Lindas Leen solokoncerta recenzija /Jegors Jerohomovičs, www.diena.lv/ 6.09.2008. Prāts un jūtīgums. Lindas Leen koncerta recenzija Jegors Jerohomovičs Pirmdiena, 8. septembris (2008) Linda Leen Dzintaru koncertzālē demonstrē to, kas viņai vislabāk sanāk GAUME — šis vārds vislabāk raksturo piektdien, 5.septembrī, Dzintaru koncertzālē notikušo Lindas Leen otrā albuma Chameleon prezentācijas koncertu. Dziedātāja piedāvā programmu, kas ir augstvērtīga visos līmeņos — muzikālajā, vizuālajā un emocionālajā. Tas ir izcils koncerts, nevis šovs. Tur nav nekā lieka. Nav estrādes viesu brigādes, kas ceļo no viena pasākuma uz otru. Grūti noticēt, bet koncertā nepiedalās pat Lindas partneris no raidījuma Dejo ar zvaigzni! Šie pārsteigumi ir ļoti patīkami — Linda nedod nevienu iemeslu, neizmet nevienu āķi, par ko viņu varētu kritizēt vai par ko asi ironizēt. Ballīšu dīva Linda dzied, kustas un dzīvo uz skatuves ar apbrīnojamu vieglumu. Šo koncertu var uzskatīt par lielās mākslinieces atgriešanos — pauze starp debijas albumu Let"s Go Insane un jauno Chameleon ir gandrīz astoņi gadi. Taču patiesībā dziedātāja nekur nebija pazudusi — šajos gados viņa kļuvusi par korporatīvo ballīšu karalieni, vienu no vislabāk atalgotajām zvaigznēm slēgtajos pasākumos. Līdz ar to viņa uzturējusi sevi ļoti labā vokālajā formā, kopā ar pavadošo grupu izveidojusi kvalitatīvu džeza programmu. Saviesīgs pasākums mūziķim ir izdevīgākais ienākumu avots, bet tajā pašā laikā tas ir nepateicīgākais darbs, kādu var iedomāties, — ēdot, dzerot un socializējoties, publika bieži vien ignorē māksliniekus vai nepievērš viņiem pietiekami daudz uzmanības. Ballīte ir labs finansiālo, bet ne radošo ambīciju apmierināšanas veids. Lai apmierinātu radošās ambīcijas, ir jāizdod albums un jāorganizē koncerts, uz kuru klausītāji nāks, lai dzirdētu tieši tevi. Linda to arī izdara — un pulcē pilnu Dzintaru koncertzāli (nākamais koncerts notiks 10.novembrī Latvijas Nacionālajā operā). Lai arī ko jūs esat par viņu lasījuši, īstā Linda, kuru būtu vērts apspriest, ir uz skatuves — viņa nesaspringst, viņa ir brīva. Tur nav nekādas iedomības, augstprātības vai paštīksmināšanās. Nav arī jūtams uztraukums — ir jūtams prieks, patiesa vēlēšanās nevis izpatikt publikai, bet pasniegt savu mūziku. Tas viss tiek darīts profesionāli, skaisti un galvenais — ļoti talantīgi. Dziedot viņa neforsē balsi. Linda perfekti pārvalda savu vokālu, viņas balss ir silta un emocionāli piepildīta, varbūt tai pietrūkst apjoma un krāsainības, bet viņas uzstāšanās stils ir tik meistarīgs un elegants, ka pat mazākās nepilnības, ko var pamanīt, šajā kontekstā strauji tuvojas nullei. Augstākā līga Ar vienu kustību, vienu skatienu viņa novāc visas konkurentes. Vai viņai tās vispār ir? Salīdzinot ar Amber, Ellu, Aishu vai Lieni Šomasi, Linda Leen spēlē pavisam citā līgā. Vienīgā dziedātāja, kura varēja dalīt ar Lindu pjedestālu, bija Marija Naumova, taču Lindas muzikālais sniegums vienmēr ir bijis pārliecinošāks un interesantāks. Lindas debijas albums Let"s Go Insane, kurš tika izdots 2000.gada nogalē, jau toreiz pārsteidza ar ļoti modernu, kvalitatīvu, "rietumniecisku" skanējumu, kurā bija saklausāmas R&B ietekmes. Jaunajā albumā Chameleon Linda savieno savu popmūzikas un džeza izjūtu ar soulmūzikas un disko motīviem. Šīs dziesmas sacerētas kā mūsdienu klasika — tās ir melodiskas, atmiņā paliekošas un grezni
aranžētas. Blogos kompozīcija Chameleon jau nodēvēta par Džeimsa Bonda filmas cienīgu dziesmu, tajā ir grūti nepamanīt britu estrādes leģendas "Bonda dziedātājas" Šērlijas Beisijas "rēgu". Ovācijas un intonācijas Kopumā Lindas koncertprogramma nemaz nav pārāk "hameleoniska" — tā ir loģiski veidota, pārdomāta un koncentrēta, tur nav tukšumu vai neobligātu numuru. Uz skatuves kopā ar Lindu muzicē komponists un pianists Kārlis Lācis (viņš ir arī jauno dziesmu līdzautors), grupa Sweetwaterz, City Jazz Big Band un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķi diriģenta Andra Pogas vadībā. Koncerta pirmajā daļā skan Lindas jaunākās dziesmas, bet skaļākās ovācijas publika velta dziesmai Cucurrucucu Paloma no Pedro Almodovara filmas Runā ar viņu — šī balāde, kuru filmā atskaņo slavenais brazīliešu mūziķis Kaetano Velozo, Lindas balsī atklāj vēl nedzirdētas intonācijas. Kopā ar Arni Medni Linda dzied savu populārāko hitu Not To Fall Again. Spēlējot klavieres, viņa veiksmīgi reanimē kompozīciju Let"s Go Insane. Džeza un estrādes klasika — Džordža Gēršvina Fascinating Rhythm, dziesmas no Frenka Sinatras (My Way), Bjorkas (It"s Oh So Quiet) un Laizas Minelli (Mein Herr) repertuāra — Lindas sniegumā neizklausās banāli. Līdzās šiem zelta šlāgeriem nenobāl arī nupat izlaistā Hameleona dziesmas.