Laikraksts Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem
Otrdiena, 2011. gada 22. marts
Nr. 34 (1595) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252
www.ntz.lv
Raþots ar mîlestîbu
Redakcijas sleja Par pavasari Par pavasari, protams! Par ko gan citu lai raksta, kad tas tikko sâcies! Tâtad – Pavasara dzimðanas diena. Kâda tâ ir? Pagaidâm – vçl bez âra puíçm. Bez strazdiem un cîruïiem, bez zaïas zâlîtes sçtmalçs. Pat bez saulîtes. Un dzimðanas dienas tortes vietâ – pelçki melnas, sala sacementçtas aizejoðâs ziemas kupenas…Toties – pçdçjâs ðajâ sezonâ! Tieði ðî doma pçkðòi iepatîkas tik ïoti, ka nolemju: viss, viss, viss! Ðodien runâjam tikai par “jaundzimuðo” un visu, kas ar to saistîts! Par brîvlaiku, piemçram, ko skolas bçrni uzòem ar prieku, bet vecâki – ar baþâm, jo tas, kas daþam ir vilinâjums un piedzîvojums, kâdam citam ir viens vienîgs satraukums. Kïûstot atkal brîvi, daudzus vilina, piemçram, ûdeòi. Kâds cits savâs mâjâs, kopâ ar pieauguðajiem, pie aizdegtas svecîtes râmi un apcerîgi nekad, nekad nesçdçjis, kâdudien pçkðòi var pieðíilt uguni pïavmalai – lai kâ apburts skatîtos, cik fascinçjoði dejo liesmas… Ak, ne jau par bojâ ejoðiem kukaiòiem vai apsviluðiem ezîðiem tâds pirmatnçjâ spçka apburtais cilvçciòð domâ! Pavasaris pçkðòi atmodinâjis tâdas zemapziòas strâvas, dzîles un dziòas, ar ko ne katrs tiek galâ. Daudzi – pat neapzinâs, tâpçc arî paði sevi nesaprot. Un cik ir tâdu vecâku, kas bçrnam Uguns, Ûdens un citu dabas stihiju jçdzienus izskaidrojuði? Pavasaris, ja jau mçs ðodien par viòu un tikai par viòu, ir arî… sçjas laiks! Nu, labi, ðodien vçl nesçjam. Vçl zeme sasalusi, vçl ziemeïu vçji klejo, vçl Mâras diena nav paslçpuðos dzîvîbiòu modinâjusi… Un tomçr – mçs varam gatavoties ðai Lielajai Pavasara Mistçrijai, ko saucam par sçju. Jo ir taèu sacîts: “Ko sçsi, to pïausi”, un katrs mçs gribçtu redzçt ziedoðas puíu pïavas vasarâ, briestoðus dârzus – rudenî, baltu maizi – visu gadu, priecîgus cilvçkus sev apkârt, sakârtotu vidi un laimîgu tautu – mûþîgi mûþos. Taèu…nekas nerodas no nekâ! Viss sâkas ar uzartu tîrumu, zemç kaisîtu sçkliòu. Ar patiesu uzmanîbu un rûpçm par to, ko audzçjam. Ar milzu darbu, vispirms jau sevî tâs cerîbu sçkliòas sçjot, labestîbas asniòus kopjot un lolojot. Ja gribam, lai reiz pienâk laiks, kad ar lepnumu sevi varçsim saukt par nobrieduðu sabiedrîbu.
FOTO - Jānis Vītols
Marija Anmane
Gita Francberga (no kreisās) un Liena Sarmule apkalpo jauno piena fasēšanas automātu Rûta Fjodorova
Ar katru gadu Degoles pienotava jeb SIA «Edaks» òemas spçkâ. Tas ir mazs, bet òiprs piena pârstrâdes uzòçmums ar darbîgu kolektîvu – katrâ produktâ ir ieguldîts roku darbs. “Tas ir ar mîlestîbu raþots produkts,” saka uzòçmuma vadîtâja Irina Drozdova.
Raþoðanas apjomiem palielinoties, roku darbs gan pamazâm uzòçmumâ tiek samazinâts. Tâ kâ produkcija ir atpazîstama un pieprasîta, tika domâts, kâ palielinât tâs apjomus. Turklât raþotâjiem ir vçlme piedâvât piena produktus ne tika Tukumâ un Rîgâ, bet arî citviet. Lai to iespçtu, nepiecieðams modernizçties. Paðlaik pabeigts Eiropas Savienîbas projekts piena fasçjamâs iekârtas iegâdç un uzstâdîðanâ. Jaunâs iekârtas izmaksâja ap Ls 20 000. Kâ mums
Latviskâ Lielā diena – jau nosvinçta Svētdien, 20. martâ, grupa entuziastu folklorista un Latvijas spçka vietu zinâtâja, Mâra Zvauòa vadîbâ Tukumâ atzîmçja Lielo dienu jeb latviskâs Lieldienas. Jau pirmdienas naktî 1.21 iestâjâs astronomiskais pavasaris, un lîdz pat Jâòiem dienas kïûs aizvien garâkas. Senie latvieði Lielajâ dienâ beidza gavçt un svinçja Gaismas uzvaru pâr Tumsu.
Mârim rituâls ik gadu lîdzîgs – visupirms draudzîga iepçrðana ar pûpolzariem un vçlçjumu: “Apaïð kâ pûpols, vesels kâ rutks! Slimîba ârâ – veselîba iekðâ!”, tad saullçktâ – mutes mazgâðana avotâ, kas pret saulîti – uz austrumiem tek. Tukumâ tâds avots iztek aiz Spartaka ielas garâþâm (iepretim Laustiía pïavu mazdârziòiem) – rîkstnieku vçrtçjumâ ðis esot viens no èetriem enerìçtiski spçcîgâkajiem avotiem Latvijâ.
u2. lpp.
pastâstîja I. Drozdovas kundze, jau tuvâkajâ laikâ paredzçts realizçt arî projekta otro kârtu. Un paplaðinoties nâkotnç varçs domât arî par eksportprodukciju. Uzòçmumam ir stabila sadarbîba ar piena piegâdâtâjiem un paðreizçjiem apjomiem piena pietiek. Bet nâkotnç uzòçmums cer, ka paredzçtais Eiropas Savienîbas atbalsts piena raþotâjiem veicinâs arî ganâmpulku pieaugumu lauku saimniecîbâs.
Degoles pienotavas produkcija ir iecienîta, netrûkst pircçju muiþas sieram, kurð tiek piedâvâts vairâkâs variâcijâs. Raþotâjiem padomâ atkal jauns produkts – muiþas siers ar sîpollokiem. Tam ir interesanta, patîkama garða, un siers jau saòçmis atzinîbu degustâcijâs. Jaunums ir arî dabîgi raudzçts piena produkts ar samazinâtu tauku saturu, kas tiek raþots no vâjpiena un kas bûs piemçrots cilvçkiem, kuri ievēro diçtu.