Nozīmīgi notikumi Latvijas Universitātē

Pirmajā Latvijas Universitātes padomes sēdē, kas notika 11. aprīlī, par padomes priekšsēdētāju ievēlēja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ivaru Kalviņu, par priekšsēdētāja vietniekiem – LU profesori Innu Šteinbuku un LU Studentu padomes pārstāvi Aivu Staņēviču.

Kā nosaka Ministru kabineta rīkojums Par valsts augstskolu tipiem, universitātes padomi veido 11 locekļi, no kuriem piecus izvirza Ministru kabinets, piecus kandidātus virza Universitāte (LU Senāts) un vienu – Valsts prezidents. LU padomes sastāvā apstiprināti: Kristaps Zariņš, Stenfordas Universitātes emeritētais profesors; Mārcis Auziņš, LU profesors, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Lāzeru centra vadītājs; Dace Bula, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadītāja, vadošā pētniece; Inna Šteinbuka, LU profesore, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Produktivitātes zinātniskā institūta Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK direktore; Aiva Staņēviča, LU Studentu padomes pārstāve, biedrības Riga TechGirls valdes locekle; Valters Ščerbinskis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors; Mārīte Seile, Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas nozares izglītības eksperte; Baiba Apine, Ukrainas otras lielākās bankas Oschadbank padomes priekšsēdētāja un Latvijas uzņēmuma PricewaterhouseCoopers pastāvīgā apakšuzņēmēja; Ivars Kalviņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents; Mārtiņš Brencis, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos, LU Absolventu kluba vadītājs; Raimonds Lapiņš, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Augstskolu padomes ir jauna augstskolu iekšējās pārvaldības institūcija, kas tiek veidota saskaņā ar izmaiņām Augstskolu likumā, kuras 2021. gada jūnijā apstiprināja Saeima. Augstskolas padome ir koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.

Latvijas Universitāte pasaules universitāšu reitingā The Times Higher Education Impact Rankings 2022 (Ilgtspējīgas attīstības jeb ietekmes reitings) ieņem 101.–200. vietu un trīs Ilgtspējīgas attīstības rādītājos novērtēta kā pasaules TOP 100 universitāte, informē reitinga veidotāji.

The Times Higher Education Impact Rankings 2022 reitingā LU ir pakāpusies uz 101.–200. vietu starp 1406 reitingā iekļautām pasaules universitātēm. Salīdzinot ar 2021. gada rezultātu, kas bija 72,4 (no maksimālā 100), Latvijas Universitātes rezultāts novērtēts ar 84 punktiem, kas ir ievērojams kāpums. Šeit izmantotie vērtēšanas kritēriji balstās uz Apvienotās Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2030. gadam. THE Impact reitings sniedz priekšstatu par darbu, ko veic universitātes, lai sekmētu sabiedrības harmonisku attīstību, un tā ir iespēja izcelt nozīmīgus, bet citos reitingos nenovērtētus augstskolu darbības aspektus. LU iekļuvusi TOP 100 trijās The Times Higher Education Impact Rankings 2022 kategorijās: dzimumu līdztiesība (panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt pilnvērtīgas iespējas sievietēm) – 24. vieta pasaulē; miers, taisnīgums un laba pārvaldība (veicināt miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai) – 75. vieta pasaulē; cienīgs darbs un ekonomiskā izaugsme (veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību) – 88. vieta pasaulē.

Par godu Latvijas Universitātei šā gada aprīlī asteroīdam Nr. 567580 piešķirts nosaukums Latuni, kas ir saīsinājums no vārdiem Latvijas Universitāte.

Asteroīdu Latuni 2017. gada 23. oktobrī Baldones Astrofizikas observatorijā atklāja Latvijas Universitātes Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis, tā orbītu aprēķināja lietuviešu astronoms Kazimirs Černis. Jaunais ar Latviju saistītais debess ķermenis atrodas galvenajā asteroīdu joslā. Tā vidējais attālums no Saules ir 3,15 astronomiskās vienības (471 miljons kilometru), un vienu apriņķojumu ap Sauli tas veic 5,59 gados. Spriežot pēc asteroīda spožuma un iespējamās gaismas atstarošanas spējas, Latuni diametrs ir apmēram 1,5 kilometri. Atklāšanas brīdī asteroīds atradās Perseja zvaigznājā un bija 21. zvaigžņlieluma objekts.

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta zinātnieki sadarbībā ar Nacionālās informācijas aģentūras LETA Inovāciju laboratoriju radījuši mākslīgā intelekta izstrādni, kas ļauj dažādās krātuvēs atrast attēlus pēc metadatos nenorādītiem parametriem.

Projekta vadītājs datorzinātņu doktors Artūrs Sproģis skaidro, ka attēli datubāzēs parasti tiek meklēti, izmantojot metadatus vai bilžu aprakstus, taču nereti tā ir kāda specifiska pazīme, kas metadatos nemaz nav uzrādīta. Kā piemēru Sproģis min meklējumu dusmīgs politiķis X – fotoarhīvos pie bilžu apraksta noteikti būs minēts politiķa vārds, taču, visticamāk, nebūs norādīta sentimenta izpausme vai sejas izteiksmes apraksts. Projektā izstrādāts arī mehānisms automātiskai attēlu aprakstu ģenerēšanai. Mākslīgajam intelektam atpazīstot attēlā redzamos objektus, izstrādne ģenerē tekstu latviešu valodā, kas tos apraksta. Tas būtiski ļaus saīsināt laiku, kas nepieciešams attēlu aprakstīšanai un attiecīgi – jau pilnībā sagatavotas informācijas piegādāšanai galapatērētājam. Projekts izstrādājis arī instrumentu, kas ļauj atpazīt videomateriālos, parasti TV raidījumos, iekļautās tā sauktās slīdošās lentes ar ziņu informāciju, nolasīt šo saturu un pārvērst to tekstā. Projekts Dziļās

un ekonomiski pamatotu uzturēšanu. Bakalaura studiju programmas Kultūrvides mantojums pamatā ir četri tematiski moduļi: vides zinātnes, mašīnmācīšanās modeļi un to dzīves cikla pārvaldības ietvars multimediju datu apstrādei ziņu aģentūrās tika īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Projekts ilga trīs gadus, un tā kopējā summa bija 650 000 eiro.

Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju piedāvā jaunu un Latvijā unikālu starpnozaru akadēmiskā bakalaura studiju programmu “Kultūrvides mantojums”, kurā pirmos studētgribētājus iecerēts uzņemt jau šoruden. Studiju programmas mērķis ir sagatavot studentus pētnieciskai un profesionālai darbībai kultūrvides mantojuma jomā, veidojot starpnozaru pieejā balstītu kultūrvides mantojuma studiju saturu un veicinot kultūrvides mantojuma kā augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības virziena attīstību Latvijā.

Studiju procesā būs iespējams iegūt zināšanas, iemaņas un kompetences, kas nepieciešamas materiālā kultūras mantojuma objektu apzināšanai, izpētei, apsaimniekošanai un aizsardzībai, nodrošinot tā ilgtspējīgu vides zinātnes un kultūrvides mantojums, kultūrvides mantojuma teorija un metodes, humanitārās zinātnes un māksla.