Laikraksts Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem
Sestdiena, 2011. gada 22. janvāris
Nr. 9 (1570) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252
www.ntz.lv
Dþûkstç pasaka uz krâsns sildîsies
Redakcijas sleja Kas vainîgs – suns vai cilvçks? Laikrakstâ lasâm kârtçjo sludi nâjumu, ka cilvçkam pazudis viòa labâkais draugs – suns. Redzam, ka suòa saimnieks gatavs nez ko dot par to, lai tikai savu mîluli atdabûtu mâjâs. Un ne vienmçr ðie stâsti ir ar laimîgâm beigâm. Ðoziem jau esam piedzîvojuði, ka kâds no íçdes norâvies, no mâjâm aizmucis suns atrasts saðauts. Vçl kâdu vai tîrâ prieka pçc no garâmbraucoðas maðînas noðâva saimnieces laukâ. Un ko gan te vairs lîdz debates, vai suns atra dies uz saimnieka tîruma vai 100 metrus tâlâk? Vieni uzskata, ka suni nedrîkstç ja ðaut, jo mâju tieðâ tuvumâ un apdzîvotâ vietâ to aizliedz likums. Savukârt ðâvçjiem sava taisnîba – suòa îpaðnieki paði vien esot vainîgi, ko laiþ suòus skraidît apkârt, lai plosa meþa zvçrus?! Kâds paliels suns regulâri sasto pams ceïâ uz Jumpravas ezeru, gan ziemâ, gan vasarâ tas apstaigâ tuvçjos ìimenes dârzus. Arî pie kartingu trases vairâki palieli suòi savâ vaïâ skraidelç apkârt. Milzkalnes apkârtnç pa dârziem staigâja vairâkas stirnas. Iedzîvotâji uz meþu nesa âbolus, burkânus, kartupeïu mizas, kâpostus, lai dzîvniekiem palîdzçtu pârciest ziemu. Aizvien grûtâk stirnâm at rast guïvietu. Dzîvnieku skaits acîmredzami sarûk. Izrâdâs – pie vainas ir arî apkârt skraidoðie suòi. Daþi vietçji pat zinot no saukt, kam suòi pieder. Vietçjâ sabiedrîba par notikuðo saðutusi, bet tieði acîs saimniekam neko ne saka. Vien kâds mednieks, kurð ðos apstâkïus labi zina, dusmîgs tagad katru dienu ar ðaujamieroci plecos skraidelç pa ceïu un lau kiem... Acîmredzot atkal cietîs kâds suns.... Arî tie suòi, kuru pazuðana patieðâm ir negadîjums un kurus saimnieks izmisîgi meklç, lai savu draugu atkal at vestu mâjâ. Bet patiesie vainîgie taèu ir cilvçki – bezatbildîgie suòu saimnieki, kuri vienkârði izlaiþ sa vus suòus izskrieties pa laukiem, tîrumiem, pa meþiem un cie matiem. Ar kâdiem ieroèiem lai vçrðas pret ðiem cilvçkiem?
FOTO - Jānis Vītols
Rûta Fjodorova
Henrihs Hâns Dzūkstes Pasaku muzejā maizes krāsni un plīti būvē kā pieklājas labam meistaram – lēni, bet kvalitatīvi Jânis Vîtols
Pasakai Dþûkstes muzejâ nekad vairs nebûs auksti. Lancenieku vecajâ skolâ, kas tagad par Pasaku muzeju tapusi, atjauno maizes krâsni, plîti un siltuma mûrîti.
Pasaku muzejs nu ir piederîgs Tu kuma muzejam. Atjaunotne tiek veik ta par Tukuma muzeja naudu 1500 latu apmçrâ. To veic mûspuses labais podnieks Henrihs Hâns. Dþûkstes pasaku tçva Anða Lerha-Puðkaiða laikâ krâsns, plîts te bijusi. Krievu laikâ nojauktas. Meistars H. Hâns strâdâ lçni, apdomîgi un – ar glan-
ci. Krâsni, un, it īpaši tâdu, kurâ mai zi ceps, nepavisam nevar sasteigt. Krâsns mutç dzîvos uguns liesmas un krâsns labais gariòð. Aizkrâsnç – circenis. Muzeja vadîtâja Ausma Lûse jokodama stâstîja, ka uz krâsns bûðot vieta arî pasakai, kas vakarâ nav tikusi atpakaï grâmatâ. Pasaka tad redzçðot, kâ naktîs velns pasle
Kandavâ vçl monarhijas nav. Pagaidâm Tieði tâ jâsaka, iepazîstoties ar ceturtdien notikuðâs Kandavas novada domes Finanðu, plânoðanas un novada attîstîbas komitejas sçdes rezultâtiem. Pagaidâm ”neizgâja” cauri domes vadîbas vçlme teju divkârðot savas algas un arî vçlme saòemt domç pilnîgu varu un absolûtas tiesîbas lemt gan par domes darbiniekiem, gan par viòu atalgojumu un tamlîdzîgiem jautâjumiem. Gan jâsaka, tâ tas ir pagaidâm, jo vçl jau ir priekðâ domes sçde, kas notiks 27. janvârî un kurâ viss vçl var mainîties...
Viss jau izlemts? Sçdes sâkums bija noteikts 16.00, bet jau no rîta redakcijas pastâ nonâca domes protokola pa raugs. Jau sagatavoti lçmumi, nu gluþi kâ jau domes sçdei paredzçti. Pietrûka tikai parakstu un balsu skaita. Nekur nebija arî lasâms, ka tas ir protokola projekts... ”Doku metu” publicçjâm laikraksta inter neta portâlâ, cerot, ka saòemsim arî kâdu oficiâlu skaidrojumu... Pat pavirði izlasot ðo dokumen tu, redzams, ka, piemçram, 6. un 7. paragrâfâ deputâti grasâs pieòemt nelikumîgus lçmumus, balstoties uz paðu interpretçtiem, nevis Latvijas likumos atrodamiem pantiem (piemçram, skatît «Liku ma par paðvaldîbâm» 21. pantu,
4. nodaïas «Domes darba organi zâcija» 24. pantu...) un labas pârvaldîbas praksi. Starp citu atgâdinâjâm – dome, domnieki ir galvenie, tâpçc viòiem ir tiesîbas un galvenais – pienâkums lemt par jebkuru jautâjumu, kam jel ir kaut kâda mazâkâ saistîba ar paðvaldîbu un vçl jo vairâk – tâs budþetu. Tâtad pastarpinâti arî par domes darbiniekiem, viòu atbildîbu, kompetencçm, do mes struktûru, nolikumu utt. Tâpat aicinâjâm kandavniekus iesaistîties domes darbâ, jo gan domes komiteju sçdes, gan paðas domes sçdes taèu ir atklâtas. Un tajâs iedzîvotâji var ne tikai piedalîties, bet, iepriekð piesako ties, arî izteikt savu viedokli.
4. lpp.
pus uz plîts riòíiem savu dziru vâra. Kâ mâjas gariòð muzeja lietas kârto pa savam prâtam. Bet galvenais – nu varçs krâsnî maizîti cept. Cepeðkrâsnî âbolus þâvçs, âbolu plâtsmaizes ceps. Kur vçl citi lauku virtuves gardumi! Tad garâmbraucçji apstâsies, brauks zinâtâji no malu malâm Pasaku gar dumus baudît.