Laikraksts Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem
Ceturtdiena, 2011. gada 3. marts
Nr. 26 (1587) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252
www.ntz.lv
Gardâ pçcpusdiena Kandavā
Redakcijas sleja Vai tieðâm îstajâ laikâ un vietâ? Pçc tam, kad mani telefoniski tâ kâ nedaudz noaudzinâja par to, ka esmu “kusls latvietis”, jo neesmu to 10 000 cilvçku vidû, kas sestdien parakstîjâs par ierosinâjumu, lai turpmâk no valsts budþeta neatlektu ne santîma skolâm, kurâs nemâca latvieðu valodâ, gribot negribot nâcâs noformulçt savu viedokli ðajâ jautâjumâ. Ir jau sava daïa taisnîbas tiem, kas min, ka nekur pasaulç, vai tâ bûtu Amerika, Vâcija, vai cita valsts, kur ir sava nacionâlâ valoda, iebraucçjiem uz sudraba ðíîvîða nekas netiek pasniegts. Ja gribi darbu atrast, mâcîties un visâdi citâdi iedzîvoties, nâkas vien vietçjâ dialektâ mçli locît, dzimto valodu atstâjot vien daþâdiem intereðu pulciòiem un saviesîgâm pasçdçðanâm. Un tomçr... Man gribçtos domât, ka Latvijâ situâcija ir nedaudz citāda – pat unikâla. Divdesmit Latvijas pastâvçðanas gados jautâjums par to, ko tad darît ar tâm “krievu skolâm”, ir apmuïïâts ne reizi vien. Beigu beigâs pat nonâca lîdz lçmumam noteikt proporciju, cik priekðmetu ðajâs skolâs jâmâca latvieðu valodâ (60%). Ar dabisku pretoðanos un daþiem krituðajiem (skolotâji, kas nebija gana “latviski“, bija spiesti darbu pamest) reforma tomçr îstenojâs. Un rezultâtâ vismaz Tukumâ 3. vidusskola kâ “krievu skola” drîz figurçs vien ïauþu valodâs, jo pçdçjâs krievu valodâ izglîtojamâs klases straujâ tempâ tuvojas finiðam, bet no jauna bçrni tajâs uzòemti netiek. Tâdçï – uz labu tas vai ne – to râdîs laiks, bet reforma savu darbu padarîja. Viss notiek, un tiem, kas grib pret ðiem lçmumiem protestçt, tâ îsti vairs nav par ko. Tâdçï, vismaz man, tieðâm dziïi neizprotams, kam jaunâ parakstu vâkðana nepiecieðama un, kas jo svarîgâk, – kam gan tâ ir izdevîga? Pirmkârt, ðíiet, ka visa tâ parakstu vâkðana un referenduma ideja (kas, starp citu, arî miljonus maksâ) ir tikai kârtçjais mçìinâjums uzpucçt stipri paplukuðâs nacionâlo politisko spçku spalvas. Tâ teikt, ja nav, par ko cînîties, bûsim vismaz “pret”! Un, jâ, tâ bûs labs iemesls atkal sarosîties bez darba palikuðajiem krievu skolu aizstâvjiem... Gluþi vai jâdomâ, kurð pasûta mûziku...
FOTO - Jānis Vītols
Liena Trçde
Priekšplānā konkursa labinieki Zita Saleniece, Zane Jakubauska un Mārtiņš Mucenieks Jânis Vîtols
Kûku, tortu ballîte ar izgarðoðanu vakar notika Kandavas Valsts lauksaimniecîbas tehnikuma çdinâðanas, tûrisma un viesnîcu servisa nodaïas çdienu gatavoðanas virtuvç. 23 jaunie speciâlisti – treðâ kursa
audzçkòi – cepa kûkas, garnçja tortes un galdâ cçla visu garðîgo, ko skolâ iemâcîjuðies konditormâkslas jomâ. Gardos darbus vçrtçja þûrijas komisija, kuras sastâvâ bija tehnikuma pedagogi un nodaïas pârçjo kursu audzçkòi. Par labâkajiem atzina Zitas Salenieces, Zanes Jakubauskas un visu pârçjo veiku-
mu. Nâkamie pavâri, konditori gardu çdienu gatavoja un vakar ar ðiem gardumiem cienâja savas skolotâjas un tehnikuma izlaiduma kursu audzçkòus. Nodaïas vadîtâja Mâra Zilvinska pastâstîja: “Pasâkums tapis par Eiropas projekta naudu vidçjâs profesionâlâs izglîtîbas îstenoðanas kvalitâtes
Ar sveðiem datiem piekïûst tautas skaitîðanas anketâm Agita Puíîte
1. martâ visâ Latvijâ sâkâs Tautas skaitîðana, turklât ðoreiz “pa jaunam” – pirmâs desmit dienas visi tika aicinâti saskaitîties internetâ www.tautasskaitisana. lv. Tiesa, labi iecerçtais projekts izrâdîjies nedroðs. Skaitîðanas pirmajâ dienâ daudzi saskaitîties gribçtâji sûdzçjâs, ka bijis pagrûti vai neiespçjami aizpildît anketu, jo internets bijis noslo-
gots. Taèu skaitîðanas otrajâ dienâ medijos parâdîjâs informâcija, ka nezinâmâm personâm izdevies piekïût datiem, kurus skaitîðanas laikâ savâs anketâs ierakstîjuði iedzîvotâji, tâpçc uzreiz tika liegta iespçja saskaitîties, izmantojot personas kodu un pases numuru. Centrâlâ statistikas pârvalde (CSP) izplatîjusi informâciju, ka joprojâm var saskaitîties ar e-parakstu un bankas identifikatoru, kas ir droði un nav pieejami nepiederoðâm personâm, kâ tas varçtu bût ar personas pasu datiem. CSP arî norâda, ka tau-
tas skaitîðanas procesâ iegûtie vairâk nekâ 100 000 iedzîvotâju personîgie dati ir droðîbâ un pieeja pilnîbâ aizpildîtajâm anketâm slçgta. Ðobrîd sadarbîbâ ar Datu valsts inspekciju tiekot izstrâdâti papildu droðîbas pasâkumi, tâpat tikðot lemts, kâ atrisinât valstisku problçmu – vieglo piekïuvi personu pases datiem, kas ar daþâdu lîgumu, projektu un citu dokumentu starpniecîbu pieejami internetâ. CSP un Valsts Datu inspekcija brîdina, ka citu personu datu izmantoðana tautas skaitîðanâ ir administratîvi un pat kriminâli sodâma rîcîba.
uzlaboðanas programmu grupâ «Pakalpojumi». Ðî projekta aktivitâtes bija praktiskâs mâcîbas konditorejas izstrâdâjumu gatavoðanâ un konkurss «Labâkais konditors». Eiropa ðiem radoðajiem konkursiem atvçlçjusi 1430 latus. 22. martâ ðî projekta ietvaros notiks konkurss «Labâkais pavârs».”