Laikraksts Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem
Ceturtdiena, 2011. gada 24. februāris
www.ntz.lv
Kas mûs zaïus dara?
Redakcijas sleja Cik neatkarîgs ir deputâta balsojums?
FOTO - Jānis Vītols
Rûta Fjodorova
Manuprât, vajadzçtu rosinât mai nît likumu un liegt bût ievçlçtiem par paðvaldîbas deputâtiem tos ïaudis, kas vada paðvaldîbas iestâdes. Un ievçlçðanas gadîjumâ viòiem bûtu jâizvçlas: bût par paðvaldîbas deputâtu vai ðîs paðvaldîbas iestâdes vadîtâju. Zinu, ka tûlît man radîsies oponenti, un, jâatzîst, arî paðai ðis rosinâjums ðíiet ne tik ïoti viennozîmîgs. Sabiedriski aktîvi, sabiedrîbas labâ strâdât griboði, ga na izglîtoti un visâdi citâdi nevaino jami deputâtu kandidâti jau arî ne maz tik viegli nav atrodami. Un kuru gan citu vçlçt, ja ne, piemçram, sko las direktoru, kurð skolâ, sabiedrîbâ, attiecîgâ pagastâ un novadâ ir visnotaï cienîjams, izglîtots cilvçks? Kaut gan tajâ paðâ laikâ jâteic, ka gribçtâju bût deputâtos arî nekad nav trûcis... Jâ, no malas skato ties, ðíiet, ka bût labam deputâtam ir vienkârði un paðsaprotami. Visas problçmas acu priekðâ, labi zinâmas un it kâ – arî saprotamas. Diemþçl dzîvç viss ir savâdâk. Un ne jau ti kai tâpçc, ka deputâti bûtu kâdi rûdîti nelieði. Bet nereti, kâ jau tas politikâ gadâs, intereses saduras. Problçmâm nav tikai viena vienîgâ pareizâ risinâjuma, deputâtiem nâkas par kaut ko izðíirties, turklât mçìinot saskatît kaut daþus gâjienus uz priekðu. Izvçrtçjot lçmumu ie tekmi nâkotnç un arî iespçjas, ka ar viòu balsîm kâds manipulç. Ja deputâta pienâkumiem pievçrðas nopietni un atbildîgi, tad dzîve ir vi sai saspringta. Un reizçm, strâdâjot ðâdâ situâcijâ, laika gaitâ aizmirs tas cilvçks – nodokïu maksâtâjs, kura labâ deputâtam patiesîbâ ir jâstrâdâ, bet parâdâs nez kur radu sies pârâkuma apziòa. Un tad nu iznâk, ka deputâts labâk zina, kurâ veikalâ cilvçkam jâiepçrkas, ku ra skola jâapmeklç, kâ vispâr ra diem un kaimiòiem jâdzîvo... Ðâdos gadîjumos it kâ palîdz valstî no teiktie likumi, kas ïauj nelikumîgi pieòemtos lçmumus pârsûdzçt, kas neïauj pieòemt paðvaldîbâ pretlikumîgus saistoðos noteiku mus un tamlîdzîgi. Taèu ir vçl kâda problçma – cik patiesi neatkarîgs ir deputâta – paðvaldîbas iestâþu vadîtâja – balsojums? Vai deputâts, kurð apzinâs, ka algu viòam maksâ un amatu uztic paðvaldîba, ka domes priekðsçdçtâjs un arî izpilddirektors ir viòa priekðnieki, nepiecieðamîbas gadîjumâ ir gatavs nostâties opozîcijâ, lai aizstâvçtu sava vçlçtâja intereses? Ðâdâ situâcijâ taèu izdevîgâk ir lieki nediskutçt un nodroðinât paðam sa vu pastâvçðanu, tâ sakot, lieki ne izlecot. No ðâda viedokïa skatoties, paðvaldîbas iestâdes vadîtâjs, arî ie rindas darbinieks nekâdi nevar bût neatkarîgs deputâts, kurð vienmçr gatavs aizstâvçt savu vçlçtâju inte reses.
Nr. 23 (1584) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252
Renârs Rosickis no Zantes pamatskolas pârçjiem parâdîja, kâ noskaidrot koka mûþu Jânis Vîtols
Otrdien, 22. februârî, Kandavas internâtvidusskolâ notika vides pçtnieku forums «Skolçni eksperimentç», kura dalîbnieki râdîja zaïus, dabai draudzîgus darbus. Forumâ piedalîjâs komandas no èetrâm novada skolâm: Kandavas internâtvidusskolas, Zemîtes, Zan tes un Vânes pamatskolâm. Ðis ir valsts mçroga pasâkums. Kandavâ
to rosinâja novada izglîtîbas pâr valde, bet gatavu dabûja internât vidusskolas bioloìijas skolotâja, ar dabu saistîts zaïð cilvçks – Eli ta Lavrinovièa. Skolâ ir labi iekârtots bioloìijas ka binets. Ðeit ne jau pirmo reizi notiek daþâdi pasâkumi par, ap un kopâ ar zaïo draugu. Bçrni cçla gaismâ, râdîja, stâstîja daþâdus eksperimen tus, kurus veikuði bioloìijas stundâs, brîvajâ laikâ. Visi tie bija visnotaï in teresanti, kaut arî par vienkârðâm lietâm, kuras mums lîdzâs, visapkârt.
Zemîtnieks Mârtiòð Baumanis izpçtîjis dzeramâ ûdens kvalitâti ciematâ. Ûdens pârsvarâ Zemîtç esot labs, vienîgi «Podziòu» mâjas akâ ne tik labs. Mârtiòð dzîvo «Zemgaïos». Ûdens tur esot rûsains, un to neva rot izmantot veïas mazgâðanai. Paðu lietoðanai, pârtikâ òem ûdeni no tuvçjâ avotiòa. Krista Keðkina un Lîga Ðvarca no Kandavas internâtvidusskolas uzskatâmi parâdîja, kâ zaïais augs tiecas pretî saulei. Auga sçklas ie vietotas starp diviem stikliem. Tâs
sazaïojuðas. Ik pa laikam to gro zot, augu asni izveidojuði zigzagus. Tas nu ir skaidrs – augs pretî sau lei tiecas. Renârs Rosickis no Zantes pa matskolas pârçjiem parâdîja, kâ no skaidrot koka mûþu, pieaugumu. Renâra tçvs ar motorzâìi saðíçlçjis pârdesmit daþâdu kokus. Renârs râdîja, stâstîja. Klâtesoðie skaitîja koku gadskârtas. Tâ novada bçrni iepazinâs ar zaïo draugu. Viens ot ra veikumu padusç òçma lîdzi uz mâjâm. Tur atkal to cels saulîtç.
Praviòu skola vçl cînîsies Otrdien, 22. februârî, Praviòu pamatskolâ notika vecâku sapulce, kurâ skolçnu vecâki izvaicâja Tumes un Degoles pagasta pârvaldes vadîtâju Lidiju Legzdiòu.
Lai arî sarunâs netrûka emoci ju, vecâku vçlme bija viena – no skaidrot, kas ar skolu notiks pçc slçgðanas, kâ septembrî bçrni tiks uz citâm skolâm un, galvenais, kâ bçrnus tajâs uzòems, ja jau lîdz ðim
lielâkâ daïa aizgâjuðo bijuði spies ti Praviòâs atgriezties. Tam iemesli bijuði daþâdi, bet galvenais – citâdos nepieòem. Runâjot par ðo jautâjumu, vecâkiem acîs asaras. Daþiem zinâms arî bçrnu viedoklis – ja nav Praviòu, uz citâm skolâm neieðot! To, ka tas nav risinâjums, saprot vecâki, bet – ko darît ar bçrniem? Sâpîgs, nepelnîts un negodîgs bi jis arî Izglîtîbas pârvaldes un domes pârmetums, ka, cînoties par sko las palikðanu, skolotâji domâjot par
savâm un vecâki par savâm çrtîbâm, tikai ne par bçrniem... Sanâkuðie apliecinâja, ka sa vas skolas palikðanas dçï bûtu ga tavi cînîties arî turpmâk, un, lai ko arî kâds nedomâjot, tas notiktu tikai bçrnu dçï. Vairâk par ðo sanâksmi un jautâjumiem, kas tajâ tika uzdo ti domei un Izglîtîbas pârvaldei un uz kuriem skolas kolektîvs tâ arî ne esot saòçmis atbildes, lasiet sestdienas laikrakstâ. Agita Puíîte
Ceturtdienas sarunas Ðodien no 18.00 lîdz 19.00 pa tâlruni 28444558 jûs uzklausîs laikraksta žurnāliste Liena Trēde