BK LU žurnāls ''Par un ap mums'' (februāris, 2017)

L a t v i j a s

U n i v e r s i t ā t e s

BASKETBOLS Par un ap mums

Jāņa Eiduka piecas atziņas veiksmīgai studenta/basketbolista ikdienai Basketbolists Žanis Peiners: Pateicoties LU, es šobrīd esmu profesionālis BVEF – absolūti populārākā fakultāte basketbolistu vidū Galvenie treneri Eva, Guntis un Edijs sacenšas atjautībā Adrians Šnipke un Edvards Mežulis – LU nākotnes spēlētāji?

Jānis Eiduks

www.bk.lu.lv

Nr. 5 / 15. 02. 2017

Informāciju tehnoloģiju komanda

Jaunums no ThinkPad x270

Uzzini vairāk: www.lenovo.com 2 +371 22008800

Saturs 6 Dzintars Berkolts: sirdslieta basketbols jau no bērna kājas

Intervija ar BK LU attīstības direktoru par ikdienu, hobiju LU sistēmā un līdz šim paveikto

12 A. Šnipke un E. Mežulis – vai basketbola nākotne ir viņu rokās?

Saruna ar LU basketbola sistēmas attīstības komandas jauniešiem

18 Žanis Peiners: Bez LU sistēmas es šobrīd nespēlētu profesionāli Šobrīd spožākais LU absolvents/basketbolists atskatās uz studiju gadiem un to nozīmi karjerā

24 Eva Pavlovska, Guntis Endzels vai Edijs Šlesers – kurš būs atjautīgāks?

Uz āķīgajiem jautājumiem atbild mūsu komandu galvenie treneri

28 Anete Ozola – spēlētāja ar vēlmi uzvarēt un mērķi nekad nepadoties!

Intervija ar sieviešu komandas ambiciozo pirmgadnieci

32 Programmiņu kolekcionēšana – tā ir diagnoze!

Intervija ar kolekcionāru un regulāru LU spēļu apmeklētāju Egilu Vanagu

38 Mūsu karsējmeitenes – krāšņas ne tikai LU pasākumos Par LU karsējmeiteņu uzstāšanos dažādos notikumos

42 Jāņa Eiduka 5 atziņas profesionāla sporta un studiju apvienošanai Kas jāievēro, lai sekmīgi apvienotu augsta līmeņa sportu un studijas

46 BVEF – populārākā fakultāte LU basketbolistu vidū Par LU basketbolistiem augstskolas lielākajā fakultātē

50 BK LU Attīstības nometne – iespēja jaunajiem spēlētājiem Treniņometne, kas triju dienu garumā sniedz priekštatu jaunajiem spēlētājiem par LU sistēmu

54 Lasenbergs, Endzels un LU karsējmeitenes – mūsējie LBL Zvaigžņu spēlē Par LU basketbola pārstāvju sekmēm ikgadējos basketbola svētkos

56 LU basketbola tēla veidotājs – Kārlis Dārznieks Intervija ar BK LU mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālistu

62 Vēsture: kā studenti Eiropas turnejā devās US basketbolistu ceļojums pa Eiropu 1936. gadā

“Basketbols ir Latvijas Universitātes lielās saimes mīlēts sporta veids. Tas sākas ar LU basketbola līgu, kurā plecs pie pleca cīnās studenti, profesori un darbinieki, un turpinās līdz pat mūsu meistariem – BK “Latvijas Universitāte” vīriem un sievām. No Latvijas Universitātes basketbola nevar aiziet, no tā nevar tikt atskaitīts vai pazust. Ja esi tajā bijis, paliec uz mūžu. Un mēs lepojamies ar katru, kas pavienojies un bijis tik traks, ka spējis apvienot šo grūto darbu – profesionāli spēlēt basketbolu un studēt.

Mēs joprojām lepojamies ar mūsējo sasniegumiem citur pasaulē, atceramies, piemēram, Žani Peineru, Kristapu Dārgo, Ievu Krastiņu, Mārci Vītolu un daudzus citus, tāpat mūsu trenerus Mārtiņu Zībartu, Artūru Visocki-Rubeni u.c.

Latvijas Universitātes basketbols nav iedomājams arī bez LU karsējmeitenēm, salīdzinoši jaunu, skaistu sporta un mākslas aktivitāti. Lai arī pavisam nesen tas spēra pirmos soļus, tagad jau notikusi paaudžu maiņa, un viss turpinās. Karsējmeitenes ir daļa no mūsu basketbola, un tajā pašā laikā prieks tās redzēt daudzos citos dažāda mēroga pasākumos Latvijā.

Basketbols un sports kopumā Latvijas Universitātei ir ne tikai tās vārda nesējs pasaulē, bet daļa no mūsu attīstības stratēģijas – duālās karjeras iespēju īstenošanas, iespējas profesionāli sportot un un iegūt augstāko izglītību. Mēs strādājam, lai pārskatāmā nākotnē Latvijas Universitātes jaunajā mājvietā taptu arī jauna sporta halle, kurā studenti varēs ne tikai nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, bet arī mūsu meistarkomandas pilnvērtīgi trenēties un aizvadīt savas mājas spēles patiesi savā arēnā.

Latvijas Universitātes basketbola komanda ir deviņkārtīgi Latvijas čempioni (pieci čempiona tituli trīsdesmitajos gados, kā arī četras reizes triumfēts Padomju laikos) un mēs strādājam ar domu, lai šo panākumu kādreiz atkārtotu arī nākotnē. Mēs sakām lielu paldies visiem, kas mums tic un atbalsta. Bez jūsu atbalsta tas nebūtu iespējams.“ Jānis Stonis, LU rektora vietnieks sporta un sociālajos jautājumos

4

5

Lielā intervija

Dzintars Berkolts: sirdslieta basketbols jau no bērna kājas Kārlis Dārznieks

Par Latvijas Universitātes basketbola sistēmas attīstību pēdējos gados īpašas rūpes ir uzņēmies uzņēmējs un kompānijas TelCom līdzīpašnieks Dzintars Berkolts. LU basketbolā Dzintars tiek apzīmēts kā attīstības direktors, taču, kā viņš to atklāj intervijā, – amata apraksts ir pārāk skanīgs priekš sirdslietas, kas ar baudu piepilda viņa ikdienas brīvos brīžus.

Dzintara Berkolta pārstāvētā kompānija TelCom jau trešo sezonu var tikt uzskatīta par galveno LU vīriešu komandas atbalstītāju un droši var teikt, ka basketbola sabiedrībā šo korporatīvo klientu uzņēmumu zina teju visi. Savstarpējā sadarbība gan sākās jau 2011. gadā, kad uzņēmēja pārstāvētā kompānija pirmo gadu sniedza atbalstu LU basketbola sistēmai. Togad no 8 cm plata logo uz šortu aizmugures savstarpējās attiecības ir pāraugušas lielformāta apdrukā uz formas vēdera daļas – tā var raksturot kā TelCom atbalstu, tā Dzintara Berkolta attīstību LU basketbola dzīves veidošanā. Tikai uz augšu!

Līdz basketbola funkcionāra lomai nonāksim intervijas gaitā, taču iesākumā pastāsti, lūdzu, par savu saikni ar basketbolu – kā sākās interese par šo sporta veidu?

Jā, tas īstenībā ir interesanti, jo Raunā, no kurienes es nāku, bērnības gados topā bija futbols. Basketbolā pat īsti nebija, kur trenēties, jo skolas zāle bija maza. Grūti izskaidrot no kā, taču 4. vai 5. klasē man radās reāla interese par šo sporta veidu, ka pat pašdarbības ceļā lauku sētā pats sev uztaisīju bas-

ketbola grozu. Protams, nebija arī gluži tā, ka saistībā ar basketbolu Raunā nekas nenotika – tika rīkoti turnīri bērniem, treniņi, tā ka iespējas sevi pilnveidot bija. Par to paldies jāsaka tai laikā skolā strādājošiem sporta skolotājiem Druvim Ozoliņam un Aivaram Cipem. Tā manas ambīcijas tolaik, 8. klasē, pat lika domāt par basketbola ceļa iešanu, un vēl pirms pamatskolas beigšanas pārcelties uz kādu pilsētu turpināt attīstīties, taču viss palika savās sliedēs. Būtībā pēc iestāšanās Priekuļu tehnikumā arī pārstāju daudz maz aktīvi spēlēt.

6

“Sporta skolu treneriem un bērnu vecākiem ir jānotic, ka jauno spēlētāju attīstības veicināšanā, nonākot pie mums, ieguvēji būs visi.“ Tad rodas jautājums, vai varbūt tā laika nepiepildītais sapnis par spēlēšanu tevi šobrīd mudinājis atbalstīt basketbolu? (ilgi domā) Grūti teikt. Laikam jau tolaik basketbols kļuva par lielu sirdslietu, tādēļ arī šobrīd atrašanās šajā vidē dod prieku, taču faktu, ka nebūšu nopietns spēlētājs, sapratu diezgan ātri. Es to tomēr sauktu par sirdslietu.

Taču arī tavi bērni kā sporta veidu izvēlējušies basketbolu?

Jā, tā ir. Nenoliegšu, ka vecāko dēlu vairāk vai mazāk apzināti uz to virzīju, taču tas nebija pareizi. Tagad varu visiem jaunajiem vecākiem ieteikt necensties caur savām atvasēm piepildīt kādus savus nepiepildītos sapņus. Kā saka, ar to ir sanācis apdedzināties un pieļaut kļūdas, kas ne pie kā laba nenoved. Savā ziņā režīmam ir jābūt, piemēram, apmeklēt sporta aktivitāšu nodarbības un darīt citas lietas, taču, ja no bērna nestaro tāds entuziasms kā no vecākiem, tad noteikti ir kas jāmaina.

Runājot jau vairāk par šī brīža situāciju un kā basketbolu atbalstošas kompānijas TelCom līdzīpašnieku – kā nonāci līdz basketbola atbalstam un tieši LU?

Tas savā ziņā bija nejauši, kad vecākais dēls Jānis ierosināja apmeklēt LU mājas spēli Rīgā. Tas bija 2010./11. gada sezonā. Jau toreiz, ieejot zālē, es novērtēju LU ieguldīto darbu ārpus spēles procesu nodrošināšanā – spēļu programmiņas, laba mūzika, smaidīgs personāls... Es reāli sajutos tur gaidīts, nevis klasiskā veidā atnācis uz sporta spēli. Tas toreiz radīja šo pirmo iespaidu par LU basketbolu, kam sekoja attiecīgo kontaktu pārzināšana, un tad jau sākām sarunas par sadarbību starp LU basketbolu un kompāniju TelCom. Tad tajā brīdī arī sākās tava padziļinātākā ieinteresētība Latvijas basketbolā?

Nē, tobrīd jau priekštats par kopējo saimniecību bija gūts, jo ar dažāda atbalsta formu realizēšanu palīdzēju kā BK “Valmiera-2” komandai, tā arī BS “Rīga” jauniešu sistēmai. Abos gadījumos galvenokārt kā finansiālais atbalstītājs startam papildus turnīros. Tas man ļāva iepazīt Latvijas basketbola sistēmas darbību un, protams, deva pamatu salīdzināt vienu ar otru. Tagad tā domājot, saprotu, ka tieši iepriekšējā pieredze ar citām organizācijām ļāva ļoti ātri novērtēt, ka LU basketbola sistēma ir uzsākusi savu attīstību pareizā virzienā.

Dzintars Berkolts 2013.gada decembrī pasniedz tradicionālās TelCom akcijas galveno balvu.

7

Saprotams, ka augstā vērtē tev ir sakārtota vide, taču, piemēram, ja augstā līmenī basketbols tiktu spēlēts Cēsīs, kur šobrīd dzīvo, vai atbalsts būtu par labu savas pilsētas komandai? (smaida) Interesants jautājums. Nu, manā skatījumā svarīgi ir būt pārliecinātam, ka tas projekts tiek attīstīts no sirds un kā tas tiek nests uz āru. Tajā sakarā LU sistēmā visi procesi ir ļoti caurspīdīgi un mērķi skaidri saprotami, kas mani īpaši uzrunāja. Cēsis?

Tur nekad basketbols nebūs augstā līmenī, jo tur galvenais sporta veids ir florbols, (smejas) taču ar jaunatnes sistēmu pilsētā man ir laba saikne – palīdzam kā finansiāli, tā arī ar attīstību veicinošām idejām.

Tavi organizāciju atbalstīšanas kritēriji top skaidri, taču attiecībā uz LU sistēmu ir ticis sperts vēl viens solis – tu esi organizācijas attīstības direktors. Kā līdz tam nonāci?

Tas amata apzīmējums “attīstības direktors”... Nu, laikam jau tie procesi, ko veicu, ir attīstību veicinoši, taču priekš manis tas ir tik, cik veltīt brīvo laiku, jo tas nav projekts, kam tiek veltīts laiks no rīta līdz vakaram. Nonācu šeit pateicoties ciešai saiknei ar Uģi Bisenieku. Kā komandas atbalstītāju pārstāvis, regulāri komunicējām un ik pa laikam centos sniegt savas idejas tālākiem procesiem. Pakāpeniski aizvien vairāk sapratām, ka mūsu domas lielā mērā par vajadzīgo attīstības virzienu saskan, līdz ar to tika uzticēts vēl vairāk iesaistīties organizācijas darbībā.

Tādā gadījumā, kas ir tavi būtiskākie pienākumi jeb izaicinājumi, ko vēlies šeit realizēt?

Pirmā gadā galvenie darbi saistījās ar iekšējās struktūras sakārtošanu, iekšējās komunikācijas uzlabošana, lai visi strādātu kopēju mērķu realizēšanā.

Tāpat uzsvaru lieku uz savstarpēju attiecību uzlabošanu ar Latvijas Basketbola savienību, kur arīdzan progress un krietni labāka sadarbība vērojama jau no pirmā gada.

Pirmajos gados daudz laika tika veltīts LU basketbola sistēmas izveidei un pilnveidošanai. Šobrīd varu droši teikt, ka sistēmu esam veiksmīgi izveidojuši un pašlaik turpinām meklēt to ideālo definējumu savam darbam, lai gan virziens, uz kuru strādāt, mums sen ir skaidrs. Līdz tam nonācām, daudz savā starpā diskutējot un uzklausot citu viedokļus.

Tā kā plāna mukt prom no kvalitatīvas pilnveidošanās no jaunatnes basketbola uz profesionāļu mums nav.

Tam visam, protams, seko arī citas pamata lietas, kā darbs ar jaunu sponsoru piesaisti. Bez tā mūsdienās arīdzan neiztikt.

Nu jau tas viss izklausās krietni vairāk par “darbu brīvajā laikā”. Tu pats to vērtē kā darbu vai sirdslietu?

Viennozīmīgi sirdslietu. Vienu nedēļu vairāk, otru nedēļu mazāk laika tam tiek veltīts, bet ko padarīsi, ja patīk. (smaida) Es pat sevi salīdzinātu ar autokrosu entuziastiem, kas ir gatavi dienām/naktīm ķimerēties ap automašīnām tikai tādēļ, ka tā ir viņu aizrautība. Arī man basketbols ir rītā/vakarā sarunu tēma numur viens, tādēļ es sevi uzskatu par īstu entuziastu.

Bez visa tevis pieminētā, šajā starpsezonā LU basketbola sistēma izveidoja pati savu LBL 2. divīzijas komandu, kas startē zem LU/BS Rīga nosaukuma.

Vai tās izveide bija nākamais likumsakarīgais attīstības solis vai tomēr jau sen lolota ideja?

Tā sanāca, ka diemžēl dažādu apstākļu dēļ sadarbība ar BS “Pārdaugava” tika pārtraukta, taču šāda līmeņa komanda mums ir ļoti nepieciešama. Izveidot pašiem savu komandu – tas bija jauns izaicinājums!

Prieks par atbalstu no BS “Rīga” direktora Gunta Šēnhofa, kā arī sponsori, piemēram, Juris Minajevs no kompānijas Woodfloors.lv turpināja mums ticēt, kā rezultātā komanda ir izveidota, kvalitatīvi treneri piesaistīti un viss turpina attīstīties. Uzreiz mums izdevās piesaistīt perspektīvākos jauniešus kā Adrians Šnipke un Edvards Mežulis, kas deva papildus pārliecību, ka šī LBL-2 komanda pastāvēs. Kādēļ es minu šos spēlētājus? Jo sporta skolu treneriem un bērnu vecākiem ir jānotic, ka jauno spēlētāju attīstības veicināšanā, nonākot pie mums, ieguvēji būs visi. Mūsu mērķis nav atņemt sporta skolām viņu labākos spēlētājus, bet gan kopīgi ar viņu pašu treneru atbalstu veicināt šo 15-16 gadus jauno spēlētāju straujāku izaugsmi. To mēs plānojam sasniegt ar augsta līmeņa treniņu nodrošinājumu un individuālu pieeju, kā arī, pats galvenais, nodrošinot spēļu praksi LBL 2. divīzijā, Jā, protams, mēs šādā veidā nākotnē vēlamies sagatavot spēlētājus mūsu LBL 1. divīzijas komandai, taču, ja kāds no mūsu sistēmas saņems interesi no citiem klubiem, mēs to uztversim kā sava ieguldītā darba novērtējumu. Līdz ar to esam pilnībā atvērti sadarbībai ar jebkuru Latvijas jaunatnes sporta skolu viņu perspektīvāko jauniešu attīstības

“LU sistēma pareizā virzienā dodas jau no pirmās sezonas.“ 8

Un kas ir tās lietas, kas nav mainījušās?

Uzsvēršu vienu – cīņasspars! Jau toreiz LU spēlētāji ar to izcēlās un arī šosezon ne vienu vien reizi līdzjutēji par to jau ir pārliecinājušies. Tas ir mūs raksturojošs trumpis!

vecināšanā. Ja spēlētājs grib saistīt savu dzīvi ar basketbolu, tad viņam ir jātrenējas un jāspēlē nopietnā līmenī jau no 16 gadu vecuma, nevis, tā teikt, jāsēž uz soliņa. Diemžēl šāds liktenis piemeklējis virkni Latvijas perspektīvāko spēlētāju, kas LBL komandās tikai trenējas, bet pie pienācīga spēles laika netiek.

Turpretī mēs spējam jaunajiem spēlētajiem nodrošināt gan kvalitatīvus treniņus, gan spēļu praksi attiecīgajā līmenī. Jauniešiem iespējami ātrāk ir jāsaprot, ka profesionālajās komandās vienmēr prioritāte būs rezultāts un, lai arī cik talantīgs tu nebūtu, vienmēr spēlēs tie, kas dotajā brīdī jau ir gatavi tam. Nu lūk, šādus spēlētājus mēs arī gatavojam.

Kas tev basketbolā sniedz vislielāko gandarījumu?

Atbildēšu līdzīgi kā uz iepriekšējo jautājumu – man ir prieks skatīties uz komandu, kad tā cīnās no pirmās līdz pēdējai minūtei. Ja arī uzvaras ne vienmēr atnāk, ja komanda demonstrē augstu cīņassparu, tad tas vienmēr tiek novērtēts.

Cita lieta ir arī progress spēlētājos. Ja mēs redzam, ka spēlētājs dažu gadu laikā progresē un aug, vēl jo vairāk, ja viņš nākotnē kļūst par stabilu LBL spēlētāju, tas dod neviltotu gandarījumu par LU sistēmas “mazajām uzvarām”.

Vēl noteikti darbošanās šajā lauciņā dod iespēju komunicēt ar dažādiem cilvēkiem. Ja manā pamatsfērā es ikdienā sadarbojos ar viena tipa cilvēkiem, tad šeit tie ir citādi. Tas man patīk.

Tad noprotams, ka LU basketbola sistēmai ir ilgtermiņa mērķi?

Jā, viennozīmīgi! Kā es vienmēr saku, mēs dodam iespēju sporta skolu absolventiem un pēdējo vidusskolas klašu audzēkņiem jau laikus gūt pieredzi un spēļu praksi šajā starpposma līmenī, lai iespējami ātrāk spētu adoptēties lielajam basketbolam. Tāda ir mūsu šī brīža misija Latvijas basketbolā, jo neviena cita organizācija to tādā līmenī Latvijā nepiedāvā.

Laikam bez ģimenes atbalsta šāda hobija veikšanā nekādīgi?

Protams! Visa ģimene atbalsta mani un pa šiem gadiem kļuvuši par lieliem basketbola faniem. Lai arī nesanāk viņiem pārāk bieži klātienē apmeklēt LU spēles, atbalsts un labu domu domāšana ir vienmēr!

Taču manā gadījumā noteikti pateicība par atbalstu un sapratni par šo aizraušanos jāizsaka kompanjonam TelCom vadībā Jānim Kravalim. Arī viņš ir kaislīgs dažādu sporta veidu cienītājs un lietpratējs, taču bez viņa atbalsta arī TelCom tik lielā mērā neiesaistītos aktīvā LU basketbola dzīves veidošanā.

Tu noteikti esi īstais cilvēks, kam var prasīt būtiskākās atšķirības starp LU 2010. gadā un LU šobrīd.

Kas galvenokārt ir mainījies?

Pirmkārt, tas noteikti ir vizuālais tēls, pie kā gadiem ejot ir daudz domāts. Gan organizācijas tēla vizuālā identitāte, gan komanda kopumā – kādu iespaidu viņi atstāj. Otrkārt, noteikti sistēma kopumā. 2010. gadā vairāk vai mazāk LU asociējās ar vienu komandu LBL-1, taču nu arī cilvēki no malas mēdz precīzi teikt par LU sistēmas mērķiem un straujo attīstību. Taisnības labad es jautājumā vārdu “mainījies” pārfrāzētu uz “pilnveidojies”, jo, kā minēju, LU sistēma pareizā virzienā dodas jau no pirmās sezonas.

Dzintars Berkolts kā basketbola funkcionārs kopš 2009. gada: • • • •

BS “Rīga” atbalstītājs un padomdevējs “Valmiera-2” (LBL2) atbalstītājs un padomdevējs Cēsu PSS atbalstītājs un padomdevējs LU basketbola atbalstītājs un attīstības direktors

9

AR BENU TAVA ĢIMENE IR ZEM DROŠA SPĀRNA! BENU lojalitātes kartes programma ar progresīvu uzkrājuma sistēmu.

Lojalitātes ka ww w.benu.lv

uzzini vairāk www.benu.lv 10

rte

Vizma Vīksna, “BENU Aptieka” farmācijas daļas vadītāja: “Šogad esam sākuši atbalstīt Latvijas Universitātes basketbola komandu. Kā uzņēmums, kas specializējas veselības jomā, īpaši augstu vērtējam veselīgu dzīvesveidu un sportošanu.

Basketbols ir viens no populārākajiem sporta veidiem Latvijā, ko ne tikai skatās, bet hobija, amatieru un profesionālā līmenī labprāt spēlē visu paaudžu cilvēki. Ja mums kā uzņēmumam ir iespēja atbalstīt komandu un palīdzēt tai, tad ar lielāko prieku šādu darbu veicam!

Vēlam Latvijas Universitātes komandai veiksmi un izturību visās šā gada spēlēs!”

11

Lielā intervija

Adrians Šnipke un Edvards Mežulis – vai basketbola nākotne ir viņu rokās?

Agija Vehtere

Adrians un Edvards ir jauni un perspektīvi basketbolisti, kas sevi pakāpeniski aizvien pārliecinošāk piesaka basketbola laukumā, pierādot gan pašiem sev, gan visai Latvijai, ka neviena spēle nav neuzvarama – galvenais ir smags darbs un sapratne par to, kas ir lielais basketbols un cik ļoti nepieciešams strādāt pašam ar sevi, lai līdz tam nonāktu. Arī Latvijas Universitātes basketbola sistēmā puiši turpina apliecināt savas prasmes, un par to, kā viņi izmanto dotās iespējas un ko viņi sagaida nākotnē, lasiet šajā intervijā.

Abi šobrīd spēlējat sistēmas LBL-2 komandā “Latvijas Universitāte/BS Rīga”. Kā nonācāt līdz LU basketbola sistēmai?

Adrians: Bija tā, ka vajadzēja kaut ko jaunu, jo, trenējoties Latvijas Jaunatnes basketbola līgas komandā (LJBL), izaugsme nav īpaši iespējama, nav tāds progress. Sagadījās, ka tieši LU īstajā brīdī apvienojās ar BS “Rīga”, izveidojot jaunu komandu jau vīriešu čempionātā. Tā arī spēlējām.

Edvards: Kā jau Adrians teica, abi nākam no “BS Rīga” komandas, un šogad mums deva šo lielisko iespēju pievienoties “LU/BS Rīga” komandai, ko arī izmantoju.

Tad ar ko tieši LU sistēma atšķiras no tā, ko bijāt iepriekš pieredzējuši, spēlējot “BJBS Rīga” komandā?

A.: Ar pilnīgi visu! Šeit arī treniņos ir lielāka atdeve un pretī stājas vecāki, gudrāki un spēcīgāki čaļi! BS “Rīga” komandā visi ir mūsu vecuma un basketbols ir pavisam citādāks. Šeit ir ļoti daudz jādomā pie visa, ko dari.

E.: Viennozīmīgi ar treniņu kvalitāti un pašu spēlētāju attieksmi. LU piedāvā strādāt arī individuāli un pilnveidot savas basketbola iemaņas, kā, piemēram, metienus, driblus utt. Ātri iejutāties komandā?

Vecākie puiši jūs pieņēma?

A.: Jā! Te visi ir ļoti draudzīgi, nebija vispār nekādu problēmu ar to.

E.: Man ar iejušanos nekad nav bijušas nekādas problēmas – visi komandas biedri ir ļoti atsaucīgi, kā arī viņi sniedz dažādus un patiešām vērtīgus padomus.

12

Kādi bija jūsu pirmie iespaidi, uzsākot sezonu LU komandas rindās?

A.: Personīgi man ļoti patika, bet sākums bija grūts, jo īsti nezināju, kāds basketbols ir LBL-2. Bija pie tā jāpierod.

E.: Visnotaļ pozitīvi – protams, arī ar nelielu satraukumu, jo nezināju, ko sagaidīt.

Kas bija lielākā atšķirība, pie kuras bija visgrūtāk pierast, sākot spēlēt basketbolu LBL-2 līmenī?

A.: Aizsardzība, jo tā noteikti ir mana vājākā puse basketbolā! Un, protams, tas, ka uz laukuma jāpievērš krietni lielāka uzmanība visiem sīkumiem.

E.: Piekrītu – aizsardzība, jo, spēlējot šajā līmenī, pretspēlētāji ir ar lielāku basketbola IQ – tas nozīmē, ka ir jāpievērš lielāka uzmanība aizsardzībai.

Un kā tad līdz ar to sanāk - nenožēlojat savu izvēli par labu LU? A.: Noteikti nē! Esmu apmierināts ar pilnīgi visu šeit!

E.: Es arī nē! Esmu drīzāk pateicīgs par to, ka man ir dota šāda iespēja pārstāvēt šo klubu.

Tas priecē! Sakiet, vai varat just, ka treneri novērtē jūsu ieguldīto darbu gan ikdienas treniņos, gan spēlēs?

A.: Ceru, ka jā. Treneri sniedz ļoti daudz padomus un palīdz, kas ir ļoti noderīgi. Pievērš lielu uzmanību tam, ko darām, un ir redzams, ka viņi patiešām vēlas palīdzēt!

E.: Domāju, ka jā, jo viņi redz to, ka es, patiešām, cenšos izdarīt visu pēc iespējas labāk, un tas attaisnojas minūtēs, ko pavadu laukumā.

Vai atceraties, kas bija pirmais, ko treneri ieteica, kas jāmaina jūsu spēles stilā?

A.: Jā! Treneris teica, ka jāsāk beidzot domāt un ka jāpāriet no jaunatnes basketbola uz LBL-2, kā arī jāiegulda ļoti liels darbs, spēlējot aizsardzībā.

E.: Pirmais, ko man teica, ir tas, ka man laukumā jākļūst agresīvākam!

LBL 2.komanda sistēmā ir ar mērķi attīstīt spēlētājus, no kurienes arī ir visvieglāk iekļūt 1. komandā.

Adrians Šnipke

Tas arī nozīmē to, ka katrs cenšas sevi vislabāk parādīt. Kāda ir savstarpējā atmosfēra komandā – esat kā viens vesels vai tomēr kā atsevišķi līderi?

A.: Esam kā viens vesels! Visi cenšas palīdzēt, tas ir ļoti patīkami.

E.: Piekrītu Adrianam – esam kā viens vesels, jo komandā katram ir sava loma, mēs visi viens otru pilnveidojam.

Cik LU basketbola sistēmas otrajā komandā notiek treniņi?

A.: Tie mums ir katru dienu, izņemot brīvdienās – brīvdienās ir tikai tad, ja svētdienā ir spēle.

E.: Kopā 7 reizes nedēļā – 5 vakara treniņi (ar komandu) un 2 rīta treniņi (individuāli).

Daudz gan! Tad kāds ir jūsu ikdienas ritms, nav pārāk daudz kas jāpaspēj 24 stundās?

A.: Mums ir treniņi jau no paša rīta, plkst. 7:00, līdz ar to ceļos diezgan agri. Pēc tam eju uz skolu, kura ir līdz pusčetriem, un tad atkal sanāk gandrīz uzreiz doties trenēties.

E.: Es no rīta ceļos 5:30, lai paspētu uz rīta treniņu – pēc tam dodos uz skolu, un pēc skolas ir vakara treniņš.

Atgriežoties pie sezonas, vairākos mačos, vismaz sezonas pirmajā pusē, sanāca zaudēt pašās galotnēs. Kā jūs komandā uzmundrināt viens otru pirms un pēc spēlēm?

A.: Uzsitam pa dibenu, pasakām viens otram kaut ko motivējošu, piemēram, saņemies un davaij, sitamies!

E.: Uzmundrinām viens otru arī savādāk, klausāmies mūziku un tamlīdzīgi. Protams, zaudēt nav patīkami, taču šīs sporta sastāvdaļas mūs tikai norūda!

Kādas vispār bija domas pirms sezonas. Noteikti pašiem ambīcijas bija augstākas, proti, LBL 2.divīzijas otro posmu aizvadīt spēcīgāko grupā?

A.: Noteikti. Vajadzēja tikt augšgalā – tur ir spēcīgākas komandas, bet kā ir, tā ir – tagad jāspēlē un jātiek tur atpakaļ!

Edvards Mežulis

13

Adrians un Edvards pērnā gada vasarā cīnās Latvijas U16 izlases rindās Eiropas čempionātā. Foto: FIBAeurope.com

Un kas tam varētu būt galvenie iemesli?

A.: Uzvarēt jau gribam visi, bet spēle negāja tā, kā bijām vēlējušies. Kaut kā nebijām saspēlējušies, kā arī atdevei vajadzēja būt lielākai.

E.: Es uzskatu, ka esam jauna komanda un sezonas pirmajās spēlēs vēl nebija izveidojusies saikne vienam ar otru, tapēc nācās ciest pa kādam negaidītam zaudējumam, kuru dēļ mēs neatrodamies starp labākajam LBL-2 komandām, bet šobrīd mēs cīnāmies, lai iekļūtu play off zonā.

Abi esat pārstāvējuši mūsu valsti, spēlējot Latvijas U16 zēnu basketbola izlases sastāvā. Ko jums nozīmē spēlēt valstsvienības kreklā?

A.: Tas ir ļoti nozīmīgi un, protams, tas ir gods, kā arī ļoti laba iespēja un superīga pieredze kaut ko tādu izmēģināt. Priecē, ka ir izdevies tikt izlasē, jo tas iemāca daudz ko jaunu – nekur neesmu guvis tik lielu pieredzi, kā tur!

E.: Arī man tas ir liels gods, jo, spēlējot izlasē, es iegūstu lielisku pieredzi, cīnoties pret Eiropas labākajām komandām, kā arī spēles izlases sastāvā mani motivē turpināt ieguldīt darbu savā attīstībā.

Kādas ir pašu prognozes – pārstāvēsiet Latviju arī U18?

A.: Cerams – jāskatās, kā dzīve sakārtosies. Vispirms jau arī sastāvā no sākuma jātiek (smaida)!

E.: Es būtu ļoti pagodināts pārstāvēt U18 izlasi, bet lēmums, vai es spēlēšu U18 vai nē, ir jāpieņem galvenajam trenerim – mans uzdevums ir turpināt spēlēt un pilnveidot sevi!

Varbūt veiksmīgā debija izlases rindās bija viens no iemesliem, kas jums abiem palīdzēja nokļūt līdz BK LU sistēmai?

A.: Domāju, ka noteikti!

E.: Pavisam noteikti!

Adrian, tu pagājušajā gadā Baltijas jūras kausā kļuvi par visa turnīra vērtīgāko spēlētāju. Kā tev izdevās parādīt sevi tik spoži?

A.: Biju dedzīgs un ļoti gribējās uzvarēt – tā arī tas izdevās! Bet par to paldies jāsaka arī visai komandai, kura bija ļoti laba gan laukumā, gan ārpus tā.

Vai uzvaras un atzinība ceļ jūsu pašapziņu laukumā un motivē strādāt vēl vairāk?

A.: Protams, bet tas viss ir tikai tāds kā checkpoints – tas palīdz un motivē, bet mērķis ir nosprausts augstāks, uzvarēt ir ļoti svarīgi.

E.: Personīgi man ļoti nepatīk zaudēt, tapēc katru spēli es spēlēju, lai uzvarētu – ar katru uzvaru paceļas mans pašapziņas līmenis.

Ar kuriem no saviem komandas biedriem jūs abi labprāt spēlētu kopā arī nākotnē?

A.: Grūti pateikt – ar visiem ir ļoti labas attiecības un visi ir ļoti talantīgi spēlētāji. Bet viens no tādiem, protams, ir Edvards – kopā ar viņu spēlēju, kopš atnācu uz basketbolu!

E.: Ar Adrianu, jo esam draugi jau no tiem laikiem, kad tikko sākām nodarboties ar basketbolu un es zinu, ka vienmēr varēšu uz viņu paļauties!

Visbeidzot kādi ir jūsu nākotnes mērķi vai vēlmes saistībā ar basketbolu?

A.: Kā jau visiem, arī mans lielais sapnis ir spēlēt NBA, bet mērķis ir spēlēt profesionāli – ļoti vēlētos spēlēt Eirolīgā. Kādā labā klubā, protams.

E.: Pavisam konkrēti – pārstāvēt Latvijas Nacionālo basketbola izlasi un spēlēt NBA, bet, lai līdz tam nonāktu, ir jāiegulda liels un pacietīgs darbs.

Eirolīga no mums ģeogrāfiski nav tālu. Vai ir kādi konkrēti klubi, kuros vēlētos spēlēt?

A.: Madrides “Real”, Barselona, protams, ka Kauņas “Žalgiris” un Spānijas “Gran Canaria”. Šie ir vadošie Eirolīgas klubi, gribas spēlēt tajā līmenī.

E.: Maskavas “CSKA” vai Kauņas “Žalgiris”, jo uz šo brīdi tie ir mani favorītklubi Eirolīgā.

14

Latvijas Universitātes basketbola sistēma visbiežāk tiek asociēta ar LBL 1. divīzijas komandu, taču jau vairākus gadus īpašs akcents tiek veltīts jauno spēlētāju attīstības veicināšanai. Šosezon LU basketbols spēra nākamo plato soli sava mērķa virzienā – ciešā sadarbībā ar BS ‘’Rīga’’ tikusi izveidota jauna LBL 2. divīzijas komanda ‘’Latvijas Universitāte/BS Rīga’’. Likumsakarīgi arī komandas sastāvs ir veidots no jauna, ar dažādu sporta skolu perspektīvākajiem spēlētājiem. Šajā intervijā basketbola līdzjutējiem bija iespēja nedaudz tuvāk iepazīt divus no komandas līderiem Adrianu un Edvardu. Kā šos spēlētājus raksturo treneri? Viņi ir ļoti ambiciozi un strādāt griboši, tādēļ nebūtu brīnums, ja, pat neskatoties uz savu jauno vecumu, spēlētāji (vai vismaz viens no viņiem) debiju LBL 1. divīzijā piedzīvotu jau šosezon. To arī novēlam!

Adrians Šnipke: • Mīļākais ēdiens: vistas fileja ar makaroniem • Mīļākā filma: Coach Carter • Mīļākā multene: Zootropole • Mīļākais mūziķis: Migos • Visvairāk basketbolā patīk: dankot • Rezultatīvākā spēle: 47 punkti (BS Rīga) • Mīļākā komanda: Cleveland Cavaliers • Dzīves moto: you can’t stop someone who knows where they’re going!

• Mīļākā krāsa: tumši zila • Slēptais talants: dziedāšana un pavārmāksla

Edvards Mežulis: • Mīļākais ēdiens: makaroni ar Boloņas mērci • Mīļākā filma: Karību jūras pirāti • Mīļākā multene: Karalis Lauva • Mīļākais mūziķis: Labrinth • Visvairāk basketbolā patīk: uzvarēt!

• Rezultatīvākā spēle: 40 punkti • Mīļākā komanda: LA Clippers • Dzīves moto: work hard, play hard • Mīļākā krāsa: oranža • Slēptais talants: dziedāšana

LU basketbola sistēmas attīstības komanda Latvijas Universitāte/BS “Rīga”, kas startē LBL-2.

15

‘17 EVOLUTION GAMING AICINA SAVĀ KOMANDĀ: SPĒĻU PREZENTĒTĀJUS

DURVIS NAKOTNEI! JA VĒLIES STRĀDĀT UN PIERĀDĪT SEVI JAUNĀ UN AIZRAUJOŠĀ DARBA JOMĀ, SŪTI MUMS SAVU CV! – TU SPĒJ BRĪVI SARUNĀTIES ANGĻU VALODĀ – ESI POZITĪVI NOSKAŅOTS

MUSU PIEDAVAJUMS: STARPTAUTISKA DARBA VIDE • LABI ATALGOTS DARBS •

– ESI APZINĪGS UN PRECĪZS

LIELISKAS KARJERAS UN • IZAUGSMES LESPĒJAS

– ESI ATBILDĪGS UN MĒRĶTIECĪGS

SPORTA ZĀLE PAR BRĪVU •

– VĒLIES STRĀDĀT PILNA LAIKA MAIŅU DARBU

SOCIĀLĀS GARANTIJAS •

PIESAKIES, LŪDZU ŠEIT: WWW.EVOLUTIONGAMING.COM/CAREERS 16

17

Lielā intervija

Žanis Peiners: “Iespējams, bez LU sistēmas es šobrīd nebūtu profesionāls basketbolists” Autors: Kārlis Dārznieks, Foto: Renārs Buivids

Žanis Peiners – pirms pāris gadiem LU basketbola, bet nu jau visas Latvijas viens no basketbola tēliem, kurš sevi asociē kā ambiciozs un talantīgs basketbolists, kurš jau 4. gadu algu pelna profesionāļu bāzētos klubos. “Nikolajev’’, ’’Ventspils’’ un Saloniku ’’PAOK’’ – Žanis savu karjeru un vēstures pēdas veido dažādos Eiropas klubos, taču viss sākās Latvijas Universitātē! Šajā intervijā Žanis atceras studiju gadus, kā arī sniedz vērtīgus padomus jaunajiem basketbolistiem. Žanis Peiners Latvijas Universitātes komandu pārstāvēja laikā no 2010. līdz 2013.gadam, paralēli absolvējot LU Ekonomikas un vadības fakultātes Vadības zinību bakalaura studiju programmu. Šajos gados Peiners kļuva par publikas mīluli, bet ne bez pamata – absolūtais LU līderis, vairāku komandas rekordu uzstādītājs un regulārs LBL Zvaigžņu spēles dalībnieks palīdzēja studentu komandai sasniegt joprojām atkārtoti nesasniegtas virsotnes – 4. vieta LBL! Tas bija fenomenāls gads ar fenomenāliem spēlētājiem. Lai arī šobrīd sistēmas darbība turpinās un progress neizpaliek no gada uz gadu, nelaižam garām iespēju sekot līdzi mūsu sistēmas absolventu turpmākajām profesionālajām gaitām. Šajā reizē uz interviju aicinājām Peineru, kurš stāsta par savu līdzšinējo karjeru, uzsverot LU basketbola nozīmi savā sportiskās sfēras izaugsmē, kā arī, daloties ar savu pieredzi, sniedz vērtīgus un iedvesmojošus padomus jaunajiem spēlētājiem.

18

kopā ar komandu, un man deva iespēju pierādīt, ka varu spēlēt. Tā nu var teikt, ka, iespējams, bez LU sistēmas es šobrīd nebūtu profesionāls basketbolists.

Spēlēt VEF un studēt Latvijas Universitātē – cik grūti bija to sekmīgi apvienot?

Tas nebija tik grūti, jo rīta treniņi nebija obligāti.

Ja bija lekcijas vai kāds svarīgs skolas darbs vai eksāmens, varēja to nekavēt. Galvenais bija vienkārši visam atvēlēt pietiekami daudz laika, lai neko neiekavētu. Taču viennozīmīgi, spēlējot LU, tomēr bija daudz vieglāk, jo tādā pašā situācijā bija visi komandas biedri. Faktiski basketbola sistēma tika tam pielāgota un no treneru puses bija simtprocentīgs atbalsts studijām.

Ievadā pavisam pavisam īsi – kā tev šobrīd veicas un vai esi apmierināts ar savu esošo karjeras posmu, spēlējot Grieķijā?

Paldies. Man sokas ļoti labi. Jā, kopumā esmu apmierināts – gan rezultāti ir diezgan labi, gan treneris man ļoti uzticas, arī pilsēta un laika apstākļi ir ļoti patīkami.

Bija arī citi varianti karjeras turpināšanai?

Jā, bija pāris variantu, bet par tiem šaubījos, taču, kad nāca šis piedāvājums, piekritu uzreiz.

Patinot filmu vēl vairāk atpakaļ – kā vispār nonāci līdz izvēlei studēt LU? Pašā sākumā gribēju stāties LSPA, bet viņi nebija tik pretimnākoši attiecībā uz iespēju studēt. Bija sanācis, ka veselības problēmu dēļ man bija aizliegts 12. klases laikā sportot un trenēties, līdz ar to man nebija atzīmes sportā. Ieskaiti gan es nokārtoju un bija arī rekomendācijas no Latvijas Basketbola savienības, ka esmu jaunatnes izlases kandidātos, bet viņiem noteikti vajadzēja gada atzīmi sportā, kuras man nebija… Tā nu man bija jāpiedalās iestājeksāmenos, kuros pēc gada nesportošanas diez vai varētu sastādīt konkurenci triju kilometru skrējienā karstumā, lokanībā, pievilkšanās un vēl dažās disciplīnās, kurās man rādītāji nevar būt diez ko spoži.

Godīgi sakot, es gan domāju, ka par spīti visam būtu nokārtojis tos testus, bet tobrīd uzzināju, ka esmu uzņemts budžeta grupā LU (jo dokumenti tika

Kopš LU absolvēšanas – kuros aspektos jūti vislielāko progresu sevis izaugsmē? Proti, jau studiju gados sevi pieteici kā spilgtu un daudzpusīgu spēlētāju, bet vai nākotnē esi mainījis savu spēles stilu? Īstenībā jā, šogad spēlēju pavisam citā pozīcijā un arī spēles stils ir izmainījies, vairāk spēlēju bez bumbas, bet dažās spēlēs, kad nepieciešams pārsteigt pretinieku, treneris uztic arī man spēlēt kā saspēles vadītājam un saasināt spēli. Tā kā varētu teikt, ka lielākais progress ir spēlē bez bumbas.

Daudzi tevi atceras kā LU komandas līderi, taču nemaz nezina, kā nonāci līdz studentu komandai.

Kā tas notika? Īpaši tāpēc, ka vienu gadu jau biji nostudējis, esot VEF rindās?

Stāsts manā situācijā klasiskais – neizgāju medicīniskās pārbaudes VEF Rīga komandā, tāpēc ar mani lauza līgumu un mudināja vairs nespēlēt basketbolu.

Arī citas komandas tobrīd mani tā paša iemesla dēļ nevēlējās sastāvos, bet tieši tad parādījās ziņas, ka LU startēs LBL 1. divīzijas čempionātā. Sāku trenēties 19

Žanis uzklausa trenera Artūra Visocka-Rubeņa padomus.

“Es joprojām ne mirkli neesmu šaubījies, ka iekļaušanās LU sistēmā bija pareizais lēmums.“ iesniegti paralēli vairākās vietās), un turklāt studijas būs tikai trīs reizes nedēļā, nevis piecas kā LSPA. Arī LU Ekonomikas un vadības fakultātes (šobrīd Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, aut.) atrašanās vieta pašā centrā bija vilinošāka un parocīgāka. Bet tas arī nebija viss – arī mana mamma gribēja, lai manā dzīvē būtu kas vairāk par tikai sportu, tādēļ arī uzsāku studijas vadības zinību studiju programmā.

Runājot par piedzīvoto LU basketbola sistēmā, kas, tavuprāt, bija panākumu pamatā, ka Latvijas Universitāte spēja aizcīnīties līdz 4. vietai LBL? Tas bija fenomenāls gads un daudz netrūka, lai ko līdzīgu atkārtotu arī gadu vēlāk. Komandā bija savākti tiešām talantīgi džeki ar jaunu, sevi pierādīt gribošu, galveno treneri. Mums izveidojās perfekts mikroklimats, un trenerim sanāca atrast mums piemērotu, ātru spēles stilu. Tas arī bija mūsu trumpis, ar ko izdevās ne vienu vien reizi pārsteigt pretinieku.

2010./11. gada sezonā tava loma komandā nebija tik izteikta kā gadu vēlāk, taču jau tobrīd sevi sāki pierādīt kā viens no atslēgas spēlētājiem. Kā pats aprakstītu to posmu?

Toreizējais komandas treneris mani neuzskatīja par līderi, un laukumā devos pārsvarā no rezervistu soliņa. Nedomāju, ka pa to gadu ļoti progresēju, bet

Žanis pārstāvot Latvijas nacionālo izlasi. Foto: F64

nākamajā vasarā nometnēs ar treneri Visocki-Rubeni ļoti labi pastrādājām uz fizisko bāzi, un tas deva lielāku pārliecību par manām fiziskajām spējām.

Viņš arī bija tas, kurš manī saskatīja lielāku potenciālu un būtiskāku lomu komandā, kas, protams, man palīdzēja atvērties.

Kas ir tavas spilgtākās atmiņas no studentu basketbola gadiem?

Noteikti mūsu uzvaras ar LU komandu, divus gadus pēc kārtas iekļūstot starp TOP6. Uzvaras izslēgšanas spēlēs bija pārsteigums arī mums pašiem.

Tagad pēc LU esi daudz ko piedzīvojis, spēlējot triju dažādu valstu klubos. Taču varbūt ir kāda lieta, kas tev no LU sistēmas pietrūkst un tādas vairs nav šobrīd tavā ikdienā?

Jā, noteikti. Profesionālais sports ir pavisam savādāks, jo te katrs cīnās par savu statistiku un minūtēm, jo no tā atkarīga alga. Latvijas Universitātē mēs zinājām, ka mēs tur esam uz četriem gadiem un nemaz nedomājām, vai spēlēsim pēc tam profesionāli.

Arī algu, par ko cīnīties, mums nebija, tāpēc mums izveidojās ļoti nesavtīgs kolektīvs. Mūsu mērķis bija pierādīt, ka esam pelnījuši iespēju arī no citiem LBL klubiem. Tā bija viena no lielākajām motivācijām.

Daudzi jaunie un perspektīvie spēlētāji steidz noslēgt līgumus ar komandām par dažiem simtiem eiro, taču ne visi spēj izkarot sev spēles laiku un, tā teikt, pazūd. Vai tu jūties ko nokavējis, ka trīs sezonas pavadīji LU sistēmā, lai gan paralēli tam piedāvājumu no citiem klubiem netrūka?

Es nolēmu, ka studijas ir noteikti jāpabeidz. Sportā gadās visādi – vienā dienā tevi var atskaitīt no sastāva, vari gūt traumu, kas liedz turpināt spēlēt... Tad tu paliec gan bez algas basketbolā, gan bez izglītības. Es joprojām ne mirkli neesmu šaubījies, ka iekļaušanās LU sistēmā bija pareizais lēmums, jo tā ir perfekta vieta, lai nostabilizētos kā spēlētājam, un tad jau, apzinoties savu potenciālu, saprast, kādā līmenī tu vari spēlēt. Un tajā pašā laikā ir atvērts otrs ceļš – var izmantot iegūto diplomu un pilnveidot sevi citā jomā. 18–19 gados, sēžot uz soliņa kādā spēcīgākā komandā, tu nekad nesapratīsi, vai vari spēlē šajā līmenī un ko tu vispār vari izdarīt laukumā. Tāpēc ir liels risks, ka šie pāris gadi var pilnībā pazust, un tā nauda, ko maksā jauniešiem, tavu dzīvi neizmainīs.

Augstākā izglītība noteikti noderēs katram, jo sportista karjera ir īsa.

20

Ja reiz tava prioritāte bijusi studijas, vai nav bijusi doma par NCAA? Nē, par Ameriku nekad neesmu sapņojis. Pēc dzirdētā, tur piekoptās treniņmetodes nav īpaši piemērotas manam veselības stāvoklim. Un kādēļ jāskrien kaut kur nezināmajā, ja līdzīgas iespējas ir šeit pat. Ja izglītību būs jāliek lietā, tad to vēlēšos darīt Latvijā.

Vai arī šobrīd seko līdzi LU studentu komandas gaitām? Varbūt vari komandai ko ieteikt/novēlēt?

Jā, sekoju. Pie katras iespējas skatos spēles tiešraidē. Gribu izteikt lielu komplimentu, ka Latvijas Universitāte ar savu, salīdzinoši ar citiem klubiem, mazo budžetu var nodrošināt visu mājas spēļu translācijas.

Neviena cita komanda to diemžēl nedara.

Kā jau katru gadu, pirmā sezonas puse ir ļoti sarežģīta, jo ir jauns treneris un arī puse no komandas, bet tā bijis gandrīz katru gadu, un tagad jau sāk nākt uzvaras. Tāpēc LU spēlētājiem, treneriem un it īpaši vadībai novēlu turpināt būt tikpat pacietīgiem arī grūtajos brīžos, jo šis projekts tiešām nes ļoti lielu pievienoto vērtību.

Noslēgumā, ko tu kā profesionāls basketbolists, kurš augstāko izglītību ieguvis Latvijā, ieteiktu pašmāju jaunajiem spēlētājiem?

Katram ir savs ceļš ejams, bet noteikti ir vērts uzreiz raudzīties nākotnē, nevis domāt īstermiņā.

“Novēlu turpināt būt tikpat pacietīgiem arī grūtajos brīžos, jo šis projekts tiešām nes ļoti lielu pievienoto vērtību.“ ŽANIS PEINERS LU rindās laikā no 2010. līdz 2013. gadam piedalījies:

91 LBL spēlē, kurās guvis 1685 punktus, izcīnījis 316 atlecošās bumbas, atdevis 273 rezultatīvas piespēles.

Kopumā laukumā pavadīja 2668 minūtes jeb vairāk nekā 44 stundas, sasniedzot milzum daudz LU rekordus, kurus kādam pārspēt būs grūti. Žanis Peiners Dzimis 1990. gada 2. augustā Rēzeknē Karjera: • 2009–2010 • 2010–2013 • 2013–2014 • 2014–2016 • 2016–

21

VEF Rīga Latvijas Universitāte BC Nykolaev (Ukraina) BK Ventspils pašlaik Saloniku PAOK (Grieķija)

22

Māris Rēvalds, “Veselības centrs 4” valdes priekšsēdētājs: “Uzskatu, ka atbalstīt Latvijas Universitātes basketbola komandu ir goda lieta. LU basketbols jau vairāk nekā 85 gadus apvieno talantīgākos jauniešus, kuri novērtē gan sporta, gan izglītības būtisko nozīmi personības attīstībā. Mērķtiecība, disciplīna, komandas spēks un ieguldītais darbs ir galvenie priekšnoteikumi, lai sasniegtu visaugstākās virsotnes, kas ir arī “Veselības centra 4” panākumu pamatā. Patiesi ceru, ka Latvijas Universitātē basketbols vienmēr būs augstā līmenī un treneri turpinās sagatavot jaunos basketbolistus nozīmīgiem sasniegumiem.”

23

Treneri sacenšas

Eva Pavlovska, Guntis Endzels vai Edijs Šlesers – kurš būs atjautīgāks?

Kārlis Dārznieks

LU basketbola sistēmas līdzjutēji noteikti ir pamanījuši, ka katrā no BK LU žurnāla numuriem ir atrodama arī rubrika, kuras ietvaros notiek sacensība atjautībā starp LU spēlētājiem. Pagājušajā reizē sadaļā “Pirmkursnieki sacenšas’’ uz āķīgiem un ne tik āķīgiem jautājumiem atbildēja Renārs Birkāns un Anete Ozola. Arī šī gada otrajā numurā vēlamies turpināt “pirmgadnieku’’ tēmu, un tā nu sagadījies, ka visi trīs mūsu sistēmas komandu galvenie treneri strādā pirmo gadu – sieviešu komandas (Lat-Est WBC) galvenā trenere Eva Pavlovska, vīriešu komandas (LBL-1) galvenais treneris Guntis Endzels un vīriešu attīstības komandas (LBL-2) galvenais treneris Edijs Šlesers.

Likās tikai saistoši un interesanti salīdzināt, kurš no treneriem būs atjautīgākais? Kā vienmēr, gan grūtāki, gan ne tik grūti jautājumi. Lūk kā viņiem veicās!

VS 24

KURŠ IR ATJAUTĪGĀKS? Jautājums Cik tālu var ieiet mežā? (līdz vidum) Līdz brīdim, kad Everests tika atklāts, kurš bija augstākais kalns pasaulē? (tas pats Everests) Mārcis stāv aiz Ilzes, bet Ilze aiz Mārča! Kā tas ir iespējams? (abi stāv ar mugurām viens pret otru)

Līdz galam Kilimandžaro Stāv ar mugurām

Guntis

Edijs

Līdz vidum

Līdz vidum

Everests

Stāv pie spoguļa?

Kāds paliek kabatas lakatiņš, kad to iemērc sarkanajā jūrā? (slapjš)

Slapjš

Jāņa mātei ir trīs bērni. Vienu sauc Aprīlis, otru Maijs, kā sauc trešo bērnu? (Jānis)

Jānis

Jānis

Kurā pusē krūzītei ir osa? (ārpusē)

Ārpusē

Kas Daugavai ir pa vidu? (burts “g’’)

Ūdens

Kāds pulkstenis tikai 2 reizes dienā rāda pareizu laiku? (saplīsis)

Saules pulsktenis

Slapjš

Ārējā malā

Ūdens

Saules/smilšu

pulkstenis

Labs jautājums Ar mugurām Slapjš/Sāļš Jūnijs Kreisajā Tilts Baznīcas

Vienā maisā ir kilograms sausu spalvu, otrā maisā ir kilograms slapju spalvu. Kurš maiss smagāks? (abi vienādi)

Vienādi

Vienādi

Vienādi

Kādā gadījumā mēs redzam skaitli 3, bet sākām 15? (kad runa ir par pulksteni)

Kad stāv 3 piecinieki?

Reiz 5

Pulkstenis

Februārī

Grebenščikova iela 1

Februārī, bet ne katrā

Kurā mēnesī ir 27 dienas? (visos) Kāda ir LU treniņu zāles adrese (Diagnostikas centrs)? (Grebenščikova iela 1)

Visos Grebenščikova iela 14

Kurš tavā komandā ir īsākais spēlētājs, un kāds ir viņa augums?

Anete Ozola, 1,64 m

Renārs Birkāns,

1,82 m

Kurā datumā tava komandā izcīnīja pirmo uzvaru šajā sezonā?

25. novembrī

Kurš spēlētājs tavā komandā spēlē ar #12?

Eva

PUNKTI 15 (MAX)

Līva Laima Kazāka 9,5

29. oktobrī

Dmitrijs Brizgalovs 9,5

Grebenščikova iela 1 Dāvis Klegelis, 1,80 m 5. oktobrī Dāvis Klegelis 7,5

Pareizās atbildes papildjautājumos par komandu: Īsākais komandā: vīriešu 1. komandā īsākie ir Ričards Melderis un Renārs Birkāns (abi 1,86 m), sieviešu komandā Anete Ozola (1,65 m), savukārt vīriešu 2. komandā Alberts Putāns (1,80 m). Tā kā Eva kļūdījās vien par centimetru, atbilde tiek ieskaitīta kā pilnībā pareiza.

Pirmā uzvara: LU vīriešu komanda pirmo uzvaru izcīnīja 30. oktobrī savā laukumā pret Ogre/Kumho Tyre, dāmas 6. novembrī Igaunijā uzveica G4S Noorteliiga, savukārt LBL 2. divīzijā mūsējie pirmo panākumu guva 9. oktborī Madonā.

Daļēji precīzi ir visi, taču Guntim, līdzīgi kā Evai iepriekšējā jautājumā, par pavisam nelielu nobīdi tomēr piešķirts vesels punkts!

Kurš spēlē ar #12: jā, šis ir viens no retajiem numuriem, ar kuru katrā no mūsu komandām kāds spēlē, tiesa, šajā jautājumā visi treneri bija pilnībā precīzi!

Lai nu kā, arī šoreiz ļoti interesantā cīņā noskaidrojas, ka mūsu sistēmas treneri ir gana attapīgi. Šoreiz bez izteikta uzvarētāja – Eva un Guntis ar 9,5 punktiem dala uzvarētāja godu, savukārt Edijs arī turpat cieši aiz muguras.

25

26

Āris Jurdžs, SIA “Certes.lv” direktors: “Visu laiku slavenākais amerikāņu basketbolists Maikls Džordans ir teicis: “Talanti uzvar spēles, bet komandas darbs un inteliģence – čempionātus.” Šī iezīme raksturo iemeslus, kādēļ mēs izvēlējāmies atbalstīt LU basketbola komandu – arī uzņēmums SIA “Certes.lv” savas pamatnostādnes balsta uz komandas darbu un inteliģentu, gudru rīcību. Šādi mēs uzvarēsim čempionātu!’’

27

Intervija

Anete Ozola – spēlētāja ar vēlmi uzvarēt un mērķi nekad nepadoties!

Agija Vehtere

Aizbraukusi no dzimtās pilsētas, kur Valmieras komandās spēlējusi visu savu mūžu, lai turpinātu spēlēt basketbolu augstākā līmenī un studētu starptautisko ekonomiku un komercdiplomātiju Latvijas Universitātē, Anete Ozola sevi pierādījusi Latvijas Universitātes (LU) sieviešu komandā kā perspektīvu, spējīgu un talantīgu spēlētāju. Par to, kā Anete iejutusies komandā, lasiet šajā intervijā. un apvienot to ar augstākās izglītības iegūšanu – neko labāku nespēju iedomāties, tāpēc līdzko zināju, ka varēšu mācīties to, ko vēlos, un turpināt spēlēt basketbolu, par izvēli nešaubījos.

Kā esi iejutusies komandā?

Domāju, ka komandā esmu iejutusies ļoti labi. Visas meitenes mani ir pieņēmušas un iejušanās patiesībā bija ļoti viegla – meitenes jau zināju iepriekš.

Visvairāk novērtēju to, ka, ienākot komandā, nebija nekādi jācenšas mainīties kā cilvēkam – mani pieņēma tādu, kāda biju, ar visiem maniem jokiem, niķiem un stiķiem.

Latvijas U16, U18 un U20 sieviešu izlasēs startēji ar devīto numuru, bet Valmierā un LU spēlē ar astoto. Kurš ir tavs īstais veiksmes skaitlis?

Ar astoto numuru spēlēju jau kopš bērnības, jo Valmierā trenere bija spēlējusi kopā ar manu mammu, kurai vienmēr bijis 8. numurs – tā nu tas pilnīgi godīgi tika atvēlēts man! Pašai vienmēr 8 ir paticis kā skaitlis. Izlasēs 9. numurs sāka dominēt, jo spēlēju pie gadu vecākām meitenēm un 8. numuru vienmēr izvēlējās vecākās komandas biedrenes – tāda tā kārtība! 9. janvārī man ir dzimšanas diena, tāpēc arī 9. numurs. Teiktu, ka šie abi ir mani veiksmes skaitļi.

Kāpēc izvēlējies pievienoties LU sieviešu komandai?

Latvijas Universitāte piedāvā lielisku iespēju sportistiem turpināt pilnveidoties sportā augstā līmenī

Ķeroties uzreiz pie basketbola spēles, atklāj, kā tu noskaņojies, gatavojies spēlēm?

Gatavošanās sākas jau no paša rīta, pat ja spēle ir tikai vakarā. Kārtīgi izguļos, paēdu labas brokastis un parasti daudz klausos mūziku, lai varētu labāk noskaņoties. Personīgi man vienmēr ir paticis zālē ierasties ļoti laicīgi, lai varētu papildus pastaipīties vai pamest metienus, kamēr zālē gandrīz neviens nav.

Un kura ir bijusi tava saspringtākā spēle, kopš spēlē LU? Teiktu, ka 20. janvāra spēle pret Tallinas universitāti. Spēlē bija kārtīga sišanās – neviena no komandām netaisījās otrai neko atdot. Pēdējā ceturtdaļā bijām kā uz adatām, nemaz nerunājot par spēles papildlaiku. Žēl, ka zaudējām, bet zinu, ka ilgtermiņā šādas spēles spēsim noslēgt ar mums labvēlīgu rezultātu.

“Latvijas Universitāte piedāvā lielisku iespēju sportistiem turpināt pilnveidoties sportā augstā līmenī un apvienot to ar augstākās izglītības iegūšanu – neko labāku nespēju iedomāties.“ 28

Vai esi apguvusi arī kaut ko jaunu profesionālā ziņā, kopš uzsāki savas spēlētājas gaitas jaunajā komandā?

Esmu pamanījusi, ka daudz nopietnāk uztveru treniņus. Tiklīdz kā ienāku zālē, jūtu, ka attieksme pašai mainās – katram vingrinājumam pieeju daudz cītīgāk un, kamēr treniņš nav beidzies, cenšos patiešām koncentrēties. Tas, pavisam noteikti, ir pateicoties trenerei, jo katrs treniņš ir ļoti pārdomāts un ir viegli strādāt ar cilvēku, kurš vēlas, lai tu kļūsti par labāku spēlētāju.

Ar ko mūsu komandas spēles stils atšķiras iepriekš pieredzētā?

LU spēlē augstākajā Latvijas līgā, kas ir ļoti jūtams.

Protams, atšķiras taktika – teiktu, ka spēle ir krietni ātrāka, bet domāju, ka tas ir tāpēc, ka šis patiešām ir “nākamais līmenis”.

LU komandā katra jauna spēlētāja dod būtisku pienesumu un artavu. Ko uzskati par savu pievienoto vērtību?

Domāju, ka spēju komandas biedrenes krietni uzmundrināt emocionālā ziņā. Ņemot vērā, ka esmu maza auguma, esmu piefiksējusi, ka nekas nepiecels soliņu kājās ātrāk par nobloķētu metienu manā izpildījumā. Ceru, ka spēju katrā spēlē komandai dod to, kas tai vajadzīgs, lai cīnītos par uzvaru – punkti, piespēles vai skaļākie aplausi no malas.

Kas tevi motivē visas spēles garumā nepadoties un izturēt cīņu līdz galam?

Visa pamatā ir vēlme uzvarēt. Let’s be real – kuram patīk zaudēt?

Kā tu atpūties pēc spēlēm?

Pēc spēlēm esmu iztukšota gan fiziski, gan emocionāli, tāpēc dodos mājās, kaut ko apēdu un noskatos kādu seriālu. Pašlaik esmu pilnībā iekritusi Game Of Thrones slazdā.

Vai Tev ir arī kādas personīgās ambīcijas un mērķi, ko vēlies iegūt no šī studentu basketbola dzīves posma?

Pieredzi, jo basketbola spēlēšanas un studiju apvienošana palīdzēs tālākajā dzīvē. Atmiņas par šiem gadiem – ar šiem aktīvajiem un pozitīvajiem cilvēkiem. Arī kādu medaļu, ja turpināsim strādāt kā līdz šim. Un, protams, ka arī diplomu par augstskolas beigšanu.

Noteikti ir lietas, kas Tevi aizrauj arī ārpus basketbola laukuma?

Pēdējo gadu laikā esmu sapratusi, ka man ļoti patīk ceļot, un ar basketbolu tas arī ir izdevies. Brīvajā laikā lasu daudz grāmatu un skatos seriālus.

Studentiem-basketbolistiem tā ikdiena nav viegla, apvienojot lekciju apmeklējumu ar basketbolu.

Vai tas sagādā Tev problēmas? Īsti nē, bet daudz kas ir atkarīgs no lekciju saraksta.

Parasti manas dienas ir diezgan vienādas: lekcijas, treniņš, mājas. Nekam citam neatliek daudz laika, jo esmu cilvēks, kurš mīl arī labi izgulēties. (smejas) Noslēgumā Tavs novēlējums komandas biedrenēm..

Novēlu viņām būt tikpat pozitīvām kā līdz šim, turpināt strādāt un nepadoties pie neveiksmēm, jo tikai tie, kas dara, kļūdās!

“Visvairāk novērtēju to, ka, ienākot komandā, nebija nekādi jācenšas mainīties kā cilvēkam – mani pieņēma tādu, kāda biju.“ Anete Ozola Dzimusi 1997. gada 1. septembrī Pozīcija laukumā: Saspēles vadītāja(PG) Iesauka komandā: Aņka Sporta skola: Valmieras BS Pirmais treneris: Evija Brokāne

29

30

Zane Grundiņa-Arāja, SIA ”Olimpiskais sporta centrs’’ valdes locekle: ,,Jaunība, izglītība un sports – tā ir kombinācija veiksmīgai nākotnei, jo aktīvs cilvēks – tā nav profesija, tas ir dzīvesveids! Mums patīk šī saspēle, kas, lai arī ne vienmēr nes uzvaras, tomēr sagatavo indivīdu dzīvei, palīdz piepildīt iecerēto un liedz nokārt galvu situācijās, kad liekas – viss zaudēts. Saspēle rūda, un tieši tāds ir Latvijas Universitātes sports!’’

31

Intervija

Programmiņu kolekcionēšana – tā ir diagnoze!

Laura Melne

Pēc vairāku gadu darbošanās Latvijas Universitātes (LU) basketbola spēļu organizēšanā vairs nav nekādu grūtību atpazīt lielu daļu komandas uzticamāko līdzjutēju. Tāds noteikti ir arī Egils Vanags, kurš apmeklē gandrīz visas studentu spēles, turklāt cenšas savā īpašumā iegūt pēc iespējas vairāk spēļu programmiņu, lai varētu papildināt savu jau tā pamatīgo kolekciju. Egila lielākā aizraušanās ir futbols, tomēr par svešu viņš nesauc arī basketbolu.

Egils ir sporta līdzjutējs jau no agras bērnības. Kā pirms pāris gadiem atzinis raidījumā “One Nil Up Virslīga”, kur Egils tika intervēts kā futbola fans un kolekcionārs, viņam šķiet, ka ar futbolu ir pat piedzimis, jo ar to ir saistīts tik ilgi, cik vien sevi atceras.

Bērnībā ar tēvu tika apmeklētas Rīgas “Daugavas” spēles, kā arī Egils pats spēlējis futbolu. Kā pats saka: “Futbolu vienmēr esmu spēlējis visur, kur vien bija tāda iespēja – gan sētā, gan laukos, gan pludmalē…

Visur!” Vēlāk viņš arī trenējies “Sarkanajā kvadrātā” Ķengaragā, savukārt 18 gadu vecumā nonācis jau pat līdz republikas līmenim. Tad gan sapratis, ka “Daugavas” meistarkomandā nespēs iekļūt un savas aktīvās gaitas futbola beidzis. Tomēr sevi Egils visu mūžu uzskata par futbola cilvēku un saka, ka viņam futbols stāv pāri visam.

Tomēr Egilam vienmēr patikuši arī citi komandu sporta veidi, tajā skaitā basketbols. Kā viens no veicinošiem faktoriem varētu būt tas, ka bērnībā Bigauņciemā Egilam kaimiņos dzīvojis TTT komandas treneris Oļģerts Altbergs. Viņš tolaik vēl gadus piecus vecajam zēnam esot rādījis basketbola pamatus.

Vēlāk, protams, basketbols ticis spēlēts arī skolā.

Savulaik Egils interesējies gandrīz par visiem sporta veidiem, 1980. gada Maskavas Olimpisko spēļu laikā visu dienu varējis pavadīt pie televizora. Viņš uzskata, ka tas varētu būt arī gēnos, jo sportam līdzi viņa ģimene sekojusi jau vairākās paaudzēs.

32

“Ir redzams, ka LU galvenais nav nauda, bet gan patriotisms, brīvprātība un studentu gars.“ Latvijas Universitātes basketbola spēles Egils apmeklē jau kopš pirmās tās sezonas LBL 1. divīzijā.

Viņš cenšas apmeklēt visas LU mājas spēles, cik nu to ļauj darbs un citi apstākļi. Ne tik regulāri, taču mēdzot aiziet arī uz Latvijas Universitātes sieviešu komandas spēlēm.

Uz vienu no komandas pirmajām spēlēm izlēmis atnākt, galvenokārt cerot papildināt savu kolekciju.

“Pie ieejas ieraudzīju Renāru Buividu, kuram rokā bija programmiņa, kas mani vispirms arī piesaistīja,” viņš neslēpj. Tomēr nav gluži tā, ka uz LU spēlēm Egils nāk tikai programmiņu dēļ. “Būšu godīgs – programmiņa tiešām spēlē lielu lomu. Taču tas nav vienīgais iemesls – man arī ļoti patīk studentu aura, pats taču savulaik esmu bijis students. Šeit galvenais nav nauda, bet gan patriotisms, brīvprātība un studentu gars.” Egils arī neslēpj, ka viņam kā vīrietim patīk arī vērot karsējmeiteņu priekšnesumus, ne tikai basketbolu. 2010. gadā visām komandām karsējmeiteņu vēl nemaz neesot bijis, kas bijis vēl viens papildu bonuss Latvijas Universitātei. Arī no citiem sporta līdzjutējiem viņš dzirdējis, ka uz LU spēlēm noteikti ir vērts nākt, jo tās sastāv ne tikai no basketbola, bet reizē tiekot sarūpēts gan šovs, gan brīnišķīga atpūta.

Egils uzteic Latvijas Universitātes komandai raksturīgo cīņas sparu, kas īpaši izteikts viņam šķitis pirmajās sezonās, taču neesot zudis arī šobrīd. “Agrāk

33

bija bauda skatīties Žaņa Peinera un Kristapa Dārgā duetu, protams, arī visu komandu kopumā. Man ļoti patika, kā spēlēja Mārtiņš Darģis – viņš bija īsts cīnītājs. Ļoti atraktīvs bija Zintis Plivda – īsts publikas mīlulis. Mārcis Vītols bija ļoti labs saspēles vadītājs.”

No pašreizējā komandas sastāva Egila favorīts ir Roberts Krūmiņš, kā šosezon progresējošus spēlētājus viņš izceļ Edgaru Lasenbergu un Renāru Birkānu.

Agrāk Egils spēļu laikā ļoti aktīvi jutis līdzi savai favorītkomandai, taču, kā pats saka, uz vecumu esot palicis pragmatiskāks: “Emocijas vairs nav tādas, kā bija agrāk. Agrāk tās noteikti bija lielākas.” Tomēr nekur jau tās emocijas nepazūdot. Runājot tieši par LU komandu, kas varbūt pēdējās sezonās tik bieži ar uzvarām savus līdzjutējus nelutina, Egils saka, ka tieši šādas uzvaras pēc garākas zaudējumu sērijas esot “visgaršīgākās”. Šosezon tāda noteikti bijusi uzvara pagarinājumā pret “Ogre/Kumho Tyre” komandu, kuras noslēgumā emocijas virmojušas ne pa jokam un gribējies apstrīdēt tiesnešu pieņemtos lēmumus. Ņemot vērā, ka Egila lielākā kaislība ir tieši futbols un simpātisks šķiet studentu gars, apvaicājos, vai viņš ir arī regulārs FK METTA/Latvijas Universitāte spēļu apmeklētājs. Izrādās, ka tā arī patiesi ir.

“Man ļoti patīk METTAs organizācija, Ģirta Mihelsona un Andra Riherta darbība, patīkami

Egils Vanags ir ne tikai regulārs spēļu apmeklētājs, bet arī aktīvs, piedaloties pārtraukuma konkursos.

redzēt futbolā latviskumu,” saka Egils. Viņš izceļ arī futbola komandas fanus: “Patīkami, ka arī latviešu puikas tik uzņēmīgi fano, dzied, ir ekstravaganti.”

Futbolu Egils ir vērojis gan ārpus Latvijas, gan arī bijis gatavs doties uz jebkuru Latvijas pilsētu. Piemēram, ar autobusu aizbraucis uz Daugavpili, tur noskatījies futbola maču un ar vilcienu devies atpakaļ uz Rīgu. Savulaik, kad augstākā līmeņa basketbola klubu sacensības Latvijā notikušas vien Ventspilī, ne Rīgā, viņš devies arī uz to. Arī izlašu līmenī ārpus mūsu valsts vērots ne tikai futbols, bet tepat Baltijā – gan sieviešu, gan vīriešu basketbola izlašu cīņas.

Egila kolekcijas pamatā ir tieši futbola programmiņas, taču to netrūkst arī no citiem sporta veidiem.

Kādu brīdi viņš kolekcionējis arī nozīmītes un citas ar sportu saistītas lietas, tomēr sapratis, ka tam visam nepieciešami līdzekļi un telpas, tāpēc izvēlējies koncentrēties tikai uz programmiņām. Egils pārsteidz, sakot, ka kolekciju veidot teorētiski sācis jau trīs gadu vecumā, kad ar tēvu sācis apmeklēt futbola spēles: “Tēvs parasti nopirka programmiņu, limonādi, pīrādziņus. Sev jau arī parasti kaut ko paņēma (smaida).

Tā tas nejauši aizgāja. Vēlāk jau es gaidīju nākamo un nākamo reizi.” Egils atklāti saka, ka nemaz nezina, cik liela skaitliskā izteiksmē šobrīd ir viņa kolekcija. Lai to noskaidrotu, kolekciju vajadzētu pamatīgāk sakārtot.

Vairākas programmiņas spēlē viņš parasti ņemot, jo mēdz mainīties ar citiem cilvēkiem ar līdzīgām interesēm. Latvijā gan šāda veida kolekcionāru esot ļoti maz, turklāt pamatā tie aizrāvušies tieši ar futbola programmiņām. Ārzemēs, protams, līdzīgu kolekcionāru netrūkst, turklāt tie ir specializējušies dažādās

jomās – kāds krāj biļetes, cits programmiņas, vēl kāds šalles vai ko citu ar sportu saistītu. Kontakti ar citu valstu entuziastiem Egilam gan esot neregulāri – kādu laiku sarakstījies ar kādu kolekcionāru no Lietuvas, agrāk arī, dodoties uz ārzemēm, ņēmis līdzi programmiņas, lai varētu samainīties uz vietas. Šobrīd gan tas nedaudz apsīcis, taču Egils pieļauj, ka, kļūstot vecākam, varētu sākt vairāk nodarboties ar mainīšanos.

Viņš arī neslēpj, ka sievai un pārējai ģimenei nav viegli sadzīvot ar Egila hobiju. Tas prasa ne tikai laiku un vietu, bet arī finansiālos līdzekļus – ja programmiņas ir par maksu (kā gan nav Latvijas Universitātes spēlēs), arī tad viņš tās mēdz iegādāties. “Ja ieraugu programmiņu, man tas ir kā bullim sarkana lupata.

Programmiņu kolekcionēšana – tā ir diagnoze! Es to apzinos, bet tas dara manu dzīvi interesantāku. Atpakaļceļa laikam vairs nav,” saka Egils.

Apgalvojumam, ka sportam varētu būt pakārtota visa viņa dzīve, Egils īsti nepiekrīt – pats svarīgākais viņam esot ģimene. Tomēr nevar noliegt, ka ļoti liela loma tajā ir arī sportam. “Ja mājās ieslēdzu televizoru, tad parasti skatos tikai sportu, reizēm varbūt arī kādus analītiskus raidījumus,” saka Egils, norādot, ka agrāk mēdzis skatīties arī filmas vai seriālus, taču šobrīd to uzskata par veltu laika tērēšanu. Sarunas izskaņā Egils kārtējo reizi pārsteidz, izstāstot, ka bez futbola par savu otro kaislību uzskata operu, kuru regulāri apmeklē. Pats savulaik mācījies mūzikas skolā un dziedājis zēnu korī. Arī operas apmeklējumā neiztrūkstoša lieta esot programmiņas iegāde, kā gan bez tā!

34

“Pats svarīgākais dzīvē Egilam ir ģimene.

Tomēr nevar noliegt, ka ļoti liela loma tajā ir arī sportam.”

35

36

Laila Kundziņa-Zvejniece, LU fonda izpilddirektore: ’’Latvijas Universitātes fonds ar gandarījumu seko līdzi LU basketbola kluba attīstībai. Vissvarīgākais ir, protams, studijas apvienot ar sporta aktivitātēm, un līdz šim tas studentiem ir izdevies.

Otrs nozīmīgs faktors LU basketbola kluba attīstībai ir mecenātu dāsnums. Aizvadītajos gados tas ir ievērojami audzis. Liels paldies visiem mecenātiem! LU fonda vārdā novēlu LU basketbola klubam arvien biežāk iepriecināt līdzjutējus ar labiem rezultātiem uz laukuma un studijās! Un mecenātiem labu veselību un veiksmīgu biznesu, lai varētu atbalstīt LU basketbola klubu arī turpmāk.’’

37

Karsējmeitenes

Mūsu karsējmeitenes – krāšņas ne tikai LU pasākumos Linda Kovaļevska

Iespējams, liela daļa līdzjutēju nemaz nezina, ka Latvijas Universitātes karsējmeiteņu komandas dalībnieces var sastapt ne tikai uz spēles laukuma regulārajās basketbola kluba “Latvijas Universitāte” mājas spēlēs un citos Latvijas Universitātes organizētajos pasākumos, bet vēl dažādos nozīmīgos ar sportu saistītos pasākumos visa gada garumā. das dalībniecēm, mūsu sfērā svarīga ir precīza laika plānošana, jo nereti gadās, ka vienas nedēļas laikā sakrīt vairāki dažādi pasākumi karsēju dejās vien. Ļoti bieži gadās, ka jāuzstājas ir arī sev nozīmīgos svētkos kā dzimšanas dienās u.tml. Tāpēc droši var apgalvot, ka mūsu meitenes ir profesionāles un spēj savu laiku izplānot visām aktivitātēm.

Kopā ar Kristapu Porziņģi labadarības spēlē “Porziņģis vs. Verpakovskis’’.

Komandas treniņi ir intensīvi, kopā tie ir četri treniņi nedēļā divu stundu garumā, no kuriem viens akrobātikas treniņš notiek Elektrum Olimpiskā centra vingrošanas zālē un trīs treniņi Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes telpās.

Ar katru nākamo sezonu komanda sevi ir izaicinājusi ar jauniem trikiem un jaunām dejām, un komandas smago darbu ir novērtējuši daudzu lielāko sporta pasākumu organizētāji. Ļoti bieži tiek saņemti interesentu zvani un elektroniskie pasti, kuros komanda laipni tiek gaidīta uzstāties kādās sporta sacensībās.

Pirms tiek izlemts, vai komanda piedalās kādā pasākumā, izvērtēts tiek katrs piedāvājums un, protams, arī tas, vai pasākuma datums nesakrīt ar kādu BK LU organizēto mājas spēli, jo galvenais komandas uzdevums ir atbalstīt komandas puišus uz laukuma.

Pirms meitenes piekrīt uzstāties, komandas trenere no organizatoriem noskaidro, cik meitenes ir nepieciešams un cik daudz vai cik garas dejas ir jādejo. Tā ir ļoti svarīga informācija, jo komandai ir jāsagatavo kvalitatīvi un atbilstoši priekšnesumi. Ja tiek pieprasīts mazāks meiteņu skaits, tad priekšroka uzstāties ir tām komandas meitenēm, kuras ir apmeklējušas visus treniņus un uzstājušās visās BK LU mājas spēlēs vai kādā citā Latvijas Universitātes pasākumā. Gadās situācijas, kad meitene ir piekritusi uzstāties un kādu iemeslu dēļ tomēr netiek. Cenšamies liekas galvassāpes neradīt un meitenes pašas savā starpā zinās, kura kuru var aizstāt.

Protams, katrs pasākums ir papildus slodze koman-

Meitenes dejo sieviešu komandas TTT Rīga starptautiskajās spēlēs.

Kur vēl ir pabūts? Noteikti visvieglāk ir sākt ar pasākumiem, kuri ir notikuši šajā sezonā. Kā vienu no spilgtākajiem notikumiem sportā ar mūsu meiteņu dalību var nosaukt Pasaules čempionātu vīriešiem florbolā, kura rezultāts ir vairāku sezonu sadarbība ar Latvijas Florbola savienību. Sadarbība aizsākās ceturtajā no septiņām sezonā Valmierā, kur komanda piedalījās Latvijas Florbola čempionāta finālspēlēs.

Sadarbība ir izveidojusies tik cieša, ka ar prieku saņēmām apsveikumu no Latvijas Florbola savienības prezidenta par veiksmīgu uzstāšanos 2016. gadā Liepājā ikgadējā karsējmeiteņu grupu konkursā, kas ir daļa no LBL “Zvaigžņu spēles”. Šobrīd meitenes var sastapt arī sieviešu basketbola komandas “TTT Rīga” spēlēs.

Septītajā sezonā ar saviem priekšnesumiem karsējas priecēja skatītājus un dalībniekus starptautiskajās vieglatlētikas sacensībās „Rīgas kausi 2016”, kā arī labdarības pasākumā-basketbola šovā “Verpakovskis vs Porziņģis” un citos volejbola un hokeja pasākumos.

38

Viens no gada spilgtākajiem pasākumiem bija Pasaules čempionāts florbolā vīriešiem.

Sestajā sezonā LBL “Zvaigžņu spēles” karsējgrupu sacensībās tika iegūta 3. vieta, kas deva iespēju kļūt par vienu no oficiālajām “Eurobasket 2015” karsējmeiteņu komandām. Dejas tika dejotas ne tikai uz basketbola laukuma, bet arī pludmales smiltīs, piedaloties Latvijas pludmales volejbola čempionāta posmos. Jau sesto gadu komanda uzstājās arī Rīgas diennakts svētku basketbola turnīrā “Krastu mačs” un dažādos “Ghetto Games” rīkotajos sporta pasākumos.

Piektajā sezonā meitenes atbalstīja hokeja klubu “Dinamo Rīga” hokeja spēlēs, volejbolistus Latvijas pludmales volejbola finālspēlēs un florbolistus Latvijas Florbola virslīgas finālspēlēs. Un savus priekšnesumus komanda demonstrēja arī Eiropas U16 basketbola izlašu finālspēlēs.

Trešo sezonu komanda uzsāka ar gatavošanos pasaulslavenajam moto šovam – “Night of the Jumps”, kā arī boksa sacensībām “Fight Nights”. Vasara tika aizvadīta dažādās Latvijas pilsētās, esot Latvijā populārākās grupas “Prāta Vētra” organizētā amatieru futbola čempionāta “Mītava Open 2012” oficiālās karsējmeitenes. Ikgadējs vasaras un sezonas noslēguma pasākums komandai bija “Ghetto Games” organizētais basketbola superfināls.

Otrajā sezonā meitenes bija aktīvas moto apvienības “Streetfighters” atbalstītājas viņu organizētajos pasākumos un atbalstīja FS Metta/Latvijas Universitāte futbola spēlēs. Vasarā Latvijas Universitātes karsējmeiteņu komanda kļuva par Rīgā notiekošā pasaules čempionāta basketbolā (FIBA) U19 izlašu oficiālajām karsējmeitenēm. Komanda piedalījās tādos labdarības pasākumos kā “Laba Jauda”, “Nike Riga Run” un citos ar sportu saistītos pasākumos.

Pirmās sezonas noslēgumā karsējmeiteņu komanda piedalījās pirmajā Latvijas karsējmeiteņu čempionātā. Šajā čempionātā meitenes ar savu vienkāršību un patiesiem smaidiem ieguva moto apvienības “Streetfighters” simpātijas, ar kuru sadarbība izveidojās divu turpmāko gadu garumā.

Liels prieks ir redzēt, ka meitenes ir izcīnījušas savu vietu sportā un viņas atpazīst ar savu smaidu, spēku un sievišķību, kas neatstāj vienaldzīgu nevienu skatītāju un sporta entuziastu.

“Ghetto Games” 2016. gada sezonas noslēguma pasākumā.

Ceturtajā sezonā komandas meitenes piedalījās Latvijas Florbola čempionāta finālspēlēs, pludmales volejbola čempionāta posmos un atbalstīja Latvijas vīriešu basketbola izlasi pārbaudes spēlēs pirms Eiropas čempionāta.

Kopš 2016.gada rudens arī telpu futbola komandas “Nikars’’ karsējmeitenes.

39

40

’’ADRENALINE TAN’’ kolektīvs: ’’Mums ir patiess prieks sadarboties ar LU basketbolu jau vairāku gadu garumā.

Precizitāte, atbildība, mērķtiecība un atvērtība ir īpašības, kuras viņos vērtējam visaugstāk, un tās noteikti ļaus viņiem sasniegt arvien augstākas virsotnes!’’

41

Spēlētāja ikdiena

Jāņa Eiduka 5 atziņas profesionāla sporta un studiju apvienošanai Kārlis Dārznieks

1. Plānot savu laiku!

Starp treniņiem un spēlēm studēju maģistrantūrā. Man ir jāatrod laiks lekciju apmeklēšanai un jāspēj sagatavoties eksāmeniem. Man ir svarīgi plānot savu laiku, lai visu paveiktu vienlīdz augstā līmenī. Ja šahā jādomā divus gājienus uz priekšu, tad man dzīve jāplāno vismaz 2 nedēļas uz priekšu!

2. Pārvarēt sevi!

Nemitīgi notiek cīņa ar sevi – tāda rakstura pārbaude. Treniņu un lekciju skaits ir liels, katra no šīm nodarbēm prasa lielu atbildību, fizisku slodzi un koncentrēšanos. Visvairāk cieš miegs, jo nereti nākas palikt nomodā vairākas stundas, lai sagatavotos nākamās dienas lekcijām. Šajos brīžos ir jābūt lielam gribasspēkam un spēcīgam raksturam, lai nogurumu un slinkumu pārvarētu.

42

3. Gūt prieku no tā, ko dari!

Basketbolu spēlēju kopš bērnības. Man nav bijis dzīvē neviena cita tik nozīmīga hobija.

Tagad gan hobijs ir pārvērties profesionālā sportā, bet tas noteikti nebūtu noticis, ja man šī spēle nesagādātu prieku. Tikpat svarīgi ir arī izvēlēties mācīties priekšmetu, kas aizrauj.

Mani interesē finanses un ekonomika, likumsakarīgi, ka studēju Ekonomikas fakultātē.

4. Paņemt pauzi Ļoti svarīgi pēc grūtiem un saspringtiem periodiem ir atrast laiku sev – enerģijas atgūšanai un domu sakārtošanai. Neesmu robots, nevaru visu laiku strādāt 100% režīmā, tāpēc svarīgi saspringtajā grafikā iestarpināt laiku atslodzei. Atpūtas brīžos pavadu laiku ar savu ģimeni un draugiem, kas sniedz atbalstu un motivē jaunu sasniegumu gūšanai.

5. Neapstāties pie sasniegtā!

Sevis disciplinēšana ir vērtīgākais ieguvums no sporta. Brīžos, kad ir grūti, tas man palīdz nepadoties. Man ir mērķi, uz kuriem tiekties, zinu, ka ieguldītā darba rezultāti bieži vien nav uzreiz redzami – ir vajadzīgs laiks. Līdzīgi ir ar mācībām, arī tās ir ieguldījums nākotnē, kur nevar gaidīt īstermiņa rezultātus. Kā sportā, tā arī mācības vienmēr ir vieta izaugsmei, galvenais ir izmantot un novērtēt sev dotās iespējas.

43

44

Aleksandrs Ļotovs, SIA ’’Vivasport’’ oficiālā Nike izplatītāja Latvijā tirdzniecības vadītājs ’’Pirms daudziem gadiem uzsākām sadarbību ar BK LU trīs iemeslu dēļ: 1. BK LU ir daļa no Latvijas Universitātes sporta, un mēs ļoti cieši sastrādājamies ar visu LU sportu.

2. Studentu sports ir ļoti svarīga sastāvdaļa katras valsts jebkura sporta attīstībā, jo ļauj sportistam, kurš agrā vecumā vēl nav “super talants” turpināt attīstīties un pilnveidoties augstākajā līmenī.

3. Enerģiski, motivēti, atsaucīgi – cilvēki, kas vada BK LU organizāciju!’’

45

Interesanti

Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte – populārākā LU basketbolistu vidū!

Lāse Mīlgrāve

BK “Latvijas Universitāte”, kā jau vārds vēsta, ir studentu komanda. Spēlē mums visdažādākie topošie profesionāļi – juristi, skolotāji… Bet visvairāk basketbolistu ir tieši no LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (kādreizējās Ekonomikas un vadības fakultātes). Jā, ļoti nesen EVF nosaukums tika mainīts uz BVEF, pievēršot arī mūsu uzmanību tieši šai fakultātei. Tad nu iepazināmies ar tur studējošo basketbolistu ikdienu, viņu rutīnu, spēju apvienot mācības ar sportu nopietnā līmenī.

Vai pasniedzēji ir saprotoši, ja spēles vai treniņa dēļ kādreiz kaut ko ir sanācis iekavēt? Kā izdodas apvienot lekcijas ar daudzajiem treniņiem? Vai tiešām ir iespējams abus apvienot? Uz šiem jautājumiem atbildēja daži BK LU spēlētāji – gan meitenes, gan puiši.

Armands Ginters uzskata, ka nepastāv atšķirība starp basketbolistiem un visiem pārējiem studentiem – visi vienādi, lekcijās jācenšas svarīgāko paturēt galvā, mājasdarbus var izpildīt pārtraukumos, tāpat arī sagatavoties testiem ir iespējams turpat fakultātē. Un, ja nu nekas starp lekcijām nav jādara, tad var arī aiziet paēst – pavisam vienkāršs algoritms ir LU studentam un basketbolistam.

46

Pārējie atzīst, ka pasniedzēji fakultātē ir saprotoši – nekādu atlaižu viņiem nav, taču nokavēta lekcija treniņa dēļ arī nav pasaules gals, un visu var sarunāt.

Dmitrijam Brizgalovam, kā viņš saka, nekad nav bijušas problēmas ar pasniedzējiem. Visi esot pretimnākoši – ja pats neko neielaižot, tad beigās viss ir kārtībā. Dmitrijs arī norāda: “BVEF kā fakultāte man ļoti patīk, tur tiešām var sajust studentu garu un enerģiju. Visu laiku kaut kas notiek, kādu satiec, iegūsti jaunu pieredzi un cilvēku loku sev apkārt.”

Meitenes stāsta, ka reizēm ir gadījies nokavēt kādu lekciju. Daži pasniedzēji pat sekojot līdzi meiteņu panākumiem. Liene Stalidzāne par to pastāstīja sīkāk: “Ir reizes, kad treniņš sākas, piemēram, 17:00, taču lekcijas vēl nav beigušās. Tad nu viss jāsaplāno tā, lai pārāk daudz netiktu kavēti ne treniņi, ne skola. Šogad beigšu bakalaura studijas, tā ka laikam jau tas izdevies samērā veiksmīgi. Mēdzu arī pirms lekcijas sarunāt ar pasniedzēju, ka būs jāskrien uz treniņu.

Pasniedzēji ir saprotoši, un nu jau mani un komandas biedreni Ievu zina kā “divas basketbolistes”. Ir arī pasniedzēji, kuri seko līdzi un apjautājas, kā veicas spēlēs, bet vienmēr arī atgādina, ka visu mūžu nesportosim!” (smaida)

Līva Laima Kazāka vēl nav guvusi tik lielu pieredzi studijās, taču stāsta, ka pagaidām vēl nav sanācis būt situācijā, kad par attaisnojošu iemeslu kaut kā neizdarīšanai vai kaut kur nebūšanai būtu jāmin basketbols. Viņas lekciju grafiks esot salikts ļoti veiksmīgs un netraucējot tikt ne uz treniņiem, ne uz spēlēm.

Līdz ar to Līva vēl tik precīz i nezina, kāda ir pasniedzēju attieksme pret sportistiem. Spriežot pēc pārējo pieredzes, problēmām nevajadzētu rasties.

47

Tāpēc nebaidieties! Dzīvē var visu izdarīt, ja tikai labi grib un prot to visu arī saplānot tā, lai dažādās lietas, kas varbūt nav savā starpā saistītas, bet ir vēlme darīt abas/visas netraucētu viena otrai, bet drīzāk gan papildinātu viena otru. Lieliski piemēri ir Latvijas Universitātes studentibasketbolisti. Ar mērķtiecīgu virzību uz priekšu viņi ne tikai spēj veiksmīgi studēt, bet arī augstā līmenī spēlēt basketbolu un, iespējams, paspēj vēl arī citas lietas – darbs, hobiji, ģimene…

Dzīve ir pilna iespēju!

LU basketbolisti, kuri šobrīd studē BVEF:

Armands Ginters

Artūrs Grīnbergs

Roberts Krūmiņš

Pēteris Rēķis

Liene Stalidzāne

Līva Laima Kazāka

Anete Ozola

Renārs Birkāns

Dmitrijs Brizgalovs

Jānis Eiduks

Agija Kruga

Rendija Misus

Ieva Stefanija Jundase

48

49

BK LU Attīstības nometne

BK LU Attīstības nometne – jaunu emociju un zināšanu deva jaunajiem spēlētājiem Kārlis Dārznieks

Tradīcija? Formāli, tā kā tā ir vien otrā reize, ar to būtu par skaļu tādam terminam, taču mēs tā labprāt uzskatām, jo šis ir projekts, kas neapstāsies – gada sākumā Elektrum Olimpiskajā centrā risinājās Latvijas Universitātes basketbola sistēmas un Latvijas Basketbola savienības rīkotā jauno spēlētāju sagatavotības nometne ‘’BK LU Attīstības nometne 2017’’, kas uz intensīviem triju dienu treniņiem pulcēja vairākus perspektīvākos valsts basketbolistus vecumā no 16 līdz 18 gadiem.

Šogad kā nometnes vecākais treneris darbojās BK LU sistēmas attīstības komandas jeb LBL 2. komandas ‘’LU/BS Rīga’’ galvenais treneris Edijs Šlesers, pēc kura sastādīta plāna jaunajiem spēlētājiem bija iespēja darboties tādu treneru vadībā kā Ivars Ikstens, Guntis Endzels, Edgars Suraks un Agris Sarkans.

Nometnes laikā risinājās divi dažādas intensitātes treniņi katru dienu, kā arī dienu kārtība tika papildināta ar dažādām informatīvām lekcijām, kas veicināja kā spēlētāju izpratni par profesionālo sportistu vērtībām, tā sevis attīstīšanai par svarīgām niansēm.

Par emocionālo noturību un psiholoģijas augsto nozīmi sportista dzīvē ar interesantiem paņēmieniem un uzskatāmiem paraugiem stāstīja Zuarguss, savukārt Ivars Ikstens iepazīstināja spēlētājus ar profesionālu sportistu dienas režīmam nepieciešamām nodarbēm, pareizu uzturu, higiēnas un stingra mie-

ga režīma ievērošanas vajadzību un citām vērtīgām lietām. Interesanta bija arī noslēdzošās dienas diskusija kopā ar Kristapu Dārgo (Barons kvartāls spēlētāju), Edgaru Šnepu (LBS ģenerālsekretāru) un Uģi Bisenieku (BK “Latvijas Universitāte” direktoru), kuri atbildēja uz jautājumiem par studentu basketbolu, attīstības iespējām pēc sporta skolas absolvēšanas, LU basketbola sistēmu un diskusijas gaitā tika nonāks līdz pat spēlētāju aģentu lietām.

Nometnes gaitā tika piedzīvoti ne vien intensīvi treniņi un lekcijas, bet sportistiem bija iespēja kopīgi klātienē vērot arī LU basketbola sistēmas pirmās komandas pret Liepāja/Triobet.

Jau pirmajā gadā nometnes nepieciešamībai kā viena no galvenajām problēmām tika izvirzīta sporta skolās nepietiekami daudzpusīga attīstības un izglītošanas programmu piedāvāšana spēlētāju ārpus 50

laukuma izglītībai, ķermeņa attīstībai, uzturam un citām vitāli nozīmīgām lietām. BK LU attīstības nometne piedāvā iespēju jaunajiem basketbolistiem apzināties šo procesu augsto nozīmi viņu attīstībā, it īpaši aktuālajā vecumā. Ar nometnes norisi un spēlētāju līdzdalību organizatori ir augsti apmierināti, tādā veidā apliecinot, ka šāda veida nometnes tiks organizētas arī turpmāk.

LU basketbola sistēma, kā nometnes organizatore, saka lielu paldies visiem dalībniekiem par aktīvu līdzdarbošanos, kā arī atbalstītājiem par nometnes norisi. Ideju atbalstīja un par nometnes partneri kļuva Latvijas Basketbola savienība, par spēlētāju treniņu ekipējuma nodrošinājumu rūpējās Sportland un Nike, ūdens rezerves piegādāja Venden, par gardu nometnes noslēgumu parūpējās Smiltenes piens.

Nometnes laikā risinājās divi dažādas intensitātes treniņi katru dienu, kā arī dienu kārtība tika papildināta ar dažādām informatīvām lekcijām.

Nometnē piedalījās: Dāvids Leopolds Ozoliņš, Niks Višņēvics, Arvīds Dambenieks, Alberts Putāns, Kristers Tumšs, Roberts Rozenšteins, Leonards Miglinieks, Pauls Miglinieks, Aivars Dambis, Ingus Lapāns, Roberts Bērziņš, Roberts Bērze, Ģirts Blumbergs, Jānis Gertners un Niks Rimšāns.

51

Informāciju tehnoloģiju komanda

Jaunums no ThinkPad Yoga 460

Parketa un dēļu grīdu ieklāšana un restaurācija - uztici to Woodfloors!

Uzzini vairāk: www.lenovo.com 22008800 52 Profesionāļi +371 savā jomā kopš 1996. gada.

Juris Minajevs, SIA “Eko Projekts” valdes priekšsēdētājs: ‘’Sadarbību ar LU basketbola sistēmu sākām 2013. gadā, kad tā laika BS Rīga/Pārdaugava jauniešu komandas galvenais treneris Artūrs Visockis-Rubenis, kurš paralēli bija arī pirmās komandas galvenais treneris, uzrunāja ar aicinājumu iesaistīties LBL 2. divīzijas komandas attīstībā. Prieks, ka togad viņam uzticējāmies, un jau nākamajā sezonā tas mums visiem atnesa bronzas medaļas!

Tās ir neaprakstāmi pozitīvas emocijas, kad tava sirds komanda cīnās un uzvar!

Novēlu LU basketbola sistēmai turpināt tādā pašā garā!’’

53

Mūsējie starp LBL zvaigznēm

Latvijas basketbola izcilnieku zvaigžņotie svētki Ventspilī!

Autore: Agija Vehtere, Foto: Lāsma Irša

Šī gada 11. februārī – laikā, kad basketbola sezona sāk lēnām iezīmēt robežu starp regulārās sezonas spēļu beigām un cīņām par uzvaru play off, spožākie talanti un prasmīgākie spēlētāji no visiem Latvijas basketbola klubiem pulcējās vienkopus Olimpiskajā centrā “Ventspils”, lai aizvadītu OlyBet Latvijas Basketbola līgas 25. Zvaigžņu spēli. Tajā piedalījās arī Latvijas Universitātes puišu komandas spēlētājs Edgars Lasenbergs un komandas galvenais treneris Guntis Endzels, kā arī mūsu karsējmeiteņu komanda.

Pavisam neilgi pēc pasākuma oficiālās atklāšanas laukumā devās Edgars Lasenbergs, kurš ir viens no mūsu komandas precīzākajiem punktu guvējiem. Savus spēkus viņš apliecināja trīspunktu metienu konkursa priekšsacīkstēs, kurās ieguva vienādu punktu skaitu ar ’’Liepāja/Triobet’’ spēlētāju Artūru Ausēju un ’’Valmiera/ORDO’’ pārstāvi Jāni Kaufmani, tomēr ar to bija par maz, lai kvalificētos finālam, kurā labākā snaipera titulu ieguva Māris Gulbis no BK ’’Ventspils” ar savāktiem 23 punktiem.

Arī vienā no svarīgākajiem dienas notikumiem jeb cīņā, kur savā starpā par uzvaru Zvaigžņu spēlē cīnījās LBL izlase un Leģionāru komanda, izlases rindas papildināja Edgars Lasenbergs, kurš par savu sniegumu visas spēles garumā izteicās šādi: “Varu teikt, ka man bija milzīgs gods doties kopā laukumā ar tāda līmeņa spēlētājiem. Šī man ir liela

motivācija turpināt strādāt, lai nokļūtu tur vēlreiz – nākamā gada Zvaigžņu spēlē, kura norisināsies Ogrē.

Pati spēle šodien bija interesanta, un ir forši, ka šo-

54

reiz nebija parasta bumbošanās. Uzskatu, ka pats nospēlēju diezgan labi, bet beigās varēju nospēlēt sekmīgāk – realizēt vienu no pēdējiem trīspunktu metieniem, kurš, iespējams, būtu bijis solis tuvāk uzvarai. Tas nāk ar laiku un pieredzi. Gribu pateikt paldies visiem, kas man deva šo iespēju nokļūt Zvaigžņu spēlē!”

Kopsummā Edgars savas komandas rezultātu papildināja ar 10 punktiem, tādējādi kļūstot par LBL izlases piekto rezultatīvāko spēlētāju. Spēle noslēdzās neizšķirti 93:93, taču īpašajā pagarinājumā (soda metieni līdz pirmajai kļūdai) uzvarēja Leģionāri.

Ventspilī tika noskaidroti arī citi dažādu basketbola prasmju meistari – tajā skaitā arī precīzākā trenera tituls metienos no laukuma centra, kur Latvijas Universitāti pārstāvēja mūsu LBL-1 komandas galvenais treneris Guntis Endzels, kurš bija arī Zvaigžņu spēles LBL izlases komandas viens no treneriem. Treneru konkursā uzvaras laurus plūca ’’VEF Rīga’’ galvenais treneris Jānis Gailītis, kurš veiksmīgi bumbu grozā raidīja ar otro piegājienu, kaut arī gan pirmajā, gan otrajā Gunta metienā pietrūka vien pārdesmit centimetru precizitātes pa kreisi, un, iespējams, ka par čempionu treneru starpā būtu kļuvis tieši mūsu komandas stiprākais balsts.

Par vienu no gaidītākajiem Zvaigžņu spēles notikumiem jau ikgadēji kļuvis karsējmeiteņu konkurss, kurā arī šogad ar saviem priekšnesumiem skatītājus vienaldzīgus neatstāja neviena no Latvijas Universitātes karsējmeitenēm. Pēc mazāk veiksmīgas pirmās dejas izpildes, otrajā jeb garajā dejā meitenes sevi parādīja spoži un pārliecinoši, bet ar to vien bija par 55

maz, lai nokļūtu pašā virsotnē. Gala rezultātā mūsu karsējmeitenes ar 89 punktiem ieņēma 3.vietu (tikpat punkti arī BK “Ventspils”-juniorēm), savukārt par uzvarētājām tika pasludināta “Ogre/Kumho Tyre” komandas pieaicinātā deju grupa.

Sintija Freimane, kurai šī bija debija Zvaigžņu spēlē kā komandas trenerei, par meitenēm teica atzinīgus vārdus: “Komanda bija gatava un abos priekšnesumos bija sarūpēta rozīnīte, lai priekšnesumi būtu interesantāki par ikdienišķajiem spēļu priekšnesumiem. Iekšējā intuīcija teica, ka būs ļoti labi, un meitenes nodejoja vēl labāk nekā cerēts. Lepojos ar viņām!”

Pašu meiteņu viedokļos jūtams, ka saņemtais rezultāts nav bijis tas, uz ko bija cerēts, bet viņas nezaudē optimismu: “Ja runājam par mūsu komandas sniegumu, esam priecīgas, ka kārtējo reizi pierādījām, ka varam viena uz otru paļauties un parādījām sievišķīgu un spēcīgu priekšnesumu. Katrā ziņā – ar lielu atdevi dejojām abas dejas.”

Inga Šternberga, kurai šī nebija pirmā Zvaigžņu spēle kā dalībniecei, saka: “Kad visas emocijas ir nedaudz norimušas un atskatāmies uz dienas notikumiem, gribu pateikt lielu paldies savām meitenēm gan par darbu, gan par emocijām. Ļoti lepojos ar viņām, un man ir patiess prieks kārtējo reizi nest LU vārdu!”

Latvijas Universitāte vienmēr ir ap sevi pulcējusi pašus spēcīgākos un labākos, un, kaut arī ne vienmēr rezultāts ir tāds, kāds bijis iecerēts, nepadošanās ir mūsu galvenais trumpis, jo LU ir spēks!

Lielā intervija

LU basketbola tēla veidotājs – Kārlis Dārznieks Elīna Červinska

Katras veiksmīgas organizācijas un sistēmas pamatā ir rūpīga plānošana, precizitāte, radošums, atbildība un citi procesi, kas to visu satur kopā.

Lielākoties auditorija gala rezultātā redz tikai mazāko daļu no visa darba, kas tika ieguldīts, lai attīstītu ideju, tādēļ šajā rakstā izcelsim to, kā LU basketbola galaprodukti jeb spēles tiek organizēti, kā arī uzzināsim vairāk par komandas mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālistu Kārli Dārznieku.

Cik gadus darbojies LU Sporta servisa centrā un kā tur nonāci? (domā) Ja komandai šī ir septītā sezona, tad es šeit esmu sesto. LU SSC es nonācu brīvprātīgā darba dēļ.

Tas bija visai nejauši. Es biju LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes bakalaura studiju programmas ceturtā kursa students un pilnīgas skaidrības par nākotnes plāniem vēl nebija. Vēl pirms rudens semestra, vasaras sākumā, biju saticis Uģi Bisenieku (LU SSC direktoru, aut.) vienā no Ghetto Football pasākumiem, kur viņš man stāstīja par augstskolas basketbola komandu un sporta mārketingu. Uzzinājis, ka es studēju tieši mārketingu, viņš ieminējās, ka es varētu padarboties LU sportā. Pēc tās sarunas bija vairāku mēnešu pauze, taču septembrī ar Uģi sazinājos draugos un jau nedēļu vēlāk sāku apmeklēt organizatoriskās sapulces. Togad gandrīz visi no mums

komandā bija jaunpienācēji – treneri, menedžeris, brīvprātīgie palīgi… Komanda LBL 1. divīzijā gatavojās jau otrajai sezonai, taču organizatoriski viss sākās no jauna. Mēs, brīvprātīgie, nebijām daudz, taču, cik atceros, vienmēr tikām ar visu galā. Ar laiku man tika uzticēta lielāka atbildība, vairāk pienākumu, un kļuvu par kluba darbinieku un tā gadu no gada, turpinot iesākto, joprojām esmu šeit.

Interesants ir fakts, ka pats esi bijis ļoti aktīvs florbola spēlētājs. Kā tu nonāci līdz basketbolam?

Godīgi sakot, pirms florbola esmu nodarbojies ar vairākiem sporta veidiem, tai skaitā arī ar basketbolu. Bijis arī futbols, taču visilgāk es spēlēju hokeju.

Ar florbolu aktīvi sāku nodarboties vien vidusskolā, bet hokejs pēc būtības ir līdzīgs sporta veids. Nevarētu teikt, ka man kāds no šiem sporta veidiem ir 56

mīļākais. Es vairāk sauktu sevi par Latvijas sporta entuziastu, jo man ļoti patīk futbola Virslīga, basketbolā visaktuālāk sekoju līdzi tieši LBL 1. divīzijai.

Manī vienmēr bijis patriotisms pret pašmāju sporta čempionātiem, tādēļ iespēja strādāt augstākā līmeņa basketbola vidē likās lieliska.

Vai atceries savus pirmos iespaidus, iesaistoties LU sistēmā? Vai viss bija tā, kā gaidīji?

Sākot strādāt šeit, man bija grūti saprast, ko es iegūšu, jo arī Uģis, kurš pirms tam pats realizēja visus mārketinga jautājumus, man jau sākumā teica, ka viņš nav šīs jomas guru un var tikai izskaidrot pamatuzdevumus, kas jāveic. Cilvēki vispārēji bieži nenodala mārketingu no sabiedriskajām attiecībām, domājot, ka “tas jau viens un tas pats vien ir”. Sākumā arī LU sportā tā strādājām, taču, augot sistēmai, aug arī mūsu darba kvalitāte, tādēļ šobrīd jau realizējam stingri definētus kā mārketinga, tā sabiedrisko attiecību mērķus.

Bet, atgriežoties domās par pašu sākumu, pirmie iespaidi LU Sporta servisa centrā noteikti nebija tādi, kā sākumā gaidīju, jo tādas lietas kā spēļu organizēšana, skatītāju piesaiste un darbs ar sponsoriem ir mani šī brīža galvenie pienākumi, kurus sākumā es nemaz neveicu. Taču tobrīd arī sistēma nebija tik attīstīta, lai radītu šādas raizes. Pirmajā gadā mums nebija tik apdomāts ieejas noformējums, bērnu stūrītis, atraktīvi konkursi. Būtībā tas viss ir pašu radīts un attīstīts gadu no gada. Savā profesionālajā izpausmē par sporta mārketingu lielā mērā esmu audzis kopā tieši ar Latvijas Universitātes basketbolu.

57

Pastāsti vairāk par saviem pamatpienākumiem LU basketbolā…

Latvijas Universitātes basketbolā mani pamatpienākumi ir tieši mārketings, kurā ietilpst darbs ar sponsoriem. Šajā gadījumā runa ir par regulāras komunikācijas un ciešu attiecību uzturēšanu ar jau esošajiem sponsoriem, kam tiek veltīts vairāk laika un uzmanības nekā jaunu atbalstītāju piesaistei.

Tikai tā katra sadarbība var būt ilgtermiņā vērtējama un veiksmīga. Tāpat es rūpējos arī par to, lai uz mājas spēlēm tribīnēs būtu apmeklētāji. Par to, protams, jārūpējas arī komandai ar labu sniegumu laukumā, taču visu, ko iespējams panākt ārpus spēles laukuma, daru es. Papildus tam es cenšos veicināt LU basketbola tēla atpazīstamību, kā arī mēģinu padarīt to sabiedrībā pozitīvi novērtētu.

Bet tās ir definējamās lietas. Mūsu organizācija nepastāv ar klasiskiem un citiem klubiem līdzīgiem mērķiem. Ja čempionu titula izcīnīšana nav pašmērķis, tad citiem rodas jautājums, kāda jēga vispār ko darīt? Mūsu pamata uzdevums ir rūpēties un būt par starpposmu Latvijas Jaunatnes basketbola līgai un profesionālajam sportam. Tādēļ tas ir tikai likumsakarīgi, ka mūsu mārketinga un sabiedrisko attiecību mērķi tiek balstīti uz visas sistēmas attīstības veicināšanu, ne tikai LBL 1. divīzijas komandu. Ja mums izdodas to visu realizēt, tad arī mani personīgie mērķi ir sasniegti un varu būt gandarīts.

BK LU spēlēs vienmēr novērojamas papildus aktivitātes apmeklētājiem. Kā esat panākuši to, ka tik liela uzmanība tiek pievērsta šādām niansēm?

Visā, ko mēs darām, augsta nozīme ir kvalitātei. Ja mums spēļu orgaizēšanā ar entuziasmu un brīvprātīgo palīgu iesaisti ir iespēja sasniegt visas kvalitātes

“Savā profesionālajā izpausmē par sporta mārketingu lielā mērā esmu audzis kopā tieši ar Latvijas Universitātes basketbolu.“ Kā ikdienā notiek basketbola spēļu organizēšana?

Būtībā spēļu organizēšana sākas jau vasarā, kad ir zināms mājas spēļu grafiks un tiek izvēlētas īpašās sponsoru spēles. Detalizētāka plānošana norisinās spēles nedēļā, kad mēs visi (menedžeri, karsējmeiteņu un fanu pārstāvji, brīvprātīgie) satiekamies sapulcē, kur visupirms tiek pārrunātas katras sfēras aktualitātes un mērķi. Visi kopā šajos satikšanās brīžos ģenerējam jaunas idejas, domājam par to, kā augt un attīstīties, plānojam konkursus un citas aktivitātes, kuras realizēt konkrētajā spēlē. Spēles dienā visi ierodamies 2 līdz 3 stundas pirms tās sākuma, lai laicīgi tiktu galā ar gatavošanās darbiem, un pēc tās veltām laiku, lai atskatītos uz to, kā viss ieplānotais tika realizēts.

Vadot ’’Eiropas sporta nedēļas 2016’’ atklāšanu pasākumu.

odziņas, piemēram, vienotu darbinieku apģērbu, ieejas noformējumu ar baneriem un karogiem, tad mēs to arī darām! Godīgi sakot, pamats augstai kvalitātes latiņai tika ielikts jau komandas pastāvēšanas pirmajā sezonā, tādēļ arī man atnākot atlika tikai tam pielāgoties un turēt līdzi. Interesanti, ka šobrīd tās visas ir pašsaprotamas lietas un tagad jau tās risinās pašas no sevis, taču bija brīdis, kad mēs tās realizējām pirmo reizi, un, saņemot pozitīvas atsauksmes, mēs sapratām, ka šīs lietas ir jānotur augstā vērtē.

Gribētos vēl noteikti akcentēt, ka līdzās LU basketbola sistēmai augstskolas vārdu valsts spēcīgākajā sporta līmenī nes arī futbolisti no FS METTA/Latvijas Universitāte. LU sports savā attīstībā kā paraugu nereti ir izvēlējies tieši FS METTA kvalitātes standartus un darbības virzienu, pēc tiem tiek realizētas dažādas lietas. Viņi vienmēr lielu nozīmi ir pievērsuši savas futbola skolas ārējai pozicionēšanai un precizitātei visās jomās, un tā vēlējāmies arī mēs. Ir pagājuši gadi, un šobrīd situācija pat ir tāda, ka arī FS METTA aizgūst vairākas idejas no mums, taču tas viss ir kā savstarpējā atbalstīšana un kopīga tiekšanās pēc augstāka attīstības līmeņa.

LU basketbols nav tava vienīgā darba vieta, un kolēģi bieži vien apbrīno, kā tu tiec galā ar visiem saviem pienākumiem. Pastāsti – ar ko vēl tu nodarbojies paralēli šim darbam?

Esmu komunikācijas vadītājs Latvijas futbola Virslīgā. Faktiski tie ir sezonāli sporta veidi, jo basketbolam lielais akcents ir ziemā, taču futbolam – vasarā.

Tomēr jāatzīst, ka realitātē tas tā nav, jo aktīva gatavošanās futbola Virslīgas sezonai norisinās jau ziemā un, kā jau iepriekš minēju, basketbolā šī plānošana vasarā rit pilnā sparā. Šīs ir manas pamata darba vietas, kas man aizņem visvairāk laika, bet, ja laika resursi man to atļauj, izmantoju iespējas iesaistīties arī citos saistošos projektos, kas man ir kā iziešana no ikdienas rutīnas un redzes loka paplašināšana.

Darbojoties sporta mārketingā, līdz rutīnai nonākt gan ir sarežģīti, jo katru reizi gatavošanās darbi ir atšķirīgi un tiek izmēģināts daudz kas jauns, taču šādi papildus projekti palīdz man kvalitatīvāk atjaunoties.

Viens no šādiem projektiem ir Ghetto Games, kurā es iesaistos vasaras sezonā kā florbola sacensību vadītājs jeb runasvīrs. Šad tad vadu arī citus sporta pasākumus, piemēram, no lielākajiem šogad tie bija basketbola “Krastu mačs” un Eiropas sporta nedēļas atklāšanas 12 stundu florbola turnīrs pie Brīvības pieminekļa. Decembrī iesaistījos arī Pasaules čempionāta florbolā organizēšanā, kurā tiku uzaicināts kā šīs sfēras lietpratējs. Tomēr savā ikdienā vairāk nekā 90% darba veltu saviem diviem pamatdarbiem – LU basketbolam un futbola Virslīgai.

58

Kas motivē tevi turpināt darbu BK LU? Galvenā motivācija ir kopējā LU basketbola sistēma, kuras attīstība nevienā brīdī nav apstājusies.

Gadu no gada gan manā personīgajā, gan sistēmas vadības darbībā viss iet uz priekšu. Piemēram, šobrīd mēs vairs nerunājam par sevi kā tikai vienu LBL1 komandu. Mums ir izveidojusies vesela sistēma ar teju 100 iesaistītājiem – sportistiem, treneriem, personāla darbiniekiem, karsējmeitenēm un brīvprātīgajiem palīgiem. Domāju, ka visvairāk mani iedvesmo sistēmas attīstības direktora Dzintara Berkolta un Uģa Bisenieka vīzija par nākotnes attīstības perspektīvām. Ar katru sezonu mēs arvien precīzāk saprotam organizācijas mērķus – kas mēs nākotnē vēlamies būt, uz ko tiecamies. Šo visu gadu garumā noteikti ir bijuši daudz notikumi (kuriozi, pārsteigumi utt.). Pastāsti par saviem spilgtākajiem piedzīvojumiem LU kolektīvā!

To notikumu ir tik daudz, ka šo jāsauc par grūtu jautājumu. (smaida) Pats galvenais, ka mums ir ļoti draudzīgs organizatoriskais kolektīvs, un ar šiem cilvēkiem kopā ir bauda piedzīvot dažādus brīžus. Sapulcēs vienmēr ir smiekliem pilna gaisotne, vienmēr atrodam, par ko pasmieties. Kuriozi un pārpratumi, godīgi sakot, gadās visai bieži, jo, kā minēts, mēs regulāri izmēģinām jaunas lietas, tādēļ tikai normāli, ka ne viss notiek, kā plānots. Viens no atmiņā paliekošiem kurioziem mājas spēlē – DJ’s klusuma brīdī atskaņo valsts himnu.. Tas visiem bija pamatīgs mulsuma brīdis.

Tāpat apmeklētāji bieži nenojauš, ka citās reizēs mēs zālē visu spēlei gatavojam divu stundu garumā, taču tāpat ir arī reizes, kad pamatīgās Elektrum OC noslodzes dēļ mums ir atvēlēties vien 20–30 minūtes, lai sanestu banerus, mūziku, filmēšanas paaugstinājumus, ieejas noformējumu, bērnu stūrīti un citas lietas…

Vai kādreiz esi domājis kaut ko mainīt savā profesionālajā sfērā?

Lai katrs no mums turpinātu augt un attīstīties, kaut kam ir jāmainās. Protams, man arī šeit ir pienākuši brīži, kad rodas tāds darba apnikums, ka ir vēlme sākt apsvērt citas darba iespējas. Vai tā būtu kluba, sporta veida vai sfēras maiņa – tik sīki vēl, manuprāt, nav nācies aizdomāties, jo man šādi brīži ir bijuši tikai īslaicīgi. Tomēr esmu šeit jau sesto gadu, un arī šobrīd nesaskatu negācijas, kas liktu domāt par darba maiņu.

Kādi ir tavi ieteikumi citiem LU studentiem, kuri, varbūt tā pat kā tu, domā par papildus iespējām savā augstskolā?

Es viennozīmīgi rekomendēju brīvprātīgo darbu, jo tas, manuprāt, lielā mērā ļauj izprast cilvēku. Fakts, ka cilvēks ir gatavs nesavtīgi ieguldīt savu laiku un enerģiju kāda cita labā un vēl darīt to ar entuziasmu, noteikti izsaka daudz par tā personību. Iesaku studentiem mazliet vairāk iedziļināties piedāvātajās iespējās un veltīt kādu vakaru to izpētei, jo mums ir gan Sociālo zinātņu fakultāte, kura piedāvā darboties Kivi TV, gan radio NABA, kurā ir iespēja iesaistīties raidījumu veidošanā. Zinu, ka daudzi studenti dod priekšroku līdzdalībai studentu pašpārvalžu ikdienas veidošanā, kur iespējams plānot un organizēt savas fakultātes iekšējos notikumus. Augstskolā tomēr iesaku brīvprātīgo darbu pielāgot savai specialitātei. LU basketbols šajā jautājumā var palīdzēt plaša mēroga topošajiem profesionāļiem, jo, atnākot pie mums, ir iespēja gan darboties ar pasākumu atspoguļošanu, organizēšanu, menedžmentu, gan mācīties no treneriem un fizioterapeitiem. Šogad, sadarbībā ar Sportacentrs.com, piedāvājam studentiem mācīties, kā arī strādāt algotu darbu kā režisoriem, komentētājiem, titrētājiem un operatoriem. Latvijas Universitātē iespējas ir plašas, tādēļ iesaku ikvienam tās izmantot!

Īpašās spēlēs Kārlis mēdz iejusties dažādos tēlos.

59

60

Ervīns Lasmanis, tipogrāfijas ”Zemgus’’ valdes loceklis: “Esmu Ekonomikas un vadības fakultātes absolvents. Ar sportiskām aktivitātēm esmu aizrāvies jau kopš pusaudža gadiem un uzskatu, ka tas ir viens no lieliskākajiem laika pavadīšanas veidiem – jaunas zināšanas, lieliska sportiskā sagatavotība un emocijas. Mana, kā uzņēmuma vadītāja, atbalsta ideja sportam – būt aktīviem, attīstīt savus talantus, iegūt jaunus draugus.

Amerikānis Bo Džeksons reiz teicis: “Nospraud sev augstu mērķi un neapstājies, kamēr neesi to sasniedzis.” Ar šo motivāciju dzīvoju un esmu gan ikdienā, gan sportā!

Zemgus Poligrāfijas Serviss jūtas lepns, ka ir to atbalstītāju vidū, kuri veido draudzību ar vienu no organizatoriski vadošajām pašmāju basketbola komandām – būt kopā uzvaras brīžos!’’

61

Vēstures rubrika

Kā studenti Eiropas turnejā devās Laura Melne

Par iespēju apceļot Eiropu, reizē arī sacenšoties ar vairāku valstu basketbola komandām, iespējams, priecātos arī daudzi mūsdienu studenti. Šāda iespēja 1936. gadā radās “Universitātes Sporta” (US) basketbolistiem. Taču šādai šķietami saldai maizei var izrādīties pavisam cieta garoza...

“Universitātes Sporta” basketbolisti 20. gadsimta 30. gados vairākkārt devās spēlēt basketbolu ārpus Latvijas robežām. Tas notika gan Studentu pasaules meistarsacīkšu ietvaros, kur ierasti tika izcīnītas godalgotas vietas, gan vienkārši pārstāvot Rīgu vai “Universitātes Sportu”. Viena no tā sauktajām Eiropas turnejām, par kuru saglabājies plašs apraksts, notika 1936. gada nogalē, neilgi pirms Ziemassvētkiem.

Problēmas sākās vēl pirms došanās ceļā, jo kādam no basketbolistiem vajadzēja uzņemties komandas pārstāvja pienākumus, bet neviens nevēlējās to darīt. Pēc solījumiem, ka amats būs tīri simbolisks, tam piekrita Džems Raudziņš. Tāpat tika solīts, ka izbraukšanas dienā US no organizatoriem uzzinās arī spēļu laikus un vietas, taču arī tas uzreiz tā nenotika.

Pirmā apstāšanās Polijā bija vēl samērā veiksmīga.

Tika aizvadīta spēle, kura gan izvērtās smaga un divreiz garāka nekā ierasts specifiskās tiesāšanas dēļ, tomēr beigās tika svinēta neliela, bet uzvara. Pēc tās komanda devās tālāk, taču bažas spēlētāju vidū arvien pieauga – nebija zināms, vai viņiem vispār ir paredzēta kāda spēle, turklāt līdzi nebija ne savas personīgās, ne komandas naudas.

Nākamā pietura – Budapešta. Tajā pašiem spēlētājiem nācās uzmeklēt Ungārijas basketbola savienības vadītāju, kam tika lūgta iespēja sarunāt latviešiem pretiniekus, taču ne vēlāk kā nākamajā vai aiznākamajā dienā. Ungāram vispirms šķitis, ka viņu izjoko, taču arī pēc atgūšanās no lielā pārsteiguma viņš nespēja tik ātri noorganizēt spēles, tāpēc nācās US vīriem atteikt.

Ungārijas pārstāvis gan apsolījis mēģināt sarunāt kādu spēli, kuru latvieši varētu aizvadīt atpakaļceļā.

Nākamais studentu galamērķis bija Itālija, kura arī sagaidīja ar nepatīkamu pārsteigumu – arī šeit komandai konkrēts pretinieks nebija sarunāts. Romā latviešiem gan veicās nosacīti labāk: tika aizvadīta cīņa ar vietējo komandu ar valsts vadītāja Benito Musolīni dēlu, kā arī Latvijas sūtni skatītāju tribīnēs. Iespējams, tieši dučes dēla klātbūtne ietekmēja to, ka latvieši spēli nepabeidza – pēc vairākām apšaubāmām tiesneša darbībām US kapteinis Rūdolfs Jurciņš piecas minū-

tes pirms cīņas beigām pie mīnus pieci ierosināja komandai pamest laukumu uz neatgriešanos. Tas arī tika izdarīts, vēlāk ģērbtuvē ieradās kāds itāliešu pārstāvis, paziņojot, ka citu spēļu latviešiem Itālijā vairs nebūs.

Itāļi samaksāja ceļa naudu līdz Itālijas-Francijas robežai, kā arī nodrošināja līdzekļus vienas dienas uzturam.

Vienīgā izeja US basketbolistiem bija doties uz Franciju, lai arī par spēlēm tajā arī nekas nebija zināms.

Naudas studentiem praktiski nebija, tādēļ radās bažas par to, kā galu galā izdosies nokļūt dzimtenē. Viņi vēl mēģināja satikt Latvijas sūtni Itālijā, lai, iespējams, lūgtu tam palīdzību nokļūt dzimtenē, taču sūtni satikt neizdevās. Uzreiz pēc Francijas robežas šķērsošanas latvieši sāka meklēt vietējo basketbola vadību. Par laimi, izdevās sarunāt spēles Montekarlo un Kannās.

Spēle Montekarlo basketbolistiem sedza ceļa izdevumus un nodrošināja minimālas vakariņas, kas studentus priecēja, jo pašu pārtikas krājumi praktiski jau bija beigušies. Puiši nolēma ziedot pusdienas, un to naudu iztērēja telefonsarunai ar sūtni Itālijā, kuru sazvanīt gan neizdevās. Tas lika ziedot arī brokastu naudu telegrammai uz Rīgu, lūdzot naudu atceļam.

Nedēļu tika gaidīta atbilde no Rīgas. Nauda bija beigusies, studenti pārtika no sausas maizes un gulēja pa trijiem vienā gultā. No Latvijas tika saņemta nauda ceļam atpakaļ, taču uzturam no tās pāri nekas nepalika, un bija jāturpina pārtikt vien no maizes. Basketbolisti nokļuva Budapeštā, kur bija paredzēta pārsēšanās citā vilcienā, bet... tas bija jāgaida veselu nakti. Viesnīcai puišiem naudas nebija, ziemā parkā uz soliņa gulēt nebija iespējams – tā bija bezizeja. Visbeidzot izdevās atrast neapsildītu tūristu mītni, kur, lai arī lielā aukstumā, tomēr varēja pārnakšņot.

Rīgā studenti pārradās galīgi panīkuši un izbadējušies, tomēr, nevēloties lielu skandālu, nevienam nesūdzējās. Kā secina laikabiedri, šī turneja pamatīgi iedragāja US spēku, kas izpaudās jau turpmākajā Latvijas meistarsacīkšu gaitā. Problēmas radās arī Latvijas izlasē, iezīmējot pirmo nopietno krīzi Latvijas basketbolā, kas bija īpaši sāpīga, jo tuvojās 1937. gadā Rīgā paredzētais Eiropas čempionāts.

62

“Universitātes Sports” basketbola vienība, 1930 No kr.: 1. r. 1. P. Maike, 2. V. Gulēns, 3. R. Jurciņš, 4. P. Delle, 5. V. Maike 2. R. 3. Dž. Raudziņš, 5. A. Krisons Autors nezināms. Foto: Latvijas Sporta muzeja krājums

“Universitātes Sports” basketbola vienība, 20.gs. 30.gadu pirmā puse.

Ar balvu – Rūdolfs Jurciņš Autors nezināms. Foto: Latvijas Sporta muzeja krājums

63

Interesanti

BK LU mobilie reportieri – kadri no ikdienas

64

65

66

Autori: Laura Melne, Lāse Mīlgrāve, Kārlis Dārznieks, Elīna Červinska, Agija Vehtere, Linda Kovaļevska Maketētājs: Māris Greidāns Foto: Izmantotas LU basketbola spēļu fotogrāfa Māra Greidāna un citu bildes Drukāts: tipogrāfija Zemgus 67