"Rīgas Viļņi", 2005. gada 15. decembris Lindas Leen sapņi Laila Kurpniece, «Rīgas Viļņi» Ceturtdiena, 15. decembris (2005) 01:27
Intervijai Linda Leen piekrita nelabprāt. Ne, tā nav iedomība, klīrēšanās vai zvaigžņu slimība, viņa gluži vienkārši esot nogurusi no pārspīlētās intereses par dziedātajās privāto dzīvi vairāk nekā par mūziku. Par nākotnes plāniem viņa runā izvairīgi, bet atklāj, ka par visu vairāk jau drīz cer izdot jauno albumu.
Šis gads neesot bijis īpaši veiksmīgs. «Tāds tukšs,» viņa saka, un par spīti visam mēs turpinām runāt par «Cabaret», par ģimeni, kas Lindai kādreiz noteikti būs, un par jaunāko brāli Mārci, jo viņiem ir tik ļoti daudz kā kopīga! «Cabaret» Belinda ir bijusi diezgan mainīga, un šogad tas būs redzams ļoti spilgti. «Tā būs krāsainība, sākot no sievietes sarkanā un beidzot ar neaizsargātu dabasbērnu parastā T-kreklā,» stāsta grandiozā šova zvaigzne Linda Leen un apgalvo, ka šis skatuves tēls vistiešākajā veidā ir saistīts ar viņas būtību. Linda neskumst par to, ka jāstrādā svētkos, jo, kopš divu gadu vecumā sākusi dziedāt, tā bijis vienmēr. «Es negribu atpūsties no darba, man tas patīk, un tādā veidā es gūstu piepildījumu. Gribu atpūsties no intrigām. Pēdējā laikā spozme vai drīzāk slavas blakusefekti mani ir nogurdinājuši...» Linda apgalvo, ka nelaimīgās vientuļnieces tēls, kas tiek kultivēts presē, ir pāršķirta lappuse. «Gribu no tā atbrīvoties,» viņa teic un paskaidro, ka vairs nav gatava presē runāt par savām jūtām un ka turpmāk to arī nedarīs. «Cilvēki apskauž zvaigznes, bet mums ir jāpieņem jebkas, ko jūs par mums domājat - gan labais, gan sliktais. Jāsadzīvo arī ar nepatiesību. Jūsu domām ir liels spēks. Turklāt, ja ņem vērā to, ka viss šo domu kopums materializējas...» Iespējams, ka kādam stiprākam cilvēkam būtu pilnīgi vienalga, bet Linda ir ļoti jūtīga. «Esmu savaldīga un bieži vien nepasaku kādu rupjāku vārdu, ko vajadzētu pateikt, vairāk gan profesionālajā ziņā. Gribas ar visiem pa labam, lai kontaktēties ar mani būtu viegli un patīkami, tomēr - cik ilgi var noliegt savas vēlmes un vajadzības? Esmu secinājusi, ka katram cilvēkam jādomā vairāk par sevi. Es domāju garīgās attīstības ziņā. Tas arī ir mans pienākums nākamajā gadā,» viņa saka apņēmības pilna. Būs ģimene un bērns Kad jautāju, vai Linda Leen ir domājusi par ģimenes dibināšanu, viņa atbild: «Ģimene man ir ļoti svarīga, bet es to vairāk uztveru kā vietu, kurā man blakus ir mans cilvēks, kas ir mans draugs, domubiedrs un reizē, protams, mīļākais. Esmu runājusi par to ar daudziem vīriešiem, kuri uzskata, ka ģimene tomēr ir sieva, vīrs un bērns. Man ģimene ir arī tad, ja vīrietis un sieviete dzīvo kopā pašu iekārtotā mājā, viņiem ir kopēji nākotnes plāni un, iespējams, viņiem ir arī suns... Manī tas izraisa ģimeniskas sajūtas. Protams, es gribu ģimeni, bet es nezinu, vai tas ir iespējams. Domāju, ka mani bērni ir manas dziesmas... Bet, ja nopietni, es gribētu redzēt to cilvēku, no kura es gribētu bērnu. Tik droši tad es ar viņu justos.» Linda smejas un teic, ka cilvēka misija nav radīt pēcnācējus. «Tas būtu diezgan bezjēdzīgi. Katram ir savs dzīves uzdevums, un es domāju, ka kāda cita sieviete noteikti ir daudz labāka māte nekā es, savukārt mana vieta ir uz skatuves. Man mātes instinkts nav tik spēcīgs, bet tostarp ir brīži, kad mīlestības manī ir tik daudz, ka gribas to kādam atdot. Tas, protams, varētu būt mans mīļotais cilvēks, bet - jā, pienāks brīdis, un es noteikti gribēšu bērnu. Tas būs tad, kad būšu piepildījusi lielāko daļu plānu un būšu izdzīvojusies pa skatuvi. Jā, tad es viņu gribētu, īstenībā vienalga - puiku vai meiteni.» Mīļoto tādu kā brālis Lindas brālis Mārcis uzskata, ka māsai būtu piemērots tāds vīrietis kā viņš. «Jā, tā varētu būt. Pirmkārt, Mārcis tāpat kā es pēc horoskopa ir Lauva. Viņš ir tikpat mainīgs un tikpat krāsains... Mēs varam aizbraukt pie mammas uz laukiem un remontēt dzīvokli vai ravēt dārzu, bet atbraucam uz Rīgu un jau pēc pusstundas kāpjam uz skatuves un spīdam. Mēs varam runāt par to, kā labāk stādīt ābeles vai barot mājputnus, bet tikpat labi arī par profesionālām, filosofiskām lietām... Tas man viņā patīk. Viņam gluži tāpat kā man visam jābūt balansā, ja kaut kā pietrūkst, uzreiz ir liels diskomforts. Viņš ir saimniecisks un ļoti rūpīgs, no visa pa kripatiņai tieši tādās dozās, kā tam vajadzētu būt. Viņš neļauj sev kāpt uz galvas, bet māk lūgt piedošanu... Mēs esam ļoti līdzīgi, to ir teikuši daudzi - vizuāli un izturēšanās ziņā. Mēs augām divatā, māmiķītis, kā mēs viņu mīļi dēvējam, bija skolas direktore, un viņai sanāca mazāk laika, lai mūs audzinātu, audzinājām viens otru,» atceras Linda. Dziedātāja zina, kas viņai nepieciešams patiesai laimei, un šīs vēlēšanās nav mainījušās jau daudzus gadus. «Es gribu, lai man būtu daudz darba un lai man nekad neaptrūktos iedvesmas dziesmām, un, protams, lai man būtu mīļotais cilvēks, kuru es mīlu un kurš mīl mani!»