Viens solis Lapzemē

Kur ir iespējams dabūt visburvīgāko Ziemassvētku sajūtu? Protams,

Lapzemē, pēc iespējas tuvāk Ziemassvētku vecītim. Rotājumi, gaismiņas, dziesmas un maģija - viss par un ap šo burvīgo svētku laiku. Tādas vīzijas mani ieskāva pirms es braucu uz šo zemi. Es izmantoju iespēju strādāt sezonālu darbu atpūtas kompleksā Luosto.

Lapzeme ir Somijas reģions un visā pasaulē pazīstama kā Ziemassvētku vecīša mājvieta. Pati slavenākā un tūristu apmeklētākā Lapzemes pilsēta ir Rovaniemi. Netālu no šīs pilsētas ir apburtais mežs, kurā ir maģisks ciemats ar troļļiem un elfiem. Lapzemē ir iespējams debesīs vērot tādu dabas parādību kā ziemeļblāzmu. Teikās teikts, ka tā ir lapsas aste, kas kustoties veido mirdzošas gaismas debesīs dažādās krāsās. Telefonā ir iespējams lejupielādēt speciālu aplikāciju “Aurora Alter”, kas ir ziemeļblāzmas modinātājs. Katru reizi, kad debesīs sākas krāsu deja, tad tas sāk zvanīt. Aplikācija ziņo par iespējamo intensitāti, esošais kompass norāda virzienu, kurā skatīties, un kartē var uzzināt tuvumā esošās labākās vērošanas vietas. Tā mēs pēc smagas darba dienas, pat divos naktī zvanošā modinātāja dēļ, ātri vilkām siltos džemperus, lai dotos ziemeļblāzmas medībās.

Lapzemē pavadītais laiks man neaprobežojās tikai ar Ziemassvētku svinēšanu. Vairākkārt man sanāca piedzīvot to apburošo brīdi, kad aizraujas elpa. Viens no tiem bija parastā dienā, kad pēc daudzu stundu darba mani jaunie draugi izdomāja doties nakts pārgājienā. Mēs devāmies pa sniegotu un pilnmēness apspīdētu taku Luosto kalnā.

Tunturi ir kalni ar maz kokiem, kuri apsniguši tumsā veidoja ornamentus, un mēs piešķīrām tiem dažādus tēlus. Debesis bija pilnībā noklātas ar zvaigžņu paklāju, tālumā bija redzama gaismiņu vizuļošana pilsētā, un mēs vērojām ziemeļblāzmas deju virs tās. Šī nakts bija īpaši maģiska, jo skaidri varēja redzēt pašu pilnmēnesi, kas atstaro gaismu, un tam apkārt bija precīzi apaļa varavīksne visās krāsās. Šo reto dabas parādību sauc par mēness halo. Mēs - visi pieci draugi - iekritām sniega segā un baudījām šo neparasto brīdi.

Lapzemē praktiski katrā mājā ir sauna un, lai cik biedējoši arī daudziem tas liktos, pēc iešanas saunā “pa pliko” jālec sniegā. Lejot ūdeni uz saunas krāsns akmeņiem, var pievienot arī alu, tad sauna smaržos pēc maizes.

Ja dvieli vicina kā helikopteru, tad ir iespējams iegūt lielāku karstumu. Kailam lecot sniega segā vispār nav auksti, bet jārēķinās ar to, ka var redzēt pastaigājamies ziemeļbriedi, jo to šeit ir īpaši daudz. Galvenais ir pašam nesabīties, jo arī ziemeļbriežiem noteikti nav no tevis bail un viņiem ir vienalga, ka stāvi kails mīnus divdesmit grādos. Izejot ārā no mājas, atceries atstāt ārdurvis vaļā vai paņem atslēgu līdzi, jo šeit durvis pašas automātiski aizveras! Būtu skumīgi palikt kailam ārā kopā ar ziemeļbriedi.

Lapzemē tā arī neredzēju sauli, tāpēc jārūpējas, lai katru dienu būtu iedzerts D vitamīns. Vienu nedēļu man it nemaz nesanāca ieraudzīt dienas gaismu, jo tādas vienkārši šeit nebija. Tad mūsu gaismas avots bija pie ezera lapenē esošais ugunskurs. Mēs tur cepām desiņas, es ēdu maršmelovus ar kausētu šokolādi un nobaudīju vietējo tradicionālo desertu, kurā ir siers, kanēlis un medus. Dziesmas, dejas, lieliska kompānija un iespēja redzēt ziemeļblāzmu…

Cītīgi mēģināju iemācīties somu valodā “mitä kuuluu?”, kas nozīmē “kā Tev iet?”, bet katru reizi, kad mēģināju šo frāzi pateikt - neviens mani nesaprata. Turpretī iemācījos vārdu “ihana”, ko visi vienmēr saprata un tas vienmēr lika pasmaidīt. Šī vārda nozīme ir burvīgs, mīlīgs un viss skaistais. Tā es apkārt staigāju un “kā Tev iet?” vietā teicu “ihana, ihana, ihana”. “Kiitos” nozīmē “paldies”. Vienu dienu jutu īpašu vēlmi mācīties somu valodu un vēlējos iemācīties arī vārdu “lūdzu”, bet man paskaidroja, ka šim vārdam nav tulkojuma.

Katra diena man šeit bija kā liels piedzīvojums, es iepazinos ar jauniem draugiem, ieguvu brīžus, par kuriem cilvēki sapņo. Kalnā skaļi kliedzu – es esmu laimīga! Es šeit dejoju kopā ar ziemeļblāzmām. #AKG

Hei, hei - no somu valodas “atā”