Kapitāls MAIJS by Kapitāls

Cena – 5 €

maijs 2017 (233)

Labs iemesls uz lidostu doties ar savu auto! Ilgtermiņa

autostāvvieta

no €

3.50 dienā 1€ =15

Starptautiskās lidostas "Rīga" autostāvvietas

un lidostas terminālim tuvākās ilgtermiņa stāvvietas

saturs Žurnāls Kapitāls Nr. 05 (233), 2017 Iznāk reizi mēnesī kopš 1998. gada Izdevējs: SIA Dixita Vien. reģ. Nr. LV40103884003 Masu informācijas līdzekļa reģistrācijas Nr. 000702180, ISSN 1407-2505 Redakcijas adrese: Atlasa iela 2, Rīga, LV-1026 E-pasts: kapitals@kapitals.lv Projekta vadītāja: Zane Zonne Reklāmas daļa: Elīza Ločmele Māksliniece: Māra Roziņa Vāka dizains: Ansis Viltnieks Ilustrāciju māksliniece: Toma Oks Literārā redaktore: Sanita Dāboliņa Autori: Aija Krone, Alise Zemīte, Alvils Zauers, Amēlija Pīlādze, Andis Sedlenieks, Andris Ozoliņš, Arnis Kluinis, Artis Bērziņš, Dans Bērtulis, Dans Titavs, Edgars Skvariks, Emīlija Lāce, Ingrīda Mičāne, Izolde Kalna, Jānis Buholcs, Jānis Priede, Juris Kaža, Marina Matafonova, Māris Krautmanis, Māris Zanders, Mārtiņš Apinis, Normunds Grostiņš, Olga Kņazeva, Reinis Ozols, Roberts Ozols, Rolands Pētersons, Zane Norenberga Redkolēģija: Agris Bitāns, Aigars Rostovskis, Ainārs Bemberis, Andris Vilcmeiers, Andris Ozols, Āris Žīgurs, Dans Titavs, Edvīns Bērziņš, Elmārs Prikšāns, Ģirts Greiškalns, Ģirts Rungainis, Ieva Tetere, Igors Šuvajevs, Jānis Mozga, Jānis Priede, Jevgenijs Belezjaks, Jevgenijs Locovs, Jēkabs Krieviņš, Jurijs Spiridonovs, Juris Binde, Kārlis Danēvičs, Lauris Liepa, Līga Menģelsone, Mārtiņš Bičevskis, Mārtiņš Bondars, Mārtiņš Paurs, Normunds Bergs, Renāts Lokomets, Solvita Deglava, Zlata ElksniņaZaščirinska Realizācijas daļa: real@kapitals.lv Abonēšanas daļa: abon@kapitals.lv Abonē žurnālu uz gadu par 45 € un ietaupi 25 % no mazumtirdzniecības cenas Žurnālu Kapitāls var abonēt: žurnāla redakcijā, preses abonēšanas centros un internetā Reklāmas daļa: reklama@kapitals.lv Foto: Kapitāls Vāka foto: LETA Krāsu sadalījums un druka: Poligrāfijas grupa Mūkusala, Dardedze hologrāfija Pārpublicējot materiālus, nepieciešama rakstiska SIA Dixita atļauja. Par informācijas precizitāti un izteikto viedokli atbild autors. Citējot atsauce uz žurnālu Kapitāls obligāta.

Baiba Fromane: valsts ir sarežģīts sarunu partneris

Redkolēģija

notikumi

9 Notikumi: Latvijas ekonomika 10 Notikumi: Latvijas politika 12

Piesaka nodokļu reformu

13 Spēlētāji Latvijā: līderu reitingi 14 Skaitļi: būvniecības nozare Latvijā pašlaik pārdzīvo depresiju, mājokļu problēma risinās lēni 15 Notikumi: pasaules ekonomika 16 Notikumi: pasaules politika

LPIA biedrs kopš 2006. gada

www.kapitals.lv blog.kapitals.lv twitter.com/kapitals linkedin.com/kapitals facebook.com/kapitals

17 Sīrijas pulvera muca 18 Spēlētāji pasaulē: līderu reitingi

VIEDOKĻI

Žurnāls Kapitāls uzdod 1 jautājumu 3 ekspertiem

Politiskā liekulība

24 Krievu rulete!

Krievu rulete!

05 / 2017

Kapitāls tīklos Žurnāls Kapitāls ir medijs ar kvalitatīvu tipogrāfiski iespiestu ikmēneša žurnālu, mājaslapu, emuāru (blogu), dažādām digitālajām lietotnēm (iPad, iPhone, Android) un sociālo mediju plūsmu.

Jauns ceļš uz jaunu Latviju

Visvairāk lasītie mēneša raksti Kapitāla blogā:

Ķīnā atklāj valsts vēsturē lielākās zelta atradnes

Ķīnas austrumos, Šaņdunas provincē, ir atklātas valsts vēsturē lielākās zelta atradnes, kuru krājumi tiek lēsti 382 tonnu apmērā. Šāda zelta apjoma tirgus cena šobrīd būtu aptuveni 22 miljardi ASV dolāru. Kā liecina ģeologu veiktie izpētes darbi, zeltu saturošais iežu slānis stiepjas 2 kilometru garumā un ir 67 metrus biezs. Zelta saturs iežos ir vidēji 4,52 grami uz 1 tonnu. Aģentūra China News atzīmē: ja zelta raktuvēs ik dienu tiks pārstrādāti 10 tūkstoši tonnu iežu, raktuves šādā režīmā bez pārtraukuma varēs funkcionēt 40 gadus.

Būvniecība – gandrīz kā pēc krīzes

Krimas un Donbasa dēļ Ukrainas eksports divos gados zaudējis 12,9 miljardus dolāru Ukrainas eksportētāju zaudējumi konflikta valsts austrumos un Krimas zaudēšanas dēļ divu gadu laikā ir 12,9 miljardi ASV dolāru, liecina Ukrainas Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrijas izstrādātajā eksporta stratēģijā 2017.–2021. gadam iekļautās aplēses. Seko mums: twitter.com/kapitals facebook.com/kapitals youtube.com/zurnals kapitals linkedin.com/kapitals Lai pieteiktos ikmēneša jaunumiem: ej.uz/pieraksties_jaunumiem

Lasi arī pārējos ierakstus blog.kapitals.lv vai ieskenē kodu

26 Starp jūrām 28

Baiba Fromane: valsts ir sarežģīts sarunu partneris

Pašvaldības prasa vairāk

BŪVNIECĪBA, PILSĒTVIDE

Būvniecība – gandrīz kā pēc krīzes

FOKUSĀ

Jauns ceļš uz jaunu Latviju

bizness

Zinātne virzās pie praktiķiem

Viedais apģērbs

Ārzemju studenti – ieguvums

Idejas radošā realizācija

Mērniekus gaida izaicinājumi

Vārds mūsu ilggadējam abonentam Iveta Lāce, tirdzniecības kompleksa Spice direktore

Eksports. Itālija

Kam vara, tam taisnība? IV

Mērniekus gaida izaicinājumi

Stratēģiskā plānošana

Būvlaukuma digitalizācija

Divi zaķi pieaugušo izglītošanā

Eksports. Itālija

Vedina spēlēt uz kritumu

erudīcija

Walmart ekspansija

Kam vara, tam taisnība? IV

Vestfālenes miera pasaule

Dzīves noteikumi. Jānis Deinats

Patriarha sirds

Kapitālu lasu un abonēju jau daudzus gadus – pilnīgi noteikti tos 15, kuri aizritējuši Spices direktores amatā, un, iespējams, pat ilgāk. Mēdzu pieķerties labām lietām un iekļaut tās savos rutīnas rituālos. Par vienu no šādiem rituāliem ir kļuvusi Kapitāla lasīšana. Kopš pirmsākumiem Kapitāls ir bijis nozīmīgs Latvijas biznesa vides un ekonomikas notikumu informācijas avots. Kā jau ikmēneša žurnālam piedien, tas saliek atsevišķus notikumus loģiskā ķēdē, palīdzot aptvert kopainu, analizēt to un izprast tendences. Man ir ļoti svarīgi, lai biznesa vides un patērētāju uzvedības izmaiņas varētu uztvert koncentrēti, patērējot pēc iespējas mazāk laika. Tādēļ es augstu vērtēju Kapitāla saturu. Par galveno žurnāla pievienoto vērtību uzskatu koncentrēto informāciju par notikumiem Latvijas biznesa vidē, jo objektīvu skatījumu uz mūsu valstī notiekošo un kvalitatīvu analīzi var iegūt tikai pāris izdevumos. Manuprāt, Kapitāla stiprākā puse ir daudzveidīgie Latvijas biznesa vides līderu viedokļi. Žurnālā var rast izsmeļošu, daudzpusīgu un analītisku skatījumu uz notikumiem Latvijas biznesa vidē. Ja vēlaties turēt roku uz pulsa, bez šādas informācijas neiztikt.

Žurnāla Kapitāls maija numura redkolēģija diskutē par tādām aktualitātēm kā visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību (ES) un Kanādu (CETA) apstiprināšana, izmaiņas nodokļu sistēmā, ārvalstu studentu pieplūdums un ieguvumi no tā, kā arī valsts aizņemšanās starptautiskajos tirgos, dzelzceļa un ostu darbība, kvalitāte būvniecībā un joprojām aktuālais mikrouzņēmumu nodoklis (MUN).

Viens no IBS Prudentia dibinātājiem investīciju baņķieris Ģirts Rungainis komentē MUN maksātāju skaita samazināšanos: „MUN ir jābūt, bet citā izpildījumā! Varbūt kā Igaunijā. Mums tas bija likumdošanas brāķis. Likumdevēji joprojām vēlas pieņemt likumus tā, kā viņiem gribas, uzskatot, ka izdomāto visi pildīs. Tā nav. Viņi definē spēles noteikumus, tauta tos apskata un radoši atrod risinājumus.” 6

05 / 2017

OP Corporate Bank Plc filiāles Latvijā vadītājs Elmārs Prikšāns izsakās par Latvijas obligāciju emisiju (500 miljonu eiro uz 30 gadiem) starptautiskajos tirgos: „Tas ir būtisks solis. Valsts kases uzdevums ir finansēt valsti. Tā strādā ar ieguldītājiem – investīciju fondiem. Tie novērtē, ja tirgū ir pieejamas dažādu termiņu obligācijas, un tad varam izdevīgāk aizņemties nākotnē. Pēc šīs emisijas tirgū ir pieejamas Latvijas obligācijas ar visiem populārākajiem termiņiem. Likme jaunajām obligācijām ir augstāka nekā 5 vai 10 gadu obligācijām, tomēr pozitīvi ir tas, ka tā būs nemainīga 30 gadus.”

SIA Titava laboratorija valdes priekšsēdētājs Dans Titavs izsaka viedokli par izmaiņām nodokļu sistēmā: „No sabiedrisko attiecību viedokļa diskusijas par nodokļu izmaiņām ir drausmīga katastrofa. Nenotiek nekādas publiskas diskusijas par nodokļiem. Diskusijas notiek iekšienē – un pēc tam rezultāts tiek uzlikts uz galda. Bet cilvēki, kurus interesē nodokļi, nebūs redzējuši šo iekšējo diskusiju un tādējādi automātiski būs pret – viņi nepieņems šo nodokļu reformu. Tiek publiskoti lēmumi, nevis pati diskusija, process, kurš ir svarīgs.”

REDKOLĒĢIJA

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Igors Šuvajevs piebilst: „Bet padomājiet, kā cilvēkiem izklausās publiskajā telpā izskanējušais, ka valdība slepenībā ar sociālajiem partneriem vienojas par nodokļu reformu! Viss – pietiek, tur vairs nav, ko runāt!”

AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs par CETA apstiprināšanu un ietekmi saka: „Domāju, ka Kanādas tirgus nav drauds ES, jo būtībā aplūkojam ļoti atšķirīgus lielumus: tie ir 500 miljoni iedzīvotāju ES pret 35 miljoniem Kanādā. Tādēļ runa vairāk ir par kvalitāti, proti, ja mūsu ražojumi būs konkurētspējīgi, tad drīzāk Eiropai ir iespēja pārplūdināt Kanādu ar precēm nekā otrādi.”

Par ārzemju studentu skaita pieaugumu Latvijā runā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis: „Šobrīd Latvijā ir aptuveni 86 tūkstoši studentu, no kuriem 6 tūkstoši ir ārvalstnieki. Pirms trim gadiem apmēram 2 % ārvalstu studentu palika Latvijā. Jautājums ir – ko mēs viņiem varam piedāvāt, lai viņi paliktu, lai dibinātu kaut tos pašus jaunuzņēmumus, strādātu. Ja Latvija spētu sevi pozicionēt un iezīmēt kā globālu izglītības centru, tad tas dotu ilgstošus rezultātus, tas pievilktu ārzemniekus. Tas varētu būt Latvijas nākotnes labklājības modelis.”

Ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns par kvalitātes uzraudzību būvniecībā secina: „Tā kā pēdējā gada laikā kopējais būvniecības apjoms Latvijā ir krities par 20–25 %, tad ir iespējams, ka apjoms, kurš ir jākontrolē, attiecīgi ir arī procentuāli samazinājies, rezultējoties kvalitatīvākā būvniecībā.”

Ārzemju studentu pieaugumu komentē arī SIA Latvijas mobilais telefons valdes priekšsēdētājs Juris Binde: „Ja tie studenti ir normāli, lai viņi brauc studēt uz Latviju. Un tad mums citās valstīs būs kontakti ar cilvēkiem, kas savulaik būs izglītojušies Latvijā.”

Par dzelzceļa pārvadājumiem AS LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs norāda: „Salīdzinājumā ar Latviju Lietuvā ir vienotais tarifs, kurā kopā ir dzelzceļš un ostas. Tā kā pie mums tā nav, pārvadājumiem izvēlas Lietuvu, piemēram, Baltkrievija zina, ka Lietuvai ir vienots tarifs no šejienes līdz turienei, un baltkrievi to izmanto.”

http://ejuz.lv/201705 vai skaties redkolēģijas tikšanos šeit

05 / 2017

notikumi Notikumi: Latvijas ekonomikA Notikumi: latvijas politika Piesaka nodokļu reformu SPĒLĒTĀJI LATVIJĀ: LĪDERU REITINGI skaitļi: Būvniecības nozare Latvijā pašlaik pārdzīvo depresiju, mājokļu problēma risinās lēni notikumI: PASAULES ekonomikA notikumi: PASAULES politikA Sīrijas pulvera muca SPĒLĒTĀJI PASAULĒ: LĪDERU REITINGI

latvijas ekonomika Piesaka nodokļu reformu

Saeimas vairākuma partiju koalīcija martā publiski pieteica nodokļu reformu. Jāsaka: beidzot! Pašreizējā nodokļu sistēma, šķiet, neapmierina nevienu, Valsts ieņēmumu dienestu ieskaitot. Nodokļu likmes ir iecerēts gan pazemināt, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklim, gan paaugstināt – nekustamā īpašuma nodoklim. Kā galu galā sanāks, to nezina neviens.

Latviskā zeme

Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus likumā, paredzot atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem un neļaujot ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā un… neprot latviešu valodu (!). Valsts prezidents šos grozījumus ir nosūtījis atpakaļ Saeimai. Nav arī zināms, ko par tiem teiks Eiropas Komisija.

Dzīvojam pagātnē

Uzņēmēju aptauja liecina, ka tikai 34 % Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu ir ieviesta vienota CRM tipa sistēma uzņēmuma administratīvo procesu pārvaldībā. Lai sistematizētu uzņēmuma darbības, uzņēmēji darba vidē ikdienā lieto dokumentu mapes, žurnālus un Microsoft Excel. Bet visplašāk – pierakstu klades. Dzīvojam pagātnē.

ir nolaiduši zem pašizmaksas, tomēr nozare kopumā ir sākusi pielāgoties situācijai un grasās pamazām kārpīties ārā no bedres, vēl vienu triecienu ir izdarījusi Krievija – tās ražotāji beidzot ir sākuši piedāvāt atzīstamas kvalitātes šprotes, kurām mūsējās pat dempingojot nav konkurentes.

Inflācija uzņem apgriezienus

2017. gada sākumā inflācija Latvijā pamazām ir sākusi uzvesties arvien drošāk: gada laikā – šogad februārī salīdzinājumā ar 2016. gada februāri – tā ir sasniegusi 3,3 %: precēm cenas ir augušas par 3,4 %, bet pakalpojumiem – par 3 %. Nepatīkama ziņa patērētājiem – lielākais cenu kāpums ir fiksēts pārtikai, dzērieniem un sadzīves precēm.

Farmācija pelna

Latvijas zāļu ražotāji pagājušajā gadā vietējā tirgū un ārvalstīs ir realizējuši produkciju par kopumā 157,386 miljoniem eiro (neskaitot PVN), un tas ir par 19 % vairāk nekā 2015. gadā. Turklāt Latvijas farmācijas uzņēmumi – Olainfarm, Grindeks, Kalceks, Silvanols, Ingen Pharma – 87 % produkcijas ir realizējuši ārpus

Latvijas zāļu ražotāji pagājušajā gadā vietējā tirgū un ārvalstīs ir realizējuši produkciju par 19 % vairāk nekā 2015. gadā valsts: eksporta palielinājums pērn ir bijis 20 %.

Eksports kā kaimiņiem

Tomēr kopumā Latvijas eksportētājiem pagājušais gads nav bijis no ražīgākajiem: eksporta un importa apmērs arī pērn bijis mazāks nekā Lietuvai un Igaunijai. Vienīgais mierinājums – Lietuvai ir lielāks ārējās

Arābiem tīk Latvijas prece

Arābu pasaule ir ļoti daudzveidīga, arī materiālās labklājības ziņā. Šoreiz iepriecina ziņa, ka, izmantojot Valsts prezidenta vizīti AAE, vairāki Latvijas uzņēmumi ir panākuši vienošanos par produkcijas eksportu uz bagāto arābu valsti. Vienošanās attiecas uz produkcijas eksportu jau tuvākajā nākotnē. Tagad svarīgākais būs tur noturēties!

Krievi taisa šprotes

Brīdī, kad Latvijas zivrūpnieki savas produkcijas cenas

NOTIKUMI

tirdzniecības bilances deficīts. Turpretim šā gada sākumā eksportētāju rosība ir palielinājusies, janvārī pat par 13,3 %. Tas vieš cerību.

Sveiciens no Straujumas!

Ar 1. martu stājās spēkā jaunas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem. Tās ir noteiktas vēl iepriekšējās, Laimdotas Straujumas valdības 2015. gadā pieņemtajā lēmumā par pakāpenisku akcīzes paaugstināšanu līdz 2018. gada 1. martam. Akcīze visbūtiskāk ir celta stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, litru degvīna sadārdzinot par 24 centiem.

Ne augšup, ne lejup

Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus likumā, paredzot atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem

Šā gada I ceturksnī Eiropas biržās samazinājās galveno industriālo piena produktu cenas, tādējādi piena iepirkuma cenu kāpums, kas sākās pērn, augustā, kopš decembra ir apstājies un samaksa, ko zemnieki saņem par litru piena, ir nostabilizējusies Latvijas piensaimniekiem pieņemamā līmenī. Patērētāji gan sūkstās par augstajām cenām veikalos. 05 / 2017

NOTIKUMI

latvijas politika Nabaga nākotnes pensionāri

AS SEB banka jaunākais pētījums atklāj, ka trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, dodoties pensijā, draud nabadzība, turklāt nav iespējams prognozēt situācijas uzlabošanos. 62 % aptaujāto strādājošo netic, ka saņems visu tiem pienākošos pensiju apjomu. Teorētiski Latvijas pensiju sistēma ir viena no labākajām pasaulē. Praktiski tā ir piemērota bagātākai valstij.

Puse no prasītā

AS SEB banka jaunākais pētījums atklāj, ka trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, dodoties pensijā, draud nabadzība

Darba vietas paņem līdzi

2017. gada sākumā Latvijā bezdarba līmenis bija 9,7 %, un tas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Turklāt pērn, gada nogalē, mūsu valstī fiksēts arī otrais lielākais nodarbinātības samazinājums ES: nodarbināto skaits sabiedrībā samazinājās par 0,9 %. Skaitļi rādās paradoksāli: cilvēki izbrauc, bet vakantu darba vietu te paliek arvien mazāk.

Nabagi, bet lepni

Atbilstīgi amerikāņu kompānijas GoBankingRates aprēķiniem ir izrādījies, ka Latvijā dzīvošana ir dārgāka nekā tādās ES valstīs kā Spānija vai Vācija. Starp valstīm ar zemākajām dzīvošanas izmaksām Latvija ir ierindota 45. vietā, bet lētāka nekā mūsu valstī dzīvošana ir vēl virknē ES valstu: Čehijā, Polijā, Grieķijā, Portugālē, Igaunijā… Esam trūcīgi, bet lepni!

PTAC pret baroniem

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina dzīvokļu īpašniekus nemaksāt uzņēmumu pieprasītos zemes nomas parādus par periodu kopš 2008. gada. Līdz šim

05 / 2017

dzīvokļu īpašnieki strīdos pret t. s. zemes baroniem bija atstāti vienatnē, bet nu PTAC ir izvēlējies nostāties dzīvokļu īpašnieku pusē. Var jau būt, ka tas neko negrozīs, taču vismaz diskusija ir aktivizējusies.

Nabagu deklarācijas

Jau pirmajā dienā liela daļa iedzīvotāju steidza iesniegt ienākumu deklarāciju par pagājušo gadu, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Turklāt šoreiz grūti viņiem ko pārmest: jo ātrāk deklarāciju iesniegsi, jo ātrāk saņemsi atmaksu. Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ilze Cīrule pamatoti ir secinājusi, ka tas ir brīdinājums par vispārēju nabadzību valstī.

Rīgas dzemdību nama ginekologi, dzemdību speciālisti un vecmātes saņems aptuveni pusi no prasītā algu paaugstinājuma: no Veselības ministrijas budžeta tam tiek plānots novirzīt 7 miljonus eiro, atalgojumu no 5,05 eiro stundā palielinot līdz 7,58 eiro. Mediķi gan prasīja samaksu dubultot, attiecīgi par stundu saņemot 10,1 eiro. Ir jāpriecājas par mazumu.

Rīga bez cirka?

Saeima konceptuāli at- balstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kur ir paredzēts aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku – gan savvaļā

iegūtu, gan nebrīvē audzētu – apmācīšanu un izmantošanu cirka izrādēs vai atrakcijās. Rīgas cirka jaunā vadītāja sola, ka viņas vadībā cirks iztikšot bez dzīvniekiem. Bet ko par to teiks potenciālie apmeklētāji?

Elfi pret troļļiem

Sabiedrība ir sašķēlusies: vieni uzskata, ka notiek hibrīdkarš, kurā labi ir visi pretiniekam netīkami līdzekļi; otri domā, ka kara nav, tāpēc pastāv arī vārda brīvība. Karotāju pārstāvji martā sāka veidot interneta elfu kustību ar mērķi pretdarboties agresīvajiem troļļiem, kuri izplatot melus un dezinformāciju. Lai nu kā, internetā nu būs vairāk organizētības.

TV maina īpašnieku

Tas gan ir biznesa darījums, taču tam visdrīzāk būs sabiedriski nozīmīgas sekas, proti, Zviedrijas mediju koncerns Modern Times Group savu raidorganizāciju biznesu Baltijas valstīs ir pārdevis starptautiskajai privātā kapitāla investīciju kompānijai Providence Equity Partners. Kā tas ietekmēs TV latvisko saturu, redzēsim. Bet ir skaidrs, ka būs pārmaiņas.

Neapmaksātās virsstundas

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība aicināja arodorganizācijas un Latvijas Māsu asociāciju apsvērt iespēju ar 1. jūniju atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku, ja darba samaksa netiks paaugstināta, bet par šīm faktiski virsstundām netiks noteikta piemaksa. Tik tiešām: vai nemaksāt par darbu ir normāli?

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kur ir paredzēts aizliegt savvaļas sugu dzīvnieku apmācīšanu un izmantošanu cirka izrādēs vai atrakcijās

WWW.BIGEVENT.LV REĢISTRĒJIES FORUMAM UN UZZINI AKTUĀLĀKO PAR RĪGAS NĀKOTNES ATTĪSTĪBAS VĪZIJU, JAUNAJIEM UN PLĀNOTAJIEM PROJEKTIEM UN TO, KĀ RĪGA VAR KĻŪT PAR ZIEMEĻEIROPAS METROPOLI!

NOTIKUMI

portrets

Piesaka nodokļu reformu Martā notika tas, uz ko klusībā, bet piesardzīgi cerēja gan uzņēmēji, gan patērētāji, gan – ļoti iespējams – Valsts ieņēmumu dienests, proti, Māra Kučinska vadītā valdība pieteica nodokļu sistēmas reformu

av šaubu, ka reforma nozīmē būtiskas pārmaiņas. Jostu savilkšanas ērai piemērotās nodokļu sistēmas uzspiestais dzelžainums palaikam dzen izmisumā ne tikai nodokļu maksātājus, bet arī iekasētājus. Ir radies iespaids, ka valsts pārvalde nekādi nespēj norāpties no nodokļu adatas, tiecoties visas problēmas risināt aritmētiski: palielināt, atcelt samazinātās likmes, palielināt… Par laimi, šis iespaids varētu būt maldīgs: kā uzsver Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, nodokļu sistēmas reforma ir nepieciešama, tomēr parlamentāriešiem esot bažas par atsevišķiem plānoto izmaiņu aspektiem. Bažas pamazām briest ne tikai likumdevēju lokā. Latvijas bizness diezgan vienprātīgi pieprasa samazināt ar darbaspēku saistītos maksājumus – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nav iebildumu pret to, ka, veicot samazināšanu vienā vietā, būs jāsamierinās ar palielinājumu citā. Šajā gadījumā kā kompensācija tiek aplūkots nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), akcīzes nodoklis, iespējams, arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Ir skaidrs, ka vienkāršus risinājumus politiķi neizmantos – fiskālās intereses jebkurā gadījumā būs primāras, kaut kā ir jālīdzsvaro arī 12

05 / 2017

pašvaldību zaudējumi, jo IIN ir to galvenais ienākumu avots. Tomēr diskusija vēl nav pat īsti sākusies, bet viena no galvenajām iecerētās reformas personām – finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola – jau ir ieminējusies, ka „nodokļu reformu vadības grupā joprojām tiek apsvērta iespēja palielināt VSAOI likmi”. Šos vārdus var grozīt šā un tā, taču tie tik un tā būs pretēji gan Saeimas deputātu, gan Ministru prezidenta sacītajam. Vai

Politiķi nespēj pārvarēt aritmētisko domāšanu D. Reizniece-Ozola to nezina? Negribētos ticēt. Drīzāk reformu vadības grupa ir nonākusi zināmās sprukās, nespēdama izgudrot, kā salāpīt potenciāli sarūkošā sociālā budžeta eventuālo sūci. Tāpēc finanšu ministre vismaz verbāli cenšas atstāt sev un valdībai atkāpšanās ceļu. Taču vai šāda rīcība ir attaisnojama? Pret iespēju, ka VSAOI tiek nevis samazinātas, bet palielinātas, kategoriski iebilst lielākās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija. Uzņēmēji teiks, ka tas ir pilnīgi loģiski, jo darbaspēka nodokļu slogu nav iespējams samazināt, palielinot sociālos maksājumus.

Bet varbūt tā ir uzņēmēju kļūda un viņi ir pārsteidzīgi iedomājušies, ka nodokļu reforma automātiski nozīmē nodokļu sloga samazināšanu? Tuvojas ne tikai pašvaldību vēlēšanas, un politiķiem sāk svilt pavisam citās vietās, piemēram, sabiedrība skaļi protestē par nesamērīgajām NĪN likmēm. Un koalīcija jau ir apsolījusi, ka kadastrālās vērtības, no kurām vislielākajā mērā ir atkarīgas NĪN likmes, tiks iesaldētas uz diviem gadiem. Tātad vienkāršs risinājums – IIN likmes samazinājumu kompensēt ar NĪN likmju palielināšanu – neies cauri. Tad ar ko lai kompensē IIN samazināšanu? Iespējams, tas nemaz nebūtu jādara, ja likmes tiktu samazinātas līdz robežai, kad vairākums uzņēmēju nodokļus varētu samaksāt bez grūtībām – nekaitējot savam biznesam. Kad nodokļus maksāt būtu vieglāk un lētāk nekā no tiem izvairīties… Uz kaut ko tādu cerēt laikam gan būtu aplam naivi, jo politiķi nekādi nespēj pārvarēt ekonomiskos aprēķinos prevalējošo aritmētisko domāšanu: sak, ja par 1 % samazināsim IIN vai PVN, arī valsts budžeta ienākumi no šiem nodokļiem samazināsies par 1 %. Taču tā nebūs! Zaudējumi, ja tie vispār radīsies, būs daudz mazāki, nekā aritmētiski rēķinot, jo cilvēki nodokļus sāks maksāt labprātāk, tātad dabiskie zudumi saruks. Vismaz tā tas ir bijis citur pasaulē, un kāpēc lai Latvija būtu izņēmums? Biznesa likumsakarības darbojas arī mūsu valstī.

spēlētāji LATVIJĀ

Kapitāls fiksē

Marts līderu reitingus

kāpumS Valts Ābols,

BKUS valdes priekšsēdētājs

Par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) vadītāju ir iecelts Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis Valts Ābols. Situāciju mazliet pikantu padara vēl kāds V. Ābola amats – viņš ir arī medikamentu vairumtirgotājas SIA GlaxoSmithKline Latvia valdes loceklis. Tas nenozīmē, ka V. Ābols berzē rokas un plāno, kā izmantot bērnus un viņu vecākus, tieši otrādi – medikamentu tirdzniecības pieredze viņam var palīdzēt vadīt slimnīcu.

Andris Ķēniņš,

LRA izpilddirektors

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektora pienākumus 1. martā sāka pildīt Andris Ķēniņš, kurš pēdējos piecus gadus bija Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sekretariāta vadītājs. LRA esot „augstu novērtējusi A. Ķēniņa ilggadējo pieredzi un zināšanas mediju darbības jautājumos un ieguldījumu nozares attīstībā”, tāpēc arī uzaicinājusi viņu vadīt LRA. Lauciņš nav mainījies, tikai pātagas vietā ir jāņem rokā pīrāgs.

Ināra Kehre,

VSIA Rīgas cirks vadītāja

Kultūras ministrijas konkursa rezultātā par VSIA Rīgas cirks valdes locekli ir kļuvusi Ināra Kehre, kura savu pārliecību neslēpj: savvaļas dzīvnieku viņas vadītajā cirkā nebūs! To publika varēšot novērtēt jau rudenī. I. Kehre ir pieteikusi smagas izmaiņas, un nav zināms, kā šejienes cilvēki izturēsies pret tik radikālu atteikšanos no tradīcijām. Jaunajai cirka vadītājai, jācer, ir pietiekami skaidra un perspektīva vīzija.

Agris Preimanis,

ERAB direktors Kazahstānā

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) latviešu speciālistu Agri Preimani ir izraudzījusies par savu jauno direktoru Kazahstānā. Šī Centrālāzijas valsts ir viena no lielākajām, kurā darbojas ERAB, un līdz šim ERAB Kazahstānā ir investējusi 8 miljardus dolāru. A. Preimanis Oksfordā ir ieguvis doktora grādu finanšu ekonomikā un kopš 2014. gada bija ERAB vadošais ekonomists Centrālāzijas jautājumos. Tātad pieredze ir!

Larss Tūsens,

Dāņu uzņēmējs

NOTIKUMI

Vācu investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess nav pievīlis un ir sameklējis uzņēmēju, kas ir ar mieru ieguldīt pietiekami lielus līdzekļus, lai iegūtu R. D. MontāgamGirmesam piederošos 20 % nacionālās lidsabiedrības airBaltic kapitāldaļu. Marta nogalē Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens ar saviem plāniem iepazīstināja Latvijas valdību. L. Tūsenu, kam pieder daļas Dānijas aviokompānijā Jet Time, interesējot veiksmīga airBaltic biznesa attīstība un flotes atjaunošanas plāni.

lejupslīde

Mārtiņš Tols,

Bijušais VNĪ valdes priekšsēdētājs

Martā no amata atkāpās VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) vadītājs Mārtiņš Tols. Tas ir noticis pēc abpusējas vienošanās, un kāpēc lai mēs šo versiju apšaubītu? Tomēr VNĪ ir liels un sarežģīts uzņēmums, kurš pārvalda Latvijas mērogos milzīgus nekustamos īpašumus, tāpēc pēkšņai aiziešanai no tā valdes priekšsēdētāja amata ir jābūt ļoti nopietnam iemeslam. Iespējams, to ļaus nojaust M. Tola turpmākā karjera.

Mārtiņš Krieviņš,

Bijušais Valsts kancelejas direktors

Valsts galvenais ierēdnis Mārtiņš Krieviņš kopš 21. marta vairs nepilda Valsts kancelejas direktora pienākumus. Arī viņš amatu ir atstājis pēc abpusējas vienošanās, un vairāk šo jautājumu abas puses esot vienojušās nekomentēt, tomēr šoreiz nav izdevies izvairīties no dažādām runām par nesaprašanos ar tiešo priekšnieku – Ministru prezidentu Māri Kučinski. Ej nu sazini, kuram ir taisnība, bet M. Krieviņa karjera valsts pārvaldē piedzīvo lejupslīdi.

Guntars Marķitāns,

ATVAĻINĀTAIS ģenerālis

Skandāls par iespējamu ātruma pārsniegšanu Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšniekam ģenerālim Guntaram Marķitānam atņēma amatu: 22. martā viņš pameta dienestu un devās pensijā, turklāt Iekšējās drošības birojs ir sācis kriminālprocesu par bezdarbību saistībā ar iespējamo ātruma pārsniegšanu. Nenovērtēdams situācijas nopietnību, ģenerālis G. Marķitāns sākumā stāstīja pasakas – un par to nācās samaksāt.

Pēteris Druķis,

Bijušais BVKB vadītājs

Līdzšinējam Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktoram Pēterim Druķim nelabvēlīgi tiesas spriedumi ir radījuši „būtiskus reputācijas riskus BVKB darbībai” – tā paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, atceldams P. Druķi no amata. Tiesa, naudas izšķērdēšana BVKB neesot notikusi, P. Druķi esot iegāzuši tiesas spriedumi lietā par mantas un naudas līdzekļu piesavināšanos iepriekšējā darbavietā. Ne tā labākā rekomendācija.

Vaira Vīķe-Freiberga,

Bijusī Valsts prezidente

Nav šaubu, ka Valsts prezidents arī pēc amata atstāšanas ir pelnījis īpašu attieksmi. Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir pievērsis uzmanību Vairas Vīķes-Freibergas epopejai, kas ir izvērtusies, pa kluso iegūstot kapavietu Rīgas I Meža kapos, gribētos ticēt, ka saprāts uzvarēs un visi saņems to, ko pelnījuši. Taču kapu stāsts nenoliedzami nav nācis par labu joprojām politiski aktīvās eksprezidentes publiskajam tēlam.

05 / 2017

NOTIKUMI

skaitļi

Būvniecības nozare Latvijā pašlaik pārdzīvo depresiju, mājokļu problēma risinās lēni Atbilstīgi Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat datiem 2016. gads Latvijas būvniekiem ir bijis ļoti neveiksmīgs – kopējais apjoms nozarē ir samazinājies par trešdaļu. Līdzīgā stāvoklī starp ES valstīm pērn ir nonākuši tikai Ungārijas būvnieki – arī tur apjoma samazinājums ir bijis gandrīz tikpat straujš. Ir zīmīgi, ka tieši Latvijā un Ungārijā kopš 2010. gada ir visvairāk palielinājušās dzīvojamās platības būvdarbu izmaksas. Taisnības labad gan ir jāsaka, ka 2016. gads nav bijis no labākajiem lielākajā daļā ES valstu: palielinājums ir fiksēts tikai septiņās valstīs, un tās visas ir alianses t. s. vecās dalībvalstis, bet kopumā ES ir bijis vērojams samazinājums par 2,4 %. Lai nu kā, Latvijā novērotais apjoma kritums par 33,3 % varētu liecināt par nozari piemeklējušu depresiju. Tuvāk aplūkojot vienu no būvniecības sektoriem – mājokļu būv-

niecību –, nākas atzīt, ka arī te Latvija stagnē. Atbilstīgi ES vērtējumam pietiekamas platības mājokļa pieejamība ir viens no galvenajiem parametriem, novērtējot mājokļa kvalitāti. Pārapdzīvotības indekss uzrāda pārapdzīvotā mājoklī dzīvojošu cilvēku īpatsvaru; pārapdzīvotība nozīmē to, ka mājsaimniecībā pieejamo istabu skaits neatbilst mājsaimniecības lielumam, kā arī tās dalībnieku vecumam un ģimenes stāvoklim. Eurostat atzīmē, ka starp 2014. un 2015. gadu ES dalībvalstu vidū par lielāko pārapdzīvotības indeksa pieaugumu ir signalizējusi Latvija – indekss ir palielinājies par 1,6 procentpunktiem. Pārapdzīvotības līkne samazinājās 17 ES dalībvalstīs. Skaitļi rāda, ka lielu cerību uz šīs problēmas ātru risinājumu nav: Latvijā ne tikai samazinās mājokļu celtniecības apjoms, bet arī palielinās to cenas, arvien vairāk attālinoties no iedzīvotāju reālās pirktspējas.

Dzīvojamo ēku celtniecības izmaksas ES dalībvalstīs 2016. gada beigās, salīdzinot ar 2010. gadu, %

Mājokļu pārapdzīvotības indekss* ES valstīs** 2015. gadā

ES-28 EZ-19 Kipra Beļģija Nīderlande Īrija Malta Spānija Somija*** Luksemburga Vācija Lielbritānija Francija Dānija Portugāle Zviedrija Igaunija Slovēnija Austrija Čehija Lietuva Itālija Grieķija Slovākija Ungārija*** Bulgārija Latvija*** Polija Rumānija * pārapdzīvotos mājokļos mīt % no visiem iedzīvotājiem ** nav datu par Horvātiju *** 2016. gada dati

Avots: EUROSTAT

ES-28 EZ-19 Grieķija Horvātija Kipra Polija Īrija* Spānija Čehija Slovēnija Francija Slovākija Itālija Bulgārija Portugāle Somija Rumānija* Nīderlande Austrija Vācija* Beļģija Malta Luksemburga Dānija Zviedrija Igaunija Lielbritānija* Lietuva Latvija Ungārija

130 97,5 65 32,5 0

50 37,5 25 12,5 0

Būvniecības produkcijas apjoma dinamika Latvijā 2014.–2016. gadā faktiskajās cenās, miljoni EUR 750 600 450 300 150 2014. 2014. 2014. 2014. 2015. 2015. 2015. 2015. 2016. 2016. 2016. 2016. I cet. II cet. III cet. IV cet. I cet. II cet. III cet. IV cet. I cet. II cet. III cet. IV cet. Avots: CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE (CSP)

Latvijā uzbūvētā dzīvojamā platība 2014.–2016. gadā, tūkstoši m2 187,5 150 112,5 75 37,5 2014. 2014. 2014. 2014. 2015. 2015. 2015. 2015. 2016. 2016. 2016. 2016. I cet. II cet. III cet. IV cet. I cet. II cet. III cet. IV cet. I cet. II cet. III cet. IV cet. Avots: CSP

05 / 2017

Avots: EUROSTAT

* 2015. gada dati

Būvniecības apjoms ES valstīs* 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, % Latvija Ungārija Slovākija Slovēnija Lietuva Kipra** Polija Čehija Bulgārija Igaunija Rumānija Lielbritānija Portugāle Īrija** Grieķija** Horvātija Austrija Vācija Beļģija Dānija Francija Somija** Zviedrija Spānija EZ-19 ES-28 –45

–30

–15

* nav datu par Itāliju, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi ** 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu

15 Avots: EUROSTAT

pasaules ekonomika Neatbalsta brīvo tirdzniecību

ASV kategoriskās nostājas dēļ t. s. lielā divdesmitnieka (G20) valstu finanšu ministru ikgadējās tikšanās noslēguma deklarācijā netika iekļauti paziņojumi par atbalstu brīvajai tirdzniecībai, kā arī protekcionisma nosodījums, jo Vašingtona paziņoja, ka atteiksies parakstīt deklarāciju ar šādu saturu. Lai gan šādas deklarācijas, pat par spīti augstajam statusam, bieži tiek ignorētas vai traktētas atbilstīgi parakstītāju izdevīgumam, tik kategoriska nostāja ir skaidrs signāls par ASV jaunās administrācijas politiku starptautiskās tirdzniecības jautājumos.

Flagmaņa bankrots

Bankrota pieteikumu tiesā iesniedza finanšu grūtībās nonākušais ASV atomenerģētikas flagmanis – kompānija Westinghouse Electric, Japānas elektronikas un tehnoloģiju kompānijas Toshiba struktūrvienība. Westinghouse zaudējumi ir sasnieguši 6,8 miljardus dolāru, bet vēl ap 2 miljardiem nāksies iztērēt bankrota procedūras laikā. Priekšplānā ir izvirzījies jautājums par to, kas un vai vispār apmaksās parādus, kā arī nodrošinās kompānijas turpmāko darbību. Varianti ir trīs: Westinghouse dēļ krīzē nonākusī Toshiba, ASV valdība vai neviens.

Aritmētiski kosmiskā revolūcija

ASV privātā kosmisko lidojumu kompānija SpaceX raķetes Falcon 9 startam pirmoreiz atkārtoti un veiksmīgi lietoja vairākkārt izmantojamu raķetes I pakāpi. Raķete, kuras uzdevums bija nogādāt Zemes orbītā mākslīgo pavadoni, startēja no Kenedija kosmosa centra Floridā, bet 10 minūšu vēlāk tās I pakāpe jau otro reizi piezemējās uz peldošās platformas Atlantijas okeānā. Šis notikums gan ir ne tik daudz tehnoloģiska, kā aritmētiska revolūcija: vairāk-

NOTIKUMI

kārt izmantojamās I pakāpes lietošana atmaksājas, ja uz orbītu nākas sūtīt nepilnu kravu, t. i., vieglāku, nekā raķete varētu nogādāt orbītā.

Mazais cinītis Dānija

Dānijas valdība nāca klajā ar iniciatīvu pieņemt likumdošanas izmaiņas, kas ļautu Dānijai apturēt būtībā pēdējā saskaņošanas stadijā esošā gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvniecību, turklāt atsaucoties nevis uz ekonomiskiem vai vides aizsardzības, bet gan starptautiskās drošības un ārpolitikas apsvērumiem. Pagaidām gan nav zināms, vai šādas likumdošanas izmaiņas tiks pieņemtas un vai pieņemšanas gadījumā tiks izmantotas, taču vismaz teorētiski Kopenhāgena var kļūt par mazu cinīti, kas apgāž lielu vezumu.

Augstās tiesas piruetes

Bankrota pieteikumu tiesā iesniedza finanšu grūtībās nonākušais ASV atomenerģētikas flagmanis – kompānija Westinghouse Electric kurēt ar tādiem nozīmīgiem spēlētājiem kā ICE un Čikāgas fondu tirgus operators, kā arī ar Āzijas biržām.

Cīņu tomēr neaktivizēs

Londonas augstā tiesa izpildīja juridisku nāves cilpu, skatot Krievijas un Ukrainas strīdu par 3 miljardu ASV dolāru kredītu, ko 2013. gada decembrī Maskava piešķīra Viktora Janukoviča valdībai. Tiesa formāli nostājās Krievijas pusē, noraidot visus Ukrainas politiskos argumentus un piekrītot paātrinātai lietas izskatīšanai, kas nozīmē Ukrainas parāda atzīšanu par suverēnām parādsaistībām (lasiet: par obligāti atmaksājamu parādu), taču vienlaikus atzina Ukrainas tiesības iesniegt apelāciju Lielbritānijas Augstākajā tiesā, ko Kijeva, protams, izmantos.

ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, ar kuru tiek atcelti valsts eksprezidenta Baraka Obamas laikā ieviestie ierobežojumi, lai aktivizētu cīņu pret klimata pārmaiņām. Rīkojumā ir paredzēts pārskatīt tīrās enerģijas plānu, ar kuru tiek ierobežoti siltumnīcefektu radošo gāzu izmeši ogļu spēkstacijās, kā arī atcelts moratorijs jauniem ogļu nomas līgumiem federālajos zemes īpašumos. D. Tramps globālo sasilšanu vairākkārt ir nodēvējis par mistifikāciju, kā arī B. Obamas rīkojumus šajā jomā ir nosaucis par uzbrukumu amerikāņu strādniekiem un ASV ogļu industrijai.

Biržu operatoru trešā neveiksme

Reklāmdevēji pret YouTube

Eiropas Komisija bloķēja Londonas akciju biržas operatora London Stock Exchange Group (LSEG) un Vācijas fondu tirgus operatora Deutsche Börse (DB) iecerēto apvienošanos, atsaucoties uz iespējamo monopolstāvokli un konkurences kropļošanu. Šis bija jau trešais neveiksmīgais LSEG un DB apvienošanās mēģinājums (2000; 2005). Ja darījums tiktu atļauts, izveidotos finanšu tirgus gigants, kas spētu kon-

Virkne lielo starptautisko kompāniju paziņoja par atteikumu izvietot reklāmu kompānijai Google piederošajā videoservisā YouTube un apturēja savas mārketinga kampaņas šajā vietnē. Lielie reklāmdevēji, kuru skaits turpina pieaugt, šādu soli pamato ar faktu, ka viņu reklāmas bieži tiek demonstrētas kopā ar apšaubāma satura vai pat tieši pret konkrētajām firmām vērstiem video. Google sola

problēmu atrisināt, taču, tā kā uzdevums nav no vieglākajiem un ir nepieciešams laiks, šogad kompānija varētu zaudēt līdz pat 10 % reklāmas ieņēmumu.

Skats nākotnē?

ASV elektrisko automašīnu ražošanas uzņēmums Tesla Motors apsteidza vispirms Ford Motors, bet pēc tam arī General Motors (GM), kļūstot par lielāko ASV autoražotāju tirgus kapitalizācijas ziņā. Elektromobiļu ražotājs pērn pārdeva tikai 84 tūkstošus automašīnu 7 miljardu dolāru vērtībā, savukārt GM – 10 miljonus automobiļu par 166 miljardiem dolāru. Tomēr, ja GM skan lepni, tad Tesla – perspektīvi, un par to liecina arī akciju cenas.

Spiediens pret Krievijas bankām

Tā kā Ukrainā ir izvērsts spiediens pret Krievijas banku meitasuzņēmumiem, turklāt gan finanšu iestādēm ar valsts līdzdalību, gan pilnīgi privātām, tika jūtami traucēta to darbība, tādēļ tiek mēģināts pārdot gandrīz visas šādas bankas. Vienlaikus politiski motivētais spiediens ir vēl viens no daudzajiem triecieniem Ukrainas ekonomikai, jo tieši Krievijas banku meitasuzņēmumi pērn bija lielākie ārvalstu investori Ukrainā. Kijevas gadījumā šis fakts gan nav arguments. 05 / 2017

NOTIKUMI

PASAULES politika un noslēgsies pēc diviem gadiem. Par galveno problēmu var kļūt palicēju vēlme iekasēt pēc iespējas lielāku izstāšanās maksu.

Vairāku ātrumu Eiropai būt

Skotijas valdība ar vietējā parlamenta svētību lūdza britu premjeres Terēzas Mejas atļauju rīkot otro referendumu par Skotijas neatkarību

Raķešu trieciens pa Sīriju

Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma tika dots spārnoto raķešu trieciens pa Sīrijas valdības spēku lidlauku Šairatā. Oficiāli trieciens bija atbilde Sīrijas valdības spēkiem par it kā ķīmisko ieroču izmantošanu cīņā ar nemierniekiem; to gan kategoriski noliedz Sīrijas valdība un apšauba arī daudzi eksperti. Neoficiāli raķešu trieciens tiek uzskatīts par veidu, kā paaugstināt ASV prezidenta niecīgos reitingus valsts iekšienē, kā arī pārtraukt viņam veltītās apsūdzības par draudzību ar Krieviju. Vienīgā nelaime – šādas darbības nekādi nesekmē cīņu ar starptautisko terorismu un neuzlabo attiecības ar Krieviju.

Lielbritānija sāk Brexit

Lielbritānija oficiāli informēja Eiropas Padomes prezidentu Donaldu Tusku par valsts lēmumu atstāt Eiropas Savienību (ES) un iedarbināt Lisabonas līguma 50. pantu. Ir gaidāms, ka sarunas par Lielbritānijas 44 gadus ilgās dalības ES izbeigšanu sāksies ne vēlāk kā divu mēnešu laikā

05 / 2017

ES dalībvalstu līderu samitā, kas par godu Romas līguma parakstīšanas 60. gadadienai tika rīkots Romā, bez Lielbritānijas līdzdalības tika pieņemta deklarācija par savienības nākotnes vīziju – tādu ES, kur dalībvalstis var izvēlēties ciešāk sadarboties noteiktos jautājumos, ļaujot valstu grupām virzīties uz integrāciju dažādā ātrumā. Šādi tika oficiāli apstiprināta t. s. vairāku ātrumu Eiropas koncepcija. Lai gan pagaidām nav skaidrs, kā veiksies ar vīzijas īstenošanu dzīvē, pastāv nopietnas bažas, ka dažādi integrācijas un attīstības tempi nevis vienos Eiropu, bet gan vēl vairāk padziļinās tās iekšējās pretrunas.

Skotijas otrais mēģinājums

Uzreiz pēc sarunu par Lielbritānijas izstāšanos no ES oficiālas uzsākšanas Skotijas valdība ar vietējā parlamenta svētību tikpat oficiāli lūdza britu premjeres Terēzas Mejas atļauju rīkot otro referendumu par Skotijas neatkarību, piebilstot, ka centīsies sarīkot referendumu arī tad, ja lūgums tiks ignorēts vai noraidīts. Iepriekšējā referendumā, kas notika 2014. gada septembrī, 55 % skotu nobalsoja par Lielbritānijas vienotības saglabāšanu, savukārt pērn 62 % skotu balsoja par palikšanu ES, bet kopumā 52 % britu atbalstīja izstāšanos. Sabiedriskās domas aptaujas gan liecina, ka Skotijas neatkarības piekritēji ir mazākumā arī pēc Brexit uzsākšanas.

Lokāla kodolkara draudi

Ziemeļkorejas lai gan pagaidām ne īpaši veiksmīgie, taču centieni radīt un izmē-

ģināt starpkontinentālās ballistiskās raķetes rosināja ASV prezidentu Donaldu Trampu paziņot, ka ASV ir gatavas šo problēmu risināt arī vienatnē. Vašingtonā sarosījās arī aizstāvji idejai par kodolieroču atkārtotu izvietošanu Dienvidkorejā, bet amerikāņu diplomāti cenšas pārliecināt Ķīnu par nepieciešamību asāk vērsties pret Phenjanu. Rezultāts ir aizvien saspringtāka situācija Korejas pussalā, un pat lokāls kodolkarš vairs nešķiet nekas nereāls.

Itālijas neiespējamā alianse?

Kļuva zināms, ka divi galvenie Itālijas eiroskeptiskie politiskie spēki – populistiskā Piecu zvaigžņu kustība un nacionālistiskā Ziemeļu līga – nopietni apsver iespējas apvienot spēkus drīzajās valsts parlamenta vēlēšanās (to precīzs laiks vēl nav zināms, taču vēlēšanas notiks ne vēlāk kā nākamā gada sākumā). Ideoloģisku pretrunu dēļ šāda savienība līdz šim tika uzskatīta par neiespējamu, tomēr doma par Itālijas aizvešanu no ES acīmredzami stimulē kompromisu meklējumus. Ir vērts uzsvērt, ka šādai aliansei ir reālas iespējas iegūt vairākumu Itālijas parlamentā, un tā jau būs īsta, nevis viltus trauksme Eiropas mērogā.

Atgriešanās pie draudzības

Lielā mērā pateicoties lai gan ne īpaši daudzskaitlīgām, taču samērā skaļām protesta akcijām vienlaikus kā Krievijā, tā Baltkrievijā, abu šo valstu prezidenti personiskas tikšanās laikā ātri atrisināja visas sakrājušās politiskās un ekonomiskās pretrunas, tādēļ Maskava un Minska atkal ir draugi uz mūžu. Tiesa, tikai draugi, jo Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pavisam drīz pasteidzās paziņot, ka senā apvienotās valsts projekta atjaunošana nav iespējama, jo Krievija neesot tam gatava, bet tas nozīmē, ka īstas mīlestības nebūs.

Pekinas kandidātes uzvara

Par Ķīnas īpašā administratīvā rajona Honkongas, kā oficiāli tiek dēvēta bijusī britu kolonija, jauno vadītāju kļuva Pekinas atbalstītā kandidāte Kerija Lama, kura būs pirmā sieviete šajā amatā. K. Lama par šīs Ķīnai ļoti svarīgās teritorijas galvu kļuva, par spīti zemajai popularitātei iedzīvotāju vidū, jo Honkongas vadītāju vēl nevis iedzīvotāji, bet gan īpaša vēlēšanu kolēģija. Pastāv iespēja, ka šāds vēlēšanu iznākums agrāk vai vēlāk izraisīs atkārtotus ielu protestus, kuru dalībnieki, līdzīgi kā 2014. gadā, prasīs politiskās reformas, to vidū tiešas pilsētas vadītāja vēlēšanas.

Atņēma likumdošanas pilnvaras

Ekonomisko problēmu un politisko pretrunu nomocītās Venecuēlas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, ar kuru valsts parlamentam tika atņemtas likumdošanas pilnvaras. Venecuēlas prezidentam Nikolasam Maduro lojālā tiesa lēmumu pamatoja ar argumentu, ka atsevišķi opozīcijas kontrolē esošā parlamenta lēmumi ir antikonstitucionāli, kas vispār jau atbilst patiesībai. Vienlaikus šāds tiesas lēmums izraisīja kārtējos nemierus un vēl vairāk samazināja izredzes atrast miermīlīgu izeju no valsti pārņēmušās krīzes.

Prognozējams iznākums

Nīderlande visai prognozējami nekļuva par to cinīti, kas gāž apvienotās Eiropas vezumu. Par valsts parlamenta vēlēšanu uzvarētāju kļuva premjerministra Marka Rites pārstāvētā liberāli konservatīvā Tautas partija brīvībai un demokrātijai, un M. Rite jau veido jaunu valdību. Situācija gan īpaši nemainītos arī tad, ja uzvaru būtu guvusi eiroskeptiķa Gērta Vildersa vadītā Brīvības partija, jo visi pārējie politiskie spēki jau iepriekš bija paziņojuši, ka ar G. Vildersu nesadarbosies, tomēr vēlētāju biedēšana ir svēta lieta arī Nīderlandē.

portrets

NOTIKUMI

Sīrijas pulvera muca Incidents ar ķīmisko ieroču lietošanu Sīrijā atkal ir aktualizējis viedokli, ka Bašaram al Asadam ir jāaiziet

Katrs paliks pie sava

Aprīļa sākumā pasaules pastiprinātas uzmanības centrā nonāca Sīrija, kur Hānšeihūnas pilsētā neskaidros apstākļos kārtējo reizi tika lietoti ķīmiskie ieroči. ASV prezidents Donalds Tramps nekavējoties apsūdzēja Sīrijas prezidentu B. al Asadu un deva pavēli dot (de facto demonstratīvu) raķešu triecienu pa Tairatas lidlauku, no kura it kā veikts uzlidojums Hānšeihūnai. Par spīti pierādījumu trūkumam (nav apstiprinājumu, ka uzbrukumā ir vainojams Sīrijas režīms; nav pat zināms, kāda gāze tika izmantota vai noplūdusi, bet vienīgie liecinieki ir vitāli ieinteresēti B. al Asada gāšanā), oficiālā Vašingtona nešaubās, ka incidentā vainojams tieši B. al Asads, un ASV piekrīt arī visas galvenās Rietumvalstis un ASV sabiedrotie Tuvajos Austrumos. Pēdējie atbalsta arī ASV raķešu triecienu pa Šairātas lidlauku, pat par spīti faktam, ka tas tika dots gan bez atbilstīgas ANO rezolūcijas, gan bez ASV Kongresa svētības. B. al Asada sabiedrotie ar

Krieviju priekšgalā pieprasa rūpīgu incidenta izmeklēšanu un virza savu versiju – ka ķīmiskie ieroči noplūduši no režīma aviācijas sabombardētas islāmistu bruņojuma noliktavas. Versija nav neticama, jo Idlibas provinces (tajā atrodas Hānšeihūna) islāmistu internacionāle jau vairākkārt ir centusies lietot pašdarinātus ķīmiskos ieročus, arī atkarotajās pilsētās ir atrastas iespaidīgas ķīmisko ieroču sastāvdaļu noliktavas. Tomēr šīs pretrunas Rietumus nemulsina, un ir atjaunojušās runas, ka B. al Asadam ir jāaiziet un Krievijai jāatsakās no atbalsta Sīrijas režīmam. ASV vaino Maskavu, ka tā nav spējusi garantēt visu režīma rīcībā esošo ķīmisko ieroču likvidēšanu, un ultimatīvi pieprasa izvēlēties starp draudzību ar B. al Asadu un normālām attiecībām ar Vašingtonu. Tiesa, neko Maskavai patiešām interesantu (piemēram, atzīt Krimas piederību Krievijai) ASV nevar piedāvāt galvenokārt iekšpolitisku iemeslu dēļ, savukārt pārējie burkāni (piemēram, atjaunot Krievijas dalību G8), tieši tāpat kā ultimāti un sankcijas, Maskavai ir vienaldzīgi. Var prognozēt, ka katra puse paliks pie sava viedokļa un kopējā situācija Sīrijā vēl kādu laiku būtiski nemainīsies.

Tuvo Austrumu specifika

Trieciens pa Šairātas lidlauku tiek vērtēts arī kā D. Trampa pašiniciatīva centībā uzlabot savus zemos reitingus, tomēr tas nekādi nemaina kolektīvo Rietumu kopējo nostāju Sīrijā. Rietumu vēlmju pamatā ir vienkārša loģika: stratēģiski svarīgajā Sīrijā (tā tiek dēvēta par Tuvo Austrumu atslēgu) ir nepieciešams tieši Rietumiem

lojāls, nevis neatkarīgs, prokrievisks, proķīnisks vai jebkāds cits nerietumniecisks valsts vadītājs. Tam ir virkne iemeslu, sākot ar militāri stratēģiskiem mērķiem, bet beidzot ar perspektīviem energoresursu tranzīta ceļiem. Likmes ir ļoti augstas, tādēļ tiek izmantotas arī netīras metodes. Ne mazāk augstas likmes ir Rietumu oponentiem, īpaši Krievijai un Irānai; savas intereses ir arī citām reģiona valstīm. Tuvo Austrumu reģiona valstīm ar retiem izņēmumiem piemīt specifika, kas tās padara par pulvera mucām arī bez jebkādas ārvalstu iejaukšanās, – tās pamatā ir daudznacionāli un daudzkonfesionāli mākslīgi veidojumi, kur starp iedzīvotāju grupām pastāv nesamierināmas pretrunas, kas pie katras izdevības tiek risinātas radikāli. Šīs valstis spēj saturēt tikai ļoti spēcīga, autoritāra vara.

Valstis spēj saturēt tikai autoritāra vara Šī aksioma darbojas arī Sīrijā, kur prezidents B. al Asads, lai cik nepievilcīgs viņš šķistu, būtībā ir pēdējais šķērslis visu veidu islāma radikāļu ceļā: ja viņš kritīs, tad, visticamāk, mītnes valstīs atgriezīsies tūkstošiem šobrīd Sīrijā karojošu islāmistu, kuri nekavēsies lietot karā iegūtās prasmes, bet Sīrija pārvērtīsies par tādu pašu radikāļu brīvvalsti kā Lībija vai Somālija. Rietumos vai nu nevar, vai nevēlas to saprast, bet šāda perspektīva ir daudz biedējošāka par kārtējo krīzi mūžam sliktajās ASV un Krievijas attiecībās. 05 / 2017

NOTIKUMI

spēlētāji pasaulē

Kapitāls fiksē

Marts līderu reitingus

kāpumS Moriss Čangs,

TSMC vadītājs

Taivānas mikroshēmu industrijas tēvs un ikona 85 gadus vecais Moriss Čangs, Taiwan Semiconductor Manufacturing Co. (TSMC) vadītājs un dibinātājs, atstāja vēl vienu ierakstu vēsturē, kad TSMC kapitalizācijas ziņā apsteidza ne vairāk un ne mazāk kā pašu Intel. Stāsta, ka pats M. Čangs šo vēsti esot uzņēmis ļoti filosofiski, norādot, ka viņam ir vēl daudz plānu daudziem gadiem.

Kaspers Rorsteds,

Adidas izpilddirektors

Dāņu menedžeris Kaspers Rorsteds atkal pierādīja, ka ne velti ir kļuvis gluži vai par kulta personību biznesā un augstākā līmeņa vadītāja etalonu. Tikai pērn amatu ieņēmušais K. Rorsteds paziņoja, ka Vācijas kompānija pirmā pasaulē sāks izmantot 3D printeri apavu ražošanai vairumā, kā arī uzņēmums plānojot pilnīgi atteikties no reklāmas televīzijā, jo Adidas klienti to neskatās. Un tas ir tikai sākums.

Lī KuNhī,

Samsung vadītājs

Par spīti visām problēmām ar sprādzienbīstamajiem Galaxy Note7, kā arī Samsung impērijas mantinieka Lī Džejona nonākšanu aizdomās turamā statusā korupcijas skandālā, kas ir izraisījis Valsts prezidentes Pakas Gunhjes impīčmentu, Dienvidkorejas giganta vadītājs Lī Kunhī nav padevies. Šā gada I ceturksnī Samsung palielināja operacionālo peļņu par 48 %, bet nākamajā ceturksnī plāno uzstādīt visu laiku rekordu šajā ziņā.

Amnons Šašua, Mobileye vadītājs

ASV korporācija Intel paziņoja, ka par 15,3 miljardiem dolāru pērk Izraēlas kompāniju Mobileye, vienu no pasaulē galvenajiem autoavāriju novēršanas intelektuālo sistēmu ražotājiem. Galvenais Mobileye virzītājs ir viens no uzņēmuma līdzdibinātājiem un kompānijas pašreizējais vadītājs profesors Amnons Šašua, kura darbs un zināšanas tagad ir, teiksim tā, atbilstīgi novērtētas.

Alekss Holmss,

MoneyGram vadītājs

Naudas pārvedumu servisa MoneyGram izpilddirektors Alekss Holmss veiksmīgi izmantoja situāciju, ka uzņēmumu vēlas iegādāties uzreiz divas lielas kompānijas: e-maksājumu uzņēmums Euronet Worldwide un pasaules lielākā finanšu tehnoloģiju kompānija Ant Financial. Konkurences rezultātā MoneyGram cena pacēlās līdz 1 miljardam dolāru. Par pārvedumu servisa nākamo īpašnieku kļūs Euronet Worldwide.

05 / 2017

lejupslīde

Džefs Džonss,

bijušais Uber prezidents

Pēc sešiem mēnešiem kopbraukšanas pakalpojumu firmas Uber prezidenta amatā no tā atkāpās Džefs Džonss. Iemesls ir virkne skandālu, kuros pēdējā laikā ir iekļuvusi Sanfrancisko bāzētā kompānija: pret Uber ir izvirzītas apsūdzības, ka tas ir ignorējis seksuālas uzmākšanās gadījumus; Uber bija spiests atzīt, ka ir izmantojis īpašu programmu, lai virknē valstu traucētu varas iestādēm ierobežot uzņēmuma pakalpojumu sniegšanu. Šādos gadījumos bez grēkāža neiztikt.

Endrjū Hīts,

Imagination Tech vadītājs

Endrjū Hīta vadītās britu kompānijas Imagination Tech akciju cena piedzīvoja kritumu par 69 % pēc tam, kad Imagination galvenais klients Apple paziņoja, ka divu gadu laikā pārtrauks izmantot britu uzņēmuma grafiskās tehnoloģijas. E. Hīts šajā gadījumā gan ir bez vainas vainīgais, jo nekādi nespēj ietekmēt Apple plānus izstrādāt pašam savas grafiskās mikroshēmas izmantošanai uzņēmuma produktos.

Valērija Gontareva,

Ukrainas centrālās bankas prezidente

Atlūgumu iesniedza Ukrainas Centrālās bankas prezidente Valērija Gontareva, kuras darbība līdz šim tika atzinīgi novērtēta Rietumos. Vienlaikus Ukrainā V. Gontareva, kura amatu pametīs 10. maijā, regulāri tiek vainota dažādos likumpārkāpumos; īpaši asi viņas politiku kritizē valsts oligarhiem piederošie plašsaziņas līdzekļi. Iespējams, baņķiere vienkārši vairs nespēj izturēt spiedienu.

Palmers Lakijs,

Oculus VR līdzdibinātājs

Kompāniju Facebook pameta viens no sociālā tīkla 2014. gadā par 2,4 miljardiem dolāru iegādātā Oculus VR līdzdibinātājiem – virtuālās realitātes ķiveres Oculus Rift pirmā prototipa izstrādātājs Palmers Lakijs. Lēmuma iemesli netiek izpausti, taču pastāv aizdomas, ka P. Lakijs tā arī nav spējis saprasties ar Facebook vadību. Trūkumu gan aizgājējs necietīs un varēs nodarboties ar jaunu ieceru īstenošanu.

Martins cīlke,

Commerzbank vadītājs

Vācijas otrās lielākās bankas Commerzbank vadītājs Martins Cīlke bija spiests atzīt, ka banka jau drīz plāno atlaist no darba 7,8 tūkstošus bankas darbinieku Vācijā. Oficiāli tas tiek skaidrots ar vēl pērn pieteikto bankas restrukturizāciju (Commerzbank tiešām brīdināja, ka līdz 2020. gadam par 9,6 tūkstošiem samazinās strādājošo skaitu), taču tagad šķiet, ka restrukturizācijas tempi un apmēri būs krietni vērienīgāki.

viedokļi Žurnāls Kapitāls uzdod 1 jautājumu 3 ekspertiem Replikas: Politiskā liekulība Krievu rulete! Starp jūrām Baiba Fromane: Valsts ir sarežģīts sarunu partneris

VIEDOKĻI

Žurnāls Kapitāls uzdod

mēneša jautājums

1 3

jautājumu ekspertiem

par biznesu, politiku, ekonomiku

Kādi ir labākie piemēri mūsdienīgu risinājumu izmantošanai pilsētbūvniecībā Latvijā? Edgars Bondars,

Jevgenijs Locovs,

AS LNK Industries valdes loceklis Atslēgvārds veiksmīgai pilsētas attīstībai ir pārdomāts zonējums. Ilgtermiņa attīstības plānus, kuri tiek nodoti sabiedriskajai apspriešanai, tagad izstrādā pilsētplānošanas speciālisti. Caurspīdīgi un pārdomāti plāni ilgtermiņā veicina investīcijas, kā arī nodrošina iedzīvotājiem drošu un komfortablu vidi. Pasaulē tiek īstenoti vairāki projekti, kad pilsētvidi degradējoši rajoni, izmantojot mūsdienīgus risinājumus, tiek pārvērsti par atraktīvām vietām ar attīstītu infrastruktūru, palielinot to vērtību. Latvijā īpaši gribētos atzīmēt Torņakalna rajonu Rīgā, kur tiek projektēti un īstenoti vairāki dzīvojamie un sabiedriskie projekti. Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā pilsētiņa veicinās Pārdaugavas attīstību un dažu funkciju pārcelšanu no Rīgas centra. Tiek uzlabota arī pilsētas infrastruktūra, un tai būs jānodrošina papildu cilvēku plūsma. Ielu, tirdzniecības centru, biroju, skolu, bērnudārzu, autoostas, dzelzceļa pārbūves un jaunbūves projekti ļaus pārveidot kādreiz degradējušos vidi par modernu un attīstītu, piedāvājot pasaules līmeņa pasākumu norises vietas un veicinot iedzīvotāju skaita palielināšanos.

05 / 2017

Gvido Princis,

Rīgas pilsētas arhitekts LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, kurš saņēma arī 2016. gada balvu Rīgas arhitektūrā. Topošās studentu pilsētiņas piemērs iedvesmos ciešākai zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbībai Pārdaugavā. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārbūve un piebūve. Kultūrvēsturiskā vidē jaunais nebojā un papildina vēsturisko. Vai mēs gribētu iztēloties jebkādu virszemes piebūvi tik vērtīgā Esplanādes parka telpiskajā struktūrā? Projekts pārliecina, ka ir iespējams rast arhitektonisku atbildi samezglotai pilsētbūvnieciskai situācijai. Parks Zaļā birzs Andreja Saharova ielā 35. Projekts atspoguļo dialogu ar sabiedrību un laikmetīgu pieeju ainavu arhitektūrai, saudzējot dabisko vidi, vietai raksturīgo biotopu un izvēloties videi atbilstīgus ainaviskos risinājumus. Dzīvojamais nams Futuris Antonijas ielā 16a. Piemērs mūsdienīgam jauktas funkcijas kompleksam pilsētas vēsturiskajā centrā, respektējot būvvēsturi, tradicionālo apbūves mērogu, kā arī sadzīves tradīcijas. Iekļaujošas pilsētvides veidošanas piemērs ir arī Vasaras ielas pārbūve, kura izceļas ar izmantoto būvpaņēmienu un mēroga atbilstību Pārdaugavai raksturīgajai pilsētvidei.

Dr. arch., Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes docents Mūsdienīgu risinājumu izmantošana pilsētbūvniecībā ir izaicinājums, jo tie ir jāievieš vidē, mantotā no agrākās pilsētbūvniecības teorijas un prakses. Mūsdienīgas pilsētbūvniecības galveno pamatnostādņu vidū var minēt sabiedrības tiešu iesaisti visos lēmumu pieņemšanas posmos vēl pirms projekta izstrādes uzsākšanas, ir vērojama tendence teritoriju funkciju striktu nodalīšanu (monofunkcionālo zonēšanu) nomainīt ar daudzveidīgu funkciju klāstu vienuviet dažādu sociālo grupu piesaistes un pilsētas telpas atdzīvināšanas nolūkā, vienlaikus vairāk domājot par gājēju un velosipēdistu komforta prioritāti, u. c. Viens no veiksmīgākajiem soļiem virzienā uz mūsdienīgu risinājumu izmantošanu pilsētbūvniecībā ir Daugavas promenāde Rīgā, Ķengaragā, kur ir izmantoti Latvijai kopumā vēl neierasti, bet citur pasaulē jau aprobēti vides risinājumi. Daugavas promenādes piemērs ir pieminēšanas vērts arī tāpēc, ka Latvijai, ieskaitot Rīgu, kā zaļai un ūdeņiem bagātai teritorijai pilsētbūvniecības jomā ir ļoti svarīgi kā vienu no prioritātēm attīstīt ūdensmalas, uzlabojot to publisko pieejamību visām iedzīvotāju grupām un sekmējot iespējas tās aktīvi izmantot visu gadu.

Jaunums POGGEnPOHL studijā Rīgā! P`7350 Design by PORsCHE DEsIGn sTuDIO

SIA „Ambergs” Firmas POGGENPOHL ekskluzīvais pārstāvis Latvijā un Lietuvā

Virtuves, vannas istabas, interjera dizains Brīvības gatve 195, Rīga, LV-1039 Tel. +371 67550740 www.ambergs.lv

Jaunums no milānas mēbeļu izstādes – ROLF BEnZ kolekcija mERa!

SIA „Ambergs” Firmas ROLF BENZ ekskluzīvais pārstāvis Latvijā

Mēbeles, paklāji, dizaina lampas Brīvības gatve 356, Rīga, Tel. +371 67545315, +37129142539 www.ambergs.lv

REPLIKAS Ir mūsu pašu politiķi bāleliņi, kuri ir gatavi atgriezties politikā par jebkuru cenu. Politikas, ideoloģijas vairs nav

Sanāk, ka dalība tiesiski izsludinātā iepirkumā ir kā dalība krievu ruletē: iepriekš nevar zināt – sodīs vai nesodīs

Pareizi organizēta sadarbība ar citām Austrum eiropas valstīm, vispirms Višegradas četrinieku, Latvijai būtu izdevīga

22. lpp.

24. lpp.

26. lpp.

Dans Titavs,

SIA Titava laboratorija valdes priekšsēdētājs

Politiskā liekulība

mūsu pašu politiķi bāleliņi, kuri ir gatavi, aizmirstot līdz šim pašu sludinātās vērtības un ideālus, atgriezties politikā par jebkuru cenu. Tas ir kā zināmajā anekdotē par vieglas uzvedības dāmām: kas jūs esat, mēs tā kā jau būtu noskaidrojuši, tagad atliek tik vienoties par cenu. Un man kļūst neomulīgi. Politikas, ideoloģijas vairs nav, tikai primitīva cīņa par mandātiem. Lai atvieglotu vēlētāju izvēli, nu ir pasludināti krusta kari: Ventspilī – pret Lembergu, Rīgā – pret Ušakovu. Labie pret sliktajiem. Nevainība pret asinsgrēku. Gaisma pret tumsu. Jautājums par vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu, tostarp finansiālu no

05 / 2017

ārvalstīm vai ārvalstu pilsoņiem, bija aktuāls ASV prezidenta vēlēšanu laikā; tas nepārtraukti ir uzmanības centrā pirms gaidāmajām vēlēšanām gan Francijā, gan Vācijā. Tikai ne Latvijā! Pie mums tas ir veikli paslaucīts zem paklāja. Taču arī Latvijā likums neatļauj partiju finansēšanu no ārvalstīm. Neviena suverēna valsts to nepieļauj. Teorijā tā būtu jābūt. Praksē ir citādi. Ventspilī Šveices pilsonis Rudolfs Meroni caur dažādiem konsultāciju līgumiem ir uzmeistarojis jauku koalīciju, kas jau ir paspējusi pieteikties pašvaldību vēlēšanām – kā jaunie pārmaiņu vēji ar Vienotības Ģirtu Valdi Kristovski priekšgalā, kam ir jāaizmēž Lembergs nebūtībā. Spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, darba devējs Meroni savu darba ņēmēju Kristovski aicina iet politikā. Ģirtam ir varianti? Kristovskis publiski ir spiests intervijās pat lepoties, ka par mēra kandidātu viņu uzrunājis Meroni. Vienlaikus TV ekrānos jau iet vaļā masīva, bet anonīma reklāma par pārmaiņu nepieciešamību Ventspilī. Vienotības politiskās nevainības sargātājas – kā Viņķele, Ēlerte, Čigāne – par šo situāciju klusē… kā ūdeni mutē ieņēmušas. Partijas līnija jātur! Tas nekas, ka Meroni pat savu uzņēmumu Latvijā nav, ir tikai tādi, kurus viņš uz laiku pārvalda. Tas nekas, ka uzņēmumi vispār politiskajām partijām ziedot nedrīkst, tas ir atļauts tikai fiziskām personām. Tas nekas, ka iespējamie vienotā saraksta kandidāti ar pirmo politisko svaigumu un

nevainību neizceļas, viens otru labāk redz ejam, nekā nākam. Mērķis attaisno līdzekļus. Un nauda vieno. Šveices advokāta Meroni nauda. Iedomājieties, kāds skandāls valstī tiktu sacelts, ja Meroni vietā būtu kāds, piemēram, ivanovs! Pagaidām vēl ir ticība, ka valsts drošības iestādes un Centrālā vēlēšanu komisija teiks savu vārdu. Tā tam vismaz būtu jābūt.

Mērķis attaisno līdzekļus. Un nauda vieno. Šveices advokāta nauda Atsevišķi es vēlos piebilst, ka Aivaru Lembergu un Nilu Ušakovu uzskatu par sliktiem mēriem, kurus tiešām ir vērts nomainīt.

Civildienesta reforma

Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Krieviņa kunga iecerētā un pieteiktā civildienesta reforma, pie kuras nu ir jāķeras jaunajam Valsts kancelejas direktoram Citskovskim, nav realizējama. Tā vietā mēs redzam ierēdniecisko retoriku „šo plānu nepieciešams detalizēt” un līdzīgas pērles. Ierēdņi paši ierēdniecību nereformēs. Politiķiem ir sava atbildība un kompetences, ierēdniecībai – savas. Politiķi virza politisku ideju, ierēdņu pienākums ir to maksimāli racionāli ilustrācijas: Toma Oks

replikas

realizēt dzīvē. Peripetijās ap Valsts kancelejas direktora amatu ir parādījies jauns, mediju vidē iecienīts šā amata formulējums – valsts galvenais ierēdnis. Tas neatbilst patiesībai. Kancelejas direktors Citskovskis nedrīkst dot nekādus rīkojumus Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Citskovskim. Kancelejas direktoram rīkojumus dod premjers, ministrijas valsts sekretāram vai tā vietniekam – ministrs. Reformas realizēšanai būtu ticība, ja šo reformu būtu pieteicis premjers Kučinskis. Kā politiski koalīcijas partneru pieņemtu lēmumu ar politiski definētiem mērķiem, uzdevumiem

un sasniedzamo rezultātu. Un tad no ierēdņiem varētu prasīt tās izpildi.

Paldies Mairim

Latviešu bokseris Mairis Briedis izcīnījis Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona titulu pirmā smagā svara kategorijā. Viena no prestižākajām čempionu jostām pasaules profesionālajā boksā nu ir Latvijā. Visu cieņu Mairim Briedim par paveikto! Apbrīnoju un vēlu labu. Manu uzmanību visā šajā stāstā gan piesaistīja kas cits – cik neveikli un birokrātiski izskatās politikāņu un ierēdņu centieni novērtēt un godināt izcilību. Izcilība jebkurā jomā tomēr

VIEDOKĻI

ir kas augstāks, kas ir spējis pacelties virs sistēmas, virs pelēkām viduvējībām. Ir mums gan sportisti, gan zinātnieki, gan mākslinieki, kuru devums valstij un tās pazīstamībai pasaulē ir milzīgs. Tas naudā nav izmērāms. Un tāpēc to nemaz nevajadzētu mēģināt darīt. Mairim Briedim prēmijā piešķirtie 28 458 eiro izskatās traģikomiski, ko tādu spēj ģenerēt tikai rutinēts ierēdņa prāts. Pat aprēķināt līdz apaļiem, piemēram, 30, tūkstošiem tas nespēj. Ir izdevies aprēķināt Brieža ieguldījumu Latvijas starptautiskās pazīstamības veicināšanā. Bet to nācās darīt, jo izrādījās, ka Briedim par augstvērtīgiem sportiskiem sasniegu05 / 2017

VIEDOKĻI

replikas

miem prēmiju piešķirt nedrīkst. Lūk, viņš ir profesionālis, kurš ar boksu pelna naudu. Tas nekas, ka vismaz līdz šim paralēli treniņiem strādājis pat vairākās darbavietās. Atšķirībā no lielā vairākuma prēmēto sportistu, kuri, skaitoties amatieri, nodarbojas un iztiku pelna tikai ar sportu. Noteikumi paliek noteikumi. Tad nu ierēdņi rod citos normatīvajos aktos noteikto iespēju prēmiju Mairim piešķirt par valsts vārda starptautisku popularizēšanu, tiesa, naudas summu pagrābjot no sportam paredzētajiem noteikumiem. Ierēdniecības augstākā pilotāža, maldoties trīs priedēs. Valstij ir bezgalīgs daudzums iespēju pateikt paldies cilvēkam par īpaši novērtējamu devumu: ir valsts apbalvojumi, ir atzinības un goda raksti, augstāko amatpersonu publiski

Zane Norenberga,

konkurences tiesību eksperte

Krievu rulete!

askaņā ar Konkurences likumu ir aizliegtas vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to vidū ir vienošanās par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski ir darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt,

05 / 2017

Ierēdniecības augstākā pilotāža, maldoties trīs priedēs pateikts paldies. Tam visam gan ir nepieciešama kaut minimāla piepūle; arī politiskajai greizsirdībai ir sava loma, ministriem taču vienkāršāk ir piešķirt budžeta naudu, tā jau nav sava. Visiem labi – un tauta redz, ka politikāņiem rūp varoņi. Gidonam Krēmeram politikāņi var aprēķināt un piešķirt prēmiju, kādu vien grib, viņš ar savu Kremerata Baltica sen to visu valstij tūkstoškārtīgi jau ir atdevis. Var, protams,

ierobežot vai deformēt konkurenci. Konkurences padome (KP) arī samērā bieži ir šo tiesību normu piemērojusi un, konstatējot karteļa vienošanos, sodījusi iepirkumu pretendentus, kuri pirms piedāvājuma iesniegšanas ir saskaņojuši savus piedāvājumus. Nereti KP ir konstatējusi iepirkumu organizētāju līdzdalību karteļa izveidē un pastāvēšanā, taču sods nevienam iepirkuma organizētājam un vienlaikus karteļa atbalstītājam nav piemērots, lai gan spēkā esošais tiesiskais regulējums un piemērojamā Eiropas Savienības (ES) Tiesas prakse pieļauj sodīt arī iepirkuma organizētāju. Ir divu veidu karteļi. Pirmie ir tie, kurus var ļoti viegli pierādīt, jo karteļa dalībnieki par savu nolūku, piedaloties iepirkumos, patieso dabu atstāj neizdzēšamas pēdas elektroniskajos datu nesējos un dokumentos papīra formā. Šo nepamatoto paļāvību uz fortūnu var izskaidrot ar nezināšanu, iepirkuma organizētāja morālo atbalstu, ar paviršību vai laika trūkumu. Iemeslu var būt daudz. Taču šie ir karteļi, kurus ir viegli pierādīt, un tādēļ tie patīk kontrolējošajai iestādei – KP. Otra veida karteļi ir tie, kurus nav iespējams tik viegli pierādīt, jo to da-

mēģināt izrēķināt naudā Andra Nelsona, Marisa Jansona, Elīnas Garančas, Alvja Hermaņa, Sanda Ozoliņa, Dukuru ģimenes un daudzu citu devumu Latvijai. Viņi visi ir izcilības, kas ir atraduši savu ceļu dzīvē, savā profesijā sasnieguši augstāko pasaules līmeni. Un vienmēr atcerējušies, no kuras valsts nāk. Mairis Briedis ir pieteicis savas boksa skolas veidošanu Kristapa Porziņģa iecerētajā sporta centrā. Arī šie vīri atradīs veidu, kā dot Latvijai, nevis prasīt no tās. Īslaicīga populistiska pieprasījuma dēļ nav vērts valsts politiķiem ik reizi censties izcilību novērtēt naudā. Tāpat ir redzams, ka neizdodas. Ja jums repliku sadaļai ir nozīmīgs viedoklis, kas varētu interesēt plašāku sabiedrību, rakstiet: redakcija@kapitals.lv

lībnieki nepieļauj kļūdas un neatstāj pēdas. Diemžēl par šādiem karteļiem KP hronika klusē. Neatkarīgi no tā, vai karteli ir viegli vai grūti pierādīt, to kvalificē kā aizliegtu karteļa vienošanos pēc mērķa. Tas nozīmē – ja starp pretendentiem ir bijušas sarunas par iepirkuma piedāvājuma saturu, cenu, teorētiski pietiek, ka ir bijusi saruna par to, ka uzņēmumi piedalīsies vai arī nepiedalīsies iepirkumā, jo tādējādi jau ir pārkāpuma sastāvs. Lai sodītu par dalību kartelī, nav nepieciešams ne vien uzvarēt iepirkumā, bet pat iesniegt piedāvājumu. Var pat nebūt iesniegts tāds piedāvājums, par kāda saturu (piemēram, cenu) bija panākta aizliegtā vienošanās ar citiem potenciālajiem pretendentiem iepirkumā. Secīgi – pat izlikšanās par aizliegtas karteļa vienošanās dalībnieku, radot citiem karteļa dalībniekiem mānīgu priekšstatu, ka tiks ievēroti aizliegtās vienošanās nosacījumi, ir sodāma. Jaunākā KP prakse norāda uz to, ka pretendents, kurš nav aizliegtas karteļa vienošanās dalībnieks (kurš nav vienojies ar citiem potenciālajiem pretendentiem par dalības iepirkumā nosacījumiem), var tikt sodīts.

replikas Turklāt sodīts kopā ar pasūtītāju (ja pasūtītājs ir uzņēmums). Aizliegtas vienošanās sastāvu, KP ieskatā, veido tieši iepirkuma nosacījumi. Savukārt uzņēmums, kurš piedalījās iepirkumā un tajā uzvarēja, tiek sodīts par to, ka tas bija akceptējis iepirkuma organizētāja nosacījumus un apņēmies tos ievērot. Skaidrības labad gan ir jāatzīst, ka pret šiem nosacījumiem, kuri šķita aizdomīgi KP, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) nebija iebildis. Morāle ir tāda, ka uzņēmums, piedaloties tiesiskā iepirkumā, nevar būt drošs, jo, ja izrādīsies, ka nosacījumi deformē konkurenci, to kopā ar iepirkuma organizētāju var sodīt. Kamēr iepirkums ir tikai izsludināts, bet neviens piedāvājumu nav iesniedzis, pārkāpuma nav. Lai konstatētu aizliegtu vienošanos, ir nepieciešams vismaz divu uzņēmumu kopīgs nodoms jeb vēlmju sakritība, kā to skaidro tiesu prakse. Šajā gadījumā

uz konkurenci. Bet KP viedoklis šajā jautājumā varētu arī atšķirties, jo tas samazinātu tās pierādīšanas pienākuma apjomu. Taisnības labad gan ir jānorāda, ka savā lēmumā, ar kuru KP uzsāk jaunu pieeju, kas pārliek atbildību arī par iepirkuma nosacījumu tiesiskuma no konkurences tiesību viedokļa analīzi uz pretendentiem un liedz paļauties uz IUB viedokli, sodīti netika visi pretendenti, bet tikai tas, ar kuru tika noslēgts līgums. Tas ir nedaudz pretrunā

VIEDOKĻI

KP praksei par aizliegtas vienošanās mērķa konceptu. Patiesībā jau visi, kas iesniedza piedāvājumus, akceptēja nolikuma nosacījumus un bija gatavi uzvaras gadījumā tos ievērot. Tad ar ko sliktāks ir tas, kurš iesniedza labāko piedāvājumu? Iepriekš taču nevar zināt, vai piedāvājums būs labākais un līgums tiks noslēgts. Prakse rāda, ka pretendenti mēdz kritizēt iepirkuma nosacījumus, norādot uz to deformējošo ietekmi uz konkurenci, šādus argumentus

Uzņēmums, piedaloties tiesiskā iepirkumā, nevar būt drošs būtu grūtāk pierādīt, ka vēl pirms piedāvājuma iesniegšanas, piemēram, reizē ar nolikuma saņemšanu, sākas pārkāpums, jo šajā brīdī pretendents vēl nav vērtējis nosacījumu saturu. Bet nav izslēgts, ka jau pēc nolikuma saņemšanas (bet līdz piedāvājuma iesniegšanai) var konstatēt nodomu piedalīties, akceptējot nolikuma nosacījumus. Protams, ja par to tiek atstātas neizdzēšamas pēdas. Es teiktu, ka ar piedāvājuma projekta sagatavošanu nebūtu pietiekami, jo līdztekus piedāvājuma sagatavošanai uzņēmums var vēl vērtēt nosacījumu ietekmi Redakcija aicina pievienoties autoru, kuram ir padziļināta interese un izpratne par Latvijas un pasaules ekonomikas un politikas procesiem, analītiskā domāšana un spēja savus apsvērumus izteikt lasītājam saistošā lasāmvielā. Pieteikumu kopā ar CV lūdzam sūtīt uz redakcija@kapitals.lv

05 / 2017

VIEDOKĻI

replikas

pat iekļaujot sūdzībā IUB. Taču, par spīti tam, ka šim pretendentam ir bijis tik skaidrs viedoklis par iepirkuma tiesiskumu no konkurences tiesību viedokļa, tas šajā iepirkumā savu piedāvājumu tomēr iesniedza. Man šķiet, ka pēdas par nodomu deformēt konkurenci, piedaloties iepirkumā, kura nosacījumi ir pretrunā konkurences tiesībām, vēl līdz uzvarētāju paziņošanai šādā veidā varētu būt atstātas. Secīgi rodas jautājums, vai sekos KP reakcija un tā sodīs ne tikai uzvarētāju, bet arī citus pretendentus, kuri, lai gan apzinās nolikuma deformējošo ietekmi uz konkurenci, tomēr

Normunds Grostiņš, Eiropas Brīvības alianses viceprezidents

Starp jūrām

au laikā starp 1. un 2. pasaules karu tālaika Polijas prezidents Pilsudskis izvirzīja ideju, ka starp Baltijas un Melno jūru ir jāizveido valstu apvienība. Tā viņa ieskatā varēja būt Polija, Baltijas valstis un Ukraina, kā arī citas Austrumeiropas valstis. Rietumu ģeopolitikā šī Intermarium ideja ieguva pret Padomju Savienību, vēlāk – pret Krieviju, vērsta sanitārā kordona apveidu. Pēc revolūcijas un karadarbības sākuma Ukrainā Intermarium ģeopolitiskās koncepcijas darbināšana ir ļoti aktivizējusies. Tajā tagad intensīvi tiek iesaistītas arī Baltijas valstis, tādējādi aktualitāti mūsu reģionā ir zaudējusi otra pagājušā gad-

05 / 2017

iepirkumā piedalās. Tādai būtu jāseko, lai novērstu konkurences deformēšanu un pierādītu iestādes objektivitāti, neatkarību un vienlīdzīgu attieksmi pret tiem, kurus soda, tiem, kuriem tikai pakrata ar pirkstu, un tiem, kuru darbības izliekas neredzam. Apkopojot ir secināms, ka uzņēmums nevar paļauties un tam papildus ir jāveic sarežģīta analīze, kā nolikuma nosacījumi ietekmē konkurenci. Atsevišķos gadījumos tas nozīmētu veikt pat konkrētā tirgus analīzi un tirgus dalībnieku tirgus daļu aprēķina un tirgus varas analīzi. Taču šādus aprēķinus un analīzi

samērā precīzi var veikt tikai KP, jo tai ir tiesības piekļūt visai nepieciešamajai informācijai par visiem uzņēmumiem. To, savukārt, nevar izdarīt pretendenti, prettiesiski neapmainoties ar komercinformāciju, tātad pretendenti ne vienmēr varēs objektīvi novērtēt nosacījumu tiesiskumu no konkurences tiesību viedokļa. Taču piedalīšanās iepirkumos atsevišķās nozarēs ir vienīgais veids, kā strādāt tirgū; citās nozarēs tas veido būtisku apgrozījuma daļu. Tad sanāk, ka dalība tiesiski izsludinātā iepirkumā ir kā dalība krievu ruletē: iepriekš nevar zināt – sodīs vai nesodīs.

simta 20. gados izvirzītā un Vikipēdijā aprakstītā ģeopolitiskā konstrukcija – Baltoskandija. Izvēle starp Intermarium un Baltoskandiju reizē bija izvēle starp atrašanos otrajā vai pirmajā pasaulē. Baltoskandija perspektīvā nozīmētu ne tikai Skandināvijas līmeņa demokrātiju un labklājību. Šā modeļa īstenošanas gadījumā, piemēram, mūsu veikalos pamazām sāktu dominēt Skandināvijas kvalitātes preces. Mēs, tāpat kā dāņi un zviedri, arī drīkstētu referendumā balsot par savas nacionālās valūtas likteni un, ļoti iespējams, noraidīt iekļaušanu brūkošajā eirozonā. Savukārt Intermarium ģeopolitiskais modelis mums nozīmē militāras nometnes haotisko kazarmu pseidodemokrātiju un lielākajai iedzīvotāju daļai būtībā arī nabadzību. Veikalos atrodam Polijas teritorijā vai tml. otrās pasaules rūpnīcās ražotas ārzemju zīmolu imitācijas, kuru kvalitāte parasti nav salīdzināma ar šo pašu zīmolu preču kvalitāti pirmās pasaules valstīs. Cenas šiem darinājumiem gan ir pirmās pasaules līmenī, to nereti pat pārsniedzot. Labi domātais Intermarium praksē diemžēl ir ģeopolitiskais modelis otrās šķiras eiropiešiem. Tajā ir paredzēta sliktāka veselības aprūpe un būtiski mazāks dzīves ilgums nekā pirmajā pasaulē. Vai mums piekrist dzīvot tādā Intermarium? Izvēle pašlaik ir demokrātiska: ja nepatīk, pakojiet

čemodānus un fiksi prom uz pirmo pasauli, kamēr durvis vēl vaļā; ja palikāt – rociet ierakumus, slinkie mērkaķi! Vai – piedodiet, atvainojiet – rociet ierakumus, čaklie otrās šķiras eiropieši! Drīz Krievija uzbruks un jums jābūt gataviem! Ir redzams, ka arī mēģinājumi pēc Ukrainas parauga destabilizēt mums kaimiņos esošo Baltkrieviju, lai iekļautu to Intermarium joslā un pavērstu pret Krieviju, nesola mūsu ekonomikai, drošībai un dzīves līmenim neko labu.

Piefrontes atmosfēra neveicina investīcijas Starp citu, ja Latvijā sāksies Ukrainas tipa Intermarium notikumi, daudziem izbraukt no valsts būs daudz sarežģītāk – vīrieši līdz 55 gadu vecumam, ļoti iespējams, būs pakļauti mobilizācijai armijā. Obligātā karadienesta ieviešana, kā to parādīja Lietuvas pieredze, pat pirms attiecīga likuma spēkā stāšanās pastiprinās jaunatnes emigrāciju un tādējādi radīs smagas demogrāfiskās sekas. Protams, piefrontes atmosfēra ne tikai neveicina jaunas ārzemju investīcijas, bet aizbiedē pat esošās.

replikas

Kā zināms, pagājušajā gadā ārzemju investīciju bilance Latvijā jau ir pārsimt miljonu mīnusā. Labi, pieņemsim, ka, zaudējot simtus miljonu savas valsts IKP, piedaloties sankcijās pret Krieviju utt., beidzot būsim panākuši prezidenta Putina nomaiņu. Vai vēl ticamāks variants – pēc kāda laika viņš būs miris dabiskā nāvē (mūžīgu prezidentu nav). Vai patiešām kāds nopietni domā, ka mūsdienu Krievijā Putinu nomainīs opozicionārs Navaļnijs vai tml. demokrāts un liberālis? Krievijas sabiedrisko procesu attīstības dinamika ar augstu ticamības pakāpi norāda, ka pēc Putina vēlētāju izvēles rezultātā Krievijas prezidents būs kāds ultraputins. Vēstures

pieredze un loģika liecina, ka, salīdzinot ar nākamo Krievijas prezidentu, tagadējais parastais Putins paliks mūsu atmiņā kā relatīvi miermīlīgs liberālis un demokrāts. Mums kā sabiedrībai un vēlētājiem ir ļoti svarīgi savas valsts simtgades priekšvakarā paskatīties uz pasauli reālistiski un sākt īstenot tādu valsts attīstības stratēģiju, kas mūs tuvinātu nevis nabadzībai un karam, bet Skandināvijas labklājības dzīves līmenim. Starp citu, ar daudz mazāku nekā Skandināvijā imigrāciju no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Arī tāpēc no Rīgas domes ir steidzami jāpadzen kreisā eirooptimistu Saskaņa, kas Eiropas Parlamentā darbojas minēto

VIEDOKĻI

imigrāciju fanātiski atbalstošajā SD grupā. Jā, protams, pareizi organizēta sadarbība ar citām Austrumeiropas valstīm, vispirms Višegradas četrinieku, Latvijai būtu izdevīga, piemēram, lai kopā efektīvi aizstāvētu savas intereses Eiropas Savienībā. Bet vai mums vajadzētu atkal kā reiz ar sarkano strēlnieku durkļiem plosīties Ukrainas plašumos vai cīnīties ar partizāniem, kā to darīja ekprezidentes Vīķes-Freibergas tēvabrālis 2. pasaules karā Baltkrievijā? Mūsu tautas karavīri spēj karot no jūras līdz jūrai – un 20. gadsimts to krāšņi apliecina, tomēr savu ģeopolitiskās integrācijas modeli mums ir izdevīgāk būvēt ap Baltijas jūru. 05 / 2017

Baiba Fromane Izglītība 1999–2006

Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, Mg. iur.

Profesionālā darbība Kopš 2015 Latvijas Būvuzņēmēju partnerības valdes locekle 2013–2016 Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas valdes locekle 2010–2013 SIA Biroju centrs Ezerparks valdes priekšsēdētāja 2009–2010 Finanšu ministra padomniece valsts pārvaldes reformu un vadības jautājumos 2005–2007 Rīgas domes priešsēdētāja biroja vadītāja 2004–2005 Eiropas Parlamenta deputāta Alda Kušķa konsultante 2002–2004 Tieslietu ministra biroja vadītāja

Māris Zanders speciāli žurnālam Kapitāls

Valsts ir sarežģīts sarunu partneris

intervija

VIEDOKĻI

Būvniecības nozare par garlaicību nevar sūdzēties. Vara aizdomīgi vērtē t. s. pelēkās ekonomikas daļu nozarē, plašāka sabiedrība nervozi uztver būvniecības kvalitātes jautājumus, papildus vēl tiek pārdzīvots pamatīgs apjomu kritums. Nomērīt vidējo temperatūru slimnīcā tika lūgta Baiba Fromane, kas nu jau vairāk nekā gadu pārstāv vienu no ietekmīgākajiem būvnieku lobijiem Latvijā

elatīvi nesen tu piedalījies LTV raidījumā Tieša runa, kur kārtējo reizi tika minēts, ka būvniecības nozarē t. s. pelēkā daļa ir ievērojama. Un šie parametri – vienalga, 30 %, 40 % vai 50 % – faktiski tiek piesaukti gadu no gada, radot iespaidu, ka nekas nemainās. Un attiecīgi par daudz piesaukto nozares sakārtošanu var runāt diezgan nosacīti. Vispirms man ir jāsaka, ka šie tevis minētie parametri ir indekss, nevis apjoms no nozares kopējā apgrozījuma. To bieži jauc. Mēs esam apņēmušies ik gadu veikt padziļinātu nozares pētījumu, lai par nozares jautājumiem, to vidū ēnām, varētu runāt nevis sajūtu un nojautu līmenī, bet faktoloģiski. Iepriekšējais tika publiskots pērn, gada nogalē, jaunais ir gaidāms šā gada maijā. Un, starp citu, būvniecība ir pirmā no nozarēm, kurām ir šāds pētījums, nevis analizēti vispārīgie statistikas dati. Tātad pērn mēs taisījām pētījumu par ēnu ekonomiku un konkurētspēju nozarē. Ja runā par pirmo aspektu, tad gan statistika, gan sarunas ar nozares dalībniekiem apliecināja, ka šajā sadaļā lielākā problēma ir t. s. aplokšņu algas. Pretstatā visām sajūtām un mītiem, ka galvenais ir krāpšanās ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Zināmā mērā sajūtu kļūda bija prognozējama, jo, atgādināšu, pirms trim gadiem tika ieviests reversais PVN. Protams, ir palicis jautājums par iespēju ieviest reverso PVN arī būvmateriāliem. Mēs cenšamies pārliecināt Finanšu ministriju (FM), ka tas ir jādara, savukārt ministrija ir diezgan skeptiska par iespēju šajā jautājumā pārliecināt Eiropas Komisiju. Tātad lielākā problēma ir t. s. aplokšņu algas. Ko mēs esam mēģinājuši te darīt? Pagājušajā gadā mēs ar valdību parakstījām kopīgu memorandu, kur uz aplokšņu algām principā bija galvenais fokuss. Vienlaikus ir skaidrs, ka, ja aplokšņu algas ir tik lielā īpatsvarā, tās nav iespējams vienkārši izskaust ar kaut kādiem represīviem instrumentiem, jo represīvie instrumenti visbiežāk ir fragmentāri, tie galu galā nav ilglaicīgi, attiecīgi tie nav arī efektīvi. Mēs, savukārt, piedāvājam vairāku pasākumu kompleksu. Mēs piedāvājam un joprojām mēģinām panākt, lai tiktu noslēgta ģenerālvienošanās. Tas ir darba likumdošanā līdz šim vispār neizmantots instruments, jo minimālo algu pēc likuma var noteikt divos veidos: vai nu to nosaka ar Saeimas lēmumu un visiem vienādu, vai arī to nosaka pati nozare. Savukārt, lai izdotos otrais variants, ir nepieciešams, lai vienojas 60 % no nozares apgrozījumu veidojošajiem uzņēmumiem. Praktiski tas nozīmē, ka vienošanās ir jāparaksta apmēram

400 uzņēmumiem. Kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienestu mēs esam izstrādājuši metodoloģiju, lai saprastu, kāda tad nozarē ir reālā minimālā alga. Mēs skatījāmies 200 lielākos uzņēmumus, skatījāmies, protams, atšķirīgās darba specifikas kategorijas. Rēķinot, kā saka, vidējo svērto, nonācām pie parametra 780 eiro mēnesī. Un principā nozarē visi to zina – nekur, ne tikai Rīgā, bet arī Latgalē, nav iespējams atrast strādnieku, kurš būtu gatavs strādāt par mazāku summu nekā 500 eiro uz rokas. Attiecīgi mēs, no parametra elastības labad paņemot nost 10 %, pieņemam, ka tā arī ir minimālā alga nozarē. Tiktāl skaidrs, vai ne? Nākamais jautājums ir – lai uzņēmumi vienotos par šādu minimālo algu, viņiem ir jāsaprot, kādēļ viņiem tas ir nepieciešams; kuri ir tie bonusi, kurus valsts var piedāvāt no savas puses.

Ja aplokšņu algas ir tik lielā īpatsvarā, tās nav iespējams vienkārši izskaust ar kaut kādiem represīviem instrumentiem Mēs valdībai esam piedāvājuši – un aicinām arī arodbiedrības par to runāt – atļaut citādu virsstundu darba apmaksas kārtību. Tas samazinātu krāpšanos ar darba stundām, vienlaikus respektētu būvniecības darbu specifiku – ja atved betonu, tad tu nevari gaidīt līdz nākamās dienas plkst. 9.00, kad visi atkal nāks uz darbu. Un mēs ceram, ka, ja nozare būtiski ceļ minimālo algu, tad arodbiedrības, savukārt, būs pretimnākošas citas virsstundu darba apmaksas kārtības ziņā. Plus mēs runājam par elektronisko darba laika uzskaiti, bet te ir ļoti sarežģītas diskusijas ar FM, un zināmā mērā tas ir saprotams – būvniecībā pats fakts, ka cilvēks ir iegājis būvlaukumā, nenozīmē to, ka viņš tūlīt sāk strādāt, vai tas, ka iziet no būvlaukuma, – ka viņš beidz strādāt. Turklāt ne vienmēr ir iespējams precīzi definēt, kas ir būvlaukuma teritorija, – ne vienmēr tā ir ar sētu apjozta vieta. Trešais aspekts mūsu piedāvājumu komplektā ir tipveida līgumi. Tie ļautu samazināt strīdus starp pasūtītājiem un būvniekiem par juridiskiem jautājumiem, to, ka nereti cenā jau ir jāierēķina šādi juridiskie riski. Un ceturtais ļoti svarīgais jautājums, par kuru mēs šobrīd runājam, ir ārpustiesas strīdu izskatīšanas mehānisma ieviešana. Šobrīd diezgan tālu ir pavirzījušās sarunas par to, ka šo funkciju 05 / 2017

VIEDOKĻI

intervija

varētu uzņemties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tā nebūtu kā šķīrējtiesa, tur ir atšķirības, tomēr runa ir par obligātu mehānismu. Te gan ir viens svarīgs aspekts: mēs gribētu, lai šis mehānisms skata ne tikai strīdus starp būvniekiem, bet arī starp būvniekiem un valsti kā pasūtītāju. Valsts ir, maigi sakot, ļoti sarežģīts sarunu partneris, turklāt pat tajos gadījumos, kad valsts puses pārstāvji ir gatavi vienoties un slēgt izlīgumu, saprotot, ka daļa taisnības ir abām pusēm, viņiem ir nepieciešami dzelžaini argumenti, piemēram, Valsts kontrolei – ka izlīgums ir bijis pamatots. Mūsu ierosinājuma gadījumā tas notiktu ātrāk nekā tad, ja strīds nonāk tiesā, – mēs labi zinām, ka tiesas procesi vispār ir gari un papildus tieši būvniecības strīdi ir sarežģīti, jo būvniecībā strīdi par naudu vienmēr beidzas ar strīdiem par kvalitāti. Īsi sakot, mēs piedāvājam šādu mehānismu: ik strīdam tiek veidota komisija, kurai katra no pusēm deleģē savu pārstāvi, tostarp no būvniecības speciālistu vides, un tad kopīgi izvēlas trešo cilvēku.

Nav problēmu uzdot uzņēmējiem kaut ko ātri izdarīt, bet, ja kaut kas ātri ir jāizdara pašiem, valsts pusē, tad… Minētie priekšlikumi to īstenošanas gadījumā izmainītu vidi būvniecībā. Papildus ir jāīsteno šobrīd jau pieņemtais lēmums, kas ir stājies spēkā šā gada 1. martā, – atteikšanās no zemākās cenas principa saimnieciskā izdevīguma vērtēšanā, jo zemākās cenas princips – vispirms projektēšanā, pēc tam būvniecībā, visbeidzot būvuzraudzībā – nodrošina, ja tā drīkst teikt, to, ka nevienu neinteresē, cik liela ir sadaļa, ko tu maksā algās, visus interesē, lai tikai uzbūvētu pēc iespējas lētāk. Ja runā par vides sakārtošanu, tostarp pieminēto vienošanos par minimālajām algām nozarē, vai nav tā, ka problēma Latvijā ir joprojām ārkārtīgais daudzums uzņēmumu, kas sevi definē kā ar būvniecību saistītu pakalpojumu sniedzējus? Kad bija t. s. burbulis, lielais skaits bija saprotams, bet tagad? Vispār tas ir koks ar diviem galiem. No vienas puses, vajadzētu būt tā, ka minimālās algas palielināšanas gadījumā notiktu darbaspēka koncentrācija. Ja tu maksā darbiniekiem pietiekami lielas algas, tu ieguldi viņu izglītībā, tu gribi viņus piesaistīt uz ilgāku laiku. Tu neesi gatavs, ka nākamajā dienā atnāk cits. Un tas veicinās uzņēmumu konsolidāciju. Bet kāpēc es lietoju apzīmējumu koks ar diviem galiem? Jā, uzņēmumu daudzums neveicina produktivitāti un efektivitāti, bet vienlaikus tas ļauj pārdzīvot lielus kritumus, jo šie mazie, kā saka, brigāžu uzņēmumi ir ļoti elastīgi. Un tam ir liela nozīme tādos posmos kā tagad, kad mēs faktiski māk 30

05 / 2017

slīgi izraisījām milzīgu (20–25 %) kritumu nozarē, savlaicīgi nepalaižot Eiropas Savienības fondus. Cits jautājums – ka liela problēma būvniecībā ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) statuss, proti, tie nelielie būvniecības uzņēmumi, kas nelieto MUN statusu, faktiski ir nekonkurētspējīgi to, kas lieto, priekšā. Un atkal – ja mēs būvniecībā jūtami paaugstinātu minimālo algu, mēs samazinātu MUN režīma izmantošanu nozarē. Vienlaikus atzīmēšu, ka… piemēram, ja premjers man prasa, vai būvniecībā uzņēmumi varētu pārtraukt izmantot šo režīmu, mana atbilde ir vienkārša: tad vispirms ir jāpasaka, ka to nedrīkst. Ja šāds variants ir legāls, tu nedrīksti piespiest neizmantot. Un tāpēc es uzsveru: ja jau ēnu ekonomikas īpatsvars ir tik liels, tad vide ir jāsakārto kompleksi – atsevišķi lēmumi neko daudz nemainīs. Kas notika ar lielo būvkompāniju vidē savulaik tik populāro gradāciju noteikšanu, ko vienkāršoti varētu aprakstīt tā: ja tu esi C klases uzņēmums, pat nemēģini iet uz tenderi, kas izsludināts A klases būvniekiem? Jautājums par būvkomersantu klasifikatoru nekur nav pazudis. Lēmums par to tika pieņemts pagājušā gada pavasarī, tomēr ir viens bet – valstij ne vienmēr sokas ātra pieņemto lēmumu ieviešana. Nav problēmu uzdot uzņēmējiem kaut ko ātri izdarīt, bet, ja kaut kas ātri ir jāizdara pašiem, valsts pusē, tad… Vajadzētu būt tā, ka šogad, maijā, notiks pirmreizējā klasifikācija, resp., katrs uzņēmums saņem savu klasi, un ir cerība, ka pēc gada vai diviem reāli pozitīvie rezultāti parādītos arī publiskajos iepirkumos – jo vispirms klasifikācija nozīmētu to, ka nelieli uzņēmumi ar nepietiekamu kvalifikāciju nemēģinātu nodarboties ar sarežģītiem projektiem, bet ne mazāk būtiski ir tas, ka, ja klasifikators reāli strādātu, atkristu arī nepieciešamība ik uz iepirkumu stiept veselu ķīpu ar dokumentiem. Gads divi vēl jāgaida. Gausi. Tāpēc arī Ekonomikas ministrijai ierosinājām, ka varbūt sākotnēji šo klasifikāciju var veikt manuāli, bez pilnīgi izstrādātas elektroniskās sistēmas versijas, jo, mūsuprāt, Latvijā no tiem 25 tūkstošiem uzņēmumu, kas skaitās saistīti ar būvniecību, reāla interese par dalību publiskos iepirkumos ir krietni mazākam daudzumam, varbūt dažiem simtiem. Ir dzirdēts, ka tiekšanās pastiprināt kontroli pār būvniecības kvalitāti, kas ir labi saprotama Maxima kontekstā, nu ir kļuvusi pārmērīga. Jā, var teikt, ka esam iebraukuši otrā grāvī, jo lielāks nepieciešamo papīru skaits uzraudzību nav uzlabojis. Lielākā problēma Būvniecības likumā šobrīd ir tas, ka ir ļoti neskaidri noteikta atbildība. Tā vietā, lai precīzi noteiktu, kurš par ko atbild, atbildība ir noteikta visiem. Un, kad atbildība ir visiem, tad patiesībā nevienam nav skaidrs, kurš par ko atbild. Par spīti tam, ka tika izveidota īpaša institūcija – Būvniecības valsts kontroles birojs?

Es runāju par precīzu atbildības sadali starp pasūtītāju, būvnieku, būvuzraugu, būvvaldēm un, jā, arī biroju. Šobrīd Būvniecības likuma kontekstā ir izveidota darba grupa, kur mēs par to diskutējam. Sarunas ir ļoti sarežģītas, un nu es labāk saprotu, kāpēc šis Būvniecības likums gāja tik ilgi… No vienas puses, valsts saprot, ka tā nespēj izkontrolēt visu. Un varbūt arī nevajag. No otras puses, ir ārkārtīgas bailes, tādēļ kopējā izjūta valsts pārvaldē ir gribam kontrolēt vairāk!, resp., ja mēs, šajā gadījumā – valsts, pateiksim, ka mēs to izkontrolēt nevaram un ka jākontrolē ir kādam citam, tad neviens to nedarīs. Manuprāt, jau sen vajadzēja pāriet uz tirgus kontroles mehānismiem, kas funkcionē citās valstīs, tādiem kā apdrošināšanas mehānismi, kas Latvijā netiek efektīvi izmantoti. Latvijā šī profesionālo risku apdrošināšana pastāv tādā abstraktā līmenī un, kā mēs redzam, visās t. s. lielajās lietās vienmēr ir strīds, vai apdrošinātājam ir jāmaksā. Un ir skaidrs – ja kopumā ir neskaidrība par to, kurš par ko atbild, tad apdrošinātājiem ir dabīga vēlme teikt: bet varbūt mums nemaz nav jāmaksā, jo tas, ko mēs apdrošinājām, nav tas īstais atbildīgais? Domāju, ka tuvāko

divu gadu laikā būvniecības nozari sagaida ļoti nopietnas sarunas par šo tēmu – kas tad īsti ir apdrošināts? Ja mēs runājam par profesionālo apdrošināšanu, tad mēs, piemēram, projektētāju kļūdu gadījumā redzam, ka tās ir apdrošinātas par 30 tūkstošiem eiro, lai gan tās var izmaksāt, simboliski izsakoties, 100 tūkstošu. Ir jārēķinās arī ar to, ka neviens no pasūtītājiem, jo īpaši privātajiem, taču nevēlas, lai publiski kļūst zināms, ka projektā ir kļūdas, jo šis objekts galu galā kādam ir jāpārdod, savukārt, ja strīds starp projektētāju, būvnieku, pasūtītāju, apdrošinātāju nonāk līdz tiesai, tad tas kļūst publisks, vai ne? Tātad šie mehānismi ir jāpadara efektīvāki, lai, pirmkārt, tiktu uzskatīts par pilnīgi normālu riskus apdrošināt, otrkārt, apdrošināšana riskus patiešām segtu. Ja runājam par atbildību, atsevišķa tēma ir ģenerāluzņēmēja attiecības ar apakšuzņēmējiem. Pat pieņemot, ka publiskajā telpā aina tiek zīmēta vienkāršoti, modelis atkārtojas: ja kaut kas sametas greizi, ģenerāluzņēmējs plāta rokas un saka – ziepes ir savārījuši piesaistītie dar05 / 2017

bu veicēji, savukārt tie nereti velta neglaimojošus vārdus ģenerālim. Šī tēma vai problēma sastāv no divām daļām. Viens, ko bieži pārmet ģenerāluzņēmējiem, ir tas, ka viņi projektā meklējot kļūdas, lai iegūtu papildu finansējumu; otrs – ka apakšuzņēmējiem nemaksājot laikus un (vai) norunātajā apmērā. Par pirmo sadaļu. Ja mēs ņemam, piemēram, tādu lielu pasūtītāju kā VAS Valsts nekustamie īpašumi, tad nereti redzam, ka projektēšanai tiek uztaisīts iepirkums ar zemākās cenas kritēriju, neveicot precīzu priekšizpēti, kā, piemēram, gadījumā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju Pils laukumā. Ja jūs neesat veikuši priekšizpēti un vienlaikus projektēšanā esat orientējušies uz zemāko cenu, tad patiešām nav garantijas, ka tad, kad jums atved tās 50 kastes ar projektu, tur nebūs kļūdu. Neviens būvnieks to nav un nebūs spējīgs izvērtēt! Mēs esam aicinājuši šo problēmu risināt, maksimāli pārejot uz apvienotu projektēšanas un būvēšanas iepirkumu. Tad mums ir viens atbildīgais, no kura prasīt rezultātu. Tā dara visā pasaulē – pilnīgi normāli. Tiesa, tas ne vienmēr ir iespējams ļoti sarežģītas rekon strukcijas projektu gadījumos. Bet tādos gadījumos vēl jo vairāk no svara ir ļoti rūpīgs, padziļināts priekšizpētes darbs, piemēram, saprotot, kādā stāvoklī reāli tā māja ir. Lai nav tā, ka brīdī, kad jūs kaut ko atsedzat, kļūst skaidrs, ka ir jāmaina vēl tas un tas, un tas, lai gan tas nav pasūtīts. Un šādā situācijā pasūtītājam nav tiesību gaidīt, ka kāds kaut ko darīs bez maksas. Ja runājam par attiecībām ar apakšuzņēmējiem… Būšu 32

05 / 2017

skarba: sagaidīt, ka tiek maksāts par darbu neatkarīgi no darba kvalitātes, nav pamata, un es ceru, ka mēs neatgriezīsimies padomju laikos, kad tāpēc vien, ka cilvēks ir darbā, viņam pienākas alga. Ja runājam par strīdiem kā tādiem, tad varu tikai atkārtot, ka arī šādā aspektā būtu ļoti svarīgi ieviest jau pieminēto ārpustiesas strīdu izskatīšanas modeli. Tas, starp citu, būtu izdevīgi arī apakšuzņēmējiem, jo mazāki uzņēmumi nereti finansiāli nevar atļauties doties uz tiesu un uzsākt tiesas procesu. Ja jūs šā alternatīvā strīdus izskatīšanas modeļa komisijas lēmumam, kas būtu arī pietiekami ātrs – teiksim, trīs mēneši –, nepiekrītat, jums vienalga paliek iespēja iet uz tiesu. Kā tu, nozares pārstāve, vērtē apgalvojumu, ka ir gaidāma nozares pārkaršana, izmaksu (plašā nozīmē) kāpums, jo ir sadrūzmējušies ar Eiropas naudu saistītie projekti. Vai jūs esat gatavi, lai neatkārtotu iepriekšējā pārkaršanas perioda kļūdas? Pati nozare te diemžēl maz ko var izdarīt. Ja valsts rīcības rezultātā projektu realizācija sakoncentrēsies pusotra divu gadu periodā, tad nebūs iespējams izvairīties no tā, ka būs jautājums par cenu un to, kas un kādā kvalitātē ir gatavs pasūtījumu izpildīt. Tas noteikti ietekmēs cenu, un mūsu bažas ir par to, ka ietekmēs arī kvalitāti. Jautājums ir arī par to, kas konkrēti to dara. Mēs domājam, ka nāks poļu, lietuviešu uzņēmumi, bet es par to šaubos, jo pašā Lietuvā un Polijā ir līdzīga situācija. Tātad reāla ir iespēja, ka būs nepieciešams ievest darbaspēku no Baltkrievijas un Ukrainas.

fokusā Jauns ceļš uz jaunu Latviju Zinātne virzās pie praktiķiem Ārzemju studenti – ieguvums Pašvaldības prasa vairāk

Visu Latviju uzliks uz Rail Baltica sliedēm un pa tām ievedīs ekonomiski aktīvā stāvoklī

Jauns ceļš uz jaunu Latviju

ija vajadzīgas tikai pāris nedēļas pēc žurnāla Kapitāls marta numura iznākšanas, lai tur iespiestie vārdi Šosejas pārrakt ar grāvjiem! gūtu atsaucību tautā un izraisītu Ministru prezidenta Māra Kučinska atbildes reakciju. Žurnālā ir precīzi nosaukts arī rakšanas darbu sākumpunkts, kur autotrase Via Baltica šķērso Latvijas un Lietuvas robežu. Vai daudzi (vai tikai nedaudzi) Kapitāla lasītāji bija starp Bauskas novada Brunavas pagasta iedzīvotājiem, bet šā pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova nāca klajā ar vārdiem, ka iedzīvotāji esot gatavi bloķēt Via Baltica, lai tādējādi piespiestu valdību uzdot vai pasūtīt valstij piederošo grants ceļu labošanu Brunavas pagastā un tālāk līdz Bauskai, uz kuru brunavieši vairs netika pa pavasara šķīdoņa 34

05 / 2017

pārņemtajiem ceļiem. „Atliek tur ap pulksten 14.00–15.00 dienā noturēties 15 minūtes, un automašīnu rinda būs sastājusies jau līdz Iecavai,” valdībai un visai valstij par Via Baltica nobloķēšanas efektu ar avīzes Neatkarīgā starpniecību 9. martā stāstīja Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis. Šis brīdinājums tika uzklausīts. 13. martā Latvijas Avīzē sniegtā informācija par M. Kučinska rezolūciju trijiem ministriem atrast iespējas grants ceļu labošanai tieši Bauskas novadā tika sniegta kopā ar retorisku jautājumu, vai premjers tāpat rīkotos arī tad, ja solījuma bloķēt ceļu uz Eiropu nebūtu. Bauskas gadījums kārtējo reizi apliecināja atbilstību starp pašreizējo autoceļu tīklu un Latvijas valsti, kuras neatņemamas sastāvdaļas ir gan pašvaldības, gan ekonomiskā pro gramma audzēt mežus un darbaspēku

Rietumeiropai, labot dzelzceļa sliedes, pa kurām Krievijas energoresursi ripo uz Latvijas ostām, un apkalpot tūristus ar NATO karabāzes kontingentu priekšgalā. Diemžēl šie darbi pēc savām pasaules tirgus cenām katrs atsevišķi nedod tik lielus ienākumus, lai noturētu valstī tādu caurmēra dzīves līmeni, kādu cilvēki prasa un bez kāda Latvija nevarētu pat formāli atrakstīties par Eiropas Savienības (ES) regulu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendāciju ievērošanu. Pagaidām ES iztrūkumu sedz ar palīdzības fondiem un palīdzību aizdevumu dabūšanā, bet brīdina, ka mūžīgi mūs uzturēt nevarēšot un arī negribot. Eiropas Komisija ir uztaustījusi autoceļus Latvijā kā sāpīgāko punktu, kam ir jāatņem finansējums, lai sāktu mācīt Latvijai finansiālo patstāvību. Tas nebūt nenozīmē, ka Latvijai nesola naudu. Drīzāk

POLITISKĀ EKONOMIKA pat Latviju 10 un vairāk gadus slīcinās naudā, salīdzinot tagadējo ES finansējumu Latvijas autoceļu uzturēšanai ar finansējumu Rail Baltica dzelzceļa būvei un pašreizējo dzelzceļa līniju elektrifikācijas turpināšanai, ja tāda būs iesākta 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Rezultātā tiek gaidīta pavisam cita Latvija, kurā Rail Baltica aizvieto Via Baltica, savukārt Via Baltica tiek sadalīts vietējās nozīmes celiņos tagadējo celiņu vietā, kuri tiek likvidēti. Tāda ir jēga atkal aktualizētajām runām par pašvaldību reformu, kas tomēr velkas tikai nekonkrētas brīdināšanas un nogaidīšanas režīmā, jo Latvijas auto un sliežu ceļu tīkls būs jāpieskaņo nevis valsts iedzīvotāju skaitam ar tā pakāpenisko samazināšanos un izvietošanos ap Rīgu, bet Latvijas uzdevumiem Eiropas un pasaules darba dalīšanā no teritoriju dalīšanas aspekta. Lai cik ļoti mēs negribam nekādu Latvijas attīstību uz ieceļotāju bāzes, kas neizbēgami būtu arī ieceļotāju masa, mūsu gribēšanu vai negribēšanu lielvalstis nerespektēs, toties – uz to var cerēt – vēl kādu laiku nespēs savstarpēji vienoties par tiesībām kolonizēt Latviju. Kārtējo reizi pie Latvijas namdurvīm ir pieklauvējuši ķīnieši. Formāli bija otrādi – klauvēja Latvija ar triju ministriju valsts sekretāru vizīti Pekinā, bet tur „Ķīnas ārlietu viceministrs Vans Čao [..] apliecinājis Ķīnas interesi par investīcijām mūsu valsts infrastruktūras projektos”. Ar šādiem vārdiem notikuma būtību 10. marta preses relīzē atklāja Latvijas Ārlietu ministrija, savukārt Satiksmes ministrija un Ekonomikas ministrija iztika ar parastajām polittūristu frāzēm par Ķīnas lielo ieinteresētību veicināt, attīstīt un padziļināt attiecības ar Latviju. Ķīnieši patiešām interesējas, kā tieši viņi varēs izmantot savu lielvalsts un Latvijas kaimiņvalsts statusu, lai diktētu noteikumus, ar kādiem Latvija drīkstēs pārdot Ķīnai savas preces un transporta nozares pakalpojumus. Ķīna blakus mums ir uz 80 kvadrātkilometriem zemes (salīdzinājumam: tā ir viena ceturtdaļa Rīgas platības) pie Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas, kur tiek būvēta ķīniešu pilsēta Dižais

akmens (angliskais nosaukums – Great Stone, krieviskais – Великий камень, lai atšķirtu šo vietu no citas ķīniešu stilā nosauktas, bet tagad Krievijas Tālajos Austrumos atrodošās pilsētas Большой камень). Pašlaik Baltkrievijā 700 ķīniešu 10–12 stundu darba

Mūsu gribēšanu vai negribēšanu lielvalstis nerespektēs dienās ar vienu brīvdienu mēnesī tik tiešām ceļ darba un dzīves vietas 20 tūkstošiem ķīniešu, bet viss projekta potenciāls ir 200 tūkstoši ķīniešu 250 kilometrus no Latvijas. Viņu tālākā ekspansija, kas Latvijas termiņ uzturēšanās atļauju (TUA) tirgošanas laikā 2010.–2014. gadā apsteidza ķīniešu izvietošanos Baltkrievijā, – līdz Baltijas jūrai – tika apturēta, padarot TUA pirkšanu ļoti neizdevīgu. Pret Ķīnas finanšu iespējām TUA cenu celšana gan bija nekas, taču Ķīna saprata mājienu, ka Latvija tik un tā noslēgs savu austrumu robežu, kas nav vienas mazas valstiņas, bet visas ES un ASV uzturētā NATO robeža, ko Latvija bez

FOKUSĀ

atļaujas bija pavērusi šajās savienībās neietilpstošām valstīm. Lielvalstu vienošanās par Latviju netiks publiski izziņota, bet par savu nākotni Latvijas sabiedrība uzzinās, ja vērīgi sekos notiekošajam un tieši tāpat nenotiekošajam Rail Baltica trases būvē jeb pilotprojektā Latvijas vispārējai ekonomiskai aktivizēšanai un pareizi iztulkos to. Ķīnas gatavība iesaistīties šajā projektā ir izteikta un palikusi turpat, kur visi pārējie ķīniešu plāni, – pie Latvijas un Baltkrievijas robežas. Rietumu vēlme noturēt Latviju savā pasaules daļā šķiet patiesa, bet kas ir Rietumi? Atbilde ir tāda, ka Latvijai uz rietumiem nav jēgas lūkoties tālāk par Vāciju. Vācieši jau ir šeit un atklāja sevi 2014. gada 27. martā Rīgā kinoteātrī Splendid Palace notikušajā Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (Deutsch-Baltische Handelskammer) sanāksmē, kas pilnīgi atšķīrās no visa, kas no viņiem pieredzēts kopš Latvijas Republikas atjaunošanas. Uzņēmēju organizācijā taču vajadzēja runāt par to, cik labas skrūvītes kurš ir saražojis un cik veikli pārdevis, bet nē – visi runāja tikai par to, ka Eiropā mainās pēc 2. pasaules kara noteiktās valstu robežas. Cilvēki dalījās ar savu uzbudinājumu

Attālums starp Latviju un Ķīnu kļūst līdzīgs attālumam starp Latviju un Minsku. Ķīniešu pilsēta Dižais akmens un tās celtnieki šā gada marta beigās 05 / 2017

FOKUSĀ

POLITISKĀ EKONOMIKA

par Krimas atņemšanu Ukrainai, it kā Krievija reizē ar to būtu devusi atļauju vāciešiem līdz Jāņiem atgūt Kēnigsbergu un līdz Ziemassvētkiem atjaunot Livoniju. Tās vietā vācieši 2014. gada Jāņos dabūja apjausmu, cik daudz viņiem vēl ir jāizdara un cik ātri jārīkojas, ja viņi tiešām savas dzīves laikā grib sasniegt kaut ko no tā, kas 2014. gada Lieldienās šķita kā ar vienu roku paņemams. Ātri tika izskaitļots, ka šo roku vajadzēs daudz vairāk, nekā vāciešiem tajā brīdī vispār bija, tāpēc uz Vāciju tiek saukti ienācēji šā vārda burtiskajā nozīmē. Starp Nirnbergā bāzētā Institūta darba tirgus un profesiju pētniecībai (Institut für Arbeitsmarkt und Berufsforschung – IAB) ikmēneša publikācijām ieviestā ieceļošanas monitora (Zuwanderungsmonitor) marta laidiens informē par šā gada janvāri, kad Vāciju ir sasnieguši 14,5 tūkstoši bēgļu. Viņu plūsma kopš pagājušā pavasara ir nostabilizējusies daudz zemākā līmenī nekā 92 tūkstoši 2016. gada janvārī un veido mazāk par pusi no pavisam 38,5 tūkstošiem ārzemnieku, kurus Vācija ir piesaistījusi šā gada janvārī. Iebraucēji no Latvijas u. c. Austrumeiropas valstīm tūlīt sāk strādāt, bet bēgļi apmēram astoņus mēnešus tiek pētīti un šai laikā strādāt nedrīkst. Janvārī tika pabeigta 70 tūkstošu patvēruma piešķiršanas lūgumu izskatīšana, no tiem 47,4 % tika apmierināti. Patvērums gandrīz automātiski tika dots sīriešiem (94,7 %), mazāk eritrejiešiem (76,7 %) un somāliešiem (65,5 %), bet ne pārāk devīgi afgāņiem (45,2 %). Prom tika dzīti visi lūdzēji no Balkāniem, tikai IAB neapliecina, ka noraidītie lūdzēji būtu arī izraidīti. Vācu pašreizējās ekonomikas uzturēšanai pagājušā gada laikā par 182 tūkstošiem cilvēku ir palielināts to nodarbināto skaits, kas ir nākuši no citām ES valstīm, kā arī 50 tūkstoši jaunu nodarbināto rekrutēti no bēgļiem. Pārējiem Vācijā ienākušajiem un atstātajiem ļaudīm vēl ir jāatrod lietojums. Ne par vienu bēgli nav viegli tikt skaidrībā, uz ko viņš īstenībā ir spējīgs jaunajos apstākļos, bet pamats no sīriešiem sagaidīt lielas lietas ir tāds, 36

05 / 2017

ka viņi taču ir atnākuši no zemes, kur iedzīvotāju skaits, ļoti noapaļoti sakot, pēdējos 50 gados ir pieckāršojies un pilsētu iedzīvotāju skaits audzis vēl daudz straujāk. Ja tā, tad viņu vidū ir jābūt daudziem cilvēkiem, kuri spēj celt pilsētas, rūpnīcas un valsts kopējās infrastruktūras objektus utt. tādā mērogā un tempā, par kādu Latvijas iedzīvotājiem nav ne jausmas. Tikai tādus cilvēkus ir jēga virzīt par alternatīvu ķīniešiem, par kuru čaklumu un darba rezultātiem tagad brīnās baltkrievi, kas līdz šim paši sevi arī

Tikai tādus cilvēkus ir jēga virzīt par alternatīvu ķīniešiem tika uzskatījuši par čakliem un pat ļoti čakliem salīdzinājumā ar laiskajiem rietumeiropiešiem. Ir tomēr Rietumeiropā un noteikti arī Vācijā palikuši cilvēki, kuri spēj vai vismaz domā, ka spēj, ne paši darīt, bet vadīt tik apjomīgu projektu kā tūkstošgadīgo Drang nach Osten (Uz austrumiem!), sākot ar šādam pasākumam nepieciešamo cilvēku savākšanu. Ja Rail Baltica nebūtu izdomāts jau sen pirms 2014. gada, tad to noteikti izdomātu tagad, jo, pirmkārt, šī trase uz papīra izskatīsies tieši tāpat, kā kartē tiek iezīmēti militārie triecieni, un, otrkārt, jebkurš satiksmes mezgls dabā no daudziem rakursiem atgādina cietoksni, kas paceļas pāri apkārtnei un dominē pār to. Dzelzceļa atbilstība šo ideju iemiesošanai gan nav garantija dzelzceļa realizējamībai ar tās ļoti daudzajiem ja: ja vācieši vienosies ar amerikāņiem, kuru karabāze Latvijā ir primāra attiecībā pret jebkuru citu objektu; ja Krievija neiemaisīsies savas Kaļiņingradas dēļ; ja Vāciju nesagāzīs ne jau imigrācijas politika, ko vēlētāju vairākums atbalsta, bet gada inflācija virs 2 %, par ko tauta tur tagad trako; ja sīrieši attaisnos uz viņiem liktās cerības kā kvalificēti celtnieki un noteiktos brīžos tikpat kvalificēti galvu griezēji, kas turklāt pareizi atšķir

labās galvas no sliktajām… Rail Baltica vai kāds tml. projekts parādīs, kādas uzņēmēju, speciālistu un strādnieku vietas neaizņems vietējie iedzīvotāji vai nu tāpēc, ka viņu te nemaz nav pietiekamā skaitā un ar pietiekamām prasmēm, vai arī tāpēc, ka projekta saimnieki dos priekšroku paši sev un savām uzticības personām. Latvijas Nacionālo bibliotēku jau cēla bulgāru viesstrādnieki pēc amerikāņu Hill International tehniskā projekta, bet spēkā paliek vecā labā formula par kvantitātes pāreju kvalitātē. Citiem vārdiem sakot, kādā brīdī viesstrādnieku kļūst tik daudz, ka viņi vairs nav viesstrādnieki. Tad vairs neatmaksājas vadāt viņus šurpu turpu, bet vajadzēs celt viņiem mājvietas kā dižos akmeņus vai ko citu. Bez cilvēku piesaistīšanas nekāda saimnieciskā attīstība Latvijā nav iespējama, ja attīstību saprot tā, kā to saprot un arī mums ir mēģinājuši iestāstīt vācieši. 2006. gada 31. maijā Neatkarīgā ar atsauci uz Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameru rakstīja, ka „vācu uzņēmēji esot norūpējušies par darbaspēka izceļošanu, [..] viņi uztraukušies arī par darba ņēmēju kvalifikāciju”. Un tas pats 2014. gada 25. aprīlī: „Vācu uzņēmēji Latvijā bažījas par darbaspēka trūkumu gan pēc daudzuma, gan pēc kvalifikācijas.” Vietējos Latvijas uzņēmējus darbinieku skaitliskais un kvalifikācijas trūkums uztrauc ne mazāk, bet viņiem vieglāk to pieņemt kā dabas likumu: pirmkārt, ekonomiskā attīstība viņiem ir aizvien lielāka pārticība salīdzinājumā ar viņu darbiniekiem; otrkārt, darbinieku trūkums sargā viņus no konkurējošu uzņēmēju parādīšanās; treškārt, viņi ir pārāk saauguši ar valsts pārvaldes aparātu, kam pēc definīcijas labi Latvijā ir pilnīgi viss, ja nu vienīgi izņemot sliktos ceļus, medicīnu, izglītību, pensijas u. c. sīkumus. Tomēr ne visi ceļi Latvijā ir slikti, un no bada cilvēki te patiešām nemirst. Ar tagadējā dzīvesstila saglabāšanu Latvijas iedzīvotāji izvairās no riska, ka mūsu pūles attīstīties izrādīsies veltas un labā griba tiks izsmieta, ja te, uz vietas, radītie ceļu, iedzīvotāju izvietojuma un nodarbinātības plāni neatbildīs tam, ko par Latviju izlemj lielvalstis.

LĪDERĪBA ATBILDĪBA MĒRĶI VĒRTĪBAS

BAIBA SIPENIECE - GAVARE TELEVĪZIJAS UN RADIO RAIDĪJUMU VADĪTĀJA

IEVA TETERE AS „SEB BANKA”, PREZIDENTE, VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJA

ILZE JURKĀNE FINANSISTE

Zinātne virzās pie praktiķiem Akadēmijas dienā – 2017. gada 14. februārī – Rīgas motormuzejā Sergeja Eizenšteina ielā 6 notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) nominēto 2016. gada sasniegumu zinātnē autoru godināšana. Svinīgajā ceremonijā piedalījās daudz prominentu viesu – Ministru prezidents un eksprezidenti, ministri, deputāti, izpildvaras pārstāvji un akadēmiskā saime

ituāciju analizēja LZA prezidents Ojārs Spārītis: „Atskatoties vēsturē, var nonākt pie pretrunīgām domām. Pirms 71 gada, kad tika nodibināta Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, tā bija veidota kā zinātniskās izcilības centrs kara izpostītās tautsaimniecības atjaunošanai un tās darbība vis38

05 / 2017

tiešākajā veidā bija saistīta ar zinātnes pārnesi uz industriju un visas zemes ekonomiku.” Tieši pirms 25 gadiem LZA, atdarinot vairāku Rietumvalstu akadēmiju ārējo formu, pārtapa personālajā akadēmijā. Ar laika distanci vērtējot šo notikumu, var konstatēt, ka 1992. gadā notika valsts intelektuālā potenciāla un zinātniskās izcilības atdalīšana no ķermeņa – ražošanas un ekonomikas. Un šajos gados ir

noasiņojušas abas viena veseluma daļas: smadzenes ir zaudējušas savu masu, un ekonomika – jaudu. Sekas mēs sāpīgi izjūtam gan zinātnes finansējuma, gan valsts ekonomikas konvulsīvajā attīstībā. Un gluži dabiski aizvien kategoriskāk atskan prasība pēc zinātnes un uzņēmējdarbības sazobes. Tagad ir parakstīts LZA un Baltijas Inovatīvo pētījumu un teh-

ZINĀTNE noloģiju institūta sadarbības līgums, kas nozīmē starptautiska mēroga izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības konsorcija vēlmi likt zinātnieku inovatīvajam talantam kalpot izglītībai, uzņēmējdarbībai un ekonomikai un meklēt zinātnes produktam noietu pasaules tirgū, jo mūsu zemes industriālā telpa ir par šauru Latvijas zinātnieku radošā intelekta jaudai. LZA paspārnē ir izveidots arī Zinātnes fonds, kura kodolu veido zinātnes, biznesa un ekonomiskās vadības pārstāvji. Šajos zinātnes svētkos pelnīti tika godināti ievērojamāko 2016. gada zinātnes sasniegumu autori, kuri ir radījuši kā mūsu zemē, tā starptautiski augstu vērtētus pētījumus, publikācijas un patentētus izgudrojumus. Ar katru gadu aizvien vairāk jūtama kļūst Latvijas zinātnieku sadarbība ar uzņēmējiem un industrijas pārstāvjiem, lai virzītu pētījumus gan fundamentālajās, gan lietišķajās zinātnēs valsts ekonomiskās jaudas stiprināšanai. Domāšana ekonomiskās kategorijās var gan sekmēt tik ļoti vēlamo zinātnes finansējuma pieaugumu no komercializējamos produktos ieinteresētu ražotāju puses, gan rosināt zinātniekus savu intelektuālo izcilību likt lietā inovatīvu un konkurētspējīgu izgudrojumu radīšanā arī pasaules tirgum.

Balvas teorētiskajā zinātnē

Akadēmiķim Andrejam Cēberam

un Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes vadošajam pētniekam Kasparam Ērglim par darbu Lokanu magnētisko stīgu modelēšana un sintēze. Ilgmāram Eglītim par Saules sistēmas mazo planētu (asteroīdu) pētījumu. LZA akadēmiķei Maijai Dambrovai, Marinai MakreckaiKūkai, Reinim Vilšķērstam, Elīnai Makarovai, Jānim Kūkam, LZA korespondētājloceklim Edgaram Liepiņam par meldonija farmakoloģisko efektu pētījumu. Valsts eksprezidentei akadēmiķei Vairai Vīķei-Freibergai par monogrāfiju Trejādas saules. Mitoloģiskā Saule. Annai Ancānei par grāmatu Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gadsimta otrajā pusē. Eduardam Kļaviņam, Stellai Pelšei, Anitai Vanagai, Valdim Villerušam, Katrīnai TeivāneiKorpai, Ilzei Martinsonei, Rūtai Rinkai un Martai Šustei par izdevumu Latvijas mākslas vēsture, V: klasiskā modernisma un tradicionālisma periods. 1915–1940. Lailai Ikasei, Sarmītei Strautiņai, Mārai Skrīvelei, Inesei Drudzei, Dainai Feldmanei un Edgaram

FOKUSĀ

Rubauskim par zinātnisko monogrāfiju Augļkopība.

Balvas lietišķajā zinātnē

LZA korespondētājloceklim

Guntim Bārzdiņam, Didzim Goško, Pēterim Paikenam un Normundam Grūzītim par precīzas, ātras un praktiski izmantojamas datorizētas semantiskās analīzes tehnoloģijas izveidošanu. Mihailam Šišovam, Jānim Rūmniekam, Andrim Kazākam, Svetlanai Kotelovičai, Inārai Akopjanai un LZA akadēmiķim Kasparam Tāram par vienpavediena RNS bakteriofāgu AP205 un MS2 3D struktūras noskaidrošanu.

Meklēt zinātnes produktam noietu pasaules tirgū Dacei Rasiņai, Mārtiņam

Otikovam, Jānim Leitānam, Rosario Recačam, Oleksandram V. Borisovam, Ivetai KaņepeiLapsai, Ilonai Domračevai, Teodoram Panteļejevam, LZA akadēmiķim K. Tāram, Kristapam Jaudzemam un LZA korespondētājloceklim Aigaram Jirgensonam par jaunas pretmalārijas zāļvielu līdersavienojumu klases izveidošanu. Jānim Zandersonam, Jānim Rižikovam, Aigaram Pāžem, Kristīnei Meilei, Ausmai Tardenakai, Baibai Spincei un Ancei Pļavniecei par komerciālas bērza mizas kompleksās pārstrādes koncepcijas izstrādāšanu produktos ar augstu pievienoto vērtību.

Atzinības raksti

LZA prezidents O. Spārītis pasniedza sešus atzinības rakstus autoriem un autoru kolektīviem fundamentālajās un lietišķajās zinātnēs, bet LNK Group – specbalvu. 05 / 2017

Plaša izvēle: Volvo Trucks būvdarbiem paredzēto kravas automašīnu programmā neatrast vārdu neiespējami. Arī tādiem retāk pieprasītiem modeļiem kā šasijām ar riteņu piedziņas variantiem 8 x 6, 10 x 4 vai 10 x 6 ir pieejams plašs moduļu piedāvājums lielas kravnesības FMX un FH automašīnu komplektēšanai

Speciālie transportlīdzekļi Būvstrādnieki

FH un FMX sērijas šasijas un seglu vilcēji ir piemēroti brauk šanai gan pa ceļiem, gan bezceļa apstākļos. Volvo Trucks piedā vājumā var atrast piemērotāko risinājumu ikvienam, kuram ir nepieciešama būvdarbiem piemērota automašīna. Kā tas ir iespējams? Smagais četrasu pašizgāzējs ar piedzi ņu, kas ir piemērota vissarežģītākajiem apstākļiem? Ērts seglu vilcējs puspiekabes vai kravas platformas pārvietošanai, kura guļamkabīnē var pavadīt pat vairāku dienu braucienu? Būv darbu kravas automašīna ne vienmēr ir vienkārši būvdarbiem pielāgota kravas automašīna, tāpēc Volvo Trucks piedāvā plašu atbilstīgu transportlīdzekļu klāstu. Automašīnas ir apgādātas ar vairākām inovācijām, ko līdz šim nav piedāvājuši citi ražotāji. Kā galvenie atslēgvārdi ir minami tandēma tilta pacelšana, automātiskā visu riteņu piedziņa, ļoti viegli vadāmā Volvo dinamiskā stūrēšanas sistēma un divu sajūgu pārnesumkārba I-Shift Dual Clutch.

Galvenais jautājums

Taču vispirms galvenais jautājums: FH vai FMX sērija? Abu sēriju automašīnām ir izturīga, masīva šasija, ko var pasūtīt vē lamajā augstumā un ar vajadzīgo rāmja biezumu. Ir pieejams arī 12,8 litru sešcilindru D13K dzinējs ar 420, 460, 500 vai 540 ZS jaudu. Ja ir nepieciešama lielāka jauda, piemēram, lielgabarīta būvmašīnu pārvadāšanai, FH un FH16 sērijas transportlīdzek ļiem ir iespējams pasūtīt arī leģendāro 16,1 litru dzinēju D16K ar jaudu līdz 750 ZS un griezes momentu līdz 3550 nm. FMX sērijas automašīnās uzstādītais 10,8 litru dzinējs D11K, kura pašmasa, salīdzinot ar D13K dzinēju, ir par 160 kg mazāka, nodrošina augstāku lietderīgo slodzi. Tomēr tas neietekmē jaudu, jo arī mazais motors spēj attīstīt līdz pat 450 ZS.

05 / 2017

Ergonomiska darbavieta

Ergonomiska darbavieta ir nodrošināta gan FH sērijas, gan FMX sērijas transportlīdzekļu vadītājiem. Viss ir atkarīgs no pra sībām, kādas izvirza vietai un telpai: FMX automašīnu var aprīkot ar dienas kabīni vai divām garām kabīnēm ar lēzeno vai augsto jumta konstrukciju; FH automašīnām ir garā kabīne vai pat luk susa tipa lielā kabīne Globetrotter XL. FMX kabīnes ar diviem pa kāpieniem un grīdu 1,20 metru augstumā no zemes ir paredzētas gadījumiem, kad vadītājam bieži ir jāiekāpj un jāizkāpj. Savukārt augstāk novietotajā FH auto kabīnē ar trim pakāpieniem motora tunelis ir zemāks. Arī smagi darba apstākļi nav problēma: masīvo kabīnes priekšdaļu ar paaugstināto buferi un motora aizsargu, ko Volvo Trucks sākotnēji izveidoja FMX transportlīdzekļiem, kopš 2015. gada vidus ir iespējams pasūtīt arī FH automašīnām.

Balstiekārtas

Dažādu balstiekārtas veidu piedāvājums sniedzas no paras tām paraboliskām lokšņu atsperēm līdz modernām pneimatis kām balstiekārtām. Pēdējās nodrošina 300 milimetru brīvu telpu pat transportlīdzekļiem ar priekšējo velkošo tiltu. Starp citu, augstu novietotie stabilizatori ir Volvo autobūves jaunievedums – tagad brīvo vietu vairs neaizņem stabilizatora bukses un atsaites. Tilts bez brīvkustības ievērojami uzlabo braukšanu, vibrācijas samazinājums novērš nodiluma izraisītus bojājumus, tāpēc, braucot bez kravas pa nelīdzenu būves pievedceļu, ir iespējams sasniegt lielāku ātrumu, tādējādi palielinās apgriezienu skaits un pieaug efektivitāte. Nepievils arī digitālais tilta noslogojuma rā dītājs centrālajā displejā, kas ir pieejams tikai komplektā ar pnei matisko balstiekārtu. Vadītājs saņem precīzus datus, un, ja nav pieejami svari, viņš var rīkoties tā, lai piekabe netiktu pārslogota un nebūtu jāmaksā sods.

SadarbībĀ ar VolVo TruckS

būvniecība

Īpašai slodzei

Īpašai slodzei paredzētie tilti ar ārējiem planetārajiem sān pārvadiem ir kombinējami ar modernajām disku vai trumuļu bremzēm atkarībā no lietojuma veida. Transportlīdzekļiem, kas pārvietojas pa īpaši putekļainu vai slapju vidi, piemērotākas ir trumuļu bremzes, kas ir aprīkotas ar elektronisko bremzēša nas sistēmu (EBS). Kopējā tīklā savienotas sistēmas nodrošina virkni inteliģentu funkciju, piemēram, palīdzību braukšanai kalnā. Līdzīgi darbojas sasaiste ar modernajām palīgsistēmām – Volvo pašizgāzējiem ir pieejama pat adaptīvā kruīza kontrole ar frontālās sadursmes brīdinājuma sistēmu un avārijas bremžu sistēmu. Būtiska funkcija ir arī elektriskā stāvbremze. Noslāpē jot motoru, tā ieslēdzas automātiski vai viegli nospiežot pogu. Tādējādi tiek panākta lielāka drošība ikdienā. Braukt sarežģītos apstākļos ir kļuvis pavisam viegli: tiklīdz motora griezes mo ments pārsniedz stāvbremzes spēku, tā automātiski atlaižas, un šoferim nav jāveic nekādas sarežģītas darbības stāvbremzes atlaišanai. Ir pieejams pilns riteņu piedziņas variantu spektrs ‒ no 4 x 2 līdz 10 x 6. Tehnisks gardums ir automātiska visu riteņu piedzi ņa, ko saviem transportlīdzekļiem Volvo Trucks ir pielāgojis, pārņemot no pašizgāzēju sērijas Volvo Construction Equipment automašīnām, – sadarbība ar Volvo grupas būvdarbu kravas au tomašīnu speciālistiem nes augļus ne tikai šajā jomā. Risinājums ir datorprogrammā, kas ir pieslēgta riteņu ātruma sensoriem. Ja aizmugurējais ritenis izslīd, izciļņsajūgs jau pussekundes laikā aktivizē priekšējā riteņa piedziņu. Sajūgs ir vieglāks, un tam ir mazāk kustīgu detaļu nekā parastajā konstrukcijā ar nepārtrauk tu visu riteņu piedziņu. Ja automašīna ir nokļuvusi īpaši sarežģī tos ceļa apstākļos, vadītājs pats ar roku var nobloķēt priekšējo un aizmugurējo diferenciāli. Nākamā funkcija ir paceļams velkošais tilts. Piedziņas tandē ma otrais tilts atslēdzas un paceļas, bet izciļņsajūgs paliek pirmā velkošā tilta vidū. Šī funkcija aiztaupa lieku degvielas patēriņu un novērš riteņu izslīdēšanu, braucot bez kravas, turklāt šādi uzlabo jas velkošā tilta vilkmes kontrole un samazinās pagrieziena rādi uss. Atslēgvārds ir pagrieziena rādiuss: Volvo dinamiskās stūrēša nas (VDS) elektrohidrauliskā vadība, kas ļauj vadīt automašīnu burtiski ar vienu pirkstu, ir pieejama arī transportlīdzekļiem ar dubulto priekšējo tiltu. n

Klasika: trīsasu pašizgāzējs ar diviem velkošajiem tiltiem – FMX 460 6 x 4 auto modelis, kas vajadzības gadījumā spēj vilkt arī tandēma pašizgāzēju vai puspiekabi

Cildenums ceļā: Volvo FH modelis ar 8 x 4 riteņu piedziņas formulu un garo vadītāja kabīni spēj kvalitatīvi darboties bezceļa apstākļos, kā arī sniedz komfortu garu pārbraucienu laikā

Ātri pārslēdzams: ar divu sajūgu pārnesumkārbu I-Shift Dual Clutch FH 4 x 2 automašīnas modelis līdzinās universāli lietojamam pašizgāzējam un ir piemērots gariem pārbraucieniem

Izvēles pamatprincips: izvēlēties FMX vai FH sērijas automašīnu? Viss ir atkarīgs no prasībām, kravnesības (FMX modeļiem ir pieejams arī vieglākais D-11 dzinējs) un kabīnes veida 05 / 2017

FOKUSĀ

AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA

Ārzemju studenti – ieguvums Kas viņi ir? Ko viņi paņem no Latvijas un ko tai dod? Latvijai nav daudz dabas resursu vai ražojumu, ko eksportēt, toties ir tāda prece kā augstākā izglītība, kas ir izrādījusies visnotaļ pieprasīta

Pārstāvēts viss globuss

2016./2017. studiju gadā Latvijā darbojas 56 augstākās izglītības mācību iestādes un divas ārzemju augstskolu filiāles. 2016. gadā Latvijas augstskolās un koledžās mācījās 82 914 studenti, t. sk. 8137 ārzemju studenti. Tātad desmitā daļa studentu Latvijā ir ārzemju studenti. No 2015. līdz 2016. gadam viņu skaits bija pieaudzis par 26 %, bet, ja pieaugumu vērtē triju gadu posmā, tad tas ir dubultojies. Visvairāk ārzemju studentu ir no Vācijas – 1182; 2. vietā ir Uzbekistāna – 1057 studenti; 3. vietā – Indija ar 750 studentiem. Krievija ir 4. vietā – 603 studenti.

Latvijas augstskolās 2015./2016. studiju gadā mācījās studenti no 111 valstīm, pārstāvot gandrīz visu pasauli ja ne vairāk, tad vismaz ar vienu diviem studentiem. Ar katru gadu ārzemju studentu skaitam ir tendence pieaugt. Tas ir skaidrojams ar augstskolu aktīvu darbu pašreklāmā, piedaloties dažādās starptautiskās izstādēs, organizējot atvērto durvju dienas un izvietojot publikācijas internetā un ārvalstu medijos. 12 augstskolas ir izveidojušas apvienību, kas kopš 2011. gada savas darbības ārvalstu studentu vilināšanā uz Latviju saskaņo un sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju popularizē augstāko izglītību ārvalstīs. Latvijas augstskolas spēj piedāvāt pasaulē atzītas studiju programmas

un zinātniskos grādus, iespējas studēt pilna laika un apmaiņas programmās, atrast Latvijā darbu studiju laikā un dzīvesvietu studentu viesnīcās, darba un karjeras iespējas pēc augstskolas beigšanas. Aktīvi ārzemju studentu pievilināšanā darbojas arī apvienībā neietilpstošas augstskolas, piemēram, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Katrai augstskolai šajā ziņā ir sava stratēģija: Latvijas Universitāte šajā virzienā pārāk nesaspringst, jo tai ārzemju studentu jau tāpat pietiek, savukārt virknei privāto augstskolu ārvalstu studentu skaita palielināšana ir pat ļoti prioritārs virziens, kurā tiek ieguldīts liels darbs.

Iegūs vairāk par 200 miljoniem eiro

Jaunākais pētījums (to par 2015./ 2016. gadu veica domnīca Certus) par naudisku Latvijas ieguvumu no izglītības eksporta parādīja, ka ārvalstu studenti augstskolām ir samaksājuši 28 miljonus eiro. Tika aprēķināts, ka viena studenta tēriņi mācību gada laikā sasniedz vairāk nekā 12 tūkstošus eiro, no kuriem gandrīz puse ir studiju maksa. Augstākās izglītības eksporta kopējā pievienotā vērtība ir 148 miljoni eiro jeb 0,61 % no IKP. Vērojot ārvalstu studentu skaita pieauguma dinamiku, var spriest, ka vēl pēc gada vai diviem šie skaitļi būs gandrīz vai dubultojušies – tuvojas brīdis, kad ārzemju studentu

Android apsteigs iOS

devums būs jau ap 300 miljoniem eiro. Starptautiskie studenti stimulē pieprasījumu pēc mājokļu, ēdināšanas, izklaides, transporta un tūrisma pakalpojumiem.

Kompetentas iestādes redz

Turībā studē 7495 studenti, no kuriem ārzemnieki ir 2032 jaunieši no 49 valstīm. RSU no 8331 studenta 2032 studenti ir no ārzemēm. Tas ir redzams arī rīdziniekiem, kas dzīvo šo augstskolu tuvumā, – trolejbusos brauc, veikalos un tirgū iepērkas jaunieši, kas runā dažādās valodās, ģērbjas ne pēc mūsu modes un kuriem ir atšķirīga ādas krāsa. Pašreizējā

Ārzemju studenti ir izsijāti caur drošības iestāžu sietiem pasaules baiļu atmosfērā vietējie uz svešajiem veras ar aizdomām: vai tikai starp šiem jauniešiem nav kāds terorists? Bet ārzemju studenti ir izsijāti caur Latvijas drošības iestāžu sietiem. Kompetentas iestādes sadarbībā ar augstskolām ir veikušas ārvalstu studētgribētāju dokumentu izpēti, noskaidrojot, vai iepriekšējā mācību iestāde ir reāla, vai šie jaunieši nav bijuši iesaistīti kādās šaubīgās organizācijās vai kriminālās darbībās. Ārvalstu studētgribētāju zināšanas tiek pārbaudītas, un atsevišķās studiju programmās ir arī visnotaļ nopietns konkurss – trīs uz vienu vietu un pat vairāk.

Latvieši viņām šķiet dīvaini

RSU 1. kursa medicīnas studentes Stīna (Vācija), Fransiška un Edna (abas no Portugāles) februārī sāka studēt un ir pat ļoti apmierinātas ar savu izvēli mācīties Latvijā. Stīnai savā zemē būtu ļoti lielas problēmas iestāties augstskolā, jo tur pastāv kvotu sistēma – ir jāgaida gadiem, kad beidzot tiks uzņemta, – un ir ļoti augsta mācību maksa. Latvijā tā ir daudz zemāka. Meitenes var atļauties samest naudiņu

un īrēt istabiņu pašā Rīgas centrā. Ar iespējām sportot, redzēt izstādes, koncertus, apmeklēt ballītes studentes ir apmierinātas un saka – šādas iespējas Rīgā ir pietiekamas. No vietējiem iedzīvotājiem sabiedriskajā transportā un veikalos dažkārt gan esot bijusi jaušama dīvaina attieksme – dažkārt cilvēki mēģina autobusā piespiesties viņām un provocēt uz kaut ko nesaprotamu; veikalos mēdzot dusmīgi uzrūkt, jo pārdevēja negrib apkalpot latviešu valodas nepratējas. Taču viņas ir ievērojušas, ka, tiklīdz pasaka kādu paldies vai lūdzu latviski, vietējie uzreiz atplaukst smaidā.

Jo vairāk, jo labāk

Ārzemju studenti aktīvi iesaistās sabiedriskajā dzīvē – sporto, veido dažādas asociācijas un biedrības, organizē labdarības akcijas sadarbībā ar Latvijas iestādēm. Reiz viņi naudas vākšanas akcijā ar vēzi slimiem bērniem piespieduši piedalīties arī savus profesorus, liekot viņiem uzstāties kā dīdžejiem. Ir jauki, ka mums Latvijā ir šādi citu zemju bērni. Viena daļa no viņiem kādos trijos četros gados iemācās brīvi runāt latviski. Īpaši talantīgi latviešu valodas apguvē esot Baltkrievijas un Ukrainas studenti. Ārzemju jaunieši te piestrādā sabiedriskās ēdināšanas, tūrisma, tulkošanas uzņēmumos, palīdz mūsu iestādēm saziņā ar nelegālajiem imigrantiem. T. s. trešās pasaules ārzemju studentu motīvi studēt Latvijā ir ļoti dažādi: vieniem tā ir iespēja dabūt Eiropas dokumentu, lai veiksmīgi konkurētu darba tirgū savā dzimtenē, citiem – tramplīns, lai strādātu Eiropā. Vēl ir viltus studenti, kas iestājas Latvijas augstskolās ar domu aizbēgt no savas nabadzīgās valsts, lai paliktu Eiropā. Ekonomikas nākotne ir uzņēmumos, kas darbojas globāli – kur bizness notiek sadarbībā ar Brazīlijas, Ķīnas, Vācijas u. c. valstu prātiem. Sadarbība ar šiem ārzemniekiem ir arī Latvijas jauniešu iespēja. Tas, ka spoži prāti tiek izglītoti Latvijas augstskolās, ir neapšaubāmi pozitīvi. Jo vairāk ārzemju studentu, jo labāk!

Apple iekārtu lietotāji 2017. gadā par mobilajiem pielikumiem un abonēšanas maksās visā pasaulē iztērēs aptuveni 40 miljardus, savukārt Android iekārtu lietotāji – 41 miljardu dolāru, prognozē kompānija App Annie. Tādējādi

2017. gads varētu kļūt par pirmo, kad operētājsistēmai Android paredzētie pielikumi būs nesuši lielākus ienākumus nekā iOS pielikumi, un kompānija uzskata, ka nākotnē šī tendence kļūs tikai izteiktāka. 2016. gadā atbilstīgi App Annie aplēsēm pārdošanas apjoms App Store sasniedza 34 miljardus dolāru, savukārt par Android paredzētajiem pielikumiem tika iztērēti vien 27 miljardi dolāru, turklāt par spīti faktam, ka iOS ir uzstādīta 17,7 %, bet Android – vairāk nekā 80 % visas pasaules mobilo ierīču.

Laimīgie dzīvo Ziemeļvalstīs

ANO veidotajā ilggadējā World Happiness Report par laimīgāko valsti pasaulē 2017. gadā ir atzīta Norvēģija, kurai ir piešķirti 7,537 punkti no 10 iespējama-

jiem. Saraksta 2. vietā ir ierindota pagājušā gada līdere Dānija, bet pirmajā desmitā vēl ir atrodama Islande, Šveice, Somija, Nīderlande, Kanāda, Jaunzēlande, Austrālija un Zviedrija. 155 valstu sarakstu noslēdz Ruanda, Sīrija, Tanzānija, Burundi un CĀR. T. s. laimes indekss tiek veidots, apvienojot iedzīvotāju aptauju rezultātus ar svarīgākajiem atsevišķu valstu ekonomiskajiem rādītājiem. Latvija ar 5,85 punktiem ir ierindota reitinga 54. vietā, savukārt Lietuva ieņem 52., bet Igaunija – 66. vietu.

FOKUSĀ Šā gada februārī Finanšu ministrija (FM) pieteica vēlmi veikt nozīmīgas izmaiņas nodokļu politikā. Gandrīz visas ieinteresētās puses reformas ieceri vērtē pozitīvi, taču iezīmējas vairākas problēmas. Viena no tām – kādā veidā un cik lielā apmērā valdība kompensēs pašvaldību budžetu zaudējumus. Sarunas par šo jautājumu nesolās būt vieglas, jo pašvaldības ir ietekmīgs spēks, un to izvirzītās prasības nav mazas

Pašvaldības prasa vairāk

ašvaldību budžetu ieņēmumi, kā liecina FM informācija, 2016. gadā bija 2205 miljoni eiro. Lielākos budžeta ieņēmumus 2016. gadā tām nodrošināja nodokļi, galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 1233,2 miljonu eiro apmērā un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) 219,8 miljonu eiro apmērā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka gan Latvijas kopējie, gan pašvaldību nodokļu ieņēmumi pēdējo 20 gadu laikā ir auguši gandrīz sešas reizes. Lai gan pašvaldībām pienākumu, problēmu un 44

05 / 2017

izaicinājumu netrūkst, tās, domājams, šobrīd ir turīgākas nekā jebkad agrāk. Pašlaik dažā labā pašvaldībā sabiedrisko attiecību speciālistu vien ir vairāk nekā pirms 100 gadiem visu darbinieku kopā. Vietējās varas var atļauties daudzām sabiedrības grupām nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu, izdot laikrakstus un rīkot plašus kultūras pasākumus. Par to, ka pašvaldības tēriņos nav sīkumainas, liecina ne tikai neskaitāmas publikācijas medijos, bet arī Valsts kontroles ziņojumi; vielu pārdomām var gūt arī Konkurences padomes lēmumos un pētījumos. Salīdzinot pašvaldību nodokļu ieņēmumus Latvijā un citviet Eiropā (sk. grafiku), redzam, ka pie mums tie

veido lielāku īpatsvaru no IKP nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES) un ir daudz lielāki nekā kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā pašvaldību nodokļu ieņēmumus pamatā veido zemes nodoklis un 11,6 % no IIN. Ievērojami lielāki nekā pie mums pašvaldību nodokļu ieņēmumi ir vienīgi Somijā u. c. Ziemeļvalstīs, taču tur ir plašākas pašvaldību funkcijas un valda mūsu mentalitātei sveša attieksme pret nodokļu maksātāju naudu. Pašvaldību kopējie ieņēmumi procentuāli no IKP Latvijā nav lielāki kā vidēji Eiropā, tātad vairumā ES dalībvalstu pašvaldības lielāko daļu finansējuma saņem mērķdotācijās. Latvijas pašvaldības mērķdotācijās saņem

FOKUSĀ

NODOKĻU POLITIKA

Pašvaldību nodokļu ieņēmumi 25 ES un dažās Baltijas jūras reģiona valstīs 2006.–2015. gadā, % no IKP 12 9 6 3 0 2006.

2007.

2008.

2009.

2010.

2011.

2012.

2013.

2014.

2015.

Avots: Eurostat

ES-25 Igaunija Latvija Lietuva Somija

Pašvaldību nodokļu ieņēmumi Latvijā 2006.–2015. gadā, % no kopējiem nodokļu ieņēmumiem 21 19,25 17,50 15,75 14 2006.

2007.

2008.

2009.

2010.

2011.

2012.

2013.

2014.

2015.

Avots: CSP; Aprēķini: KAPITĀLS

mazāko daļu no saviem ieņēmumiem, tas nozīmē, ka mūsu pašvaldības atšķirībā no kolēģiem daudzviet Eiropā par nodokļu ieņēmumu izlietošanu savu funkciju ietvaros var lemt samērā brīvi. Īstenojot FM pieteikto nodokļu reformu, pašvaldību budžeti var tikt būtiski ietekmēti vairākos aspektos: ieņēmumus negatīvi var ietekmēt ne tikai IIN likmes samazināšana no 23 uz 20 %, bet arī neapliekamā minimuma paaugstināšana. Raksta tapšanas laikā precīzi aprēķini vēl nebija publiskoti, izskanējusī provizoriskā informācija liecina, ka aptuvenais kopējais pašvaldību nodokļu ieņēmumu samazinājums varētu būt ap 400 miljoniem eiro. Nodokļu reformas rezultātā iecerētā minimālās algas palielināšana var palielināt pašvaldību izdevumus; papildus tam pašvaldību tēriņus var vairot virkne ar nodokļu reformu nesaistītu likumu grozījumu; diskusijas notiek arī par NĪN pieauguma ierobežojumu vai pat šā nodokļa pārskatīšanu. Pašvaldības ar šādu pavērsienu nav mierā. Oficiālo pozīciju pauž Latvijas Pašvaldību savienības domes 15. marta lēmums, kurā vietējās varas ierosina li46

05 / 2017

Pavisam cits asums radīsies, kad parādīsies ticami aprēķini kumā paredzēt, ka pašvaldību nodokļu ieņēmumi veido ne mazāk kā 19,6 % no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valstī un absolūtās summās ne mazāk kā iepriekšējā gadā. Pašvaldības prasa, lai turpmāk tām tiktu novirzīti visi IIN ieņēmumi un daļa no pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem. Uz CSP datu pamata veikti aprēķini (sk. grafiku) liecina, ka pašvaldību nodokļu ieņēmumi pēckrīzes gados svārstās starp 19,1 un 19,5 % no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Aprēķinu rezultāti precīzi nesakrīt ar iesaistīto pušu publiskotajiem skaitļiem; ticamākais iemesls: pašvaldības runā par procentiem no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem, kur tiek pieskaitīti arī ES iestādēm novirzītie līdzekļi, savukārt FM – par vispārējā valdības sektora nodokļu ieņēmumiem. Iespējams, ir vēl kādas nianses, tāpēc pusēm sarunās

vispirms būs jāvienojas par to, kas īsti tiek apspriests. Saskaņā ar mediju informāciju valdība gatavo piedāvājumus pašvaldībām garantēt ieņēmumus 19,5 % apmērā no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem. Iespējams, laikā, kad šis raksts nonāks pie lasītājiem, skaidrība par valdības piedāvājumu būs lielāka. Pašvaldību pārstāvji prasības pēc nodokļu ienākumu kompensācijām daudzkārt ir pauduši masu medijos. Raksturīgs arguments ir rūpes par to, lai vietējām varām pietiktu līdzekļu pašvaldības funkciju veikšanai un iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanai. Argumenti skan labi, taču varbūt pareizāk būtu sākt ar izdevumu pārskatīšanu? Pašvaldību neizmantotās iespējas samazināt tēriņus, nevis ierobežojot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, bet gan paaugstinot darba efektivitāti un samazinot apšaubāmus izdevumus, ir milzīgas. Lai vai kā – diskusijas par nodokļu reformu un tās ietekmi uz pašvaldību budžetiem nebūs vieglas, turklāt pavisam cits asums tām radīsies tad, kad parādīsies ticami aprēķini par reformas ietekmi uz katru pašvaldību atsevišķi. Lemjot par to, kā pašvaldībām kompensēt iespējamo nodokļu ieņēmumu samazināšanos, valdībai ir iespēja motivēt tās aktīvāk piesaistīt investorus un attīstīt uzņēmējdarbību savā teritorijā. Pēdējos gados Latvijā ir bijuši daudzi gadījumi, kad vietējās varas iedzīvotāju interešu grupu spiediena dēļ nepiekrīt investoru iecerēm to teritorijā veidot ražojošus objektus. Šo problēmu ir iespējams risināt, kā kompensāciju par nodokļu ieņēmumu samazinājumu pašvaldībām novirzot daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, ko maksā attiecīgajā teritorijā strādājošie uzņēmumi. Lemjot par nodokļu reformas likteni, valsts un vietējā līmeņa politiķiem ir jābūt gataviem meklēt un atrast saprātīgu kompromisu un nepieciešamības gadījumā samierināties ar nelielu un īslaicīgu nodokļu ieņēmumu samazinājumu, jo, uzlabojoties ekonomikas konkurētspējai, ilgtermiņā ieguvēji būs visi, arī pašvaldības.

Būvniecība, pilsētvide Būvniecība – gandrīz kā pēc krīzes

Latvijas arhitektūras gada balvas 2017. gada objekts – Raiņa muzejs Tadenava FOTO: Kristaps Runcis

Būvniecība – gandrīz kā pēc krīzes Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija liecina, ka būvniecības produkcijas apjoms pērn ir samazinājies par 17,8 % un faktiskajās cenās bijis 1425,9 miljoni eiro. Vēl straujāks būvniecības apjoma samazinājums bija vien ekonomiskās krīzes zemākajā punktā. Nozares perspektīvas šoreiz gan šķiet daudz skaidrākas nekā 2009. gadā – tiklīdz ekonomikā ieplūdīs ilgi gaidītā Eiropas Savienības (ES) fondu nauda, tā pieprasījums pēc būvnieku pakalpojumiem strauji augs

ūvniecība Latvijā ir daudzveidīga. Nozari veido gan lielas un politiski ietekmīgas daudznozaru kompānijas, kuru kapacitāte ļauj vienlaikus veikt būvdarbus daudzos objektos, gan mazi uzņēmumi, kuri veic vienkāršus remontdarbus un nereti balansē uz ēnu ekonomikas robežas. Grafikos redzamā informācija liecina, ka situāciju Latvijas būvnie48

05 / 2017

cības nozarē raksturo viss, izņemot stabilu attīstību. Bet tieši stabilitāte ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem tam, lai tirgū attīstītos veselīga konkurence un uzņēmēji būtu motivēti investēt darba efektivitātes un kvalitātes uzlabošanā. Laikā pēc ekonomiskās krīzes vērojamā izaugsme ir skaidrojama ar daudzajiem ES fondu līdzfinansētajiem projektiem sabiedrisko ēku un infrastruktūras būvniecībā un renovācijā. Privātais pasūtījums, neraugoties uz

atsevišķiem izņēmumiem, pēckrīzes periodā kopumā ir vērtējams kā vājš un nespēj kompensēt iztrūkumu, kurš radās, kavējoties 2014.–2020. gada ES fondu plānošanas perioda līdzekļu apguvei. Ir gaidāms, ka zināma izaugsme sāksies šā gada otrajā pusē, bet augstāko punktu tā sasniegs 2018. un 2019. gadā. Paredzamais pieprasījuma kāpums ir saistāms ar daudziem riskiem. Nozīmīgākais no tiem – vai būvnieki, no kuriem daudzi pēdējos

Būvniecība, pilsētvide speciālā rubrika gadus strādā izdzīvošanas režīmā, spēs kvalitatīvi un noteiktajā laikā izpildīt daudzos sagaidāmos pasūtījumus. Statistika liecina, ka pērn būvniecības izmaksas ir nedaudz samazinājušās. Viena no ekonomikas pamatdefinīcijām vēsta, ka, strauji pieaugot pieprasījumam, kāpt vajadzētu arī būvniecības izmaksām. To var veicināt gan objektīvi faktori (darbaspēka un energoresursu cenu kāpums), gan arī iespējama uzņēmēju vēlme izmantot tirgus situāciju, lai atgūtu nokavēto peļņu. Pērn, par spīti ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, darba samaksa būvniecībā tika kāpusi tikai par 3 %. Daudzās citās nozarēs pieaugums bijis straujāks, un ir gaidāms, ka pie pirmās iespējas kāps arī būvnieku algas.

Ēku celtniecība un apdare: augšup, lejup…

Celtnieku būvēto un remontēto objektu klāsts mūsdienās ir ļoti plašs, taču redzamāko vietu starp tiem jo projām ieņem ēkas. Pēc 2014. gadā piedzīvotā kāpuma aizpērn un pērn ēku būvniecībā bija vērojams apsīkums. Saskaņā ar CSP datiem nedzīvojamo ēku būvniecības apjoms 2016. gadā ir samazinājies par 4 %, savukārt dzīvojamo māju būvniecībā, kur publiskā pasūtījuma īpatsvars ir viszemākais, ir bijis pieaugums 2 % apjomā. Laiks, kamēr valsts un pašvaldību lielie pasūtījumi kavējas, ir pateicīgs mazajiem pasūtītājiem, kuri privātmāju būvniecības un remonta vai tml. pakalpojumus var saņemt ar samērā izdevīgiem nosacījumiem. Daudziem celtniekiem pārvācoties uz lielajiem objektiem, arī privātmāju būvniecības pakalpojumu cenas var kāpt. Salīdzinot ar 2015. gadu, pērn daudz mazāk ir būvētas izglītības un medicīnas iestāžu, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, taču kopējais kritums tik mazs ir bijis, pateicoties viesnīcu u. tml. lietojuma ēku būvniecības apjoma pieaugumam par 46,4 %. Tas ir skaidrojams ar vairāku lielo ārvalstu viesnīcu ķēžu ienākšanu Latvijas tirgū; šis process turpināsies arī šogad.

Nedzīvojamo ēku būvniecības perspektīvas ir ļoti labas, jo, atsākoties intensīvai ES fondu līdzekļu apguvei, pieprasījums pēc būvnieku pakalpojumiem būtiski pieaugs gan sabiedrisko, gan ražošanas ēku segmentā. Taču arī šis kāpums būs īslaicīgs, un pēc nedaudziem gadiem, ticams, nozare atgriezīsies jau zināmajā situācijā, kad uzņēmēju jaudas ir ievērojami lielākas nekā iekšzemes pieprasījums. Viena no problēmām, kura tuvāko gadu laikā var saasināties un liegt izmantot ne vienu vien miljonu ES fondu naudas, ir potenciālās pasūtītāju un izpildītāju domstarpības par darbu kvalitāti un termiņiem. Iespējamos šāda rakstura problēmu iemeslus un to risinājumu variantus pēdējos mēnešos izgaismo divi spilgti piemēri: nedienas ar Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukciju un Siguldas sporta kompleksa būvniecību. Pirmajā gadījumā domstarpību formālais iemesls ir darbu termiņu neievērošana, bet sekas, jaunu būvnieku meklēšanai un darbiem ievelkoties, var būt ES finansējuma zaudēšana. Iespējams, minētais piemērs būv-

niekiem turpmāk liks rūpīgāk izvērtēt, kādus līgumus un ar kādiem nosacījumiem viņi paraksta. Secinājumus vajadzētu izdarīt arī pasūtītājiem: ja ticam būvnieku sniegtajai informācijai, tad termiņu neievērošanas iemesls ir vairākkārtējas izmaiņas būvprojektā un lēna informācijas aprite. Jau tuvākajos gados objektu ar saspringtiem būvdarbu grafikiem būs daudz un pasūtītājiem ir jābūt gataviem strādāt kvalitatīvi un lēmumus par neparedzētu problēmu risināšanu (piemēram, agrāk nezināmu būvkonstrukciju elementu sakārtošanu) pieņemt bez kavēšanās. Šā gada martā masu medijos izskanēja informācija par iespējamo kukuļdošanu saistībā ar Siguldas sporta kompleksa nodošanu ekspluatācijā. Ja ticam masu medijiem, tad pasūtītāju (viņa interešu pārstāvja būvuzrauga) un izpildītāja domstarpības par būvdarbu kvalitāti ir pastāvējušas jau ilgāku laiku. Minētais gadījums rada pamatu aizdomām, ka pasūtītāji, izsakot pretenzijas izpildītājiem, varbūt sagaida pavisam ko citu, nekā ir rakstīts pretenziju uzskaitījumā vai citā dokumentā.

Būvniecības nozares apjoms ES un Baltijas valstīs 2007.–2016. gadā, % no 2010. gada snieguma 225 187,5 150 112,5 75 2007.

2008.

2009.

2010.

2011.

2012.

2013.

2014.

2015.

2016.

Avots: Eurostat

ES vidēji Igaunija Latvija Lietuva

Būvniecības produkcijas indeksi salīdzināmajās cenās 2007.–2016. gadā, % pret iepriekšējo gadu 150 122,5 95 67,5 40 2007.

2008.

2009.

2010.

2011.

Būvniecības produkcija Ēkas Inženierbūves

2012.

2013.

2014.

2015.

2016. Avots: CSP

05 / 2017

Latvijas arhitektūras gada balvas 2017. gada objekts – AS Latvijas finieris impregnēšanas cehs

FOTO: Andris Tone

Ceļu būvētāju nākotne neskaidra

CSP informācija liecina, ka pērn visstraujākais samazinājums – precīzi par vienu trešdaļu – ir bijis inženierbūvju sektorā. Redzamāko daļu no inženierbūvēm veido ceļi, ielas un tilti. Autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvē paveikto darbu apjoms pērn bija 266 miljoni eiro, bet tiltu un tuneļu būvē – 22,2 miljoni eiro. Abos sektoros kritums, salīdzinot ar 2015. gadu, ir bijis par aptuveni 30 %. Ceļu būve ir atkarīga gandrīz tikai no valsts un pašvaldību pasūtījumiem – uzņēmēji vai citi privātie pasūtītāji pievadceļus, laukumus u. tml. būves pasūta reti, un šādu pasūtījumu apjoms parasti nav liels. Ceļu būvē problēmu ir daudz. Nozīmīgākās no tām – sliktais ceļu stāvoklis un ilgtspējīga finansēšanas modeļa trūkums. Biedrības Latvijas ceļu būvētājs informācija liecina, ka sliktā un ļoti sliktā stāvoklī ir 46 % valsts autoceļu ar melno segumu un 42 % valsts autoceļu ar grants segumu. Arī pašvaldību autoceļi pavasaros un rudeņos daudzviet ir nelietojami. Pateicoties ES finansējumam, pēdējo gadu laikā daudzi nozīmīgākie valsts autoceļi ir sakārtoti, tomēr citi (un tādu ir vairums) tikmēr turpina sabrukt. Pastāvot zemam valsts finansējumam, ceļu būves nozarei šim ES finanšu plānošanas periodam paredzēto līdzekļu apguvi izdevās uzsākt laikus, taču jau pēc pāris gadiem šis finansējums beigsies. Ja 2019. un 2020. gadā būtiski nepalielināsies valsts

05 / 2017

finansējums ceļu būvei, tad nozari – un tātad arī ceļu lietotājus – sagaida vēl grūtāki laiki. Tieši neskaidrās nākotnes perspektīvas ir viens no iemesliem, kas kavē ceļubūves uzņēmumus plānot savu darbību ilgtermiņā un sistemātiski ieguldīt līdzekļus attīstībā. Normālu darbu apgrūtina arī tas, ka būvnieki lielu daļu no īsajām Latvijas vasarām pavada, gaidot iepirkumu un pārsūdzību rezultātus, un tā pa

Strauji pieaugot pieprasījumam, kāpt vajadzētu arī būvniecības izmaksām īstam darbus var uzsākt tikai uz rudens pusi. Daudzos gadījumos lielākas vai mazākas problēmas rodas arī saistībā ar darbu kvalitāti un klīst tenkas par to, ka pasūtījumu izpildes laikā situācija dabā sistemātiski atšķiras no tā, kas tiek rakstīts papīros. Ir skaidrs, ka ceļu būvētāji Latvijā būs vajadzīgi vienmēr, taču uzņēmējiem, lai plānotu normālu attīstību, skaidrība par sagaidāmo pasūtījumu apjomu ir vajadzīga jau laikus, nevis 5 minūtes pirms darbu uzsākšanas.

Arhitekti tiksies maijā

Laikā, kad būvniecībā ir kritums, labākie laiki nav arī arhitektiem. Norises būvniecībā un arhitektūrā gan nav sinhronas, jo pasūtītāji, kuri plāno veikt būvniecību, pie arhitektiem

parasti vēršas jau ilgāku laiku pirms būvdarbu uzsākšanas. Viena no arhitektu darba īpatnībām – šajā sektorā strādājošo uzņēmumu rentabilitāte ir augstāka nekā būvniecībā strādājošajiem uzņēmumiem. Būvniecības informācijas sistēmas dati liecina, ka pērn Latvijā aktīvi sertifikāti bijuši nedaudz vairāk kā 800 arhitektiem; sertificēto speciālistu skaits pēdējos gados ir samazinājies. Arhitektūras pakalpojumu sniedzēju skaits gan mazumā nav gājis – nozarē izplatīta prakse ir agrāko arhitektu biroju darbinieku pāreja strādāt mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. Tas ļauj uzņēmumiem samazināt izmaksas un atbrīvoties no atbildības par darbinieku uzturēšanu laikā, kad viņi netiek pilnīgi noslogoti. Jau pavisam drīz, maija vidū, notiks arhitektūras nedēļa, kuras kulminācija būs Latvijas arhitektūras gada balvas ceremonija. Arhitektu darba specifika ir tāda, ka viņu paveikto visā krāšņumā novērtēt var tikai tad, kad būvnieki arhitekta ieceri ir īstenojuši dabā. Vairumu no tā, ko arhitekti projektē šogad, dzīvē aplūkot varēsim vien pēc vairākiem gadiem.

Ražotāji uzlabo eksporta rādītājus

Latvijas būvmateriālu ražotāju iespējas negatīvi ietekmē zemais iekšzemes pieprasījums. Tā rezultātā daudzi spēcīgākie ražotāji cenšas aktivizēt darbību eksporta tirgos un kopējais būvmateriālu eksporta apjoms pērn ir būtiski palielinājies. Ja ticam statistikai, tad, samazinoties

www.lnk-industries. lv

speciālā rubrika būvniecības apjomiem, pagājušā gada otrajā pusē ir sarucis arī būvmateriālu importa apjoms. Lielākie būvnieki meklē un atrod sev izdevīgākos būvmateriālu un instrumentu iegādes risinājumus, savukārt pārējie iepērkas veikalos. 2015. gadā pēc apgrozījuma lielākais ar būvniecības nozari saistītais uzņēmums nebija vis kāds no būvniekiem vai ražotājiem, bet gan tirgotāji – SIA Depo Diy. Ir gaidāms, ka, atsākoties liela apjoma naudas plūsmai būvniecībā, strauji palielināsies arī pieprasījums pēc būvmateriāliem, un

Būvniecība, pilsētvide valsts un pašvaldību institūcijām un inženiertīklu īpašniekiem tiek atvēlēts dažādu dokumentu izskatīšanai. Noteikumu projektā ir plānotas arī daudzas citas kopumā pozitīvi vērtējamas izmaiņas. Ja dokuments tiks virzīts apstiprināšanai valdībā, atbilstīgi grozījumi būs jāveic arī Būvniecības likumā. Viens no iespējamajiem likuma grozījumiem, kurš investoriem visvairāk varētu atvieglot laika un izdevumu plānošanu, ir iecere dokumentu saskaņošanai un būves pieņemšanai un nodošanai piemērot klusēšanas-piekri-

Privātā sektora radītais pieprasījums pie mums ir un būs zems, savukārt publiskā sektora pieprasījums ir atkarīgs no ES fondu līdzekļu pieejamības tas sola labākus laikus gan vairumam tirgotāju, gan arī ražotājiem.

Likumdošana: ceram uz birokrātijas mazināšanu

Zolitūdes veikala Maxima traģēdijas rezultātā būvniecību reglamentējošā likumdošana valstī tika būtiski izmainīta. Būvniecības procesā iesaistītajiem pret jaunievedumiem ir virkne iebildumu, savukārt pasūtītājus visvairāk uztrauc daudzās birokrātiskās prasības un ilgais laiks, kas ir jāpavada, lai saņemtu būvatļauju un veiktu citas juridiskās procedūras. Būvniecībā iesaistīto pušu pārstāvju un atbildīgo ierēdņu diskusijas par iespējamajām izmaiņām likumos turpinās jau ilgāku laiku, un šā gada martā Ekonomikas ministrija sabiedrības izvērtēšanai nodeva noteikumu projektu Vispārīgie būvnoteikumi, kurš apstiprināšanas gadījumā aizstās pašreizējos noteikumus. Dokumenta mērķis ir samazināt administratīvo slogu būvniecībā, pilnveidot būvju sadalījumu grupās, precizēt būvniecības procesu un tā dalībnieku atbildību. Pieteiktajos noteikumos ir paredzēts būtiski samazināt laiku, kas

05 / 2017

šanas principu, kas neļautu būvvaldēm u. c. iesaistītajām personām bez pamatota iemesla atlikt dokumentu izskatīšanu. Ir domājams, ka likumdošanas izmaiņu ceļš līdz apstiprināšanai nebūs rozēm kaisīts un iebildumi būs daudziem. Izšķirīga loma procesa tālākajā virzībā būs atbildīgo politiķu spējai uzklausīt un respektēt sakarīgākos iebildumus un nepievērst uzmanību pārējai kritikai.

Būvniecības nākotne – viedās tehnoloģijas un mazāk strādnieku

Pēdējos gados pasaulē parādās milzums jaunu un modernu tehnoloģiju, daļa no tām agrāk vai vēlāk ienāks arī būvniecībā. Viens no attīstības virzieniem ir būvniecības tehnoloģiju robotizācija, paredzot iespējas darbus objektā veikt un uzraudzīt, arī zvilnot jūras krastā un ik pa laikam nospiežot vienu vai otru tālruņa taustiņu. Viens no interneta resursos biežāk aprakstītajiem jau strādājošajiem risinājumiem ir ķieģeļu likšanas mašīnas, kuras ar minimālu cilvēku līdzdalību spēj

mūrēt ķieģeļu sienas saskaņā ar darba uzdevumu. Raksta, ka tās strādājot ļoti precīzi un daudz ātrāk par mūrniekiem. Jau šobrīd ar lielākiem vai mazākiem panākumiem tiek izmantoti arī autonomā režīmā strādājoši ekskavatori, kurus no gaisa uzrauga ar dronu palīdzību, u. c. būvniecības tehnika. Līdz laikam, kamēr robotizētās tehnoloģijas izmaksu un darba efektivitātes ziņā spēs aizstāt celtniekus, vēl gan ir ejams tāls ceļš. Zinātnieki nepārtraukti turpina izstrādāt jaunus celtniecības materiālus, un arī šajā ziņā progresa iespējas ir milzīgas. Viens no daudzajiem risinājumiem, kurš jau pārskatāmā nākotnē varētu izmainīt daudzu cilvēku ikdienu, ir enerģijas ieguves tehnoloģiju integrācija sienu un jumta seguma materiālos. Tiek pētīti arī dažādi videi draudzīgi materiāli, un nebūs brīnums, ja nākotnē radīsies jaunas iespējas, piemēram, salmu ķīpu izmantošanā ēku sienās. Strauji uzlabojas arī 3D printeru praktiskās lietošanas iespējas. Šobrīd šo tehnoloģiju izmantošanu ierobežo izmaksas, limitētais detaļu izmērs un to izgatavošanā izmantojamo materiālu klāsts, taču visi šie ierobežojumi pakāpeniski samazinās. Galvenā 3D printeru priekšrocība ir iespēja radīt nepieciešamo detaļu vajadzīgajā vietā un tādējādi samazināt laika patēriņu un transporta izmaksas. Lai gan pēdējos gados būvniecībā ir noticis ievērojams kritums, nozarei kopumā palikšana bez darba tuvākajā laikā nedraud. Gluži otrādi – daudzajiem potenciālajiem pasūtītājiem, kuri stāv rindā uz ES līdzekļu apgūšanu, draud palikšana bez būvniekiem, kuri strauji augoša pieprasījuma apstākļos būtu gatavi darbu veikt pašreizējā kvalitātē un par pašreizējo cenu. Ilgtermiņā situācija nozarē ir neskaidra: privātā sektora radītais pieprasījums pie mums ir un būs zems, savukārt publiskā sektora pieprasījums ir atkarīgs no ES fondu līdzekļu pieejamības. Tas nozīmē, ka pēc tuvāko gadu laikā sagaidāmā kāpuma nozari atkal apdraudēs straujš pieprasījuma kritums un visas ar to saistītās negatīvās parādības.

tops

bizness Viedais apģērbs Idejas radošā realizācija Mērniekus gaida izaicinājumi Stratēģiskā plānošana Būvlaukuma digitalizācija Divi zaķi pieaugušo izglītošanā Eksports. Itālija Vedina spēlēt uz kritumu

BIZNESS

BIZNESA UZSĀCĒJI

Viedais apģērbs Viss mūsu dzīvē kļūst aizvien modernāks un viedāks. Patērētājs visu grib ātrāk, kvalitatīvāk un garantēti. Runa vairs nav tikai par tālruņiem, TV u. c., kas saistās ar elektroniku; viedāka kļūst medicīna, ēšana un arī apģērbs. Viedā jeb gudrā apģērba tehnoloģiju attīstītāju Latvijā nav daudz, viens no tādiem – jaunuzņēmums HackMotion, kas izstrādā ar sensoriem aprīkotu apģērbu snovborda entuziastiem. Šīm tehnoloģijām ir paredzama spoža nākotne arī citās jomās

dejas autors jaunuzņēmuma izpilddirektors (CEO) Jānis Linde stāsta, ka HackMotion viedā sporta apģērba ideja radās apzinātu meklējumu rezultātā: „Ilgstoši meklēju to vienu lielo ideju. Divas reizes jau esmu mēģinājis sākt nopietnu biznesu, bet nekad tas nav pārvērties par kaut ko vairāk kā algota darba blakusprojektu. Pirms vairākiem gadiem izvirzīju sev mērķi nemainīt darbavietu – tai jābūt pēdējai manā mūžā algota darbinieka statusā.” Jānis sev noteica laika limitu nākamās lielās idejas radīšanai. „Kad manis noteiktais termiņš jau bija nepiedodami tuvu, ģenerējot idejas, iedomājos par muguras iztaisnošanu, pareizas stājas problēmu, kas mani ir vajājusi kopš bērnības. Ideja auga, un pareiza stāja sportā šķita aizraujošs virziens,” stāsta Jānis, piebilstot – tā kā ikdienā bija apguvis biznesa veidošanu, „24 stundu laikā kopš idejas rašanās brīža sāku nopietni strādāt”.

nekā 10 gadus braukāju ar snovbordu, bet prasmes pieaug ļoti lēni. Procesam ar instruktoru ir nepieciešams pārāk daudz plānošanas un saskaņošanas, nodarbības ir īsas, bet, lai iemācītos fiziskas nodarbes, svarīgs ir liels pareizu atkārtojumu skaits, nevis teorētiskas zināšanas. Mans plāns bija instruktoru aizstāt ar mobilo lietotni, savukārt apģērbā iestrādāti sensori, kas spēj mērīt kustības, padarīja šo ideju iespējamu”. Šobrīd komanda uzlabo pašreizējo prototipu, lai tas būtu pabeigts un

Mainīt un uzlabot

HackMotion komandas mērķis ir mainīt sporta apguves veidu. Uzņēmums izstrādā viedo apģērbu, kas ar audumā iestrādātu sensoru palīdzību mēra un analizē cilvēka kustības, lai pēc tam austiņās atskaņotu padomus labākai izpildei, gluži kā to darītu instruktors treniņa laikā. Pirmo produktu komanda nolēma izstrādāt snovbordam, jo, kā stāsta Jānis, „vairāk

05 / 2017

HackMotion sensors

pilnīgi funkcionētu šīs vasaras beigās. HackMotion viedais apģērbs spēj nomērīt lietotāja kustības, ierakstīt tās, lai pēc tam uz ekrāna attēlotu valkātāja 3D modeli. Tiek veikta arī datu ievākšana snovbordam nepieciešamajā metrikā: var konstruēt datu atainojuma līknes, redzēt korelāciju starp dažādu ķermeņa daļu kustībām, pēc grafikiem novērtēt, ko cilvēks dara pareizi vai nepareizi. Šīs zināšanas tiek iebūvētas programmatūrā, kura jau spēj dot pirmās balss komandas valkātājam.

BIZNESA UZSĀCĒJI Ražošana? J. Linde saka: „Esam atraduši partnerus, kas izgatavos apģērbu, elektroniku un mehāniskās daļas. Prototipēšana liecina, ka spēsim atrisināt mitrumizturības jautājumu, lai apģērbs būtu mazgājams veļas mašīnā, neatvienojot sensorus.”

Komanda un Igaunija

Ideja ir tikai pirmais solis ceļā uz produktu, un to realizē vesela komanda – līdzās Jānim arī īpašnieks un līdzdibinātājs tehniskais direktors (CTO) Atis Hermanis un investors un padomdevējs Juris Breicis. J. Breicim, pie kura Jānis bija strādājis SIA Tele2 produktu nodaļā, viņš piedāvāja kļūt par biznesa partneri, savukārt A. Hermanis, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks, bija specializējies darbā ar kustību sensoriem. Tuvākajos mēnešos komandu ir paredzēts paplašināt. Neliela HackMotion daļa piederot Igaunijas akseleratoram Buildit. „Sākumā reģistrējām uzņēmumu Igaunijā, jo tāda bija akseleratora vēlme, pēc tam atvērām meitasuzņēmumu Latvijā. Uzņēmējdarbības forma un reģistrācijas vieta ir pakārtoti jautājumi, par tiem ir jādomā, bet tie noteikti nav šķērslis. Start-up pieņemta prakse ir mainīt reģistrācijas vietu, tiklīdz parādās iespēja piesaistīt līdzekļus un mentorus vai tikt jaunā lielā tirgū,” norāda Jānis. HackMotion ir arī nodibinājuma TechHub Riga biedrs, ir uzņemts Igaunijas inkubatorā Tehnopol, un tas nodrošina plašu kontaktu loku.

Investīcijas

Jāņaprāt, „ir ļoti svarīgi, lai dibināšanas brīdī vairums daļu pieder cilvēkiem, kuri ikdienā uz pilnu slodzi strādā uzņēmumā, jo, ja agrīnā stadijā tiek piesaistīts nepieredzējis investors, kurš vēlas vairāk par 10–15 % daļu, ir liels risks, ka vēlāk būs grūti piesaistīt līdzekļus – nākamie investori nenoticēs dibinātāju spējai saglabāt motivāciju, katrā nākamajā investīciju kārtā strauji dilstot īpašuma daļām”. HackMotion ļoti agri sāka pieteikties konkursos un meklēt līdzekļus. Pusotra gada laikā kopš idejas

rašanās tas ir piedalījies vairāk nekā 15 konkursos, konferencēs, izstādēs, pieteikts dažādiem grantiem, atbalsta un akselerācijas programmām visā pasaulē, piemēram, Nordea biznesa skola, Garage48, Creative Business Cup, Atspēriens, Prototron un Ajujaht (Igaunija); Buildit (Igaunija), Vertical un Startup Sauna (Somija), Highway1 un 500 Startups (ASV), Hax (Ķīna), R/GA (Lielbritānija). „Ar savu stendu piedalāmies visās mūsu reģiona start-up konferencēs: TechChill, Digital Freedom Festival u. c. Izturējuši

BIZNESS IETEIKUMI

Definēt izmērāmu un terminētu mērķi Izvairīties no nepārdomātas komunikācijas

Mērķauditorija – millenials

Tā kā HackMotion tiek attīstīts konkrētā virzienā, arī klientūra tuvākajā nākotnē tiek prognozēta konkrēta – snovborda amatieri, pēc J. Lindes vārdiem, „entuziasti, kas ziemā dodas uz kalnu, paši no tā lejā tiek, bet vēlas uzlabot prasmes”. Galvenokārt tie ir cilvēki ar vidējiem un lieliem ienākumiem, jo dārgs ir gan inventārs, gan ceļojumi uz kalnu kūrortiem. Plānotā cena – ap 600 eiro – par tik varēs nopirkt ar sensoriem aprīkoto termoveļu. „HackMotion mērķauditorija ir t. s. milēniuma paaudze, kas ir pieradusi uzticēties tehnoloģijām,” piebilst Jānis.

Nākotnes potenciāls

HackMotion gudrais apģērbs ir valkājams zem snovbordistu ziemas apģērba konkurenci līdz finansiālam atbalstam esam tikai nedaudzos konkursos, bet, jo tālāk virzāmies, jo vieglāk tas kļūst,” ar pārliecību saka J. Linde. Kādi ir konkrēti pašu un investoru finansiālie ieguldījumi? „Līdz šim paši esam ieguldījuši apmēram 15 tūkstošus eiro (neskaitot to, kas bija nepieciešams iztikai, aizejot no algotā darba) un vēl 60 tūkstošus eiro esam piesaistījuši grantos, konkursos un start-up atbalsta programmās. Investorus sākam uzrunāt tikai tagad,” atzīst Jānis. Rudenī HackMotion plāno izvērst pūļa finansēšanas kampaņu platformā Kickstarter – tam sagatavoties būs ļoti liels izaicinājums, un tas būs idejas un arī izpildījuma eksāmens.

Dzirdot par HackMotion, cilvēki jautājot, vai ir domāts par hokeju, basketbolu, jāšanas sportu u. tml., uz ko Jānis atbild: „Snovbords nav mūsu galamērķis – tas ir tikai pirmā pieturvieta, jo ir jāsāk ar vienu nišu, ir sevi jāpierāda.” Šajā jomā ir, kur augt, jo valkājamierīču tirgus ļoti strauji attīstās. Tiek prognozēts, ka tuvāko 5–10 gadu laikā tas pieckāršosies (no 30 miljardiem ASV dolāru pērn līdz 150 miljardiem nākotnē). Attiecībā uz uzņēmuma attīstību un darbību Latvijā J. Linde godīgi atbild: „Mēs apsveram dažādus scenārijus. Ja būs iespēja turpināt strauji augt ar saviem spēkiem, noteikti to izmantosim, tomēr visticamākais variants šķiet uzbūvēt produktu, iemantot patērētāju atzinību un kļūt par kāda lielāka sporta zīmola sastāvdaļu. Latvijā noteikti turpināsim darboties, bet, būvējot globālu biznesu, te, iespējams, paliks tikai daļa mūsu operāciju. Latvijā start-up uzņēmumiem ir ļoti pateicīga nodokļu politika – darbaspēka izmaksas ir mazākas nekā citur, vide ir pazīstama, ir plašs kontaktu loks.” 05 / 2017

Veiksmīgi īstenota ideja var pavērt daudz plašāku skatu uz jau ierasto. Ilona Viļuma realizēja savu bērnības sapni spēlēties ar lieliem rotaļu klučiem. Tagad viņas radītais uzņēmums GIGI bloks daudzu pasaules valstu bērniem dod iespēju savu radošo pasauli būvēt no GIGI bloks kartona klučiem

Idejas radošā realizācija

atram pieaugušajam ir bijis kāds bērnības sapnis, ko dzīves laikā gribas realizēt. Tā notika ar I. Viļumu, kuras prātā bija uzburta vīzija par lieliem klučiem, no kuriem var būvēt māju. Pirms 10 gadiem viņa kopā ar vīru mēģināja to realizēt, uzsākot biznesu un pārdodot lielus putukartona 56

05 / 2017

rotaļu klučus, taču izmaksas izrādījās ļoti lielas, un viņi, neiedziļinoties šā biznesa turpmākajā potenciālā, to pameta. Brīdī, kad I. Viļuma pārtrauca darbu starptautiskā skaistumkopšanas uzņēmumā, kur 15 gadus strādāja par mārketinga speciālisti, viņa, domājot par savas dzīves nākotnes vīziju, nejauši atrada lielo kluču idejas maketus un pierakstus. Tā kā joprojām neviens

šo ideju nebija īstenojis, viņa izveidoja rīcības plānu un sāka strādāt, zinādama, ka vēlas izmantot kartonu, kas ir ērti salokāms, izturīgs. Konstrukcija ir viegli lietojama, gatavais iepakojums – ērti transportējams un izmaksu ziņā pieejams pircējiem. Vislielākā veiksme bija uzsākt sadarbību ar kartona ražošanas uzņēmumu Stora Enso. Gada laikā tika izveidots produkta prototipa galavariants

Uzņēmēja portrets un uzsākta gatavā produkta ražošana. I. Viļuma atzīst, ka jau sākumā uz savu produktu esot raudzījusies kā uz eksporta preci, tāpēc centusies iegūt pazīstamību, piedaloties konkursos gan Latvijā, gan citviet. Liels pavērsiens bija 2. vieta un 10 tūkstošu eiro par radošāko biznesa ideju pasaules mēroga konkursā Creative Business Cup. Konkursa žūrija atzinīgi novērtēja faktu, ka no ļoti vienkārša materiāla var veidot tik radošu lietu ar tādu biznesa potenciālu. Pēc konkursa bizness attīstījās ļoti strauji – sadarbību piedāvāja partneri no 16 valstīm. Svarīgākais darbs bija reaģēt uz partneru pieprasījumu. Sākumā I. Viļuma visu darīja viena – rakstīja pavadzīmes, pakoja, novietoja preces uz paletēm. Tas ļāva novērtēt darāmā apjomu un saprast, ko katrs darba posms uzņēmumā nozīmē. 2015. gada novembrī, paplašinot uzņēmuma kolektīvu, viņa jau skaidri redzēja mērķi, uz kuru tiekties. Tirdzniecība tika sākta ar vienu produktu, bet tagad tie jau ir septiņi – dažādas formas un izmēru, jo uzņēmums nepārtraukti cenšas realizēt partneru pieprasījumu. Uzņēmēja vēlas, lai, izmantojot GIGI klučus, bērni kļūtu radošāki. Viņa secina, ka kluču izmērs un neitrālā krāsa ilgstoši notur bērnu uzmanību. Iespējams, tieši tā arī ir viņas radītā produkta veiksmes atslēga.

Veiksmes atslēgas

BIZNESS

Īsi Izmanto iespējas un piedalās konkursos. Ir labi parādīt partneriem, kurus nepazīsti, ka produktam, kuru ražo, ir balvas, atzinības un ka citi eksperti to ir novērtējuši. Radošums. Ir pārliecināta, ka, attīstot bērnos radošumu, ir iespējams veicināt oriģinālāku bērna domāšanu un skatu uz dzīvi. Šobrīd radošums bērnos ir mazāks gan digitālā laikmeta dēļ, gan tādēļ, ka rotaļlietas bieži jau ir gatavas lietošanai. GIGI bloks produktiem nepievieno lietošanas instrukciju, bet ieteikumus un paraugus iedvesmai. Ir pārliecināta, ka ideja bez biznesa modeļa un mārketinga plāna ir nulles vērtībā. Svarīgs ir veids, kā šo ideju realizē. Viens cilvēks no idejas var sasniegt 5 tūkstošu, bet otrs – 5 miljonu apgrozījumu. Konkurence. Par lielu priekšrocību uzskata jaunas nišas radīšanu celtniecības rotaļu klucīšu kategorijā. Tas ir ieinteresējis un aizrāvis arī ļoti daudzus ārvalstu uzņēmējus. Itālijā tagad sāk veidot līdzīgus klucīšus. Tie gan ir sarežģītāki un dārgāki, tomēr liek apzināties, ka šajā tirgū ir uzradušies konkurenti. Intuīcija. Jūtot, ka rada eksportspējīgu produktu, pirms konkursa reģistrēja produkta patentu, lai ideja būtu aizsargāta. Nepārtraukti vēlas uzlabot produktu. Ja uzņēmējā nav vēlēšanās mainīties, tad tā ir nevis stagnēšana

un stāvēšana uz vietas, bet iešana atpakaļ. Vēlas pilnveidoties, personiski augt, labāk iepazīt un saprast sevi. Atrast līdzsvaru starp darbu, personisko izaugsmi un ģimeni. Mērķis. Atrast izplatītāju katrā ekonomiski dzīvotspējīgā teritorijā, strādāt ar individuāliem veikaliem un bērnudārziem. Šobrīd produkti ir pieejami vairāk nekā 20 Eiropas valstīs, Amerikā, Singapūrā, Islandē, Austrālijā, Meksikā. Šogad ir sāktas sarunas ar vairākām citām valstīm, piemēram, Čīli, Peru, Argentīnu, kur izaicinājums ir transports, kas biznesā ir ļoti dārga sastāvdaļa. Satrauc pasaules izmaiņu straujums. Izdzīvos tas biznesmenis, kas spēs mainīties līdzi. Neprot atpūsties no darba, tādēļ reizi divos gados brauc uz vipasanas meditācijas nometni, kurā lieliski atjaunojas un atgūst spēkus. 10 dienu notiek intensīva meditēšana un klusēšana. Šādā veidā attīrās sociāli uzaudzētā āda un ir iespējams sevi daudz labāk saprast. Kritika. Uzskata, ka ir jāprot dzirdēt, ko saka apkārtējie. Reizēm kritika ir sāpīga, bet, ja kritizētājs to produktu tā redz, tad, iespējams, tā redz arī citi. Moto. Būt pateicīgai par to, kas pašai jau ir. Tad dzīve šķiet daudz krāsaināka un rožaināka. Dzīve ir skaista!

APZINĀŠANĀS, KAS UN KĀDS

IR KLIENTS. Ja nezini savu klientu, tad nevari radīt produktu viņam. Mūsdienu produktu pārpilnībā ir jāsaprot, kāda ir klienta vajadzība, lai zinātu, kā viņu uzrunāt. VĒRTĪBAS PIEDĀVĀJUMS. Visi mani biznesa lēmumi ir balstīti uz vērtības piedāvājumu. Ir jāsaprot, kādu vērtību klientam ar savu produktu radi. Mūsu vērtība, atsakoties no krāsainiem klučiem, ir radošums. Klučus esam atstājuši dabiskajā krāsā, lai bērni paši varētu izdomāt, ko vēlas radīt. FOKUSS. Ir jācenšas netērēt savus spēkus, darot daudz ko vienlaikus, jo tad ļoti ātri vari iztērēt visus spēkus, resursus un vienā mirklī pa-

doties. Savu uzmanību un darbību ir nepieciešams koncentrēt uz ko vienu. TICĪBA PRODUKTAM. Ir jātic produkta dzīvotspējai. Lai arī ir 1001 atteikums, bet 1002. var izrādīties jā veiksmīga biznesa uzsākšanai. Kamēr uzņēmējam nav ticības produktam, tikmēr tam nenoticēs arī citi cilvēki. DIZAINS. 70 % pirkumu cilvēki izvēlas pēc vizuālā noformējuma. Ļoti svarīgi ir ieklausīties un uzzināt, ko vēlas redzēt klients, un to izmantot, lai vizuāli piesaistītu viņa uzmanību.

Kļūda

Ļoti uzmanīgi ir jāizvērtē sadarbības partneri un uzņēmēji, ar kuriem kopā vēlies strādāt. Dot preci nepareizajam izplatītājam nozīmē sabojāt produkta tirgu.

Uzziņa

Uzsākot biznesu, I. Viļumai šķita, ka pēc trim darbības gadiem viņa varētu sasniegt 10 tūkstošu eiro apgrozījumu gadā, tomēr jau pirms diviem gadiem uzņēmuma apgrozījums bija 150 tūkstošu, bet pērn tika sasniegts jau gandrīz 0,5 miljonu eiro līmenis. 05 / 2017

Vecos laikos mērnieka arods bija cienīts un godāts. Nereti tieši no viņa veikto mērījumu rezultātiem bija atkarīgs tas, kuram no kaimiņiem tiks ar augstvērtīgiem kokiem noaugušais pakalns, bet kuram – ar kārkliem aizaugušais purvelis turpat, blakus. Mūsdienās mērnieku uzdevumi ir mainījušies, taču bezdarbs šīs profesijas pārstāvjiem nedraud

Mērniekus gaida izaicinājumi

ērniecības prasmes cilvēki sāka attīstīt reizē ar zemes īpašumu un to robežu rašanos. Senajā Ēģiptē izplatītākais mērniecības in struments bija virve, ar kuras palīdzību veidoja vienkāršas ģeometriskas formas un katru gadu atjaunoja Nīlas palu aizskalotās robežas. Mūsdienām raksturīgi mērniecības principi un instrumenti sāka attīstīties 16. gadsimtā. Mērniecības attīstība ir nesaraujami saistīta ar kartogrāfijas attīstību, abu zinātņu progresu lielā mērā virzīja valdnieku u. c. lielo zemes īpašnieku intereses sa58

05 / 2017

kārtot nodokļu un rentes iekasēšanu. Pirmā sistemātiskā teritorijas uzmērīšana Latvijā tika veikta Vidzemē t. s. zviedru laikos – 17. gadsimta beigās. Daudz darba mērniekiem bija 19. gadsimtā, kad tika atcelta dzimtbūšana un turīgākie zemnieki varēja izpirkt savas saimniecības. Par mērnieku profesijas nozīmi cilvēku dzīvē liecina tas, ka šai tēmai ir veltīts pirmais latviešu romāns Mērnieku laiki. Pēc Latvijas Republikas izveides valstī tika veikta vispārēja zemes reforma, un mērnieku aroda pārstāvju loma šajā procesā bija ļoti nozīmīga. Lai risinātu ar agrārreformu saistītos jautājumus, 1920. gadā tika nodibināta Latvijas Mērnieku biedrība (LMB), kura aktīvi darbojas arī patlaban.

Lielākā daļa pasūtījumu ir saistīta ar būvniecības procesa nodrošināšanu Mūsdienās ar zemes un ēku (kadastrālo) uzmērīšanu saistīto darbu apjoms turpina samazināties un lielākā daļa pasūtījumu ir saistīta ar būvniecības procesa nodrošināšanu. Daudzi lielākie nozares uzņēmumi līdzās klasiskajiem mērniecības pakalpojumiem sniedz pakalpojumus arī ģeoloģiskās izpētes, kartogrāfijas, aerofotografēšanas, lāzerskenēšanas u. c. jomās.

BIZNESA AIZKULISES Izmantojot bezpilota lidaparātus, ir iespējams izgatavot augstas izšķirtspējas ortofotogrāfijas

LMB mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka mērniecības tirgus apjoms 2015. gadā, neskaitot pašnodarbināto personu un daudzprofilu uzņēmumu pienesumu, ir bijis aptuveni 18 miljonu eiro. Par tirgus līderiem ir uzskatāmi uzņēmumi ar filiālēm visā Latvijas teritorijā: SIA Metrum ar apgrozījumu gandrīz 2,3 miljonu eiro apmērā, SIA Latvijasmernieks. lv, kura apgrozījums ir sasniedzis 1,5 miljonus eiro, un SIA Ģeodēzists ar 0,9 miljonu eiro apgrozījumu. Ir interesanti, ka kopējo aizpērn uzņēmumu izpildīto reģistrēto darbu skaits ir bijis 37 545, kopējais topogrāfijas apjoms – 22,2 tūkstoši hektāru, savukārt izpildmērījumu garums – 4,8 tūkstoši kilometru. Statistika situāciju mērniecības tirgū gan atspoguļo tikai daļēji, jo daudzus darbus, īpaši izpildmērījumus, būvniecības uzņēmumi veic ar pašu algoto mērniecības prasmes apguvušo darbinieku vai pašnodarbinātu mērnieku palīdzību. Līdzās vairākiem tirgus līderiem, kuri sniedz plaša profila pakalpojumus visā valsts teritorijā, tirgū darbojas arī vairāki desmiti mazāku uzņēmumu un lielāks skaits individuālo pakalpojumu sniedzēju, kuri lielākoties darbojas kādā šaurākā tirgus nišā un (vai) reģionā. Individuāli strādājošo mērnieku priekšrocības ir iespējas pašam plānot biznesu, balstīt to uz paša veidotu reputāciju un saņemt samaksu atbilstīgi paveiktajam. Šādas darbības trūkumi

ir ierobežotais pakalpojumu klāsts un apjoms, limitēti resursi inventāra iegādei un mārketinga aktivitātēm, daudzos gadījumos arī mazākas sociā lās garantijas. Strādājot lielākos uzņēmumos, priekšrocības ir iespēja viena uzņēmuma ietvaros piedāvāt plašāku pakalpojumu klāstu un pretendēt uz lielo pasūtījumu saņemšanu. Kolektīvā darba lielākais trūkums – darba samaksa var nebūt adekvāta darbinieka izpildīto pakalpojumu vērtībai. Lielu daļu no mērniecības pakalpojumu izmaksām veido izdevumi birokrātisku procedūru izpildīšanai. To rezultātā vairāk darba un maizes ir gan mērniekiem, gan arī atbildīgajiem Valsts zemes dienesta u. c. institūciju darbiniekiem. Taču daudziem pasūtītājiem mērnieku pakalpojumu saņemšanas process šķiet ilgs un dārgs. Mērniecības pakalpojumu jomā globalizācijas procesi ienāk lēnāk nekā daudzās citās nozarēs. Tā iemesls – valstīs un atsevišķās to teritorijās pastāvošā stingrā sertifikācijas sistēma. Arī Latvijā, lai sniegtu pakalpojumus, ir nepieciešami sertifikāti, kas ļauj darboties kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēzijas un zemes ierīcības jomā. Sertifikācijas izmaksas ir pietiekami augstas, turklāt ne visu nozarē strādājošo izglītības un darba pieredzes līmenis atbilst sertifikācijas prasībām, tāpēc par izplatītu parādību esot kļuvusi vairāku darbinieku strādāšana ar vienu sertifikātu.

BIZNESS

Pastāsti iz dzīves Viena no svarīgākajām prasmēm ir spēja strādāt precīzi, jo pat viena šķietami nenozīmīga kļūda var izraisīt ļoti nopietnas sekas. Pirms dažiem gadiem, veicot kāda ceļa rekonstrukciju, būvnieki saskārās ar problēmu, ka augstuma atzīmes dabā nesakrita ar topogrāfiskajā plānā (un tātad arī būvprojektā) redzamo. Laika precizēt un pārskaņot dokumentus vairs nebija, mērnieka kļūdas rezultātā nācās norakt kalnu vairāku metru augstumā. Vēl pirms pārdesmit gadiem, zemes reformas laikā, labais tonis skaitījās mērniekus uzcienāt ar ko stiprāku. Kādu dienu, ierādot zemesgabala robežas Lietuvas pierobežā, saimnieks, cienājot mērniekus, pats uzcienājās tā pavairāk un pazuda. Pēc pāris dienām atnāca pie mērniekiem – esot iemaldījies Lietuvā un neko no rādītā neatceroties. Nācies rīkot atkārtotu robežas ierādīšanu, kurā viss atkārtojies tieši tāpat kā pirmajā reizē… Pēc šīs reizes saimnieks gan esot atcerējies, kas un kur viņam rādīts.

Pēc sertifikācijas uzsākšanas mērniecības darbu kvalitāte uzlabojas, taču šo procesu ietekmē arī daudzi citi faktori: aizvien precīzāki mērniecības instrumenti, precīzākas un apjomīgākas datubāzes (šajā jomā progresa iespējas vēl ir milzīgas), ekonomiskās krīzes laikā notikusī mazāk konkurētspējīgo tirgus dalībnieku aiziešana no tirgus. Tuvākajā nākotnē mērniecības nozares perspektīvas būs atkarīgas no būvniecības attīstības – un dažu gadu perspektīvā tās šķiet labas. Tālākā nākotnē mērnieku darbalauks var kļūt vēl plašāks, daži no izaicinājumiem ir jūras pamatnes, teritoriju zem polārajiem ledājiem un zemes dzīļu izpēte un aizvien sarežģītāki uzdevumi inženierkomunikāciju tīklu (īpaši lielpilsētās) plānošanā un uzraudzībā. 05 / 2017

BIZNESS

BIZNESA INSTRUMENTI

Stratēģiskā plānošana Stratēģiskā plānošana ir viens no biznesa pamatinstrumentiem, taču nereti tiek piemirsts, jo ikdienas norises šķietami neietekmē. Protams, ja kuģis jau ir uzņēmis konkrētu virzienu un vētra to nemētā augšup lejup un uz riņķi pa biznesa dzīves mutuļiem, par stratēģisko plānošanu it kā var aizmirst, kaut gan tā ir visu darbību pamatā. Neīstenot uzņēmuma stratēģiju nozīmē maldīties pa svešiem ūdeņiem

ārds stratēģija (στρατηγια [stratēgia]) ir radies no grieķu vārdiem στρατός [stratos] ‘karaspēks’ un αγω [agō] ‘vedu’, un tā tika uzskatīta par svarīgāko kara mākslas nozari. Stratēģija senajiem grieķiem bija māksla plānot, sagatavot un vadīt kara operācijas un militāras kampaņas; tā aptvēra augstākās pavēlniecības praktisko darbību kara operāciju sagatavošanā un realizēšanā un bija kopēja visām bruņoto spēku šķirām un atkarīga no politikas. Vēlāk šis jēdziens tika attiecināts arī uz sabiedrisko un politisko vadību, bet 1960. gados ieguva jaunu nozīmi pilnīgi citā jomā – organizācijas menedžmentā. Stratēģiskā plānošana ir uzņēmuma vadības darbība, kas ir orientēta uz svarīgāko perspektīvo mērķu plānotu sasniegšanu. Šīs plānošanas uzdevums ir uzņēmuma tehniskā, saimnieciskā, sociālā, strukturālā atjaunināšana, bet mērķis – augsta konkurētspēja, labi ekonomiskie rezultāti un uzņēmuma attīstība. Stratēģiskā plānošana aptver vairākas ļoti nozīmīgas uzņēmuma darbības šķautnes: struktūrvienību darba koordinēšana; resursu sadale; 60

05 / 2017

pielāgošanās ārējās vides izmaiņām; vadības prognozēšanas spēju attīstīšana; procesu un struktūru pro gnozēšana un koordinēšana. Regulāri lietojot šo instrumentu, uzņēmuma vadītāji labāk saskata uzņēmuma iekšējās vides un ārējās vides neatbilstības, nepieciešamību veikt izmaiņas uzņēmuma darbībā, spēj pieņemt pamatotus lēmumus – noteikt nākamos sasniedzamos mērķus. Stratēģiskā plānošana ļauj izvērtēt uzņēmuma nākotnes attīstības scenārijus, izvirzīt prioritātes, sasniedzamos mērķus un veicamos uzdevumus. Parasti tā notiek trīs līmeņos: organizācijas, biznesa, funkcionālajā. Agrāk stratēģisko plānošanu strikti uzskatīja par ilgtermiņa plānošanu (un tās pamatuzdevums patiešām ir uzņēmuma ilgtermiņa mērķu noteikšana un uzņēmuma darbība ilgtermiņā vispār), taču šobrīd pārmaiņu ātrums pasaulē ir tik liels, ka tā kļūst par ikdienas nepieciešamību: ja nepastāv uzņēmuma stratēģiskais plāns vai ja tā iemiesošana ikdienas darbā nav skaidra, ir liela iespēja, ka, strādājot un pildot dienišķos pienākumus, darbinieki ne tikai nesekmē uzņēmuma mērķu sasniegšanu, bet pat kaitē uzņēmuma attīstībai.

Stratēģiskā plānošana ietver arī uzņēmuma vīzijas un misijas, kā arī vērtību izmaiņu plānošanu. Protams, vīzija un misija parasti ir ilgtermiņa attīstības jēdzieni, arī vērtības, uz kurām uzņēmums balsta savu filozofiju un darbību, nemainās bieži, tāpēc, plānojot sasniedzamo, noteiktie mērķi arvien ir jāskata arī vīzijas, misijas un vērtību gaismā.

Ļauj izvērtēt uzņēmuma nākotnes attīstības scenārijus Īsto laiku stratēģiskajai plānošanai jūt katrs vadītājs pats, taču, kā iesaka eksperti, tas noteikti būtu jādara vismaz vienreiz gadā, precizējot uzņēmuma stratēģisko attīstības virzienu, kā arī veidojot un apstiprinot budžetu (precīzāk – pirms tam). Arī tad, ja uzņēmuma vadība jūt būtiskus ārējus draudus vai pamana jaunas biznesa iespējas, stratēģiskā plānošana var sniegt patiesas un izsvērtas atbildes uz samilzušajiem jautājumiem. Rutīna, pašapmierinātība un šābrīža panākumi nereti liek mānīgi domāt, ka viss ir

BIZNESA INSTRUMENTI vislabākajā kārtībā, tāpēc bez stratēģiskas biznesa lietu pārskatīšanas kādus pāris gadus var iztikt. Mūsdienu informācijas pārpilnībā šī plānošanas darbība var šķist vienkārša, jo visapkārt ir neskaitāmi daudz paraugu, ir pieejams daudz informācijas gan internetā, gan dažādās sanāksmēs un mācībās. Šī vienkāršība var maldināt. Lai izstrādātais plāns un – galvenais – uzņēmuma darbība būtu efektīvi, atbilstīgi tirgus situācijai, ietvertu rezerves variantus, ar ko rēķināties neplānotās situācijās, ir jāizmanto plašs dažādu attiecināmo pētījumu datu kopums, faktiskie dati (gan pašā uzņēmumā uzkrātie, gan citur iegūtie), visa jaunākā un aktuālā informācija par nozares attīstību, konkurentiem un viņu stratēģijām, ražoto preču un piedāvāto pakalpojumu tirgiem utt. Tādējādi plānošanas process būtībā pārvēršas par nemitīgu rokas turēšanu uz pulsa, uzzinot un analizējot informāciju, mainot plānus, mainoties tirgus konjunktūrai, utt. Strādājot pastāvīgi, ir vieglāk pārskatīt uzņēmuma darbības rezultātus – plānotos, sasniegtos, maksimāli iespējamos – un precīzāk pieņemt lēmumus par stratēģijas vai taktikas izmaiņām. Ja uzņēmuma vadībai ir grūtības plānot un vadīt stratēģiskās plānošanas procesu, kā arī apkopot tās rezultātus visiem iesaistītajiem (īpašniekiem, darbiniekiem, sadarbības partneriem, klientiem) saprotamā formā, ir vērts piesaistīt ārējo konsultantu – stratēģiskās plānošanas procesa virzītāju, tās ekspertu (moderatoru): pirmkārt, uzņēmumam nozīmīgs var būt skats no malas; otrkārt, moderators, vadot plānošanas procesu, spēj vienlīdzīgi iesaistīt šajā darbā visus vadības komandas locekļus. Dokumentu analīze, diskusiju vadīšana un rezultātu fiksēšana notiek objektīvi (neitrāli), vienlīdz iesaistot visus, ievērojot laika limitu un nezaudējot galveno fokusu. Tikai iesaistoties visai vadības komandai un katram izsakot savu redzējumu, veidojas izpratne par kopīgajiem mērķiem un stratēģiju, tiek identificēti un izskausti nesaderīgi mērķi (lai atceramies slaveno Ivana Krilova fabulu par gulbi, līdaku un

BIZNESS

NODERĪGI Jautājumi stratēģiskās plānošanas procesam Kāds ir mūsu bizness? Kādā nozarē mēs strādājam? Kādas vajadzības uzņēmums apmierina? Kas ir uzņēmuma klienti? Kādos ģeogrāfiskos tirgos uzņēmums darbojas? Kādas ir uzņēmuma atšķirīgās prasmes? Kā mēs konkurējam? Kā mēs atbalstām biznesa līmeņa stratēģijas? Kur ir mūsu vieta ražošanas un vērtību ķēdēs? Kāda ir mūsu darba ētika? Cik ilga ir darba diena? Kādas ir uzņēmuma tradīcijas? Kādas ir mūsu preces, pakalpojumi un tirgi?

vēzi!), tiek saliedēta vadības komanda, katrs iesaistītais izjūt atbildību par procesu. Moderators spēj ieteikt nepieciešamās izmaiņas, ieviest labo praksi, kas jau ir citu uzņēmumu vai nozaru pieredzē, nodrošināt plānošanas procesa spraigumu, kāds nereti zūd, par uzņēmuma nākotni runājot cilvēkiem, kuri tiekas un daudz ko pārrunā ik dienu. Stratēģiskā plānošana ir radošs un atbildīgs sistemātisks process, kura rezultātā top reālistisks, uzņēmuma vērtībās balstīts plāns, citiem vārdiem – stratēģija. Galvenās stratēģijas dokumenta sastāvdaļas ir misija, vīzija, vērtības, mērķi un uzdevumi, taču ļoti nozīmīgi un ikdienas darbam daudz būtiskāki ir konkrēti kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji, pēc kuriem tiks vērtēts padarītais, analizēta situācija un noteikta nākamās stratēģijas nepieciešamība. Arī šīs metodoloģijas izvēle ir stratēģiskās plānošanas procesa daļa. Stratēģija ir dokuments, kurš attiecas uz ikvienu personu, kas ir saistīta ar konkrēto uzņēmumu, un ikvienam arī būtu jāizjūt būtiska stratēģijas maiņa. Uzņēmumā stratēģija ir pamatdo-

Kuros tirgos esam konkurētspējīgi? Kā diversificēt riskus? Kā sadalīt un izvietot resursus? Kā sasniegt maksimālu kapitāla atdevi? Kādas ir uzņēmuma īpašās spējas salīdzinājumā ar konkurentiem? Kāds ir vēlamais peļņas apjoms? Kādas ir uzņēmuma vērtības? Vai uzņēmums ir finansiāli drošs? Kādas modernās tehnoloģijas uzņēmums izmanto? Vai uzņēmums ir sociāli atbildīgs? Kas ir uzņēmuma vērtīgākie aktīvi? Kā tiek organizēta preču, pakalpojumu tirdzniecība? Kādā jomā specializēties? Kādus piegādātājus izmantot?

kuments, no kura izriet katra vadības komandas locekļa, visu pārējo vadītāju (struktūrvienību, nodaļu utt.) un darbinieku pienākumi šīs stratēģijas īstenošanas laikā. Šajā dokumentā tiek paredzēts arī tas, kā jaunās prioritātes, jaunie virzieni tiks ieviesti pašreizējā sistēmā. Saskaņā ar stratēģiju tiek veidoti rīcības plāni, noteikta atbildība; šajā procesā atkarībā no uzņēmuma biznesa kultūras un tradīcijām tiek integrēti arī darbinieku personiskie mērķi. Rēķinoties ar uzņēmuma situāciju, tirgus konjunktūru un daudziem citiem faktoriem, uzņēmuma stratēģija var iegūt kādu izteiktāku līniju, piemēram, intensīva stratēģija – tiek plānota attīstība, paplašināšanās; integrēta stratēģija – tiek plānota ražošanas un sadales ķēdes vai preču un izejvielu piegādātāju pievienošana; diversificēta stratēģija – tiek plānots apvienot savstarpēji nesaistītus biznesus, izvēloties tādas jomas un biznesa vienības, kas sniedz konkurētspējas priekšrocības; samazināšanās stratēģija – tiek plānota uzņēmuma vai atsevišķu tā struktūru darbības ierobežošana, kādu funkciju apvienošana, sašaurināšanās. 05 / 2017

transports

SadarbībĀ ar NESTE

Neste – nākotnes degvielas līderis Somijā, no kurienes nāk Neste degviela, nacionālajā likumdošanā ir paredzēts, ka dīzeļdegvielas, kas tiek ražota no atjaunojamajiem resursiem, īpatsvars dīzeļdegvielas patēriņā nedrīkst būt mazāks par noteiktu līmeni. 2016. gadā tas bija 10 %, šogad – jau 12 %. Biodegvielas īpatsvaru Somija audzē pakāpeniski, līdz 2020. gadā tam ir jāsasniedz 20 %. Līdzīgi noteikumi darbojas arī Zviedrijā

Skandināvijā biodegvielai klājas viegli

Kādas šausmas! – varētu teikt tie, kas ir pazīstami tikai ar t. s. rapša tehnoloģijām. Tik tiešām, par to, vai motoram nekaitēs degviela, kurā būs lielāks no rapša

05 / 2017

ražotās biodīzeļdegvielas (FAME) piemaisījums, zinātnieki strīdas, bet patērētāji tādos gadījumos ir piesardzīgi. Pateicoties inovatīvajām tehnoloģijām, Skandināvijas valstīs šīs diskusijas jau ir vakardiena, piemēram, Neste atjaunojamās dīzeļdegvielas izejviela ir atkritumi, pārti-

kas ražošanas atliekas – dzīvnieku un zivju produktu pārpalikumi, ātrās ēdināšanas restorānos izlietotā pārtikas eļļa, kas ir tikusi izmantota, piemēram, kartupeļu fritēšanai. Tieši no tā top jaunais Neste produkts – dīzeļdegviela Neste MY, kuras ražošanā nafta netiek izmantota vispār. Tātad 100 %

transports

bioloģisks produkts! Nav brīnums, ka atbilstīgi Eurostat datiem 2014. gadā 21,6 % no degvielas, kas Somijā tika izmantota ceļu satiksmē, bija biodegviela, un tas ir viens no augstākajiem īpatsvariem pasaulē. Datus par 2015. gadu Eurostat vēl nav aprēķinājis, taču dažādi avoti prognozē, ka 2015. gadā jau 24 % no somu automašīnu tvertnēs iepildītās degvielas bija biodegviela. Un tas nav pārsteidzoši, ja zinām, ka atšķirībā no rapša izcelsmes biodīzeļdegvielas Neste atjaunojamo degvielu jeb Neste MY var lietot nevis kā piedevu, bet gan 100 % koncentrācijā, turklāt tā ir piemērota arī ziemas apstākļiem, ko pierāda fakts, ka Somijā Neste MY mazumtirdzniecībā parādījās 2017. gada ziemā.

Ministrija pūlas

Kā uz šā fona izskatās Latvija? Latvijas Ekonomikas ministrija (EM) patlaban gatavo grozījumus normatīvajos aktos, lai arī mūsu valsts pielāgotos Eiropas Savienības (ES) standartiem. Kā skaidro ministrijā, kopš 2010. gada 31. decembra biodegvielas patēriņam ir jābūt vismaz

5,75 % no kopējā tautsaimniecībai paredzētās transportlīdzekļu degvielas daudzuma. Bez šaubām, EM ir spiesta rēķināties ar reālo situāciju mūsu valstī, taču eiropeiskam dzīvesveidam tas ir par maz. Kaitīgo izmešu samazināšanā ES ir izvirzījusi ambiciozus mērķus, kas attiecas arī uz Latviju, tāpēc degviela, kura tiek ražota no atjaunojamajiem resursiem, balstoties uz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem, Eiropas prasību ievērošanu mūsu valstī noteikti atvieglos. EM ir sākusi gatavot normatīvo bāzi, lai biodegvielas patēriņu Latvijā palielinātu. Ar atjaunojamo dīzeļdegvielu Neste MY šī pāreja var kļūt pilnīgi nemanāma. Arī turpmāk – jo Eiropa tūliņ prasīs 10 %, bet biodegvielas patēriņš vairāk ir atkarīgs no stimuliem, nevis no bargiem likumiem. Starp patērētājiem joprojām pietiekami intensīvi klīst dažādas leģendas par to, kā pārāk liels biodegvielas daudzums ir sabeidzis dzinēju vai – labākajā gadījumā – neļāvis ekspluatēt transportlīdzekli ziemā. Šobrīd var droši teikt, ka tādām runām nav pamata.

Kas ir Neste MY?

Dzīve ātriem soļiem rit uz priekšu, degvielas markas arvien tiek uzlabotas. Viens no pārliecinošākajiem piedāvājumiem pašlaik ir Neste jaunā dīzeļdegviela, kas nav ražota no fosilajiem produktiem (naftas) un kas ir ieguvusi nosaukumu Neste MY, praktiski ne ar ko – jau nu vienīgi ar patīkamāku smaržu – neatšķiroties no ierastās dīzeļdegvielas. Tehniskie Neste MY sadegšanas parametri gandrīz visos rādītājos, to vidū kvēpu daudzuma un siltumatdeves, pārsniedz ierastās dīzeļdegvielas īpašības. Patērētājam šī degviela nozīmē klusāku, pat smaržīgāku braukšanu, aizmirstot rūpes par kvēpu filtru aizsērēšanu. Žurnālam Kapitāls stāsta Neste Trafic Fuel produktu menedžeris Ari Engmans: „Neste ir izstrādājis un saviem klientiem Somijā un Zviedrijā piedāvā inovatīvu dīzeļdegvielu, kas kvalitātes ziņā atrodas Futura līmenī. Tomēr tā vairs nav arī Futura. Kādas ir Neste MY galvenās atšķirības no parastās Futura degvielas? Neste MY ražošanā netiek izmantotas fosilās izejvielas – 05 / 2017

transports

nafta, metanols un sēra savienojumi. Attiecīgi atšķiras arī šīs degvielas ražošanas process, kas ir videi daudz draudzīgāks nekā no naftas ražotai degvielai. Ražojot Neste MY, izejvielas (pārtikas rūpniecības atkritumi) tiek attīrītas un pārvērstas dīzeļdegvielā, izmantojot videi nekaitīgas ūdeņraža reakcijas. Rezultāts – Neste MY, lai gan tehnisko rādītāju ziņā ļoti tuvs dīzeļdegvielai Futura, ir principiāli jauns, plats solis pretim nākotnes degvielai. Turklāt dīzeļdegvielu Neste MY var droši izmantot gan vasaras, gan ziemas sezonā: tā ir sevi pierādījusi visai skarbajos Somijas apstākļos.” Patērētāji Latvijā gan ne īpaši aizraujas ar vides aizsardzības jautājumiem. Ekoloģija, protams, ir svarīga tēma arī mūsu valstī, taču Latvijas patērētājam tā nav galvenā, sevišķi tad, ja ir runa par to, ka nāksies maksāt vairāk. Tomēr šajā ziņā A. Engmans ir optimists, norādot, ka, viņaprāt, tas ir tikai šobrīd: t. s. zaļā domāšana pamazām izplatās arī Baltijā. Ir svarīgi, ka to veicina arī ES vides politika – jau tuvākajā nākotnē atbilstīgi tās direktīvām transportā izmantojamās

05 / 2017

biodegvielas īpatsvaru nāksies palielināt līdz 10 %. Valdībai īstenojot piemērotu, stimulējošu nodokļu politiku, Neste atjaunojamā dīzeļdegviela jeb Neste MY, kuras salizturības rādītāji ļauj to droši izmantot arī ziemas salā, varētu kļūt par visiem pieņemamu risinājumu, aizstājot pirmās paaudzes tehnoloģijas.

Trīspakāpju degviela

Vienkāršoti izsakoties, Neste patlaban ražo trīs veidu dīzeļdegvielu: autovadītāju jau pasen pārbaudīto un iecienīto Neste Futura, augstāka līmeņa PRO Diesel un inovatīvo Neste MY. Ar ko tie atšķiras? A. Engmans uzsver, ka Neste MY pēc savām īpašībām daudz neatšķiras no Futura, dažādas ir tikai šo degvielu izejvielas un ražošanas tehnoloģijas. Tātad Neste MY ir uzskatāms par Futura nākamo attīstības ciklu horizontālā līmenī. Savukārt Neste PRO Diesel nozīmē attīstību pa vertikāli, tā kvalitatīvi atrodas pakāpi augstāk – lai gan mazliet dārgāka, tomēr tai ir virkne īpašību, kas ļauj cenu starpību atpelnīt: dīzeļdegvielai Neste

PRO Diesel ir augstākas kvalitātes sastāvs, mazāks patēriņš, ievērojami mazāks izmešu un kvēpu līmenis, bet motora darbu tā padara klusāku un vienmērīgāku. „Kas ir Neste PRO Diesel, un kāpēc mēs sākām to piedāvāt?” jautā A. Engmans. „PRO Diesel pēc sadegšanas īpašībām ir augstāka klase – tas ir veselīgāks gan dzinējam, gan apkārtējai videi. PRO Diesel ir pakāpi augstāka kvalitāte. To apliecina arī nozīmīgākie autoražotāji, kas kopīgiem spēkiem ir izstrādājuši pasaules degvielas hartas 5. direktīvu, un attiecīgi Pro Diesel šobrīd ir vienīgā dīzeļdegviela, kas šīs prasības spēj izpildīt. PRO Diesel ir labāka dīzeļdegviela vairākos aspektos: tā ir tīrāka, labāk sadeg un sadegot rada mazāk izmešu. PRO Diesel saudzē automašīnas kvēpu filtru, tātad būtiski samazina auto ekspluatācijas izmaksas. Izstrādājot PRO Diesel, Neste orientējās uz autoražotāju vēlmju sarakstu, un rezultāts apmierina visus – mums patiešām ir izdevies radīt šobrīd vislabāko, EURO6 prasībām pilnīgi atbilstīgu dīzeļdegvielu: tai ir augstāks cetāna skaitlis, zemāks aromāta līmenis, tā ir saudzīgāka dzinējam un – galu galā – arī ekonomiskāka. Šīs u. c. PRO Diesel priekšrocības ir sevišķi svarīgas ilgtermiņā. Autovadītājiem īpaši patīkami būs tas, ka PRO Diesel sadegot veido daudz mazāk kaitīgo izmešu, tāpēc attiecīgi sagādā krietni mazāku slodzi automašīnas DPF jeb kvēpu filtriem, kuru nomaiņa vai tīrīšana ir dārgs prieks. PRO Diesel radīto pelnu maksimālais saturs ir 0,001 % (m/m) – 10 reižu mazāks nekā parastajai dīzeļdegvielai. Būtībā PRO Diesel sniedz jaunas iespējas visiem, kas ievēro EURO6 standarta prasības. Turklāt PRO Diesel ļauj arī ekonomēt degvielu. Ekonomijas apjoms, protams, ir atkarīgs no ceļa un laika apstākļiem, dzinēja stāvokļa, autovadītāja prasmēm un braukšanas stila, tomēr ietaupījums ir reāls jebkurā gadījumā un var sasniegt arī 5 %. Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku veiktajā pētījumā ir iegūts skaitlis 3,9 %, taču tas, kā saprotat, ir teorētisks. Lai saprastu, kāds ieguvums būs konkrēti jūsu auto, PRO Diesel ir jāizmēģina praksē. To īsti nevar nedz uzzināt no reklāmām, nedz atrast internetā. Atšķirību var tikai sajust, sadzirdēt, saost… Kad jūs aukstā ziemas rītā ar PRO Diesel uzpildītai automašīnai bez problēmām iedarbināt dzinēju un, tīrot sniegu, dzirdat, ka tas darbojas klusu un vienmērīgi, jūs ātri pierodat un sākat uzskatīt, ka tas ir pašsaprotami. Tas pārliecina daudz ātrāk nekā neatkarīgu laboratoriju testi vai

transports jebkuri skaitļi. Somu patērētāji PRO Diesel jau ir novērtējuši un iecienījuši, Latvijā tā ir pieejama tikai gadu, bet mēs ar rezultātiem esam apmierināti.” Neste PRO Diesel patlaban var iemēģināt jebkurš Latvijas autovadītājs – pagaidām gan ne visās, taču lielā daļā Neste degvielas uzpildes staciju (DUS) tā ir pieejama. SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis sola, ka pakāpeniski ar PRO Diesel sūkņiem Latvijā tiks aprīkots arvien vairāk Neste DUS. Tomēr Neste negrasās atteikties arī no dīzeļdegvielas Futura markas, ļaujot patērētājiem izvēlēties, jo Futura tomēr ir un būs nedaudz lētāks nekā PRO Diesel, kas, kā uzsver A. Engmans, patlaban ir vislabākā dīzeļdegviela, kas ir atrodama tirgū. Neste MY pēc savām fizikālajām un tehniskajām īpašībām atrodas vienā līmenī ar dīzeļdegvielu Futura, dažos parametros to pat pārspējot. PRO Diesel ir un paliek daudzos aspektos vislabākā pieejamā dīzeļdegviela, kas ir ideāla gan vasaras, gan ziemas apstākļos. PRO Diesel izmantos tie, kas apzinās, ka nav tik

Neste MY, lai gan tehnisko rādītāju ziņā ļoti tuvs dīzeļdegvielai Futura, ir principiāli jauns, plats solis pretim nākotnes degvielai. Turklāt Neste atjaunojamo dīzeļdegvielu jeb Neste MY var droši izmantot gan vasaras, gan ziemas sezonā bagāti, lai pirktu lēti. Savukārt Neste MY vienkārši ir pavisam cita tipa degviela, kuras patēriņš nākotnē, domājams, palielināsies, nostiprinoties atbildīgai un ilgtspējīgai attieksmei pret vides aizsardzības problēmām.

Kāpēc Neste MY nav Latvijā?

Ar PRO Diesel daļa Latvijas patērētāju jau ir pazīstama, un tās izmantošana mūsu valstī pamazām palielinās. Degvielas cena un attiecīgi patēriņš ir atkarīgi no valstī īstenotās nodokļu politikas. Somijas DUS atjaunojamā degviela Neste MY patlaban ir mazliet – par aptuveni 10 centiem litrā – dārgāka nekā ierastais Futura, taču šī starpība ir relatīvi neliela, tāpēc ka Somijā

un Zviedrijā atjaunojamā dīzeļdegviela saņem akcīzes nodokļa atlaides. Lai cik tas būtu paradoksāli, atbilstīgi Latvijas likumiem mūsu valstī šai dīzeļdegvielai šobrīd tiktu piemērota pilna akcīzes nodokļa likme. Taču tas ir labojams, piemēram, Lietuvā normatīvie akti jau ir pielāgoti reālajai situācijai un šī problēma nepastāv. Tādējādi jau tagad arī Lietuvas DUS vasaras periodā piedāvā dīzeļdegvielu Futura, kurai ir pievienots Neste MY. Ir jācer, ka, uzlabojot normatīvo regulējumu, EM ies kopsolī ar laika un Eiropas Komisijas prasībām un ļaus Latvijā ienākt arī nākotnes biodegvielai. Tas būtu izdevīgi gan valstij, gan autovadītājiem, gan Latvijas dabai. n

Būvlaukuma digitalizācija Modernā rūpnīcā, kur ražo elektromotorus (tādas rūpnīcas ir arī Latvijā), rodas traucējumi virpošanas līnijā. Tā acumirklī apstājas, novēršot dārgas iekārtas bojājumus un zaudētu produkciju

aiņas vadītājs savā planšetdatorā momentā redz, ka ir problēma, pieslēdzas novērošanas kamerai un pārliecinās, ka datorizētā virpa ir apstājusies. Viņš arī pārbauda, vai ir aizgājis automātisks ziņojums un ar mirkļziņu (WhatsApp tipa lietotni) informē strādniekus, ka virpošana uz laiku ir pārtraukta. Uz līniju dodas apkopes tehniķis, nofotografē iesprūdušo detaļu, izņem to un veic mašīnas remontu. Būvlaukumā, līdzīgi kā rūpnīcā, ražo daudzstāvu dzīvojamo ēku. Pēkšņi beidzas betons. Tā liešanas darbu vadītājs Jānis nokāpj no 4. stāva, dodas uz vagoniņu pie sava priekšnieka Artūra, kura nav uz vietas. Rakņājas pa Artūra papīriem, jo atceras – priekšnieks teica, ka betonu atvedīšot firma B līdz plkst. 10.00. Tagad ir jau 11.15 – un betona vairs nav. Nevar saprast,

kur Artūrs savā sliktajā rokrakstā ir pierakstījis betona vedēja mobilā tālruņa numuru. Tikmēr no 5. stāva ar lielu troksni nokrīt ķerra. Neviens nav cietis, bet kāds no strādniekiem sauc, ka ķerra esot uzkritusi kādai kastei, laikam darbarīku kastei. Kamēr Jānis sadzen pēdas Artūram un sazvana betona piegādātāju, ķerra ir aizvākta un apakšuzņēmējs santehniķis Andris it kā sadauzīto darbarīku kasti ir aiznesis. Nākamajā dienā viņš iesniedz pretenziju, ka darbavietas negadījumā ir sasisti mēraparāti 500 eiro vērtībā. Strādnieks Igors, no kura netālu ķerra nokrita, gan saka – sadauzītā darbarīku kaste (kas maksājot 30 eiro) esot bijusi tukša. Andris instrumentus laikam esot lietojis pagrabā, bet nekādu pierādījumu neesot. Ejot mājās, Igors parakstās arī par čomu un kolēģi Kārli, kas skaitās strādājis pilnu maiņu, bet faktiski aizlavījies pirms pāris stundām uz savas meitas muzikālo pasākumu bērnudārzā.

Neefektivitāte kaitē pelnītspējai

Sakrājoties šādām ikdienišķām kļūmēm un blēdībām, māju nodod ar 30 dienu kavēšanos un būvnieki nopelna ļoti maz. Diemžēl šādi gadījumi ir būvniecības realitāte gan Latvijā, gan daudzviet ārzemēs. Ēku un būvju ražošana vēl ir tālu no modernākās, ar IT aprīkotās industriālās ražošanas. Bet izmaiņu iespējas pastāv, īpaši izplatoties dažāda veida mobilajām ierīcēm, pieslēdzot būvlaukumus internetam un bezvadu Wi-Fi tīkliem. „Ja mēs salīdzinām būvniecības industriju ar ražošanas industriju, tad būvniecības industrijas attīstības tempi krietni atpaliek,” stāsta digitālās būvniecības projektēšanas konsultāciju uzņēmuma BIM Solutions valdes priekšsēdētājs Ēriks Vītols, kura vadītais uzņēmums konsultē par digitālās projektēšanas standarta Building Information Modeling (BIM) ieviešanu un lietojumu.

BIZNESA TEHNOLOĢIJAS Ē. Vītols brīdina, ka agrāk vai vēlāk ar digitālām tehnoloģijām aprīkotas ārzemju vai ārzemju kompānijām piederošas būvnieku brigādes var izkonkurēt konservatīvos Latvijas būvniekus, kuriem ir zemāks ražīgums: „Pašreiz Latvija ir zināmā mērā pasargāta no ārvalstu konkurentiem galvenokārt birokrātiskā sliekšņa dēļ, jo finansējums lielākoties nāk no Eiropas struktūrfondiem un valsts, kur ir nepieciešama spēcīga lokālā ietekme, taču brīdī, kad fondi beigsies, tirgus atvērsies. Ja Latvijas būvniecības uzņēmumi nepielāgosies mūsdienu situācijai, viņi tiks izsisti ārā.”

Slikta komunikācija grauj nozari

Kā liecina globālā būvniecības nozares statistika, 10 % materiālu tiek izniekoti, 30 % padarītā darba ir jāpielabo, 40 % darbības būvlaukumos ir neražīgi un 40 % būvprojektu pārsniedz sākotnējo tāmi. Galvenie šāda nesaimnieciskuma iemesli ir slikta komunikācija, slikta plānošana un nepietiekama sadarbība. Apskatot tirgū pieejamos mobilos risinājumus, ir skaidrs, ka katrai aktivitātei – materiālu uzskaitei, jaunāko plānu grozījumu izplatīšanai, piegādes uzraudzībai, kļūdu un negadījumu dokumentācijai u. c. – ir vairākas mobilās lietotnes. Būvniecības nozares interneta izdevumos raksti 10 labākās mobilās lietotnes būvniecības nozarei ir sastopami jau vairākus gadus. Atgriežoties pie iedomātajiem notikumiem būvlaukumā: tuvojoties norunātajai piegādei, vadītājs mobilajā tālrunī vai planšetdatorā varētu redzēt, ka betona maisītājs ir iestrēdzis korķī uz šosejas; ķerrai gāžoties, par objekta drošību atbildīgais darbinieks tūliņ steigtos uz notikuma vietu, nofotografētu nokritušo ķerru un bojāto darbarīku kasti, fotogrāfijas pievienojot incidenta ziņojumam; viņš arī audio vai video ierakstā fiksētu 5. stāva darbinieku liecības par ķerras noripošanu; ienākot būvlaukumā no rīta un to pametot vakarā, katrs darbinieks pie

vārtu sensora nopīkstinātu savu mobilo tālruni (tasUZZIŅA samazinātu draudzīgo izpalīdzēšanu, jo agrāku aiziešanu no darba var saskaņot ar attiecīgo vadītāju).

Integrētas vadības sistēmas

Viens šāds integrēts mobilo rīku komplekts, kas informāciju smeļas un glabā mākonī, ir Trimble Connect. Tas piedāvā piekļuvi visiem būvobjekta

BIZNESS

informāciju no projekta vadības un vienlaikus informē vadību un darbiniekus par būvlaukumā notiekošo. „Būvlaukums ir vieta, kur informācijas pieeja pareizā laikā un vietā ir vissvarīgākā, jo katra minūte maksā: algas; vagoniņu, celtņu, ekskavatoru, pacēlāju u. c. iekārtu noma; termiņu soda sankcijas; komunālie pakalpojumi (elektrība, ūdens utt.) u. c. izmaksas. Būvnieku aprīkojot, piemēram, ar

Brīdī, kad fondi beigsies, tirgus atvērsies. Ja Latvijas būvniecības uzņēmumi nepielāgosies mūsdienu situācijai, viņi tiks izsisti ārā datiem gan interneta pārlūkos, gan galda datoros un mobilajās ierīcēs. Tā pamatā ir BIM standarta datu krājumi, kuros digitāli ir attēlots iecerētais objekts un var veikt un visām iesaistītajām pusēm izziņot izmaiņas. Piemēram, t. s. nesaderību meklēšana (clash checking): programmatūras funkcija pamana, ka arhitekts un (vai) projektētājs ir aizmirsis no plāna izņemt siju, kas aizsprostotu ēkas durvis; par kļūdu un izmaiņām tiek informētas visas iesaistītās puses, un sija netiek iebūvēta nevietā, to izmanto citviet vai svītro no būvmateriālu pasūtījuma, ja kļūda ir pamanīta savlaicīgi. Risinājumu klāstā ir arī būvlaukuma marķēšanas rīki, kas, izmantojot objekta digitālo projektu un GPS datus, ļauj dabā ar krāsu vai mietiem iezīmēt vietas, kur ir liekami dažādi balsti, lejami pamati u. tml., tādējādi sagatavojot būvlaukumu dažādu apakšuzņēmēju brigāžu darbībai. Ē. Vītols norāda, ka globālais zviedru celtniecības koncerns Skanska, kuram arī ir filiāle Latvijā, savos būvobjektos visā pasaulē darbojas maksimāli digitālā vidē. Darba vadītājiem un lielai daļai strādnieku ir savi planšetdatori (parasti iPad) vai piekļuve tiem vajadzības gadījumā. Tie ir abpusējas komunikācijas rīki: saņem jaunāko

planšetdatoru, tiek ievērojami uzlabota iespēja saņemt un nodot informāciju. Konkrētais darbinieks kļūst par mobilo informācijas centru un, konstatējot nepilnību projektā, par to var uzskatāmi paziņot atbildīgajam projektētājam,” skaidro Ē. Vītols.

Arī Latvijā un Lietuvā var strādāt moderni

Latvijas industriālais koncerns UPB izmanto un attīsta būvniecības vadības sistēmas. Viens no risinājumiem ļauj būvprojekta vadītājiem redzēt objekta 3D attēlus, kas vizuāli demonstrē būvniecības secību. Agrāk vadītāji būvlaukumā to plānoja darba secības kalendārā, bet tagad ekrānā var redzēt, kā tam ir jāizskatās dabā, tādējādi visi iesaistītie redz ēkas t. s. fizisko loģiku – kas un kā ir jābūvē noteiktā secībā. Līdzīgas sistēmas lieto lielais Lietuvas celtniecības uzņēmumus Panevėžio statybos trestas, kas, kā minēts kompānijas aprakstā internetā, jau konkurē Skandināvijas tirgū. Kā uzsver Ē. Vītols, lielajos ārvalstu tirgos būvlaukuma gandrīz pilnīga digitālā integrācija ir pašsaprotama. Latvijas būvniekiem tā ir nepieciešama, lai konkurētu gan ārvalstu tirgos, gan Latvijā, tirgū ienākot starptautiskajiem konkurentiem.

Vai šie miljoni ir paredzēti, lai izglītotu zilīti no nomaļa pagasta…

Divi zaķi pieaugušo izglītošanā 25,3 miljoni eiro – tik liela ir summa, ko piecu gadu laikā valsts grasās ieguldīt pieaugušu, jau nodarbinātu ļaužu apmācībā, lai uzlabotu viņu prasmes un šos darba zirgus padarītu darba tirgum vēl noderīgākus. Kā tieši tas notiks, un vai, pateicoties šiem miljoniem, darba tirgus piedāvājums tiešām uzlabosies?

ēdējos gados tā jau ir ierasts, arī iepriekšminētie miljoni izglītībai nāks no Eiropas Savienības (ES) maka, konkrēti – no Eiropas Sociālā fonda (ESF). Par piešķirto naudu ir plānots pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu. Izklausās labi, tomēr, kad painteresējas, kā tieši atbildīgās iestādes grasās šo uzdevumu izpildīt, rodas zināmas bažas, vai šis nebūs kārtējais projekts, kurā labums tautsaimniecībai tiks nevis ilgtermiņā, bet gan tikai uz to laiku, kamēr ESF miljoni ieplūdīs Latvijā un nonāks dažādu šā uzdevuma izpildītāju kabatās. Īsāk sakot, pagaidām nav pārliecības, ka ieguldītie miljoni tiešām uzlabos nodarbināto prasmes 70

05 / 2017

un darba ražīgumu tā, lai darba devēji varētu uzgavilēt.

Kvantitāte, nevis kvalitāte

Šādas bažas raisa vairāki aspekti. Pirmkārt, veids, kādā tiks lēsts, vai projekta mērķi ir sasniegti, ir gana diskutabls. Tā kā ir jāapmāca vairāk nekā 36 tūkstoši cilvēku, uzsvars tiek likts uz apmācāmo skaitu, nevis viņu tālāko noderību darba tirgū. Izglītības iestādes saņems naudu par katru, kas pabeigs mācības, tātad tās būs ieinteresētas apmācāmo piespiest mācīties. Taču neviens nebūs ieinteresēts apmācīto piespiest strādāt. Protams, vieglāk ir saskaitīt apmācītos, nevis vētīt reālo pienesumu darba tirgum, tomēr diez vai tā var panākt lielāko atdevi no ieguldītajiem miljoniem. Otrkārt, šķiet, arī Brisele, atvēlot artavu pieaugušo izglītošanai, vairāk spiež uz kvantitāti, ne kvalitāti. Patlaban uz ES fona Latvija pieaugušo

izglītošanas ziņā izskatās gana slikti: saskaņā ar ES aprēķiniem te mūžizglītībā ir iesaistīti tikai nepilni 7 % pieaugušo, savukārt vidēji ES – 10,5 %. Brisele Latvijai un arī citām ES valstīm ir uzdevusi līdz 2020. gadam izglītības pasākumos iesaistīto pieaugušo skaitu palielināt līdz 15 %. Ja pieaugušie būs izglītoti, tomēr nebūs ieguvuši prasmes, kas tieši šobrīd ir aktuālas darba tirgum, uzdevums gan būs izpildīts, taču tautsaimnieciski no tā būs maz labuma.

Zilīšiem u. c. riska grupām

Treškārt, ir jājautā, vai ESF atbalstītajam projektam ir izraudzīta pareizā mērķauditorija. No vienas puses, izglītošanas plānotāji gan ir mācījušies no kļūdām, kas tika pieļautas iepriekšējā ESF finansētajā mūžizglītības projektā, kas tika īstenots līdz 2013. gadam, proti, tolaik aktīvi ļaudis saņēma Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) izsniegtus kuponus, kurus

Finanšu metropoļu reitings

varēja izmantot, lai mācītos to, kas vien nāk prātā. Liela daļa apguva svešvalodas un datorprasmes, tomēr gana daudzi mācījās līmēt nagus, skropstas, veidot frizūras utt. Bija gan nepieciešams NVA karjeras konsultanta atzinums, ka tieši šādas prasmes konkrētajai personai darba tirgū būs visnoderīgākās, taču pieredze liecina, ka konsultācija NVA bija gluži formāla. Tolaik kuponus esot izgrābuši tie, kas bija labāk informēti, tātad – augstāk izglītotie. Tagad ir nolemts izglītošanu īstenot tā, lai vispirms ko jaunu iemācītos tie, kam ir zemas prasmes. Doma ir laba – mazkvalificētu darbaspēku padarīt kaut nedaudz kvalificētāku, taču būtisks ir jautājums, kā šos mazkvalificētos ļaudis motivēs mācīties. Ja viņi to nav vēlējušies darīt līdz šim, vai tiešām ES apmaksātās mācības beidzot viņus aktivizēs? Un, ja viņi, pateicoties izglītības iestādes neatlaidībai, aizkulsies līdz diplomam, vai viņi tiešām godprātīgi strādās jaunapgūtajā profesijā? Turklāt ir noteikts, ka prioritāte atbalsta saņemšanā būs sociālā riska grupu pārstāvjiem, tātad, piemēram, alkoholiķiem. Politiskajai opozīcijai, protams, vienmēr viss ir slikti. Tomēr nedrīkst nepieminēt to, ka Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, kur deputāti apsprieda pieaugušo plānoto izglītošanu, saskaņietis Ivars Zariņš konkrēti vaicāja, vai šie miljoni ir paredzēti, lai izglītotu zilīti no nomaļa pagasta. Un, ja viņu izdosies izglītot, vai tiešām darba devējam no šā zilīša būs kāds labums? Atbildīgo iestāžu – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kā arī Valsts izglītības attīstības aģentūras – pārstāves skaidru atbildi nesniedza. Šķiet, ka ar vienu projektu atbildīgās iestādes grib nošaut divus zaķus: gan veikt kādu sociālo funkciju, gan arī glābt darba tirgu. Jautājums – vai, skrienot pēc diviem zaķiem, galu galā nepaliks tukšām rokām. Ir jāpiebilst gan, ka bez zilīšiem ir vēl citas mērķgrupas, piemēram, personas, kuras strādā jomā, kurā trūkst darbaspēka, proti, paaugstinot prasmes, viņas varēs paveikt vairāk, tādējādi celsies darba ražīgums. Nākamā mērķgrupa ir personas, kuras strādā

nozarē, kurā ir darbinieku pārprodukcija, – tātad mācīsies, lai pārkvalificētos un būtu derīgs jomai, kurā darbiniekus vajag vairāk. Finansiālais atbalsts būs dāsnāks maznodrošinātajiem un trūcīgajiem. Tiks pilnīgi apmaksātas viņu mācības (pārējiem pašiem būs jāsedz 10 % skološanās izmaksu), kā arī, ja nepieciešams, apmaksās ceļa izdevumus.

Londona un Ņujorka ir saglabājušas pirmās divas vietas Z/Yen Group un CDI veidotajā The Global Financial Centres Index, kas tiek publiskots divreiz gadā. Londonai reitinga veidotāji ir piešķīruši 782, bet Ņujorkai – 780 punktus no

Pagaidām nagus lakot nemācīs

Taisnības labad ir jābilst, ka nodarbināto apmācības plānam nenoliedzami ir arī pozitīvās puses. Pirmkārt, lai šoreiz atbalsts tiktu mērķēts precīzāk nekā iepriekšējā mūžizglītības projektā, ir iecerēts, ka pieaugušo izglītības koordinatori, kuri meklēs personas, ko būtu vērts apmācīt, darbosies pašvaldībās. Šie konsultanti būs tādi kā savedēji starp apmācāmo personu un viņam piemērotāko izglītības iestādi vai programmu. Ir svarīgi gan, lai pašvaldības apjaustu projekta nozīmību un šo darbu uzticētu tiem, kuri patiešām orientējas pieaugušo izglītībā. Šobrīd no pieaugušo izglītības centru pārstāvjiem diemžēl jau ir dzirdamas sūdzības, ka vietējās varas šo funkciju uzticot nevis pieredzējušiem izglītotājiem, bet – kam pagadās. Otrkārt, ir izveidota Pieaugušo izglītības pārvaldības padome, kurā ir iekļauti arī darba devēji. Tā noteiks prioritārās jomas, kurās pieaugušie par ES līdzekļiem ir jāapmāca vispirms. Februāra beigās šī padome jau piekrita Ekonomikas ministrijas, kā arī IZM ierosinājumam vispirms apmācīt pieaugušos tā, lai pēc tam viņi varētu strādāt kādā no šīm jomām: būvniecība, IKT, kokrūpniecība, metālapstrāde, mašīnbūve un mašīnzinības. Šajās jomās akūti trūkst darbaspēka. Turpinot par pozitīvo, šoreiz pieaugušo izglītošanā ir plānots vairāk iesaistīt augstskolas un profesionālās vidusskolas, jo sevišķi modernizētos kompetences centrus. Kaut gan minētās izglītības iestādes saņem daudz kritikas, lielākoties tās tomēr spēj sniegt kvalitatīvāku pakalpojumu nekā daudzie nelielie mācību centri, kas apēda lauvastiesu ESF naudas iepriekšējā plānošanas periodā.

1000 iespējamajiem, un tas ir kritums attiecīgi par 13 un 14 punktiem, salīdzinot ar iepriekšējo reitingu. Pasaules lielāko finanšu centru saraksta 3. vietā ir atrodama Singapūra (760, +8 punkti), seko Honkonga (755, +7), Tokija (740, +6), Sanfrancisko (724, +4), Čikāga (723, +5), Sidneja (721, +9), Bostona (720, +1) un Toronto (719, +9). Pavisam sarakstā iekļautas 88 finanšu metropoles, to vidū arī Tallina (42. vieta, 640, +13) un Rīga (45., 631, +6).

Eiropas automašīnu tirgus

Eiropas valsts ar lielāko pārdoto vieglo automašīnu skaitu 2016. gadā, rēķinot uz 1 tūkstoti iedzīvotāju, ir Luksemburga, kur pērn ir pārdotas 89 jaunas vieglās automašīnas, liecina Eiropas

Autoražotāju asociācijas (ACEA) informācija. Saraksta 2. vietā atrodas Islande ar 56, bet 3. – Beļģija ar 48 automašīnām. Seko Lielbritānija un Vācija (pa 41), Dānija (39), Šveice, Austrija un Zviedrija (pa 38), kā arī Īrija (32). Savukārt vismazāk jaunu automašīnu ir pārdots Ukrainā (1), kā arī Baltkrievijā (3). Tuvu saraksta beigām atrodas arī Lietuva (7) un Latvija (8), savukārt Igaunijas vārds ir meklējams tuvāk saraksta vidum – mūsu ziemeļu kaimiņvalstī pērn ir pārdotas 17 jaunas vieglās automašīnas, rēķinot uz 1 tūkstoti iedzīvotāju.

Itālija

Itālija ir slavena ar savu izsmalcināto kultūras vēsturi un – kopš 2. pasaules kara – ar vētraino politisko dzīvi un biežajām valdības nomaiņām. Valsts finanses pašlaik nav spožākajā stāvoklī, tomēr Itālijai ir spēcīgs rūpniecības sektors un pirktspējīga sabiedrība

eksports No korupcijas līdz Berluskoni

Itālijas politiskajā vidē lielas pārmaiņas notika pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kad operācijā Mani pulite (Tīrās rokas) likuma sargi izgaismoja plašu korupcijas tīklu, kurā bija iesaistīta politiskā elite un lieli uzņēmumi. Vienubrīd apsūdzēto vidū bija pat vairāk nekā puse parlamenta deputātu. Korupcijas apsūdzību dēļ demisionēja vairāk nekā 400 pilsētu pašvaldība. Šinī tiesvedībā tika lēsts, ka 80. gados itāliešu un ārzemju kompānijas, kas piedalās lielos valsts iepirkumos, ik gadus kukuļos kopumā ir samaksājušas vairākos miljardos eiro mērāmas summas. Milzīgā mēroga skandāls bija viens no dzinējspēkiem, kas 90. gados mudināja Itālijā reformēt gan vēlēšanu sistēmu, gan arī politisko sistēmu kopumā. Liela daļa līdz tam tradicionālo politisko partiju tika slēgtas, un veidojās jauna politiskā elite. Radās cerības, ka mainīsies arī politiskā kultūra. Tomēr, kad uz skatuves 1994. gadā nonāca Silvio Berluskoni, kurš pēc tam Itālijas politikā dominēja nākamos gadu desmitus, drīz vien kļuva redzams, ka sākotnējās cerības ir bijušas pārlieku optimistiskas. Miljardieris S. Berluskoni savas politiskās karjeras laikā arī pats izcēlās ar interešu konfliktiem u. c. skandāliem. Viņš ir izveidojis lielāko Itālijas komerctelevīzijas kompāniju Mediaset, un no kontroles pār to viņš neatteicās pat politiķa gaitu laikā. Premjers savu politisko kapitālu izmantoja, lai palīdzētu savam biznesam, savukārt mediju atbalsts ir noderīgs uzņēmējdarbībā. S. Besluskoni premjerministra amatā ar pārtraukumiem pavadīja 9 gadus, tādējādi kļūstot par visilgāk strādājušo premjeru pēckara Itālijā. Viņa pēdējā valdība demisionēja 2011. gadā. No likuma rokas viņš tā arī nespēja izvairīties, un vismaz dažas pret viņu vērstās apsūdzības ir beigušās ar notiesājošu spriedumu: 2015. gadā viņš tika atzīts par vainīgu senatora kukuļošanā, lai 2006. gadā mēģinātu gāzt toreizējo valdību; gadu pirms tam viņš tika notiesāts

par krāpšanos ar nodokļiem, un sods ietvēra arī aizliegumu uz laiku ieņemt vēlētus amatus; viņš tika tiesāts arī par seksuālām attiecībām ar nepilngadīgu prostitūtu, tomēr šis spriedums 2014. gadā tika atcelts.

Populisti nostiprinās

Globālās ekonomikas krīzes laikā Itālijā dzima jauna veida politiskais spēks – komiķa un aktīvista Bepes Grillo vadītā protesta kustība. Tās kritikas mērķis bija vidusmēra

Izplatīti ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuri nereti atrodas ģimeņu kontrolē partijas, kurās aizvien mazāk itāliešu redzēja sabiedrības interešu pārstāvētājas. 2010. gadā B. Grillo izveidoja partiju Pieczvaigžņu kustība, lai ar to īstenotu savus ideālus par godīgumu un tiešo demokrātiju. 2013. gada vēlēšanās Pieczvaigžņu kustība ieguva ceturto daļu balsu, tādējādi kļūstot par otro populārāko Itālijas parlamenta Pārstāvju palātā ievēlēto spēku. Partija atbalsta rūpes par vidi un demokrātisko sistēmu, taču vienlaikus tā ir kritiska pret tradicionālo politisko iekārtu (establišmentu) un Eiropas Savienību (ES) un savā darbā izmanto populistu metodes. Pirms

Nominālais IKP, miljardi EUR IKP uz vienu iedzīvotāju, EUR IKP dinamika, % Valsts bruto parāds, % no IKP Vidējo patēriņa cenu inflācija, % Bezdarbs, % Kārtējo maksājumu konta bilance, % no IKP Ekonomikas struktūra, % no IKP

* pašreizējie dati un prognozes

BIZNESS

dažiem gadiem B. Grillo aicināja nacionalizēt Itālijas bankas un aiziet no eirozonas. Pie varas populisti vēl nav nonākuši. Kopš 2016. gada nogales Itālijas premjerministrs ir Paolo Džentiloni, kas pārstāv centrisko Demokrātisko partiju. Dižciltīgā ģimenē dzimušais P. Džentiloni savulaik ir bijis vides žurnālists; kopš 2001. gada strādājis parlamentā, pēc tam bijis komunikācijas ministrs un ārlietu ministrs. Kā atzīmē BBC, jaunais premjers ir pretmets gandrīz vai visiem populārajiem stereotipiem par itāliešiem: viņš ir rezervēts, organizēts un iztiek bez ārišķībām. Paradoksālā kārtā tieši tas viņu padara ievainojamu laikā, kad Itālijā un arī citviet Eiropā pieaug populistu popularitāte – viņi vēlētājus piesaista ar skaļiem saukļiem un radikālu pārmaiņu apsolījumiem, savukārt P. Džentiloni šādu taktiku atsakās izmantot. Reizē ar Grieķiju Itālija ir daudzu patvēruma meklētāju vārti uz Eiropu. Pērn vien pāri Vidusjūrai Itālijā ieradās aptuveni 170 tūkstoši cilvēku. Palīdzības sniegšana viņiem ir pārslogojusi dažādas atbildīgās iestādes un ir saistīta arī ar ievērojamiem tēriņiem. Bēgļu krīzei galu neredz, un pieaug to itāliešu skaits, kuri ir kritiski pret to, kā valdība risina šo problēmu. Arī to labēji radikālās un eiroskeptiskās partijas mēģina izmantot sevis labā.

Pārāk liela, lai (ne)glābtu

Itālija bija viena no sešām valstīm, kas 1951. gadā parakstīja

2016. 1559 27 134 0,8 133 –0,05 11,5

2017. 1573,6 27 400 0,9 133 0,5 11,2

2018. 1591,7 27 845 1,2 132 0,8 10,8

2,2

1,9

1,5

Lauksaimniecība – 2,3 Rūpniecība – 23,9 Pakalpojumi – 73,8 AVOTS: CIA WORLD FACTBOOK, STARPTAUTISKAIS VALŪTAS FONDS*

05 / 2017

BIZNESS

eksports

Parīzes līgumu – šis dokuments sāka ceļu uz ciešāku integrāciju Eiropā. Savukārt šā gada martā apritēja 60 gadu kopš Romas līguma parakstīšanas – ar šo dokumentu tika dibināta Eiropas Ekonomiskā kopiena, kuras pamatā bija ideja par muitas savienības izveidi un vienotu tirgu. Svinīgais līguma gadadienas pasākums notika Itālijā, taču šis bija divdomīgs simbolisms: no vienas puses, šādi tika godināts Itālijas devums vienotās Eiropas idejas virzīšanā, bet, no otras puses, Itālijas makroekonomiskās problēmas pašlaik ir viens no lielākajiem draudiem ES tās pašreizējā formā.

Kopš globālās finanšu krīzes uzliesmojuma 2008. gadā Itālija ir uzaudzējusi milzīgu valsts parādu – tas ir sasniedzis 133 % no IKP. Šogad valsts ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 0,9 % apmērā no IKP, un tas ir zemākais rādītājs eirozonā. Savukārt bezdarbs ir visai augsts – 11,2 %. Viens no steidzamākajiem premjera P. Džentiloni lielajiem darbiem ir Itālijas banku stiprināšana – tās ir iedzīvojušās 286 miljardus eiro vērtos parādos, par kuru atgūšanu pašlaik ir pamatotas šaubas. Tas notiek laikā, kad Eiropas Centrālā banka gatavojas ierobežot valstu parādzīmju uzpirkšanas programmu, kas varētu

tikt slēgta jau līdz gada beigām. Tas nozīmē, ka Itālijai savas parādzīmes nāksies pārdot citur un aizņemšanās cenas būtiski pieaugs. The Economist atgādina, ka 2011. gadā S. Berluskoni nācās pamest premjera amatu ne jau sabiedrības neapmierinātības, bet gan pieaugušo valsts parāda procentu dēļ. Arī tagad ir iespējams līdzīgs scenārijs – ka ekonomiskās problēmas izraisa politisku nestabilitāti. B. Grillo to tikai vien gaida. Itālijas finanses jau sen vairs nav tikai Itālijas pašas problēma. Tā kā šī ir trešā lielākā eirozonas ekonomika, tās krahs nozīmētu milzu triecienu visai monetārajai savienībai. Itālija

Biznesa VIDE un etiķete Itālijā tiek cienīts statuss un hierarhija. Biznesa vidē stils ir formāls – tas izpaužas gan apģērbā, gan izturēšanās veidā. Vismaz attiecību sākumposmā cilvēki cits citu uzrunā uzvārdā, kam pievieno attiecīgās personas titulus, piemēram, vīriešus ar doktora grādu uzrunā kā dottore, sievietes – dottoressa. Ja īpašu titulu nav, tad uzvārda priekšā iederēsies signore (‘kungs’), signora (‘kundze’) vai signorina (‘jaunkundze’). Attiecībām attīstoties, ir iespējams vienoties par mazāk oficiālu stilu. Neformālās attiecībās cilvēki Itālijā mēdz sasveicināties, saskūpstoties uz abiem vaigiem, tomēr biznesa vidē šāda rīcība netiek pieļauta; neiederēsies arī apskāvieni un eksaltēta sveicināšanās. Pieturieties vien pie vecā labā rokasspiediena! Ļoti svarīgas ir personīgās attiecības un klātienes tikšanās. Par sevi labu pirmo iespaidu var atstāt, tikšanās organizējot savlaicīgi un tērpjoties nevainojamā apģērbā. Punktualitāte itāliešiem nav augstākā prioritāte. Nelielu kavēšanos nevajag uztvert par necieņas pazīmi. Tikšanās nereti sākas vēlāk, nekā ir plānots, un arī beidzas vēlāk. Slēdzot vienošanās un nosakot termiņus, šā iemesla dēļ ir nepieciešama zināma elastība, bet, ja kāds termiņš ir patiešām stingri

05 / 2017

jāievēro, tas ir speciāli jāpiesaka biznesa partnerim. Sarunāšanās laikā norma ir tiešs acu skatiens. Neskatīšanās acīs sasveicināšanās laikā tiek uzskatīta par nepieklājīgu. Darījumos ar itāliešiem ir jābruņojas ar pacietību. Viņi mēdz darīt vairākus darbus vienlaikus, pastāvīgi pārslēdzoties uz tiem, kuru prioritāte ir augstāka. Šāds stils nozīmē to – viņi ir tendēti neņemt ļaunā to, ka tiek iztraucēti pašreizējā nodarbē, taču vienlaikus tas rada arī situāciju, ka partnera reaģēšanas ātrums sarakstē dažādos laikos un dažādos aizņemtības posmos var būt ļoti atšķirīgs. Ja atbilde uz korespondenci kavējas, ir vērts par sevi atgādināt. Ģimene Itālijas kultūrā ir ārkārtīgi nozīmīga – tā ir visu veidu atbalsta svarīgākā struktūra. Dažādās valsts daļās ģimene izpaužas atšķirīgi: ziemeļu daļā biežāk sastopama ir tipiskā nukleārā ģimene (vecāki ar bērniem), turpretim dienvidos ir ierasts, ka zem viena jumta dzīvo paplašinātā ģimene – vairākas paaudzes. Daļa uzņēmēju nerunā labā angļu valodā, tāpēc jau iepriekš ir nepieciešams precizēt, vai ir jāorganizē tulkošana. Attiecību veidošanā un uzturēšanā nozīmīgs instruments ir kopējas maltītes. Šādos apstākļos var tikt

organizētas arī biznesa sarunas. Ierodoties saviesīgā pasākumā, gaidiet, līdz uzņemošā puse jums ierāda vietu pie galda. Saviesīgos pasākumos kopā ar ēdienu tiek patērēts vīns, kuru vakara saimnieks vai apkalpojošais personāls regulāri papildina. Atteikties no vīna papildporcijas ir riskanti, jo to var uztvert par nepieklājību, tāpēc, ja vairs nevēlaties dzert, atstājiet glāzi samērā pilnu. Runājot itālieši aktīvi žestikulē, kā arī atklāti izsaka nepiekrišanu vai kritiku, ja tam ir iemesls. Diskusiju stils ir tiešs. Viņi sarunās mēdz ļauties spontanitātei un improvizācijai. Apspriežamās idejas var tikt formulētas jau sanāksmes laikā, nevis pirms tās. Apmainīšanās ar vizītkartēm joprojām ir visai plaši izplatīta tradīcija, tāpēc ir vēlams sagatavot savējās ar tulkojumu itāliešu valodā vienā no pusēm. Apmaiņa ar dāvanām itāliešu biznesa kultūrā nav īpaši izplatīta. Dāvanas parasti dod cilvēkiem, kuri jau ir iepazīti un ar kuriem ir izveidojušās draudzīgas attiecības. Taču arī tad labāk ir izvēlēties mazas un ne pārāk dārgas dāvanas. Neliela dāvana iederēsies arī kā pateicība par viesmīlību. Dāvināt var stipros alkoholiskos dzērienus, delikateses vai kādus savas valsts daiļamatu izstrādājumus.

www.betalist.com

Interneta vietne, kas ikvienam entuziastam ļauj izvietot informāciju par noteiktiem kritērijiem atbilstīgiem IT jaunuzņēmumiem vai tehnoloģiskajiem produktiem, testēt to darbību, saņemt lietotāju atsauksmes, kā arī atrast pirmos

Itālijā ir liela mašīnbūves nozare. Tur top gan luksusa marku automobiļi, piemēram, Ferrari, Lamborghini un Maserati, gan arī plašākai publikai pieejamie Alfa Romeo, Fiat un Lancia

klientus vai investorus. BetaList.com ir interesants kaut vai tādēļ, ka tajā ir iespējams ieraudzīt daudz patiešām interesantu ideju un produktu, vēl jo vairāk tādēļ, ka jaunās tehnoloģijas ir ļoti plaši traktējams jēdziens.

www.uopeople.edu

ir pārāk liela, lai to varētu atļauties neglābt, taču vienlaikus tā ir arī pārāk liela, lai to būtu iespējams izglābt. Jau starptautiskais aizdevums Grieķijai ir problemātisks, taču Itālijas ekonomika ir 7,5 reižu lielāka nekā Grieķijas. Itāliešu eiroskeptiķi tagad stāsta – ja nebūtu eiro, vietējo liru varētu devalvēt un tādējādi problēmas risināt, tomēr der atcerēties, ka ne jau eirovalūta lika pamatus Itālijas šodienas

Itālija ir uzaudzējusi milzīgu valsts parādu – tas ir sasniedzis 133 % no IKP nebūšanām. Jau pirms tam pastāvēja pamatīgas atšķirības starp reģionu ekonomisko attīstību – valsts ziemeļu daļa ir produktīvāka, rūpnieciski attīstītāka, turpretim dienvidu daļa ir iemantojusi ekonomiski miegaināka reģiona slavu. Šis sadalījums ir saglabājies arī pašlaik. Kad Itālija pievienojās eirozonai, tās algas un cenas bija relatīvi augstākas nekā Vācijā, kuras marka bija eirovalūtas pamatā. Papildus

tam šā gadu tūkstoša sākumā Itālijas rūpniecība izrādījās nepietiekami sagatavojusies pieaugošajai Ķīnas konkurencei. Itālijas valdības ilgu laiku nav varējušas atrisināt dažādas citas strukturālās problēmas, ieskaitot augstās darbaspēka izmaksas un gauso juridisko sistēmu. Tādējādi nevis eiro ir novājinājis Itāliju, bet gan Itālija īsti nebija gatava kļūt par monetārās savienības dalībvalsti. Eiro pirmā brīža stabilitāte Itālijai kādu brīdi ļāva paslēpt valsts ekonomiskās problēmas, bet tagad tās ignorēt vairs nedrīkst. Itālijā ir arī visai augsts ēnu ekonomikas īpatsvars – ap 17 % no IKP.

Mašīnas, vīns un mode

Itālijai pašlaik ir jāpārvar lieli ekonomiski izaicinājumi, bet vienlaikus to raksturo arī virkne pozitīvu raksturlielumu: privātpersonu kredīti ir nelieli; ražošanas bāze ir moderna un piedāvā kvalitatīvus ražojumus; Itālija, it īpaši tās ziemeļu daļa, ir starp turīgākajiem reģioniem Eiropā. Itālijas lauksaimniecības sektors lielākoties ir koncentrēts valsts dienvidu daļā, turklāt lauksaimnieki tur saņem prāvas subsīdijas. Kopumā šinī sektorā tiek saražoti vien 2,3 % no IKP un ir nodarbināti 3,9 % darbaspēka. Nozīmīgākās lauksaimniecības kultūras ir vīnogas, kartupeļi,

Bezmaksas vai, ja precīzāk, dažādu fondu uzturēta tiešsaistes universitāte, kas atbilst visiem labas mācību iestādes kritērijiem, ir starptautiski akreditēta un kopā ar starptautiski atzītiem diplomiem piedāvā mācību programmas

biznesa vadībā, datorzinātnēs utt. Tiesa, līdzīgi kā jebkura laba līmeņa universitāte, arī virtuālā Tautas universitāte (University of the People) nākamajiem studentiem izvirza samērā augstas prasības, bet vietu skaits ir ierobežots.

www.howwegettonext.com

Bila un Melindas Geitsu fonda, kā arī Lemelsona fonda atbalstīta interneta vietne ar stāstiem par cilvēkiem vai tehnoloģijām, kas veido mūsu kopējo nākotni. Nekā vairāk, tikai stāsti. Lai gan ne vienam vien šķitīs, ka abi fondi varēja atrast prātīgāku naudas tērēšanas veidu, daudzas no How We Get To Next publikācijām ir patiešām interesantas, izlasīšanas vērtas un pat ar pretenzijām uz kādu nebūt pievienoto vērtību.

www.kottke.org

Viena no savulaik pirmajiem un joprojām (t. i., pēc gandrīz 20 darbības gadiem) viena no populārākajiem ASV emuāristiem Džeisona Kotkes emuārs. Ja godīgi, tad tā arī nav skaidrs, kur slēpjas milzīgās Dž. Kotkes emuāra popula-

ritātes cēloņi, jo virtuālā pasaule ir pārpilna ar emuāristiem, kas raksta par visādām viņiem interesantām lietām un vietām, un Dž. Kotke nav nedz labāks, nedz sliktāks par daudziem citiem, taču fakts paliek fakts – viņš ir dzīvs interneta klasiķis.

www.amazon.com/stream

Tirdzniecības internetā giganta Amazon.com sadaļa Interesanti atradumi (Interesting Finds) ar regulāri atjaunotu dažādu vietnes plašumos atrodamu savdabīgu lietu sarakstu. Interesantie nieki (un arī kas prā-

vāks) ir sadalīti pa kategorijām. Īstā vieta, kur ieskatīties, ja, piemēram, tuvojas kārtējā svarīga vai tuva cilvēka jubileja, bet katastrofāli trūkst ideju par to, ko dāvināt. Te ar garantēti unikālām dāvanām ir iespējams piekraut vai veselu vilciena sastāvu, kaut gan tas nebūs lēts prieks.

www.hybridcars.com

Viena no labākajām t. s. zaļajām automašīnām veltītajām interneta vietnēm, kas vēsta ne tikai par hibrīdauto, bet arī elektroauto un visu citu, kas ir saistīts ar autobraukšanu vai autoindustriju un ir ar zaļu pieskaņu. Lai gan hybridcars.com ir paredzēts galvenokārt amerikāņu auditorijai, lielākā daļa vietnē atrodamās informācijas būs interesanta visiem, kurus interesē tīrāka vide, jaunās tehnoloģijas vai vienkārši jaunas zināšanas par tendenci.

cukurbietes, sojas pupiņas, graudaugi, olīvas, tiek audzēti arī liellopi, ražoti piena produkti, pastāv zivkopība. Itālija ir viena no vīna lielvalstīm. Starp tās slavenākajiem vīniem ir Tuscan Chianti, Piedmontese Barolo, Barbera d’Asti, Frascati, dzirkstošie Franciacorta un Prosecco un daudzi citi. Nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks ir rūpniecība. Izplatīti ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuri nereti atrodas ģimeņu kontrolē. Rūpniecība veido 23,9 % no IKP, un tā ir piesaistījusi 28,3 % darbaspēka. Starp attīstītākajām rūpnieciskās darbības jomām ir mašīnbūve, dzelzs un tērauda apstrāde, ķīmiskā rūpniecība, pārtikas pārstrāde, tekstilrūpniecība un apģērba ražošana, apavu ražošana, kā arī keramika. Itālijā ir liela mašīnbūves nozare. Tur top gan luksusa marku automobiļi, piemēram, Ferrari, Lamborghini un Maserati, gan arī plašākai publikai pieejamie Alfa Romeo, Fiat un Lancia. Itālijas kompānija Iveco ražo autobusus, smagos un industriālos automobiļus. No šīs valsts nāk arī dažādi citi ar auto nozari saistīti uzņēmumi, to skaitā riepu ražotājs Pirelli, elektronikas sistēmu izstrādātājs Ducati Energia, transmisijas iekārtu kompānija Graziano Trasmissioni, kā arī vairākas auto dizaina firmas. Itālija ir slavena ar saviem modes zīmoliem, to vidū Gucci, Armani, Prada, Dolce & Gabbana, Roberto Cavalli, Trussardi, Versace, Max Mara, Moschino. Kafijas cienītāji zina Illy un Lavazza ražojumus. Vēl starp daudziem citiem zināmiem nosaukumiem var pieminēt tādas kompānijas kā elektronikas ražotājs Olivetti, motorolleru firma Vespa, sadzīves tehnikas uzņēmums Zanussi (kopš 80. gadiem šis uzņēmums gan ir daļa no zviedru Electrolux). Savukārt tas, ko sarunvalodā ir iegājies dēvēt par džakuzi, ir cēlies no itāliešu burbuļvannu ražotāja Jacuzzi nosaukuma. Pakalpojumu nozare veido 73,8 % no IKP, un tajā strādā 67,8 % darbaspēka. Pēdējā laikā tieši pakalpojumu jomā ir vērojama vislielākā izaugsme, vēsta Reuters. Tradicionāli nozīmīga vieta starp pakalpojumiem ir bijusi

tūrismam. Itālija ir viena no populārākajiem ārvalstu tūristu galamērķiem un attiecīgi arī viena no lielākajām tūrisma peļņas guvējām pasaulē. Valsts saviem viesiem piedāvā mākslas un vēstures, modes un kultūras ekskursijas, atpūtu kalnos un pludmalēs. Itālija ir starp pasaules līderēm pēc UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļauto objektu skaita.

Jāveicina Latvijas pazīstamība

Latvijai ar Itāliju ir ilga attiecību vēsture. 1991. gadā tā bija viena no pirmajām, kas pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Rīgā atvēra vēstniecību. Latvija savu vēstniecību Itālijā atklāja 1995. gadā. Abu valstu sadarbībā uzmanība ir pievērsta arī ekonomikas saišu stiprināšanai. Latvijas pārstāvji pēdējos gados ir piedalījušies vairākās izstādēs u. c. pasākumos, lai informētu par sadarbības iespējām. 2015. gadā Itālijā notika Latvijas dienas, kur piedalījās mūsu transporta un loģistikas, IT, finanšu, metālapstrādes, mašīnbūves, pārtikas, dizaina, tūrisma, vides pakalpojumu un filmu nozares uzņēmumi. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2015. gadā uz Itāliju tika eksportētas Latvijas preces 133,6 miljonu eiro apmērā, tādējādi Itālija bija 18. nozīmīgākā Latvijas eksporta partnere (1,4 % no visa preču eksporta), savukārt Latvijā tika importētas Itālijas preces 336,4 miljonu eiro apmērā, kas Itāliju padara par 10. nozīmīgāko Latvijas importa partneri (3 % no visa importa). Galvenās Latvijas eksporta preces Itālijā ir mehānismi un elektriskās iekārtas (37,4 %, lielākoties monitori un projektori; telefona aparāti; datu apstrādes iekārtas); koksne un tās izstrādājumi (18,5 %); minerālie produkti (14,6 %, lielākoties kūdra), turpretī Itālijas galvenās importa preces Latvijā ir mehānismi un elektriskās iekārtas (23,2 %, lielākoties kurtuves un krāsnis; krāni, ventiļi u. c. cauruļvadu piederumi; sūkņi); tekstila materiāli un izstrādājumi (11,8 %) un pārtikas rūpniecības izstrādājumi (11 %, lielākoties vīns un makaroni).

eksports

BIZNESS

ITĀLIJA

skaitļos un faktos Pilns nosaukums

Itālijas Republika

Galvaspilsēta

Roma

Iedzīvotāju skaits

61 miljons

Oficiālā valoda

itāliešu (itāļu)

Lielākā reliģija

katoļticība

Paredzamais dzīves ilgums

79 gadi (vīrieši), 85 gadi (sievietes)

Valūta

eiro

Starptautiskais tālruņu kods

+39

Interneta domēns

.it

Itālija var lepoties ar daudzām

Rietumu kultūras vēsturē ievērojamām personībām. Mākslinieki Mikelandželo, Sandro Botičelli un Mikelandželo Merīzi da Karavadžo, komponisti Džuzepe Verdi un Džakomo Pučīni, filmu režisors Federiko Fellīni, kā arī neskaitāmi arhitekti, kas dažādos laikposmos ir veidojuši ēku šedevrus Venēcijā, Florencē, Romā un citviet, – tā ir tikai sīka daļa no bagātībām, ko Itālija ir uzkrājusi gadsimtu laikā. Šī bagātība var būt arī bīstama. Ārste Graciella Magerīni 1979. gadā aprakstīja parādību, kurai deva nosaukumu Stendāla sindroms. Ar to tiek apzīmēta psihosomatiska reakcija uz pārmācošu skaistuma apjomu. Mediķe tolaik Florencē bija sniegusi palīdzību vairāk nekā 100 tūristiem, kas bija saslimuši pēc izcilu mākslas darbu aplūkošanas. Tipiskie simptomi ir paātrināta sirdsdarbība, reibonis, vēdera sāpes un arī halucinācijas. Laika zonu starpības izjaukts organisma diennakts ritms u. c. ar ceļošanas slodzi saistīti aspekti varētu būt iemesli, kāpēc sindroms mēdz skart tieši tūristus. Tas ir nodēvēts par godu franču 19. gadsimta

rakstniekam Stendālam, kurš bija aprakstījis Florences apmeklējuma laikā izjustos lielos emocionālos un fiziskos pārdzīvojumus. Itālijā ir divi anklāvi: Vatikāns un Sanmarīno. Savukārt Šveices teritorijā ir Itālijas anklāvs Kampione d’Itālija (Campione d’Italia), kas atrodas Lugāno ezera krastā. Anklāvs ietilpst Lombardijas reģionā, taču to apņem Šveices Tičīno kantons. Tuvākajā vietā anklāva robeža ir mazāk nekā 1 kilometra attālumā no Itālijas, tomēr kalnu dēļ no Kampiones līdz tuvākajai Itālijas pilsētai ir jābrauc vairāk nekā 14 kilometrus garš ceļš. Viens no galvenajiem ēdieniem, kas ārvalstīs saistās ar Itāliju, ir makaroni. Tie gan būtu jādēvē par pastu, jo tas, ko Latvijā nereti saprot ar makaroniem, ir tikai viens no pastas paveidiem, tomēr latviešu valodā ar pastu tradicionāli apzīmē ziedei līdzīgu masu, tāpēc, lai novērstu pārpratumus, sarunvalodā ir pieļaujams itāliešu pastu saukt par makaroniem. Kopumā eksistē vairāk nekā 500 pastas veidu. Daudzi no tiem ir nodēvēti atbilstīgi formai, piemēram, farfalle ir ‘taureņi’, orecchiette – ‘austiņas’

(Latvijā arī gliemežvāciņi), spaghetti – ‘aukla’. Citu pastas veidu nosaukumiem vajag lielāku iztēles piepūli: penne ir ‘rakstāmspalva’ – šī pastas forma gluži vienkārši ir cilindriska ar cauru vidu, savukārt strozzapreti nozīmē ‘priesteru žņaudzēji’. Vēl cits slavens itāliešu produkts ir Nutella – kakao krēms ar riekstiem. Tā receptes vēsture ir meklējama 19. gadsimta sākumā, kad Napoleona karu laikā pieauga šokolādes cenas un lazdu riekstu piemaisījums šokolādei bija risinājums ekonomijas nolūkos. Gadsimtu vēlāk, 1. pasaules kara laikā, kad pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, saldumu ražotājs Pjetro Ferrēro atminējās triku ar lazdu riekstiem un laida šādu produktu tirgū. 1964. gadā izstrādājums ieguva nosaukumu Nutella. Latviešu valodā eksistē divi vārdi, kas apzīmē Itālijas iedzīvotājus, – itāļi un itālieši. Par itāļiem tradicionāli dēvē senos Apenīnu pussalas iedzīvotājus, kas tur mitinājās 1. gadu tūkstotī p. m. ē., savukārt mūsdienu Itālijas pamatiedzīvotāji ir viena no romāņu tautām, un viņi būtu jāsauc par itāliešiem. Itālijas politikā valdība mainās bieži, tomēr pati politiskā struktūra ir bijusi pārsteidzoši stabila, piemēram, partija Democrazia Cristiana bija lielākā partija parlamentā un darbojās ikvienā valdošajā koalīcijā no 1946. gada līdz 1994. gadam, kad pēc korupcijas skandāla tika izformēta. Itāliešu valstsvīrs Džovanni Džoliti (1842–1928), pieckārtējs premjers, uz kāda žurnālista jautājumu par to, vai Itāliju pārvaldīt ir grūti, savulaik atbildējis: „Nav grūti, taču bezjēdzīgi.” 05 / 2017

BIZNESS

NAUDA un INVESTĪCIJAS

Vedina spēlēt uz kritumu Norises fondu tirgos vedina domāt, ka visai drīz akciju cenas varētu sarukt, tomēr eksperti pagaidām iesaka nesteigties ar īso pozīciju atvēršanu

aut gan globālā ekonomika uzņem straujākus izaugsmes tempus, kam likumsakarīgi vajadzētu veicināt arī kompāniju peļņas pieaugumu, tātad arī akciju cenu palielināšanos, šobrīd aizvien vairāk šķiet, ka norises biržās varētu piedzīvot tieši pretējus procesus. Tiesa, vēl pavisam nesen akciju tirgus virzība bija pilnīgi pretēja, dienu no dienas sasniedzot aizvien jaunus vēsturiskos rekordus, piemēram, ASV fondu tirgus lielo kompāniju indeksam Dow Jones Industrial Average (DJIA) pakāpjoties virs 21 tūkstoša punktu atzīmes. Tirgus tobrīd uzrādīja izaugsmi saistībā ar gaidītajām jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu laikā solītajām ekonomiskajām reformām. Tomēr, tā kā iepriekšējā retorika netiek uzturēta vai arī tas nenotiek pietiekami skaļi, akciju tirgum ir zudis iemesls nemitīgi sasniegt jaunus akciju cenu rekordus. Drīzāk varētu teikt, ka akciju tirgus uzrāda pagurumu, ko aizvien vairāk sāk apliecināt arī biržas indeksu izmaiņas un tehniskās analīzes dati. Volstrītas smagsvara DJIA vērtība 28. marta tirdzniecības sesijas beigās atradās nedaudz virs 20,7 tūkstošu punktu atzīmes, no sava pavisam nesen sasniegtā rekorda atpaliekot vien par 2,2 %, ko faktiski varētu nosaukt par tādu pamatīgāku vienas dienas korekcijas tiesu. Taču vienlaikus 78

05 / 2017

Relative Strenght Index (RSI) vērtība iepriekšminētajam 30 lielāko kompāniju indeksa akciju grozam salīdzinājumā ar tirgus straujās izaugsmes posmu dažas nedēļas iepriekš ir sarukusi apmēram uz pusi, atrodoties pie 45 punktu atzīmes. Minētās dažas nedēļas iepriekš DJIA akciju grozs tika vērtēts kā pārpirkts, savukārt indeksa atrašanās zem 50 punktu

Tirgum ir zudis iemesls nemitīgi sasniegt jaunus rekordus robežas, kā tas bija vērojams marta beigās, tirgus dinamiku raksturo kā vāju. Protams, atsevišķas tehniskas izmaiņas vēl nenozīmē, ka tirgus varētu mainīt savu virzienu, tomēr, kopš februārī tika ziņots, ka atsevišķi tehniskie raksturlielumi ir tādi, kas tirgus pārvērtētības ziņā netika piedzīvoti pat bēdīgi slavenā tehnoloģiskā burbuļa plīsuma laikā gadsimtu mijā un pagājušās desmitgades treknajos gados, bet dažu nedēļu laikā viss mainījies līdz līmenim, kas pircēju aktivitāti faktiski raksturo kā vāju, ir pamats pārdomām, vai nav gaidāma kāda lielāka cenu korekcija.

Labie dati

Viena no galvenajām norādēm uz to, kādas varētu būt potenciālās pārmaiņas, ir kompāniju finanšu

dinamika. Ja runājam par īstermiņa raksturu, tad kopējā situācija nebūtu vērtējama kā slikta. Kā stāsta AS SEB banka investīciju stratēģis Ingus Grasis, galvenais iemesls spēcīgai izaugsmei visos galvenajos akciju tirgos ir ļoti labi makroekonomiskie rādītāji pasaulē. „Noskaņojumam akciju tirgos palīdz arī tas, ka lielākā daļa statistisko rādītāju publikāciju turpina pārspēt iepriekšējās pro gnozes. Rādītāji, kas cenšas novērtēt pozitīvo pārsteigumu apmēru makroekonomisko datu publikācijās, šobrīd ir augstākajā punktā pēc vairāku gadu pārtraukuma,” situāciju raksturo SEB bankas eksperts. Pēc viņa teiktā, apsteidzošie ekonomiskās aktivitātes rādītāji, piemēram, iepirkumu menedžeru indeksi, liecina par ļoti augstu ekonomiskās aktivitātes līmeni visā pasaulē. Marta beigās IHS Markit eirozonas kopējās aktivitātes iepirkumu menedžeru indekss atradās savā augstākajā punktā pēdējos sešos gados. Eksperts piebilst, ka patērētāju noskaņojuma aptaujas turpina pārsteigt gan ASV, gan Eiropā un šai situācijai atbilstīga ir arī centrālo banku rīcība. „Par spīti tam, ka ASV martā pacēla bāzes procentu likmi par 0,25 %, centrālās bankas rīcība un izteiktais nākotnes redzējums tika uztverti pozitīvi. Šobrīd ekonomiskās recesijas iestāšanās varbūtība ir ļoti zema,” ekonomisko mikroklimatu vērtē I. Grasis. Viņaprāt, finanšu tirgus dalībnieki ir pārliecināti, ka spēcīgie ekonomiskās aktivitātes rādītāji

pozitīvi atspoguļosies ne tikai faktiskajā IKP izaugsmē, bet arī publisko uzņēmumu peļņas rādītājos. „Pozitīvās peļņas pieauguma prognozes ir galvenais iemesls, kādēļ turpina palielināties akciju cenas. Mēs gaidām, ka faktiskie publisko uzņēmumu šā gada I ceturkšņa finanšu rādītāji būs gana spēcīgi, lai ļautu kāpumam akciju tirgos turpināties. SEB investīciju stratēģi gaida, ka akciju tirgus ienesīgums 2017. gadā sasniegs 4 % ASV un 7,8 % Eiropā,” bankas prognozes ieskicē I. Grasis. Saskaņā ar Thomson Reuters 21. marta prognozēm Eiropas publisko kompāniju peļņai (STOXX 600) 2017. gada I ceturksnī būtu jāpieaug par 12,1 %. Kopumā 2016. gadā šā indeksa uzņēmumu peļņa samazinājās par 8,1 %. Savukārt saskaņā ar FactSet 17. marta prognozēm ASV plašā tirgus jeb 500 lielāko kompāniju indeksa (S & P 500) uzņēmumu peļņa I ceturksnī pieaugs par 9 % (kopumā 2016. gadā – 0,4 %). „Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējos gados piedzīvoto izaugsmi gaidāmais akciju, īpaši ASV, tirgus ienesīgums turpmāk varētu būt zemāks. Akciju tirgus rezultātus var ietekmēt vairāki faktori. Pirmkārt, lai gan riska apetīte un investoru pozicionējums nav vēsturiski pārlieku augstos līmeņos, tas ir būtiski pieaudzis un var bremzēt turpmāko akciju cenu kāpumu. Otrkārt, vēsturiski raugoties, akciju cenu novērtējumi ir salīdzinoši ļoti augsti, īpaši ASV akcijām,” brī-

dina SEB eksperts, piebilstot, ka arī politika ir nozīmīgs riska faktors gan ASV, gan Eiropā. Cerības, kas šobrīd ir liktas uz iespējamajiem jaunās ASV administrācijas pasākumiem ekonomiskās izaugsmes atbalstam, var nerealizēties. Vienlaikus eksperts uzsver arī monetāro faktoru ietekmi uz ASV tautsaimniecības attīstību, proti, ja ASV inflācijas līmenis turpinās palielināties, to monetārā politika var kļūt ierobežojoša daudz straujāk, nekā to šobrīd pieļauj tirgus analītiķi, tādējādi spiežot investorus pārvērtēt pašreizējos akciju novērtējuma līmeņus. Tomēr ne visi rādītāji ir akciju tirgus izaugsmei tik labvēlīgi. Lai gan kompāniju peļņa turpina palielināties, gadu gaitā ir redzams, ka uzņēmumu nopelnītais nespēj tikt līdzi akciju tirgus kāpumam, piemēram, ASV 500 lielāko kompāniju indekss pērn piedzīvoja 9,5 % vērtu izaug smi, bet tā atskaites bāzē iekļauto kompāniju peļņa palielinājās caurmērā par 3,3 %, turklāt kompānijas peļņas (EPS) attiecība pret biržas indeksa vērtību ir bijusi ievērojami zemāka nekā iepriekšējās finanšu krīzes laikā – S & P 500 vidējā kompānijas peļņa uz akciju sasniedza vien 4,86 %. Pēdējo reizi tik zems rādītājs tika fiksēts 2003. gadā, kad tas bija 4,87 %. Iepriekšējais zemākais rādītājs (3,85 %) tika piedzīvots 2001. gadā, kad pasaules ekonomiku un finanšu tirgus vajāja tehnoloģiskā burbuļa plīsuma radītā finanšu krīze.

Pirms pārkaršanas

„Daudzie mazie investori ir aktivizējušies pēc ilgākas atturēšanās no ieguldījumiem akciju tirgos. Eiropā un īpaši ASV ir ievērojami pieaudzis investoru pārliecības līmenis. Manuprāt, šobrīd akciju tirgos ir vērojams efekts, kas ir raksturīgs tirgum pirms pārkaršanas fāzes, kad akcijas pērk pat taksisti un mājsaimnieces,” tirgus noskaņojumu raksturo IPAS INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs. Tas tirgiem traucējot piedzīvot veselīgu korekciju. Viņaprāt, pēdējo nedēļu laikā cenu samazinājums vēl nav pārāk izteikts un tas papildus stimulē alkatīgus investorus mesties tirgū. Runājot par naudas aizplūšanas iespējām no pārkarsušā akciju tirgus, eksperts norāda, ka procentu likmes vēl atrodas samērā zemā līmenī, lai nauda pārvietotos uz citiem finanšu tirgus segmentiem, resp., tā kā likmes ir zemas, investoriem nav pārāk interesanti naudu pārvietot no pagaidām augoša akciju tirgus uz fiksēta ienesīguma ieguldījuma segmentiem, piemēram, obligācijām, jo peļņas iespējas ir samērā niecīgas. Turklāt vēl ir jārēķinās, ka, centrālajām bankām veicot procentu likmju palielināšanu, aug arī obligāciju ienesīgums, kas, savukārt, nozīmē šo vērtspapīru cenas samazināšanos. Tādējādi šobrīd vēl aizvien saglabājas labvēlīgi apstākļi tirgus pārkaršanai un tālāka cenu burbuļa veidošanās procesam. „Manuprāt, 05 / 2017

Dzīvošanai dārgākās lielpilsētas

Economist Intelligence Unit veidotajā Worldwide Cost of Living Report 2017 par dzīvošanai dārgāko lielpilsētu pasaulē ir atzīta Singapūra, bet kopumā Āzijas metropoles ieņem piecas no pirmajām

sešām vietām. Par atskaites punktu reitinga veidotāji izmanto Ņujorkas izmaksas (=100), kurām tiek pielīdzināti izdevumi pārējās pilsētās. Singapūrā šis rādītājs ir 120, seko Honkonga (114), Cīrihe (113), Tokija (110), Osaka (109), Seula (108), kā arī Ženēva un Parīze (abās 107). Reitinga etalons Ņujorka ar Kopenhāgenu dala 9. vietu. Pavisam reitingā ir iekļautas 133 lielpilsētas, kā pēdējā no tām – Almati Kazahstānā ar 38 punktiem. Baltijas valstu pilsētas apskatā nav iekļautas.

Viltojumi elektronikas tirgū

Ceturtā daļa spēļu konsoļu un piektā daļa mobilo tālruņu pasaules tirgos ir viltojumi, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīs-

tības organizācijas (OECD) aplēses. 3. vietā šajā sarakstā atrodas skaņu aparatūra, kur viltojumu apmērs sasniedz 19 %; viltoti tiek arī 15 % zibatmiņu un karšu lasītāju, kā arī 9 % mediju atskaņotāju. Retāk tiek viltotas tālvadības pultis un planšetdatori (pa 6 %), kā arī baterijas un akumulatori (5 %). Visbiežāk (43 % gadījumu) IKT jomā tiek viltoti ASV kompāniju izstrādājumi, savukārt 25 % gadījumu – Somijas, bet 12 % gadījumu – Japānas uzņēmumu ražojumi.

kamēr t. s. buļļu tendence vēl nav lūzusi, mēģināt atvērt īsās pozīcijas ir par agru. Tiesa, jau tagad ASV akciju tirgū var redzēt daudzus t. s. lāčus, kuri cenšas spēlēt uz cenas kritumu, bet pagaidām tie tikai palīdz akciju cenām pieaugt, jo jauna nauda balsta cenas un liek šortotājiem ar zaudējumiem slēgt savas pozīcijas, stiprinot kāpumu. Brīžiem tirgū parādās vājuma pazīmes, kuras tomēr neizraisa izteiktu korekciju. Pagaidām īstermiņa kāpuma tendence vēl nav salauzta un tirgus attīstības pagrieziena punkts vēl nav redzams,” spriež A. Martinovs.

Ievainojamie sektori

Tiesa gan, situācija visos akciju tirgus segmentos nav vienāda, vienmēr ir kāda tautsaimniecības nozare, kurai noteiktos ekonomiskos apstākļos klājas grūtāk nekā citiem, vai arī investoru cerības ir bijušas tik spārnotas, ka akcijas ir krietni vien pārvērtētas. Šo tautsaimniecības sektoru uzņēmumiem ir potenciāli lielākas iespējas piedzīvot akciju cenu samazināšanos, tādējādi paverot lielākas iespējas veiksmīgai spēlei uz cenu kritumu. Šajā gadījumā investors pārdod kāda uzņēmuma akcijas, tās faktiski aizņemoties no vērtspapīru tirgus starpnieka bankas vai brokeru sabiedrības, lai vēlāk tās atpirktu lētāk. Attiecībā uz pēdējo tirgus vājuma brīžos sevišķi strauju kritumu piedzīvo interneta nozares kompānijas, to vidū gan dažādi interneta veikali, gan sociālie tīkli. Runājot par potenciālajiem sektoriem, A. Martinovs saka – tendencei mainoties, viņš īsajā pārdošanā noteikti pievērstu uzmanību finanšu sektoram, kurš ir pārspējis citus kāpumā, kam par pamatu ir bijusi procentu likmju palielināšana, kā arī iespējamo papildu prasību un ierobežojumu, kuri finanšu nozarē tika ieviesti krīzes laikos, atcelšana. Viņaprāt, īsajām pozīcijām būtu piemērots cikliskais enerģētikas sektors, kā arī tehnoloģiskais sektors, kas korekciju laikā varētu ciest vairāk. Pastāvot pašreizējai situācijai pasaules preču biržās, cietējas varētu

būt arī naftas kompānijas. Iemesli tam ir vairāki. Pirmkārt, par spīti eksportētājvalstu pūliņiem, melnā zelta cenai nav izdevies rast noturīgu pieaugumu, drīzāk gan otrādi, un patlaban nevar izslēgt, ka, pašreizējai situācijai ieilgstot, tirgus dalībnieki aizvien mazāk cerēs uz šā resursa tālāku cenas palielināšanos un sāks naftas kontraktu masveidīgu izpārdošanu, vienlaikus nospiežot lejup cenu, kas, savukārt, samazinās naftas industrijas ieņēmumus un peļņu. Otrkārt, arī paši eksportētāji, redzot to, ka vienošanās par ieguves samazināšanu augļus nenes, centīsies pārdot vairāk, galu galā situācijai izvēršoties līdzīgi kā 2014. gada otrajā pusē un 2015. gadā, kad konkurences pieaugums cenu spieda aizvien zemāk. Naftas cenas samazināšanos var ierosināt arī kāds fondu tirgus vājuma brīdis, kad investoriem rodas atskārsme par riskantāko aktīvu grupu – akciju un izejvielu – nedrošību, kas arī runā par labu tam, lai nafta kļūtu lētāka. Tātad melnā zelta ieguves industrija šobrīd ir tā, kas finanšu tirgus jauna pavērsiena brīdī var piedzīvot vienu no lielākajiem kritumiem. Līdzīgi var notikt arī ar citiem kurināmā segmenta – ogļu un gāzes ieguves – uzņēmumiem, jo šo uzņēmumu akcionāru labklājība lielā mērā korelē ar naftas tirgus norisēm. Tiem, kas potenciāli spēlē uz akciju cenu samazināšanos, ir jārēķinās, ka šāda tipa investīcijas ir krietni vien bīstamākas par tām, kuras tiek orientētas uz akcijas cenas samazināšanos. Lai gan akciju tirgi ik pa laikam piedzīvo visai izteiktus vājuma brīžus un nonāk pat dziļās krīzēs, ilgtermiņā biržas ir orientētas uz cenas augšupeju, proti, ja kāds ir nopircis akcijas un to cena krītas, ir iespēja sagaidīt brīdi, kad tirgus izaugsme atgriežas. Savukārt, spēlējot uz kritumu, jau pats peļņas potenciāls ir krietni vien ierobežotāks no tīri matemātiskā viedokļa, turklāt, tā kā ilgtermiņā tirgus ir tendēts augšup, pastāv teorētiska iespēja, ka akcijas cena vairs nekad neatgriežas zemākajos līmeņos, kādi tai ir bijuši iepriekš.

erudīcija Walmart ekspansija Kam vara, tam taisnība? IV Vestfālenes miera pasaule Dzīves noteikumi. JĀNIS DEINATS Patriarha sirds

Solārpaneļi uz Walmart lielveikala Puertoriko

Walmart ekspansija Stāsts par pasaules lielāko uzņēmumu ir stāsts par neatlaidību, ideju skaidrību, milzīgiem skaitļiem un spēju reaģēt uz pasaules izmaiņām

ielākais uzņēmums un lielākais privātais darba devējs pasaulē – plašā starptautiskā zemo cenu mazumtirdzniecības veikalu ķēde Walmart, kas tiek ierindota arī starp lielākajām publiskajām akciju sabiedrībām un lielākajiem ieņēmumu guvējiem, piedzima 1950. gados ASV vidienes augstkalnu reģiona Ozarkmontainas pilsētiņā Bentonvilā, kur tolaik bija 2,9 tūkstoši iedzīvotāju… Tieši tad Sems Voltons no Lutera Harisona nopirka veikalu un atvēra savu Walton’s Five and Dime (Walton’s 5 & 10; tagad tur ir Walmart apmeklētāju centrs un muzejs). Uzņēmumam Wal-Mart Stores, Inc., kura vadība joprojām atrodas Bentonvilā (ASV, Ārkanzasa), šā gada sākumā 28 valstīs piederēja vairāk nekā 11,5 tūkstoši veikalu un klubu, kuri ir pazīstami ar 63 dažādiem nosaukumiem un kuros strādā vairāk nekā 2,3 miljoni darbinieku. Tā galvenās nodaļas ir Walmart U. S., Walmart International, Sam’s Club, Global eCommerce, meitasuzņēmumi – Walmart Canada, Walmart Mexico, Walmart Chile, Walmart de México y Centroamérica, @WalmartLabs, 82

05 / 2017

Walmart Neighborhood Market, Asda, Amigo Supermarkets, Vudu, Massmart, Seiyu Group, Stapleton Inc., Bompreço, Líder, Jet.com, Hayneedle, Moosejaw, savukārt darbības rādītāji tiek lēsti miljardos. Walmart ir arī savi pakalpojumu servisi Walmart-2-Walmart, Walmart MoneyCard, Pickup Today, Walmart.com, Walmart Pay. Voltonu ģimenei joprojām pieder 51 % uzņēmuma.

Sema ideju uzplaukšana

S. Voltons rēķināja, kā sasniegt lielāku pārdošanas apjomu, saglabājot par konkurentiem zemākas cenas. Atrisinājums – jāsamazina peļņas tiesa! Protams, ceļš nekāds gludais nebija: bija krietni jāpapūlas, lai uzveiktu likstas ar nomas maksu un lai atmaksātos sākotnējie ieguldījumi. Taču attīstība bija strauja: līdz 1967. gadam Ārkanzasā tika atvērti 24 veikali, kuru pārdošanas rādītājs bija 12,6 miljoni dolāru, bet 1968. gadā Wal-Mart uzdrīkstējās pārkāpt štata robežas, atverot veikalus Misūri štata Sikstonā un Oklahomas štata Klermorā. 1969. gadā uzņēmums tika reģistrēts kā Wal-Mart Stores, Inc. 1970. gadā Wal-Mart uzsāka savu akciju tirdzniecību, bet pirmā akciju

kotēšana New York Stock Exchange notika 1971. gada maijā, kad uzņēmums darbojās jau piecos štatos (klāt bija nākusi Kanzasa un Luiziāna). Vienas akcijas cena bija 47 dolāri. Tolaik vēl samērā mazais milzis turpināja augt, iekarojot jaunus štatus – Tenesī (1973), Kentuki un Misisipi (abi 1974), Teksasu (1975) – un šajā laikā sasniedzot šādus rādītājus: 125 veikali, 7,5 tūkstoši strādājošo, pārdošanas apjoms – 340,3 miljoni dolāru. Nākamais mērķis bija Ilinoisa (1977), kur gaidīja lielāks ieguvums – pirmo reizi uzņēmums ieguva citas veikalu ķēdes (MohrValue) īpašumtiesības. Māka bija rokā: nākamais guvums bija Hutcheson Shoe Company (1978). Pats Wal-Mart togad sazarojās, apgūstot jaunus tirgus un izveidojot atsevišķas autoservisa, aptiekas un rotaslietu nodaļas. 1990. gadu sākumā kompānija izpletās no viena krasta līdz otram, iekļaujot arī Ņūdžersiju, Kaliforniju, Pensilvāniju. Sākās iespiešanās Meksikā (1991) un Kanādā (1994). Vermonta bija pēdējais ASV štats, kurš padevās Walmart (1995). Darbību ārpus Ziemeļamerikas nevar nosaukt tikai par nepārprotami veiksmīgu: Lielbritānijā, Dienvidamerikā un Ķīnā tā tiešām ir ļoti veiksmī-

Zeme – par ticību

ga, bet riski Vācijā un Dienvidkorejā neattaisnojās.

Kam kaitē un palīdz Walmart?

Starptautiskā giganta augšana patiesi satrauca daudzus – sākot ar mazpilsētu iedzīvotājiem un beidzot ar augstskolu mācībspēku. Vairākos pētījumos ir iztirzāta starptautiskās korporācijas ietekme uz vietējām kopienām, mazpilsētu uzņēmumiem, darba vietām un nodokļu maksātājiem, konstatējot, ka mazpilsētas, kurās tiek atvērti Walmart veikali, 10 gados var zaudēt gandrīz pusi pārējās mazumtirdzniecības, bet ka mazumtirgotāji, kuri prot pielāgoties izmaiņām, spēj attīstīties arī pēc milža ienākšanas. Daudz šķēpu par Walmart tika lauzts pēc 2005. gada septembrī piedzīvotās viesuļvētras Katrīna. Walmart, izmantojot plašo loģistikas tīklu, uz katastrofu reaģēja ātri: ziedoja 20 miljonus dolāru skaidrā naudā, 1,5 tūkstošus smago auto kravu preču, pārtiku 100 tūkstošiem maltīšu, kā arī apsolīja darbu katram pārvietotajam strādājošajam. Neatkarīgā Svētā Lorenca universitātes pētījumā tika konstatēts, ka lielās amerikāņu kompānijas Walmart, Home Depot un Lowe spēja izmantot piegādes ķēžu, infrastruktūras, lēmumu pieņēmēju u. c. resursu zinātību, lai nodrošinātu neatliekamo piegādi un atvērtu veikalus, pirms reaģēja Federālā ārkārtas situāciju vadības aģentūra. Uzņēmums tika cildināts par to, tomēr vairāki kritiķi norādīja, ka esot problēmas ar solītajām darba attiecībām.

Zaļāk un lētāk, vēl lētāk

2005. gada rudenī Walmart izziņoja energoefektivitātes pasākumus: par 25 % palielināt degvielas efektivitāti autoparkā 3 gadu laikā, bet divkāršot 10 gadu laikā; par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju 7 gados; par 30 % samazināt enerģijas patēriņu veikalos; par 25 % samazināt cieto atkritumu apjomu ASV veikalos un Sam’s Clubs 3 gados. Lī Skots, Walmart izpilddirektors, izteicās, ka mērķis ir būt labam vides pārvaldniekam, kurš galu galā izmantotu tikai atjaunojamos enerģijas avotus un radītu nulli atkritumu.

Apmēram gadu uzņēmums analizēja savu kopējo ietekmi uz vidi un meklēja uzlabojamo. Tika izstrādāti trīs jauni eksperimentāli veikali ar vēja turbīnām, saules paneļiem, biodegvielas boileriem, ar ūdeni dzesējamiem ledusskapjiem un xeriscape dārziem. Walmart kļuva par lielāko bioloģiskā piena pārdevēju un organiskās kokvilnas pircēju pasaulē, kā arī samazināja iepakojuma un enerģijas izmaksas. 2011. gadā Walmart paziņoja par 5 gadu programmu savu veikalu zīmolu uzturvērtības sekmēšanai, pakāpeniski produktos samazinot sāls un cukura daudzumu, kā arī novēršot transtauku izmantošanu. Tika solītas sarunas ar piegādātājiem, lai samazinātu pārtikas un dārzeņu cenas un atvērtu veikalus zemu ienākumu teritorijās, t. s. pārtikas tuksnešos, kur nav lielveikalu. Turpmāko gadu laikā patiešām pieauga pārtikas, īpaši dārzeņu un augļu, sortiments Walmart veikalos. 2015. gadā Walmart bija lielākais komerciālais saules enerģijas ražotājs ASV (142 MW jaudas) un īstenoja 17 enerģijas uzglabāšanas projektus. Globālais mazumtirdzniecības tīkls gandrīz 20 gadus izmantoja saukli Vienmēr zemas cenas, vienmēr, bet 2007. gadā ieviesa jaunu – Ietaupīt naudu. Dzīvot labāk. Kompānija Global Insight, pētot reklāmu atbilstību, konstatēja, ka Walmart, pazeminot cenu līmeni, ir ļāvis patērētājiem 2006. gadā ietaupīt 287 miljardus dolāru, kas ir pielīdzināmi 957 dolāriem vienai personai vai 2,5 tūkstošiem dolāru uz vienu mājsaimniecību. Uzņēmums ziņoja arī par bonusiem strādājošajiem: sadalīja papildu peļņu (pat globālās krīzes laikā!), veica iemaksas pensiju fondos, ļāva iegādāties preces ar atlaidi, sekmēja iemaksas darbinieku akciju iegādes plānos. Ir uzsākta produktu piegāde, produktu paraugu testēšanas programma, kā arī paplašināts e-komercijas apjoms. Pērn Walmart ziņoja, ka varētu kļūt par IBM un Cinghua Universitātes partneri, lai, izmantojot blokķēdi, izsekotu cūkgaļas piegādi Ķīnā, bet šogad iegādājās tiešsaistes aktīvu tirgotāju Moosejaw. Priekšā noteikti ir mobila un tehnoloģiska nākotne.

Kvēkerus, protestantu sektu, aizsāka Džordžs Fokss, kurš, sadzirdējis brīnumainu balsi, secināja, ka spēj būt tiešā saskarē ar Dievu. Kvēkeru mērķis – atrast reliģisku patiesību, atdzīvināt agrīno kristietību. Nosaukums ir cēlies no vārda quake

(angļu val. ‘drebēt’), ar to domājot drebēšanu pirms dievišķām atklāsmēm vai Dieva varenības priekšā. Kvēkeri sapulcēs lielākoties klusēja, līdz katram atklāsies Dieva vēsts. Dzīvē viņus vadīja augsti ideāli – vienkāršība, godīgums un atteikšanās no vardarbības. Tas kļuva par vajāšanas iemeslu. Pirmās kvēkeru misionāres, kas 1656. gadā ieradās Ziemeļamerikā, tika apcietinātas un tad izsūtītas. Vēlāk Viljams Penns, jauns anglis, nolēma dibināt kvēkeru ideālos balstītu koloniju. Anglijas karalis viņa tēvam admirālim bija parādā daudz naudas un, parādu nolīdzinot, piešķīra milzīgu zemesgabalu. Jaunā kolonija par godu admirālim Pennam tika nosaukta par Pensilvāniju (‘Penna mežu zemi’). V. Penna vēlme – lai visu konfesiju ticīgie var baudīt reliģisku brīvību. Viņš pats 1682. gadā pie Šakamaksonas (tagad – Kensingtonas rajons) noslēdza godīgu līgumu ar indiāņiem, un nepilnu jūdzi tālāk tika dibināta jauna apmetne – Filadelfija (‘brālīga mīlestība’). Anglijā V. Penns popularizēja koloniju: skaista daba, reliģiska iecietība, sirdsapziņas brīvība… Ieradās daudzi Anglijas un Ziemeļ īrijas kvēkeri, Reinas menonīti un radniecīgu reliģisku grupu pārstāvji. Sākums bija daudzsološs, bet problēmas radīja nepieciešamība likuma un kārtības labad lietot varu un jaunu kolonistu nekvēkeru ieplūšana. V. Penna t. s. svētais eksperiments ilga 75 gadus, līdz reliģisko dedzību pārmāca materiālā labklājība, nespēja pēctečiem iemācīt likumus, ko paši bija aizmirsuši, kustības sašķelšanās.

ERUDĪCIJA

politekonomija

Varas pētījumos divas daudzos aspektos pretējas koncepcijas – elitiskā (arī marksistiskā) un plurālistiskā – ir plaši izplatītas, taču nav vienīgās, kas piedāvā varas problēmu analīzes metodiku. Mūsdienās gan socioloģijā, gan ekonomikā tiek izmantots diezgan plašs teorētisko nostādņu spektrs, kuru turpmāk pacentīsimies ieskicēt

Kam vara, tam taisnība? IV Cilvēciskās attiecības

Mūsdienās, runājot par varu, diskusija parasti riņķo ap jautājumu, kāds ir varas īstenošanas mehānisms, citiem vārdiem sakot, jautājumu par varu kā līdzekli, kas sociālās darbības padara iespējamas robežās, kurās vara šīs darbības var ierobežot vai novērst. Viens no autoritatīvākajiem postmodernās domas pārstāvjiem franču filozofs Mišels Fuko (Michel Foucault, 1926–1984) savās 1977.–1978. gadā tapušajās lekcijās Franču koledžā (Lectures at the College de France) varu aplūko kā strukturālu izpausmi „sarežģītām stratēģiskām situācijām dotajā sociālajā vidē”, turklāt šai strukturālajai izpausmei vienlaikus ir nepieciešami gan ierobežojumi, gan iespēja paplašināties. Mūsdienās popularitāti ir izpelnījusies varas relacionistiskā (jeb attiecību) teorija, kura varu skaidro kā starppersonu attiecības, kuras dod iespēju ar gribas palīdzību ietekmēt indivīdu un mainīt viņa uzvedību. Viens no redzamākajiem šīs teorijas pārstāvjiem amerikāņu sociologs Peters Mihaels Blau (Peter Michael Blau, 1918–2002) varu definē kā viena

05 / 2017

indivīda (vai personu grupas) spēju uzspiest savu gribu citiem, neizvairoties arī no tādiem līdzekļiem kā bailes, sods u. tml. Šāda pieeja cita starpā ir ļoti ērta, skaidrojot varas dabu arī ekonomikā – patiešām universāls un visaptverošs savas gribas uzspiešanas līdzeklis ir, piemēram, bailes no nabadzības vai, atceroties Torsteinu Bundi Veblenu (Thorstein Bunde Veblen, 1857–1929) un viņa dīkās šķiras teoriju, sociālā statusa pazemināšanas. Taču tas nav viss. Patlaban varam izšķirt dažādas akadēmiskās teorijas, kas, koncentrējoties uz kādu vienu varas vai varas nesēju aspektu, vairāk vai mazāk sekmīgi mēģina izskaidrot procesus, kas ļauj iegūt un izmantot varu: koercijas (coercion) jeb spaidu teorija aplūko metodes, kā iespējams mainīt personas uzvedību pret tās gribu; mazākās intereses principa galvenā tēze – personai, kam ir mazākā interese, ir visvairāk varas; sociālās mijiedarbības teorijas pamattēze – dod, lai iegūtu vairāk; stratēģiskās kontingences (nepare-

dzamības) teorija, kur vara ir atkarīga no problēmas centralizētības, spējām un šo spēju unikalitātes.

Līgums un Vēbers

Tātad varam secināt, ka mūsdienās varas un tās problēmu pētnieki fokusējas uz indivīdu attiecībām un to mijiedarbību, varas dabas abstrakto, ārpuspersonisko dimensiju pārsvarā atstājot fonā. Acīmredzot tas ir varas teoriju evolūcijas rezultāts. Taču, lai pilnīgāk izprastu varas mehānismu, der atgādināt arī senākus varas konceptus. Sabiedriskā līguma teorijas spilgtākie pārstāvji ir Tomass Hobss (Thomas Hobbes, 1588–1679), Džons Loks (John Locke, 1632–1704) un Žans Žaks Ruso (Jean-Jacques Rousseau, 1712–1788). Atbilstīgi šai teorijai valsts ir radusies uz sabiedriskā līguma pamata, kas balstās uz valsts dabisku eksistenci un izbeidza pirmsvalsts stāvokli, kad ļaudis dzīvoja nošķirti un atradās visu-kara-pretvisiem stāvoklī. Tātad valsts tika nodibināta, lai ieviestu vispārēju mieru un drošību. Sabiedriskais līgums valstij deleģēja atsevišķu pilsoņu tiesības, sa-

Trafi

vukārt pilsoņi brīvprātīgi ierobežoja savu brīvību. Šīs ideālistiskās teorijas ieskatā valsts augstākais likums ir tautas labums, bet rūpes par mieru ir dabisko tiesību pamats. Dž. Loks uzsvēra, ka valdībai tiek nodota tikai zināma daļa no pilsoņu dabiskajām tiesībām: vārda un ticības brīvības un, protams, vispirms – īpašuma tiesībām. Neapstrīdams suverēns paliek tauta, kurai ir tiesības neatbalstīt un pat gāzt tai netīkamu valdību. Savukārt Ž. Ž. Ruso sabiedrisko līgumu uzskatīja par „cilvēces vēsturiski nepieciešamu stāvokli”, īstenojot tautas suverenitāti un faktisku vienlīdzību un „pakļaujot vispārējai gribai”, kas izriet no tautas interesēm. Daudz piezemētāka ir vācu sociologa un politekonomista Maksa Vēbera (Karl Emil Maximilian Weber, 1864–1920) darbā Saimniecība un sabiedrība: skaidrojošās socioloģijas izklāsts (Wirtschaft und Gesellschaft: Grundriß der verstehenden Soziologie, 1922) piedāvātā koncepcija. Atbilstīgi tai varas avoti ir vardarbība (fizisks spēks, ieroči, organizēta grupa, personības īpašības, vardarbības draudi); autoritāte (ģimenes un sociālās saites,

Varas avoti ir vardarbība; autoritāte; tiesības harisma, eksperta (īpašās) zināšanas, ticība); tiesības (stāvoklis un pilnvaras, resursu kontrole, paražas un tradīcijas). M. Vēbers uzskatīja, ka visprimitīvākais varas avots ir rupja spēka izmantošana vai tās draudi un pie šādām metodēm reizēm ķeras arī valsts. Taču daudz biežāk valsts vara pamatojas juridisku tiesību institūcijās, turklāt jebkura valsts savu piespiedu, represīvo darbību tiecas parādīt labdabīgā iesaiņojumā – šādas iespējas atklāja jau apgaismības laikmeta Florences humānists Nikolo Makjavelli (Niccolò Machiavelli, 1469–1527). Varas juridiskās bāzes radīšana īpaši attiecas uz ekonomisko mijiedarbību: valsts izveido normatīvo bāzi

visām svarīgākajām saimnieciskajām attiecībām, sākot ar privātīpašuma un investīciju aizsardzību, beidzot ar monopoldarbības ierobežošanu un pašas valsts pilnvarām iejaukties ekonomiskajos procesos. Procesi mūsdienu pasaulē apliecina, cik tālredzīgs ir bijis M. Vēbers, norādot, ka spēja savai gribai pakļaut citus cilvēkus arvien vairāk ir atkarīga nevis no brutāla spēka, bet gan no prāta spējām. Kā atzina M. Vēbers, intelektuāla vara reizēm var būt daudz efektīvāka nekā rupja vardarbība, savukārt morālā vara, kas piesauc taisnīgumu, pienākumu u. c. tikumiskās vērtības, var būt efektīva tikai tad, ja šīs varas nesējs pats spēj būt paraugs līdzpilsoņiem. Par varas galveno sociālo avotu arī M. Vēbers uzskatīja īpašumtiesības. Organizatoriskā vara jeb administratīvais resurss ir jo jūtamāks, jo sarežģītāks ir varai pakļautais sociālais organisms. Tieši vara tik ietekmīgu padara birokrātiju, turklāt ne tikai valsts pārvaldē, bet arī lielajās biznesa struktūrās un nevalstiskajās organizācijās. M. Vēbers nevarēja pat nojaust, par cik varenu varas avotu mūsdienās kļūs informācijas un tās izplatīšanas kanālu pārvaldīšana, tomēr viņš ir pievērsis uzmanību arī tam, kā informācija cirkulē birokrātiskās mašinērijas iekšienē un kā šīs struktūras informāciju filtrē un maina. Jau 19. gadsimta beigās bija uzkrāta prāva pieredze, kā uzņēmējs var iegūt nenovērtējamas priekšrocības un materiālu labumu, pareizi izmantojot informatīvo varu. Kā atbilde tam daudzās valstīs jau bija parādījušies ar likumu noteikti ierobežojumi uzņēmumu iekšējās informācijas izmantošanā biržas spekulācijās – par to arī mūsdienās var draudēt pat kriminālatbildība. Tomēr tas nenozīmē, ka varas un biznesa struktūras atturas izmantot šādu informāciju – kaut vai tāpēc, ka parasti to ir grūti pierādīt un arī ieguvums bieži vien ir daudz lielāks nekā iespējamie riski. Turklāt, kā daudzi uzskata, tā dara visi, un vienīgā problēma ir vienkārša – netapt atmaskotam.

Bezsaistes lietotne, kas ievērojami atvieglo pārvietošanos daudzās pasaules lielpilsētās, izmantojot sabiedrisko transportu. Lai atrastu optimālo ceļu no punkta A līdz punktam B, ir nepieciešams norādīt kaut vai aptuvenas šo punktu adreses, bet pēc tam atliek vienīgi sekot instrukcijām. Samērā būtisks trūkums gan ir fakts, ka Trafi izstrādātājiem, šķiet, nekas nav zināms par piepilsētu, mazāka mēroga pilsētu utt. esamību, tādēļ, piemēram, Latvijā lietotne darbojas vienīgi Rīgas robežās.

Boomerang from Instagram

Interesanta bezmaksas lietotne – Instagram piedāvājums, kas ļauj no fotoattēliem izveidot īsu, atkārtojošos video. Pietiek nomērķēt ar kameru vajadzīgajā virzienā,

palaist lietotni – un cits pēc cita tiks uzņemti 10 fotoattēli, kas pēc tam automātiski pārtaps par kaut ko vidēju starp gif failu un videofailu. Nekādas mākslinieciskās vērtības šādai daiļradei gan nav, vienīgi informatīvā, tomēr cilvēkiem patīk, un brīžiem sanāk visai uzjautrinoši.

Bitmoji

Ja jūs piederat cilvēkiem, kuri uzskata, ka mobilajā saziņā vārdus gluži labi ir iespējams aizstāt ar emocijzīmēm (emodži), tad bitmoji ir lietotne tieši jums. Ar tās palīdzību ikvienam ir iespējams izveidot pašam savas emocijzīmes, kuru galvenais varonis jeb avatārs piedevām ir vizuāli kaut nedaudz līdzīgs bildīšu autoram vai arī atspoguļo emodži veidotāja priekšstatus par to, kāds viņš vai viņa vēlētos būt. Ir vērts zināt, ka pagājušajā gadā kompāniju, kurai pieder bitmoji, par pieklājīgiem 100 miljoniem ASV dolāru nopirka neviens cits kā Snapchat.

Bartolomejs van der Helsts. Amsterdamas pilsoņi svin Minsteres mieru. 1648

Vestfālenes miera pasaule Atskatīšanās uz notikumiem, kas sekmēja Vestfālenes miera līguma noslēgšanu, kā arī uz pašu miera līgumu varētu būt noderīga daudziem mūsdienu politiķiem

Ticība un dinastijas

Ievērojot faktu, ka mūsdienu pasaule atrodas drudžainos jaunas globālās kārtības meklējumos – ASV zaudē globālo līderību, par spīti drudžainiem centieniem nepieļaut šādu notikumu attīstību; ir izveidojies lielvalstu, kas pretendē uz pasaules pārdalīšanu, klubiņš ar Ķīnu un Krieviju priekšgalā, bet globālisma Rietumu versija strauji zaudē popularitāti –, tiek aicināts atgriezties pie pārbaudītām vērtībām (protams, adaptētām atbilstīgi mūsdienu realitātei), kā vienu no tādām minot vēl 1648. gada oktobrī noslēgto Vestfālenes miera līgumu. Vestfālenes miers, kas tika panākts pēc tolaik vēsturē lielākā – Trīsdesmitgadu kara (1618–1648) it īpaši akadēmiskajās aprindās joprojām tiek uzskatīts par starptautiskās kārtības etalonu, kā arī par vienu no nozīmīgākajiem pavērsiena punktiem Eiropas vēsturē, jo, tieši pateicoties Vestfālenes mieram, Eiropa kļuva tāda, kāda bija zināma vēl pavisam nesen, – par neatkarīgu, suve-

05 / 2017

rēnu valstu Eiropu. Vestfālenes miera panākšana būtībā ir arī visu mūsdienu miera līgumu un konferenču priekštece un lieliska viela pārdomām visiem tiem, kuri tomēr vēlas mācīties no pagātnes kļūdām. Trīsdesmitgadu karš sākās kā katoļu un protestantu cīņa par varu galvenokārt no vācu valstiņām sastāvošajā Vācu Nācijas Svētas Romas Impērijā jeb – vienkārši – Svētās Romas Impērijā un notika lielākoties tās teritorijā. Vācu valstiņu valdnieki jeb firsti protestanti bija apvienojušies Evaņģēliskajā ūnijā, savukārt katoļticīgie valdnieki – Katoļu līgā, sašķeļot impēriju divās naidīgās nometnēs un paralizējot impērijas pārvaldes iestādes. Abas alianses aiz impērijas robežām meklēja un bez īpašām grūtībām atrada sabiedrotos, kuri cerēja reliģisko konfliktu aizsegā atrisināt kādas sev svarīgas problēmas. Īpaši ir vērts atcerēties, ka 16.–17. gadsimta mijā vēl tikai sāka veidoties nacionālās valstis un nacionālā absolūtisma koncepcija, valstiskā

piederība bija pakārtota valdniekam un valdošajai dinastijai, bet politikā noteicošais faktors bija monarha griba. Šis fakts kļuva par iemeslu papildu spriedzei, jo daudziem monarhiem nebija pieņemama pārmērīga tobrīd kontinentā dominējošās Hābsburgu dinastijas nostiprināšanās. Ir jāatgādina, ka Hābsburgi, kas bija sadalījušies Spānijas un Austrijas atzaros, minētajā laika posmā valdīja ne tika Spānijas iespaidīgajā koloniālajā impērijā un Svētās Romas Impērijā, bet arī pasaulē otrajā lielākajā koloniālajā impērijā Portugālē, ļoti bagātajā Milānas hercogistē un vēl veselā plejādē valstu, tādās kā Sicīlija, Neapole, Bohēmija (faktiski mūsdienu Čehija), Ungārija, Horvātija un vēl citviet. Savas pretrunas, protams, pastāvēja arī dinastijas iekšienē, taču attiecībās ar konkurentiem dinastija bija vairāk vai mazāk vienota, kā arī visos iespējamajos veidos centās paplašināt savus valdījumus. Galvenās Hābsburgu pretinieces bija katoliskā Francija – Eiropas

ĢEOPOLITIKA lielākā nacionālā valsts, kuras sauszemes robežas atradās gandrīz pilnīgā Hābsburgu valdījumu ielenkumā, kā arī protestantiskās (un ļoti bagātās) Nīderlandes Apvienoto Provinču Republika, kas bija iesaistīta ilgstošā neatkarības karā ar Spāniju, kuras kontrolē atradās Nīderlandes dienvidu daļa, un Lielbritānija, kura centās gāzt Spāniju no pasaules jūru valdnieces troņa, kā arī cerēja pārņemt spāņu kolonijas.

Karš līdz spēku izsīkumam

Abu nometņu intereses krustojās uzreiz vairākos Eiropas reģionos. Visvairāk pretrunu 17. gadsimta sākumā bija sakrājies Svētās Romas Impērijā, kur tradicionālajai cīņai par varu starp imperatoru un vācu firstiem bija pievienojušies reliģiskie konflikti. Ar impēriju saistīts bija arī cits pretrunu mezgls – Baltijas jūra. Protestantismā pārgājušās Skandināvijas valstis Dānija un Zviedrija tolaik piedzīvoja ievērojamu ekonomisko uzplaukumu, kā arī bija izveidojušas sava laika efektīvākās un kaujas spējīgākās armijas. Skandināvi vēlējās monopolizēt kuģniecību Baltijas jūrā, kā arī nostiprināties tās pretējā krastā, kam, savukārt, aktīvi pretojās katoliskā Polijas un Lietuvas apvienotā valsts jeb Žečpospolita. Trešais pretrunu mezgls bija politiski sašķeltā Itālija, kuras nelielajās valstiņās par ietekmi cīnījās galvenokārt Francija un Spānija, turklāt Hābsburgi 17. gadsimta sākumā jau kontrolēja lielāko daļu Itālijas un centās ekspansiju turpināt. Par starta šāvienu Eiropas mēroga attiecību skaidrošanai kļuva Svētās Romas padzīvojušā imperatora Matiasa brāļadēla erchercoga Štīrijas Ferdinanda pasludināšana par nākamo imperatoru un viņa iecelšana par galvenokārt čehu protestantu apdzīvotās Bohēmijas karali. Ferdinands – fanātisks katolis, kura audzinātāji bija jezuīti un kurš neslēpa naidu pret protestantiem, – nekavējoties sāka ierobežot Bohēmijas protestantu tiesības, 1618. gadā izraisot sacelšanos, kas strauji pārauga Trīsdesmitgadu karā, karadarbībā iesaistoties vispirms Svētās Romas Impērijas valstīm un

valdniekiem, bet pēc tam arī gandrīz visai pārējai Eiropai. Sākotnēji jauni spēki karojošajām pusēm pievienojās, ievērojot reliģisko principu un atbalstot savus ticības brāļus, bet, karam ieilgstot, tas pakāpeniski pārauga visas pārējās Eiropas cīņā pret Hābsburgiem. Redzamākā šajā ziņā bija Francija, kura kara otrajā pusē sāka karu ar Spāniju, kā arī apmaksāja zviedru armijas atrašanos Svētās Romas Impērijas teritorijā. Zviedri, jāpiebilst, izcēlās ar ārkārtīgu nežēlību un asiņainām akcijām pret katoļiem, zināmākais ir slaktiņš Magdeburgā, kur no 35 tūkstošiem pilsētnieku izdzīvoja tikai 450 iedzīvotāju, bet pati Magdeburga tika izlaupīta un nodedzināta līdz pamatiem.

Nevienam nav tiesību savu viedokli uzskatīt par vienīgo pareizo Vienlaikus kara beigu posmā tas ritēja uz pilnīga abu pušu spēku izsīkuma robežas, mēra epidēmijas novājinātās vācu zemes bija pārņēmis bads un sērgas un kopējā katastrofa turpināja vērsties plašumā. Tiek lēsts, ka Trīsdesmitgadu kara kaujaslaukos krita ap 700 tūkstošiem abu pušu karavīru, bet Svētās Romas Impērija, kuras teritorijā risinājās karadarbība, zaudēja, pēc dažādām aplēsēm, 5–8 miljonus (no sākotnēji 20 miljoniem) cilvēku. Apzinoties, ka karš ir kļuvis pašiznīcinošs, tika noslēgti vairāki lokāli miera līgumi, tomēr kopējo katastrofu šādi centieni nemazināja – bija nepieciešams visaptverošs miera līgums, un 1645. gadā Vācijas Vestfālenes zemes pilsētās Minsterē un Osnabrikā sākās sarunas starp pavisam 135 delegācijām.

Jauna starptautiskā sistēma

Osnabrikā notika sarunas starp impēriju un protestantiem, bet Minsterē – starp impēriju, Franciju un pēdējās sabiedrotajiem, kā arī starp Spāniju un Nīderlandi. Sarunu gaitā

ERUDĪCIJA

latīņu valodā sarakstītie dokumenti jeb Vestfālenes miera līgums tika parakstīti 1648. gada 24. oktobrī vienlaikus abās pilsētās. Nenoregulēts palika tikai konflikts starp Spāniju un Franciju, kas noslēdzās pēc Pireneju miera līguma parakstīšanas 1659. gadā. Vestfālenes miera līgums izbeidza Trīsdesmitgadu karu un atrisināja ticības jautājumus, kuru dēļ šis karš bija sācies: kristiešiem, kuru reliģija atšķiras no valstī valdošās, tika garantēta ticības brīvība un vairumā gadījumu arī vienlīdzīgas tiesības. Tika noregulēti arī strīdīgie troņu mantošanas un atrisināti kara laikā radušies baznīcas īpašumu jautājumi, amnestēti nežēlastībā kritušie aristokrāti un pilsētas, atcelti karalaika tirdzniecības ierobežojumi, kā arī atrisinātas teritoriālās pretenzijas. Kas attiecas uz pēdējo punktu, tad galvenais tā iznākums bija Elzasas nodošana Francijai, Nīderlandes un Šveices konfederācijas neatkarības no impērijas atzīšana, kā arī visu Zviedrijas armijas ieņemto teritoriju nodošana zviedru tronim, tādējādi padarot Zviedriju par vienu no Eiropas lielvalstīm. Miera līgums uz visiem laikiem izbeidza Hābsburgu dinastijas centienus izveidot Eiropas Impēriju, kā arī kļuva par galveno iemeslu vēlākajam Svētās Romas Impērijas norietam. Tomēr pats galvenais Vestfālenes miera līguma sasniegums bija jaunas starptautiskās sistēmas izveide. Tā bija balstīta uz spēku līdzsvaru – lai nepieļautu jauna kara izraisīšanos, kā arī nacionālās suverenitātes principiem (katrai valstij tās teritorijā pieder vara pilnā mērā). Tika samazināta monarhu loma un atzīts, ka nevienam nav tiesību savu viedokli uzskatīt par vienīgo pareizo. Visu šo vienošanos rezultāts bija sistēma, kuras mērķis bija neļaut kādai vienai Eiropas valstij vai valstu koalīcijai uzkrāt spēkus, kas ievērojami pārsniegtu potenciālo pretinieku spēkus. Lai gan šī sistēma ne vienmēr ir funkcionējusi, kā iecerēts, atgādinājums par Vestfālenes mieru nepavisam nav nevietā – kaut vai tādēļ, ka ir iespējams atrast daudz līdzību starp apstākļiem, kas izraisīja Trīsdesmitgadu karu, un mūsdienām. 05 / 2017

Dzīve ir tādēļ, lai dzīvotu, un galvenā tās būtība ir laika aizpildīšana. Speciāli par to domāt nevajag, jo nav nepieciešamības

JĀNIS DEINATS, fotogrāfs, 56 GADI DZĪVE REALITĀTĒ. Fotogrāfs dzīvo un strādā realitātē. Viņš savā darbā lieto dzīvi, kas notiek visapkārt tagadnē. DZĪVE IR VIENKĀRŠA. Mediji nepārtraukti stāsta, ka cilvēkiem dzīve tikai tad ir izdevusies, ja tajā ir daudz dažādu notikumu un viņi paši piedalās dažnedažādās aktivitātēs. Vai tiešām neviens nav aizdomājies, ka dzīvē viss ir kārtībā tieši tad, ja nekas nenotiek? Tā ir viena parasta un laba dzīve! HOBIJS. Daudzi nesaprot, ja saku, ka mans hobijs ir fotografēšana. Kā tas var būt, ka vaļasprieks ir tas pats, ko es daru ikdienā darbā?! Tomēr man tā tiešām ir atpūta no darba. Lai gan lietoju to pašu instrumentu – fotoaparātu –, tomēr daru gluži ko citu: fotografēju nevis naudas dēļ, bet savam priekam. Tas ir tāpat kā lietot zīmuli – darbā, lai rakstītu atskaites, bet brīvajā laikā – rakstot dzejoļus. Fotoaparāts ir instruments, bet man notiek citādāka smadzeņu darbība. Es jūtu patiesu prieku. PRIEKŠPROCESS. Esmu secinājis, ka, iepazīstoties un aprunājoties ar cilvēku pirms fotosesijas, izdodas daudz 88

05 / 2017

kvalitatīvākas fotogrāfijas, nekā vienkārši uzreiz veicot klikšķi. Man ir svarīgs šis darba priekšprocess. Tas ir tāpat kā drēbniekam, kuram pirms šūšanas ir jāiepazīst drēbe, lai izdotos labs kostīms. BRĪŽA FIKSĀCIJA. Fotogrāfijas uzdevums ir fiksēt īsu mirkli. Tajā brīdī, kad klikšķis ir veikts, fotogrāfija uzsāk savu dzīvi, bet fiksētais notikums kļūst par pagātni. Fotogrāfijas kā jebkuras lietas vērtība rodas, ja par to rūpējas – glabā fotoalbumā, novieto uz sienas – un cilvēki uz to skatās. Ja tā tiek izmesta vai to neredz, tad lieta zaudē vērtību. Tomēr gadās, ka attēli ir samesti kaudzē, bet atnāk kāds un atrod sev vajadzīgu bildi. Tad tā uzreiz atkal atsāk dzīvot. Es nemetu ārā izejmateriālu (ja vien klients neuzstāj), jo, pieejot pie arhīva, arvien varu atrast ko noderīgu. ACU VALODA. Bildes ir jāskatās ar acīm. Vārdus pieraksta žurnālisti, dzeju raksta dzejnieki, bet stāstus – rakstnieki. Savukārt fotogrāfijai ir sava valoda. Attēlus var lasīt, jo tie ir piepildīti ar zīmēm un kodiem. Vērīgs skatītājs tās mācēs nolasīt.

Dzīves noteikumi REIZĒM ŠĶIET, ka pasaulē viss jau ir nofotografēts. TENDENCE. Mūsdienās bērni daudz ātrāk iemācās fotografēt nekā rakstīt. VĒRTĪBU LĪDZSVARS. Viss, kas dzīvē ir vērtīgs, arī man tāds ir. Es mācos atdalīt un nejaukt kopā darbu, ģimeni un savu personisko dzīvi. Teiksim, ja esmu šoferis, tad svarīgākais ir tas, kā es braucu pa ielu, nevis tas, kādu amatu ieņemu darbā. Ir jāmāk visu dzīvē atdalīt. DZĪVES JĒGA. Dzīve ir tādēļ, lai dzīvotu, un galvenā tās būtība ir laika aizpildīšana. Speciāli par to domāt nevajag, jo nav nepieciešamības. Kas būs pēc dzīves? Nezinu, jo tas jau notiks bez manis. [Smejas.] Ja es tagad par to domāšu, vai kaut kas no tā mainīsies? Es to tāpat nevarēšu ietekmēt. EMOCIJAS. Man nav dabiski daudz stāstīt par sevi un savām emocijām. Cilvēki domā, ka fotogrāfa uzdevums ir fotografēt. Nē, patiesībā mans darba uzdevums ir caur fotogrāfijām emocionāli ietekmēt skatītāju. KLIŠEJAS mani neuzrunā. Mūsu sabiedrībā daudz kas tiek darīts tā, lai patērētājam ir mazāk jādomā. Šobrīd informācijas telpā toni nosaka tieši klišejas. Tā pamazām tiek iegūts cilvēks, kurš arvien mazāk pats domā. Manuprāt, cilvēkiem ir svarīgi vērsties pret klišejiskumu, pašiem radīt kaut ko jaunu. MASU KULTŪRAI ar kultūru nav nekāda sakara. Tas ir tikai nosaukums. LIEKAIS JAUTĀJUMS ir: kā būtu, ja būtu… Tas ir jautājums, kuru bieži vien izmanto, lai tikai parunātos. Vienkārša laika tērēšana, kam nav nekā kopīga ar īstenību un patiesību. MĪLESTĪBAS DEFINĪCIJA? Ja viss būtu definēts, tad nebūtu interesanti dzīvot. Es noteikti nebūšu tas, kurš varēs pateikt, kas ir mīlestība. To jau pirms tam ir darījuši ļoti daudzi – gan rakstnieki, gan dzejnieki un komponisti… Nedefinēšana, paša cilvēka pārdomas un šaubas dod vietu domu brīvībai. PAŠFOTOGRAFĒŠANĀS? Lai taču cilvēki taisa selfijus! Tos var uztaisīt labus un ne tik labus. Es netiesāju. NO KĀ ES BAIDOS? No visa. Nekad jau nevar zināt, kas un kurā brīdī ar mani notiks. Pat visdrošākajos apstākļos var atgadīties tas, ko vismazāk gaidi. Esmu to sapratis, un, kad ar to rēķinās, kļūst daudz vieglāk dzīvot. Ja zinātu, kur nokritīšu, paliktu apakšā spilventiņu. [Smejas.] DAŽĀDĪBA. Viss dzīvē ir mainīgs. JA NEFOTOGRAFĒJU, tad esmu parasts pilsonis, un, ja esmu veikalā, – parasts pircējs. Ja gadās ieraudzīt kaut ko fotografēšanas vērtu, es neiespringstu. Nav vērts iespringt par to, ko nevaru fiksēt kā fotogrāfs, un satraukties par to, ko nevaru ietekmēt. VISS TURPINĀS. Jebkuru lietu vēsture nebeidzas tad, kad beidzas vēstures grāmata. Katru dienu nepārtraukti notiek kaut kas jauns.

ERUDĪCIJA

VIENATNE. Lai gan reizēm strādāju viens, tomēr tāds nejūtos. Strādājot ar attēliem, es domāju par tiem cilvēkiem, kurus fotografēju. Fizioloģiski jau ar mani kopā neviena nav, tomēr manā galvā ir daudzi. Ja man tobrīd ir interesanti, vai tad esmu viens un vientuļš? JĀRADA MĒRĶIS! Manuprāt, cilvēkam dzīvē pašam sev ir jāizvirza mērķis. Ja tāds ir, tad pats vari veidot uzdevumus, kuri ir jāizpilda. Savukārt, ja ir uzdevumi, kas jāveic, tad ir ļoti daudz darba un ir interesanti dzīvot. Zinu, ka man paša izvirzītie mērķi ļoti palīdz. MŪZIKA. Esmu secinājis, ka, esot vienatnē, es neklausos mūziku. Koncentrējoties darbam, tā man pat traucē. Savukārt, braucot ar mašīnu, es dzirdu, ka skan mūzika, tomēr es to neklausos, jo, lai klausītos, tiešām ir jāklausās. Es regulāri apmeklēju klasiskās mūzikas koncertus. Man patīk šis klausīšanās process. Visbiežāk eju uz valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga vai Latvijas nacionālā simfoniskā orķestra koncertiem, jo zinu, ka tie ir augstas kvalitātes mūziķi un skanēs laba mūzika. FOTOGRĀFIJA ir viena no populārākajām nodarbēm pasaulē. Tā ir populārāka par sportu. MĀKSLAS NAV. Ir fotogrāfija, glezniecība utt. Ne katru gleznu un fotogrāfiju vajadzētu saukt par mākslas darbu. SUBJEKTĪVAIS VIEDOKLIS. Visi cilvēku viedokļi ir subjektīvi. Es esmu ticies ar dažādiem fotogrāfiju vērtētājiem. Tas ir tikai normāli, ja viens ar pamatojumu stāsta par to, kas viņam fotogrāfijā nepatīk, bet otrs tikpat argumentēti pamato, kāpēc viņam šī pati fotogrāfija patīk. MAINĪBA. Cilvēks ir ļoti mainīgs. Fotografējot vienu un to pašu cilvēku, minūtes laikā var radīt daudz dažādu noskaņu bilžu. Pat tad, ja cilvēks neko nedara, bet tikai stāv uz vietas. Apbrīnojami ir vērot, kā, mainot tikai gaismas, mainās potenciālais attēla varonis. Fotoaparāts fiksē gaismas stāvokli, bet es, izmantojot gaismas, zinu, kā panākt, ka baltais ir melns, zils vai zaļš, savukārt melno krāsu varu padarīt par baltu. NETĒRĒJU LAIKU, lasot ziņas. Nu jau vismaz piecus gadus to nedaru. Visinteresantākais ir tas, ka zinu par visu valstī notiekošo un svarīgākajiem notikumiem pasaulē. Braucot ar mašīnu un klausoties radio, reizi stundā dzirdu ziņas. Ja notiks kas ļoti svarīgs, kāds to noteikti man pateiks, tādēļ secinu, ka, nelasot ziņas, neko neesmu zaudējis. ZIŅAS VEIDO. Nevis tās pašas nāk pie auditorijas, bet profesionāļi ziņas izfiltrē un parūpējas par to, kas tev ir jāzina. Rūpējas arī par to, kas nav jāzina. LAIME ir pagātnes formā. Dzīvē tā notiek – tikai pēc ilgāka laika konstatē, ka toreiz, kādā dzīves brīdī, biji laimīgs. Tad arī secini, ka tā ir bijusi laime. DABAS LIKUMS. Līdzekļu pietiekamība cilvēkam ļauj brīvāk pieņemt dažādus lēmumus, tomēr dabas likumi netiek atcelti – Rokfelleram bija astoņas sirdis, tomēr vienā dienā viss vienalga beidzās. 05 / 2017

ERUDĪCIJA

LAIKMETS

Patriarha sirds Bagātākais pasaules pensionārs baņķieris un filantrops Deivids Rokfellers (David Rockefeller, 12.06.1915.–20.03.2017.), no visām dzimtas atvasēm vectētiņam Džonam Deivsonam Rokfelleram vislīdzīgākais ģimenes pārstāvis, 101 gada garajā mūžā turpināja rakstīt bagātās dzimtas vēsturi

No ģimenes

D. Rokfellera dzīvi raksturo vairāki vis: viņš piedzima visaugstākajā jebkad uzbūvētajā Ņujorkas privātajā rezidencē un visbagātākajā Amerikas ģimenē; viņš bija visjaunākais bērns Dž. D. Rokfellera, jaunākā, un Ebigeilas Grīnas Oldričas ģimenē; viņš bija arī pēdējais dzīvais no Dž. D. Rokfellera, seniora, mazdēliem. No ģimenes nāk D. Rokfellera aizraušanās ar mākslu. Mākslas entuziasts un atbalstītājs ilgtermiņā sadarbojās ar ietekmīgāko modernās mākslas institūciju pasaulē – Ņujorkas modernās mākslas muzeju, kura dedzīga patronese savulaik bija viņa māte. Viņa mākslas kolekcija ir tikusi novērtēta ar 500 miljoniem dolāru. Rokfelleru ģimenes bērniem (D. Rokfellers piedzima sešu bērnu ģimenē, un arī viņam ar sievu Margaretu bija seši bērni) bija pieejama vislabākā izglītība: D. Rokfellers ar izcilību absolvēja Hārvarda Universitāti, vienu gadu studēja ekonomiku Londonas Ekonomikas augstskolā, bet pēc atgriešanās ASV ieguva Ph. D. Čikāgas Universitātē. Dzīves nogali D. Rokfellers veltīja tam, lai atjaunotu ietekmi Rokfellera centrā, kura lielākā daļa 80. gados bija pārdota japāņu investoriem (viņš bija savācis investoru grupu, lai varētu atpirkt 45 % īpašuma).

Nauda un ietekme

Bagātās ģimenes atvases sākotnējā karjera bija saistīta ar sabiedrisko

05 / 2017

un militāro sektoru – viņš strādāja gan Ņujorkas mēra birojā, gan ASV Aizsardzības, veselības un labklājības pakalpojumu aģentūrā, bet 2. pasaules kara laikā dienēja Ziemeļāfrikā un Francijā. 1946. gadā sākās viņa karjera Chase National Bank, kas laika gaitā ir sazarojusies un vairākkārt mainījusi nosaukumus, bet tagad darbojas

Dzīvot vienkāršu dzīvi, rotaļāties ar bērniem, pavadīt laiku ar draugiem kā JPMorgan Chase Bank. 1960. gadā viņš kļuva par bankas Chase Manhattan prezidentu, vēlāk pildīdams arī uzņēmuma vadītāja un direktora amatus, bet no darba bankā aizgāja 1981. gadā 65 gadu vecumā. Rokfelleru ģimenei nekad nav piederējuši vairāk par 5 % šīs bankas akciju, taču tā labu laiku tika dēvēta pat par Rokfelleru banku, īpaši 1970. gados, kad D. Rokfellers izvērsa tās darījumus starptautiski. Viņa ietekme pārsniedza oficiālos amatus un titulus, un viņš bija ievērojams spēks globālajā finanšu tirgū. D. Rokfellera darbība bankā saistās arī ar dažādiem skandāliem un politiskām peripetijām, piemēram, Ņujorku apdraudošo bankrotu

1970. gadu vidū, t. s. Irānas ķīlnieku krīzi 1970. un 1980. gadu mijā; arī starptautiskie darījumi netika sagaidīti tikai un vienīgi ar aplausiem, piemēram, aukstā kara laikā, 1973. gadā, Chase izveidoja pirmo ASV bankas filiāli PSRS, Maskavā, togad Chase kļuva arī par Ķīnas Nacionālās bankas pirmo korespondentbanku ASV. Baņķierim šķiroties no dzīves, viņa bagātība tika lēsta 3,3 miljardu ASV dolāru apmērā. Uz viņu acīmredzami neattiecas t. s. Budenbroku efekts, kad ģimenes trešā paaudze izputina priekšteču sastrādāto. Lielāko daļu dzīvē nopelnītā viņš ziedoja labdarībai, sakot: „Nav jēgas saņemt, ja tu nevari dalīties.”

Mīlot dzīvi

D. Rokfellers nebūt nevarēja lepoties ar izcilu veselību, kaut gan piedzīvotais vecums liek domāt citādi. Miljardierim vairākkārt tika pārstādīta sirds, un visas operācijas noritēja veiksmīgi: pirmā – 1976. gadā pēc smagas autokatastrofas, pēdējās – 99 gadu vecumā un pērn 101 gada vecumā. „Ikreiz, kad es iegūstu jaunu sirdi, caur manu ķermeni iziet it kā dzīvības elpa. Es sajūtu enerģijas un dzīvības lādiņu,” jau pusotru diennakti pēc iepriekšpēdējās transplantācijas sacīja D. Rokfellers. Savu ilggadību viņš skaidroja ar mīlestību pret dzīvi: „Dzīvot vienkāršu dzīvi, rotaļāties ar bērniem, baudīt lietas, kuras jums ir, pavadīt laiku ar labiem, īstiem draugiem.”