LAT
www.visittartu.com
7 Peatskivi ciema, kas paliek 1,5 km attālumā no Alatskivi uz ziemeļrietumiem, ainavu ar savām izdarībām ir izveidojis seno igauņu spēkavīrs Kalevipoegs.Viņš reiz esot tik dziļi aizmidzis, ka vilki aizstiepuši viņa zirgu. Esot palikuši tikai pārakmeņojušies segli – Seglu akmens (Sadulakivi). Augstā kalna virsmu, kurā Kalevipoegs esot gulējis, dēvē par Kalevipoega gultu. Īstenībā tas ir seno igauņu nocietinājuma iekšpagalms no 3. gadsimta pirms mūsu ēras. Mūsdienās šeit kurina Jāņu ugunskuru un svin ciema svētkus.
6
Tālākais ceļš ved cauri seniem, bagātīgi apdzīvotiem mežiem un pāri kalnaino Selgises pauguraini uz rietumiem – uz Voremā dienviddaļu. Voremā atrodas ledus laikmeta izveidoto zemes virskārtas formu kopums, kas Igaunijā visspilgtāk demonstrē šo parādību, – tas ir gluži kā ģeoloģijas brīvdabas muzejs.
3 4 7
5 2 1
8 10
1
9 1 11
8 Sādjerva ezers atrodas vistālāk uz dienvidiem no visiem Voremā ezeriem. Tas arī ir vislielākais un zivīm bagātākais. Ezera skaistajos krastos atradās vairākas baltvācu muižnieku muižas. Ziemeļu krastā paceļas lepns privātīpašums – klasicisma stila Sādjerves muiža ar renovēto galveno ēku. Muižas ansamblī ietilpst vēl vairākas saimniecības ēkas: spirta brūzis, kas 19. gadsimtā deva lielāko daļu no muižas ienākumiem, vēršu stallis, klēts-rija un skaista dārznieka māja. 9 Sādjerva ezera dienvidu krastā Eksi ciemā atrodas Sādjerva dabas centrs, kurā var gūt pārskatu par Voremā dabas veidošanās vēsturi un tās īpatnībām. Šajā pašā ēkā atrodas Somu puišu māja-muzejs, kurā tiek glabāta piemiņa par igauņiem, kuri II pasaules kara laikā karoja Somijā un vēlāk Igaunijā.
Eksi ciemā no 2012. gada vasaras ir atvērts Ledus laikmeta centrs, kurā caur daudzfunkcionālām skaņas un gaismas instalācijām, kā arī interesantiem eksponātiem iespējams piedzīvot ledus laikmetu, kāds tas bija Voremā apmēram pirms 15 000 gadiem, un padomāt par klimata izmaiņām. Ar ekspozīciju var iepazīties patstāvīgi vai arī pasūtīt mācību vai izklaides programmu ar gidu.
Tartu Visitor Centre Raekoda / Town Hall, Tartu ESTONIA Ph/fax +372 744 2111 info@visittartu.com www.visittartu.com
Ar mūsdienu Sādjerva ezeru var sadraudzēties Sādjerva jahtklubā. Šeit var doties izbraukumā ar izklaides brauciena jahtu vai prāmi, iet nopeldēties un pasēdēt pirtī. Text: Annereet Paatsi Layout: Triinu Sarv Print: Paar Photoes: Tartu County public photostock
Tartu novada apceļošanas maršruti
10 Braucot pa ceļu gar ezeru ziemeļu virzienā, nonākam pie neogotikas stilā celtās Eksi baznīcas, kurai ir garš, slaids tornis. Vasarā baznīca ir atvērta ceļotājiem. Igaunijas kultūrā Eksi baznīca ir dziļi iesakņojusies, pateicoties mācītājam un literārajam darbiniekam Oto Vilhelmam Masingam (Otto Wilhelm Masing, 1763–1832), kurš igauņu valodā ieviesa burtu „õ“. 11 No Eksi pagriežamies uz dienvidiem. Lai veiktu pēdējo pieturu, pirms Lehtes miestiņa nogriežamies no lielā ceļa pa kreisi pie skatu torņa, kas pamanāms jau no tālienes. No 15 metrus augstā torņa ziemeļu pusē kā uz delnas ir redzama Voremā ainava, bet dienvidu pusē – Tartu pilsētas augstākās ēkas.
Vēl 15 kilometrus augšup un lejup pa kalnaino ceļu, un esam atpakaļTartu.
Maršruts apkārt Tartu novada ziemeļu daļai
Tartu novada apceļošanas maršruti No pašreizējiem 147 000 Tartumā novada iedzīvotājiem Tartu pilsētā dzīvo divas trešdaļas. Pārējie dzīvo lauku rajonos un mazpilsētās.Taču vienmēr tas tā nav bijis. Ilgu laiku igauņi bija lauku un meža tauta. Lai labāk iepazītuTartumā novada ļaudis un pamanītu igauņu nopietnību un dvēseles dziļumu, ir jāuzmet skatiens arī ainavām ap Tartu pilsētu un turienes iedzīvotājiem. Tartumā daudzveidīgās ainavas piedāvā iespējas kā dabas baudītājiem, tā arī tiem, kas interesējas par vēsturi. Šeit var atpūsties purvu un mežu klusumā, baudīt saules rotaļas uz ezeru ūdeņiem, meklēt liecības par Igaunijas sarežģītās vēstures interesantākajiem posmiem uz Austrumu un Rietumu robežas.
Kā zīmes par igauņu sensenajiem brīvības laikiem vēl ir saglabājušies pilskalni, apbedījumu vietas un svētbirzes, kā arī leģendas par spēkavīru Kalevipoegu. Bet kā tumši liecinieki par garo vācu valdīšanas laiku stāv mūra cietokšņi un nocietinājuma tipa baznīcas, kā arī parku zaļumā grimstošie muižu kompleksi. Krievijas cara laikus raksturo pareizticīgo baznīcas un pēc tipveida projektiem būvētās pagastmājas un dzelzceļa stacijas. Arī Peipusa ezera rietumu krastā dzīvojošie vecticībnieki mums atgādina par kādu posmu cara impērijas vēsturē. Pretrunīgas izjūtas un apmulsumu var izraisīt lielie kolhozu centri ar daudzstāvu dzīvojamām mājām un lauku ieskautās, pamestās milzu fermas, kas atgādina Padomju Savienības valdīšanas laiku.Ceļojuma laikā var atpūtināt kājas kā viduslaiku baznīcu atvēsinošo mūru ēnā, tā arī pa ceļam esošajās atpūtas vietās un varbūt labāk saprast, kādēļ daļa igauņu joprojām vēlas dzīvot tālu nostatus no citiem mežu un lauku vidū. Emajegi upe sadalaTartumā novadu ziemeļu un dienvidu daļā. Savukārt austrumu–rietumu virzienā upe ir arī nozīmīgs satiksmes ceļš. Tartumā vecākās apdzīvotās vietas atrodas Emajegi krastos, bet viduslaikos upe bija svarīgs Hanzas tirdzniecības ceļš. Arī Tartu pilsēta ir radusies, pateicoties Emajegi, – kā tirdzniecības vieta ūdens ceļa un zemes ceļu krustošanās vietā. Pie mūsdienu Tartu pilsētas Emajegi platā palienes ieleja sašaurinās, tā ļaujot vieglāk tikt pāri upei. Emajegi ir Tartumā novada apdzīvoto vietu veidotāja un simbols. Pateicoties Emajegi upei, varam izklaidējošo ceļojumu, kas iepazīstina ar novadu, sadalīt divās daļās.
Maršruts apkārt Tartu novada ziemeļu daļai Tartu - Kervekila - Aovere - Vara - Kosa - Varnja - Kolkja - Nina Alatskivi - Rupsi - Alatskivi - Kallaste - Peatskivi - Selgise - Velgi Pataste - Igavere -Sādjerve - Eksi - Lehte -Tartu Izbraucam noTartu pa Narvas šoseju (šoseja nr. 3). 1 Braucot cauri kultūrainavai ar laukiem un izklaidus apbūvi no Tartu ziemeļaustrumu virzienā, nonākam pie Peipusa ezera, kur nokļūstam pilnīgi citā un igauņiem neraksturīgā kultūras telpā. Šaurās ezera piekrastes joslas ciemos Varnja, Kasepē un Kolkja dzīvo krievu vecticībnieki, kuri uz šejieni no cara iestāžu represijām atbēga jau 18. gadsimtā. Gadu simtu laikā viņi ir saglabājuši savu ticību un arhaiskās tradīcijas. Šeit cilvēki dzīvo cieši līdzās cits citam izstieptos ielas tipa ciemos. Starp mājām pamanāmi lūgšanu nami un kapsētas, kas aizsniedzas līdz pat ūdens robežai. Cauri laikiem vecticībniekiem galveno iztikšanu ir nodrošinājusi zvejniecība, sīpolu un dārzeņu audzēšana. Rudeņos gandrīz ikvienā pagalmā un šķūnītī žūst zeltaini sīpoli, tiek organizēti zivju un sīpolu festivāli. Ceļu, kas vijas cauri šim rajonam, dēvē par Sīpolu ceļu. Ar vecticībnieku kultūru iepazīties palīdz Peipsimā novada tūrisma centrs, Kolkjas vecticībnieku muzejs un Varnjas dzīvās vēstures muzejs.
2 Braucot tālāk pa piekrastes ceļu ziemeļu virzienā, ceļotājs, kas interesējas par dabu, var piestāt pie Lahepera ezera un aplūkot šeit ligzdojošos dažādos Igaunijas putnus (paugurknābja gulbis, cekuldūkuris, ūdensvistiņa u. c.). Bet gājputnu rudens un pavasara pārlidojumu laikā uz ezera atpūsties apstājas tūkstošiem mazo gulbju, simtiem pīļu un mazo gauru. Skatu tornī, kas novietots ezera ziemeļu krastā, nokļūt un baudīt ezera skatus var arī dabas cienītāji invalīdu ratiņos. 3 Nogriežoties no galvenā ceļā, var nokļūt Nina ciemā, kur Peipusa ezera krastā paceļas varena Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca.Tā mums vēsta par oficiālās valsts ticības cīņu ar vecticībniekiem. Ezera krastā un pašā ezerā guļ daudz lielu ceļojošo akmeņu, kas šeit esot palikuši no tiem laikiem, kad igauņu spēkavīrs Kalevipoegs gribējis uzcelt tiltu pāri ezeram uz Krieviju. Ciema otrā malā kādreizējā robežsargu kordonā tagad atrodas viesu māja, kas piedāvā ne tikai patīkamas nakšņošanas iespējas, – vasarā var doties izbraukumos ar laivu, bet ziemā ar kājām – uz ledus makšķerēt zivis, kā arī iegādāties iepatikušās antīkās mēbeles.
4 Dodoties no Ninas ciema uz iekšzemi, nonākam Alatskivi. Šeit atrodas apkaimes lepnākais arhitektūras piemineklis – Alatskivi muižas kungu māja, kas tika uzcelta 1885. gadā.Tā ir muižkunga Arveda fon Nolkena paša projektēta neogotikas stila pils. Mirdzoši balta, ar torņiem un tornīšiem, sadalītu fasādi – muižas galvenā ēka stāv kā balts gulbis Alatskivi senlejas kraujas malā. Restaurētā un pēc seno laiku elegances parauga iekārtotā pils apmeklētājiem ir atvērta kā muzejs. Kādreizējā muižkunga ēdamzālē var iestiprināties arī tagad. Muižā var noklausīties koncertus un aplūkot izstādes. Kā romantiska un eleganta vieta pils apbur kāzu svinību organizētājus.
Alatskivi ir arī citi apskates objekti – mazā ciema baznīciņa priedulājā un kapsēta, kuras vārtos stāv piemiņas akmens Brīvības karā kritušajiem ciema iedzīvotājiem. Šeit nevajag raizēties arī par tukšo vēderu – apkaimē ir vairākas vietas tā piepildīšanai. 5
No Alatskivi iesakām pagriezties uz dienvidiem un apmeklēt Līva muzeju. Šeit tiek glabāts un iedzīvināts viena no Igaunijas iemīļotākā dzejnieka Juhana Līva (Juhan Liiv, 1864–1913) materiālais un garīgais mantojums. Savukārt brīvdabas muzeja ēkas un iekārtojums piedāvā ielūkoties 19. un 20. gadsimtu mijas igauņu zemnieka sētā. Tie, kuriem vairāk nav laika, šeit var griezties atpakaļ uzTartu. Savukārt tie, kuri vēlas garāku ekskursiju, turpina braucienu ziemeļu virzienā cauri Alatskivi uz Kallasti.
6 Kallaste atrodas Peipusa ezera krastā. Tā ar nepilnu tūkstoti iedzīvotājiem ir viena no mazākajām Igaunijas pilsētiņām. Šeit ir vērts apskatīt vidējā devona perioda Arukilas noguluma sarkanā smilšakmens atsegumu.Tas atrodas uz dienvidiem no pilsētas un ir gandrīz kilometru garš un astoņus metrus augsts. Arī putnu mīļotājiem vasarās nenāksies vilties, jo tie būs nokļuvuši krasta čurkstu paradīzē. Šeit ezera krastā smilšu atsegumā alas savām ligzdām ir izveidojis vairāk nekā tūkstotis putnu.
Pilsētiņā valda miers un klusums. Cilvēki nekur nesteidzas. Tomēr, neraugoties uz to, varat nokļūt arī pašā trokšņa viducī. Rudeņos Kallastē notiek medus un sīpolu gadatirgus, bet ziemās šeit notiek dīvainu pašbūvētu ledus braucamrīku uz milzu riteņiem (karakatitsa) sacensības un izstāde. Arī vecticībnieku svētku laikā pilsēta kļūst rosīgāka nekā parasti. Kallaste ir ekskursijas punkts, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem. Tagad jāsāk virzīties atpakaļ uz dienvidiem. Kādu kilometru pirms Alatskivi jāpagriežas pa labi rietumu virzienā, lai caur Peatskivi, Velgi, Patasti un Igaveri aizbrauktu uz Sādjerva ezeru.