"Neatkarīgā rīta avīze", 27.decembris, 2008
Grūti laiki ceļ mūzu spārnos Autors: Sandris Vanzovičs Publicēšanas datums: Sestdiena, 2008. gada 27. decembris. Rubrika: Izklaide (22. lpp.) Latviešu tautas ticējums vēsta: ja attiecīgajā gadā kaut ko ir izdevusi Prāta vētra, tad šī grupa noteikti atzīstama par tāda gada lielākajiem izcilniekiem. Taču 2008. gadā šo prātulu gribētos apstrīdēt, jo ar vēl lielāku pārliecību savu jauno garadarbu pieteica Linda Leen. Turklāt viņas šāgada aktivitātes var saukt par atgriešanos pēc septiņu gadu pārtraukuma. Jau šķita neticami Savulaik Linda Leen tika pieteikta kā daudzsološākā jaunā dziedātāja, lai gan pēc šo laiku mērauklas nemaz tik ļoti jauna viņa nebija – 21 gada vecumā, kad nāca klajā Lindas debijas albums Let"s Go Insane, citas dziedātājas pasaulē jau ceļ virs galvas savus pirmos iegūtos Grammy patafonus. Taču gadsimtu mijā latvju mūzikā notika paaudžu maiņa, vēl nebija izdomātas fabrikas, no kurām smelties jaunos talantus, un meitene no Talsiem šķita viena no cerīgākajām. Diemžēl laiks gāja, un, lai arī Lindas vārds tikpat kā nenozuda no preses slejām, radio ētera un TV ekrāniem, cerētais no viņas tā arī netika sagaidīts: varbūt tika gaidīts par daudz, varbūt pietrūka kaut kāda mazumiņa izšķirošajam grūdienam, taču vismaz no malas šķita, ka lielus darbus no Leen vairs nevarēs sagaidīt. Solījumi par jauna – gan tikai otrā! – albuma izdošanu jau sāka atgādināt kaut ko no Eksela Rouza otrpus dīķim izplatītās dižošanās par Chinese Democracy klajā laišanu, protams, tikai manāmi lokālākos mērogos. Pat no Lindas Leen nometnes pienākošās ziņas par to, ka dziedātāja ir devusies sadarbības meklējumos pie Rietumu producentiem, nešķita īpaši nopietnas. Arī jauna singla piegādāšana radiostacijām nebija pierādījums tam, ka nu gan tiešām ceļu pie klausītājiem jau uzsācis jauns soloalbums. Jāatminas, ka pirms pāris gadiem ar līdzīgiem epitetiem Radio SWH ēterā nonāca dziesma Stick Together, taču... Nekā. Šī tomēr nebija tā reize: 5. septembrī tika prezentēts jaunais albums Chameleon, turklāt ar lielu un vērienīgu pasākumu Dzintaru koncertzālē! "Gandrīz liekas, ka man arī, tāpat kā citiem cilvēkiem, ik pa septiņiem gadiem ir kaut kāds posms; nāk otrā elpa..." Neatkarīgās apskatniekam atzina Linda. Ar saviem spēkiem Ja būsim precīzi, tad starp abiem albumiem pagājis pat vēl lielāks laika posms: Let"s Go Insane nāca klajā precīzi 2000. gada 29. decembrī; tas bija visai savdabīgs Lindas toreizējā menedžmenta Agra Semēvica un Modra Skaistkalna gājiens. Starp citu, tolaik irgoja, ka jaunā dziedātāja bez savu producentu bikstīšanas un stumdīšanas pati nespēj spert ne soli. Linda 2008 jau ir tik patstāvīga, ka viņai nav vajadzīga kādas lielās ierakstu izdevniecības aizbildniecība – Chameleon tika izdots kompānijas Medusa paspārnē, var teikt, ar pašas Leen spēkiem. Chameleon muzikālais producents ir brits Endijs Raits (Andy Wright), kura vadībā tapuši Simply Red, Eurythmics, Enijas Lenoksas, Džefa Beka, Natālijas Imbruglijas, Shakespears Sister, Toma Džonsa un citu pazīstamu mūziķu ieraksti. Savukārt CD pamatmateriāls un aranžējumi ir veidoti kopā ar komponistu Kārli
Lāci. Vēl jāpiebilst, ka albuma tapšanā piedalījušies arī tādi pasaulē pazīstami mūziķi kā Kevins Robinsons un Īens Kērkhems (Simply Red), Kriss Eliots (sadarbojies arī ar Eimiju Vainhausu) un britu uzlecošā džeza zvaigzne Pīters Grants, arī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Sweetwaterz un citi. "To nevar iekļaut noteiktā kategorijā: tas ir funk, lounge, jazz, tribal, jungle un house stilu sakausējums pavadījumā, bet vokālā ziņā tuvāks džezam. Emocionāli tā ir balansēšana starp vīrišķo un sievišķo, kaut kas no Džeimsa Bonda pārliecības, tikai sievišķīgā interpretācijā," albums raksturots Platforma Music mājaslapā. Spēks un pārliecība Skaidrs, ka tik profesionāli nostrādātu darbu būtu grēks prezentēt kādā piepīpētā krogā pie lašmaizīšu un bezmaksas vīna galdiem. Chameleon tika likts priekšā ar pasākumu Dzintaru koncertzālē, bet pēc tam – arī Latvijas Nacionālajā operā (drīz nāks klajā šā koncerta DVD ieraksts). "Man kā māksliniecei saldais ēdiens ir nevis tas, ja redzu, ka dziesmas no albuma ir topos, bet tās dziedāt. Tieši par to es domāju, rakstot savu disku, – ka beidzot būs brīdis, kad to varēšu dziedāt," – tā Linda. Neatkarīgās apskatnieks pabija koncertā operā, un jāteic – tas tiešām bija spēcīgs un pārliecinošs, turklāt sākot no tērpiem (tos bija darinājusi pati dziedātāja!) līdz pat horeogrāfijai un, protams, pašai koncertprogrammai. Atkārtošos, taču – Linda un viņas mūzika var patikt vai nepatikt, tomēr dziedātājas priekšnesums ir kvalitatīvs, un to būtu grūti apstrīdēt pat viņas noliedzējiem. Ne sekundes simtdaļas šaubu par savu uzstāšanās spēku un kvalitāti – pārliecība par savām spējām vienmēr bijis Lindas pluss. Par šo koncertu pozitīvi izteikušies (vai nav izteikušies vispār), šķiet, pilnīgi visi mūzikas apskatnieki, un, zinot pret Leen vērsto prasīgumu, arī tas daudz ko izsaka. Ar simts latiem kabatā Linda Leen it kā vienmēr bijusi kaut kur tepat, tāpēc daudziem varbūt jau piemirsies, no kurienes uzradusies šī meitene, toreiz vēl uzvārdā Feldberga. To Neatkarīgās apskatniekam īsi pēc Let"s Go Insane klāstīja tolaik vēl 21 gadu jaunā dziedātāja. Jau bērnudārzā Lindas mātei esot teikuši – "šis bērns dzied tīri", un mazā meitenei dziedājusi kāzās, kristībās, bērnu svētkos un citur. "Mani neviens nav bīdījis – esmu visur gājusi pati. Kādreiz man pat māte teica: nu kur tev visur jālien, sēdi mierā! Es tomēr tā nevaru – man ir jāiet un jādara," – tā Linda 2000. Stāsts par pārcelšanos uz Rīgu bijis gluži vai kā Madonnai – ar simts latiem (slavenajai amerikānietei, šķiet, bija nedaudz mazāka summa, turklāt dolāros) kabatā. "Mana māte strādā par skolotāju, un visiem ir zināms, kādas ir skolotāju algas, turklāt viņai bija jāuztur arī mans jaunākais brālis, tāpēc uz viņas atbalstu cerēt nevarēju. Sapratu, ka man ir pašai jākuļas. Iesākumā strādāju gadījuma darbus, ierunāju reklāmas, kaut kur uzdziedāju, nedēļas nogalē braucu uz Talsiem, kur arī dziedāju." Pirmās publiskās ziņas par Lindu Feldbergu atrodamas 1997. gadā – viņa minēta kā konkursa Meklējam solisti fināliste.Savā biogrāfijā gan viņa par pirmo notikumu nosauc 1998. gadā izkaroto pirmo vietu konkursā ar no šābrīža skatpunkta simbolisku nosaukumu Next Century Stars. Pirmā lielākā uzstāšanās – Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas pasniegšanas ceremonijā 1999. gadā. Nākamajā gadā – laureātes gods popdziedātāju konkursā Viļņā, kā arī jau pieminētais Let"s Go Insane ar tādu superhitu kā duetā ar Arni Medni izpildīto Not To Fall Again. Šis albums saņēma Gada balvas gan pop & rock, gan debijas nominācijās. Klusums pirms vētras Par tālāko jau visiem viss daudzmaz ir zināms, jo kopš 21. gadsimta seksīgajai dziedātājai bija pievērsta nerimstoša masu mediju uzmanība – bieži vien pat pārāk nerimstoša. Starp citu, nav jau gluži tā, ka Leen nav
septiņus gadus neko darījusi. "Tā bija relatīva pauze. Šajā laikā taču man bija kopā ar Prāta vētru iedziedātā Reality Show, kopā ar Mumij Troļļ iedziedātā Medvedica, bija piedalīšanās Eirovīzijā, Bildēs, kabarē, un kas tikai vēl viss nav bijis," atgādina Linda. Tā gan ir, taču kādus trīs četrus gadus gan viņas aktivitātes bija daudz nemanāmākas. 2005. gads – gandrīz tukšais, ja neskaita piedalīšanos jau tradicionālajā izrādē Cabaret; 2006. gads – daži koncerti Krievijā u. tml. Arī pērn lielākā atzīmēšanās bija Meisijas Grejas koncertā Arēnā Rīga, kur Linda pildīja publikas iesildītājas lomu. Nav slikti, taču nav arī pārāk daudz tik aktīvai būtnei. Turklāt arī presē automašīnas Mitsubishi ar numura zīmi LEEN īpašniece sāka atstāt aizvien sliktāku iespaidu: pēkšņi atteikumi intervijai svārstījās ar tikpat grūti izprotamām atklāsmēm, kurām jēgu saskatīt bija grūti. Vai tā izpaudās radošā (vai personīgā) krīze? Iespējams. Taču 2008. gads visu atkal nolika savās vietās, un pārsteidzošā kārtā daļēji par lūzuma punktu var saukt dalību šovā Dejo ar zvaigzni (tur Lindas partneris bija Roberts Nemiro), kas atkal raisīja interesi par dziedātājas personību. Tāda diemžēl ir latvju sabiedrības nacionālā īpatnība... Jebkurā gadījumā – labs ir tas, kas labi beidzas. Saķeršanās ar Paulu Protams, atskats uz Lindas Leen šāgada darbību nebūtu pilnīgs, ja netiktu pieminēta nu jau leģendārā saķeršanās ar Raimondu Paulu. Jāatgādina, ka Jaunā viļņa atlasē piedalījās vairāki pašmāju izpildītāji, no kuriem izšķirošajai kārtai tika izvirzīti četri – Dons, Linda Leen, Amber un Ieva Sutugova. Starp citu, tādas dziedātājas kā Kristīna Zahārova, Elli U, Ieva Kerēvica, Annija Putniņa u. c. netika pat tik tālu. Uzvarēja bijušais fabrikants Dons, un tas droši vien jau tāpat kremta Lindas pašapziņai, taču Maestro vēl pielēja eļļu ugunī un uzbēra sāli uz brūcēm, tiešā tekstā paziņojot, ka Lindai nav kārtīgas dziedamās balss un viņas īstā vieta ir kabarē. No pretējās puses sākotnēji atbildes gājiens nesekoja, taču laikam jau Lindas draugs Edgars Jaunups kā pieredzējis politisko intrigu meistars ieteica neklusēt. Tā tapa komponistam adresēta slavenā atklātā vēstule. "Šo vēstuli Jums rakstu dziļā cieņā – kā pateicību par ieteikumu, ko nesen man sniedzāt ar preses starpniecību. Proti, aicinājumu apzināties savu vietu, talantu un spējas. Jūsu padoms man ļāva daudz ko ieraudzīt jaunā gaismā. Vispirms jau atklāsmi: labākās lietas pasaulē rada tie, kas atteikušies pieņemt viņiem ierādīto vietu," rakstīja Leen un uzaicināja Raimondu Paulu uz savu koncertu. No vienas puses – skaidroties ar pašu Maestro un izmantot tam preses starpniecību ir visai skolniecisks gājiens. No otras puses – ažiotāžu tas garantēja, savukārt Lindai pirms solokoncerta Dzintaros tā šoreiz bija vajadzīga. Raimonds Pauls savā ierastajā manierē par to visu droši vien tikai nosmīkņāja, taču ielūgumu pieņēma, pie viena piemetinot, ka tad viņu droši vien visi bildēšot. "Būs iespēja kļūt slavenam, jo citādi man tādas iespējas nav," – tā Maestro. Ja Chameleon būtu garām kasei, tad droši vien šis nelielais kašķis kļūtu par papildiemeslu nievām internetā, taču – Linda riskēja un lika uz spēles visu. Un vinnēja. Lauva ar raksturiņu Šāda reakcija nebija nekas pārsteidzošs (vienīgi forma gan), jo mūzikas aprindās jau sen visiem ir zināms, ka Linda ir meitene ar šerpu raksturiņu. "Es cienu konstruktīvu kritiku, neskatoties uz to, ka Lauvas ir ar augstu pašapziņu. Lai gan – Lauvas ir ļoti augstsirdīgi un labsirdīgi, un arī ļoti labi draugi," – tā dziedātāja. Par Lindas pašapziņu (nejaukt ar pašpārliecinātību!) Neatkarīgās apskatnieks pārliecinājās jau minētajā intervijā pirms septiņiem gadiem, kad jaunā meitene pēkšņi sāka klāstīt, ka viņai "ir svarīgs mācību process,
jo ir patīkami iegūt zināšanas, kas gan laikam skan paradoksāli mūsdienu jaunatnei" (!). Manījusi intervētāja izbrīnu, Feldberga tikai piemetināja, ka jau aptuveni 16 gadu vecumā kļuvusi patstāvīga. Taču vispār Linda Leen nav ne iedomīga, ne lecīga – viņa vienkārši ļoti labi zina, ko grib sasniegt, bet šādi cilvēki parasti krīt uz nerviem tiem, kuriem šādas skaidrības nav. Arī savstarpējā komunikācijā dziedātāja ir diezgan vienkārša un laipna. "Esmu ļoti liela demokrāte – man absolūti nav vajadzīgs citus kontrolēt. Es ļoti novērtēju patiesu prieku, ja tas ir abpusējs. Tik reti pēdējā laikā var sastapt cilvēkus, kas ir vienkārši atklāti. Ļoti maz. Taču es šādu īpašību vērtēju ļoti augstu. Arī pati cenšos tāda būt, lai gan tas nemaz nav viegli, jo cilvēki patiesību ne vienmēr vēlas dzirdēt." Ģimene kā patvērums Pēdējais, par ko varētu izvilināt atklātību no Lindas, ir viņas privātā dzīve. "Esmu pati uzaugusi, jo mana māmiņa bija skolas direktore, darbā bija ļoti aizņemta, un mēs ar brāli savā vaļā arī dzīvojām. Kādreiz mēs [ar brāli] šausmīgi kāvāmies, pat līdz asinīm, bet tagad esam labākie draugi," pirms septiņiem gadiem klāstīja Linda. Cik noprotams, māte un brālis joprojām ir Lindas labākie draugi. Savai mātei viņa koncertā operā pat veltīja tautasdziesmu, abas sabučojās arī pēc tam notiekošajā afterparty. Arī par brāli Mārci dziedātāja vienmēr ir izteikusies tikai pozitīvi – pat neskatoties uz bērnības dienu konfliktiem. "Es bērnībā vispār biju diezgan neganta – biju diezgan valdonīga, kā jau Lauva pēc horoskopa. Pēc atnākšanas uz Rīgu sapratu, ka ģimene ir vienīgie cilvēki, kas mani mīl nesavtīgi. Mājas ir mans patvērums, uz kurieni dodos, kad man liekas, kaRīga mani jau smacē nost," arī šīs atziņas ir no senās intervijas, taču nešķiet, ka kaut kas būtu mainījies. Savukārt tēvs... Par to labāk nejautāt – ne jau velti Linda uzvārdā kļuvusi par Lezdiņu. Jāpiebilst, ne jau vēlme tikt vaļā no Feldbergas uzvārda savulaik kalpoja par iemeslu tam, lai meitene pieņemtu sev skatuves pseidonīmu Leen. Šī izšķiršanās notikusi pirms kādas Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases, kad dziedātāja ar producentiem nonākusi pie secinājuma, ka tādu uzvārdu pat ne visi Latvijā var izrunāt... "Kas tik es neesmu bijusi: gan Feldsberga, gan Folcberga, gan Feldmane! Leen – tas neko nenozīmē, tas vienkārši nozīmē mani!" Klausieties starp rindām! Lai gan Linda Leen ir perfekcioniste, jāteic, ka viņas ambīcijām vienmēr ir saturs un pamats. Savukārt kāda viņa ir kā cilvēks? Linda iesaka to saklausīt viņas dziesmās: "Dziesmā Chameleon ir teksts: esmu gan labā, gan sliktā meitene; varu mainīties kaut simtiem reižu dienā kā hameleons; vai tas, ko es saku, ir patiesība vai tikai joks, to tu nekad neuzzināsi, jo es tev ļaušu uzzināt tikai to, ko vēlēšos, lai tu zini. Respektīvi – tā ir sieviete, kas ļoti labi apzinās savu vērtību, uzņemas atbildību un iniciatīvu par visu, kas viņas dzīvē notiek, un ir ļoti vieda gan šā vārda mistiskākajā, gan reālistiskākajā nozīmē, un spēj lasīt cilvēkus. Ir ļoti maz tādu cilvēku, it īpaši sievietes, kuru priekšā vīrieši krīt ceļos, un nevis tāpēc, ka viņas būtu neaprakstāmi skaistas vai neiedomājami intelektuālas, bet tāpēc, ka viņu dabiskā enerģija, harisma ir kaut kas neizskaidrojami pievilcīgs." Lindai jau ir sagatavoti plāni un nosprausti mērķi 2009. gadam, tātad diezgan droši, ka šoreiz viņa savus pielūdzējus bez jauniem garadarbiem nemocīs septiņus ilgus gadus. Lai gan valstī plosās krīze... "Domāju, ka arī nākamajā gadā viss ar mākslu būs kārtībā, jo grūti laiki miesai ceļ mūzu spārnos!" nosmaida Linda.
*** Linda Leen • Īstajā vārdā Linda Lezdiņa • Dzimusi 1979. gada 26. jūlijā Cēsīs • Pēc horoskopa – Lauva • Dzīvojusi Baldonē, Mālpilī, Talsos un Rīgā • Izglītība – Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas koledžas vokālā nodaļa • Izdotie albumi: Let"s Go Insane (2000) un Chameleon (2008) • Ģimene – māte Benita, māca matemātiku; brālis Mārcis, audzina meitiņu Lienīti • Mīļākais ēdiens: decembrī – piparkūkas, pārējos mēnešos – dārzeņi svaigu garšaugu sautējumā, visu gadu – Austrālijas Shiraz sarkanvīns • Aizraušanās – izjādes ar zirgiem • Mazais sapnis – ieskaņot multfilmas bērniem • Lielais sapnis – taisnība un miers pasaulē