Mašīnas aizlido un rodas pilsēta cilvēkiem

oto ozola kā pilsētplānotāja veidotās vizualizācijas par videi un cilvēkiem draudzīgāku rīgas centru

RAKSTA AUTORE: ANNA LUĪZE RUSKULEFOTO: OTO OZOLS; TVNET

Saruna ar pilsētplānotāju, arhitektu un pilsētvides aktīvistu OTO OZOLU par velo infrastruktūru Rīgā, lidojošajām mašīnām jeb Oto vizualizācijām, kas rosina domāt, darīt un rīkoties.

Klāt ir pavasaris un uz ielām velosipēdistu kļūst vairāk. Iemesls tam ir ne tikai siltāks laiks un drošāki apstākļi, kad ir nokusis sniegs un pazudusi kāda ledus kārta, bet arī degvielas cenu pieaugums un kādam varbūt arī vēlme nedrūzmēties sabiedriskajā transportā. Oto Ozols, arhitekts un veloaktīvists, stāsta, ka Rīga īsajām distancēm (5-6 km) ir kompakta pilsēta, lai pārvietotos ar velo. Pusstundas laikā var nokļūt gandrīz lielākajā daļā Rīgas, braucot uz darbu vai kādu izglītības iestādi.

“Degvielas cena šobrīd motivē mainīt savus ikdienas paradumus un braukt ar velosipēdu,” secina Oto Ozols, kurš ikdienā pats pārvietojas ar velo. Neatkarīgi no tā, vai ir ziema vai vasara, svarīgi ir apģērbties laikapstākļiem atbilstoši. Oto ir viens no tiem, kurš Eiropu “ieved”

Latvijā, jo aktīvista jaunākā atvase [iepriekš arī vecākais dēls, kuram ir 7 gadi] brauc tā saucamajos kravas velosipēdos, kuri vairāk ir izplatīti Kopenhāgenā, Dānijā un Nīderlandē. Interesanti, ka Kopenhāgenā divas trešdaļas ģimeņu, kurās ir vismaz divi bērni, izmanto šos kravas velosipēdus.

Lasītāju ievērībai piezīme no Oto Ozola: vārds “veloceliņi”, kuru mēs esam ieraduši lietot, nav precīzs lietojums. “Ja mēs runājam par satiksmes infrastruktūru, tad deminutīvam ir jāpazūd, tātad – velo infrastruktūra, veloceļi, velo joslas, velosatiksme,” piebilst pilsētplānotājs, kurš ar biedrību “Pilsēta cilvēkiem” izglīto sabiedrību, ar ko tad šie termini ir tik dažādi. Lai nekļūdītos, labāk teikt “velo infrastruktūra” un miers.

Velo josla kā viens no velo infrastruktūras tipiem ir uz ceļa uzzīmēta josla velosipēdistiem, piemēram, Aleksandra Čaka iela Rīgā. Savukārt velo ceļš ir uzbūvēta velo infrastruktūra, kura ir izcelta atsevišķā līmenī uz brauktuves. Tipi tiek izvēlēti pēc pilsētas apstākļiem.

“Katrā ielā ir jānodrošina drošu pārvietošanos ar velo, taču nav jābūt attīstītai velo infrastruktūrai,” par individuālajām pieejām katrai ielai un tās pielietojumam ikdienā pauž pilsētplānotājs. Piemēram, dzīvojamajās zonās velo infrastruktūrai nav jābūt, taču mierīgai satiksmei gan, garantējot drošu pārvietošanos ne tikai pieredzējušiem velo braucējiem, bet arī bērniem, kuri dodas mājup no skolas.

Taču urbānākā vidē pilsētas centrā, kur nevar izbūvēt atsevišķu ceļu velosipēdistiem, velo joslas tiek uzkrāsotas, jo pārbūvēt ielu esot sarežģīti. Oto atzīst, ka pilsētas centrā brauktuves vēsturiski ir izveidojušās platākas, tāpēc mierīgi var atvēlēt 3 metrus mašīnām, 2 metrus autostāvvietām, tad pietiek katrā pusē pa 2 metriem arī velo joslām. Ir iespēja atrast vietu visiem, sašaurinot “super, super platās” brauktuves. Visur nav jābūt velo joslām un stabiņiem, bet gan drošai satiksmei, lai pārvietoties varētu arī bērns.

Uz jebkuru galamērķi ir jābūt iespējai nokļūt ar velosipēdu, taču ne visur ir jābūt velo joslām.

ČAKA IELAS EKSPERIMENTS Tas ir stāsts par pilsētvidi un kādu mēs to vēlamies veidot. Velo joslas vislielāko ieguvumu sniedz gājējiem, kuriem ir jājūtas droši uz trotuāriem. Tieši gājēji pilsētas piramīdā ir augšgalā kā pirmā prioritāte. “Ietves brīvas no velobraucējiem,

skūteristiem, kā arī auto nav tik tuvu ietvei, jo starp brauktuvi un trotuāru ir velo josla,” par cilvēku kā prioritāti pauž biedrības “Pilsēta cilvēkiem” valdes loceklis. Šobrīd, kad divu velo joslu vietā ir atstāta viena, velo braucēji turpina braukt pa ietvēm, līdz ar to gājējam atkal tiek radīta nedroša vide. Oto dalās, ka tieši pavasarī, palielinoties velo braucēju skaitam, palielinās arī neapmierināto gājēju skaits nedrošu ietvju dēļ. Eksperiments neatrisināja šo problēmu.

Oto dalās, ka stundas laikā pa Čaka ielu ir ap 200 braucējiem (skaitīts martā). Kad bija divas velo joslas, pa ietvēm brauca vidēji 6%, tad šobrīd tie ir vismaz 50% no velobraucējiem. Vienas velo joslas noņemšana - “milzīgs solis atpakaļ” pilsētvides attīstībā. Arhitekts ar nožēlu atzīst, ka Čaka ielas pārvērtībām tika piesaistīta arī dāņu eksperte, kurai bija skaidra vīzija par abu joslu veiksmīgu saglabāšanu – satiksmes organizācija ar luksoforiem, to signālplānu maiņa un autosatiksmes samazināšana. “Mums priekšā ir zemo emisiju zona, kas paredz auto skaita samazināšanu, kā arī degvielas

krīze šobrīd, kas arī pieprasa drošu infrastruktūru un, protams, vēl joprojām veselības krīze jeb Covid-19 pandēmija, kurā ir ieteicams nedrūzmēties sabiedriskajos transportos,” atzīst Ozols.

ĪSTĀ VAI NEĪSTĀ IELA VELO- SIPĒDISTIEM Rīgas domes deputāti norāda, ka “īstajai velosipēdistu ielai” jābūt Krišjāņa Barona ielai, nevis Aleksandra Čaka. Taču tā nevar būt viena velo iela. Kā var novērot, cilvēki turpina pārvietoties pa visām ielām, kur ir veikali, parki, bērnudārzi u.c. ikdienā nepieciešamās lietas un vietas. “Velosipēdists izvēlēsies īsāko maršrutu, nevis brauks pa vienu vienīgo ielu,” tā Oto neatbalsta ideju, ka jānosaka, kura būs vai nebūs velo iela. Šajā ziņā politiķi ignorē iedzīvotāju braukšanas paradumus un drošības sajūtu. Kā arī atkal atgādinot, ka “uz jebkuru galamērķi ir jābūt iespējai nokļūt ar velo”.

PIRMS un PĒC ilustrācijas Pilsētplānotāja veidotās vizualizācijas, kuras ir pieejamas sociālajos tīklos un medijos (Twitter: @otucis), ir mēģinājums provocēt iedzīvo-

tājus un iedomāties Rīgu labāku, zaļāku, drošāku. “Ikdienā pārvietojoties pa ielām, mēs īsti neieraugām iespējas sašaurināt vai mainīt ielas telpu,” par cilvēcīgākas pilsētas veidošanu ar vizualizāciju palīdzību pauž Oto. Tas ir kā dialogs starp idejas atbalstītājiem, kritiķiem vai noliedzējiem, kuri pārstāv dažādas intereses un arī vecuma grupas.

“Ilustrācijas var saprast bez valodas barjerām un bez vecuma ierobežojumiem - gan trīsgadnieks, gan seniors, kā arī cilvēks ar kustību traucējumiem,”

Oto pauž, cik svarīgi ir nodot ilustrācijas vēstījumu visiem sabiedrības pārstāvjiem, neizslēdzot kādu un neatstājot vienaldzīgu.

Ar vizualizāciju publicēšanu tiek radīts arī pieprasījums pēc pārmaiņām. Pilsētplānotājs secina, ka pirmās pārmaiņas rodas nevis tad, kad buldozers izbrauc ielās, bet mūsu galvās. Ja ieraugi iespējas mainīt

apkārtējo vidi, tad arī ir skaidrs redzējums un formulējums, ko prasīt politiķiem un izpildvarai.

LEĢENDĀRIE RĪGAS STABIŅI VAI STABIŅŠ VAIG? STABIŅI IR, TAČU TIEM NEVAJADZĒ- TU STĀVĒT ILGI Lai gan stabiņi pērn radīja dažādu diskusiju, neizpratnes un kritikas vētru sociālajos tīklos, tie ir satiksmes organizēšanas līdzeklis un lielisks pagaidu risinājums. Ātri un vienkārši. “Risinājums, kas spēj nodrošināt drošu ceļu bērniem uz skolu vai vecākiem uz darbu,” pilsētplānotājs akcentē arī lielo drūzmēšanos pie skolām agrā rīta stundā, kas atkal rada sastrēgumus. Jo drošāki apstākļi pārvietoties bērnam ar velosipēdu, jo mazāka nepieciešamība vecākiem doties uz skolu ar mašīnu.

Stabiņi ir kā pagaidu risinājums, taču nākamais posms ir ietves paplašināšana un krustojumu izcelšana. Process, kas sākas ar stabiņiem un beidzas ar kārtīgu krustojuma pārbūvi. Tiek piebilsts, ka pagaidām šis pagaidu risinājums kļūst par ilgtermiņa risinājumu, taču stabiņi

stāvēs tik ilgi, līdz politiķi nevēlēsies ieguldīt velo infrastruktūrā gan finansiālos, gan cilvēkresursus. “Tas nav jautājums par laiku, cik ātri stabiņus nomainīs ilgtermiņa risinājums, taču par principiem,” piebilst Oto Ozols, kā piemēru min ceļa seguma nomaiņu, taču stabiņu nenoņemšanu, nevis pārbūvi. Pilsētai esot jābūt vienotam principam, ka stabiņus nomaina ceļa pārbūve. Pilsētplānotājs prāto, ka vajadzētu būt speciālai pilsētvides programmai, kas paredz, piemēram, krustojumu pārbūvi vai gājēju pārejas. Taču paralēli būtu īstenoti arī ātrie risinājumi, lai netiktu paralizēta attīstība, kamēr visu pārbūvē. “Stāsts nav tikai par stabiņiem. Tā ir pilsētvide, kuru jāveido drošu un zaļu. Vidi, kurā gribas dzīvot. Budžeta veidošanai no pilsētas domes puses arī ir ne mazāk svarīga loma, iekļaujot veloinfrastruktūru kā vienu no būtiskiem pilsētvides attīstības punktiem,” mūsu sarunu pabeidz Oto, kura ilustrācijas un aktīvo darbību pilsētas attīstībā varat novērot sociālajos tīklos un medijos. #ALR