Laikraksts Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem
Sestdiena, 2011. gada 19. februāris
www.ntz.lv
Grâmata, kas viena vienîgâ
Redakcijas sleja Par galvâm smiltîs…
FOTO - Jānis Vītols
Marija Anmane
Protams, ka ar to es domâju mûsu valsts pârvaldîðanas metodi, tâ saukto ”strausa politiku”. Sak, iebâþam galvu smiltîs, neko nere dzam un ticam, ka citi arî neredz! Lai paðiem nebûtu jâsabaidâs no tâ, cik maz latvieðu vairs pali cis Latvijâ, jaunâ tautas skaitîðanas metode pieprasa ziòas tikai par to, cik cilvçku attiecîgajâ adresç deklarçjuðies. Kur viòi atrodas patiesîbâ – kas varai par daïu?! Kamçr nezog, nelaupa, neslep kavo vai kâ citâdi ”negrauj Lat vijas tçlu pasaulç”, tikâm viòu ne redz, ne dzird. Ziemas sniegi krietni pabojâja elektrolînijas visâ valstî, tâpçc mums, iedzîvotâjiem, palieli na maksu par elektroenerìiju. Un kas kâdam daïas gar «Latv energo» peïòas miljoniem, kas visus iepriekðçjos gadus tika izdalîti dividendçs, gandrîz neko neatstâjot uzòçmuma attîstîbai. Un, ja labi dziïi iebâþ galvu smiltîs, tad var taèu neredzçt, cik bezga la daudzâm ìimençm elektrîbas taupîðana tagad liks atteikties no elementârajâm sadzîves çrtîbâm, – Eiropa ko tâdu pat iedomâties nevar!... Arî preèu cenas, ko sadârdzinâs tarifu celðana, nevienâ jomâ nekïûs zemâkas. Daudzâs nabadzîgajâs valstîs, piemçram, bçrni sapòo par ieðanu skolâ, stundâs mirdzoðâm actiòâm klausâs skolotâjâ, jo zi na, ka vienîgi izglîtîba ir kâpnes, pa kurâm izrâpties no posta bed res. Bet kâ tas ir pie mums? Ir taèu dzirdçts, kâ skolçni skaïi priecâjas, ka skolotâjs saslimis… Ka zem so la telefonâ datorspçlîtes spçlç… Gandrîz vai paldies jâteic tiem pçdçjâ laikâ „grçkojuðiem” po licistiem, jo tikai ðâdâ veidâ, izrâdâs, iespçjams sagaidît, ka no amata atkâpjas cilvçks, kas ne tiek galâ ar saviem pienâkumiem. Lîdz tam – un daudzâs jomâs vçl joprojâm – tik daudziem galvas ir smiltîs! Reizçm ir sajûta, ka…ar mûsu tautu notiek tas pats. Par „ne mana cûka, ne mana druva”, par „kaðíi sveðâ pirtî” atceramies, bet…par savu nâkotni laikam pat domât bail. Jo citâdi taèu mçs arî savas galvas vilktu ârâ no smiltîm! Un – ”nerautu nost galvas” tiem, kas savçjâs jau izvilkuði.
Nr. 21 (1582) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252
Jânis Vîtols
Jâ, tâda grâmata ir – tâ ir Jaunpils pagasta hronika, kas glabâjas pils muzejâ. Tajâ var lasît par dzîvi Jaunpilî no paðiem pirmsâkumiem, no 13. gadsimta lîdz 1938. gadam.
Muzeja krâjuma glabâtâja Zin ta Arika pastâstîja: “Latvijas pirmâs brîvvalsts laikâ bijusi prasîba ðâdu dzîves izziòas grâmatu rakstît katrâ pagastâ. Jaunpilî to veicis pagas ta skrîveris Fricis Skrabis. Skrîveris materiâlu vâcis, lûkojis baznîcas grâmatâ. Ïauþu nostâstus pierakstîjis. Sava laika rîkojumus uz papîra uzli cis. Apbrînojami, cik darbîgi ïaudis pagâjuðâ gadsimta 30. un 40. gados
Jaunpilî dzîvojuði! Te rîkoti daudzi un daþâdi pasâkumi. Hronikâ rakstîts arî par ïauþu mâjâm, cilvçku rakstu ra iezîmçm...” Hroniku muzejam at deva kâds Jaunpils iedzîvotâjs. Pçc pamatîgas restaurâcijas tâ atrodas goda vietâ muzeja fondu glabâtuvç. Viesojoties muzejâ, vaicâjâm arî par citiem jaunumiem. Jâ, tâds muzejâ esot – ir sens Atzinîbas raksts, kuru sa vulaik saòçmusi Jaunpils biðkopîbas
Ja durvis ciet, jâklauvç pie loga Tukuma patversme neraida prom nevienu Ðonedçï sals beidzot sâcis kniebt pa îstam, tâpçc to izjutuði visi, kam kâdu laiku nâcies atrasties uz ielas. Bet jo îpaði tie, kam iela nereti ir arî mâjas. Lielâkâ to ïauþu daïa, kam pastâvîgas dzîvesvietas nav, jau laikus atradusi jumtu virs galvas Tukuma patversmç, Dârza ielâ 11/13, citi tajâ nonâkuði tieði ðonedçï. Aukstajâ laikâ – cilvçku vairâk Ðobrîd patversmç uzturas 14 cilvçki, “jaunâkie” klât nâkuði tieði aukstajâ laikâ – ar paðvaldîbas policijas lîdzdalîbu. Par kâdu vîru
sociâlâ darbiniece Anita Kamba re saka – lâga cilvçks, bet daþâdu apstâkïu dçï tik tâlu – lîdz ielai – nonâcis. Uz patversmi iepriekð ne bija nâcis, jo domâjis, ka bez pa ses pretî neòemðot. Tâpçc Anita uzsver: “Mçs taèu visu palîdzam izdarît – pasi nokârtot, ar Nodarbinâtîbas dienestu, narkolo gu kontaktçties, pie ârsta nokïût! Turklât pirmdienâ medmâsa strâdâ uz vietas, patversmç. Ja nav reìistrçtas dzîvesvietas, uz laiku var deklarçties patversmç; ja nav nodokïu grâmatiòas, tad jâkârto jauna, tâpat jâstâjas simtlatniekos. Kad dabû trûcîgâ statusu, ir arî lîdzekïi, par ko norçíinâties ar pa tversmi.”
Iespçjama trîsreizçja çdinâðana Uz vietas te, patversmç, va rot dabût brokastis un vakariòas; pçc pusdienâm jâiet uz zupas virtuvçm: pirmdienâs, treðdienâs piektdienâs – turpat, patversmç, ir domes finansçtâ virtuvç; otrdienâs, ceturtdienâs – luterâòu baznîcâ, bet sestdienas un svçtdienâs – Jaunâs Paaudzes telpâs, Universâlveikala otrajâ stâvâ. Uz vietas var uzsildît çdienu, var izmazgât drçbes un paði nomazgâties. A. Kambare pastâstîja, ka labi cilvçki atvedot drçbes, tâs sadalot tiem, kas te dzîvo; tâs var dabût arî tie, kuri nâk pçc pârtikas pakâm.
u2. lpp.
biedrîba. Latvijas Biðkopîbas centra biedrîba izteikusi pateicîbu «Apðu» saimniecei Hermînei Dammei par Jaunpils biðkopîbas biedrîbas medus apskates organizçðanu 1933. gada 16. jûlijâ Jaunpils Elles kalnos. Pateicîbas raksts tika atrasts kâdos mâjas bçniòos un bija gauþâm noplucis. To atjaunoja Tukuma mu zeja speciâliste, restauratore Lîga Dravniece.