaunieša brīvā laika pavadīšanas veidus un to saistību ar atkarību izraisošo vielu lietošanu. Personības līmenī nosacīti var izdalīt daudzveidīgus indivīdu raksturojošus aspektus: ◆ Vērtības, morāle un sociālie priekšstati – aspekti, kas rāda indivīda uzskatus par pasauli, par vēlamām un nevēlamām parādībām, uzvedību, priekšstatus par pareizo un nepareizo (viedoklis par fiziska spēka lietošanu, viedoklis par likumu ievērošanu, morāli ētiskie priekšstati).

8. Atkarību izraisošo vielu lietošana: riska un aizsargājošo faktoru ietekmes analīze

267

◆ Pašvērtējums – skats uz sevi caur vērtību, morāles un sociālo priekšstatu prizmu. ◆ Emociju izpausmes – aspekti, kas ir saistīti ar indivīda emocionālu reaģēšanu dažādās situācijās, temperamentu un raksturu. Emocijas ir mazāk saistītas ar indivīda vērtībām, morāli un sociālajiem priekšstatiem nekā pašvērtējums un uzvedība. ◆ Uzvedība – aspekti, kas tiešā mērā izriet no indivīda vērtībām, morāles un sociālajiem priekšstatiem (atšķirībā no emocijām, kas lielā mērā ir iedzimtas un grūtāk vadāmas). ◆ Brīvā laika pavadīšana – rīcība, kas izriet no personības iezīmēm, vērtībām un vienlaikus tās raksturo, atspoguļo. ◆ Pieredze – notikumi, kas veido indivīda dzīves pieredzi un tiešā veidā ietekmē personības veidošanos. Vieni aspekti vairāk saistīti ar personas priekšstatiem par sevi un apkārtējo realitāti, otri – raksturo uzvedības modeļus un laika pavadīšanu ikdienā.

Individuālo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanu Analīzes rezultātā 5 konstatētie nozīmīgākie riska faktori, kas saistīti ar visu legālo un nelegālo vielu lietošanu/pamēģināšanu, tai skaitā regulāru smēķēšanu un piedzeršanos, ir jauniešu noziedzīgas darbības (piem., zagšana), fiziska agresija (iesaiste fiziskā vardarbībā, kāda traumēšanā) un tās attaisnošana, nesavaldība un dusmu uzliesmojumi, nelaimes gadījuma vai smagas slimības piedzīvošana, kā arī vēlu vakaru pavadīšana ārpus mājas un klīšana apkārt pa pilsētu (sk. 8.3.pielikuma 1. tabulu). Nedaudz mazāk būtiski riska faktori, kas arī attiecas uz visu legālo un nelegālo vielu pamēģināšanu/lietošanu, ir necieņa pret likumiem un noteikumiem, agresijas attaisnošana, traumējoša dzīves pieredze – paziņu un draugu pašnāvības mēģinājumi, paša slimība vai smags nelaimes gadījums. Minētos var uzskatīt par universāliem faktoriem, kuriem būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai risinātu atkarības vielu lietošanas problēmu kopumā. Lai precīzāk noteiktu dažādu personības faktoru ietekmi uz nelegālo, MIN grupas atkarības vielu lietošanu, pētījumā veikta loģistiskās regresijas analīze (sk. 8.4. pielikumu). 5

3DPDWNRPSRQHQãX DQDOƯ]H YHLNWD WUƯV GDƺƗV ◆ Analīzē, kas rak sturo tādus priekšstatus kā vērtības, morāli, sociālos priekšstatus un pašvērtējumu, iekļautas 62 pazīmes, faktoru skaita noteikšanai izmantojot metodi, kas izdala faktorus, kuru īpašvērtība (Eigenvalues) jeb dispersija kovariāciju matricā ir lielāka par 1. Galveno komponenšu analīze (Principal Component analysis) izdalīja 15 faktorus. Šajos faktoros kopumā saglabājas 59% informācijas, t.i., tie izskaidro 59% kopējās variācijas starp šiem mainīgajiem (sk. 8.2. pielikuma 1. tabulu). ◆ Faktoranalīzē, kas rak sturo brīvā laika pavadīšanu, vērtības un attieksmes, iekļautas 30 pazīmes, veicot faktoru rotāciju, izdalīti 4 faktori. Šie faktori kopumā izskaidro 59% kopējās variācijas starp šiem mainīgajiem (sk. 8.2. pielikuma 2. tabulu). ◆ Faktoranalīzē, kas raksturo deviantu uzvedību, iekļautas 22 pazīmes, izdalīti 6 faktori. Šie faktori izskaidro 64% kopējās variācijas starp šiem mainīgajiem (sk. 8.2. pielikuma 3. tabulu).

268

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Runājot tieši par MIN grupas (medikamenti, inhalanti, nelegālās narkotikas) atkarības vielām, pētījums ļauj identificēt personības tipu, kam ir lielākais šīs grupas vielu pamēģināšanas risks. Tā ir personība, kurai: ◆ ir nosliece uz deviantu uzvedību un agresivitāti; ◆ trūkst paškontroles, savaldības, kā arī cieņas pret eksistējošiem noteikumiem un normām. Šis personības tips vājāk pakļaujas kontrolei no vecāku vai skolas puses un uzskatāms par tādu, kurš drīzāk pamēģinās nelegālās atkarību izraisošās vielas. Iespējams, ar atkarības vielu pamēģināšanu viņš vēl vairāk demonstrē savu nepakļāvību, neapdomību un bērna attīstības posmam raksturīgo spontanitāti. Salīdzinājumā ar 2006. gadu jauniešu, īpaši meiteņu, atbalsts agresīvai uzvedībai ir mazinājies un par dažiem procentiem palielinājies atbalsts noteikumu ievērošanai. Salīdzinājumā ar 2006. gadu mazāk jauniešu izdarījuši pārkāpumus un iesaistījušies smagāku noziegumu veikšanā. Tomēr atšķirība ir neliela, un, ņemot vērā pēdējā laikā konstatēto noziedzības pieaugumu Latvijā kopumā, rodas šaubas, vai pētījumā konstatētās pozitīvās tendences saglabāsies arī nākotnē. 8.1. attēls. Personības faktoru saistība ar MIN grupā (medikamenti, inhalanti, nelegālās vielas) iekļauto atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu RISKA FAKTORI

AIZSARGĀJOŠIE FAKTORI

Psiholoģiskais raksturojums ◆ Depresija, nomāktība, psiholoģiskais diskomforts ◆ Nesavaldība, dusmu uzliesmojumi Uzvedība

Pieredze

MEDIKAMENTU, INHALANTU, NARKOTIKU PAMĒĢINĀŠANA/ LIETOŠANA

◆ Ir kādu fiziski ietekmējis ◆ Ir bijis iesaistīts noziedzīgās darbībās ◆ Ir laupījis vai demolējis ◆ Ir zadzis ◆ Ir bijis iesaistīts fiziskā vardarbībā ◆ Klīst apkārt ◆ Pavada vēlus vakarus ārpus mājas

◆ Draugi/paziņas nav centušies izdarīt pašnāvību ◆ Nav piedzīvojis nelaimes gadījumu Vērtības ◆ Neattaisno personas sišanu, piekaušanu

Avots: autoru aprēķins no datiem, kas iegūti ECAD 2008. gada aptaujā.

Lai kāda būtu jaunieša personība, uz potenciālu viņa interesi par narkotiskajām vielām var norādīt jaunieša pašreizējais psiholoģiskais stāvoklis. Fakts, ka jaunietis jūtas neapmierināts ar sevi, meklē sevi un savu vietu dzīvē, vēl neko nenozīmē, taču, ja šis indivīds jūt depresiju, nomāktību un cita veida psiholoģisko diskomfortu, risks, ka tiks pamēģinātas MIN grupas vielas, būtiski palielinās (sk. 8.1. attēlu). Jāatzīmē, ka depresija, nomāktība un cita veida

8. Atkarību izraisošo vielu lietošana: riska un aizsargājošo faktoru ietekmes analīze

269

psiholoģiskais diskomforts nepalielina marihuānas, bet gan tieši «spēcīgāko» atkarības vielu pamēģināšanas risku. Risku vēl vairāk palielina, ja jaunieša draugu vai paziņu lokā kāds centies izdarīt pašnāvību vai ja jaunietis piedzīvojis nelaimes gadījumu vai smagu slimību. Ja jaunietim bijusi šāda traumējoša pieredze, svarīgi nodrošināt viņam psiholoģisku atbalstu. Kopš 2006. gada psiholoģiskā komforta rādītāji, kas mēra jauniešu depresijas līmeni (skumjas, nospiestību, bezcerības un vientulības sajūtu, pašnāvības domas), bija uzlabojušies. Tomēr pašreizējā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās valstī ļauj prognozēt, ka nākotnē tie varētu atkal būtiski pasliktināties, tādējādi palielinot atkarības vielu lietošanas risku. Par riskantu uzvedību MIN grupas vielu pamēģināšanas kontekstā uzskatāma arī vēlu vakaru un nakšu pavadīšana ārpus mājas (sk. 8.2. tabulu). Klaiņošana pa pilsētu un «tusēšana» ar draugiem vēlu vakaros un naktīs pilsētā vienlaikus gan palielina iespēju, ka jaunietim kāds piedāvās atkarību izraisošās vielas, gan arī var būt sekas šo vielu lietošanai. Bezmērķīga laika pavadīšana šobrīd jauniešiem rak sturīga mazliet mazāk nekā 2006. gadā, tomēr joprojām viņiem bieži vien vai nu trūkst ideju par to, kā kvalitatīvi pavadīt laiku kopā ar draugiem, vai arī iespēju darīt to, ko viņi vēlētos. Regulāra pārrašanās mājās vēlu vakaros vai naktī ir viens no galvenajiem MIN vielu pamēģināšanas riska faktoriem, un svarīgi, lai vecāki tai pievērstu nepieciešamo uzmanība. 8.2. tabula. MIN (medikamenti, inhalanti, nelegālās vielas) grupas atkarības vielu pamēģināšanas saistība ar vakaru pavadīšanu ārpus mājas (%) Bija ārpus mājas pēc Bija ārpus mājas un atgriezās desmitiem vakarā pēc pusnakts Nav pamēģi- Ir pamēģi- Nav pamēģi- Ir pamēģi- Nav pamēģi- Ir pamēģinājuši nājuši/lietojuši nājuši nājuši/lietojuši nājuši nājuši/lietojuši atkarības atkarības atkarības atkarības atkarības atkarības vietas vielas vietas vielas vietas vielas Nekad 7 12 43 23 80 55 Vienu reizi 12 16 25 19 12 21 Divas reizes 13 15 15 21 5 12 Trīs reizes 14 18 6 13 1 5 Četras reizes 13 12 4 8 1 4 Piecas reizes 14 13 3 5 0 1 Sešas reizes 9 6 1 4 0 1 Septiņas reizes 19 9 3 7 1 2 Kopā 100 100 100 100 100 100 Visu vakaru bija mājās

Piezīme: tabulā attēlots, cik reizes pēdējās nedēļas laikā jaunietis visu vakaru bija mājās, atgriezās mājās pēc desmitiem vakarā vai pēc pusnakts. Avots: autoru aprēķins no datiem, kas iegūti ECAD 2008. gada aptaujā.

Jāatzīmē arī atšķirības marihuānas un citu MIN vielu pamēģinājušo personībā. Jauniešus, kuri pamēģinājuši citas nelegālās atkarības vielas, izņemot marihuānu, no pārējiem īpaši atšķir nomāktība, depresija un psiholoģisks diskomforts. Viņi nozīmīgi biežāk ir piedzīvojuši kādu nelaimes gadījumu vai slimību, neaizraujas ar sportu, ir neapmierināti ar savu ķermeni un mēdz domāt par

270

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

pašnāvību. Vēli vakari bieži vien tiek pavadīti ārpus mājas, vai nu klīstot apkārt pilsētā, vai (biežāk nekā citu vielu lietotājiem) dažādos kultūras pasākumos. Kā zināms, grupā jaunieši ne tikai ir motivētāki uzsākt atkarības vielu lietošanu, bet arī jūtas brīvāk un drošāk, kopā izdarot dažādus citus pārkāpumus. Nelabvēlīga sociālā vide ārpus vecāku kontroles var būtiski veicināt atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu. Citu vielu, izņemot marihuānu, lietotājiem īpaši raksturīga nesavaldība, dusmu uzliesmojumi, un viņi biežāk ir laupījuši un/vai demolējuši. Noziedzīgas darbības var rosināt arī pati šo vielu izraisītā atkarība un nespēja kontrolēt savu rīcību. Marihuānas lietotāju psiholoģiskais portrets ir līdzīgs kā citu nelegālo vielu lietotājiem, tikai ne tik izteikts, t.i., viņi mazāk atšķiras no pārējiem jauniešiem, kas arī ir sagaidāms, ņemot vērā, ka šo vielu pamēģinājuši salīdzinoši daudz jauniešu. Jaunieši, kuri ir pamēģinājuši marihuānu, ir savaldīgāki nekā citu nelegālo atkarības vielu lietotāji un retāk ir laupījuši vai demolējuši, taču viņi ir gatavi attaisnot kāda sišanu vai piekaušanu un paši nereti iesaistās fiziskā vardarbībā. Marihuānu pamēģinājušie pat biežāk nekā citu nelegālo atkarības vielu lietotāji pavada vēlus vakarus ārpus mājas. Atšķirībā no citu atkarības vielu lietotājiem viņi neslīgst depresijā un nepārdzīvo psiholoģiskas problēmas. Tieši otrādi – salīdzinot sevi ar citiem, viņi jūtas ar sevi apmierināti. Tas liecina, ka marihuānu jaunieši lieto atšķirīgu iemeslu dēļ – ne negatīvas iekšējas motivācijas vadīti, bet drīzāk, lai izklaidētos, labi pavadītu laiku. Papildus, runājot par smēķēšanas riska faktoriem, jāmin, ka regulāriem smēķētājiem nav raksturīga devianta uzvedība – iesaiste noziedzīgās darbībās u.tml., viņiem nav tendences kādu fiziski ietekmēt. Taču viņiem biežāk nekā nesmēķētājiem raksturīga depresija, nomāktība un cita veida psiholoģiskais diskomforts, kā arī cieņas trūkums pret noteikumiem un skaidru principu un pārliecības trūkums. Bez tam šādiem jauniešiem raksturīga nesavaldība, dusmu uzliesmojumi. Minētās iezīmes uzskatāmas par būtiskiem smēķēšanas riska faktoriem. Par regulāru smēķēšanu liecina arī jaunieša fiziskās formas pasliktināšanās, ko pavada mazāka iesaistīšanās fiziskās nodarbēs. No otras puses, uzmanības trūkums pret savu fizisko formu un veselību arī var tikt uzskatīts par smēķēšanas riska faktoru. Piedzeršanās riska faktori un aizsargfaktori ir līdzīgi tiem, kas ietekmē citu legālo un nelegālo atkarības vielu lietošanu. Jaunieši, kuri mēdz piedzerties, nozīmīgi biežāk nekā tie, kuriem šāda rīcība nav rak sturīga, iesaistās noziedzīgās darbībās (zagšanā, demolēšanā u.c.), ir fiziski agresīvi (iesaistījušies fiziskā vardarbībā, kādu fiziski traumējuši) un attaisno agresiju, ir nesavaldīgi, mēdz piedzīvot dusmu uzliesmojumus, neciena likumus un noteikumus, mēdz pavadīt vēlus vakarus ārpus mājas un klīst apkārt, pavadīt laiku pilsētā. Tāpat viņi biežāk jūt depresiju, nomāktību un cita veida psiholoģisko diskomfortu, viņiem ir bijusi traumējoša dzīves pieredze, viņi ir piedzīvojuši nelaimes gadījumu vai smagu slimību vai to, ka kāds paziņa vai draugs izdarījis vai centies izdarīt pašnāvību, kā arī pašiem mēdz būt domas par pašnāvību. Tie uzskatāmi par būtiskiem pārmērīgas alkohola lietošanas riska faktoriem (sk. 8.2. attēlu).

271

8. Atkarību izraisošo vielu lietošana: riska un aizsargājošo faktoru ietekmes analīze

8.2. attēls. Personības faktoru saistība ar pārmērīgu alkohola lietošanu (piedzeršanos) un regulāru smēķēšanu RISKA FAKTORI

AIZSARGĀJOŠIE FAKTORI

Psiholoģiskais raksturojums ◆ Depresija, nomāktība, psiholoģiskais diskomforts ◆ Nesavaldība, dusmu uzliesmojumi

Psiholoģiskais raksturojums ◆ Nav pašnāvības domu

PĀRMĒRĪGA ALKOHOLA LIETOŠANA UN REGULĀRA SMĒĶĒŠANA

Uzvedība

Vērtības

◆ Ticība Dievam ◆ Cieņa pret likumiem ◆ Neattaisno personas sišanu, piekaušanu ◆ Skaidri, nemainīgi principi

Pieredze ◆ Nav bijusi traumējoša dzīves pieredze ◆ Draugi/paziņas nav centušies izdarīt pašnāvību ◆ Draugi, paziņas nav izdarījuši pašnāvību ◆ Nav piedzīvojis nelaimes gadījumu Uzvedība ◆ Aizraujas ar sportu

Avots: autoru aprēķins no datiem, kas iegūti ECAD 2008. gada aptaujā.

Diemžēl pētījuma metode neļauj nodalīt cēloņus no sekām, t.i., pateikt, vai faktors ir bijis pamatā nelegālo atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanai/ pamēģināšanai vai arī tieši atkarības vielu lietošana šo faktu izraisījusi. Līdzšinējie pētījumi rāda, ka atsevišķu nelegālo atkarību izraisošo vielu lietošana var novest pie agresivitātes un noziedzības, taču nav izslēdzama arī pretēja saistība – ka temperaments: spontanitāte, tiekšanās pēc piedzīvojumiem, lielāka uzdrīkstēšanās vai vēlme pēc pašapliecināšanās palielina varbūtību, ka atkarības vielas tiks pamēģinātas. Pētījumā arī konstatēts, ka tas, ka augsts pašvērtējums, apmierinātība ar sevi un savu ķermeni, aktīva sportošana, skaidra pārliecība un principi vai reliģijas praktizēšana, nav uzskatāmi par nozīmīgiem atkarību izraisošo vielu pamēģināšanas aizsargfaktoriem.

Vienaudži Jebkurš cilvēks reflektē un rēķinās ar to, kā tiks uztverts sabiedrībā, īpaši savā lokā. Kā konstatēts Festindžera sociālā salīdzinājuma teorijā, vēloties pārliecināties par savu domu pareizību, indivīds salīdzina savas un citu domas. Jo viedokļi ir līdzīgāki, jo drošāka sajūta, ka domājam pareizi. Referentā grupa, kura pusaudža vecumā ir īpaši svarīga un no kuras pusaudži ietekmējas visvairāk, ir draugi un vienaudži. Tādēļ to vidū valdošajiem uzvedības modeļiem,

272

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

normām un vērtībām ir ārkārtīgi liela nozīme jaunieša izvēlē pamēģināt atkarību izraisošās vielas. Mūsdienās arvien lielāku nozīmi iegūst neatkarība uzskatos, sabiedrība vairs neizdara tik lielu spiedienu uz indivīdu, kā arī indivīds tik viegli tam vairs nepakļaujas. Tomēr vēlme tikt pieņemtam, vēlme neatšķirties, netikt izstumtam no draugu loka vai apsmietam vienaudžu vidū var kļūt par būtisku pamudinājumu deviantai uzvedībai. Jauniešu attiecības ar vienaudžiem aptaujā raksturoja 38 pazīmes. Līdzīgi kā individuālo faktoru analīzes gadījumā, tika veikta faktoranalīze (Kaiser-normalized varimax rotation), kas rezultējās 9 atšķirīgos faktoros (sk. 8.5. pielikuma 1. tabulu). Izmantojot loģistiskās regresijas analīzi, tika noteikti nozīmīgākie faktori, kas ietekmē atkarību izraisošo vielu lietošanu (sk. 8.5. pielikuma 2. tabulu un 8.3. attēlu). Svarīgākais MIN grupas atkarību izraisošo vielu lietošanas riska faktors (kas ir divas reizes svarīgāks nekā jebkurš cits faktors, kas saistīts ar vienaudžu ietekmi) ir atkarību izraisošo vielu lietošana draugu vidū (sk. 8.5. pielikuma 3. tabulu). 8.3. attēls. Vienaudžus un draugus rak sturojošo faktoru saistība ar pārmērīgu alkohola lietošanu, regulāru smēķēšanu un MIN grupas atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu RISKA FAKTORI

AIZSARGĀJOŠIE FAKTORI

Pieredze

Draugu vērtības

◆ Viegli saņemt no draugiem atbalstu un palīdzību

Draugu uzvedība ◆ Draugi lieto atkarības vielas ◆ Draugi zaguši, laupījuši, demolējuši ◆ Draugi iesaistījušies kautiņos

PĀRMĒRĪGA ALKOHOLA LIETOŠANA UN REGULĀRA SMĒĶĒŠANA, NARKOTIKU PAMĒĢINĀŠANA/LIETOŠANA

◆ Atkarību izraisošo vielu lietošana nav svarīga, lai gūtu draugu cieņu ◆ Lai nepaliktu ārpus grupas, atkarības vielu lietošana nav nepieciešama ◆ Draugi neprasa atbildēt uz apvainojumu, lai aizstāvētu godu

Pieredze ◆ Nav zaudējis draugu

Avots: autoru aprēķins no datiem, kas iegūti ECAD 2008. gada aptaujā.

Risks, ka smēķējošie draugi pamudinās jaunieti lietot cigaretes, ir līdzīgs riskam, ka marihuānu lietojošie pamudinās jaunieti lietot marihuānu – marihuānu nav lietojuši tikai 36% no tiem, kuriem vairākums draugu lieto marihuānu, un 27% no tiem, kuriem visi draugi lieto marihuānu. Ja draugi marihuānu nelieto, risks, ka jaunietis to pamēģinās, ir ļoti mazs. Līdzīgi, jo vairāk draugu smēķē, jo lielāks ir risks, ka jaunietis sāks smēķēt. Tādus pašus secinājumus var izdarīt par piedzeršanos. Salīdzinājumā ar 2006. gadu 2008. gadā alkohola un tabakas lietošanas izplatība respondentu draugu vidū bija palielinājusies. Izplatītāka jauniešu draugu vidū kļuvusi arī citu atkarības vielu, piemēram, marihuānas lietošana. Tas

273

8. Atkarību izraisošo vielu lietošana: riska un aizsargājošo faktoru ietekmes analīze

norāda, ka palielinās arī marihuānas pieejamība, un, ja jaunietim būs vēlēšanās to pamēģināt, tas nesagādās grūtības. Otrs būtisks riska faktors ir atkarību izraisošo vielu popularitāte jauniešu vidū, t.sk. priekšstats, ka lietot šādas vielas ir «stilīgi» (sk. 8.3. tabulu). Draugi, kuru attieksme un uzvedība atbalsta atkarības vielu lietošanu vai arī kuri paši tās lieto, rada riska pilnu vidi. Turpretī draugi, kuri paši atkarības vielas nelieto un noraida to lietošanu, rada aizsargājošu vidi un ir galvenais faktors, kas var pasargāt no atkarības vielu lietošanas uzsākšanas. Jaunieši, kuri ir lietojuši atkarību izraisošās vielas, biežāk uzskata, ka šo vielu lietošana: 1) palielina cieņu draugu acīs un 2) dažkārt ir nepieciešama, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas. Nepakļaujoties vienaudžu vidū pieņemtajām normām, jaunietis riskē zaudēt statusu un uzņemšanu grupā. Uz atkarības vielu lietošanu vienaudži vairāk mudina zēnus nekā meitenes. Zēnu vidū 18% jūt, ka reizēm, lai iekļautos vienaudžu grupā, nepieciešams lietot alkoholu, 13% saskata nepieciešamību smēķēt un 9% – lietot marihuānu. 8.3. tabula. Atkarības vielu lietošanas nozīme, lai nepaliktu ārpus grupas, zēniem un meitenēm (%) Dažreiz ir nepieciešams smēķēt cigaretes, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas Zēni Meitenes

Dažreiz ir nepieciešams iedzert alkoholu, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas Zēni Meitenes

Dažreiz ir nepieciešams smēķēt marihuānu, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas Zēni Meitenes

Pilnīgi piekrītu

Nedaudz piekrītu

Nedaudz nepiekrītu

Pilnīgi nepiekrītu

Avots: autoru aprēķins no datiem, kas iegūti ECAD 2008. gada aptaujā.

Interesanti, ka salīdzinājumā ar 2006. gadu 2008. gada aptaujā jaunieši nepieciešamību smēķēt, lietot alkoholu un marihuānu, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas, izjūt nedaudz mazāk, tomēr atšķirības nav lielas. Lai izprastu, vai to var uzskatīt par tendenci, nepieciešama turpmāka šī jautājuma izpēte pēc zināma laika posma. Cits būtisks MIN grupas atkarību izraisošo vielu lietošanas riska faktors ir jaunieša piederība grupai, kurai rak sturīga devianta, agresīva uzvedība, t.i., kurā valdošās vērtības neatbalsta normu un likumu ievērošanu, bet gan nostāšanos pret tiem. Videi, kurai raksturīgas laupīšanas, zādzības un demolēšanas, bieži vien raksturīga arī MIN grupas atkarības vielu lietošana. To pašu, lai gan mazākā mērā, var teikt par grupām, kurām raksturīgi kautiņi un nepieciešamība ar agresīvu rīcību atbildēt uz apvainojumu, lai aizstāvētu savu godu. Šādā vidē parasti valda arī stingri noteiktas iekšējās normas un vienotība un nepakļaušanās grupas noteikumiem draud ar izslēgšanu no tās. Papildu riskam pakļauti jaunieši, kuri ir zaudējuši draugu vai draugus – izšķīrušies no tiem, tikuši izšķirti vai atraidīti. Atkarības vielas lietošanas

274

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

uzsākšanai šajā gadījumā iespējami vairāki iemesli. Pusaudža vecumā tikt pieņemtam grupā vai iegūt labus draugus ir ļoti svarīgi, tādēļ draugu atraidījums vai zaudēšana var pamudināt uz atkarību izraisošo vielu lietošanu, iespējams, cerot iegūt vairāk uzmanības vai labāku attieksmi. Šo vielu lietošana var būt arī sekas pārdzīvojumam. No otras puses, arī MIN grupas vielu pamēģināšana/lietošana atsevišķos gadījumos var izraisīt draugu zaudējumu. Jebkurā gadījumā šķiršanās no draugiem vai nopietnas nesaskaņas vienaudžu starpā būtu jāuzskata par būtisku riska faktoru. Atšķirībā no citu vielu lietotājiem marihuānu pamēģinājušajiem ir ciešākas attiecības ar draugiem – viegli saņemt viņu atbalstu, padomu un palīdzību. Tieši draugu loks un tajā valdošā uztvere un attieksme pret marihuānas lietošanu (tas, vai tā paaugstina cieņu draugu acīs) ir galvenais marihuānas pamēģināšanas riska faktors. Kopumā pētījums ļauj secināt, ka vienaudžu vide un vienaudžu grupā valdošās vērtības un normas visvairāk ietekmē tieši marihuānas pamēģināšanu un lietošanu. Tomēr kopumā grupas spiediens (tas, ka draugi lieto atkarību izraisošās vielas un to lietošana ir svarīga, lai iegūtu draugu cieņu un nepaliktu ārpus vienaudžu grupas) ir uzskatāms par nozīmīgu riska faktoru attiecībā uz jebkuru legālo un nelegālo vielu lietošanu/pamēģināšanu (sk. 8.5. pielikuma 2. tabulu). Kā jau minēts, vienlīdz spēcīga vienaudžu ietekme novērojama smēķēšanas gadījumā. Neraugoties uz to, ka 9. un 10. klases skolēniem vēl nav 18 gadu, aptuveni puse no viņiem atzīst, ka vairākums viņu draugu smēķē. Vēlme līdzināties draugiem var rosināt uz šādu rīcību un izvērsties «ķēdes reakcijā» – jo vairāk jauniešu smēķē, jo vairāk tas var pamudināt uz šādu rīcību arī citus. Bez tam priekšstats, ka «visi tā dara», var iedrošināt un kļūt par attaisnojumu savai rīcībai. 2008. gada dati salīdzinājumā ar 2006. gadu apliecina smēķēšanas izplatības pieaugumu. Analīzes rezultāti ļauj secināt, ka, ja smēķē neliela daļa draugu (t.i., draugu pulkā vienmēr ir arī kāds, kurš nesmēķē), tad no smēķēšanas atturēties ir vieglāk (sk. 8.4. tabulu). Ja smēķē lielākā daļa draugu, tad varbūtība, ka jaunietis sāks smēķēt, ir ļoti liela. Smēķēšanai jauniešus piesaista iespēja socializēties un būt kopā ar citiem vienaudžiem neformālā atmosfērā. Jaunieši smēķē ne tik daudz, lai iegūtu draugu cieņu, bet gan lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas. Smēķētājiem biežāk nekā nesmēķētājiem iespējams iegūt draugu atbalstu un palīdzību. Iespējams, ka kopīga smēķēšana satuvina vienaudžus, palīdz viņiem atbrīvoties, izrunāt personīgus jautājumus un saņemt padomu. Tas ir viens no riska faktoriem, kas mudina viņus smēķēt. 8.4. tabula. Draugu smēķēšanas ietekme uz jaunieša smēķēšanu (%)

Cik draugu smēķē

Neviens Nedaudz Daži Vairākums Gandrīz visi

Nesmēķē katru dienu 94 93 81 58 37

Smēķē katru dienu 6 7 19 42 69

Avots: autoru aprēķins no datiem, kas iegūti ECAD 2008. gada aptaujā.

Kopā 100 100 100 100 100

275

8. Atkarību izraisošo vielu lietošana: riska un aizsargājošo faktoru ietekmes analīze

Līdzīgus secinājumus var izdarīt par pārmērīgu alkohola lietošanu. Visi pētījumā iekļautie vienaudžu vidi raksturojošie faktori nozīmīgi atšķiras starp jauniešiem, kuri pēdējā mēneša laikā ir piedzērušies, un tiem, kuri šādi nav rīkojušies. Piemēram, jaunieši, kuri piedzeras, biežāk atzīst, ka draugi lieto atkarības vielas un atkarības vielu lietošana ir svarīga, lai iegūtu viņu cieņu un nepaliktu ārpus vienaudžu grupas. Jo vairāk draugu regulāri piedzeras, jo lielāks risks, ka arī jaunietis būs pēdējā mēneša laikā piedzēries. Tikai trešdaļa no jauniešiem, kuriem vismaz kāds draugs mēneša laikā ir piedzēries, paši nekad nav piedzērušies. Vienaudžu vide, kurā alkohola lietošana un cita devianta uzvedība nav raksturīga un nepaaugstina cieņu vienaudžu acīs, var kļūt par nozīmīgu aizsargfaktoru. Turpretī vide, kurā šāda uzvedība ir vispārpieņemta un atzīta, būtiski palielina piedzeršanās risku.

Skola Skolā bērns pavada garas stundas, tādēļ tā ieņem centrālu vietu viņa dzīvē. Kā liecina pētījums, skolas videi ir mazāka ietekme uz MIN pamēģināšanu/ lietošanu nekā vienaudžiem vai personības faktoriem, tomēr arī tā var zināmā mērā veicināt vai kavēt to izplatību jauniešu vidū. Statistiskās analīzes rezultātā, iekļaujot 20 pazīmes, tika izdalīti 7 faktori, kas raksturo skolas vides, tajā valdošo attiecību un attieksmes pret mācībām ietekmi. (sk. 8.6. pielikuma 1. tabulu). Skolas vidi raksturojošo faktoru saistību ar atkarību izraisošajām vielām var aplūkot 8.6. pielikuma 2. tabulā. Nozīmīgākais MIN grupas atkarību izraisošo vielu pamēģināšanas riska faktors ir jaunieša intereses trūkums par mācību procesu, uz ko norāda slikta gatavošanās stundām, ko bieži vien pavada sekmju pasliktināšanās (sk. 8.6. pielikuma 3. tabulu). Bērni, kuriem ir nopietna attieksme pret mācībām, ir pasargātāki no MIN pamēģināšanas riska, kamēr tiem, kurus mācību process nesaista, biežāk būs tendence pievērsties atkarības vielu lietošanai (sk. 8.5. tabulu). 8.5. tabula. MIN (medikamenti, inhalanti, nelegālās vielas) grupas atkarības vielu pamēģināšanas saistība ar cītīgumu mācībās (%)

Gandrīz vienmēr atbilst Bieži atbilst Dažreiz atbilst Reti atbilst Gandrīz nekad neatbilst

Man mācības ir apnikušas Nav Ir lietojuši lietojuši 6 11 16 24 38 38 31 21 9 6

Es slikti gatavojos stundām Nav Ir lietojuši lietojuši 2 6 9 18 37 39 36 26 15 10

Es jūtu, ka esmu pietiekami cītīgs Nav Ir lietojuši lietojuši 8 18 24 34 39 28 22 14 7 6

Avots: autoru aprēķins no datiem, kas iegūti ECAD 2008. gada aptaujā.

Viens no būtiskākajiem riska faktoriem ir arī jaunieša problemātiska uzvedība skolā. Jaunieši, kas pamēģinājuši MIN grupas vielas, biežāk izraidīti no skolas vai klases. Uzvedība, kas noved pie izraidīšanas, var liecināt par jaunieša noslieci uz deviantu uzvedību, tai skaitā atkarības vielu lietošanu. No otras

276

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

puses, šāda situācija var mudināt jaunieti pamēģināt atkarību izraisošās vielas – vai nu pārdzīvojuma rezultātā, vai lai vēl vairāk izrādītu savu nepakļaušanos. Papildu risks, ka jaunietis pamēģinās atkarību izraisošās vielas, saistīts ar nepatiku pret skolu, kā arī skolas kavēšanu. Jauniešiem, kuri ir pamēģinājuši atkarību izraisošās vielas, raksturīga mazāka piesaiste skolai: viņiem nepatīk skola, un viņi divreiz biežāk nekā citi (40%) mēdz to kavēt. Nepatika pret skolu, konflikti ar skolotājiem un vēlme pamest skolu ir nozīmīgs riska faktors, kam nepieciešams pievērst skolotāju un vecāku uzmanību, turklāt tas īpaši palielina risku, ka tiks pamēģinātas «stiprākās» nelegālās atkarību izraisošās vielas, nevis marihuāna. Marihuānas lietotājus no citiem atšķir tas, ka viņiem šķiet viegli mācīties (sk. 8.6. pielikuma 2. tabulu), neraugoties uz to, ka viņi ne īpaši rūpīgi gatavojas stundām, turklāt bieži vien mēdz kavēt skolu. Tas gan nenozīmē, ka marihuānu lieto jaunieši, kuri ir talantīgāki par pārējiem (vidēji viņu sekmes ir zemākas), tomēr atšķirībā no marihuānas nelietotājiem daudzi no tiem nejūt, ka mācībās būtu īpaši jāiespringst, un nemaz necenšas iegūt augstāku vērtējumu. Viņiem trūkst intereses par mācībām un skolu. Motivācijas trūkums, garlaicība, intereses trūkums par skolu un mācībām var liecināt par riskantu jaunieša uzvedību un ir viens no riska faktoriem. 8.4. attēls. Skolas vidi rak sturojošo faktoru saistība ar pārmērīgu alkohola lietošanu, regulāru smēķēšanu un MIN (medikamenti, inhalanti, nelegālās vielas) grupas atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu RISKA FAKTORI

AIZSARGĀJOŠIE FAKTORI

Uzvedība

◆ Kavē skolu

◆ Labas sekmes ◆ Nav izraidīts no klases/skolas PĀRMĒRĪGA ALKOHOLA LIETOŠANA UN REGULĀRA SMĒĶĒŠANA, NARKOTIKU PAMĒĢINĀŠANA/LIETOŠANA

Attieksme pret mācībām ◆ Patīk skola ◆ Cītīgi gatavojas stundām

Avots: autoru aprēķins no datiem, kas iegūti ECAD 2008. gada aptaujā.

Citas MIN grupas atkarības vielas lietojušajiem jauniešiem rak sturīga nepatika pret skolu – konflikti skolā un ar skolotājiem, vēlme to mainīt. Arī viņi mēdz kavēt skolu un kopumā slikti gatavoties stundām. Īpaši viņiem raksturīga problemātiska uzvedība skolā: biežāk nekā citi viņi tikuši izraidīti no klases vai skolas. Nepieņemama uzvedība skolā un nevēlēšanās iet uz to ir vieni no būtiskiem šo vielu lietošanas riska faktoriem. Ja skolotāji un vecāki tam nepievērš pienācīgu uzmanību, tas var palielināt varbūtību, ka jaunieši pamēģinās/lietos atkarību izraisošās vielas.

8. Atkarību izraisošo vielu lietošana: riska un aizsargājošo faktoru ietekmes analīze

277

Jauniešiem, kuri ikdienā smēķē, ir nozīmīgi sliktākas sekmes nekā citiem. Viņiem ir mazāka piesaiste skolai, viņi nereti nav sagatavojušies stundām un mēdz kavēt skolu, kā rezultātā mēdz rasties konflikti ar skolotājiem. Šāda problemātiska uzvedība skolā uzskatāma par simptomātisku jaunieša smēķēšanai, un tai būtu nepieciešams pievērst uzmanību ne tikai saistībā ar mācībām, bet arī atkarību izraisošo vielu lietošanas kontekstā. Jaunieši, kuri pēdējā mēneša laikā ir piedzērušies, līdzinās tiem, kuri lietojuši marihuānu vai regulāri smēķē, ar to atšķirību, ka viņi biežāk apmeklē skolu, kas neatrodas dzīvesvietas tiešā tuvumā. Šādā situācijā lielāka «anonimitāte», tas, ka nav jābaidās tikt ģimenes vai paziņu ieraudzītam, var pamudināt uz deviantu uzvedību.

Jaunieša vecāku ģimene un ģimenes attiecības Pieredze, ko bērns jau no agras bērnības gūst vecāku ģimenē vai pie cilvēkiem, kas viņu audzina, ir ļoti spēcīgi riska un vienlaikus aizsargājošie faktori. Vecāku savstarpējie konflikti, vecāku un bērnu nesaskaņas, vecāku nespēja (laika trūkuma, zināšanu trūkuma u.c. iemeslu dēļ) vai nevēlēšanās nodarboties ar bērna audzināšanu, iedziļināties un palīdzēt problēmu risināšanā u.tml. paaugstina bērna deviantas uzvedības risku. Savukārt stipras ģimenes saites, savstarpējā uzticēšanās, ieaudzinātas morālās vērtības un normas ir spēcīgs aizsargājošais faktors. Šo sakarību pastāvēšanu apliecināja arī pētījuma pirmā posma aptaujas rezultātu analīze. Gan 2006., gan 2008. gada aptaujas instrumentārijā (anketā) iekļauta virkne mērījumu, kas fiksē vecāku ģimenes statusa rak sturojumus, vecāku savstarpējās, kā arī vecāku un bērnu attiecības un to vērtējumus. Raksturojot ģimenes struktūru un salīdzinot to ar 2006. gada situāciju, nedaudz samazinājies to bērnu skaits, kuri dzīvo pilnā ģimenē kopā ar vecākiem. Atbilstoši datiem ar saviem vecākiem ģimenē dzīvo 60% aptaujāto Rīgas jauniešu, kamēr iepriekšējā vecuma kohortā – 65% jauniešu. Viens no dzīves apstākļu indikatoriem ir ģimenes materiālās labklājības līmenis. Iepriekšējie pētījumi liecina, ka pastāvošā saikne starp ģimenes materiālo labklājību un atkarību izraisošo vielu lietošanu nav viennozīmīgi skaidrojama. Pirmkārt, zems ģimenes materiālās labklājības līmenis ierobežo pieeju visu veidu resursiem, to skaitā iespējām nodrošināt jaunietim pilnvērtīgu izglītību un brīvā laika nodarbes. Otrkārt, slikti materiālie apstākļi nereti ir sekas pašu vecāku antisociālam dzīvesveidam. Iespējams, šādi apstākļi un pieredze ir būtiski jauniešu deviantas uzvedības cēloņi. No otras puses, pētījumu dati liecina, ka ir atsevišķas nelegālās vielas, kā, piemēram, kokaīns, amfetamīnu grupas vielas, kas ir «prestižākas» un kuras biežāk lieto jaunieši, kuri auguši un dzīvo materiāli labāk nodrošinātās ģimenēs. Vecāku un bērnu attiecības, vecāku uzraudzību un kontroli pār bērna gaitām šajā pētījumā raksturo vairāki indikatori: informētība un ieinteresētība par bērna/jaunieša problēmām, informētība par to, kur un ar ko kopā jaunietis pavada brīvo laiku, prasības – uzvedības normu un prasību noteikšana, to izpildes kontrole.

278

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Lai arī, palielinoties bērna vecumam, samazinās vecāku ietekme, tomēr 14– 16 gadu vecumā vairākums jauniešu dzīvo vecāku ģimenē un tādējādi vecāku un bērnu attiecības ir vairāk vai mazāk ciešas, kontroles iespējas saglabājas vēl diezgan augstā līmeni. Svarīgākais vecākiem ir jaunieša sekmes skolā – prasība, lai viņš labi mācītos. To, ka vecākiem ir svarīgas bērna sekmes skolā, atzīst 97% aptaujāto. Lielākā daļa vecāku (79%) pazīst sava bērna draugus, zina, kur un ar ko kopā viņu bērns mēdz pavadīt vakarus (78/76%). Aptuveni pusei jauniešu (48%) vecāki ir stingri noteikuši, cikos jāatgriežas mājās, un trešdaļai jauniešu tiek noteikts, ko drīkst darīt ārpus mājas un ko ne. Salīdzinoši retāk vecāki pazīst un sazinās ar bērna draugu vecākiem. Šie rādītāji kopš 2006. gada aptaujas nav mainījušies. 8.6. tabula. Vecāku informētība un attieksme pret bērna brīvā laika nodarbēm jauniešu skatījumā (%) Apgalvojumu vērtējums Maniem vecākiem ir ļoti svarīgi, lai es labi mācītos Vecāki ir stingri noteikuši, ko es mājās drīkstu darīt, ko ne Vecāki ir stingri noteikuši, ko es drīkstu darīt ārpus mājas, ko ne Vecāki ir stingri noteikuši, cikos vakarā jābūt mājās Vecāki zina, ar ko es vakarā esmu kopā Vecāki zina, kur es esmu vakaros Vecāki pazīst manus draugus Vecāki pazīst manu draugu vecākus Vecāki bieži sazinās ar draugu vecākiem Vecāki dažreiz satiekas ar draugu vecākiem, lai aprunātos Vecāki seko manām nodarbēm brīvajā laikā

Ļoti atbilstoši

Drīzāk atbilstoši

Drīzāk Ļoti neatbilstoši neatbilstoši

18 37 38 37 12 4

30 38 40 42 23 10

33 17 17 17 40 36

19 8 6 4 25 51

Avots: autoru aprēķins no datiem, kas iegūti ECAD 2008. gada aptaujā.

80% jauniešu atzīst, ka gandrīz vienmēr vai lielākoties viņu vecāki ir informēti, kur un kā jaunieši pavada brīvdienu vakarus. Saglabājas statistiski nozīmīgas atšķirības starp zēnu un meiteņu vecāku informētību. Tam var būt divējāds izskaidrojums: pirmkārt, vecāki vairāk uztraucas, kur un ar ko kopā brīvo laiku pavada viņu meitas, savukārt meitenes, iespējams, biežāk nekā zēni pastāsta vecākiem par savām brīvā laika nodarbēm. Nedaudz mazāk kā puse (46%) jauniešu gandrīz nekad vai ļoti reti kopā ar vecākiem pavada brīvo laiku darbdienu vakaros. 36% jauniešu gandrīz nekad vai reti mēdz būt kopā ar vecākiem nedēļas nogalēs. Situācija praktiski nav mainījusies kopš 2006. gada, un, lai arī nav noteiktu kritēriju, kas ļautu noteikt, vai tie ir augsti vai zemi rādītāji, tomēr tie liecina, ka pietiekami liela daļa šīs vecuma grupas jauniešu savu brīvo laiku regulāri pavada kopā ar vecākiem. Analizējot atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanu un atkarību veidošanās riskus, ļoti nozīmīgs faktors ir vecāku attieksme pret šo vielu lietošanu, vecāku pašu paradumi un sniegtais piemērs. Minētie faktori ietekmē gan jaunieša attieksmes veidošanos, gan vecumu, kad viņš pamēģina vai uzsāk lietot

8. AtkarÄŤbu izraisoĹĄo vielu lietoĹĄana: riska un aizsargÄ joĹĄo faktoru ietekmes analÄŤze

279

psihoaktÄŤvÄ s vielas. KÄ liecina iepriekĹĄ veikto pÄ&#x201C;tÄŤjumu, to skaitÄ arÄŤ ĹĄÄŤs aptaujas pirmÄ posma dati, tieĹĄi ÄŁimene bieĹži ir tÄ vide, kurÄ jaunietis visagrÄ k sastopas ar alkohola lietoĹĄanu, un nereti tieĹĄi vecÄ ki ir tie, kas pirmie piedÄ vÄ bÄ&#x201C;rnam iedzert vai vienkÄ rĹĄi pieÄźauj alkohola lietoĹĄanu mÄ jÄ s. VecÄ ki vai citi ÄŁimenes locekÄźi ar savu personisko piemÄ&#x201C;ru demonstrÄ&#x201C;, ka smÄ&#x201C;ÄˇÄ&#x201C;ĹĄana un kÄ das glÄ zÄŤtes iedzerĹĄana ir normÄ la ikdienas parÄ dÄŤba un alkohola lietoĹĄana â&#x20AC;&#x201C; neatĹ&#x2020;emama svÄ&#x201C;tku sastÄ vdaÄźa. SavÄ s mÄ jÄ s alkoholu lietojusi lielÄ kÄ daÄźa aptaujÄ to jaunieĹĄu. 40% to dara reti, 18% â&#x20AC;&#x201C; reizi pa reizei, bet 4% â&#x20AC;&#x201C; bieĹži. Liela daÄźa jaunieĹĄu (60%) retÄ k vai bieĹžÄ k iedzer alkoholu kopÄ ar vecÄ kiem. Tikai 11% ÄŁimeĹ&#x2020;u vecÄ ki alkoholu nelieto. Raksturojot vecÄ ku attieksmi, vairÄ kums jaunieĹĄu atzÄŤst, ka vecÄ ku reakcija pret jebkuru atkarÄŤbu izraisoĹĄo vielu lietoĹĄanu bĹŤtu negatÄŤva. VislielÄ kajÄ mÄ&#x201C;rÄ vecÄ kiem bĹŤtu iebildumi pret marihuÄ nas vai haĹĄiĹĄa smÄ&#x201C;ÄˇÄ&#x201C;ĹĄanu â&#x20AC;&#x201C; 97%. To, ka sabiedrÄŤbÄ valda samÄ&#x201C;rÄ toleranta attieksme pret alkohola lietoĹĄanu, apliecina fakts, ka, pÄ&#x201C;c jaunieĹĄu atzinuma, vecÄ ki bieĹžÄ k bĹŤtu pilnÄŤbÄ pret bÄ&#x201C;rna smÄ&#x201C;ÄˇÄ&#x201C;ĹĄanas paradumiem nekÄ piedzerĹĄanos (64% pret 52%). ArÄŤ 2006. gada dati liecina par to paĹĄu. NemainÄŤgs paliek secinÄ jums, ka alkohola lietoĹĄana, ÄŤpaĹĄi svÄ&#x201C;tkos un izklaides pasÄ kumos, ir tik dziÄźi iesakĹ&#x2020;ojusies mĹŤsu sabiedrÄŤbÄ , ka tÄ netiek uzskatÄŤta par ÄŤpaĹĄu problÄ&#x201C;mu. LielÄ kÄ daÄźa jaunieĹĄu jau no bÄ&#x201C;rnÄŤbas var novÄ&#x201C;rot alkohola lietoĹĄanu vecÄ ku ÄŁimenÄ&#x201C; gan ikdienÄ , gan svÄ&#x201C;tkos. Liela daÄźa 14â&#x20AC;&#x201C;16 gadu vecu jaunieĹĄu ir lietojuĹĄi alkoholu kopÄ ar vecÄ kiem, vai vecÄ ki nav ÄŤpaĹĄi lieguĹĄi to darÄŤt. 8.7. tabula. VecÄ ku reakcijas vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jums (%) Ja viĹ&#x2020;u bÄ&#x201C;rns.... ... smÄ&#x201C;ÄˇÄ&#x201C;tu cigaretes ... piedzertos .... smÄ&#x201C;ÄˇÄ&#x201C;tu marihuÄ nu/haĹĄiĹĄu

BĹŤtu pilnÄŤgi pret

BĹŤtu Äźoti pret

64 52 91

18 26 6

BĹŤtu diezgan pret 15 19 3

ViĹ&#x2020;iem bĹŤtu vienalga 3 3 1

Avots: autoru aprÄ&#x201C;Äˇins no datiem, kas iegĹŤti ECAD 2008. gada aptaujÄ .

AnalÄŤzÄ&#x201C; tika iekÄźauti jaunieĹĄu vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jumi par attiecÄŤbÄ m ar vecÄ kiem, vecÄ ku kontroles raksturojums, vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jumi par ÄŁimenes materiÄ lo labklÄ jÄŤbu, vecÄ ku nodarboĹĄanÄ s, izglÄŤtÄŤba, jaunieĹĄu vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jums par ÄŁimenes locekÄźu smÄ&#x201C;ÄˇÄ&#x201C;ĹĄanas paradumiem. No 39 pazÄŤmÄ&#x201C;m jeb apgalvojumiem, kas rak sturo vecÄ ku ÄŁimeni, attiecÄŤbas un piesaisti ÄŁimenei, faktoranalÄŤzes rezultÄ tÄ (Kaiser-normalized varimax rotation) tika iegĹŤti 11 faktori, (sk. 8.7. pielikuma 1. tabulu).6 NÄ kamajÄ solÄŤ, izmantojot loÄŁistiskÄ s regresijas, tika pÄ rbaudÄŤta saistÄŤba starp iegĹŤtajiem faktoriem 6

)DNWRUX VNDLWD QRWHLNĂŁDQDL L]PDQWRWD PHWRGH NDV L]GDOD IDNWRUXV NXUX ĆŻSDĂŁYĆ?UWĆŻED (Eigenvalues) MHE GLVSHUVLMD NRYDULĆ&#x2014;FLMX PDWULFĆ&#x2014; LU OLHOĆ&#x2014;ND SDU ,HJÇ&#x152;WLH IDNWRUL NRSXPĆ&#x2014; L]VNDLGUR VDNDUĆŻEX VWDUS ĂŁLHP LQGLNDWRULHP ,HJÇ&#x152;WLH IDNWRUL WLND VDJODEĆ&#x2014;WL NĆ&#x2014; MDXQL PDLQĆŻJLH NXUX YĆ?UWĆŻEDV DWELOGD NDWUD IDNWRUD L]SDXVPHV VSĆ?NDP 7DV SDGDUĆŻMD LHVSĆ?MDPX YLVXV MDXQLHĂŁX YĆ?UWĆ?MXPXV VDJUXSĆ?W QR YĆ&#x2014;ML L]WHLNWDV SLHGHUĆŻEDV OĆŻG] VWLSUL L]WHLNWDL SLHGHUĆŻEDL QRWHLNWX DWWLHFĆŻEX GLPHQVLMDL

280

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

un atkarību izraisošo vielu lietošanu, kā atkarīgo mainīgo definējot regulāru smēķēšanu, pārmērīgu alkohola lietošanu un narkotiku (MIN grupas vielu) pamēģināšanu vai lietošanu. Regresijas modeļi liecina, ka gan regulāru smēķēšanu (sk. 8.7. pielikuma 2. tabulu), gan pārmērīgu alkohola lietošanu, ko raksturo piedzeršanās (sk. 8.7. pielikuma 3. tabulu), lielākoties būtiski ietekmē vieni un tie paši faktori. Iespēju, ka jaunietis būs regulāri smēķējis vai pārmērīgi lietojis alkoholu, ļoti nozīmīgi ietekmē brāļu vai māsu smēķēšanas paradumi. Šajā gadījumā pastāv gan tieša, gan netieša sakarība. Neapšaubāmi smēķēšanas gadījumā tā ir tieša pieredze, kuru jaunietis gūst ģimenē, vislielākajā mērā ietekmējoties no brāļa vai māsas ieradumiem. Piedzeršanās gadījumā ietekme ir pastarpināta, un, tā kā pārmērīga alkohola lietošana korelē ar smēķēšanu, tad, iespējams, to nosaka brāļu un māsu pieredze šajā jomā. Diemžēl ECAD aptaujā šādu mērījumu nav. Kā nopietnākie riska faktori minami: vecāku toleranta attieksme pret alkohola lietošanu un tabakas, kā arī marihuānas smēķēšanu, alkohola lietošana mājās, tajā skaitā kopā ar vecākiem. Iespēju, ka jaunietis jau 15–16 gadu vecumā sācis regulāri smēķēt un vairāk vai mazāk regulāri lietot alkoholu, nozīmīgi palielina vecāku iecietīga attieksme pret šiem paradumiem. Lai arī nav daudz tādu ģimeņu, kurās vecāki atbalstītu bērna smēķēšanu, alkohola vai marihuānas lietošanu, tomēr vecāku vienaldzīga un neieinteresēta attieksme pret bērna rīcību ir vērā ņemams riska faktors. Un otrādi – jo nosodošāka vecākiem ir attieksme pret šiem ieradumiem, t.i., jaunieši uzskata, ka, uzzinot par viņu kaitīgajiem ieradumiem, vecāki izturētos ļoti nosodoši, jo mazāka iespējamība, ka jaunietis būs pārmērīgi lietojis alkoholu. Iepriekš minēto apliecina arī tāda faktora būtiska ietekme uz smēķēšanas un piedzeršanās faktu kā alkohola lietošana respondenta mājās un vecāku rīcība, piedāvājot jaunietim alkoholu vai pat kopā iedzerot. Citu nozīmīgu faktoru kopu veido vecāku informētība par bērna brīvā laika gaitām un draugiem, saikne ar šiem draugiem un viņu vecākiem. Kā aizsargājoši faktori darbojas, t.i., mazina piedzeršanās un smēķēšanas iespējamību, vecāku informētība par bērna brīvā laika gaitām un bērna draugu, viņu vecāku pazīšana un kontaktēšanās ar tiem. Smēķēšanas gadījumā nozīmīga ir arī vecāku kontrole, t.i., ģimenēs, kurās vecāki stingrāk noteikuši uzvedības principus un seko to izpildei, pastāv mazāka varbūtība, ka jaunietis regulāri smēķēs. Lai arī 2008. gada aptaujas dati neuzrāda būtisku vecāku kontroles ietekmi uz atturēšanos no alkohola vai narkotiku lietošanas, tomēr arī iepriekšminētie faktori liecina, ka piedzeršanās mazāk iespējama ģimenēs, kur vecāki ir informētāki par jaunieša gaitām brīvajā laikā un par viņa draugiem. Regulāru smēķēšanu un alkohola pārmērīgu lietošanu būtiski neietekmē vecāku un bērnu savstarpējās attiecības, ģimenes materiālā labklājība, ticīgums, vecāku izglītība un nodarbinātība. Diemžēl 2008. gada aptaujā izslēgta virkne jautājumu, kas raksturoja bērnu un vecāku kopējas brīvā laika nodarbes, atsevišķus informētības un attiecību jautājumus.

8. Atkarību izraisošo vielu lietošana: riska un aizsargājošo faktoru ietekmes analīze

281

8.5. attēls. Ģimenes vidi rak sturojošo faktoru saistība ar pārmērīgu alkohola lietošanu un regulāru smēķēšanu RISKA FAKTORI

AIZSARGĀJOŠIE FAKTORI

Uzvedība ģimenē

Attiecības ģimenē

◆ Alkohola lietošana mājās ◆ Brālis/māsa smēķē PĀRMĒRĪGA ALKOHOLA LIETOŠANA UN REGULĀRA SMĒĶĒŠANA

◆ Saikne ar bērna draugiem un viņu vecākiem ◆ Vecāku informētība par bērna brīvā laika nodarbēm ◆ Kopīga brīvā laika pavadīšana

Attieksme ģimenē ◆ Vecāku nosodoša reakcija uz bērna riska uzvedību

Avots: autoru aprēķins no datiem, kas iegūti ECAD 2008. gada aptaujā.

Runājot par MIN grupas vielām, ietekmes faktori nedaudz atšķiras (sk. 8.7. pielikuma 4. tabulu). Līdzīgi kā piedzeršanās un regulāras smēķēšanas modeļos, iespējamību, ka jaunietis būs pamēģinājis vai lietos MIN grupas vielas, palielina fakts, ka regulāri smēķē aptaujātā jaunieša tēvs un vēl būtiskāk – māsa vai brālis. Turklāt tieši pēdējā faktora ietekme ir ļoti spēcīga. Ja ģimenē smēķē māsa vai brālis, ir nozīmīgi paaugstināta varbūtība, ka arī respondents ne tikai smēķēs vai lietos alkoholu, bet arī būs lietojis citas narkotiskās vielas. Iespējams, šī sakarība ir pastarpināta, jo brāļu vai māsu smēķēšana liecina par šo ieradumu klātesamību ģimenē un, iespējams, to, ka ģimenē tas tiek pieļauts. Turklāt vairākumā gadījumu brāļi un māsas ir arī jaunieša vienaudži. Būtisks faktors, kas paaugstina MIN grupas vielu pamēģināšanas iespējamību, ir ģimenes materiālā labklājība. Varbūtība, ka jaunietis būs pamēģinājis kādu no šīm vielām, ir augstāka tajās ģimenēs, kurās ir salīdzinoši augstāks materiālās labklājības līmenis. Šis secinājums gan nav viennozīmīgi vērtējams, jo, lai arī tāda tendence pastāv, jāatzīmē, ka lielākais MIN grupas vielas pamēģinājušo jauniešu skaits ir vienlaikus divās galējās grupās – ģimenēs ar augstākajiem un ģimenēs ar pašiem zemākajiem materiālās labklājības rak sturojumiem. Līdzīgi kā smēķēšanas un alkohola lietošanas gadījumā, nozīmīga loma ir vecāku attieksmei pret bērna riskantu uzvedību un vielu lietošanu. Iespēja, ka jaunietis pamēģinās vai lietos kādas narkotiskās vielas, ir augstāka tajās ģimenēs, kur, pēc jaunieša vērtējuma, vecākiem būtu vienalga, ja tie uzzinātu, ka viņu bērns smēķē cigaretes, marihuānu/hašišu vai lieto alkoholu. Ar iepriekš minēto cieši saistīts faktors ir vecāku toleranta attieksme pret alkohola lietošanu mājās. Fakts, ka vecāki pieļauj alkohola lietošanu mājās un paši piedāvā vai kopā ar bērnu iemalko alkoholiskos dzērienus, palielina iespējamību, ka jaunietis jutīsies brīvāk, pamēģinot vai lietojot MIN grupas atkarību izraisošās vielas. Ģimenes saites, attiecības starp bērniem un vecākiem ir statistiski nozīmīgs faktors, kas ietekmē MIN grupas vielu lietošanu. Ģimenē, kurā bērns saņem

282

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

vairāk siltuma, kurās vecāki biežāk atrod laiku pārrunāt personīgas lietas un sniegt bērnam padomu, mazinās iespējamība, ka jaunietis pamēģinās vai lietos kādas no MIN grupas vielām. Tas apstiprina hipotēzi, ka ģimenes attiecību ciešums, atbalsts, ko jaunietis saņem ģimenē, ir būtisks aizsargājošais faktors, un otrādi – tā trūkums palielina varbūtību, ka jaunietis pamēģinās kādu no šīm vielām. Pēc būtības iepriekšējo faktoru papildina nākamā faktoru kopa, kas iekļauj brīvā laika pavadīšanu kopā ar vecākiem. Iespēja, ka jaunietis būs pamēģinājis MIN grupas atkarību izraisošās vielas, mazāka to jauniešu vidū, kas mēdz pavadīt brīvo laiku darbdienās un nedēļas nogalēs kopā ar vecākiem. Vielu pamēģināšanas vai lietošanas risku mazina arī vecāku informētība par bērna brīvā laika gaitām. Tas vienlaikus raksturo ciešas ģimenes attiecības, jo ietver vecāku informētību par bērna gaitām vakaros. Vecāku informētība par to, ar ko bērns parasti ir kopā un kur pavada vakarus, draugu pazīšana, kas noteikti saistīta ar savstarpējo uzticēšanos un līdz ar to arī ar kontroles iespējām, mazina risku, ka jaunietis pamēģinās vai lietos MIN grupas vielas. Atšķirībā no pirmā posma datiem šoreiz rezultāti neapliecina, ka pastāvētu nozīmīga saistība starp disciplīnu, vecāku stingru kontroli un MIN grupas vielu pamēģināšanu vai lietošanu. Tāpat mazāka nozīme ir vecāku saistībai un kontaktiem ar bērna draugu vecākiem. Kopumā tas liecina, ka šo faktoru nozīmība, iespējams, nav tik stabila un viennozīmīgi traktējama. Narkotisko vielu pamēģināšanā un lietošanā jaunieša vecāku izglītībai un nodarbinātības veidam nav īpašas nozīmes. 8.6. attēls. Ģimenes vidi rak sturojošo faktoru saistība ar MIN grupas vielu pamēģināšanu RISKA FAKTORI

AIZSARGĀJOŠIE FAKTORI

Ģimenes raksturojums

Attiecības ģimenē

◆ Materiāli situēta vecāku ģimene

Uzvedība ģimenē ◆ Alkohola lietošana mājās ◆ Brālis/ māsa smēķē ◆ Tēvs smēķē

MEDIKAMENTU, INHALANTU, NARKOTIKU PAMĒĢINĀŠANA/ LIETOŠANA

◆ Saikne ar bērnu un savstarpējā uzticēšanās ◆ Vecāku informētība par bērna brīvā laika nodarbēm ◆ Kopīga brīvā laika pavadīšana

Uzvedība ģimenē ◆ Vecāku nosodoša reakcija uz bērna riska uzvedību

Avots: autoru aprēķins no datiem, kas iegūti ECAD 2008. gada aptaujā.

Modelēšanas rezultāti liecina, ka vecāku attieksmei, attiecībām ģimenē, t.i., ģimenes faktoriem, kopumā lielāka nozīme ir legālo psihoaktīvo vielu lietošanas gadījumā. Viens no skaidrojumiem varētu būt tas, ka vecāki pret alkohola

8. Atkarību izraisošo vielu lietošana: riska un aizsargājošo faktoru ietekmes analīze

283

lietošanu un smēķēšanu tomēr izturas daudz iecietīgāk nekā pret narkotiku lietošanu. Otrkārt, pašu vecāku demonstrētais piemērs, smēķējot un lietojot alkoholu kā svētkos, tā ikdienā, pieļaujot vai pat piedāvājot pusaudzim iedzert. Attiecības, vecāku piemērs, vecāku kontrole ir nozīmīgs gan riska, gan arī aizsargājošs faktors, kas ietekmē kā smēķēšanu, tā arī alkohola lietošanu vai atturēšanos no tā. Šajā ziņā rezultāti apliecina to pašu tendenci, kas tika novērota 2006. gadā, t.i., atšķirībā no nelegālajām psihoaktīvajām vielām vecāku attieksme pret alkohola lietošanu un smēķēšanu ir ļoti iecietīga, bieži pat pamudinoša un tādējādi veido nopietnu riska faktoru kopumu jaunieša smēķēšanas un alkohola lietošanas uzvedības modeļos.

Vides faktori Viena no faktoru grupām, kura ietekmē atkarību izraisošo vielu pamēģināšanas vai lietošanas risku, ir tā saucamie dzīves vides faktori, kuros iekļauti tādi indikatori kā drošība dzīvesvietas apkaimē, dzīvesvietas un sociālo aktivitāšu raksturojums, saikne ar kaimiņiem un apkārtnes vienaudžiem, uzticēšanās dažādām institūcijām. 2008. gada aptaujas posmā vides ietekmes mērījumos iekļauti arī jautājumi par atkarību izraisošo vielu reklāmu. Drošību dzīvesvietā sekmē ne vien tas, ka jaunietis ir fiziski neapdraudēts, bet arī paša jaunieša priekšstati par drošību – individuālās īpašības, rīcības prakse un ārējie strukturālie apstākļi, no kā atkarīga indivīda drošumspēja jeb spēja nezaudēt drošības sajūtu. Visbiežāk drošības sajūtu stiprina tas, ka jaunieši pazīst apkārtnes iedzīvotājus un paļaujas uz kopienas pārstāvju un valsts institūciju rīcības stratēģijām draudu apstākļos. Uzticība institūcijām pastarpināti raksturo piederības sajūtu un identitāti nacionālā līmenī, kas savukārt nosaka to, kā jaunietis jūtas savā valstī, savā dzīves un darbības vidē. Savukārt psihoaktīvo vielu reklāma ir tas ārējās vides faktors, kam ir tieša, nepastarpināta saistība ar jaunieša attieksmes veidošanu, iespējams, arī vielu lietošanas paradumiem. Visi minētie ir ļoti atšķirīgi vides rak sturlielumi, tādēļ vispirms aplūkosim katru no šiem aspektiem, bet nākamajā solī, līdzīgi kā visu citu ietekmes jomu aplūkojumā, tiks izmantota faktoranalīze un regresijas modeļi, lai noteiktu vides faktoru saistību ar MIN grupas vielu lietošanu, alkohola pārmērīgu lietošanu un regulāru smēķēšanu. Kopumā 2008. gada aptaujas dati liecina, ka jauniešu tolerance un uzticība valsts institūcijām un baznīcai ir mazinājusies, t.i., mazinājies to respondentu skaits, kas snieguši atbildes «drīzāk un visā pilnībā uzticos». Salīdzinoši, tāpat kā 2006. gada aptaujā, jaunieši visvairāk uzticas veselības aprūpes iestādēm (68%) un vispārējās izglītības iestādēm (65%), tiesai (50%). Mazāk par pusi izteikuši uzticību baznīcai (46%), masu medijiem (45%) un policijai (43%). Vēl mazāk nekā iepriekš – 28% jauniešu uzticas arodbiedrībai. Acīmredzot krīze ekonomikā un sociālo problēmu saasināšanās nozīmīgi ietekmējusi jau tā zemo uzticēšanās līmeni valdībai un Saeimai. Tikai 16% jauniešu pauduši uzticību valdībai un 14% – Saeimai.

284

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Drošības sajūtas raksturojumā kopš 2006. gada aptaujas būtiskas izmaiņas nav novērojamas. Vairums aptaujāto jauniešu (79%) norādījuši, ka jūtas droši vakaros savas dzīvesvietas tuvumā – 36% jūtas ļoti droši, bet 42% – drīzāk droši nekā nedroši. Lielākus draudus jaunieši izjūt, vakaros atrodoties pilsētas centrā; kopumā 41% jauniešu tur vakaros nejūtas īsti komfortabli. Kopš 2006. gada situācija acīmredzot pasliktinājusies un šo jauniešu īpatsvars nozīmīgi palielinājies – tolaik centrā īsti droši nejutās 33% jauniešu. Drošības sajūtas saistību ar psihoaktīvo vielu lietošanu aplūkosim tālāk, bet jāatzīmē, ka būtiskas atšķirības drošības vērtējumā atkarīgas no respondenta dzimuma. Ievērojami drošāk gan savas dzīvesvietas rajonā, gan pilsētas centrā jūtas zēni. Ja skola atrodas tālu no mājām un klasesbiedri nedzīvo tuvumā, jaunieši daudz vairāk laika mēdz pavadīt ar draugiem ārpus skolas vai apkārtnes jauniešiem. Kontakti un brīvā laika pavadīšana kopā ar dzīvesvietas apkārtnes jauniešiem var būt viens no vielu lietošanas riska vai aizsargājošiem faktoriem. Kontaktu tīklus var raksturot divos virzienos – kāds ir kontaktu plašums (cik plašs ir paziņu loks) un kāds ir to stiprums, ciešums (cik laba, tuva ir šī pazīšanās). Lielākā daļa (56%) jauniešu zina vairumu savas apkārtnes vienaudžu pēc izskata. 37% jauniešu ir arī ciešāka saikne ar apkārtnes vienaudžiem, jo zina arī vairuma šo jauniešu vārdus. 25% ir sarunājušies ar lielāko daļu no savas apkārtnes vienaudžiem. Plaši sociālo kontaktu tīkli var sniegt atbalstu un palīdzību pusaudzim, kad viņam tā nepieciešama, taču vienlaikus palielina risku, ka starp paziņām būs kāds, kurš pamudinās uz atkarību izraisošo vielu lietošanu. Jo plašāki un ciešāki ir respondenta kontakti ar apkārtnes vienaudžiem, jo drošāk un komfortablāk jaunietis jūtas savas dzīvesvietas tuvumā. Lai izvērtētu vides faktoru ietekmi, kopumā no 30 pazīmēm, kas rak sturo vidi, kurā dzīvo un uzturas jaunietis, faktoranalīzes rezultātā (Kaiser-normalized varimax rotation) tika iegūti 8 faktori (sk. 8.8. pielikuma 1. tabulu). Loģistiskās regresijas modelī kā neatkarīgie mainīgie tika iekļauti iepriekš aprēķinātie vides faktori, kā arī atsevišķas pazīmes, kas rak sturo jaunieša attieksmi pret atkarību izraisošo vielu tiešo un netiešo reklāmu: atbalsta pakāpe alkohola reklāmai, vērtējums, cik lielā mērā tabakas, alkohola un citu atkarību izraisošo vielu lietošana sabiedrībā populāru cilvēku un zvaigžņu vidū ietekmē jauniešu vēlmes un rīcību, netieši popularizējošu rak stu ietekmes uz vielu lietošanu vērtējums. Tā kā reklāmas ietekmes novērtēšanai iekļauta virkne atklāto jautājumu, regresijas modelī tika izmantotas dihotomi pārkodētas pazīmes: attieksme pret alkohola reklāmu, alkohola un citu atkarību izraisošo vielu lietošanas dzīvē un filmās ietekmes vērtējums, to netiešās reklāmas ietekmes vērtējums. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas saistīts ar regulāras smēķēšanas un alkohola pārmērīgas lietošanas risku, ir drošība dzīvesvietas apkārtnē (sk. 8.7. attēlu). Savas mājas apkārtnē, tāpat pilsētas centrā vakaros drošāk jūtas tie jaunieši, kuri smēķē un iedzer (sk. 8.8. pielikuma 2. un 3. tabulu). Domājams, ar iepriekšējo cieši saistīts otrs būtiskākais vides faktors – saskarsme un attiecības ar apkārtnes vienaudžiem. Jauniešu vidū, kuri apgalvo, ka labi pazīst apkārtnes vienaudžus, ir lielāks īpatsvars regulāro smēķētāju un to, kas mēdz pārmērīgi

8. Atkarību izraisošo vielu lietošana: riska un aizsargājošo faktoru ietekmes analīze

285

lietot alkoholu. Tā kā pastāv liela varbūtība, ka dzīvesvietas tuvumā kopā ar apkārtnes vienaudžiem jaunietis pavada tieši brīvo laiku, tad šī korelācija nav pārsteidzoša, jo alkohola lietošana un smēķēšana ir nozīmīga socializēšanās komponente. Dati gan neļauj konstatēt šo sakarību virzienu un viennozīmīgi secināt, vai jaunieši, kas ir aktīvāki, ekstravertāki, vieglāk iepazīstas, ir arī vairāk tendēti uz riska uzvedību, vai arī alkohola lietošana veicina kontaktus, iepazīšanos, ceļ pašapziņu un rada drošības sajūtu kā dzīvesvietas apkārtnē, tā arī pilsētas centrā, kas Rīgā jauniešiem nozīmē arī izklaides un atpūtas vietu. Šeit ļoti būtisks moments ir, kādā mikrorajonā, varbūt pat kādā mājā jaunietis dzīvo, kādi jaunieši sastopami dzīvesvietas tuvumā. Turklāt jāņem vērā, ka drošāk jebkurā vietā jūtas puiši un vienlaikus jebkuru atkarību izraisošo vielu pamēģināšanas/lietošanas risks augstāks ir puišiem nekā meitenēm. Tādēļ iespējams, ka aplūkoto vides faktoru nozīmība modelī ir arī pastarpināta, dzimuma determinēta. Viennozīmīgi nav izskaidrojams fakts, ka pastāv būtiska sakarība starp regulāru smēķēšanu, pārmērīgu alkohola lietošanu un dzīvesvietas, skolas maiņu pēdējo piecu gadu laikā, kā arī neapmierinātību ar dzīvesvietu. Iespējams, jaunieša uzvedība saistīta nevis ar vidi, uz kuru viņš pārceļas, bet ar emocionālo pārdzīvojumu dzīvesvietas maiņas dēļ. Savukārt skolas maiņa nereti ir sekas jaunieša uzvedībai vai rīcībai, kā rezultātā viņš tiek izslēgts vai vienkārši nevar turpināt mācības iepriekšējā skolā. No jauniešiem, kas pārmērīgi lietojuši alkoholu, skolu pēdējo piecu gadu laikā divas un vairāk reizes mainījuši 16%, kamēr no pārējiem jauniešiem to darījuši 8%. Un otrādi – skolas un dzīvesvietas maiņa, iespējams, rada nepieciešamību jaunietim apliecināties jaunā vidē, «pierādīt» sevi apkārtnes vienaudžiem un skolasbiedriem. Protams, jāņem vērā citu faktoru pastarpinātā iedarbība, t.i., skolas un nereti dzīvesvietas saistība ar atšķirībām respondentu vecumā. Atgādināsim, ka daļa izlases realizēta 9. klasē, daļa – 10. klasē. Piedzeršanās īpatsvars ir augstāks to jauniešu vidū, kas mācās 10. klasē, un skolas maiņa daudzos gadījumos vienkārši saistīta ar iestāšanos vidusskolā. Iemesli skolas maiņai šajā pētījumā diemžēl netika noskaidroti. Cits nozīmīgs riska faktors ir neuzticēšanās valsts institūcijām – tie jaunieši, kuri tendēti uz pārmērīgu alkohola lietošanu, mazākā mērā uzticas gan valdībai un Saeimai, gan visām valsts institūcijām, baznīcai un masu medijiem. Iespējams, šī ietekme ir pastarpināta un vairāk saistīta ar indivīda rak stura iezīmēm. Pastāv lielāka iespējamība, ka jaunieši, kas ir skeptiskāk noskaņoti, kuri, iespējams, jūt mazāku piederību savai skolai, valstij, pārdzīvo identitātes krīzi, biežāk piedzeras vai smēķē. Tiešās un netiešās reklāmas ietekmju jomā būtiska nozīme izrādījās tikai vienam faktoram. Piedzeršanās, kā arī regulāras smēķēšanas iespējamība ir augstāka to jauniešu vidū, kuriem ir ievērojami atbalstošāka un tolerantāka attieksme pret alkohola reklāmu kopumā. Alkohola reklāmu masu informācijas līdzekļos pilnībā atbalsta 20% jauniešu, kas mēdz pārdzerties, un tikai 6% pārējo jauniešu (reklāmu daļēji atbalsta 39% pārmērīgo lietotāju un 23% pārējo jauniešu).

286

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

8.7. attēls. Vides faktoru saistība ar pārmērīgu alkohola lietošanu (piedzeršanos) RISKA FAKTORI

AIZSARGĀJOŠIE FAKTORI

Dzīvesvieta ◆ Ciešas saites ar apkārtnes vienaudžiem ◆ Drošības sajūta dzīvesvietā

Dzīvesvieta

PĀRMĒRĪGA ALKOHOLA LIETOŠANA (PIEDZERŠANĀS)

Mediji

◆ Nav mainījis dzīvesvietu vai skolu ◆ Apmierinātība ar dzīvesvietu

Attieksme pret valsti

◆ Pozitīva attieksme pret alkohola reklāmu

◆ Uzticas valsts institūcijām

Avots: autoru aprēķins no datiem, kas iegūti ECAD 2008. gada aptaujā.

Regulāras smēķēšanas gadījumā statistiski nozīmīgi ir vēl divi faktori: uzskats, ka mūziķu, kinozvaigžņu un citu slavenību sniegtais piemērs narkotiku lietošanā veicina vēlmi pamēģināt šīs vielas, un kaimiņu pilsoniskā aktivitāte (sk. 8.8. attēlu). 8.8. attēls. Vides faktoru saistība ar regulāru smēķēšanu RISKA FAKTORI

AIZSARGĀJOŠIE FAKTORI

Dzīvesvieta

Dzīvesvieta ◆ Nav mainījis dzīvesvietu vai skolu ◆ Kaimiņu pilsoniskā aktivitāte

◆ Ciešas saites ar apkārtnes vienaudžiem ◆ Drošības sajūta dzīvesvietā REGULĀRA SMĒĶĒŠANA ◆ Mediji ◆ Pozitīva attieksme pret alkohola reklāmu ◆ Slavenību pieredzes atkarības vielu lietošanā atspoguļojums medijos

Attieksme pret valsti ◆ Uzticas valsts institūcijām ◆ Uzticas augstākajām valsts varas institūcijām

Avots: autoru aprēķins no datiem, kas iegūti ECAD 2008. gada aptaujā.

Varbūtību, ka jaunietis būs pamēģinājis vai lietos kādas no MIN grupā ietvertajām narkotiskajām vielām vai atturējies no to lietošanas, ietekmē tie paši vides faktori, kas būtiski saistīti ar pārmērīgu alkohola lietošanu un regulāru smēķēšanu (sk. 8.9. attēlu). Atbilstoši nozīmīgumam tie sarindojas šādā secībā: (1) ciešas saites ar apkārtnes vienaudžiem; (2) drošība vakaros mājas tuvumā un pilsētā; (3) neuzticēšanās valsts institūcijām, varai; (4) dzīvesvietas, mikrorajona un/vai skolas maiņa; (5) attieksme pret alkohola reklāmu (sk. 8.8. pielikuma 4. tabulu).

8. Atkarību izraisošo vielu lietošana: riska un aizsargājošo faktoru ietekmes analīze

287

Papildu nosauktajiem nozīmīgs faktors ir popularizējoši rak sti medijos un to ietekme uz vielu pamēģināšanu. Viens no statistiski nozīmīgākajiem riska vai aizsargājošiem faktoriem MIN grupas vielu pamēģināšanā vai lietošanā ir drošība dzīvesvietas apkārtnē. Tāpat kā dzeršanas un smēķēšanas gadījumā, minētais faktors cieši saistīts ar citu vienlīdz nozīmīgu faktoru – saskarsmi un attiecībām ar apkārtnes vienaudžiem. Arī šajā gadījumā, domājams, noteicoša loma ir mikrorajonam vai mājai, kurā jaunietis dzīvo, apkārtnes vienaudžu, ar kuriem kopā tiek pavadīts lielākoties brīvais laiks, paradumiem. Kopumā varbūtība, ka jaunietis būs pamēģinājis vai lietos narkotikas, ir lielāka to jauniešu vidū, kuri uztur ciešākas attiecības ar dzīvesvietas apkārtnes vienaudžiem un drošāk vakaros jūtas kā uz ielas savas dzīvesvietas apkārtnē, tā arī pilsētas centrā. Aplūkotie faktori bija nozīmīgākie arī analīzē, kas veikta, izmantojot 2006. gada aptaujas datus. Tas ļauj secināt, ka šiem apkārtējās vides faktoriem ir svarīga loma jebkuru atkarību izraisošo vielu pamēģināšanas modelī. Līdzīgi kā 2006. gadā, MIN grupas vielu pamēģināšanas pieredze saistīta ar tādu faktoru kā neuzticēšanās valsts institūcijām – tie jaunieši, kuri pamēģinājuši vai lietojuši nelegālās narkotikas, inhalantus u.tml., retāk uzticas valdībai un Saeimai, visām valsts institūcijām, kā arī baznīcai un masu medijiem. Domājams, ka, tāpat kā gadījumā ar piedzeršanos un smēķēšanu, šī faktora ietekme ir pastarpināta un vairāk saistīta ar indivīda rak stura iezīmēm un piederības izjūtu skolai, rajonam valstij, ar identitāti. MIN grupas vielu lietošanas risks augstāks jauniešiem, kuri neuzticas gandrīz nevienai no minētajām institūcijām. Dzīvesvietas, skolas maiņa – nozīmīgs faktors, kas paaugstina MIN grupas vielu lietošanas risku. Tas apstiprina iepriekš izteikto pieņēmumu, ka jaunieši, kuri tendēti uz deviantu uzvedību, bieži vien spiesti mainīt skolu un, iespējams, pat dzīvesvietu, jo nevar turpināt mācības iepriekšējā mācību iestādē. Tomēr vēlreiz jāatgādina, ka šo korelāciju var ietekmēt respondenta vecums un klase, kurā tas mācās. Aplūkojot reklāmas saistību ar narkotiku pamēģināšanu, būtiski ir divi faktori: attieksme pret reklāmu un popularizējoši raksti, informācija par atkarību izraisošām vielām. Narkotiku, inhalantu, medikamentu pamēģināšanas varbūtība ir augstāka to jauniešu vidū, kuri biežāk pamanījuši un atbalsta alkohola reklāmu masu medijos, kā arī atzīst, ka popularizējoši aprak sti par narkotiku lietošanu internetā iedrošina jauniešus pamēģināt šīs vielas. MIN grupas atkarību izraisošo vielu pamēģināšana/lietošana nav nozīmīgi saistīta ar jauniešu apmierinātību ar dzīvesvietu, tomēr jāatgādina, ka sociālo aktivitāšu trūkums dzīvesvietā un neapmierinātība ar to var mudināt jauniešus uz deviantu uzvedību. Tāpat jaunieša uzvedību šajā jomā neietekmē tas, cik ciešas vai vājas ir saites un sakari ar kaimiņiem. Lai gan vairāk nekā pusei jauniešu vecāku (57%) ir draugi/paziņas, kas mīt dzīvesvietas tuvumā un ar kuriem viņi mēdz kontaktēties, 35% uztur ciešus kontaktus ar kādu no kaimiņiem un līdz ar to viņu līdzdalība dzīvesvietas kopienas dzīvē varētu būt diezgan aktīva, arī kaimiņu sociālai un pilsoniskai aktivitātei nav būtiskas nozīmes attiecībā uz narkotisko vielu pamēģināšanu vai lietošanu.

288

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Lai arī atsevišķos rādītājos reklāmas saistība ar vielu lietošanu ir nozīmīga, kopējā vides ietekmes faktoru kontekstā iespējamību, ka jaunietis pamēģinās narkotiskās vielas, būtiski ietekmē tikai divi jau iepriekš pieminētie faktori. 8.9. attēls. Vides faktoru saistība ar MIN grupas vielu pamēģināšanu RISKA FAKTORI

AIZSARGĀJOŠIE FAKTORI

Dzīvesvieta

◆ Ciešas saites ar apkārtnes vienaudžiem ◆ Drošības sajūta dzīvesvietā

Mediji

◆ Nav mainījis dzīvesvietu vai skolu MEDIKAMENTU, INHALANTU, NARKOTIKU PAMĒĢINĀŠANA/ LIETOŠANA

◆ Pozitīva attieksme pret alkohola reklāmu ◆ Popularizējoši raksti par vielu lietošanu

Attieksme pret valsti ◆ Uzticas valsts institūcijām ◆ Uzticas augstākajām valsts varas institūcijām

Avots: autoru aprēķins no datiem, kas iegūti ECAD 2008. gada aptaujā.

Salīdzinājumā ar 2006. gada aptauju vides faktoru kopējā nozīmība ir pieaugusi, lai gan riska un aizsargājošo faktoru kopējā modelī to nozīme saglabājas salīdzinoši zema. Vides faktori kopumā spēcīgāk ietekmē legālo vielu – alkohola pārmērīgu lietošanu un regulāru smēķēšanu nekā citu narkotisko vielu lietošanu. Līdzīgi kā ģimenes faktoru jomā, vides faktoru mērījumiem pievienotas vairākas pazīmes, kas saistītas ar atkarību izraisošos vielu tiešo un netiešo reklāmu. Tas kopumā var ietekmēt kā modeļa skaidrojošo spēku, tā arī atsevišķu faktoru ietekmes efektu.

Dažādu faktoru ietekmes salīdzinājums Izvērtējot dažādu jomu kopējo faktoru iedarbību,7 regulāru smēķēšanu galvenokārt nosaka vienaudžu vide, kurā jaunietis uzturas, kā arī viņa paša personības iezīmes (sk. 8.9. pielikumu). Joprojām būtiska loma ir vecākiem un ģimenei, lai gan salīdzinājumā ar 2006. gadu vienaudžu ietekme uz smēķēšanu ir nedaudz palielinājusies, turpretī ģimenes ietekme nedaudz mazinājusies. Iespējams, tas nozīmē, ka vecāki vēl mazāk spēj izkontrolēt un novērst jaunieša smēķēšanas paradumus. Skola un vides faktori šos paradumus ietekmē nedaudz mazāk. Galvenais faktors, kas rosina regulāru smēķēšanu, tāpat kā 2006. gadā, ir tas, ka draugi lieto atkarības vielas (sk. 8.10. attēlu), un uzskats, ka smēķēšana ir nepieciešams priekšnosacījums, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas. Ja draugi smēķē, tad risks, ka jaunietis uzsāks to darīt, ir ārkārtīgi liels. 7

Salīdzinājumam tiek izmantotas loģistiskās regresiju analīzes izskaidrojošās vērtības.

289

8. AtkarÄŤbu izraisoĹĄo vielu lietoĹĄana: riska un aizsargÄ joĹĄo faktoru ietekmes analÄŤze

8.10. attÄ&#x201C;ls. KopÄ&#x201C;jÄ faktoru ietekme uz regulÄ ru smÄ&#x201C;ÄˇÄ&#x201C;ĹĄanu ( + # *& *" (/ ) , # )

# "* ) ) "$ )

0"+ 3 $ % +% "&'/ (/,0 # " ' , /2 % % ' # "*+ 0('+) , % + 1+ (+' ) % ' 2 $ *" (/ ) , #+ # *&2 % 0" % - % "+( ' , (/, %+ , " (+)

, ,.#+) , " (+) 0('+) $0! )

-( /*) %& "# ) ) )"&# )

) , # / +)$+ +-# )$&!+$

* ,&! ) /*/ )*+% 0$

( ! ) ) )*/) 4- )"0 , ( ( / 0

" ! +- .(% ( )" +-, / +

,. )"&#+

% + 1+ 5 "*&( "&# ) 5 "*&( ()&%/ ) 5 "*&( ) 5 "*&( 6 $ % ) 5 "*&(

PiezÄŤme: attÄ&#x201C;lotie skaitÄźi norÄ da B koeficientu, kas savukÄ rt aprak sta konkrÄ&#x201C;tÄ s pazÄŤmes ietekmes stiprumu uz regulÄ ru smÄ&#x201C;ÄˇÄ&#x201C;ĹĄanu. AttÄ&#x201C;lÄ iekÄźautas ÄŤpaĹĄÄŤbas, kuru ietekme ir nozÄŤmÄŤga pie nozÄŤmÄŤbas lÄŤmeĹ&#x2020;a 0,05. Ar atĹĄÄˇirÄŤgÄ m krÄ sÄ m atzÄŤmÄ&#x201C;tas daĹžÄ das faktoru grupas. Avots: autoru aprÄ&#x201C;Äˇins no datiem, kas iegĹŤti ECAD 2008. gada aptaujÄ .

ApstiprinÄ s arÄŤ apgalvojums, ka smÄ&#x201C;ÄˇÄ&#x201C;ĹĄana saistÄŤta ar ÄŤpaĹĄu dzÄŤves stilu, kas ietver vÄ&#x201C;lu vakaru pavadÄŤĹĄanu Ä rpus mÄ jas, jo ÄŤpaĹĄi, bez vecÄ ku ziĹ&#x2020;as un uzraudzÄŤbas. Risku, ka jaunietis regulÄ ri smÄ&#x201C;ÄˇÄ&#x201C;s, mazina brÄŤvÄ laika pavadÄŤĹĄana kopÄ ar vecÄ kiem vai vismaz vecÄ ku informÄ&#x201C;tÄŤba par to, kur jaunietis pavada savu brÄŤvo laiku, kÄ arÄŤ atkarÄŤbas vielu lietoĹĄanas nosodÄŤjums ÄŁimenÄ&#x201C;. TÄ tad vecÄ ku informÄ&#x201C;tÄŤba un ieinteresÄ&#x201C;ta attieksme var bĹŤt nozÄŤmÄŤgi aizsargfaktori. Par vienu no bĹŤtiskÄ kajiem riska faktoriem uzskatÄ ms arÄŤ jaunieĹĄa intereses trĹŤkums par mÄ cÄŤbÄ m un skolu, par ko jo ÄŤpaĹĄi liecina sliktas sekmes. Uz regulÄ ru smÄ&#x201C;ÄˇÄ&#x201C;ĹĄanu var norÄ dÄŤt tas, ka jaunietis negatavojas stundÄ m, kavÄ&#x201C; skolu, saĹ&#x2020;em sliktas atzÄŤmes, ticis izraidÄŤts no klases. TÄ pat ĹĄiem jaunieĹĄiem raksturÄŤga nesavaldÄŤba un dusmu uzliesmojumi. NesavaldÄŤtÄ kiem, nervozÄ kiem jaunieĹĄiem var bĹŤt lielÄ ka tieksme uzsÄ kt smÄ&#x201C;ÄˇÄ&#x201C;t, tai paĹĄÄ laikÄ , iespÄ&#x201C;jams, tieĹĄi nikotÄŤna trĹŤkums regulÄ riem smÄ&#x201C;ÄˇÄ&#x201C;tÄ jiem var izraisÄŤt nesavaldÄŤbu un dusmu uzliesmojumus. KopumÄ jÄ secina, ka t.s. problÄ&#x201C;mjaunieĹĄiem jÄ pievÄ&#x201C;rĹĄ uzmanÄŤba ne tikai saistÄŤbÄ ar mÄ cÄŤbÄ m. IespÄ&#x201C;jams, jaunieĹĄa atkarÄŤbas problÄ&#x201C;mu risinÄ ĹĄana palÄŤdzÄ&#x201C;tu risinÄ t arÄŤ viĹ&#x2020;a problÄ&#x201C;mas skolÄ . PÄ rmÄ&#x201C;rÄŤgu alkohola lietoĹĄanu â&#x20AC;&#x201C; piedzerĹĄanos, lÄŤdzÄŤgi kÄ smÄ&#x201C;ÄˇÄ&#x201C;ĹĄanu, visvairÄ k ietekmÄ&#x201C; vienaudĹžu vide, kurÄ uzturas jaunietis, turklÄ t vienaudĹžu ietekme salÄŤdzinÄ jumÄ ar 2006. gadu ir palielinÄ jusies. LielÄ mÄ&#x201C;rÄ tas, vai jaunietis piedzersies, ir atkarÄŤgs arÄŤ no jaunieĹĄa paĹĄa personÄŤbas raksturojuma, no vecÄ ku ÄŁimenes, tajÄ ieaudzinÄ tajiem uzvedÄŤbas modeÄźiem un normÄ m. Skola un vides faktori jaunieĹĄu piedzerĹĄanos ietekmÄ&#x201C; mazÄ k.

290

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

ArÄŤ piedzerĹĄanos, lÄŤdzÄŤgi kÄ regulÄ ru smÄ&#x201C;ÄˇÄ&#x201C;ĹĄanu, visvairÄ k determinÄ&#x201C; tas, ka draugi lieto atkarÄŤbas vielas (sk. 8.11. attÄ&#x201C;lu), ÄŤpaĹĄi, ja jaunietis jĹŤt, ka, atsakoties no alkohola, riskÄ&#x201C; palikt Ä rpus vienaudĹžu grupas. 8.11. attÄ&#x201C;ls. KopÄ&#x201C;jÄ faktoru ietekme uz piedzerĹĄanos pÄ&#x201C;dÄ&#x201C;jÄ mÄ&#x201C;neĹĄa laikÄ ( + # *& *" (. ) , # )

/" % - % "+( ' , (., %+ , " (+)

, ,0#+) , " (+) /('+) $/! )

* ,&! ) .*. )*+% /$

#"& &# # *&2 % $/!/)

% ' # "*+ /('+) , % + 3+ (+' ) % ' 2 $ *" (. ) , #+ # *&2 % /"+ 1 $ % +% "&'. (.,/ # " ' , .2 %

" ! +- 0(% ( )" +-, . +

# "* ) ) "$ )

% + 3+ 5 "*&( "&# ) 5 "*&(

( "/ + 4- )" * "$0! ) *( +$0! )

()&%. ) 5 "*&(

#.)* '"/(* ' , # "+ ' #)0*/

) 5 "*&( 6 $ % ) 5 "*&(

PiezÄŤme: attÄ&#x201C;lotie skaitÄźi norÄ da B koeficientu, kas savukÄ rt aprak sta konkrÄ&#x201C;tÄ s pazÄŤmes ietekmes stiprumu uz piedzerĹĄanos. AttÄ&#x201C;lÄ iekÄźautas ÄŤpaĹĄÄŤbas, kuru ietekme ir nozÄŤmÄŤga pie nozÄŤmÄŤbas lÄŤmeĹ&#x2020;a 0.05. Ar atĹĄÄˇirÄŤgÄ m krÄ sÄ m atzÄŤmÄ&#x201C;tas daĹžÄ das faktoru grupas. Avots: autoru aprÄ&#x201C;Äˇins no datiem, kas iegĹŤti ECAD 2008. gada aptaujÄ .

VÄ&#x201C;lu vakaru pavadÄŤĹĄana Ä rpus mÄ jas, bez vecÄ ku ziĹ&#x2020;as un uzraudzÄŤbas, ÄŤpaĹĄi klÄŤĹĄana apkÄ rt un laika pavadÄŤĹĄana pilsÄ&#x201C;tas centrÄ , ir bĹŤtisks alkohola lietoĹĄanas riska faktors. Risks mazinÄ s, ja vecÄ ki pavada brÄŤvo laiku kopÄ ar jaunieti vai vismaz ir informÄ&#x201C;ti par viĹ&#x2020;a brÄŤvÄ laika pavadÄŤĹĄanu. ÄŞpaĹĄa nozÄŤme ir vecÄ ku attieksmei pret vielu lietoĹĄanu â&#x20AC;&#x201C; toleranta un vienaldzÄŤga attieksme paaugstina pÄ rmÄ&#x201C;rÄŤgas alkohola lietoĹĄanas varbĹŤtÄŤbu, kamÄ&#x201C;r negatÄŤvas reakcijas prognoze mazina iespÄ&#x201C;jamÄŤbu, ka jaunietis piedzersies. Otrs tikpat spÄ&#x201C;cÄŤgs faktors ir vecÄ ku ÄŁimenÄ&#x201C; gĹŤtÄ pieredze â&#x20AC;&#x201C; ja mÄ jÄ s netiek lietots alkohols un vecÄ ki neatbalsta tÄ lietoĹĄanu, tas mazina piedzerĹĄanÄ s iespÄ&#x201C;jamÄŤbu, kamÄ&#x201C;r fakts, ka paĹĄi vecÄ ki ir piedÄ vÄ juĹĄi vai kopÄ ar bÄ&#x201C;rnu pacÄ&#x201C;luĹĄi glÄ zÄŤti, nozÄŤmÄŤgi palielina iespÄ&#x201C;jamÄŤbu, ka jaunietis bĹŤs bijis piedzÄ&#x201C;ries. SalÄŤdzinÄ jumÄ ar 2006. gadu jaunieĹĄu piedzerĹĄanÄ s vairÄ k atsaucas uz viĹ&#x2020;u sekmÄ&#x201C;m skolÄ (viĹ&#x2020;i sliktÄ k gatavojas stundÄ m un rezultÄ tÄ saĹ&#x2020;em sliktas atzÄŤmes), taÄ?u salÄŤdzinoĹĄi mazÄ k izraisa agresÄŤvu un noziedzÄŤgu uzvedÄŤbu. KopumÄ var secinÄ t, ka gan skolai, gan vecÄ kiem jÄ uzĹ&#x2020;emas kopÄ&#x201C;ja atbildÄŤba par atkarÄŤbas vielu lietoĹĄanas riska faktoru mazinÄ ĹĄanu starp jaunieĹĄiem â&#x20AC;&#x201C; veicinot pozitÄŤvas motivÄ cijas veidoĹĄanos jaunieĹĄos, esot informÄ&#x201C;tiem par viĹ&#x2020;a aktivitÄ tÄ&#x201C;m un draugiem, ar kuriem jaunieĹĄi pavada laiku, veicinot atbildÄŤbas sajĹŤtu, piesaisti skolai un mÄ cÄŤbÄ m.

291

8. Atkarību izraisošo vielu lietošana: riska un aizsargājošo faktoru ietekmes analīze

Lai arī kopējā modelī uz pārējo faktoru fona vides faktoriem nav statistiski nozīmīgas lomas, tomēr salīdzinājumā ar 2006. gada datiem to nozīme paaugstinājusies. Cieši kontakti ar apkārtnes vienaudžiem, dzīvesvietas un skolas maiņa, skeptiska attieksme un neuzticēšanās valsts institūcijām, masu medijiem un baznīcai paaugstina varbūtību, ka jaunietis būs lietojis kādas no atkarību izraisošajām vielām. Tāpat kā 2006. gadā, arī šobrīd MIN grupas vielu (medikamenti, inhalanti, nelegālās vielas) pamēģināšanu un lietošanu visvairāk nosaka individuālās personības iezīmes un vienaudži, ar kuriem kopā jaunietis pavada laiku. Skolas vides nozīme atkarības vielu pamēģināšanā salīdzinājumā ar 2006. gadu ir mazinājusies, toties ir palielinājusies vecāku, ģimenes ietekme uz nelegālo atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu (sk. 8.8. tabulu). Iespējams, ka skola šobrīd mazāk aktīvi iesaistās jauniešu uzvedības kontrolēšanā un audzinošajā darbā, vairāk atstājot to vecāku ziņā. Apkārtējās vides faktoriem joprojām ir samērā maza nozīme, lai arī tā ievērojami pieaugusi salīdzinājumā ar iepriekšējo posmu. 8.8. tabula. Dažādu faktoru grupu ietekme uz MIN (medikamenti, inhalanti, nelegālās vielas) grupas vielu pamēģināšanu Faktoru grupas Skolas vide Vienaudži Individuālie, personības faktori Vecāki, ģimene Vide

R2 (2006) 0,163 0,223 0,245 0,117 0,016

R2 (2008) 0,121 0,228 0,254 0,185 0,126

Piezīme: R2 apzīmē katras faktoru grupas izskaidrojošo vērtību, t.i., cik lielā mērā tā izskaidro atkarības vielu pamēģināšanu. Avots: autoru aprēķins no datiem, kas iegūti ECAD 2008. gada aptaujā.

Kā vienu no būtiskākajām pēdējo gadu izmaiņām var atzīmēt vienaudžu grupas «spiediena» nozīmes pieaugumu medikamentu, inhalantu un nelegālo atkarības vielu pamēģināšanā. Šobrīd svarīgākais MIN grupas vielu pamēģināšanas un lietošanas riska faktors ir tas, vai draugi lieto šīs vielas (sk. 8.12. attēlu). Ja jauniešu vidū valdošās normas un attieksme atbalsta deviantu uzvedību – zagšanu, laupīšanu, demolēšanu, kā arī atkarības vielu lietošanu, ja tā nepieciešama, lai iekļautos vienaudžu grupā un iegūtu viņu cieņu, iespēja, ka tiks pamēģinātas atkarību izraisošās vielas, būtiski palielinās. Lai mazinātu risku, vecākiem ieteicams pievērst uzmanību tam, kādā kompānijā jaunietis pavada savu brīvo laiku. Joprojām viens no būtiskākajiem riska faktoriem ir vēlu vakaru pavadīšana ārpus mājas. Jāsecina, ka atkarības vielu pamēģināšanu varētu mazināt efektīvāka to izplatīšanas kontrole pilsētas ielās, iestādēs, izklaides vietās u.tml. Lai mazinātu atkarību izraisošo vielu lietošanas risku jauniešu vidū, nepieciešams arī vecākiem vairāk interesēties, kur, kā un ar ko kopā jaunietis pavada vakarus. Tas izriet arī no iepriekš pieminētā faktora – vecāku informētības saistības ar vielu lietošanu.

292

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

2008. gada aptaujÄ starp bĹŤtiskÄ kajiem faktoriem, kas sekmÄ&#x201C; atkarÄŤbas vielu pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ ĹĄanu, ierindojusies arÄŤ depresija, nomÄ ktÄŤba, psiholoÄŁisks diskomforts, ÄŤpaĹĄi, ja tas saistÄŤts ar paziĹ&#x2020;u vai draugu mÄ&#x201C;ÄŁinÄ jumiem izdarÄŤt paĹĄnÄ vÄŤbu. PÄ rdzÄŤvojuma, nomÄ ktÄŤbas un depresijas brÄŤĹžos risks, ka tiks pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ tas atkarÄŤbu izraisoĹĄÄ s vielas, paaugstinÄ s, tÄ dÄ&#x201C;Äź svarÄŤgi, lai vecÄ ki sekotu lÄŤdzi bÄ&#x201C;rna noskaĹ&#x2020;ojumam, lai jaunietis ĹĄÄ dos brÄŤĹžos nejustos vientuÄźĹĄ un bĹŤtu kÄ ds uzticams draugs vai ÄŁimenes loceklis, ar kuru parunÄ t. 8.12. attÄ&#x201C;ls. KopÄ&#x201C;jÄ faktoru ietekme uz MIN (medikamenti, inhalanti, nelegÄ lÄ s atkarÄŤbas vielas) grupas vielu pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ ĹĄanu ( + # *& *" (3 ) , # )

'( ) ! %&$0"*3 +% * , ') &#&4 )" ) )"&$ &(*) , ,.#+) , " (+) 0('+) $0! )

( -( 3*) %& "# ) ) )"&# )

( + -& # +' $&#.

) , # 3 +)$+ +-# )$&!+$

( - - ) 0"+ 4 $ % +% "&'3 (3,0 # " ' , 3/ % % ' # "*+ 0('+) , % + 6+ (+' ) % ' / $ *" (3 ) , #+ # *&/ %

- 2 ) ( + %*+/ ) - (3* ' /%0,3 +

( + ) )*0) " +* 2&)

" ! +- .(% ( )" +-, 3 +

-3, ), * ) +% )"&# ) $ 2 1*+ ( + + 2+ ), (3 *" (3 ) , #+ # *&/ % -* ./ %0) + )*0" !0$ , #)*) , ( ) %)* *1 !0$

% + 6+ "*&( 5"&# ) "*&(

()&%3 ) "*&(

) "*&( 7 $ % ) "*&(

PiezÄŤme: attÄ&#x201C;lotie skaitÄźi norÄ da B koeficientu, kas savukÄ rt aprak sta konkrÄ&#x201C;tÄ s pazÄŤmes ietekmes stiprumu uz MIN grupas vielu pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ ĹĄanu. AttÄ&#x201C;lÄ iekÄźautas ÄŤpaĹĄÄŤbas, kuru ietekme ir nozÄŤmÄŤga pie nozÄŤmÄŤbas lÄŤmeĹ&#x2020;a 0,05. Ar atĹĄÄˇirÄŤgÄ m krÄ sÄ m atzÄŤmÄ&#x201C;tas daĹžÄ das faktoru grupas. Avots: autoru aprÄ&#x201C;Äˇins no datiem, kas iegĹŤti ECAD 2008. gada aptaujÄ .

Jau 2006. gada pÄ&#x201C;tÄŤjumÄ secinÄ ts, ka atkarÄŤbu izraidoĹĄo vielu pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ ĹĄana saistÄŤta ar noslieci uz deviantu uzvedÄŤbu (piemÄ&#x201C;ram, zagĹĄanu). TaÄ?u interesanti, ka paĹĄlaik analÄŤze kÄ ÄŤpaĹĄi bĹŤtisku faktoru atklÄ j tieĹĄi jaunieĹĄu paĹĄkontroles trĹŤkumu â&#x20AC;&#x201C; atkarÄŤbu izraisoĹĄÄ s vielas bieĹžÄ k pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ juĹĄi jaunieĹĄi, kuriem raksturÄŤga nesavaldÄŤba, dusmu uzliesmojumi, izraidÄŤĹĄana no klases. IegĹŤtie rezultÄ ti liecina, ka mĹŤsdienÄ s raksturÄŤgÄ sabiedrÄŤbas infantilizÄ cija un visatÄźautÄŤbas sajĹŤta, vÄ&#x201C;lme tĹŤlÄŤtÄ&#x201C;ji apmierinÄ t savas vajadzÄŤbas un nevÄ&#x201C;lÄ&#x201C;ĹĄanÄ s uzĹ&#x2020;emties atbildÄŤbu var dot pamudinÄ jumu atkarÄŤbas vielu pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ ĹĄanai. TÄ pat kÄ 2006. gadÄ , var secinÄ t, ka liela nozÄŤme ir arÄŤ attiecÄŤbÄ m ÄŁimenÄ&#x201C;. Ja jaunieĹĄi zina, ka vecÄ ki reaÄŁÄ&#x201C;tu negatÄŤvi, nosodÄŤtu, konstatÄ&#x201C;jot, ka jaunietis lieto kÄ das atkarÄŤbu izraisoĹĄÄ s vielas, iespÄ&#x201C;ja, ka viĹ&#x2020;ĹĄ tÄ s pamÄ&#x201C;ÄŁinÄ s, ir mazÄ ka.

8. Atkarību izraisošo vielu lietošana: riska un aizsargājošo faktoru ietekmes analīze

293

Tāpat konstatēts, ka vēl vairāk risks samazinās, ja brīvais laiks tiek pavadīts kopā ar vecākiem, kas nozīmē arī informētību un zināmas kontroles iespējas pār jaunieša brīvā laika aktivitātēm – šādā situācijā atkarību izraisošo vielu pamēģināšana ir mazāk iespējama. Kā jau minēts, vides faktoru ietekme ir salīdzinoši mazāk nozīmīga, tomēr, līdzīgi kā 2006. gadā, pārējo faktoru kontekstā kā nozīmīgs faktors MIN grupas vielu pamēģināšanā/lietošanā minama dzīvesvietas un skolas maiņa. Pats par sevi tas nav viennozīmīgi skaidrojams fakts. No vienas puses, vielu lietošanas uzsākšana, iespējams, saistīta ar jaunieša emocionālo pārdzīvojumu, nepieciešamību apliecināties jaunā vidē, no otras puses, skolas maiņa nereti ir sekas jaunieša uzvedībai vai rīcībai, kā rezultātā viņš tiek izslēgts vai vienkārši nevar turpināt mācības iepriekšējā skolā. Un, kā jau iepriekš minēts, šis var būt pastarpinātas ietekmes faktors, kur galvenā nozīme ir jaunieša vecumam. Un, visbeidzot, neuzticēšanās valsts institūcijām – tie jaunieši, kuri pamēģinājuši vai lietojuši nelegālās atkarību izraisošās vielas, retāk uzticas valdībai un Saeimai, visām valsts institūcijām, kā arī baznīcai un masu medijiem. Iespējams, arī šī ietekme ir pastarpināta un vairāk saistīta ar indivīda rak stura iezīmēm, jaunības maksimālismu un skeptisku attieksmi pret notiekošo kopumā.

Kopsavilkums Būtiskākie regulāras smēķēšanas un alkohola lietošanas riska faktori ir saistīti ar vienaudžu vidi, personības iezīmēm un ģimeni, turklāt smēķēšanu salīdzinoši vairāk nekā piedzeršanos ietekmē vienaudži un skolas vide. Salīdzinājumā ar 2006. gadu vienaudžu ietekme uz alkohola lietošanu un smēķēšanu ir palielinājusies, turpretī ģimenes ietekme – nedaudz mazinājusies. Iespējams, vecāki vēl mazāk spēj izkontrolēt un novērst jaunieša piedzeršanos vai smēķēšanu. Tāpat kā 2006. gadā, galvenais faktors, kas rosina regulāru smēķēšanu, ir tas, ka draugi lieto atkarības vielas, un uzskats, ka smēķēšana ir nepieciešams priekšnosacījums, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas. Ja draugi smēķē, tad risks, ka jaunietis uzsāks smēķēt, ir ārkārtīgi liels. Smēķēšana saistīta arī ar vēlu vakaru pavadīšanu ārpus mājas, bez vecāku ziņas un uzraudzības. Par vienu no būtiskākajiem smēķēšanas riska faktoriem uzskatāms jaunieša intereses trūkums par mācībām un skolu, par ko jo īpaši liecina sliktas sekmes. Uz regulāru smēķēšanu var norādīt tas, ka jaunietis negatavojas stundām, kavē skolu, saņem sliktas atzīmes, ticis izraidīts no klases. Tāpat regulāriem smēķētājiem raksturīga nesavaldība un dusmu uzliesmojumi. Nesavaldītākiem, nervozākiem jauniešiem var būt lielāka tieksme uzsākt smēķēt, tai pašā laikā regulāriem smēķētājiem tieši nikotīna trūkums var izraisīt nesavaldību un dusmu uzliesmojumus. Risku, ka jaunietis regulāri smēķēs, mazina brīvā laika pavadīšana kopā ar vecākiem vai vismaz viņu informētība par to, kur jaunietis pavada savu brīvo laiku, kā arī atkarības vielu lietošanas nosodījums ģimenē. Kopumā jāsecina, ka t.s. problēmjauniešiem jāpievērš uzmanība ne tikai saistībā ar mācībām.

294

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Iespējams, jaunieša atkarības problēmu risināšana palīdzētu risināt arī viņa problēmas skolā. Faktori, kas sekmē pārmērīgu alkohola lietošanu – piedzeršanos, ir līdzīgi kā faktori, kas sekmē regulāru smēķēšanu. Arī šādu rīcību visvairāk ietekmē tas, ka draugi lieto atkarības vielas, īpaši, ja jaunietis jūt, ka, atsakoties no alkohola, riskē palikt ārpus vienaudžu grupas. Tāpat vēlu vakaru pavadīšana ārpus mājas, bez vecāku ziņas un uzraudzības, īpaši klīšana apkārt un laika pavadīšana pilsētā/pilsētas centrā, ir būtisks alkohola lietošanas riska faktors. Risks mazinās, ja vecāki pavada brīvo laiku kopā ar jaunieti vai vismaz ir informēti par viņa brīvā laika pavadīšanu. Īpaša nozīme ir vecāku attieksmei pret vielu lietošanu – toleranta un vienaldzīga attieksme paaugstina pārmērīgas alkohola lietošanas varbūtību, kamēr negatīvas reakcijas prognoze mazina iespējamību, kas jaunietis piedzersies. Otrs tikpat spēcīgs faktors ir vecāku ģimenē gūtā pieredze – ja mājās netiek lietots alkohols un vecāki neatbalsta tā lietošanu, tas mazina piedzeršanās iespējamību, kamēr fakts, ka paši vecāki ir piedāvājuši vai kopā ar bērnu pacēluši glāzīti, nozīmīgi palielina iespējamību, ka jaunietis kādu reizi būs pārmērīgi lietojis alkoholu. Salīdzinājumā ar 2006. gadu piedzeršanās lielākā mērā korelē ar jaunieša sliktām sekmēm skolā (viņi sliktāk gatavojas stundām un rezultātā saņem sliktas atzīmes), mazākā mērā – ar agresīvu un noziedzīgu uzvedību. Kopumā var secināt, ka gan skolai, gan vecākiem jāuzņemas kopēja atbildība par atkarības vielu lietošanas riska faktoru mazināšanu starp jauniešiem – veicinot pozitīvas motivācijas veidošanos jauniešos, esot informētiem par viņu aktivitātēm un draugiem, ar kuriem jaunieši pavada laiku, veicinot atbildības sajūtu, piesaisti skolai un mācībām. Lai arī daudzfaktoru modelī vides faktori ir statistiski nenozīmīgi, tomēr salīdzinājumā ar 2006. gada datiem to ietekme uz pārmērīgu alkohola lietošanu pieaugusi. Vides faktoru vidū nozīmīgākā ietekme ir apkārtnes vienaudžiem, drošības sajūtai dzīvesvietas apkaimē un centrā, dzīvesvietas un skolas maiņai, kā arī piederības, identitātes un uzticēšanās faktoriem. Cieši kontakti ar apkārtnes vienaudžiem, dzīvesvietas un skolas maiņa, skeptiska attieksme un neuzticēšanās valsts institūcijām, masu medijiem un baznīcai paaugstina varbūtību, ka jaunietis būs lietojis kādas no atkarību izraisošajām vielām. No narkotisko vielu tiešās un netiešās reklāmas faktoriem būtiskākā saistība pastāv starp jauniešu pārmērīgas alkohola lietošanas faktu un pozitīvu attieksmi pret alkohola reklāmu kopumā. Tāpat kā 2006. gadā, arī šobrīd medikamentu, inhalantu un nelegālo narkotiku pamēģināšanu un lietošanu nosaka individuālās personības iezīmes un vienaudži, ar kuriem kopā jaunietis pavada laiku. Vienaudžu grupas spiediena nozīmes pieaugumu var atzīmēt kā vienu no būtiskākajām pēdējo gadu izmaiņām. Ja jauniešu vidū valdošās normas un attieksme atbalsta deviantu uzvedību, tai skaitā atkarības vielu lietošanu, ja atkarības vielu lietošana nepieciešama, lai iekļautos vienaudžu grupā un iegūtu viņu cieņu, iespēja, ka tiks pamēģinātas atkarību izraisošās vielas, būtiski palielinās.

8. Atkarību izraisošo vielu lietošana: riska un aizsargājošo faktoru ietekmes analīze

295

Joprojām viens no būtiskākajiem riska faktoriem ir vēlu vakaru pavadīšana ārpus mājas. Jāsecina, ka jebkuru atkarības vielu, to skaitā arī nelegālo, pamēģināšanu varētu mazināt efektīvāka to izplatīšanas kontrole pilsētas ielās, iestādēs, izklaides vietās u.tml. Lai mazinātu atkarību izraisošo vielu lietošanas risku jauniešu vidū, nepieciešams arī vecākiem vairāk interesēties, kur, kā un ar ko kopā jaunietis pavada vakarus. 2008. gada aptaujā starp būtiskākajiem faktoriem, kas sekmē MIN grupas vielu pamēģināšanu, ierindojusies arī depresija, nomāktība, psiholoģisks diskomforts, īpaši, ja tas saistīts ar paziņu vai draugu mēģinājumiem izdarīt pašnāvību. Pārdzīvojuma, nomāktības un depresijas brīžos risks paaugstinās, tādēļ svarīgi, lai vecāki sekotu līdzi bērna noskaņojumam, lai jaunietis šādos brīžos nejustos vientuļš un būtu kāds uzticams draugs vai ģimenes loceklis, ar kuru parunāt. Jau 2006. gada rezultāti liecināja, ka atkarību izraidošo vielu pamēģināšana saistīta ar noslieci uz deviantu uzvedību (piemēram, zagšanu). Taču interesanti, ka šobrīd analīze kā īpaši būtisku faktoru atklāj tieši jauniešu paškontroles trūkumu – atkarību izraisošās vielas biežāk pamēģinājuši jaunieši, kuriem raksturīga nesavaldība, dusmu uzliesmojumi, izraidīšana no klases. Iegūtie rezultāti liecina, ka mūsdienās raksturīgā sabiedrības infantilizācija un tai tipiskā visatļautības sajūta, vēlme tūlītēji apmierināt savas vajadzības un nevēlēšanās uzņemties atbildību var dot pamudinājumu atkarības vielu pamēģināšanai. Skolas vides ietekme uz šo vielu pamēģināšanu salīdzinājumā ar 2006. gadu ir mazinājusies, toties ir palielinājusies vecāku, ģimenes faktoru ietekme uz to. Iespējams, skola šobrīd mazāk aktīvi iesaistās jauniešu uzvedības kontrolēšanā un audzinošajā darbā, vairāk atstājot to vecāku ziņā. Ja jaunietis zina, ka vecāki reaģētu negatīvi, nosodītu, konstatējot, ka jaunietis lieto kādas atkarību izraisošās vielas, iespēja, ka viņš tās pamēģinās, ir mazāka. Tāpat konstatēts – vēl vairāk risks samazinās, ja brīvais laiks tiek pavadīts kopā ar vecākiem, kas nozīmē arī informētību un zināmas kontroles iespējas pār jaunieša brīvā laika aktivitātēm – šādā situācijā arī MIN grupas vielu pamēģināšana ir maz iespējama. Līdzīgi kā ar alkohola lietošanu un smēķēšanu, arī MIN grupas vielu gadījumā vides faktoriem salīdzinoši ir mazāka nozīme, lai gan tā pieaugusi kopš 2006. gada. Arī visu pārējo faktoru kontekstā medikamentu, inhalantu vai nelegālo narkotiku lietošanas varbūtība nozīmīgi saistīta ar dzīvesvietas/skolas maiņu un neuzticēšanos, skeptisku attieksmi pret valsts varas institūcijām. Abiem minētajiem faktoriem iespējama gan tieša, gan pastarpināta ietekme. Skolas/dzīvesvietas maiņa var būt gan sekas vielu lietošanai, gan iemesls – emocionāla pārdzīvojuma rezultāts, nepieciešamība iekļauties jaunā vidē. Pastarpināti to var ietekmēt jaunieša vecums. Savukārt neuzticēšanās valsts institūcijām var būt saistīta ar personības īpašībām, identitātes, piederības sajūtu kā savai tuvākajai videi, tā valstij kopumā. Atsevišķi modelējot pie nozīmīgiem vides riska faktoriem vēl pieskaitāmi: saites ar apkārtnes vienaudžiem, drošības sajūta dzīvesvietas apkaimē un pilsētas centrā. Pēc jauniešu atzinuma, narkotiku lietošanas iespējamību paaugstina arī popularizējoši apraksti, kas pieejami internetā.

296

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Literatūra House of Commons, Science and Technology Commitee (2006). Drug classification: making a hash of it? Fifth Report of session 2005–06. London: The Stationery Office Limited. Gable, R. S. (2006). The Toxicity of Recreational Drugs. American Scientist, 94(3). P. 206. Kirkcaldy, B. D., Siefen, G., Surall, D., Bischoff R. J. (2003). Predictors of drug and alcohol abuse among children and adolescents. Personality and Individual Differences, 36(2). P. 247–265. Koroļeva, I., Kārkliņa, I., Mieriņa, I., Sniķere, S. (2008). Narkotiku lietošana izklaides vietās. Rīga: SVA, SPI. 140 lpp. Koroļeva, I., Mieriņa, I., Seņkāne, S., Sniķere, S., Trapenciere, I., Trapencieris, M., Lodziņa, Ā. (2007). Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanu. Rīga: Rīgas Atkarības profilakses centrs. Koroļeva, I., Mieriņa, I., Sniķere, S., Goldmanis M., Trapencieris, M. (2008). Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū. Rīga: SVA. 111 lpp. Koroļeva, I., Mieriņa, I., Goldmanis, M., Trapencieris, M. (2008). Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū. Rīga: SVA. 90 lpp. Petersen, A. (1988). Adolescent Development. Annual Review of Psychology, 39. P. 583–607. The Institute of Medicine of the National Academy of Sciences (1982). Marijuana and the human body. Sk. 18.06.2008., http://uncletaz.com/marijuana/marieff.html.

297

8. Grafiti kā komunikācijas veids

GRAFITI KĀ KOMUNIKĀCIJAS VEIDS Silva Seņkāne Kas tad īsti ir grafiti – zināmas jaunatnes daļas izaicinājums policijai un privātīpašumam, neatņemama mūsdienu pilsētas vides sastāvdaļa vai nenovērtēta māksla? Jebkurš interesents Wikipedia mājaslapā angļu valodā var rast pietiekami labu ieskatu šīs globālās parādības vēsturē un mūsdienu izpausmēs. Zinātkārs lasītājs daudz var uzzināt, labāko grāmatnīcu mākslas nodaļā pašķirstot ielu mākslai un grafiti veltītus krāsainus albumus. Par Latvijas grafiti eksperti no mākslas viedokļa var uzskatīt Anitu Sedliņu. Pasaulē grafiti fenomena izpētei ir pievērsušies daudzi mākslas un komunikāciju pētnieki, tomēr Latvijas jaunatnes subkultūras spektrā grafiti pagaidām vēl nav atradis savu ieinteresēto sociālo pētnieku. Kaut gan grafiti pārsvarā ir noteikta veida komunikācija «savējo» starpā, to rakstītāji (pašu terminā writer), cerot uz plašākas sabiedrības reakciju, cenšas iepazīstināt ārpus viņu subkultūras dzīvojošos ar grafiti kultūrā lietoto terminu vārdnīcu sev pieejamiem līdzekļiem – protams, internetā. Šī grafiti vārdnīca skatītājam no malas ļauj orientēties gan subkultūrā kopumā, gan atsevišķos konkrētos gadījumos. Izskatās, ka Latvijā paši rakstītāji pārsvarā aizgūst un lieto anglisko terminoloģiju, necenšoties tos latviskot.

298

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Katrs pietiekami ieinteresēts ielu mākslas (street art) vērotājs var pamanīt kvalitatīvas atšķirības starp informāciju, ko var nolasīt katrā lielā pilsētā uz māju sienām, sētām, dzelzceļu viaduktiem utt. Pirmkārt, jāizšķir grafiti šaurākā nozīmē free hand graffiti (ar brīvu roku un krāsas aerosola baloniņu uzpūsti un rakstīti teksti un attēli), trafaretu (stencil) grafiti un uzlīmju (stickers) veidi. Otrs būtisks dalījums ir tag, throw up un piece, par ko būs runa turpmāk. Vienkāršākais grafiti veids ir tag – stilizēts paraksts. Šis grafiti veids vizuāli piesātina un pārsātina urbāno pilsētvidi, kā arī izraisa pārējās sabiedrības lielākos iebildumus un tiek traktēts kā vandalisms, tomēr arī paši grafiti profesionāļi ne katru mēģinājumu ar marķieri vai aerosolu atstāt parakstu uz sienas atzīst par grafiti un cenšas norobežoties no nemākulīgiem vandaļiem. Jaunietis savas individuālās identitātes eksponēšanai izvēlas pseidonīmu (nickname), piemēram: saki, acme, tase, sēne, kiwie, yoda utt. Pseidonīms pārsvarā ir īss, iespējams, vārda modifikācija vai no īstā vārda iniciāļiem veidots, var saturēt svešvalodu, lielākoties angļu valodas vārdus. Individuālie rak stītāji apvienojas grupās, komandās (crew), kurām ir savs grupas pseidonīms; kolektīvas identitātes pārsvarā eksponē ar trīs burtu saīsinājumu, piemēram, TDV, SOC. Pseidonīms tiek rakstīts pastāvīgā šriftā – ne parastā rokrakstā, ar simboliskiem elementiem, bultām, zvaigznēm – t.s. designs, cipariem, gan latīņu, gan kirilicas alfabētā. Pēc tag parasti nevar noteikt rakstītāja dzimumu, tomēr rakstītāji gan grafiti pirmsākumos, gan mūsdienās galvenokārt ir puiši, bet ir arī izņēmumi. Individuāli vai kolektīvi notiek t.s. bombardēšana (bombing) – tag rakstīšana pēc iespējas lielākā teritorijā, tādās vietās, kur tos var pamanīt citi rakstītāji vai jebkurš kājāmgājējs vai braucējs. Pati uzrak stīšana notiek ātri un nepamanāmi, saskatāms ir tikai rezultāts. Tag pārsvarā ir monohroni, tiek rakstīti ar marķieri vai ne pārāk platu 1–2 cm aerosola krāsu baloniņa sprauslu cap un aizņem ne pārāk lielu vietu. Pašu bombardēšanas procesu regulē diezgan precīzi priekšraksti. Piemēram, rakstīt kāda cita rakstītam tag pāri skaitās apvainojums, nonicinājums, izaicinājums. Var redzēt, kur ar bombardēšanu nodarbojas pieredzējis rakstītājs un kur iesācējs (toy) ir pirmo reizi mēģinājis uzrakstīt savu pseidonīmu. Tag savā lietojumā zaudē sākotnējo verbālo vārdisko nozīmi, pilsētvidē un grafiti subkultūrā turpinot funkcionēt kā tēls. Raksturīgs piemērs varētu būt acme – to pirmoreiz izlasot, dažādu kultūru pārstāvji var nolasīt diametrāli atšķirīgas nozīmes, turpretī, sastopot šo vārdu dažādos pilsētvides kontekstos, rodas specifisks tēls ar pastāvīgu estētisku vērtību. Lai pseidonīms labāk izceltos, to var rakstīt sarežģītākā grafiti formā – t.s. throw up, kad vārdu veido lielu burtu kontūras, kas var būt vai nebūt aizpildītas ar krāsu. Throw up pilsētvidē ir labāk ievērojams, bet tā uzrakstīšana prasa vairāk laika. Ja grafiti ir uzrakstīts grūti pieejamās vietās, tas liecina par rakstītāja īpašu izveicību. No ārzemju grafiti klasikas ir aizgūti t.s. burbuļu (bubble) stila burti, tomēr ir ļoti daudz individuāla stila iezīmju. Piemēram, profesionāli atjautīgi tiek izmantota arhitektūras fona krāsa, formas un faktūra. Ja izaicinoši pārdrošā vietā redzat liela formāta, trīs un vairāk krāsu paletē veiktu sižetiski oriģinālu grafiti darbu, nereti ar trīsdimensionālu efektu, tad tas ir t.s. piece (masterpiece) – grafiti kultūras un mākslas augstākā meistarības

Grafiti kā komunikācijas veids

299

pakāpe. Piece raksturo oriģināls šrifts, piemēram, wilde style burti (kuros pat grūti atpazīt atsevišķus burtus), pastāvīgi sižeti, personāži, piemēram, jau iepriekš redzētais Kiwie. Piece ir grafiti kultūrā arī no pārējās sabiedrības visvairāk akceptētais veids. Būtisks ielu mākslas aspekts ir vietas izvēle. Ja tag un throw up rakstītājiem ir izaicinājums uzrakstīt savu pseidonīmu uz svaigi nokrāsotas sienas, rēķinoties ar to, ka mājas īpašnieks to drīzumā aizkrāsos, tad labākos piece paraugus var atrast vietās, kur tie nebojā, gluži otrādi – oriģināli papildina un uzlabo pilsētvides estētiku, turklāt maz iespējams, ka tos mēģinās likvidēt. Rīgā var atrast interesantus ielu mākslas piemērus Andrejsalā, uz mūra vai betona sētām dzelzceļu tuvumā, piemēram, no Rīgas stacijas līdz Juglas pieturai Valmieras virzienā, pie Zasulauka depo, pamestās teritorijās, graustos, piemēram, fabrikas VEF apkaimē, uz atsevišķām dzīvojamām ēkām un pavārtēs. Ielu mākslas darbu īslaicīgums ir būtisks aspekts, teorētiski neviens grafiti nevar cerēt uz ilgu mūžu, formāli visi grafiti neatkarīgi no to veida ir nelegāli un iespēju robežās tiek likvidēti, grafiti terminoloģijā ir speciāls apzīmējums cilvēkiem, kas nodarbojas ar grafiti likvidēšanu, – pulētājs (buffer). Tomēr dažādu apstākļu nejaušas sakritības dēļ dažs labs piece tomēr nodzīvo pieklājīgu mūžu. Piece rakstīšana ir diezgan ilgstošs process. Sākumā tiek izstrādāta skice (sketch) skiču burtnīcā (sketchbook), kas ir profesionālā lepnuma avots un arbitrs gadījumos, kad tiek pārkāptas kāda meistara autortiesības, kopējot specifisko rakstītāja identitātes raksturojumu – stilu. Tālāka skices realizēšana, ņemot vērā, ka rakstīšana ir nelegāla, atšķiras pēc vietas, ieguldītā laika, materiāla un pūlēm. Var atrast, piemēram, vienas skices atšķirīgus realizējumus dažādās Rīgas vietās. Katram sevi cienošam rakstītājam ir realizēto grafiti foto portfolio (flickbook). Internets ir ienesis izmaiņas arī šajā ziņā, jo daudziem māksliniekiem ir savas portfolio versijas mājaslapās, kur notiek arī savstarpēja profesionāla komunikācija. Grafiti subkultūras iekšējā sociālā struktūra ir hierarhiska profesionālās meistarības nozīmē – no iesācējiem (toy) līdz karaļiem (king) – vismeistarīgākajiem, sociāli prestižākiem savā veidā vai noteiktā teritorijā. Nonākt šis hierarhijas augšgalā iespējams, noteiktā teritorijā demonstrējot daudz un meistarīgi izpildītu grafiti darbu, reaģējot uz izaicinājumiem mēroties spēkiem t.s. cīņās (battle). Ir arī reģionāla un pasaules mēroga grafiti sacensības, kurās iespējams sacensties un iegūt priekšstatu par jaunākajām tendencēm pasaulē. Atsevišķs grafiti veids ir trafaretu grafiti (stencil) – ar trafaretu un krāsu aerosolu uzpūsts zīmējums vai teksts. Vērīgs skatītājs arī Rīgā var atrast gan plašākai jaunatnes kopienai zināmus un saprotamus simbolus, gan īsākus vai garākus tekstus, gan mākslinieciski oriģinālas kompozīcijas. Rīgas trafaretu grafiti ir daudzi tematiskie virzieni – politika, sekss, komiksu tēli, kultu varoņi, mūzikas un kino zvaigznes, dzīvnieki. Trafaretu grafiti radīšanai tiek lietota atšķirīga tehnoloģija, sākumā sagatavo vienu vai vairākus trafaretus, ar kuru palīdzību un krāsu aerosolu vienu un to pašu motīvu var uzpūst samērā ātri, variējot vietu un krāsu. Arī šis grafiti veids pēc mākslinieciskās un tehnoloģiskās sarežģītības

300

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

ir ļoti atšķirīgs – no saturiski vienkāršiem (tag analogiem) līdz pārsteidzošiem mākslas darbiem, tomēr Rīgas trafaretu grafiti salīdzinājumā ar Ņujorkas, Londonas vai Parīzes analogiem pēc formas un izpildījuma ir vienkāršāki. Vairāk ielu mākslai, mazāk grafiti subkultūrai pieskaitāms trešais paveids – uzlīmju māksla (stickers), kaut gan stilistiski un sižetiski uzlīmju saturs sasaucas ar dažu grafiti darbu saturu, cik var spriest, daudzi Latvijas ielu mākslinieki ir sevi izmēģinājuši vairākos veidos. Uzlīmes, kurās autori izpauž sevi verbāli vai tēlaini, var pamanīt uz ceļazīmēm, sabiedriskā transporta pieturvietu norādēm, visa veida stabiem, atkritumu urnām. Virsmas, uz kurām var līmēt, atšķiras no tām, uz kurām var uzpūst krāsu no aerosola baloniņa, tādēļ grafiti un stickers savā starpā nekonkurē par vietu (tas ir citādi nekā ar tag, throw up un piece vai stencils). Uzlīmes parasti nav pārāk liela izmēra, ar tām var bombardēt pilsētu līdzīgi kā ar tag. Anita Sedliņa (Sedliņa 2007) piedāvā visus Latvijas grafiti rak stītājus iedalīt divās apakškultūrās – rakstītājos, kas tiecas saglabāt tradicionālā amerikāņu grafiti pamatiezīmes un raksta tag, throw up vai piece veidos izteiktu vārdu un par obligātu grafiti kultūras nosacījumu uzskata tā nelegālumu; un māksliniekos, kuri grafiti uzskata par mākslu urbānajā vidē un bez aizspriedumiem mēdz darboties arī legāli – izpilda pasūtījuma darbus, piedalās festivālos u.c. Šo apakškultūru pētniecībā būtu jāizmanto atšķirīgas sociālo zinātņu metodes, arī iegūtie rezultāti varētu būt krietni atšķirīgi, tomēr šajā virzienā būtu vērts ieguldīt arī akadēmiskos resursus, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par mūsdienu postmodernās sabiedrības postmoderno jaunatni. Gribas piekrist kādam anonīmam grafiti māksliniekam, ka grafiti kultūra Latvijā nav vis parodēšana vai kopēšana, bet gan dabīga parādība, kas apvieno mūsdienu pilsētvides iemītniekus, piedāvājot reālu alternatīvu komercializētās populārās kultūras degradējošajam starojumam. Literatūra Sedliņa, A. (2007). Graffiti Latvijā. Rīga: Raktuve.

PIELIKUMI

302

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

2. nodaļas pielikums 2.1. pielikums Latvijas Republikas izglītības sistēma 28 27 26 25 24

Doktora studijas 3–4 gadi

24 23 22

Augstākā profesionālā izglītība

Akadēmiskās izglītības maģistra studijas

Profesionālās izglītības maģistra studijas

2 gadi

1–2 gadi

25 24 23 22 21

Akadēmiskās izglītības bakalaura studijas 3–4 gadi

Profesionālās izglītības bakalaura studijas

Augstākā profesionālā izglītība

Koledžas izglītība

4 gadi

4–6 gadi

Pieaugušo izglītība

2–3 gadi

21 līdz 2 gadi

1–2 gadi

līdz 2 gadi

19 17

Vispārējā vidējā izglītība 3 gadi

Arodizglītība

4 gadi

3 gadi

Arodizglītība 2–3 gadi

Arodpamatizglītība 3 gadi

Speciālā izglītība

16 15 14 13 12 11 10 9 8 7

Profesionāla vidējā izglītība

Vispārējā pamatizglītība 9 gadi

7 6 5

Pirmsskolas izglītība

5 4 3 2 1

Pirmsskolas izglītība

2 gadi

līdz 5 gadiem

Pamatizglītības eksāmeni 5 4 3

vecums

Vidējās izglītības eksāmeni

OI obligātā izglītība

Avots: Izglītības un zinātnes ministrija. www.izm.gov.lv

Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni

izglītības turpināšana

darba tirgus

Profesionālās ievirzes mūzikas/mākslas izglītība

303

Pielikumi

2.2. pielikums Izglītības tematiskās grupas, tematiskās jomas un programmu grupas Izglītības Izglītības tematiskās tematiskās grupas jomas 0 Vispārējā izglītība 01 Vispārizglītojoša rakstura izglītība

Izglītības programmu grupas

010 Pamata programmas 011 Vispārizglītojoša virziena izglītības programmas 012 Humanitārā un sociālā virziena izglītības programmas 013 Matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena izglītības programmas 014 Profesionāli orientēta virziena izglītības programmas 015 Speciālās izglītības programmas 09 Personības attīstība 090 Personības attīstība 1 Izglītība 14 Pedagogu izglītība un 141 Pedagogu izglītība izglītības zinātnes 142 Izglītības zinātne 2 Humanitārās 21 Mākslas 211 Vizuāli plastiskā māksla zinātnes un 212 Mūzika un skatuves māksla māksla 213 Audio – vizuālā mediju māksla 214 Dizains 215 Amatniecība 216 Lietišķā māksla 22 Humanitārās zinātnes 221 Reliģija un teoloģija 222 Valodu un kultūras studijas 223 Dzimtās valodas studijas 224 Vēsture, filozofija un radniecīgās zinātnes 225 Valodu programmas 3 Sociālās zinātnes, 31 Sociālās un 310 Sociālās un cilvēkrīcības zinātnes komerczinības cilvēkrīcības zinātnes un tiesības 32 Informācijas un 321 Žurnālistika un komunikācija komunikācijas 322 Bibliotēku, informācijas un arhīvu zinības zinātnes 34 Vadības zinātne un 341 Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība administrēšana 342 Tirgzinības un reklāma 343 Finanses, banku lietas un apdrošināšana 344 Grāmatvedība un nodokļi 345 Vadība un administrēšana 346 Sekretariāta un biroja darbs 347 Darba dzīve 38 Tiesību zinātne 380 Tiesību zinātne 4 Dabaszinātnes, 42 Dzīvās dabas zinātnes 420 Dzīvās dabas zinātnes matemātika un 44 Fizikālās zinātnes 440 Fizikālās zinātnes informācijas 46 Matemātika un 460 Matemātika un statistika tehnoloģijas statistika 48 Datorika 481 Datorzinātne 482 Datoru lietošana Tabulas turpinājums nākamajā lappusē.

304

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Tabulas turpinājums.

Izglītības Izglītības tematiskās tematiskās grupas jomas 5 Inženierzinātnes, 52 Inženierzinātnes un ražošana un tehnoloģijas būvniecība

54 Ražošana un pārstrāde

58 Arhitektūra un būvniecība 6 Lauksaimniecība 62 Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 64 Veterinārija 7 Veselības aprūpe 72 Veselības aprūpe un sociālā labklājība 76 Sociālā labklājība

8 Pakalpojumi

81 Individuālie pakalpojumi

84 Transporta pakalpojumi 85 Vides aizsardzība 86 Civilā un militārā aizsardzība 9 Citur neklasificētās tematiskās grupas

99 Citur neklasificētās tematiskās jomas

Izglītības programmu grupas 521 Mehānika un metālapstrāde 522 Enerģētika 523 Elektronika un automātika 524 Ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija 525 Mašīnzinības 526 Citas inženierzinātnes 540 Ražošana un pārstrāde 541 Pārtikas ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana 542 Tekstiliju ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana 543 Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana 544 Derīgo izrakteņu ieguve 545 Poligrāfijas ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana 546 Ādas apstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana 547 Stikla un keramikas ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana 548 Materiālu ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu ražošana 581 Arhitektūra un pilsētu plānošana 584 Būvniecība un civilā celtniecība 621 Lauksaimniecība 622 Dārzkopība 623 Mežsaimniecība 624 Zivsaimniecība 640 Veterinārija 721 Ārstniecība 722 Medicīniskie pakalpojumi 723 Māszinības 724 Zobārstniecība 761 Bērnu un jauniešu attīstību veicinošie pakalpojumi 762 Sociālie pakalpojumi 763 Sociālā palīdzība 811 Viesnīcu un restorānu serviss 812 Tūrisma un atpūtas organizācija 813 Sporta pakalpojumi 814 Mājsaimniecības pakalpojumi 815 Skaistumkopšanas pakalpojumi 816 Audio, video un foto pakalpojumi 817 Floristikas pakalpojumi 818 Citi pakalpojumi 840 Transporta pakalpojumi 850 Vides aizsardzība 861 Personu un īpašuma aizsardzība 862 Darba aizsardzība un drošība 863 Militārā aizsardzība 999 Citur neklasificētās programmu grupas

Avots: Izglītības un zinātnes ministrija. http://www.izm.gov.lv

305

Pielikumi

3. nodaļas pielikums Izmantotās statistiskās metodes Nodaļā pamatā izmantotas vienkāršas aprakstošās statistiskās metodes, kas saprotamas arī lasītājam bez priekšzināšanām statistikas teorijā. Šo metožu galvenā priekšrocība ir to vienkāršība un saprotamība plašai auditorijai. Tomēr, analizējot daudzu faktoru mijiedarbību, šīs metodes ir nepietiekamas un ir jāizmanto statistikas teorijā balstītas daudzfaktoru analīzes metodes. Šīs metodes ļauj nošķirt katra faktora tiešos un pastarpinātos efektus – kontrolējot iespējamo starpniekfaktoru ietekmi (t. i., iekļaujot šos faktorus analīzē), rodas iespēja atsevišķi novērot katra faktora tiešo iedarbību uz atkarīgo mainīgo. Tādējādi, piemēram, ir iespējams noteikt, vai tas, ka vīrieši veiksmīgāk iekļaujas darba tirgū, ir izskaidrojams tikai ar viņu izvēli apgūt profesijas, kuras ir vairāk pieprasītas, vai arī pastāv tieša dzimuma ietekme uz darba atrašanas varbūtību, kas var norādīt uz diskrimināciju darba tirgū. Šajā nodaļā izmantotas divas no šīm metodēm – lineārā un loģistiskā regresija. Tālāk sniedzam īsu šo metožu pārskatu. Dziļāka analīze ir atrodama statistikas un ekonometrijas mācību grāmatās1.

Lineārā regresija Lineārās regresijas modeļi tiek izmantoti, kad atkarīgais mainīgais ir nepārtraukts (t.i., var pieņemt jebkuru vērtību kādā reālu skaitļu intervālā), piemēram, darba alga. Šie modeļi ir izsakāmi formā:

0 ∑ 1

kur indekss i norāda uz atsevišķiem novērojumiem (respondentiem), y ir atkarīgais mainīgais (piemēram, darba alga), x ir neatkarīgo mainīgo (faktoru) vektors (kur xj,i ir j-tā neatkarīgā mainīgā vērtība i-tajam respondentam), ȕ ir konstante, bet ȕj – mainīgā xj koeficients. İi ir «trokšņa» faktors, kas ietver i-tajam novērojumam specifiskus faktorus, kas nav iekļauti starp mainīgajiem x, kā arī gadījuma faktorus (piemēram, mērījumu kļūdas). Tiek pieņemts, ka trokšņa matemātiski sagaidāmā vērtība (matemātiskā cerība) ir nulle (E[İi]=0) un ka İi ir normālais (Gausa) sadalījums. Gadījumos, kad neatkarīgais mainīgais ir kategoriju mainīgais (piemēram, izglītības tematiskā joma vai studiju valoda), kura kategorijām nav dabiska sakārtojuma, šo mainīgo aizstāj ar virkni dihotomisko mainīgo. Katrai kategorijai (izņemot vienu, ko pieņem par atskaites punktu) atbilst viens dihotomiskais mainīgais, kura vērtība ir «1», ja respondents ietilpst attiecīgajā kategorijā, un «0», ja neietilpst. Piemēram, mainīgais «studiju valoda», kam var būt trīs vērtības—«latviešu», «krievu» un «cita»,kļūst par diviem dihotomiskajiem mainīgajiem: «studiju valoda: krievu» un «studiju valoda: cita». Tad «studiju valoda»= «latviešu» atbilst dihotomisko mainīgo vērtībām «studiju valoda: krievu»=«studiju valoda: cita»=0; «studiju valoda»= «krievu» atbilst «studiju valoda: krievu»=1 un «studiju valoda: cita»=0, bet «studiju valoda»= «cita» atbilst kombinācijai «studiju valoda: krievu»=0 un «studiju valoda: cita»=1. Patiesās koeficientu ȕj vērtības nav zināmas, taču, pieņemot, ka mūsu lineārais modelis ir pareizs, šo koeficientu vērtības var novērtēt ar statistikas metodēm. Kā jebkurš mērījums, iegūtie novērtējumi nekad nav absolūti precīzi, taču statistiskās metodes ļauj ne tikai veikt pašus mērījumus, bet arī novērtēt šo mērījumu precizitāti, kas pieaug līdz ar izlases kopā iekļauto novērojumu skaitu (līdzīgi kā ne ar vienu instrumentu nav iespējams precīzi nomērīt objekta garumu, bet dažādi instrumenti ļauj noteikt šo garumu ar dažādu precizitāti: 1

Greene W.H. (2003). Econometric Analysis, 5th edition. Prentice Hall.

306

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

piemÄ&#x201C;ram, ar lineÄ lu mÄ&#x201C;s varÄ&#x201C;tu noteikt, ka vada diametrs ir 5Âą1 mm, ar bÄŤdmÄ&#x201C;ru, ka tas ir 5,06Âą0,01mm, utt.). RunÄ jot par regresijas koeficientu statistiskajiem novÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jumiem, precizitÄ ti bieĹži vien ir izdevÄŤgi noteikt ar tÄ saucamo statistiskÄ s nozÄŤmÄŤbas lÄŤmeni (p-vÄ&#x201C;rtÄŤbu), kas rÄ da, kÄ da ir varbĹŤtÄŤba, ka patiesÄ koeficienta vÄ&#x201C;rtÄŤba ir nulle. 2 Ja ĹĄÄŤ varbĹŤtÄŤba konkrÄ&#x201C;tam koeficientam Č&#x2022;j ir zemÄ ka par 0,05, ir pieĹ&#x2020;emts teikt, ka ĹĄis koeficients statistiski nozÄŤmÄŤgi atĹĄÄˇiras no nulles 95% lÄŤmenÄŤ (tas ir, varbĹŤtÄŤba, ka ĹĄis koeficients patiesÄŤbÄ ir nulle, ir mazÄ ka par 5%). TÄ dÄ&#x201C;jÄ di regresijas koeficientu aprÄ&#x201C;Äˇini ir interpretÄ&#x201C;jami ĹĄÄ di. Ja p-vÄ&#x201C;rtÄŤba ir augsta, mums nav pamata apgalvot, ka Č&#x2022;j atĹĄÄˇiras no nulles, tas ir, mÄ&#x201C;s nevaram noraidÄŤt hipotÄ&#x201C;zi, ka mainÄŤgais xj neietekmÄ&#x201C; mainÄŤgo y. Ja p-vÄ&#x201C;rtÄŤba ir zema, tad mÄ&#x201C;s varam noraidÄŤt hipotÄ&#x201C;zi, ka xj neietekmÄ&#x201C; y, tÄ pÄ&#x201C;c aprÄ&#x201C;Äˇinos novÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;tÄ Č&#x2022;j vÄ&#x201C;rtÄŤba sniedz mums informÄ ciju par to, kÄ dÄ virzienÄ xj ietekmÄ&#x201C; y: ja aprÄ&#x201C;ÄˇinÄ tÄ Č&#x2022;j vÄ&#x201C;rtÄŤba ir pozitÄŤva, tad augstÄ kas xj vÄ&#x201C;rtÄŤbas palielina mainÄŤgÄ y vÄ&#x201C;rtÄŤbu (piemÄ&#x201C;ram, augstÄ ks izglÄŤtÄŤbas lÄŤmenis palielina darba algu); ja aprÄ&#x201C;ÄˇinÄ tÄ Č&#x2022;j vÄ&#x201C;rtÄŤba ir negatÄŤva, tad augstÄ kas xj vÄ&#x201C;rtÄŤbas samazina mainÄŤgÄ y vÄ&#x201C;rtÄŤbu (piemÄ&#x201C;ram, augstÄ ks izglÄŤtÄŤbas lÄŤmenis samazina bezdarba risku). LineÄ rÄ s regresijas modeÄźu koeficienti tika aprÄ&#x201C;ÄˇinÄ ti, izmantojot maksimÄ lÄ s ticamÄŤbas metodi un Ĺ&#x2020;emot vÄ&#x201C;rÄ datu svarus. StandartkÄźĹŤdas tika aprÄ&#x201C;ÄˇinÄ tas, izmantojot linearizÄ ciju, izvirzot Teilora rindÄ s.

LoÄŁistiskÄ regresija LineÄ rÄ regresija, kas aprak stÄŤta iepriekĹĄ, ir visbieĹžÄ k izmantotÄ daudzfaktoru statistiskÄ metode, taÄ?u tÄ nav piemÄ&#x201C;rota gadÄŤjumiem, kad atkarÄŤgais mainÄŤgais ir dihotomisks (var pieĹ&#x2020;emt tikai divas vÄ&#x201C;rtÄŤbas, piemÄ&#x201C;ram, ÂŤ0Âť un ÂŤ1Âť vai ÂŤjÄ Âť un ÂŤnÄ&#x201C;Âť). Tas ir tÄ dÄ&#x201C;Äź, ka nav iespÄ&#x201C;jams garantÄ&#x201C;t, ka lineÄ rÄ s regresijas modelis paredzÄ&#x201C;s atkarÄŤgÄ mainÄŤgÄ vÄ&#x201C;rtÄŤbas intervÄ lÄ [0,1]. LineÄ rÄ s funkcijas neierobeĹžotÄŤbas dÄ&#x201C;Äź vienmÄ&#x201C;r eksistÄ&#x201C;s faktoru vÄ&#x201C;rtÄŤbas, ar kurÄ m modelis sniegs absurdus paredzÄ&#x201C;jumus, ka atkarÄŤgais mainÄŤgais pieĹ&#x2020;ems vÄ&#x201C;rtÄŤbu ÂŤ1Âť ar negatÄŤvu varbĹŤtÄŤbu vai varbĹŤtÄŤbu, kas pÄ rsniedz vienu. TÄ dÄ&#x201C;jÄ di gadÄŤjumos, kad atkarÄŤgais mainÄŤgais ir dihotomisks, jÄ izmanto modelis formÄ K Pr(Yi = 1 ) = G ! 0 + ! j x j,i , j=1

kur 3U ir varbĹŤtÄŤbas operators, G ir funkcija ar vÄ&#x201C;rtÄŤbu apgabalu [0,1], Y ir dihotomisks atkarÄŤgais mainÄŤgais, x ir neatkarÄŤgo mainÄŤgo (faktoru) (kur xj,i ir j-tÄ neatkarÄŤgÄ mainÄŤgÄ vÄ&#x201C;rtÄŤba i-tajam respondentam), Č&#x2022; ir konstante, bet Č&#x2022;j â&#x20AC;&#x201C; mainÄŤgÄ xj koeficients. Ĺ inÄŤ pÄ&#x201C;tÄŤjumÄ tika izmantota tÄ sauktÄ loÄŁistiskÄ jeb logit funkcija

G(t) =

et 1+ e t

kur e ir Eilera skaitlis (naturÄ lÄ logaritma bÄ ze, e Â§ ). TÄ pat kÄ lineÄ rÄ s regresijas gadÄŤjumÄ , faktori, kas bija izteikti kÄ kategoriju mainÄŤgie, tika aizstÄ ti ar atbilstoĹĄÄ m dihotomisko mainÄŤgo kopÄ m. Par regresiju koeficientu un to statistiskÄ s nozÄŤmÄŤbas lÄŤmeĹ&#x2020;u interpretÄ ciju varat lasÄŤt sadaÄźÄ par lineÄ ro regresiju. Koeficienti tika aprÄ&#x201C;ÄˇinÄ ti, izmantojot maksimÄ lÄ s ticamÄŤbas metodi un Ĺ&#x2020;emot vÄ&#x201C;rÄ datu svarus. StandartkÄźĹŤdas tika aprÄ&#x201C;ÄˇinÄ tas, izmantojot linearizÄ ciju, izvirzot Teilora rindÄ s.

Ă˘ĆŻ LQWHUSUHWĆ&#x2014;FLMD EDOVWĆ&#x2014;V X] %HL]D QHYLV IUHNYHQWLVWX YDUEÇ&#x152;WĆŻEDV GHÂżQĆŻFLMX

307

Pielikumi

5. nodaļas pielikums 1. tabula. Faktoru slodžu matrica Komponente (faktors) 1. Nacionālās un 3. Teritoriālās 4. Etniski krieviskā/ Jūtas piederīgs: etniski latviskās 2. Individuālā un korporatīvās nacionālās identitātes dominante identitātes minoritātes dominante dominante dominante Savai ģimenei 0,672 Klasei, kurā mācies 0,801 Skolai 0,744 Saviem draugiem 0,678 Organizācijai, kurā darbojies 0,516 Tavas dzīves vietas jauniešiem 0,845 Tavas dzīves vietas iedzīvotājiem 0,799 Latvijas iedzīvotājiem 0,787 Latvijas jauniešiem 0,778 Latvijas pilsoņiem 0,837 Latvijas latviešiem 0,821 Latvijas krieviem 0,824 Latvijas nacionālām minoritātēm 0,752 Eiropas iedzīvotājiem 0,707 0,541 Eiropas Savienības pilsoņiem 0,735 Visas pasaules iedzīvotājiem 0,712 Piezīme: atbildes uz jautājumu, kādā mērā jūtas piederīgs nosauktajām sociālajām grupām, etniskajām un teritoriālajām grupām.

2. tabula. Jauniešu brīvā laika nodarbes saistībā ar vecumu (%) 4 un vairāk 1–3 reizes reizes nedēļā nedēļā 1

TV skatīšanās

Avīžu, žurnālu lasīšana

Grāmatu lasīšana

Viesu uzņemšana

Baznīcas, reliģisku pasākumu apmeklēšana

1–3 reizes Retāk nekā Dažas mēnesī reizi mēnesī reizes gadā

Nekad

15–19 20–24 25–30 Visi 15–19 20–24 25–30 Visi 15–19 20–24 25–30 Visi 15–19 20–24 25–30 Visi 15–19 20–24 25–30 Visi

73 62 65 68 19 21 26 21 7 7 7 7 6 3 2 4 1 0 0 1

21 30 29 26 37 44 48 42 14 14 16 14 19 19 10 17 2 2 2 2

4 3 4 4 22 20 16 20 23 21 22 22 36 37 35 36 6 3 4 5

1 2 0 1 13 10 5 10 23 22 21 22 24 27 32 27 11 13 13 12

1 2 1 1 4 2 2 3 21 20 20 20 12 12 19 14 36 39 47 40

1 1 1 1 4 2 2 3 13 15 14 14 3 1 1 2 44 43 34 41

Tabulas turpinājums nākamajā lappusē. Tabulas turpinājums.

308

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski 1

Koncertu un teātra izrāžu apmeklēšana Kino un citu izklaides pasākumu apmeklēšana Ciemošanās pie radiem un draugiem Sportošana kādā sporta sekcijā, klubā Sportošana, vingrošana vienatnē vai ar draugiem Sporta pasākumu apmeklēšana

Sērfošana internetā Dalība mākslinieciskās pašdarbības kolektīvā Nodarbošanās ar rokdarbiem Zīmēšanas, gleznošanas, foto studijas Makšķerēšana, medības

Dārzkopība

Ogošana, sēņošana

15–19 20–24 25–30 Visi 15–19 20–24 25–30 Visi 15–19 20–24 25–30 Visi 15–19 20–24 25–30 Visi 15–19 20–24 25–30 Visi 15–19 20–24 25–30 Visi 15–19 20–24 25–30 Visi 15–19 20–24 25–30 Visi 15–19 20–24 25–30 Visi 15–19 20–24 25–30 Visi 15–19 20–24 25–30 Visi 15–19 20–24 25–30 Visi 15–19 20–24 25–30 Visi

1 0

2 1 0 1 6 3 1 4 19 14 7 14 17 10 8 12 18 11 10 14 8 3 3 5 27 29 22 26 12 4 4 7 3 3 4 3 4 2 1 3 3 1 2 2 5 6 8 6 1 1 1 1

16 11 7 12 28 20 10 21 33 42 34 36 13 6 6 9 14 10 9 11 18 11 5 12 8 11 15 11 5 4 3 4 5 5 6 5 7 3 2 5 6 4 5 5 7 6 7 6 3 4 4 4

29 32 28 30 31 36 31 33 23 24 34 26 9 6 8 8 12 9 7 10 23 18 15 19 4 5 6 5 3 2 1 2 8 5 7 7 6 5 1 5 8 5 7 7 8 5 6 7 9 7 6 8

40 44 48 43 28 33 42 33 14 13 21 15 13 13 12 13 12 14 12 13 24 27 27 26 1 2 4 2 7 4 3 5 11 8 6 9 8 5 5 6 13 11 14 12 15 12 15 14 40 37 47 41

12 12 17 14 6 7 16 9 1 2 1 1 40 61 65 53 34 51 59 46 24 39 50 36 7 16 33 17 68 85 88 79 72 77 75 74 71 82 89 79 69 77 72 72 64 71 61 65 46 51 40 46

0 1 0 0 9 5 2 6 8 4 1 5 10 5 4 7 4 2 0 2 52 38 21 39 4 1 1 2 2 2 3 2 4 2 1 3 2 1 0 1 2 1 3 2 1 0 1 0

Piezīme: mērķa grupa – jaunieši 15–30 gadu vecumā. Avots: jauniešu aptauja pētījumā «Jaunieši darba tirgū: situācijas un nodarbinātību ietekmējošo faktoru analīze».

309

Pielikumi

6. nodaļas pielikums 6.1. pielikums 1. tabula. Jauniešu vērtīborientācijas: rotētā komponenšu matrica (faktorslodzes), izmantojot 2007. gada aptaujas datus Pazīme Grāmatu lasīšana Teātru, koncertu apmeklēšana Ticība, reliģisku rituālu ievērošana Uzņēmējdarbība, personiskais bizness Tūrisms, ceļojumi Vaļasprieks, hobijs Darbs Profesionālās pilnveidošanās process Ģimene Saviesīgu vakaru, kafejnīcu apmeklēšana TV skatīšanās, radio klausīšanās Kino apmeklēšana Saskarsme ar draugiem Sabiedriskais darbs Sporta nodarbības Izglītības iegūšana, mācības

1 0,668 0,610 0,559 0,537 0,519 0,473

Komponente (faktors) 2 3

0,432

0,773 0,675 0,649 0,722 0,684 0,564 0,519

0,556

0,497

0,465 0,699 0,661 0,540

Piezīme: atbildes uz jautājumu: «Kāda nozīme, Jūsuprāt, cilvēka dzīvē ir zemāk minētajām jomām?» Pazīmes mērītas skalā: 1 – ļoti liela, 2 – diezgan liela, 3 – samērā maza, 4 – nav nekādas nozīmes.

2. tabula. Jauniešu vērtīborientācijas: rotētā komponenšu matrica (faktorslodzes), izmantojot 1998. gada aptaujas datus Pazīme Grāmatu lasīšana Teātru, koncertu apmeklēšana Ticība, reliģisku rituālu ievērošana Uzņēmējdarbība, personiskais bizness Tūrisms, ceļojumi Vaļasprieks, hobijs Darbs Profesionālās pilnveidošanās process Ģimene Saviesīgu vakaru, kafejnīcu apmeklēšana TV skatīšanās, radio klausīšanās Kino apmeklēšana Saskarsme ar draugiem Sabiedriskais darbs Sporta nodarbības Izglītības iegūšana, mācības

1 0,59970 0,79897

Komponente (faktors) 2 3

0,72812 0,52077 0,55175 0,64100

0,62229

0,76602 0,62376 0,50419 0,64589 0,61607 0,62724 0,63101

310

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

6.2. pielikums Prasības pret darbu: rotētā komponenšu matrica (faktorslodzes), izmantojot 2007. gada aptaujas datus Pazīme Darbs, kurā jūt, ka var kaut ko sasniegt Iespēja pastāvīgi pilnveidot iemaņas Iespēja sevi nemitīgi pilnveidot Labas karjeras iespējas Interesants darbs Iespēja strādāt radoši Darbs, kas atbilst spējām Iespēja būt starp cilvēkiem Sabiedrībai derīgs darbs Darbs, kuru cilvēki ciena Atbildīgs darbs Iespēja izrādīt iniciatīvu Profesionāli, zinoši kolēģi Labs darbalaiks Garš atvaļinājums Laba alga Laba darba aizsardzība (drošība) Darba stabilitāte Laba iespēja savienot darbu ar ģimeni Patīkami kolēģi

Komponente (faktors) profesionālās sociālās merkantilās vērtības vērtības vērtības 0,738 0,717 0,704 0,667 0,600 0,556 0,454 0,487 0,424 0,778 0,776 0,700 0,644 0,483 0,612 0,488 0,679 0,656 0,592 0,584 0,553 0,514 0,451 0,472

Piezīme: atbilde uz jautājumu: «Kādas prasības Jūs izvirzāt darbam, cik Jums pašam svarīgs katrs no uzskaitītajiem faktoriem?» Pazīmes mērītas skalā: 1 – nav svarīgi, 2 – drīzāk nesvarīgi nekā svarīgi, 3 – drīzāk svarīgi nekā nesvarīgi, 4 – ļoti svarīgi.

311

Pielikumi

7. nodaļas pielikums 7.1. pielikums 1. tabula. Priekšstatu par alkohola iedarbību ietekme uz apreibšanās pakāpi pēdējā iedzeršanas reizē

(Constant) Labi pavadīs laiku Būs paģiras Jutīsies laimīgs Jutīsies atslābinājies Nespēs pārtraukt dzert Aizmirsīs savas problēmas Izdarīs to, ko vēlāk nožēlos Paliks draudzīgāks un atsaucīgāks Būs nepatikšanas ar policiju Tas kaitēs veselībai Jutīsies slikti (būs nelabi)

Unstandardized Coefficients B Std. Error 5,54 0,10 -0,22 0,03 -0,21 0,02 -0,17 0,03 -0,15 0,03 -0,15 0,02 -0,09 0,02 -0,09 0,02 -0,01 0,03 -0,01 0,02 0,02 0,02 0,15 0,02

Standardized Coefficients B -0,09 -0,12 -0,08 -0,07 -0,08 -0,05 -0,05 -0,01 0,00 0,01 0,08

Sig.

54,44 -7,15 -9,85 -6,49 -5,91 -7,05 -4,05 -4,09 -0,52 -0,32 0,87 6,80

0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,60 0,75 0,38 0,00

Piezīme: tabulā attēlots regresijas analīzes rezultāts; atkarīgais mainīgais – cik apreibis bija pēdējā alkohola lietošanas reizē.

2. tabula. Priekšstatu par alkohola iedarbību ietekme uz alkohola lietošanas biežumu pēdējo 30 dienu laikā

(Constant) Labi pavadīs laiku Būs paģiras Jutīsies atslābinājies Jutīsies laimīgs Nespēs pārtraukt dzert Izdarīs to, ko vēlāk nožēlos Aizmirsīs savas problēmas Paliks draudzīgāks un atsaucīgāks Būs nepatikšanas ar policiju Tas kaitēs veselībai Jutīsies slikti (būs nelabi)

Unstandardized Coefficients B Std. Error 3,45 0,06 -0,25 0,02 -0,15 0,01 -0,11 0,01 -0,07 0,02 -0,05 0,01 -0,04 0,01 -0,04 0,01 0,00 0,01 0,01 0,01 0,08 0,01 0,16 0,01

Standardized Coefficients B -0,18 -0,14 -0,09 -0,06 -0,04 -0,04 -0,04 0,00 0,01 0,07 0,15

Sig.

61,50 -14,69 -12,06 -7,67 -4,48 -3,88 -3,21 -2,92 0,19 1,00 6,35 12,70

0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,00 0,85 0,32 0,00 0,00

Piezīme: tabulā attēlots regresijas analīzes rezultāts; atkarīgais mainīgais – alkohola lietošanas biežums pēdējo 30 dienu laikā.

312

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

7.2. pielikums 1. tabula. Alkohola lietošanas motivācijas dimensijas – faktoru grupējums Jautrība, patīkamas izjūtas Lai aizmirstu savas problēmas Lai aizmirstu pārdzīvojumus Lai patiktu citiem Lai nejustos neievērots Lai citi nesmietos par to, ka nedzeru Draugi piespieda iedzert Tas padara pasākumus jautrākus Tas palīdz izklaidēties Tas uzlabo pasākumu un svinību gaisotni Tas ir jautri Tas sniedz patīkamas izjūtas Patika (dzēriena izraisītās) izjūtas Lai nosvinētu īpašu notikumu Tas ir aizraujoši Lai uzlabotu garastāvokli Lai būtu sabiedriskāks Lai sajustu kaifu Lai justos pašpārliecināts Tas palīdz, kad jūties nomākts vai nervozs Lai iekļautos grupā Galveno komponenšu analīze Rotācijas procedūra: Varimax ar Kaizera normalizāciju Rotācija 5 iterācijās

Vēlme patikt citiem

Pārdzīvojumu, problēmu aizmiršana 0,81 0,80

0,84 0,81 0,73 0,38 0,83 0,82 0,81 0,80 0,76 0,75 0,73 0,66 0,61 0,59 0,50 0,46 0,33 0,32

Draugu spiediens

0,37 0,74

0,31 0,39 0,51 0,38 0,40 0,60

0,32 0,72

0,74

313

Pielikumi

0,070* 0,089*

0,131

Problēmrisinošā motivācija

0,078 -0,049*** -0,045 *

Konformistiskā motivācija

0,539***

Socializācijas motivācija

,855*** ,243*** ,258***

Hedonistiskā motivācija

Vīrietis Latvietis Vecums Urbanizācija Abi vecāki Vecāku izglītība Ienākumi Hedonistiskā dzeršanas motivācija Socializācijas dzeršanas motivācija Konformistiskā dzeršanas motivācija Problēmrisinošā motivācija Sagaida pozitīvas dzeršanas sekas Sagaida negatīvas dzeršanas sekas Dzeršanas riska novērtējums Augsta pašapziņa Zems pašvērtējums Depresija Nedrošība Suicidālas tieksmes Deviances noslieces Uzskats: likumi nav jāievēro Traumējoša pieredze Alkohola pieejamība Brāļi/ māsas piedzeras Draugi piedzeras Vecāki ir informēti par respondenta gaitām Vecāki neļauj dzert/ nosoda dzeršanu R^2

Tiešā ietekme

Pazīme

Kopējā ietekme

2. tabula. Pazīmju saistība ar pārmērīgu alkohola lietošanu un alkohola lietošanas motivāciju

0,121***

0,080**

-0,072

-0,020*** -0,043*** -0,078***

-0,121* -0,076 0,017* 0,130*** 0,899*** 0,163 0,726*** 1,338*** 1,052*** 0,547*** 1,088*** 1,917*** 2,361*** 0,625*** 1,407*** 0,380*** -0,247*** -0,356*** -0,059*** -0,166*** -0,797*** -0,614*** -0,036 0,283*** -0,231* -0,129*** -0,179*** 0,067*** 0,863*** -0,543* 0,558*** 0,764*** 0,188*** 0,652*** 0,556*** -0,066* -0,056* -0,023 1,186*** 0,087* 0,146*** 2,642*** 1,040** 0,422*** 0,305* 0,245*** 0,236* 0,694*** 0,177* 0,149*** 0,092** 0,053*** 0,064*** 0,321*** 0,153*** 0,770*** 0,374*** -0,065*** -0,055*** 0,835*** 0,361** -0,042* 0,637*** 0,361*** -0,032* -0,031** -0,052*** -0,487*** -0,116 -0,025* -0,888*** -0,202 -0,066* -0,042* 0,227 0,898 0,903 0,491 0,808

Piezīme: *: p<0,05; **:p<0,01; ***:p<0,005; parādīti tikai koeficienti ar p<0.1. Ar pelēku fona krāsu norādīti mainīgie, kas attiecīgajā vienādojumā nav iekļauti.

Negatīvas sekas

Pozitīvas sekas

0,108

0,185

0,089

-0,113***

0,033 -0,061***

0,064

0,209

0,083***

0,072***

-0,051***

0,052

-0,035***

0,021

0,017 0,073*** *

0,018 **

0,149

0,068***

-0,014*

-0,030*

0,009*

0,116

0,029***

0,098*** 0,016 0,103***

0,032*

Piezīme: *: p<0,05; **:p<0,01; ***:p<0,005; parādīti tikai koeficienti ar p<0,1. Ar fona krāsu norādīti mainīgie, kas attiecīgajā vienādojumā nav iekļauti.

0,147*** 0,173***

0,170*** 0,178***

-0,038*

Lietošanas riski

0,019

Augsta pašapziņa

Zems pašvērtējums

Depresija 0,130*** 0,028* -0,004

0,29

0,562 0,292*** ***

0,031 0,237*** 0,154***

-0,059

0,371*** 0,102* -0,022

0,023

-0,039

-0,170***

-0,258*** 0,234***

0,315

0,145***

0,066

***

0,093*** 0,197*** 0,243*** 0,073***

0,085

-0,297***

-0,106***

0,313*** 0,082*** 0,208** 0.372***

0,226*** 0,023

Draugi piedzeras

-0,037*** -0,022 -0,053 -0,048*** -0,017

Suicidālas tieksmes -0,115***

Deviance

-0,188*** -0,077***

Likumu ievērošana

0,061***

Traumatiska pieredze

-0,369*** -0,090**

Pieejamība

0,180*** 0,222*** -0,068*** -0,084*** -0,072*

0,04

0,156***

-0,340***

Vecāku informētība

0,058** 0,060* 0,049*** 0,033*

0,107

0,021*

-0,069*** -0,131*** -0,086*** -0,017 0,034

Vecāku kontrole

Vīrietis Latvietis Vecums Urbanizācija Abi vecāki Vecāku izglītība Ienākumi Augsta pašapziņa Zems pašvērtējums Depresija Nedrošība Suicidālas tieksmes Deviances noslieces Uzskats: likumi nav jāievēro Traumējoša pieredze Alkohola pieejamība Brāļi/ māsas piedzeras Draugi piedzeras Vecāki ir informēti par respondenta gaitām Vecāki neļauj dzert/ nosoda dzeršanu R^2

Pazīme

3. tabula. Alkohola lietošanas paradumus ietekmējošo pazīmju savstarpējā saistība

314 Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

315

Pielikumi

7.3. pielikums Marihuānas pieejamība dažāda vecuma skolēniem (%) Neiespējami Ļoti grūti Diezgan grūti Diezgan viegli Ļoti viegli Grūti pateikt

Kopā 21 13 14 24 9 18

13–14 gadu 44 17 11 10 4 14

15–16 gadu 27 18 14 18 7 16

17–18 gadu 15 11 16 28 11 19

19–20 gadu 9 7 13 35 14 23

Piezīme: atbildes uz jautājumu: «Cik viegli būtu iegūt nosauktās narkotiskās vielas (konkrētajā gadījumā marihuānu)?»

316

Latvijas jaunatnes portrets: integrÄ cija sabiedrÄŤbÄ un marginalizÄ cijas riski

8. nodaÄźas pielikums 8.1. pielikums ECAD pÄ&#x201C;tÄŤjuma RÄŤgÄ izlases raksturojums AtbilstoĹĄi LR IzglÄŤtÄŤbas un zinÄ tnes ministrijÄ pieejamai statistiskai informÄ cijai par 2008./2009. mÄ cÄŤbu gadu, RÄŤgÄ vispÄ rizglÄŤtojoĹĄo izglÄŤtÄŤbas iestÄ Ĺžu (bez speciÄ lajÄ m) 9. un 10. klasÄ&#x201C; mÄ cÄŤjÄ s 12 086 audzÄ&#x201C;kĹ&#x2020;i, kas veido izlases rÄ mi. RÄŤgÄ aptaujas veikĹĄanai tika izmantota vienpakÄ pes stratificÄ&#x201C;ta klasteru izlase. Par atbilstoĹĄÄ m iekÄźauĹĄanai izlasÄ&#x201C; tika atzÄŤtas 612 klases, no tÄ m 342 klases bija 9. klaĹĄu grupÄ un 270 klases â&#x20AC;&#x201C; 10. klaĹĄu grupÄ . AtbilstoĹĄi sasniedzamajam izlases apjomam, kas projekta ietvaros noteikts n=2800, un pieĹ&#x2020;emot 25% nerespondences lÄŤmeni (kavÄ&#x201C;jumu, iespÄ&#x201C;jamo skolu atteikumu un nepilnÄŤgu anketu dÄ&#x201C;Äź), kopÄ&#x201C;jais izlasÄ&#x201C; iekÄźaujamais skolÄ&#x201C;nu skaits bija 3500. 3 NÄ kamajÄ izlases veidoĹĄanas posmÄ ar nejauĹĄo skaitÄźu ÄŁeneratora palÄŤdzÄŤbu no skolu sarak sta kopÄ tika atlasÄŤtas 147 klases. SasniegtÄ s izlases apjoms n=2761 Aptaujas metode â&#x20AC;&#x201C; tieĹĄa anketÄ&#x201C;ĹĄana klaĹĄu grupÄ s. SalÄŤdzinoĹĄi daudz skolu (14 klases no 7 skolÄ m) atteicÄ s piedalÄŤties aptaujÄ , pamatojot to ar lielo pÄ rslodzi skolÄ s ar krievu apmÄ cÄŤbas valodu, jo aptaujas laikÄ (2008. gada oktobrÄŤ un novembrÄŤ) skolÄ s notika akreditÄ cija. Klases, kuras atteicÄ s piedalÄŤties aptaujÄ , netika aizstÄ tas ar citÄ m, jo to neparedzÄ&#x201C;ja izvÄ&#x201C;lÄ&#x201C;tÄ izlases metode. KopumÄ aptaujÄ piedalÄŤjÄ s 133 klases no 69 skolÄ m. 63 anketas (jeb 2,3% no skolÄ m saĹ&#x2020;emtajÄ m anketÄ m) tika izslÄ&#x201C;gtas no tÄ lÄ kas apstrÄ des un analÄŤzes, jo bija nepilnÄŤgi vai nenopietni aizpildÄŤtas. TÄ dÄ&#x201C;jÄ di kopÄ&#x201C;jÄ datu failÄ iekÄźauto gadÄŤjumu skaits n=2698

8.2. pielikums Ĺ ÄŤ pielikuma tabulÄ s attÄ&#x201C;loti jaunizveidotie faktori un to veidojoĹĄo mainÄŤgo saistÄŤbas cieĹĄums (korelÄ cija) ar ĹĄiem faktoriem. Nav attÄ&#x201C;loti mainÄŤgie, kuru saistÄŤbas cieĹĄums ar faktoru ir no -0,35 lÄŤdz 0,35 (t.i., saistÄŤba ir nenozÄŤmÄŤga). Faktoru nosaukumi pieĹĄÄˇirti, balstoties uz to, kuri mainÄŤgie visvairÄ k veido (saistÄ s ar) ĹĄo faktoru. IegĹŤtie faktori tika saglabÄ ti kÄ jauni mainÄŤgie, kuru vÄ&#x201C;rtÄŤbas atbilda katra faktora izpausmes spÄ&#x201C;kam. Tas padarÄŤja iespÄ&#x201C;jamu visus jaunieĹĄu vÄ&#x201C;rtÄ&#x201C;jumus sagrupÄ&#x201C;t no vÄ ji izteiktas piederÄŤbas lÄŤdz stipri izteiktai piederÄŤbai noteiktu attiecÄŤbu dimensijai. PapildinÄ jums (R) aiz mainÄŤgÄ nosaukuma norÄ da, ka mainÄŤgÄ saistÄŤba ar faktoru jÄ skata ÂŤapgrieztiÂť. PiemÄ&#x201C;ram: ÂŤCik bieĹži ir ielauzies maĹĄÄŤnÄ vai Ä&#x201C;kÄ , lai zagtuÂť, r2 = 0.80 norÄ da, ka, jo bieĹžÄ k ĹĄÄ da darbÄŤba veikta, jo lielÄ ka bĹŤs jaunizveidotÄ (ĹĄajÄ gadÄŤjumÄ 1.) faktora vÄ&#x201C;rtÄŤba. ÂŤLai iegĹŤtu draugu cieĹ&#x2020;u, svarÄŤgi smÄ&#x201C;ÄˇÄ&#x201C;t cigaretes (R)Âť, r2 = 0.84 norÄ da, ka, jo mazÄ k ĹĄim apgalvojumam piekrÄŤt, jo lielÄ ka bĹŤs jaunizveidotÄ (ĹĄajÄ gadÄŤjumÄ 4.) faktora vÄ&#x201C;rtÄŤba, kÄ arÄŤ otrÄ di â&#x20AC;&#x201C; jo vairÄ k ĹĄim apgalvojumam piekrÄŤt, jo mazÄ ka bĹŤs jaunizveidotÄ faktora vÄ&#x201C;rtÄŤba.

$SUĆ?ĆˇLQL YHLNWL EDOVWRWLHV X] LHVSĆ?MDPR VNROĆ?QX VNDLWX NODĂŁX JUXSĆ&#x2014;V JDGD QRYHPEUĆŻ MR RÂżFLĆ&#x2014;OLH ,]JOĆŻWĆŻEDV XQ ]LQĆ&#x2014;WQHV PLQLVWULMDV VWDWLVWLNDV GDWL LU SLHHMDPL JDGD VĆ&#x2014;NXPĆ&#x2014; $WELOVWRĂŁL SURYL]RULVNLHP GDWLHP NODVĆ? PĆ&#x2014;FĆŻMĆ&#x2014;V VNROĆ?QX VDYXNĆ&#x2014;UW NODVĆ? Âą

Tabulas turpinājums nākamajā lappusē.

0,56

0,45

Neapmierinātība ar sevi salīdzinājumā ar citiem Ticība Dievam, ticīga ģimene Depresija, nomākrība un cita veida psiholģiskais diskomforts 2

Praktizē reliģiju

Dažreiz izveidojas situācijas, kas attaisno sišanu(R) Ja kāds slikti izturas pret mani, ir attaisnojama viņa piekaušana(R) Pēdējās nedēļas laikā bija nekontrolējami dusmu uzliesnojumi Pēdējās nedēļas laikā gribēja lauzt vai bojāt apkārtējās lietas Pēdējās nedēļas laikā strīdējās ar kādu Pēdējās nedēļas laikā uzkliedza kādam, ar kaut ko meta Es parasti domāju, ka esmu neglīts un nepievilcīgs(R) Es esmu apmierināts ar savu ķermeni(R) Es esmu apmierināts ar fiziskajām pārmaiņām ķermenī(R) Es jūtos fiziski stiprs un vesels(R) Var pārkāpt noteikumus, ja tie šķiet neatbilstoši(R) Es ievēroju tikai tos noteikumus, kurus pats gribu(R) Dzīvē ir maz neapšaubāmu likumu(R) Grūti kaut kam ticēt, jo viss mainās(R) Neviens nezina, kas no viņa tiek sagaidīts(R) Neviens nevar būt dzīvē par kaut ko drošs(R) Pēdējās nedēļas laikā juta pēkšņas bailes bez iemesla Pēdējās nedēļas laikā juta saspringumu

0,50

0,74

0,68

0,66

0,69

0,65

0,80

0,75

0,68 0,82 0,78

0,69 0,77 0,69 0,33

0,74

0,72

Nav piedzīvojis nelaimes gadījumu vai slimību Paziņas vai draugi nav izdarījuši pašnāvību Neattaisno kāda sišanu vai piekaušanu Cieņa pret noteikumiem, likumiem Skaidri, nemainīgi principi Neapmierinātība ar savu ķermeni Paziņas un draugi nav centušies izdarīt pašnāvību Nesavaldība, dusmu uzliesmojumi Nav bijis traumējošas dzīves pieredzes, notikumu Pašcieņa, pašpārliecība Nav pašnāvības domu

1. tabula. Individuālie faktori – personība: faktoru slodžu matrica

Pielikumi

317

Tabulas turpinājums nākamajā lappusē.

Pēdējās nedēļas laikā bija noskumis, nebija intereses kaut ko darīt Pēdējās nedēļas laikā juta ēstgribas trūkumu Pēdējās nedēļas laikā raudāja vai gribēja raudāt Pēdējās nedēļas laikā bija grūti aizmigt Pēdējās nedēļas laikā jutās noskumis vai nospiests Pēdējās nedēļas laikā trūka intereses kaut ko darīt Pēdējās nedēļas laikā bija lēnīgs vai trūka enerģijas Pēdējās nedēļas laikā domāja par pašnāvību Pēdējās nedēļas laikā likās, ka visi izturas necienīgi Pēdējās nedēļas laikā nebija ar ko parunāt Kāds ir stāstījis, ka domā par pašnāvību(R) Paziņas centušies izdarīt pašnāvību(R) Paziņas izdarījuši pašnāvību(R) Draugi centušies izdarīt pašnāvību(R) Draugi izdarījuši pašnāvību(R) Pats domājis par pašnāvību(R) Nopietni apsvēris pašnāvību(R) Mēģinājis izdarītu pašnāvību(R) Šajā mācību gadā mēģinājis izdarītu pašnāvību(R) Piedzīvojis nopietnu nelaimes gadījumu(R) Piedzīvojis smagu slimību(R) Piedzīvojis vecāka vai brāļa/ māsa nāvi(R) Piedzīvojis seksuālu uzmākšanos(R) Piedzīvojis seksuālu uzmākšanos no ģimenes locekļa puses(R) Piedzīvojis seksuālu uzmākšanos no kāda cita puses(R) Jūtos vismaz tikpat vērtīgs kā pārējie(R) Uzskatu, ka man ir daudz labu īpašību(R) Domāju, ka esmu neveiksminieks(R) Spēju visu paveikt tikpat labi, kā vairums cilvēku(R) Man nav sevišķi daudz ar ko lepoties(R) Man ir pozitīva attieksme pret sevi(R)

Tabulas turpinājums. 2

0,55 0,55

0,46 0,58 0,53 0,75 0,72 0,67

0,67

0,69

0,76

0,74 0,79

0,57 0,69 0,67 0,55

-0,65 -0,37

0,64

0,60

0,80

0,83

0,45 0,74

0,39

0,68

0,65 0,76

0,78

0,75

0,76 0,73

318 Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Galveno komponenšu analīze Rotācijas procedūra: Varimax ar Kaizera normalizāciju Rotācija 7 iterācijās

Kopumā esmu apmierināts ar sevi(R) Es gribētu sevi vairāk cienīt(R) Es dažreiz domāju, ka neesmu labs cilvēks(R) Dažreiz jūtos nekam nederīgs(R) Tic Dievam Ticība ir svarīga Regulāri lasa svētos rakstus Regulāri apmeklē dievkalpojumus Regulāri piedalās citos reliģiskos pasākumos Labākie draugi ir ticīgi Vairums paziņu ir ticīgie Māte ir ticīga Tēvs ir ticīgs

Tabulas turpinājums. 2

0,73 0,81 0,85 0,83

0,70 0,70

0,70

0,87 0,85 0,86

0,58 0,60 0,68

Pielikumi

319

320

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

2. tabula. Individuālie faktori – brīvais laiks: faktoru slodžu matrica Rotēto komponenšu matrica Cik bieži pēdējās nedēļas laikā visu vakaru bija mājās Cik bieži pēdējās nedēļas laikā bija ārpus mājām pēc desmitiem vakarā Cik bieži pēdējās nedēļas laikā atgriezās mājās pēc pusnakts Cik bieži nodarbojas ar sportu Cik bieži piedalās treniņos vai fiziskās nodarbībās skolā ārpus stundām Cik bieži apmeklē treniņus klubā Cik bieži piedalās treniņos vai fiziskās nodarbībās ārpus skolas Cik bieži sevi tā sapūlē, ka sasvīst Cik bieži iet uz kino Cik bieži iet uz kafejnīcu Cik bieži klīst apkārt un ieskatās veikalos Cik bieži pavada laiku pilsētas centrā, īpaši vakaros un brīvdienās Cik bieži klīst pa kādu tirdzniecības centru vai tā tuvumā Cik bieži iet uz viesībām, «tusiņiem» Cik bieži iet uz ātrās ēdināšanas restorāniem Cik bieži apmeklē sporta pasākumus Cik bieži apmeklē teātri Cik bieži apmeklē bibliotēku Cik bieži apmeklē klasiskās mūzikas koncertus Cik bieži apmeklē cita veida mūzikas koncertus Cik bieži apmeklē vietas, kur spēlē mūziķi Cik bieži apmeklē muzejus vai mākslas izstādes Galveno komponenšu analīze Rotācijas procedūra: Varimax ar Kaizera normalizāciju Rotācija 5 iterācijās

Klīst apkārt, Apmeklē Pavada vēlus Aktīva pavada laiku kultūras vakarus sportošana pilsētā pasākumus ārpus mājām -0,55 0,84 0,78 0,80 0,76 0,85 0,81 0,79 0,58 0,70 0,71 0,77 0,78 0,64 0,64 0,70 0,75 0,68 0,83 0,68 0,76 0,80

321

Pielikumi

Cik bieži ir nozadzis kaut ko, kas maksā mazāk nekā 3 kino biļetes Cik bieži ir nozadzis kaut ko, kas maksā vairāk nekā 3 kino biļetes Cik bieži ir lietojis fizisku spēku, lai kaut ko nozagtu/nolaupītu Cik bieži ir ielauzies mašīnā vai ēkā, lai zagtu Cik bieži ir sabojājis vai demolējis lietas, kuras pašam nepieder Cik bieži ir veicis citu nodarījumu Cik bieži pēdējā gada laikā ir bijis fiziskas vardarbības upuris Cik bieži pēdējā gada laikā ir veicis fizisku vardarbību Cik bieži pēdējā gada laikā iesitis kādam Cik bieži pēdējā gada laikā notriecis kādu no kājām Cik bieži pēdējā gada laikā iespēris kādam Cik bieži pēdējā gada laikā iebelzis kādam Cik bieži pēdējā gada laikā sagrābis kādu aiz kakla un turēja Cik bieži pēdējā gada laikā draudējis kādam Cik bieži pēdējā gada laikā piespiedis kādu uz seksuālām attiecībām Cik bieži pēdējā gada laikā piespiedis kādu stāties dzimumsakaros Cik bieži pēdējā gada laikā nopratināts saistībā ar aizdomām par nozieguma izdarīšanu Cik bieži pēdējā gada laikā nopratināts saistībā ar aizdomām par līdzdalību nozieguma izdarīšanā Cik bieži pēdējā gada laikā ir atzinies noziegumā, kuru izdarījis Cik bieži pēdējā gada laikā ir atzinies noziegumā, kuru nebija izdarījis Cik bieži pēdējā gada laikā nopratināšanā noliedzis pārkāpumu, kuru bija izdarījis Cik bieži pēdējā gada laikā ticis notiesāts par pārkāpumu, kuru nebija izdarījis Galveno komponenšu analīze Rotācijas procedūra: Varimax ar Kaizera normalizāciju Rotācija 6 iterācijās

Ir bijis iesaistīts fiziskā vardarbībā

Ir zadzis

Ir veicis seksuālu vardarbību

Ir laupījis vai demolējis

Ir bijis iesaistīts vai turēts aizdomās par noziedzīgām darbībām

Rotēto komponenšu matrica

Ir kādu fiziski ietekmējis, traumējis

3. tabula. Individuālie faktori – uzvedība: faktoru slodžu matrica

0,87 0,84 0,82 0,84 0,58 0,58 0,83 0,75 0,79 0,81 0,85 0,70 0,71 0,60 0,85 0,87 0,64 0,78 0,59 0,75 0,74 0,67

322

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

8.3. pielikums 1. tabula. Faktoru saistība ar legālo un nelegālo atkarības vielu pamēģināšanu/ lietošanu Ir pamēģinājis marihuānu

Ir pamēģinājis citas vielas

Marihuāna Citas vielas

Piedzēries pēdējā mēneša laikā

Alkohols

Smēķē katru dienu Depresija, nomāktība un cita veida psiholoģiskais diskomforts Ticība Dievam, ticīga ģimene Neapmierinātība ar sevi salīdzinājumā ar citiem Praktizē reliģiju Nav pašnāvības domu Pašcieņa, pašpārliecība Nav bijis traumējošas dzīves pieredzes, notikumu Nesavaldība, dusmu uzliesmojumi Paziņas, draugi nav centušies izdarīt pašnāvību Neapmierinātība ar savu ķermeni Skaidri, nemainīgi principi Cieņa pret noteikumiem, likumiem Neattaisno kāda sišanu vai piekaušanu Paziņas un draugi nav izdarījuši pašnāvību Nav piedzīvojis nelaimes gadījumu vai slimību Ir kādu fiziski ietekmējis, traumējis Ir bijis iesaistīts vai turēts aizdomās par noziedzīgām darbībām Ir laupījis un/vai demolējis Ir veicis seksuālu vardarbību Ir zadzis Ir bijis iesaistīts fiziskā vardarbībā Aizraujas ar sportu Klīst apkārt, pavada laiku pilsētā Apmeklē kultūras pasākumus Pavada vēlus vakarus ārpus mājas

Tabaka

0,10*

0,08*

0,05

0,32*

-0,09* -0,04 0,02 -0,08* -0,01 -0,05 0,17* -0,26* 0,00 -0,07* -0,22* -0,13* -0,10* -0,12* 0,14*

-0,14* -0,07 -0,06 -0,08* 0,01 -0,14* 0,14* -0,21* 0,04 0,06 -0,20* -0,18* -0,08* -0,11* 0,31*

-0,08* -0,11* 0,03 -0,05 -0,03 -0,10* 0,20* -0,33* -0,06 0,00 -0,22* -0,31* -0,09* -0,11* 0,30*

-0,03 -0,04 -0,01 -0,19* -0,02 -0,13* 0,28* -0,29* 0,16* -0,02 -0,15* -0,14* -0,13* -0,20* 0,24*

0,25*

0,21*

0,29*

0,23*

0,07 0,03 0,11* 0,22* -0,12* 0,17* -0,02 0,50*

0,14* 0,07 0,18* 0,20* -0,04 0,23* 0,00 0,53*

0,09 0,06 0,31* 0,28* 0,02 0,24* 0,03 0,62*

0,24* 0,10 0,30* 0,28* -0,15* 0,30* 0,17* 0,41*

Piezīme: tabulā attēlotas faktoru vidējās vērtības. Pozitīva vērtība norāda, ka lietotājiem īpašība rak sturīga vairāk nekā nelietotājiem, un otrādi. Ar * iezīmētas statistiski nozīmīgās atšķirības.

323

Pielikumi

8.4. pielikums

Regresiju analīzes B vērtība

Starpība

Ir pamēģinājuši/ lietojuši MIN

Nav pamēģinājuši/ lietojuši MIN

Faktoru saistība ar MIN grupā (medikamenti, inhalanti, nelegālās vielas) iekļauto atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu

Faktori, kuriem ir nozīmīga ietekme uz MIN pamēģināšanu (Sig. regresiju analīzē <0,5) Pavada vēlus vakarus ārpus mājām -0,19 0,45 0,64 0,50 Ir zadzis -0,09 0,24 0,33 0,34 Ir bijis iesaistīts vai turēts aizdomās par noziedzīgām darbībām -0,08 0,19 0,27 0,26 Paziņas un draugi nav centušies izdarīt pašnāvību 0,11 -0,24 -0,35 -0,28 Depresija, nomāktība un cita veida psiholoģiskais diskomforts -0,08 0,17 0,25 0,29 Klīst apkārt, pavada laiku pilsētā -0,05 0,26 0,31 0,26 Ir kādu fiziski ietekmējis, traumējis -0,11 0,22 0,33 0,21 Ir bijis iesaistīts fiziskā vardarbībā -0,09 0,21 0,30 0,26 Nesavaldība, dusmu uzliesmojumi -0,07 0,21 0,28 0,16 Ir laupījis un/vai demolējis -0,03 0,11 0,13 0,12 Nav piedzīvojis nelaimes gadījumu vai slimību 0,05 -0,13 -0,18 -0,14 Neattaisno kāda sišanu vai piekaušanu 0,08 -0,21 -0,29 -0,13 Faktori, kuri ir saistīti ar MIN pamēģināšanu, bet kuru ietekme nav statistiski nozīmīga (Sig. regresiju analīzē >0,5) Paziņas un draugi nav izdarījuši pašnāvību 0,05 -0,10 -0,13 Cieņa pret noteikumiem, likumiem 0,07 -0,16 -0,22 Nav pašnāvības domu 0,03 -0,08 -0,10 Ticība Dievam, ticīga ģimene 0,05 -0,05 -0,09 Apmeklē kultūras pasākumus -0,03 0,06 0,09 Faktori, kuri nav saistīti ar MIN pamēģināšanu (Sig. dispersiju analīzē >0,5) Pašcieņa, pašpārliecība 0,02 -0,03 -0,05 Ir veicis seksuālu vardarbību 0,00 0,05 0,03 Neapmierinātība ar savu ķermeni -0,01 0,03 0,03 Nav bijis traumējošas dzīves pieredzes, notikumu 0,02 -0,07 -0,07 Neapmierinātība ar sevi salīdzinājumā ar citiem 0,02 -0,06 -0,07 Aizraujas ar sportu 0,03 -0,04 -0,05 Praktizē reliģiju 0,01 0,00 -0,01 Skaidri, nemainīgi principi 0,03 -0,02 -0,05 Piezīme: lielāka vidējā faktora vērtība liecina, ka faktors grupai rak sturīgs vairāk, turpretī mazāka vērtība liecina, ka faktors grupai rak sturīgs mazāk. Ar * iezīmētas statistiski nozīmīgās atšķirības. Regresijas B vērtība parāda faktora ietekmes virzienu un spēku. Jo lielāka vērtība, jo lielāka ir faktora ietekme. Ja B vērtība kādam faktoram tabulā nav norādīta, tas nozīmē, ka ietekme ir statistiski nenozīmīga.

324

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

8.5. pielikums

Tabulas turpinājums nākamajā lappusē.

Draugi lieto atkarības vielas

Viegli saņemt no draugiem atbalstu un palīdzību

Lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas, atkarību vielu lietošana nav nepieciešama

Draugi zog, laupa, demolē

Draugi iesaistās kautiņos

Nav zaudējis draugu

Lai iegūtu draugu cieņu, nav svarīgi labi izskatīties, mācīties vai sportot

Draugi nepieprasa atbildēt uz apvainojumu, lai aizstāvētu godu

Cik viegli saņemt no draugiem siltumu un rūpes Cik viegli saņemt no draugiem iespēju pārrunāt personīgus jautājumus Cik viegli saņemt no draugiem padomu mācībās Cik viegli saņemt padomu citos jautājumos Cik viegli saņemt no draugiem cita veida palīdzību Dažreiz vajag kādu sadunkāt vai piekaut, lai aizsargātu savu godu (R) To, kas neatbild uz uzbrukumu, mani draugi uzskata par gļēvuli (R) Dažreiz ir nepieciešams iedzert alkoholu, lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas (R) Dažreiz ir nepieciešams smēķēt (R) Dažreiz ir nepieciešams smēķēt marihuānu (R) Lai iegūtu draugu cieņu, svarīgi labi mācīties (R) Lai iegūtu cieņu, svarīgi gūt panākumus sportā (R) Lai iegūtu draugu cieņu, svarīgi lietot alkoholu (R) Lai iegūtu draugu cieņu, svarīgi smēķēt cigaretes (R) Lai iegūtu cieņu, svarīgi smēķēt marihuānu (R) Lai iegūtu draugu cieņu, svarīgi labi izskatīties (R) Lai iegūtu draugu cieņu, svarīgi nostāties pret pieaugušo noteikumiem (R) Lai iegūtu draugu cieņu, svarīgi zagt veikalā (R) Cik draugu pēdējā gada laikā nozaguši ko vairāk nekā 3 kino biļešu vērtībā Cik draugu pēdējā gada laikā ielauzušies mājā vai mašīnā, lai zagtu

Lai iegūtu draugu cieņu, atkarību vielu lietošana nav svarīga

1. tabula. Vienaudžu faktori – faktoru slodžu matrica

0,73 0,78 0,61 0,84 0,83 0,81 0,77 0,88 0,86 0,76 0,67 0,79 0,83 0,85 0,81 0,64 0,62 0,61 0,81 0,81

325

Pielikumi Tabulas turpinājums. 1

Cik daudzi no draugiem dzer alkoholu Cik daudzi no draugiem piedzeras vismaz reizi mēnesī Cik daudzi no draugiem smēķē marihuānu/hašišu Cik daudzi no draugiem uzsāk kautiņus Cik daudzi no draugiem meklē iemeslu kautiņiem Pārtraucis attiecības ar draugu/draudzeni (R) Draugi atraidījuši/ atstūmuši (R) Piedzīvojis atšķirtību no drauga/ draudzenes (R)

0,89 0,81 0,54

0,35

0,39

0,78 0,84 0,61 0,67 0,81

Galveno komponenšu analīze Rotācijas procedūra: Varimax ar Kaizera normalizāciju Rotācija 6 iterācijās Piezīme: tabulā attēloti jaunizveidotie faktori, kas izskaidro 67% kopējās variācijas starp šiem mainīgajiem, un to veidojošo mainīgo saistības ciešums (korelācija) ar šiem faktoriem. Nav attēloti mainīgie, kuru saistības ciešums ar faktoru ir no –0,3 līdz 0,3 (t.i., saistība ir nenozīmīga). Faktoru nosaukumi piešķirti, balstoties uz to, kuri mainīgie visvairāk veido (saistās ar) šo faktoru. Iegūtie faktori tika saglabāti kā jauni mainīgie, kuru vērtības atbilda katra faktora izpausmes spēkam. Tas padarīja iespējamu visus jauniešu vērtējumus sagrupēt no vāji izteiktas līdz stipri izteiktai piederībai noteiktu attiecību dimensijai.

2. tabula. Vienaudžu faktoru saistība ar legālo un nelegālo atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu/lietošanu Tabaka

Alkohols Piedzēries pēdējā mēneša laikā

Marihuāna Ir pamēģinājis marihuānu

Citas vielas Ir pamēģinājis citas vielas

-0,14*

-0,20*

-0,27*

-0,17*

0,53*

0,52*

0,57*

0,39*

0,15*

0,13*

0,19*

0,10*

-0,25*

-0,22*

-0,23*

-0,16*

0,13* 0,06* -0,18*

0,20* 0,12* -0,19*

0,30* 0,19* -0,15*

0,33* 0,13* -0,27*

0,01

0,07*

0,01

0,06

-0,08*

-0,12*

-0,07*

Smēķē katru dienu Lai iegūtu draugu cieņu, atkarības vielu lietošana nav svarīga Draugi lieto atkarības vielas Viegli saņemt no draugiem atbalstu un palīdzību Lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas, atkarības vielu lietošana nav nepieciešama Draugi zog, laupa, demolē Draugi iesaistās kautiņos Nav zaudējis draugu Lai iegūtu draugu cieņu, nav svarīgi labi izskatīties, mācīties vai sportot Draugi neprasa atbildēt uz apvainojumu, lai aizstāvētu godu

Piezīme: statistiski nozīmīgās atšķirības vielas lietotājiem no nelietotājiem (atšķirības nozīmīgumu starp vielas lietotājiem/ pamēģinātājiem un nelietotājiem nosaka ne tikai pati vidējā vērtība, to ietekmē arī grupas lielums. Piemēram, «smagās narkotikas» lietojuši nozīmīgi mazāk jauniešu nekā piedzērušies, tādēļ pat relatīvi lielākas vidējās vērtības gadījumā atšķirība var nebūt statistiski nozīmīga). Pozitīva vērtība nozīmē, ka lietotājiem (vai vielu pamēģinājušajiem) īpašība ir vairāk rak sturīga nekā nelietotājiem. Tabulā attēlotas vidējās faktoru vērtības. Ar * iezīmētas statistiski nozīmīgās atšķirības.

326

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

3. tabula. Vienaudžu faktoru saistība ar MIN (medikamenti, inhalanti, nelegālās vielas) grupas atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu Nav Ir pamēģinājuši/ pamēģinājuši/ Starpība lietojuši MIN lietojuši MIN Faktori, kuriem ir nozīmīga ietekme uz MIN pamēģināšanu (Sig. regresiju analīzē <0,5) Draugi lieto atkarības vielas -0,20 0,44 0,64 Draugi zog, laupa, demolē -0,10 0,25 0,35 Lai iegūtu draugu cieņu, atkarības vielu 0,08 -0,21 -0,28 lietošana nav svarīga Nav zaudējis draugu 0,06 -0,18 -0,25 Lai nepaliktu ārpus vienaudžu grupas, atkarības vielu lietošana nav 0,08 -0,16 -0,23 nepieciešama Draugi iesaistās kautiņos -0,05 0,13 0,18 Viegli saņemt no draugiem atbalstu un -0,02 0,10 0,13 palīdzību Draugi neprasa atbildēt uz apvainojumu, 0,05 -0,07 -0,12 lai aizstāvētu godu Faktori, kuri nav saistīti ar MIN pamēģināšanu (Sig. dispersiju analīzē >0,5) Lai iegūtu draugu cieņu, nav svarīgi labi -0,02 0,03 0,05 izskatīties, mācīties vai sportot

Regresiju analīzes B vērtība 0,77 0,35 -0,35 -0,27 -0,26 0,17 0,17 -0,12 0,06

Piezīme: lielāka vidējā faktora vērtība liecina, ka faktors grupai rak sturīgs vairāk, turpretī mazāka vērtība liecina, ka faktors grupai rak sturīgs mazāk. Ar * iezīmētas statistiski nozīmīgās atšķirības. Regresijas B vērtība parāda faktora ietekmes virzienu un spēku. Jo lielāka vērtība, jo lielāka ir faktora ietekme. Ja B vērtība kādam faktoram tabulā nav norādīta, tas nozīmē, ka ietekme ir statistiski nenozīmīga.

327

Pielikumi

8.6. pielikums

Apmeklē skolu rajonā, kur dzīvo Kā vērtē savas sekmes un uzvedību, salīdzinot ar saviem vienaudžiem (R) Atzīmes šajā semestrī matemātikā (R) Atzīmes šajā semestrī dzimtajā valodā (R) Atzīmes šajā semestrī svešvalodā (R) Cik dienu pēdējo 30 dienu laikā kavējis skolu slimības dēļ Cik dienu pēdējo 30 dienu laikā kavējis skolu «nobastojot» Cik dienu pēdējo 30 dienu laikā citu iemeslu dēļ kavējis skolu Mani garlaiko mācības (R) Es slikti sagatavojos stundām (R) Es jūtu, ka neesmu pietiekami cītīgs (R) Man ir ļoti viegli mācīties (R) Man ir ļoti grūti mācīties (R) Es skolā jūtos slikti (R) Es gribu pamest skolu (R) Es gribu mainīt skolu (R) Man ir sliktas attiecības ar skolotājiem (R) Cik ticams, ka iestāsies augstskolā (R) Tika izraidīts no klases Tika izraidīts no skolas

Nav izraidīts no klases/ skolas Apmeklē skolu citā rajonā

Kavē skolu

Viegli mācīties

Patīk skola, negrib to mainīt Cītīgi gatavojas stundām

Labas sekmes

1. tabula. Skolas faktori – faktoru slodžu matrica

0,98 -0,65 0,69 0,76 0,75 0,68 0,63 0,75 0,59 0,78 0,77 -0,81 0,75 0,71 0,76 0,78 0,56 -0,60 0,70 0,79

Galveno komponenšu analīze Rotācijas procedūra: Varimax ar Kaizera normalizāciju Rotācija 5 iterācijās Piezīme: tabulā attēloti jaunizveidotie faktori, kas izskaidro 60% variācijas starp jautājumiem, un to veidojošo mainīgo saistības ciešums (korelācija) ar šiem faktoriem. Nav attēloti mainīgie, kuru saistības ciešums ar faktoru ir no –0,3 līdz 0,3 (t.i., saistība ir nenozīmīga). Faktoru nosaukumi piešķirti, balstoties uz to, kuri mainīgie visvairāk veido (saistās ar) šo faktoru. Iegūtie faktori tika saglabāti kā jauni mainīgie, kuru vērtības atbilda katra faktora izpausmes spēkam. Tas padarīja iespējamu visus jauniešu vērtējumus sagrupēt no vāji izteiktas līdz stipri izteiktai piederībai noteiktu attiecību dimensijai.

328

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

2. tabula. Skolas faktoru saistība ar legālo un nelegālo atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu/lietošanu Tabaka Smēķē katru dienu Labas sekmes Patīk skola, negrib to mainīt Cītīgi gatavojas stundām Viegli mācīties Kavē skolu Nav izraidīts no klases/skolas Apmeklē skolu citā rajonā

-0,26* -0,17* -0,27* 0,03 0,26* -0,34* 0,04

Alkohols Piedzēries pēdējā mēneša laikā -0,10* -0,19* -0,32* -0,01 0,19* -0,37* 0,13*

Marihuāna

Citas vietas

Ir pamēģinājis marihuānu

Ir pamēģinājis citas vielas

-0,14* -0,19* -0,31* 0,07 0,23* -0,38* 0,07

0,03 -0,25* -0,22* -0,05 0,17* -0,32* 0,07

Piezīme: Tabulā attēlotas faktoru vidējās vērtības. Ar * iezīmētas statistiski nozīmīgās atšķirības.

3. tabula. Skolas faktoru regresija uz MIN grupas atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu Cītīgi gatavojas stundām Nav izraidīts no klases/skolas Kavē skolu Patīk skola, negrib to mainīt Labas sekmes Viegli mācīties Apmeklē skolu citā rajonā Constant

B -0.39 -0.36 0.25 -0.28 -0.11 0.04 0.05 -0.91

S.E. 0.05 0.05 0.05 0.05 0.05 0.05 0.05 0.05

Wald 55 55 26 32 5 0 1 305

Sig. 0.00 0.00 0.00 0.00 0.03 0.49 0.37 0.00

Exp(B) 0.68 0.69 1.29 0.75 0.90 1.04 1.05 0.40

329

Pielikumi

8.7. pielikums

Vecāku-bērnu saites un savstarpējā uzticēšanās

Ģimenes materiālās labklājības vērtējums

Saikne ar bērna draugiem un viņu vecākiem

Ticīgums vecāku ģimenē

Vecāki uzstāda normas un seko to ievērošanai

Vecāku informētība par jaunieša brīvā laika gaitām

Reakcija uz bērna riska uzvedību

Vecāku ģimene un kopīga brīvā laika pavadīšana

Alkohola lietošana mājās

Vecāku izglītības līmenis

Vecāku nodarbinātība ārpus mājas

1. tabula. Ģimenes faktori – faktoru slodžu matrica

Cik viegli vai grūti Jums ir saņemt no vecākiem padomu dažādos jautājumos vai iecerēs Jebkura veida palīdzības saņemšana no vecākiem Saņemt no vecākiem laiku personīgo jautājumu pārrunāšanai Saņemt vecāku mīlestību un rūpes Saņemt no vecākiem padomu mācību jautājumos Vecākiem tik tikko pietiek naudas apmaksāt nepieciešamāko Vecāki ir trūcīgi finansiālā ziņā Vecākiem nepietiek naudas apmaksāt ārpusklases pasākumus Vecāki nevar atļauties nopirkt mašīnu Ģimenes labklājības līmenis Vecāki bieži sazinās ar draugu vecākiem Vecāki dažreiz satiekas ar draugu vecākiem, lai aprunātos Vecāki pazīst manu draugu vecākus Mana māte ir ticīga Mans tēvs ir ticīgs Es esmu ticīgs Mani vecāki ir stingri noteikuši, ko es drīkstu darīt ārpus mājas un ko ne Mani vecāki ir stingri noteikuši, ko es mājās drīkstu darīt un ko ne Mani vecāki ir stingri noteikuši, cikos man vakarā jābūt mājās Vecākiem ir svarīgi, lai es labi mācītos Vecāki seko manām nodarbēm brīvajā laikā

0,816 0,772 0,744 0,675 0,640

Tabulas turpinājums nākamajā lappusē.

0,807 0,801 0,703 0,668 0,564 0,881 0,841 0,780 0,910 0,898 0,745 0,801 0,795 0,637 0,440 0,418

330

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

Tabulas turpinājums. 1

Vecāki zina, ar ko es vakaros esmu kopā Vecāki zina, kur esmu vakaros Vecāki pazīst manus draugus Vecāku reakcija, ja es smēķētu Vecāku reakcija, ja es smēķētu marihuānu/hašišu Vecāku reakcija, ja es piedzertos Nedēļas nogales es pavadu kopā ar vecākiem Darbdienās brīvo laiku pēc skolas es pavadu kopā ar vecākiem Ģimenes sastāvs Vai un cik bieži lieto alkoholu savās mājās Vai vecāki piedāvā Jums alkoholiskos dzērienus Mātes izglītība Tēva izglītība Māte strādā ārpus mājas Tēvs strādā ārpus mājas

0,857 0,443

0,827 0,611 0,765 0,754 0,688 0,783 0,746

0,822 0,812 0,830 0,828 0,797 0,515

2. tabula. Ģimenes faktoru saistība ar regulāru smēķēšanu Regresijas B vērtības Faktori, kuriem ir nozīmīga ietekme uz smēķēšanu (Sig. regresiju analīzē <0,05) Saikne ar bērna draugiem un viņu vecākiem -,192 Vecāku informētība par jaunieša brīvā laika gaitām -,221 Reakcija uz bērna riska uzvedību -,437 Vecāku ģimene un kopīga brīvā laika pavadīšana -,589 Alkohola lietošana mājās -,359 Brāļa/māsas smēķēšana ,548 Vecāki uzstāda normas un seko to ievērošanai ,144 Faktori, kuri nav saistīti ar smēķēšanu (Sig. dispersiju analīzē >0,05) Vecāku un bērnu saites un savstarpējā uzticēšanās -,062 Ģimenes materiālās labklājības vērtējums -,007 Ticīgums vecāku ģimenē -,027 Vecāku izglītības līmenis -,060 Vecāku nodarbinātība ārpus mājas ,009 Tēva smēķēšana ,207 Mātes smēķēšana ,141

Exp(B) ,825 ,802 ,646 ,555 ,698 1,729 1,154 ,940 ,993 ,973 ,941 1,009 1,230 1,151

Pielikumi

331

3. tabula. Ģimenes faktoru saistība ar piedzeršanos pēdējo 30 dienu laikā Regresijas B vērtības Faktori, kuriem ir nozīmīga ietekme uz piedzeršanos (Sig. regresiju analīzē >0,05) Saikne ar bērna draugiem un viņu vecākiem -0,282 Vecāku informētība par jaunieša brīvā laika gaitām -0,391 Reakcija uz bērna riska uzvedību -0,375 Vecāku ģimene un kopīga brīvā laika pavadīšana -0,545 Alkohola lietošana mājās 0,451 Brāļa/māsas smēķēšana 0,416 Faktori, kuri nav saistīti ar piedzeršanos (Sig. dispersiju analīzē >0,05) Vecāku un bērnu saites un savstarpējā uzticēšanās -0,071 Ģimenes materiālās labklājības vērtējums 0,077 Ticīgums vecāku ģimenē -0,097 Vecāki uzstāda normas un seko to ievērošanai -0,021 Vecāku izglītības līmenis -0,013 Vecāku nodarbinātība ārpus mājas -0,067 Tēva smēķēšana 0,108 Mātes smēķēšana -0,110

Exp(B) 0,754 0,676 0,687 0,580 0,637 1,516 0,932 1,080 0,907 0,980 0,987 0,935 1,114 0,896

4. tabula. Ģimenes faktoru saistība ar MIN grupas atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu Regresijas B vērtības Faktori, kuriem ir nozīmīga ietekme uz MIN pamēģināšanu (Sig. regresiju analīzē <0,05) Vecāku un bērnu saites un savstarpējā uzticēšanās -0,129 Ģimenes materiālās labklājības vērtējums 0,129 Vecāku informētība par jaunieša brīvā laika gaitām -0,210 Reakcija uz bērna riska uzvedību -0,479 Vecāku ģimene un kopīga brīvā laika pavadīšana -0,479 Alkohola lietošana mājās -0,320 Tēva smēķēšana 0,260 Brāļa/māsas smēķēšana 0,374 Faktori, kuri nav saistīti ar MIN pamēģināšanu (Sig. dispersiju analīzē >0,05) Saikne ar bērna draugiem un viņu vecākiem -0,117 Ticīgums vecāku ģimenē 0,093 Vecāki uzstāda normas un seko to ievērošanai -0,047 Vecāku izglītības līmenis 0,088 Vecāku nodarbinātība ārpus mājas 0,090 Mātes smēķēšana 0,049

Exp(B) 0,879 1,138 0,810 0,620 0,619 0,726 1,298 1,454 0,890 1,097 0,954 1,092 1,094 1,050

332

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski

8.8. pielikums

Vecāki reizēm apciemo kaimiņus Kaimiņi reizēm apciemo vecākus Kaimiņi reizēm kaut ko aizņemas no mums Dažreiz mēs kaut ko aizņemamies no kaimiņiem Vecāki zina daudzu kaimiņu vārdus Vecāku draugi dzīvo mājas tuvumā Uzticēšanās tiesai Uzticēšanās veselības aprūpei Uzticēšanās policijai Uzticēšanās skolai Uzticēšanās arodbiedrībām Uzticēšanās plašsaziņas līdzekļiem Uzticēšanās baznīcai Kaimiņu iejaukšanās, ja jaunieši apzīmētu māju sienas Kaimiņu iejaukšanās, ja izceltos kautiņš Kaimiņu iejaukšanās, ja jaunieši nerespektētu pieaugušos Kaimiņu iejaukšanās, ja kāds censtos ielauzties mašīnā vai dzīvoklī Kaimiņu iejaukšanās, ja jaunieši «bastotu» skolu Zina apkārtnes vienaudžu vārdus Pazīst apkārtnes vienaudžus pēc izskata Sarunājas ar apkārtnes vienaudžiem Apmierinātība ar dzīvesvietu Nākotnē gribētu dzīvot tajā pašā rajonā Dzīvesvietas apkārtnē pieejamas daudzas sociālās aktivitātes Uzticēšanās valdībai Uzticēšanās Saeimai Pēdējo 5 gadu laikā mainījis skolu Pēdējo 5 gadu laikā pārcēlies uz citu rajonu Jūtas droši pilsētas centrā brīvdienās Jūtas droši mājas tuvumā

Drošības sajūta

Dzīvesvietas un skolas maiņa

Uzticēšanās augstākajām valsts varas institūcijām

Apmierinātība ar dzīves vietu

Uzticēšanās valsts institūcijām Kaimiņu pilsoniskā aktivitāte Ciešas saites ar apkārtnes vienaudžiem

Ciešas saites ar kaimiņiem

1. tabula. Vides faktori – faktoru slodžu matrica

0,876 0,869 0,811 0,790 0,698 0,749 0,701 0,700 0,643 0,621 0,569 0,816 0,800 0,789 0,710 0,503 0,918 0,871 0,864 0,833 0,763 0,627 0,420 0,433

0,813 0,797 0,857 0,855 0,857 0,689

Galveno komponenšu analīze Rotācijas procedūra: Varimax ar Kaizera normalizāciju Rotācija6 iterācijās Piezīme: tabulās attēloti jaunizveidotie faktori un to veidojošo mainīgo saistības ciešums (korelācija) ar šiem faktoriem. Nav attēloti mainīgie, kuru saistības ciešums ar faktoru ir no –0,3 līdz 0,3 (t.i., saistība ir nenozīmīga). Faktoru nosaukumi piešķirti, balstoties uz to, kuri mainīgie visvairāk veido (saistās ar) šo faktoru. Iegūtie faktori tika saglabāti kā jauni mainīgie, kuru vērtības atbilda katra faktora izpausmes spēkam. Tas padarīja iespējamu visus jauniešu vērtējumus sagrupēt no vāji izteiktas līdz stipri izteiktai piederībai noteiktu attiecību dimensijai.

Pielikumi

333

2. tabula. Vides faktoru saistība ar regulāru smēķēšanu Regresijas B vērtības Faktori, kuriem ir nozīmīga ietekme uz regulāru smēķēšanu (Sig. regresiju analīzē <0,05) Attieksme pret alkohola reklāmu kopumā -1,154 Uzticēšanās valsts institūcijām -,251 Ciešas saites ar apkārtnes vienaudžiem ,257 Dzīvesvietas un skolas maiņa -,186 Drošības sajūta ,230 Kaimiņu pilsoniskā aktivitāte ,101 Uzticēšanās augstākajām valsts varas institūcijām -,160 «Zvaigžņu» pieredzes atspoguļojums ietekmē vēlmi pamēģināt šīs vielas ,224 Faktori, kuri nav saistīti ar regulāru smēķēšanu (Sig. dispersiju analīzē >0,05) Alkohola un tabakas lietošana filmās ,037 Popularizējošu rakstu ietekme uz pamēģināšanu ,040 Apmierinātība ar dzīvesvietu -,010 Mainīta dzīvesvieta pēdējo 12 mēnešu laikā Pēdējo 12 mēnešu laikā mainīta skola «Zvaigžņu» pieredzes ietekme uz vēlmi lietot alkoholu un tabaku -,007 Narkotiku lietošana filmās ietekmē vēlmi pamēģināt šīs vielas -,190 Ciešas saites ar kaimiņiem -,049

Exp(B) ,315 ,778 1,294 ,830 1,258 1,106 ,853 1,251 1,038 1,041 ,990

,993 ,827 ,952

3. tabula. Vides faktoru saistība ar piedzeršanos Regresijas B vērtības Faktori, kuriem ir nozīmīga ietekme uz piedzeršanos (Sig. regresiju analīzē <0,05) Attieksme pret alkohola reklāmu kopumā -1,314 Uzticēšanās valsts institūcijām -,124 Ciešas saites ar apkārtnes vienaudžiem ,089 Apmierinātība ar dzīvesvietu -,097 Dzīvesvietas un skolas maiņa -,229 Drošības sajūta ,148 Faktori, kuri nav saistīti ar piedzeršanos (Sig. dispersiju analīzē >0,05) Alkohola un tabakas lietošana filmās ,149 Popularizējošu rakstu ietekme uz pamēģināšanu -,129 Mainīta dzīvesvieta pēdējo 12 mēnešu laikā -,219 Pēdējo 12 mēnešu laikā mainīta skola -,012 «Zvaigžņu» pieredzes ietekme uz vēlmi lietot alkoholu un tabaku ,036 Narkotiku lietošana filmās ietekmē vēlmi pamēģināt šīs vielas -,193 «Zvaigžņu» pieredzes atspoguļojums ietekmē vēlmi pamēģināt šīs vielas -,026 Ciešas saites ar kaimiņiem ,011 Kaimiņu pilsoniskā aktivitāte -,043 Uzticēšanās augstākajām valsts varas institūcijām -,038

Exp(B) ,269 ,883 1,093 ,908 ,795 1,159 1,161 ,879 ,803 ,988 1,037 ,824 ,974 1,011 ,958 ,963

334

A Portrait of Latvian Youth Today: Integration in Society and Marginalization Risks

4. tabula. Faktoru saistība ar MIN grupas atkarību izraisošo vielu pamēģināšanu Regresijas B vērtības Faktori, kuriem ir nozīmīga ietekme uz MIN pamēģināšanu (Sig. regresiju analīzē <0,05) Popularizējošu rakstu ietekme uz pamēģināšanu -,508 Attieksme pret alkohola reklāmu kopumā -,770 Uzticēšanās valsts institūcijām -,268 Ciešas saites ar apkārtnes vienaudžiem ,145 Uzticēšanās augstākajām valsts varas institūcijām -,158 Dzīvesvietas un skolas maiņa pēdējo 5 gadu laikā -,171 Drošības sajūta pilsētā un mājas tuvumā ,212 Faktori, kuri nav saistīti ar MIN pamēģināšanu (Sig. dispersiju analīzē >0,05) «Zvaigžņu» pieredzes ietekme uz vēlmi lietot alkoholu un tabaku -,119 Mainīta dzīvesvieta pēdējo 12 mēnešu laikā -,199 Pēdējo 12 mēnešu laikā mainīta skola -,234 Narkotiku lietošana filmās ietekmē vēlmi pamēģināt šīs vielas -,168 «Zvaigžņu» pieredzes atspoguļojums ietekmē vēlmi pamēģināt šīs vielas ,077 Ciešas saites ar kaimiņiem ,001 Alkohola un tabakas lietošana filmās ,108 Kaimiņu pilsoniskā aktivitāte -,017 Apmierinātība ar dzīvesvietu ,046

Exp(B) ,602 ,463 ,765 1,156 ,854 ,843 1,236 ,888 ,820 ,792 ,846 1,081 1,001 1,114 ,983 1,047

8.9. pielikums. Dažādu faktoru grupu ietekme uz regulāru smēķēšanu un piedzeršanos pēdējā mēneša laikā Faktoru grupas Skolas vide Vienaudži Individuālie, personības faktori Vecāki, ģimene Vide

Pārmērīga alkohola lietošana R2 2006 2008 0,149 0,141 0,204 0,234 0,224 0,221 0,226 0,207 0,020 0,156

Regulāra smēķēšana R2 2006 2008 0,210 0,192 0,268 0,280 0,262 0,255 0,256 0,210 0,064 0,173

Summary

335

A PORTRAIT OF LATVIAN YOUTH TODAY: INTEGRATION IN SOCIETY AND MARGINALIZATION RISKS Chapter 1. Youth Research in Latvia Along with the changes in the Latvian society the «youth issue» goes through transformations as well. The «youth issue» includes wider society’s and government’s views of how young people integrate in the society. On one hand the question is whether the process is positive for young people themselves; on the other – whether dangers for the order in society are produced by youth deviant behaviour or not. The perspective of the «youth issue» may differ depending on the role devoted to young people: if the emphasis is on societal structures, then the attention is towards inclusion of youth in society; if, however, the emphasis is on individuals, then the focus is on how young people themselves find their ways of inclusion and solve their everyday problems. Youth research in Latvia was developed in close correspondence with these changes. The chapter provides an insight into youth research carried out by sociologists at the Institute of Philosophy and Sociology, University of Latvia, since the 1980s – the main topics of youth research are described, and the most relevant research projects are discussed.

History of Youth Research in Latvia The starting point for youth research in Latvia is the survey «Prestige and Choice of Occupations Nowadays» that was led by Tālivaldis Vilciņš (Vilciņš 1968). The focus of the

336

A Portrait of Latvian Youth Today: Integration in Society and Marginalization Risks

project was on the full-time high school graduates in Latvian SSR. The choice of occupation was treated as a social process; both objective and subjective factors playing their role in the choice of future careers were described. Significant part of youth research efforts is related to the Latvian Academy of Science, since 1998 – Institute of Philosophy and Sociology, University of Latvia. Youth research has been carried out for more than 20 years by now and form one of the research directions of the Institute. One of the most important projects that were implemented in Latvia at the institute between 1983 and 1998 is the international longitudinal survey «Paths of a Generation,» it made a significant contribution to future developments in youth research. Longitudinal Project «Paths of a Generation» The research project «Paths of a Generation» is a part of an international project with the same title that was launched in early 1980s. Professor Mikk Titma from the Philosophy and Sociology department of the Estonian Academy of Science developed a research programme and encouraged scientists from Soviet republics to take part in the project. He also remained the project leader through all stages. One of the main objectives of the research was to follow the process of integration of young people in adult life (transition from youth to adulthood that was reflected in such spheres as education, work, and family) in different regions of USSR. The first phase of the project was implemented in 1983 in 15 regions, in total 41 919 high-school graduates were surveyed. Within the study it was planned to focus on those who were born between 1965 and 1967 and achieved the high-school education level by 1983. The second stage of the project was implemented in 1988–1990 when 26 750 young people were questioned, the third stage – in 1992–1993 with 18 000 respondents in nine independent states that were established after the collapse of USSR. The fourth round of the research project was completed in 1998. The full cycle of longitudinal research was implemented in Latvia, Lithuania, Estonia, Belarus, Yekaterinburg district in Russia, Tajikistan and Kharkov district in the Ukraine. In the course of the study information on the most important factors that have effect on the process of youth transition to adulthood was collected: characteristics of social environment, organization of education, job experience and home-life, different types of activities, values and aspirations, as well as institutional factors which determine possibilities of participation in education, work and other spheres. In Latvia the first stage of the project was carried out under the supervision of Doc. Maija Ašmane, Institute of Philosophy and Rights, the Latvian Academy of Science, several parts of the project were coordinated by Brigita Zepa, Aivars Tabuns (representing Riga Polytechnical Institute back then), Āzijs Ivanovs, Signe Dobelniece, Silva Seņkāne (Latvian State University), Janīna Krutskiha, Ilze Trapenciere and others (Institute of Philosophy and Rights, Latvian Academy of Science). The second stage of the project was coordinated by the group of sociologists from the Institute of Philosophy and Rights of Latvian Academy of Science (led by M. Ašmane) in collaboration with the group of sociologists from Latvian Sate University (headed by Ā. Ivanovs), Riga Polytechnical Institute (B. Zepa, A. Tabuns), and Daugavpils Pedagogical Institute (led by V. Menšikovs). The third and fourth stages in Latvia were organized and directed by Ilze Koroleva, assistant researcher at the Institute of Philosophy and Sociology at the time, and coordinated by Ilze Trapenciere. Methodology elaboration and data analysis on the national level were implemented as a part of the grant «Place of Youth in Society Structures» directed by Ritma Rungule and commissioned by Latvian Science board. The conceptual frame and methodology for the last stage of the project were developed in close collaboration with leading American sociologists: prof. James S. Coleman, prof. Charles Bidwell, prof. Nancy Tuma (Stanford University) and prof. Barbara Schneider (Chicago University, National Opition Research Center). Originally organization of research stages was supposed to be linked to main events in person’s life. But the project became unique and gained more value because of cardinal

Summary

337

changes that were happening in post-soviet societies. The generation of young people was united by the fact that they grew up and were educated in typical soviet system but begun their independent lives in completely different socio-economic system – main stages of individual life-path concurred with fundamental social changes. Researchers got information about young people from one age cohort in former soviet republics, that provided excellent chance to compare life-paths of young people in countries with various development levels of market economy and democracy and to analyse the effect of new social structures on life and self-actualization opportunities. Besides, it should be noted that the problem of link between individual choice factors, and social and normative restrictions in individual lifepath, was vaguely researched by sociologists at the time. The transition to market economy increased chances of both success and failure, produced enormously wide spectrum of open possibilities, and thus complicated life-paths of young people. The Role of the Longitudinal Project in Further Youth Research The third and fourth stages of the project mark the turn not only within the project itself but also in the history of youth research. First, both waves have been carried out in newly independent states. Second, the beginning of the 1990s marks a completely new period in the development of sociological research. Introduction of personal computers significantly changed work of sociologists. Third, the methodology of the project and its comparative nature suggested the use of contemporary work methods. Since 1992 between the stages of the project there were organized international educational seminars with participation of world-class scientists, project staff underwent internships in number of universities and research institutes (Tartu, Tallinn, Vilnius, Kiev, Moscow, Minsk, and several American universities). Finally, project’s high methodological standards led to necessity of significant improvement of fieldwork coordinators’ and interviewers’ skills. Overall, the involvement in the project «Path of a Generation» stimulated youth sociologists in Latvia to broaden the range of their efforts from those focused mainly on applied research to more academic ones.

Youth Research in the 1990s In the middle of the 1990s youth research at the Institute of Philosophy and Sociology was highly influenced by projects supported by Ministry of Education and Science. In 1995 there was conducted a survey «Attitudes of students towards student loans and introduction of paid education,» in 1996 higher education students were surveyed within the project «Conditions of students’ life.» In the second half of the nineties children and young people outside education system became an urgent topic. With the abolition of mandatory high school education, and the increase of poor population, more and more youngsters never started attending schools, or left without achieving at least basic education. These problems were analysed in the survey «Children and youth in and out of education system» (Institute of Philosophy and Sociology, 1997). Analysis of situation in 1990s led sociologists to the idea of conducting representative youth surveys every five years and thus building a database for youth researchers. Even though the idea was not implemented in the very exact way, researches from the Institute of Philosophy and Sociology continued their work on monitoring different spheres of youngsters’ lives for more than 20 years. The first large-scale youth research project after the completion of aforementioned longitudinal study was carried out in two stages: «Youth in Latvia: opinions, values, attitudes» (1997) and «Opinions, attitudes, values and orientations of young people in vocational education» (1998). Extensive analysis of data from these projects was published in the book «Sociological portrait of Latvian youth» (I. Koroļeva, R. Rungule, S. Sebre, I. Trapenciere 1999). The object of these studies were high school graduates, i.e. pupils who were expected to graduate in 1997 and 1999, an additional target group was comprised of those in the 9th grade

338

A Portrait of Latvian Youth Today: Integration in Society and Marginalization Risks

at the time. The aims of the study were to provide a comprehensive picture of youth in Latvia, to identify social position of young people, describe their life conditions, choices of education paths, place in labour market, entertainment options and preferences, values and orientation, social activity, participation in formal and informal organizations, future plans etc. University of Latvia researcher Tālis Tisenkopfs had chosen a different approach – he started using qualitative research methods in youth research that was not common in the beginning of the nineties. Nowadays the research by T. Tisenkopfs remains a valuable snapshot of youth life grounded in their own judgements and opinions. In 1996 the group of researchers from Institute of Philosophy and Sociology organized the first youth researchers seminar, but in 1998 in collaboration with Ministry of Education and Science – a conference «Youth in Latvia.»

New Century, New Challenges, New Problems New century brought new range of problems to researchers’ attention. Much more attention is paid to problems of substances and processes addictions. Along with strengthening society material differentiation and stratification analysis of social inclusion and mechanisms of exclusion become topical issues. This is the period when significant studies of youth employment were carried out. Several research studies, supported by local municipalities, have been organized in different regions of Latvia. In the beginning of the 2000s several young researchers have joined youth research efforts, among them: Sigita Sniķere, Inta Mieriņa, Ieva Kārkliņa, Māris Goldmanis, Mārcis Trapencieris, Aleksandrs Aleksandrovs and others. Main Research Topics Integration of Youth in the Society Since the middle of the nineties there were carried-out several projects which focused on different aspects of integration, including formation of identity and forms of participation. However, in most cases the main attention of such research projects was paid to ethnic identity and participation in the light of ethnicity. Projects to mention are: «Integration of Minority Youth in the Society of Latvia in the Context of the Education Reform» (Baltic Institute of Social Sciences, led by B. Zepa, 2004), «Comparison of civic values in Latvian and minority educational programs» (Riga Stradins University, 2005). Most widely integration problematic was analyzed in the research «Youth Identity Formation and Integration» (Institute of Philosophy and Sociology, 2005). The conceptual approach in the project saw integration through the prism of subject’s activities; the attention was focused on the inclusion of young people in the society. Leisure time activities and the role of youth organizations were examined in projects «Leisure Time Spending Options for Youth and the Formation of Subcultures» (Institute of Philosophy and Sociology, 2001–2002) and «The Role of Youth Organizations in the Implementation of State Youth Policy» (Institute of Philosophy and Sociology, 2003). Youth in the Labour Market Youth in the labour market is a special issue in the youth research. Occupation choice, early career, and correspondence of actual and acquired occupation, – all those issues comprise a range of significant topics for youth researchers. These questions were examined in the project «Career Paths of Vocational Educational Graduates» (Institute of Philosophy and Sociology, 2001) commissioned by the Ministry of Education and Science. The project was carried out as longitudinal by employing the sample from the study «Opinions, attitudes, values and orientations of young people in vocational education.» Within the framework of the National Programme of the European Social Fund «Studies of the Labour Market» in 2006 a large massive study «Youth in the Labour Market»

Summary

339

was carried out (Institute of Sociological Researches, 2006). The results showed that the problems young people faced in the labour market were largely dependent on their age, place of residence and educational level. In the following year the study «Professional Activities of Graduates of Higher and Vocational Education» (University of Latvia, Institute of Philosophy and Sociology, led by J. Krūmiņš, 2007) was carried out. The study was based on a survey methodology. Vocational and higher education graduates represented two academic years: 2002/2003 and 2004/2005. Youth and Addictions In all, comprehensive data collection and analysis in the addictions field started with the participation in the European School Survey Project on Alcohol and other Drugs (ESPAD) that started in 1995 and since then has been carried out every four years in almost all European countries, including Latvia. In-depth data analysis into reasons and factors on the use of alcohol, tobacco, illegal substances as well as into addictive aspects of gambling and modern technologies has been developing since 2000. Research team at the Institute of Philosophy and Sociology (IPhS) at the University of Latvia have been involved in several large scale national and international research projects on development of addictions as well as prevalence estimation of substance use prevalence in population, especially among youth. Until now two main social drug research streams have been developed: 1) comprehensive studies on substance use prevalence, which mostly consists of large-scale quantitative projects and 2) drug abuse research among specific highrisk groups of society, e.g. recreational settings, injecting drug users, vulnerable groups of children, etc. One of the first large-scale studies that was carried out by the researchers of the IPhS was carried in Riga city aimed at estimating the prevalence of drug use as well as motivation towards drug use in recreational settings (LU FSI, 2000). A similar study was carried out in 2007 and it included two other major cities (Daugavpils and Liepaja) across the country (Koroļeva, Kārkliņa, Mieriņa, Sniķere 2008). In 2004 a study analyzing addictions to modern technologies was carried out in Riga city (IPhS, 2004). The target groups of the study were 15-16-year-old students, their parents and those visiting internet cafes. The study is unique as one of the target groups were parents, which allowed analysis of parents’ level of information on addictions and observations. In 2003 the research team at the IPhS participated in the largest study looking at the drug abuse prevalence within the framework of Phare 2000 project. The research project consisted of seven large-scale studies involving quantitative and qualitative research methods. To name a few of them: 1) drug abuse among general population (n=4534), 2) school survey based on the expanded ESPAD methodology (n=10847), and 3) drug abuse among inmates (n~2600). Since 2006, every two years with the financial support from the Riga Addiction Prevention Centre a study looking at risk and protective factors as well as deviant behaviors among school children had been carried out. This study is carried out in several European countries and as compared with ESPAD study, it is aimed to study risk and protective factors that would supplement and evaluate prevention activities. The first study was carried out in Riga city as well as in 10 other European cities in 2006, while 2008 data collection included Riga and two other cities (Jurmala and Cesis). The in-depth analysis of 2008 study is represented in Chapter 8. Research on youth health issues in Latvia are more studied in the light of substance use but there are a few studies that specifically looks into health behavior. The most wellknown is the WHO project on Health Behavior among School Aged Children (HBSC), where countries from the most European and North American countries participate every four years since early 90s. Researchers at the IPhS had been involved in several studies looking at sexual health issues, e.g. a study on reproductive health among young rural males (IPhS, 2000), a nationwide study on knowledge of reproductive health (IPhS, 2001).

340

A Portrait of Latvian Youth Today: Integration in Society and Marginalization Risks

Quality of Life and Risks of Social Exclusion Life quality by its various measurement aspects covers many youth research topics. The international comparative study «Eurostudent,» which focuses on the social and living conditions of students in the number of European countries, was carried out in Latvia twice by the group of researchers from the Institute of Philosophy and Sociology (I. Trapenciere, I. Koroleva, R. Rungule, S. Sniķere, M. Trapencieris). Latvian Ministry of Education and Science financially supported both rounds in 2003-2005 and 2006-8. In 2003 more than 20 000 students in Europe participated in the survey. In 2006 an invitation to join a comparative study of East European youth was received from Mannheim University, and was accepted by I. Trapenciere. The aim of the project was to analyze the situation of youth in ten new member states in terms of education, labour market and changes since regaining of independence. Since 2006 sociologists from the Institute of Philosophy and Sociology took part in international research projects that focused on young people in out-of-family care: «Risk of Social Exclusion for Out-of Family Children and Young People in Public Childcare» (led by Italian NGO «Amici dei Bambini,» Italy, 2006–2007) and «Social Inclusion for Out-of Family Children and Young People in Public Childcare» (led by research centre «Sinergia,» Italy 2008–2009). In both studies five countries had participated (Bulgaria, France, Italy, Latvia and Romania). The Project in 2008-9 was funded by the EU Programme «Progress».

Youth Research in the European Context Since 1996 Latvia is represented in the Youth research committee within the Youth Directorate of the Council of Europe (I. Trapenciere, S. Sniķere), which was later reorganized into two new structures – EKCYP and Youth Research Network. In 2001 I. Trapenciere, I. Koroļeva, R. Rungule organized an international conference «IT Century: Young People and Social Change.» Successful collaboration with the leading European youth researchers, as well as Youth research committee (RC34) in International Sociological association and it’s President (until 2003) Helena Helve, resulted in Latvian sociologists giving lectures at the summer school held by NYRIS and Nordic Youth Research Network, while several students attended doctoral seminars in Finland (2004). Finally, a session of the summer school was organized in Riga in 2005; doctoral students from eight countries attended the event, including those from Latvia. Youth sociologists from Latvia participate in international conferences of ISA and ESA on a regular basis.

Chapter 2. Youth Within Latvian Educational System This chapter is based on statistical data, reports on EU educational programs, OECD studies on education, and recent studies performed by the Institute of Philosophy and Sociology, University of Latvia.

Statistics on the Educational System General education The Latvian educational system has been influenced by demographical changes. The number of students in general education started decreasing in 2001. Since then the number of pupils has decreased from 35.2 thousand to 24.9 thousand. The decline might continue until 2013. As the number of students decreases, schools are being closed due to insufficient attendance. During the period 1997–2007, 120 schools have been closed. Education researchers have discussed the risk of low accessibility of education that might be created by the recent school optimization policy.

Summary

341

Approximately one student out of ten has poor success when moving to the next grade. The percentage of students with low study success has increased from 8.6% in 2004/2005 to 9.7% in 2006/2007, which amounts to 24.7 thousand pupils. The majority of low-success students are boys (67%). The largest low success rate (20%) is observed for grades 7–8. Some of those pupils repeat the year for the second or third time. Some pupils drop out of day schools and move to evening-shift schools. In 2007/2008 the number of pupils in eveningshift schools reached 13 thousand pupils or almost 7 percent from the total number of pupils in general education schools. After completing basic education, the majority of graduates continue their education. There is a stable tendency to choose general upper secondary education (further in the text – secondary education), which is chosen by almost two-thirds of graduates. The remaining onethird chooses vocational education programs. The drop-out rate after basic education increased from 2.1 percent in 2000 to 7.5 percent in 2007, followed by a decrease to 4.6 in 2008. Vocational Education and Training The number of vocational education schools and the number of VET (vocational education and training) students is decreasing every year. The number of schools has decreased from 126 VET schools in 2001/2002 to 92 VET schools in 2008/2009. The number of students has decreased from 47.6 thousand in 2001/2002 to 38.8 thousand in 2008/2009. Limited access to those schools is a factor of social exclusion for those young people who live in small rural areas in poor families or families of social risk. During the last ten years the range of vocational education programs offered has changed. The most popular programs are related to services. At the same time the number of students has decreased in engineering programs, construction and industries (number of students has decreased for 21 percent), and health care and social welfare. Higher Education Higher education has become very popular among the Latvian population. The number of students has increased dramatically: from 45,953 students in 1991 to 129,497 students in 2006. The decreasing number of students between 2007 and 2009 is related to the decreasing number of the age cohort due to a past demographic crisis. At the same time the proportion of students is one of the highest in Europe. Although there are a large number of state universities, only a small proportion of students do not need to pay for their studies – on average, only 25% students do not need to pay tuition. The main study fields have not changed during the recent years. They are the social sciences, management, and law. Due to the increasing number of so called «budget study places» (paid by the government) in engineering and exact sciences, the number of students in those fields has slowly increased, but it is still well behind those of the «big three». Report on Results of Latvian Pupils in International Educational Studies Data from the OECD-coordinated PISA study has been analyzed: (three cycles of PISA: 2000, 2003 and 2006) on the basis of test results in reading, writing, math, natural sciences and problem solving (2006). Data show that the results of Latvian students have been somewhere in the middle among the 40 participating countries. For example, in 2006, the competencies of Latvian pupils in the natural sciences and reading are in the group of countries from about 25th to 34th place, which is statistically lower than OECD average, but higher than the results were in 2000. Comparing the results of girls and boys, essential differences can be observed. The average reading competency of boys is 50 points lower than that of girls. Only two countries – Finland and Lithuania – show more expressed gender differences. However, boys’ reading competency in Finland is higher than that of girls.

342

A Portrait of Latvian Youth Today: Integration in Society and Marginalization Risks

EU Education Programs and Their Role in Human Capital Accumulation in Latvia Participation in EU Education programs is very important for the development of the educational system and educational policy. Latvia participates in EU education programs since 1998. General education is mainly related with Comenius activities. 503 partners from all regions of Latvia have been involved in Comenius 1 projects (2000–2006). The most popular projects have been those related to foreign languages, information technologies, history, geography, and music. About 15 thousand Latvian pupils have participated in Comenius activities, among them about 6000 special-needs pupils. Erasmus supports cooperation of EU countries in the sphere of higher education. The Erasmus program in Latvia was started in 1999, when 166 students from 13 universities participated. At the time of writing, the total number of past and present Erasmus students has exceeded three thousand students from 32 higher education institutions. During their time with Erasmus, the participants have improved their foreign language skills, strengthened their motivation for studies, acquired new methods of presentation, and participated in new international projects. The objective of the Leonardo da Vinci programme is to improve the quality of vocational education in Europe. The total funding for the LdV program in 2009 was 1.2 million EUR. The program gives VET students and adult learners the opportunity to increase their knowledge and skills.

The Socio-Economic Situation of Students The Institute of Philosophy and Sociology at the University of Latvia has participated in two studies on students’ socio-economic conditions: «Eurostudent II» (in 2003) and «Eurostudent III» (in 2007). Both studies were funded by the Ministry of Education and Science. The 2007 study also received support from the Ministry of Education of the Netherlands in the on-line survey implementation. The main results were as follows: ◆ Survey results of «Eurostudent III» show that in Latvia (like other EU countries) women constitute a majority of students. In 2003 slightly less than 10% students were married. By contrast, only 2% were married in 2007, while every fifth student was cohabiting. ◆ Analyses of the motivation to start studies and satisfaction with the choice of the study program show that lower non-economic capital is related to economic reasons to start studies. ◆ The majority of survey respondents (forming a representative sample of the students currently pursuing higher education) had upper secondary general education background (72%). Three percent of students had professional upper secondary education, 14% had already graduated from a higher education institution, and 11% had previously interrupted studies in a higher education program for various reasons. ◆ Data on student employment show that about 42 percent of respondents had been employed before studies. 16 percent of those students had study field related employment experience. About one-third of the respondents who were full-time students (34%) combined studies and a job. About 39% of employed students reported that their job was fully related to their study field and specialty. ◆ The cultural capital of students is related to the educational level of parents and their employment. Data show that 41% of the mothers of higher-education students and 29% of the fathers have higher education; 30% of the mothers and 40% of the fathers have upper-secondary professional (or tehnikums) education, and 5% of the mothers and 7% of the fathers have basic education. ◆ Latvia is one of the countries with the highest proportion of students residing with their parents (more than half of undergraduates and a large part of students in general), and every fourth student resides in a dormitory.

Summary

343

◆ Data show that the mean income of Latvian students is about 470–490 EUR per month. The average income of the students who do not reside with their parents is higher than then that of students living with parents. About one-third of students receive state support, and more than half of students have reported that the main income source for them is paid employment. ◆ The working week of students consists of study time and paid employment. Therefore the total length of the «working week» is 59 hours, of which 33 hours are devoted to studies and 26 hours, to employment. ◆ Data show that about 6% of Latvian students have studied abroad for some time. The most popular foreign languages for students in Latvia are English (60% of respondents report that they are fluent in that language) and Russian (60%). German is less popular (8%).

Educational Career: Educational Plans and Activities After Graduation According to the data, the majority of secondary school graduates are planning to continue on to a university (59%) and are willing to combine studies and employment (51%). Almost one-third of secondary school graduates plan to continue education in a vocational program or at non-degree-granting courses, and 8% plan to combine employment with further training in vocational education. Employment without any training or further education is not a widespread goal of secondary school graduates, being chosen by only 2 percent of them. Research on the life careers of VET (vocational education and training) and university graduates shows that a rather large proportion of VET graduates have continued their education. About one-third (33%) continued education and training in the same year when they graduated. About 10% continued education one year after graduation. A small proportion of VET graduates (5%) have attempted to continue their educational career, but have quit due to various reasons, such as dissatisfaction with the chosen program, high tuition, family reasons, difficulties to combine employment and studies, etc. The most important event in the life career of VET graduates is continuation of education and training. The other most important life events are moving to their own apartment and a finding a new workplace. 19 percent of VET graduates agree that they might change their profession in the coming years. The other important life events are not in the plans of the nearest future. For example, only 12 percent of VET graduates plan their first child during the coming years. Moving to a different region is included in the plans of youth who live in small towns or villages. About three percent think that they might face a risk of losing the current job.

Chapter 3. Youth Employment Youth employment is a very important issue in the European Union, because here the employment rates among youths aged 15-24 fall much behind those in other developed countries, and the level of unemployment is relatively high. For youth the probability to be unemployed is at least two times higher (15,3%) than for other people of working age (7%). Despite the increased attention paid to this issue by the European Commission, no notable progress has been achieved during the last ten years. From 2000 to 2007 employment rates rose among all age groups in EU, except for youths. Still, Latvia is among the few EU countries where employment rates among youths (aged 15-24) are higher nowadays than they were ten years ago. In fact, the increase in youth employment rates between 2000 and 2007 in Latvia has been the most rapid in Europe. According to the latest data (as of 2007), youth employment rates in Latvia have reached and even surpassed the EU average – 38% of youths are employed. Nevertheless, the employment rate still lags behind «old» EU member states. The percentage of youths aged 15-24 that

344

A Portrait of Latvian Youth Today: Integration in Society and Marginalization Risks

are economically active (working or searching for a job) in Latvia is 43%. This is not much different from the EU average, yet it is more than in other Baltic countries. After joining the EU, in all three Baltic states the unemployment rates among youths aged 15-24 decreased. In 2007 they were already lower than the EU average. Since 2005 the percentage of job seekers among the economically active youth fell to 11% in 2007. Most young people who wanted to work, could find a job without any problems. The small percentage of job seekers among youths in Latvia (5%) indicates that unemployment can (or at least could not in 2007) be considered a significant problem with regards to youth. However, one has to take into account the big regional differences. It is necessary to support programs aimed at regional cohesion (new businesses in regions, advances in infrastructure etc.). Also, young people are not a homogeneous group; the economic activity depends on age. At the age of 15-19 young people are usually economically inactive (74%). The economic activity increases with age. At the age of 20-24 80% are already economically active and 75% work. Young people who do not work, are usually not looking for a job either. Among people aged 18-30 who do not work, only one in eight has looked for job during the last month and is ready to start working in two weeks time. It means that youth employment should rather be analyzed from the perspective of economic activity than that of unemployment. The main reason behind the little economic activity of youth is the fact that a majority of them still study. Those who study usually do not look for a job, while those who do not work, usually study. 2/3 of young people who do not work (including almost all the youth aged 15-19) mention lessons as the main reason they have not searched for a job. For people aged 25-30, on the other hand, the main obstacle for participation in the labor market are family matters (child leave, taking care of the household, raising children). Thus, their participation in the labor market could be facilitated by increasing child care benefits for children 1-2 years of age or increasing the number of kindergartens in the country so that there are enough places for all children in them. Without measures aimed at solving the problems associated with looking after children, it would be very difficult to reach the Lisbon goals with regards to the employment rates of women. Young parents, especially women, often can not or do not want to accept a full-time job. The same is true for young people who still study. To provide opportunity for these people to work, there should be elastic working shifts and forms available, opportunities of distanced work, as well as other measures for combining work and family life.1 However, in comparison with the «old» EU member states, in Latvia elastic employment opportunities are still scarce2. Moreover, contrary to the general trends in the EU, the percentage of fixedterm contracts, as well as part-time employment decreases. It would be advisable to provide more opportunities of part-time work, annual hours contracts, working at home, availability of seasonal jobs, as well as opportunities to adjust shifts and working load to workers needs. Such measures would open more opportunities for young people to engage in the labor market, specially promoting the employment of young women. At the moment among all age groups women are less economically active than men. At the same time, as noted also in the EU Employment strategy, it is necessary to deal with the raising insecurity and vulnerability of workers with regards to their juridical protection, employment security, as well as to provide sufficient social protection in the case of job loss.3 The willingness of youths to enter the labor market depends also on the attractiveness of the offered jobs. They pay the most attention to the prospective salary. However, in 2007 1

A need for such measures is mentioned both in the Lisbon strategy and NDP (National Development Plan) 2007–2013. Still, there are more opportunities of elastic forms and types of employment in Latvia than in most other new EU member states. The EU employment strategy (European Commission Directorate-General.. 2006) combines the principles of elastic employment contracts and employment security in the «flexicurity» principle.

Summary

345

only 16% agreed or rather agreed that the offered wages in companies in Latvia are fair and adequate with regards to each workers abilities and qualification. Speaking of values and attitudes, unfortunately, the economically inactive youth often sees work as a compulsory obligation, a burden, something that is necessary only to earn money, and believe that working time could better be used for other, more interesting activities. The unemployment risk for men is lower than the unemployment risk for women. For inhabitants of Riga it is lower than for people living outside Riga, especially in countryside. Because of deficiencies in some basic skills, such as proficiency of the official language, also people of other nationalities than Latvian, have a relatively higher risk of being excluded from the labor market. In addition, such risk is also related to health conditions and a lack of education; besides, a formal education has a greater impact on employment opportunities, than informal education. Only every tenth young person who does not work is registered in the CSB (Central Statistical Bureau) of Latvia. At the age if 15-19 almost no one registers in the CSB. Understandably, the ones who are not searching for a job, are not very motivated to register, however, also of those who do look for a job, only a small percentage register in the CSB. According to CSB data, 24,5% of all unemployed persons in Latvia are 15 â&#x20AC;&#x201C; 29 years old. 46% of them are registered with the CSB no longer than three months and only 10% â&#x20AC;&#x201C; longer than a year. However, other surveys have indicated that only about 30% of young people registered in CSB can be considered job seekers. Most of them register only to receive unemployment benefits or to attend the courses organized by the CSB. The biggest obstacles to finding a job are, according to job seekers, 1) the lack of (or insufficient) working experience and 2) low offered salary as 29% have mentioned each of these obstacles. The fact that they were not offered a satisfactory salary is the most often named reason for refusing a job offer. Several surveys show that youths have high and often inadequate demands and expectations with regards to wages and working conditions. Besides high salary, it is also important to them that a job is interesting and corresponds to their abilities and skills. Other obstacles to finding a job are insufficient education and qualification, as well as insufficient skills â&#x20AC;&#x201C; they are mentioned by, respectively, 25% and 21% of job seekers. In order to help young people develop their skills and to provide them with practical experience, it is necessary to allocate more resources to improving currently active employment measures, and developing new ones. Employment rates can also be improved by promoting and facilitating self-employment and entrepreneurship. Unfortunately, the self-employment rates in Latvia in comparison with other EU countries are currently low, especially among youth. Only 3% of employed youths aged 15-30 are self-employed, and 2% are employers. Usually young people work in a private company (53%), mixed-type enterprise, municipality or state institution. Many of them are employed as workers in a service or trade sector (29%), are qualified workers or craftsman (20%) or specialists (15%). 2/3 of the working youth have a permanent written employment contract. With age, the percentage of young people working in a service sector decreases, as more and more young people become qualified specialists, middle level or leading specialists, as well as managers. As a result of career growth, at the age of 25-30 every fifth young person is already a middle or upper level manager or a leading specialist. The position depends on the acquired education. Most (88%) young people are satisfied with their job, moreover, 34% are very satisfied. In order to earn more money, 12% of working youth have an additional job besides their main job.

Gaining First Working Experience Survey data indicate that youths have problems integrating into the labor market at the beginning of their careers. Employers often prefer candidates who already have at least some working experience, and consider hiring young people without such experience risky.

346

A Portrait of Latvian Youth Today: Integration in Society and Marginalization Risks

Thus, successful integration in the labor market can be facilitated by providing youths with practical working experience. Such experience can be acquired not only in a permanent job at some company or institution, but also by engaging in different alternative forms and types of employment. They are especially relevant for young people who want to combine acquiring practical experience and study. For school children a good opportunity to gain experience is work during the summer holidays. More than half of school children have gained such experience. Usually school children find opportunities for work during the summer themselves, and usually it is working for someone privately. One can recommend to facilitate the availability of summer jobs to youth, and especially try to provide more such opportunities for girls and younger school children. Youth studying at professional educational institutions usually gain practical experience during praxis organized by the school. However, references indicate that the process and way of organizing such praxis can be significantly improved, and to achieve it schools should cooperate more closely with the employers and professional organizations. Considering the situation in the labor market, it might also be useful to organize praxis in educational institutions providing academic education. Currently also PES (Public Employment Services) in cooperation with employers and their associations organize praxis where young people can gain working experience, however the number of such opportunities is limited. An alternative way of gaining experience is voluntary work. However, such activities are not very popular among youth. Only 8% of youth have ever been involved in voluntary work (1% are currently involved), moreover, it has usually been a job related to a specific project, rather than a permanent job. To facilitate the engagement of young people in voluntary work, it is necessary to promote and support such initiatives, to engage NGO’s in promoting alternative, elastic employment forms, to take care of the legislative basis related to voluntary work, and to organize a closer relationship between the state institutions and different youth NGO’s, not just LSA. According to survey data, the youth is one of the groups facing the most risk of illegal employment. The fact that a youth often agrees to work without signing a formal written employment contract, as well as different other detrimental conditions, is related to the fact that they need to gain their first work experience. Another important problem is that youths are often uninformed and not fully prepared for the labor market when they first enter labor relations. It is necessary to inform the youth about labor laws, responsibilities of the employer, work place security, workers rights, as well as the different services offered by PES (such as summer jobs, subsidized employment etc.).

Combining Work with Studies One of the most important issues related to youth employment is the possibility to work and study at the same time. Currently at least every fifth pupil attending the secondary school, every third student attending a professional college, and every second student acquiring academic bachelor’s degree, 1st level professional higher education or professional bachelor’s degree, work. If the funding of education will not be increased, we can expect an even bigger number of students to work in the future. The main reason why students work is simply so that they can earn money they need for living. Many of them would not work or would work less, if the financial situation would allow it. Combining work with studies has some important positive aspects. It allows to gain professional experience and to be more successful in labor market after completing studies. High school graduates and graduates of professional schools who used to work during studies, after graduation find a job sooner and currently earn more than those who did not work during studies. Unfortunately at the moment it is not easy for the students to find opportunities to combine work and studies so that the process of studying would not suffer as a result. At least one third of working students of secondary schools or colleges, and 60% of working

Summary

347

students pursuing a professional or academic bachelorâ&#x20AC;&#x2122;s degree or 1st level professional higher education have a full-time job. Difficulty to combine work and studies is one of the main reasons why some students drop out from college or high school, and why some others leave their job. Thus, studies are the main reason why 61% of young people who do not work do not have any working experience. Young people choose a full-time job mainly not because they want such a job, but because there are not many part-time jobs or shift jobs available in Latvia. As a result, students and pupils who choose to work, can not dedicate enough time to studies, and those who are serious about studying, are not able to find a job and gain work experience. In accordance with the National Development Plan 2007.â&#x20AC;&#x201C;2013., to facilitate a broader involvement of youth in labor market, it is necessary to promote different types and forms of elastic employment â&#x20AC;&#x201C; part time jobs, seasonal jobs, elastic shifts, work from home etc. It would especially facilitate employment opportunities of young women.

Entering the Labor Market After Graduation 2QH RI WKH PRVW LPSRUWDQW IXQFWLRQV RI KLJKHU HGXFDWLRQ LV WR SUHSDUH VWXGHQWV IRU VXFFHVVIXO ODERU PDUNHW SDUWLFLSDWLRQ 7KH PDMRULW\ WKRXJK QRW QHDUO\ DOO JUDGXDWHV MRLQ WKH ODERU IRUFH ZLWKLQ WKUHH PRQWKV RI JUDGXDWLRQ IURP D KLJKHU RU YRFDWLRQDO HGXFDWLRQ LQVWLWXWLRQ 7KH UDWH RI HQWHULQJ WKH ODERU IRUFH LV KLJKO\ GHSHQGHQW RQ WKH Â¿HOG RI VWXGLHV DQG WKH W\SH RI LQVWLWXWLRQ *UDGXDWHV RI higher HGXFDWLRQ LQVWLWXWLRQ JHQHUDOO\ KDYH QR GLIÂ¿FXOW\ Â¿QGLQJ D MRE ,Q RQO\ RQH DUHD RI VWXGLHVÂ²DJULFXOWXUHÂ²WKH IUDFWLRQ RI HPSOR\HG JUDGXDWHV LV OHVV WKDQ WZR WKLUGV RQH PRQWK DIWHU JUDGXDWLRQ RQ WKH DYHUDJH WKLV IUDFWLRQ LV 7KH IUDFWLRQ HPSOR\HG VL[ PRQWKV DIWHU JUDGXDWLRQ H[FHHGV LQ DEVROXWHO\ DOO Â¿HOGV RI VWXG\ DQG LQ PRVW Â¿HOGV LW LV LQ IDFW ODUJHU WKDQ 7KH UDWH RI HQWHULQJ WKH ODERU IRUFH LV PXFK ORZHU IRU vocational VFKRRO JUDGXDWHV RQO\ RI WKHP HQWHU WKH ODERU IRUFH ZLWKLQ RQH PRQWK DQG GR VR ZLWKLQ VL[ PRQWKV ,W VKRXOG DOVR EH QRWHG WKDW WKH SDWKV WR HPSOR\PHQW GLIIHU EHWZHHQ KLJKHU DQG YRFDWLRQDO LQVWLWXWLRQV ZKLOH PRVW KLJKHU HGXFDWLRQ JUDGXDWHV FRQWLQXH LQ WKH MREV WKH\ KDYH DOUHDG\ WDNHQ XS GXULQJ WKHLU VWXGLHV PRVW YRFDWLRQDO VFKRRO JUDGXDWHV FRPPHQFH MRE VHDUFK RQO\ XSRQ JUDGXDWLRQ 'XULQJ WKHLU MRE VHDUFK WKH JUDGXDWHV RI /DWYLDQ KLJKHU DQG YRFDWLRQDO HGXFDWLRQ LQVWLWXWLRQV PRVWO\ UHO\ RQ SHUVRQDO VRFLDO QHWZRUNV 7KH RWKHU PHDQV RI Â¿QGLQJ D MRE GLIIHU VLJQLÂ¿FDQWO\ EHWZHHQ KLJKHU DQG YRFDWLRQDO HGXFDWLRQ +LJKHU HGXFDWLRQ JUDGXDWHV DUH WZLFH DV OLNHO\ DV YRFDWLRQDO VFKRRO JUDGXDWHV WR Â¿QG D MRE E\ UHVSRQGLQJ WR D MRE DQQRXQFHPHQW RU SDUWLFLSDWLQJ LQ DQ DGYHUWLVHG MRE FRPSHWLWLRQ WKH\ DUH DOVR WZLFH DV OLNHO\ DV YRFDWLRQDO VFKRRO JUDGXDWHV WR UHFHLYH GLUHFW MRE RIIHUV IURP HPSOR\HUV 9RFDWLRQDO VFKRRO JUDGXDWHV RQ WKH RWKHU KDQG DUH PRUH OLNHO\ WR JHW D MRE ZLWK WKH KHOS RI WKHLU HGXFDWLRQDO LQVWLWXWLRQ 8QVROLFLWHG GLUHFW MRE DSSOLFDWLRQV DUH DQRWKHU UDWKHU LPSRUWDQW PHDQV RI Â¿QGLQJ D MRE IRU ERWK W\SHV RI JUDGXDWHV 7KH ,QWHUQHW RQ WKH RWKHU KDQG LV VWLOO QRW XVHG IUHTXHQWO\ LQ WKH MRE VHDUFK 0XOWLSOH UHJUHVVLRQ DQDO\VLV FRQÂ¿UPV WKDW WKH Â¿HOG RI VWXG\ DQG WKH W\SH RI LQVWLWXWLRQ DUH LPSRUWDQW IDFWRUV LQÃ&#x20AC;XHQFLQJ WKH UDWH RI HQWHULQJ WKH ODERU PDUNHW 7KH DQDO\VLV DOVR VKRZV WKDW ZKDW PDWWHUV LV QRW MXVW WKH W\SH RI LQVWLWXWLRQ EXW DOVR WKH OHYHO RI HGXFDWLRQ DWWDLQHG ZLWKLQ D JLYHQ W\SH RI LQVWLWXWLRQ WKH KLJKHU WKH OHYHO DWWDLQHG WKH KLJKHU WKH SUREDELOLW\ RI HQWHULQJ WKH ODERU IRUFH ZLWKLQ WKUHH PRQWKV RI JUDGXDWLRQ 7KH UDWH RI Â¿QGLQJ HPSOR\PHQW DOVR VLJQLÂ¿FDQWO\ GHSHQGV RQ WKH JHQGHU RI WKH DSSOLFDQW PDOHV DUH PRUH OLNHO\ WR HQWHU WKH ODERU IRUFH VRRQHU ZKLFK JLYHV ULVH WR VRPH FRQFHUQ DERXW SRVVLEOH GLVFULPLQDWLRQ DOWKRXJK DOWHUQDWLYH H[SODQDWLRQV DUH SRVVLEOH 5LJDQV RQ WKH DYHUDJH Â¿QG HPSOR\PHQW VRRQHU WKDQ JUDGXDWHV IURP RWKHU SDUWV RI /DWYLD ZKLFK PRVW SUREDEO\ LV D UHVXOW RI WKH FDSLWDOÂ¶V KLJKHU OHYHO RI HFRQRPLF GHYHORSPHQW DQG JURZWK 7KH GHOD\HG HQWUDQFH LQWR WKH ODERU PDUNHW DORQJ ZLWK WKH GLIIHUHQFHV EHWZHHQ WKH UDWHV RI ODERU IRUFH LQFOXVLRQ IRU JUDGXDWHV IURP GLIIHUHQW Â¿HOGV SURYLGHV HYLGHQFH RI ODERU PDUNHW LQDGHTXDFLHV 7KHVH LQDGHTXDFLHV FDQ EH RI WZR W\SHV ODERU PDUNHW IULFWLRQV IXQFWLRQDO SUREOHPV DQG VWUXFWXUDO GHIHFWV PLVPDWFK EHWZHHQ VXSSO\ DQG GHPDQG VWUXFWXUHV 7KH

348

A Portrait of Latvian Youth Today: Integration in Society and Marginalization Risks

GDWD DYDLODEOH GRHV QRW DOORZ XV WR GLVWLQJXLVK WKH WZR W\SHV RI SUREOHPV XQDPELJXRXVO\ EXW LW DSSHDUV WKDW WKH VWUXFWXUDO SUREOHPV PLJKW GRPLQDWH LW LV KDUG WR FRPH XS ZLWK D PHFKDQLVP WKDW ZRXOG FUHDWH VXFK SURQRXQFHG GLIIHUHQFHV LQ WKH Ã&#x20AC;RZ RI LQIRUPDWLRQ IRU JUDGXDWHV RI GLIIHUHQW Â¿HOGV DQG OHYHOV RI HGXFDWLRQ 7KH DSSURSULDWH VROXWLRQV GLIIHU EHWZHHQ WKH WZR W\SHV RI SUREOHP /DERU PDUNHW IULFWLRQV FDQ EH UHGXFHG E\ LPSURYLQJ WKH Ã&#x20AC;RZ RI LQIRUPDWLRQ EHWZHHQ HPSOR\HUV DQG MRE VHHNHUV 6WUXFWXUDO SUREOHPV FDOO IRU FRPSOH[ ORQJ WHUP VROXWLRQV LQFOXGLQJ VXEVLGL]LQJ WKH Â¿HOGV RI HGXFDWLRQ UHOHYDQW WR WKH EUDQFKHV RI HFRQRP\ FXUUHQWO\ H[SHULHQFLQJ ODERU VKRUWDJHV FKDQJH RI WKH HGXFDWLRQ PDUNHW VXSSO\ VWUXFWXUH SRSXODUL]LQJ WKHVH Â¿HOGV DPRQJ KLJK VFKRRO JUDGXDWHV FKRRVLQJ WKHLU IXWXUH Â¿HOGV RI VWXG\ FKDQJH RI WKH HGXFDWLRQ PDUNHW GHPDQG VWUXFWXUH LPSURYLQJ WKH WKUHH ZD\ LQIRUPDWLRQ Ã&#x20AC;RZ EHWZHHQ HPSOR\HUV HGXFDWLRQDO LQVWLWXWLRQV DQG SRWHQWLDO VWXGHQWV DQG Â¿QDOO\ SRVVLEO\ HYHQ VXEVLGL]LQJ FHUWDLQ LQGXVWULHV FKDQJH RI WKH ODERU PDUNHW GHPDQG VWUXFWXUH 7KH HFRQRPLF GDQJHUV RI WKH ODWWHU DSSURDFK KRZHYHU PXVW EH FDUHIXOO\ ZHLJKHG DJDLQVW WKH EHQHÂ¿WV

Work in Oneâ&#x20AC;&#x2122;s Field of Study 7KH FKRLFH RI RQHÂ¶V SDWK RI HGXFDWLRQ KDV D VWURQJ LPSDFW QRW RQO\ RQ WKH LQGLYLGXDOÂ¶V OLIH EXW DOVR RQ VRFLHW\ DW ODUJH LOO LQIRUPHG FKRLFHV FDQ OHDG WR D PLVPDWFK EHWZHHQ ODERU PDUNHW VXSSO\ DQG GHPDQG PDNLQJ WKLV PDUNHW LQHIÂ¿FLHQW ZDVWLQJ KXPDQ FDSLWDO LQYHVWPHQWV DQG SRWHQWLDOO\ FUHDWLQJ VWUXFWXUDO XQHPSOR\PHQW 2QH PHDVXUH RI LQHIÂ¿FLHQF\ LQ WKH HGXFDWLRQ PDUNHW LV WKH SHUFHQWDJH RI JUDGXDWHV ZKR FKRRVH WR ZRUN RXWVLGH WKHLU Â¿HOG 'DWD VKRZV WKDW VXFK LQHIÂ¿FLHQF\ LV LQGHHG SUHVHQW LQ /DWYLD PRUH WKDQ RQH WKLUG RI KLJKHU HGXFDWLRQ JUDGXDWHV DQG DOPRVW RQH KDOI RI YRFDWLRQDO VFKRRO JUDGXDWHV FKRRVH QRW WR ZRUN LQ WKHLU Â¿HOGV 9RFDWLRQDO VFKRRO JUDGXDWHV DUH PRVW OLNHO\ QRW WR ZRUN LQ WKHLU Â¿HOG LI WKH\ KDYH REWDLQHG D GHJUHH LQ DJULFXOWXUH PDQXIDFWXUH DQG SURFHVVLQJ VHUYLFHV RU WKH QDWXUDO VFLHQFHV DQG LQIRUPDWLRQ WHFKQRORJLHV $PRQJ KLJKHU HGXFDWLRQ JUDGXDWHV WKLV SUREOHP LV WKH PRVW SURQRXQFHG LQ WKH KXPDQLWLHV DQG DUWV HQJLQHHULQJ DQG WKH VRFLDO VFLHQFHV 7KLV SUREOHP LV FXUUHQWO\ LQVLJQLÂ¿FDQW LQ HGXFDWLRQ DQG PHGLFLQH EXW WKH ORZ VDODULHV LQ WKHVH Â¿HOGV UDLVH VHULRXV FRQFHUQV DERXW SRVVLEOH FDWDVWURSKLF ODERU VKRUWDJHV LQ WKH IXWXUH :RUNLQJ RXWVLGH RI RQHÂ¶V Â¿HOG LV PRVWO\ FDXVHG E\ D ORZ PRWLYDWLRQ WR VHHN RXW D MRE LQ WKH Â¿HOG GLIÂ¿FXOW\ WR Â¿QG D MRE LQ WKH Â¿HOG LQ PRVW FDVHV SOD\V RQO\ D VHFRQGDU\ UROH 7KH ORZ PRWLYDWLRQ LQ WXUQ LV FDXVHG E\ GHPDQG VLGH IDFWRUV WKH PRVW LPSRUWDQW RI ZKLFK LV WKH ORZ UHPXQHUDWLRQ RIIHUHG )XUWKHUPRUH LQDGHTXDWH LQIRUPDWLRQ Ã&#x20AC;RZ SUHYHQWV WKH ORZ GHPDQG IRU FHUWDLQ SURIHVVLRQV DQG YRFDWLRQV IURP ORZHULQJ WKH GHPDQG IRU WKH FRUUHVSRQGLQJ Â¿HOGV RI HGXFDWLRQ DPRQJ SRWHQWLDO VWXGHQWV $V D UHVXOW WKH HGXFDWLRQ PDUNHW SURGXFHV D VXUSOXV VXSSO\ LQ WKHVH Â¿HOGV 7KXV VWXGHQWV HQG XS ZRUNLQJ RXWVLGH RI WKHLU Â¿HOG GXH WR D FRPELQDWLRQ RI ORZ GHPDQG LQ WKH UHOHYDQW labor PDUNHW VHFWRU SDLUHG ZLWK LQDGHTXDWH LQIRUPDWLRQ Ã&#x20AC;RZ WR HQWUDQWV RI WKH education PDUNHW $W OHDVW WKUHH GLIIHUHQW PHFKDQLVPV DUH UHVSRQVLEOH IRU WKH ORZ UHPXQHUDWLRQ REVHUYHG LQ FHUWDLQ Â¿HOGV )LUVW WKHUH FDQ EH H[FHVVLYH VXSSO\ RI VSHFLDOLVWV LQ WKH Â¿HOG 6HFRQG SURGXFWLYLW\ LQ WKH Â¿HOG FDQ EH ORZ 7KLUG GLVWRUWLQJ JRYHUQPHQW SROLFLHV FDQ FDXVH ZDJHV WR EH VWXFN EHORZ WKHLU HTXLOLEULXP PDUNHW FOHDULQJ OHYHO 7KH Â¿UVW PHFKDQLVP H[FHVVLYH VXSSO\ LV PRVW OLNHO\ WR EH WKH PDLQ FXOSULW LQ WKH ODERU PDUNHW VHFWRUV FRUUHVSRQGLQJ WR YRFDWLRQDO VFKRRO DFTXLUHG HGXFDWLRQ LQ EXVLQHVV DQG WKH KXPDQLWLHV DQG DUWV 7R D OHVVHU GHJUHH WKLV PHFKDQLVP FDQ DOVR EH DW ZRUN IRU KLJKHU HGXFDWLRQ LQ WKH KXPDQLWLHV DQG VRFLDO VFLHQFHV 7KH SUREOHP FDQ EH VROYHG E\ UHGXFLQJ WKH QXPEHU RI VWXGHQWV LQ WKHVH Â¿HOGV E\ LPSURYLQJ WKH LQIRUPDWLRQ DYDLODEOH WR SRWHQWLDO VWXGHQWV DERXW WKH VLWXDWLRQ LQ WKH UHOHYDQW ODERU PDUNHW VHFWRUV DQG E\ FKDQJLQJ WKH FRQWHQW RI WKH SURJUDPV RI HGXFDWLRQ DGDSWLQJ LW WR WKH GHPDQG LQ WKH ODERU PDUNHW 7KH VHFRQG PHFKDQLVP ORZ SURGXFWLYLW\ LV PRVW SODXVLEOH IRU YRFDWLRQDO HGXFDWLRQ LQ DJULFXOWXUH PDQXIDFWXUH DQG SURFHVVLQJ DQG WKH QDWXUDO VFLHQFHV DQG LQIRUPDWLRQ WHFKQRORJLHV 7KH RQO\ ZD\ WR LPSURYH PDUNHW HIÂ¿FLHQF\ LQ WKHVH FDVHV VKRUW RI DEDQGRQLQJ WKH DIIHFWHG Â¿HOGV RI HGXFDWLRQ DOWRJHWKHU LV WR IDFLOLWDWH SURGXFWLYLW\ JURZWK SRVVLEO\ E\ VXEVLGL]LQJ WHFKQRORJLFDO JURZWK DQG LQQRYDWLRQ LQ WKH

Summary

349

UHOHYDQW LQGXVWULHV DQG E\ LQFUHDVLQJ WKH TXDOLW\ RI WKH UHOHYDQW HGXFDWLRQDO SURJUDPV 7KH WKLUG PHFKDQLVP GLVWRUWLQJ JRYHUQPHQW SROLFLHV UHLJQV LQ KHDOWK DQG HGXFDWLRQ 7R SUHYHQW D FROODSVH RI WKHVH ÂżHOGV LQ WKH IXWXUH LPPHGLDWH VWDWH SROLF\ UHIRUPV DLPHG DW LQFUHDVLQJ UHPXQHUDWLRQ DUH QHFHVVDU\ 6XFK UHIRUPV ZRXOG SUREDEO\ LQFUHDVH WKH RXW RI SRFNHW FRVWV RI KHDOWKFDUH DQG HGXFDWLRQ DQG ZRXOG WKHUHIRUH QHHG WR LQFOXGH D VWUHQJWKHQLQJ RI VRFLDO VHFXULW\ IRU ORZ LQFRPH LQGLYLGXDOV

Chapter 4. The Risks of Youth Social Inclusion and Social Exclusion Nowadays, youth transition to the status of adults and the beginning of independent life has become more individualized and diversified â&#x20AC;&#x201C; there is no longer a more or less similar collective model that defines the transition from education to employment. With the transition becoming more fragmented, sophisticated, and without specific standards and norms, it is more difficult to identify the part of youth for whom this transition is less successful as for the others. To determine the young people who are more prone to the risk of social exclusion, certain indications are used, such as interruption of education and youth unemployment. The factors of youth social exclusion can be divided in two groups: individual â&#x20AC;&#x201C; based on youth abilities and skills, and structural â&#x20AC;&#x201C; based on social order that applies equally to all young people, but their discrepancy to certain standards puts some young people in a less advantageous situation compared with others. For youth without primary education, the factors favouring individual social exclusion are concerned with difficulties in dealing with everyday situations. Compared to others, their self-appraisal is considerably lower for such characterizations as the ability to obtain and process information, to converse and to be able to use a computer. For youth with unfinished primary education, the structural factors are characterized in a formal obstacle to gain employment. Minors without primary education cannot enter the trainings provided by the State Employment Agency, which would help them in gaining the necessary skills for simple professions. In fact, in this way the risk of social exclusion of youth lacking basic skills is furthered. Their lack of education is turned into a real obstacle for the use of alternative opportunities.

Chapter 5. Identity and Participation Youth survey has identified two aspects of youth social identity, analysed in this section: 1) how young people characterize and evaluate their belonging to different social groups, and territorial and social communities; 2) youth activity and participation, i.e., formation of identity through engagement in the life of different social groups, organizations and communities. Youth activity and their own participation are the mechanisms that construct their identity. Social belonging is looked at in two main aspects: belonging to social groups and categories, characterizing youth positioning in the social sphere; as territorial belonging, characterizing youth identification with territorial social and institutional communities. We draw attention to the territorial aspect in order to define the importance of the relationship between the local and global level in self-identification process. Almost all young people admit that individual characterizations are very important or important, such as: the level of education (92%), belonging to a family, kin (90%), and profession they plan to acquire (90%). This indicates the importance of individual achievements for todayâ&#x20AC;&#x2122;s youth. Only then follow collective identities of belonging to certain

350

A Portrait of Latvian Youth Today: Integration in Society and Marginalization Risks

social groups or categories. Young people are more aware of their belonging to real social groups (family, friends and classmates) than social categories (Latvian, European or world citizens). There are no significant differences between young people of different genders and ages in their feeling of belonging to different social groups. However, there are differences among the characterization of their belonging between Latvian and Russian youth, as well as the youth coming from places of residence of different sizes and the characteristics of their belonging to different social groups. Young people feel closer attachment to places where they have spent their childhood, and their current place of residence, followed by their place of birth and Latvia in general. They asses their connection to the world or global level and Europe almost equally, though some percent of young people feel a closer connection with the global level or world issues than with Europe. If we compare their place of residence, Latvia and Europe, then most young people feel they belong to their place of residence, followed by Latvia and only then to Europe. Differences between Latvian and Russian youth are manifested in their answers about belonging to Latvia. The dominant factors that attract young people to Europe are very different from those which attract young people to Latvia and there is not much difference between Latvian and Russian youth in the choice of dominant factors. European identity is a new identity, and young people associate those goals and aspects of life with the European Union which are not fully satisfied within their national state. Belonging to their place of residence and Latvia is largely based on emotional feelings, while belonging to Europe is based more on rational considerations about a better life. The typological groups of identity of belonging show that Latvian youth identities can be classified around two main axis: by ethnic belonging â&#x20AC;&#x201C; Latvian and Russian identity where the main difference is by feeling of belonging to Latvia, as well as by domination of individual and collective features in characterization of their social position, which is mainly manifested as differences in opinions among age groups and youth living in the city and the countryside. Youth survey data analysis shows that there is a link between identity as an element of belonging to various groups and territories, and the level of youth participation in the variety of these social groups, organizations and territorial communities. Young people who take part in various activities feel more closely linked to their class, school and place of residence. Youth activity is analysed in different aspects: as a leisure time activity, as a way of youth activity organization, paying attention to what institutional forms youth activities may take and to what degree young people take part in them. There are many different ways in which young people pass their free time â&#x20AC;&#x201C; according to their abilities, interests and wishes. The main leisure time activities for young people aged 15-30 are watching TV, reading newspapers and magazines, and meeting friends. The age of young people determine how they spend their free time with their friends: 64% of young people aged 15-19 meet their friends every day or almost every day, in ages 20-24 only 32% meet friends every day or almost every day, and among those aged 25-30 only 15%. A significant part of leisure time activity is taken by computer and internet surfing: more than half (65%) of those aged 15-30 spend time on the internet at least once a week, especially the younger ones who do it more often. 57% of young people aged 15-19 use internet every day or almost every day, the same is for 48% of those aged 20-24, and 34% of those aged 25-30. Doing sports is an activity more popular in the younger age groups: 25% of young people aged 15-19 take up sports at least once a week, while only 14% aged 20-24 and 9% aged 25-30 take up sports at least once a week. Interest related education forms the basis of non-formal education. Traditionally it involves taking part in amateur art associations or clubs, various hobby groups, organized way of passing leisure time aimed at shaping and developing youth skills, improving oneâ&#x20AC;&#x2122;s talent and abilities outside of formal education programmes. More than half of young people (53%) take part in some collective, interest group or hobby club, but 47% do not take part in any of such kind of activities. First place among interest clubs decisively is taken by sports. It

Summary

351

takes the form of organized classes like individual trainings and trainings as part of a team with 24% of school children participating, as well as regular aerobics and workout in the gym (21%). Second most common form of activity is taking part in leisure time clubs (15%). Looking at the level of youth participation in school live one must conclude that one fifth of schoolchildren (21%) do not take part in any classroom or school activities. In the last three years most schoolchildren (79%) have been in one way or another involved in a social or political activity in their educational institution, most often by organizing their class event or school entertainment. A second aspect of participation is largely linked with formal education – representing their school in school competitions and sports teams. The third aspect of participation is organization of school and class life– being active in the school’s self-government or council, being head of the class. 7% of young people are engaged in the school council. Youth interest about school life and the wish to be engaged in the shaping of school life has influence both on the personality’s psychological characterization and features, as well as on his or her attitude towards school, feeling of belonging to the environment in which young people at a certain age in their lives spend most of their time. Almost every fourth young person (24%) aged 15-30 takes part in an NGO or leisure club activities. The level of participation in a typical NGOs, not including sports and leisure clubs, is 18% of the active youth, bringing the level of Latvian youth participation in NGOs and sports and leisure clubs close to the average youth activity level in European Union countries. On the total, 22% of young people aged 15-30 are engaged in some organization in the 27 EU member states, and most commonly in sports club activities, like in Latvia. According to youth themselves, the main arguments motivating their participation in NGO work are related to personal interests and personal gain, for example, by making useful contacts (35%), facilitating their career formation (25%), self-actualization (28%), getting new friends and like-minded people (27%). Main reasons for non-participation in any artistic club or hobby club are lack of time and interest.

Chapter 6. Youth Value Orientations and Aspirations Not only studies of young people over a long period of time, but also other public opinion surveys, show that changes in value opinions within the society are closely interrelated with economical changes. The aim of this chapter is to provide an overview of the main tendencies in value opinions’ change among young people in Latvia. Analysis is based on data from the survey «Young Adults in the Labour Market: Assessment of the Situation and the Factors Determining Employment,» which was carried out by Institute of Sociological Research in 2007. In order to examine trends in youth values and choice of the life career the data from longitudinal survey of secondary school graduates, which was carried out in 1983, was employed. In each of these surveys values were measured by specially designed scale that consisted of evaluation of different life spheres, especially work. It should be noted that the same values – family, work and education — dominated value orientations of young people since the late 1990s (Koroļeva, Rungule, Sebre, Trapenciere, 2000). Over the period of more than twenty years the importance of these values has changed. In 1983 young people (age group 18–19 years) rated work above everything, only then mentioning family and friends. Youth of the same age group in the late 1990s stated that education was the most significant value for them. Not only education got a higher position compared to previous period, but also took the first place in the value hierarchy of young people of the late 1990s, while work and family were rated equally high in both time periods. The aforementioned hierarchy of values corresponded to stereotypes prevailing in Latvian society of that time. Irrespective of the age, family and work were rated as the highest in the value system of the population. Both young people and the general society evaluated friends and friendship very high. Retracing the comparison, a conclusion can be made that cultural values (reading books,

352

A Portrait of Latvian Youth Today: Integration in Society and Marginalization Risks

going to the theatre, concerts) have substantially lost their meaning in value opinions of young people over the period of 20 years. Sport receives lower assessment; social activities have lost its meaning completely. Considering the results of the youth research performed in 2007 a conclusion can be made that the 21st century didn’t bring significant changes into the value orientations — young people still give the highest ratings to the triad family, education and work. However, nowadays family constantly occupies the first place. Data analysis of the youth research (carried out in 2007), and the research of those in general and vocational education (carried out in 1998), was performed by employing the factor analysis method. From 16 indicators of different life spheres 4 factors and value orientation dimensions have been derived. The first dimension includes orientation to entrepreneurship, private business, self-perfection and cultural activities, as well as religious values, leisure activities and entertainment tourism, traveling and hobbies. Analysis shows that the prevalence of the first value orientation dimension is statistically more often found in the age group 20–24, among women and Latvians. This range of viewpoints is very characteristic of youth in Riga. When compared by economical activity, the aforementioned value orientation dimension is characteristic for economically active young people — those who work, and combine work and studies. The second dimension is the typological group that attaches the greatest importance to family, work (including entrepreneurship), professional development and education. This dimension can be named «traditionally oriented youth.» Although it is equally prevalent in different demographic groups, the statistical significance is higher among 25–30 age group, population of rural territories and, if compared by the criterion of economical activity, those who combine work and studies. The third dimension includes mostly hedonistic social orientations: communication with friends, attendance of social events, watching TV, going to movies etc. Statistically this dimension is more prevalent among young men in the youngest age group (15–19), and those young people who are still in education or combine work and studies. The dimension is more characteristic for those who reside in Rīga and are Latvians. The fourth dimension – orientation to education, social work and sport activities – is very characteristic for the youngest age group (15–19). Apparently, the fact that this value orientation is most often associated with young people who study, don’t work or are looking for a job, and thus are economically inactive, can be explained by the age specifics that is closely connected to occupation and economical activity. The dimension is more likely to be present among young people who reside in rural areas or small towns. This dimension is very characteristic of those young people who live under the subsistence level. It may be explained by the fact that these youngsters are not in the labor market yet, they don’t have self-contained income and are staying with their parents. The above-mentioned orientations are very seldom among the oldest age group (25–30), employed young people, and young men. Also, similar conclusions in regard of evaluations of different life-spheres were made after performing factor analysis on the data from the 1998 longitudinal research. Previously we have studied the transition to adulthood and independent life, and the choices of life-path mainly within the frame of employment and education; this gives a special meaning to the analysis of work values and attitudes in the context of this research. The value opinions of a young person in regard of work in general and the particular aspects of it are very topical. This is true for both the process of occupation choice and the further career development. In order to assess different aspects of work values, the relevant question, set within the framework of demands towards work, was asked. The question was asked to all respondents, no matter if they had previous work experience or not. The outcome showed that the need for high salary was the main expectation attributed by young people to a job (based on the average values for the whole group of young people). It was followed by such indicators as «job that corresponds to one’s skills» and «interesting work.» The slightly lower group of requirements consisted of «good working hours,» «stability,» and «the possibility of achievements.» The bottommost ratings were given to the «respect to personal initiatives,» «public benefit from my work,» and «responsibility.»

Summary

353

In the early 1980s young people (17–19) put to the top such features of work as being of benefit for other people and the public. In the 1990s youngsters (both from 18–19 and 25–27 age groups) were mostly concerned with their pay, chances of acquiring a position that would guarantee a steady and prosperous life, and application possibilities in practice of their skills. In our search for an explanation we may assume, that more than 20 years ago youngsters’ answers were heavily influenced by the dominating soviet-time moral and ideology that emphasized collective and public work. However, in the 21st century the new youth generation’s value orientations also completely correspond to present time’s moral and socio-economic environment features. In 2007 15–19 years old young people unequivocally and substantially higher valued material rewards, then interest in work, flexible and favorable working hours, and guarantees of social stability.

Future Plans of Education and Employment Plans after Basic Education More than a half (60%) of young people after completing the basic education plan to continue studies in high school and about one-fourth is oriented towards vocational education. Girls tend to choose high school more frequently, while boys are more likely to give preference to vocational education. If we assume that these plans in overall are fulfilled, then 12–13% of basic school graduates should enter the labour market. Even though they may be willing to continue their education, they have no professional qualification, which means they can only apply to low-paid and unskilled positions. Plans after High School After graduation from high school almost a half of youth plan to continue their education in higher education institutions, and one-tenth are willing to get vocational education. About one-fifth of graduates plan to start working, and 11% of them intend to combine it with further studies. It is likely that at least a part of those who plan to start working after graduating from high school had not made a thoughtful choice in regard of their education after completing the basic education. In the same way as those who stopped their education after basic level, high school graduates without professional qualification most likely would be offered low-paid and/or unskilled position. Having in mind difficult economic situation, the risk of those young people going straight from the school to unemployment is very high. Obviously, this problem should be solved by providing career advisory services, which is backed by data showing that every eighth young person has no idea about what he or she will do after completing the high school.

Chapter 7. Youth and Addictions This chapter documents the prevalence of addictive substance use among Latvian youth and explores its motivating factors. The analysis is based on data from The Latvian School Survey Project on Alcohol and Other Drugs (LaSPAD), which was conducted as part of the European School Survey on Alcohol and Other Drugs (ESPAD) in 2007.» The study was commissioned by the Public Health Agency and conducted by the Institute for Sociological Research. European School Survey on Alcohol and Other Drugs (ESPAD) was carried out in Latvia for the fourth time in 2007 and to date have been the largest study on addictive substance use prevalence in Latvia. Their objective was to identify trends in the use of alcohol, tobacco, and illicit drugs among 15- and 16-year-olds and to compare these trends across various European countries. The 2007 ESPAD was simultaneously conducted in 39 European countries. Since the ESPAD is limited to a single age cohort of students, and therefore is not representative for the secondary school population as a whole, LaSPAD included

354

A Portrait of Latvian Youth Today: Integration in Society and Marginalization Risks

a complementary sample, which made the survey representative of all general secondary school students starting from grade seven and all vocational school students. Thus, the target population of LaSPAD 2007 consisted of all secondary school students in grades seven through twelve and all vocational school students in study years one through three. Overall realized sample size was n=9833. In this chapter the prevalence and patterns of addictive substance use have been analyzed in the entire LaSPAD population, and these results have been compared to those from LaSPAD 2003, however, long term trends in addictive substance use since 1995 have been analyzed within the ESPAD cohort (15-16-year-olds).

Tobacco Smoking has become a significant problem among teenagers and young adults. Two thirds of secondary school students in Latvia have at least tried smoking a cigarette. In each age group, males are 6-11 percentage points more likely to have tried smoking than females are. Only 57% of respondents had not smoked a cigarette during the preceding month, and almost a third (31%) were regular smokers. The percentage of regular smokers increased sharply with age: 13% among 13-14-year-olds, 25% among 15-16-year-olds, 38% among 17-18-year-olds, and 40% among those aged 19 to 20. The fact that two-fifths of students have become regular smokers by the time they graduate from secondary school shows that parents and schools are losing the battle against teenage smoking. In view of the fact that almost a quarter of those who have tried smoking have had their first cigarette by age 9, preventive work aimed at informing students of the risks of smoking should be started already in primary school. Another strong argument for early prevention is provided by this survey’s observation that an early age of onset of smoking has a strong harmful effect on smoking habits later in life. In particular, among students aged 18 and over, both the percentage of regular smokers and the mean number of cigarettes smoked are significantly higher among those who started smoking before the age of 15 than it is among those who started smoking at age 15 or later. The high prevalence of tobacco use among students suggests not only that youths have insufficient knowledge on the harmful effects of smoking, but also that the legal ban on selling tobacco products to individuals under the age of 18 has not been fully effective at preventing young teenagers from obtaining cigarettes. 41% of underage respondents believe that it would be «very easy» for them to obtain cigarettes if they wanted to, and 34% think that it would be «easy.» Comparing 2007 data to those from the survey in 2003, we see that the lifetime prevalence of smoking (percentage of individuals who have ever smoked a cigarette) has increased the most among 13-14-year-old students: from 60% in 2003 to 69% in 2007. This increase is more significant among girls (from 50% in 2003 to 63% in 2007) than it is among boys. Looking at long term trends among the ESPAD cohort (15-16-year-olds), we see that lifetime prevalence of smoking among girls has been increasing steadily (from 63% in 1995 to 71% in 1999, to 74% in 2003, to 76% in 2007), while the lifetime prevalence of smoking among boys has remained stable at 83-85%. These trends are similar to those observed elsewhere in Europe. The observed trends in the smoking epidemic in Latvia suggest that the prevalence of smoking among 15-16-year-old boys has reached its highest point and could be expected to slightly decrease in the near future, while smoking prevalence among girls could still exhibit further increases. Future developments will depend not only on global trends in smoking prevalence, but also, and possibly even more importantly, on national anti-smoking policies, including tobacco taxation and preventive activities in schools.

Alcohol Only four percent of respondents had never consumed any alcohol during their lifetimes; 11 percent had not drunk any alcohol during the last 12 months, and 30 percent had not had any during the last 30 days. These prevalence indicators should be interpreted with caution and do not necessarily point toward possible problem drinking in the future,

Summary

355

but it should still be noted that all of them suggest that alcohol consumption is increasing in all age groups. A comparison of survey data from 2003 and 2007 shows a substantial increase in the percentage of students who have consumed alcohol 40 or more times during their lifetimes. This is an alarming signal, showing that national alcohol regulation and drinking prevention activities during the last four years have failed to curtail underage drinking. Alcohol use has increased more strongly among girls than it has among boys. This observation is in accord with trends observed in other countries, which have been attributed to decreasing differences in gender roles, which are accompanied by decreasing differences in male and female social behavior, including alcohol consumption patterns. Latvian researchers have also observed this trend among 15-to-16-year-old students, ascribing it to macro-level changes in society. Comparative analysis of data on the ESPAD cohort shows that the percentage of students who have consumed alcohol on ten or more occasions during the last 30 days has more than quadrupled since 1995: from 2% in 1995 to 8% in 2007. Another alarming indicator is the decreased likelihood of moderate drinking (fewer than five units of alcohol on one occasion). The percentage of moderate drinkers among those who have consumed alcohol during the last 30 days has decreased from 70% in 1995 to 39% in 2003, to 29% in 2007. The most popular alcoholic drink among secondary school students is beer. More than one half of all students (51%) have consumed it during the last month. 9% drank it at least every third day during the last thirty days. Next in popularity are cider, alcopops and spirits, each of which was consumed by 39-42% of students. Wine is considerably less popular. Data on the use of particular types of drink during the last 30 days in the ESPAD cohort shows a shift away from beer and wine toward strong liquor since 2003. Since cider and alcopops are relatively new to the Latvian market and questions on the use of these drinks during the last 30 days were first included in the 2007 survey, no formal analysis of changes in the consumption prevalence of these drinks is possible. However, evidence suggests that the decrease in the prevalence of beer and wine drinking could be at least partly due to increased use of cider and alcopops. For the most part, students find it quite easy to obtain alcoholic drinks. To gain a detailed insight into the motivations for drinking, we tested the fourdimensional drinking motivation hypothesis put forward in earlier studies by American and Swiss researchers (Kuntsche et al., European Addiction Research 2006; 12:161-168). According to this hypothesis, drinking motives can be grouped in four categories or dimensions: enhancement motives (drinking to obtain pleasant sensations), social motives (drinking to obtain social rewards), conformism motives (drinking to avoid ridicule or alienation), and coping motives (drinking to reduce negative feelings). Enhancement and social motives have been labeled positive (seeking desirable results), while conformism and coping motives have been labeled negative (aiming to avoid undesirable results). Enhancement and coping motives are internal to the subject, while social and conformism motives are external. Confirmatory factor analysis using the 2007 LaSPAD data gave support to this four-factor model also in the context of Latvian teenagers. Logistic regression analysis was used to identify the factors for excessive drinking. The dependent variable in the regressions was an indicator variable for having been heavily drunk during oneâ&#x20AC;&#x2122;s lifetime. We also found that both of the internal motives (enhancement and coping) increase the risk of excessive drinking, while both external motives (social and conformism) have no significant effect on this likelihood. This finding is in accord with results obtained in other countries. It also suggests that of the two aforementioned mechanisms through which social alienation increases the likelihood of getting drunk, drinking in order to cope with the negative emotions caused by alienation is more prominent than drinking in order to gain social acceptance. It is interesting to note that various external factors affect the likelihood of excessive drinking both directly and through their effects on the four types of drinking motives. Psychological factors such as low self-esteem, depression, and suicidal tendencies are

356

A Portrait of Latvian Youth Today: Integration in Society and Marginalization Risks

associated with a higher likelihood of getting drunk, and the channels through which these factors work are complicated: depression increases all four types of drinking motivation; low self esteem increases conformism motives, and suicidal tendencies are associated with stronger conformism and coping motives. Propensity for deviant behaviors has both a direct effect on excessive drinking and an indirect effect through increased drinking motivation of all four types. Parental control decreases excessive drinking by children both directly (possibly through fear of punishment) and through decreased social and conformism motivation for drinking. Higher availability of alcohol and lower perceived risks of drinking increase excessive drinking directly, without clear effects on drinking motives.

Illicit Drugs 22% of students have used cannabis at least once in their lifetimes, and 12% have done so more than twice. 14% have used cannabis during the last year, and 5% have done so during the last month. While only 6% of students have tried cannabis before the age of 14, cannabis use prevalence increases quickly after reaching this age: between the ages of 14 and 19, the fraction of students who have used cannabis increases by 6% per year. By the age of 19, more than one third of all students have tried cannabis. The likelihood to have tried marijuana or hashish increases with the level of urbanization. The easy availability of this drug is one of the reasons why cannabis use prevalence is higher among students in larger cities, particularly in Riga. Cannabis is undoubtedly the most widespread illicit substance among students, but several other substances are also used by substantial numbers of youths. 7% of students have tried amphetamines or ecstasy; 4% have experimented with LSD or other hallucinogens; 4% have taken tranquilizers or sedatives (without a doctorâ&#x20AC;&#x2122;s prescription), and 3% have used magic mushrooms. The types of substances used differ by the size of the community in which students live. Amphetamines and ecstasy have been tried by significantly higher proportions of residents of Riga (10%) and other large cities (9%) than by other students. On the other hand, smalltown and rural residents are more likely than city dwellers to have used inhalants, mostly by sniffing glue. Inhalant use is significantly more prevalent among younger than among older students: the percentage of students reporting to have tried intoxicating themselves in this manner decreases from 14% among 13-to-16-year-olds to 12% among 17-to-18-yearolds, to 9% among 19-to-20-year-olds. The high prevalence of inhalant use in the younger cohorts is responsible for the relatively high overall prevalence of legal drug use among these students. This suggests that future preventive programs and research projects should pay close attention not only to illicit substances, such as amphetamines or LSD, but also to various unorthodox means of intoxication, such as tranquillizers, alcohol plus pills, and inhalants. Ignoring these substances could lead to underestimation of the prevalence of addictive substance use outside of big cities and among younger age groups.

Chapter 8. The Use of Addictive Substances: Analysis of the Influence of Risk and Protective Factors This chapter presents an analysis of the use of (and initial experimentation with) addictive substances among youth in Latvia, utilizing data collected in 2008 during the comparative survey ECAD (European Cities against Drugs), which is realized within the project ÂŤYouth in Europe: Youth and Well-being.Âť This is the second time that the survey has been carried out in Latvia (the first wave was in 2006). Because similar methodology was used in both waves, the data are amenable not only to cross-national, but also to intertemporal comparisons. In the analysis presented here, we identify the role of several risk and protective factors in the

Summary

357

incidence and continued use prevalence among 15-16-year-old high school students in Riga. The results highlight the most important protective factors, which should be strengthened and facilitated in the development of addiction prevention programs, as well as point out the risk factors that should be inhibited in order to shield the new generation from addictive behaviors that are detrimental to its development and health.

Characterization of the Analytic Approach During the last ten years, various integrated, interdisciplinary (bio-psycho-social) theories have been widely applied to explain the prevalence and patterns of addictive substance use among various societal groups. One of such theories is the selective interaction and socialization theory, which forms the basis for the modified social stress model of Denise Kandel and David Hawkins. According to this model, there exist a large number of factors in each individual’s life that can trigger the use of addictive substances. At the same time, there are also a multitude of protective factors. Risk factors are defined as traits of character, environmental factors, and life events and experiences that are statistically correlated with the incidence and/or prevalence of the use of addictive substances. Similarly, protective factors are those traits, environmental factors, and experiences that help prevent deviant behaviors in general and the use of addictive substances in particular. This approach is useful for describing the diversity of factors that act and interact to determine the incidence of the use of alcohol, tobacco and illicit drugs, as well as the onset and continuation of a gambling addiction. The framework also allows the researcher to analyze adolescent behaviors in the context of various influences. These influences can be classified into a number of levels (or spheres) of influence, the most typical of which are the individual, his or her family, peers, school, community, and society at large. There are several risk and protective factors specific to each of the levels, and only rarely is the use of psychoactive substances precipitated by just one factor. In the context of our study, the influence of risk and protective factors is analyzed separately at each of the levels, as well as comparatively, in order to evaluate the relative importance of the various levels. Individual-Level Factors In order to provide a tractable overview of the various individual-level factors influencing the use of addictive substances, we conducted factor analysis on the large set of relevant variables included in the survey data, all of which were measured on discrete ordinal scales. The factor analysis was conducted separately for factors in three areas: first, for questions pertaining to traits of character, values, and attitudes; second, for questions describing behaviors; finally, for questions dealing with free time activities, which were measured with 114 variables. Overall, 25 individual-level factors were identified. The subsequent analysis focused on the influence of these factors on the use of illicit addictive substances. The dependent variable in these analyses was the indicator variable of use of such substances during one’s lifetime (including one-time use or «trying out» the drug). In addition to assessing each factor’s influence on this variable separately, we also assessed the joint effects of all factors and the relative importance of each factor by means of multiple logistic regression analysis. The analysis identifies the most important risk factors for the use and trying of legal and illegal addictive substances, including regular smoking and excessive drinking. These factors are own criminal activity (such as stealing), own use of physical violence, lack of self-control and outbreaks of anger, as well as staying out late at night and loitering. Less important factors that increase the use/trying of psychoactive substances are own disrespect towards laws or rules, own justification of aggression, past interaction with individuals who later committed or attempted suicide, own illness, and severe past accidents. The abovementioned factors can be considered universal; addressing the problems represented by these factors is instrumental in tackling the problem of psychoactive substance use in general.

358

A Portrait of Latvian Youth Today: Integration in Society and Marginalization Risks

Regarding the use of addictive substances of the medications, inhalants, and illegal drugs in particular, the most susceptible individuals are the ones who ◆ have a tendency to deviant behavior and aggressiveness/violence and/or ◆ have a lack of self-control and respect towards existing rules and laws. Another risk factor meriting close attention is one’s having had suicidal thoughts or having interacted with someone who has considered or discussed suicide. Each of these powerful negative experiences significantly increases a youth’s likelihood of trying drugs. The data show that youths who have tried medications, inhalants and illegal drugs are more likely to stay out late at night, to wander around, and to spend time on the town. The use of that substances is strongly associated with various forms of deviant, violent, and criminal behavior. A slightly different set of risk factors emerges when looking at tobacco smoking. Regular smokers, as opposed to occasional smokers and non-smokers, are more likely to suffer from depression, feelings of dejection, and other kinds of psychological discomfort, as well as tend to show disrespect for rules, have a lack of principles, and possess low self-esteem. Regular smokers also have a higher propensity toward anger outbursts and low self-control. In addition, smoking is associated with lower levels of physical activity and a disregard for one’s physical shape and health. These factor may be both causes and consequences of smoking. Youths who habitually get drunk are more likely than others to get involved in criminal actions (stealing, vandalism etc.), to be physically aggressive (have been involved in physical violence or have had someone physically hurt/injured) and to justify aggression, to have lack of self-control, to disrespect rules and laws, to spend late evenings out, to loiter, and to spend more time on the town. They also more often experience depression, dejection and psychological discomfort and are more likely to have had traumatic life experiences, such as having suffered from severe illness or accident, having had a friend or an acquaintance who has committed or attempted suicide. They are also more likely to have had suicidal thoughts themselves. Unfortunately, analysis of variance does not permit us to distinguish cause from effect: it is impossible to tell whether a particular factor has caused the use of addictive substances, or vice versa. Peer Factors The group of reference that has the most influence on an adolescent is friends and peers. Therefore the norms, values, and patterns of behavior prevalent in this group are extremely important for understanding the adolescent’s behavior. Trying to «fit in» and fear of being ostracized or ridiculed by one’s peers can become important factors facilitating deviant behaviors. Fear of alienation or of losing one’s status in a group is among the reasons that adolescents start smoking, drinking alcohol and taking illicit addictive substances. The norms and patterns of behavior common among one’s friends are among the strongest risk factors. Relationship and attitudes towards peers were characterized by 38 variables, from which 9 peer factors were derived. The most important single risk factor for MII (medications, inhalants, and illegal substances) substance use is peer pressure. Youths who have tried inhalants and illegal drugs often have friends who also take drugs. Friends whose attitude and behavior supports the use of addictive substances or who use such substances themselves create a high-risk environment. Youths who have tried inhalants and illegal substances, on the other hand, are more likely to believe that their status can be raised by drug use and that the use of illicit substances is sometimes necessary to fit in with one’s peers. This result shows that one of the key risk factors is popularity of these substances among youths—the belief that is «cool.» The risk of illegal drug use is particularly high among youths who are involved in groups characterized by aggressive and deviant behavior, i.e., groups whose values do not support obeying laws and rules.

Summary

359

The impact of peers can be observed just as strikingly in the case of smoking. The desire to be like one’s friends is a strong motivation for smoking and escalates into a «chain reaction»: as more youths smoke, more of their peers are lead into temptation to follow suit. Besides, the impression that «everybody does it» can encourage and become a justification for one’s own behavior. The same kind of mechanism is at work in the case of excessive use of alcohol. All of the peer and environmental factors included in the survey vary considerably between the youths who have «got drunk» during the last month and the ones who haven’t done so. A social environment where excessive use of alcohol is not common and doesn’t increase one’s respect in the eyes of the peers could become a significant preventive factor. School Eenvironment Factors Factor analysis of 20 variables pertaining to the school environment identified seven underlying factors. Regression analysis shows that the most important school-level risk factor for trying MII substances is the adolescent’s lack of interest in studies and poor preparation for class. This often also leads to lower grades. Lack of interest in and difficulties with studies increase the risk of trying addictive substances. Adolescents who have a serious attitude toward studies are more protected, while those whose interest is not engaged by the process of studying and who spend little time on homework have a higher tendency to start taking addictive substances. A lack of interest in schoolwork can manifest itself in absenteeism and dislike for school. Youths who have tried addictive substances are more likely to skip class, and to neglect their homework. Their dislike for school also tends to manifest itself in conflicts with teachers and school staff, and a desire to change the school order. Another risk factor is an adolescent’s problem behavior at school. Youths who have tried inhalants, illegal addictive substances are more likely to have been suspended or expelled from school or banished from a classroom. Behavior leading to suspension or expulsion can be an indicator of a youth’s propensity for deviant behavior, including drug use. On the other hand, such a situation can in itself encourage the youth to try addictive substances: either as a result of the emotional distress, or to further demonstrate one’s disobedience and defiance. Inhalants and illegal substance users’ problems are shared also by conventional legal substance users. The youths who smoke regularly or have a tendency for excessive use of alcohol have significantly worse grades than others; they show less attachment to school, are more likely not to prepare for class, and are in the habit of skipping school, which leads to conflicts with teachers. Family Factors Among the strongest risk and protective factors are the experiences that a youth gets in his or her parents’ family, starting in early childhood. During the stage of life examined by our study, most students continue to live in their parents’ homes, are dependent on their parents, and are therefore protected by their families or, on the contrary, subjected to their negative influence. Factor analysis of 39 variables pertaining to the respondents’ characterizations of their parents’ family, family relationships and their own attachment to the family identified 11 underlying factors. The results show that MII users and non-users differ significantly in their levels of attachment to their families and the strength of family relationships. This observation supports the hypothesis that the closeness of family ties and the level of attachment to one’s family influence the likelihood of trying and/or using MII substances. The results of the survey show that while family-level factors are important for the use of both legal and illegal psychoactive substances, their effect is more prominent for the legal substances—alcohol and tobacco. Family relationships, parental example, and parental control constitute extremely

360

A Portrait of Latvian Youth Today: Integration in Society and Marginalization Risks

important risk and protective factors for smoking cigarettes and drinking alcohol. This result is unsurprising, because, unlike the use of illicit psychoactive substances, the use of alcohol and tobacco is not only widespread, but also considered an integral part of our everyday life and festive occasions, and the attitude of parents is tolerating and often even motivating. Siblings’ smoking strongly increases the possibility that the youth will be a regular smoker or excessive drinker. Both direct and indirect mechanisms appear to be responsible for this. In the case of smoking the experience is most likely direct, attributable to direct observation and emulation of the habits of brothers or sisters. In the case of excessive alcohol use, the influence is indirect, attributable to the correlation between smoking and drinking behaviors. Another important protective or risk factor is the parents’ attitude towards the child’s risk behavior, in this case, towards the use of addictive substances. Parental indifference or lack of interest regarding the child’s behavior can be a serious risk factor. The likelihood of trying addictive substances is higher in those families where the child thinks that his or her parents would not care if they found out that their child drinks alcohol or smokes cigarettes or cannabis. Discipline and reasonable control involving clearly formulated demands on the child’s behavior lower the risk that a youth will smoke or use alcohol. Users and non-users of such substances statistically significantly differ in the modes of upbringing in their parents’ families and in the requirements and restrictions their parents put on them. Similarly to binge drinking and regular smoking, the likelihood of MII use is also increased by a tolerating or indifferent attitude on the part of the parents. In addition, smoking by parents and, even more importantly, siblings further adds to that likelihood. An important factor that affects medications, inhalants, and illegal substances use, but not alcohol or tobacco use, is household income. On the average, the probability of having tried an MII substance is higher for adolescents from higher-income families. However, the relationship between substance use and income is non-monotonic: the highest risk is encountered at the extremes of the income spectrum, i.e., for the lowest- and highest-income families. In families with closer and more intimate parent-child relationships, where parents spend more time with their children and are more prone to discuss personal matters and provide guidance to them, the probability that the child will try an MII substance is lower. The probability is also decreased in families where parents are well informed about their children’s free time activities. Parental education and occupational status has no significant effect on the child’s substance use likelihood. Environmental Factors The final group of factors that can potentially affect the risk of illicit substance use consists of the so-called environmental factors, which characterize safety and security in the community that the individual lives in. Security is affected not only by the presence or absence of physical threats, but also by the youth’s own perception of security. An individual’s sense of security is affected both by individual traits of character and by external structural characteristics. Factor analysis of 30 environmental variables identified eight underlying factors. Statistically significant differences between those who have tried MII substances and those who have not were found on the following factors: feeling safe late at night in one’s neighborhood and in one’s town at large, having moved from one neighborhood and/or school to another, and being well acquainted with other youths in the neighborhood. Only one of the factors attempting to capture the effects of direct and indirect advertising turned out to be significant: the likelihoods of binge drinking and regular smoking are higher among those youths who have a more tolerant and approving attitude toward alcohol advertising in general. While it is possible that a more approving attitude toward alcohol advertising makes one more susceptible to that advertising and thus increases alcohol use, it is probably more likely that own alcohol use makes one more tolerant toward such advertising.

Summary

361

It is interesting to observe that the youths who have used MII substances, the youths who smoke, and those who binge drink all have a higher sense of security in one’s neighborhood. This could be both because they are better acquainted with youths from their neighborhood and because both drug use and high sense of security are influenced by such common traits of character as recklessness and adventurousness. The risk of trying MII substances is higher for the youths who have changed schools or moved from one neighborhood to another, particularly if they have moved or switched schools multiple times. This risk is likely to be caused not only by the youth’s perceived need to adapt to new circumstances and to establish one’s status among new peers, but also by the emotional stress caused by the separation from old friends and by the changing of one’s environment. If school is located far from home and classmates do not live nearby, youths tend to spend time with non-school friends or neighborhood youths. Contacts and time spent with neighborhood youths can be a significant risk factor for addictive substance use. The significant factors influencing the use of addictive substances is the level of trust in various institutions and authorities (including police and the courts). If trust in the authorities is low, youths also tend to have low respect for the authorities, to not approve of their activities, and to question the fairness and infallibility of the law. Youths who have tried MII substances have a lower degree of trust in the police, the parliament, the government, and the judicial system, as well as in educational institutions and churches. MII substance use is not statistically significantly associated with one’s satisfaction with one’s place of residence and with the strength of ties with one’s immediate neighbors.

Joint Analysis of All Factors and Their Relative Importance To isolate the direct effects of each factor and to determine the relative importance of various factors, we conducted multiple logistic regression, with MII (medication/ inhalant/ illicit) substance use, binge drinking and smoking as the dependent variables and the following list of all factors as independent variables: 25 individual-level factors (such as personality traits and values); 12 peer-level factors; 7 school-level factors; 8 neighborhoodlevel environmental factors; 11 family-level factors. It should be noted that the classification of the factors above is not completely rigid. Individual-level traits overlap and are correlated with peer- and school-level factors, which in turn overlap and are correlated with each other and with environmental factors. Upbringing and family relationships strongly influence the formation of a child’s personality, and personality in turn influences the child’s choice of friends. Evaluating the joint effects of the various groups of factors (based on multiple logistic regression), we see, just as in 2006, that the main influencing factor for regular smoking is the youth’s peer environment; particular risk factors are addictive substance use by one’s peers and the view that smoking is an essential condition for inclusion in the peer group. The second most important factor is the youth’s personal traits. Parents and family continue to play an important role, but, in comparison with 2006, their importance has somewhat decreased relative to the importance of the peer network. The data also confirm that regular smoking is associated to a particular general lifestyle, which includes spending late evenings away from home, especially without the parents’ knowledge and control. The risk of smoking is lower for youths who spend their evenings with their parents, as well as for those whose parents are informed about their free time activities. Parents’ stated negative attitudes toward addictive substances also reduce the likelihood of smoking. Overall, parents’ concern and information about their children’s lives can be important protective factors. An important risk factor for regular smoking is the youth’s lack of interest in schoolwork, particularly as witnessed by low grades, absenteeism, tardiness, not doing one’s homework, and unruly behavior in class. Regular smokers are also more likely to have anger outbursts and to exhibit lack of self-control. Both causal directions are possible for this observation. Nervous, less composed individuals are more likely to become smokers, and regular smokers who are deprived of nicotine for long periods of time (e.g., in school) can be prone to rage attacks.

362

A Portrait of Latvian Youth Today: Integration in Society and Marginalization Risks

Binge drinking, like smoking, is most strongly influenced by the peer environment. Youths whose friends tend to get drunk are more likely to do so themselves, particularly if they feel that saying no to alcohol could result in their exclusion from their peer group. Just as in the case of smoking, the importance of peers in determining drinking patterns has increased since 2006. Similarly to smoking, personal traits and the behavioral models and norms borrowed from the parents’ family also play important roles. School and general environmental factors are less important factors. Staying out late, without parents’ knowledge and control, particularly wandering about and hanging out in the center of the town/ city, are important risk factors for alcohol use. The risk is lower if the parents spend their free time with their children or at least are informed of their children’s activities and whereabouts. The parents’ attitude toward alcohol is also of great importance: a tolerating or indifferent attitude increases the likelihood of binge drinking, while negative parental reactions to such behaviors decrease the probability that the youth will get drunk. Another strong factor is experience at the parents’ home: if alcohol is not used at home and parents do not approve of its use, the youth’s binge drinking likelihood is reduced, whereas youths whose parents have offered alcohol to them or consumed alcohol together with them are more likely to get drunk. Even though environmental factors do not have statistical significant in the joint model including other factors, their strength in single-variable relationships have increased since 2006. In particular, contacts with neighborhood youths, change of school or neighborhood, and a distrusting attitude toward state institutions, mass media, and religion increases the likelihood of binge drinking. Similarly to 2006, the main factors influencing MII (medications, inhalants, and illegal substances) use now are personal traits and peer networks. The importance of the school environment has declined since 2006, while the importance of parents has increased. It could be possible that schools are now taking a less active role in the war on drugs, leaving it up to the parents. The importance of peer pressure in trying MII substances has increased markedly since 2006. The use of these substances among one’s friends is now the single most important determinant of one’s own substance use. Furthermore, if one’s peer network is characterized by norms and attitudes tolerating or encouraging deviant behaviors, such as stealing, robbery, and vandalism, as well as drug use, the youth’s likelihood of having tried an MII substance increases substantially. According to the 2008 survey, important personal factors that increase the risk of substance use are depression, dejection, and general psychological discomfort, particularly if they relate to suicide attempts by friends or acquaintances. The risk to try an addictive substance is particularly high at times of personal crisis and depression. It is therefore imperative that parents pay attention to their children’s mood swings, making sure they do not feel lonely and abandoned at such critical moments. It is important that the adolescent be able to talk to a close friend or family member at such critical moments. Already in 2006 we observed that trying addictive substances is associated with deviant behaviors, such as stealing. Interestingly, the 2008 study identifies lack of self-control as a particularly important factor. Just as in 2006 and similarly to the cases of alcohol and tobacco, parent-child relationships and parental attitudes are found to be important in determining MII use. If the youth knows that his or her parents would strongly object to such behaviors, the likelihood of trying an substances decreases. The risk diminishes further if the adolescents spend their free time with their parents, which gives the parents more information and a higher degree of control. General environmental factors are less important that the factors mentioned above. However, some of these factors do merit special attention: in particular, a change of residence and a change of school. A final, somewhat curious risk factor for substances use is distrust toward governmental and non-governmental institutions, including churches and the mass media. This appears to be a spurious correlate: both drug use and general distrust toward the world are likely to be caused by the same personality traits, such as frustrated youthful idealism and skepticism toward the current world order in general.

Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marginalizācijas riski, 2009 LU Akadēmiskais apgāds Baznīcas iela 5, Rīga, LV-1010 Tālrunis 67034535 Iespiests SIA «Latgales druka»