Kapitāls JŪLIJS

jūlijs 2017 (235)

Cena – 5 €

saturs 31

Žurnāls Kapitāls Nr. 07 (235), 2017 Iznāk reizi mēnesī kopš 1998. gada

Ģirts Majors: uzbūvēt ir vieglāk nekā noturēt

Izdevējs: SIA Jaunais kapitāls Valdes locekļi: Zanda Lazda, Mārtiņš Barkāns Vien. reģ. Nr. LV40103884003 Masu informācijas līdzekļa reģistrācijas Nr. 000702180, ISSN 1407-2505 Redakcijas adrese: Rūpniecības iela 54, Rīga, LV-1045 E-pasts: kapitals@kapitals.lv Konsultants: Jānis Domburs Izpildredaktors: Kristaps Ceplis Reklāma: Nora Matuzka, reklama@kapitals.lv Realizācija un abonēšana: Zane Zonne, real@kapitals.lv, abon@kapitals.lv Māksliniece: Linda Prātniece

39

Literārā redaktore: Sanita Dāboliņa

IKEA efekts – kūka kļūst lielāka

Žurnālu Kapitāls var abonēt žurnāla redakcijā, preses abonēšanas centros un internetā, www.kapitals.lv Vāka foto: LETA Pārpublicējot materiālus, nepieciešama rakstiska SIA Jaunais kapitāls atļauja.

Par informācijas precizitāti un izteikto viedokli atbild autors.

Citējot atsauce uz žurnālu Kapitāls obligāta.

www.kapitals.lv linkedin.com/kapitals facebook.com/kapitals

FOTO: leta

twitter.com/kapitals

07 / 2017

3

saturs 34

Ātrgaitas naudas vilciens Rail Baltica

54 44

Kartelis uz skatuves: prožektoru gaismās saredz neatļautu vienošanos

Sprīdītis liek Lutausim dancot: stabili lejupējā alus tirgū lielie ražotāji aizvien zaudē tirgus daļu

58

Užava cīnīsies par ziemeļnieku sirdīm

64

Latvijas alus darītavas un to pārstāvētie zīmoli

7

Bizness Latvijā

13

Bizness pasaulē

8

Politiskā ekonomika Latvijā

14

Politiskā ekonomika pasaulē

9

Ventspils: ar raibu skatu nākotnē

15

Zaļās revolūcijas paradigma

10 Līderu reitingi Latvijā 12 Skaitļi: labklājība, valsts budžets un iedzīvotāji: Latvijā viss notiek strauji 4

07 / 2017

18 Līderu reitingi pasaulē 20

Kapitāls redkolēģiju attīstīs par diskusiju klubu

26

Latvija ir vieta, kur lietas varētu notikt

31

Ģirts Majors: uzbūvēt ir vieglāk nekā noturēt

39

IKEA efekts – kūka kļūst lielāka

44

Kartelis uz skatuves: prožektoru gaismās saredz neatļautu vienošanos

51

Ko tu stipram padarīsi

Vārds mūsu ilggadējam abonentam

70

JĀNIS DAMBERGS, SIA Elva Baltic valdes priekšsēdētājs

Indijas izaicinājums

84

Personība.

Ieva Akuratere

86 73

IKP – neasais instruments, I

Eksports. Malaizija 54

Sprīdītis liek Lutausim dancot: stabili lejupējā alus tirgū lielie ražotāji aizvien zaudē tirgus daļu

67

Populārākais patēriņam Latvijā nodotais alus 2016. gadā

70

Indijas izaicinājums

58

Užava cīnīsies par ziemeļnieku sirdīm

77

Sauc, kā gribi, bet – ATPŪTIES!

82

Zīmoli

61

Jo dārgāks alus, jo tālāk jāved

84

Personība. Ieva Akuratere

64

Latvijas alus darītavas un to pārstāvētie zīmoli

86

IKP – neasais instruments, I

88

Lielā šaha spēle

Viens no svarīgākajiem Elva Baltic darbības pamatprincipiem ir spēja izprast savu klientu tā, lai varam sniegt viņam maksimāli piemērotāko biznesa vadības IT risinājumu un apkalpošanu. Tātad mums ir jābūt ne tikai spēcīgiem IT nozares ekspertiem, bet arī Latvijas un pasaules biznesa tendenču pārzinātājiem. Tieši tāpēc izvēlamies abonēt žurnālu Kapitāls – tajā vienmēr atrodam vērtīgu informāciju par saistošām tēmām, kuras tiek kvalitatīvi analizētas. Vēl jo vairāk – katrā žurnāla numurā tiek aplūkoti nozīmīgi Latvijas uzņēmumi, starp kuriem ir arī mūsu klienti, to vidū personīgi pazīstami profesionāļi, kuri iedvesmo ar saviem veiksmes stāstiem.

Ar lielu gandarījumu žurnālu lasu arī brīvdienās un ceļojumos. Šādās reizēs īpaši novērtēju Kapitāla spēju nopietnas tēmas pasniegt tā, lai tās ir viegli lasāmas, nezaudējot informācijas kvalitāti. Ļoti pozitīvi raugos uz to, ka žurnālā ir starptautiskā biznesa apskats, jo arī mūsu uzņēmumā vairāk nekā trešdaļa darba notiek ārpus Latvijas.

Tā ir lieliska iespēja koncentrēti iegūt informāciju par globālo biznesa vidi, tās tendencēm un faktiem.

Tā kā nedzīvojam slēgtā telpā un ārējiem faktoriem ir liela ietekme uz jebkāda veida biznesu, uzskatu, ka Kapitāls ir obligāta lasāmviela ikvienam biznesa vadītājam.

5

akTuāli FOTO: leta

Inflācija turas

Inflācija Latvijā ir izrādījusies noturīga – pēc vairāk nekā divus gadus ilgušās deflācijas šā gada pirmajā pusē gada inflācija turas 3,4 % līmenī. Visvairāk to ietekmēja apģērba un apavu, dažādu preču un pakalpojumu grupas, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums, kā arī ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenu kritums.

Aprīlī Latvija ir uzrādījusi trešo augstāko inflācijas rādītāju starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Ēnu ekonomika stipra

Nodokļu reformas nedienas

Maija sākumā Finanšu ministrija publiskoja valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.–2021. gadam, apsolot, ka „atsevišķiem jautājumiem risinājums tiks meklēts līdz 1. jūnijam”. Tomēr termiņš tika aizbīdīts uz pēcjāņu periodu, bet valdība zaudēja viena no sociālajiem partneriem – arodbiedrību – atbalstu.

Maija beigās eļļu ugunī ielēja Eiropas Komisija, kura paziņoja, ka tās veiktais iecerētās nodokļu reformas novēr­ tējums „liecina par būtiskas novirzes risku no stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām 2018. gadā”, t. i., Latvijas strukturālais deficīts varētu sasniegt 2,4 % no IKP, lai gan vajadzētu noturēt ne augstāku par 1,6 %.

Tūlīt arī Ārvalstu investoru padome Latvijā izteica viedokli, ka nodokļu reforma tiekot sasteigta, un ieteica to īstenot ne ātrāk kā 2019. gadā.

Lai kā koalīcijas partiju politiķi censtos pēc iespē­ jas ātrāk un nesāpīgāk izvilkt cauri izsludināto nodokļu sistēmas reformu, jūnijā tā iestrēga, mainot koalīcijas partneru viedokļus un saasinot savstarpējās attiecības.

Lai gan sākotnēji reformai bija uzņēmēju atbalsts Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) personā, LTRK, reformas apveidiem attālinoties no sākotnēji publiskotā modeļa, at­ balstu reformai atsauca. Reformas transformāciju veicināja lēmums nodokļu izmaiņām piekabināt veselības aprūpes finansējuma palielināšanu, tādējādi pragmatismu atšķaidot ar sociālajām problēmām.

AKTUĀLI

Pētījumā Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009–2016 ir aprēķināts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bijis 20,3 % no IKP. Tas gan ir par pro­ centpunktu mazāk nekā 2015. gadā, tomēr joprojām daudz vairāk nekā Lietu­ vā (16,5 %) un Igaunijā (15,4 %), lai gan abas kaimiņvalstis ir uzrādījušas nelielu kāpumu.

FOTO: leta

FOTO: leta

BIZNESS LATVIJĀ

Vilciens no Rīgas uz Ķīnu

Ir izstrādāta jauna preču piegādes līnija multimodāla­ jiem pārvadājumiem, savienojot Vāciju ar Ķīnu caur Rīgas ostu. Pirmais vilciens ar konteineriem ceļu no Rīgas uz Ķīnu sāka maija beigās.

Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka rūpniecības pro­ dukcijas izlaide šā gada I ceturksnī ir palielinājusies par 8,7 % salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo laika periodu.

Apstrādes rūpniecībā ir bijis kāpums par 6,7 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 13,2 %, bet elektro­ enerģijas un gāzes apgādē – par 14,2 %.

FOTO: leta

Rūpniecība atkopjas?

07 / 2017

7

POLITISKĀ EKONOMIKA LATVIJĀ FOTO: leta

AKTUĀLI

Jaunieši: ne mācīties, ne strādāt

FOTO: leta

Labklājības ministrijas informatīvajā ziņojumā ir atklāts, ka vidēji 54 % re­ ģistrēto jauniešu bezdarb­ nieku 15–29 gadu vecumā ir „darba tirgum nepietie­ kams izglītības līmenis”, bet 15–24 gadu vecumā šis rādītājs sasniedz 62 %.

Tas ir viens no galvenajiem augstā jauniešu bezdarba līmeņa iemesliem. Finanšu ministrija gan vēsta, ka jau­ niešu nodarbinātības veicināšanas projektiem ir pieejami 60 miljoni eiro un galvenās trīs atbalsta jomas ir inovācijas un izpēte, prasmju un labās pieredzes pārnese, analīze un pētniecība. Bet jauniešu bezdarba līmenis I ceturksnī bija 17,3 %, kas ir par 2,3 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada. No visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem 11,8 tūk­ stoši jeb 12,9 % bija jaunieši 15–24 gadu vecumā, un viņu īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā ir palieli­ nājies par 1,3 procentpunktiem.

2017. gada sākumā Latvijā dzīvoja apmēram 1,95 mil­ joni iedzīvotāju, kas ir par 18,8 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš, tātad 2016. gadā no Latvijas ir izbraukuši vidēji 52 cilvēki dienā. Lielākie cietēji ir lauku reģioni, tur­ klāt – jo tālāk no galvaspilsētas, jo intensīvāka emigrācija.

Iedzīvotāju skaits pērn ir nedaudz palielinājies tikai Rīgā, savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgales reģionā – no turienes ir izbraukuši 2,3 % cilvēku.

Iedzīvotāju skaits pērn ir sarucis visās Latvijas lielajās pil­ sētās, izņemot Rīgu. Tikai deviņos novados no 110 iedzī­ votāju skaits ir pieaudzis – un, izņemot Aknīstes novadu, tie visi atrodas Pierīgas reģionā. Ir interesanti, ka šie skaitļi korelējas ar datiem par bezdarbu un trūcīgo iedzīvotāju īpatsvaru: jo tālāk no Rīgas, jo bēdīgāka statistika.

Reālā vidējā darba alga – +3,1 %

I ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 886 eiro – par 7,2 % vairāk nekā 2016. gada sākumā, savukārt vidējā neto darba samaksa bija 648 eiro, un tas ir par 6,4 % vairāk nekā pirms gada. 3,2 % inflācija gan reālo neto darba samaksas pieaugumu ir samazinājusi līdz 3,1 %.

Alu liesim tikai stiklā

Lielajās slimnīcās ir iestājies akūts medicīnas māsu un sanitāru trūkums, piemēram, maijā Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā trūka 100 māsu, to vidū anestezioloģijas un operāciju māsu, kā arī 58 māsas palīgu (sanitāru), savukārt piecos Rīgas austrumu klīniskās uni­ versitātes slimnīcas stacionāros bija 77 vakances ārstiem, 105 – māsām un 21 – māsas palīgiem. Valdība un sociālie partneri vienojās līdz 1. jūnijam izstrādāt grafiku, kādā veidā līdz 2020. gadam varētu nodrošināt veselības aprū­ pes finansējumu 4 % apmērā no IKP, taču šī vienošanās ir pārkāpta, kā rezultātā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienī­ ba ir paziņojusi, ka nav gatava atbalstīt nodokļu politikas pamatnostādnes. Lai nu kā, valdība beidzot oficiāli apsolī­ ja, ka veselības aprūpe jau nākamgad saņems vairāk, tomēr neskaidrību vairo ziņa, ka Veselības ministrija veselu gadu apkopos informāciju par iespējamajām obligātās pacientu veselības apdrošināšanas iemaksām. Neilgi pirms Jāņiem valdība atkal palielināja spriedzi attiecībās ar mediķiem, jo atklājās, ka tā gatavo grozījumus normatīvajos aktos, lai atvieglotu nosacījumus, ar kādiem darbā Latvijā var tikt pieņemti no ārvalstīm nākoši veselības aprūpes darbinieki.

07 / 2017

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Alko­ holisko dzērienu aprites likumā, paredzot aizliegumu ar 2020. gada septembri tirgot alu liela tilpuma plastmasas pudelēs. Lai gan likums stājas spēkā tikai pēc trim gadiem, tiem mazajiem alus darītājiem, kuri ir iegādājušies iekārtas alus pildīšanai plastmasas tarā, tas var izrādīties liktenīgs.

OCTA cenas – strauji uz augšu

FOTO: leta

Veselības aprūpē – nebeidzama katastrofa

8

Emigrācija noplicina laukus

Lielai daļai autoīpaš­ nieku, par spīti pozitīvām izmaiņām risku izvērtēša­ nas sistēmas Bonus-Malus klasē, šogad ir strauji pieaugusi transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltie­ siskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas polises cena, un apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Vīriešiem Latvija ir īpaši neveselīga

Latvijas vīriešu veselības rādītāji ir vieni no sliktā­ kajiem Eiropā. Arī motivācija rūpēties par sevi un savu veselību Latvijas vīriešiem, īpaši vidējai un vecākajai paau­ dzei, ir ļoti zema. Rezultātā Latvijas vīrieši dzīvo apmēram 10 gadu mazāk nekā vīrieši Rietumeiropas valstīs.

TEMATS

AKTUĀLI

Ventspils:

ar raibu skatu nākotnē

T

omēr jūnijā noti­ kušās pašvaldību vēlēšanas skaidri parādīja, ka vēl ir par agru A. Lember­ gu norakstīt vai ticēt baumām par to, ka šis joprojām populārais vīrs pa kluso grasoties pārcelties uz Rīgu. Ventspils nepavisam nav pagātne, tā joprojām raugās nākotnē, bet šis skats nav nedz rožains, nedz pilnīgi tumšs. Šā gada I ceturksnī Ventspils ostas kravu apgrozījums ir palielinājies par 25 % – un tas ir ievērojams rādītājs, pat ja zinām, ka iepriekš bija ieilgusi lejupslīde. Ventspils ostā strādājošo termināļu kravu apgrozījums šā gada I ceturksnī sasniedza 9,5 miljonus ton­ nu – par 1,9 miljoniem tonnu vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Un aprīļa dati rāda, ka tā ir pozitīva ten­ dence: šajā mēnesī kopumā tika pār­ krauti 2,4 miljoni tonnu kravu – par 60 % vairāk nekā pērn, aprīlī. Gada laikā krietni (par vairāk nekā ceturt­ daļu) ir palielinājies arī ar kompānijas Stena Line prāmjiem pārvadāto kravu un pasažieru apjoms līnijā Ventspils– Nīneshamna.

Tas liecina, ka Ventspils uzņē­ mēji savlaicīgi ir saskatījuši krīzes pazīmes un spējuši gudri pārkār­ toties, lai lejupslīde neieilgtu un nekļūtu fatāla. Lai gan atkāpusies no stratēģiskām pozīcijām, Ventspils

pašlaik atgūst konkurētspēju.

Taču ne viss rit tik gludi, kā gribē­ tos. Nav īsti saprotams, kāpēc riskus pienācīgi nenovērtēja tie uzņēmēji, kas cerēja nopelnīt, iesaistot Ventspils ostu projektā Nord Stream 2. Ir skaidrs, ka šis eventuālais gāzvads šaipusē ir stipri politizēts un tikai milzu optimists varēja cerēt, ka pret Krievijas–Vācijas projektu noliedzošo nostāju skaidri paudusī Latvijas valdība pēkšņi kļūs pielaidīgāka.

Nord Stream 2 tiks īstenots bez Latvijas līdzdalības – brīnums nav noticis, Ventspils ostai politiskā līmenī ir aizliegts pat uzglabāt projekta īste­ nošanai nepieciešamos cauruļvadus, bet atbildīgajiem ministriem ir uzdots nodrošināt, lai valsts pārstāvji Vents­ pils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projektā Nord Stream 2.

Bez šaubām, gāzvada būvētājiem tādējādi radīsies zaudējumi, taču tos viņi pārcietīs. Arī Ventspilij izjūk vai­ rāku miljonu eiro vērts darījums. Un arī Ventspils, protams, to pārcietīs.

Taču ir skaidrs, ka A. Lembergam tas nepatīk. Iespējams, tāpēc tūlīt pat izplatījās runas par to, ka, reaģējot uz Latvijas politiķu paziņojumu par neiesaistīšanos gāzvada Nord Stream 2 būvniecībā, maijā par 40 % esot samazināts pa dzelzceļu no Krievijas pārvadāto kravu apjoms. Galu galā šis skaitlis izrādījās mazliet pārspī­

FOTO: leta

Ne tik sen Latvijas sestā lielākā pilsēta Ventspils ekonomiskā svara ziņā mērojās ar iedzīvotāju skaita ziņā gandrīz divdesmitkārt lielāko galvaspilsētu Rīgu, taču gan politisku, gan ekonomisku iemeslu dēļ izsīka naftas vads Polocka–Ventspils, par spīti prāvajām investīcijām strauji samazinājās kravu apgrozījums Ventspils ostā – un par odiozu dēvētā pilsētas galvas Aivara Lemberga pretinieki varēja priecīgi saberzēt rokas

lēts, tomēr nevar noliegt, ka politisks lēmums šoreiz ir radījis ekonomiskus zaudējumus un, godīgi sakot, izjauk­ tais darījums arī valsts kasei nav nekas tāds, par ko būtu jāpriecājas. Jā, diezin vai uzņēmēji, kas, vērtējot pēc biznesa loģikas kritērijiem, neko sliktu vai ne­ pareizu nav izdarījuši, ir tie, kam būtu jāuzņemas visi zaudējumi par „būtis­ kajiem riskiem nacionālajai drošībai”.

Taisnību atrast gan šādos gadīju­ mos ir ļoti sarežģīti.

07 / 2017

9

AKTUĀLI

Figūras

Kapitāls fiksē

Marts līderu reitingus lejupslīde

kāpumS Ineta Ziemele,

St priekšsēdētāja

Par Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju ir kļuvusi Ineta Ziemele. Rets Latvijas jurists var lepoties ar tik noturīgu augšupejošu karjeru, tāpēc diezin vai būtu jābrīnās, ka konkurencē uz šo prestižo amatu I. Ziemele ir pārspējusi tādu smagsvaru kā bijušais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Jaunajā amatā I. Ziemelei noteikti palīdzēs bagātā pieredze Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Iespējams, tieši tāds ST priekšsēdētājs pašlaik ir vajadzīgs.

Raimonds Krampāns, AS SPODRĪBA direktors

Raimonda Krampāna vadītais uzņēmums ir pirmais ražotājs Baltijā, kas ir ieguvis marķējuma EU Ecolabel sertifikātus – tie piešķirti ekoloģisko produktu līnijai ECO SEAL FOR NATURE. EU Ecolabel ir Eiropas Savienības oficiālais ekomarķējums, un tā iegūšanas process ilga divus gadus. Tagad R. Krampānu gaida cits izaicinājums – pierādīt, ka sūrā darbā iegūtais marķējums ne tikai ceļ uzņēmuma prestižu, bet arī palīdz pelnīt.

Sandis Ozoliņš,

HK Dinamo Rīga galvenais treneris

Latvijas hokeja leģenda Sandis Ozoliņš ir sācis jaunu posmu dzīvē un kāpienu karjerā – tikai šoreiz nevis laukumā, kur Stenlija kausa ieguvējs visu ir pierādījis, bet gan aiz borta. Iepriekšējā sezonā iejuties trenera palīga ampluā, tagad S. Ozoliņš vadīs pats.

Iespējams, šāda iespēja ir gadījusies tāpēc, ka HK Dinamo Rīga vadībai neizdevās vienoties ar kanādieti Robertu Hārtliju. Ar S. Ozoliņu tagad saistās kluba augšupejas cerības.

Jēkabs Straume, KNAB priekšnieks

FOTO: leta

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir lūdzis prokuratūru apsūdzēt bijušo AS Rīgas centrāltirgus priekšnieku Anatoliju Abramovu, kurš esot organizējis piesavināšanos lielā apmērā. To, ka centrāltirgū nevis vienkārši kaut kas nav kārtībā, bet gan ir viens paliels juceklis, var novērtēt ikviens tā apmeklētājs. Gaidīsim, vai KNAB izdosies pierādīt, ka šis juceklis ir krimināls un to ir atbalstījusi arī tirgus augstākā vadība.

Kristīne Bogdanova, Maksims Bogdanovs, VID FpP amatpersonas

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldē (FPP) strādājošie dzīvesbiedri Kristīne un Maksims Bogdanovi ir ieinteresējuši Drošības policiju, kura sākusi kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu, abus aizturot un darba vietās veicot kratīšanu. Nav zināms, kā tas beigsies, taču karjeras lejupslīdi Bogdanovi jau ir piedzīvojuši, pārceļoties uz zemākiem amatiem turpat, VID sistēmā.

Jānis Maizītis,

SAB direktors

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšniekam Jānim Maizītim gadījās ķibele: kāds apzaga viņa dzīvokli, cita starpā aiznesdams arī J. Maizīša personisko datoru. SAB priekšnieks gan steidza ziņot, ka šajā datorā neesot nekādas slepenas vai konfidenciālas informācijas, taču lai nu kam, bet cilvēkam, kas līdz šim pret līdzīgiem drošības pārkāpumiem ir izturējies visai neiecietīgi, būtu jāzina, cik spēcīgs trieciens tas ir viņa autoritātei.

Valērijs Belokoņs, Baņķieris

Dažādi līdz šim ir klājies Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekiem, taču visiem šis amats ir bijis saistīts ar intrigām, iekšējo cīņu un nepatīkamiem pārsteigumiem, tāpēc Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pieredzi guvušais Jēkabs Straume, stājoties KNAB priekšnieka amatā, ir izteicies, ka svarīgi būs atjaunot sabiedrības uzticēšanos šīs iestādes darbam. Tas nebūs viegli.

Valērija Belokoņa Manas Bank savulaik nacionalizējušās Kirgizstānas tiesa aizmuguriski ir piespriedusi viņam 20 gadu cietumsoda. V. Belokoņs uzskata: spriedums ir atriebība par Kirgizstānas valdībai nelabvēlīgo starptautiskās šķīrējtiesas lēmumu, kurā noteikts, ka Kirgizstānai Latvijas baņķierim ir jāmaksā 16,5 miljonu ASV dolāru kompensācija par bankas nacionalizāciju. Ierasties Kirgizstānā V. Belokoņam tagad tomēr nav vēlams.

Ilona Spure,

Nauris Durevskis, Ilmārs Krūms, Māris Sprūds,

IeVP vadītāja

10

Anatolijs Abramovs,

Bijušais AS Rīgas centrāltirgus vadītājs

Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadītājai Ilonai Spurei valdība ir piešķīrusi ģenerāļa pakāpi, tādējādi viņa ir kļuvusi par otro sievieti ģenerāli Latvijā (pirmā ģenerāļa pakāpi izpelnījās kādreizējā Latvijas Policijas akadēmijas rektore Ārija Meikališa). Militarizētā struktūrā, kāda ir IeVP, nozīme ir ne tikai amatam, bet arī dienesta pakāpei, tātad I. Spures autoritāte ir novērtēta arī oficiāli.

07 / 2017

Maksātnespējas administratori

Daudz un pamatoti kritizēto maksātnespējas administratoru dienestu ir sākusi sakārtot Valsts policija, kura, izmeklējot iespējamos noziegumus maksātnespējas procesā iepriekš sāktajos kriminālprocesos, aizturēja likvidējamās AS Trasta komercbanka administratoru Ilmāru Krūmu, kā arī vēl divus maksātnespējas procesa administratorus – Māri Sprūdu un Nauri Durevski. Visi riskē zaudēt gan iekrāto mantu, gan ienākumus.

AKTUĀLI

SKAITĻI

Labklājība, valsts budžets un iedzīvotāji: Latvijā viss notiek strauji Lai gan iekšzemes kopprodukts (IKP) mūsdienās, šķiet, vairs tiek rēķināts tikai inerces dēļ – rādītājs, kurā ir iekļauta inflācija (deflācija) un kurā atsevišķas valstis un to grupas, to vidū Eiropas Savienība (ES), ar dažādu metožu palīdzību pūlas ieskaitīt arī ēnu ekonomiku, īpašu uzticību nevieš –, nākas atzīt, ka drošāka salīdzināšanas pamata mums nav. Šoreiz paliksim pie atvasinātas IKP formas – iedzīvotāju labklājības vērtējuma, pārrēķinot to pirktspējas līmenī (angļu val. purchasing power standard – PPS). Latvija joprojām ir meklējama ES valstu astes galā, lai gan nu jau tuvāk nevis trim nabadzīgākajām valstīm Bulgārijai, Rumānijai un Horvātijai, bet gan Ungārijai un Grieķijai.

Skaitļi rāda, ka Latvijā attīstība tomēr notiek straujāk nekā citviet ES. Salīdzinot ar 2010. gadu, labklājības līmeņa paaugstināšanās ziņā Latvija ir trešā veiksmīgākā valsts pēc Īrijas un Lietuvas – 29,9 % ir pat ļoti

ES dalībvalstu iedzīvotāju pirktspējas līmenis 2015. gadā reālajās cenās, tūkstoši EUR 80 60 40 20 ES-28 EZ-19 Luksemburga Īrija Nīderlande Austrija Dānija Vācija Zviedrija Beļģija Somija Lielbritānija Francija Itālija Malta Spānija Čehija Slovēnija Kipra Slovākija Portugāle Igaunija Lietuva Polija Grieķija Ungārija Latvija Horvātija Rumānija Bulgārija

0

Avots: EIROPAS KOMISIJA (EK)

Reālā darba ražīguma izmaiņas ES valstīs 2016. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, % 37,5

respektējams skaitlis. Reālais darba ražīgums Latvijā kopš 2010. gada ir palielinājies par 15,4 %, un tas ir ceturtais labākais rādītājs ES. Dažādi var vērtēt Latvijas izrāvienu valsts budžeta (vispārējās valdības sektora) izdevumu palielināšanas ziņā: tur mūsu valsts ir krietnu rumpja tiesu priekšā visiem, un kontekstā ar kārtējiem nodokļu paaugstināšanas plāniem tas nebūt nešķiet labi; pat atceroties, ka 2008. un 2009. gadā valsts budžets Latvijā tika apcirpts krietni zem vēlamajām robežām.

Vai tik strauja budžeta tēriņu palielināšana nav pāragra?

Lai nu kā, cilvēki no Baltijas valstīm aizbrauc. Igaunijā pēdējos 10 gados tas notiek stabili – pa 0,2–0,3 % ik gadu. Lietuvā un Latvijā līknes ir līdzīgas – ar milzu bedri 2009.–2011. gadā un joprojām noturīgiem 0,8–0,9 % pašlaik. Tiesa, pērn Lietuvā atkal iezīmējās emigrācijas plūsmas palielināšanās (1,3 %). Latvija no tā ir izvairījusies. Jākārpās ārā no bedres.

ES dalībvalstu iedzīvotāju labklājības līmeņa izmaiņas 2016. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, % Grieķija Kipra Itālija Somija Portugāle Spānija Austrija Beļģija Francija Nīderlande Slovēnija Dānija Horvātija Luksemburga Vācija Lielbritānija Zviedrija Čehija Ungārija Bulgārija Slovākija Polija Rumānija Igaunija Malta Latvija Lietuva Īrija EZ-19 ES-28

–18,75

25

0

18,75

56,25

Avots: EUROSTAT

12,5 0

Valsts budžeta izdevumu izmaiņas ES valstīs 2016. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, %

ES-28 EZ-19 Īrija Rumānija Bulgārija Latvija Polija Lietuva Slovākija Horvātija Malta Čehija Igaunija Spānija Zviedrija Slovēnija Nīderlande Luksemburga Dānija Vācija Lielbritānija Francija Beļģija Portugāle Austrija Ungārija Kipra Somija Itālija Grieķija

–12,5

Avots: EUROSTAT

Iedzīvotāju skaita dinamika Baltijas valstīs 2007.–2016. gadā, %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu 0 –0,75 –1,5 –2,25 –3 2007.

Latvija

12

37,5

2008.

Igaunija

07 / 2017

2009.

Lietuva

2010.

2011.

2012.

2013.

2014.

2015.

2016.

Avots: EUROSTAT

Kipra Grieķija Portugāle Itālija Spānija Nīderlande Slovēnija Dānija Somija Beļģija Horvātija Austrija Luksemburga Īrija Čehija Lielbritānija Rumānija Zviedrija Francija Bulgārija Vācija Polija Ungārija Slovākija Malta Lietuva Igaunija Latvija EZ-19 ES-28

–26,25

–13,125

0

13,125

26,25 Avots: EK

BIZNESS PASAULĒ

AKTUĀLI

FOTO: leta

Nebūs paklausības, nebūs arī līdzekļu

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par ASV izstāšanos no Parīzes klimata nolīguma, atzīstot dalību tajā par atklāti neizdevīgu ASV tautsaimniecībai. Lai gan šī ziņa ne tuvu nenozīmē pasaules galu, kā to apgalvo vides aizstāvības entuziasti, tostarp arī tādēļ, ka ASV neatsakās no cīņas pret klimata izmaiņām, tikai vēlas, lai šī cīņa neradītu tām nesamērīgus zaudējumus, tas ir nopietns trieciens t. s. zaļajai ekonomikai un tās adeptiem.

Arī Latvijai kā samērā zaļai valstij.

Atbalsts Pekinas ambīcijām

FOTO: leta

Kopumā 30 pasaules valstu un valdību vadītāji Ķīnā pieņēma kopīgu paziņojumu par atbalstu Pekinas iniciatī­ vai Jaunais zīda ceļš – ambiciozam tirdzniecības un infra­ struktūras tīklu Eirāzijā un Āfrikā izveides plānam, kam ir ne tikai ekonomiska, bet arī ģeopolitiska nozīme. Pekinas samitā gan nepiedalījās neviens no galveno Eiropas Savienības (ES) valstu līderiem, uzskatāmi liecinot par Eiropas neviennozīmīgo attieksmi pret Ķīnas ambīcijām.

Latvija var nonākt starp diviem dzirnakmeņiem, kad ļoti gribas un vajag, bet nedrīkst ignorēt priekšniecības vie­ dokli.

Pacietības mērs sāk izsīkt

Kļuva zināms, ka Rietumvalstis kārtējo reizi pagarinās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, lai gan sankciju oponentu skaits, it īpaši Eiropā, tur­ pina pieaugt. Paradoksāli ir izrādījies, ka Krievijas eko­ nomikas ieguvumi no sank­ cijām ir jūtami lielāki par zaudējumiem, kurus nākas ciest galvenokārt Eiropas biznesam, turklāt daudzos gadījumos Krievijas tirgus Rietumu kompānijām ir zudis uz visiem lai­ kiem. Tādēļ nav izslēgta iespēja, ka sankcijas tuvojas savam likumsakarīgajam un nebūt ne triumfālajam galam, kas vis­ pār jau ir laba ziņa arī daudziem Latvijas uzņēmējiem.

EXPO ar zemtekstu

Kazahstānas galvas­ pilsētā Astanā tika atklā­ ta starptautiskā izstāde EXPO 2017, kuras tēma ir Nākotnes enerģija un kas ilgs līdz 10. septembrim.

Savs paviljons ar devīzi Enerģija ir mūsu dabā (Energy is in our Nature) izstādē ir arī Latvijai, lai gan daudz nozīmīgāka mūsu valstij ir iespēja attīstīt un paplašināt biznesa kontaktus, galvenokārt kravu pārvadājumu jomā un Eirāzijas virzienā kopumā.

Kazahstāna ne velti tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgā­ kajiem nākotnes transporta mezglpunktiem Eirāzijā.

Vilks paēdis, un kaza dzīva

Stokholmas šķīrējtiesa pieņēma pagaidu lēmumu ieil­ gušajā Krievijas Gazprom un Ukrainas Naftogaz strīdā, kas jau sen ir pārsniedzis ekonomiskā strīda robežas un tādēļ piesaista plašu uzmanību. Lai gan lēmums nav pie­ ejams publiski un tajā nav ne vārda par finanšu jautāju­ miem, sevi par uzvarētāju jau ir pasludinājušas abas puses, liecinot, ka lēmums ir pieņemts pēc principa lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva. Tātad galīgais lēmums neatstās būtisku ietekmi uz turpmākajiem Gazprom plāniem, to vidū par Ziemeļu straumes 2 būvniecību, kas ir svarīgi arī Latvijai – gan ekonomiski, gan (galvenokārt) politiski.

FOTO: leta

Trieciens zaļajai ekonomikai

FOTO: leta

ES budžeta komisārs Ginters Etingers atklāti paziņoja, ka ES fondu līdzekļu piešķiršana pēc 2020. gada var kļūt atkarīga no politiskajiem nosacījumiem, it īpaši tādiem kā likuma varas un Eiropas Komisijas (EK) ekonomisko rekomendāciju ievērošana. Vienkāršoti: ja ES trūcīgākās valstis nevēlēsies pildīt EK politiskos vai ekonomiskos uzstādījumus, lai cik neizdevīgi vai nepopulāri tie būtu, nebūs arī ES naudas. Tiesa, arī pretestība šādai sistēmai solās būt vairāk nekā nopietna.

07 / 2017

13

POLITISKĀ EKONOMIKA PASAULĒ

Par aizsardzību nāksies maksāt

FOTO: leta

ASV prezidents Donalds Tramps savas pirmās ārzemju turnejas laikā piedalījās arī Ziemeļatlantijas alianses sami­ tā, uzsvērti ASV Eiropas partneriem liekot saprast, ka par draudzību ar Vašingtonu un pēdējās aizbildniecību turp­ māk nāksies maksāt, palielinot militāros izdevumus līdz 2 % no IKP, turklāt gluži vai steidzami. Lielāko daļu t. s. vecās Eiropas šī situācija gan īpaši neiepriecina, tādēļ atkal aktuāla ir ideja par Eiropas bruņoto spēku nepieciešamī­ bu, lai gan pagaidām neskaidrā veidolā. No nepieciešamī­ bas maksāt šie plāni gan nevienu neatbrīvo.

Spēle ar uguni

Pieņemoties spēkā domstarpībām starp Turciju un virkni Eiropas valstu, Vācija paziņoja par sava militārā kon­ tingenta pārdislocēšanu un Indžirlikas aviācijas bāzes Turcijā pārcelšanu uz Jordāniju; no eiropiešu puses izskanēja ierosināju­ mi, ka Turcijai vajadzētu atņemt tiesības 2018. gadā rīkot NATO samitu. Rēķinoties ar Ankaras tradicionāli saasinā­ to reakciju uz šāda veida darbībām, domstarpību sekas var izrādīties daudz iespaidīgākas nekā tās pašas un izraisīt pat Turcijas aiziešanu no nosacītās Rietumu sabiedrības – ar visām no šā soļa izrietošajām ekonomiskajām un poli­ tiskajām sekām.

Šanhajas astoņnieks

Samitā Astanā Indija un Pakistāna kļuva par pilntie­ sīgām Šanhajas Sadarbības organizācijas dalībvalstīm.

Organizācijā, kas tagad ir pārtapusi par Šanhajas astoņ­ nieku, ir apvienota gandrīz puse pasaules iedzīvotāju, kā arī apmēram ceturtdaļa pasaules IKP, bet sadarbības plāni sniedzas tālu pāri drošības jautājumu robežām. Tā ir viela pārdomām, jo Latvija robežojas ar vienu no ietekmīgāka­ jām šīs organizācijas dalībvalstīm.

14

07 / 2017

Negaidīts vēlēšanu iznākums

Lielbritānijā notikušajās valsts parlamenta apakšpalā­ tas ārkārtas vēlēšanās, kuru mērķis bija galīgi pārliecinā­ ties par vēlētāju atbalstu premjerministres Terēzas Mejas valdībai pirms Brexit sākuma, konservatīvie negaidīti zau­ dēja absolūto vairākumu, iegūstot tikai 318 deputātu man­ dātus no nepieciešamajiem 326. Tiesa, T. Meja un kon­ servatīvie paliks pie varas, pateicoties Olsteras unionistu atbalstam, tomēr tagad Brexit gaitā britu valdībai nāksies rēķināties arī ar leiboristiem, kuru nostāja daudzos ar aiz­ iešanu no Eiropas Savienības (ES) saistītos jautājumos ir ievērojami mazāk radikāla.

Ilgi gaidītais bezvīzu režīms

FOTO: leta

FOTO: leta

AKTUĀLI

Beidzot sāka darboties Kijevas ilgi gaidītais bez­ vīzu režīms starp Ukrainu un Šengenas zonas valstīm: atbilstīgi tā nosacījumiem Ukrainas pilsoņiem ar biometriskajām pasēm tagad ir tiesības bez vīzas iebraukt Šengenas zonā līdz 90 dienām pusgada laikā. Lai gan bezvīzu režīms nedod ukraiņiem tiesības strādāt vai mācīties ES, ir maz šaubu, ka lielākā daļa ceļotāju Eiropas virzienā dosies ne jau tūrisma braucienos. Latvija diezin vai atradīsies šādu ceļinieku prioritāro mērķu sarakstā, taču gluži bez ievērības atstāta netiks.

Vētra Persijas līcī

Virkne Persijas līča sunnītu valstu ar Saūda Arābiju priekšgalā, kā arī vairākas to sabiedrotās paziņoja, ka pārtrauc diplomātiskās attiecības ar nelielo, taču ambi­ ciozo Kataru. Pēdējā tiek vainota terorisma atbalstīšanā, pārlieku tuvās attiecībās ar Irānu, kā arī kaimiņvalstu iekš­ politiskās situācijas destabilizēšanā, pat par spīti faktam, ka lielākā daļa šo grēku piemīt visām Līča valstīm. Lai gan militāra konflikta iespēja ir gandrīz izslēgta, kaislības šajā pasaules daļā sit devīto vilni un cilvēki no malas viegli var atrasties nepareizajā laikā neīstajā vietā.

Eiropa bez uzticamiem sabiedrotajiem?

Pēc tuvākas iepazīšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un Brexit pār Vācijas kancleri Angelu Merkeli nāca apskaidrība, ka Eiropai Vācijas personā vairs nav uzticamu sabiedroto un turpmāk tā var paļauties tikai uz sevi. Lai gan šie izteikumi izpelnījās neviennozīmīgu vērtējumu, tostarp ievērojot Berlīnes politisko atkarību no Vašingtonas, ir skaidrs, ka t. s. Rietumvalstu savstarpējās attiecības piedzīvo būtisku transformāciju. Šie procesi nepaies garām arī Latvijai.

TEMATS

AKTUĀLI

Zaļās revolūcijas paradigma Jūnija sākumā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par ASV lēmumu izstāties no ANO Parīzes klimata nolīguma, vienlaikus uzsverot, ka centīsies sākt sarunas par jaunu globālu vienošanos klimata izmaiņu ierobežošanai

J

āatgādina, ka 2015. gada decembrī Parīzē parakstī­ tajā nolīgumā, kuru aktīvi atbalstīja un virzīja ASV iepriekšējais prezidents Baraks Obama, ir pare­ dzēts nodrošināt, lai globā­ lā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas, salīdzot ar vidējo gaisa temperatūru pirms rūpnieciskās revolūcijas sākuma. Tiek uzskatīts – ja šis rādītājs tiks pārsniegts, globālās sasilšanas negatīvās sekas kļūs neat­ griezeniskas. Tiesa, šim viedoklim nebūt nepiekrīt visi klimata pētnieki, daudzi uzskata, ka cilvēka darbības ietekme uz klimata izmaiņām ir mini­ māla, bet ir cikliski planetāra mēroga faktori, kurus ietekmēt cilvēce nav spējīga. Viedokļa par cilvēces ietekmi uz klimata izmaiņām aizstāvji regulāri tiek pieķerti faktu sagrozīšanā, tomēr oficiālā līmenī līdz šim lielā vienprā­ tībā tiek atbalstīts, finansēts un virzīts tieši viņu viedoklis.

Lielā mērā pateicoties šiem atbal­ sta pasākumiem, Parīzes vienošanos parakstīja 195 pasaules valstis, no kaut nedaudz nozīmīgām valstīm izņemot vienīgi Sīriju un Nikaragvu. Vairums šo valstu nolīgumu ir arī ratificējušas, tomēr, tā kā ASV Senāts republikāņu nostājas dēļ to nav izdarījis, doku­ ments ASV nav tiesiski saistošs un no tā atteikties ir iespējams samērā viegli, lai gan ne uzreiz. Atbilstīgi noteiku­ miem oficiālu paziņojumu par izstā­ šanos Vašingtona varēs iesniegt tikai 2019. gadā, bet līdz brīdim, kamēr

ASV pārstās būt vienošanās dalīb­ valsts, paies vēl vismaz gads. Tikmēr Vašingtonai nāksies pildīt nolīgumā paredzētās saistības. (Nevienam gan nav pat nojausmas, kurš un kā varētu piespiest ASV to darīt, ja Vašingtonā tiks pieņemts lēmums nolīgumu igno­ rēt.) Ir ticams, ka izstāšanās process tā uzsākšanas gadījumā ieilgs un dienu, kad ASV varēs pilnvērtīgi izstāties no

Visur tiek pretnostatītas zaļās un tradicionālās tehnoloģijas nolīguma, tās sagaidīs jau ar jaunu prezidentu Baltajā namā, kuram par šo jautājumu būs citāds viedoklis nekā D. Trampam, tādēļ izstāšanās no nolī­ guma tiks atsaukta.

Nebūt ne viennozīmīga ir arī ASV biznesa attieksme pret šādu notikumu pavērsienu. Lai gan aplēses, uz kurām atsaucas D. Tramps, liecina, ka Parīzes klimata vienošanās tās līdzšinējā veidā ir ASV atklāti neizdevīga, jo tās dēļ līdz 2025. gadam ASV zaudēs vismaz 2,7 miljonus darba vietu, bet nāka­ mo 25 gadu laikā, turklāt summāri, ieskaitot arī iespējamos ieguvumus, – 6,5 miljonus darba vietu un 3 triljonus dolāru, ir virkne starptautisko gigantu, kuriem zaudējumus rada pašreizējais notikumu pavērsiens. Tie ir uzņē­

mumi, kas ir ieguldījuši iespaidīgus līdzekļus zaļo tehnoloģiju attīstībā, to vidū arī Intel, Microsoft, Google un virkne citu, kam netrūkst sviru, ar kurām ietekmēt politiskos lēmumus.

Arī pretējā nometne ar tradicionālās enerģētikas gigantiem priekšgalā ir ne mazāk iespaidīga.

Līdzīga situācija būtībā pastāv arī daudzās citās galvenajās attīstītajās un attīstības ekonomikās. Lielākā vai mazākā mērā, taču visur tiek pretnostatītas zaļās un tradicionālās tehnoloģijas, bet, ja paraugās plašāk, tad, var teikt, veidojas arī jauna glo­ bālā finanšu sistēma, kuras ietvaros šobrīd dominējošos t. s. petrodolārus aizstās jau zaļie dolāri, eiro, juaņas, rūpijas utt. Principā tā ir jauna globāla mēroga paradigma, kuras īstenošanās gadījumā ievērojami mainīsies mil­ zums visdažādāko kā lokāla, tā globāla mēroga faktoru, sākot ar pavisam ikdienišķām lietām, bet beidzot ar ģeopolitisko spēku samēru.

Tātad kauja par vai pret klimata izmaiņām ir episka. Latvijai kā samērā zaļai valstij par savu izvēli principā nevajadzētu šaubīties, jo, lai gan sākot­ nējie ieguldījumi zaļajā revolūcijā ir dārgi, tie nešaubīgi atmaksāsies ilgter­ miņā, turklāt pat tad, ja globālā mēro­ gā svaru kausi tomēr nosvērsies nosa­ cīto tradicionālistu pusē. Ievērojami pieaugusi enerģētiskā neatkarība, jaunas tehnoloģijas un tādas radīt spē­ jīgi cilvēki būs lielāks ieguvums nekā turēšanās pie šobrīd lētākajiem tradi­ cionālajiem risinājumiem.

07 / 2017

15

Baiba Sipeniece-Gavare: mūsu dzīves uzdevums ir atklāt un realizēt savu talantu Jau sesto reizi konference Sieviete biznesā pulcēja Latvijas uzņēmīgākās un drosmīgākās biznesa dāmas, lai viņas dalītos savā pieredzē, iedvesmotu viena otru un papildinātu zināšanas par sev svarīgām tēmām. Šogad satikās gandrīz 300 sieviešu, t. sk. 9 konferences lektores, kuras dalījās ar savām svarīgākajām dzīves atziņām un iedvesmoja sievietes uzdrīkstēties vairāk

T

elevīzijas un radio raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare uzskata: „Katrai no mums ir dabas dots talants, kas padara mūs īpašas. Mūsu uzdevums dzīves laikā ir atklāt un realizēt šīs spējas, pat ja pagaidām par tām nenojaušam. Tas arī ir tas īstais ceļš, kas ir jāmeklē un kurā jābalsta savs veiksmes stāsts. Lai, tiecoties pēc sapņiem, mūs pavadītu labs garastāvoklis un enerģija, svarīgs priekšnosacījums ir rūpēties par sevi. Sieviete vienkārši nedrīkst iziet no mājas nesavākusies, sliktā noskaņojumā un īgna. Katrai ir jāatrod tas, kas palīdz

16

07 / 2017

Apmaksāta publikācija

Ieva Tetere, AS SEB banka prezidente, valdes priekšsēdētāja

Baiba Sipeniece-Gavare

noskaņoties dienai, – mūzika, vingrošana, garšīgas brokastis – tā ir katras pašas izvēle. Un, manuprāt, nedrīkst noliegt arī ārējā izskata nozīmi – sievietei ir svarīgi justies skaistai, un par to ir jārūpējas.”

Dzimums nav šķērslis

AS SEB banka prezidente, valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere uzsver: „Dzimums nav ne mūsu izvēle, ne sasniegums. Tam nevajadzētu mūs ne mirkli atturēt no savu sapņu īstenošanas un talantu attīstīšanas. Tādēļ ir svarīgi dzimumu neuztvert kā šķērsli un neizmantot par aizbildinājumu, kādēļ kaut kas neizdodas vai nav iespējams.

Ja runājam par biznesu, mana pieredze ir šāda – uzņēmumi, kas abiem dzimumiem sniedz vienlīdzīgas iespējas, spēj visefektīvāk izmantot savu darbinieku talantus un noturēt augstu motivācijas līmeni, kas rezultējas arī labākos biznesa rādītājos. Turklāt Latvija ir pārāk maza, mūsu cilvēkresursi ir pārāk ierobežoti, lai mēs varētu atļauties tos izmantot neapdomīgi.”

Konferencē uzstājās arī tādas izcilas savas jomas profesionāles kā finansiste Ilze Jurkāne, baiļu pārvarēšanas un veiksmīgu biznesa un privāto attiecību veidošanas eksperte Laura Denlere, viesnīcas Hotel Bergs direktore Iveta Sprūdža, biržas NaSdaq Riga valdes priekšsēdē-

Konferences dalībniecēm bija iespēja iegūt savu publicitātes foto tāja Daiga Auziņa-Melalksne, sporta trenere Vlada Musvīdaite un SIA MoonCom īpašniece Vineta Brutāne. Par pārmaiņu vadību savā dzīvē un karjerā pārsteiguma lektores lomā uzstājās grāmatžurnāla I’mperfekt radītāja Inga Gorbunova.

Lektores stāstīja, kur slēpjas sievietes superspējas, deva praktiskus padomus, kā veicināt panākumus biznesā un dzīvē kopumā, iedvesmoja noticēt sev un

savai sirdsbalsij, kā arī pārsteidza konferences dalībnieces, atklāti daloties savā personīgajā pieredzē.

Konferenci Sieviete biznesā 2017 atbalstīja SEB banka. Partneri – modes un iepirkšanās centrs Rīga Plaza, parfimērijas un kosmētikas ražotājs dzintars, SIA Radio Skonto, Inbox.lv, SIA IB serviss.

Vairāk par konferenci: www.sievietebiznesa.com. n 07 / 2017

17

AKTUĀLI

FIGŪRAS

Kapitāls fiksē

Marts līderu reitingus

kāpumS Aņs dzJiņs,

JAC Motors vadītājs

Aņa Dzjiņa vadītais samērā nelielais un aiz Ķīnas robežām tikpat kā nezināmais uzņēmums JAC Motors paziņoja par kopuzņēmuma ar Vācijas gigantu Volkswagen izveidi. Mērķis – ražot 100 tūkstošus elektrisko automobiļu gadā. Volkswagen šis lēmums ļaus iekarot ievērojamas pozīcijas pasaulē lielākajā elektromobiļu tirgū Ķīnā, savukārt JAC Motors tas ir galvu reibinošs lēciens lielo autoražotāju pasaulē.

Džons Hantsmens,

nākamais ASV vēstnieks Krievijā

Kļuva zināms, ka par ASV nākamo vēstnieku Krievijā kļūs Džons Hantsmens, kurš ir ne tikai ASV republikāņu konservatīvā spārna pārstāvis un mormonis, bet arī ļoti bagātas un ietekmīgas ķīmijas rūpnieku dinastijas pārstāvis. Nav gan skaidrs, cik lielā mērā šis fakts ietekmēs Dž. Hantsmena kā diplomāta darbību, tomēr vēstnieka postenis Krievijā jebkurā gadījumā ir viens no nozīmīgākajiem ASV diplomātijā.

Gautams Gupta,

Uber finanšu direktors

Kārtējos zaudējumus cieta kompānija Uber – kļuva zināms, ka šā gada I ceturksnī tie ir bijuši 708 miljonu ASV dolāru apmērā. Lai gan kompānija turpina izstarot optimismu un solīt saviem ieguldītājiem peļņu nākotnē, pastāv aizdomas, ka vismaz Uber finanšu direktors Gautams Gupta nav noskaņots tik optimistiski, jo ir nolēmis nomainīt darbavietu, pārejot darbā uz kādu pagaidām nenosauktu kompāniju.

Elvīra Nabiuļina,

Krievijas CentrālĀs bankas vadītāja

Krievijas Valsts dome vēl uz pieciem gadiem pagarināja valsts Centrālās bankas vadītājas Elvīras Nabiuļinas pilnvaras šajā amatā. Šāds balsojuma iznākums bija gaidīts, jo tieši ar E. Nabiuļinas vārdu lielā mērā saistās veiksmīga Krievijas pretimstāvēšana zemajām naftas cenām un Rietumvalstu sankcijām, tomēr E. Nabiuļinai netrūkst arī nopietnu oponentu.

Volfgangs Raicle,

Linde Group ģenerāldirektors

Par 60 miljardus eiro vērtu apvienošanos paziņoja divi ķīmiskās rūpniecības giganti – Vācijas Linde Group un amerikāņu Praxair. Galvenais ieguvējs no šīs apvienošanās, kuras rezultātā tiks izveidots pasaulē lielākais rūpniecisko gāzu ražotājs, būs līdzšinējais Linde Group ģenerāldirektors Volfgangs Raicle, kurš kļūs par visas apvienotās kompānijas vadītāju.

18

07 / 2017

lejupslīde

Alekss Krūzs,

British Airways vadītājs

Aleksa Krūza vadītā lidsabiedrība British Airways datorsistēmas problēmu dēļ aptuveni diennakti bija spiesta pavadīt grandioza haosa apstākļos, jo daudzviet kavējās vai pat tika atcelti vispār tās reisi. Lai gan tiek apgalvots, ka datorsistēmas problēmas esot izraisījuši traucējumi elektroapgādē un nav nekādu pierādījumu par kiberuzbrukumu, ar britu lidsabiedrības datorsistēmu kaut kas nav kārtībā jebkurā gadījumā.

Marks Fīldss,

bijušais Ford vadītājs

Pārdošanas apjoma, peļņas un akciju cenu krituma dēļ amatu zaudēja ASV autobūves kompānijas Ford vadītājs Marks Fīldss, kura vietā stājās Džims Hakets, kurš līdz tam vadīja uzņēmuma autonomo automobiļu attīstības nodaļu. Jaunajam kompānijas vadītājam gan nāksies sākt darbu ar virkni nepopulāru lēmumu, ieskaitot biroja darbinieku skaita samazināšanu par 10 %, tomēr viņa priekštecim amatā tas ir vājš mierinājums.

Maikls Makgarijs,

PPG Industries vadītājs

Maikla Makgarija vadītais ASV krāsu un pārklājumu ražošanas gigants PPG Industries bija spiests atzīt, ka pārtrauc centienus pārņemt Nīderlandes krāsu un ķīmiskās rūpniecības koncernu AkzoNobel. Pēdējais vairākkārt noraidīja tam izteiktos pārņemšanas piedāvājumus, atzīstot tos par atklāti neizdevīgiem. Pārņemšanai bija atvēlēta liela loma PPG Industries nākotnes plānos.

Deksters Goei,

Altice izpilddirektors

Negaidītās problēmās iedzīvojās Dekstera Goei vadītais Eiropas kabeļu un mobilo sakaru operators Altice. Eiropas Komisija (EK) secināja, ka kompānija ir pārkāpusi Eiropas Savienības noteikumus, pārņemot uzņēmumu Portugal Telecom, turklāt pārkāpums izpaužas kā atbilstīgas EK atļaujas nesagaidīšana, kuru EK vispār jau grasījās piešķirt. Tagad Altice draud naudas sods līdz pat 10 % apmērā no gada apgrozījuma.

Čaks Robinss,

Cisco Systems izpilddirektors

Čaka Robinsa vadītā ASV datortīklu tehnoloģiju kompānija Cisco Systems paziņoja, ka likvidēs 1,1 tūkstoti darba vietu, šādu lēmumu skaidrojot ar vājiem finanšu rezultātiem pagājušajā ceturksnī – mazāku ceturkšņa peļņu, nekā sākotnēji tika prognozēts. Šāda situācija sāk atkārtoties – kompānija jau pērn bija spiesta paziņot, ka likvidēs 5,8 tūkstošus darba vietu jeb aptuveni 7 % no kopējā darba vietu skaita, un tā jau ir viela nopietnām pārdomām.

viedokÄźi

FOTO: leta

Žurnāla Kapitāls jūlija numura diskusiju klubs Hotel Bergs

Kapitāls redkolēģiju attīstīs par diskusiju klubu

P

irmsjāņu nedēļā kuplā skaitā tikās žurnāla Kapitāls jūlija numura redkolēģija, lai apspriestu jaunu posmu tās attīstībā.

Mērķis – kļūt kvali­ tatīvākai, daudzpusīgākai, ar plašāku redzesloku. Turpmāk tā darbosies kā diskusiju klubs. Diskusijās tiks pieai­ cināts plašāks dažādu jomu pārstāvju un profesionāļu loks, paaugstinot sarunu kvalitāti. Tiek plānoti īpaši tematiski priekšlasījumi, kuri jaunā kvalitātē padziļināti atspoguļos ak­ tuālas tēmas. Žurnāla Kapitāls disku­ siju klubā izskanējušais arī turpmāk ik mēnesi tiks atspoguļots žurnāla lappusēs.

Jūnija tikšanās reizē diskusijas dalībnieki īpaši izvērsa tematu par bažām saistībā ar dažādu biznesa nozares mītu – un ne tikai mītu – re­ producēšanu publiskajā telpā. Saru­ nās tika skarta tehnoloģiju nozare, tranzīts, ekonomiskie procesi valstī.

Gan vienoti, gan atšķirīgi diskusiju kluba dalībnieku viedokļi izskanēja par nodokļu reformas līkločiem. Tika apspriesta arī veselības aprūpe valsts un privātajā sektorā, pašvaldību vēlē­ šanas tautsaimniecības kontekstā u. c. šobrīd aktuālas tēmas.

20

07 / 2017

Interneta ātruma kritums Latvijā – kārtējais mīts vai tomēr patiesība?

Diskusiju par mītu reproducēšanu Latvijas medijos iniciēja SIA Latvijas mobilais telefons prezidents un valdes priekšsēdētājs Juris Binde, piemēram minot IT kompānijas Akamai Technologies I ceturkšņa ziņojumu par

interneta ātrumu pasaulē – tajā Latvija no 6. vietas 2016. gadā ir noslīdējusi uz 17. vietu šogad. Akamai Technologies pētījumā un tā tapšanā izmantotajā metodoloģijā neviens īsti nav iedziļinā­ jies, neakcentējot, ka runa ir tikai par fiksētā tīkla mērījumu, bet rezultātā, kā uzskata J. Binde, „mēs lasām šīs ziņas, no kurām liela daļa nav patiesa. Tās tiek reproducētas, izplatītas tālāk, un

Mārtiņš Paurs

Juris Binde Visi FOTO: roberts vīksne

DISKUSIJU KLUBS

ALISE ZEMĪTE

datu patēriņu, norādīja: „Elektroniskos norēķinus izmanto 99 % internetban­ kas lietotāju, tātad internets Latvijā netiek izmantots tikai izklaidei.”

Vai Latvijai būs tranzītvalsts nākotne?

Ieva Tetere cilvēki, tās izlasot, ir šokā; kā šajā ga­ dījumā – briesmas, mēs esam atkrituši uz 17. vietu pasaulē”.

Otrs klātesošais telesakaru nozares pārstāvis SIA Telia Latvija komercdi­ rektors Mārtiņš Paurs uzsvēra: „Akamai Technologies ir respektabla, liela kompānija, un, pat nezinot metodolo­ ģiju, negribētos teikt, ka šis pētījums ir zemē metams un mums neder tikai tāpēc, ka mūs novērtē zemāk nekā citus.” Abi runātāji gan bija vienprātīgi kritiski par statistikas datu vākšanu un apkopošanu Latvijā – tas notiekot uz anketēšanas bāzes, uz kā pamata, savukārt, tiekot veidoti starptautiskie pētījumi.

Otrs tehnoloģiju tematikas disku­ siju virziens koncentrējās uz mobilo datu patēriņu. Atsaucoties uz Tefficient datiem (par 2015. gadu), J. Binde ak­ centēja, ka Latvija bija 2. vietā pasaulē aiz Somijas mobilā interneta datu apjoma patēriņā uz vienu iedzīvotāju mēnesī (3,7 GB). M. Paura replika šajā kontekstā: „Tas, iespējams, nemaz nav labi, jo parāda, ka lielu datu apjomu izmantojam izklaidei.” Viņš norādīja arī, ka citos šīs jomas indeksos (kā The Digital Economy and Society Index – DESI) Latvija ir atrodama zemāk.

AS SEB banka prezidente un val­ des priekšsēdētāja Ieva Tetere, rakstu­ rojot lietišķo pusi diskusijā par mobilo

Pēc tehnoloģiju tēmas tikšanās tika turpināta ar jautājumu, vai Latvijas tranzītvalsts perspektīvas nav pagātne, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidentam un valdes priekšsēdē­ tājam Edvīnam Bērziņam, un viņš atbildēja: „Joprojām viss kursē un notiek. Tas, ka Latvijas tranzīts esot pats dārgākais, ir kārtējais mīts, jo pē­ tījumi rāda kaut ko pilnīgi citu.” Šādu informācijas izplatīšanu E. Bērziņš nodēvēja par puspatiesību, kas bojā valsts prestižu, jo tranzīta jomā ir ļoti liela konkurence, tāpēc negatīva informācija izplatoties ātri. Balstoties uz nenosakāma rakstura informāci­ jas avotiem, to, ka Krievijas tranzīts Latvijā ir būtiski apsīcis, tiražē visur, ieskaitot starptautisko ziņu aģentūru Reuters, bet šie dati nesakrīt ar LDz rīcībā esošo informāciju. „Rīgas brīvosta var konkurēt par Rietumeiropas kravām, kas tiek sūtītas uz Ķīnu, jo šeit nevajag maksāt par konteineru glabāšanu. Ja Ķīnas

Edvīns Bērziņš

VIEDOKĻI

pusē nav sakārtotas visas formalitātes, tad viņiem ir izdevīgāk kravu turēt Rīgā,” uzsvēra E. Bērziņš. Viņaprāt, nākotnē vecie dzelzceļa maršruti paliks kā alternatīva ātrgaitas dzelzce­ ļiem remonta vai citu iemeslu gadīju­ mā un Latvija var būt kā buferis starp lielajām valstīm. Viņš minēja arī, ka, „balstoties uz lielo pārvadātāju, ar kuriem LDz sadarbojas, pieredzi, visgrūtāk ir palaist pirmo vilcienu, pirmo kravas plūsmu”.

Vai elektroenerģijas cena ir par augstu un mediķi pelna (ne)pietiekami?

Saistībā ar Latvijas preču un pakalpojumu dārdzības mītiem tika aktualizēts elektroenerģijas temats.

SIA AJ Power Holding valdes loceklis Roberts Samtiņš norādīja: „Elektro­ enerģijas cenas tiek salīdzinātas ne­ pareizi – kā salīdzinot bumbierus ar āboliem. Paši Latvijā kultivējam mītu, ka elektroenerģijas cena ir ļoti augsta, un šī informācija nonāk ārpusē, do­ dot signālu investoriem, lai uz Latviju kā uz investīciju vietu neskatās.”

J. Binde atgādināja par AS Latvijas finieris jaunās ražotnes atvēršanu Igaunijā. Pēc tam augstā līmenī tika kultivēts viedoklis, ka Latvijas finieris ražotni Igaunijā atvēris tāpēc, ka Lat­ vijā ir augsti nodokļi un uzņēmējdar­ bībai neizdevīga vide, lai gan iemesls šādas vietas izvēlei bijis apstāklis, ka finiera ražošanas rūpnīcai ir jābūt maksimāli tuvu izejvielu avotam – bērziem. Viņš gan piebilst: „Elek­ troenerģijas cenas Latvijā varētu būt zemākas un konkurētspējīgas, bet tās nav briesmīgi augstas.”

Latvijas Tirdzniecības un rūpnie­ cības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis domapmaiņā ar AS Eko Baltia padomes priekšsēdētāju Viesturu Tamužu akcentēja jautājumu par atalgojumu medicīnā, tā dažādību atsevišķās apakšnozarēs, kā arī valsts un privātajā sektorā. V. Tamužs, bals­ toties uz uzticamu informācijas avotu, klātesošos informēja par konkrētu atalgojumu medicīnas darbiniekam valsts ārstniecības iestādē: „Četri eiro stundā par dzīvības glābšanu!” Uz 07 / 2017

21

VIEDOKĻI

DISKUSIJU KLUBS

Aigars Rostovskis to A. Rostovskis, savukārt, norādīja: „Protams, ir grupas, kas saņem maz, nešaubos, bet no kanāliem medicīnas nozarē ir dzirdams, ka ķirurgiem u. c. nauda satek.”

Visi gan bija vienisprātis par to, ka problēma ir sistēmas efektivitātē, sākot ar medikamentiem, slimnīcām, iekārtām, un ka nozarē nespēj vai ne­ grib saprast, kur tiek iztērēta nauda. „Nauda netiek atbilstīgi apsaimnieko­ ta,” piebilda I. Tetere.

Roberts Samtiņš

Par kādu reformu mēs runājam, ja tā no sākta gala ir ačgārna?

Nodokļu reforma ir politiska reforma, kuru taisa politiķi

Viesturs Tamužs modeli,” informēja A. Rostovskis.

SIA Titava laboratorija valdes priekšsēdētājs Dans Titavs, atbildot A. Rostov­skim, pauda skepsi: „Par kādu reformu mēs runājam, ja tā no sākta gala ir ačgārna? Politiska reforma. Nodokļu reforma ir poli­ tiska reforma, kuru taisa politiķi. Ja to izveido pat ne valdība, bet viena persona kopā ar jums, tad pēc tam cerēt, ka politiķi būs apmierināti ar šīm reformām un tās pieņems, ir

Koalīcija aplipina nodokļu reformu?

Izvērtās diskusija arī par valsts budžetu un nodokļu reformu. No­ dokļu reformas procesam pietuvinā­ tais A. Rostovskis atzina, ka reforma nav tik laba, kā sākotnēji iecerēts.

Nodokļu reformas ietvara galvenie virzieni, kurus atbalstīja Ministru kabinets (MK), bijuši reinvestētā peļņa, darbaspēka nodoklis un, pēc Vienotības iniciatīvas, risinājums veselības nozarei. „Kad šī sākotnējā nodokļu pakete tika apstiprināta MK, koalīcija to sāka aplipināt ar visādām idejām, kas maksā vēl papildus, – mi­ nimālās algas celšana, progresivitāte u. c. Uzņēmēju organizācijas vēlas turēties pie sākotnējā rāmja, bet vese­ lības nozarei piedāvā apdrošināšanas

22

07 / 2017

Dans Titavs

Mārtiņš Barkāns

VIEDOKĻI

DISKUSIJU KLUBS AS Reverta prezidente un valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava: „Ne­ kustamā īpašuma nodoklis nedrīkst kļūt par soda funkciju nekustamā īpašuma īpašniekiem. Visi nepārvāk­ sies dzīvot uz Bolderāju. Vai ir vēlme iztīrīt Rīgas centu?”

Pašvaldību vēlēšanas

Solvita Deglava naivi. Tas nav pareizi. Politiķiem bija jānāk ar šīm idejām un jākonsultējas.”

A. Rostovskis gan atgādināja: „Latvijā tiek rakstīti plāni, kurus nepildām.”

Diskutējot par nodokļiem, žurnā­ la Kapitāls izdevēja SIA Jaunais kapitāls valdes loceklis Mārtiņš Barkāns atgādināja: „90 % nodokļu samaksā kopumā vien apmēram 3 tūkstoši no Latvijā reģistrētajiem aptuveni 100–110 tūkstošiem uzņēmumu.” Šajā kontekstā I. Tetere piebilda: „Latvi­

SIA SAP Latvia vadītājs Ainārs Bemberis 24

07 / 2017

Andris Vilcmeiers

Kas valstī atbild par to, lai tiktu efektīvi iekasēti nodokļi? jā 2. pensiju līmenī, tātad sociālajā budžetā, kaut ko iemaksā tikai 200 vai 250 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir pār­ steidzoši maz.”

SIA Maxima Latvija vadītājs Andris Vilcmeiers uzsvēra, ka priori­ tārais jautājums ir nevis par nodokļu likmēm, bet gan par iekasēšanu: „Nodokļu jomā pārmet ne jau to, ka Latvijai ir zems nodokļu procen­ tu maksājums no uzņēmumiem; ir skaidrs, ka uzņēmēji vienmēr gribēs maksāt mazāk. Tas, ko pārmet, ir slikta iekasējamība (procentuāli no nodokļiem) un pārāk liela birokrātija administrēšanā. Te mēs nonākam pie ēnu ekonomikas, kas veidojas prin­ cipā no neiegūtajiem ieņēmumiem, nereģistrētā darbaspēka un neno­ maksātajiem nodokļiem, bet Valsts ieņēmumu dienests neko nedara, lai kaut ko mainītu. Kas valstī atbild par to, lai tiktu efektīvi iekasēti nodokļi?”

Par vienu no šobrīd aktuālāka­ jiem nodokļiem savu viedokli pauda

Nodokļu tematika aizveda līdz diskusijai par pašvaldību vēlēšanām, kas Latvijā notika jūnija sākumā.

A. Rostovskis norādīja: „Šobrīd paš­ valdībām ir viena motivācija – vairāk guļamrajonu, vairāk iedzīvotāju, lai no turienes paņemtu.” Viņš pauda arī viedokli, ka nodokļu jomā pašvaldī­ bas ienākumiem būtu jābūt atkarī­ giem no uzņēmējdarbības.

R. Samtiņš izteica savu pēcvēlē­ šanu atziņu: „Man acīs iekrita tas, ka tie, kas bija tie lielie gāzēji, lielākoties bija absolūti negatavi. Viņi nāca ar vienu argumentu – visi citi zog. Otrai pusei bija tikai viens arguments, kas nebija tautsaimniecisks, vienkārši emocionāls.”

Arī Latvijas Start-up asociācijas valdes loceklis Renāts Lokomets pauda savu redzējumu par pašvaldī­ bām un politiku: „Labāk, lai bizness ir politikā – un viņi saprot, kā labāk strādāt.”

Renāts Lokomets

VIEDOKĻI

SPECIĀLI KAPITĀLAM

GATIS KRŪMIŅŠ, Dr. hist., Vidzemes Augstskolas rektors

Latvija ir vieta, kur lietas varētu notikt Rīga – mūsu neizmantotās iespējas Vēlēšanu radītie putekļi ir nosēdušies, un varam palūkoties uz dažiem mūsu valsts attīstības jautājumiem, nebaidoties, ka, paužot kādu viedokli, uzreiz tiks piedēvēta politiska angažētība

26

07 / 2017

FOTO: no personiskā arhīva

K

ontekstā ar nesen iznākušo grāmatu Latvijas tautsaimniecības vēsture, kurā no dažādiem rakursiem ir skatītas galvenās sociālekonomiskās norises Latvijā no 19. gadsimta beigām līdz pat mūsdie­ nām, gribētos paraudzīties uz mūsu galvaspilsētu Rīgu – kā tā ir attīstīju­ sies un ko mēs no tās varētu sagaidīt nākotnē.

Rīga jau viduslaikos bija ieguvusi neapstrīdamu Livonijas (tagadējās Latvijas un Igaunijas) nozīmīgākās metropoles statusu. Arī pēc no­ nākšanas Krievijas Impērijas sastā­ vā situācija īpaši nemainījās, līdz 19. gadsimta pēdējās desmitgadēs industrializācijas vilnis pārnesās arī uz Krievijas Impēriju. Revolucionārās inovācijas daudzās tautsaimniecības nozarēs, kā arī impērijas valdošo aprindu vēlme modernizēt atpalikušo valsti noteica tos attīstības scenāri­ jus, kas iezīmējās Baltijas reģionā no 19. gadsimta beigām līdz pat 1. pasau­ les kara sākumam 1914. gadā. Rīga ātri nonāca šo notikumu epicentrā un izvirzījās par vienu no straujāk augo­ šajām Eiropas pilsētām. 20. gadsimta sākumā Rīga bija kļuvusi ne tikai par nozīmīgu industriālo un inovāciju

centru, bet arī par lielāko Krievijas Impērijas eksporta ostu – lielāku par Odesu un Sanktpēterburgu. Rīgā gan apgrozījās milzu nauda, gan pulcējās cilvēki, kas meklēja iespējas nopelnīt, attīstīt jaunus produktus vai arī iegūt labu, laikmetam atbilstīgu tehnisko izglītību. Mūsu šābrīža arhitektonis­ kais lepnums – Rīgas jūgendstila ēkas Alberta u. c. pieguļošajās ielās – ir spilgta šā laikmeta atblāzma. Tie bija Rīgas tālaika treknie gadi: tik greznas ēkas tolaik Eiropā un pasaulē reti kur būvēja – un kur nu vēl tādā daudzu­ mā.

Plašākas sabiedrības izglītības un vispārējās kultūras (tostarp darba tikuma) līmenis izrādījās visai izšķi­ rīgs, kad notika pāreja uz industriālu sabiedrību. Vidzemes guberņā (kurā ietilpa arī Rīga) lasītprasme bija tuvu 100 %, kas kontrastēja ar lielāko daļu impērijas, kur analfabētu skaits pārsniedza pusi. Rīga 19.–20. gad­ simta mijā bija ļoti multietniska un multikulturāla: nevienai tautai Rīgā nebija absolūta vairākuma, pilsētā bija spilgtas latviešu, vācu, krie­ vu, ebreju un poļu kopienas, Rīgā regulāri uzturējās daudzi uzņēmēji un zinātnieki no Rietumeiropas, dodot savu pienesumu pilsētas dzīvē.

Iedzīvotāju skaits Rīgā 20 gados dubultojās un 1914. gadā pārsniedza 0,5 miljonus, tādējādi pēc iedzīvotāju skaita Rīga kļuva par ceturto lielā­ ko Krievijas Impērijas pilsētu (aiz Pēterburgas, Maskavas un Varšavas).

Rīgā koncentrējās arī lielākais skaits Latvijas rūpniecības strādnieku un rūpniecībā strādājošo: 1914. gadā rūpniecības uzņēmumos strādājošo skaits Rīgā sasniedza 90 tūkstošus.

Izglītības līmenis bija priekšnosacī­ jums strādnieku pieņemšanai darbā; vislielākais analfabētu īpatsvars 20. gadsimta sākumā bija starp krievu tautības strādniekiem, kas bija ieceļojuši no Krievijas. Tas izskaid­

SPECIĀLI KAPITĀLAM

ro krievu strādnieku mazo skaitu tehnoloģiski sarežģītākajās Rīgas rūp­ nīcās, piemēram, Provodņikā starp 2,8 tūkstošiem nodarbināto bija tikai 177 krievi, mazs krievu skaits (97) bija arī vagonu rūpnīcā Fēnikss.

Arvien vairāk ražošanā iesaistījās sievietes. Ar Rīgas vārdu ir saistīti vairāku tādu izcilu izgudrotāju vārdi, kuri savas studiju gaitas vai karje­ ru uzsāka Rīgā vai ar Rīgu saistītos uzņēmumos. Starp tiem ir jāpiemin,

VIEDOKĻI

piemēram, Igors Sikorskis (pasaulē pazīstams kā helikoptera izgudro­ tājs), Mihails Doļivo-Dobrovoļskis (vairāku elektrotehnisku inovāciju un izgudrojumu autors) un Frīdrihs Canders (viens no raķešbūves pamat­ 07 / 2017

27

VIEDOKĻI

SPECIĀLI KAPITĀLAM

licējiem). Starptautisku pazīstamību ieguva arī latviešu izcelsmes zinātnie­ ki, starp kuriem noteikti ir jāpiemin ķīmiķis Pauls Valdens (1863–1957) un tautsaimnieks Kārlis Balodis (1864–1931).

Bez pārspīlējuma var teikt, ka Rīga bija kļuvusi par nozīmīgāko pilsētu pie Baltijas jūras un Rīgas ietekme izplatījās jau daudz plašā­ kā areālā nekā Latvijas un Baltijas teritorija. Straujai attīstībai līdzi nāca arī dažādas blakusparādības, viena no spilgtākajām – darba tirgus pārkarša­ na. Darba algas auga ļoti strauji, ar­ vien lielāks skaits iedzīvotāju izvēlējās pārcelties uz pilsētām, un pat lauku

Kāpēc starptautisku pasākumu skaits Viļņā un Tallinā ir lielāks nekā Rīgā? reģionos parādījās pirmie viesstrād­ nieki no citiem reģioniem.

Ar kājām gaisā situācija sagriezās reizē ar 1. pasaules karu. No Rīgas tika evakuētas visas nozīmīgākās rūp­ nīcas kopā ar strādniekiem, un Latvi­ ja uz vairākiem gadiem ieslīga haosā, ko bez pārspīlējuma var salīdzināt ar mūsdienu situāciju Sīrijā. Dažādi radikāli grupējumi un idejas, repre­ sijas un slepkavošana, kaimiņvalstu iejaukšanās un nepārtraukta savstar­ pēja apkarošana neko labu nesolīja, tomēr dažu gadu laikā šis haoss trans­ formējās Latvijas neatkarības karā un Latvijas Republikas izveidošanā.

Par spīti izvestajām rūpnīcām u. c. zaudētajām vērtībām, Rīga pakāpe­ niski atkopās, lai gan ir jāsaka, ka viss Rīgas potenciāls 20.–30. gados netika izmantots. Kopējās tendences reģionā vairāk bija vērstas uz izolacionismu, nevis aktīvu sadarbību. Rīgas faktors bija viens no tiem, kāpēc lietuvieši un igauņi visai principiāli noraidīja ciešas Baltijas savienības (varbūt pat kopējas valsts) izveidi. Kaimiņi bažījās, ka, izmantojot Rīgas spēku un potenciālu, Latvija ātri iegūs dominē­ 28

07 / 2017

jošu statusu un kā Igaunija, tā Lietuva kļūs par atpaliekošām vienotās valsts provincēm. Rezultātā to reģionālo ie­ tekmi, kāda Rīgai bija 1. pasaules kara priekšvakarā, pilsēta līdz pat padomju okupācijai tā arī nesasniedza.

Padomju režīma laikā Rīga atkal auga (pareizāk gan būtu teikt – uz­ blīda), bet, par spīti ražošanas apjomu pieaugumam, tādu inovāciju centra reputāciju kā pirms 1. pasaules kara tā nesasniedza pat PSRS ietvaros, lai gan daudziem pārcelšanās uz dzīvi t. s. padomju Rietumos bija sapnis.

Attiecībā pret gadsimtiem senajiem Eiropas partneriem izolacionisms sasniedza radikālu līmeni – jebkādi sakari ar Eiropu tika sarauti visās tautsaimniecības nozarēs. Tā vietā notika mērķtiecīga integrācija PSRS ekonomiskajā telpā, kas pēc PSRS sa­ brukuma izrādījās būtisks nosacījums rūpniecības sabrukumam. Tikpat būtisks nosacījums bija saražotās produkcijas zemā kvalitāte – padom­ ju ražojumi nespēja konkurēt (ar ļoti retiem izņēmumiem) brīvā tirgus apstākļos.

Reizē ar PSRS sabrukumu un neatkarības atjaunošanu pie mums ir aizsācies jauns laikmets. Šoreiz neatkarība nesakrita ar globāla izola­ cionisma, bet gan globālas sadarbības un atvērtības laikmetu. Ātri esam kļuvuši par Eiropas Savienības da­ lībvalsti (ticiet man – pēc 50 gadiem vēsturnieki rakstīs, ka tas notika ļoti ātri!), par mūsu ārējo drošību rūpē­ jas NATO. Arvien globālāka kļūst pasaule, un arvien atvērtāka kļūst arī mūsu sabiedrība. Ir izaugusi paaudze, kura labi runā angļu valodā un kura saprot, kas ir tirgus ekonomika.

Vienlaikus neviļus ir jāuzdod jautājums – kur visā šajā pēdējā ceturtdaļgadsimta stāstā ir Rīga? Kas Rīgai ir liedzis atkal kļūt par reģio­ nālu metropoli? Kāpēc starptautisku pasākumu skaits Viļņā un Tallinā ir lielāks nekā ievērojami ietilpīgākajā un pazīstamākajā Rīgā, kuras konku­ rētspēja būtu jānodrošina arī Baltijas labākajai aviosatiksmei?

Atbildes uz šiem maniem jau­ tājumiem vislabāk sniedz neseno pašvaldību vēlēšanu priekšvēlēšanu

kampaņas Rīgā, kur tābrīža vara atskaitījās par saviem labajiem dar­ biem, kā arī savus labos darbus solīja vesela virkne citu politisko spēku.

Nekomentēšu vēlēšanu rezultātus, jo kampaņas un solījumi bija tik līdzīgi, ka runāt par kādu politisko spēku, kas kaut nedaudz iezīmētu kādu Latvijas galvaspilsētas attīstību, kādu nākotnes ambīciju, diemžēl nevar. Visi centās viens otru pārsolīt ar dažādām brīv­ biļetēm un sociāliem labumiem, daži vēl piesolīja noķert zagļus. Protams, reiz arī senajā Romā iedzīvotāju vajadzības tika reducētas līdz maizei un izpriecām, taču ir jāatzīst, ka visai labi šī politika nebeidzās. Bet diemžēl šķiet, ka šo ceļu grib iet arī mūsu gal­ vaspilsētas pašvaldības varas kārotāji.

Tie, kas pie varas ir pēdējos gados, brīvbiļetēs un koncertu rīkošanā labprāt būtu iztērējuši arī to naudu, par kuru tika uzbūvēta Nacionālā bibliotēka. Šobrīd mums ir parādījušās jau­ nas iespējas. Ātrgaitas vilciens, augoša lidosta un fantastisks internets mūs padara ļoti pievilcīgus globālajai pa­ saulei, kas vēlas meklēt jaunas vietas, kur iniciēt nākamos tehnoloģiskos un saimnieciskos sprādzienus. Rīga ir viena no vietām, kur lietas varē­ tu notikt. Taču – ne jau pateicoties iekšējai nacionālai konsolidācijai, uz galvaspilsētu savelkot visu iespēja­ mo, sākot ar augstskolām un beidzot ar cilvēkiem un uzņēmumiem, bet gan izvēršot mērķtiecīgu starptau­ tisku piedāvājumu. Pozicionēt Rīgu kā platformu, kur vissekmīgāk var īstenot dažādu jomu inovācijas, un kā vietu, kur var sastapt līdzīgi domājo­ šus cilvēkus. Piedāvājot bezmaksas dzīvokļus ārvalstu speciālistiem, kas ierodas strādāt pasaules klases uzņē­ mumos, nevis bezmaksas braucienus tramvajos.

Protams, Rīga attīstīsies arī turpmāk, par spīti jebkurai politis­ kajai varai, kas tur saimniekos, jo virkne nosacījumu ir ļoti labi. Taču, kaut nedaudz neiespringstot pilsētas attīstības jautājumos, iespēju kļūt par starptautiskiem spēlētājiem galvaspil­ sētas līmenī varam izlaist no nagiem neatgriezeniski.

SPECIĀLI KAPITĀLAM

VIEDOKĻI

Jekaterina Novicka, Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja

Mācēt par sevi pastāstīt

Latvijas svarīgākais start-up būtu iemācīties pastāstīt par saviem sasniegumiem

FOTO: no personiskā arhīva

D

ažādām valstīm start-up jeb jaun­ uzņēmumu jomā ir dažādi sasniegumi.

Mēs esam raduši ar skaudību skatīties igauņu virzienā, kaut gan pašiem Latvijā ir lieliski jaunuzņēmumu piemēri. Domāju, ka pilnīgi visās jomās Latvijai svarīgākais start-up būtu māksla saredzēt savus sa­ sniegumus un citiem pastāstīt par tiem.

2016. gada februārī 30 Latvijas jaunuzņēmumu pārstāvji apvienojās un nodibināja asociāciju (zīmo­ lu) Startin.LV. Tas notika tāpēc, ka pastāvēja nepieciešamība pēc vienota dialoga gan ar valsts pārstāvjiem, gan ar ārzemju partneriem, turklāt asociācija ļāva pašiem jaunuzņēmumu vides pārstāvjiem nodrošināt regulāru ciešāku sadarbību un informācijas apmaiņu. Ir svarīgi piebilst, ka līdzīgas organizācijas nepastāv ne Lietuvā, ne Igaunijā, tāpēc šāds koncepts bija jauns visai Baltijai. Šāds pavērsiens ir tiešs pierādījums tam, ka Latvijas biznesa vide spēj koordinēt un apvienot spēkus nozīmīgu mērķu sasniegšanai. Šobrīd Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijā ir jau 74 biedri un katru mēnesi, pie­ vienojoties jauniem jaunuzņēmumiem, mūsu tīkls aug un iekšējās kompeten­ ces stiprinās. Startin.LV biedru vidū ir gan zinātnes jaunuzņēmumi, gan IT un elektronikas jaunuzņēmumi, gan arī gandrīz visi Latvijas start-up vides da­ lībnieki – nodibinājums Techhub Riga, platforma Komercializācijas reaktors, koprades telpa The Mill, akselerators Startup Wise Guys, Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA), Rīgas Tehniskā universitāte u. c.

Pirmais Latvijas Start-up uzņēmu­ mu asociācijas darbības gads pagāja ātri un strādīgi. Bija jāiedzīvina visi darba procesi un jāpanāk pirmie rezul­ tāti. Būtiskākais, ko kopā ar komandu esam paveikuši:

pierādījām start-up ekosistēmai

sevi kā dzīvotspējīgu organizāciju, kā arī izveidojām savas darbības ilglaika stratēģiju; nodibinājām stabilu un stratēģisku dialogu ar valsts sektoru; pievienojāmies nozīmīgākajiem starptautiskajiem start-up uzņē­ mumu industrijas tīkliem, lai tajos pārstāvētu Latvijas jaunuzņēmumu intereses.

Kāda tad ir mūsu valsts start-up uzņēmumu ekosistēma? Latvijas startup uzņēmumu vide, salīdzinot ar citām attīstītākajām valstīm, vēl ir jauna, taču šobrīd tā atrodas izaugsmes fāzē.

Startin.LV statistikas dati liecina, ka šobrīd Latvijā darbojas ap 250 start-up uzņēmumu. Salīdzinot jaunuzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu skaitu Latvijā, protams, jaunuzņēmumu ir daudz mazāk. Saskaņā ar Latvi­ jas Start-up uzņēmumu asociācijas datiem vairāk nekā 70 Latvijas start-up uzņēmumi 2016. gadā ir piesaistījuši investīcijas kopumā par vairāk nekā 16,8 miljoniem eiro. Salīdzinājumam (sk. tabulu): 2015. gadā 35 start-up uzņēmumi piesaistīja investīcijās 11,6 miljonus eiro, 2014. gadā 41 startup uzņēmums – 10 miljonus eiro. Sta­ tistikas dati parāda, ka to jaunuzņēmu­ mu skaits, kuru dibinātāji ir no Latvijas un kuri piesaista investoru interesi, ar katru gadu pieaug.

Ir svarīgi uzsvērt, ka vidēji 70 % no visām Latvijas jaunuzņēmumos pie­ saistītajām investīcijām nāk no ārzemju investoriem, tātad interese par Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem ir un pastāvīgi aug ne tikai iekšējā tirgū, bet arī ārzemēs. Ārvalstu investīcijas ir labs atspēriens start-up idejas realizācijai, un potenciālajiem jaunuzņēmējiem vienmēr būtu jāatceras, ka praksē investorus interesē tikai viens – investī­ ciju atdeve, kad pēc noteikta laikposma investors pārdos savas daļas konkrētajā uzņēmumā. Par šo aspektu nereti paši ar start-up ideju pārņemtie uzņēmēji

Latvijas jaunuzņēmumu piesaistītās investīcijas* Periods

Investīcijas saņēmušo jaunuzņēmumu skaits

Kopējais piesaistīto investīciju apjoms, miljoni EUR

2016.

70

16,8

2015.

35

11,6

2014.

41

10

2013.

32

6,2

2012.

10

2,5

* Latvijas Start-up uzņēmumu asociācijas Startin.LV statistikas dati

07 / 2017

29

FOTO: no personiskā arhīva

Pirmais Start-up asociācijas darbības gads ir pagājis ātri un strādīgi. Jaunie uzņēmēji ir ne vien nodibinājuši kontaktus ar līdzīgām ārvalstu organizācijām, bet arī piesaistījuši saviem projektiem investīcijas 16,8 miljonu eiro apmērā domā nepienācīgi maz, visas pūles veltot produkta attīstībai. Savukārt, sabalansējot produkta attīstību ar investora peļņas stratēģiju, investīciju piesaiste kļūs daudz reālāka.

Kāpēc es uzskatu, ka attīstīta jaunuzņēmumu un investoru kultūra ir nozīmīga Latvijas ekonomikai? Te ir vairāki, manuprāt, ļoti svarīgi aspekti.

Pirmkārt, jaunuzņēmumi ir augsto tehnoloģiju, starptautiskās globālās do­ māšanas un uzņēmējdarbības degsmes esence. Visas šīs sastāvdaļas kopā vai atsevišķi jebkuram mūsdienu bizne­ sam ir svarīgas un nepieciešamas, lai izturētu konkurenci pašreizējā tirgū un iekarotu jaunus tirgus. Tāpēc ir būtiski, lai jebkurš uzņēmējs būtu informēts par start-up uzņēmuma biznesa modeļa būtību un katrs varētu aizgūt un iemācīties no jaunuzņēmumiem tieši to, kas varētu būt noderīgs viņa uzņēmuma attīstībai.

Otrkārt, tieši šie uzņēmumi lielā mērā veido Latvijas starptautisko tēlu.

Ikdienā Startin.LV sastopamies ar to, ka lielo korporāciju, mediju vai inves­ toru pārstāvji, uzzinot par mūsu jaun­ uzņēmumiem, ekosistēmas kultūru, privātajām un valstiskajām iniciatīvām, atzīst, ka neko tādu no mūsu pavisam nelielās valsts nebija gaidījuši. Tieši tāpēc, lai apskatītu mūsu tehnolo­ ģiju biznesu un veidotu sadarbību, starptautisko korporāciju pārstāvji no tuvām un tālām zemēm atkal un atkal brauc uz Rīgu. Soli pa solim tas veido Latvijas kā progresīvas valsts tēlu un nodrošina mūsu vārda pazīstamību pasaulē. Tas, savukārt, liek par mums uzzināt un ieinteresēties arī tradicionā­ lā biznesa pārstāvjiem, tūristiem utt. Ir būtiski, ka minētie procesi veicina jau daudz plašāku pārrobežu biznesa attīs­ tību, kas noteikti nāk par labu Latvijas ekonomiskajai izaugsmei.

Treškārt, jaunuzņēmumu kultūra 30

07 / 2017

un labvēlīga vide risina ļoti svarīgu Lat­ vijas problēmu – mūsu gudro un am­ biciozo jauniešu aizbraukšanu no savas valsts lokālo iespēju trūkuma dēļ. Jaun­ uzņēmumi pēc savas būtības ir kaut kas ļoti starptautisks ar neierobežotām iespējām. Šis uzņēmējdarbības veids ļauj, nepametot savu valsti un ģimeni,

Praksē investorus interesē tikai viens – investīciju atdeve strādāt globāli, regulāri būt daudzpusī­ gi un tehnoloģiski domājošu uzņēmēju vidū, sadarboties ar lielākajām pasaules korporācijām, bankām un investoriem.

Tiem augstas kvalifikācijas cilvēkiem vai cilvēkiem ar starptautisku darba pieredzi, kam ir vēlme strādāt strauji augošā starptautiskā tehnoloģiju uzņē­ mumā Latvijā, jaunuzņēmumā vien­ mēr atradīsies interesanta un piemēro­ ta vakance. Personīgi zinu vairāk nekā 15 šādu gadījumu, kad Latvijas pilsoņi ir atgriezušies Latvijā tāpēc, ka pavērās iespēja līdzdibināt jaunuzņēmumu vai strādāt jaunuzņēmumā.

Un, protams, jaunuzņēmumi nozīmē tiešo investīciju jeb t. s. gudrās naudas pieplūdumu Latvijā. Ir jāatzīst, ka ne vienmēr investīciju summa nāk tieši uz juridisko vienību Latvijā, taču varu apgalvot, ka lielākā daļa inves­ tīciju jebkurā gadījumā nonāk līdz Latvijas ekonomikai. Prakse parāda, ka tieši Latvijā jaunuzņēmumi izstrādā tehnoloģiju un attīsta produktu, pat ja tirgzinība un pārdošana atrodas lielākos tirgos. Tātad darbinieki tiek algoti šeit, arī nodokļi tiek maksāti šeit. Mūsu, Latvijas Start-up uzņēmu­ mu asociācijas, mērķis ir veidot šeit tādu investīciju vidi, lai arvien vairāk

investoru vēlētos investēt tieši Latvijas jurisdikcijas uzņēmumos. Viens no pirmajiem soļiem, kas ir sperts šajā virzienā, ir Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums un start-up vīzas. Taču vēl ir daudz darba gan minēto inicia­ tīvu uzlabošanā, gan pareizā valsts PR izstrādē, gan citu instrumentu izveidē.

Ir jāpiemin, ka, popularizējot jaunuzņēmumus, mēs popularizējam arī ideju, ka biznesa procesi nestāv uz vietas un tehnoloģijas attīstās ļoti ātri.

Informācija par jauniem risinājumiem kļūst pieejama arvien plašākai auditori­ jai, un ir daudz risinājumu, ko attīsta jaunuzņēmumi, bet ko vēlāk efektīvi lieto citi biznesi. Attīstīta jaunuz­ ņēmumu kultūra valstī un attiecīgā informatīvā vide izglīto cilvēkus par tehnoloģiju iespējām un liek aizdomā­ ties par sava biznesa procesu automati­ zāciju vai efektivitātes paaugstināšanu.

Piemēram, es darbojos auditorfirmā Orients Audit & Finance, un mēs jau 15 gadus sniedzam audita, grāmatvedī­ bas un nodokļu konsultāciju pakal­ pojumus. Mums ir ļoti pieredzējuši un zinoši speciālisti ar plašu darbības pieredzi vairākās nozarēs. Savos pro­ cesos, apkalpojot tehnoloģiju biznesu, mēs jau kādu laiku izmantojam virkni mākoņrisinājumu, kā arī jaunākos programmrisinājumus, piemēram, Latvijā radīto jaunuzņēmuma swipe.lv servisu ērtākai rēķinu izrakstīšanai un ātrākiem maksājumiem. Šādi servisi mums samazina roku darba slogu, turklāt klientam ir jāmaksā par ma­ zāku daudzumu stundu, ko pavadām, sniedzot grāmatvedības pakalpojumus.

Nobeigumā ir jāpasaka, ka jaunuzņēmumi nav medusmaize, jo aiz katra veiksmīga tehnoloģiju un globāli mērogojama jaunuzņēmuma ir milzīgs darba apjoms, nebeidzama mācīšanās, kļūdu labošana un globālā tirgus izpēte. Es no savas puses neie­ saku katram uzņēmējam tagad sākt pētīt tehnoloģijas un dibināt start-up uzņēmumu, taču noteikti iesaku visiem uzņēmējiem no jebkuras tradicionālās nozares ik pa laikam ielūkoties ziņās par jaunākajām tehnoloģijām un aizdomāties par to, vai kāda start-up uzņēmuma produkts var noderēt paša biznesam.

Ģirts Majors

Dzimis 1980. gada 16. janvārī Izglītība Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultāte LU Sociālo zinātņu fakultāte Profesionālā pieredze SIA POSITIVUS līdzīpašnieks, valdes loceklis (60 %) SIA Palladium Rīga līdzīpašnieks (30,3 %) SIA Summer Sound festivāls līdzīpašnieks (12,75 %) Iepriekš – LNT rīta programmas ziņu redaktors; interneta portāla Tvnet.lv galvenais redaktors

Māris Zanders speciāli žurnālam Kapitāls

Uzbūvēt ir vieglāk nekā noturēt

VIEDOKĻI

intervija

Pat no mūzikas tālu stāvoši ļaudis ir dzirdējuši par mūzikas un kultūras festivālu Positivus. Ir gan jārēķinās, ka tas, kas publikai ir skaists piedzīvojums, pasākuma rīkotājiem ir visnotaļ sarežģīts darbs un biznesa risks. Par izklaides industriju stāsta festivāla rīkotāja – koncertaģentūras Positivus Music – vadītājs Ģirts Majors

Ja

neskaita tādas sociā­lās lomas kā tēvs, draugs utt., kas tu esi?

Uzņēmējs? Kā tu raksturotu savu nodarbošanos?

Par uzņēmēju klasiskā izpratnē es sevi nevaru saukt. Pieņemu, ka vairāk naudas es varētu nopelnīt, darot kaut ko citu. Ja skatās pasaules pieredzi, tad izklaides biznesā lielākoties dar­ bojas cilvēki, kuri paši nevar iedomā­ ties sevi ar līdzvērtīgu interesi darām kaut ko citu. Plus bieži viņi tādā vai citādā veidā ir bijuši vēsturiski saistīti ar nozari, teiksim, neizdevušies mu­ zikanti vai cilvēki, kuri ir sapņojuši

jau ir ķieģeļi, māja, infrastruktūras objekts. Tās ir viena otru papildinošas sastāvdaļas.

Principā tu cilvēkiem pārdod piedzīvojumu. Vai pārdzīvojumu – jo tas nav viens un tas pats. Līdzīgi kā kāds cits pārdod ceļojumu uz Antarktīdu. Mani vienmēr ir interesējis, kā pārdevējs var nomērīt, saprast, kas viņa laikabiedriem konkrētajā laikposmā ir piedzīvojums un pārdzīvojums. Varbūt tu to mēģini nojaust, pētot sociālos tīklus?

Es teiktu tā: šādas lietas ir ļoti grūti nomērāmas. Līdzīgi kā, piemē­ ram, valūtu svārstības: principā mērīt var un vajag, bet, ja tas būtu tik droši,

No Rietumu pieredzes viedokļa 10 gadus funkcionējošs festivāls joprojām skaitās jauns būt uz skatuves, vai arī nav atraduši citu veidu, kā pievērst sev meiteņu uzmanību.

Ja mēs paskatāmies uz sevi, uz to, ko mēs Latvijā 13–14 gadu laikā ap Positivus esam sabūvējuši, tad ir jāsaprot, ka tā ir noteikta atbildība, jo tas viss ir jāuztur. Un šādā kontekstā, protams, laika gaitā uzņēmēja, biz­ nesa domāšana ņem virsroku. Ja mēs rīkojam koncertus, tad mēs pārdo­ dam produktu.

Tevi nekaitina, ka tevi tik ļoti asociē ar Positivus? Varbūt tu pats savas spējas un intereses šajā biznesā redzi plašāk?

Nē. Lai gan – jā, ir ne tikai festivāls, bet arī koncerti. Mums ir koncertzāle Palladium, kas, tā teikt, 32

07 / 2017

tad ir skaidrs, ka cilvēki tur nopelnītu vēl vairāk. Ja būtu skaidrs, kuru māk­ slinieku ir vieglāk pārdot, tu nekad nezaudētu naudu.

Palīdz tas viss, kas nāk kopā ar pieredzi. Bet ir kas interesants…

Redzi, kad mēs sākām, patiesībā bija vieglāk, jo noteicošais veids, kā cil­ vēki uzzināja par mūziku, bija radio.

Un caur šo radio prizmu – analizējot, ko tur spēlē, – tu varēji kaut ko vairāk nomērīt. Tas attiecas gan uz Latviju, gan pasauli kopumā. Tagad šis kanāls ir kļuvis sekundārs. Nu jaunieši vairāk izmanto internetu, un te mums pašiem vēl ir jāmācās, ko tas viss no­ zīmē, proti, interneta gadījumā ir lie­ tas, kuras tu vari nomērīt pat precīzāk nekā radio gadījumā, jo, piemēram, tas, ka radio kādu dziesmu spēlē,

nenozīmē, ka cilvēki pirks biļetes uz šo mākslinieku uzstāšanos, resp., internetā tu, skatoties, ko auditorija laiko [angļu val. like ‘patikt’], klausās, vari iegūt precīzāku statistiku. No otras puses, tas ir pavisam cits veids, kā tu nonāc līdz māksliniekiem.

Mēs neviens, to skaitā tu, jaunāks nekļūstam, tāpēc rodas situācija, ka tas, kas tev šķiet kvalitatīvs produkts, jaunākiem cilvēkiem tā neliekas, un otrādi. foto: leta

Es jau saku: ir jāmācās. Garlaicīgi skan, bet tā ir. Es vienmēr esmu uz­ devis sev jautājumu: kā nepalikt par sēni? Es visus skolas, studiju gadus, faktiski līdz 30 gadu vecumam esmu dzīvojis ar domu, ka manas autoritā­ tes kaut kā pašsaprotami ir vecākas par mani. Un tad pienāk brīdis, kad tev ir jāsāk meklēt autoritātes par sevi jaunākos cilvēkos, citādi tu ļoti viegli vari palaist garām paaudžu maiņu, un manā biznesā ir ļoti svarīgi, lai tā nenotiktu. Tas nozīmē, ka es nevaru

domāt par festivālu ilgākā, teiksim, piecu gadu, perspektīvā, ja vienlaikus es domāšu par šā festivāla auditoriju tā, kā es domāju pirms 10 gadiem.

Tādējādi, jā, šobrīd esmu situācijā, kad ļoti uzmanīgi skatos, kādas attie­ cības ar mūziku ir jauniem cilvēkiem, kas mūsdienās, iespējams, nozīmē jau 16 gadu vecumu.

Sākām runāt par vecumu, un jautājums būs par festivāla vecumu.

Man ir vieglāk spriest par kādiem

regulāriem mākslas pasākumiem, un rodas iespaids, ka, jo ilgāk kāds pastāv, jo publika kļūst izvēlīgāka, kritiskāka. Tas arī ir loģiski, jo tai ir iespējams salīdzināt, kāda šī izstāde bija pirms 10, 15 gadiem un kāda tā ir tagad. Saprotot, ka mūzikas festivāls ir cita padarīšana, jautājums tomēr ir: vai nav vieglāk kaut ko rīkot piecus gadus un tad sākt kaut ko jaunu?

Es ļoti labi saprotu, par ko tu runā. Kaut ko uzbūvēt, protams, ir 07 / 2017

33

intervija daudzreiz vieglāk nekā noturēt. Ir tikai dabīgi, ka cilvēki – gan tie, kuri aiz kāda projekta stāv, gan tie, kuri ir apmeklētāji, – nostabilizējas zināmā kritēriju un uzskatu sistēmā. Savu­ kārt, ja projekts vēlas izveidot kon­ taktu ar nākamajām paaudzēm, būt ilglaicīgs, tad tas mainās – un vismaz daļai no iepriekšējās publikas tas vairs nebūs pazīstams un saprotams. Ar to ir jārēķinās.

Pagaidi, kas viens ir, ja runājam par izpildītājiem, bet es runāju arī par pašu festivālu kā žanru: vieta tā pati, formas tās pašas…

Jā, tas ir liels izaicinājums – jo neaizmirsti, ka mēs strādājam ļoti mazā tirgū. Tas nozīmē, ka liela daļa publikas ir tā, kas festivālu apmeklē atkārtoti, un tas nozīmē arī, ka ir ļoti grūti dabūt klāt jaunu publiku. Redzi, agrāk mēs domājām tā… mēģināšu paskaidrot. Tātad – puse naudas aiziet saturam, grupām, kas spēlē, un cīņa ir par šīm grupām – kādas dabūt, kāpēc tieši tās utt. Bet pavisam nesen es sapratu, ka cilvēks, kurš ir braucis uz festivālu trīs gadus, četrus, ienāk teritorijā un, jā, pirmās trīs lietas, stendus redz tādus pašus kā iepriek­ šējā gadā. Un risks ir tāds, ka, tēlaini izsakoties, viņš nemaz netiek līdz tām grupām, bet viņam jau ir izveidoju­ sies izjūta, ka nekas nav mainījies.

Tāpēc, piemēram, šogad mēs mainām ļoti daudz ko no tā, kas nav saistīts tieši ar mūziķiem. Te runa nav par to, ka kaut kas būtu darīts nepareizi; vienkārši, koncentrējoties uz grupu sadaļu, ir viegli nepamanīt kaut ko pašsaprotamu.

Protams, ir melomāni, kuri skaid­ ri zina, kurus māksliniekus viņi grib dzirdēt: viņi iet tieši uz koncertiem, un viss pārējais viņiem varbūt nemaz nav būtisks. Bet ir cilvēki, kuriem svarīga ir tieši festivāla kā pasākuma pieredze. Attiecīgi nu mēs šo puzli esam pamatīgi sakratījuši – un būs izmaiņas, lai cilvēkiem būtu jaunuma, atšķirīguma iespaids.

Tev ir versija par ideālo festivālu? Kas tas vispār ir par zvēru?

Mūzikas festivāls kā fenomens

pastāv apmēram 45 gadus. Kad mēs sākām, mūsu uzstādījums un ambīci­ jas paredzēja, ka Positivus reprezentē vismaz daļu no tā, ko tobrīd dara festivālu kultūra Rietumos, resp., ja pie mums atbrauc Rietumu skatītājs, viņam Positivus valoda ir saprota­ ma, jo šis nav nekāds nišas festivāls.

Tāpēc pirmajos gados lielu gandarī­ jumu deva tas, ka festivāla dienās tu esi tur un tu – labā nozīmē – nejūties kā Latvijā. Cilvēki ir izrāvušies, viņi reaģē mazāk kompleksaini nekā… tu atgriezies Rīgā un saproti, ka, skaidrs, tu esi mājās.

Emociju gammu un koncentrētības līmenis ir tāds, ka tu dažās dienās vari atslēgties no ikdienas, tu dabū nedēļas atvaļinājuma izjūtu Mēs, protams, varam parunāt arī par to, kas ir nišas festivāls, bet šādā kontekstā man ir cits jautājums, proti, cilvēku Latvijā ir tik, cik ir. Tātad mums ir Positivus, tāds vietējais milzis, tad ir pasākumi Liepājā un citur. Visiem vietas pietiek?

Pagaidām pietiek. Mēģināšu izstāstīt, lai tu saprastu… No vienas puses, mēs visu šo gadu laikā esam vairākkārt publiski teikuši, ka patie­ sībā Latvijā konkurence ir maza, ja salīdzina ar Rietumiem, kur festivāli notiek vai ik nedēļas nogali. Tur kon­ kurence ir zvērīgāka. Un šobrīd citur Eiropā un ASV – jo par šādu festivālu kultūru mēs varam runāt tikai šajās pasaules daļās – festivālu kultūra ir li­ dojoša, tā inflācija ir vienkārši vājprā­ tīga. Grupu vairāk nekļūst, ir jāmaksā vairāk, tas viss ietekmē biļešu cenas utt. Mūsu reģionā tu biļešu cenas tā audzēt nevari. Ja mēs skatāmies mūsu budžetu, ko mēs notērējam tieši

VIEDOKĻI

māksliniekiem – apmēram 1 miljons eiro –, tas šim reģionam ir milzīga nauda, savukārt Eiropā šāda mēroga festivāliem tā nauda būtu vismaz 2–3 miljoni. Tātad mēs zināmā mērā esam šīs inflācijas situācijas ķīlnie­ ki. Vienkāršoti izsakoties: tu nevari atvest visu, ko vēlies, jo tu zini, ka cilvēki šeit nevar atļauties par to sa­ maksāt. Tā ir tā viena biznesa sadaļa, lai tu strādātu vietējā tirgū.

Piedod, ka pārtraucu, bet tur jau ir tā lieta, ka naudas apjoms, ko cilvēki Latvijā var un ir gatavi tērēt šādam piedzīvojumam, ir noteikts lielums, tāpēc cilvēkiem ir stingri jāpiedomā, kurp doties.

Protams. Normāli ir tā, ka festivāli ar solokoncertiem nekonkurē, bet mums tas tirgus ir tik neliels, ka faktiski jebkuri, kā saka, valsts mē­ roga izklaides pasākumi savstarpēji konkurē. Turklāt vēl ir jārēķinās, ka festivāla gadījumā biļete nav vienīgie izdevumi, ir vēl nepieciešama nauda, lai līdz festivāla vietai nokļūtu un tur uzturētos. Bet es tomēr palieku pie tēzes, ka tieši vietējā konkurence mums nav tik primāra, jo salīdzi­ nāšana var notikt ar festivāliem, piemēram, kaut vai Polijā. Un tad var jautāt: kāpēc pie mums neatbrauca tas un tas? Iemesls – izmaksu un biļešu cenu līmeņa attiecības, par kurām jau runājām. Īsi sakot, te nav pretrunas: no vienas puses, šāda līmeņa festivālu segmentā mums reģionā konkurences nav, bet, no otras puses, jā, ik mūzi­ kas pasākums Latvijā zināmā mērā ir mums konkurents.

Cik saprotu, uz Positivus brauc cilvēki ne tikai no Latvijas vai pat Igaunijas un Lietuvas. Ja patur prātā faktu, ka šiem ģeogrāfiski tālākajiem eiropiešiem izvēles iespējas un ienākumu līmenis ir labāki, vai tev ir skaidrojums, kāpēc viņi brauc uz Salacgrīvu?

Ja skatās no Rietumu pieredzes, tāds, teiksim tā, normāls festivālu apmeklētājs, ja nu viņš ir ieguvis gar­ šu šādus pasākumus apmeklēt, gadā dažus apmeklē. Jo – kāds ir festivālu fenomena sāls? Tā ir tāda dzīvās mū­ 07 / 2017

35

VIEDOKĻI

intervija

zikas baudīšanas forma, kurā emociju gammu un koncentrētības līmenis ir tāds, ka tu dažās dienās vari atslēgties no ikdienas, tu dabū nedēļas atvaļi­ nājuma izjūtu. Tu skaties bildes un domā: nu kā var šitā dzīvoties kaut kādos dubļos?! Bet būtība ir tā, ka pirmdienā apmeklētājs dodas mājās, izdzīvojis sakāpinātu pieredzi. Tātad: ja nu kāds ir uz šādas adatas uzsē­ dies, tad viņš brauc uz vairāk nekā vienu festivālu. Festivālu apmeklētājs ir ceļojošs. Ja mēs paskatāmies citus festivālus Eiropā, tad mēs redzam, ka ārzemnieku īpatsvars tajos ir milzīgs.

Ir tikai normāli, ka tu pamaini, pa­ braukā un tā. No kaut kāda viedokļa mēs, protams, esam pilnīga neku­ riene, bet, no otras puses, mēs savu festivālu varam pārdot tieši kā kaut ko jaunu, neatklātu.

Ir zināmas likumsakarības. 80 % eiropiešu festivālu apmeklētāju brauc, vispārīgi izsakoties, uz dienvidiem.

Angļi brauc uz Spāniju. Ļoti lieli festivāli ir Serbijā, Ungārijā, kur starp apmeklētājiem ir 60 % rietumnieku.

Ko varam darīt mēs? Zviedri šajā ziņā ir diezgan aroganti, viņi nav lieli ce­ ļotāji festivālu izpratnē. Daļēji varam skatīties uz Beniluksa valstīm, arī Somiju. Īsi sakot, mūsu pozīcija nav sevišķi izdevīga. Mums attiecīgi arī ir grūtāk uzaudzēt tādus muskuļus, lai varētu īstenot pienācīgas kampaņas Rietumos. Mēs tādas veicam paši par savu naudu, visi šie mūsu tūrisma eksporta ofisi mūs kā tūrisma objektu neredz, viņi labāk virza enjoy slowly [no angļu val. ‘baudīt lēnām’]…

Savdabīgi. Neesmu jūsu auditorija, bet principā saprotu, ka šis ir tūrisma produkts.

Nu tāda ir realitāte. Pieminēto Centrāleiropas festivālu gadījumā gan tur pieslēdzas vietējās tūrisma veicināšanas institūcijas. Un es esmu pārliecināts, ka arī mēs caur festivālu varam radīt interesi par šo valsti, bet tur ir nepieciešams laiks un ievē­ rojami resursi – kaut vai lai atvestu žurnālistus, un tas nav nemaz tik vienkārši, jo tā ir festivālu sezona.

Starp citu, atceroties tavu jautājumu par vecumu, – patiesībā no Rietumu 36

07 / 2017

pieredzes viedokļa 10 gadus funk­ cionējošs festivāls joprojām skaitās jauns. Šis ir ilgtermiņa bizness.

Noslēgumā izstāsti, kādēļ jums vēl, kā saka, pilnai laimei bija nepieciešams tas bijušais kinoteātris Palladium!

Mēs jau kopš paša sākuma to redzējām kā interesantu infrastruk­ tūras objektu, jo Palladium pats koncertus nerīko. Mēs bijām un esam pārliecināti, ka Rīgai ir nepieciešama vieta, kur 1,5–2 tūkstoši apmeklē­ tāju var baudīt populārās mūzikas pasākumus. Tāda, lūk, koncertzāle, jo par klubu to nenosauksi, klubam

Caur festivālu varam radīt interesi par šo valsti, bet tur ir nepieciešams laiks un resursi tā ir par lielu; tā ir adekvāta niša. Tad mums vēl ir arēnas līmenis, bet – cik koncertu tu vari uzrīkot, lai šo arēnas plašumu aizpildītu? Latviešu mūzikai arēna vispār īsti neder, jo – cik mums ir grupu, kas var izpārdot šo zāli?

Agrāk bija viena, tagad ir divas, bet tas no biznesa viedokļa vienalga nav sevišķi pievilcīgi.

Atgriežoties pie Palladium. Bija 2008. gada krīzes laiks, kinoteātris stāvēja tāds īsti neatvērts: tur daži puiši bija mēģinājuši klubu uzrīkot, tāda pa pusei izremontēta vieta. Mēs ar ēkas īpašniekiem noslēdzām tādu pietiekami radošu līgumu, proti, mēs bijām pietiekami gudri, lai nere­ montētu māju, kas mums nepieder un nepiederēs. Vienlaikus mums nebija tādas naudas, lai to nopirktu.

Attiecīgi mēs uzbūvējām dīlu: mēs uzbūvējam to objektu, fiksējam cenu un, ja vairāku gadu garumā veiksmī­ gi rullējam, tad to ēku par šo cenu pērkam. Zināmā mērā mēs veiksmīgi izmantojām krīzes laiku, kad tirgus bija atvērts, elastīgs.

Un tēze par šāda objekta tirgus nišu ir attaisnojusies?

Principā ir. Es nevaru teikt, ka objekts ir tik peļņu nesošs, lai mēs varētu celt ārā naudu, bet mēs spējam maksāt kredītu, un tas spēj sevi uztu­ rēt. Laiks rit ātri, un beigās ēka pieder tev, resp., 10 gadu laikā tu šādi iegūsti normālu aktīvu.

Vienlaikus atļaušot teikt, ka latvie­ šu mūzikai šis projekts ir iedevis ļoti daudz, jo tā ir vieta, kur latviešu mū­ ziķi var rīkot koncertus un nopelnīt kādu naudu. Tā ir vieta, kur viņi var adekvāti – atceroties vietas izmēru – sacensties: cik naktis tu vari izpārdot, un cik – tu? Tā ir sistēma, kas šādi strādā visā pasaulē, bet pie mums agrāk tādas nebija. Ar dzīvo mūziku Rīgā situācija bija un lielā mērā jo­ projām ir briesmīga. Tev ar abu roku pirkstiem ir par daudz, lai saskaitītu, cik kafūžos grupas var uzstāties.

Varbūt vairāk nemaz arī nevajag?

Blēņas! Mēs taču esam pilsēta ar gandrīz 1 miljonu iedzīvotāju! Talli­ nā, kas ir mazāka pilsēta, šādu vietu ir vairāk.

Tu nevari gaidīt, ka te radīsies mūzika, ja grupām nebūs, kur spēlēt.

Tu nevari gaidīt foršas populārās mū­ zikas grupas, ja nav labas koncertdzī­ ves. Savukārt mums ir tāda dīdžeju kultūriņa. Nav normāli, ja grupai ir jāiekaro tāda auditorija, lai cilvēki sāktu nākt uz tūkstoš cilvēku līmeņa koncertu, savukārt sākumposmā, kad grupa tikai sāk augt, vietu nav.

Ja tu skaties uz lielo grandu stāstiem pasaulē, tad tu redzi, ka viņus vispār nelaiž iekšā ierakstu studijā, ja viņi nav, simboliski izsakoties, 200 kon­ certu nospēlējuši. Tas ir līdzīgi kā sportistiem: ja tev nav prakses, tu par labu sportistu nekļūsti. Mūziķiem tas pats: tev jau var likties, ka spēlē labi, bet, ja nav koncertu pieredzes, tu vispār nezini, ko ar to publiku darīt.

Savukārt arī publika pierod, tai kļūst vieglāk uztver dīdžeju, nevis kaut kādus džekus, kas tur strinkšķina. Re­ zultātā, atkārtošos, mums nav vides, kur grupām augt, un man tas neliekas pareizi.

VIEDOKĻI

Žurnāls Kapitāls uzdod

KAPITĀLS jautā

1 3

jautājumu

par biznesu, politiku, ekonomiku

ekspertiem

Ko sagaida ārvalstu tūrists, pirmo reizi dodoties ceļojumā uz Latviju?

38

07 / 2017

Mēs pie sevis redzam dažādus tūristus – un katram ir savs ceļojuma sapnis. Daudzi ceļotāji no Krievijas, piemēram, te sagaida Ziemeļeiropu un piejūras kūrortus par samērīgām cenām, skandināvi – mazliet eksotisku Austrumeiropu, britu jaunieši te redz iespēju iztrakoties.

Ceļošana ikvienam ir īpašs notikums. Daudzi no mūsu viesiem visu gadu vai – atsevišķos gadījumos – visu mūžu smagi strādā un dodas ceļojumā ar sapņiem par unikāliem notikumiem, kas viņus sagaida ceļojuma laikā. Ceļotāji ierodas pie mums ar otrajām pusēm un bērniem, kuriem ikdienā nesanāk pievērst pietiekami daudz uzmanības. Ceļojums ir laiks, kurā cilvēki nereti vēlas stiprināt attiecības, sakārtot domas un veselību.

Nedrīkst aizmirst par lietišķiem ceļotājiem, kas pirmo reizi Latvijā ierodas veidot biznesa attiecības, apmeklēt konferences vai sadarbības partnerus. Viņi sagaida savu projektu panākumus, izaugsmi un attīstību.

Ceļošana ir īpašs notikums gandrīz ikviena cilvēka dzīvē, un viesnīcu izaicinājums un arī balva ir kļūt par kvalitatīvu šā notikuma sastāvdaļu.

Dace Ciesal­niece,

SIA Impro produktu menedžere

Ja pavisam atklāti, tad šķiet, ka viena daļa tūristu negaida neko īpašu: ne tikai Latvijā, bet no ceļošanas vispār. Mūsdienās robežu šķērsošana ir kļuvusi tik vienkārša un lēta, ka cilvēki var atļauties aizbraukt uz kādu galamērķi, diži nedomājot, ko viņi tur apskatīs vai piedzīvos. Viņi atbrauc uz pāris dienām un saprot, vai šo galamērķi vēlas iepazīt vairāk, tādēļ lielākā daļa pirmreizējo tūristu apskata tikai Rīgu un dodas tālāk.

Cilvēki ir dažādi, un viņu inte­ reses un ceļošanas paradumi atšķiras. Ir ceļotāji, kas rūpīgi sagatavojas pirms katra ceļojuma un apjautājas kolēģiem un radiem, vai kāds te ir bijis, kā te ir, ko ir vērts apmeklēt, cik ilgi palikt; būs ierakstījuši Google vārdu Latvija un izpētījuši ne vien tūrisma lapas, bet arī blogus un ziņas, lai galu galā saprastu, vai te būs droši (tas tagad ir īpaši svarīgi). Šie ceļotāji diezgan skaidri zina, ko viņi te grib piedzīvot un ko sagaidīs: drošību, zemākas cenas nekā Rietumos, skaistu arhitektūru, aktīvu naktsdzīvi, augsta līmeņa mākslu, bet ārpus Rīgas – plašus zaļus laukus, smilšu pludmales un skaistas muižas, visbeidzot – tradīcijas un kultūru, kas krietni atšķiras no Rietumeiropas.

Pārsteigt viņus ir grūti, bet tūrisma profesionāļu izaicinājums ir to izdarīt.

FOTO: no personiskā arhīva

Ikdienā strādājot ar tūrisma nozares profesionāļiem un vadot Rīgas tūrisma informācijas centrus, par Rīgu un Latviju dzirdam daudz iespaidu un pārdomu.

Viena tendence ir spilgtāka nekā citas – Latvija pārsteidz un sniedz vairāk, nekā cerēts. Gaidas gan ir ļoti atkarīgas no gadalaika, ģimenes statusa un labklājības.

Tie, kuri interesējas par galamērķi, pirms tam noteikti pamana Vecrīgu, zina par skaistajām pludmalēm, aktuāla vienmēr ir naktsdzīve un iepirkšanās.

Tūristi sagaida labu cenas un kvalitātes attiecību, ko mēs noteikti spējam piedāvāt gan viesnīcās, gan izklaides vietās, gan restorānos.

Manuprāt, vēl ir daļa, kas zina un sagaida augstas kvalitātes operas, baleta iestudējumus, koncertus, izstādes utt., t. s. kultūras tūristi.

Nereti Latvija asociējas ar vienu no trim Baltijas valstīm bez īpašām atšķirībām, bet arī šāds iespaids drīz vien izzūd. Īpaši tas attiecas uz tūristiem no Ķīnas, ASV, Japānas, kuri šo reģionu redz kā veselumu.

SIA SemaraH Hotel Management mārketinga nodaļas vadītājs

FOTO: no personiskā arhīva

Rīgas tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāja

Edgars Ražinskis,

FOTO: leta

Vita Jermoloviča,

Dace Preisa

LIELPROJEKTS TIRDZNIECĪBA

IKEA efekts – kūka kļūst lielāka Biznesi ievelk elpu pasaules tirdzniecības milža gaidās Veikals, kura izveidē investēs vismaz 60 miljonus eiro un ko Rīgas pierobežā gandrīz 3,5 hektāru platībā (tas būs lielāks nekā Viļņā) atvērs jau nākamruden, – to gaida daudzi.

Patērētāji – priekā trīsot par jaunām iepirkšanās iespējām; nekustamā īpašuma attīstītāji un pārdevēji – apzinoties jaunās iespējas, ko teritorijas attīstība atnesīs; tirgotāji – neskaidrībā par to, kāda tirgus pārdale ir gaidāma

FOTO: ANDRIS IGAUNIS 07 / 2017

39

TIRDZNIECĪBA LIELPROJEKTS

Tādam starptautiskam milzim šis ir tikai viens mazs solis Tirgus dalībnieki arvien ir piesar­ dzīgi optimistiski prognozēs – somu ceļam prom no tirgus neviens vēl nav sakravājis, turklāt reizē ar ziņu par IKEA jaunajām mājām Stopiņu nova­ da Dreiliņos arī neviena zelta ādere vēl nav atrasta. To, ka izmaiņas būs, sagaida visi; to apliecina arī pasaules pieredze – neviena IKEA ienākšana reģionā nav aprobežojusies ar patērē­ tāju, kas priecīgs autostāvvietā stumj savus smaržīgām svecēm un taburetēm piekrautos pirkumu ratiņus. Apkārtējā teritorija vienmēr ir attīstījusies, tomēr attīstības virziens ir atkarīgs no mērķ­ tiecīgas pilsētas saimnieku iesaistes.

Arī izmaiņas mazumtirdzniecībā ir atkarīgas no tirgotāju spējas būt flek­ sibliem un reaģēt uz situāciju.

40

07 / 2017

FOTO: leta

P

ats IKEA par saviem plāniem un taktiku Baltijas valstīs runā visnotaļ skopi. Tas ir saprotams, jo tādam starptautiskam milzim šis ir tikai viens mazs solis, taustekļiem izplešoties globāli. Šobrīd visā pasaulē ir ap 400 IKEA vei­ kalu. Taujāts, vai Latvijas IKEA parks ar ko atšķirsies no jau kaimiņos, proti, Viļņā, pastāvošā lielveikala, IKEA mazumtirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs Johanness Johannesons stāsta, ka sortiments visās valstīs pārsvarā ir identisks, vien ar dažādām modifikā­ cijām atkarībā no pieprasījuma, kas tiek novērots laika gaitā. Labā ziņa pir­ cējiem – Latvijas IKEA būs par 4 tūk­ stošiem kvadrātmetru plašāks nekā brāļiem lietuviešiem, proti, 30 tūkstošu kvadrātmetru. J. Johannesons nesteidz notikumiem pa priekšu, arī domājot par solīto otro attīstības kārtu, – tas arvien esot plānā, bet bez konkrētām publiski klāstāmām aprisēm. Tomēr sākotnēji noteiktais veikala atvēršanas brīdis – nākamā gada rudens – aizvien ir spēkā.

Sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš

Pilsētas pārdefinēšana

Sociālantropologs un pilsētplāno­ tājs Viesturs Celmiņš uzskata, ka šādos gadījumos – kad pilsētā ienāk tik mil­ zīgs un gaidīts objekts – maksimālo efektu var gūt, ja teritorijas attīstība tiek plānota mērķtiecīgi. Nav šaubu, ka IKEA efekts nodrošinās komerc­ teritoriju attīstību, taču, lai ieguvums būtu mērāms plašākā mērogā, ir sva­ rīgi attīstību neatstāt pašplūsmā un mērķtiecīgi domāt par dažādu sociāli svarīgu elementu – bibliotēku, spēļu laukumu, sociālo centru – izvieto­ šanu tuvumā. Ja tas tā nenotiek, tad šāda teritorija kļūst vienpusēja. Lai to novērstu, ir nepieciešama pašvaldības iesaiste, kas gan, atzīst pētnieks, ne vienmēr notiek arī pasaules praksē.

Pilsētai ir jādomā, kā izmantot teritorijas potenciālu, lai tā nekļūtu par patēriņa vidi, bet attīstītos plašāk.

Pilsētpētnieks V. Celmiņš skaidro: vispārīgā tendence, parādoties šādiem objektiem, ir tāda, ka sāk veidoties anklāvi – vide, kas nav kompakta un urbanizēta, bet gan ir nosacīti izolēts objekts, uz kuru cilvēki dodas ar auto­ mašīnām darbadienas laikā un kas reizē ar veikala slēgšanu zaudē dzīvību.

Stopiņu novadam IKEA veikala atvēršana būs kā vējš burās. „Gan ar transporta infrastruktūru, gan publisko infrastruktūru vieta no abs­

trakcijas daudzu cilvēku prātos kļūs par pazīstamu un zināmu,” norāda V. Celmiņš.

Protams, zināmas izmaiņas pie­ meklēs tos dzīvokļu īpašniekus, kas tika izvēlējušies mājvietu tieši iepretim vietai, kas nu jau ir kļuvusi par IKEA būvlaukumu. Tiem, kas vēlējās mieru un klusumu, iespējams, nāksies pār­ definēt savas vajadzības, taču kopumā jēdziens Dreiliņi kļūs par jaunu orien­ tieri – tāpat kā šobrīd atrašanos Teikā raksturojam ar jēdzienu pie Alfas, vai dzīvesvietu Šampēterī – pie Spices.

Uz šo faktoru norāda arī nekusta­ mā īpašuma kompānijas Ober Haus speciālisti. Taču tiek sagaidīts, ka attīs­ tīsies komunikāciju jauda un pieejamī­ ba, komunikāciju tīklu turētājiem attīs­ tot savu infrastruktūru, kā rezultātā arī tālākiem šā apvidus īpašumiem būs lielākas iespējas pieslēgties komunikā­ ciju tīkliem, turklāt pareiza satiksmes infrastruktūras izveidošana un organi­ zēšana, piemēram, vairāku satiksmes joslu un pareizu savienojumu izveido­ šana, atvieglos transporta plūsmu. „Pozitīvus ieguvumus Ikea izvei­ dē var saskatīt ne tikai jaunu mājokļu īpašnieki, bet arī, piemēram, jauno projektu attīstītāji, kas šobrīd bieži vien demodzīvokļu izveidei izmanto tieši IKEA mēbeles, vedot tās no Lietuvas un Polijas. Tas nozīmē, ka attīstītājiem būs vienkāršāk, lētāk iekārtot jauno projektu demodzīvokļus, arī dizai­ neriem radīsies papildu iedvesma un būs vienkāršāk strādāt, ja preces būs pieejamas tepat, Latvijā,” norāda Ober Haus. „Faktiskā realitāte Rīgā šobrīd ir tāda pati kā citās valstīs – teritorijas mainās un paplašinās. Pilsēta pārdefi­ nē sevi. Tas ir aglomerācijas process.

Rīga piedzīvo procesu, kāds pirms 20 un 30 gadiem risinājās lielākajā daļā Eiropas pilsētu: Rīgas centrs, pati Rīgas pašvaldība zaudē iedzīvotājus, un Rīgai tuvējās pašvaldības no tā tikai iegūst,” skaidro V. Celmiņš. Savukārt Rīgas pašvaldības ieguvums būs mērāms jaunās darba vietās, potenciālā apkār­ tējo komercobjektu peļņā, šurp plūstot patērētāju plūsmai no visas Latvijas un arī kaimiņvalstīm, un visā ar to saistī­ tajā patērnieciskajā aktivitātē.

Megapoles vērsīsies plašumā

IKEA ir magnēts, kas iedarbina savienoto trauku principu Pagaidām gan IKEA tirdzniecības parka būvniecības ietekme uz apkār­ tējo zemesgabalu cenām nav novērota, tomēr ir prognozējami, ka nākotnē tā būs jūtama; cik liela – to šobrīd ir grūti pateikt. „Ir jārēķinās, ka šādu objektu būvniecība veicina apkārtnes sakārtošanu un infrastruktūras attīstī­ bu, tādējādi palielinot cilvēku plūsmu noteiktā kvartālā. Zemes īpašumu vērtību ļoti lielā mērā ietekmē pie­ ejamo centralizēto inženiertehnisko tīklu nodrošinājums, kā arī piebrau­ camo ceļu ērtums un kvalitāte,” atzīst SIA Latio vērtēšanas daļas vadītājs Roberts Ardavs, norādot uz kaimiņ­ valsts galvaspilsētas Viļņas pieredzi: uzbūvējot IKEA tirdzniecības parku, būtisks apkārtnes zemesgabalu cenu pieaugums netika novērots, tomēr projekta realizācijas ietvaros izveidotie infrastruktūras uzlabojumi atsevišķu zemesgabalu tālākpārdošanas cenu palielināja 3–4 reizes. To apstiprina arī Lietuvas Ober Haus komercplatību attīstības daļas vadītājs Darjus Tums: nekustamā īpašuma cenu pieaugums bija novērojams, kā arī tas sekmēja divu citu tirdzniecības centru attīstību tiešā IKEA centra tuvumā (salīdzinot teritorijas apbūvi 2010. un 2016. gadā, ir ievērojamas izmaiņas).

Vairāk naudas paliks Latvijā

Mazumtirdzniecības eksperti visi

kā viens norāda – liela un jauna zīmo­ la ienākšana ir izaicinājums pārējiem tirgus spēlētājiem. Rezultātā lielākais ieguvējs ir tieši pircējs: lielāka preču daudzveidība, plašāks cenu diapazons un vairāk iespēju atrast piemērotā­ ko preci par visatbilstīgāko cenu. To apstiprina arī citu valstu pieredze un paša IKEA teiktais. Tirgū ienākot pat šādam gigantam, nosacītā kūka, ko iepirkties kārajiem sadalīt, kļūst lielāka.

Acīmredzot tirgus piesātinājums nav pietiekams, turklāt nosacīti demokrā­ tiskajā cenu kategorijā pircēji aizvien izjūt trūkumu. Ne velti pēc sev tīka­ mā produkta, neatrodot alternatīvu vietējā tirgū, viņi izvēlas doties pat uz kaimiņvalstīm. Tāpēc šobrīd Latvijas tirgū pārstāvētie mēbeļu un mājturības preču tirgotāji domā par pielāgošanos un pārprofilēšanos vai gluži vienkārši vairāk uzmanības pievērsīs cenu un akciju politikai. Katrs tirgus dalībnieks cenšas atrast savu labāko piedāvāju­ mu; cena joprojām ir būtisks izvēles faktors, tomēr vidējā viena pirkuma summa pakāpeniski palielinās.

Piemēram, Latvijā labi pazīstamais zīmols JYSK, kas citās valstīs jau sen pastāv līdzās IKEA, skaidro, ka JYSK un IKEA atrodas vairāk netiešās kon­ kurences attiecībās – abi ir Ziemeļ­ valstu zīmoli ar skandināvu vērtībām un atšķirīgiem tirdzniecības koncep­ tiem, kā arī atšķirīgu sortimentu. JYSK mērķis ir atrasties pēc iespējas tuvāk savu klientu dzīvesvietai, lai vajadzī­ gās mājas un interjera preces būtu iespējams iegādāties tad, kad tas ir nepieciešams. JYSK Baltijas valstīs jau ir 31 veikals – pa 10 veikaliem Latvijā un Igaunijā, 11 veikalu Lietuvā; divi veikali ir arī Baltkrievijā, kur to skaitu tuvāko 10 gadu laikā tiek plānots palie­ lināt līdz 25. IKEA ienākšana Lietuvā neesot mainījusi uzņēmuma attīstības plānus. Vēl jo vairāk – pagājušajā gadā tika atvērts JYSK veikals Viļņā, tieši blakus IKEA. Uz to norāda arī pilsēt­ pētnieks V. Celmiņš: IKEA ir magnēts, kas iedarbina savienoto trauku prin­ cipu – nevienam nav pa spēkam tāda tirgzinība kā gigantam IKEA, tāpēc tas ir brīdis, kad mazajiem ir svarīgi pie­ ķerties šim vilnim, lai no šā uzrāviena gūtu kādu labumu arī sev.

FOTO: leta

Ir gaidāms, ka IKEA lielveikala ienākšanas rezultātā attīstītā infra­ struktūra darbosies kā stimuls nekus­ tamā īpašuma cenu izmaiņām. Diez­ gan droši ir prognozējams, ka zemes­ gabalu, kas atrodas tuvu tirdzniecības centram, tirgus vērtība paaugstināsies, jo IKEA piesaistīs lielu pircēju plūsmu, kā rezultātā atrašanās blakus šādam centram nodrošinās papildu reklāmu un labas biznesa iespējas.

lielāko pilsētu pirmajā desmitā vēl atradīsies Mumbaja (27,8), Pekina (27,7), Daka (27,4), Karāči (24,8), Kaira (24,5), Lagosa (24,2) un Mehiko (23,9 miljoni iedzīvotāju).

Tokija, Deli un Šanhaja ar attiecīgi 38, 25 un 23 miljoniem iedzīvotāju ieņem pirmās trīs vietas arī šābrīža lielāko pilsētu sarakstā, bet pavisam pasaulē šobrīd ir 28 megapoles – lielpilsētas, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 miljonus cilvēku.

Investīcijas atjaunīgās enerģijas ieguvē

Atbilstīgi Frost & Sullivan aplēsēm 2017. gadā atjaunīgās enerģijas avotos globālā mērogā tiks investēts 243,1 miljards ASV dolāru, t. sk. saules enerģijas ieguvē – 141,6 miljardi – vairāk nekā ogļu, gāzes un kodolenerģētikā,

FOTO: leta

Īpašumu cenas kāps

2030. gadā pasaules lielākās pilsētas statusu saglabās Tokija ar 37,2 miljoniem iedzīvotāju, no tās nedaudz atpaliks Deli (36,1), vairāk jūtami – Šanhaja (30,75) – liecina ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamenta aplēses. Pasaules

kopā ņemot. Pētījumā Pasaules enerģētikas attīstības perspektīvas 2017. gadā tiek prognozēts, ka 2020. gadā investīcijas atjaunīgajā enerģijā (izņemot hidroelektroenerģiju) sasniegs 65 % no visas pasaules kopējām investīcijām elektroenerģētikā, turklāt Eiropā šis rādītājs jau šogad līdzināsies 73,4 %. Savukārt līdz 2040. gadam atjaunīgās enerģijas ieguve piesaistīs kopumā 7,8 triljonus dolāru un 2040. gadā nodrošinās 70 % Eiropas un 44 % ASV elektroenerģijas patēriņa.

41

42

FOTO: leta

FOTO: leta

FOTO: leta

TIRDZNIECĪBA LIELPROJEKTS

JYSK vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā Dace Zundure

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš

TC Spice vadītāja Iveta Lāce

„JYSK ir gatavs strādāt vienā tirgū ar IKEA, jo uzņēmumam tas nav jaunums – JYSK jau šobrīd veiksmīgi attīsta biznesu ļoti daudzās valstīs, kur šobrīd darbojas arī IKEA. Katra zīmola atšķirīgā darbības stratēģija un daudzveidīgais piedāvājums ļauj veikaliem pat atrasties līdzās, kā tas ir novērojams Ziemeļvalstīs. Kad IKEA ienāca Lietuvā, daļa Latvijas pircēju devās uz veikalu Viļņā, citi mēdza apmeklēt veikalu Polijā. Visdrīzāk, šie pircēji vairs uz turieni pēc precēm nebrauks un iepirksies tepat, Latvijā.

Visticamāk samazināsies arī mājas un interjera preču pasūtīšana no ārze­ mēm, jo palielināsies izvēles iespējas Latvijā. Joma, kur tiešām varētu vei­ doties konkurence, ir darbaspēks, jo Latvijā ir novērojams pieaugošs kva­ lificēta darbaspēka trūkums,” stāsta JYSK vadītāja Baltijas valstīs un Balt­ krievijā Dace Zundure.

Uz jaunu darba vietu ieguvumu norāda arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš: „Ir pare­ dzams, ka IKEA radīs samērā daudz jaunu darba vietu, kas mūsu valstij ir nozīmīgs aspekts, lai cilvēki nebrauktu prom un domātu par savu nākotni šeit.

Mēs ceram, ka atalgojums būs konku­ rētspējīgs, ceļot arī vidējo darba algu valstī. Ja runājam par konkurenci, tā,

protams, saasināsies un daudziem tirgū jau esošiem uzņēmumiem, iespējams, būs jāpārdomā sava cenu politika un piedāvāto preču klāsts, lai spētu uztu­ rēt pozitīvu pieprasījumu un neciestu no klientu zuduma, bet tas ir normāls brīvā tirgus attīstības modelis, kurā izdzīvo stiprākais.”

I. Lāce uzskata, ka IKEA ienākšana visvairāk ietekmēs tos mēbeļu multi­ zīmolu veikalus, kuriem nav spēcīgas tirgzinības un sava zīmola. Lietuvas pieredze liecina, ka pirmais vilnis pēc IKEA atvēršanas bija sāpīgs daudziem nozares tirgotājiem, taču pēc neilga laika pircēji atgriezās pie spēcīgiem interjera zīmoliem un konceptiem.

07 / 2017

Konkurēs ar dažādību

Viens no tiešākajiem IKEA kon­ kurentiem – tirdzniecības centrs (TC) Spice, kas šobrīd vienkopus pulcē lielākos mājas preču tirgotājus Latvijā JYSK, cenuklubs.lv, Elkor Home, AlanDeko un Latvijas mēbeļu ražo­ tājus un eksportētājus Čiekurs, Nakts mēbeles, Wenden mēbeles, – IKEA atnākšanu gaida, plānojot pārmaiņas tajos savos konceptos, kas atšķiras no IKEA sortimenta, proti, nav tieši saistīti ar mājas lietām un mēbelēm, bet vairāk ar dzīvesstilu un hobijiem.

TC Spice vadītāja Iveta Lāce norā­ da: tā kā zīmols ir labi pazīstams un līdz veikala atvēršanai ir pietiekami ilgs laika periods, ir iespējams sagatavoties un attiecīgi transformēt Spice Home koncepciju, preču un pakalpojumu piedāvājumu, lai veiksmīgi konkurētu jaunajā situācijā. Arī Lietuvā jau kādu laiku darbojas IKEA, taču Viļņā veik­ smīgi pastāv un ir pieprasīti arī citi mājas lietu veikali.

Tas ir normāls brīvā tirgus attīstības modelis Spice pielāgojoties koncentrēsies uz pakalpojumu sektoru. „Spice Home esam attīstījuši lielāko finanšu pakal­ pojumu sniedzēju centru Pārdaugavā.

Globālās tendences un mūsu novēro­ jumi rāda, ka šodien cilvēki novērtē iespēju tirdzniecības centra apmeklē­ juma laikā nokārtot pēc iespējas vairāk sadzīvisku darīšanu, arī apmeklēt banku, samainīt valūtu vai noslēgt līzinga līgumu,” stāsta I. Lāce, „tāpēc šā gada martā, atverot AS Swedbank filiāli un SIA Tavex pirmo jaunā koncepta klientu apkalpošanas centru, TC Spice Home izveidojām Pārdaugavā lielāko finanšu pakalpojumu sniedzēju sekto­ ru, kurā ik mēnesi tiks apkalpoti aptu­ veni 20 tūkstoši apmeklētāju.”

Kartelis uz skatuves:

prožektoru gaismās saredz neatļautu vienošanos

iepirkumi konkurence Deviņi uzņēmumi sešu gadu garumā tika nelikumīgi vienojušies par dalību un cenām profesionālās audiovizuālās aparatūras piegādē valsts un pašvaldību pasūtījumos – tāds šopavasar bija Konkurences padomes (KP) verdikts.

Kapitāls analizē, kā un kāpēc uzņēmumu konkurence un sadarbība vienā nozarē nonāca līdz simtiem tūkstošu lieliem naudas sodiem

FOTO: leta. kolāža

I

espaidīga skatuve, kvalita­ tīva skaņa, lielisks gaismas šovs – iespaidi, kas paliek atmiņā pēc kultūras un iz­ klaides pasākumiem. Līdzi privātajiem pasākumu or­ ganizatoriem mēģina turēt pašvaldību kultūras nami un iestādes, visiem spēkiem cenšoties piesaistīt profesionālus māksliniekus, kas, savukārt, piesaistītu apmeklētājus. At­ spērienu pašvaldību kultūras iestāžu aprīkošanā ar kvalitatīvu gaismas un skaņas tehniku deva pieeja dažādu Eiropas fondu līdzekļiem. Pašvaldības remontēja kultūras namus, iegādājās jaunu aprīkojumu, un arvien lielāku vērienu ieguva dažādu svētku svinē­ šana. Izklaides un kultūras pasākumu tehniskā nodrošinājuma ļaudis rāvās vaiga sviedros, lai izpildītu pasūtītāju vēlmes. Kultūras centri un iestādes mērījās ar jauniegūto tehniku un tās piedāvātajām iespējām…

Un tad, šā gada martā, kā zibens no skaidrām debesīm nāca KP pa­ ziņojums kopumā deviņiem profe­ sionālās audiovizuālās aparatūras ražotājiem un piegādātājiem noteikt vairāk nekā 373 tūkstošu eiro naudas sodu par karteļa vienošanos, t. i., par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu – tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem. Lietā iesaistīti un KP pārbaudes piedzīvojuši bija uzņēmu­ mi SIA SGS sistēmas, SIA Kompānija NA, SIA Diogens audio, SIA PRO 1

STAGE, SIA AJV grupa, SIA Audiosonic, SIA Audio AE, SIA 3S, SIA SGM un SIA SOLAVI.

Kas kopīgs Ciblas novada tautas namam un LNOB?

Ir ierasts, ka par t. s. zemgalda cenu sarunāšanu, konkurentu cenu dempingu u. c. viltīgiem gājieniem runā celtniecības, automašīnu iegādes un nomas, ceļu remontu iepirkumos.

Publicitāti parasti iegūst daudzmiljo­ nu iepirkumi, bet absolūti lielākā daļa publisko iepirkumu ir par nelielām summām un nekad nenonāk līdz plašākai sabiedrības iztirzāšanai.

Kā zibens no skaidrām debesīm nāca KP paziņojums Kā liecina Iepirkumu uzraudzī­ ba biroja (IUB) mājaslapā pieejamā informācija, 2009.–2015. gadā tika izsludināti vairāki desmiti iepirkumu par dažādu kultūras iestāžu aprīkoša­ nu ar gaismas un skaņas tehniku un šīs tehnikas uzstādīšanu un apkalpo­ šanu: 2010. gada sākumā Latvijas Na­ cionālais teātris iegādājas efekta starmešus, iepirkumā saņem tikai vienu piedāvājumu, tehniku teātris saņem par 8700 latiem (12 378 EUR); 2011. gadā cits galvaspilsētas kultūras centrs – VSIA Latvijas leļļu teātris – iegādājas gaismas 07 / 2017

45

konkurence iepirkumi tehniku par gandrīz divreiz lielāku summu – 15 000 latiem (21 300 EUR), iesniegts viens pie­ dāvājums; Bauskas novada Īslīces kultūras nams tiek pie gaismas un skaņas tehnikas arī par 15 000 la­ tiem (21 300 EUR); Cesvaines kultūras nams ir pieticīgāks – ska­ ņas iekārtu iegādei tērē 5564 latus (7900 EUR); Jēkabpils tautas nama vajadzībām tiek iegādāta gaismas vadības pults 8623 latu (12 270 EUR) vērtībā, piedāvāju­ mu skaits – viens;

kultūras nams jau iepriekš ir ticis pie skaņas tehnikas 14 000 eiro vērtībā, pieteikumu skaits iepirku­ mos – viens vai divi; Daugavpils pilsēta savai kultūras pilij iegādā­ jas gaismas aparatūru gandrīz par 7800 latiem (~11 000 EUR); minētajā laikposmā par skaņas, gaismas un skatuves iekārtu iegādi iepirkumus izsludina arī Mārupes novada dome, Rēzeknes pilsētas dome, Jūrmalas pilsētas dome, Val­ kas novada dome, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde Kultūra, Lim­

Novados notiek attīstība, nozares uzņēmumiem ir darbs un ienākumi. Kur īsti ir problēma, ja vilks ir paēdis, bet kaza – dzīva?

2012. gadā divus atsevišķus

iepirkumus par gaismas un skaņas tehniku rīko VSIA Daugavpils teātris, abos iepirkumos uz­ var viens uzņēmums, kas arī ir vienīgais pretendents, kopējā tehnikas vērtība – 20 700 latu (29 500 EUR); savukārt Latvi­ jas Nacionālā opera un balets (LNOB) vēlas iegādāties speci­ fiskus prožektorus, tiek saņemts viens piedāvājums, tomēr IUB arhīva informācija liecina, ka iepirkums pārtraukts; Ciblas novada Blontu tautas nams tiek pie skaņas aparatūras 6683 latu (9500 EUR) vērtībā, bet atšķirībā no citiem iepirkumiem uz tālo Ciblu ir gatavi braukt pat četri pretendenti; Ķeguma tautas nams saņem mūzikas un vizualizācijas aparatūru 4854 latu (6900 EUR) vērtībā, pieteikumu skaits – viens; VSIA Valmieras drāmas teātris iegādājas LED starmešus par 14 876 latiem (21 170 EUR), tos ir gatavs piegādāt tikai viens uzņē­ mums; 2013. gadā dažādu Jelgavas nova­ da pagastu kultūras nami saņem gaismošanas aparatūras komplek­ tus 9900 latu (14 000 EUR) vēr­ tībā, un turpat, Zemgalē, Iecavas 46

07 / 2017

bažu novada dome, Līvānu novada dome; sarakstu var turpināt.

Kultūras iestādes bruņojas, pasā­ kumu tehniskais nodrošinājums kļūst arvien kvalitatīvāks, cilvēki priecājas par izklaides un kultūras norisēm novados. Nereti tiek uzsvērts, ka kultūras centru modernizēšana ir viens no veidiem, kā cilvēkus noturēt novados, lai viņi nedotos labākas dzīves meklējumos uz pilsētām vai ārpus valsts. Novados notiek attīstība, nozares uzņēmumiem ir darbs un ienākumi. Paliek tikai jautājums: kur īsti ir problēma, ja vilks ir paēdis, bet kaza – dzīva?

No Lūgums netraucēt un izrādīt sapratni līdz Kā jūs turpmāk iedomājaties sadarbību?

2015. gada maijā KP saņem pieteikumu no nozares uzņēmuma, kurš informē par iespējamu neatļautu vienošanos starp mūzikas, skaņas un gaismas iekārtu izplatītājiem, tostarp piedaloties valsts un pašvaldī­ bu iepirkumos. KP ierosina lietu un dodas pārbaudēs uz uzņēmumiem.

Pārbaudītāju rīcībā nonāk plaša sav­ starpēja uzņēmumu e-pasta sarakste, kas liecina – vairāku gadu garumā nozares uzņēmumi viens otru tika aktīvi informējuši par to, kur un

Jana Saulīte kāds iepirkums ir izsludināts, kurš gatavojas tajā startēt ar piedāvājumu un – galu galā – saņemt pasūtījumu.

Uzņēmumi gan caur puķēm, gan brī­ žam arī pietiekami atklāti viens otram atklāj – „mēs startējam šajā konkursā, mums tur viss ir zināms, atļaujiet strādāt, netraucējiet”.

Ieskatam (visos citātos saglabāta vēstuļu autoru pareizrakstība)…

• Nākamo nedēļu varētu parādīties no LNTeātra iepirkums par spuldzēm. Vai ļausiet man dzīvot :)?

• Tuvākajā laikā būs izsludināts Iecavas KN (vai domes) iepirkums gaismām [..]. Būšu pateicīgs, ja netraucēsiet.

• Gribēju palūgt netraucēt Ķekavas iepirkumam par diskusiju sistēmu.

• Liels darbs ieguldīts Krustpils KN. Paldies par izpratni.

• Lūgums netraucēt Operas prožektoru iepirkumā. Tas ir ilgs un neatlaidīgs darbs.

• Gribēju ar jums vienoties, ka netiek traucēts mans gaismas tehnikas iepirkums Leļļu teātrim.

Apskatot specenes paši sapratīsiet, kas ar to domāts. Iepriekš pateicos par atsaucību.

• Čau, lūgums nesabojāt mums gaismu un audio iepirkumu Īslīces kultūras namam. Jau iepriekš paldies par sapratni.

• Nu man jau liekās ka pa mūsu mazo tirrgu cīnīties būtu stulbi, tā kā mēs strādājam ir ļoti ok un katrs dabū to projektu, ko ar darbu ir izcīnījis!!

• Nu pielikumā ir specene. Kaut ko izdevās piedzejot vēl klāt speciāli jūsu reģionam. Ziņo, kad izsludinās konkursu, lai varu brīdināt citus, lai nemaisās pa kājām.

• Leļļu teātris ir izsludinājis nelielu gaismu iepirkumu, lai papildinātu jau esošos lukturus. Protams, jaunos viņi vēlas identiskus esošajiem.

Lūgums respektēt šo vēlmi un netraucēt šim iepirkuma procesam.

• Esam sastrādājuši iepirkumu Lielvārdei. Būsim pateicīgi par izrādīto sapratni un cieņu par ieguldīto darbu. Visu labu.

• Esam gana daudz patērējuši naudu demonstrējot iekārtas un taisot

iepirkumi konkurence

•

•

•

•

•

•

•

•

•

semināru, kā rezultātā ir sarūpēts viens iepirkums operai. Lūgums respektēt mūsu ieguldīto darbu un līdzekļus LNO iepirkumam, kurš parādīsies tuvākajās dienās.

Līdz piektdienai vajaga +2 firmu piedaavajumus ar parakstiem un ziimogiem noskaneetus, stipri dargakus netais + - ap 170 – 250 ls dārgākus.

Rīgas dome vēlas aprīkot dažas skolas ar gaismu un skaņu. Mēs savukārt mēģināsim Rīgas domei palīdzēt šajā atbildīgajā pasākumā, līdz ar to būtu labi, ja jūs respektētu mūsu ieguldīto darbu.

Bet, kur jums vispār ir vēlme sekot iepirkumiem!? Mana filozofija ir vienkārša, ja iepirkums ir izsludināts, tātad klients jau ir izvēlējies ar ko strādāt un uzskatu, ka citiem vairs nav tiesību līst virsū. Kad jūs beigsiet čekot svešus iepirkumus?

Mans ir Iecavas KN. Ir izsludināts sekojoš iepirkums, kur ir ieguldīts jau zināms darbs LED gaismas starmešu piegāde VSIA Valmieras drāmas teātris.

Ceru uz jūsu sapratni.

Veidoju piedāvājumu savam konkursam. [..] Tur vajadzīgs arī otrs derīgs pretendents. Likšu [..]. Būs atbilstošs piedāvājums, taču dārgāks, ok? [..] Protams, kā parasti mēs zaudēsim.

Visas tehniskās specifikācijas priekš Rēzeknes iepirkuma man OBLIGĀTI!!! Ir vajadzīgas līdz 28.01.2013. plkst.14:00 (pirmdiena). [..] un sākam darbus bez konkursa. Tipa cerībā, ka nekas nenoies greizi.

Esam iesaistījušies Rēzeknes pilsētas domes izsludinātajā iepirkumā par tehnikas piegādi Austrumlatvijas Reģionālajam daudzfunkcionālajam centram Rēzeknē. [..]

Par 99% esam pārliecināti, ka mēs uzvarēsim šajā konkursā.

Pielikumā nosūtu jums tehniskās specifikācijas audio un video tehnikai. [..] Tāpat pielikumā nosūtu arī pretendentu atlases kritērijus.

[Ziņojums adresēts Limbažu pašvaldības darbiniekam.]

Nevar jau vairs neko rakstīt, jo [..] pēc tam izmanto, lai rakstītu sū-

dzības :(. – Naakošreiz pabriidini visaadam gadiijumam.

• Jaunie iepirkuma likumi nosaka, ka konkursos jābūt 2 derīgiem piedāvājumiem. Līdz ar to otru piedāvājumu konkursam iesniegs mūsu draugi SIA [..] Viņiem tipa vajadzētu zaudēt.

• Jums abiem atnāks drīzumā pieprasījums par deju grīdas cenu no Pilsrundāles vidusskolas. [..]

Kad atnāks, pārsūtiet to man un es sagatavošu piedāvājumus, ko viņiem nosūtīt.

KP lēmuma pielikumam ir 68 lap­ puses ar šāda satura e-pasta ziņojumu atreferējumiem. Informācija par iepirkumiem tika kursējusi vairākus gadus. Daži uzņēmumi bijuši aktīvāki sapratnes, cieņas un liekā piedāvāju­ ma lūdzēji, citi – tikai vēstuļu adresā­ ti, kas kopējās diskusijās nav iesais­ tījušies vai arī to darījuši bez e-pasta palīdzības. Ir redzams arī, ka atseviš­ ķu pašvaldību pārstāvji nav kautrē­ jušies iepirkuma specifikāciju veidot ar konkrētu uzņēmumu palīdzību vai vismaz saskaņot to pirms iepirkuma izsludināšanas. Spriežot pēc ilgstošās sarakstes, nozarē ir valdījis miers un savstarpēja sadarbība. Kurā brīdī un kādēļ ceļu pārskrēja melns kaķis, kas devās taisnā ceļā uz KP?

Nozarē ir valdījis miers un savstarpēja sadarbība Iespējams, pirmo robu mierīgajā līdzāspastāvēšanā iecirta kādas ārpus­ rīgas pašvaldības iepirkums kultūras namam. Spriežot pēc sarakstes, divi uzņēmumi – A un B – savstarpēji zināja par otra dalību konkrētajā iepirkumā, savukārt uzņēmums C no A bija saņēmis e-pasta ziņojumu ar lūgumu nepiedalīties, tomēr šo lūgumu nerespektēja un piedāvājumu iesniedza. Uzņēmums C KP paskaid­ rojumos par šo iepirkumu stāsta, ka pēc piedāvājumu atvēršanas un pie­ dāvāto summu nosaukšanas uzņēmu­ ma B pārstāvis atklāti esot pateicis, ka

„neskatoties ne uz ko, [C] neuzvarēs šajā iepirkumā, jo viss jau ir sarunāts”.

Esot varējis noprast, ka pasūtītājs izvēlēsies uzņēmumu A. Atverot piedāvājumu, tika secināts, ka A pie­ dāvājums ir visdārgākais, B – vidējais, bet C – vislētākais. Par uzvarētāju tika atzīts B. Uzņēmums C uzskata, ka no tālākas dalības iepirkumā izslēgts formālu iemeslu dēļ. Par situāciju viņi esot sūdzējušies vairākās iestādēs, bet neko neesot panākuši.

Apmēram tajā laikā, kad pašval­ dība paziņoja iepirkuma rezultātus, kolektīvajā e-pasta sarakstē parādās pa skarbai notij. Negaidītā piedāvā­ juma iesniedzējs C saņem ziņojumu: „Man ir tikai viens jautājums, kā jūs esat iedomājušies nākotnē vispār jebkādu sadarbību ar mums pēc šīs dienas dokumentu iesniegšanas???”

Cita starpā uzņēmums C paskaid­ rojumos KP apgalvo, ka tieši pēc šā strīdīgā iepirkuma 2012. gada rudenī viņi vairs nav saņēmuši e-vēstules ar informāciju par viena vai otra konku­ renta dalību iepirkumos. Tikmēr citu lietā iesaistīto uzņēmumu savstarpējā aktīvā sarakste turpinās; vien, iespē­ jams, nevarot piedot uzņēmumam C nesaskaņoto rīcību, vēstulēs parādās brīdinājumi: „Bet lūdzu ņem vērā nākotnē to, ka šāda teksta vēstules NEKAD nesūti [..]!!! Būs sūdi!”

Atliek tikai minēt, kā realitātē no­ tika turpmākā uzņēmumu sadarbība, bet fakts paliek fakts – uzņēmums C tad arī vērsās KP ar pieteikumu.

Tas, tiesa, notika vairākus gadus pēc domstarpības izraisījušā iepirkuma, tādēļ tiešu saistību lietas materiāli neuzrāda.

Kā liecina KP publiskotie ma­ teriāli, 2012. gada beigās un vēlāk uzņēmumi arvien biežāk sāk sazi­ nāties par nepieciešamību iesniegt otru piedāvājumu, jo tas ir paredzēts iepirkuma prasībās. Reizēm vaja­ dzīgais pretendents pats sagatavo aizmugures piedāvājumu un lūdz to parakstīt cita uzņēmuma pārstāvim.

Tāpat ar iepirkumu veicējiem tiek saskaņotas tehniskās specifikācijas, koriģējot prasības, lai iepirkumam at­ bilstu konkrēta pretendenta piedāvātā tehnika vai tml.

07 / 2017

47

konkurence iepirkumi Neatļauta vienošanās vai likuma caurumu sekas?

Uzrunāti izteikt viedokli par KP lēmumu un tālākajām sekām, lietā ie­ saistīto uzņēmumu vadības pārstāvji ir diezgan izvairīgi.

SIA SOLAVI valdes loceklis Māris Liepiņš atbild īsi: „Paldies, mums tas nebūs aktuāli.” SOLAVI ir viens no tiem uzņēmumiem, kas ir saņēmis KP labvēlību, jo pārbaudes laikā sadarbojies, sniedzis nepieciešamo informāciju un veicis darbības, lai turpmāk līdzīga rakstura pārkāpumus nepieļautu. Par šādu rīcību KP uzņē­ mumam sākotnēji noteikto sodu tika samazinājusi par 5 %. Galīgais naudas sods – 19 319 eiro. Tiesa, KP labvēlīgā attieksme un naudas soda samazi­ nāšana nav atturējusi uzņēmumu no lēmuma pārsūdzēšanas tiesā.

Lietā bieži pieminētā uzņēmu­ ma SIA SGS sistēmas valdes loceklis Normunds Eilands paskaidro īsi – KP lēmums ir pārsūdzēts, un tiesa to ir pieņēmusi izskatīšanai. Uzņēmums nekādi nepiekrīt tam, ka būtu pār­ kāpts Konkurences likums. „Citas dabas jautājums, vai ar tiesas palīdzī­ bu ko panāksim. Īpaši tam neticu, bet šis tomēr ir principa jautājums,” saka N. Eilands.

KP lēmumā ietvertajos SIA SGS sistēmas paskaidrojumos ir lasāms – uzņēmums nenoliedz, ka nozares spē­ lētāji komunicējuši, bet SIA SGS sistēmas nekad nav nodevusi citiem lietas dalībniekiem nekādu informāciju, kas varētu tikt klasificēta par stratēģisku vai komercnoslēpumu. Uzņēmums norāda arī, ka tik specifiskā nozarē, pastāvot tik mazam tirgum, obligāta prasība pēc diviem derīgiem piedāvā­ jumiem patiesībā kropļojot tirgu.

Vēl kāda lietā iesaistīta uzņēmu­ ma pārstāvis, kurš viedokli piekrīt paust tikai anonīmi, piekrīt kon­ kurenta argumentiem. Viņaprāt, problēmas cēlonis ir nozares specifi­ kai absolūti nepiemērots normatīvais regulējums. „Pašvaldībās nav speciā­ listu, kuri ir spējīgi sastādīt šāda ie­ pirkuma tehnisko specifikāciju,” viņš uzsver. „Tad pašvaldība aicina talkā kādu profesionāli, kurš, protams,

48

07 / 2017

arī pārstāv kādu uzņēmumu. Tiek ieguldīts laiks, finanses, zināšanas, lai tehnisko specifikāciju sagatavotu. Bet par to neviens nemaksā, jo likums to neparedz. Tāpēc jau arī uzņēmumi lūdza respektēt ieguldīto darbu un laiku.” Viņš piebilst, ka „šo vienoša­ nos, kā to sauc KP, rezultātā neviens nav iedzīvojies un nav izšķērdē­ ti valsts miljoni”, un uzskata, ka iepirkumos šajā u. c. nozarēs nekas nemainīsies, kamēr galvenais izvēles kritērijs būs zemākā cena. „Ir jāvērtē pieredze, piedāvājuma kvalitāte, atbilstība prasībām, nevis tikai cena,” viņš saka.

KP sniegtajos paskaidrojumos arī no citu lietā iesaistīto uzņēmumu puses izskan līdzīgi argumenti: pasū­ tītājs nav spējīgs sagatavot kvalitatīvu iepirkumu, tādēļ piesaista nozares dalībniekus, bet par šo darbu samaksa nav paredzēta, savukārt tad, ja tehnis­

Vairāki saņēma naudas soda samazinājumu par sadarbošanos ar KP un labprātīgu informācijas sniegšanu ko specifikāciju sagatavo neprofesio­ nāļi, pēc tehnikas iepirkšanas tā nereti netiek izmantota, tāpēc ka realitātē konkrētajai vietai nav piemērota, nav tehniski savietojama ar jau esošajām iekārtām vai – gluži vienkārši – ar to neviens nemāk apieties.

SIA Kompānija NA valdes priekšsēdētājs Aldis Janevics uzskata, ka starp uzņēmumiem nav karteļa vienošanās pēc būtības, jo vēsturiski tie ir lieli konkurenti – bieži vien nesamierināmi ar savu skatījumu uz projektiem un uzņēmējdarbību kā tādu. „Tāpat uzskatām, ka nekur neparādās vienošanās fakts kā tāds divu vai vairāku uzņēmumu starpā,” norāda A. Janevics. „Mums ļoti rūp situācija, kādā esam nokļuvuši, un

mēs nekādi nevaram piekrist KP lē­ mumam ne no tiesiskā aspekta, ne no reālās uzņēmējdarbības viedokļa.”

Tomēr KP savos secinājumos ir skarba – neatļautu vienošanos var konstatēt ne tikai gadījumos, kad ir noslēgts savstarpējs līgums. Kon­ kurences likums ir piemērojams arī tirgus dalībnieku sadarbībai, kura tiek sasniegta ar daudz neformālākas sapratnes palīdzību – un to sauc par saskaņotu darbību.

KP papildus skaidro, ka aizliegtas vienošanās starp uzņēmumiem ir īpaši smags konkurences tiesību pār­ kāpums un nereti tās tiek raksturotas kā zādzība no sabiedrības. Tieši tāpēc Konkurences likuma normu, to vidū par darbību neatļautu saskaņošanu, kā rezultātā tiek kropļota konkurence un par patiesajiem tirgus apstāk­ ļiem maldināts iepirkuma rīkotājs, pārkāpšana nevarot būt attaisnojama ar iespējamo problēmu publiskajos iepirkumos risināšanu.

KP vērš uzmanību arī uz veidu, kādā tika īstenota karteļa vienošanās: uzņēmumi viens otram lielākoties lūdza nepiedalīties konkrētos iepirku­ mos, nevis piedalīties, lai nodrošinātu nepieciešamo pretendentu skaitu. Lū­ gums konkurentiem iesniegt aizsega piedāvājumus un tādējādi nodrošināt nepieciešamo pretendentu daudzu­ mu esot konstatēts mazākā skaitā iepirkumu.

Diskusijas turpināsies tiesā

Runājot par naudas sodu apmēru, KP norāda – likumā ir dotas tiesības noteikt naudas sodu līdz 10 % no pēdējā finanšu gada neto apgrozīju­ ma, bet ne mazāk par 700 eiro katram vainīgajam. Galarezultātā procentuāli lielākais naudas sods tika noteikts SIA SGS sistēmas – 4,85 % no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Pārē­ jiem uzņēmumiem tika noteikts sods 2,2–4,25 % apmērā, turklāt vairāki saņēma naudas soda samazinājumu par sadarbošanos ar KP un labprātīgu informācijas sniegšanu.

SIA Kompānija NA pārstāvis A. Janevics pauž viedokli, ka KP rīcība, rēķinot naudas soda apmēru no kopējā apgrozījuma, esot absurda.

iepirkumi konkurence KP noteiktais sods lietā iesaistītajiem uzņēmumiem

Uzņēmums

Iesniedzējs

Naudas soda apmērs par pārkāpuma smagumu, % no apgrozījuma

Naudas soda apmērs par pārkāpuma ilgumu, % no apgrozījuma

Kopējais naudas soda apmērs, % no apgrozījuma

Naudas sods, EUR

Naudas soda apmēra samazinājums, %

Galīgais naudas sods, EUR

2,5

0,4

2,9

10 724

–

10 724¹

SIA SGS sistēmas

4,25

0,6

4,85

46 342

–

46 342

SIA Diogens audio

3,75

0,5

4,25

14 430

5 %²

13 709

3,5

0,5

4

185 931

–

185 931

SIA Kompānija NA SIA PRO 1 STAGE

3

0,3

3,3

40 283

–

40 283

SIA AJV grupa

3

0,2

3,2

9995

–

9995

SIA Audio AE

3

0,4

3,4

36 716

–

36 716

SIA 3S SIA SGM SIA SOLAVI

2

0,2

2,2

12 749

–

12 749

2,25

0,2

2,45

8932

–

8932

2,5

0,3

2,8

22 595

5 %³

21 465

¹ Pilnīgi atbrīvots no soda ² Naudas sods samazināts par sadarbību ar KP, pēc savas iniciatīvas sniedzot informāciju izmeklēšanas laikā ³ Naudas sods samazināts, tāpēc ka uzņēmums pēc savas iniciatīvas un pirms lēmuma pieņemšanas ir veicis pasākumus, lai novērstu tādu pašu un līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē

Viņa vadītā uzņēmuma apgrozījums Latvijas publisko iepirkumu tirgū esot krietni mazāks nekā KP norādī­ tais, taču šos argumentus KP neesot uzklausījusi. Iebildumus par naudas soda aprēķināšanas kārtību ir izteiku­ ši arī citi lietā iesaistītie uzņēmumi.

No deviņiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, kuriem tika piemē­ rots naudas sods par konkuren­ ces kropļošanu, viens – SIA AJV grupa – naudas sodu ir pilnā apmērā samaksājis (KP noteiktais naudas soda apmērs – 9995 EUR). SIA Diogens audio ir lūgusi KP dot iespēju sodu samaksāt daļās pēc savstarpēji saskaņota grafika (naudas soda ap­ mērs – 13 709 EUR). Pārējie septiņi, arī tie, kam KP par sadarbošanos naudas soda apmēru samazināja, lēmumu ir pārsūdzējuši tiesā. Savu­ kārt pret SIA Audiosonic lieta tika izbeigta.

Naudas sods netika piemērots pie­ teikuma iesniedzējam, jo uzņēmums izmantoja t. s. iecietības programmu, kas ļauj kartelī iesaistītajiem uzņēmu­ miem pirmajiem ziņot par pārkāpu­ mu un saņemt atbrīvojumu no soda.

Uzņēmuma vārds lēmumos netiek

minēts, taču ir skaidrs, ka nozarē visi zina vainīgo. IUB informācija lieci­ na – uzņēmumi, to vidū pieteikuma iesniedzējs, turpina strādāt un saņemt pasūtījumus publiskajos iepirkumus.

Tikai laiks rādīs, kā tālāk attīstīsies sadarbība starp nozares uzņēmu­ miem. Vecas parunas vēsta, ka latvieši ir ļaunatminīga tauta.

Uz to norāda arī KP – lai gan iecietības programma darbojas jau kopš 2004. gada, Latvijā uzņēmumi to izmanto reti. Konkrētais ziņojums par karteļa vienošanos esot trešais, kopš programma ir stājusies spēkā. KP atzīst, ka viens no iemesliem var būt sabiedrībā joprojām kopš padomju laikiem valdošā negatīvā attieksme pret ziņotājiem.

Tiesa, plašākai sabiedrībai nav zi­ nāma nozarē klīstošā urbānā leģenda, ka informācija par šāda veida sadar­ bību līdz KP esot nonākusi ne jau tādēļ, ka kādam uzņēmumam būtu pamodusies sirdsapziņa. Viss esot sācies, pateicoties kādam nozarē strā­ dājošajam (vārdā skaļi nenosauktam cilvēkam), kurš vienā brīdī sajuties apdalīts. Cik šajā leģendā ir patiesības, zina tikai paši iesaistītie.

Ko darīt ar norādēm uz nepilnī­ bām normatīvajos aktos? A. Janevics saka – diemžēl viņu (uzņēmuma) kompetences ietvaros neesot ko mai­ nīt likumos un normatīvajos aktos, bet „būtu milzīga vēlme, lai kā KP darbinieki, tā daudzu citu kontrolē­ jošu iestāžu darbinieki iedziļinātos procesos un norisēs pēc būtības, vairāk nodarbotos ar izskaidrojošo un preventīvo darbu, nevis soda naudu piemērošanu, kas praktiski var iznī­ cināt nozari vai būtiski kavēt jelkādu tās attīstību”. KP, savukārt, norāda – pēc pārkāpumā iesaistīto uzņēmumu viedokļu uzklausīšanas padome ir tikusies ar Kultūras ministrijas pār­ stāvjiem, lai vērstu uzmanību uz lietā konstatētajiem faktiem un būtiskiem nozares problēmjautājumiem. Par kādām tālākām diskusijām ministrijā vai jebkurā citā iestādē gan pagaidām nav dzirdēts.

Skaļākie KP atklātie neatļautu vienošanos gadījumi

2016 Par saskaņotu piedāvājumu iesniegšanu sešos dažādu ārstniecības 07 / 2017

49

konkurence iepirkumi UZZIŅA 2012.–2016. gadā starp KP pieņemtajiem lēmumiem par aizliegtu vienošanos 70 % bija par karteļa vienošanos publiskajos iepirkumos.

Kopējais atklāto karteļu vienošanos rezultātā ietekmēto publisko iepirkumu apmērs – vismaz 134 miljoni eiro; visvairāk – būvniecības iepirkumos.

Par dalību publisko iepirkumu karteļos ir pieņemti 19 lēmumi.

Naudas sods ir piemērots 89 uzņēmumiem kopumā par gandrīz 10,7 miljoniem eiro.

Kopš 2013. gada 62 uzņēmumiem ir izteikti brīdinājumi.

iestāžu medicīnas aprīkojuma iepir­ kumos SIA Arbor Medical korporācija noteikts naudas sods – 9670 EUR. 2015 Par aizliegtu vienošanos sodīti četri AS Latvenergo publiskā iepirkuma pretendenti. KP izmeklēšanu sāka pēc Latvenergo iesnieguma par iespējamu aizliegtu vienošanos uzņēmuma organizētajā sarunu procedū­ rā Patvertnes demontāža Koka balstu ražotnē. Piemērotais naudas sods: SIA Remontbūve – 47 814,62 eiro, SIA Eirobūvmetāls – 23 967,14 eiro, SIA E būvvadība – 20 747,66 eiro, savukārt SIA Eirotransmet – 5538,40 eiro.

Tiek sodīti 11 uzņēmumi, kas ar vienu vai vairākiem konku­ rentiem bija saskaņojuši savus piedāvājumus AS Latvijas valsts meži kokmateriālu sagatavošanas iepirkumam. Piemērotais naudas sods: SIA Roluks – 20 106 eiro, SIA Oga G – 14 600 eiro, SIA RT Kadiķi – 14 275 eiro, SIA Amils – 1031 eiro, SIA AN priede – 8865 eiro, SIA Eko burkāns – 2170 eiro, SIA Davos – 700 eiro, SIA Riveros – 1193 eiro, SIA Consultation Office – 2317 eiro, SIA LK Forest – 2884 eiro, SIA Luux – 1862 eiro.

Par aizliegtu vienošanos sodīti auto markas Volkswagen oficiālie 50

07 / 2017

dīleri un importētāji. KP kon­ statēja, ka uzņēmumi savstarpēji vienojušies nekonkurēt iepir­ kumos, piemēram, uzņēmumi ļāvuši uzvarēt iepriekš izvēlētam pretendentam, bet pārējie iesnie­ guši saskaņotus un klientam neizdevīgākus piedāvājumus vai arī vispār atteikušies no dalības iepirkumā. Dīleri regulāri viens otru informējuši par saviem plā­ niem attiecībā uz kādu iepirku­ mu, lūdzot pārējos nekonkurēt – nepiedalīties vispār vai nepiedāvāt zemākas cenas. Sešiem uzņēmu­ miem par dalību pārkāpumā KP piemēroja naudas sodu kopumā 7 635 183 eiro apmērā, savu­ kārt viens uzņēmums iecietības programmas ietvaros tika pilnīgi atbrīvots no soda. Piemērotais naudas sods: Volkswagen impor­ tētājam Baltijas valstīs SE Moller Baltic Import – 5 050 542 eiro, SIA Moller Auto Latvia – 1 216 739 eiro, SIA Moller Auto Krasta – 965 197 eiro, SIA Moller Auto Ventspils – 205 104 eiro,

2013 2 011 557 latu (2 862 188 EUR) naudas sods tika noteikts 26 energo­ būvniecības uzņēmumiem, kas vairāk nekā 300 iepirkumos tika kropļo­ juši konkurenci un sadārdzinājuši piedāvājumu. KP pētīja energobūv­ nieku vienošanos iepirkumos 2006.– 2011. gadā. Vislielāko naudas sodu noteica SIA Vidzemes energoceltnieks – 471 106 lati (670 323 EUR), SIA Latvijas energoceltnieks – 309 362 lati (440 183 EUR), SIA Empower – 303 638 lati (432 038 EUR).

Aizliegtās vienošanās rezultā­ tā konkurence tika deformēta 316 AS Latvenergo un AS Sadales tīkls rīkotajos iepirkumos, trijos VAS Latvijas dzelzceļš, divos SIA LatRosTrans un vienā SIA Binders rīkotajā iepir­ kumā.

Citi sodītie uzņēmumi un piemērotais naudas sods: SIA Rio – 194 171 lats (276 280 EUR), SIA Aiviekstes energobūvnieks – 117 991 lats (167 886 EUR), SIA SZMA – 73 996 lati, Alūksnes

Uzņēmumi savstarpēji vienojušies nekonkurēt iepirkumos, piemēram, ļāvuši uzvarēt iepriekš izvēlētam pretendentam SIA SD autocentrs – 124 915 eiro, SIA Ripo autocentrs – 72 684 eiro.

SD autocentram sods tika sama­ zināts par 10 %, jo uzņēmums atzina savu dalību pārkāpumā, piekrita KP argumentiem un apņēmās tos nepārsūdzēt tiesā.

2014 Par aizliegtu vienošanos iepir­ kumos sodīts Gulbenes būvnieks SIA RCI Gulbene. Pārkāpums tika atklāts pēc viena pārkāpuma dalīb­ nieka ziņojuma, un šis uzņēmums tika atbrīvots no soda, turpretī SIA RCI Gulbene kā pārkāpuma iniciatorei tika piemērots naudas sods – 125 001 eiro. Kopumā KP vēr­ tēja atsevišķus pārkāpumu gadījumus 2010.–2012. gadā.

rajona SIA firma Alūksnes energoceltnieks – 64 056 lati, SIA Daugavpils energoceltnieks – 57 559 lati, AS SZMA V – 53 875 lati, SIA Farads – 51 966 lati, SIA Austrumu energoceltnieks – 41 957 lati, SIA Besecke – 40 860 latu, SIA Elbra – 37 326 lati, SIA Telms – 37 228 lati, SIA Oms – 30 345 lati, SIA Elpoli – 27 110 latu, SIA Latgales elektromontāža – 25 211 latu, SIA Darleks – 22 098 lati, SIA J. E. F. – 16 540 latu, SIA firma Spriegums – 15 761 lats, SIA MCD – 8505 lati, Rēzeknes pilsētas PMK SIA Energoceltnieks – 6239 lati, SIA Instel – 2566 lati, SIA Krāslavas energoceltnieks – 776 lati, SIA Rīgas energo būve – 771 lats, SIA Demp – 544 lati.

Sola saglabāt ietekmi: kopš ienākšanas Latvijas tirgū Statoil darbojās kā kvalitātes un servisa etalons citiem DUS tīkliem, un Circle K sola, ka kvalitātes latiņa zemāk nolaista netiks

FOTO: leta

Ko tu stipram padarīsi Statoil degvielas uzpildes staciju (DUS) operators neredz apdraudējumu, pārejot uz grūti izrunājamo zīmolu Circle K, kaut gan reklāmas speciālisti atzīst, ka mūsdienu Latvijas biznesa vēsturē neviena cita jauna zīmola ieviešana nav izraisījusi tik asu reakciju sabiedrībā

K

ad Mitsubishi Spā­ nijas tirgū prezen­ tēja Pajero, tam, cik labs auto ir izde­ vies, nebija nekādas jēgas – un zīmolve­

žiem nācās steidzami domāt jaunu, spāniski runājošajiem pieņe­ mamu nosaukumu. Statoil DUS tīkla pārdēvēšana mums grūti izrunāja­ majā Circle K ir izprovocējusi diskusijas sabiedrībā, bet zīmola

turētājus tas šķietami nesatrauc.

To, ka pirms pieciem gadiem kanādiešu mazumtirdzniecības uz­ ņēmums Alimentation Couche-Tard no norvēģiem nopirka Statoil DUS tīklu, parastais Latvijas iedzīvotājs pat 07 / 2017

51

Tirgzinība

zīmolveide

Juris Kaža Latvijas Circle K vadība atzīst, ka pašā DUS tīkla pārdēvēšanas sākumā Circle K birojā esot saņemti vairāki neizpratnes pilni jautājumi, taču šo­ brīd, šķiet, visi ir nomierinājušies un sapratuši, ka līdz 2017. gada nogalei mainīsies tikai 80 DUS nosaukums, bet uzņēmuma ideoloģija paliks iepriekšējā. Tiesa, Circle K ienākšanu Baltijas tirgū pavada arī intensīva reklāmas kampaņa, gan mēģinot pieradināt klientus pie jaunā nosau­ kuma, gan mācot tā pareizo izrunu.

Ar roku uz pulsa

Circle K globālais izvietojums nepiefiksēja un labprāt turpināja bau­ dīt norvēģu labumus – labu degvielu, lielisku servisu un plašu sortimentu.

2015. gadā parādījās ziņa, ka visas Statoil DUS tiks pārdēvētas jaunā vārdā Circle K, un šogad tas ir kļuvis par realitāti arī Latvijā.

Pats nosaukuma maiņas fakts nebūtu diži īpašs – bizness ir pārdots, un jaunie īpašnieki attiecīgi izvēlas jaunu nosaukumu. Mulsumu radīja fakts, ka Latvijas iedzīvotājiem šis jaunais nosaukums ir grūti izrunā­ jams. Attiecīgi sāk parādīties dažādas žargona variācijas par tēmu, kā tad ta­ gad staķiku labāk nosaukt – par sīrkli, kapli vai cirkuli. Tiesa, kopš darbības uzsākšanas 90. gadu vidū šī DUS ķēde ir izveidojusi iestrādātu mehānismu klientu vajadzību apmierināšanai, kas darbojas neatkarīgi no tā, kā tiek nodēvētas pašas DUS.

Vai stabils un grūti ievainojams?

Reklāmas aģentūras DDB vadītājs Andris Rubīns, kura pārstāvētajai aģentūrai ir bijusi ilga sadarbība ar Statoil, ir pārliecināts, ka nosaukuma maiņa DUS tīklam nekādas negatīvas sekas neizraisīs. Reklāmas speciālists uzsver, ka klientu uzticība, kuru bija izcīnījis Statoil, neizgaisīs vienā dienā un tiks pārmantota jaunajā zīmolā.

52

07 / 2017

Cilvēki zina, kādus pakalpojumus šī DUS ķēde sniedz, ir novērtējuši ērtības un pakalpojumu kvalitāti, kura paliks tikpat konkurētspējīga kā iepriekš, – pauž Rubīns, vienlaikus atzīstot, ka „jaunais nosaukums gan latviešu mēlei, gan visām pārējām mūsu reģiona valstīm ir gana sarežģīts un ir izraisījis, šķiet, Latvijā lielāko diskusiju vētru, kādu jebkad atceros par kādu zīmola maiņu”.

Savukārt reklāmas un tirgzinības eksperts Zigurds Zaķis uzskata, ka re­ ģionam neatbilstīga nosaukuma došana DUS tīklam bez sekām nepaliks un Circle K vieta un nozīme vietējā tirgū mainīsies. „Lai gan zīmola identitātes un nosaukuma nomaiņa ir tikai pašā sākumā, ar lielu pārliecību varu apgal­ vot, ka uzņēmumam ar jauno zīmolu būs grūti vai pat neiespējami panākt Statoil ietekmi uz sabiedrību,” uzskata Z. Zaķis. „Nav šaubu, ka jaunā uzņē­ muma pakalpojumu kvalitāte saglabā­ sies, tomēr simboliskā līmenī jaunais nosaukums un identitāte ne tikai pazaudē saiti ar iepriekšējās pieredzes daudzslāņainību – tajā ir grūti saskatīt arī potenciālu dziļākam un pamato­ tākam stratēģiskam stāstam. Tas nav šķērslis veiksmīga biznesa turpināšanai, tomēr jaunā zīmola loma visticamāk nesasniegs kādreizējo Statoil ietekmi.”

Lai gan Circle K pārstāvji komuni­ kācijā ar Kapitālu pauž absolūtu pār­ liecību par sava uzņēmuma spējām pieņemt jaunos izaicinājumus, Cir­ cle K Norvēģijas biroja komunikācijas direktors Pols Heldoss (Pål Heldaas) norādīja, ka Zviedrijā un Norvēģi­ jā Statoil DUS zīmola maiņai tika nopietni sekots līdzi, un ar gandarī­ jumu atzina, ka šo valstu sabiedrība izmaiņas pieņēma ļoti viegli, tāpēc viņam nav bažu par jaunā zīmola iedzīvināšanu arī Baltijas valstīs.

Uzņēmumam ar jauno zīmolu būs grūti vai pat neiespējami panākt Statoil ietekmi uz sabiedrību SIA Circle K Latvia izpilddirek­ tore Gunta Jēkabsone netieši norāda, ka šābrīža mieram uzņēmums ir gatavojies jau ilgāku laiku – un tagad atliek vien vērot, kā iestrādes paveic savu darbu. „Lai varētu nodrošināt DUS tīkla zīmola maiņu, pusotru gadu veicām intensīvu sagatavošanās darbu, un oficiāli pirmo Circle K Kār­ ļa Ulmaņa gatvē 110 atklājām šā gada 10. maijā. Šobrīd [jūnija sākumā] ir atklātas 17 DUS, no kurām 12 – Rīgā.

Jauno nosaukumu ir ieguvis arī mūsu Vecrīgas veikals, kur degvielu netir­ gojam,” stāsta G. Jēkabsone.

Tirgzinības eksperts Z. Zaķis

Pasaules pilsētas inovāciju līderes

Cherchez la femme!

Simbolika, kuru F. Hērvijs izvēlējās, bija burts K – aplī uz četrstūra fona, caurdurts ar bultu, progresa simbolu, kas arī rādīja ceļu uz veikalu. Laika gaitā Circle K, uzpērkot

citus veikalu tīklus un audzējot savu, 1975. gadā sasniedza 1 tūkstoša veikalu skaitu ASV un 1979. gadā parakstīja sava zīmola licences līgumu, kas ļāva atvērt pirmos Circle K veikalus Japānā.

Circle K ar Couche-Tard apvienojās 2003. gadā, kad franču kanādieši jau bija attīstījuši plašu veikalu tīklu Kvebekā un sākuši sadarbību ar vietējām DUS. Šādai sadarbībai ir loģika: gaidot, lai samaksātu par degvielu, šoferi parasti nopērk kādu našķi, atceras, ka mājās nav maizes, vai nopērk cigaretes u. tml. Jau sen ir zināma patiesība, ka DUS ar veikalu lielākie ieņēmumi ir tieši no šiem veikaliem (saprotot, ka maksa par degvielu ir lielā mērā arī valsts nodokļu iekasēšana, ne visa nauda paliek DUS īpašniekiem).

Par to, kādēļ kvebekiešu kompānija, kas jau bija kļuvusi globāla, par savu starptautisko zīmolu izvēlējās Circle K, nesen izdotajā biznesa grāmatā raksta Couche-Tard grupas prezidents Eiropā Džeikobs Šrams (Jacob Schram). Viņš skaidro, ka tas bijis emocionāls un grūts process, piesaistot neatkarīgus un neitrālus ārējos padomdevējus: bijis jāizvēlas kāds no Couche-Tard toreizējiem zīmoliem – franču Kanādā pazīstamais Couche-Tard, pārējā (angliski runājošajā) Kanādā pazīstamais Mac’s vai ASV un Āzijā pazīstamais Circle K. Zīmolu Statoil lietot vairs nedrīkstēja, jo to aizliedza DUS tīklu pirkšanas un pārdošanas līgums. Tika pieņemts grūts lēmums izmantot Circle K, taču – modernizējot simboliku un iekļaujot sarkano krāsu no Couche-Tard simbola pūces galvas un oranžo krāsu no simboliskās Statoil degvielas lāses; forma, savukārt, palika no stilizētās amerikāņu liellopiem iededzināmās zīmes.

gan bilst, ka Statoil ir kas vairāk par kvalitatīva pakalpojuma sniedzēju. Viņš norāda, ka Statoil Baltijā bija pionieris: gan biznesā un ekonomikā, veidojot tirgu un vajadzības, nevis pieņemot tobrīd segmentā dominējošos spēles noteikumus un izpratni par vajadzī­ bām; gan kultūras līmenī, kur tas bija Rietumu pakalpojumu sniegšanas un

tirdzniecības kvalitātes simbols (pretsta­ tā bizantiskajiem trestiem, padomjlaika darboņu Latvijas naftām un agrīnajiem lukoiliem); gan ārkārtīgi spilgtā paraugā tam, ka valsts īpašumā esošs uzņēmums var būt mūsdienīgs, konkurētspējīgs un uz cilvēku orientēts un ka tāda var būt arī valsts, savukārt Circle K šīs ikoniskās īpašības nekad nepiemitīs.

Franču valodā tas nozīmē ‘meklējiet sievieti’ – daudznozīmīgs izteiciens, kas ir attiecināms, piemēram, uz sievieti (sievu), kas stāv aiz kāda politiķa vai uzņēmēja veiksmes, vai – pretēji – kādu, kas ar skandālu ir gāzusi no pjedestāla kādu slavenību.

Taču šajā gadījumā sieviete ir kāda 1940.–1950. gadu restorānu un veikalu tīkla īpašniece Teksasas štatā Keja Misenheimere (Kay Misenheimer). Burtu K angliski izrunā kā [kej], un skanējuma ziņā Kay un burts ir vienādi.

Kejai piederēja pāris veiksmīgu vietējo veikalu Kay’s Food Stores, un tos 1951. gadā pārpirka Teksasas uzņēmējs Freds Hērvijs (Fred Hervey), kurš pēckara gados bija pamanījis izmaiņas ASV sadzīvē – dzīves temps paātrinājās, un radās pieprasījums pēc ātras apkalpošanas un pārtikas pusfabrikātiem vai gatavām maltītēm. Uzņēmējs Kejas veikalus pārveidoja par ātras apkalpošanas veikaliem un ēdināšanas iestādēm, kur varēja viegli piebraukt ar ģimenes auto. Veikalu tīkls strauji izplatījās ASV, Teksasā un dienvidrietumu štatos, veidojot pirmo t. s. ērtības veikaliņu (angļu val. convenience store) tīklu reģionā. 50. gadu vidū F. Hērvijs nodomāja mainīt veikaliņu zīmolu, to pielāgojot reģiona kovboju mantojumam, un radīja Circle K, kas sasaucās ar rietumštatu lopu rančo nosaukumu formātu un arī ar lopiem spalvā iededzināto zīmi, kas fiksēja to piederību noteiktai lopaudzētavai.

Pirmie ārpus ASV – japāņi

Austrālijas aģentūras 2thinknow, kas pozicionējas kā pasaulē pirmā inovāciju aģentūra, veidotajā ikgadējā pasaules pilsētu inovāciju līderu reitinga 1. vietā ir ierindota Lielbritānijas galvaspilsēta Lon-

dona (60 reitinga punktu). Tālāk seko Ņujorka (59), Tokija, Sanfrancisko (Sanhosē zona) un Bostona (visām 56). Pirmajā desmitā vēl ir iekļauta Losandželosa (55), Singapūra, Toronto, Parīze (visām 54) un Vīne (53). Reitings tiek veidots, pēc 162 parametriem salīdzinot kopumā 1540 pilsētu. Galareitingā tiek iekļautas 500 pilsētas, to vidū Rīga (37 punkti, 309. vieta), Tallina (39, 239.) un Viļņa (37, 314.).

Uzņēmumu vadītājus pārņem šaubas

Lielās kompānijas pagājušajā gadā IT attīstībā ieguldīja vidēji 17,9 % no saviem budžetiem – liecina PwC pētījums. Pirms 10 gadiem šis rādītājs bija 16,8 %. 73 % uzņē-

mumu investē lietu internetā (Internet of Things), bet 54 % – mākslīgā intelekta tehnoloģijās. 73 % kompāniju vadītāju uzskata, ka investīcijas IT ļaus palielināt uzņēmumu peļņu, bet 40 % – ka ļaus samazināt izdevumus. Vienlaikus pētījumā ir secināts, ka aizvien vairāk lielo uzņēmumu vadītāju māc šaubas par spēju sekot pārmaiņām IT jomā: 2014. un 2015. gadā par savām spējām šajā ziņā bija pārliecināti 66 % uzņēmumu vadītāju, bet tagad šis rādītājs ir noslīdējis līdz 52 %.

53

Sprīdītis liek Lutausim dancot:

FOTO: SANITA DĀBOLIŅA

stabili lejupējā alus tirgū lielie ražotāji aizvien zaudē tirgus daļu

Ingrīda mičāne

TIRGUS SADALE ALUS BIZNESS

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas alus tirgū ir īstenojies iepriekš šķietami neticams scenārijs – mazās alus darītavas ir spējušas ne vien piesaistīt dažu īpaši azartisku alusmīļu uzmanību, bet arī būtiski izmainījušas tirgus līdzsvaru kopumā, atņemot lielajiem ražotājiem – Cēsu alum, Tērvetes AL, kā arī SIA Cido grupa uzņēmumam Lāčplēša alus darītava – ievērojamu tirgus daļu, turklāt izmaiņas notiek uz kopējā alus patēriņa krituma, kurš ir novērojams jau vairākus gadus pēc kārtas, fona

Viendienītes un pāraugušie pusaudži

2014. gadā tirgū ienāca Raiskuma labumu darītava, aizpērn – Madonas alus, Viedi, Zoltners, pērn – Cesvaines alus darītava u. c., bet kopumā dažu pēdējo gadu laikā tirgū ir noturēju­ šās 12 jaunas mazās darītavas, kas lielākoties ražo t. s. dārgā gala jeb premium klases alu.

Parasti viss sākas kā hobijs mājas apstākļos, jo elementārā līmenī lielu noslēpumu alus ražošanā nav, bet daļai amatieru alus darīšana izvēršas nopietnākā biznesā, un te nu viss ir atkarīgs no tā, cik nopietni šis solis ir pārdomāts, kāda zināšanu bāze uzkrāta un kā ambīcijas sadzīvo ar finansiālo varēšanu. Rūpnieciskā alus darīšana nav salīdzināma ar miestiņa pagatavošanu savām vajadzībām lielā katlā uz plīts. Ieguldījumi biznesa uzsākšanai ir mērāmi vairākos desmi­ tos tūkstošu eiro tikai iekārtu iegādei vien. Rezultātā daļa jaunpienācēju ir kā viendienītes, kas pēc pirmā mēģinājuma pazūd uz neatgriešanos, savukārt lielākā daļa no tiem ražotā­ jiem, kuri ir nolēmuši spert kāju alus biznesā, ir veikuši kādus aprēķinus un spēj noturēties virs ūdens, no mājražotājiem kļūst par Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts ieņē­ mumu dienesta (VID) definīcijām atbilstīgiem mazajiem ražotājiem, kuru brūvējumiem ir pietiekams ap­ joms un kvalitāte, lai tos ņemtu pretī lielveikali.

Te gan vienlaikus parādās arī sav­ dabīga dilemma – izcīnīt savu vietu alus tirgū un cierēt pēc vērienīgāka kumosa vai nostabilizēties sasniegtajā līmenī un ražošanas apjoma izaugsmi ierobežot, uzņēmuma spēku veici­ not ar cenu un blakusproduktiem.

Tendences nemainās Patlaban Latvijā oficiāli darbojas nedaudz vairāk kā 40 alus darītavu, un to skaits ir svārstīgs. Ieskats vēsturē liecina, ka darītavu skaits bijis mainīgs ne tikai juku laikos. Kā izpētījis alus meistars Kārlis Tomsons, līdz 1900. gadam darbību esot sākuši un pārtraukuši kādi 120 brūži, bet, sākoties 1. pasaules karam, slēgti gan muižu brūži, gan brūži Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Kuldīgā. Darbu beidza arī lielākā un modernākā tālaika darītava Waldschlößchen (Aldara priekštecis) Sarkandaugavā, tās iekārtas daļēji tika evakuētas uz Krievijas vidieni.

1. pasaules kara gados ražošanu noturēja vismaz piecas alus darītavas Rīgā (Iļģuciems, Tanheizers, Mencendorfa alus darītava, Livonija un fon Stricka alus darītava), Dollingera brūzis Liepājā, Augusta Dītriha alus darītava Ventspilī, alus darītavas Bauskā, Kuldīgā, Kokmuižā un Gatartā.

Nodibinoties Latvijas brīvvalstij, daudzas muižu alus darītavas, piemēram, Cēsu, Naukšēnu, Vecgulbenes, Vandzenes, Aizputes, Alūksnes brūžus, nopirka vietējie uzņēmēji.

Latvijas brīvvalsts sākumā darbu sāka 56 alus darītavas, bet krīzes gados pārtrauca 21 darītava.

Agrīnais padomju laiks sākās ar vietējo uzņēmumu nacionalizāciju, pēc kuras turpināja darboties 16 alus darītavu; līdz 1980. gadam izdzīvoja puse. 70. gadu vidū tika veidotas alus ražošanas apvienības: Rīga – apvienojot Rīgas alus darītavu un Rīgas augļu un ogu vīna fabriku, Aldaris – pievienojot Iļģuciemu un Vārpu, Cēsu alus – pievienojot Gulbenes alus darītavu ar agrāk pievienoto Naukšēnu cehu, Latgales – ar Daugavpils un Rēzeknes alus darītavām. 1985. gadā darbu sāka jaunā apvienības Aldaris rūpnīca un tika slēgtas darītavas

Iļģuciems un Vārpa. 1988. gadā darbu atsāka Gulbenes, Vārpas un Iļģuciema rūpnīcas. Padomju gados attīstījās arī kopsaimniecību pārstrādes cehi: pirmā ražošanu 1958. gadā uzsāka kopsaimniecība Lāčplēsis, 1969. gadā – alus cehi Abula un Pāle.

Uz rūpnieciskiem pamatiem būvēja kopsaimniecību alus darītavas Bauskā, Tērvetē, Pāvilostā un Jaunpie­ balgā, taču kopsaimniecībās ražoja arī mājas tipa alu, piemēram, tādu darīja Krāslavā, Ezerciemā, Ādažos, Valgundē. Pēc K. Tomsona aplēsēm, pirms valstiskās neatkarības atgūšanas Latvijā darbojās astoņas valsts sektora un astoņas kopsaimniecību alus darītavas.

Atgūstot valstisko neatkarību, tika sākta valsts alus darītavu privatizācija. Vienlaikus sākās arī jaunu privāto rūpnīcu celtniecība, pirmās – Užavā un Sandriko un Co (kopš 1998. gada Brūveris) Rīgā. 1999. gadā alus ražošanu sāka Lido alus darītava. 2004.–2009. gadā krīzi piedzīvoja daudzi – darbu pārtrauca Vārpa, Kimmels Rīga, Gulbenes alus darītava.

Darbu atjaunoja Lodiņa alus darītava Bauskā, bet ekonomisku iemeslu dēļ pēc nepilna gada to pārtrauca.

Tika likvidēta vēsturiskā Liepājas alus darītava. Darbu pārtrauca, bet 2013. gadā atjaunoja jaunā Latgales alus darītava Daugavpilī. Alus zīmolu Lāčplēša alus un Līvu alus un Aldara galveno produktu ražošana tiek izvietota Lietuvā un Igaunijā.

2004. gadā ražošana tika atjaunota jaunuzceltā darītavā Rēzeknē. Jaunu attīstības virzienu ir sācis Latgales alus Daugavpilī. Nopietnu modernizācijas un attīstības ceļu turpina Tērvete AL. Un – uz visa šā fona – pēdējo četru gadu laikā klāt pa pieciem amatnieku brūžiem ik gadu.

07 / 2017

55

ALUS BIZNESS TIRGUS SADALE fakti 2017. gada I ceturksnī mazajās darītavās tika saražoti 5,23 miljoni litru alus – tie ir 26 % no valstī kopumā saražotā alus daudzuma.

2016. gadā mazajās darītavās tika saražoti 22 % no valstī kopumā saražotajiem 7,395 miljoniem dekalitru alus – par 13,66 % mazāk nekā 2015. gadā.

Pagājušajā gadā Latvijā tika ievesti 8,693 miljoni dekalitru alus – par 10,66 % vairāk nekā 2015. gadā.

Mazajā alus darītavā saražotā alus apjoms nedrīkst pārsniegt 50 tūkstošus hektolitru gadā.

FOTO: VILNIS ŠPATS

Mazajās darītavās saražotajam alum tiek piemērots akcīzes nodokļa atvieglojums 50 % apmērā.

SIA Ducimus alus darītavā Cesvainē Ainārs Leimanis saskaņā ar principu kvalitāte, nevis kvantitāte ražo trīs šķirņu alu Strauja ražošanas apjoma kāpināšana, protams, paver iespēju iziet plašākos ūdeņos un sasniegt lielāku auditoriju, tomēr šim patīkamajam faktam līdzi nāk arī cita nodokļu politika un cits tirgzinības budžets.

Zīmola Raiskumietis īpašnieks Gints Čudorāns, komentējot konku­ renci alus ražotāju segmentā, atzīst, ka tā ir sīva, šogad darbu uzsāks jauni uzņēmumi, bet nākotnē to skaits augs vēl vairāk. G. Čudorāns gan pauž cerību, ka jaunie spēlētāji ne tikai vairos konkurenci, bet arī veicinās alus baudīšanas kultūru Latvijā – un no tā ieguvēji būs visi šajā biznesā iesaistītie.

Viena no Latvijā plašāk zināma­ jām mazajām alus darītavām, kura ir ieguldījusi lielas pūles alus baudīšanas kultūras virzienā, ir Valmiermuižas alus. Pērn Valmiermuižas alus izbrū­ vēja 2,053 miljonus litru alus, kas ir 56

07 / 2017

par 4,4 % vairāk nekā 2015. gadā, bet šogad plāno dubultot eksporta apjomu, kamēr tas sasniegs līdz 10 % no kopējā izbrūvētā alus. Vienlaikus uzņēmums neplāno ieņemt vairāk par 1 % no vietējā tirgus, nemaz nemēģinot izaugt par lielu ražotāju.

Pavisam negaidīti Valmiermuižas alus ideoloģijai ir pievienojies arī kādrei­ zējais tirgus līderis Aldaris, kurš pērn pilnīgi oficiāli kļuva par mazo alus darītavu. Bijušais Latvijas tirgus alus biznesa flagmanis jau pirms kāda lai­ ka ziņoja, ka turpmāk orientēsies uz premium alus darīšanu, kur produkts ir dārgāks un tam ir lielāka pievienotā vērtība.

Savukārt tādi ilggadējie mazie alus darītāji kā Bauskas alus un Užavas alus no maza mēroga darītavām ir kļuvuši par pāraugušiem pusaudžiem, saražojot vairāk par mazajiem atļau­ tajiem 5 miljoniem litru alus gadā.

2016. gadā vidēji mēnesī Latvijā tika patērēts vairāk nekā 12 miljonu litru alus.

No visa pērn patērētā alus tikai 42 % bija ražoti uz vietas – 58 % veidoja imports.

Avots: VID, Latvijas Alkohola nozares asociācija

Darvas karote virs medus mucas

Kopumā piekrītot viedoklim, ka dažādu craft (angļu val. ‘meista­ rīgi pagatavots; īpašs; amatnieku’) segmenta alu ienākšana tirgū veicina kopējo alus dzeršanas kultūru Latvijā, zīmola Labietis īpašnieks Reinis Pļa­ viņš atzīst, ka straujais aldaru skaita pieaugums velk līdzi arī nopietnus riskus visiem tirgus dalībniekiem, piemēram, Latvijā diemžēl ir arī tādi mazie aldari, kuri, slēpjoties aiz sentēvu receptēm, laiž pārdošanā teh­ noloģiski nekvalitatīvi nodarītu alu, kuru izglītots pircējs momentā atšifrē. „Viņi ķēza mazo darītavu reputāciju kopumā,” saka R. Pļaviņš, atzīstot, ka Labietis tirgū jūtas stabili – aug apjoms, ir sākta sadarbība ar lielajiem tīkliem. „Protams, tas notiek uz kāda rēķina. Gribētos domāt, ka Latvijā

TIRGUS SADALE

Ar ražošanu nepietiek – jāmāk pārdot

Lielāko veikalu ķēžu pārstāvji atzīst, ka nelielo alus darītavu pro­ dukcija, kas sākotnēji nemaz netika uztverta kā potenciāla lielveikalu prece, pamazām ir izcīnījusi patērē­ tāju visnotaļ stabilu uzmanību, tāpēc šāda produkta nonākšana lielveika­ lu plauktos ir tikai likumsakarīga.

Vienlaikus mazā ražotāja statuss neko negarantē – pircēji joprojām izvēlas kvalitātes un cenas saspēli.

SIA Maxima Latvija pārstāve Zane Udrase norāda – kopš pagājušā gada ir vērojama tendence, ka klienti mazo brūžu produkciju nepērk tikai izmēģinājuma nolūkā – viņu izvēle jau ir kļuvusi par apzinātu lēmu­ mu. Pircēji velta savu laiku, lai visā lielajā piedāvājuma klāstā atrastu tieši mazo darītāju alu, uz ko Maxima ir reaģējusi, lielākajos tīkla veikalos izveidojot īpašus stendus Amatnieku alus. Arī SIA Rimi Latvia kategoriju departamenta direktors Milans Blūms

atzīst, ka par mazo alus darītavu alu var teikt tikai tos labākos vārdus: alum ir stabila kvalitāte, arvien tiek piedāvāti jauni, pārsteidzoši alus veidi, kas liecina par mazo brūveru nopietno vēlmi strādāt un attīstīt savu alus marku (zīmolu). Katrs jauns alus darītājs ir gaidīts Rimi, un šo produk­ ciju pircēji arvien novērtē.

Aldaru skaita pieaugums velk līdzi arī nopietnus riskus Tiesa, par spīti pircēju uzticības pieaugumam, atsevišķas mazās darī­ tavas diezgan kūtri reaģē uz lielveika­ lu piedāvājumiem paplašināt sadar­ bību, ko ļoti labi parādot arī vēlākie pārdošanas rezultāti. SIA Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine uzsver: ja ražotājs ne tikai brūvē alu, bet arī strādā tā, lai savu produkciju padarītu pievilcīgu pircējiem, piemē­ ram, rīko degustācijas, veido speciā­ lus piedāvājumus, darbojas, lai veika­ lu apmeklētāji tā ražojumu pamanītu, nelielo aldaru brūvējums ļoti sek­ mīgi atrod savu pircēju, savukārt, ja ražotājs domā, ka tikai labs produkts nodrošinās pietiekamu pārdošanas apjomu, rezultāts parasti ir viduvējs vai niecīgs. Šo tendenci ļoti labi parāda sausa matemātika: vairumā gadījumu pircēji izvēlas iegādāties jau pārbaudītas pazīstamu zīmolu alus šķirnes, priekšroku dodot tiem, kuru cenai tiek piemērota atlaide. Elvi kā vietējais tīkls, kurš darbojas saskaņā ar franšīzes principu, labprāt atbalsta reģionālo alus darītāju produkcijas iekļaušanu veikala sortimentā, bet arī šim patriotiskajam solim vienmēr tiek meklēts racionāls rezultāts, tāpēc veikala plauktos noturas tie produkti, kurus izvēlas pircēji – vienalga, vai tā ir specifiskā garša vai iepakojums, vai piesaiste kādam tūrisma objektam.

Veikalu tīkla top! mārketinga va­ dītāja Ilze Priedīte norāda, ka tomēr – pat par spīti tam, ka pircēji novērtē nelielo aldaru darbu un veikalos jautā pēc konkrētām šķirnēm, – ir

FOTO: leta

mazāk importē dārgā gala Eiropas alus, jo tos tepat, uz vietas, mākam līdzvērtīgi nodarīt par labāku cenu.”

Nekvalitatīva alus nonākšanu vei­ kalu plauktos par nopietnu problēmu atzīst arī viens no atjaunotās Latvijas alus ražošanas pionieriem – Užavas alus īpašnieks Uldis Pumpurs, uzsverot, ka māksla nav savārīt dziru, kuru nosauc par alu, – nesalīdzinā­ mi grūtāk ir panākt to, lai rezultāts būtu baudāms. U. Pumpurs secina, ka ākstu starp alus darītājiem esot pietiekami un no viņu darbības cieš visi: patērētāji viļas, iztērējuši naudu, savukārt laba produkta ražotājiem nākas gandrīz vai taisnoties klien­ tiem, ka „mūsu alus nu gan ir labs”.

Lūgts konkretizēt, viņš detaļās ne­ ielaižas, vien norāda, ka, piemēram, ķiršu alus vienam otram esot tāds, ka kauns. Uzņēmējs gan ir pragmatisks un ir pārliecināts, ka dzīve visu noliks pie vietas. „Ne tikai alus receptē ir problēma. Tas ir dārgs bizness, un, lai to attīstītu, ir jābūt līdzekļiem. Tāpēc daļa no mazajiem ražotājiem tomēr aizies nebūtībā,” saka U. Pumpurs.

Zīmola Labietis īpašnieks Reinis Pļaviņš jārēķinās ar faktu, ka to ražotais alus parasti ir dārgāks nekā lielajiem kon­ kurentiem, derīguma termiņš bieži ir īsāks, tāpēc pat vidēji labi tirgojams alus bieži vien netiek iekļauts visa tīkla veikalos. Viņa piebilst, ka vien­ laikus lielai daļai mazo alus darītavu procentuālais pārdošanas pieaugums ir lielāks nekā lielajām darītavām.

Visiem gan ir jārēķinās, ka, alus realizācijai piemērojot pat vislabā­ ko un dziļāk pārdomāto tirgzinības plānu, tik un tā paliek apstākļi, kurus ražotājiem un tirgotājiem ir grūti ietekmēt, jo alus ir un paliek sezonāls produkts. Saule ir labākais alus pār­ došanas aģents, un bez saules pārdo­ šanas rekordus pārsist būs grūti – uz­ sver AS Aldaris mārketinga vadītāja Inga Berkoviča. Šim viedoklim piekrīt arī alus darītavas Viedi aldaris Ilvars Grēns, piebilstot, ka alus darīšana ir otrais no laikapstākļiem visvairāk atkarīgais bizness aiz saldējuma ražo­ šanas, bet tas nemazinot uzņēmuma apņemšanos. „Domāju, ka gads būs labs,” ir pārliecināts I. Grēns.

07 / 2017

57

ALUS BIZNESS INTERVIJA

INGRĪDA MIČĀNE

Užava cīnīsies par ziemeļnieku sirdīm Latviešu alu izslāpušajiem servēs soms Užavas alus ir viens no zīmoliem, kas ir spējis izcīnīt klientu uzticību un zināmā mērā noteicis latiņu, kuru citiem mazajiem būtu jāmēģina sasniegt.

Uzņēmumā apgalvo, ka Užavas alus tirgus daļa Latvijā esot aptuveni 12 % robežās un ir pienācis laiks izplesties pāri horizontam. Par galveno ekspansijas virzienu ir iezīmētas Ziemeļvalstis, kurās tiek plānots pārdot to pašu Latvijā zināmo alu, tikai šim tirgum speciāli radītā jaunā stikla pudelē. Lai ambiciozos mērķus sasniegtu, SIA Užavas alus ir piesaistījusi stratēģisko konsultantu – biznesa aprindās kā uzņēmumu pārņemšanas ekspertu pazīstamo Somijas uzņēmēju Timo Vallu. Viņš tagad ir Užavas alus eksporta menedžeris

Kā

vērtējat šābrīža situāciju Latvijas alus tirgū?

Jau dau­ dzus gadus strādājot Latvijā, esmu sapratis, ka alus nozare kaut ko tomēr nedara īsti pareizi. Pēdējo gadu laikā rentabilitāte ir krasi samazinājusies, vairāki uzņē­ mumi strādā vai nu ar zaudējumiem, vai arī ar ļoti zemu atdevi. Pēc tam kad Aldara ražošana Rīgā tika slēgta, vietē­ jā alus apjoms samazinājās, tomēr cīņa par tirgus daļu joprojām saglabājas galvenokārt starp trim lielajiem spēlē­ tājiem – to pašu Aldari, kā arī Cēsu alu un Lāčplēša alus darītavu. Vienlaikus tirgū masīvi ienāk importēts alus, tomēr tik un tā, izņemot lielos hiper­ mārketus, alus sortiments veikalos un restorānos joprojām ir diezgan ierobe­ žots. Šī smagā cīņa par tirgu katru die­ nu atspoguļojas lielveikalu plauktos, kur populāros alus zīmolus pastāvīgi 58

07 / 2017

pārdod par ļoti zemām cenām. Tā ka konkurence ir diezgan smaga. Tās ir arī Latvijas mazumtirdzniecības greizās struktūras sekas, kad daži lielie tirgus dalībnieki konkurētspējīgiem piegādātājiem diktē noteikumus un izmanto patērētāju zemo pirktspēju.

Tas rada spēcīgu spiedienu uz peļņu, un te nekādi mēģinājumi uzlabot rentabilitāti nepalīdz. Kas attiecas uz alus cenu Baltijā, viszemākā tā pašlaik ir tieši Latvijā, bet esmu diezgan pār­ liecināts – ja ne šī, tad nākamā valdība akcīzes nodokli alkoholam Latvijā krietni palielinās. Citādi nemaz nevar būt, jo abas kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva – nodokli jau ir palielinājušas un turpina to darīt. Rezultātā Latvijā strauji attīstītās pierobežu alkotūrisms, bet ir jādomā, ka tas būs tikai īstermi­ ņa bizness dažiem operatoriem.

Alus popularitāte, patēriņš un nozares izdzīvošana nākotnē ir saistīta ar šādiem jautājumiem: alus cenas; jauni produkti un zīmoli ar pievienoto vērtību; novatoriski ražotāji, kas spēj

iedvesmot patērētāju izmēģināt ko jaunu; godīga tirdzniecība, kas dod vietu un iespēju arī mazākiem spēlē­ tājiem. Un – pēdējais, bet ne mazāk svarīgs apstāklis – lai būtu krogi, bāri un restorāni, kas alu tirgo vienlīdzī­ gās pozīcijās ar vīnu, turklāt spēj alu pasniegt klientam entuziastiski – kopā ar stāstu.

Kāda loma Latvijas alus tirgū ir mazajām alus darītavām?

Globālās tendences rāda, ka parā­ dās arvien vairāk mazo alus darītavu, un Latvija nav izņēmums. Mazās darī­ tavas salīdzinājumā ar lielajām nekon­ centrējas uz apjomu, bet gan uz citām vērtībām, uz iespēju radīt šķirnes, kas ir interesantas daudz plašākai auditori­ jai. Šāds alus ienāk smalkās ēdināšanas iestādēs, rodas jauni alus restorāni ar plašu alus sortimentu un attiecīgajam restorānam radītām īpašām šķirnēm.

Turklāt alu aizvien vairāk sāk lietot sievietes, tādēļ beidzot mainās ste­ reotips, ka alus industrija ir orientēta

FOTO: no Timo Vallas personisk훮 arh카va

U탑avas alus eksporta mened탑eris Timo Valla

07 / 2017

59

ALUS BIZNESS INTERVIJA

Vislabāk ir mācīties no citu kļūdām, tādēļ – ko mazie brūži varētu aizgūt no saviem Somijas kolēģiem?

Somijā ir lielāks skaits (ap 120) mazo darītavu un tas arvien aug.

Lielākais izaicinājums tieši patlaban ir jauns tiesību akts, ar kuru tiks ļauts pārdot savu produkciju tieši no alus darītavas. Šis jauninājums gan pozitīvi ietekmēs apjomu, gan ļaus samazināt pārdošanas izmaksas, turklāt tas jau tagad ir ietekmējis tirgus attīstību, mainot patērētāju uztveri pret alu, – Somijā patlaban

Ir svarīgi, lai mazie tirgus spēlētāji cits uz citu raugās nevis kā sīvākie konkurenti, bet gan kā partneri ir aktuāli restorāna terasē vai bārā pasūtīt nevis glāzi prosecco [svaigs dzirkstošais baltvīns], bet gan īpašu, meistarīgi pagatavotu alu. Par laimi, Latvijā strādā atklātā, brīvā tirgus princips, šeit alkohola produktus var pārdot gan mazumtirdzniecībā, gan citos izplatīšanas kanālos. Savukārt Somijā ir ļoti stingrs alkohola politikas regulējums: mazumtirdzniecībā ir atļauts tirgot maksimāli 4,7 % stipru alu. Bet mēs zinām, ka vairākums labu 60

07 / 2017

FOTO: no užavas alus arhīva

galvenokārt uz vīriešiem. Bet, tāpat kā jebkurā biznesā, ne visi jaunpienācēji izdzīvos. Paliks tikai tie, kuriem ir skaidra biznesa stratēģija, pietiekami spēcīga kompetence un labas kvalitā­ tes produkti. Galvenais jautājums ir spēja gūt pieeju izplatīšanas kanāliem, lai varētu ienāk lielveikalu plauktos un t. s. HoReCa [angļu val. Hotels, Restaurants and Catering ‘viesnīcas, restorāni un sabiedriskā ēdināšana’] segmentā.

Mazajiem uzņēmumiem tomēr ir ierobežots finansējums un nepietiek cilvēkresursu, lai ar pilnu spēku varētu izlauzties visam cauri, investēt zīmola pazīstamībā un piedalīties respektēja­ mās tirgzinības kampaņās.

Jaunā Užavas alus stikla pudele meistaru alu ir stiprāks, un tos tad nu drīkst pārdot tikai bāros un resto­ rānos vai valsts monopola alkohola veikalos. Diemžēl šie kanāli veido tikai 15 % kopējā tirgus, tādējādi milzīgs tirgus potenciāls paliek neizmantots.

Manuprāt, galvenais mazo Latvijas aldaru uzdevums ir atrast un izveidot partnerattiecības, kas spēj padarīt tos spēcīgākus un pievilcīgākus dažādiem izplatīšanas kanāliem, – izveidot profesionālu pārdošanas un loģistikas sistēmu. Tādēļ mazajiem aldariem ir svarīgi pozicionēties. Ir svarīgi, lai ma­ zie tirgus spēlētāji cits uz citu raugās nevis kā sīvākie konkurenti, bet gan kā partneri. Tad būs vieglāk lobēt savas intereses nozarē, arī jautājumos par nodokļu priekšrocībām, investīcijām, eksporta atbalstu, nodarbinātību utt.

Užavas alus ir uzņēmis kursu uz Ziemeļvalstu tirgu. Vai Ziemeļvalstu iedzīvotājiem tiks piedāvāta tā pati garša, kas užavietim ir Latvijā, un kāds ir šā tirgus potenciāls?

Trijos no četriem Ziemeļvalstu tirgiem [T. Valla nemin Islandi – red.] ir valsts monopols, kur valsts kontrolē alkohola mazumtirdzniecību un pār­

došanu HoReCa sektoram. Tas tirgū ienākšanas stratēģiju padara specifis­ ku un būtisku, jo bez laba partnera neko nevarēs iesākt. Bet ir skaidrs, ka Ziemeļvalstu tirgi piedāvā lielu po­ tenciālu, jo tur ir augsta pirktspēja un labi attīstīts HoReCa segments, turklāt patērētāji ir ļoti atvērti jebkādiem degustācijas jaunumiem un ir gatavi maksāt augstāku cenu arī par premium klases produktu. Tiek lēsts, ka kopējais alus tirgus Somijā ir ap 420 miljoniem litru gadā, no kuriem 40 miljonu litru nāk kā t. s. ceļojumu tirdzniecība jeb imports galvenokārt no Igaunijas, tā­ tad atstājot vēl vietu ap 380 miljoniem litru vietējai ražošanai un pārējam importam. 85 % no šā apjoma tiek realizēti mazumtirdzniecības veikalos, pārējais – HoReCa segmentā un valsts alkohola veikalos. 80 % no visiem produktiem tiek pārdoti skārdenēs, 12 % – muciņās, un tikai 8 % – stikla pudelēs. Tas nozīmē, ka stikla pudelēm tirgū ir nedaudz vairāk nekā 30 miljo­ nu litru un te ir labas iespējas. Tālākais ir atkarīgs no tā, cik labi spējat izvēlē­ ties savus partnerus un kopīgi īstenot stratēģiju. Mans pieņēmums – stikla pudeļu segmentā mēs varētu pretendēt uz 0,5–1 % Somijas tirgus, kas varētu būt 150–300 tūkstošu litru gadā, bet, protams, ilgākā laika termiņā, ne jau pirmajā gadā.

Kas attiecas uz garšas specifiku, ir jāakcentē, ka mūsu mērķis ir eksportā ienākt ar tiem pašiem produktiem kā vietējā Latvijas tirgū. Tomēr, ievērojot iepriekšminētos mazumtirdzniecī­ bas noteikumus, mums būs nedaudz jāsamazina alkohola saturs, jo mak­ simālais atļautais līmenis Somijā un Norvēģijā ir 4,7 %. Zviedrijā alkohola līmenis mazumtirdzniecībā ir noteikts vēl zemāks, un tas nozīmē, ka tur mēs varam startēt tikai HoReCa sektorā un valsts monopola ķēdē Systembolaget.

Somijas valdība pašlaik cīnās par jau­ nu tiesību aktu, kas ļautu mazumtirdz­ niecībā pārdot 5,5 % alkohola saturošu produktu, bet pretī ir spēcīgs dažādu veselības un pretalkohola organizāciju lobijs. Tuvākajā laikā redzēsim, kas notiek ar šo jauno likumu, varbūt pēc vasaras brīvdienām tas tomēr parla­ mentā tiks pieņemts.

FOTO: leta

Jo dārgāks alus, jo tālāk jāved

ALUS BIZNESS EKSPORTS

Raimonds Lilita

FOTO: depositphotos

Lielā konkurence un ierobežotais tirgus alus ražotājiem liek meklēt citas iespējas, kā nodrošināt uzņēmumu augšanu. Kamēr starptautisko korporāciju pārstāvji Aldaris, Cido grupa un Cēsu alus veiksmīgi organizē alus importu no ārvalstīm, lai to alu Latvijā tirgotu ar vietējā zīmola vārdu, mazie ražotāji ir saskatījuši iespējas pārdot alu aiz Latvijas robežām

A

lus baudīšana Eiro­ pā un Amerikā ir pielīdzināma vīna kultūrai. „Cilvēki meklē dažādas jau­ nas garšas nianses un nav tik satraukti par alus cenu, ja viņus pārliecina pro­ dukta kvalitāte un unikalitāte,” skaidro SIA Valmiermuižas alus vadītājs Aigars Ruņģis, uzsverot, ka ārzemju alusmīlis, protams, ir prasīgs, bet vien­ 62

07 / 2017

laikus atklāts un tieši šī atklātība dod iespēju Latvijas mazajiem ražotājiem pierādīt sevi, izcīnot iespēju Latvijā ra­ žotajam alum atrasties plauktos blakus atzītiem vācu, beļģu un čehu aliem.

A. Ruņģis ir pārliecināts, ka eksports pēc būtības ir gandrīz vai vienīgā iespēja mazajiem aldariem, kuri savu biznesu vēlas attīstīt ilgtermiņā. Mazie aldari nespēj konkurēt ar lielajiem konsorcijiem lēta alus ražošanā, bet superpremium segments ir maza niša,

un ārzemju pircēji nodrošina kārtību finanšu plūsmā.

Divlitreņu aizliegums neko nemainīs

Eksporta sniegtās līdzsvara iespē­ jas kā svarīgas izceļ arī SIA Kooperatīvs zīmola Malduguns aldaris Krišjānis Zeļģis. „Gribam drošības izjūtu. Zinot, ka kāja ielikta vēl kādās durvīs, strādāt ir vieglāk,” spriež K. Zeļģis. Viņš min,

EKSPORTS ALUS BIZNESS cams, ka šo trauku tilpums var pieaugt līdz vienam vai pat diviem litriem vai arī lielās kompānijas izvēlēsies Eiropas ceļu un divu litru PET pudeļu alus vietā tirgos četrpaku ar skārdenēm,” saka Valmiermuižas alus vadītājs, se­ cinot, ka ar visām gaidāmajām likuma izmaiņām mazajiem sava darbība tāpat būs jābalansē starp vietējo un ārzemju tirgu.

FOTO: leta

FOTO: leta

Uzņēmība atmaksāsies

SIA Valmiermuižas alus vadītājs Aigars Ruņģis

LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure

ka pirmā krava ar Malduguns alu jau ir aizceļojusi uz Krieviju, bet jūlijā uzņē­ mums beidzot tiks pārstāvēts Zvied­ rijā, kur vietējo alkohola tirdzniecības noteikumu dēļ iekļūt nav viegli.

SIA Ilgezeem pārdošanas un mārketinga menedžere Nataļja Šķēle stāsta, ka eksporta apjomu veicināšana ir viens no svarīgākajiem šāgada uz­ devumiem. Uzņēmums vispirms rada dažādas jaunas garšas, kā arī aktīvi

Daļa aizmigrēs pie citiem dzērieniem, bet vairākumu savā uzmanības lokā visticamāk noturēs lielie starptautiskie alus koncerni.

Aiz plastmasas nākamais rindā ir skārds. Skārdeņu alus popularitāte jau šobrīd pamazām pieaug, bet, aizliedzot divu litru plastmasas alus traukus, domājams, skārdenēs pildītais alus ieņems PET vietu – spriež A. Ruņģis.

Viņš norāda, ka starptautiskajiem kon­ cerniem jau šobrīd ir skārda bundžu pildīšanas līnijas un šie uzņēmumi rīkosies gana radoši, lai savu nišu sa­ glabātu un būtu interesanti noteiktam patērētāju segmentam, kuram primārā ir alus cena. „Jau tagad veikalā var nopirkt alu 0,7 litru skārda bundžā. Ti­

Zinot, ka kāja ielikta vēl kādās durvīs, strādāt ir vieglāk izmanto iespēju uzrunāt potenciālos klientus starptautiskās izstādēs.

Teorētiski, mainoties patērētāju ieradumiem un viņiem aizvien biežāk izvēloties dārgāko craft alu, arī mazo ražotāju iespējas izdzīvot vietējā tirgū palielinās, tomēr ir jārēķinās, ka kopējais alus patēriņš vienalga samazinās, bet tirgus dalībnieku skaits, visticamāk, pat pieaugs. Lētais, ieskaitot plastmasas traukos pildīto, alus šobrīd aizņem 40–50 % no kopējā alus patēriņa, un ir skaidrs, ka visi šā dzēriena lietotāji pēkšņi nekļūs par kvalitatīvākā un attiecīgi dārgākā superpremium klases alus baudītājiem.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu fe­derācijas (LPUF) padomes priekšsēdē­ tāja Ināra Šure sarunā ar Kapitālu gan visai piesardzīgi vērtē vietējo ražotāju iespējas ārzemju tirgos, uzsverot, ka alus kā eksporta produkts ir sarežģīts: pastāvot samērā zemai cenai, tam ir dārga loģistika. „Pasaules tendences liecina, ka craft segmenta alus pārsvarā tiek realizēts izcelsmes valstīs,” viņa piebilst, norādīdama, ka tieši šī likum­ sakarība lielā mērā arī ir radījusi ie­ spēju Latvijā izveidoties tik daudziem mazajiem ražotājiem, kuru tirgus daļa nākotnē turpinās pieaugt.

A. Ruņģis atzīst, ka produkcijas pārdošana ārzemēs prasa, iespējams, piecreiz lielākas pūles nekā pārdoša­ na uz vietas, Latvijā, taču šī sakarība nav attiecināma tikai uz alu – tikpat grūti ārzemēs ir pārdot desu, sieru vai dēli. Nostiprināšanās ārpus savas valsts robežām izdodas tikai pašiem neatlaidīgākajiem un uzņēmīgākajiem, par ko viņi arī tiek pienācīgi atalgoti, jo ārzemēs pārdotā alus pievienotā vērtība ir augusi pat 10 reižu.

Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) biedru tops pēc saražotās produkcijas apjoma 2016. gadā, tūkstoši dekalitru AS Tērvetes AL

693

SIA Bauskas alus

339

SIA Piebalgas alus

309

SIA Valmiermuižas alus

205

SIA Užavas alus

200

SIA Alus nams

167

SIA Abula

43

SIA Krāslavas avots

32

AS LIDO

24 AVOTS: LADS

07 / 2017

63

ALUS BIZNESS RAŽOTĀJI

FOTO: depositphotos

Latvijas alus darītavas un to pārstāvētie zīmoli Alus darītava

Zīmols

SIA Cido grupa

Lāčplēsis, Lielvārdes, Staburags, Līvu

AS Cēsu alus

Cēsu, Brūža, Senlatvju, Mītava, Warsteiner, Miezītis, Bocmanis, Garais

AS Aldaris

Aldaris, Mežpils, Apinītis, Vanaga

AS Tērvetes AL

Tērvetes

SIA Ilgezeem

Iļģuciema, Tanheiser

SIA Bauskas alus

Bauskas

SIA Valmiermuižas alus

Valmiermuižas, Latvietis, Kokmuižas, Balles

SIA Piebalgas alus

Piebalgas

SIA Užavas alus

Užavas

SIA Banderi S.IDE

Barda

SIA Alus nams

Brālis, Pin-up

SIA Baltic Pub

Stargorod

SIA DFD

Bryuvers

SIA Abula

Brenguļu

AS Lido

Lido

SIA Silāres

Zoltners

SIA Brūveris

Brūveris

SIA Latgales alus

Latgale, Naudalus, Dinaburg, Melnā pērle

SIA Raganas ķēķis

Raganas

SIA Krāslavas avots

Krāslavas

SIA Zlaukts

Labietis

RAŽOTĀJI ALUS BIZNESS Alus darītava

Zīmols

SIA Kooperatīvs

Malduguns

SIA Miķeļa alus darītava

Miķeļa

SIA Bierhaus

Alķīmiķis, Bierhaus

SIA Godalus

Godalus

SIA Teatro

Peter’s Brewhouse

SIA Raiskuma labumu darītava

Raiskumietis

SIA Tālavas ķēniņa alus

Tālavas ķēniņa

SIA Madonas alus darītava

Baudalus

SIA Ecos

BURSH

SIA Saldalus

Saldalus

SIA GZD

Viedi

SIA Vincere

Vecgulbenes

SIA Lennewarden

Lennewarden

SIA Lankalnu alus

Lankalnu

SIA Peldu brūzis SIA Odzienas pilsbrūzis

Odzienas

SIA Madonas alus

Madonas

SIA Rose Brewery

Ādažu meistara

SIA Moloneys Brewery

Moloneys

SIA Ducimus

Cesvaines

SIA Nurme alus

Nurme

SIA Jaunpils alus

Jaunpils

SIA Pabeerzner

Pabeerzner

SIA Ezerbrūzis

EzerBrūzis

AVOTS: FIRMAS.LV

FOTO: depositphotos

SIA I. A.

ALUS BIZNESS TOPS

FOTO: depositphotos

Populārākais patēriņam Latvijā nodotais* alus 2016. gadā Vieta

Alus nosaukums

Alus ražotājs (ievedējs)

1.

Cēsu Premium

AS Cēsu alus

2.

Miezītis

AS Cēsu alus

3.

Apinītis stiprais

AS Aldaris

4.

Aldaris gaišais

AS Aldaris

5.

Lāčplēsis gaišais

SIA Cido grupa

6.

Walter

AS Cēsu alus

7.

Aldaris 1865

AS Aldaris

8.

Cēsu brūža

AS Cēsu alus

9.

Līvu Pilzenes

SIA Cido grupa

10.

Tērvetes senču

AS Tērvetes AL

11.

Līvu rubenis

SIA Cido grupa

12.

Lāčplēsis dzintara

SIA Cido grupa

13.

Optima Linija

SIA Cido grupa

14.

Tērvetes

AS Tērvetes AL

15.

Zelta

AS Aldaris

16.

Garais Pilzenes

AS Cēsu alus

17.

Cēsu Light

AS Cēsu alus

18.

Cēsu Premium Amber

AS Cēsu alus

19.

LA Ekstra

SIA Cido grupa

20.

A. LE Coq

AS Cēsu alus

* nodots realizācijai tirdzniecības (ieskaitot vairumtirdzniecību) vietās

AVOTS: VID

Bauskas alus:

labāk dārgāk, bet kvalitatīvi Latvijas cilvēka attiecības ar alu nav vienkāršas. Dziesmās apdziedāts, mūspusē tas tomēr tiek dzerts mazāk nekā kaimiņos. Kopumā šīs attiecības ilustrē fakts, ka sarodas arvien vairāk mazo alus darītāju. Briest nodokļu sistēmas reforma, mainās spēles noteikumi… Saruna ar SIA Bauskas alus valdes locekli Vladimiru Barskovu

Kā

šajos apstākļos jūtas viens no lielākajiem mazajiem – miezīša, kvasa u. c. dzērienu ražotājs Bauskas alus?

Paldies Dievam, laiks uzlabojas! Šis pavasaris alus ražotājiem bija diezgan neveiksmīgs, bet siltākā laikā pieprasī­ jums palielinās, sevišķi Jāņus sagaidot un pavadot. Par spīti sliktajiem laikap­ stākļiem, pieprasījums šogad ir pat lielāks nekā pērn.

Vai ir kas mainījies, kādreiz lielākajam alus brūvētājam Aldarim pārejot mazo alus ražotāju kategorijā?

Nekādu acīmredzamu izmaiņu nav, tomēr ir ļoti žēl, ka Latvija zaudē tādu alus ražotāju. Lielajiem alus ražotājiem šis dzēriens īpaši neatšķiras, jo sastāvdaļas ir klasiskas, tehnoloģija ir vienāda, taču ar Aldari Latvija zaudēja ļoti daudz darba vietu, zaudēja milzīgus nodokļus. Un kāpēc? Šobrīd ir izdevīgāk taisīt biznesu Igaunijā vai Lietuvā, nevis Latvijā. Pašlaik tiek gatavota nodokļu reforma, bet šajā jomā ir jādarbojas smalki un uzmanī­ gi. Valdība sola samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 20 %; bet Lietuvā jau sen ir 15 %! Pašlaik Baltijā augstākā akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem ir Igaunijā, tad Lietuvā, viszemākā – Latvijā. Finanšu ministrija ir piekritusi ar nākamā gada 1. martu akcīzi

Apmaksāta publikācija

alkoholiskajiem dzērieniem palielināt… no 8,5 % uzreiz uz 25 % (!). Kāpēc? Tāpēc ka Igaunijā ir augstāka likme. Bet statis­ tika rāda, ka Igaunijā 30 % alus izdzer skandināvi. Kad igauņi paaugstināja akcī­ zi alkoholam, mēs ieguvām – kaimiņvalsts iedzīvotāji devās t. s. alkohola tūrismā uz Latviju. Tad nevajag darīt tādas pašas muļķības, kādas jau ir izdarījuši kaimiņi!

Katrai valstij ir jādzīvo ar savu prātu.

Kāds pašlaik šķiet alus tirgus Latvijā?

Zīmols Aldaris jau ir palicis, tikai pro­ dukciju tagad ražo pārsvarā Igaunijā un Lietuvā, kur pašizmaksa un nodokļi ir zemāki. Situācija Latvijā vispār ir krietni mainījusies: nesen ražošanai bija izsniegtas 15–16 licences; šobrīd ir jau 41 alus ražo­ tājs – un šis pulciņš pamazām palielinās.

Arī Beļģijā ir pārsvarā mazās alus darītavas. Tas nav slikti, bet mazajiem ir grūti noturēt standartu.

Un kvalitāti. Katram vārījumam sanāk citāda kvalitāte un garša, tāpēc mazā darī­ tava ir spiesta izgudrot jaunu nosaukumu un drukāt jaunas etiķetes. Problēma?

Iepriekšējā šķirne jau ir parādījusies tirdzniecībā, to pazīst, nākas tērēt papildu līdzekļus mārketingam.

Iespējams, tieši Latvijai šis modelis varētu derēt: starp Baltijas valstīm Latvijā viens iedzīvotājs izdzer vismazāk alus.

Vislielākais kritums realizācijā ir lejama­

jam alum, bet diezgan liels īpatsvars ir alum PET tarā. Mēs, mazie alus darītāji, neražojam lēto alu, vienalga, kādā tarā to pilda. Agri vai vēlu pildīt alu 2 litru plast­ masas pudelēs būs aizliegts, un cietušie būs visi – tas būs milzīgs trieciens tām mazajām darītavām, kas ir iegādājušās šā­ das iekārtas. Alus pildīšanas līnijas daudzi būs spiesti izmest metāllūžņos, bet tāda iekārta maksā 250–500 tūkstošus eiro un atmaksājas tikai 15–20 gados.

Kā šobrīd ir ar izejvielām?

Alus miežus audzē arī Latvijā, iesalu ražo Daugavpilī un LAtrAps, bet mēs gaidām, kad mūsējiem izdosies panākt noturīgu kvalitāti, un šogad iesalu vēl iepērkam Lietuvā, jo tur tas ir tīrāks – lai gan dārgāks, iznākums ir kvalitatīvāks.

Vietējie ražotāji pērnruden piedāvāja ekskluzīvi zemu cenu, bet nevajag tik ļoti uzsvērt cenu: labāk dārgāk, bet ar garan­ tētu kvalitāti.

Un eksports?

Mūsu uzņēmums, kurā pašlaik strādā 63 cilvēki, aptuveni 3 % alus eksportē. Ne­ daudz, bet ļoti stabili. Kvasu eksportējam uz Igauniju un Lietuvu; nu jau astoņus gadus vedam alu, kvasu u. c. dzērienus uz mūsu partnera izveidoto bāzi Lielbritāni­ jā – gadu no gada ir neliels pieaugums; mazliet eksportējam uz Īriju un Islandi.

Esam sagatavojuši dokumentus savas produkcijas sertificēšanai Ķīnā. n 07 / 2017

67

Jūrmala:

kāpas, pludmale un konferences Ko tūristi meklē Jūrmalā? Atbilde varētu šķist acīmredzama: pludmali ar pasakainajām smiltīm, kāpas, priežu aromāta piesātināto gaisu, saldējumu, labu kafiju un atpūtu, atpūtu… Jā, lielākā daļa Jūrmalas viesu no mūsu kūrortpilsētas sagaida tieši to. Tomēr ne visi

Š

āgada sezona nav pirmā, kad Jūrmala cita starpā ir sagatavojusi solīdu piedāvājumu arī t. s. konferenču tūrismam: vairākas viesnīcas ir gatavas arī pašā vasaras karstumā uzņemt lietišķus viesus, kam ir vajadzīgs ne vien miers un jūra, bet arī plašas, mūsdienīgi aprīkotas telpas, stabils internets, iespēja sarīkot videokonferences, demonstrēt prezentāciju materiālus u. tml.

Pakalpojumus konferenču u. c. lietišķu pasākumu rīkošanā piedāvā gan viesnīcas, piemēram, Baltic Beach Hotel, Hotel Jūrmala Spa, Dzintars Hotel, Amber Sea Hotel, gan citas organizācijas: Jūrmalas kultūras centrs, kūrorta rehabilitācijas centrs (KRC) Jaunķemeri, sanatorijas un pat Sociālās integrācijas valsts aģentūra. Viena no jaunākajām konferenču

68

07 / 2017

tūrisma attīstītājām ir viesnīca SemaraH Hotel Lielupe. Tās vadītājs Juris Baumerts atzīst, ka konkurence šajā nozarē ir asa, taču tā palīdz sagatavot kvalitatīvu piedāvājumu un uzturēt augstus standartus. „Konferenču pakalpojumus mēs popularizējam, gan izplatot informāciju par Jūrmalu un viesnīcu kopumā, gan arī sagatavojot atsevišķus materiālus par konkrētiem pakalpojumiem,” viņš norāda.

Papētot piedāvājumu gan internetā, gan uz vietas, atrodam, ka konferenču u. c. lietišķu pasākumu organizētāji Jūrmalā var atrast ne tikai dažāda lieluma telpas (60–200 sēdvietu), bet arī nedaudz atšķirīgas piedāvājumu paketes, kurām visām kopumā ir raksturīgi samērā augsti standarti. Jebkurā gadījumā konferences dalībniekiem ir iespēja ne vien ražīgi strādāt, bet arī no darba un

biznesa sarunām brīvajos brīžos izmantot kūrortpilsētas priekšrocības. Vairumā viesnīcu gaidīti ir ne vien konferences dalībnieki, bet arī viņu ģimenes locekļi.

Taču, ja konference tiek plānota plaša – vairāk nekā 300 dalībniekiem, līdz šim Jūrmalā izvēles praktiski nebija – piemērotas telpas spēja piedāvāt vienīgi Dzintaru koncertzāle, kuras 30. gadu stilā ieturētajā slēgtajā koncertzālē ir 500 sēdvietu, bet apjumtajā bezsienu zālē – 2100 sēdvietu. Dzintaru koncertzālei gan ir sava specifika – konferences tā var uzņemt tikai sezonā, un pati tā viesus neizmitina. Turklāt lietišķs pasākums nav gluži tas pats, kas koncerts, tāpēc svaigais gaiss un lieliskā akustika reizēm var arī traucēt. Šo līdz šim brīvo nišu – plašas konferenču telpas un viesnīcas pakalpojumi

Apmaksāta publikācija

vienuviet – cenšas ieņemt SemaraH Hotel Lielupe, kur kādreizējie tenisa korti šīs vasaras sākumā ir pārbūvēti par lielāko un modernāko konferenču un pasākumu centru Jūrmalā. Viesnīca saviem klientiem piedāvā kopumā 13 zāļu, un starp tām izceļas 544 m2 plašā jaunā auditorija, kurā, attiecīgi to transformējot, ir iespējams sasēdināt ap 600 cilvēku.

J. Baumerts skaidro, ka šī telpa funkcionāli ir pilnīgi iekļauta galvenokārt ģimenēm paredzētās viesnīcas koncepcijā. „Konferences mums ir būtisks bloks.

Jaunajā hallē svarīgi ir tas, ka tajā nav kolonnu, to ir iespējams transformēt dažādām vajadzībām, tur ir dažādas apgaismošanas un apskaņošanas iespējas, augsti griesti. Vajadzības gadījumā, piemēram, demonstrējot jaunu modeli, tur ir iespējams pat iebraukt ar automašīnu.

Ne Jūrmalā, ne Latvijā kopumā nebūs daudz konkurentu, kas spētu piedāvāt ko līdzvērtīgu,” stāsta J. Baumerts.

Tā ir tiesa. Telpu lieluma ziņā tuvākie konkurenti Hotel Jūrmala Spa konferenču rīkotājiem piedāvā septiņas dažādas telpas, no kurām lielākā – 300 m2 plaša zāle ar 340 sēdvietām – atrodas viesnīcas 11. stāvā. Tāpat kā lielākā daļa visu Jūrmalas viesnīcu, arī Hotel Jūrmala Spa kā bonusu akcentē lielisko skatu, kas no augšstāviem paveras uz Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.

Savukārt KRC Jaunķemeri piedāvā 240 m2 lielu konferenču zāli ar 300 vietām; te bonuss ir slavenās Jaunķemeru dūņu procedūras, tāpēc KRC lietišķo sanāksmju dalībniekiem piedāvā arī dažādas veselības uzlabošanas un atpūtas programmas, kā arī profesionālu medicīnas speciālistu konsultācijas un lekcijas un pat veselīga dzīvesveida meistarklases.

Salīdzinot ar šiem abiem, SemaraH Hotel Lielupe piedāvājums ir visjaunākais, un, lai gan tas ir jaudīgs, potenciālie klienti par to pagaidām ir vāji informēti: prece, tā teikt, ir gatava, bet vēl nav efektīgi iesaiņota un efektīvi pasniegta.

Protams, informācija par jauno konferenču un pasākumu centru ir atrodama viesnīcas mājaslapā (www.semarahhotels.com/lv/viesnica-lielupe/konferences/), taču jaunās iespējas vēl nav līdz galam apzinātas un uzsvērtas. Pašlaik top gan atsevišķs piedāvājums, gan īpašs buklets, un, kā norāda J. Baumerts, lai potenciālos klientus pārliecinātu par viesnīcas iespēju paplašināšanos, būs nepieciešams gan laiks, gan darbs, gan nauda. „Ja salīdzinām ar Rīgu, uz Jūrmalu

ārpus sezonas tūristi brauc negribīgi. Tāpēc mums ir jāiegulda visai lielas pūles, lai cilvēkus pārliecinātu, ka Jūrmalā ir, ko darīt, neatkarīgi no gadalaika,” skaidro viesnīcas vadītājs. „Par laimi, pēdējo gadu darbs, ko iespēju popularizēšanai ir veikušas Jūrmalas viesnīcas un uzņēmēji, ir sācis nest augļus – vairs nav nepieciešama tik milzīga skaidrošana un pārliecināšana, bez kādas nevarēja iztikt vēl pirms pāris gadiem. Jūrmala kā pilsēta sevi pozicionē vienlaikus vairākos virzienos: mērķtiecīgi tiek virzīts galvenokārt veselības tūrisms, turpretim konferenču tūrisms lielā mērā ir pašu viesnīcu un centru ziņā. Bet, manuprāt, tā ir ļoti perspektīva joma, jo tūrisms kopumā Jūrmalā ir sezonāls, un ārpus sezonas visiem ir jācenšas kaut kā izdzīvot. Ja ir iespējas, ja infrastruktūra atļauj piedāvāt

konferenču vai, piemēram, banketu rīkošanu, tas vienmēr ļaus nopelnīt arī nesezonā, ļaujot labāk plānot un organizēt biznesu. Ar lielām cerībām raugos uz to, ka mēs esam pa vidu starp Igauniju un Lietuvu, tāpēc Baltijas mērogā lietišķajam tūrismam, manuprāt, ir labas perspektīvas: lietuviešiem ir tālu braukt uz Tallinu, igauņiem – uz Viļņu, bet Rīga un Jūrmala ir pieņemama abiem.”

Domājams, šādā virzienā attīstīties tik tiešām būtu izdevīgi ne tikai atsevišķām viesnīcām un sanatorijām, bet arī Jūrmalai kopumā. Jo vairāk kūrortpilsētā būs tādu vietu, ko tūristi par savu galamērķi izvēlas arī rudenī un ziemā, jo mazāk izteikts kļūs tūrisma sezonālais raksturs, jo regulārāki būs Jūrmalas uzņēmēju ienākumi un nauda knašāk ieripos arī pilsētas kasē. n 07 / 2017

69

Indijas izaicinÄ jums

FOTO: depositphotos

Andis Sedlenieks

INDIJA

EKSPORTS

Lai gan pagaidām vēl ne pārāk plaši, tomēr Latvijas uzņēmējiem ir atvērtas durvis ekonomiskajai sadarbībai ar Āzijas lielvalsti Indiju. Pa tām šajā lielajā tirgū pagaidām ir spējuši iespraukties tikai nedaudzi

P

avisam nesen kļuva zināms, ka par valsti ar pasaulē lielāko iedzīvotāju skaitu (šobrīd gan vēl neofi­ ciāli) ir kļuvusi Indija, kura vienlaikus ir šobrīd straujāk augošā lielā ekono­ mika pasaulē, kā arī ir pacēlusies uz 3. vietu pasaules lielāko ekonomiku sarakstā, rēķinot pēc pirktspējas pari­ tātes. Latvijas un Indijas ekonomiskās sadarbības apjoms gan ir ļoti pieticīgs, par ko liecina arī fakts, ka par savu pieredzi, sadarbojoties ar Indiju, ir gatavi runāt nebūt ne visi. Vairāki aptaujātie uzņēmēji neslēpj, ka labprāt būtu gatavi padalīties pieredzē, ja jautājums būtu par kādu citu valsti, taču, tā kā attiecībā uz Indiju pieredze ir pieticīga, bet darījumu apjoms – samērā neliels, tā īsti nav, ko teikt, un sarunām viņi nav gatavi. Tiesa, ne visi. Tiek atgādināts arī, ka Indija ir tik liela un dažāda, ka tā pieredze, kas ir izrādījusies sekmīga vienā vietā, var pilnīgi nenoderēt tikai dažus simtus kilometru tālāk. Šis atgādinājums nav bez pamata, jo, lai gan Indija oficiāli ir atzīta par pasaulē lielāko demokrātiju, daudz­ viet šī demokrātija ir tikai formāla.

Valsts lielākajās, uz sadarbību ar ārvalstīm orientētajās pilsētās daudzas vēlēšanas pavada gluži vai Bolivudas filmu cienīgas kaislības, bet pats poli­ tikas process, lai gan ir ar savu speci­ fiku, taču kopumā noris gluži rietum­ nieciski, toties turpat, netālu, netrūkst štatu, kur pie varas esošie klani tradīciju, kā arī etniskās vai reliģiskās specifikas dēļ nemainās gadu des­ mitiem. Ikvienam pretendentam uz varu valsts mērogā vispirms ar šiem vietvalžiem nākas vienoties par sadar­

bību, kas faktiski garantē arī konkrētu štatu vēlētāju pārliecinoša vairākuma atbalstu. Šāda sistēma, protams, nevar neatstāt ietekmi uz biznesa vidi.

Ļoti dažādā Indija

Kā norāda viena no Indijas tirgu apgūstošajiem Latvijas uzņēmumiem SIA Tonus Elast valdes priekšsēdētāja Dace Mihņenoka, „Indija ir ekspor­ tam pievilcīga potenciālo klientu skai­ ta un noieta ziņā, tomēr attīstīt sadar­ bību un eksportu Indijā ir ļoti liels izaicinājums, jo tā ir absolūts pretstats viendabīgam tirgum. Indija ir liela valsts ar ļoti atšķirīgiem reģioniem.

Katrs no tiem ir kā atsevišķa valsts ar savu reliģijas, kultūras, biznesa kultū­ ras un likumdošanas specifiku”.

Attīstīt eksportu Indijā ir ļoti liels izaicinājums SIA Tonus Elast ir līderis elastīgās šķiedras medicīnisko izstrādājumu (vairāk nekā 100 veidu produktu – no elastīgām saitēm līdz pat konstrukci­ jas ziņā sarežģītiem korsešu izstrādā­ jumiem, kas ir paredzēti grūtniecēm un jaunajām māmiņām) izgatavošanā Baltijā. Gadā Tonus Elast rūpnīcā bla­ kus Liepājai, Nīcas novadā, tiek sara­ žoti vairāk nekā 11 miljoni izstrādā­ jumu, no kuriem gandrīz 90 % nonāk jau 35 eksporta valstīs, un Indiju uzņēmuma vadītāja min kā vienu no lielākajiem eksporta tirgiem. „2013. gadā mēs pieņēmām stra­ tēģisku lēmumu sākt darbu un attīs­ tīt produkcijas noieta tirgu Vidējo 07 / 2017

71

INDIJA

Andis Sedlenieks

FOTO: leta

EKSPORTS

SIA Tonus Elast ražotne Austrumu un Āzijas valstīs, lai palie­ linātu eksporta apjomu un paplašinā­ tu produkcijas noieta tirgu ģeogrāfi­ ju. Šis ceļš nav bijis viegls, jo pastāv biznesa kultūras, vērtību un reliģiskās atšķirības, kā arī šā reģiona valstīm ir īpašas prasības produktu reģistrācijai u. c. ar produkcijas importu saistītu nosacījumu apzināšanā un nodroši­ nāšanā. Mēs esam ieguldījuši ievēro­

„Attīstot biznesu, vienmēr svarīga ir biznesa partnera izvēle un, Indijā jo īpaši, attiecību veidošana ilgtermiņā.

Tā nav tikai biznesa, bet arī personīgu attiecību veidošana. Ir nepieciešams rēķināties ar to, ka savstarpējās uzticī­ bas iegūšanai Indijā būs nepieciešams ilgstošs periods. Lai gan komunikācija un jautājumu risināšana Indijā notiek samērā lēni, ir jāatzīst, ka lēmumu

Rēķinoties ar Indijas lielo klātbūtni reģionā, kā arī izstādes mērogiem, Arab Health ir kļuvis par vārtiem arī uz Indijas tirgu jamus līdzekļus Vidējo Austrumu un Āzijas valstu tirgu izpētē, kā arī jau četrus gadus Tonus Elast piedāvāju­ mu prezentējam vienā no turienes lielākajām nozares izstādēm Arab Health, kas notiek AAE, Dubaijā.

Dalība šajā izstādē ir veids, kā varam piesaistīt jaunus sadarbības partnerus gan līgumražošanai, gan Tonus Elast izstrādājumu izplatīšanai reģionā,” stāsta D. Mihņenoka. Rēķinoties ar Indijas lielo klātbūtni reģionā, kā arī izstādes mērogiem, Arab Health ir kļuvis par vārtiem arī uz Indijas tirgu.

72

07 / 2017

pieņemšanas process ir vēl laikietil­ pīgāks, tāpēc galvenais, lūkojoties Indijas tirgus virzienā, ir apbruņoties ar pacietību. Tās nebūs par daudz. Ir jārēķinās arī ar ģeogrāfisko attālumu starp Latviju un Indiju, lai laikus, pirms sadarbības uzsākšanas, izana­ lizētu iespējamos loģistikas plusus un mīnusus, iespējamos riskus un ar tiem saistītās izmaksas,” uzņēmēja brīdina optimistus, gan piebilstot, ka milzīgajā un strauji augošajā Indijas tirgū ar laiku savu nišu var atrast ļoti daudzi eksportējošie Latvijas uzņē­ mumi.

Vēstniecība studentu piesaistei

Ir zīmīgi, ka uzņēmēji, lai gan ir informēti par valsts iestāžu aktivi­ tātēm, cenšoties attīstīt ekonomisko sadarbību ar Indiju, gandrīz vai nepiemin nedz šīs iestādes, nedz samērā nesen atvērtās Latvijas vēst­ niecības Indijā darbu, vairāk paļau­ joties paši uz saviem spēkiem. Taču vienlaikus Latvijas vēstniecības Indijā un varas institūciju darbu ļoti atzinīgi vērtē tādas no tautsaimniecības vie­ dokļa arī ļoti perspektīvas jomas kā augstākā izglītība pārstāvji. Atbilstīgi Izglītības un zinātnes ministrijas oficiālajiem datiem 2016./2017. mācī­ bu gada sākumā Latvijas augstākās izglītības iestādēs izglītību sāka iegūt 750 studentu no Indijas, veidojot trešo lielāko (aiz Vācijas ar 1182 un Uzbekistānas ar 1057 studentiem) ārvalstu studentu grupu Latvijā.

Vairākums indiešu studentu izglītību ieguva Rīgas Tehniskajā universi­ tātē (RTU), kuras rektora vietnieks starptautiskajā akadēmiskajā sadar­ bībā un ārzemju studentu apmācībā Igors Tipāns šādu indiešu studentu izvēli skaidro ar universitātes spēju piedāvāt ļoti labas kvalitātes izglītību par pieņemamu cenu, RTU pieredzi ārzemju studentu apmācībā, kas sākta vēl 1991. gadā un uzreiz angļu valodā, kā arī ar pašas augstskolas aktīvām darbībām šo studentu pie­ saistīšanā. „Pašlaik mūsu datubāzēs ir 395 Indijas studenti, bet kopumā šajā mācību gadā tādu ir bijis ap 500: vieni ir beiguši studijas; citi ir nākuši klāt; ir bijusi arī atskaitīšana – RTU prasības ir augstas, ārvalstu studen­ tiem pat stingrākas nekā vietējiem, un ne visi spēj tās izpildīt. Bet – ar augstu ticamības pakāpi – nākamajā mācību gadā Indijas studentu būs vēl vairāk,” pasniedzējs saka, norādot, ka RTU jau sākotnēji esot centusies pie­ saistīt studentus no Indijas un ka pir­ mie no tiem universitātē ieradušies uzreiz pēc 2000. gada. „Apmēram gadu tūkstošu mijā sākās Indijas ekonomiskā attīstība, kas nozīmēja – valstij ir nepieciešami aizvien jauni speciālisti. Tas viss bija ļoti labi, mēs

Sociālo nemieru draudi

FOTO: depositphotos

Kompānijas Nomura izveidotajā sociālo nemieru draudiem visvairāk pakļauto desmit pasaules valstu sarakstā ir iekļauta Argentīna, Brazīlija, Čīle, Venecuēla, Ķīna, Irāna, Saūda Arābija, Nigērija, Izraēla un Beļģija. Iespēja, ka šajās valstīs

FOTO: leta

2016./2017. mācību gada sākumā Latvijas augstākās izglītības iestādēs izglītību sāka iegūt 750 studentu no Indijas, veidojot trešo lielāko ārvalstu studentu grupu Latvijā

dažādu iemeslu (ekonomiskās lejupslīdes, naftas cenu krituma pasaules tirgū, iekšpolitisku domstarpību utt.) dēļ var izcelties sociālie nemieri, gan nenozīmē, ka tie tiešām arī izcelsies, tomēr saraksts ir viela pārdomām kā investoriem, tā politiķiem.

Pieaugs tēriņi par medikamentiem

FOTO: leta

Pateicoties jauniem preparātiem hepatīta C un onkoloģisko slimību ārstēšanai, kā arī attīstības valstu iedzīvotāju pirktspējas kāpumam, izdevumi par medikamentu iegādi pasaulē 2018. gadā sasniegs gandrīz 1,3 triljonus ASV dolāru jeb par 30 % vairāk nekā 2013. gadā,

liecina IMS Institute for Healthcare Informatics prognozes. Lielākie medikamentu pircēji, tāpat kā 2013. gadā, būs amerikāņi – tēriņi pieaugs no 1075 līdz 1409 dolāriem, rēķinot uz vienu cilvēku, bet pasaules otrajā lielākajā tirgū Ķīnā tie palielināsies no 72 līdz 124 dolāriem. Prognozē ir uzsvērts, ka medikamentu iegādes izdevumu palielināšanās nenozīmē, ka proporcionāli pieaugs tēriņi arī par ārstu apmeklējumu vai ārstēšanos slimnīcās.

74

bijām atradušies īstajā laikā un vietā, parādījās pirmie indiešu studenti, galvenokārt maģistra programmās, taču bija viens iespaidīgs traucēklis – Indijā nebija Latvijas vēstniecības.

Turklāt vēl Latvija tolaik tuvojās uzņemšanai Eiropas Savienībā, tādēļ imigrācijas ierobežojumi pieņēmās spēkā – un mūsu piedāvājums zau­ dēja pievilcību, jo Indijas studentiem, lai saņemtu Latvijas vīzu, vispirms bija jābrauc uz Ķīnu, uz Latvijas vēst­ niecību, kaut gan pastāvēja iespēja, ka vīzu viņi vienalga var nedabūt; bija arī tādi gadījumi.”

Būtībā šī situācija esot sagrāvusi pirmo indiešu studentu vilni, vien­ laikus tomēr radot pārliecību, ka „Indija ir vieta numur viens, kur vajag meklēt studentus”. I. Tipāns stāsta: „Pirms kādiem deviņiem gadiem mums bija intensīvas sarunas ar Ārlietu ministriju (ĀM) un mēs tā arī teicām – redzam tur lielu potenciālu, labas kvalitātes studentus, kuriem ar savas zemes izglītību nepietiek. Zinot milzīgo Indijas iedzīvotāju skaitu, elitāro universitāšu piedāvājums un vietu skaits tajās ir nepietiekams, daudzi to nevar atļauties arī finansiā­ li. Rezultātā, sadarbojoties ar citām augstskolām, parādījās ideja, ka mēs varam lūgt ĀM ieviest ceļojošā konsu­ la posteni. Tur bija liels sagatavošanās darbs gan augstskolām, gan ārlietu, gan iekšlietu ministrijām, un šis būtī­ bā ir ļoti labs piemērs, kad ir iespēja­ ma lieliska sadarbība starp dažādām iestādēm kāda samērā šaura, taču nozīmīga mērķa sasniegšanai.

Tas bija interesanti, jo ir jāievēro, ka ceļojošais konsuls finansiālu u. c.

iemeslu dēļ valstī drīkstēja iebraukt tikai uz īsu brīdi un šajā laikā visiem, kas vēlējās pieteikties studijām Latvijā, bija jāpaspēj nokārtot visas formali­ tātes, to vidū dokumentu izskatīšanu un atzīšanu. Par spīti tam mēs iegu­ vām pirmo pietiekami lielo indiešu studentu skaitu, kas tad arī radīja to pārliecību: jā, tā lieta strādā. Pēc tam, redzot, ka darbs nav velts un ir ievē­ rojama atdeve, kā arī ka konsulārās darbības nerada zaudējumus, drīzāk pretēji, tika secināts, ka ir vērts Indijā atvērt Latvijas vēstniecību. Ja nedaudz novirzās no studentu tēmas, tad Latvijā, manuprāt, vispār nepietiekami novērtē to, ka šādas pilnasinīgas vēst­ niecības, pat ar nelielu cilvēku skaitu, ir spējīgas dot ļoti daudz, it īpaši ekonomiskajā ziņā. Indijas gadījumā ieguvums ir tieši studenti, ar kuriem bija saistīta liela daļa vēstniecības aktivitāšu pēc tās darbības uzsākšanas.

Arī mums rezultāts dažos gados bija apmēram tāds, kādu plānojām, var pat teikt, ka nedaudz labāks.”

Latvijas vēstniecību Indijā starp tām trim diplomātiskajām pārstāv­ niecībām (līdztekus vēstniecībām Izraēlā un Zviedrijā), no kurām universitāte ir saņēmusi vislielāko atbalstu, piesaistot ārvalstu studentus, min arī Rīgas Stradiņa universitā­ tes (RSU) Starptautisko sakaru depar­ tamenta direktore Baiba Pētersone.

Augstākās mācību iestādes, kurā šogad ir lielākais ārzemju studen­ tu skaits Latvijā, amatpersona par veiksmīgu dēvē sadarbību ar valsts iestādēm – Akadēmiskās informācijas centru, ĀM Konsulāro departamentu, Pilsonības un migrācijas lietu pār­

EKSPORTS

INDIJA

valdi u. c. institūcijām – kopumā, atsevišķi uzsverot Valsts izglītības attīstības aģentūras piešķirtās stipen­ dijas Latvijā studējošajiem ārvalstu studentiem. „Šīs stipendijas tik tiešām atvieglo ārvalstu studentu ikdienu, kā arī ceļ Latvijas izglītības starptautisko konkurētspēju,” norāda B. Pētersone.

Par studentu piesaisti universi­ tātei gan lielākoties ir jādomā pašai, un Indijā, tāpat kā citās valstīs, tiek realizētas dažādas tirgzinības aktivitā­ tes. „Apmeklējam izglītības izstādes, rīkojam informatīvos seminārus un sadarbojamies ar studentu rekrutēša­ nas aģentiem, kuri nodrošina reflek­ tantus ar spēcīgu iepriekšējo izglītību.

Indiešu studenti par RSU uzzina arī no saviem ģimenes locekļiem un draugiem, kuri šeit studē paši un iesaka RSU citiem studētgribētājiem,” skaidro amatpersona, piebilstot, ka šobrīd indiešu studenti gan veido tikai 2 % no RSU ārvalstu studentu kopskaita, tomēr šim rādītājam ir acīmredzama tendence palielināties.

Indiešu pietiks visiem?

RTU indieši veido lielāko kādas vienas valsts studentu skaitu, nerēķi­ not, protams, pašmāju studentus, un, kā norāda I. Tipāns, tas augstskolai rada zināmas rūpes. „Mums nekad nav gribējies, lai būtu kāda viena izteikti liela vienas valsts studentu grupa, jo tad veidojas sava veida sav­ starpējā atkarība, kas nav gluži labi.

Vienlaikus indiešu studenti – un tas, protams, ir ļoti labi, – noklāj visas mūsu mācību programmas, jo šai valstij ir vajadzīgi visdažādākie spe­ ciālisti mehānikā, aviācijā, īpaši IT jomā. Biomedicīnas inženieri, biznesa finanšu, biznesa informātikas, trans­ porta jomā – visur ir indiešu studenti, un šajā gadījumā nav kā ar mazā­ kām valstīm, kur bieži ir vajadzīgi tikai kādas vienas jomas speciālisti,” I. Tipāns uzskaita ieguvumus, taču nekavējas brīdināt arī par iespējama­ jiem riskiem.

Pasniedzējs atgādina, ka var mai­ nīties ekonomiskā situācija kā atseviš­ ķās valstīs, tā reģionos, var mainīties pieprasījums pēc vienām vai otrām profesijām – un augstskolai ir jābūt

76

07 / 2017

gatavai arī šādiem notikumu pavērsie­ niem. „Indiešu studentu skaita pieau­ gums mūs stimulē aktīvi darboties arī citos virzienos,” piebilst I. Tipāns.

Rektora vietnieks nešaubās, ka būtībā ikviena no Latvijas augstsko­ lām var atrast piemērotus indiešu partnerus un piesaistīt indiešu stu­ dentus un, protams, ne tikai indiešu. „Tā būtu lieliska alternatīva runām par to, ka Latvijā samazinās studen­ tu skaits un augstskolas tagad gluži vai jāslēdz. Protams, lai to darītu, lai nezustu studiju kvalitāte, ir vajadzīga godprātīga attieksme, aktīvāks augst­ skolu administrāciju darbs un vēl citi nosacījumi, taču tur nav nekā nereāla, šajā ziņā es esmu optimists. Indijas izglītības sistēma arī ir pietiekami laba, lai ar nelielu sagatavotību viņi varētu sākt studēt Latvijas augstsko­ lās. Tas ir ļoti liels resurss, kuru mēs būtībā tikai sākam izmantot, šķiet, pat īsti neapzinoties tā milzīgo potenciālu un faktu, ka Indijā miljoniem cilvēku ir kļuvusi pieejama augstākā izglītība ārvalstīs tieši tajā cenu segmen­ tā, kādu piedāvājam mēs,” uzskata pasniedzējs.

Vienlaikus, I. Tipāns piebilst, šīs optimistiskās vīzijas ceļā var parādī­ ties arī šķēršļi, piemēram, studentu dienesta viesnīcu jautājums. Pēdējo sāk trūkt jau šobrīd: ja salīdzina augstskolu iespējas uzņemt ārvalstu studentus un iespējas viņus kvalitatīvi izmitināt, tad augstskolu iespējas tālu pārsniedz mājokļu kapacitāti, un tā var kļūt par nopietnu problēmu jau drīzā nākotnē. Viņš atgādina arī, ka darbs ar ārzemju studentiem nekad nav viegls, tāpat kā jebkurš (būtībā) eksports. „Ja jūs domājat, ka atradī­ siet valsti ar 1 miljardu iedzīvotāju, piesaistīsiet simto daļu procenta šīs valsts studentu un šādi nodrošināsiet augstskolas nākotni, tad šis pieņē­ mums neatbilst patiesībai. Ir jāsaprot visas situācijas nianses, jāsaprot, ka situācija nemitīgi mainās, un ir jābūt gataviem reaģēt uz šīm izmaiņām.

Tā arī nav nekāda naudas pelnīša­ nas mašīna, it īpaši ievērojot kopējo situāciju Latvijas izglītības nozarē, bet gan smags darbs,” uzsver RTU rektora vietnieks.

Fakti 2016. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Indiju bija 85,9 miljoni eiro, kas ierindoja Indiju 34. vietā starp Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem.

Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Indiju bija 38,9 miljoni eiro, kas veidoja 0,3 % no kopējā Latvijas eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 47 miljoni eiro – 0,3 % no Latvijas importa.

Salīdzinājumā ar 2015. gadu eksports ir pieaudzis par 44 %, bet imports – par 32 %. 2016. gadā Indija bija 42. nozīmīgākā Latvijas eksporta un 29. nozīmīgākā importa partnere.

Tirdzniecības bilance ar Indiju bija negatīva: –8 miljoni eiro.

2016. gadā Latvijas preču eksports uz Indiju bija 28,3 miljoni eiro, kas ir par 35 % vairāk nekā 2015. gadā, bet imports no Indijas – 42,2 miljoni eiro, pieaugot par 30 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

2016. gadā Latvijas pakalpojumu eksports uz Indiju bija 10,6 miljoni eiro, pieaugot par 72 %, bet pakalpojumu imports – 4,8 miljoni eiro, pieaugot par 44 % salīdzinājumā ar 2015. gadu. Indija bija 42. lielākā Latvijas pakalpojumu eksporta un 45. lielākā pakalpojumu importa partnere. Lielāko daļu pakalpojumu tirdzniecībā ar Indiju veido jūras transports un tūrisms.

2016. gada beigās Indijas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 1,2 miljoni eiro. Latvijas uzkrātās investīcijas Indijā nav reģistrētas, vai arī to kopapjoms bija mazāks par 0,1 miljonu eiro.

2017. gada 22. maijā Indija, vērtējot pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā, ierindojās 53. vietā, kopējais investīciju apjoms 138 uzņēmumos – 1,7 miljoni eiro.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

FOTO: sanita dāboliņa

Sauc, kā gribi, bet – ATPŪTIES!

BIZNESA PSIHOLOĢIJA ATVAĻINĀJUMS

EMĪLIJA LĀCE

U

zņēmēja, īpaši, ja viņš ir arī uzņē­ muma vadītājs, pienākumu saraksts ir ļoti garš.

To visu vidū – pa­ laist atvaļinājumā darbiniekus, plānot uzņēmuma pro­ cesus atvaļinājumu grafika kontekstā, iespējams, pieņemt darbā pagaidu darbiniekus vai praktikantus utt.,

katru pašu, var izkristalizēt ideālo atvaļinājuma variantu, tomēr izprast, kāpēc ir nepieciešama atpūta, ko sadarīt atvaļinājumā un vai pastāv kāds atvaļinājuma etalons, aicinā­ jām trīs speciālistus, kuri paši arī ir uzņēmēji, – kouču un kundalini jogas skolotāju Lauru Vanagu-Mickeviču, psihologu, apzinātības skolotāju Sandi Kristaru Dūšeli un biznesa psihologu Jāni Rozi.

FOTO: sanita dāboliņa

Smagi strādājošs, neatlaidīgs, sevi nežēlojošs – šie ir vieni no vairāk izplatītajiem raksturojumiem, ko piedēvē veiksmīgiem uzņēmējiem, bet parasti neatbildēts paliek jautājums, kur ir robeža starp veiksmīgu uzņēmēju un darbā izdegušu, veselību sagrāvušu un pret visu apkārtējo apātisku cilvēku.

Kapitāls kopīgi ar atzītiem psihologiem meklē atbildi uz jautājumu, kā aktīviem uzņēmējiem atpūsties un smelties enerģiju

Atvaļinājumam krāsu un garšu piešķir katrs cilvēks ar savām vērtībām, zināšanām, tradīcijām, vajadzībām, vēlmēm resp., nodrošināt sekmīgu uzņēmu­ ma darbību arī tad, kad darbinieki atpūšas, atgūst spēkus, aizmirst par darbavietu un nododas tikai savai privātajai dzīvei.

Bet kā rīkoties pašam uzņēmē­ jam? Plānot savu dzīvi, rēķinoties ar uzņēmējdarbības slodzi, nereti izrādās visgrūtāk: te labos nodomus iztraucē kāds neparedzēts notikums; te kļūst neciešami atpūsties, nezinot, kā klājas uzņēmumam; te neizdodas līdzsvarot savas un pārējo ģimenes locekļu intereses… Īsāku vai garāku laiku, mājās vai pilnīgi svešā vidē, va­ saras karstumā vai rudens slapjdraņ­ ķī, kad citiem prāts uz atvaļinājumu nenesas, lēti vai dārgi – cilvēkam, arī uzņēmējam, kā uzsver visi Kapitāla eksperti un padomdevēji, ir nepie­ ciešams atpūsties, paejot nostāk no ikdienas pienākumiem un atbildības, ieklausoties sevī un tuviniekos, izbau­ dot to, kas ikdienas skrējienā atlikts.

Nez vai jebkurš cits, izņemot 78

07 / 2017

Ar ko sākas atvaļinājums?

Kā jebkam cilvēka dzīvē, arī atvaļinājumam krāsu un garšu piešķir katrs cilvēks ar savām vērtībām, zināšanām, tradīcijām, vajadzībām, vēlmēm utt. „Atvaļinājums jebkuram cilvēkam, īpaši aizņemtam uzņēmē­ jam, sākas ar jautājumiem sev. Un pamatā tie ir divi: kāda personība es esmu (ko man nozīmē atpūta), un kā plānot atvaļinājumu? Visiem nede­ rēs viens modelis,” uzsver L. Vana­ ga-Mickeviča. Patiešām – katram cilvēkam var būt atšķirīgs veids, kā viņš vislabāk var atpūsties, tāpēc atvaļinājums, saka J. Roze, ir „brīniš­ ķīgu iespēju laiks: kādam paveiksies uzlabot veselību, kādam – nostiprināt izpratni un attiecības ģimenē, citam – ceļot un apskatīt interesantas vietas, vēl citam – vienkārši parušināties savā mazdārziņā”.

Lai šīs iespējas īstenotu, vispirms ir jāpieņem lēmums doties atvaļināju­ mā, bet pēc tam tas ir jāplāno. J. Roze

uzsver, ka tie darbinieki, kuri bieži vien sadomātu iemeslu dēļ neatļaujas izmantot atvaļinājumu, var iekrāt da­ žādas veselības problēmas, piemēram, kādā pētījumā (Marshfield Clinic in Wisconsin, 2005) tika atklāts, ka dar­ biniecēm sievietēm 2–3 reizes pieaug iespēja ieslīgt depresijā. Reti izman­ tots atvaļinājums var būt iemesls arī sirdslēkmēm darbā u. c. problēmām, turklāt darba kvalitāte neizbēgami cieš – neatpūties cilvēks nespēj ražīgi strādāt, ģenerēt jaunas idejas un atrast nestandarta risinājumus, kļūst par apgrūtinājumu kolēģiem sava īgnuma, neapmierinātības un vieglās aizkaitināmības dēļ. Šķietami dīvaini skan apgalvo­

FOTO: sanita dāboliņa FOTO: sanita dāboliņa

jums, ka atvaļinājums ir saistīts arī ar negatīvo stresu. Bet tā tas ir! Pirms atvaļinājuma gandrīz katram uzņē­ mējam galvenais stress ir saistīts ar jautājumu, kam uzticēt savus pienā­ kumus. „Daudzos uzņēmumos nav izveidota biznesa procesu un proce­ dūru sistēma, amatu apraksti bieži neataino reālo situāciju (darbiniekam ir daudz papildu darbu), labākajā gadījumā ir ieskices, kuras visbiežāk atrodas vadītāja galvā,” reālo situāciju apraksta J. Roze. „Sistēmu ieviešana palīdz izvairīties no šā spēcīgā stre­ sora. Sistēmā ir jāparedz arī tas, kurš kuru darbinieku aizvieto. Tas ļauj katram ideālo atvaļinājuma variantu sagatavot jau laikus un pārbaudīt jauno lomas aizvietotāju.” „Ne tikai uzņēmēji,” norāda S. K. Dūšelis, „bet Latvijā kopumā ir plaša sabiedrības daļa, kas strādā, kamēr krīt. Paši bieži vien nesaskata problēmu, līdz sākas nebūšanas ar veselību. Ja cilvēks neredz problēmu – lai turpina strādāt; ja redz – ir jādomā par darba organizāciju. Kas cilvēku dzen? Vēlme kontrolēt, menedžmenta prasmju trūkums, slikta iepriekšējā pieredze ar darbiniekiem, darbaho­ lisms, iracionālas, nepamatotas bailes, ka bizness sabruks. Bet – ja neatjau­ nojam enerģiju, kļūstam neefektīvi.”

To, ka ir jāplāno gudri, turklāt atvaļinājums ir īpašs un katram indi­ viduāls, uzsver arī L. Vanaga-Micke­ viča, minot piemēru no savas prakses: kāda mazā uzņēmēja (par mazajiem uzņēmējiem vispār ir priekšstats, ka viņiem ir jābūt gataviem uz visu 24 stundas diennaktī cauru gadu), kas organizē konferences un kopu­ mā strādā ļoti daudz, piekopj šādu taktiku – viņa kārtīgi nostrādā un tad aizbrauc uz veselu mēnesi atpūsties. „Veselu mēnesi!” akcentē L. Vana­ ga-Mickeviča. „Tas nenozīmē, ka ir jāplāno dārgi atvaļinājumi, dārgi braucieni. Nu labi – saraujiet! Darot to, kas patīk, gribas darīt daudz, ieliekot darbā visu sevi, bet atjauno­ ties vajag. Un atjaunošanās katram ir sava. Vajadzētu uzdot sev jautājumu, kas ir tas, kas palīdz, kas ir tas, kas pilnīgi atbrīvo, – un godīgi atbildēt uz to. Konkrētajā piemērā tā ir ceļošana,

Astro

Samērā jauns, taču jau atzinību izpelnījies mobilais e-pasta klients, kam pievienots t. s. čatbots (angļu val. chat bot ‘tērzēšanas robots’), kuru ir iespējams iestatīt tā, kā nu jums šķiet nepieciešami vai ērti.

Astro ir iekļauts liels skaits dažādu

bet zinu cilvēku, kurš viens pats iet pārgājienos. Viens pats, jo viņam ir ļoti daudz komunikācijas ikdienā. Vēl kāds atslēdz telefonu, aizbrauc uz lau­ kiem un… viens uz divām nedēļām nozūd mežā. Tas ir ļoti individuāli.”

Visu laiku skrējienā?

funkciju, kādas ne vienmēr ir atrodamas pat personālajiem datoriem paredzētajiem e-pasta klientiem.

Tiesa, tā kā lietotne ir samērā jauna, ne visas funkcijas darbojas gluži tā, kā ir iecerēts, taču kļūdu izlabošana tiek solīta jau pārskatāmā nākotnē.

Socratic

Nesen parādījusies izglītojoša lietotne, acīmredzami visiem tiem, kuriem pieklibo matemātika. Socratic nevis vienkārši atrisinās uzdevumu, kā to dara lielākā daļa šāda veida lietotņu, bet arī iepazīstinās jūs ar diezgan pamatīgu apjomu informācijas par attiecīgā veida uzdevumu risināšanas aizkulisēm un matemātiskajām formulām, kuras ir nepieciešams izmantot, lai īstenotu šo atbildīgo misiju. Īpaši iesakāma studentiem, jo ikdienā diezin vai atradīsies daudz interesentu, kuri vēlēsies iedziļināties matemātikas uzdevumos.

Autoset

Samērā stilīga lietotne no t. s. automatizācijas sērijas. Ar AutoSet palīdzību ir iespējams piesaistīt kādas konkrētas jūsu mobilās ierīces funkcijas vienas vai otras lietotnes atvēršanai vai aizvēršanai, piemēram, brīdī, kad mobilā ierīce tiek pieslēgta bezvadu internetam, automātiski atveras YouTube utt.

Dažas funkcijas gan mēdz nedaudz pieklibot, un, lai saliktu visu pa plauktiņiem, ir nepieciešamas nedaudz plašākas par parastā lietotāja zināšanām, turklāt lietotne ir maksas. Toties stilīga!

80

„Steiga, steidzamība ir stresa faktors – to atzīst lielākā daļa cilvēku, ne tikai uzņēmēji. Darba ikdienai ir vistiešākā saistība ar plānošanu.

Iesaku atvaļinājumu organizēt tā, lai nav ierastās steigas un katra diena nav saplānota. Cilvēka prātam, do­ māšanai gan piemīt noteikta inerce: esam darbā pieraduši rosīties, tāpēc atvaļinājuma sākumā vēl ir domas par darbu, nemiers, kas atkal ieslēdzas apmēram nedēļu pirms atvaļinājuma beigām,” stāsta S. K. Dūšelis, atzīstot, ka ir cilvēki, kas tomēr nespēj atslābt visu atvaļinājumu, – viņiem visu laiku ir jābūt draivā, skrējienā. Ja viņi paši to pamana, tad ir iespēja ko mainīt.

Pirts, masāža, sauļošanās pludmalē, mierīgs laiks ar ģimeni un draugiem var palīdzēt nobremzēt, un tas ir vērtīgi. Kad tad vēl?! Īpaša cilvēku, to vidū uzņēmēju, kategorija ir darbaholiķi – viņi bojā ne tikai komandas psiholoģisko kli­ matu, bet arī savu veselību, turklāt – nemitīgi, ne tikai atvaļinājuma laikā.

J. Roze saka – darbaholiķi, pat ja aiziet atvaļinājumā, parasti lietas no­ dod negribīgi, dažas arī pieturot līdz savam atgriešanās laikam vai nosakot augstus standartus un piekodinot: „Ja kas, zvani!” Aizvietotājiem bieži vien nekas cits neatliek kā nemitīgi konsultēties. Un iegriežas savdabīgs riņķadancis – darbaholiķi izsaka savu neapmierinātību par traucēšanu, taču īstenībā tas viņiem patīk, jo apstip­ rina viņu domu gaitu: „Bez manis nevar! Tātad es esmu vajadzīgs, tā­ tad… es eksistēju.” Atvaļinājums šādā situācijā ir tikai citādāka ikdienas versija.

J. Roze uzskaita mūsu uztrau­ kuma un stresa uzplūdu ģenerētās frāzes, kad ir pagājuši aptuveni 70 % atvaļinājuma laika: kā tur sokas manam aizvietotājam?; laikam mani darbi un e-pasta ziņojumi krājas un

ak vai, atvaļinājums ir tuvu beigām, bet es vēl neesmu atpūties! vai arī reklāmas (paziņu) fotogrāfijās viss bija tik skaisti, bet – nekā! (resp., bija tik labi iztēloties, cik salda būs atpūta, bet kaut kā neķer)… Protams, šādi sevi uzkurina katrs pats. Stresu rada arī ekrānierīču nemitīga lietošana. „Vai atslēgšanās no darba, sēdot gadžetos un nepārtraukti rullējot telefonu, ir atpūta? Kādam varbūt der šāda pieeja, bet tad atkal atgriežamies pie pamatiem – ko es saprotu ar atpūtu,” secina L. Vanaga-Mickeviča.

Atvaļinājumā to drīkst sev uzdāvināt!

Miegs atmaksājas Neprotot pozitīvā veidā atbrī­ voties no uzdzītā (pašradītā) stresa, dažkārt tiek secināts, ka vainīgi ir visi apkārtējie, un pieņemts lēmums atvaļinājumā no visiem un visa noro­ bežoties, iebarikādējoties savās četrās sienās. Pāris dienu gara ieslēgšanās telpās, kurās būtībā pavadām katru darbdienas vakaru un dažkārt nedēļas nogales, var palīdzēt atpūsties, taču, ja šāda vēlme saglabājas ilgāk, tad, kā akcentē S. K. Dūšelis, „ir svarīgi apzināties, vai nav iestājies izsī­ kums – izdegšana darbā: gan fiziska, gan emocionāla, gan psiholoģiska.

Atvaļinājuma laikā var pamanīt, ka darbs ir paņēmis pārāk daudz: izsīkušas fiziskās rezerves (trūkst uzturvielu), ir pārslogota nervu sistē­ ma (trauksme, nervozitāte). Cēlonis tam var būt psiholoģisks, piemēram, mūsu perfekcionisms, vēlme sasniegt pāri spēkiem (iekšējais dzinējs ar pātadziņu…). Ja paši netiekam galā, tad ir jāmeklē palīdzība, jo izsīkumu nevar atjaunot ar dažām naktīm laba miega”.

Jauno ieradumu un prieka laiks

Un nu, uzņēmēj, burvīgais atvaļi­ nājums ir klāt! Jūsu rīcībā ir mēnesis vai divas (vai vismaz viena) nedēļas.

Esat plānojis un analizējis, parunājies

ATVAĻINĀJUMS BIZNESA PSIHOLOĢIJA MŪSU EKSPERTI Sandis Kristars Dūšelis, psihologs, apzinātības skolotājs, izziņas, atjaunotnes un kultūras centra Miervidi vadītājs Uzņēmēji un atvaļinājums – tas ir jautājums par vērtībām un vajadzībām. Ir svarīgi, ka cilvēks pats atrod to, kas viņam ir nepieciešams, jo cilvēku gaume un vajadzības ir atšķirīgas.

Darba ikdienā kādas vajadzības netiek realizētas, un tad cilvēks, intuitīvi to jūtot, šo piepildīšanu atliek uz atvaļinājumu. Vajadzības – psiholoģiskas, fizioloģiskas, ar veselību, mājas darbiem saistītas utt. – ir tas, ko sevis labā cilvēks atvaļinājumā vēlas realizēt, lai gūtu gandarījumu.

Laura VanagaMickeviča, koučs un kundalini jogas skolotāja, jogas telpas Savitriji vadītāja No savas (savu klientu) pieredzes varu minēt vairākus piemērus, kas gan laika un vietas, gan aktivitāšu izvēles ziņā atšķiras: kādam der klasiskais vasaras atvaļinājums, kad vienu mēnesi tikai atpūšas, turklāt bieži vien ārpus Latvijas; citi atvaļinājumu sadala divās daļās, plānojot to februārī un oktobrī, kad dodas arī ceļojumos, bet vasarā pilnvērtīgi izbaudot nedēļas nogales Latvijas laukos. Tu vari restartēties arī laukos; tu vari vienkārši makšķerēt – kaut nedēļu.

ar sevi, tuviniekiem un draugiem – un priekšā ir tik daudz pasākumu, braukšanu, iešanu. Jauki, ja tās sagādā prieku un palīdz atslābināties, taču nevajadzētu aizmirst arī tieši sevi pašu – bez kādiem ārējiem atribūtiem, svētkiem utt. Ko darīt pašam sevis labā? „Atvaļinājums,” saka S. K. Dūšelis, „ir laiks, kad ieviest veselīgus para­ dumus, piemēram, veselīgu uzturu.

Es vispār ieteiktu vairāk praktizēt apzinātu ēšanu un ne tik daudz domāt par diētu, cik par uztura sabalansēša­ nu. Tam ir vajadzīgs laiks, tāpēc darba ikdienā veselīga dzīvesveida paradu­ mus ieviest ir grūtāk nekā atvaļinā­ juma laikā.” Taču nedrīkst aizmirst, ka ieradumu maiņa rada papildu stresu, vismaz sākumā. Parasti pēdējā cēlienā pirms atvaļinājuma lietotie stimulatori – kafija, saldumi u. c. – ir izjaukuši nervu sistēmas līdzsvaru, tāpēc vispirms tai ir jādod iespēja atjaunoties bez šāda stimula. Būtisks ir miegs. „Atvaļinājumā to drīkst sev uzdāvināt! Miegs atmaksājas – būs lielāka enerģija,” norāda S. K. Dūšelis, uzsverot, ka miegs ir nepieciešamība, nevis atpūta. Atpūta ir tas, ko darām

papildus savam priekam – pievienotā vērtība ne tautsaimniecībai, bet sev.

Tā ir iespēja sev dot to, no kā darba laikā cilvēks ir atteicies. Protams, atpūta var būt aktīva, bet lai tā atslābi­ na – atjauno nervu sistēmu, enerģiju.

S. K. Dūšeļa ieteiktie veselīgie relaksācijas veidi: fiziskas aktivitātes – sports, saimnieciskie darbi; atgriezties rit­ mā – atsākt vingrot no rītiem, lai to pieņemtu par ieradumu, kuru saglabāt, atvaļinājumam beidzo­ ties; tikšanās ar ģimeni, tuviniekiem, draugiem, ja vien cilvēkam nav īpaša uzskata, ka nevienu neva­ jag, – uzmanība, saiknes atjauno­ šana vairo labizjūtu; pozitīvāka skata izkopšana – apzi­ nāti, kā Miervidos mācām, pavērot sevi no malas – vai stresainās domas neiet pa riņķi; steiga mūsu dzīvi iekrāso ar raizēm, bažām, negatīvismu, un, ja mēs saglabā­ jam negatīvu domāšanu, ir vienal­ ga, kurp mēs braucam ceļojumā – palmas būs par līku, kaimiņi par skaļu, apkalpošana ne tāda utt.; meditācija.

Jānis Roze, biznesa psihologs, SIA EXACT Business Solu­ tions vadītājs Ir jāprot baudīt. Cilvēkiem šķiet – ja jau viņi kaut kur ir aizbraukuši un atpūšas, tad bauda no brīvā laika nāks pati par sevi. Sākotnēji tas tā ir, bet pēc dažām dienām cilvēki aprod ar jauno dzīvesveidu, baudas vairs nav un laiks pārvēršas par garlaicību.

Dabīgi labi attīstīts cilvēkam ir tikai negatīvais – ja viņš izjūt ko negatīvu (zaudējumu, frustrāciju nesasniegtā dēļ utt.), tad tas ir totāls un daudzpusīgs. Bauda – apmierinātība ar apkārtējo, ar sevi u. c. patīkamas emocijas – tā ir jāattīsta. Ir vērts piestrādāt!

FOTO: NO EKSPERTU PERSONISKAJIEM ARHĪVIEM

Kā atgriezties darbā?

Gan J. Roze, gan S. K. Dūšelis norāda, ka jau laiciņu pirms atvaļinā­ juma beigām sākam uztraukties par atgriešanos darbā, nereti nomokot sevi ar neproduktīviem jautājumiem.

Atvaļinājums gan var palīdzēt arī paskatīties uz līdzšinējo darbu mazliet pastarpināti, atsvešināti, no malas: vai man patīk mans bizness, mans darbs?

Tam piekrīt L. Vanaga-Mickeviča, papildinot: „Pilnīgam atslābumam no biznesa var sekot risks nespēt atkal ie­ kļauties ikdienā un vēlme pēc iespējas mazāk strādāt. Te tad ir jādomā, vai darbs, kas tomēr ir personības ikdie­ nas izpausmes veids un pamats, ir tuvs, atbilst cilvēka pasaules un dzīves izjūtai kopumā.”

Aplis noslēdzas: ja dari darbu, kas patīk, būs prieks gan atpūsties no tā, gan atkal ienirt tā sagādāto izaicinā­ jumu dzīlēs, tāpēc, kā saka L. VanagaMickeviča, veidojas tendence, ka ar­ vien vairāk cilvēku, arī uzņēmēju, sāk novērtēt īso atpūtu nedēļas nogalē, kas, rūpīgi plānota, nereti spēj sniegt pat vairāk gandarījuma un pozitīvu izjūtu nekā divu nedēļu vaļošanās, kurā piepildījumu negūst.

07 / 2017

81

BIZNESa vēsture ZĪMOLI

RAIMONDS LILITA

Uz ko tiekties uzņēmējam, un kas liecina par biznesa idejas izcilību?

Tagadnes formātā uz šiem jautājumiem atbildēt var izrādīties praktiski neiespējami, bet vēsturiskā griezumā daudz kas pats nostājas savā vietā. Ja zīmols un tā radītais produkts ir pieprasīts vēl pēc 90 gadiem, ir skaidrs, ka tas ir bijis izcils.

Kapitāls aplūko starpkaru Latvijas medijos publicētās reklāmas

2017. gadā Goodyear ir atzīts par TOP 3 starp galvenajiem riepu zīmolu pasaulē. 1936. gadā tās esot bijušas arī glītākās riepas pasaulē…

Kurš gan nezina Lipton tējas? Un kurš gan tās nezināja 1925. gadā…

atoilam lu Latvijā. Tagad, sttirgū tīk l el Sh a ēm rņ Savulaik Statoil pā unājamo Circle K, no jauna mūsu kļūstot par grūti izrl ir iespējas atgūt veco slavu ienākošajam Shel

82

07 / 2017

Svaigi ēdieni un at spirdzinoši dzērieni bija vērtība arī 30. gadu otrajā

pusē

ZĪMOLI BIZNESa vēsture

Par Mercedes pat nav īpaši daudz jārunā – tas ir bijis, ir un paliek etalons

Vai 60 pārdoti auto ir daudz vai maz?

simta

vidū, gan 21. gad gan 20. gadsimta ji sē ne as ism ga e Galveni udz nav mainījies sākumā – nekas da

Tos, kam ir nepieciešams dubļus stumt, ar Caterpillar arī 2017. gadā īpaši iepazīstināt nevajag

Husqvarna tehnik pazīstama kā kopāa griezt nost sāka vēlāk; 30. gados tā šuvēja vairāk bija

Kurš gumijas izstrādājums var nodrošināt jūsu apmierinātību? Skaidrs, ka Dunlop!

07 / 2017

83

FOTO: NO FESTIVĀLA BILDES ARHĪVA

IEVA AKURATERE, 59 gadi, DZIEDĀTĀJA, AKTRISE MANAS DZĪVES VĒRTĪBAS nemainās, tikai nāk klāt,

jo dažas no vērtībām manī mīt kā neapzinātas dom­ formas – un tad kāds notikums man tās atklāj. Tās var iekļaut vārdos ticība, cerība, mīlestība.

DZĪVES JĒGA? „Dzīves jēga ir tā, ka dzīvei ir jēga,” ir teicis kāds mazs zēns, un man viņam ir jāpiekrīt.

UZ JAUTĀJUMU par to, kas cilvēkam dzīves laikā ir jāiz­ dara, varu atbildēt Kurta Vonnegūta dēla Marka vārdiem: „Galvenais šai dzīvē ir savstarpēji palīdzēt tikt ar visu šo būšanu galā, lai kas tas arī būtu.”

MĀKSLINIEKA DZĪVE. Man, mūziķei, bija interesanta un aizraujoša jaunība, pilna ar radošu degsmi. Tagad man ir brīnišķīgi kolēģi, ar kuriem es varu īstenot dažādas mākslinieciskas ieceres. Man patīk viss dzīves plūdums.

Mākslinieka dzīve ar to ir interesanta, ka nav pārāk pro­ gnozējama, tādēļ vienmēr paliek brīvības un neatkarības izjūta, kura, manuprāt, ir galvenā, lai varētu kaut ko radīt. ĪSTAIS PASAULES VALDNIEKS. Domāju, ka pasauli vada un pārvalda Dieva mīlestības spēks. Un mēs mācā­ mies šo spēku atrast, uzminēt un ielaist sevī.

BAILES. Baidos par to, kāda sajūta būs otrā pusē. Mācos to visu izprast. Vēl esmu ceļā uz apziņas atvēršanos – kā manā dziesmiņā: „Es eju tur, kur saule aust, un man līdzi ir ļoti laba tukša soma, uz kuras var arī snaust.”

84

07 / 2017

LAIKA RITUMS. Daudziem šķiet, ka laiks iet ātrāk. Man

arī ir tādas aizdomas. Daži dabaszinātņu pētnieki pat meklē tam pierādījumus, piemēram, vecus smilšu pulkste­ ņus, kuru tecējums parāda, ka agrāk laiks ir gājis lēnāk.

ASARAS. Zinu, ka raudāt no bēdām ir mazliet labāk nekā raudāt no dusmām. Dusmu asaras nomoka un piesārņo raudātāju. Ideāli būtu, ja es varētu paklausīt padomam: visu redzēt, bet neraudāt! Tomēr esmu pārāk emocionāla būtne. Kādreiz bērnībā es esot sēdējusi ratiņos, raudā­ jusi un, kad vecmāmiņa man vaicājusi „Bērniņ, kādēļ tu raudi?”, caur asarām atbildējusi: „Āfrikā bērni mirst badā!” Vecmāmiņa mani mierinājusi un stāstījusi, ka var­ būt vēlāk, kad izaugšu, es varēšu palīdzēt tiem, kuri cieš.

VĪRIETIS DRĪKST RAUDĀT! Ir pat skaisti, kad kāds liels un stiprs vīrs apraudas aiz aizkustinājuma vai līdzcie­ tības. Tas manās acīs šo vīrieti padara tikai sirsnīgāku.

PIEDOŠANA. Piedot varu visu, jo tāds ir Dieva padoms.

Citreiz piedošanai ir nepieciešams ilgs laiks un piespieša­ nās, bet parastos gadījumos, agresijai atkārtojoties trešo reizi, ir jāsaprot, ka no tāda cilvēka vajag izvairīties.

VĪRIETIS UN SIEVIETE. Starp viņiem ir fiziska atšķirī­ ba, kas ietver arī to, ka vīrietim vairāk ir apzināti jāmācās dzīves gudrības, bet sievietei – intuitīvi un instinktīvi jājūt dabas likumi.

AIJA KRONE MĪLESTĪBA vai nu ir, vai nav starp cilvēkiem. Tā ir

maiga, labvēlīga, gādīga, žēlsirdīga un – galvenais – laimī­ ga.

VĒLĒTOS aizbraukt uz Japānu. Jūtu, ka latviešu nacio­ nālās kultūras spēka un trausluma salikumam ir daudz radniecīgu saskaņu ar japāņu spēku un izsmalcinātību.

Gribētos to mazliet izpētīt.

DIEVS. Bērnībā mana mīļā vecmāmiņa Johanna izskaid­ roja man, kas ir tas dzīvais gaišuma un mīļuma kamoliņš, kas virmo manās krūtīs, – tas ir Dievs. Viņa jau toreiz mūs ar brālīti veda uz baznīcu un mācīja cilvēcības tiku­ mus un baušļus. Arī tagad es baznīcā saņemu stiprināju­ mu un svētību.

VIENATNE dabā atveldzē mani.

MANS LIELĀKAIS PALDIES. Saviem tuvākajiem – par to, ka, paldies Dievam, viņi man ir. Paldies zemei, Dievam, jūrai, saulei, dzīvībai.

CILVĒKI MELO, jo viņi apmaldās savās smadzeņu kro­ kās kā labirintos un aiz bailēm saslimst ar mānīšanos.

IEKLAUSĪTIES KLUSUMĀ. Klusums ir vissvarīgākais.

Tas ir jāsaglabā un jāauklē. Dažreiz klusums apbalvo tevi ar brīnumainu skanējumu. ŽĒLSIRDĪBA – īpašība, kuru cilvēkā vērtēju visaugstāk.

ES UN POLITIKA. Savu darbošanos Rīgas domē es nemaz neuzskatu par politisku darbību. Tur vairāk nori­ sinājās vētras ūdens glāzē, jo par galveno uzdevumu tika izvirzīts noliegt visu, ko dara pretējā partija, kaut vai tas būtu iracionāli. Ar politiku es nodarbojos kopš 1981. gada, kad komunistu genocīda apstākļos iepazinos ar disidentiem un pagrīdes brīvības cīņu organizētājiem no ārvalstīm; kad vēl 80. gadu vidū un otrajā pusē izvei­ dojām Vides aizsardzības klubu un Latvijas Nacionālās neatkarības kustību un kad cīnījāmies par to, lai Padomju armijas daļas atstātu Latviju.

ATMODAS LAIKS. Mani pārsteidza un aplaimoja cilvē­ ku acu skatieni, kuri bija zaudējuši bailes un noslēgtību.

Cilvēku acis staroja priekā, drosmē un apņēmībā izglābt savu valsti.

DZIESMA MANAI TAUTAI ir Dieva brīnums. Dziedot to, es jutos kā mīlestības caurvadītāja… no Dieva uz cil­ vēkiem. Visi dziedāja līdzi, un atvērās slūžas tam spēkam, kurš ilgi bija gaidījis uz izlaušanos.

LATVIJAS LAIMES ATSLĒGA? Pirmkārt, politikā pie­ trūkst jaunās paaudzes cilvēku, kas pasauli uztvertu kā vietu, kura ir jāsaudzē un jāaprūpē, nevis kā zagļi, kas pat svētajam vīram saskata tikai kabatas, kuras iztukšot, jo augstāk zagļa skatiens nemaz nepaceļas. Otrkārt, ir jāsa­ prot, ka laimīgi mēs varam būt tikai pašlaik, ka nevar būt tā – tagad visu laiku šausmināsimies un kaut kad pienāks brīdis, kad beidzot viss būs ideāli.

LAIMĪGĀ GRĀMATA. Viena no mīļākajām grāmatām man ir par lācīti Pūku. Tā asociējas ar laimīgo dzīvošanos bērnībā, ar brālīti un vecmāmiņu un jaukajiem vakariem, kad māmiņa mums lasīja priekšā simtiem grāmatu.

DZĪVE CITUR. Tos latviešus, kuri aizbrauc prom no Latvijas, es pilnīgi saprotu. Viņi jau nebrauc prom speciāli

PERSONĪBA

VĒRTĪBAS

no Latvijas, viņi brauc vai nu mācīties, vai strādāt labos, pieņemamos apstākļos un vienkārši laimīgi dzīvot šo dzīvi. Daudziem no viņiem ir asaras acīs, kad viņi, pie­ mēram, Pērkona koncertā klausās Zaļo dziesmu. Un bieži ir tā, ka pēc koncertiem ārvalstīs es vedu uz Latviju viņu mīlestību un sveicienus viņu dzimtajai zemei.

BOHĒMA. Jaunībā visi cilvēki vairāk pārgrupējas, apmeklē izklaides vietas, satiekas nošķirtos domubiedru bariņos un ģenerē idejas. Māksliniekiem bieži vien tas izdodas dzejiskāk un romantiskāk, jo neviens aktieris, dzejnieks vai ideju pārņemts gleznotājs jau nespēj stāvēt klusu maliņā un neiekrāsot kopīgo atmosfēru ar savu fan­ tāziju. Tas ir skaists laiks, kad cilvēki var ļauties bohēmai, jūtu eksperimentiem un sen ilgotiem atklājumiem; satikt izcilas personības un iedvesmoties no tām, un varbūt pasviest arī kādu trāpīgu ideju citiem.

DZĪVES GARUMS. Savu dzīvi nevaru uztvert tādās skaitļu kategorijās. Es domāju, ka mēs pārāk esam ieraduši skaitīt viens otram gadus un pārdesmit gadu starpību padarīt par nezin kādu problēmu. Pašlaik mēs te dzīvojam vienā savas apziņas formā un satiekam līdzcilvēkus, dalā­ mies ar viņiem visā, un es gribētu, lai sabiedrība vairāk stāvētu pāri tādiem sīkumiem kā gadi, bet gan novērtētu dzīvības brīnumu kā lieliskāko dāvanu.

PLASTISKAIS SKAISTUMS. Mūsu laikos medicīnas zinātne arī kosmetoloģijā ir attīstījusies tik tālu, ka, lai uzlabotu sejas stāvokli, galvenā darbība vairs nav izgriezt no tās kādu ādas gabalu. Ir ļoti daudz dažādu medicīnisku procedūru, kuru rezultātā var uzlabot izskatu. Man šķiet, ka 21. gadsimtā vairs nepiestāv šausmināties un brīnīties, ka kāda sieviete vēlas uzturēt sevi skaistu pēc iespējas ilgāk; tieši otrādi – esmu pamanījusi, ka sabiedrība prie­ cājas līdzi, ja kādai dāmai ir radušies līdzekļi un laiks, lai sabužinātu spalviņas. Pavisam cits gan ir tas, ka sirmgal­ ves ar savu dzīves gudrību un visu saprotošo, izlīdzinošo, pazemīgo mīlestību izstaro skaistumu, kurš nav trafarets, bet ir aizkustinošs un pārlaicīgs.

VISLABPRĀTĀK KLAUSOS mierīgu, meditatīvu, dziļi maigu un jūtīgu mūziku. Tā mani iedvesmo un uzmun­ drina, iedveš spēku un izturību. Protams, citreiz gribas kaut ko tādu, lai krekls plīst, – mazliet artistisku un aiz­ raujošu. Bet, ja man ir vajadzīgs stiprinājums, tad mūzika ar tādu vēstījumu, kurš dod nojausmu par kaut ko vēl lielāku un noslēpumaināku, nekā var izskaidrot, mani spēcina visvairāk.

MAN GARŠO PIENS, viss no tā veidotais. Bērnībā man patika uzzināt, ka debesīs ir Piena Ceļš. Tas mani satuvinā­ ja ar lielo izplatījumu, kurš uzreiz likās mīļāks un drošāks.

DAĻA RĪGAS. Man visvairāk patīk Rīgas nomales ar bruģētajām ieliņām un vecajām nelielajām mājiņām, kuras ir saglabājušas pagājušā gadsimta sākuma garšu. Tur es jūtu seno laiku gaumes un attiecību šarmu, nesteidzīgā­ ku un uzmanīgāku dzīves ritmu, taču tad man atkal sagri­ bas… kādu mirkli, karstā vasaras naktī ejot pa Tērbatas ielu, izbaudīt asfalta siltumu un pagurušu, laimīgu cilvēku kluso čalu mazajās ielas kafejnīcās.

07 / 2017

85

POLITEKONOMIJA IKP

ROBERTS OZOLS

IKP – neasais instruments, I Par globālās ekonomikas novērtēšanu un dažādu valstu tautsaimniecības stāvokļa salīdzināšanas problēmu spoži prāti ir diskutējuši vairāk nekā gadsimtu, tomēr optimāls risinājums joprojām nav atrasts. Kādu brīdi šķita, ka ir atrasta universāla mēraukla – iekšzemes kopprodukts (IKP), taču laika gaitā ar to notika tas pats, kas notiek ar lauvastiesu mākslīgi izveidotu etalonu, – šis instruments ir kļuvis pārlieku neprecīzs un vairs nespēj pienācīgi atspoguļot realitāti

Neērtais IKP

IKP joprojām aprēķina un izmanto gan atsevišķu valstu un to apvienību statistiķi (to vidū Centrālā statistikas pārvalde un Eurostat), gan respektablas starptautiskas un globālas organizācijas (ANO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organization for Economic Cooperation and Development – OECD), Pasaules Banka, Starptautiskais Valū­ tas fonds u. c.).

Arvien biežāk pētnieki tomēr pauž iebildumus pret IKP kā vērtēšanas instrumentu – galvenokārt tāpēc, ka tas ir tīri makroekonomisks rādītājs, kas mikroekonomikai tiek piesaistīts, to vēlreiz atvasinot, piemēram, rēķi­ not IKP uz vienu iedzīvotāju. Skotu ekonomists Anguss Dītons (Angus Deaton, dz. 1945), kurš 2015. gadā

saņēma Nobela prēmiju par patēriņa, nabadzības un ekonomiskās labklājī­ bas analīzi, savos aprēķinos kā pamatu izmantoja nevis IKP, bet gan datus, kas tika iegūti ar paša izstrādātu anke­ tu palīdzību.

Taču, pirms aplūkojam, kāpēc IKP nozīme modernajā pasaulē pamazām, palēnām samazinās, īsi noskaidrosim, kas tas ir. Jā, un – kā laika gaitā ir attīstījusies izpratne par IKP. Kā skaidro solīdas ekonomi­ kas vārdnīcas, IKP (angļu val. gross domestic product – GDP) ir makro­ ekonomisks rādītājs, kas uzrāda viena gada laikā kādas valsts vai valstu grupas teritorijā (taču neatkarīgi no izmantoto ražošanas faktoru nacio­ nālās piederības) visās ekonomikas nozarēs patēriņam, eksportam un uzkrāšanai saražoto gala preču un

pakalpojumu (t. i., tādu, kas ir pare­ dzētas tiešam patēriņam) kopuma tirgus vērtību.

Valsts IKP var tikt gan izteikts nacionālajā valūtā (Latvijas gadījumā – Eiropas Savienības valūtā eiro), gan vajadzības gadījumā pārrēķināts atbil­ stīgi biržas kursam jebkurā ārvalstu valūtā (visbiežāk – ASV dolāros). Lai IKP būtu iespējams izmantot precīzā­ kam starptautiskam salīdzinājumam, tas var tikt savietots arī ar atbilstīgu pirktspējas paritāti (purchasing power parity – PPP) – teorētisku cenu salī­ dzinājumu, ko aprēķina, balstoties uz noteikta preču groza cenu katrā valūtā tās pamatvalstī. PPP būtiski atšķiras no valūtas tirgus kursa, jo arī vienā valū­ tā preču cenas dažādās valstīs mēdz atšķirties ģeogrāfiskās situācijas, ražo­ šanas atšķirību un tirgus īpatnību dēļ.

FOTO: leta

86

07 / 2017

IKP POLITEKONOMIJA Nomināli un reāli

IKP var aprēķināt kā kopējās pievienotās vērtības summu visās nozarēs (vai institucionālajos sekto­ ros), tai pieskaitot arī tīros nodokļus, ar ko tiek aplikta galaprodukcija. Te ir meklējams viens no svarīgākajiem IKP kritikas avotiem: īstermiņā IKP uzrāvienu var izraisīt nodokļu likmju palielināšana – jaunākajos laikos to apliecina Latvijas un Grieķijas piemē­ ri. Taču, tā kā šādam IKP pieaugu­ mam nav noturīga, ražošanā balstīta pamata, makroekonomiskie rādītāji ātri kļūst maldinoši, uzrādot attīstību tur, kur tās patiesībā nav.

Vēl viens IKP klupšanas akmens ir mēģinājumi tajā ietilpināt ne vien legālo, bet arī ēnu ekonomiku. Meto­ des, ar kādām tiek veikti šādi mēģinā­ jumi, ir dažādas, taču neviena no tām nespēj nodrošināt kaut cik precīzu rezultātu.

Ekonomikas teorijā tiek nodalīts nominālais IKP (nominal GDP) un reālais IKP (real GDP). Nominālais IKP ir visu aplūkojamajā valstī vai reģionā konkrētā laika posmā (parasti gadā) saražoto gala preču un pakal­ pojumu kopējā vērtība, kas ir izteikta tobrīd pastāvošajās tirgus cenās. Tādā kārtā nominālais IKP ir atkarīgs no cenu un ienākumu indeksa izmai­ ņām konkrētajā tautsaimniecībā.

Nominālais IKP aug reizē ar inflāciju un – pretēji – krītas reizē ar deflāciju.

Parasti te ir vērojamas tiešas propor­ cijas attiecības: piemēram, ja inflācijas līmenis ir 5 %, tad nemainīga preču ražošanas līmeņa apstākļos arī IKP palielinās par 5 %.

Savukārt, vērtējot reālo IKP, tiek respektēts tas, cik lielā mērā IKP palielināšanos nosaka ražošanas, nevis cenu pieaugums. Ļoti vienkār­ šoti un aptuveni reālā IKP pieaugu­ mu var aprēķināt, no nominālā IKP pieauguma, ko regulāri izskaitļo un publisko oficiālie statistiķi, atņemot tajā pašā laika posmā fiksēto inflā­ cijas pieauguma indeksu. Nominālā IKP attiecība pret reālo IKP tiek dēvēta par IKP deflatoru. Šis rādī­ tājs bieži tiek lietots citu makro­ ekonomisko rādītāju indeksēšanai. Šķiet, būs lieki skaidrot, kāpēc poli­

tiķi parasti priekšroku dod nominā­ lajam IKP.

Kuzneca reabilitācija

Ir pieņemts uzskatīt, ka IKP jēdzienu ir izstrādājis un 1934. gadā ASV Kongresā iesniegtā ziņojumā piedāvājis Saimons Kuznecs (Simon Kuznets, 1901–1985), tomēr, par spīti tam, ka S. Kuznecs patiešām ir licis pamatus amerikāņu statistikas sistēmai, kura secīgi tika pieņemta arī citur pasaulē, mūsdienu pētnieki apšauba, vai tiešām S. Kuznecam var piedēvēt IKP autorību. Amerikāņu žurnālists Džeimss Surovickis (James Surowiecki, dz. 1967), apkopojot fak­ tus, kas ir saistīti ar IKP uzvaras gājie­

Īstermiņā IKP uzrāvienu var izraisīt nodokļu likmju palielināšana nu, 2013. gada novembrī laikrakstā New Yorker konstatē, ka IKP jēdziens patiesībā ir krietni par jaunu, lai to varētu saistīt ar S. Kuzneca vārdu.

Zīmīgi, ka šajā sakarā Dž. Surovickis aicina „neblamēt S. Kuznecu”. Pirm­ kārt, IKP netika plaši izmantots nedz 30., nedz pat 40. gados. Pašās ASV tikai 20. gadsimta pēdējā dekādē eko­ nomisti IKP nozīmi sāka uzsvērt un lietot dažādu ekonomiku salīdzināša­ nai. Ārpus ASV pāreja uz IKP stan­ dartu gan notika nedaudz agrāk.

Otrkārt, sākumā, 2. pasaules kara gados, ekonomisti diskutēja nevis par IKP, bet gan par nacionālo koppro­ duktu (NKP; gross national product – GNP). Pirms tam, 30. gados, ekono­ mikā tika izmantots jēdziens nacionālais ienākums (national income).

Treškārt, S. Kuznecs patiesībā nav piepildījis ar saturu nedz IKP, nedz pat NKP jēdzienu. Viņš ir daudz rakstījis par nacionālā ienākuma statistikas praksi, tostarp identificējis vairākas atšķirīgas intereses, un tik tiešām ir autors virknei nozīmīgu ieteikumu par to, kā vērtēt ražošanu,

kur novilkt tās robežas un kā šajās robežās aprēķināt produkcijas kopap­ jomu (īpaši tas attiecas uz proble­ mātiskām precēm, kam nav tirgus cenas). Pats S. Kuznecs uzmanību pievērsa galvenokārt nacionālajam ienākumam, kurš ir tuvāks tīrajam nacionālajam kopproduktam (net national product – NNP), nevis IKP vai NKP. Svarīgākā atšķirība starp tīro nacionālo kopproduktu un IKP ir kapitāla amortizācija, kuru tīrā nacionālā kopprodukta aprēķinos neņem vērā. Turklāt S. Kuzneca nacionālā produkta versijā arī valsts izdevumi tiek aprēķināti pēc citādas metodoloģijas nekā IKP aprēķinos, kuru pamatus 1940. gadā izstrādāja ASV Tirdzniecības departaments.

Iespējams, S. Kuznecam IKP radītāja lauri ir piešķirti tāpēc, ka viņš veica milzīgu darbu: atbilstīgi savai metodikai pārrēķinājis ASV nacionālā ienākuma skaitļus līdz pat 1869. gadam, S. Kuznecs 1937. gadā ASV Kongresā iesniedza vēl vienu ziņojumu – par saražoto nacionā­ lo neto ienākumu laika posmā no 1929. līdz 1935. gadam. Tas ir vēs­ turisks brīdis: pirms tam nevienam nebija detalizēta un skaitļos pamatota priekšstata par valsts ekonomisko darbību.

Tomēr S. Kuzneca 1937. gada ziņojumā nebija izmantots nedz IKP jēdziens, nedz krietni vēlāk globālu popularitāti ieguvusī IKP aprēķināša­ nas metodika. Līdz pat 1991. gadam visā pasaulē, veicot makroekonomis­ kus pētījumus, tika izmantots nevis IKP, bet gan NKP (IKP bez ārvalstu kapitāla saražotās produkcijas).

1991. gadā IKP savā nacionālo rēķinu sistēmā ieviesa ANO, un, par spīti arvien pieaugošajai kritikai, IKP jopro­ jām ir instruments, ar kura palīdzību tiek aprēķināts valstu un reģionu eko­ nomikas stāvoklis un tā dinamika, kā arī tiek prognozēta ekonomikas attīstī­ ba gan valstu, gan globālā līmenī.

Lai nu kā, arvien biežākās un būtiskākās IKP pieauguma progno­ žu korekcijas pašas par sevi liecina, ka ar IKP un uz tā balstīto aprēķinu metodoloģiju patiešām kaut kas nav kārtībā.

07 / 2017

87

Šā gada 26. maijā 89 gadu vecumā aizsaulē aizgāja viens no visu laiku izcilākajiem ģeopolitiskā šaha spēlētājiem Zbigņevs Kazimežs Bžezinskis – poļu izcelsmes amerikāņu politologs un ģeopolitiķis, kurš devis ievērojamu ieguldījumu arī Latvijas neatkarības atjaunošanā un drošības nostiprināšanā, par ko apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

FOTO: leta

Lielā šaha spēle No Bžezaniem līdz Vašingtonai

Z. Bžezinskis nāca pasaulē 1928. gada 28. martā ietekmīga poļu diplomāta Tadeuša Bžezinska (1896– 1990) ģimenē, un, domājams, tieši tēvam viņš lielā mērā varēja pateikties par savu pasaules redzējumu. Poļu šļahtiču Bžezinsku saknes ir meklē­ jamas mūsdienu Ukrainas rietumos, tagadējā Ternopoles jeb Ternopiļas apgabala Berežanu pilsētiņā, no kuras nosaukuma poļu valodā Bžezani (Brzeżany) arī ir cēlies Bžezinsku dzimtas uzvārds. Bžezani (Berežani) vēl kopš 14. gadsimta atradās vispirms Polijas un vēlāk Žečpospolitas, bet pēc apvienotās valsts otrās sadalīša­ nas 1772. gadā – Austrijas un vēlāk Austroungārijas sastāvā. Pēc 1. pasau­ les kara beigām Ukrainas rietumos vispirms centās nostiprināties ukraiņu nacionālisti, bet pēc tam – komunisti,

88

07 / 2017

un pans Tadeušs atjaunotās Polijas armijas sastāvā karoja vispirms pret vieniem, pēc tam pret otriem, bet pēc kara beigām pievērsās diplomāta karjerai. Cik noprotams pēc dokumen­ tiem un liecībām, pans Tadeušs, kā jau pieklājas poļu muižniecības pārstāvim, neloloja siltas jūtas nedz pret carisko, nedz pret komunistisko Krieviju, kā arī simpatizēja idejai par Žečpospolitas atjaunošanu no Baltijas līdz Melnajai jūrai, tādēļ 1938. gadā, piemēram, atbalstīja ar Polijas iesaistīšanos noti­ kušo Čehoslovākijas sadalīšanu utt.

1931.–1935. gadā T. Bžezinskis strādāja Polijas vēstniecībā Vācijā, kur aktīvi piedalījās Polijas un Vācijas starpvalstu pakta par draudzību un neuzbrukšanu noslēgšanā (līdzīgs pakts 1932. gadā tika noslēgts arī PSRS, gan bez pana Tadeuša līdzda­ lības), savukārt 1936.–1938. gadā –

Polijas vēstniecībā PSRS, bet pēc tam tika nozīmēts darbā Varšavas diplomā­ tiskajā misijā Kanādā. Pēc 1939. gadā notikušās Polijas sadalīšanas starp staļinisko PSRS un nacistisko Vāciju (tās laikā Ukrainas rietumu apgabali tika iekļauti Ukrainas PSR sastāvā) Bžezinski palika Kanādā, bet drīz pēc 2. pasaules kara beigām, kad kļuva skaidrs, ka Polija ir nonākusi PSRS ietekmes sfērā, pārcēlās uz ASV, kur jau dažus gadus vēlāk sākās nākamā politoloģijas un ģeopolitikas korifeja Z. Bžezinska karjera.

1950. gadā Z. Bžezinskis vēl Kanādā Makgila Universitātē Otavā ieguva maģistra grādu, specializē­ joties Padomju Savienības un tota­ litārisma jautājumos. Tam sekoja filosofijas zinātņu doktora polito­ loģijā grāds Hārvarda Universitātē ASV 1953. gadā un ASV pilsonības

ANDIS SEDLENIEKS pieņemšana 1958. gadā. ASV pase Z. Bžezinskim ļāva daudz aktīvāk iesaistīties ASV politikas pret PSRS un tās satelītvalstīm izstrādē; viņš tika pamanīts – un ne tikai pamanīts, bet kļuva arī par vienu no galvena­ jiem ASV Demokrātiskās partijas ārpolitikas ideologiem. Z. Bžezinskis konsultēja virkni ASV prezidentu, sākot ar Džonu Kenediju, bet bei­ dzot ar Baraku Obamu. 1973. gadā Z. Bžezinskis bija viens no Trīspusējās komisijas dibinātājiem, savukārt viņa vislielākās ietekmes periods bija 1977.–1981. gads, kad Z. Bžezinskis ieņēma ASV prezidenta Džimija Kārtera nacionālās drošības jautājumu padomnieka posteni.

Trīs triumfa mirkļi

Aukstā kara laikā Z. Bžezinskis ilgstoši virzīja Rietumu pasaules un komunistiskā bloka valstu līdzās­ pastāvēšanas principu, kā arī bija vispirms viens no Helsinku procesa galvenajiem ideologiem, bet pēc tam viens no lielākajiem cilvēktiesību aiz­ stāvjiem un disidentu atbalstītājiem komunistiskā bloka valstīs, īpašu uzmanību saprotamu iemeslu dēļ pievēršot savai dzimtenei Polijai un visai Austrumeiropai. Z. Bžezinskis neslēpa savu uzskatu, ka sistemātiska un mērķtiecīga komunistisko ideju un sistēmas kritika, atbalsts nacionā­ lajām idejām, cilvēktiesību aizstāvība utt. pakāpeniski novājina sociālisma nometni, bet sociālās un ekonomis­ kās problēmas izraisa tās dezinte­ grāciju un sabrukumu no iekšienes, vienlaikus ļaujot izvairīties no tiešas karadarbības, kas būtu liktenīga abām konfliktējošajām pusēm.

Z. Bžezinskis ir iegājis vēsturē arī ar to, ka bija pirmais, kurš komunistis­ kā bloka valstu procesus sāka skaidrot, izmantojot totalitārisma koncepciju, kā rezultātā sākotnējā cīņa pret komu­ nismu pakāpeniski transformējās par ASV cīņu pret totalitārismu, kas joprojām ir iecienīta ASV stratēģu tēma. Gana izplatīts ir viedoklis, ka Z. Bžezinskis ar panākumiem centās nojaukt robežu starp cīņu pret komu­ nisma ideoloģiju un totalitārismu, gal­ venokārt cerot nākotnē novērst iespē­

vēsture ĢEOPOLITIKA ju Krievijai atdzimt lielvalsts statusā.

Turklāt tieši Z. Bžezinskis izstrādāja stratēģiju, kas ieguva globālās antiko­ munisma stratēģijas nosaukumu, kā arī koncepciju par ASV jauna veida globālo dominēšanu. Visām šīm ide­ jām bija ievērojama ietekme ne tikai uz ASV prezidentu demokrātu admi­ nistrācijām, bet arī uz republikāņiem.

Tikai jau pēc PSRS sabrukuma kļuva zināms – Z. Bžezinskis tika aktīvi virzījis arī viedokli, ka PSRS ir nepieciešama sava Vjetnama, par kādu, pateicoties Dž. Kārtera padom­ nieka nacionālās drošības jautāju­ mos idejām un iespējām virzīt ASV slepeno dienestu darbu, 1979. gadā kļuva Afganistāna. Vašingtonas un tās sabiedroto būtībā izprovocētais PSRS iebrukums Afganistānā, kur Padomju armija ieslīga nebeidzamā karā ar ASV u. c. Rietumvalstu atbalstīta­ jiem un apbruņotajiem modžahe­ diem, tiek uzskatīts par pirmo lielo Z. Bžezinska triumfa brīdi – ne velti vienā no visplašāk zināmajām poli­ tologa tālaika fotogrāfijām viņš ir redzams Afganistānas kalnos kopā ar Osamu bin Ladenu. Tobrīd brīvības cīnītājs, bet vēlāk terorists Nr. 1 stāv blakus Z. Bžezinskim, kurš ar auto­ mātu mērķē PSRS virzienā. Būdams Dž. Kārtera galvenais padomnieks, viņš aktīvi palīdzēja pārvarēt arī Ēģiptes un Izraēlas līderu Anvara Sadata un Menahema Begina šķietami nepārvaramās domstarpības, tomēr Dž. Kārtera prezidentūras laikā nori­ sinājās arī Irānas ķīlnieku krīze, kas kļuva kā par Dž. Kārtera administrā­ cijas, tā arī Z. Bžezinska neveiksmes simbolu.

Lielākais un galvenais Z. Bžezinska triumfa brīdis, protams, bija PSRS sabrukums, pēc kura politologs ar tikai viņam piemītošo entuziasmu sāka virzīt ideju par nepieciešamību paplašināt Ziemeļatlantijas aliansi austrumu virzienā. Tas rezultējās ar NATO ievērojamu paplašināšanu, tostarp arī Baltijas valstu uzņemšanu aliansē. Ir vērts uzsvērt, ka uzreiz pēc PSRS sabrukuma šis jautājums bija absolūti neskaidrs, jo vispirms jau daudzi Rietumu politiskie līderi tie­ šām bija devuši vārdiskus solījumus

apmaiņā pret Vācijas atkalapvienošanu nepaplašināt NATO austrumu virzienā; ļoti izplatīts bija arī viedoklis, ka reizē ar PSRS sabrukumu ir zudusi nepie­ ciešamība pēc Ziemeļatlantijas alianses pastāvēšanas, tomēr Z. Bžezinskis vēl 1997. gadā paziņoja, ka „Baltijas val­ stu pievienošanās NATO varētu tikt pabeigta līdz 2005. gadam”.

Lai gan Rietumos NATO papla­ šināšanās joprojām tiek vērtēta neviennozīmīgi, nav šaubu, ka Austrumeiropā un Baltijas valstīs ārkārtīgi ietekmīgā Z. Bžezinska nevis vienkārši atbalsts šim solim, bet aktīva alianses paplašināšanas lobēšana tiek

Lielākais triumfa brīdis bija PSRS sabrukums uzskatīta par ne mazāk nozīmīgu viņa panākumu kā Afganistānas pārvēr­ šana par PSRS Vjetnamu un PSRS sabrukums. Ne mazāk būtisks ir fakts, ka Z. Bžezinskis neaprobežojās ar sasniegto, bet turpināja aktīvi atbalstīt Austrumeiropas un Baltijas valstu cie­ šāku integrāciju aliansē, tostarp atbals­ tot NATO spēku izvietošanu Latvijā, aizstāvot viedokli, ka šiem spēkiem ir jābūt nevis simboliskiem, bet pietiekami efektīviem reālu draudu atvairīšanai, un atgādinot, ka „Kremlis nenolaiž acis no Igaunijas un Latvijas ar to krievvalodīgajiem iedzīvotājiem”.

Vienlaikus ar Z. Bžezinska nāvi kā Baltijas valstis, tā Austrumeiropa ir zaudējušas vienu no redzamākajiem to aizstāvjiem un interešu lobētājiem Vašingtonas varas koridoros.

Spēle tomēr nebeidzas

Savu koncepciju, kas plašākā nozīmē tolaik bija arī ASV ārpo­ litiskā koncepcija un Vašingtonas priekšstati par jauno pasaules kārtību, Z. Bžezinskis izklāstīja 1997. gadā publicētajā grāmatā Lielais šaha dēlis: Amerikas pārākums un tā ģeostratēģiskie imperatīvi (The Grand Chessboard: American Primacy and Its Geostrategic Imperatives). Līdzīgi kā britu ģeopoliti­ 07 / 2017

89

Kibernoziedznieku paradīzes?

FOTO: DEPOSITPHOTOS

Datordrošības kompānija Symantec publiskoja ikgadējo pārskatu par drošību kibertelpā, tostarp to valstu sarakstu, no kurām ir notikuši hakeru uzbrukumi, kurās ir izstrādātas vīrusu, t. s. fišinga

(datu zagšanas) u. c. programmas, utt. Uz saraksta 1. vietu ir pacēlušās ASV – 2016. gadā šajā valstī tika izstrādāti 23,96 % no visā pasaulē fiksētajiem jeb gandrīz ceturtā daļa kibernozieguma rīku (2015. gadā šis rādītājs bija 18,89 %). 2. vietā atrodas Ķīna (9,63 %), bet 3. – Brazīlija (5,64 %). Pirmajā desmitā vēl ir atrodama Indija (5,11 %), Vācija (3,35 %), Krievija (3,07 %), Lielbritānija (2,61 %), Francija (2,35 %), Japāna (2,25 %) un Vjetnama (2,16 %).

Ir izdevīgi būt vienīgajam

FOTO: DEPOSITPHOTOS

Gadījumos, kad uzņēmuma ģenerāldirektori ir vienīgie kompānijas pārstāvji to direktoru padomēs, viņu atalgojums ir vidēji par 81 % augstāks nekā to kompāniju

ģenerāldirektoriem, kuru direktoru padomēs līdzās neatkarīgiem locekļiem ir vēl vairāki uzņēmuma pārstāvji, liecina laikraksta The Wall Street Journal veikta analīze. Pirmajā gadījumā ģenerāldirektoru vidējā gada alga ir 7,4, bet otrajā – 4,6 miljoni ASV dolāru. Pētījuma ietvaros ir apkopoti dati par indeksā S & P 500 ietilpstošajām kompānijām un laika posmu no 2003. līdz 2014. gadam.

Ir jāpiebilst, ka to uzņēmumu, kuru ģenerāldirektori ir arī vienīgie pārstāvji direktoru padomēs, daļa šajā sarakstā pārsniedz 50 %.

90

kas skolas klasiķis Halfords Makinders, arī Z. Bžezinskis savā plaši zināmajā darbā, kas bieži tiek dēvēts par vienpo­ lārās pasaules manifestu, pauž viedokli, ka pasaules varas centrs ir Eirāzija un ka tā valsts, kura kontrolē Eirāziju, kontrolē visu pasauli. Attiecīgi par ASV mērķi ir pasludināts nodrošināt tādu situāciju, lai neviens cits ģeopolitiskais spēlētājs nevarētu izspiest amerikāņus no Eirāzijas vai pat kaut cik jūtami samazināt viņu lomu, ietekmi un šķī­ rējtiesneša funkcijas pasaules varas centrā. Daudz uzmanības pašsaprotami ir veltīts Krievijai, kas grāmatā ir pie­ minēta vairāk nekā 400 reižu. Tostarp ir izklāstīta tēze, ka Krievija bez Ukrainas nav impērija, kā arī aicināts pārvērst Krieviju par dezintegrētu kon­ federāciju, līdz minimumam samazinot Maskavas ietekmi lielākajā daļā jaunās valsts teritorijas. Atbilstīgi Z. Bžezinska priekšstatam šādai Krievijai vajadzēja kļūt par Eiropas daļu jaunākā partnera statusā vai arī pārtapt par vāju un maz­ nozīmīgu Ķīnas satelītu.

Vienlaikus jau drīz pēc grāmatas parādīšanās sāka kļūt redzami arī Z. Bžezinska koncepciju blakusefekti.

Vispirms jau modžahedu internacio­ nālā brālība, kuru savulaik plaši bija atbalstījusi Z. Bžezinska iedvesmotā ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde, pakāpeniski pievērsās aizvien radikā­ lākam islāmam un sāka izvērst teroru pret pašām ASV un Rietumiem kopu­ mā, turklāt karam ar terorismu vismaz pagaidām beigas nav saskatāmas.

Tieši tāpat PSRS sabrukums sekmēja jauna un savā ziņā pat bīstamāka ASV oponenta – Ķīnas – iziešanu globālajā arēnā. Pekinā PSRS pieļautās kļūdas un ASV vadīto Rietumu pret PSRS vērstās stratēģijas analizē uzreiz vairāki institūti un attieksme pret šo jautāju­ mu ir vairāk nekā nopietna, un vismaz šobrīd šķiet, ka ģeopolitiskie svaru kausi lēnām un neatvairāmi sveras Ķīnas virzienā. Treškārt (bet Latvijas gadījumā – galvenokārt), šķietami nolemtā Krievija tomēr ir spējusi kār­ tējo reizi atgūties un, lai gan tā vairs ne tuvu nav tik varena kā PSRS, ne tikai atkal ir kļuvusi par vienu no glo­ bāla mēroga spēka centriem, bet arī ir atradusi kopīgu valodu (un, protams,

kopīgu ģeopolitisko pretinieku) ar Ķīnu – un nebūt ne jaunākā partnera statusā. Vairāk nekā diskutabls ir izrā­ dījies arī Z. Bžezinska apgalvojums, ka Krievija bez Ukrainas nav impērija – Ukrainas nozīme Krievijas kontekstā acīmredzami ir bijusi pārvērtēta, savukārt Krievijas nozīme Ukrainas kontekstā – nenovērtēta.

Visbeidzot un īpaši būtiski – ir izrādījies, ka kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā dažādu objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ vienkārši nespēj pildīt vienpersoniska globālā hege­ mona lomu, un šo faktu mūža nogalē atzina arī Z. Bžezinskis, secinot, ka pasaulē jau pārskatāmā nākotnē iestā­ sies daudzpolāra pasaules kārtība, kurā vadības lomu gan joprojām atvēlēja ASV. ASV, protams, turpina izmantot Z. Bžezinska izstrādātās stratēģijas, it īpaši cenšoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, tāpat pana Zbigņeva idejām un Eirāzijas stratēģijai joprojām ir daudz sekotāju ASV u. c. Rietumvalstu ārpolitikas īstenotāju vidū, tomēr vien­ laikus tām parādās aizvien vairāk pre­ tinieku, kas ne bez iemesla norāda, ka šāda politika ir nesamērīgi dārga, bet cerēto politisko rezultātu vietā rada tikai ekonomiskus zaudējumus, kā arī ASV galveno pretinieku saliedēšanos un mobilizēšanos. Nebūt ne mazsva­ rīgs ir fakts, ka PSRS un arī Ķīna, pret kurām savulaik vērsās Z. Bžezinskis, būtībā jau sen ir kļuvušas par pavisam citām valstīm un cīņai ar to ietekmes pieaugumu ir nepieciešamas jaunas stratēģijas. Šādu viedokļu izplatība sekmē to, ka Z. Bžezinska koncepcijas aizvien biežāk tiek upurētas par labu reālpolitikai, tomēr Rietumi pavisam noteikti negrasās atdot ne pēdu savas zemes, ieskaitot Baltijas valstis, un nav arī šaubu, ka, līdzko parādīsies iespē­ ja, tā atkal aktuāls kļūs Z. Bžezinska redzējums par Krievijas nākotni. Cits jautājums gan ir – ka tuvāko gadu desmitu laikā šāda iespēja nez vai parādīsies. Šādu finālu pans Zbigņevs visticamāk negaidīja, lai gan jebkurā gadījumā ir jāatzīst, ka viņš tāpat ir izdarījis neticami daudz. Ir skumji, ka lielā šaha spēle tagad turpināsies bez viena no visu laiku izcilākajiem spēlē­ tājiem šīs spēles vēsturē.

I E P A Z Ī S T I E T

drošības nākotni

Jaunais Volv o XC60 Mēs strādājam, domājot par cilvēku. Arī izstrādājot jauno XC60, mēs rūpējāmies gan par automobiļa pasažieriem, gan par automobiļa tuvumā esošajiem cilvēkiem.

Automobilis ir aprīkots ar mūsu vismodernāko drošības līdzekļu komplektu. Jūs varēsiet mierīgi izbaudīt braucienu skaisti aprīkotajā salonā.

Pneimatiskā piekare nodrošina komfortu un kontroli. Pateicoties XC60 paaugstinātajam klīrensam, automobilis ir piemērots braukšanai gan pa šoseju, gan pa visnelīdzenāko grants ceļu. Vienmēr aktuālais skandināvu dizains, augstākās klases skaņa no Bowers & Wilkins un intuitīvā tehnoloģija sniedz pārliecinātību, drošības sajūtu un iedvesmu.

Made by sweden Vidējais degvielas patēriņš: 2,1–8,4 l/100 km; CO2 izmeši: 49–176 g/km.

Mūsa Motors Rīga

Skanstes iela 33, Rīga tel. 6704 3111 volvocars.musamotors.lv

IMA Signāls

Lazdona, Centra iela 4, Madonas nov. tel. 6482 2024 www.signaals.lv