www.visittartu.com
1
Tartu novada aizsargājamās dabas teritorijas un tūrisma takas Tartumā daudzveidīgā ainava ir bagāta ar dabas vērtībām. Aizsargājamās teritorijas un dabas liegumi, kā arī dabas rezervāti un atsevišķi objekti aptver nozīmīgu daļu noTartu novada kopējās platības (17 %). Divi Tartumā dabas rezervāti – Alam-Pedja un Emajē-Sūrso – ir starptautiski nozīmīgi mitrāji, kas iekļauti Ramsāres konvencijas sarakstā. AlamPedjas dabas rezervāts, Emajegi upes grīvas liegums, Pīrisāres ainavu aizsardzības teritorija un Kereveres dabas rezervāts ir pazīstami kā putnu rezervāti ar nozīmi visas Eiropas mērogā. Vēl Tartumā atrodas daudzas mazākas aizsargājamās teritorijas, kurām katrai ir savs noteikts dabas aizsardzības uzdevums un sava vērtība. Aizsargājamās teritorijas ir interesantas, taču to apciemošanas laikā jārēķinās ar vairākiem ierobežojumiem. Pirms aizsargājamās teritorijas apmeklēšanas iesakām iepazīties ar noteikumiem. Igaunijā ir spēkā arī vispārīgākas prasības, kas attiecas uz uzturēšanos dabā. Ar visām prasībām un noteikumiem detalizētāk var iepazīties Igaunijas Valsts mežu apsaimniekošanas centra mājas lapā www.rmk.ee.
Alam-Pedjas dabas rezervāts
ir izveidots, lai aizsargātu purvus, mitrāju mežus un palieņu teritorijas. Viena no lielākajām Igaunijas aizsargājamām teritorijām aptver Vertsjerva ezera zemienes ziemeļu daļu. Pēc kontinentālā ledāja atkāpšanās šeit vēl viļņojās senā Vertsjerva ūdeņi, bet mūsdienās šī teritorija ir pārpurvojusies. Purvaino ainavu sašķeļ vairāk nekā desmit lielāku upju un neskaitāms daudzums čalojošu strautu. Pazīstamākās upes ir Pedja, Peltsamā un Emajegi. Tam visam vēl pievienojas vairāk nekā piecdesmit vecupju palieņu teritoriju, no kurām ir izveidojušās unikālas ekosistēmas ar bagātīgu zivju pasauli. Plūdu laikā upes iziet no krastiem un var pārpludināt gandrīz trešo daļu dabas rezervāta. Šī teritorija ir gandrīz neapdzīvota, tādēļ to ir iecienījušas putnu sugas, kuras baidās no cilvēkiem, kā arī tā piedāvā labu patvērumu lielajiem meža zvēriem. Seno mežu un purvu mozaīkveida ainavā ir sastopami vilki, jūras un klinšu ērgļi, garastes pūces un apodziņi, meža un melnie stārķi. Savukārt plašajās palieņu pļavās var iepazīties ar bagātīgo putnu pasauli – it īpaši pavasaros un rudeņos gājputnu laikā.
2 Ar dabas rezervāta purva un meža pasauli var iepazīties, izstaigājot Selli–Sillaotsas mācību dabas taku. Taka ved cauri siliem, kuros slejas augstas priedes, un pāri priedēm apaugušām purva salām. Lai aizsargātu augus, ūdeņainajā pārejas purvā un kokiem apaugušajā purvā ir uzbūvētas laipas. Lai pārāk netraucētu dabas mieram, ieteicams pārvietoties nelielās (mazāk par 30 cilvēkiem) grupās. Uz mācību takas sākuma punktu aizved Laevas–Palupehjas ceļš.
http://loodusegakoos.ee 4,5 km
3 Uz Alam-Pedjas dabas rezervāta dienvidu robežas atrodas otra dabas mācību taka – Ilmatsalu–Kereveres putnu ceļš. Piecus kilometrus garā taka ar putnu novērošanas torņiem un ugunskuru vietām savieno Ilmatsalu zivju dīķus, kuros dzīvo daudz putnu, ar Emajegi piekrastes palienēm. Šeit ir reģistrēts vairāk nekā divsimt putnu sugu.
http://loodusegakoos.ee 3,5 km
Kā dabas un vides izglītības iestāde un brīvdabas mācību centrs aizsargājamā teritorijā darbojas Palupehjas dabas skola – www.palupohja.ee
4
Kereveres dabas rezervāts Kā Alam-Pedjas dabas rezervāta turpinājums austrumos, lai aizsargātu Emajegi upes palienes, apkaimes vecos mežus un to dzīvnieku pasauli, ir izveidots Kereveres dabas rezervāts. Applūstošās palienes šeit atrodas tieši pie Tallinas–Tartu šosejas, kas piekļūšanu pļavām un dabas vērošanu padara ārkārtīgi vienkāršu. Tieši no Tallinas–Tartu šosejas pie Kereveres tilta sākas dabas taka, kas ved pa Emajegi krasta valni. Tā ir 14 kilometru gara Palienes taka (Luharada) ar atpūtas vietām un piestātnēm upes malā. Dabas takas sākums pie Kereveres šosejas tilta ir vienīgā vieta Igaunijā, kur ir atļauts vērot Eiropā ļoti reti sastopamo ķikutu riestu. Pavasaros paliene pārvēršas par tūkstošiem ūdens gājputnu atpūtas vietu. Vasarās daudzie šeit perējošie putni pievilina plēsīgos putnus. Piekrastes zonā rosās visdažādākie dzīvnieki, piemēram, stirnas, brieži un lapsas.Gandrīz uz katra soļa var redzēt bebru atstātās pēdas, bet paši dzīvnieki no cilvēkiem baidās.
5
Emajē-Sūrso dabas rezervātā
ir iekļauti Emajegi upes grīvas lielie purvi, kas atrodas Peipusa zemienē. Starp Emejegi upes pietekām un ar tām savienotajiem ezeriem ir izveidojies zemais purvs.Tā līmenis ir tikai par metru augstāks nekā Peipusa ezera ūdens līmenis, un pavasara plūdi purvāju pārvērš vienā lielā, viļņojošā ūdens laukā, virs kura paceļas tikai augstākās, mežiem apaugušās purva salas. Patiesa ūdensputnu paradīze, zivju nārsta un augšanas vieta, jūras un zivju ērgļu ligzdošanas vieta, rubeņu, purva dzērvju, vilku, lāču, briežu un citu tramīgu dzīvnieku dzīvesvieta – tāds ir Emajē-Sūrso dabas rezervāts. Cilvēki šeit cauri laikiem ir pārvietojušies pa ūdensceļiem, un arī ciemi atrodas ūdens malā. Labākais veids, kā iepazīties ar dabas rezervātu, ir tā apceļošana, braucot pa upēm. Informāciju par aizsargājamo teritoriju un tās apmeklēšanas iespējām var iegūt EmajēSūrso dabas centrā, kas atrodas Lūnjas pagasta Kavastu ciemā. Pie viduslaiku nocietinājuma un vēlākā upes kroga mūriem piebūvētajā ēkā ir iespējams apskatīt arī izstādes un filmas par dabu. Pie centra sākas divarpus kilometru garā Emajē mācību dabas taka, kura iepazīstina ar palieņu teritorijas augiem. Plūdu laikā taka var būt applūdusi un grūti izejama vai arī pavisam necaurejama. www.rmk.ee 2,5 km
http://loodusegakoos.ee
6 No Kavastu ciema pa Kosas ceļu var doties ziemeļu virzienā uz Alatskivi ainavu aizsardzības teritoriju, kas ir izveidota, lai aizsargātu mantoto kultūrainavu. Gandrīz piecus kilometrus garajā takā var izbaudītAlatskivi senlejas dabu un iepazīties kā ar seno igauņu pilskalnu, tā arī ar lepno un labi restaurēto Alatskivi muižas galveno ēku. http://loodusegakoos.ee
Tartu novada aizsargājamās dabas teritorijas un tūrisma takas
4,5 km
7 Netālu no Alatskivi paliek Padakerves dabas rezervāts, kurā tiek aizsargātas skudru dzīvesvietas. Šeit atrodas Eiropā lielākā zināmā ziemeļu meža skudru kolonija ar vairāk nekā diviem tūkstošiem pūžņu. Tos drīkst aplūkot tikai no meža celiņa, kas ved cauri aizsargājamai teritorijai. Taču pat tikai skats no ceļmalas uz skudrupūžņu virkni ir gluži neaizmirstams.Ar skudru dzīvi iepazīstina informācijas plāksnes. http://loodusegakoos.ee
8
Jervseljas dabas rezervāts
paliek Tartumā dienvidaustrumu stūrī, un šeit dabas baudījumu sniedz pirmmežs. Piecus kilometrus garā dabas mācību taka iepazīstina ar Igaunijas vecāko aizsargājamo meža teritoriju. Mežs tika ņemts aizsardzībā jau 1924. gadā, un tas līdz mūsdienām ir audzis bez cilvēka iejaukšanās un ieguvis patiesa senmeža izskatu. No putniem šeit var sastapt tipiskas šādās vietās dzīvojošas sugas: pelēko dzilnu, apodziņu, garastes pūci, rubeņus un medņus. No individuālajiem aizsargājamiem objektiem, kas atrodas Jervseljā, ir vērts uzmeklēt vairāk nekā 360 gadu veco Karalisko priedi ar vareno stumbru. Šeit ir arī vēl citi iespaidīgi un veci koki. Jervseljas mežu garāko egļu galotnes sniedzas pāri 40 metriem, un tas ir Igaunijas koku rekords.
14
km
5
km
LAT 9 Pusceļā no Tartu uz Otepē nokļūstam gleznainajā Pangodi ainavu aizsardzības teritorijā. Šejienes dabas galvenais objekts ir pauguraine ar mainīgo reljefu un reljefa nosacītā tradicionālā zemes izmantošana, kā arī zivīm bagātie ezeri ar daudzveidīgām krasta līnijām. Aizsardzības teritorija ietilpst „Natura“ dabas rezervātu tīklā. Lai atklātu dabas vērtības un izbaudītu skaistos ezeru skatus, šeit ir izveidotas divas dabas takas – Piksāres taka, kas sākas pie peldvietas Pangodi ezera rietumu krastā, un otrpus ezeram Palumē dabas taka, kas sākas pie austrumu krasta pludmales. http://loodusegakoos.ee
Pikksaare pārgājienu taka 1
km
Palumägede pārgājienu taka 1,5 km
10
Tammes atseguma ainavu aizsardzības teritorija Lai aizsargātu Vertsjerva ezeru un tā krasta zonu, kas atrodas uz Tartumā rietumu robežas, ir izveidots dabas liegums. Tammes atsegums ir vidējā devona perioda Arukilas noguluma sarkanā smilšakmens atsegums, kas ir nozīmīgs ar tālaika jūrā pirms 380 miljoniem gadu dzīvojušo zivju fosilijām. Uz dabas takas, kas ved gar atseguma pamatni, ir izvietotas informācijas plāksnes, ar kuru palīdzību var iepazīties ar smilšakmeni un tā rašanās īpatnībām, Vertsjerva putniem un piekrastes augiem. www.vortsjarv.ee 600 m
12 Tartumā visbiezākais dabas taku tīkls atrodas Elvas pilsētas apkaimē. Elvas-Vitipalu,Vapramē un Vellaveres 11
Kēri-Karijerva ezera dabas rezervāts
ir jaunākais no Tartu novada lielajām aizsargājamām teritorijām. Šeit tiek aizsargātas Elvas upes palieņu teritorijas, divi lielāki un vairāki mazāki ezeri, kā arī bagātīgi apdzīvotais dabiskais mežs Elvas ielejas ziemeļu daļā kādreizējā senā Vertsjerva līcī. Dabas rezervāta meži un mitrāji piedāvā dzīvesvietas daudzajām putnu sugām. Piemēram, šis rajons ir svarīga vidējā ērgļa dzīvesvieta. Vēl šeit ligzdo jūras ērglis, zivju ērglis un mazais ērglis, kā arī daudzi citi starptautiskā mērogā aizsargāti putni. Palienēs ligzdo kādi pārdesmit pāri griežu. Elva kopā ar ezeriem veido dabas rezervāta asi. Tie ir svarīgi no sugu aizsardzības skatpunkta – no aizsargājamām zivīm šeit mājo, piemēram, meža vimba, akmeņgrauzis un dūņu pīkste. Ceļotājs var novērot bebru darbošanos un meža cūku bara maltītes sekas. Aizsargājamās teritorijas dienvidu daļā atrodas iezīmēta dabas taka un pārnakšņošanai piemērota ceļotāju būda pie Karijerva ezera. Nonākot dabas rezervātā pa Elvas upi, ceļotājs šeit atradīs laivu piestātni un līdzās tai nojumi atpūtas brīdim. Informāciju par pārvietošanās ierobežojumiem var iegūt no rezervāta vadītāja pa e-pasta adresi: tartu@keskkonnaamet.ee.
ainavu aizsardzības teritorijās atpūtas, mācību un sportošanas pasākumus organizē īpašs fonds. www.vvvs.ee Elvas-Vitipalu ainavu aizsardzības teritorijas vērtība ir daudzveidīgais reljefs, Elva ar tās tīro ūdeni un tajā ietekošie strauti, atjaunotās palieņu pļavas, kā arī ogām bagātie un gaismas pielietie sili. Dabas takām ir dažādas grūtības pakāpes. Šeit atrodas Tartumā garākā kājām ejamā dabas taka (14,4 km), pa pauguraini ved Viti ezera taka ar stāviem kāpumiem un kritumiem, kā arī bērniem izveidotais rotaļu laukums un piedzīvojumu taka ar raganas māju. Elvas upes senlejas dabas taka
Vapramē ainavu aizsardzības teritorija ir novada vecākā atpūtas zona, kas izvietota aizsargājamā teritorijā. Labā atrašanās vieta, mainīgais reljefs, daudzveidīgā meža bioma un bagātā kultūras vēsture ir tie iemesli, kādēļ aizsargājamā teritorija ir ieguvusi lielu popularitāti. Pa mežu un Elvas krastu līkumojošās dabas takas ir pieejamas visos gadalaikos. 2012. gada vasarā pie teritorijas ieejas atvērts Vapramē dabas māja, kur varēs iegūt tūrisma informāciju, pasūtīt gidu vai dabas izglītības programmu, skatīties par vides jautājumiem izglītojošas ekspozīcijas. Vapramē dabas mācību taka 3,5 km
Vapramē velotaka un dabas taka kājāmgājējiem 6,5
Papildu informāciju par Vapramē–Vellaveres–Vitipalu fonda pārvaldībā esošajām dabas takām un citām aktivitātēm var iegūt mājaslapā www.vvvs.ee. 13 Elva ar saviem mežaparkiem ir mierīga mazpilsētiņa. Tās priežu mežā ir izveidota īpaša Mazā spēka taka (Väike väerada), kuras malās novietotas koka skulptūras ar igauņu pasaku tēliem. Spēka taka sākas Elvas centrā pie vecās dzelzceļa stacijas. 3
km
Svarīgākie noteikumi par uzturēšanos dabā
Glīti atjaunotajā stacijas ēkā mūsdienās atrodas Elvas tūrisma centrs, kurā var iegūt informāciju kā par Elvu un tās apkaimi, tā arī parTartumā novadu: http://matkakeskus.elva.ee/ +372 733 0132
km
14,4 km
Viti ezera dabas taka 2,3 km
Piedzīvojumu taka 1,5 km
Vellaveres rajona mainīgā ainava pirmām kārtām ir piemērota jaukiem tūrisma braucieniem ar velosipēdiem, taču šeit var veikt arī pārgājienus ar kājām. Kultūras mantojuma objekti no dažādiem vēstures posmiem ir aprīkoti ar informācijas plāksnēm, un tie pārvietošanos pa ciemu celiņiem vērš interesantāku. Vellaveres velotaka 13 km
Taka velotūristiem 23,5 km
Veselīga dzīvesveida dabas taka 2
km
Elva ar atpūtas un telšu celšanas vietām, kā arī informācijas plāksnēm ir pārveidota par ūdenstūristu centrālo ūdensceļu, kas savieno arī šejienes aizsargājamās teritorijas. Ūdensceļš, kas sākas no Hellenurmes un beigu posmā pa Emajegi aizved uz Tartu, ir 66 kilometrus garš. Lai to izbrauktu, jārēķinās ar vismaz trim ceļošanas dienām. Protams, pa ūdensceļu var nobraukt arī tikai kādu posmu. Elvas upes ūdensceļš : 66
km
Tartumā ainavas ir piemērotas arī velotūrismam. Cauri novadam ved vairāki „EuroVelo“ maršruti (www.bicycle.ee) un arī daļa no simtiem kilometru garā pārrobežu projekta ietvaros Ziemeļlatvijā un Dienvidigaunijā izveidotā velomaršruta „Tour de LatEst“ (www.tourdelatest.eu). Populāra ir Vertsjerva 140 kilometru garā velotūrisma taka, no kuras apmēram puse līkumo pa Tartumā novada ceļiem (www.vortsjarv.ee/ tourism/maps). Viena no velotūrsima takām, kas paliek novada robežās, ved pa Selgises pauguraini. Uz šīs 30 kilometru garās, ar norādēm aprīkotās takas atrodas viena telšu vieta ar ugunskura vietu un Kukemetsas meža būdiņa (http://loodusegakoos.ee). Velotūrisma maršruti dabā ir iezīmēti arī Elvas-Vitipalu ainavu aizsardzības teritorijā (23,5 km), kā arī Vellaveres (8 un 13 km; www.vvvs.ee ) un Ilmatsalu apkaimē (8 km; www.rmk.ee). Tomēr ir jārēķinās ar to, ka lielākā daļa no Igaunijas vietējiem velotūrisma maršrutiem ceļotāju bieži vien noved uz nelieliem un drošāki telšu vieta
piknika vieta
pajumte
telšu celšana aizliegta
dēļu taka
skatu tornis
ugunskura vieta
peldvieta
km
informācijas plāksne
Uz publiskās piekļuves tiesību pamata uz privātīpašumā esošas zemes bez īpašnieka atļaujas var uzturēties no saules lēkta līdz saules rietam. Tomēr zemes īpašnieks var aizliegt pārvietoties pa savu zemi, taču šādā gadījumā šai teritorijai ir jābūt apzīmētai un visiem saprotamā veidā norobežotai. Publiskos ceļus var izmantot visi. Pa privātajiem ceļiem nedrīkst braukt ar automašīnu, tomēr dienas gaišajā laikā pa tiem drīkst pārvietoties kājām.
Velotūrisma takas
23,5 garums
Uz valsts zemes ārpus aizsargājamo teritoriju rajoniem, kuros ir aizliegts uzturēties, pārvietošanās ir atļauta visās vietās.
No māju pagalmiem ieteicams ieturēt vismaz 200 metru distanci. Publiski izmantojamo ūdenskrātuvju krastos pārvietošanās ir atļauta pa krasta līniju (4-10 m). Celt teltis un kurināt ugunskurus drīkst tikai šim nolūkam paredzētajās un apzīmētajās vietās. Ja nav uzstādīta atkritumu urna, atkritumi ir jāņem līdzi. Suņus nedrīkst laist brīvi skraidīt, tiem ir jāatrodas pie pavadas. Publiskajās ūdenskrātuvēs ikviens drīkst makšķerēt zivis bez makšķerēšanas atļaujas ar vienu vienkāršas konstrukcijas makšķeri. Tomēr ir jāievēro makšķerēšanas lieguma sezonas, vietas un citi ierobežojumi. www.kalastusinfo.ee
Tartu Apmeklētāju centrs Raekoda, Tartu, IGAUNIJA Ph/fax +372 744 2111 info@visittartu.com www.visittartu.com Text: Annereet Paatsi Layout: Triinu Sarv Print: Paar Photoes: Tartu County public photostock. 2013
6
7
1 2
5
4
3
8
11
10 13 14 9 12
s a j i r o t i r e t s a b a d s a m a j a g r a s z i a a d a Tar tu nov s a k a t a ism
un turis