Avantūra. Janvāris, februāris #3

LU SZF STUDENTU VEIDOTS ŽURNĀLS

JANVĀRIS - FEBRUĀRIS 2021 #3

KO TARO KĀRTIS ATNESĪS MUMS FEBRUĀRĪ? #AVANTURASHOROSKOPS

KO LABĀK NEDARĪT RANDIŅĀ?

NEPARASTĀKAS COVID-19 SAZVĒRESTĪBAS TEORIJAS

LIELĀ INTERVIJA AR

NOĶERT ZIEMU AIZ ASTES

LINDA CELMIŅA

LAURI REINIKU

Kad saņēmām pirmos izdrukātos žurnāla Avantūra numurus, gribējās dalīties ar tiem visai pasaulei.

Mūsu meitenes izdomāja žurnālus izsūtīt arī valsts augstākajām amatpersonām, lai šajā sarežģītajā laikā viņiem būtu, kur novērst domas. Decembrī saņēmām arī atgriezenisko saiti no mūsu lasītāja. Tas bija Valsts prezidents Egils Levits. Šādi izskatās viņa vēstule, un mēs lepojamies, ka 2020. gadu noslēdzām ar prezidenta atzinības vārdiem. Vai nav jauki?!

- Žurnāla Avantūra komanda

Foto:Marta Kupica

REDAKTORES SLEJA

ALEKSANDRA MOSKAĻENKO

Nu ko, klāt februāris mēnesis, kad visi lēnām gatavojas pavasarim, bet aiz loga vēl ir sniegs un salīdzinoši auksts.

Kāpēc gan nepasapņot par siltām pavasara dienām un gaišākiem vakariem? Jā, man arī tādu pietrūkst.

ŽURNĀLA AVANTŪRA GALVENĀ REDAKTORE

Tomēr šoreiz šī redaktores sleja nav par foršām un siltām dienām - ir pienācis laiks jums visiem iegrimt romantiskākā noskaņojumā, jo, pirmkārt, 14. februārī visi pasaulē svinēs Valentīndienu un, otrkārt - klāt nu jau TREŠAIS žurnāla Avantūra numurs! Ja tā pavisam godīgi, neticas, ka laiks tik ātri skrien un es kopā ar savu lielisko redakciju un pasniedzēju Robertu Vīksni esam tikuši tik tālu un varam ikkatru iepriecināt ar dažādu un interesantu saturu.

Paldies katram lasītājam, kurš lasa mūsu numurus un atbalsta žurnālu. Mēs esam patiesi pateicīgi!

Šajā numurā būs daudz interesantu tematu, īpašu akcentu liekot uz mīlestību, siltumu, mīļumu un visiem citiem vārdiem, kuri atspoguļo Valentīndienu.

Vienkārša un garšīga recepte spēs izkausēt jebkura cilvēka sirdi, to noteikti iesakām pagatavot 14. februāra rītā, lai vakarā to var izbaudīt ar sev tuvu cilvēku. Tāpat arī varēs izlasīt attiecību prognozes dažādām horoskopa zīmēm un ko darīt vai nedarīt, lai iznāktu vislabākais randiņš jūsu dzīvē. Protams, būs arī kaut kas tāds, kas nav saistīts ar Valentīndienu, piemēram, kā saņemties un sākt peldēties ziemā, iepazīties ar Facebook lapu

Kalambūris un uzzināt, kā cilvēku iespaido atpūta no sociālajiem tīkliem.

Kopumā varu teikt, ka lasīt būs ko un noteikti katrs no jums atradīs kaut ko interesantu un, iespējams, uzzinās arī kaut ko jaunu! Lai veiksmīgs februāra mēnesis, pavadiet Valentīndienu ar saviem pašiem tuvākajiem cilvēkiem, dalieties mīlestībā un sirds siltumā!

Un, protams, lai labi lasās februāra Avantūra numurs!

Aleksandra Moskaļenko Žurnāla Avantūra galvenā redaktore LU SZF 3. kursa studente aleksandra@avantura.lv

REDAKCIJA Elza Elizabete Vanaga elzaelizabete@avantura.lv IG: elzaelizabetee

Sintija Augustova sintija@avantura.lv IG: sintija1603

Annija Krūmiņa annija@avantura.lv IG: annijakruminaaa

Gunda Oja gunda@avantura.lv IG: gundaoja

Aleksandra Moskaļenko

Marta Krīgere

aleksandra@avantura.lv IG: fenomenaali

marta@avantura.lv IG: krigeremarta

Ieva Sloka ieva@avantura.lv IG: ievasloka

Sandija Megi sandija@avantura.lv IG: sandijamegi

SAZINIES AR REDAKCIJU redakcija@avantura.lv IG: zurnals_avantura FB: www.facebook.com/zurnalsavantura ŽURNĀLA PRODUCENTS: ROBERTS VĪKSNE roberts.viksne@lu.lv

S AT U R S

6 8 9 10 13 14 16 24 25 26 28 30 31

NOĶERT ZIEMU AIZ ASTES - LINDA CELMIŅA

FEBRUĀRA FOTO

AR KO AVANTŪRA GRIB DOTIES VAKARIŅĀS?

MĀCĪT POLITIKU - ROBERTS RASUMS

COVID-19 SAZVĒRESTĪBAS TEORIJAS

KAS JĀZINA, DODOTIES UZ RANDIŅU?

LIELĀ INTERVIJA AR LAURI REINIKU

VIBE CHECK

NEDĒĻA BEZ SOCIĀLAJIEM TĪKLIEM

FEBRUĀRA HOROSKOPS

RECEPTE

KALAMBŪRIS

KONKURSA UZVARĒTĀJI

Izdevuma ISSN - 2661-5886

NOĶERT ZIEMU

AIZ ASTES Autore: Elza Elizabete Vanaga Foto: no Lindas Celmiņas personīgā arhīva

Pirms trim gadiem septembrī Linda Celmiņa bija plānojusi pēc darba doties uz treniņu baseinā. Treniņš tika atcelts, taču Lindai līdzi bija paņemts peldkostīms, un viņa izlēma doties nopeldēties ezerā. Viens spontāns lēmums un nu jau trešo gadu Linda nodarbojas ar peldēm aukstā laikā.

Tie, kas nekad nav briduši ūdenī aukstākajos gada mēnešos, varētu brīnīties, kāpēc gan lai kāds brīvprātīgi gribētu darīt kaut ko tik traku un neomulīgu. Tomēr ziemas peldēm ir gana daudz pozitīvu efektu. Adrenalīns šo nodarbi padara jautru, un entuziasti min, ka tā krietni palīdz uzlabot viņu mentālo veselību.

“Man tā ir meditācija,” stāsta Linda, “tās ir dažas minūtes, kad es atslēdzu savu prātu, ne par ko nedomāju un vienkārši baudu. Es esmu tieši tajā mirklī. Es no tā gūstu tādu prieku.”

Sākot nodarboties ar peldēm aukstajā ūdenī, pirmais mērķis, ko Linda sev uzstādīja, bija izturēt, līdz temperatūra nokrīt līdz nulle grādiem un ūdens pārklājas ar pirmo ledus kārtu.

“Es gāju katru dienu, vienalga vai agrā rītā vai divpadsmitos vakarā pēc darba,” stāsta Linda, “galvenais bija, lai katru dienu sanāktu nopeldēties.”

Kad kļuva jau aukstāks un uz ūdens veidojās pamatīgāka ledus kārta, nācās līst āliņģī. Darbs Lindai atrodas pie

6

ezera, un kolēģi viņai nereti palīdzēja, speciāli izzāģējot āliņģi. “Puiši jau zināja, ka tad, kad es nāku uz maiņu, ir jābūt sagatavotam āliņģim,” smej Linda.

Liela daļa no pozitīvajiem efektiem, ko sniedz aukstumpeldes, ir saistīti tieši ar fizioloģiskajiem procesiem. Pirmkārt, regulāri to darot, krietni uzlabojas imūnsistēma un asinsrite. Linda min, ka pēdējo trīs gadu laikā no sezonālajām gripām, iesnām un klepus vairs nav ne miņas. Savukārt tuntulēties piecos džemperos ziemā arī Lindai vairs nav nepieciešams, jo viņas ķermenis ir iemācījies pats sevi sasildīt.

Un ja esi novērojis, ka gada tumšajos mēnešos parasti jūties nedaudz sadrūmis, ziemas peldes varētu palīdzēt uzlabot emocionālo pašsajūtu. Atrašanās aukstā ūdenī tieši tāpat kā fiziskās aktivitātes ķermenī izdala endorfīnus, citiem vārdiem, laimes hormonus. Tāpat tiek uzlabota noturība pret stresu ikdienā. Savukārt, ja no rītiem ir grūtības pamosties, tad ziemas peldes arī šeit var nākt kā glābiņš. Možums un enerģija pēc peldes ir garantēti, taču kafija vairs nemaz nebūs nepieciešama.

Tomēr jāpatur prātā - katru reizi dodoties aukstā ūdenī, organisms tiek pakļauts stresam.

Pēkšņais aukstums ķermenim rada šoku.

Tādēļ pirms tam ir svarīgi sevi psiholoģiski sagatavot. Dodoties ūdenī, jāspēj nomierināt savu elpošanu, jo pirmajā mirklī elpas kļūs īsas un saraustītas. Kad ieelpas un izelpas ir dziļas un mierīgas, var ļauties mirklim un izbaudīt.

Tāpat ir svarīgi, ka peldēt neej viens.

Ja blakus ir jau pieredzējis ziemas peldētājs – ideāli. Viņš var palīdzēt mazināt satraukumu, kontrolēt elpas ritmu un dot drošības sajūtu.

Pirmajās reizēs blakus ir jābūt kādam, kurš pajautās, kā jūties, vai kaut kas sāp, vai ir auksti.

Katram sporta veidam ir attiecīgi drošības pasākumi, tomēr aukstumpeldēs tie ir īpaši svarīgi.

Pārliecinies, ka peldvieta ir droša, un neesi pārgalvīgs – nelec ūdenī!

Lai pieredze būtu patīkamāka, ieteicams laicīgi padomāt par apģērbu. Klāt peldkostīmam uzvelc cepuri un hidrozābakus, kas palīdzēs ķermenim saglabāt siltumu. Ja hidrozābaku nav, der arī vecas kedas. Savukārt pēc peldes ir svarīgi aši novilkt slapjo peldkostīmu un uzvilkt ērtas drēbes. Dvielis, brīvas bikses, vilnas zeķes un apavi, vēlams, bez šņorēm, – to visu droši ņem līdzi!

Arī silta tēja termosā nāks tikai par labu.

Lai gan ķermenim ir vieglāk aklimatizēties, ja peldēšanas sezonu sāk jau agrā rudenī, nav obligāti jāgaida vēl teju gads.

Sākt var arī februārī! Galvenais ir ieklausīties savā ķermenī un doties ūdenī, tikai ja esi pārliecināts, ka jūties labi gan emocionāli, gan fiziski. Pašsajūta ir vislabākais rādītājs. Un ja tomēr šosezon neizdosies piedzīvot baltu un sniegainu ziemu, šis var būt lielisks veids, kā ziemu tomēr noķert aiz astes! #EEV

7

-

FEBRUARA FOTO

FOTO: JŪLIJA DUDAREVA FOTO: ANNA KRISTĪNE BRIEDE

FOTO: SANDIJA MEGI

FOTO: PAULA BRANTE

8

FOTO: JŪLIJA DUDAREVA FOTO: ŠEILA ORLOVA

FOTO: ŠEILA ORLOVA

AR KO AVANTŪRA REDAKCIJA GRIB DOTIES VAKARIŅĀS? Autore: Sintija Augustova Foto: Daiga Ellaby (momenti.lv)

Kad biju mazāka un biežāk sapņoju acīm vaļā, nereti iedomājos situācijas, kurās, piemēram, varētu satikties ar Lauri Reiniku (starp citu, superīgo interviju ar Lauri lasi šī žurnāla numurā!) vai Aiju Andrejevu un ietusēt ar viņiem kopā, apēst ko garšīgu un vienkārši parunāt gan par karjeru, gan par bērnību, nākotnes sapņiem un citām aizraujošām tēmām.

Tā kā šis žurnāla numurs ir Valentīndienas noskaņās, redakcijas ietvaros veicām nelielu aptauju, kurā noskaidrojām Latvijā plaši atpazīstamus cilvēkus, ar kuriem mēs vēlētos kādu dienu aiziet vakariņās un pļāpāt par visu, kas ienāk galvā.

Pārliecinošu virsroku aptaujā ņēmuši Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un maestro Raimonds Pauls. I mean, kurš gan nevēlētos vakaru pavadīt viņu kompānijā?

Tāpat Avantūra redakcija ar lielu prieku uz vakariņām aizietu ar divām radio personībām – StarFM raidījuma Zoopasta vadītāju Baibu Sipenieci-Gavari un Latvijas Radio Pieci dīdžeju Tomu Grēviņu.

Arī ar viņiem sarunas veiktos raiti – būtu iespējams uzzināt par leģendārā un manas bērnības mīļākā raidījuma Dziesmu duelis aizkulisēm un labdarības maratona Dod pieci niansēm.

Darbarūķi, kas strādā pie žurnāla tapšanas, labprāt satiktos arī ar žurnālisti Ingu Spriņģi un basketbolistu Kristapu Porziņģi, lai varētu dzirdēt, ar kādiem izaicinājumiem ikdienā saskaras divu gandrīz vai pilnīgi pretēju profesiju pārstāvji.

Vienu vakaru vēlētos pavadīt arī Ziedot.lv vadītājas Rūtas Dimantas un pavāra Mārtiņa Sirmā kompānijā, kā arī labprāt vakariņotu arī ar rakstnieci Noru Ikstenu un aktieri Ģirtu Ķesteri.

Būtu vērtīgi uzzināt, kas sniedz gandarījumu un mūzu darboties gan labdarības organizācijas vadītājai, gan pavāram, rakstniecei un aktierim.

Ar kuru no šīm personībām vēlētos vakariņot tu? #SA

9

MĀCĪT POLITIKU UN AIZSARGĀT VALSTI Autore: Marta Krīgere Foto: Marta Krīgere

Roberts Rasums Latvijas Universitātē ir ieguvis bakalaura grādu Politikas zinātnē un maģistra grādu vēsturē. Pēc studijām trīs gadus izglītoja Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 12. klases skolēnus politikas zinātnē, kā arī jau septiņus gadus dienē Zemessardzē. Ar Robertu sarunājāmies par jauniešiem un politiku, kā arī par zemessardzi un iedzīvotāju iesaistīšanās nozīmi valsts aizsardzībā.

Tad, kad biji politikas zinātnes skolotājs ģimnāzijā, kāda tev šķita jauniešu izpratne par politikas jautājumiem, cik ieinteresēti skolēni ir par šiem jautājumiem?

10

Pirmkārt, jāsaprot, ka es nemācīju rīcībpolitiku, bet politikas teoriju. Respektīvi, nemācīju par to, kas šodien notika Saeimā, bet gan to, kas ir politika un vara, no kurienes veidojas lēmumu pieņemšana, kādēļ cilvēki ir tādi, kādi tie ir, un kādēļ lietas notiek tieši tā, kā tās notiek. Līdz ar to es būtiski nesaskāros ar problēmu, vai skolēni interesējas par politiku, proti, vai viņi lasa DELFI ziņas. Lielākā daļa 12. klašu skolēnu, kas ir gandrīz jau pieauguši, labākajā gadījumā pārskrien pāri ziņu sižetiem. Ja mēs runājam par pašu jaunieti, kāds ir jaunietis skolā

mūsdienās, tad ir jāsaprot, ka mūsdienu jaunietis ir ļoti prasīgs pret to, ko viņam pasniedz. Nevar runāt par lietām, kurās tu neesi kompetents un autoritāte. Šajā kontekstā būtu jāsaprot tas, ka katrā mācību priekšmetā klasi var dalīt trīs grupās - ir skolēni, kuri ir ieinteresēti un “deg” par kādu tēmu, tad ir tādi skolēni, kuri grib “tikt cauri” ar labu rezultātu, bet nav īpaši ieinteresēti par tēmu, un tad ir skolēni, kurus absolūti nekas neinteresē.

Tādējādi mēs iegūstam trīs dažādus mērķus. Pirmajiem vajadzētu nepazaudēt degsmi, otros censties nenovest pie trešajiem un, vēlams, kādu ievilkt pie pirmajiem, savukārt ar trešajiem - ja viņi nonāk pie otrajiem ir labi, ja pie pirmajiem - izcili, bet vairāk prasīt no viņiem neko nevar.

Varbūt skolēniem vajadzētu mācīt rīcībpolitiku? Šis jautājums ietver plašāku problēmu loku. No vienas puses tas ir jautājums par to, kāds ir skolas uzdevums.

Ja skolas uzdevums ir sniegt zināšanas, kuras varam pielietot tālākajā dzīvē, tad atsevišķi no dažu gadījumu izpētes, runājot par pašlaik notiekošo, tā ir tikai intelektuāla izklaide, kas ir īstenojama gaiteņos, pulciņos, konsultācijās, respektīvi, ārpus darba laika. Līdz ar to es teiktu, ka skolā ikdienā analizēt to, kas notiek apkārt, būtu lieks laika patēriņš.

Vismaz atsevišķa mācību priekšmeta gadījumā, kaut vai tikai tādēļ, ka būtu pārāk liels uzsvars uz skolotāja uzskatiem par to, kas ir aktuāli un kas nav.

Cik svarīgi tev šķita pasniegt politiku jauniešiem?

Kāda bija tava motivācija stāties zemessardzē?

Uz to var skatīties ar tādu metaforisku skatījumu, ka neviens priekšmets, ko pasniedz skolā, pats par sevi nav fundamentāli nozīmīgs izdzīvošanai nākotnē. Galu galā, ja tu esi profesionāls ceļu būvnieks, kas strādā ar buldozeru, tad varbūt vari iztikt gan bez valodas, matemātikas, svešvalodām, vēstures. Tas ir tāpat kā ar “Lego”, ja tev ir viens “Lego” klucītis, tad no tā nav nekādas jēgas.

Savukārt, ja tev ir čupiņa ar viņiem - tu vari būvēt, pārbūvēt. Tieši tas pats ir ar jebkuru mācību priekšmetu skolā. Apvienojumā ar visiem citiem priekšmetiem veidojas tas, ko mēs dēvējam par vispārējo inteliģenci.

Esmu vienmēr smējies par to, ka, piedzimstot sauszemes kājnieku kapteiņa ģimenē, man īsti nekad nav bijusi izvēle tādā kontekstā, ka man neviens to nekad nav uzspiedis, bet es nevaru iedomāties, ka tas varētu būt kaut kā pagriezies citādi. Es nenoliegšu to, ka pastāv kaut kāds elements par patriotismu un par vēlmi aizstāvēt savu valsti, bet pamatā tomēr es teiktu, ja man prasītu tādu filozofisku paskaidrojumu, tad drošība ir kaut kas tāds, ko mēs veidojam visi kopā.

Gluži tāpat kā mājās, kur katrs ir atbildīgs vakarā par durvju aizslēgšanu, tāpat arī mums visiem jārūpējas par tik mazas valsts kā Latvija drošību.

Cik nozīmīga ir katra iedzīvotāja iesaistīšanās valsts drošībā?

Drošība nav absolūta kategorija. Tas ir tāpat kā ar datoru, kurā ir iebūvēta pasaulē labākā pretvīrusu programma un kurai ir jāparūpējas pret visiem draudiem. Savukārt, lai to pretvīrusu programmu salauztu, vajag tikai vienu vīrusu, kas ir labāks par programmu. Tieši tādā pašā veidā mēs nevaram sasniegt līmeni, kurā varam teikt “viss, pietiek, tagad esam drošībā”. Tas nozīmē to, ka drošības izmaksas vienmēr ir augstākas par potenciālā drauda izmaksām. Šī iemesla dēļ, ņemot vērā, ka Latvijas potenciālais drauds, nenoliedzami, ir Krievija,

11

vienīgais veids, kā mēs varam parūpēties par savu drošību, ir maksimāli daudz tajā ieguldot.

“Līdz ar to, jā, manā skatījumā, katra cilvēka pienākums ir iesaistīties valsts aizsardzībā pēc savām spējām un iespējām.

”

Kādas ir iespējas, kā cilvēki varētu iesaistīties valsts aizsardzībā?

Ja mēs runājam par to “cieto” drošību, ir rezerves karavīru programma, kas nu jau ir trīs gadus vecs projekts, kurā cilvēki ziedo vienu mēnesi no savas dzīves augustā, un tad viņus ik pēc pāris gadiem iesauc uz divām nedēļām zināšanu atjaunošanai. Pārējo laiku viņi dzīvo brīvu dzīvi. Ir zemessardze, kas ir ārvides militārais dienests un kur dienestam velta daļu sava brīvā laika iespēju robežās. Un tad, protams, ir profesionālais dienests, kur tu strādā no pirmdienas līdz piektdienai, no rīta līdz vakaram. Tā ir “cietā” daļa no drošības.

Un kas būtu “mīkstā” drošības daļa?

Mūsdienās ir arī tā otra puse, kas nosaka to, ka ir jāmaksā nodokļi, nedrīkst paļauties uz dezinformāciju, jāizzina informācijas avoti. Informācijas karš ir aktīvs – tā vairs nav sazvērestības teorija.

NATO un Eiropas Savienības līmenī atklāti runā par informācijas karu. Lai cik labi pilsoņi mēs būtu, brīdī, kad pienāks stunda “X,” viss, ko tu esi darījis līdz šim, vairs nebūs nozīmīgs salīdzinājumā ar ieguldījumu cietajā drošībā. Tajā brīdī, kad bruņu transports sāks ripot pāri robežai, tad tu vairs nevarēsi teikt “es godīgi maksāju nodokļus, lieciet mani mierā.”

“Frīdrihs Lielais reiz teica, ka tur, kur ir karš, tur nav neitralitātes. ” 12

It īpaši, ņemot vērā to, cik civilizēta mūsdienās ir armija, cik daudz dažādas iespējas tiek sniegtas, lai būtu daļa no tās, es neredzu lielu problēmu, kādēļ mēs nevarētu iespaidīgi palielināt savu iesaisti.

Līdz šim, 2020. gadam, pakāpeniski tika palielināts finansējums valsts aizsardzībai. Nu finansējums sasniedzis divus procentus no valsts IKP jeb iekšzemes kopprodukta. Latvijā ir pārdomāts aizsardzības budžets, jo mūsu projekti ir ilgtermiņa projekti.

Mēs nevis vienkārši iepērkam mazās kāpurķēžu bruņotās platformas, bet mēs esam uztaisījuši plānu, kā to finansēt ilgtermiņā. Tādēļ mums ir salīdzinoši lielas izmaksas, bet mēs esam izplānojuši arī uzturēšanas izmaksas, kas nav mazāk svarīgi. Pašlaik aizsardzības sfēra attīstās nevis ar milzīgiem lēcieniem, bet ļoti stabili, kas ir pats būtiskākais. #MK

Neparastākās

SAZVĒRESTĪBAS TEORIJAS PAR COVID-19 Autore: Gunda Oja Foto: Amin Moshrefi (Unsplash.com)

Cilvēku nedrošība, bailes un apjukums pandēmijas laikā ir bijusi pateicīga augsne sazvērestības teoriju uzplaukumam. Sabiedrības izglītošana par to, kā koronavīruss varēja rasties, kā tas izplatās un kādas var būt sekas valdības ierobežojumu neievērošanai, ir ilgs un sarežģīts process, taču sazvērestības teorijas ātri ļauj noorientēties pasaulē, jo sniedz vienkāršu atbildi - pie visa vainīga kāda sazvērstība! Šajā numurā padalīšos ar neparastākajām no tām.

KORONAVĪRUSS IR ROKU DEZINFEKCIJAS LĪDZEKĻU RAŽOTĀJU IZDOMĀJUMS Tā kā ir ļoti būtiski regulāri mazgāt rokas Covid-19 pandēmijas laikā, strauji ir pieaudzis arī pieprasījums pēc roku mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem. Kāds savukārt ir izplatījis teoriju, ka Covid-19 ir saistīts ar mārketiga stratēģiju, ko it kā izstrādājuši antibakteriālo līdzekļu ražotāji, lai palielinātu pārdošānas apjomus.

ĶIPLOKU ĒŠANA PASARGĀS NO SASLIMŠANAS AR COVID-19 Ķiploki jau izsenis tiek dēvēti par augiem, kuri spēj pasargāt no apaukstēšanās un citām nelāgām kaitēm. Šogad daži tam piedēvējuši jaunu īpašību - spēju pasargāt no koronavīrusa.

Pasaules veselības organizācijā gan savā “twitter” kontā uz jautājumu:”Vai ķiploku ēšana var pasargāt no saslimšanas ar

Covid-19?” sniedza atbildi, ka “ķiploks ir veselīgs un tam ir pāris antibakteriālas īpašības, taču nav pierādījumu, kas apstiprinātu to, ka ķiploku ēšana spētu aizsargāt no saslimšanas ar Covid-19.”

CILVĒKS, KURŠ SPĒJ NOTURĒT ELPU 10 SEKUNDES, NAV SASLIMIS AR KORONAVĪRUSU

Diemžēl šādu pašdiagnosticēšanās testu nav vērts pielietot, jo apgalvojums, ka spēšana KORONAVĪRUSU RADĪJA noturēt elpu 10 sekundes “NETFLIX”, LAI REKLAMĒTU pierāda to, ka cilvēks nav SERIĀLU “PANDEMIC: HOW saslimis ar Covid-19, ir TO PREVENT AN OUTBREAK” nepamatots.

“Netflix” 2020. gada 22. janvārī iepazīstināja lietotājus ar seriālu “Pandemic: How to Prevent an Outbreak”, kurā tiek aplūkotas tādas tēmas kā gripas epidēmijas, jaunu, navējošu vīrusu izplatīšanās, universālas vakcīnas izstrādāšanas iespējamība, Ebolas uzliesmojums Āfrikā un citas. Sazvērestību piekritēji uzskata, ka šī seriāla reklamēšanas nolūkos “Netflix” izstrādāja un izplatīja Covid-19 vīrusu.

CITPLANĒTIEŠU SŪTĪJUMS Citplanētiešu sūtījums sazvērestības teoriju izplatītājiem Ķīnas ziemeļaustrumos novērotais meteorīta sprādziens, bija kā medusmaize. Viņi radīja teorijas, ka līdz ar to uz Zemes tika piegādāts citplanētiešu sūtīts vīruss. Zinātnieki šādus pieņēmumus gan skaidro, ka meteorīts nemaz nesasniedza Zemi.

#GO

13

KAS JĀZINA, DODOTIES UZ RANDIŅU? Autore: Annija Krūmiņa Foto: Ed Robertson, Sidney Pearce, Priscilla Du Preez, Jonathan Borba (Unsplash.com)

Straujiem soļiem tuvojas 14. februāris, ko liela sabiedrības daļa svin kā Valentīndienu jeb mīlestības svētkus. Šie svētki var sagādāt ne tikai prieku, bet arī galvassāpes, jo ir jāatrod atbildes uz tādiem jautājumiem kā, piemēram, “ko darīt randiņā”, “ko vilkt mugurā”, “par kādām tēmām runāt” utt. Šogad pandēmijas dēļ situācija ir izmainījusies.

Mēs apkopojām Avantūra lasītāju atbildes, kopā iegūstot 70 cilvēku viedokļus par to, kādam ir jābūt ir veiksmīgam randiņam.

cilvēkiem – apmeklēt kopīgi kādu pasākumu vai veikt kādu nodarbi, tā iepazīstot tuvāk cilvēku un izvairoties no neveiklām klusuma pauzēm sarunās.

Vairākkārt kā randiņošanas nodarbes tika minētas slidošana un izbraucieni ar mašīnu. Kopumā nav tik svarīgi, ko darīt satikšanās laikā, kā tas, cik labi ar sarunu palīdzību var iepazīt cilvēku. Turklāt pandēmijas laiks ir ļoti ierobežojis cilvēku komunikāciju, ka tiek atzīts - šobrīd pietrūkst jebkāda veida socializēšanās.

Ja vēlies iepatikties otrajai pusītei pirmajā randiņā, satikšanās laikā ieteicams ievērot dažus noteikumus. Noteikti nerunā tikai par sevi, bet Visizplatītākā atbilde par randiņa pavadīšanas veidiem izrādi patiesu interesi par sarunas partneri, taču tajā ir pasēdēšana kādā jaukā pašā laikā ar jautājumiem kafejnīcā vai restorānā, nepārkāpjot privātuma pēc kā doties pastaigā robežas. Vienmēr labākais jūras krastā vai parkā. padoms ir saglabāt balansu Otrs variants ir aktīvākiem

14

it visā – neizjautā otru tā, it kā būtu intervijā, taču arī nerunā visu laiku par sevi.

Svarīgi ir arī respektēt sarunas partnera privāto telpu un nebūt uzbāzīgam. Lai gan 52% no aptaujātajiem atbildēja, ka sasveicinoties randiņā dod priekšroku apskāvieniem, taču liela daļa labprātāk sasveicinās no attāluma, tikai izmantojot vārdus. Šajā gadījumā nav viena “likuma”, kas norādītu, kā ir pareizāk. Ir jāskatās pēc situācijas un jāsajūt enerģija, kas nāk no otra cilvēka.

Svarīgi ir ievērot pieklājību ne tikai vienam pret otru, bet arī apkārtējiem cilvēkiem.

Ja atrodaties restorānā vai kafejnīcā, ievēro pieklājību pret apkalpojošo personālu – tas tiks novērtēts.

Tāpat arī pirmajā randiņā nevajadzētu pārspīlēt ar dāvanām, jo to var pārprast un interpretēt kā uzbāšanos.

Protams, ja dāvana nāk no sirds, to var pasniegt, bet tai

visdrīzāk ir jābūt simboliskai, kā ziedi vai šokolāde. Dārgas dāvanas var radīt sajūtu, ka otru cilvēku vēlies “uzpirkt”.

Lai gan agrāk bija izplatīts uzskats, ka meitenes var nedaudz nokavēt randiņu, taču šobrīd tiek novērtēta precīza ierašanās uz randiņu, protams, dzīvē mēdz notikt visādi, taču par to ir jāpabrīdina iepriekš.

Tāpat arī dzimumu vienlīdzības tēma parādās jautājumā par to, kurš maksā par randiņa laikā iztērēto. Vispopulārākā atbilde ir, ka cilvēkiem jādala maksa uz pusēm, taču neatpaliek tālu arī viedoklis, ka maksā tas, kurš aicina – neatkarīgi, kura dzimuma pārstāvis tas būtu.

Tehnoloģijas ir svarīga mūsu dzīves daļa, taču cilvēkiem ir svarīgi, kad tiekoties ar tiem, telefons tiek nolikts malā. Tas ir nozīmīgs žests, kurš parāda to, ka tev ir svarīgs konkrētais cilvēks un vēlies viņam veltīt nedalītu uzmanību. Svarīgi ir izjust reālās dzīves mirkļus, nevis vērot citu cilvēku piedzīvoto caur ekrānu!

Tiek uzskatīts, ka mūsdienās randiņu partnerus visvairāk cilvēki izraugās sociālajos tīklos un iepazīšanās vietnēs, taču vēl joprojām tiek dota priekšroka jau iepriekš zināmiem cilvēkiem, kurus var sastapt paziņu un draugu vidū.

Nenoliedzami partnera izskats ir svarīgs, jo tas ietekmē pirmo iespaidu par cilvēku. Jēdziens “labs izskats” katram nozīmē kaut ko savu, protams, cilvēkam ir jābūt sakoptam, taču minētais jēdziens ir ļoti plašs. Novērtē cilvēka autentiskumu, tādēļ lai gan “izskatīšanās labi” vēl joprojām ir svarīgi, taču tas vairāk tiek asociēts ar ikdienas stilu, nevis pārmērīgu pucēšanos.

Komplimenti ir svarīga randiņu sastāvdaļa, taču tiem ir jābūt samērīgā daudzumā un rūpīgi pārdomātiem. Cilvēki jūtas neērti, ja tiek ar tiem nobērti “no galvas līdz kājām”.

Kopumā svarīgākā īpašība, kasm ir jābūt cilvēkam, lai randiņš izdotos, ir empātija. Jāprot otru cilvēku emocionāli sajust, “nolasīt” viņa ķermeņa valodu un enerģiju. Tad arī randiņš izdosies, jo tas nosaka to, kā sasveicināties ar cilvēku, kādas dāvanas tam dot un ko randiņā darīt. Tāpat arī svarīgi ir nepārspīlēt – latvieši kā tauta kopumā ir atturīgi, it īpaši, jūtu izrādīšanā, tādēļ tos neuzrunā milzīgi rožu kalni un komplimentu jūra. Būtiski ir saglabāt autentiskumu jeb būt sev pašam, tajā pašā laikā visā ievērojot mēru, jo pateikto un izdarīto atpakaļ nepaņemsi. #AK

15

LIELÄ€ INTERVIJA

16

LAURIS REINIKS: Ar sapņiem vien

ir par maz, ir jārīkojas, lai tie piepildītos

Autore: Annija Krūmiņa Foto: Aleksandra Moskaļenko

Lauris Reiniks ir ne tikai viens no populārākajiem dziedātājiem un raidījumu vadītājiem Latvijā, bet viņš ir arī Latvijas Universitātes komunikācijas zinātnes absolvents.

Lai gan šobrīd žurnālistikas jomā Lauris nedarbojas, taču zināšanas noder, intervējot dažādus atpazīstamus cilvēkus jaunajā TV360 televīzijas šovā “Pasaki to skaļi”, kura studijā mēs dziedātāju arī satikām. Laura nesamākslotība, pozitīvā enerģija un atvērtība “pielīp” arī apkārtējiem, kas kombinācijā ar intensīvu darbu un mērķtiecību padara Lauri par tādu cilvēku, kāds viņš ir šodien.

Redakcijā runājām, ka tavas dziesmas mums asociējas ar bērnību. Vai tu sevi uzskati par kādas konkrētas paaudzes dziedātāju?

Tas ir ļoti forši, ka manas dziesmas jums asociējas ar bērnību, jo bērnība jau lielākoties ir jaukākais un bezrūpīgākais periods.

Dziesmas no tā laika cilvēkiem vienmēr paliek atmiņā. Esmu priecīgs, ka dažādas paaudzes manas dziesmas klausās jau gadiem un katram ir sava bērnības vai šo laiku dziesma.

Interesanti, ka šī brīža tīņi klausās manas dziesmas, kas iznāca, kad viņi vēl nebija dzimuši. Tas ir super.

Šovbiznesā darbojies jau ilgi. Vai tu jūti psiholoģisku spiedienu no apkārtējiem cilvēkiem?

Tieši tādēļ, ka esmu profesionāli uz skatuves jau vairāk kā 20 gadus, šobrīd atļaujos rakstīt un komponēt, kad un ko vēlos. Jaunajiem ir jāiespringst, pierādot savu varēšanu, mums ir tikai jānotur līmenis un pašiem nedrīkst palaisties. Cenšos to arī darīt.

17

Cik kritisks tu esi pret savu daiļradi?

Es domāju, ka pietiekami. Mans uzstādījums vienmēr ir darīt kaut ko uz 100% vai nedarīt vispār. Es to vispār ieteiktu jebkuras sfēras darbiniekiem. Šā un tā uz “ķep ļep” nav nekādas jēgas kaut ko darīt. To ir pierādījusi prakse. Ir jābūt paškritiskam, jāiet uz iespējami labāko rezultātu un pārējais jau ir gaumes jautājums - kam patiks un kam nepatiks.

Galvenais ir apziņa, ka izdarīji labāko iespējamo, par ko pašam nav kauns.

Kādas ir 3 īpašības, kuras, tavuprāt, jāpiemīt veiksmīgam māksliniekam?

Ar trim ir par maz. Jābūt prātam, inteliģencei, cieņai un pateicībai pret visiem, kas māksliniekam palīdz un, protams, darba spējām un talantam.

Skatuves harizma un personīgais šarms vai nu ir, vai nav. To iemācīties un uztrenēt nevar.

Lasīju interviju, kur modes māksliniekam Dāvidam stāstīji par savām fanēm. Tie stāsti ir diezgan traki – viena meitene bija atbraukusi pie tavām vecmāmiņām ciemos, otra – atnāca pie tevis uz slimnīcu ar spilvenu, uz kura bija uzraksts „Es tevi mīlu!”.

Vai tavā dzīvē ir bijusi kāda konkrēta situācija, kad atpazīstamība jau kļuva bīstama?

Daudz kas ir noticis, bet tā, ka apdraud dzīvību, tā nav bijis. To varētu saukt par nepatīkamu uzmācību, kas mijas ar apsēstību.

Man ir bail no tādiem cilvēkiem, jo viņi ir neprognozējami. Taču kopumā, man ir forši “fani” un “fanes”.

18

Tu esi aktīvs sociālajos tīklos, vadījis dažādus raidījumus un pasākumus.

Vai uztraukums atrasties kameru priekšā ar laiku mazinās?

Es vispār kameru priekšā jūtos kā zivs ūdenī, bet joprojām ir mazs uztraukums pirmās 5 minūtes, kamēr ieeju situācijā un “iebraucu” visā notiekošajā. Uztraukums ir laba lieta. Tas nozīmē, ka tev nav vienalga.

Jāsāk uztraukties, ja tas pazūd un iestājas vienaldzības sajūta. Tad ir “ziepes” vai arī jāmaina darbs.

Kā nesaslimt ar “zvaigžņu” slimību?

Es īsti nezinu, jo nekad (vismaz pašam tā liekas) neesmu ar to slimojis. Nesaslimt ar “zvaigžņu” slimību var, ja tu visu sāc darīt lēnām un agrā vecumā. Ja cilvēks pēkšņi kļūst ne no kā par kaut ko, tad tam psiholoģiski nav gatavs. Pārsvarā viņi arī tikpat ātri pazūd – padzīvo uz brīdi pašiedomātā zvaigžņu statusā un izdziest. Vienmēr noder turēt blakus īstus draugus vai ģimeni, kas “atsēdina” vai noliek pie vietas.

Tad nav laika domāt par “zvaigžņu slimībām” un citām kaitēm.

Kurš cilvēks ir tavas dzīves lielākais skolotājs?

16 gadu vecumā tu pirmo reizi aizbrauci viens pats mācīties uz Losandželosu. No kurienes tāda apņēmība un drosme?

Pats brīnos, ka vecāki mani toreiz palaida un nenobijās. Latvija salīdzinoši nesen bija kļuvusi par neatkarīgu valsti. E–pastu nebija, mobilo telefonu arī, taču es zināju, ka vēlos tur nokļūt.

Tā man bija liela dzīves skola un atvēra acis uz cilvēkiem un pasauli, cik tā var būt dažāda un krāsaina. Manas paaudzes cilvēki zina, ka jauniešu seriāls “Glābējzvans” bija tas, kas mani “ierāva” Amerikā un angļu valodā. Man vispār dzīvē ir tā, ja es kaut ko izlemju un vēlos, es negaidu, bet uz to eju. Ar sapņiem vien ir par maz, ir jārīkojas, lai tie piepildītos. Un es rīkojos jau no bērna kājas. Lai tiktu trenēties jāšanas sportā, noviltoju vecāku atļauju, kamēr viņi ar kori dziedāja Vācijā. Mani pieņēma un es varēju ar to nodarboties.

Dzīves pamatus mēs gūstam no vecākiem, kuriem esmu pateicīgs par to. Mani iedvesmas avoti ir Vaira Vīķe – Freiberga un Raimonds Pauls.

Kas ir tāda lieta, ko tu vēl neesi pamēģinājis vai izdarījis, bet gribētu?

Neesmu nolecis ar izpletni vai gumiju, niris ar akvalangu un neesmu bijis Spānijā. Tie pirmie mani aptur, jo pēc slīkšanas gadījuma Bali, man ir bail no lietām, kas apdraud dzīvību vai veselību, taču Spānija visu laiku “karājas gaisā”. Daudzās vietās esmu bijis, bet braucienu uz šo valsti vienmēr atlieku, taču nākotnē noteikti aizbraukšu.

19

Tev pagājušogad iznāca dziesma ar nosaukumu “Izvēdināt galvu”. Kādi ir tavi paņēmieni, kā šajā trakajā un saspringtajā laikā “izvēdināt” galvu?

Viens no veidiem ir staigāt un skaitīt noietos soļus aplikācijā.

Pēdējā laikā es to bieži daru.

Vispār superīgi ir atkrist dīvānā un skatīties kādu “Netflix” seriālu.

Tev patīk daudz ceļot. Kurš ir bijis tavs pats “foršākais” ceļojums?

Losandželosa man ir kā otrās mājas, jo uz turieni es dodos katru gadu. Visi ceļojumi man ir “forši”. Pats daudz ko plānoju sev, draugiem un ģimenei. Man nepatīk ceļot uz valstīm, kur ir auksti. Snovbords un slēpošana nav manas mīļākās aktivitātes.

Tā vietā ceļoju uz siltajām zemēm, kur ir jūra, saule un palmas. Man ļoti patika ceļojumi uz Kubu, Jamaiku, Taizemi, Bali, Ganu, Keniju.

Visas valstis nemaz nevar nosaukt. Mājās uz sienas man ir karte, kurā esmu atzīmējis visas vietas, uz kurām esmu ceļojis.

Noteikti kaut kad jābrauc uz Austrāliju un Dienvidameriku. Šajās vietās kartē pagaidām nekas nav iesprausts.

Ja tev vajadzētu raksturot sevi pirms 20 gadiem un Lauri Reiniku šodien, kā tu viņus varētu salīdzināt?

20

Lauris pirms 20 gadiem bija naivāks un ticēja, ka visi cilvēki ir baigi forši un labvēlīgi. Tagad viņš ir gudrāks un zina, ka gluži tā nav.

Viņam uz galvas bija balinātas šķipsnas. Lauris mazāk domāja, bet vairāk drosmīgi rīkojās. Taču principā ļoti mainījies neesmu.

Tāds pats vien esmu, vienīgi nedaudz vecāks, dzīves gudrāks un apdomīgāks.

Arvien vairāk cilvēki cenšas mācīties novērtēt to, kas dzīvē ir dots. Ko tu savā dzīvē novērtē visvairāk?

Jā, pateicība un novērtēšana ir ļoti būtiskas lietas. Es savā dzīvē visvairāk novērtēju cilvēkus, kas man ir līdzās, un iespējas, kas man tiek dotas. Kā viens, tā otrs ir jānovērtē, jāsaudzē un jāmīl.

Nav noslēpums, ka lai saglabātu atpazīstamību, ir jāpielāgojas dažādiem trendiem. Kas ir tavi iedvesmas avoti un kur tu seko līdzi jaunākajām aktualitātēm mūzikas industrijā?

Godīgi sakot, šobrīd man nav tādu. Strādājot studijā vienkārši skatāmies, kāds ir aktuālais skanējums, piemēram, bungām, ģitārām vai vijolēm. Ir tādi mākslinieki, kas mēģina būt ļoti moderni un sekot visām tendencēm, taču tur pazūd dvēsele. Es komponēju, kā jūtu, un producents studijā to mēģina “ietērpt” mūsdienīgās skaņās. Es mūziku klausos radio un “Youtube”. Nezinu kādēļ, bet neesmu aktīvs “Spotify” lietotājs, lai gan tur atrodas mana mūzika.

21

22

Kādu mūziku tev pašam patīk klausīties?

Ir dzirdēts, ka saka – māksliniekam ir jābūt egoistam, lai spētu radīt. Tu tam piekrīti?

Pamatā klausos popmūziku un RnB, melodisko roku un arī citreiz hiphopu.

Principā man patīk tāda žanra mūzika, kas iekļūst radio Top 40. Nekur jau tālu nevar aizbēgt no tā, ko pats radi. Man patīk viss, kur ir laba melodija un kam var dziedāt līdzi.

Šo es nebiju dzirdējis, bet principā piekrītu teiktajam. Lai spētu radīt un sasniegtu to, ko cilvēks patiešām vēlas, vienmēr kaut ko nākas upurēt tā labā. Un ar to ir jārēķinās.

Tas nenozīmē, ka mākslinieki ir egoisti, jo pašos pamatos visu, ko viņi rada, atdod citiem – skatītājiem un klausītājiem.

Vienā intervijā esi teicis, ka jebkurš Latvijas iedzīvotājs, izbraucot no Latvijas, kļūst par valsts vēstnieku, kurš rada tēlu par mūsu cilvēkiem un zemi. Tu sevi uzskati par patriotu?

Vai atskatoties atpakaļ uz dzīves laikā piedzīvoto, tu gribētu visu sākt no sākuma un izdzīvot vēlreiz?

Noteikti. Es esmu milzīgs patriots un Latviju ārzemēs slavēju pēc pilnas programmas. Dažreiz pat pārspīlējot.

Vienīgi mani biedē nacionālisti, kuri sevi sauc par patriotiem. No viņiem es turos pa gabalu un manās acīs viņi tādi nav.

Nē, negribētu. Tas laiks mani ir novedis līdz šai dienai, šī brīža Laurim. Tas ir forši, taču tā ir vēsture, kurā ik pa brīdim ir jauki atgriezties atmiņās. Uz vienas nedēļas nogali labprāt atgrieztos laikā, kad man bija 27 gadi. Ja es būtu pieņēmis citādus lēmumus pagātnē, tad nekas no tā, kas ir šobrīd, man nebūtu. Viss ir pareizi izdzīvots un tagad ejam tālāk. #AK

Pasaki to skaļi 2. sezona 1. epizode

23

VIBE CHECK Autore: Sintija Augustova

New year, new me – cik gan bieži esmu dzirdējusi šo vārdu savienojumu! Nenoliegšu – arī pati esmu to izmantojusi jaunas apņemšanās kontekstā, kad esmu nolēmusi dzīvot veselīgāk, vairāk lasīt, mazāk patērēt sociālot tīklus vai iesākt jaunu hobiju.

Diemžēl tuvākajos pāris mēnešos grandiozā apņemšanās parasti izplēn. Nepalīdz ne tās uzrakstīšana uz lapiņas, neskaitāmie atgādinājumi telefonā, ne arī tas, ka tuvāko cilvēku apņemšanās arī ir izvēlētas tik iespaidīgas, ka bez iepriekšējās sagatavošanās un dzelžaina gribasspēka tās neīstenot.Tāpēc esam apkopojuši dažus ieteikumus, kas, iespējams, motivēs turpināt realizēt tavas ieceres arī pārējos gada mēnešos, ne tikai gada pirmajā pusē.

“Urban Dictionary” interpretācijā “Vibe Check” ir spontāns brīdis, kad tiek pārbaudīts tavs “vaibs” jeb sajūtas, apkārtējā atmosfēra.

1

Apzinies, ka to dari sevis dēļ. Ja tavā vēlmju un darāmo lietu sarakstā ir kāda apņemšanās, kas saistīta ar paša fizisko formu, mentālo pasauli vai vidi, kas tev atrodas apkārt, piemēram, sākt biežāk staigāt uz sporta zāli un izveidot ap sevi maksimāli pozitīvu vidi, atceries, ka tu darbojies savas veselības, labsajūtas, ne kāda cita uzslavu vai piekrišanas dēļ.

2

Sāc ar maziem solīšiem. Protams, ka grandiozas apņemšanās izklausās iespaidīgi, bet daudz reālāk tās sanāks īstenot, ja sev uzstādīsi mazākus starpmērķus, kaut vai par pusstundu vai stundu samazināt savu ikdienas screen time, tā vietā lasot grāmatu vai darot ko citu. Kad mazie mērķi ir izpildīti, uzreiz rodas prieks par sevi un azarts darboties tālāk. Ja vari pieveikt mazos mērķīšus, tad arī lielais tev noteikti būs pa spēkam!

3

Pieņem to, ka pārmaiņas nenotiek vienas dienas laikā. Savu veco ieradumu laušanai ir nepieciešama pacietība, apņēmība un pats galvenais - laiks.

Tāpat arī nepārmet sev, ja sanāk “norauties” no plāna. Ar katru nākamo reizi iesākt, saņemties un turpināt kļūs vēl vieglāk. #SA

24

SOCIALAJIEM TIKLIEM NEDĒĻA BEZ

Autore: Elza Elizabete Vanaga Foto: Sara Kurfe (Unslpash.com)

Katru pirmdienas rītu savā telefonā saņemu ziņu par manu aizvadītās nedēļas telefona patēriņu. Un pēdējās dažas nedēļas telefonā pavadītais stundu skaits ir bijis biedējoši liels. Lielu daļa no telefonā pavadītā laika es biju izmantojusi sociālos tīklus.

Tomēr es pat neesmu pārliecināta, ko tur darīju... Skatījos uz gardām receptēm Pinterest, ko nekad nepagatavošu? Bezmērķīgi tinu uz leju savu Facebook sienu, cerot, ka ieraudzīšu kādu smieklīgu meme? Sapratu, ka šim paradumam ir jāpieliek punkts, un tieši tādēļ mans izaicinājums šomēnes bija atvadīties no sociālajiem tīkliem uz veselu nedēļu.

Universitātes un darba dēļ no tehnoloģijām pavisam atteikties nevarēju. Šobrīd viss notiek attālināti un, gribot negribot, lielu daļu dienas nākas pavadīt pie datora ekrāna. Tātad šo izaicinājumu nosaukt par digitālo detoksu gluži nevar. Tomēr šajā nedēļā es centos krietni ierobežot savu telefona ekrāna patēriņu, uz septiņām dienām izdzēšot visas aplikācijas, kurās lieki pavadu laiku, piemēram, Instagram, Tik Tok un Facebook. Taču tādas aplikācijas kā Messenger un Whatsapp es atstāju, jo tās izmantoju arī darba nolūkos.

Kā man šajā nedēļā gāja? Uzreiz atzīšos, ka pirmajās divās izaicinājuma dienās es nedaudz izgāzos. Vairākas reizes, klausoties lekcijas, pēkšņi attapos, ka esmu atvērusi sociālos tīklus sava datora interneta pārlūkā. Tāpat arī ik pa laikam pieķēru sevi, atbloķējot telefonu un meklējot Instagram vai Facebook, lai paskatītos, ko jaunu tajos ir ievietojuši mani draugi. Lai gan es iepriekš sevi neuzskatīju par cilvēku, kurš pārlieku aizraujas ar sociālajiem tīkliem, nu es atskārtu, ka man ir izveidojusies atkarība no sociālajiem tīkliem. Un to bija grūti sev atzīt.

Tomēr nedēļas otrajā pusē šis izaicinājums jau sāka sniegt rezultātus. Katru reizi, kad roka jau sniedzās pēc telefona, es atcerējos, ka nevienas aplikācijas tur taču nav. Tad es varēju mierīgi turpināt iesākto. Bija daudz vieglāk koncentrēties un dienas laikā paguvu izdarīt daudz vairāk. Un saspringtajā pirmssvētku periodā, kad jānodod visi pēdējie semestra darbi, tas bija ļoti svarīgi.

Vēl viens pozitīvs aspekts šim izaicinājumam – saldāks miegs. Nav noslēpums, ka spilgtie ekrāni traucē miegam, jo tie liek mūsu prātam domāt, ka vēl ir diena. Pirms gulētiešanas telefona vietā paņemot grāmatu, iemigt bija vieglāk un no rīta jutos možāka.Nedēļas laikā secināju, ka līdz šim esmu ļāvusi sociālajiem tīkliem pārņemt manu ikdienu. Un gluži lieki, jo nemitīgā skatīšanās ekrānā vien izraisa lieku stresu. Sociālie tīkli zog laiku no mācībām un miega. Protams, šeit es gribu mesties sevi aizstāvēt un pie šī sliktā ieraduma vainot jauno dzīves ritmu, ko ieviesusi pandēmija. Darbs, studijas un atpūta – viss šobrīd notiek mājās. Tādēļ atrast robežas šīm dzīves sfērām var būt pagrūti. Atteikšanās no aplikācijām man palīdzēja atrast šīs robežas, kā arī saprast, ka patiesībā sociālie tīkli nav nekāda atpūta. Ja vēlies ierobežot sociālo tīklu patēriņu, tomēr neesi gatavs pavisam atteikties no tiem, par laimi jaunāko viedtālruņu iestatījumi piedāvā dažādus veidus, kā laiku pie telefona kontrolēt. Pastāv dažādas funkcijas, piemēram, iestatīt laika limitu konkrētām aplikācijām vai “netraucēt” opcija, kuras laikā atnākušie paziņojumi neiztraucēs tevi. Šo opciju īpaši iesaku izmantot mācību un miega laikā.

Man pašai par pārsteigumu pēc septiņām dienām bez sociālajiem tīkliem es neizjutu vēlmi atkal lejupielādēt izdzēstās aplikācijas. Es biju gaidījusi, ka jutīšos tā, it kā visu būtu palaidusi garām. Bet tā nemaz nebija – par visu svarīgāko man tuvākie cilvēki bija pastāstījuši.

Un pirmdienā, atkal saņemot iknedēļas atskaiti, redzēju sava izaicinājuma rezultātu – mans screentime izaicinājuma nedēļā bija par 30% mazāks nekā pirms tam. #EEV 25

Attiecību prognoze februārim

Taro kāršu vēstījums katrai horoskopa zīmei Autore: Aleksandra Moskaļenko Līdzautore: Kristīne Burakova Foto: Jeremy Perkins (unsplash.com)

Februāris ir laiks, kad ārā snieg un puteņo, bet sāk virmot arī pašas pirmās pavasara smaržas. Šajā drēgnajā un aukstajā laikā visvairāk sasilda mīlestība un kopā būšana ar saviem vismīļākajiem cilvēkiem. Sadarbībā ar ezotēriķi Kristīni Burakovu esam sagatavojuši nelielu ieskatu tajā, ko, iespējams, sagaidīs katras horoskopa zīmes pārstāvis vai pārstāve šajā mēnesī attiecību frontē. Šī prognoze ir veidota, izmantojot Taro kārtis - Taro ir maģiskais instruments, kura gadsimtu gaitā tika mācīta slepenajās mistiskajās skolās. Tās gudrība parādās caur attēliem, kuros simboli bieži slēpti ezoteriskos tēlos. Taro kāršu kava sastāv no 78 kārtīm, un katrai no tām ir savs vēstījums.

AUNS Tās attiecības, kurās vēl nav skaidrības - “būt vai nebūt”, iespējams, ir dotas kā karmiskas attiecības, tātad ir vērts attīstīt un izkopt.

Brīvajiem iespējams satikt savu liktenīgo partneri.

26

VĒRSIS Vairāk vajadzētu atvērties un izrādīt savas emocijas partnerim, tas stiprinās attiecības. Brīvajiem vajag vairāk laist lietā savu šarmu un pretējā dzimuma pārstāvim dot zaļo gaismu, parādīt, ka esi gatavs romantiskām attiecībām.

DVĪŅI Lieliska iespēja atsvaidzināt attiecības, izrunāties vai arī uzaicināt uz romantisku randiņu.

Brīvajiem nevajadzētu palaist garām randiņus, kā arī pašiem saņemties un kādu simpātiju uzaicināt.

VĒZIS Kad liekas, ka viss jūk un brūk, tad dzīve piespēlē negaidītus dzīves pavērsienus un amora bulta liek pamosties pavisam jaunām, nezināmām jūtām, kuras liek aizmirst nesen piedzīvotās vilšanās.

Brīvajiem ieteikums atvērt sirdi un ļaut kādam tajā ieiet, nepretoties.

SVARI Jau esošajiem pāriem labs laiks stiprināt attiecības un izveidot stabilāku ģimeni.

Brīvajiem stiprās draudzības saites ar pretējā dzimuma pārstāvi vajadzētu pārskatīt, varbūt tur slēpjas kas vairāk, kas tāds, kas var pāraugt romantiskās attiecībās.

MEŽĀZIS Tiem, kuri bijuši pašķīrušies, šis laiks var savest atkal kopā jaunā un veiksmīgākā savienībā.

Brīvajiem var uzrasties cilvēks no pagātnes, kurš aizdedzinās spēcīgas, kaislīgas jūtas.

LAUVA Šis būs īstais laiks attiecības celt augstākā līmenī, tas nozīmē, uzsākt kopēju ģimenes dzīvi, saderināties un tālāk iekāpt laulības ostā. Brīvajiem var būt iepazīšanās caur interneta dzīlēm, attālums nebūs šķērslis.

JAUNAVA Gaisā šajā laikā virmos kaislības gan pāru attiecībās, gan brīvajiem.

Jaunavas jutīsies pievilcīgas un seksuālas, tas dos iespēju jaunām iepazīšanām un mīlas dēkām.

STRĒLNIEKS

SKORPIONS Labs laiks atjaunot sašķobītās attiecības, atradīsiet kopīgu valodu un iedegsiet jaunu dzirksti. Brīvajiem var gadīties negadīta, spilgta iepazīšanās, kura ikdienas rutīnu izkrāsos spilgtās krāsās

ŪDENSVĪRS Tiem, kuri bijuši pašķīrušies, šis laiks var savest atkal kopā jaunā un veiksmīgākā savienībā.

Brīvajiem var uzrasties cilvēks no pagātnes, kurš aizdedzinās spēcīgas, kaislīgas jūtas.

Ieteicams būtu mest pie malas savus kaujas ieročus, attiecību attīstībai nenāk par labu strīdi un pārmetumi, apstājies un ieklausies savā partnerī, un sapratīsi, ka laime ir klusumā, vienkārši būt otram līdzās. Brīvie šoreiz ne paši meklēs, bet drīzāk paši tiks atrasti un uzrunāti.

ZIVIS Rutīna dzesē attiecībās jūtas, lai atkal liktu sirdij straujāk pukstēt un sajust taureņus vēderā, vajag paskatīties no cita redzes punkta uz savu partneri, ar citu mīlestības pilnu skatienu. Brīvajiem var sanākt ļoti neordināra un neparasta iepazīšanās. #AM #KB 27

Salds un vienkāršs deserts

SIRSNIŅDIENAI Raksta autore: Sintija Augustova Foto: Elza Elizabete Vanaga

Daudziem Valentīndiena saistās ar kaut ko saldu, kaut ko rozā un sarkanīgos toņos, arī kādu romantisku filmu dienas noslēgumā. Ja filmu katrs izvēlas pēc savas gaumes un tā, ko piedāvā Netflix, tad “Avantūra” nāk palīgā ar gardām un super vienkāršām receptēm, kas papildinās filmas skatīšanās prieku.

Ko tev vajadzēs:

28

• glāzes, kurās pasniegsi želeju • katliņu ar verdošu ūdeni • sausās želejas maisījumu ar ķiršu garšu, ja vari atrast ar zemeņu - ideāli • jau gatavu putukrējumu vai saldo krējumu, cukuru un mikseri, ja vēlies pats sakult savu putukrējumu. Šeit gan jāuzmanās, lai viss neaiziet sviestā, literally, jo par daudz putojot saldo krējumu, var tikt pie sviesta mājas apstākļos • saldo krējumu želejai • svaigas vai saldētas zemenes dekorēšanai

Saldā ēdiena pirmajai kārtai: • Sajauc verdošu ūdeni ar želejas pulveri, ņemot vērā norādījumus uz paciņas, un maisa, kamēr pulveris ir pilnībā izšķīdis, • pievieno karstajam želejas maisījumam glāzi auksta ūdens un vēlreiz samaisa, • iegūto šķidrumu salej glāzēs un uz 1-2 stundām ievieto ledusskapī

Saldā ēdiena otrajai kārtai: • sajauc verdošu ūdeni ar želejas pulveri un maisa, kamēr izšķīdis, • pievieno glāzi auksta ūdens, samaisa • šķidrumam pievieno pusglāzi/glāzi saldā krējuma, atkarībā no tā, cik gaišu un krēmīgu vēlas želejas kārtu, vēlreiz samaisa • iegūto šķidrumu lej pa virsu iepriekšējai želejas kārtai, un liek atpūsties ledusskapī uz 1-2 stundām

Tradicionālā alternatīva tiem, kam 24 stundu dienā ir par maz un nav laika atpūtināt želeju ledusskapī, bet tāpat gribas kādu foršu gardumu Valentīndienai – katliņā ar verdošu ūdeni ieliek karstumizturīgu stikla bļodu, ieber tajā tāfelīti melnās šokolādes, izkausē, iemērc kausētajā šokolādē zemenes un apber ar kokosa skaidiņām, liek uz pusstundu aukstā vietā un ēd nost! #SA

Lai mīlīga un forša Sirsniņdiena!

29

Vārdu spēles “Facebook” lapā “KalamBūris” Autore: Aleksandra Moskaļenko Avoti: Facebook lapa KalamBūris Foto: Facebook lapas KalamBūris dalībnieku radītās publikācijas

Kalambūri.

Vārdu spēles.

Valodu var locīt, burzīt, gludināt, virpināt… Ko tas nozīmē?

Nu jau gandrīz kā gadu “Facebook” lapu jūrā var atrast vienu īpašu lapu, kuru izveidoja divas dāmas - Signe Viška un Maija Olšteina. “KalamBūris” ir vieta, kur jebkurš cilvēks var izpausties ārpus robežām un “spēlēties ar vārdiem”.

Kopumā lapai ir 10,2 tūkstoši sekotāju un tā tapa 2020. gada 14. martā. Tik īsā laika periodā iegūt tik daudz sekotāju ir patiesi iespaidīgi. Šajā “Facebook” lapā var atrast dažādas “memes”, kuras noteikti ikkatram spēs uzlabot dienu un apskatīt ikdienā bieži lietotus vārdus no cita skatupunkta. Lai labāk izprastu, kā radās “KalamBūris”, lasi nelielā intervijā ar Maiju Olšteinu.

Kā radās ideja par šādas “Facebook” lapas izveidi?

Ar draudzeni Signi Višku ikdienā vienkārši apmainījāmies vārdu spēlēm. Patiesībā Signe ir kalambūru karaliene, es neturu līdzi. Bet tā kā dažus publicēju “Facebook” un šķita, ka cilvēkiem patīk, gribēju vienkārši izveidot platformu, kurā jebkurš var dalīties savās idejās.

Kādas ir sajūtas par to, ka lapai ir jau 10,000 sekotāju?

Nu jau esmu pieradusi, bet pirmajās nedēļās, kad sekotāji auga kā sēnes pēc lietus, gan bija jocīga sajūta. Nemaz nedomāju, ka vairāk par dažiem simtiem savāksim. Pēdējā laikā jau arī nav tik straujš pieaugums, vairāk laika pierast.

30 Foto: Rihards Priede

Foto: Kaspars Poriņš

Kā ir vadīt lapu, kurā katru dienu tiek kaut kas publicēts?

KONKURSA UZVARĒTĀJI

Ieraksti nāk … daudz.

Reizēm simtiem dienā. Mēs esam četri administratori, visi aizņemti, bet kaut kā izsijājam visus ienākošos.

Reizēm veidojas sastrēgums, ja nevienam nav sanācis laiks piesēsties Lielajai Šķirošanai.

Bet grupas dalībnieki mums ir forši un nebļaustās.

1. VIETA DINA ĻOVINA AR 137 “LIKE”

Kādas ir tavas mīļākās publikācijas, kuras kāds ir iesūtījis?

Nu nezinu. Man prātā palicis milzīgais kaķis uz Ķīnas mūra, saukts Lielais Ķīnas Muris. Daudz ir smieklīgu, asprātīgu joku, atkarīgs no garastāvokļa, kad izlasu.

2. VIETA ANETE JETE AR 120 “LIKE”

Kāds ir tavs noslēpums veiksmīgas “Facebook” lapas izveidē?

Atkarīgs no tā, kas ir veiksmīgi. Man galvenais, lai grupa liek smaidīt un nav strīdu, naida.

Tāpēc neļaujam naidīgus, nievājošus, diskriminējošus ierakstus. Varbūt tāpēc tik daudz cilvēku savākušies - kuram gan šajos laikos negribas pasmieties?#AM

3. VIETA UNDĪNE KATE FINKA AR 35 “LIKE”

31