Laikraksts Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem
Nr. 16 (1577) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252
Otrdiena, 2011. gada 8. februāris
Meteòdiena ziemu projâm dzen
Redakcijas sleja Ïaujoties straumei
FOTO - Jānis Vītols
Liena Trçde
Izpçtîts, ka uz pârçjâs, tâ sauktâs, “civilizçtâs” pasaules fona, eiropieði nebût neizceïas ar îpaðu attapîbu. Pat vçl vairâk – eksperti apgalvo, ka vismaz 80 miljoniem jeb katram piektajam eiropietim trûkst elementâru lasît-rakstît prasmju, kas salîdzinâjumâ ar, piemçram, Japânas un Kanâdas iedzīvotājiem nav diez ko iepriecinoðs râdîtâjs. Un diemþçl jâteic, ka arî Latvijas iedzîvotâji uz kopçjâs Eiropas fona ar labo piemçru neizceïas. Drîzâk pretçji... Jau gadu gadiem malts, ka nepiecieðamas reformas Latvijas izglîtîbas sistçmâ! Runâts par to, ka ârstu, inþenieru, íîmiíu rindas sâk burtiskâ nozîmç nosirmot, jo jaunajiem trûkst gan pacietîbas, gan pamatzinâðanu, lai varçtu zinâtnes bîdîðanas stafeti droðu sirdi no dota tâlâk. Ir jau, ir pie mums, protams, arî ïoti apdâvinâti jaunieði, diemþçl visbieþâk ar laiku Latvijâ viòiem neizbçgami sâk kïût par ðauru. Tâpat vairâkkârt spriests par to, ka nevaram tik mazâ valstî atïauties tik daudz juristu, sabiedrisko attiecîbu un citu humanitâro zinâtòu speciâlistu. Un nav jau runa par to, ka izglîtîba (jebkâda) bûtu slikta, tikai, bûsim godîgi, nereti jaunieðus vada ne jau sirdsðíîsta vçlme tiesas zâlç vai reklâmas sfçrâ darboties; drîzâk – tas vienkârði ir vieglâkâs pretestîbas ceïð. Nu kâdçï gan lieki meþìît smadzenes, piemçram, matemâtikâ, ja tai pat laikâ (un praktiski par tâdu paðu studiju maksu) var èetrus gadus kaut ko stipri aptuvenâku, piemçram, sabiedriskâs attiecîbas, apgût? Tur, lai iegûtu diplomu, nav obligâti jâpiemît talantam rakstît! Nu nav visiem rakstura, lai sevi nepârtraukti lauztu un uzlabotu... Un, lûk, zinot, apzinoties un identificçjot problçmas Latvijas izglîtîbas sistçmâ, vien atliek pabrînîties, kâdçï tad nekas jau gadu gadiem nemainâs? Varbût tâdçï, ka Latvijâ, lai kïûtu par ierçdni vai deputâtu, par labi atalgotu partijas personu valsts uzòçmumâ, arî prasîbas ir tâdas... aptuvenas? Un kâdçï gan tâdam, ar ïoti aptuvenâm atbildîbas prasîbâm bruòotam, deputâtam meþìît smadzenes, plânojot kaut kâdas reformas, ja tâpat var turpinât lçni peldçt pa straumi?
www.ntz.lv
Jānis Vītols
Pagâjuðo sestdien Upmaïu kalnâ matkulnieki kopâ ar saulîti, kura gabalâ virs Buses pilskalna bija pakâpusies, sagaidîja Meteòdienu. Laiks izvçlçts pçc îstajâm, sensenajâm dabas ritu
tradîcijâm, kad Meteòus svinçja septiòas nedçïas pirms pavasara Saulgrieþiem. Bez buìeïa Pagasta kûlturniece Inese Vanaga pastâstîja, ka ðoreiz Matkulç Meteòdienu tâ îsti svinot pirmo reizi. Kolhoza laikâ sporta organizators
Mârtiòð Uþâns katru gadu ap ðo laiku rîkojis te daþâdas sacensîbas ar jautroðanos. Pa nogâzi lejâ ar âtrumu, cik tâli aizðïûks. Tolaik uz kalna bijis arî buìelis (pacçlçjs), paðmâju amatnieku darinâts. Upmaïu kalns ir labais – lîdzens, ar mazmazu kûkumiòu, kur palçkties un, ja gadâs nokrist, skaïi iesmieties. Smiekli tad atbalsojas. No
Iespçjamâ misija – sâkusies Agita Puķīte
No 7. lîdz 15. februârim vienu mâcîbu stundu Latvijas skolâs vada kâdas jomas profesionâïi. Pavisam skolotâju lomâ iejutîsies 50 speciâlisti, kas rosinâs skolçnus pievçrsties tâdâm perspektîvâm nozarçm kâ dabas zinâtnes, matemâtika un tehnoloìijas. Vakar Tukuma 2. vidusskolâ viesojâs íîmiíis un uzòçmçjs Viesturs Tamuþs. 12.a klasei viòð stâstîja par to, kâ îstenojis savus sapòus un nopelnîjis pirmo miljonu. Par viòa pieredzi lasiet kâdâ no turpmâkajiem laikraksta numuriem.
Buses pilskalna, Imuliòas stâvkrasta. Atpakaï atskan kaudze jautrîbas. Meteòi ir ziemas viducis. Laiks, kad ziemu projâm jâsâk dzît. Svçtdien saulîte bija vienisprâtis ar Matkules ïaudîm – Upmaïu kalna galâ gan vçjð vçl kaulos vilka, bet nogâzç meteòbçrnus palutinâja it silti.
5. lpp.