Kapitāls JŪNIJS

Cena – 5 €

Jūnijs 2017 (234)

LĪDERĪBA AT B I L D Ī B A MĒRĶI VĒRTĪBAS

LAURA DENLERE (DENNLER) „UGUNS SKOLA”, BAIĻU PĀRVARĒŠANAS UN VEIKSMĪGU BIZNESA UN PRIVĀTO ATTIECĪBU VEIDOŠANAS EKSPERTE

IVETA SPRŪDŽA „HOTEL BERGS” DIREKTORE

VLADA MUSVUDAITE (MUSVYDAITĖ) /LIETUVA/ SPORTA TRENERE

sievietebiznesa.com

saturs Žurnāls Kapitāls Nr. 06 (234), 2017 Iznāk reizi mēnesī kopš 1998. gada Izdevējs: SIA Jaunais kapitāls Vien. reģ. Nr. LV40103884003 Masu informācijas līdzekļa reģistrācijas Nr. 000702180, ISSN 1407-2505 Redakcijas adrese: Rūpniecības iela 54, Rīga, LV-1045 E-pasts: kapitals@kapitals.lv Projekta vadītāja: Zane Zonne Reklāmas daļa: Elīza Ločmele Māksliniece: Māra Roziņa Vāka dizains: Ansis Viltnieks Ilustrāciju māksliniece: Toma Oks Literārā redaktore: Sanita Dāboliņa Autori: Aija Krone, Alise Zemīte, Alvils Zauers, Amēlija Pīlādze, Andis Sedlenieks, Andris Ozoliņš, Arnis Kluinis, Artis Bērziņš, Dans Bērtulis, Dans Titavs, Edgars Skvariks, Emīlija Lāce, Ingrīda Mičāne, Izolde Kalna, Jānis Buholcs, Jānis Priede, Juris Kaža, Marina Matafonova, Māris Krautmanis, Māris Zanders, Mārtiņš Apinis, Normunds Grostiņš, Olga Kņazeva, Reinis Ozols, Roberts Ozols, Rolands Pētersons, Zane Norenberga Redkolēģija: Agris Bitāns, Aigars Rostovskis, Ainārs Bemberis, Andris Vilcmeiers, Andris Ozols, Āris Žīgurs, Dans Titavs, Edvīns Bērziņš, Elmārs Prikšāns, Ģirts Greiškalns, Ģirts Rungainis, Ieva Tetere, Igors Šuvajevs, Jānis Mozga, Jānis Priede, Jevgenijs Belezjaks, Jevgenijs Locovs, Jēkabs Krieviņš, Jurijs Spiridonovs, Juris Binde, Kārlis Danēvičs, Lauris Liepa, Līga Menģelsone, Mārtiņš Bičevskis, Mārtiņš Bondars, Mārtiņš Paurs, Normunds Bergs, Renāts Lokomets, Solvita Deglava, Zlata ElksniņaZaščirinska Realizācijas daļa: real@kapitals.lv Abonēšanas daļa: abon@kapitals.lv Abonē žurnālu uz gadu par 45 € un ietaupi 25 % no mazumtirdzniecības cenas Žurnālu Kapitāls var abonēt: žurnāla redakcijā, preses abonēšanas centros un internetā Reklāmas daļa: reklama@kapitals.lv Foto: LETA, Kapitāls Vāka foto: publicitātes Pārpublicējot materiālus, nepieciešama rakstiska SIA Jaunais kapitāls atļauja.

Par informācijas precizitāti un izteikto viedokli atbild autors.

Citējot atsauce uz žurnālu Kapitāls obligāta.

27

Lotte Tisenkopfa-Iltnere: mēs pārdodam klientam atvērtību un atklātību

6

Redkolēģija

notikumi

9 Notikumi: Latvijas ekonomika 10 Notikumi: Latvijas politika 12

Bez rokām darbs stāv!

13 Spēlētāji Latvijā: līderu reitingi 16 Skaitļi: Latvijā sievietes var justies vairāk līdztiesīgas nekā ES kopumā 17 Notikumi: pasaules ekonomika 18 Notikumi: pasaules politika 19 Kiberizaicinājums

LPIA biedrs kopš 2006. gada

www.kapitals.lv blog.kapitals.lv twitter.com/kapitals linkedin.com/kapitals facebook.com/kapitals

20 Spēlētāji pasaulē: līderu reitingi

VIEDOKĻI

22 Kas maksā, tas pasūta mūziku 24 Karmas likums?

27

Lotte Tisenkopfa-Iltnere: mēs pārdodam klientam atvērtību un atklātību

24

Karmas likums?

06 / 2017

3

Kapitāls tīklos Žurnāls Kapitāls ir medijs ar kvalitatīvu tipogrāfiski iespiestu ikmēneša žurnālu, mājaslapu, emuāru (blogu), dažādām digitālajām lietotnēm (iPad, iPhone, Android) un sociālo mediju plūsmu.

34

Ātrgaitas naudas vilciens Rail Baltica

Visvairāk lasītie mēneša raksti Kapitāla blogā:

Globālie militārie izdevumi pērn palielinājušies par 0,4 %

Globālie militārie izdevumi 2016. gadā ir pieauguši par 0,4 %, salīdzinot ar 2015. gadu, sasniedzot 1,686 triljonus ASV dolāru jeb 2,2 % no visas pasaules IKP, liecina Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta aplēses. Pētnieki norāda, ka tas ir pirmais militāro izdevumu kāpums kopš 2011. gada, kad izdevumu kopsumma sasniedza 1,699 triljonus dolāru.

No rakstnieka Stīvena Kinga cer piedzīt 500 miljonus dolāru

Pret pasaulslaveno amerikāņu rakstnieku Stīvenu Kingu ir izvirzītas apsūdzības par ideju zādzību, radot romānu cikla Tumšais tornis (The Dark Tower) galvenā varoņa tēlu. No rakstnieka tiek prasīta kompensācija 500 miljonu ASV dolāru apmērā, vēsta izdevums TMZ. Prasību ir iesniedzis komiksu The Rook autors, kura vārds netiek izpausts, un tajā tiek apgalvots, ka Tumšā torņa galvenais varonis Rolands Diskeins ir norakstīts no komiksu sērijas galvenā varoņa Restina Deina.

Seko mums: twitter.com/kapitals facebook.com/kapitals youtube.com/zurnals kapitals linkedin.com/kapitals Lai pieteiktos ikmēneša jaunumiem: ej.uz/pieraksties_jaunumiem

4

Lasi arī pārējos ierakstus blog.kapitals.lv vai ieskenē kodu

41

FOKUSĀ

Sieviete biznesā

34

Ātrgaitas naudas vilciens Rail Baltica

56

Sirdslietu pārvērst naudā

38

Barenca jūras zelta vistiņa

60

Dāmas priekšniekos

TOPS

bizness

41

64

Latvijas biznesa sievietes

Projektu vadība

66

Cīņas instruments: visu vienuviet

Vārds mūsu ilggadējam abonentam Kaspars Kalviškis, Robert Bosch Baltijas valstu pārstāvniecību valdes loceklis

84

Kam vara, tam taisnība? V

73

Eksports. Malaizija

66

Cīņas instruments: visu vienuviet

erudīcija

71

Rutīnas darbu nepiedāvāt!

82

Sieviešu bagātības stāsti

84

73

Eksports. Malaizija

Kam vara, tam taisnība? V

78

Kāpumam trūkst dzinuļa

87

JZC ģeopolitika

90 Sieviete ar vīziju

Bosch Latvijā ir žurnāla Kapitāls abonents ne jau pirmo gadu, un mūsu valstī uzskatām to par vienīgo šāda veida ikmēneša biznesa izdevumu, kas piedāvā daudzveidīgu un, kas ir ļoti būtiski, aktuālu pārskatu par dažādām tautsaimniecības jomām ļoti plašā kontekstā.

Kas ir būtiski mums, Bosch grupas meitasuzņēmumam Latvijā, – tiek aplūkotas un analizētas gan vietējā tirgus iespējas, gan arī pasaules tendences un dinamika. Abonējot Kapitālu, iegūstam ekspertu un dažādu tautsaimniecības sfēru pārstāvju redzējumu uz mums svarīgajām tēmām un notikumiem.

Tā kā Bosch grupa pašlaik, kļūstot par globālu IoT (lietu interneta) risinājumu piegādātāju, atrodas lielākajā transformācijas procesā tās vairāk nekā 130 gadu ilgajā vēsturē, mums ir īpaši svarīgi Kapitālā atrast informāciju par šo tēmu; mums ir svarīgi redzēt, ka arī vietējam biznesam šī tēma ir saistoša. Jau šobrīd ar lielu interesi lasām par inovācijām, radītām Latvijā, par jaunajiem projektiem, to attīstību un uzņēmumu izaugsmi. Un noteikti lasīsim arī turpmāk!

5

REDKOLĒĢIJA

Žurnāla Kapitāls jūnija numura redkolēģija diskutē par tādām aktualitātēm kā tehnoloģiskā attīstība un algoritmizācija, sadarbīgais patēriņš, skaidrās naudas izskaušana, plānotās nodokļu reformas, augstskolu attīstības tendences un jaunās paaudzes darba kultūra.

SIA Titava laboratorija valdes priekšsēdētājs Dans Titavs runā par pašreizējās valdības veiktajām un plānotajām reformām: „Ir tāda izjūta, ka šī valdība nav reformu valdība, bet ir stagnācijas valdība. Kur ir tās reformas? Es neredzu nevienu. Veselības nozarē vienīgā reforma ir iedalīt vairāk naudas, bet izglītībā – likvidēt kārtējo skolu.”

6

06 / 2017

REDKOLĒĢIJA

Viedokli par augstskolu vides tendencēm pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis: „Augstskolu tendences šobrīd ir ļoti skaidras.

Viena no tām ir kopdzīvošana (kā kopmītne), kam apkārt notiek studiju procesu menedžēšana un atrodas profesori. Kopdzīvošanas modelī veidojas idejas. Tā ir globālā tendence, realitāte. Profesora loma mainās no tās, ka viņš visu zināja, uz to, ka viņš vairāk moderē, dalās ar pieredzi.”

SIA Latvijas mobilais telefons valdes priekšsēdētājs Juris Binde komentē tehnoloģisko attīstību: „Doma, ka visiem ir jāprot programmēt, ir novecojusi. Programmēšana mašīnkodos jau sen ir noiets etaps. Šodien ir jārunā par algoritmizāciju. Ja biznesam spēj izveidot algoritmu, kas būtu jāmāca ar 1. klasi, pat bērnudārzu, tad šodien uztaisīt programmu ir pilnīgi elementāri, jo ir programmatūras moduļi, kurus vienkārši saliek algoritmā. Un tā ir jau gatava programma – izmantojama sava biznesa attīstībai. Bet tas ir jāmāca – tāpat kā lasīt, rakstīt un rēķināt – kopš bērnības.”

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone piebilst: „Latvija zināmā mērā ir privileģētā stāvoklī, jo varam analizēt un neatkārtot kaimiņu kļūdas, piemēram, ieviešot jaunos kases aparātus, varam respektēt gan nozares pieredzi un priekšlikumus, gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās vajadzības un nesasteidzot kopā radīt pilnvērtīgu sistēmu, kas uzņēmējam atvieglina darbu, sadarbību ar VID un vienkāršo nodokļu administrēšanu.”

Par jauno darbinieku paaudzi izsakās AS SEB banka prezidente Ieva Tetere: „Tas, kā strādāt ar jauniešiem, t. s. millennials paaudzi, tagad ir aktuāla tēma, vesela zinātne. Viņiem ir citas vērtības.

Attieksme pret darba devēju mēdz būt nulle, bet darīt labu darbu, būt daļai no kopienas viņiem ir svarīgi. Viņi ienāk darba tirgū, un, tā kā vecā paaudze no jauna vairs nenāks, darba devējam ir jāmācās strādāt ar nākamo paaudzi, jāpielāgojas.”

http://ejuz.lv/201706 vai skaties redkolēģijas tikšanos šeit

06 / 2017

7

notikumi Notikumi: Latvijas ekonomikA Notikumi: latvijas politika Bez rokām darbs stāv!

SPĒLĒTĀJI LATVIJĀ: LĪDERU REITINGI skaitļi: Latvijā sievietes var justies vairāk līdztiesīgas nekā ES kopumā notikumI: PASAULES ekonomikA notikumi: PASAULES politikA Kiberizaicinājums

FOTO: leta

SPĒLĒTĀJI PASAULĒ: LĪDERU REITINGI

Bez rokām darbs stāv!

Latvijā ir vērojams izteikts darbaroku trūkums vairākās profesijās. Četras nozares, kurās visvairāk ir vajadzīgi profesionāļi, ir būvniecība, IKT, kokapstrāde un mašīnbūve. Jaunieši īpaši nesteidzas apgūt profesijas, kas šo problēmu palīdzētu risināt. Tātad joprojām izglītības sistēma vāji atbilst darba tirgum.

Nauda pārtikai

Šā gada I ceturksnī lielākajai daļai pārtikas produktu cenas ir pieaugušas. Tas esot skaidrojams ar sezonālajām izmaiņām un situāciju pasaules tirgū, taču ierindas patērētājam tas nav mierinājums: štrunts par importa gurķiem, kam cena ir cēlusies par 91 %, daudz vairāk makā kož piena produkti, kuriem īsā laikā cena ir uzlēkusi par 25–30 %.

Likvidēts par 45 % vairāk

Rīgā pērn tika likvidēti 6467 uzņēmumi, kas ir par 2 tūkstošiem vairāk nekā aizpērn. No visiem uzņēmumiem, kas pagājušajā gadā tika reģistrēti Latvijā, 70,58 % ir reģistrēti republikas pilsētās, starp tām joprojām visvairāk – Rīgā. Vislielākās problēmas rada uzņēmējdarbības apsīkums tieši Rīgā, kur ir vērojams arī visstraujākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums.

būt vienīgajam gāzes piegādātājam Latvijā, taču kopš 3. aprīļa dabasgāzes tirgus tika atvērts brīvai konkurencei. Tas nozīmē, ka gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties, no kura tirgotāja iegādāties gāzi. Elektrības tirgus liberalizācijas piemērs gan neļauj īsti priecāties par jaunajām iespējām.

Strādājam lēti

Vidējās darbaspēka stundas izmaksas Latvijā pērn ir bijušas 7,50 eiro, un tas ir ceturtais zemākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) valstīm: vēl lētāks darbaspēks ir tikai Bulgārijā, Rumānijā un Lietuvā. Jā, Latvijas uzņēmumu konkurētspēja reizē ar to palielinās, taču šīs medaļas otra puse ir akūtais darbaroku trūkums praktiski visās nozarēs. Un tas konkurētspēju samazina.

Kompensēs ar degvielu

Iecerētās nodokļu politikas reformas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus valdība kompensēšot ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam. Smēķēšana un spirtoto dzērienu lietošana kaitē veselībai, bet valdība vēlas, lai iekšdedzes dzinēji kaitētu maciņam,

Šā gada I ceturksnī lielākajai daļai pārtikas produktu cenas ir pieaugušas vienlaikus vairojot inflāciju un valsts ieņēmumus. Dīvaina kompensācija!

Bezdarbs stabils

Eurostat ziņo, ka Latvijā šāgada ieskaņā bezdarba līmenis saglabājās ap 9,3 %, un tas bija sestais augstākais rādītājs starp ES dalībvalstīm.

Mūsu pašu statistiķu dati gan ir iepriecinošāki, taču Eurostat

Inflācija uzņem tempu

Gāzes monopola vairs nav!

20 gadu garumā uzņēmumam Latvijas gāze bija tiesības

vienādu metodiku izmanto visā ES teritorijā, tāpēc, izmantojot pašu aprēķinātus procentus, korekti salīdzināt nevaram.

Antisociālā kapitālisma krahs?

PricewaterhouseCoopers veiktā globālā aptauja liecina: gandrīz visi (93 %) Latvijas uzņēmumu vadītāji ir pārliecināti, ka nākotnē konkurence tikai pieaugs, turklāt tas notiks kvalificētu darbinieku trūkuma apstākļos. Iepriecina, ka viņi ir apņēmības pilni apgūt jaunus tirgus un investēt kapacitātes celšanā, tostarp parūpēties par savu darbinieku labklājību.

Pašmāju alus atgriežas

FOTO: leta

Salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, 2017. gadā dzīve Latvijā ir iegājusi ierastajās sliedēs: gada inflācija ir sasniegusi pieklājīgus 3,4 %. Komersantiem inflācija ir vajadzīga, lai varētu paaugstināt savu preču un pakalpojumu cenas. Politiķi pēc tās alkst vēl trakāk. Turpretim patērētāji nervozē arvien vairāk: viņi ir tie, kas par visu maksā dārgāk.

NOTIKUMI

FOTO: leta

latvijas ekonomika

Iecerētās nodokļu politikas reformas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus valdība kompensēšot ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam

Pēc pērn vērojamā samērā dziļā apsīkuma šogad savas pozīcijas sāk atgūt Latvijā ražotais alus. 2017. gada divos mēnešos Latvijā kopumā tika saražots par 36,84 % vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Arī importēts tika par 19,95 % vairāk, bet no Latvijas izvestā alus apjoms ir palielinājies 3,7 reizes! Pašmāju alus atgriežas un rāda savu spēku.

06 / 2017

9

latvijas politika FOTO: leta

NOTIKUMI

Reemigranti nožēlo

Latvijas Universitātes pētījumā ir noskaidrots, ka liela daļa (40 %) no Latvijas aizbraukušo cilvēku, kuri šobrīd ir atgriezušies valstī, uzskata, ka lēmums atgriezties ir bijis nepareizs. Reemigrantiem bieži ir radušās grūtības atrast darbu sev vai dzīvesbiedram, bijis grūti pierast pie atšķirīgas darba kultūras un neskaidrības par nodokļiem. Cerības ir izrādījušās mānīgas.

PVN zālēm nepalielinās

Dzimstība apsīkst

Šā gada I ceturksnī Latvijā ir piedzimuši 4948 bērni, kas ir par 365 jeb 6,9 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Kopš 2011. gada jaundzimušo pilsoņu Latvijā ar katru gadu bija nedaudz vairāk nekā iepriekšējā gadā, taču 2016. gadā izteikts pieaugums vairs nebija vērojams, un arī šogad reģistrēto jaundzimušo ir mazāk nekā pērn. Atgriežamies krīzē.

Kadastrs saldētavā

Neriskējot aiztikt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, politiķi ir atbalstījuši kadastrālo vērtību iesaldēšanu. Tādējādi 2014. gada 23. decembrī apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze būs piemērojama arī 2018. un 2019. gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Tomēr noraidīta ir iespēja vienīgo mājokli neaplikt ar NĪN, tādēļ varam prognozēt, ka protesti turpināsies.

Bezdarbnieki iesprings

Kopš 1. aprīļa ir spēkā mainīti nosacījumi, lai iegūtu tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu: tagad tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir tad, ja par cilvēku sociālās apdrošināšanas obligātās

10

06 / 2017

iemaksas bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu (bija 9 mēnešus no 12) periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Slēptais bezdarbs palielināsies, toties valsts budžets taupīs.

Jaunieši nealkst mācīties

Latvijā 10 % jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem ar iegūtu pamatskolas izglītību neturpina mācības, un tas ir desmitais augstākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū. Starp 18–24 gadus veciem vīriešiem tādu ir 13,7 %, jaunās sievietes ir krietni čaklākas – 6,2 %. Par to, vai kūtrākie jaunieši paliek dzimtenē vai arī dodas laimes meklējumos uz ārzemēm, statistika klusē.

Daudz skolotāju, maz skolēnu?

Izglītības un zinātnes ministrijas ekspertu grupa ir konstatējusi, ka Latvijā viens skolotājs māca vidēji 9,8 skolēnus, un tas ir mazāk nekā citās ES valstīs. Ir skaidrs, ka

Pārmaiņas bez vardarbības

Aģentūras SKDS pētījuma dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā vēlas pārmaiņas, bet nav gatavi pieļaut vardarbību, lai tās panāktu, – tam, ka pārmaiņu vārdā vardarbība ir pieļaujama, ir piekrituši tikai 8 % respondentu. Šāda attieksme ir garantija tam, ka Latvijas attīstība turpināsies miermīlīgā gultnē, bet politiķiem no tautas dusmām nav jābaidās.

PB velk veco dziesmu

Izstrādājot ziņojumu par Latvijas nodokļu sistēmu, Pasaules Bankas (PB) speciālisti kārtējo reizi ir konstatējuši, ka Latvijā pamaz tiek darīts, lai samazinātu sociālo nevienlīdzību. Tieši šādā virzienā PB arī iesaka uzlabot nodokļu sistēmu, „lai saviem pilsoņiem sniegtu labākus pakalpojumus”, taču Latvijas politiķu un PB viedokļi šajā jautājumā nekad nav sakrituši.

FOTO: leta

Latvijā 10 % jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem ar iegūtu pamatskolas izglītību neturpina mācības

Šoreiz svarīgi ir nevis tas, kas ir, bet gan – kas nav noticis: premjers Māris Kučinskis ir apsolījis, ka turpmāk vairs netiks skatīts jautājums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšanu medikamentiem; veselības nozares finansēšanai tikšot meklēts cits risinājums.

Dārgākas zāles daudziem iedzīvotājiem tik tiešām nozīmētu nāves spriedumu.

ne jau eksperti pieņem lēmumus, taču šāds atzinums var tikt izmantots kā arguments tālākai skolu tīkla retināšanai, turpinot Latvijas lauku reģionu noplicināšanu un veicinot emigrāciju.

Latvija – AIDS līdere

2016. gadā Latvija ir apsteigusi Igauniju ikgadējo jauno HIV gadījumu skaita ziņā, tādējādi kļūstot par traģisku līderi ES un Eiropas Ekonomikas zonas valstu vidū. Latvijā jaunreģistrēto HIV gadījumu skaitam ir augšupejoša tendence, un pērn tie ir bijuši jau 18,5 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Un daudziem jau šķita, ka AIDS vairs nav aktuāls…

Neriskējot aiztikt NĪN likmes, politiķi ir atbalstījuši kadastrālo vērtību iesaldēšanu

NOTIKUMI

portrets

Bez rokām darbs stāv!

Nu jau par to tiek sistas bungas, pūstas taures un kliedz visi uzņēmēji, kam nav slinkums: vairākās nozarēs Latvijā jau kādu laiciņu ir vērojams izteikts darbaroku deficīts! Vienlaikus – it kā paradoksāli – bezdarbs neko daudz nesamazinās un šajā rādītājā Latvija joprojām ir starp Eiropas līderēm

D

arbaroku trūkst, bet bezdarbnieki mazumā neiet (nupat politiķi, lai uzlabotu statistiku, pat padarīja stingrākus bezdarbnieku reģistrēšanas noteikumus, prasot potenciālajam bezdarbnieka pabalsta saņēmējam nostrādāt 12 mēnešus no pēdējiem 16, nevis 9 no 12, kā tas bija līdz šim) – tātad aritmētika sāk klibot ar abām kājām. Un lai! Jo te runa nav par aritmētiku vai numeroloģiju, bet gan par dzīviem cilvēkiem, kuri darba tirgū startē ar savu profesiju, kvalifikāciju, prasmēm, iemaņām. Šajā vietā nākas konstatēt: nevis ar statistiku kaut kas nav kārtībā, bet gan ar potenciālajiem darbiniekiem, proti, bezdarbnieki neizrāda pārlieku lielu dedzību pārkvalificēties vai apgūt jaunu profesiju. Un, godīgi sakot, necik plašu izvēli valsts viņiem piedāvāt nejaudā.

Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās precizē, ka četras nozares, kurās visvairāk ir vajadzīgi profesionāļi, ir būvniecība, IKT, kokapstrāde un mašīnbūve. Bez šaubām, bezdarbnieks, ja gribētu, varētu ņemt rokās šķipeli un doties 12

06 / 2017

uz kādu gateri sakopt zāģu skaidas vai jaunbūvē mētāt ķieģeļus. Taču ne jau par melnstrādniekiem te ir runa: arvien asāks ir kvalificētu speciālistu trūkums, bet tos neviena darba birža nesaražos. Atliek vien cerēt uz valsts izglītības sistēmu. Arī uz profesionālo izglītību, kura, laikam ritot, Latvijā

Neizrāda pārlieku lielu dedzību pārkvalificēties vai apgūt jaunu profesiju bija izkritusi no aprites, bet nu strauji atkopjas, pateicoties arī tālredzīgākajiem darba devējiem.

Populārākās nozares, pēc jauniešu izvēles, patlaban ir ēdināšana un restorānu sfēra, administratīvie pakalpojumi un komerczinības. Ienesīgākās vakances gan pašlaik meklējamas nedaudz citās jomās. IT un komunikācijā ir vajadzīgs gan īpašs talants, gan zināšanas; arī kokapstrādē un mašīnbūvē pieprasa ne tikai rokas, bet arī smadzenes. Ko nu?

Viesstrādnieku piesaiste varētu

FOTO: leta

būt risinājums, taču tas nebūtu ērts nedz politiski, nedz ekonomiski – un nākotnē sola arī sociālus sarežģījumus. Tāpēc, vēlas to politiķi vai ne, nāksies vien viņiem beidzot nolaisties uz zemes un kaut vai sakostiem zobiem, kaut vai ar aplam neapmierinātu sejas izteiksmi, bet gādāt, lai valsts izglītības sistēma tuvinās darba tirgus vajadzībām.

Tas nozīmē ne tikai piemērotas mācību iestādes, ne tikai attiecīgas mācību programmas un kursus, bet arī neuzkrītošu, tomēr iedarbīgu profesionālo orientāciju jau pirmsskolas izglītības iestādēs. Lai bērnam vai jaunietim ne tikai būtu priekšstats, ar ko nodarbojas un cik pelna, piemēram, labs ķīmiķis, farmaceits vai konstruktors, bet viņa vērtību sistēmā šāda nodarbošanās būtu starp cienītākajām, sociāli noderīgākajām un prestižākajām.

Pārspīlēti humanitārā izglītība ir nesusi savus sūros augļus. Tas nenozīmē, ka mums vairs nav vajadzīgi juristi, arhitekti, filozofi – nē, visiem ir sava dzīves telpa, taču kādam ir jāstrādā arī mazāk popularizētās, toties ne mazāk vajadzīgās profesijās. Šāda harmonija ekonomiski ir ļoti izdevīga.

spēlētāji LATVIJĀ

Kapitāls fiksē

Marts līderu reitingus

kāpumS Juris Jātnieks,

DAP ģenerāldirektors

Jaunieceltais Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors Juris Jātnieks ir sasniedzis šīs institūcijas iekšējās karjeras griestus – kādreiz viņš bija DAP ģenerāldirektora vietnieks, bet 2013. gadā pārcēlās uz Nodarbinātības valsts aģentūru. Kā izrādās – lai uzvarētu konkursā un atgrieztos DAP, tikai šoreiz pašā augšā. Jebkurā gadījumā J. Jātnieks pārvaldē nebūs jauniņais, un tas noteikti nāks par labu gan iestādei, gan viņam pašam.

Jānis Citskovskis, VK direktors

Par valsts galveno ierēdni valdība nolēma iecelt līdzšinējo Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieku Jāni Citskovski.

Valsts kancelejas (VK) direktors jebkuram ierēdnim ir absolūta virsotne. Formāli nebūdams politisks, šis amats tomēr atrodas pašā politisko spēlīšu caurvējā, un nav šaubu, ka juridiski izglītotais J. Cits­ kovskis to lieliski apzinās – ar formalitātēm vien VK direktors neiztiks.

Timurs Tomsons,

SIA Lielais dzintars vadītājs

Liepājas koncertzāles SIA Lielais dzintars valdes locekļa un tātad Kurzemē lielākā kultūras centra vadītāja amatam konkursā tika izraudzīts līdzšinējais kamerorķestra Sinfonietta Rīga izpilddirektors Timurs Tomsons. Svarīgākais te laikam gan ir nevis T. Tomsona kvalifikācija, bet gan tas, vai viņš spēs iedzīvoties Liepājā un nepievilt liepājnieku ambīcijas. Vasara Lielā dzintara jaunajam vadītājam solās būt spraiga.

Atis Sausnītis, Ivars Strautiņš, SIA Baltijas lāses piens īpašnieki

Pazīstamie uzņēmēji Atis Sausnītis un Ivars Strautiņš Rīgā, Bauskas ielā 180, kur atrodas arī abiem piederošās SIA Baltijas lāse un AS Rīgas piena kombināts, uz paritātes principiem (katram pieder 50 %) ir izveidojuši jaunu uzņēmumu – SIA Baltijas lāses piens. Jaunā firma nodarbošoties ar aktīvu konsolidēšanu un akciju pārvaldīšanu piena nozarē. Nav šaubu, kā šādi A. Sausnītis un I. Strautiņš vēl vairāk nostiprinās savu ietekmi.

Mihails Barišņikovs,

FOTO: leta

Baletdejotājs

NOTIKUMI

Latvijā dzimušajam baletdejotājam un aktierim Mihailam Barišņikovam Saeima ir piešķīrusi Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pagaidām gan lielāka ieguvēja ir pati valsts, jo ziņa par M. Barišņikovam izsniegto Latvijas Republikas pasi ir izskanējusi pa visu pasauli, tomēr paša mākslinieka sirsnīgā attieksme liecina, ka arī viņam tā nav plika formalitāte. Vārdu sakot, šoreiz ieguvējas ir abas puses.

lejupslīde

Aleksandrs Pankovs,

AS Rietumu banka prezidents

Francijas Nacionālā finanšu prokuratūra naudas atmazgāšanas lietā ir pieprasījusi četru gadu cietumsodu Latvijas AS Rietumu banka prezidentam Aleksandram Pankovam, bet pašai bankai – 90 miljonu eiro naudassodu. Tas viss var beigties gan šā, gan tā, tomēr šķiet, ka franču Temīda nejoko.

Rietumu banka līdz šim ir uzskatīta par vienu no stabilākajām Latvijas kredītiestādēm. Cerams, šie sarežģījumi tomēr nesagraus bankas reputāciju.

Sandra Kārkliņa-Ādmine,

VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir uzsākta disciplinārlieta pret VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktori Sandru Kārkliņu-Ādmini, kura uz disciplinārkomisijas izmeklēšanas laiku ir atstādināta no pienākumu pildīšanas. Disciplinārlieta esot ierosināta, lai noskaidrotu, vai VID uzsāktais nodokļu audits pret kādu komersantu esot pamatots, tomēr pašreizējā situācijā tā itin viegli var nozīmēt arī karjeras beigas.

Ilze Pētersone-Godmane,

IeM valsts sekretāre

IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane ir zaudējusi valsts specdienestu uzticību un reizē ar to arī pielaidi valsts noslēpumam. Runā, ka galvenais iemesls pielaides nepagarināšanai varētu būt Godmaņu ģimenes draudzība ar energokompānijas Itera Latvija vadītāju Juri Savicki. Lai nu kā, procedūra turpinās, I. Pētersone-Godmane gan vēl atrodas amatā, taču pielaides zaudēšana svītros karjeras iespējas valsts pārvaldē.

Aija Mežsarga, VI vadītāja

Veselības inspekcijas (VI) vadītājai Aijai Mežsargai Veselības ministrija piedāvā mainīt amatu, pārceļoties uz Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centru (VTMEC), kur esot brīvs direktora vietnieces amats. Tā kā A. Mežsarga uz VI tika aizrotēta no tā paša VTMEC, kur viņa tolaik ieņēma direktores amatu, ministrijas piedāvājums ir atklāti aizvainojošs.

Dana Reizniece-Ozola,

Finanšu ministre

Finanšu ministrijas izkalkulētā un ne dienās, bet stundās mainīgā valdības izsludinātā nodokļu reforma ir krietni pabojājusi finanšu ministres līdz šim bezmaz vai spožo tēlu.

Reformas pieteikšanas brīdī uzņēmēji atviegloti un cerīgi nopūtās, tomēr laika gaitā, sastopoties ar reālajiem plāniem – piemēram, palielināt sociālos maksājumus vai krasi celt akcīzes nodokli degvielai –, D. Reizniece-Ozola strauji zaudē politisko kapitālu.

Precizējums: žurnāla Kapitāls maija numura līderu reitingā tika fiksēts BKUS valdes priekšsēdētāja Valta Ābola karjeras kāpums. Precizējam – kopš darba attiecību sākšanas BKUS V. Ābols vairs nav darba attiecībās ar GlaxoSmithKline

06 / 2017

13

uzņēmums

SadarbībĀ ar SIa SeverStal DiStribution

Kas ir valsts biznesam – partneris vai kontrolieris?

baIba MaIzīte

2016. gada beigās plašsaziņas līdzekļos parādījās paziņojums, ka SIA Severstal Distribution varētu samazināt ražošanas apjomu Latvijā, pārveidojot uzņēmējdarbību un pievēršoties metālvelmējumu tirdzniecībai. Šādu plānu iemesls bija Eiropas Komisijas (EK) ierobežojumi tērauda produkcijas importam no Krievijas un ražošanas sadārdzināšanās Latvijā. Par to, kas ir mainījies viena no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem darbībā un kāda šodien ir uzņēmējdarbības vide, stāsta tā vadītājs – SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs

V

ai SIA Severstal Distribution turpina ražošanu Rīgā?

Jā, ražošana turpinās – metāla servisa centrā tiek ražotas tērauda lentes, loksnes, joprojām darbojas cauruļu ražotne, kas ir vienīgā Baltijā.

Tomēr, kā jau plānots, mēs pārtraucām ekspluatēt vienu cauruļu līniju, jo ražošanas efektivitāte Latvijā pazeminājās.

Kā jūsu uzņēmuma darbību ietekmēja EK ieviestie antidempinga muitas nodokļi?

2016. gada sākumā ieviestais muitas nodoklis auksti velmētajiem tērauda produktiem no Krievijas Severstal produkciju padarīja konkurētnespējīgu. Tās pārstrāde notiek mūsu ražotnē Rīgā, un tā ir paredzēta galapatēriņam: no tās izgatavo automobiļu un traktoru virsbūvju detaļas, sadzīves tehniku u. c. plaša patēriņa preces – gludināmos dēļus, kannas, mēbeles un daudz ko citu. Mēs nevarējām atļauties izjaukt mūsu Eiropas Savienības (ES) partneru ražošanas programmas un kļūt 14

06 / 2017

par neuzticamu piegādātāju viņu acīs.

Uzņēmums kā risinājumu piedāvāja izmantot produkciju, ko ražo alternatīvi piegādātāji no Dienvidaustrumāzijas valstīm. Minētie muitas nodokļi varētu samazināt ražošanas apjomu un negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības efektivitāti, tomēr mēs atradām izeju no situācijas un pilnīgi izpildām saistības pret mūsu klientiem un darbiniekiem, kā arī pret valsti.

Ražošanas efektivitāte Latvijā pazeminājās Vai jums bija vajadzīga valsts palīdzība?

Es nekādā ziņā neesmu politiķis, taču kā uzņēmuma vadītājs esmu pārliecināts, ka valsts nevar tiešā veidā atbalstīt uzņēmējdarbību un tas nav jādara – uzņēmējdarbībai ir jāpaliek patstāvīgai un efektīvai. Nav pareizi atbalstīt uzņēmējdarbību ar dotācijām,

garantijām vai sniegt citu veidu tiešu palīdzību – ar to tirgus ekonomika atšķiras no ārpustirgus ekonomikas, kurā valstij ir tieša ietekme uz uzņēmējdarbību. Valstij ir jāiejaucas tirgus procesos situācijās, kad uzņēmumam ir vajadzīgi administratīvie resursi, kas ir valsts rīcībā, lai aizsargātu valsts ekonomikas intereses un vietējo uzņēmumu tiesības uz brīvu tirdzniecību, nodrošinātu atbalstu, paužot savu oficiālo nostāju starptautiskā līmenī, arī ES. Kādām ir jābūt valsts un uzņēmuma attiecībām?

Vispirms tām ir jābūt partnerattiecībām. Valsts ir sabiedrības organizācijas sistēma, kuras rīcībā ir dažādi vadības un kontroles instrumenti un kura savā teritorijā iedibina tiesisko kārtību. Valsts stabilitāti un labklājību nosaka spēcīga ekonomika. Spēcīgas ekonomikas galvenais instruments ir plaukstoši uzņēmumi, no kuriem iegūtie nodokļu ieņēmumi palīdz nodrošināt sociālo un politisko stabilitāti valstī. Savukārt bez stabilitātes valstī

uzņēmums nebūs spēcīgas ekonomikas. Iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšana valsts ekonomikas attīstības rezultātā, manuprāt, ir valsts svarīgākais uzdevums. Tas ir liels sistēmisks darbs ar skaidriem stratēģiskiem mērķiem un tiem atbilstīgiem taktiskiem uzdevumiem. Es jau vairākkārt esmu teicis, ka ir nepieciešams valsts attīstības stratēģiskais plāns, kas tiek īstenots, un daži vienkārši un saprotami punkti attiecībā uz to, kāpēc investoriem ir izdevīgi ieguldīt savu kapitālu tieši pie mums. Uzņēmējdarbības veikšanas noteikumiem – nodokļu apmēram, nodokļu atlaidēm u. c. elementiem – ir jābūt prognozējamiem, un tie nedrīkst bieži mainīties. Šādā gadījumā uzņēmumi pieņems šos spēles noteikumus un izpildīs tos.

Bet ko darīt ar tiem, kas nemaksā nodokļus? Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesen publicēja sarakstu – tajā ir aptuveni 120 tūkstošu nodokļu parādnieku.

Es īsti nesaprotu šā saraksta publiskošanas mērķi – 150 eiro parāda slieksnis, aiz kura uzņēmums var iekļūt t. s. melnajā sarakstā, nešķiet saprātīgs. Parāds rodas vai nu tad, ja nodokļi netiek apzināti maksāti, vai arī pēc nodokļu audita, kad ir konstatēti pārkāpumi un par iepriekšējo periodu ir aprēķināts papildu nodoklis, kas vēl nav samaksāts, – jebkurā gadījumā no revidenta lēmuma līdz naudas faktiskajai ienākšanai Valsts kasē paies laiks. Ilgstošie nemaksātāji, pat būdami sarakstā, diezin vai sāks maksāt nodokļus: datubāzēs, ko uzņēmumi izmanto partneru pārbaudei (piemēram, Lursoft), ir visa informācija par parādiem, taču tas nestimulē nodokļu tiesību aktu pārkāpējus maksāt nodokļus. Savukārt iekļūšana sarakstā pēc audita var būt nejauša, jo kļūdas nereti tiek izdarītas nevis ļaunprātīgi, bet gan zināšanu un kompetences trūkuma dēļ. Turklāt šis saraksts tiks atjaunināts reizi mēnesī.

Iekļūšana šādā atklātā melnajā sarakstā var uzņēmumam nodarīt kaitējumu, it sevišķi, ja tas sadarbojas ar ārvalstu partneriem, piemēram, tas var uzreiz un uz visiem laikiem zaudēt tenderī

potenciālo ārvalstu klientu, kas necentīsies noskaidrot, cik liels ir parāds – 150 tūkstošu vai 150 eiro; viņam tas ir melnais saraksts, un viss. Uzņēmums var nepelnīti zaudēt starptautiskas apdrošināšanas sabiedrības uzticību un zaudēt apdrošināšanas kredītlimitu.

Manuprāt, ir jāveic pastāvīgs un sistēmisks darbs, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu no uzņēmumiem. VID galvenokārt ir jāuzskata nevis par sodīšanas iestādi, bet gan par organizāciju, kas var novērst nodokļu tiesību aktu

pārkāpumus. Tam ir jābūt uzņēmumu partnerim, jaudīgam konsultāciju centram, kas nodrošina kompetentu palīdzību un uzņemas atbildību par nododamo pieredzi. Viens no variantiem varētu būt konsultatīvā audita ieviešana, norādot uz neatbilstībām uzņēmuma darbībā un nosakot termiņu to labošanai. Sabiedriskais nopēlums – tas vēl nav īstais instruments, kas liks pārkāpējam laboties, bet partnerība uzņēmējdarbībā dod pozitīvu rezultātu. n 06 / 2017

15

NOTIKUMI

skaitļi

Latvijā sievietes var justies vairāk līdztiesīgas nekā ES kopumā Sieviešu līdztiesības (nejaukt ar vienlīdzību!) jautājums Eiropas Savienībā (ES) allaž vismaz formāli ir bijis starp aktuālākajiem, taču skaitļi rāda, ka t. s. vecajās ES valstīs liela daļa šīs runāšanas ir aizgājusi mākoņos.

Tiesa gan, demogrāfiskā problēma vairs nav tik asa, kāda tā bija 20. gadsimta nogalē, kad, piemēram, Vācijā tautas dabiskais pieaugums bija izteikti negatīvs. Tomēr pārticība pati par sevi nenodrošina nācijas atražošanu, un to parāda fakts, ka vienīgās valstis, kurās auglības indekss tuvojas skaitlim 2, ir Francija un Īrija.

Lai kā mēs vērtētu Latvijas integrēšanos ES, ir jāatzīst, ka demogrāfijas un sieviešu līdztiesības jautājumos pēdējos 10 gados mēs esam progresējuši un uz citu ES dalībvalstu (to vidū uz Baltijas

valstu) fona izskatāmies visnotaļ simpātiski.

Latvijai salīdzinot ir itin augsts auglības indekss – 1,7, tāds pats ir Lietuvai, bet Igaunijai krietni zemāks – 1,58. 2000. gadā tas bija tikai 1,25 – un vai par šādu acīmredzamu progresu nav jāpriecājas? Tiesa gan, sieviešu vidējais vecums bērna dzimšanas brīdī pamazām tuvojas 30 gadiem, taču arī šo rādītāju ir iespējams vērtēt dažādi.

Sieviešu ienākumi Latvijā daudz neatšķiras no vīriešu ienākumiem, arī bezdarba ziņā starpība ir pieklājības robežās. Vārdu sakot, ja vērtējam materiālo pusi, Latvijā sievietes tik tiešām var justies vairāk līdztiesīgas nekā ES kopumā. Atliek parūpēties, lai šī tendence saglabātos, arī paaugstinoties vispārējam labklājības līmenim.

Auglības indekss* ES valstīs 2015. gadā

Auglības indeksa dinamika Latvijā 2000.–2015. gadā

* dzīvu jaundzimušo skaits uz vienu sievieti

2015.

2014.

2013.

2012.

2011.

2010.

2009.

2008.

2007.

2000.

Avots: EUROSTAT

Avots: EIROPAS KOMISIJA (EK)

Vidējā stundas darba samaksa ES valstīs* vīriešiem un sievietēm 2014. gadā, EUR

Starpība starp sieviešu un vīriešu vidējiem ienākumiem ES valstīs* 2015. gadā, %

40

50

30

37,5 12,5

0

0 ES-28 Nīderlande Malta Vācija Lielbritānija Austrija Itālija Čehija Igaunija Slovākija Īrija Spānija Luksemburga Ungārija Polija Beļģija Francija Kipra Rumānija Zviedrija Dānija Portugāle Somija Bulgārija Latvija Slovēnija Lietuva

25

10 ES-28 Dānija Īrija Luksemburga Zviedrija Somija Lielbritānija Beļģija Vācija Nīderlande Francija Austrija Itālija Spānija Kipra Malta Slovēnija Portugāle Igaunija Čehija Slovākija Polija Ungārija Latvija Lietuva Rumānija Bulgārija

20

Vīrieši sievietes

2006.

0,425 2005.

0

2004.

0,85 2003.

0,5

2002.

1,275

ES-28 Francija Īrija Zviedrija Lielbritānija Dānija Beļģija Latvija Lietuva Nīderlande Somija Igaunija Rumānija Čehija Slovēnija Bulgārija Vācija Austrija Luksemburga Malta Ungārija Horvātija Slovākija Itālija Grieķija Spānija Kipra Polija Portugāle

1,7

1

2001.

2,125

2 1,5

Avots: EUROSTAT

Avots: EUROSTAT

* nav datu par Grieķiju un Horvātiju

* nav datu par Grieķiju un Horvātiju

Sieviešu bezdarba pārsvars pār vīriešu bezdarbu ES valstīs* 2015. gadā, % 30 29,25

45

28,5

22,5

27,75

0

27 ES-28 Rumānija Malta Itālija Polija Slovēnija Ungārija Slovākija Luksemburga Čehija Spānija Kipra Bulgārija Īrija Beļģija Portugāle Francija Dānija Latvija Lielbritānija Nīderlande Igaunija Austrija Vācija Zviedrija Lietuva Somija

90 67,5

* nav datu par Grieķiju un Horvātiju

16

Sieviešu vidējais vecums bērna dzimšanas brīdī Latvijā 2005.–2015. gadā, gadi

06 / 2017

Avots: EUROSTAT

2005. 2006. 2007. 2008. 2009. 2010.

2011.

2012.

2013.

2014.

2015.

Avots: EK

Eiropas glābējs Makrons?

Par Francijas prezidenta vēlēšanu uzvarētāju prognozējami kļuva sevi par neatkarīgo kandidātu pasludinājušais bijušais sociālists, kādreizējais Francijas ekonomikas ministrs Emanuels Makrons. Izteikti proeiropiski noskaņotais E. Makrons vēlēšanu otrajā kārtā pārliecinoši apsteidza Nacionālās frontes līderi Marinu Lepēnu un, kā apgalvo optimisti, izglāba apvienoto Eiropu. Pesimisti gan norāda, ka E. Makronu gaida milzums problēmu tieši Francijā, jo vairākums vēlētāju ir balsojuši nevis par viņu, bet gan pret M. Lepēnu, no diviem ļaunumiem izvēloties mazāko.

Apstiprina stingras vadlīnijas

Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstu līderi vienbalsīgi pieņēma stingras vadlīnijas nākamajos divos gados gaidāmajām sarunām par Lielbritānijas izstāšanos no alianses jeb Brexit. Vadlīnijās ir paredzēts: sarunās ievērot pakāpenību, sākotnēji vienoties par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem, to vidū par Albionā dzīvojošo pārējo ES dalībvalstu pilsoņu tiesībām un izstāšanās cenu Londonai, kas nu jau varētu tikt palielināta līdz 100 miljardiem eiro; pāriet pie sarunām par turpmākajām attiecībām tikai pēc šīs sarunu sadaļas noslēgšanas.

Dienvidkorejai jauns prezidents

Par Dienvidkorejas prezidenta ārkārtas vēlēšanu uzvarētāju kļuva līdz šim mūžīgo opozicionāru demokrātu kandidāts bijušais cilvēktiesību advokāts Muns Džēins, kurš iepriekšējās vēlēšanās piekāpās nesen no amata atstādinātajai un apcietinātajai konservatīvo pārstāvei Pakai Gunhjei.

Jaunā prezidenta programmas stūrakmens ir attiecību ar Ziemeļkoreju normalizēšana, kas nozīmē jaunas vēsmas kā Dienvidkorejas ārpolitikā, tā iekšpolitikā.

Cīņa par uzvarētāja lauriem

Kamēr Rietumu sabiedroto atbalstītā kurdu un arābu alianse Sīrijā gatavojās galīgajam uzbrukumam Rakai, kas tiek uzskatīta par džihādistu grupējuma Islāma valsts galvaspilsētu, islāmisti savu faktisko galvaspilsētu pārcēla uz Deirezoras pilsētu. Visticamāk, grupējums cer – kamēr centīsies ieņemt Deirezoru, izcelsies konflikts vai vismaz nopietnas nesaskaņas starp Rietumu koalīcijas atbalstītajiem kaujiniekiem un Krievijas atbalstītajiem valdības spēkiem, kas abi neslēpj, ka ir sākuši skrējienu uz pilsētu pēc Islāma valsts uzvarētāju lauriem.

Samainīja Turciju pret Eiropu

Turcijā notika referendums par izmaiņām valsts konstitūcijā – un Turcijas pārtapšanu par izteikti prezidentālu valsti atbalstīja 51,4 % valsts iedzīvotāju. Pateicoties referenduma iznākumam, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tagad varēs atrasties pie varas līdz pat 2029. gadam. Tiesa, Eiropa Turcijas prezidentālos centienus nesaprot, tādēļ referenduma rezultāts nozīmē arī faktisku atteikšanos no centieniem iestāties savienībā. Var teikt, ka R. T. Erdogans samainīja Turciju pret Eiropu.

Pēc Ugo Čavesa parauga

Krīzes nomocītās Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro paziņoja, ka sasauks Konstitucionālo sapulci, kuras uzdevums būs izveidot jaunu valsts konstitūciju. N. Maduro plāns atgādina viņa priekšteča U. Čavesa rīcību 1999. gadā, kad ar līdzīga paņēmiena palīdzību tika izstrādāta pašreizējā Venecuēlas konstitūcija, kas tika atbalstīta referendumā.

Opozīcija gan satraucas, ka Konstitucionālā sapulce sastāvēs no N. Maduro atbalstītājiem un ka tās esamība samazinās opozīcijas kontrolētā valsts parlamenta lomu.

NOTIKUMI

FOTO: leta

pasaules ekonomika

Par Francijas prezidenta vēlēšanu uzvarētāju prognozējami kļuva kādreizējais Francijas ekonomikas ministrs Emanuels Makrons

Oriģinālais Tramps

ASV prezidents Donalds Tramps lauza visas tradīcijas un savā pirmajā ārvalstu vizītē nevis devās uz kādu no ASV tuvākajām kaimiņvalstīm Kanādu vai Meksiku un pat ne uz kādu no valstīm ASV politiskajām sabiedrotajām, bet gan izvēlējās turneju pa trim t. s. pasaules reliģiju reliģiskajiem centriem, apmeklējot Izraēlu, Saūda Arābiju un Vatikānu. Politiskie ieguvumi no šādas turnejas gan ir visai apšaubāmi, toties publicitāte – vairāk nekā iespaidīga. Ne jau velti D. Tramps savulaik ir bijis arī ļoti labs televīzijas šovu vadītājs. Papildus miljardu pelnīšanai, protams.

Vēl viena NATO dalībvalsts

Nelielās bijušās Dienvidslāvijas republikas Melnkalnes parlaments pielika punktu valstī virmojošajām kaislībām, ar 46 balsīm no 81 atbalstot Melnkalnes iestāšanos NATO. Reizē ar šo balsojumu tika novērsts pēdējais kaut cik nopietnais šķērslis, un pilnīgai dalībai aliansē ir atlicis nokārtot vien dažas formalitātes. Tiesa, dalība aliansē diezin vai padarīs valsti stabilāku arī iekšpolitiski, jo aptaujas liecina, ka vairākums iedzīvotāju ir pret NATO, savukārt politiskā elite izdarīja visu iespējamo un neiespējamo, lai par šo jautājumu netiktu balsots referendumā,

un šie fakti politiķiem tiks atgādināti vēl ilgi.

Pret Phenjanu vai Pekinu?

Dienvidkorejā sāka darboties šajā valstī izvietotā ASV pretraķešu aizsardzības sistēma THAAD, kas ir paredzēta, lai pārtvertu un iznīcinātu tuva un vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes lidojuma beigu fāzē. Ap 1 miljardu ASV dolāru vērtā sistēma oficiāli ir paredzēta Ziemeļkorejas iespējamās agresijas novēršanai, lai gan daudz vairāk šķiet, ka tā ir vērsta nevis pret Phenjanu, bet gan pret Pekinu, kas vienlaikus nozīmē arī reģiona drošības līdzsvara izjaukšanu.

Budapešta pret Briseli

Eiropas Komisija (EK) ierosināja tiesisko procedūru pret Ungāriju, vēršoties pret šajā valstī pieņemto Augstskolu likumu, kurš, kā uzskata EK, var sekmēt ASV miljardiera Džordža Sorosa dibinātās Centrāleiropas Universitātes slēgšanu. Ungārija gan norāda, ka likumā ir paredzēts tikai vienādot noteikumus visām 28 Ungārijā strādājošajām ārvalstu universitātēm. Starp Briseli un Budapeštu pastāv arī nopietnas domstarpības par nelegālo imigrantu jautājumu un par Ungārijas iecerētajiem nevalstisko organizāciju ierobežojumiem, tādēļ abu pušu attiecības strauji tuvojas visu laiku zemākajam punktam.

06 / 2017

17

PASAULES politika FOTO: leta

NOTIKUMI

Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks (no kreisās) un Turcijas enerģētikas ministrs Berats Albairaks paraksta starpvaldību līgumu par dabasgāzes cauruļvada projektu Turku straume

Eiropas valūtas fonds?

Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un finanšu komisārs Pjērs Moskovisi kārtējo reizi centās aktualizēt ideju par Eiropas Valūtas fonda izveides nepieciešamību.

Pirmoreiz iecere izskanēja, sākoties parādu krīzei, un tās atbalstītāji uzskata, ka Starptautiskā Valūtas fonda Eiropas mēroga analogs palīdzēs samazināt atšķirības valstu ekonomiskās attīstības tempos un attiecīgi arī nevienlīdzību starp valstīm.

Ideja ir perspektīvāka, nekā šķiet pirmajā brīdī, un to atbalsta virkne ietekmīgu politiķu, to vidū Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible.

Skepse cenu jautājumā

Neoficiāli kļuva zināms – naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC dalībvalstis ir panākušas vienošanos, ka naftas ieguves apjoms tiks ierobežots arī nākamajos sešos mēnešos un ka šo vienošanos atbalstīs arī OPEC neietilpstošie eksportētāji, to vidū Krievija. Eksperti gan šaubās, ka vienošanās izraisīs naftas cenu ilgi gaidīto kāpumu, jo visas brīvās nišas ar steigu aizpilda ASV slānekļa

18

06 / 2017

naftas ieguvēji, kuru pievienošanās nolīgumam ir iespējama vienīgi ļoti teorētiski.

Somālijas pirātu atgriešanās

Pēc tam kad šā gada martā Somālijas piekrastes ūdeņos notika pieci pirātu uzbrukumi tirdzniecības kuģiem, dienaskārtībā atkal ir Somālijas pirātu jautājums.

Visa 2016. gada laikā netika fiksēts neviens uzbrukums, tomēr sausuma izraisītā neraža un bads somāliešiem acīmredzami liek atgriezties pie nebūt ne tik seniem iztikas avotiem. Pagaidām gan nav skaidrs, vai šī problēma solās būt ilglaicīga vai arī notikušais ir tikai īslaicīgs pirātisma uzliesmojums.

Uzreiz divi konkurenti

Ķīnā un Krievijā gandrīz vienlaikus sākās divu jaunu vidēji maģistrālo pasažieru lidmašīnu – attiecīgi Ķīnas C919 un Krievijas MS-21 – lidojumu izmēģinājumi. Ir iecerēts, ka abi šie aviolaineri tirgū parādīsies jau tuvāko gadu laikā un vismaz savās mītnes valstīs kļūs par nopietniem Boeing un Airbus tādas pašas klases lidmašīnu konku-

rentiem. Šis solis nozīmē arī Krievijas atgriešanos un Ķīnas pievienošanos aviācijas industrijas valstu augstākajai līgai.

parādi bankrota procedūras uzsākšanas brīdī bija 18 miljardi dolāru.

NAFTA tikai pārskatīs

Japānas valdība mainīja vēl februārī pausto kategorisko viedokli, ka bez ASV līdzdalības 12 valstu iecerētais Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līgums (TPP) ir zaudējis jēgu un nolemts nāvei, nākot klajā ar paziņojumu, ka TPP ir labas perspektīvas arī bez ASV piedalīšanās.

Viedokļa maiņa par 180 grādiem ir skaidrojama ar faktu, ka galvenā Japānas konkurente reģionā Ķīna netērē laiku gaidīšanai un steidzas ieņemt brīvās nišas kaimiņvalstīs.

ASV, Meksika un Kanāda vienojās par Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA) pārskatīšanu, kas nozīmē – vismaz pagaidām līgums, par spīti ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu solījumiem, anulēts netiks, bet Meksika un Kanāda pagaidām ir tikušas cauri gandrīz sveikā, ja neskaita pamatīgu izbīli. D. Tramps vairākkārt ir uzsvēris, ka pirms 23 gadiem noslēgtais līgums kaitē ASV ekonomikai, un janvārī viņš jau atteicās no iecerētā Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma, tāpēc tika gaidīta arī NAFTA anulēšana.

Mīļā miera labad

Lai samazinātu ASV pretenzijas pret Ķīnu par eksporta dominēšanu pār importu, Pekina piekrita dažu tuvāko mēnešu laikā atvērt savu tirgu amerikāņu liellopu gaļas ražotājiem, kā arī ASV sašķidrinātās gāzes piegādātājiem un elektronisko maksājumu sistēmām. Vienošanās solās būt iespaidīgs ieguvums amerikāņu kompānijām – tikai Ķīnas liellopu gaļas tirgus apmērs ir 2,5 miljardi ASV dolāru gadā, bet e-maksājumu sistēmas izmanto 450 miljonu ķīniešu.

Beidzot sāk bankrota procedūru

Puertoriko valdība oficiāli vērsās salas galvaspilsētas Sanhuanas apgabaltiesā ar prasību nodrošināt aizsardzību pret kreditoriem, un tas nozīmē, ka jau vairākus gadus maksātnespējīgā ASV asociētā valsts Puertoriko Sadraudzība (kā tā oficiāli saucas) beidzot ir sākusi bankrota procedūru.

To gan ievērojami sarežģī asociētās valsts statuss, kā arī Puertoriko parādu apmērs – 74 miljardi ASV dolāru.

Salīdzinājumam: Detroitas

Mainīja viedokli

Sākusies Turku straumes būvniecība

Krievijas gāzes gigants Gazprom paziņoja, ka ir sācis gāzesvada Turku straume būvniecību. Krievijas gāzes piegādāšanai pa Melnās jūras gultni ir paredzēts uzbūvēt divus cauruļvadus: pa katru no tiem varēs transportēt 15,75 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Viens cauruļvads ir paredzēts Turcijas, bet otrs – Eiropas valstu vajadzībām. Tiek plānots, ka piegāde sāksies 2019. gada beigās.

Tiesa, pagaidām nav skaidrības par to, kā un vai vispār gāze caur Turciju nonāks līdz Eiropas patērētājiem.

Lielākie Akcionāri ķīnieši

Ķīnas konglomerāts HNA Group kļuva par lielāko Vācijas galvenās bankas Deutsche Bank akcionāru, palielinot savu akciju daļu līdz 9,92 %. Deutsche Bank lielāko akcionāru sarakstā HNA Group apsteidz ASV bāzēto aktīvu pārvaldības kompāniju BlackRock, kurai pieder 5,88 % bankas akciju. Ķīnas konglomerāts turpina ārvalstu visu veidu aktīvu, sākot ar bankām un beidzot ar viesnīcām, iepirkšanu par spīti Ķīnas valdības centieniem ierobežot ārvalstu aktīvu iegādi bažās par juaņas vērtības kritumu.

portrets

NOTIKUMI

Kiberizaicinājums Kiberuzbrukums WannaCry var būtiski ietekmēt kā attieksmi pret kiberdrošību, tā kriptovalūtu nākotni

M

aija vidū pasauli satricināja kiber­ uzbrukums WannaCry, kura laikā šāda nosaukuma datorvīruss ar šifrēta algoritma palīdzību bloķēja datnes uz vīrusa skartajiem datoriem, apmaiņā pret datņu atbloķēšanu pieprasot izpirkuma maksu. Vīruss gan bija zināms jau iepriekš, tomēr uzbrukuma mērogi pārsniedza gandrīz visu iepriekš redzēto – tika inficēti vairāki simti tūkstošu datoru vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Lai gan plašsaziņas līdzekļos netrūkst visdažādāko spekulāciju par to, kas tika iedarbinājis WannaCry – kādi kibernoziedznieki, noslēpumainie Krievijas hakeri, amerikāņu slepenie dienesti vai vēl kāds cits –, vairākums ekspertu sliecas domāt, ka kiberuzbrukuma motīvi ir galvenokārt materiāli.

Tradicionāli tiek izšķirti trīs veidu kiberuzbrukumi: nosacītie kaujas – zināmākais piemērs ir vīruss Stuxnet, ar kura palīdzību tika nobremzēta Irānas kodolprogramma; kriminālie – aiz šā vārda slēpjas plašs spektrs noziedzīgu darbību virtuālajā vidē; informatīvie – kad galvenais uzbrukuma iniciatoru mērķis ir paziņot par saviem talantiem un esamību. Tā kā par WannaCry mērķi ir kļuvuši nevis kādi militārie vai militārās industrijas objekti, bet gan visdažādākās sistēmas daudzās valstīs, anonīmi pieprasot cietušajiem izpirkuma naudu tikpat anonīmajā kriptovalūtā bitcoin, notikušais pilnīgi atbilst visiem krimināla kiberuzbrukuma parametriem.

Sazvērestības teoriju cienītāju versija – ka kāds dienests (vajadzīgo ierakstīt) ir izmēģinājis vīrusa darbību, maskē-

joties ar krimināliem motīviem, – ir nevis kiberdrošības, bet gan informatīvo karu jautājums.

Vienlaikus WannaCry epopejai solās būt ilgtermiņa sekas, turklāt uzreiz vairākās jomās. Vispirms jau pastāv vairāk nekā pamatotas aizdomas, ka vīrusa sākotnējā izcelsme ir meklējama ASV Nacionālās drošības aģentūras dzīles. Informācija par šā vīrusa prototipu atradās no aģentūras noplūdušajos materiālos, kurus publi-

finansiālās un attiecīgi arī pārējās iespējas atrodas aptuveni proporcijā 10 : 1. Kibernoziedzība ir arī viena no drošākajām kriminālajām nodarbēm – atklāti tiek ne vairāk par 10 % šādu noziegumu, turklāt aptuveni pusi zināmo noziedznieku tā arī neizdodas arestēt dažādu likumdošanas nianšu dēļ, arī tādēļ, ka daudzas valstis vienkārši savus pilsoņus neizdod tiesāšanai ārvalstīs. Liela mēroga kiberuzbrukumi var kļūt par ievērojamu argumen-

Nav noslēpums, ka kibernoziedzība ir viena no ienesīgākajām nodarbēm pasaulē cēja skandalozi slavenā interneta vietne WikiLeaks. Tiesa, informācija tika publiskota tikai daļēji, tomēr atbilstīgas kvalifikācijas entuziastiem acīmredzami nenācās grūti pierakstīt klāt trūkstošo kodu. Attiecīgi ir gaidāma kārtējā publiskā skaidrošanās par to, cik liela daļa atbildības ir jāuzņemas drošības iestādēm, kuras kolekcionē datorsistēmu ievainojamības un izstrādā kiberieročus, un cik liela – cīnītājiem par atklātību un vārda brīvību (kas apgādā sabiedrību ar šāda veida informāciju). Loģiskākais risinājums, protams, būtu saprātīgs kompromiss, tomēr, tā kā šajā gadījumā runa ir par visai fanātiskiem savas taisnības aizstāvjiem, cīņa solās būt ilgstoša un bez kompromisiem.

Tomēr valstīm un dažādām starptautiskajām organizācijām nāksies reaģēt, it īpaši, ja šādu kiberuzbrukumu gadījumi atkārtosies. Nav noslēpums, ka kibernoziedzība ir viena no ienesīgākajām nodarbēm pasaulē, tāpēc tiek lēsts, ka kibernoziedznieku un cīnītāju pret viņiem

tu, lai beidzot tiktu sākta nopietna starptautiskā sadarbība šajā ziņā, kā arī piešķirts atbilstīgs finansējums.

Lielākā vai mazākā mērā, taču ir gaidāms arī ekonomiskais efekts.

Vispirms jau šādi uzbrukumi nopietni grauj lielāko IT jomas kompāniju, kas gandrīz visas ir ASV uzņēmumi, prestižu un komerciālās intereses, liekot valstīm, kas uz to ir spējīgas, attīstīt pašām savus dzelžus un programmatūru. Pat ja kvalitāte un funkcionalitāte nav tāda kā lielo korporāciju piedāvājumā, tas jebkurā gadījumā ir daudz drošāk. Šādi uzbrukumi ir arī kārtējais atgādinājums par to, ka pastāv vir­ kne kriptovalūtu, kas ir anonīmas un neatrodas nevienas valsts kontrolē, un ir maz šaubu, ka atgādinājumi rezultēsies kontroles mehānismu ieviešanā, kā arī nekontrolētu darbību kriminalizēšanā. Cits jautājums gan ir, cik lielā mērā tiešām sāksies (ja sāksies) nopietna cīņa ar kibernoziedzību, bet cik šīs cīņas aizsegā tiks virzītas cīnītāju ekonomiskās, politiskās u. c. veidu intereses.

06 / 2017

19

NOTIKUMI

spēlētāji pasaulē

Kapitāls fiksē

Marts līderu reitingus

kāpumS Bans Junhī,

Netmarble Games vadītājs

Mobilajām ierīcēm paredzēto spēļu ražotāja Dienvidkorejas uzņēmuma Netmarble Games dibinātājam, lielākajam akcionāram un vadītājam Banam Junhī ir visi iemesli lepoties – akciju sākotnējās izvietošanas biržā (IPO) pirmajā dienā Netmarble kapitalizācija pārsniedza pat LG Electronics kapitalizāciju, bet pati kompānija kļuva par piekto vērtīgāko spēļu ražotāju pasaulē, atpaliekot tikai no Sony, Activision, Nintendo un Electronic Arts.

Lakšmi Mitāls,

Indijas miljardieris

Pasaulē lielākā tērauda ražotāja ArcelorMittal vadītājs Indijas tērauda magnāts Lakšmi Mitāls īsā laikā ievērojami paaugstināja savu īpašumu vērtību, turklāt neveicot nekādas īpašas papildu darbības. Miljardiera nosacītās labklājības pieaugumu sekmē kā visas Indijas tērauda nozares uzplaukums kopumā, tā ArcelorMittal panākumi atsevišķi. Kompānijas peļņa gada I ceturksnī sasniedza 1 miljardu dolāru (gadu iepriekš – 416 miljonu zaudējumi).

Sveins Tore Holseters,

Yara vadītājs

Norvēģijas kompānijas Yara, viena no pasaulē lielākajiem minerālmēslojuma ražotājiem, vadītājam Sveinam Torem Holseteram ir visas iespējas ieiet vēsturē kā pasaulē pirmā pilnīgi autonomā un turklāt elektriskā konteinerkuģa radītājam. Kuģi Yara izstrādā kopā ar tehnoloģiju kompāniju Kongsberg Gruppen, un tiek plānots, ka 2020. gadā tas pats pārvadās kravas no Yara rūpnīcas Porsgrunnā uz Breivīkas un Larvīkas ostām, kas atrodas attiecīgi 14 un 26 kilometru attālumā no rūpnīcas.

Džefs Beizoss,

Amazon dibinātājs

Amazon dibinātājs Džefs Beizoss dažu dienu laikā daļu no savām akcijām kompānijā pārdeva par gandrīz 1 miljardu ASV dolāru. Lai gan šos līdzekļus Dž. Beizoss, visticamāk, izlietos nevis personiskajām, bet gan sava jaunā lolojuma aerokosmiskā uzņēmuma Blue Origin LLC vajadzībām, interesants ir pats fakts, ka ir iespējams tā vienkārši pāris dienās ieņemt 1 miljardu. Turklāt Dž. Beizosa rīcībā joprojām paliek 17 % Amazon akciju, kuru kopējā vērtība pārsniedz 70 miljardus dolāru.

Hermans Narula,

Improbable izpilddirektors

Pirms pieciem gadiem darbu uzsākušās britu kompānijas Improbable izpilddirektors un viens no dibinātājiem Hermans Narula spēja vienoties ar Japānas telesakaru gigantu SoftBank par 502 miljonu ASV dolāru ieguldīšanu Improbable, kā rezultātā uzņēmuma vērtība pārsniedza 1 miljardu dolāru. Pats interesantākais šajā gadījumā gan ir kompānijas darbības lauks – Improbable specializējas sarežģītu virtuālo pasauļu radīšanā.

20

06 / 2017

lejupslīde

Farhads Ahmedovs,

Krievijas miljardieris

Azerbaidžāņu izcelsmes Krievijas miljardieris Farhads Ahmedovs atbilstīgi Londonas Augstās tiesas lēmumam tika svītrots no miljardieru saraksta. Tiesa F. Ahmedova bijušajai dzīvesbiedrei Tatjanai (laulību ar viņu uzņēmējs vēl pirms 17 gadiem bija izšķīris Krievijā) piesprieda kompensāciju 584,4 miljonu dolāru apmērā, kā arī ikgadējo uztura naudu 5 miljonu sterliņu mārciņu apmērā un vēl citas „kompensācijas par ciešanām”.

Teikt, ka miljardieris ir pārsteigts, nozīmē neteikt neko.

Franks Asbeks,

SolarWorld AG vadītājs

Vācijas lielākā saules bateriju ražotāja SolarWorld AG vadītājs Franks Asbeks paziņoja, ka kompānija iesniegs bankrota pieteikumu. F. Asbeka vadītā uzņēmuma zaudējumi 2016. gadā sasniedza 92 miljonus ASV dolāru, un tas vairs nav spējīgs pildīt savas saistības. Šajā situācijā gan ir vainojams ne tik daudz F. Asbeks, cik ievērojams saules bateriju cenu kritums Ķīnas ražotāju ekspansijas dēļ. Līdzīgs liktenis gaidot vēl virkni Rietumvalstu saules bateriju ražotāju.

Džeimss Komijs,

bijušais ASV FIB direktors

ASV prezidents Donalds Tramps negaidot atlaida no amata Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju. Formāli Dž. Komijs tika atlaists par nespēju izmeklēt bijušās ASV valsts sekretāres un prezidenta amata kandidātes Hilarijas Klintones e-pastu skandālu, faktiski – par jaukšanos ārpolitikā ar saviem paziņojumiem. Kaut gan ir ļaudis, kuri uzskata – iespēju paklusēt neizmantojušais Dž. Komijs ir atlaists no amata, jo esot atklājis ko D. Trampam bīstamu par viņa sakariem ar Krieviju.

Čads Dikersons,

bijušais Etsy vadītājs

Ar rokām darināto preču interneta tirdzniecības uzņēmuma Etsy vadītājs Čads Dikersons bija spiests atkāpties no amata pēc tam, kad kompānija šā gada I ceturksnī cieta negaidītus zaudējumus. Viņa vietā šo posteni turpmāk ieņems bijušais ASV interneta izsoļu un tirdzniecības kompānijas eBay vadītājs Džošs Silvermans. Etsy I ceturksnī strādāja ar 421 tūkstoša dolāru zaudējumiem (tādā pašā laika periodā gadu iepriekš – 1,2 miljonu dolāru peļņa).

Frederiks udea,

Societe Generale vadītājs

Lai izvairītos no tiesas apsūdzību par apzinātu zaudējumu radīšanu dēļ, Frederika Udeas vadītais Francijas banku gigants Societe Generale piekrita izmaksāt Lībijas investīciju aģentūrai 963 miljonus eiro kā kompensāciju par zaudējumiem, kas tika radušies, sekojot bankas padomiem 2007. gadā.

F. Udeam šī vienošanās diezin vai sagādā prieku, jo vēl viena banka, pret kuru vērsās aģentūra, Goldman Sachs, tiesā tika atzīta par nevainīgu. Ir jāpiebilst gan, kā tā bija ASV tiesa.

viedokļi Replikas: Kas maksā, tas pasūta mūziku Karmas likums?

Lotte TisenkopfaIltnere: mēs pārdodam klientam atvērtību un atklātību

REPLIKAS Rezultāts – vai tas ir brīvais elektroenerģijas, gāzes vai mobilo sakaru tirgus – nemainīgi ir viens: politiķu rūpes tālrādē, argumenti, solījumi – un finālā lielāki rēķini katram iedzīvotājam maciņā

Visinteresantākais šajā stāstā gan ir tas, ka nav efektīva mehānisma, kā šo prettiesisko rīcību, pieprasot bankas maksājuma garantiju, pārtraukt

22. lpp.

24. lpp.

Dans Titavs,

SIA Titava laboratorija valdes priekšsēdētājs

Kas maksā, tas pasūta mūziku

V

alsts konkursā Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā žūrija 12 medijiem ar plašu žestu sadalīja teju 500 tūkstošu eiro no valsts budžeta. Aiz borta palika 40 projektu iesniedzēji. Konkursa nosaukums – cēls, taču valstij nav jājaucas mediju tirgū ar šādām vienreizējām naudas piešpricēm. Jo vairāk – ka jau pietiekami daudzus gadus valsts nav spējusi pateikt ne jā, ne nē reklāmai sabiedriskajos medijos, kā rezultātā gan privātie, gan valstij piederošie mediji joprojām ir neziņā par ilgtermiņa attīstības plāniem. Radīt

22

06 / 2017

un ievērot korektus mediju tirgus noteikumus tomēr būtu valsts primārais uzdevums. Jebkura medija darba kvalitāte ir precīzi izmērāma sasniegtajā auditorijā, raidījumu reitingos. Tie ir objektīvi kritēriji, uz kuru pamata varētu tikt apspriesta vienota sistēma jebkādu valsts dotāciju piešķiršanai.

Pašlaik ne par kādu sistēmu vispār nav runas – neesmu pārliecināts, ka ir viena atbildīga valsts iestāde, kurā vispār ir informācija, cik kurš ir saņēmis.

Ir valsts pasūtījums sabiedriskajiem medijiem; caur slavenajām deputātu kvotām dažiem medijiem aizgāja sim-

Valstij nav jājaucas mediju tirgū ar šādām piešpricēm tiem tūkstošu eiro; ir valsts simtgades programma ar Valsts kultūrkapitāla fonda konkursiem; pat no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem medijiem ir ticis.

Ja runa ir par sabiedrības naudas tērēšanu, loģisks ir jautājums par kontroli un sasniegtā rezultāta efektivitātes mērīšanu, kaut vai paturot prātā iespējamos nākamos konkursus. Realitāte ir tāda, ka žurnālistika ir radošs process – var būt gan veiksmes, gan neveiksmes. Normālā tirgus situācijā jebkura medija vadība uz mazāk veikilustrācijas: Toma Oks

replikas smīgu projektu, kas sabiedrības interesi nepiesaista, reitingus un attiecīgi reklāmas naudas pieplūdi nenodrošina, būtu spiesta reaģēt adekvāti un to klapēt ciet. Bet, ja nodokļu maksātāju nauda, tikai balstoties uz pieteiktajām idejām, jau ir samaksāta, riskējam ar neizteiksmīgu mediju saturu, kurš pastāvēs tikai tāpēc, ka jau ir apmaksāts, kaut gan skatītāju interesi neizraisa.

Minētais konkurss izskatās pēc žurnālistu lojalitātes pirkšanas par nodokļu maksātāju naudu. Sabiedrība būtu ieguvēja, ja par dīvainajiem šā konkursa žūrijas locekļu vērtējumiem,

saistību ar konkrētiem pretendentiem un iespējamajiem interešu konfliktiem nopietni painteresētos, piemēram, raidījums Nekā personīga, pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica, žurnāls Ir; ja iesaistītos tādi pētnieciskie un analītiskie žurnālisti kā Nellija Ločmele, Inga Spriņģe, Jānis Krēvics, Ilze Jaunalksne, Gundars Rēders, Aivars Ozoliņš, Arta Ģiga. Diemžēl tas nenotiks un nav iespējams, jo viņi paši ir starp naudas saņēmējiem. Viss Latvijas analītiskās žurnālistikas zieds…

Ja 0,5 miljonus eiro iedzīvotāju nodokļu naudas konkursa komisija dažus

VIEDOKĻI

mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām un gadu pirms Saeimas vēlēšanām pārdala visiem zināmiem žurnālistiem, ko vēl pa vecai modei mēdz saukt par viedokli veidojošajiem… nu neredzu es tajā valsts interesi vai iedzīvotāju interesi. Politiķu un naudas dalītāju interesi gan.

Eiropas telefonija

„Остап продолжал болтать: „Вчера на улице ко мне подошла старуха и предложила купить вечную иглу для примуса. Вы

06 / 2017

23

VIEDOKĻI

replikas

знаете, Адам, я не купил. Мне не нужна вечная игла, я не хочу жить вечно””* – tā Ilfam un Petrovam bija oriģinālā, ar Ostapa Bendera muti par pārdošanas mākslu runājot. „Eiropa ir vaļā. Kad dosies ārpus Latvijas vai zvanīsi draugiem Eiropā, atceries, ka tavā tarifu plānā iekļauti zvani EEZ valstu ietvaros bez papildu maksas. Zvani droši, lieto droši internetu savā telefonā Latvijā un Eiropā jau tagad!” – šādus un līdzīgus tekstus savās viedierīcēs nu ir saņēmis ikkatrs Latvijas iedzīvotājs, kam kabatā ir mobilais tālrunis, tanti Bauskā, pensionārus un visus skolēnus ieskaitot. It kā laba ziņa, tikai tā nāk reizē ar informāciju par pakalpojuma cenas palielināšanu.

Ideāls pakalpojums. Taču tikai tiem, kam tas tiešām ir nepieciešams un ērts. Bet vairumam Latvijas iedzīvotāju ikdienas zvani Eiropā, kur nu vēl internets visās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs (EEZ) NAV nepieciešams. Seniorus interesē sazvanīt bērnus, mazbērnus, radiniekus tepat, Latvijā. Bērnus – piezvanīt mammai un tētim, ar klasesbiedriem vacapā pakomunicēt.

Patērētājam parastajam ir zuduši daudzie dažādie tarifu plāni pat viena mobilo sakaru operatora ietvaros, nemaz nerunājot par iespēju izvēlēties starp savstarpēji konkurējošiem operatoriem. Visi trīs Latvijā dominējošie tirgus spēlētāji kā sarunājuši

piedāvā teju vai identisku pakalpojumu: ļoti eiropeisku, ļoti globālu un… tikai nedaudz dārgāk kā līdz šim. Ar interesi gaidu Konkurences padomes viedokli.

Gan vietējie pašmāju, gan mūsu no Latvijas ievēlētie nu jau Eiropas mēroga politiķi daudz stāstīja par labumiem iedzīvotājiem, tiekot vaļā no mobilo operatoru starpsavienojumu tarifiem. Cenu samazinājums, vienādi konkurences noteikumi visiem – Eiropā kā jau Eiropā. Pauda it kā patiesas rūpes par saviem vēlētājiem.

Rezultāts – vai tas ir brīvais elektroenerģijas, gāzes vai mobilo sakaru tirgus – nemainīgi ir viens: politiķu rūpes tālrādē, argumenti, solījumi – un finālā lielāki rēķini katram iedzīvotājam maciņā.

Es gribu un māku izvēlēties pats.

Man nav nepieciešamas politiķu pseidorūpes, kas rezultējas netiešos papildu nodokļos. Saucam tos par nodokļiem vai ne.

VID(am) viss ir skaidrs

Ikgadējā konferencē Ēnu ekonomika Latvijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule sabiedrībai darīja zināmu paša VID apmaksāta pētījuma rezultātus. Lūk, tikai dažas pērles no tā! „Vispārējais finanšu noziedznieka profils ir labi izglītots, situēts cilvēks, kurš pārzina tehnoloģijas, uzņēmējdarbības vidi. Šim

Karmas likums?

K Zane Norenberga,

konkurences tiesību eksperte 24

06 / 2017

onkurences padomes (KP) lēmums stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi, izņemot lēmuma darbību daļā par soda uzlikšanu.1 Tātad, ja uzņēmums pārsūdz KP lēmumu, naudas sods ir jāmaksā tikai tad, kad visas tiesu instances to ir atzinušas par tiesisku. Sodu par Konkurences likuma pārkāpumu nosaka procentos no vainīgā uzņēmuma gada pārskata, turklāt ar uzņēmumu var tikt saprasts ne tikai konkrētais

cilvēkam ir juridiskas zināšanas, plaši kontakti, sadarbība ar citu valstu finanšu noziedzniekiem, kā arī sakari VID, kredītiestādēs un tiesībsargājošajās institūcijās.”

Raksturojot aplokšņu algu saņēmējus, Cīrule norādīja, ka „visbiežāk tie ir cilvēki vecumā no 45 līdz 55 gadiem”. Šajā vecumā grupā, pēc VID aplēsēm, 32 % vīriešu un 22 % sieviešu saņem aplokšņu algas. Visbiežāk tās ir personas, kuras ir šķīrušās. Vienlaikus VID pētījumā ir secināts, ka aptuveni 40 % cilvēku, kuri strādā galvenā grāmatveža amatā, saņem algu aploksnē.

Mani patiesi interesē, kā tieši konkrētie pētījuma dati VID ļaus uzlabot nodokļu iekasējamību un ko VID pēc būtības jaunu ir uzzinājis. Par finanšu noziedznieku un krāpnieku saistību ar dienesta amatpersonām mediji ir runājuši praktiski kopš VID izveidošanas. Tas tiešām bija vēl atsevišķi jāpēta? Nu nepārliecina VID analītiskā kapacitāte!

No šā pētījuma rezultātiem es nolasu tikai vienu ziņu: 45 līdz 55 gadus vecie šķirteņi, turieties, jums priekšā grūti laiki! * „Ostaps turpināja pļāpāt: „Vakar uz ielas pie manis pienāca vecene un piedāvāja nopirkt mūžīgo adatu prīmusam. Ziniet, Ādam, es nenopirku. Man nav vajadzīga mūžīgā adata, es negribu dzīvot mūžīgi.” Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs. Zelta teļš

uzņēmums, kurš tika pārkāpis likumu, bet arī saistītu uzņēmumu grupa.

Tādējādi naudas soda apmērs var tikt aprēķināts no visu grupā ietilpstošo saistīto uzņēmumu gada apgrozījumu summas, veidojot nopietnu apmēru.

Ir ierasts, ka KP lēmumā nosaka pienākumu naudas sodu samaksāt vienā maksājumā. Nereti uzņēmumiem šādi līdzekļi nav pieejami, un tie lūdz KP lemt par naudas soda sadalīšanu vairākos maksājumos. Prakse liecina, ka KP, atsaucoties uz šādu lūgumu un 1

Konkurences likums, 27.1 pants

replikas

VIEDOKĻI

06 / 2017

25

VIEDOKĻI

replikas

balstoties uz tās veiktu novērtējumu par uzņēmuma finanšu rādītājiem, piedāvā naudas soda samaksas grafiku. Vienlaikus KP izvirza nosacījumu, ka uzņēmumam ir jāiesniedz bankas garantija.

KP pieņem bankas maksājuma garantiju, kurā tiek norādīts, ka KP ir garantijas saņēmēja. Garantija tiek izsniegta, jo garantijas prasītājam – pārkāpumu izdarījušajam uzņēmumam – ir iestājies pienākums maksāt naudas sodu, bet tas naudas sodu maksās nevis atbilstīgi lēmumā norādītajam termiņam, bet gan KP apstiprinātajam maksāšanas grafikam.

Garantija ir beznosacījuma un neatsaucama, paredzot pienākumu bankai iemaksāt KP prasīto naudas summu tās norādītajā bankas kontā pēc pirmā rakstiskā pieprasījuma saņemšanas.

Nenoliedzami, bankas par garantijas izsniegšanu ietur komisijas maksu, turklāt, jo lielāks ir naudas sods, jo lielāka ir komisijas maksa. Tā kā maksāšanas grafiks uzņēmumam var būt vienīgā iespēja, kā palikt tirgū, uzņēmumi, par spīti komisijas maksai, šo iespēju izmanto.

Tādējādi naudas sods rada preventīvu un audzinošu ietekmi, vienlaikus neiznīcinot uzņēmumu.

Saistību atmaksas atlikšana un sada-

26

06 / 2017

līšana saskaņā ar grafiku, rēķinoties ar parādnieka maksātspēju, ir ierasta prakse, to piemēro arī tiesa. Tādēļ KP pretimnākšana, sadalot naudas sodu vairākos maksājumos, ir vērtējama ļoti pozitīvi un atbilst labas pārvaldības principam. Taču pārdomas rada prasības iesniegt bankas maksājuma garantiju juridiskā konstrukcija. Tiesa, piemēram, šādu prasību neizvirza.

Naudas sods par konkurences tiesību pārkāpumiem saskaņā ar Konkurences likumu ir ieskaitāms Valsts kasē (VK), nevis KP kontā, tātad, ja naudas sods savlaicīgi netiek ieskaitīts valsts budžetā, tas sodīto uzņēmumu nepadara par KP parādnieku, jo uzņēmumam nav maksāšanas pienākuma pret KP. Tādējādi sodītais uzņēmums nav KP parādnieks Civillikuma izpratnē. KP, lemjot par naudas soda maksas sadalīšanu vai veicot darbības situācijā, kad maksājuma termiņi netiek ievēroti, nav civiltiesisko attiecību subjekts, tātad KP saista publisko tiesību ietvars. Tas, savukārt, nozīmē – uz KP attiecas princips, ka atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību.

Saskaņā ar Konkurences likuma 7. panta 8. daļu KP lēmums ir izpildāms labprātīgi. Labprātīgi neizpildīta lēmuma piespiedu izpildi veic tiesu izpildītājs. Secīgi: KP nav pilnvaru

iesaistīties lēmuma labprātīgā izpildē.

Vienlaikus KP nav tiesīga īstenot arī naudas soda piedziņu – veikt darbības lēmuma piespiedu izpildei. Ne ar vienu tiesību aktu KP nav deleģētas tiesības veikt darbības valsts vārdā, nodrošinot naudas soda iemaksu VK, un tas varētu attiekties uz darbībām, pieprasot bankas maksājuma garantiju vai iesniedzot bankai rakstisku pieprasījumu maksājuma veikšanai.

Tātad šāda KP rīcība ir vērtējama kā prettiesiska, jo KP pārkāptu savas pilnvaras. Vienlaikus – absurdi, jo bankai, lai gan KP pārsniedz savas pilnvaras, nepastāv tiesības nemaksāt, jo tā šādas saistības ir neatsaucami uzņēmusies ne tikai pret KP, bet arī pret sodīto uzņēmumu.

Uzņēmums, protams, arī ir ķīlnieka lomā, jo bez garantijas KP nelemj par naudas soda sadalīšanu vairākos maksājumos. Lai gan bankai ir pienākums maksāt KP, tā kopumā neko nezaudē, jo KP nodrošina papildu iespējas nopelnīt komisijas maksu.

Savukārt, ja KP izmanto maksājuma garantiju, bankai ir tiesības vērsties pie uzņēmuma.

Tādējādi bankas maksājuma garantija, ievērojot tās pieprasīšanas un izmantošanas prettiesisko raksturu, ir kā bezjēdzīga papildu nodeva par lēmumu naudas sodu sadalīt maksājumos. Taču, tā kā tā nenonāk ne valsts, ne KP budžetā, šķiet, te darbojas kāds mistisks karmas likums. Cik zināms, KP savulaik pieņēma praktiski visām bankām nelabvēlīgu lēmumu par aizliegtu vienošanos, piemērojot kādā lietā tik lielu kopējo naudas sodu, kāds, šķiet, vēl nav pārspēts.

Visinteresantākais šajā stāstā gan ir tas, ka nav efektīva mehānisma, kā šo prettiesisko rīcību, pieprasot bankas maksājuma garantiju, pārtraukt. Uzņēmums, kuram samērā īsā termiņā ir nepieciešams vienoties ar KP par naudas soda sadali vairākos maksājumos, nevar atļauties uzsākt tiesvedību par šādas prasības tiesisko dabu, ja nu vienīgi var prasīt KP kompensēt zaudējumus komisijas maksas apmērā, jo tie uzņēmumam ir radušies KP prettiesiskas rīcības rezultātā.

Lotte Tisenkopfa-Iltnere

Dzimusi 1982. gada 15. decembrī Izglītība LU Moderno valodu fakultāte, japāņu valoda un kultūra

Profesionālā pieredze Kopš 2008 AS Madara Cosmetics valdes priekšsēdētāja AS Madara Cosmetics līdzdibinātāja

Māris Zanders speciāli žurnālam Kapitāls

Mēs pārdodam klientam atvērtību un atklātību

VIEDOKĻI

intervija

ASV Silīcija ielejā situācija, kad gados jauni cilvēki nāk ar traku ideju un gūst panākumus, ir samērā pierasta, bet Latvijā tā gluži nav.

Turklāt kosmētikas ražotāja Madara gadījumā urdītājs ir japāņu valodu un kultūru studējusī Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kurai bērni galīgi neliekas šķērslis būt aktīvai uzņēmējai

D

iezgan daudz lasot ārzemju presi, ieskaitot biznesam veltīto, man nereti ir jāsecina, ka mums Latvijā varbūt netrūkst biznesa vides problēmu, savukārt ir labi panākumi, ja runājam par sieviešu iespējām sevi realizēt uzņēmējdarbībā. Šogad, marta sākumā, Eurostat publicēja pētījumu par līdzīgu jautājumu, un segmentā Sieviešu īpatsvars menedžmentā mēs ar 53 % esam 1. vietā. Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 34 %. Tādējādi interesantāka tēma varbūt būtu tā, kāpēc Latvijā tā ir.

Viena versija ir, ka paradoksālā kārtā tas ir saistīts ar padomju varas, ja tā var teikt, mantojumu, jo tajās desmitgadēs tēze par dzimumu līdztiesību tomēr tika stingri uzturēta un galu galā kaut kā nosēdās cilvēku apziņā.

Negribētu piekrist. Es gan ticu, ka padomju laiks ir kādas paaudzes traumējis, mazinot cilvēku pārliecību par sevi. Savukārt tas, par ko mēs runājam, – es neticu, ka šī parādība ir tik nesena. Es domāju, ka tā sakņojas daudz dziļākā pagātnē.

Kad es par šādiem jautājumiem domāju, man prātā nāk manas kāzas. Mēs ar vīru tagad esam kopā 17 gadus, kāzas mums bija gan baznīcas, gan senlatviešu tradīcijās. Tolaik es to tā neuztvēru, bet šajās tradīcijās parādās tas, ka… šis senlatviešu rituāls saucas līdzināšana, resp., komandu tālākajai dzīvei veido līdzvērtīgi cilvēki. Ceremonijas mērķis ir norādīt, ka runa ir par partnerību un līdzvērtīgiem pamatiem. Un tā jau ir tūkstošiem gadu sena tradīcija, tas ir kaut kas daudz pamatīgāks. Un tas ir iesakņojies mūsu – es pat teiktu, Ziemeļeiropas tautu – gēnos.

Partnerība, lai izdzīvotu mūsu klimata apstākļos. Ja mēs nesacirstīsim kokus un nesavāksim pareizās zālītes, mēs ziemu neizvilksim. Te nav varas attiecību, te ir sadarbība.

Arī dainās, manuprāt, neparādās, ka kāds dzimums prevalētu. Protams, šī līnija laika gaitā ir evolucionējusi, bet pamatā ir tas, ka jautājums ir nevis par dzimumu, bet par to, ko konkrētais indivīds var vai nevar.

28

06 / 2017

Man arī nešķiet, ka mūsdienu Latvijā būtu tādi nošķīrumi – kādas biznesa nozares sievietei, ja tā var teikt, piestāv un kādas nepiestāv, piemēram, mode, skaistumkopšana piestāv, auto tirdzniecība – tā gan nav sieviešu joma.

Varētu piekrist. Kad mēs pieņemam jaunus darbiniekus, tad man ir svarīgi, ko no konkrētā cilvēka var izspiest, bet ne viņa dzimums. Tāpat man liekas, ka ietekme nav bērna, bērnu piedzimšanai – cilvēki tiek galā. Vienkārši ir jāpieņem – ja, piemēram, notiek darba intervija, tad intervijas laikā pa galdu vai zem galda kāds skraida, un tas nav pats pretendents uz darbu. Par šo bioloģisko aspektu runājot, es varu rēķināties arī ar pašas pieredzi. Bērna publicitātes foto

dzemdēšana, protams, rada zināmu pauzi, bet runa ir par dažiem mēnešiem, pusgadu. Kas cits – ka šajā laikā jau nevar tik strikti dalīt atbildību starp vīrieti un sievieti, kā tas ir paredzēts likumdošanā, nosakot bērna kopšanas atvaļinājumus, – patiesībā jau viens otru aizvieto, mainās ik pēc dažām stundām, bet tas nu tā.

redzu lielas izmaiņas tādā aspektā – kurš staigā ar bērnu ratiņiem. Un šobrīd, šķiet, ir 50 : 50, resp., tikpat daudz vīriešu, cik sieviešu. Es dzīvoju Pārdaugavā un redzu, ka darbadienas laikā bariņos iet vīrieši ar ratiņiem. Un tas ir liels ieguvums, turklāt abiem dzimumiem, jo ilgstošāka palikšana ar bērnu dod restartu, iztīra smadzenes.

Ja lasa, piemēram, par akadēmisko karjeru vai relatīvi lielu uzņēmumu vadīšanu ASV, tad gan tiek minēts, ka dāmai bērniņa piedzimšanas gadījumā ir risks, kā saka, izkrist no aprites.

Man ir grūti spriest par to, bet Latvijā es, piemēram,

Tiesa, arī Latvijā esmu dzirdējis, ka vispār jau bizness ir diezgan nežēlīga padarīšana, tāpēc sievietei ir risks kļūt par skarbo, atvainojos, veceni.

Es tomēr domāju, ka te loma ir personības tipam, nevis dzimumam. Es, piemēram, esmu karotāja tips…

06 / 2017

29

VIEDOKĻI

intervija

Un ko tas tev dod? Starp citu, cik tev gadu?

Trīsdesmit… es nezinu, 34.

Skaidrs. Gribas vēl kalnus gāzt.

Es vienkārši esmu orientēta sasniegt labāko rezultātu: gan, lūk, ražojot tādu kosmētisku, kas nesatur visādas briesmīgas vielas, gan veicot brīvprātīgo darbu organizācijā Marta, kas cīnās ar visām tām idejām legalizēt prostitūciju, vardarbību ģimenē utt. Nojaušot jautājuma fonu, es piekrītu – ir lietas, kas atrisinās, ja vienkārši nogaida, bet ir arī tādas, kur ir jāiet uz pilnu klapi. Kura no šīm taktikām kādā situācijā labāk strādā, protams, ir labs jautājums. Ilgtermiņā rezultātu dod abas. Man kā personībai ir šī draiva nepieciešamība.

Cik saprotu, šāda raksturiņa dēļ tu ķēries pie uzņēmuma dibināšanas pavisam jauna. Raksturam, protams, ir liela nozīme, bet es gribētu saprast motivāciju vispār gāzties iekšā pietiekami sarežģītā nozarē. Domas ilustrācijai izstāstīšu piemēru no absolūti citas sfēras.

Ir jāpieņem – ja, piemēram, notiek darba intervija, tad intervijas laikā pa galdu vai zem galda kāds skraida, un tas nav pats pretendents uz darbu 20. gadsimta sākumā revolucionāru aprindās Eiropā bija karstas diskusijas: vieni teica, ka ir jāsagaida, kad izveidojas revolucionārā situācija, bet citi – un šis ir svarīgi! – norādīja, ka nekas nav jāgaida, jo tā var baigi ilgi gaidīt, ka, ja tu netaisi revolūciju, tu nekad neuzzināsi, vai bija pareizā situācija. Resp., vai, uzsākot Madaras projektu, bija pareizie kauliņi salikušies vai arī jūsu jautrā kompānija nolēma negaidīt, kad saliksies?

Man bija 22 gadi… Es īsti nezinu, vai te var runāt par kauliņiem, bet man vienkārši bija personīga nepieciešamība, man bija alerģija pret visiem tiem veikalos nopērkamajiem brīnumiem. Es mēģināju saprast iemeslus, sāku pētīt sastāvdaļas – un tur sāka nākt ārā zili brīnumi. Ja tā skrupulozi skatās, produktu – šajā gadījumā mēs runājam par kosmētiku – veido daudzi tūkstoši sastāvdaļu, un daudzām no tām drošums vispār nekad nav ticis pārbaudīts. Kaut kas vienkārši ir iegājis apritē, sākot ar, teiksim, pagājušā gadsimta 50. gadiem, un tā tur šīs vielas arī ir palikušas. Pamazām gan daudzas no tām tiek aizliegtas, piemēram, ir tādi populāri konservanti, atrodami gandrīz visos kosmētikas produktos, kuriem ir sistēmiska ietekme uz organismu. Uz ādu, uz mātes pienu, uz asins plazmu, tie nojauc šūnu receptorus, jo šūnas tos uztver tā, it kā šīs vielas būtu cilvēka hormoni, sajūk endokrīnā sistēma utt.

Ja tas tiek lietots vienreiz, deva ir maza, tad nu tā, bet, ja mums ikdienā ir 10–15 produkti, sākot ar vecumu, kad 30

06 / 2017

bērns vēl ir vēderā, un pēc tam seko bērnu produkti… Tā ir sistēmiska problēma, un rezultātā pie mums, piemēram, t. s. ēnu dienās atnāk skolēni un saka: mums visai klasei ir alerģija! Tas ir par traku.

Atgriežoties pie tava jautājuma, es tātad šo problēmu pati izbaudīju, un man likās, ka ir divas dažādas pasaules: ir tā sapņu pasaule, ko kosmētikas industrija rada, – ar skaistām tekstūrām utt., un tad ir kaut kādi it kā margināli mēģinājumi radīt drošus produktus. Mēs sapratām – ja paši neko nedarīsim, tad šie kauliņi nesaliksies, savukārt, ja darīsim, tad tā revolūcija notiks. Varbūt ne uzreiz, varbūt pēc 10 gadiem. Tātad var teikt – jā, vismaz mūsu reģionā Madara bija viens no šādiem revolucionāriem. Un revolucionārs, starp citu, var būt gan sieviete, gan vīrietis.

Tā kā es interesējos par bioloģiju, man tu vari argumentēt, stāstot par šūnu receptoriem un asins plazmu, bet principā mēs vienalga runājam par PR. Man, pircējam, ir jānotic tev uz vārda, ka tavi produkti ir principiāli labāki. Turklāt vienlaikus tas tavu situāciju padara trauslu – ja manas izvēles pamatā ir noticēšana, tad, tikko man radīsies kādas šaubas, es no taviem produktiem atteikšos, lai ko tu klāstītu par šūnu bioloģiju.

Līdzīgi jau ir ar t. s. ekopārtiku: man ir jāpaļaujas uz apgalvojumu, ka šis lopiņš ir audzis tādā un tādā pļavā.

Varētu atbildēt tā: mūsu biznesa pamatā ir atklātība un atvērtība. Mēs, ja tā var teikt, pārdodam šīs vērtības klientam. Kāpēc vispār izveidojas un pastāv kādas organizācijas, to vidū uzņēmējdarbības struktūras? Manuprāt, produkts ir tas, kas rodas rezultātā, bet biznesa pamatā ir kaut kādas vērtības, jēga. Un mūsu, Madaras, biznesa pamatā ir noteiktas vērtības, kas, protams, tālāk manifestējas produktos.

Es par šo tēlu, reputāciju jautāju tādēļ, ka pēdējos gados ar t. s. ekolietām nodarbojas daudzi, tā ir kļuvusi nedaudz par modes tendenci, tāpēc tad, ja ir kāds, kurš patiesībā blēdās – mazliet vai pamatīgi – ar apgalvojumu, ka viņa produkts ir eko, cieš arī pārējie.

Zināmā mērā situācijas aprakstam varu piekrist. Un, protams, konkurenti ir konkurenti – neatkarīgi no tā, par kādu segmentu kosmētikā mēs runājam. Un es saprotu skepsi jautājumos, kas skar t. s. korporatīvo atbildību, jo, ja, tēlaini izsakoties, mobilais telefons tiek saukts par zaļu tāpēc, ka tam virsma ir zaļā krāsā, tad ir skaidrs, ka šajā gadījumā korporatīvā atbildība ir tikai uzmontēta – pragmatiski un tehniski. Savukārt mēs esam tādi frīki…

Mūsdienu pasaulē arī būt frīkam ir bizness.

Taisnība gan. Tavs jau arī, vai ne? Bet tāpēc, ka mēs esam frīki, mēs sakasījām kopā tos vairāk nekā 3 miljonus, lai uzbūvētu šo jauno ražotni. Ja mums būtu zaļā telefona piegājiens, tad mēs būtu piezvanījuši, teiksim, uz Itāliju, Poliju vai Dāniju, pasūtītu 10 tūkstošus šādā krāsā un 50 tūkstošus šitādā krāsā – un mums vismaz galva nesāpētu. Bet mēs investējām, lai mums būtu pats inovatīvākais

VIEDOKĻI

intervija

nozarē. Atgriežoties pie jautājuma par zīmolu, protams, mums par šo visu ir jāstāsta, mēs to arī cenšamies darīt, uzturot atklātības modeli.

Man liekas, ka daļai patērētāju ir priekšstats, ka eko, autentisks var būt tikai kaut kas nelielos apmēros saražots. Un, ja tu man parādi ražotnē tādus katlus, tad man rodas šaubas. Pieļauju, ka līdzīgi ir arī pārtikas jomā. Ja tev ir 20 jēru, tad es ticu, ja 100 – tā jau ir rūpnieciskā pārtikas ražošana.

Priekšstatu sapratu, bet man ir jāsaka, ka tas ir nedemokrātisks. Es gan gaļu neēdu, bet lai būtu piemērs ar jēriem: ja tev ir 10, 20 jēru, tad to labo produktu dabū tavi kaimiņi, draugi un paziņas, bet visa pārējā Rīga turpina ēst…

Sūdus.

Tu to teici. Un, lūk, tāpēc ir nepieciešama revolūcija, lai šis simboliskais 10, 20 jēru gaļas labums un drošums būtu demokrātisks, pieejams plašākam lokam. Un, starp citu, tieši tādā mājražošanas variantā ir diezgan daudz kas tāds, ko ir grūti nodrošināt. Novitāti, arī kvalitāti zināmā mērā. Mēs gribam high tech! Kolagēnu no A līdz Z četrās nedēļās! Savukārt tad ir pamatīgi jāiegulda, jāņem talkā zinātne. Es negribu nevienu kritizēt, jo cilvēku centieni kaut ko radīt ir apsveicami, bet tad mums ir jārunā par divu veidu autentiskumu: viens ir tas, ka tu krūzīti taisi ar rokām uz virtuves galda – un sataisi 10, kurām kvalitāte objektīvi var atšķirties; un otrs ir tad, kad tu šo roku darbu rafinē, noslīpē.

Un tavi pircēji šo visu saprot?

Atklāti sakot, mēs līdz šim vispār šādu skepsi neesam jutuši, tāpēc nevaru pat korekti atbildēt. Skepsei mums ir viena atbilde: atnāc un paskaties! Šo ražotni mēs atklājām pagājušā gada septembrī, un te ir bijuši vairāki tūkstoši cilvēku.

Turpinot skeptisko līniju – es ticu, ka jūs savu kosmētiku ražojat, veidojot perfektus, cilvēka veselībai draudzīgus komponentu salikumus. Bet kā ar pašiem komponentiem? Es varbūt gribu zināt, kur ir augušas arī tās mellenes vai kaut kādi laksti, ko nu jūs tur liekat iekšā, – jo man nav nekāds eko, ja tie laksti ir auguši šosejas malā.

Bet ir jau izpētīts arī šis, beidz! Komponenti ir sertificēti, tas nozīmē, ka inspektors ir bijis tajā vietā, kur šīs, kā teici, mellenes un lakstus savāc. Un viņš apseko regulāri.

Absolūts vairums vielu, ko lietojam ražošanā, nāk no bioloģiskās lauksaimniecības, kas, kā pats zini, Eiropā ir ļoti strikti regulēta. Es neesmu lauksaimnieks, bet tur ir strikti noteikumi: buferzonas apkārt, pārejas periodi, ja iepriekš teritorija ir izmantota intensīvajai lauksaimniecībai, utt. Ja tu arī tam neuzticies, tad ir jāmirst nost.

Negribu. Nākamais jautājums. Madara apgūst jaunus eksporta tirgus, un jautājums ir, kā patērētājs 32

06 / 2017

pavisam citā zemē jums notic. Labi, Latvijā var daudzus sasniegt ar šo šarmanto vēsti, ka jūs esat frīki biznesā, atklātību utt. Bet pircējam, teiksim, Norvēģijā tas viss nav baigais arguments – pilna pasaule ar frīkiem. Norvēģis taču nebrauks uz šejieni, lai pārliecinātos.

Faktiski mēs arī ārzemēs vienalga pārdodam to, kas mēs esam, no kurienes mēs nākam. Mēs, piemēram, nākam no zemes ar ziemeļu klimatu. No reģiona, kur augi aug attiecīgos klimatiskos apstākļos un attiecīgi akumulē daudz dažādu sastāvdaļu. Objektīvi tajos var būt vairāk vitamīna C nekā apelsīnā. Augi fiziski nevar izaugt lieli, jo ir samērā maz saules gaismas, tie nav mūžamežu milzoņi, augi ir sīkāki, trauslāki, toties ir arī plusi, piemēram, bērzs

Ja, tēlaini izsakoties, mobilais telefons tiek saukts par zaļu tāpēc, ka tam virsma ir zaļā krāsā, tad ir skaidrs, ka šajā gadījumā korporatīvā atbildība ir tikai uzmontēta – pragmatiski un tehniski mūsu platuma grādos ir izdomājis, ka tam būs tāda bērzu sula – bērzam Vācijā vai Spānijā tādas nav. Ķērpis ir tik sīksts, ka ar maz barības vielām var izaugt uz gandrīz vai jebkuras virsmas. Un tieši tādēļ, ka šis ķērpis ir tāds, kāds nu evolūcijas ceļā šajā reģionā tūkstošiem gadu laikā tas ir izveidojies, tas ļoti labi iedarbojas uz ādu. Protams, tas nav paņemams uzreiz, ieejot mežā un saliekot bundžās; ir liels starpposms.

Piemēram, mēs sadarbojamies ar Latvijas Universitāti (LU), lai tos augus, kas parādās etnomedicīnā, skrīnētu, lai būtu šūnu pētījumi. Teiksim, mēs skatāmies, kādas aktīvās vielas ir, piemēram, bērzu sulā, uz ko tās vislabāk iedarbojas, kādā koncentrācijā utt. Īsi sakot, ja ir runa par subarktiskās zonas augu un ādas segmentu, mēs faktiski esam vienīgie, kuri šādu high tech izpilda. Gan Latvijā, gan citur šajā reģionā bērzu sulas tradicionāli pavasaros tiek dzertas, savukārt mēs esam zinātniski strādājuši, lai parādītu, kādas noderīgas aminoskābes, glutamīns konkrēti tur ir, kā tie palīdz. Mūsu uzdevums faktiski ir to visu pareizi iztulkot ārzemju pircējam saprotamā valodā, lai šīs labās lietas nepazustu tulkojumā.

Mani nedaudz izbrīna, ka esat nolēmuši sākt akciju kotāciju biržā. Kamēr jūs, kā pati teici, frīki, te savējo bariņā plosāties, tas ir viens. Kad akcionāru skaits paplašināsies, jaunpienācējiem frīkainums var tā nepatikt.

Jautājums ir, kas šie akcionāri būs. Mēs vēlētos, lai tie būtu nevis kādi lieli fondi, bet privātpersonas, kuriem ir līdzīgas vērtības un idejas.

FOTO: leta

fokusā Ātrgaitas naudas vilciens Rail Baltica Barenca jūras zelta vistiņa

FOKUSĀ

POLITISKĀ EKONOMIKA

Ātrgaitas naudas vilciens Rail Baltica Miljardus vērtais vērienīgais Rail Baltica sola ne tikai ātru pārbraucienu no punkta A līdz punktam B, bet arī ekonomiskus labumus, no kuriem varēšot nopelnīt daudzi. Tā vismaz stāsta tā attīstītāji un lēmumu pieņēmēji

L

atvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis 24. aprīlī Rīgā notikušo jaunas dzelzceļa līnijas projekta popularizēšanas pasākumu Rail Baltica Global Forum 2017 atklāja ar novēlējumu visiem projektā iesaistītajiem pacensties, „lai izdevumus maksimizētu”.

Uzrunā viņš atklāja, ka ir jau ielūkojies forumam sagatavotajā Rail Baltica ekonomiskajā pamatojumā un pārliecinājies „par to, par ko arī iepriekš nebija šaubu, – ka Rail Baltica projektam ir stiprs ekonomiskais pamats” un Latviju gaida „neskaitāmi makroekonomiskie ieguvumi”, ja pacentīsimies, „lai izdevumus maksimizētu”.

Lietas būtība ir vienkāršāka par vienkāršu. Latvijas mērķis šobrīd ir maksimāli lieli Eiropas Savienības (ES) izdevumi Latvijas teritorijā no ES fondiem, bet pēc 2020. gada – lielākoties no ES realizētajiem projektiem, no kuriem Rail Baltica šobrīd ir vienīgais ievērības cienīgais attiecībā uz Latviju.

Par tā izmaksām forumā tika nosaukti 5,8 miljardi eiro kopā trijās Baltijas valstīs, t. sk. 1,97 miljardi eiro Latvijai.

Tas nozīmētu bada maizi, salīdzinot ar tagadējiem dāvinājumiem no kohēzijas, lauksaimniecības un zivsaimniecības atbalsta fondiem. Bet Rail Baltica piemīt divas ļoti simpātiskas īpašības.

Pirmā – ātrā tempā augoša tāme.

Kad Rail Baltica projekts 2011. gada vidū ieguva ES pārvaldes iestādēs 34

06 / 2017

atzīta dokumenta statusu, tas tika notaksēts uz 3,68 miljardiem eiro, t. sk.

1,27 miljardiem eiro Latvijai. Pagājušā gada rudenī jau vairs nebija šaubu, ka tāme pārsniegs 5 miljardus eiro, bet forumā vārds tika dots finanšu konsultāciju firmas EY partnerim Baltijas valstīs Naurim Kļavam, lai viņš nosauktu projekta kopējās izmaksas 5,8 miljardu apmērā. Ļoti noapaļojot, ir iespējams uzgavilēt projekta sadārdzināšanās

Rail Baltica piemīt divas ļoti simpātiskas īpašības tempam par 100 miljoniem eiro mēnesī. Pieticīgāk būtu sadalīt izmaksu pieaugumu vienmērīgāk uz visu laika periodu kopš 2011. gada 28. jūnija, kad tika publiskots EY priekšteča Lielbritānijā bāzētā Aecom Ltd. novērtējums par projekta izmaksām 3,68 miljardu eiro apmērā, bet tik un tā varam būt pārliecināti, ka nākamā gada otrajā pusē, kad vajadzētu izdarīt pirmo lāpstas dūrienu Rail Baltica trasē, par šiem darbiem solītā naudas kopsumma jau nebūs tālu no 7 miljardiem eiro un līdzīgā veidā turpinās pieaugt visā darbu gaitā.

Otrā – Rail Baltica kā pilotprojekta loma nākamo projektu piesaistīšanai, piemēram, par vienu no projekta vadīšanas starpposmiem izveidotā Baltijas

valstu kopuzņēmuma RB Rail padomes priekšsēdētājs, vairāk kā Latvijas valsts uzņēmuma Latvijas dzelzceļš prezidents pazīstamais Edvīns Bērziņš forumā runāja par tām septiņām jaunajām industriālajām zonām tikai Latvijā, kas tikšot veidotas ap Rail Baltica trasi. Plāni un tieši tāpat atskaites par plānu izpildi gan nenozīmē, ka tika, tiek vai tiks darīti reāli darbi.

Latvijā, piemēram, vairākās vietās ir redzētas puspamestas darbnīcas vai tām līdzīgas būves ar uzrakstiem, ka aiz tiem atrodoties industriālais parks vai biznesa inkubators, lai gan ir acīmredzami, ka aiz uzraksta atrodas ja nu vienīgi mazs birojiņš, kas pabeidz iztērēt savulaik ES dāvinātu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā sadalītu naudiņu. Šiem uzrakstiem un plāniem jau nebija nekādas vainas.

Liepāja, lūk, ir spējusi sava bijušā gaļas kombināta ēkās piesaistīt tik daudz metālapstrādes uzņēmumu, ka tie, lai gan vairāk pēc skata atgādinot darbnīcas, nevis fabrikas (rūpnīcas, kombinātus), kopumā dod jau tik daudz produkcijas, lai tā pēc pievienotās vērtības rādītāja gluži labi aizvietotu zaudējumus, ko Liepāja cieta šīs pilsētas vārdu nesušās metāllietuves izputēšanas dēļ.

Jautājums ir par resursiem un par gribu šos resursus apsaimniekot tā, lai patiešām attīstītu rūpniecību, neiegrimstot strīdos par to, kurā brīdī kaut kādu detaļu ražošana pāriet šo detaļu labošanas vai glabāšanas pakalpojumā (un arī otrādi).

POLITISKĀ EKONOMIKA

FOKUSĀ

Rail Baltica Global Forum 2017 materiālu apkopojums un vizualizācija

Kurš uzņemsies apstiprināt, ka Latvijā ar šādiem resursiem un vēlēšanos tos izmantot tiešām viss ir kārtībā? Citiem vārdiem sakot, vai Latvijā pietiks cilvēku darbam jaunajās industriālajās zonās, pat ja izdotos šos cilvēkus izkustināt no tām vietām, kur viņi dzīvo patlaban? Cilvēkiem tiek piedāvāts saprast, ka Latvija pati nespēj un ES tieši tāpēc nefinansēs Latvijas autoceļu tīkla uzturēšanu, lai cilvēki pārceltos uz turieni, kur ceļš viņiem tiks piedāvāts dzelzceļa izpildījumā.

Pavisam skaidri sakot, runa nav par šādu vai tādu ceļu, bet par iztikas līdzekļiem, kādus ir iespējams nopelnīt šo ceļu tuvumā. N. Kļava reklamēja Rail Baltica sliežu ceļu kā naudas ceļu 16 miljardu eiro vērtībā – tie ar šā ceļa palīdzību tikšot iegūti, ja vienā saskaitāmo rindā tiks salikti ieguvumi no 400 cilvēku neaiziešanas bojā autotransporta avārijās viena gada laikā (tas attiecas uz Baltiju, nevis tikai uz Latviju, bet tik un tā skaitlis ir tik liels, it kā autotransports te tiktu pilnīgi likvidēts; nezin kāpēc tā nav noticis Rietumeiropā, kur Rail Baltica līdzīgas trases tiek jau sen kā ekspluatētas) un CO2 emisijas samazinājuma, ko cilvēki parasti ne par kādu ieguvumu nevērtē. Interneta komentāru un Rail Baltica objektu sabiedriskās apspriešanas sapulču aktīvisti prasa garan-

tijas, ka vilciens spēs sevi uzturēt ar pārvadāto pasažieru biļešu cenām un kravu pārvadājumu tarifiem, tomēr šie aktīvisti caurmērā nebūtu priecīgi par garantijām, ka kaut vai 16 miljardi eiro no virtuālas naudas par reālu naudu tiks pārvērsti ar 16 + x miljardu (varbūt pareizāk formulu rakstīt: 16 × x) eiro kapitālieguldījumiem E. Bērziņa minētajās industriālajās zonās un vēl daudzos citos objektos un pasākumos, ar kādiem šādas zonas neizbēgami apaugs, ja nepaliks tikai kā izkārtnes pēc iepriekšminētajiem paraugiem.

Jāiegulda būs vairāk, lai saņemtu atpakaļ mazāk, bet mūsu satraukums par šādu negatīvu bilanci ir tikai maska satraukumam par kaut ko citu. Īstenībā satrauc tas, ka te ienāks cilvēki ar savu naudu un diktēs daudz vairāk nekā tikai to, lai daudzi Latvijas iedzīvotāji pamet savas tagadējās dzīvesvietas un izvietojas vai nu ap Rail Baltica, vai ap pāris multimodālajiem koridoriem, kas šķērsos (savienos, sajozīs) Latviju austrumu–rietumu virzienā.

Rail Baltica mums tiek dots kā atbalsta punkts, lai mums pašiem sevi aiz matiem nebūtu jāpārceļ, ko iespējams paveikt tikai vārdos. Nelīdz pat tas, ka par šiem vārdiem 2010. gada 10. jūnijā tika nobalsojuši 90 no 90 Saeimas sēdē bijušajiem deputātiem.

Saeimas arhīvs liecina, ka tieši tā ir

tikusi pieņemta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam.

Tādējādi deputātu vairākums apvienojās ar saviem vēlētājiem laimīgā neziņā par šā dokumenta 80. punkta brīdinājumu, ka „depopulācijas teritoriālās dimensijas risinājumi būs jāmeklē t. s. inteliģentās saraušanās virzienā, veicinot iedzīvotāju koncentrēšanos pakalpojumu centros”, un 81. punkta prasību, ka „jāpanāk [..] pozitīvs summārais migrācijas saldo laikā līdz 2030. gadam”. Vienprātīgais Saeimas balsojums par šiem vārdiem nozīmēja vienprātību tikai par to, ka dokumentam nesekos nekāda rīcība.

Nepilnu gadu vēlāk, 2011. gada 2. martā, tobrīd Rīgas Ekonomikas augstskolā asistējošā profesora rangā tikušais Vjačeslavs Dombrovskis Valsts prezidenta Valda Zatlera aizbild­nībā uzturētās Stratēģiskās analīzes komisijas sēdē aicināja valsti atpirkt nomalēs dzīvojošo cilvēku mājokļus dārgāk par nullei tuvo tirgus cenu, lai viņi varētu iegādāties citu mājokli pilsētās. Tādā gadījumā viņu ietaupījumi par ceļu pie ārsta un arī neatliekamās palīdzības mediķu, ugunsdzēsēju u. tml. dienestu ietaupījumi, kad vairs nebūs jābrauc uz nomaļām apdzīvotām vietām, drīz atpelnīšot valsts izdevumus par cilvēku pārvietošanu. Atreferēts šis 06 / 2017

35

FOKUSĀ

POLITISKĀ EKONOMIKA

priekšlikums ir avīzes Neatkarīgā publikācijā Laba māja – nojaukta māja?

(26.04.2011.), kurā ietvertais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa komentārs skanēja kā no Tautas frontes aktīvistu saietiem pagājušā gadsimta 80. gadu otrajā pusē: „Reģionālā politika turpmākajos gados ir orientēta uz Latvijas reģionu apdzīvotības saglabāšanu, mazinot Rīgas aglomerācijas tālāku paplašināšanos un saglabājot pilsētu / lauku iedzīvotāju īpatsvaru” utt. Šāda ministra ievākšanās Rīgas pilī liecina, ka viņš ir izteicies tieši tā, kā politiķim ir jāizsakās. Tomēr pa šo laiku ministres rangā ir pacēlusies Dana Reizniece-Ozola, kura 2011. gadā kā Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Dana Reizniece atļāvās pateikt „pilnīgi piekrītu Dombrovska kungam” tādā nozīmē, „ka atbalsta mehānismi cilvēku pārceļošanai ir vismaz jāapspriež”. Tūlīt pēc tam V. Dombrovskis ieguva politiskus amatus un vairākus gadus bēra tādus un tikai tādus vārdus kā R. Vējonis, bet tagad savu politiskās darbības izbeigšanu vai pauzi aizpilda ar ļoti aktīvu brīdināšanu par neiespējamību uzturēt pašreizējos Latvijas iedzīvotāju teritoriālā izvietojuma un profesionālā sadalījuma parametrus.

V. Dombrovskis izmanto savu domnīcu Certus un bija arī panācis, ka šajā un jau iepriekšējā pavasarī viņam ļauj uzrunāt autoceļu būves uzņēmumu vadītājus, kuriem ir tradīcija sapulcēties pirms ceļu būves sezonas sākuma.

Vismaz pēdējos pāris gados viņiem ir zudusi pārliecība, ka ir tikai jāatrod pareizie vārdi, ar kādiem izskaidrot iedzīvotājiem vispār un politiķiem un ierēdņiem jo īpaši Latvijas autoceļu sabrukuma pakāpi, lai sabrukuma novēršanai saņemtu visu to naudu, ko valsts iekasē ar degvielai uzlikto akcīzes nodokli. Par vienu no atbildēm šādai prasībai der solījums labot ceļus par visu to degvielas akcīzes naudu, kas ir samaksāta nevis vispār, bet par konkrētu ceļu posmu lietošanu atbilstīgi tam, cik daudz automašīnu uz šiem ceļu posmiem ir saskaitīts. Tādā gadījumā divām trešdaļām Latvijas autoceļu tiktu mazāk naudas, nekā tiek tagad pēc visu 36

06 / 2017

valsts ieņēmumu pārdalīšanas gan starp nozarēm, gan starp ceļiem to finansēšanai atvēlētās naudas ietvaros. Šajās teritorijās ne akcīzes, ne visu iekasēto nodokļu summa nekad nesegs kaut vai tikai ceļiem nepieciešamo izdevumu apmēru, kam tuvoties ir iespējams atkarībā no tā, cik daudz naudas valsts savāks savās ekonomiski aktīvajās zonās. Vai ārpus tām palikušie cilvēki tiešām grib, lai šajās zonās savāc vairāk naudas? Vai tas tiešām ir jāpārjautā – vai viņi to var arī negribēt?! Jā, var, ko V. Dombrovskis ilustrēja ar jautājumu par laucinieku un vispār mazāk situēto cilvēku reakciju uz skatu, ka dabas iegribu dēļ no Latvijas pamatiedzīvotājiem nepārprotami atšķirīgi, t. i., melnīgsnēji, cilvēki šejienes restorānos nebūt nebūs trauku novācēji, bet apkalpojamie viesi? Vai vārdos par ceļiem tik ļoti norūpējušies politiķi un ceļu būves uzņēmumu vadītāji kā viedokļa līderi provincēs uzņemsies paskaidrot apkārtējiem, ka šie svešinieki nevis noēd Latvijas ceļu naudu, bet iemaksā naudu, kas varētu nonākt līdz Latvijas ceļiem? „Ērti runāt tiem, kas opozīcijā vai kas bijušie politiķi,” no šādiem V. Dombrovska izlēcieniem ceļinieku pasākumā atgaiņājās amatā esošais satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Sagadījās tā, ka tikai divas brīvdienas šķīra ceļu nozares konferenci no Rail Baltica foruma, kurā U. Augulis atplauka, kad sava amata dēļ varēja uzstāties drīz pēc M. Kučinska un solīt vislabākajā veidā apsaimniekot Rail Baltica Latvijas sadaļas naudu, kuras daudzums aug proporcionāli Eiropas Centrālās bankas (ECB) veiktajai eiro papildemisijai (t. s. kvantitatīvajai mīkstināšanai) par 80 miljardiem mēnesī. Šī nauda tiek iekrāmēta komercbankās, vienlaikus ierobežojot banku tiesības laist to apgrozībā ar aizdevumiem, to vidū ar kredītiem, eirozonas valstu valdībām, kuras ir spiestas iztikt (vai spiestas atskaitīties, ka iztiek?) ar ļoti pieticīgu budžeta deficītu. Emitētā naudas daudzuma palielināšana komplektā ar tās lietošanas ierobežošanu nebūt nav šizofrēnija, bet nodrošināšanās, lai Rail Baltica jau tagad 5,8 miljardu vietā nebūtu sadārdzinājies līdz 58 miljardiem eiro.

Tāds skaitlis varbūt pat nebūtu joks un pārspīlējums, ja Latvijas valdība reizē ar citu valstu valdībām drīkstētu uz aizņēmumu rēķina autoceļu labošanai, bet tādā gadījumā arī medicīnai un jebkam citam tērēt tik daudz naudas, cik uz katrām vēlēšanām sola politiķi.

Kreditēšanas ierobežojumu dēļ eiro būtu jāpaliek pirktspējīgai naudai, ar kuru rīkosies tikai un vienīgi Eiropas Komisija (EK), ja naudas emisiju un banku uzraudzību apvienojošā ECB nokārtos EK vai tās pilnvarotām iestādēm monopoltiesības aizņemties eiro pārprodukciju. ES dalībvalstu valdību tiesības aizņemties tiek ierobežotas tieši tāpēc, lai piespiestu tās pelnīt, ja tā var nosaukt piedalīšanos sacensībās par EK finansēto projektu piesaistīšanu. Ar Brexit Lielbritānija ir paziņojusi, ka no šīm sacensībām izstājas, ko citas valstis, t. i., šajās valstīs valdošās aprindas, šobrīd neuzņemas atkārtot to pašu iemeslu dēļ, kuru dēļ arī Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb no sacensībām par ES projektiem var izrādīties tikai terminoloģiski grozījumi Lielbritānijas palikšanai praktiski turpat, kur tā atrodas pirms Brexit. Šīs aprindas baidās pašas un baida visus citus, ka ES izjukšana atņems darbu un maizi (maizi ar sviestu, ar desu…) daudziem, to vidū transporta nozarē strādājošajiem, pat lielākā apmērā nekā pārvaldes iestādes Briselē.

Lai nostiprinātu ES uz šādu baiļu pamata, vajag kāpināt tādu darba vietu skaitu, kas acīmredzami zustu nākamajā dienā, tiklīdz attiecīgā teritorija vairs nebūtu ES sastāvā. Rail Baltica šādai vajadzībai atbilst perfekti. Atstājot spēkā visu to, kas iepriekš teikts par Rail Baltica lomu Latvijas nākotnes ekonomikas veidošanā, tuvākajam laikam šī loma ir reducēta līdz uzdevumam būt par uzskates līdzekli ES pastāvēšanai.

Atbilstība starp ES pastāvēšanu un cilvēku tūkstošu nodarbināšanu tikai Latvijā Rail Baltica trasē darbojas abos virzienos: ES pastāvēšana nodrošinās trases būvdarbus tikpat lielā mērā, cik trases būvdarbi nodrošinās ES pastāvēšanu tāpēc, ka Latvijas iedzīvotāji ticēs tās pastāvēšanai tik ilgi, kamēr Rail Baltica būvdarbi būs visiem acu priekšā.

Klīnika Premium Medical – rūpējoties par dzīves kvalitāti Premium Medical – pirmā medicīniskā iestāde Latvijā premium klases segmentā. Klīnika ir dibināta 2007. gadā īpašu ambulatoro un stacionāro medicīnisko pakalpojumu kvalitātes standartu formātā pieaugušajiem un bērniem. Šodien Premium Medical par visas ģimenes veselību rūpējas vairāk nekā 100 izcilu Latvijas speciālistu 35 medicīnas nozarēs. Klīnika sniedz plaša spektra pakalpojumus: konsultācijas, diagnostika, ārstēšana, ģenētiskie testi, CHECK-UP programmas,

pirmsdzemdību aprūpe, dienas stacionāra pakalpojumi, estētiskā medicīna, operācijas.

Personalizētās medicīnas programmas Chek-up Regulāras, profilaktiskas veselības pārbaudes sniegs jums drošību un pārliecību par savu veselību un labklājību arī pēc 10 un vairāk gadiem. Veselība ir jūsu lielākā bagātība!

AijA ŠnikvAlde, klīnikas virsārste: „Ar lepnumu un gandarījumu varam teikt, ka esam personalizētās medicīnas programmu aizsācēji Latvijā. Viens no to būtiskākajiem posmiem ir profilaktiskās veselības pārbaudes jeb Check-up programmas, kurās ir paredzēta individuāla izmeklēšana atbilstīgi cilvēka vecumam un dzīvesveidam, lai savlaicīgi un precīzi noteiktu pastāvošos veselības riskus un pēc iespējas efektīvāk tos novērstu. Visas Check-up programmās paredzētās pārbaudes ir iespējams veikt 1–3 dienu laikā bez nepieciešamības uzturēties stacionārā, turklāt savs medicīnas konsultants visas ārstu vizītes saplānos klientam ērtā laikā, tādēļ programma ir īpaši piemērota mūsdienīgiem, aizņemtiem cilvēkiem, kuriem laiks ir būtiska vērtība.

Check-up programmā tiek izmantotas progresīvākās izmeklēšanas metodes, tomēr būtiska joprojām ir pamatīga, atklāta un nesteidzīga saruna starp pacientu un ārstu. Tā ievada ārsta un pacienta tikšanos, savukārt pārbaužu noslēgumā tiek pārrunāti rezultāti, izskaidrojot tos pacientam saprotamā valodā. Rezultāti pacientam ir pieejami izdrukātā veidā, bet tie glabājas arī klīnikā, lai, veicot nākamās pār-

baudes, speciālisti var sekot pacienta veselības vēsturei.

Rūpes par savu, ģimenes un citu tuvu cilvēku veselību un dzīves kvalitāti ir atbildīgu cilvēku dzīves filozofijas sastāvdaļa. Aicinu ikvienu atrast laiku svarīgākajam, kas mums ir dots, – savai veselībai.”

Premium Medical raksturīgā īpašība – klasiskie medicīnas principi ir apvienoti ar mūsdienu diagnostikas un ārstēšanas sasniegumiem, kā arī ir ārkārtīgi augstas prasības pret personālu, augsts apkalpošanas un komforta līmenis, īpaši konfidencialitātes noteikumi. Šāda, uz cilvēku orientēta pieeja ir ieguvusi gan vietējo, gan ārzemju pacientu augstu novērtējumu.

Premium Medical klīnikā ir izveidotas vairākas CHECK-UP programmas, rēķinoties ar pacienta vecumu, dzīvesveidu un individuālo izvēli: • CHECK-UP sievietēm • CHECK-UP vīriešiem • CHECK-UP bērniem • Kardio CHECK-UP • Metabolais CHECK-UP • Mugurkaula CHECK-UP

Klīnika Premium Medical, 13. janvāra iela 3, Rīga, +371 660 111 60, info@premiummedical.lv, www.premiummedical.lv

Barenca jūras zelta vistiņa Miljoni eiro guļ Barenca jūras dibenā, un to apguvē vieni no aktīvākajiem ir Latvijas zvejnieki. Taču cīņa par šiem miljoniem sniega krabju izskatā nebūt nav viegla – to apliecina Latvijas kuģa Senator arests pie Norvēģijas krastiem šoziem. Par spīti Norvēģijas centieniem ar dažādiem līdzekļiem aizstāvēt savu teritoriju, Latvijā pēkšņu slavu ieguvušo radījumu zveja solās būt perspektīva – sniega krabju populācija Barenca jūrā strauji aug, tomēr vienlaikus sniega krabis liek lavierēt starp lielu peļņu un brūkošu ekosistēmu

38

S

06 / 2017

niega krabis (Chionoecetes opilio) ir ļoti pievilcīgs zvejas objekts, taču tā parādīšanās Barenca jūras ūdeņos joprojām ir noslēpumā tīta. Šī radība

pirms vairāk nekā 20 gadiem kļuva par jaunpienācēju jūras vēžveidīgo saimē, negaidīti parādoties līdzās garnelēm un sarkanajiem karaliskajiem jeb Kamčatkas krabjiem. No ierastā sugas brāļa sniega krabis atšķiras ar mazāku

izmēru, garākām kājām, kā arī gludām un gaišām bruņām, kuru dēļ tam tika piešķirts nosaukums. Sniega krabji ir dabiski izplatīti Klusā okeāna ziemeļu daļā, Japānas ūdeņos, Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, Kanādas austrumu

TAUTSAIMNIECĪBA

piekrastē un Grenlandē, taču zinātnieki joprojām lauza galvas, kā tie ir nokļuvuši Barenca jūrā: vieni uzskata, ka tie paši zem Ziemeļpola ledus masām ir atrāpojuši no Ziemeļamerikas krastiem; citi ir pārliecināti, ka krabjus ar balasta ūdeņiem ir ievazājuši kuģi.

Tā vai citādi, bet sniega krabji Barenca jūras austrumu piekrastes šelfā, kā arī Svalbāras arhipelāga ūdeņos ir iedzīvojušies uz palikšanu – patlaban to skaits desmitkārt pārsniedzot karalisko krabju skaitu un tie kļūstot par dominējošo krabju sugu Barenca jūrā. To kopējā masa jūrā ir milzīga, sasniedzot apmēram vienu trešdaļu no mencu biomasas.

Ēdelīgais parazīts

Sniega krabis ir radījis nopietnu problēmu, jo jaunā invazīvā suga kļūst par nozīmīgu spēlētāju visnotaļ jutīgajā Barenca jūras ekosistēmā. Pēc tam kad pāri ir gājuši sniega krabji, jūras dibenā daudz pāri nepaliek. Tiek aizmēzts viss, kas pagadās pa ceļam, – gan pūstošie organiskie atlikumi un baktērijas, gan aļģes, gliemji, citi desmitkājvēži, gan viss pārējais, kas vien kustas. Fau-

na gan neizzūdot pilnīgi, taču dzīvajos paliek vien sīkie organismi, kurus krabji neēd. Un tā ir problēma.

Rēķinoties ar sniega krabja atražošanās tempu, tiek prognozēts, ka to skaits tuvākajos pāris gados Barenca jūrā pieaugs līdz vairāk nekā 291 miljonam eksemplāru, bet laikā līdz 2025. gadam – līdz pat 436 miljoniem.

Krabju vairošanās apstākļiem nepieciešamā ūdens temperatūra ir zema – tai ir jābūt mazākai par +2 °C, un zinātnieki uzskata, ka globālā sasilšana sniega krabi var piespiest doties tālāk uz ziemeļiem, nogruntējoties lielākoties tieši Svalbārā un Franča Jozefa Zemes ūdeņos Ziemeļu Ledus okeānā, tā ka lielākās briesmas ekosistēmai ir gaidāmas tieši šajā zonā.

Tomēr, tā kā sniega krabjiem ir augsta komerciālā vērtība, lielākā daļa ieinteresēto pušu uzskata, ka ieguvumi no Barenca jūras jaunpienācēja ir daudz lielāki nekā iespējamās izmaksas, ja vēlāk izrādītos, ka krabis ekosistēmai ir tik kaitīgs, ka ir jāapsver tā izskaušanas un kontroles stratēģija.

Patlaban nav skaidrs, kā to izdarīt, bet pastāv versija, ka labākais ceļš būtu krabju fiziska aizvākšana jeb izzvejošana. Te gan briest ētikas jautājums, vai procesa galvenais mērķis ir sniega krabju kontrole vai tomēr ekonomiskā labuma gūšana, kas rezultēsies ar pārmērīgu nozveju. Sliktākais šādas pie­ejas scenārijs būtu sniega krabju populācijas Barenca jūrā pilnīga iznīcība, ko tomēr varētu uzskatīt par pieņemamu, jo jūras ekosistēma ar laiku atgrieztos dabiskajā stāvoklī.

Visdrīzāk, norvēģi mēģinās rast līdzsvaru, lavierējot starp bioloģisko ilgtspējību un ekonomisko izdevīgumu.

Tikmēr sniega krabis ir kļuvis drīzāk par vistiņu, kas dēj zelta oliņas, nekā par parazītu, kas ir apsēdis Barenca jūru. Savukārt – neatkarīgi no tā, kāds viedoklis par šo invazīvo sugu katram ir izveidojies, – tās kontroles atslēgas vārdi ir līdzsvarota zvejniecība.

Lomi strauji pieaugs

Saskaņā ar Norvēģijas Jūras izpētes institūta aplēsēm, ievērojot pašreizējos resursus un līdzsvaru starp krājumiem un nozveju, patlaban sniega krabju

FOKUSĀ UZZIŅA

Norvēģi 2017. gada 16. janvārī arestēja Latvijas kuģi Senator par it kā nelikumīgu krabju zveju Svalbāras ūdeņos, bet Latvijas puse atsaucas uz pērn, decembrī, ES Ministru padomes pieņemto regulu par zvejas tiesībām 2017. gadā, kā arī 2016. gada novembra notu Norvēģijai, kurā tika pausta ES vēlme sākt sniega krabju zveju Svalbāras arhipelāga ūdeņos saskaņā ar 1920. gada Parīzes līguma nosacījumiem.

Norvēģija kuģim ir noteikusi ap 150 tūkstošu eiro lielu naudas sodu, kas netiek maksāts, bet kuģa aresta dēļ katru dienu rodas 6,8 tūkstošu eiro zaudējumi piespiedu dīkstāves dēļ.

Latvijas zvejas kuģu nozveja 2014. un 2015. gadā kopā veidoja vairāk nekā 4 tūkstošus tonnu, vērtība – aptuveni 5,5 miljoni eiro. Kuģos ir investēti vismaz 12 miljoni eiro.

nozveja Barenca jūrā drīkst būt starp 25–75 tūkstošiem tonnu gadā. Ja krabju skaits turpinās pieaugt līdzšinējā tempā un pastāvēs optimāla nozvejas stratēģija, tālākā nākotnē lomi varētu sasniegt 50–100 tūkstošus tonnu.

Lai noturētu līdzsvaru, Norvēģija pirms dažiem gadiem oficiāli ieviesa aizliegumu krabju zvejai kontinentālajā šelfā un starptautiskajos ūdeņos, tomēr 2014. gadā 20 saviem kuģiem piemēroja izņēmumu. Kaut gan ir izsniegtas 20 licences, zvejā faktiski iesaistīto kuģu skaits ir mazāks: 2014. gadā tie bija deviņi kuģi (nozvejotas 1846 tonnas), 2015. gadā – 11 kuģi (3658 tonnas), pērn, laikā līdz novembrim, – 10 kuģi (4510 tonnu).

Ļoti dārga prece

Gan nozvejas un cenu tendences, gan biomasas prognozes kombinācijā ar nesen samazinātajām kvotām Krievijā un ASV Klusā okeāna zonā apliecina sniega krabju flotes ekonomisko izdevīgumu. Svalbāras apgabalā uz norvēģu kuģiem sagatavotas 06 / 2017

39

FOTO: FILIPS VARIOTS, marinetraffic.com

1 Spānijas un 1 Igaunijas kuģis. Šo 20 kuģu griesti nozīmē ekonomisku dzīvotspēju un atbildību pret vidi.

Ierēķinot iepriekšminētos 20 Norvēģijas kuģus, kuri ir licencēti krabju zvejai Svalbārā 2016. gadā, un arī pašreizējos 20 ES kuģus, ikgadējā provizoriskā nozveja būtu starp 40–60 tūkstošiem tonnu (1–1,5 tūkstoši tonnu uz kuģi). ES zvejnieki norāda: respektējot pat zemāko zinātnisko aprēķinu par pieļaujamo krabju nozveju Svalbārā

saldētas krabju spīļu gaļas vidējā cena par vienu kilogramu pērn bija 83 Norvēģijas kronas (NOK) salīdzinājumā ar 58 kronām 2015. gadā. Viena norvēģu kuģa nozvejas vērtība 2016. gadā bija 66 848 200 kronu.

Prakse rāda, ka viens kuģis Svalbārā varētu noķert vidēji 6 tonnas krabju dienā. Pieņemot, ka mēnesī ir 18 zvejas dienu un efektīva nozveja notiek 10 mēnešus gadā, vienam kuģim izdotos nozvejot 1080 tonnu krabju. Minimālā fiksētā cena par dzīviem krabjiem 2016. gadā bija 20 kronu kilogramā.

Tādējādi prognozētais ienākums no viena kuģa svārstās no 21,6 miljoniem kronu (ar minimālo cenu – 20 NOK/kg) jeb 2 325 190 eiro līdz 89,64 miljoniem kronu (ar vidējo cenu – 83 NOK/kg) jeb 9 649 540 eiro.

Latvijas gadījumā – ar pašreizējām kvotām jeb 11 kuģiem – tas nozīmē apmēram 110 miljonu eiro apgrozījumu gadā. Mazākais iespējamais ap40

06 / 2017

grozījums, vienkārši izberot sazvejotos krabjus krastā – ar 2,25 eiro kilogramā tirgus vērtību, saskaņā ar šādām aplēsēm būtu 2,43 miljoni eiro uz kuģi un 26,73 miljoni eiro uz floti.

Cīkstēšanās ap kvotām

Eiropas Savienības (ES) zvejas operatoru praktiskā pieredze, ievērojot nepieciešamos ieguldījumus un izmaksas arktiskajā apgabalā, rāda – lai zvejniecība būtu ekonomiski dzīvotspējīga, katra kuģa pieļaujamās nozvejas kvotai ir jābūt apmēram 1–1,5 tūkstošiem tonnu. Lai gan industrija uzskata, ka sniega krabju nozvejas ierobežojumiem Svalbārā nav pilnīgi nekādu zinātnisku pamatojumu, Eiropas Krabju zvejas asociācija (EKZA) pērn ierosināja ekoloģiskā līdzsvara labad zveju brīvprātīgi ierobežot un iesaldēja to 20 kuģu līmenī, tādējādi krabju zvejā, sākot ar 2017. gadu, piedalītos 11 Latvijas karoga kuģi, 4 Lietuvas, 3 Polijas,

Šo 20 kuģu griesti nozīmē ekonomisku dzīvotspēju un atbildību pret vidi un zvejai pieejot ārkārtīgi piesardzīgi, kuģu skaitu šajā zonā varētu palielināt līdz 25, bet nozvejas līmeni uz katru no tiem noteikt līdz 1 tūkstotim tonnu.

Tas jo­projām būtu ļoti piesardzīgs un atbildīgs līmenis.

EKZA norāda: ne Norvēģija, ne Krievija, kas abas ir Barenca jūras piekrastes valstis, līdz šim nav izstrādājušas uz zinātniskiem ieteikumiem pamatotu krabju apsaimniekošanas plānu, toties abas pieprasa ekskluzīvas tiesības uz šo krājumu, veicot pasākumus ieinteresēto ES dalībvalstu flotu izslēgšanai no šīs zvejas. Tiesa, saistībā ar skandālu par janvārī aizturēto Latvijas kuģi Senator Norvēģija ir ierosinājusi kvotu apmaiņu ar ES, lai tādējādi pavērtu iespēju ES kuģiem iegūt licenci legālai krabju zvejniecībai kontinentālajā šelfā.

Tikmēr, balstot savu nākotni uz krabju nozveju, Latvijas un Polijas privātie zvejas operatori intensīvi investē izkraušanas un apstrādes infrastruktūrā Norvēģijā (Botsfjordā un Kongsfjordā), dodot savu pienesumu vietējai ekonomikai un sabiedrībai. ES operatori sadarbībā ar zinātniskajiem institūtiem ir gatavi pildīt arī nepieciešamās zinātnisko datu vākšanas programmas saistībā ar sniega krabju nozvejas ietekmi uz Barenca jūras ekosistēmu.

tops

Latvijas biznesa sievietes lato lapsa, Kristīne BORMANE speciāli žurnālam Kapitāls

Sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika stars un Lursoft datubāzēm

Veiksmīgāko Latvijas sieviešu uzņēmēju tops

B

iznesa žurnāls Kapitāls jau otro reizi publicē principiāli jaunu Latvijas veiksmīgāko uzņēmēju topu, kas sastāv no veseliem pieciem sarakstiem un kopumā apliecina, kuras pašlaik ir veiksmīgākās sievietes Latvijas uzņēmējdarbībā.

Dažādi sieviešu uzņēmēju topi ir tikuši veidoti arī iepriekš, taču tie faktiski ir bijuši sieviešu uzņēmēju popularitātes un pazīstamības topi, kuros svarīgākais kritērijs ir bijis

fakts, ka uzņēmēja noteikti ir pietiekami zināma, ar ievērojamu publicitātes bagāžu.

Savukārt Kapitāla veiksmīgāko Latvijas sieviešu uzņēmēju tops sastāv no pieciem sarakstiem: Latvijas bagātāko sieviešu TOP 10, visapjomīgākā uzņēmējdarbība – TOP 25, visvairāk pelnošā uzņēmējdarbība – TOP 25, sievietes lielāko darba devēju vadībā – TOP 10, visvairāk pelnošā uzņēmējdarbība reģionos – TOP 3 x 4.

Katra no šiem sarakstiem pamatā ir viens no neapstrīdamiem, uzņē-

mējdarbības veiksmi skaidri un nepārprotami apliecinošiem kritērijiem: kopējais personisko īpašumu vērtējums, uzņēmuma apgrozījums, uzņēmuma peļņa, darba vietu skaits un sekmīga darbība reģionos.

Ikvienam kritērijam vienam pašam ir iespējams piemeklēt iemeslus, kāpēc tas nav uzskatāms par uzņēmējdarbības veiksmes rādītāju, tādēļ tās novērtēšanai ir izvēlēti vairāki kritēriji – apgrozījuma, peļņas, radīto un uzturēto darba vietu skaitļi parāda patieso uzņēmējdarbības veiksmi.

Sieviešu uzņēmēju topu metodika

V

isu topu aprēķinos ir izmantota Lursoft datubāzu informācija no uzņēmumu 2015. gada pārskatiem: to apgrozījuma, peļņas un darbinieku skaita rādītāji, kā arī ziņas par uzņēmumu īpašniekiem (šajā gadījumā – īpašniecēm) un amatpersonām.

Latvijas bagātāko sieviešu TOP 10: šajā sarakstā ir minētas sievietes, kurām piederošās uzņēmumu 42

06 / 2017

kapitāldaļas ir visvērtīgākās atbilstīgi korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars vērtējumam.

Visapjomīgākā uzņēmējdarbība – TOP 25: šajā topā Lursoft datubāzēs ir atlasīti tikai tie uzņēmumi, kuros vienai sievietei pieder vairāk nekā 50 % kapitāldaļu (t. i., viņa oficiāli kontrolē attiecīgo uzņēmumu).

Visvairāk pelnošā uzņēmējdarbība – TOP 25: šajā sarakstā, vērtējot pēc 2015. gada peļņas, ir atlasīti tikai tie uzņēmumi, kuros vienai sievietei pieder vairāk nekā 50 % (t. i., viņa

oficiāli kontrolē attiecīgo uzņēmumu).

Sievietes lielāko darba devēju vadībā – TOP 10: šajā sarakstā pēc darbinieku skaita ir vērtēti uzņēmumi, kuru valdē ir viena vai vairākas sievietes.

Visvairāk pelnošā uzņēmējdarbība reģionos – TOP 3 x 4: šajā sarakstā katrā no četriem Latvijas novadiem – Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē, Latgalē – ir atlasīti trīs visvairāk pelnošie uzņēmumi, kuros īpašniece (ar vairāk nekā 50 % dalību) ir sieviete.

Latvijas biznesa sievietes

tops

Biznesa dāmas prasmīgi vada dažādu jomu uzņēmumus

S

tatistikas dati parāda, ka pašlaik Latvijā kopumā ir reģistrēti (nelikvidēti) vairāk nekā 219 tūkstoši uzņēmumu, no tiem sievietes kā uzņēmuma īpašnieces ir reģistrētas nedaudz vairāk kā 67 tūkstošos uzņēmumu (30,6 %).

Ja atskatāmies uz to, kāda ir bijusi situācija pirms gada, ir jāteic, ka uzņēmuma īpašnieku sieviešu īpatsvars uzņēmējdarbībā ir samazinājies par 1,8 % – pērn no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem 32,4 % gadījumu vismaz viens no dalībniekiem bija sieviete. Ir jāatzīst, ka tas ir straujākais samazinājums un zemākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā.

Iepriekšējos gados šīs svārstības bija vērojamas aptuveni 0,4–0,6 procentpunktu robežās.

Viens no izskaidrojumiem un pieņēmumiem tik straujam kritumam ir ievērojamais likvidēto uzņēmumu skaits, kurš ir reģistrēts pēdējo pāris gadu laikā. Šī statistika, savukārt, liecina, ka, samazinoties sievietēm piederošo uzņēmumu skaitam, sieviešu īpatsvars tajos ir bijis lielāks nekā vīriešu, tādējādi arī procentuālais samazinājums ir bijis straujāks.

Savukārt, aplūkojot sieviešu uzņēmumu amatpersonu statistiku,

Sieviešu uzņēmuma vadītāju vecuma struktūra, %

18–30

7,80

30–40

23,84

40–50

27,04

50–70 > 70

36,00 5,32

redzam, ka 2017. gada pavasarī no visām Latvijas uzņēmumos norādītajām amatpersonām sievietes ir reģistrētas 32,6 % gadījumu, un tas ir par 1,2 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Lursoft izanalizēja arī Latvijas sieviešu uzņēmuma vadītāju statistiku pa vecuma grupām. Salīdzinot šos datus ar iepriekšējo gadu, var secināt, ka uzņēmumu vadītāju sieviešu īpatsvars ir samazinājies 18–30 gadu vecuma grupā, t. i., no 9,3 % tas ir sarucis līdz 7,8 %, neliels samazinājums ir vērojams 30–40 gadu vecuma grupā (–0,8 %), savukārt pieaugums ir redzams 40–50 gadu vecuma grupā – par 0,3 %, 50–70 gadu grupā – par 1,6 %, kā arī vecuma grupā virs 70 gadiem – par 0,3 %.

Līdzīga tendence ir vērojama ne tikai sieviešu uzņēmēju, bet arī vīriešu uzņēmēju statistikā, tādējādi šie dati liek secināt, ka Latvijas uzņēmumu vadītāju paaudze noveco, un tas diemžēl ir vērtējams kā kritisks signāls – jauniešu īpatsvars un iesaiste uzņēmumu vadībā samazinās.

Lai gan Lursoft statistikas dati rāda, ka sievietes galvenokārt vada mikro un mazos uzņēmumus, žurnālā Kapitāls publicētie topi pierāda, ka sievietes sekmīgi prot vadīt arī lielākos Latvijas uzņēmumus. Tam apliecinājums ir, piemēram, šajā numurā publicētais TOP 10, kurā ir apkopotas sievietes skaitliski lielāko uzņēmumu vadītājas: tajā ir iekļuvušas arī pērn sarakstā publicētas personas, piemēram, uzņēmuma vadītāja Irina Feļdmane, kas iepriekš darbojās SIA Rīgas satiksme vadības grupā, bet šogad pārstāv VAS Starptautiskā lidosta Rīga. Šajā gadā, veidojot topus, ir vēlreiz apstiprinājies jau iepriekšējos gados konstatētais – sievietes prasmīgi prot vadīt dažādu nozaru uzņēmumus.

Biznesā strādājošajām dāmām pa spēkam ir pārraudzīt gan būvniecības, tirdzniecības, izdevējdarbības, gan arī

Daiga Kiopa, SIA Lursoft IT valdes locekle loģistikas, pasažieru pārvadājumu un kokapstrādes uzņēmumus.

Vēl viens secinājums, kas ir gūts, vērtējot šāgada sarakstus, – straujš peļņas un izaugsmes ceļš mūsdienu biznesā ir retums, labus rezultātus var sasniegt ar ilggadēju darbu. Ir jāatzīst, ka šodien ikvienam uzņēmējam neatkarīgi no vadītāja dzimuma, atrodoties pie uzņēmuma vadības stūres ilgāk nekā 5–10 gadus, ir liels izaicinājums un nepārtraukts darbs vispirms ar sevi – nestagnēt, meklēt jaunus risinājumus un pieejas, lai, strauji mainoties apstākļiem (tehnoloģijas, izmaiņas darba tirgū, nodokļu politikā u. c.), nodrošinātu veiksmīgu uzņēmuma izaugsmi un attīstību.

Aplūkojot sieviešu uzņēmumu vadītāju topu, redzam, ka tajā ir iekļuvušas vairākas personas, kuras prasmīgi vada uzņēmumus jau daudzu gadu garumā, – Vija Kilbloka, Benita Sadauska, Ieva Treija, Gita Mūrniece u. c. Un, jāteic, šo dāmu pārraudzītās nozares šajos gados ir piedzīvojušas lielas pārmaiņas. Kā vienu no piemēriem var minēt grāmatu izdevniecību, kur sakarā ar digitalizāciju grāmatu izdevniecības sfēra tradicionālā izpratnē piedzīvo īstu revolūciju, paradigmas maiņu.

06 / 2017

43

tops

Latvijas biznesa sievietes

Latvijas bagātāko sieviešu TOP 10 1

Alevtīna Moroza 20 miljonu eiro Dz. 1945. gada 23. novembrī Lai gan degvielas uzpildes staciju tīkla Viada vienīgā īpašniece miljonāru sarakstā jau ir vairāk nekā 10 gadus un šo godu baudīja arī tad, kad dzīvs bija viņas nu jau aizsaulē aizgājušais dzīvesbiedrs Viktors Škuratovs, bagātākās sievietes godu Alevtīna Moroza bauda pirmo reizi. Par spīti starptautisko zīmolu dominancei degvielas tirgū, viņa ir spējusi ne vien noturēt, bet pat vairot savu īpašumu vērtību.

2 3 4

44

06 / 2017

Jeļena Sagateljana 14 miljonu eiro Dz. 1974. gada 26. oktobrī Šī Latgales puses uzņēmēja nekustamā īpašuma attīstīšanas un pārvaldīšanas uzņēmuma Marno J lielākā īpašniece (95,68 %), par spīti nedienām ar viņas uzņēmumam piederošo Jelgavas tirdzniecības centru Pilsētas pasāža, kur tika konstatēti nopietni būvkonstrukciju defekti, sarakstā ir pakāpusies jau uz 2. vietu.

Ieva Treija 11 miljonu eiro Dz. 1963. gada 17. decembrī Bāru, restorānu un viesnīcu aprīkojuma tirgotāja SIA Gemoss vienīgā īpašniece turpina audzēt savu biznesa impēriju, piemēram, pērn atverot veikalu un noliktavu Liepājā.

Tādējādi arī īpašumu vērtība ir augusi un vieta šāgada sarakstā – augstāka nekā pērn.

Ievai Treijai pieder arī SIA Umeko un 50 % SIA Andrito Coffee Roastery.

Benita Sadauska 10 miljonu eiro Dz. 1967. gada 2. decembrī Atgriežoties nedaudz treknākiem gadiem, kad pieprasījums arī pēc dārgākām automašīnām sāk pieaugt, bagātāko sieviešu topā savas pozīcijas ir uzlabojusi mersedesu tirgotāja, kurai pieder aizsaulē aizgājušā vīra dibinātais auto tirgotājs Domenikss.

Latvijas biznesa sievietes

5–7 5–7 5–7 8–9 8–9 10

tops

Ludmila Kaca 8 miljoni eiro Dz. 1964. gada 25. martā Nekādas izmaiņas turībā nav piedzīvojusi telesakaru biznesa pārstāve, kurai pieder 18,2 % kapitāldaļu telesakaru uzņēmumā Telekom Invest. Ludmilai Kacai pieder kapitāldaļas vēl trīs uzņēmumos: 18 % SIA būvniecības kompānijā C. M. R. nami, 100 % SIA Belam Business Solutions un 15 % SIA Lejasolektes.

Inta Kugra 8 miljoni eiro Dz. 1969. gada 5. maijā Jau otro gadu pēc kārtas nekādas pārmaiņas turīguma novērtējumā nav piedzīvojusi arī Daugavpils tirdzniecības centra Solo saimnieka SIA Pellston nami līdzīpašniece.

Tāpat kā iepriekš, Intai Kugrai kā vienīgajai īpašniecei pieder arī SIA Māras nami.

Vineta Piteronoka 8 miljoni eiro Dz. 1968. gada 24. decembrī Starp 10 bagātākajām uzņēmējām ir lielākā SIA Rēzeknes gaļas kombināts īpašniece, uz kuras vārda ir reģistrēti 44,05 % uzņēmuma kapitāldaļu. Vinetai Piteronokai pieder arī SIA Kalēji un SIA Daugavieši.

Undīne Būde 7 miljoni eiro Dz. 1954. gada 21. maijā Atkritumu biznesa celmlauze, kurai saskaņā ar publiskajiem datiem pieder 10 % akciju atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā AS Eco Baltia. Formāli vērtīgākais Undīnes Būdes aktīvs ir viņai simtprocentīgi piederošā SIA LZP 2. Uzņēmējai pieder arī 32,6 % AS Eko investors.

Larisa Polosuhina 7 miljoni eiro Dz. 1948. gada 27. oktobrī Ķīmijas ražošanas uzņēmuma SIA Rīgas laku un krāsu rūpnīca 43,48 % kapitāldaļu līdzīpašniece, kurai pieder arī 66,99 % SIA Rilak. Pērn Larisa Polosuhina noslēdza bagātāko uzņēmēju desmitnieku, bet šogad vieta ir augstāka.

Svetlana Bespalova 6 miljoni eiro Dz. 1960. gada 18. martā Uzņēmēja, kura biznesu mantoja no aizsaulē aizgājušā Ventspils uzņēmēja Jurija Bespalova un kurai pieder 31,43 % SIA Coer investīcijas, kā arī kapitāldaļas Ventspils tranzīta uzņēmumos.

06 / 2017

45

tops

Latvijas biznesa sievietes

Visapjomīgākā uzņēmējdarbība – TOP 25 1

2

3

46

06 / 2017

Vineta Brutāne Dz. 1984. gadā Pēc apgrozījuma lielāko daiļā dzimuma pārstāvēm piederošo kompāniju sarakstā līdere jau otro gadu pēc kārtas ir datortehnikas un elektrisko mājsaimniecības preču vairumtirgotāja SIA MoonCom vienīgā īpašniece, kuras uzņēmums 2015. gadu ir noslēdzis ar 43,615 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 31 % mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmums tādējādi ir zaudējis otrā lielākā datortehnikas un IT jomas uzņēmuma godu un tagad ierindojas 3. vietā.

Benita Sadauska Dz. 1967. gadā Ne tikai viena no bagātākajām Latvijas sievietēm, bet arī apgrozījuma ziņā liela uzņēmuma īpašniece un vadītāja. Benitai Sadauskai simtprocentīgi piederošais auto tirgotājs SIA Domenikss, kas ir pazīstams kā Mercedes-Benz izplatītājs, ir strādājis ar 38,38 miljonu eiro apgrozījumu. Dienas Bizness šo turīgo uzņēmēju ir ierindojis kategorijā Biznesa haizivs.

Irina Hrapova Dz. 1962. gadā Šī uzņēmēja ir transporta kompānijas Transit Service Agency vienīgā īpašniece, kurai vienpersoniski piederošā kapitālsabiedrība 2015. gadā ir strādājusi ar 27,63 miljonu eiro apgrozījumu.

4

5

6

Sanita Rugina Dz. 1969. gadā Kopējais šai uzņēmējai piederošo kompāniju apgrozījums 2015. gadā ir sasniedzis 23,89 miljonus eiro. Lai gan viņai simtprocentīgi piederošās ceļojumu aģentūras SIA Averoja peļņa 2015. gadā samazinājās, apgrozījums joprojām iespaidīgs – 14,05 miljoni eiro.

Uzņēmējai pieder arī 70 % SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs, kas 2015. gadā strādāja ar 14,057 miljonu eiro apgrozījumu, tādējādi uz viņu attiecināmais apgrozījums bija 9,84 miljoni eiro.

Ieva Treija Dz. 1963. gadā Restorānu, bāru un viesnīcu aprīkojuma tirdzniecības, kā arī riekstu un žāvēto augļu importa uzņēmuma Gemoss vienīgā īpašniece, kuras uzņēmums aizpērno gadu beidza ar 22,98 miljonu eiro apgrozījumu. Ievas Treijas vadītais uzņēmums pērn investēja 100 tūkstošus eiro veikala un noliktavas izveidē Liepājā. I. Treijai pieder arī puse no SIA Andrito Coffee Roastery.

Dace Rātfeldere Dz. 1963. gadā Šai uzņēmējai pieder 83,33 % no medicīnas aprīkojuma piegādātāja SIA Arbor Medical korporācija. Pirms pāris gadiem uzņēmums saņēma sodu par karteļa vienošanos, bet šogad tas ar dīvainām metodēm ir ticis pie Nacionālo bruņoto spēku pasūtījuma (hidrotērpu iegādei), par ko ir iesniegta sūdzība tiesā. Arbor Medical korporācija 2015. gadā strādāja ar 18,44 miljonu eiro apgrozījumu.

Latvijas biznesa sievietes

7

8

9

10

Gita Mūrniece Dz. 1952. gadā Šī uzņēmēja ir 62,69 % akciju īpašniece AS Smiltenes piens, kas, par spīti Krievijas embargo, ir pieaudzējusi apgrozījumu par 4,7 % (līdz 16,604 miljoniem eiro), bet peļņu – par veseliem 22,4 % (līdz 819 tūkstošiem eiro). Arī šogad uzņēmumam ir plāni audzēt apgrozījumu, kā arī ar Eiropas Savienības struktūrfondu palīdzību uzstādīt jaunu biezpiena fasēšanas iekārtu un pilnveidot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Tatjana Korjagina Dz. 1959. gadā Uzņēmējai pieder 75 % tūrisma kompānijā SIA Baltijas ceļojumu grupa, kas 2015. gadā strādāja ar 15,13 miljonu eiro apgrozījumu jeb par 15 % vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmums bija oficiālā tūrisma aģentūra Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā.

Tatjana Raspopova Dz. 1938. gadā Vēl viena ar automašīnām saistīta uzņēmēja – Tatjana Raspopova ir degvielas tirgotāja Gotika auto vienīgā īpašniece.

Uzņēmums veiksmīgi startē valsts un pašvaldību iepirkumos un 2015. gadu noslēdza ar 14,96 miljonu eiro apgrozījumu. Viņa ir arī 48 % īpašniece degvielas vairumtirdzniecības uzņēmumā Gotika Oil Trading.

Marta Mežsarga Dz. 1991. gadā Šai uzņēmējai kā (vismaz formāli) vienīgajai īpašniecei pieder ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Lex Limen, kas 2015. gadā ir strādājusi ar 14,38 miljonu eiro apgrozījumu. Marta Mežsarga ir arī nekustamā īpašuma izīrētāja SIA Paleo vienīgā īpašniece.

11

12

13 14

15

tops

Anita Gredzena Dz. 1962. gadā Šai uzņēmējai vienpersoniski piederošais agroķīmijas vairumtirgotājs Latfert saņēma atļauju iekļauties Lietuvas lauksaimniecības investīciju kompānijas Linas Agro Group Latvijas meitasuzņēmuma Linas Agro sastāvā, tomēr tas ir spējis ģenerēt 14,21 miljona eiro apgrozījumu.

Inese Oskerko Dz. 1968. gadā Šai kundzei simtprocentīgi piederošā SIA Farma Balt aptieka 2015. gadā ir strādājusi ar 13,33 miljonu eiro apgrozījumu, turklāt apgrozījums aug pat par spīti tam, ka 2013. gadā uzņēmums pārdeva stratēģiski nozīmīgo aptieku Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā.

Ilona Kraukle Dz. 1980. gadā Šī uzņēmēja ir mājsaimniecības ierīču, elektronikas preču un telesakaru iekārtu vairumtirgotāja SIA Santkler vienīgā īpašniece, kuras uzņēmums 2015. gadā strādāja ar 13,32 miljonu eiro apgrozījumu.

Vija Kilbloka Dz. 1954. gadā Lielākā SIA Apgāds Zvaigzne ABC īpašniece, kurai pieder 50,83 % uzņēmuma kapitāldaļu, pērn uzņēmumu vadītāju reputācijas topā ieņēma 5. vietu. Vija Kilbloka var lepoties arī ar to, ka ir viena no četrām Latvijas biznesa lēdijām, kas vismaz 15 gadus ir nostrādājušas vienā un tajā pašā uzņēmumā. Viņas vadītais uzņēmums 2015. gadu noslēdza ar 12,85 miljonu eiro apgrozījumu.

Evija Džonsone Dz. 1986. gadā Sakaru tehnikas tirgotāja SIA Suncom Ltd vienīgā īpašniece, kuras uzņēmums 2015. gadu noslēdza ar 12,81 miljona eiro apgrozījumu un 13 reizes palielināja peļņu (līdz 91 151 eiro). Uzņēmumam ir ambīcijas apgrozījumu kāpināt vismaz par 20 %.

06 / 2017

47

tops

16

17 18

19 20

48

06 / 2017

Latvijas biznesa sievietes

Sandra Pelce Dz. 1963. gadā Savulaik viltus siera skandālā ierautās SIA Dekšņi 55 % kapitāldaļu īpašniece kādreiz tika aktīvi iestājusies par Tukuma lidostas izveidi. Uzņēmums, kas 2015. gadu noslēdza ar 12,247 miljonu eiro apgrozījumu, ir veikalu tīkla top! dalībnieks.

Ieva Landorfa Dz. 1945. gadā Apgrozījumu turpina audzēt mediju aģentūra SIA Creative Media Services, kurā šai uzņēmējai oficiāli pieder 80 % kapitāldaļu un kuras apgrozījums 2015. gadā bija 12,08 miljoni eiro.

Eva Kola Dz. 1971. gadā Šī uzņēmēja ir vienīgā īpašniece SIA Vidzemes energoceltnieks, kas 2015. gadā strādāja ar 11,79 miljonu eiro apgrozījumu, taču pērn viņas uzņēmums piedzīvoja pamatīgas nedienas karteļa vienošanās dēļ.

Jeļena Agapova Dz. 1965. gadā Apgrozījums turpina augt arī gaļas pārstrādes uzņēmumam SIA Ramatas plus, kurā šī uzņēmēja ir vienīgā īpašniece.

Uzņēmuma apgrozījums 2015. gadā bija 11,63 miljoni eiro.

Agita Vanaģele Dz. 1965. gadā Šī uzņēmēja ir konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA Anada vienīgā īpašniece, kuras uzņēmums 2015. gadā ir strādājis ar 10,94 miljonu eiro apgrozījumu. Agita Vanaģele ir arī veikalu tīkla LaTS 10,02 % īpašniece.

21

22 23 24

25

Anda Kārkliņa Dz. 1984. gadā Šai uzņēmējai pieder naftas produktu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Nafta LV, kas vairākos publiskajos iepirkumos ir uzvarējis par tiesībām piegādāt marķētu un apkures dīzeļdegvielu. 2015. gadu uzņēmums ir beidzis ar 10,93 miljonu apgrozījumu.

Jeļena Valeina Dz. 1985. gadā Šī uzņēmēja ir automašīnu un to rezerves daļu tirdzniecības uzņēmuma SIA Gembridg vienīgā īpašniece, kuras uzņēmums 2015. gadā ir strādājis ar 10,64 miljonu eiro apgrozījumu.

Rimma Zandberga Dz. 1977. gadā Industriālās, kokapstrādes, lauksaimniecības un sadzīves tehnikas vairumtirgotāja SIA I un A gultņi vienīgā īpašniece, kuras uzņēmums 2015. gadā strādāja ar 10,561 miljona eiro apgrozījumu.

Anna Blumberga Dz. 1954. gadā Lai gan uzņēmējai vienpersoniski piederošā Krustpils novada mežizstrādes uzņēmuma Jubergs apgrozījums 2015. gadā tika samazinājies līdz 10,5 miljoniem eiro, viņa joprojām atrodas TOP 25 sarakstā pēc apgrozījuma lieluma.

Inga Kavaca Dz. 1969. gadā Šai uzņēmējai, kas ir arī Latvijas Tūrisma aģentūru un operatoru asociācijas prezidente, pieder ceļojumu aģentūra SIA Vanilla Travel, kas 2015. gadā ir strādājusi ar 9,799 miljonu eiro apgrozījumu.

Latvijas biznesa sievietes

tops

Visvairāk pelnošā uzņēmējdarbība – TOP 25 1

2

3

Undīne Būde Dz. 1954. gadā 4,968 miljoni eiro – šādu peļņu 2015. gadā ir ģenerējusi SIA LZP 2, kuras vienīgā īpašniece ir šā saraksta līdere un kura nodarbojas ar biznesa konsultācijām un pakalpojumiem. Undīne Būde ir arī AS Eco Baltia grupas padomes locekle, kas pērn saņēma goda rakstu par ieguldījumu Jelgavas pilsētas izaugsmē, izglītības kvalitātes paaugstināšanā un jaunatnes karjeras izglītībā. Uzņēmēja pērn debitēja arī Latvijas miljonāru saraksta pirmajā simtniekā.

Alevtīna Moroza Dz. 1945. gadā Lai gan šī uzņēmēja vairāk ir pazīstama kā degvielas uzpildes staciju tīkla Viada saimniece, prāvo peļņu viņai ir sarūpējusi SIA Raiņa centrs, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un 2015. gadu ir noslēgusi ar 4,15 miljonu eiro peļņu. Arī Alevtīna Moroza ir sastopama starp 100 bagātākajiem Latvijas cilvēkiem, turklāt jau vairākus gadus pēc kārtas.

Maija Čerņavska Dz. 1978. gadā Uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meita lielāko uzņēmēju pelnītāju sarakstā ir iekļuvusi ar nekustamā īpašuma kompāniju SIA MC Estate, kurā viņa ir vienīgā īpašniece un kuras vadību viņai ir uzticējis tēvs. Uzņēmums 2015. gadā strādāja ar 2,94 miljonu eiro peļņu. Arī Maijas Čerņavskas vārds ir atrodams Latvijas miljonāru sarakstā starp turīgākajām ģimenēm.

4

5

6

7

Antra Lūsiņa Dz. 1959. gadā 2,78 miljoni eiro – šādu peļņu Kurzemes puses uzņēmēju Lūsiņu ģimenes pārstāvei ir sarūpējuši divi uzņēmumi – SIA Altrade, kas ir strādājusi ar 1,44 miljonu eiro peļņu un kurai pieder lielveikals Liepājā, un SIA Baltrade, kas gadu ir noslēgusi ar 1,34 miljonu eiro peļņu un kurai pieder lielākais tirdzniecības centrs Bauskā.

Ingrīda Štrodaha Dz. 1965. gadā Pērn šī uzņēmēja debitēja Latvijas lielāko pelnītāju sarakstā, pateicoties viņai vienpersoniski piederošajai holdingkompānijai SIA Victoria Island, kas 2015. gadā ir strādājusi ar 2,28 miljonu eiro peļņu. Citi uzņēmumi Ingrīdai Štrodahai nepieder.

Madara More Dz. 1988. gadā Vēl viena uzņēmēja, kas ir 2015. gadā ar prāvu peļņu – 1,84 miljoni eiro – strādājušās holdingkompānijas AS MOM Holding vienīgā īpašniece. Madara More aktīvi piedalās labdarības projektos un ir bērnu preču ražošanas uzņēmuma SIA Wooly World idejas autore.

Ieva Treija Dz. 1963. gadā Bāru, restorānu un viesnīcu aprīkojuma tirgotāja SIA Gemoss vienīgā īpašniece starp turīgākajām un visvairāk pelnošajām uzņēmējām parādās ne pirmo reizi.

2015. gadā uzņēmums, kura nosaukums ir radies no dēlēna kļūmīgi izrunātā vārda behemots, ģenerēja 1,77 miljonu eiro peļņu.

06 / 2017

49

tops

8

9

10

11

12

50

06 / 2017

Latvijas biznesa sievietes

Santa Anča Dz. 1967. gadā 1,62 miljoni eiro – šāda peļņas daļa par 2015. gadu no SIA Žurnāls Santa attiecas uz šo uzņēmēju, kurai izdevniecībā pieder 55 % kapitāldaļu. Arī Santa Anča starp bagātākajām un visvairāk pelnošajām parādās ne pirmo reizi.

Jeļena Sagateljana Dz. 1974. gadā Vēl viena ilggadēja miljonāru un lielāko pelnītāju saraksta dalībniece, kurai pieder kontrolpakete jeb 95,68 % nekustamo īpašumu apsaimniekotājā SIA Marno J. Uzņēmuma kopējā peļņa 2015. gadā bija 1,54 miljoni eiro, bet uz Jeļenu Sagateljanu attiecas 1,48 miljoni eiro.

Jeļena Para Dz. 1951. gadā Publicitāti nemīlošā uzņēmēja starp bagātākajām Latvijā bija jau 2011. gadā, un toreiz, tieši tāpat kā tagad, to nodrošināja SIA Termināls, kas 2015. gadā ir strādājusi ar 1,66 miljonu eiro peļņu un kurā Jeļenai Parai pieder 63,24 %, tātad viņas peļņas daļa ir 1,05 miljoni eiro.

Tatjana Poplavska Dz. 1964. gadā Balticovo olu ražotāja SIA BCO līdzīpašniecei, kas pērn bija bagātākā uzņēmēja Latvijā, oficiāli pieder 67 % uzņēmuma kapitāldaļu, tātad no 1,54 miljonu eiro peļņas uz viņu attiecas 1,03 miljoni eiro.

Tatjanai Poplavskai pieder vēl divi uzņēmumi: SIA First Energy un SIA Simpātija.

Liene Upeniece Dz. 1979. gadā Šī uzņēmēja ir vienīgā īpašniece SIA Finanses un attīstība, kas nodarbojas ar konsultēšanu komercdarbībā un vadībzinībās, grāmatvedības un audita pakalpojumiem. Šis uzņēmums 2015. gadu noslēdza ar 0,99 miljonu eiro peļņu. Arī pērn Liene Upeniece bija starp lielākajiem pelnītājiem Latvijā.

13

14

15

16

17

Olga Laizāne Dz. 1967. gadā Šai uzņēmējai pieder 53,09 % SIA Sprinkler Service, kas veic inženierkomunikāciju projektēšanu, tāmju dokumentācijas sastādīšanu, izbūvi, izbūves materiālu un aprīkojuma komplektāciju un piegādi, tehnisko uzraudzību, sistēmu nodošanu ekspluatācijā, projektu vadību, kā arī pēcnodošanas apkalpošanu. Uzņēmums kopumā ir strādājis ar 1,32 miljonu eiro peļņu, bet uz Olgu Laizāni attiecas 0,88 miljonu eiro peļņas daļa.

Solvita Pētersone Dz. 1963. gadā Šī uzņēmēja ir AS Nordic Partners padomes locekle, kurai kā vienīgajai īpašniecei pieder arī SIA Saules ritms, kas 2015. gadā strādāja ar 0,78 miljonu eiro peļņu. Šogad Solvita Pētersone ir iecelta arī Daumantam Vītolam piederošās SIA Sol vitae valdē.

Arta Bažovska Dz. 1973. gadā Šī kundze ir vienīgā īpašniece SIA VentEko, kas piedāvā plaša profila vides inženiertehniskos pakalpojumus un konsultācijas. Artai Bažovskai piederošais uzņēmums 2015. gadā ir strādājis ar 0,75 miljonu eiro peļņu.

Inga Paškauska Dz. 1977. gadā Viena no Zemgales puses uzņēmēju Paškausku ģimenes pārstāvēm ir alus ražotāja SIA Tērvetes AL vienīgā īpašniece, kurai piederošais uzņēmums 2015. gadā ir strādājis ar 0,75 miljonu eiro peļņu. Uzņēmums šogad plāno investēt 3 miljonus eiro, lai būvētu iesala ražotni un iegādātos attiecīgas iekārtas.

Svetlana Laizāne Dz. 1962. gadā Kundzei pieder 51 % SIA Lana, kas ir Rēzeknes aptiekas kompānija, kura pērn iekļāvās Apotheka tīklā. Aptieka ir spējusi ģenerēt 1,34 miljonu eiro peļņu, no kuras 0,68 miljoni attiecas uz šā saraksta dalībnieci.

Latvijas biznesa sievietes

18

19 20 21

Gita Mūrniece Dz. 1952. gadā Vienai no AS Smiltenes piens līdzīpašniecēm pieder kontrolpakete – 62,69 % akciju, tātad no 1,06 miljonu eiro lielās 2015. gada peļņas uz Gitu Mūrnieci attiecas 0,67 miljoni eiro. Nākamgad šī uzņēmēja noteikti būs pakāpusies sarakstā augstāk, jo 2016. gadā uzņēmums ir audzējis peļņas rādītāju par 22,4 %.

Jeļena Pankeviča Dz. 1977. gadā Daugavpils telesakaru operatora Dautkom TV lielākā īpašniece, kurai pieder 68,4 % uzņēmuma kapitāldaļu un uz kuru attiecas 0,63 miljoni eiro no kompānijas 0,92 miljonu eiro peļņas.

Ludmila Garaņina Dz. 1955. gadā Medikamentu vairumtirgotāja SIA Aniss vienīgā īpašniece, kurai piederošais uzņēmums 2015. gadā ir nopelnījis 0,59 miljonus eiro.

Aija Šmala-Šmāliņa Dz. 1963. gadā 0,59 miljoni eiro – ar šādu peļņu 2015. gadu noslēdza Lubes pagasta ZS Vītoliņi, kam šī kundze ir vienīgā īpašniece. Arī 2014. gadā viņa bija starp lielākajiem pelnītājiem Latvijā.

22 23 24 25

tops

Eva Butāne Dz. 1973. gadā IT uzņēmuma AS RIX Technologies 51 % akciju īpašnieces personiskā peļņa 2015. gadā bija 0,59 miljoni eiro, bet kompānijas kopējā peļņa – attiecīgi 1,16 miljoni eiro.

Ilvija Liepiņa Dz. 1983. gadā Šī uzņēmēja ir vienīgā SIA Vidzeme lauks īpašniece, kurai piederošais uzņēmums nodarbojas ar jaukto lauksaimniecību. Tā peļņa 2015. gadā pārsniedza 0,55 miljonus eiro.

Edīte Zalumska Dz. 1971. gadā Vienīgā SIA Security Devices īpašniece, kurai piederošais uzņēmums, kas nodarbojas ar sakaru iekārtu ražošanu un nespecializēto vairumtirdzniecību, 2015. gadu beidza ar 0,54 miljonu eiro peļņu.

Eva Branta Dz. 1977. gadā Nekustamā īpašuma holdingkompānijas SIA L. Y. E vienīgā īpašniece, kurai piederošais uzņēmums 2015. gadā nopelnīja 0,53 miljonus eiro.

06 / 2017

51

tops

Latvijas biznesa sievietes

Sievietes lielāko darba devēju vadībā – TOP 10 1

2–4

2–4

52

06 / 2017

Zane Kotāne Dz. 1977. gadā Pērn sieviete, kuras vadībā strādāja lielākais darbinieku skaits, varēja lepoties ar gandrīz 5 tūkstošu cilvēku lielu kolektīvu, bet šogad līdere ir AS Latvijas gāze (LG) valdes locekle, kuras pakļautībā oficiāli ir 1264 darbinieki. Turklāt viņa ir arī jaunizveidotā no LG nodalītā gāzes pārvades un uzglabāšanas uzņēmuma AS Conexus Baltic Grid valdes locekle.

Irina Feļdmane Dz. 1976. gadā Šī kundze arī pērn bija šajā sarakstā, bet – kā cita uzņēmuma vadītāja, proti, tad viņas pakļautībā bija 4177 darbinieki SIA Rīgas satiksme, bet tagad – 1186 darbinieki VAS Starptautiskā lidosta Rīga, kuras valdes locekles amatu viņa ieguva pērn, oktobrī, uzņēmuma vadības diezgan skandalozas nomaiņas procesā. SIA Rīgas satiksme viņa tika saņēmusi 60 324 eiro algu, bet lidostā – 10 573 eiro. Irinai Feļdmanei pieder dzīvoklis Rīgā, kā arī kāds objekts kopīpašumā. Viņa ir SIA IF Consulting 2846 kapitāldaļu īpašniece.

Ilona Līce Dz. 1976. gadā VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja, kura amatu valdē nezaudēja arī visās ar uzņēmumu saistītajās batālijās, bet pat tika paaugstināta līdz priekšsēdētājas postenim. Darbu šajā 1186 darbinieku lielajā uzņēmumā viņa tika sākusi jau 2011. gadā.

2–4

5

6

7–8

Lauma Jenča Dz. 1973. gadā Vēl viena jaunizraudzītā VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes locekle, kuras daļējā pārziņā tāpat ir 1186 darbinieku lielais kolektīvs. Pirms tam viņa bija AS VRC Zasulauks padomes locekle un SIA Reinvest Technology valdes locekle. Viņai arī pieder 50 kapitāldaļas SIA Reinvest Technology.

Jeļena Borcova Dz. 1965. gadā 1055 darbinieku liela kolektīva vadīšanā līdzdarbojas AS Olainfarm valdes locekle, kuras tiešie darba pienākumi ir zāļu ražošanas attīstības departamenta vadība. Iepriekš Jeļena Borcova ilgus gadus ir strādājusi gan AS Grindeks, gan arī tā meitasuzņēmumā AS Tallinas farmaceitiskā rūpnīca, bet nu jau vairāk nekā 10 gadus ir Olainfarm pārstāve.

Doloresa Volkopa Dz. 1977. gadā AS Valmieras stikla šķiedra valdes locekle, kas uzņēmumā darbu sāka kā pārdošanas komandas dalībniece, bet kopš 2004. gada pilda viceprezidenta pienākumus. Doloresas Volkopas pārziņā ir 986 darbinieku liels kolektīvs uzņēmumā, kas pagājušo gadu noslēdza ar 124,814 miljonu eiro apgrozījumu un 4,796 miljonu eiro peļņu.

Solvita Treilande Dz. 1971. gadā Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma Lido ražošanas daļas vadītājas un uzņēmuma valdes locekles pakļautībā strādā 963 darbinieki. Turklāt tie ir ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī ārvalstnieki, jo uzņēmums cenšas arvien intensīvāk attīstīt savu darbību ārpus Latvijas.

Latvijas biznesa sievietes

7–8 9

Nora Masteiko Dz. 1983. gadā Vēl viena AS Lido valdes locekle, kura atbild par komercvirziena attīstību un arī piedalās 963 darbinieku lielā kolektīva vadīšanā.

Jekaterina Stuģe Dz. 1976. gadā Šī uzņēmēja ir lielākā pārtikas nozares nodokļu maksātāja AS Latvijas balzams valdes locekle, vadot 631 darbinieka lielu kolektīvu. Jekaterinas Stuģes vadītais uzņēmums, pēc provizoriskiem datiem, pērn strādāja ar 75,72 miljonu eiro apgrozījumu un 7,451 miljona eiro peļņu.

10

tops

Anita Pakalniece Dz. 1952. gadā 590 darbinieku liels kolektīvs – tāda ir AS Rīgas taksometru parks valdes locekles atbildība, vadot taksometru karos iesaistītu lielu un pārsvarā vīriešu dzimuma kolektīvu. Turklāt viņai nākas cīnīties arī par savas nozares pastāvēšanu laikā, kad to mēģina apdraudēt ar lokalizētu kopbraukšanas sistēmas versiju.

LG valdes locekles Zanes Kotānes pakļautībā oficiāli ir 1264 darbinieki

VAS Starptautiskā lidosta RĪGA valdes locekļu Irinas Feļdmanes, Ilonas Līces un Laumas Jenčas atbildībā ir 1186 darbinieki

1055 darbinieku liela kolektīva vadīšanā līdzdarbojas AS Olainfarm valdes locekle Jeļena Borcova

AS Valmieras stikla šķiedra valdes locekles Doloresas Volkopas pārziņā ir 986 darbinieku liels kolektīvs

FOTO: leta

06 / 2017

53

tops

Latvijas biznesa sievietes

REĢIONU TOP 3 X 4 1

2 3 1 2 3 54

06 / 2017

Kurzeme

Antra Lūsiņa Dz. 1959. gadā Kurzemes puses visvairāk pelnošajai uzņēmējai prāvu peļņu (2,78 miljonus eiro) ir nodrošinājušas abas viņai piederošās kompānijas, no kurām vienai pieder lielveikals Liepājā, bet otrai – tirdzniecības centrs Bauskā: SIA Altrade nopelnīja 1,44 miljonus, bet SIA Baltrade – 1,34 miljonus eiro.

Madara More Dz. 1988. gadā Otrā visvairāk pelnošā Kurzemes uzņēmēja ir vienīgā holdingkompānijas AS MOM Holding īpašniece, kuras uzņēmums ir spējis ģenerēt 1,84 miljonu eiro peļņu.

Arta Bažovska Dz. 1973. gadā Vienīgā inženiertehnisko pakalpojumu un konsultāciju SIA VentEko īpašniece ir trešā visvairāk pelnošā uzņēmēja šajā Latvijas daļā. Uzņēmums 2015. gadā ir spējis nopelnīt 0,75 miljonus eiro.

Latgale

Svetlana Laizāne Dz. 1962. gadā Latgalē visvairāk pelnošajai uzņēmējai pieder 51 % SIA Lana, kura pērn iekļāvās Apotheka tīklā. 2015. gadā SIA Lana peļņa bija 1,34 miljoni eiro, no kuriem 0,68 miljoni eiro attiecas uz šo kundzi.

Jeļena Pankeviča Dz. 1977. gadā Otrā visvairāk pelnošā Latgales uzņēmēja ir telesakaru operatora Dautkom TV lielākā īpašniece (68,4 %), uz kuru attiecas 0,63 miljoni eiro no kompānijas 0,92 miljonu eiro peļņas.

Tamāra Šuste Dz. 1975. gadā 3. vietā ierindojas līvāniete, kurai simtprocentīgi pieder kravu pārvadājumu firma SIA Lavtrans, kuras peļņa 2015. gadā bija 0,38 miljoni eiro.

1 2 3

1

2 3

Vidzeme

Gita Mūrniece Dz. 1952. gadā Vidzemē visvairāk pelnošā ir AS Smiltenes piens līdzīpašniee, kurai pieder kontrolpakete (62,69 %), tātad no 1,06 miljonu eiro lielās 2015. gada peļņas uz viņu attiecas 0,67 miljoni eiro.

Eva Branta Dz. 1977. gadā 2. vietā ierindojas Valmieras puses uzņēmēja – nekustamā īpašuma holdingkompānijas SIA L. Y. E vienīgā īpašniece, kuras uzņēmums 2015. gadā nopelnīja 0,53 miljonus eiro.

Kate Glika Dz. 1987. gadā Arī trešā ir valmieriete – mežizstrādes un kokmateriālu un santehnikas vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA Dizozols 60,4 % īpašniece, uz kuru no kompānijas kopējās 0,65 miljonu eiro peļņas attiecas 0,39 miljoni eiro.

Zemgale

Inese Karlova Dz. 1968. gadā 1. vietā, kā jau Latvijas maizes klēts teritorijā iederas, ierindojas vienīgā SIA PS Līdums (0,42 miljonu eiro peļņa) īpašniece. SIA ZS Griezes (100 %) nopelnīja 0,4 miljonus eiro. Tādējādi kopējā šīs uzņēmējas peļņa 2015. gadā bija 0,82 miljoni eiro.

Inga Paškauska Dz. 1977. gadā Auglīgajā Zemgalē otro lielāko peļņu ir guvusi alus darītāja SIA Tērvetes AL vienīgā īpašniece, kas nāk no turīgās Paškausku ģimenes. Uzņēmums 2015. gadu noslēdza ar 0,75 miljonu eiro peļņu.

Iveta Tīrumniece Dz. 1969. gadā Arī trešā ir lauksaimniece – Viesītes pilsētas ar lauku teritoriju ZS Kalna Dambrāni vienīgā īpašniece, kuras uzņēmums aizpērn darbojās ar 0,42 miljonu eiro peļņu.

SIEVIETE BIZNESĀ Sirdslietu pārvērst naudā Dāmas priekšniekos

speciālā rubrika

SIEVIETE BIZNESĀ

Sirdslietu pārvērst naudā Gandrīz puse sieviešu Latvijā spēj iedomāties sevi uzņēmējas lomā – tā liecina aptaujas. Par to klusībā mēdz sapņot ne viena vien no tām, kas nododas savai sirdslietai un brīvbrīžos uzbur kulinārijas brīnumus vai smalkas rotaslietas. Bet kā izkāpt no savas virtuves vai viesistabas līmeņa?

Kapitāls piedāvā četru sieviešu pieredzes stāstus, kā spert pirmos soļus, pārvarēt šaubas, meklēt padomus, pārvēršot hobiju biznesā. Viņas atklāj, kā neapstāties pie pirmajiem panākumiem ceļā uz izaugsmi un neiestrēgt sestdienu tirdziņos

T

agad līdz biržas līmenim nonākušo kosmētikas ražotāju Madara Cosmetics, iespējams, varētu dēvēt nevis vienkārši par veiksmes stāstu, bet pat par hobiju biznesa veiksmes stāstu, jo arī tas savulaik sākās ar vaļasprieku – aizraušanos ar dabiskās kosmētikas pagatavošanu.

Ne visās jomās ir iespējams izaugt līdz miljonos mērāmam apgrozījumam, un ne katrai ir šādas ambīcijas, bet kāpēc nepamēģināt, ja perspektīvā ir lielāka neatkarība, iespēja ne tikai nopelnīt, bet arī piepildīt savas idejas un pašrealizēties?

Ambīcijas kā kurināmais

Meitenes, kas domā par uzņēmējdarbību, ir dažādas – gan bailīgas, gan sparīgas – tā kopumā Latvijas sieviešu ambīcijas vērtē ekskluzīvo saldumu ražotāja Taste CAPS! īpašniece Ilze Garanča, kura savu biznesu pirms septiņiem gadiem sāka savā virtuvē ar mazāko iespējamo bļodu, bet šogad ir kļuvusi arī par mentori kādai topošajai uzņēmējai. Daļa ir piesardzīgāka un vēlas, lai viss būtu droši, citas ir

56

06 / 2017

Ilze Garanča, ekskluzīvo saldumu ražotāja Taste CAPS! īpašniece

Madara Rozentāle, zīmola Rozenthal Ceramics veidotāja

enerģiskas un pārliecinātas, ka varēs un izdarīs. „Katrs ir tāds, kāds ir. Tie, kuriem ir ambīcijas, izturēs ilgāk – gadu, divus gadus, ilgāk. Jo ambīcijas ir lielākas, jo vairāk tās palīdz. Nav noslēpums, ka viss neiet rožaini, īpaši Latvijas tirgū ražošanas sākums nav tas ienesīgākais,” skaidro I. Garanča.

Taču viņa uzsver: ja jautājums ir, vai vajag mēģināt, tad atbilde ir – noteikti vajag.

Iepazinusi dažādas sievietes uzņēmējas, viņa iesaka ieklausīties arī viedokļos no malas, it īpaši vīriešu

padomos. „Man tas ir palīdzējis, lai gan esmu arī dusmojusies. Viņi no dabas ir pragmatiskāki un ierauga to, ko mēs nepamanām. Ideāli, ja tas nav kritizētājs, bet iedrošinātājs, kurš jautā, vai par šo un šo padomāji,” spriež I. Garanča. Viņa iesaka: ir svarīgi sākumā ieraudzīt skeletu – cik kas maksās, kāda būs cena un vai par to kāds ir ar mieru pirkt.

Pie skaidra secinājuma, ka tiks veidots uzņēmums un turpināsies aktīva darbība keramikas nozarē, pērn, gada nogalē, nonāca Madara Rozentāle, publicitātes foto

Ekskluzīvo saldumu zīmola Taste CAPS! īpašnieces Ilzes Garančas bizness sākās pašas virtuvē ar mazāko iespējamo bļodu

Madara Rozentāle tagad var lepoties ar savu darbnīcu un rada dažādas krāsas un formas porcelāna rotas, kas tiek apgleznotas ar zelta un platīna pārklājumu

zīmola Rozenthal Ceramics veidotāja. „Jau studiju laikā Latvijas Mākslas akadēmijā sapratu, ka keramika ir mana sirdslieta. Studējot maģistros, devos apmaiņas programmā Erasmus uz Spāniju, Barselonu, un tur man radās doma izveidot savu zīmolu Rozenthal Ceramics,” stāsta M. Rozentāle.

Viņa rada dažādas krāsas un formas porcelāna rotas, kas tiek apgleznotas ar zelta un platīna pārklājumu. Pēc atgriešanās Latvijā tapa pirmā rotu kolekcija, bet pērn tika reģistrēts uzņēmums. Svarīgs elements bija grantu programmā Atspēriens gūtais atbalsts tehnikas iegādei, un tagad māksliniece var lepoties ar savu darbnīcu. „Darb­ nīca ir ļoti svarīga. Lai ražotu keramikas izstrādājumus, ir nepieciešamas dārgas iekārtas, piemēram, krāsns, glazēšanas iekārtas, plasta galds u. c. iekārtas un instrumenti,” skaidro jaunā uzņēmēja. Turklāt darbnīca tiek piedāvāta arī citiem jaunajiem māk­ sliniekiem – dizaineriem, keramiķiem, kuriem pašiem, iespējams, vēl nav savu telpu. Ir norisinājušās arī pirmās radošās meistarklases iesācējiem. Lai gan pagaidām M. Rozentāle darbojas viena, viņai ir atbalstītāji, kuri palīdz ar mārketinga padomiem, darbnīcas iekārtošanu u. c. jautājumiem.

No tirdziņa Latvijā līdz izstādei Londonā

Rozenthal Ceramics rotas ir nopērkamas internetā – uzņēmuma mājaslapā un starptautiskajā interneta veikalā Etsy, vairākos dizaina un mākslas veikalos Latvijā un, galvenokārt pateicoties ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, ir nonākušas arī veikalos tādās zemēs kā Malta, Jaunzēlande, Šveice, Skotija, Dānija u. c. Rotu veidotāja regulāri piedalās arī tirdziņos Latvijā, bet nākotnē plāno piedalīties dažādās dizaina izstādēs Eiropā.

Daudzveidīgus ceļus, kā izplatīt savus pulksteņus, ir izmēģinājusi arī Agnija Tiļļa, zīmola May28th veidotāja, kuras darbošanās šajā jomā aizsākās Kanādā 2010. gadā. Starptautiskais bizness sākās nejauši – aizgājusi uz tirdziņu, skatījusies, ko rada citi, un tad aizdomājusies, kas patīk pašai un ko varētu izveidot. „Viens no aksesuāriem, ko nēsāju visvairāk, bija pulkstenis. Likās ambiciozs plāns, mēģināju un skatījos, kā varētu forši salikt visu kopā. Un uztaisīju dažus pulksteņus vienā eksemplārā. Ieliku Etsy un uztaisīju ļoti vienkāršotu lapu,” atceras A. Tiļļa. Tagad Etsy vairs nav viņas izvēlēto izplatīšanas kanālu sarakstā. Interneta veikals, kas

sākotnēji veidojās kā pārdošanas vide rokdarbniekiem un līdzīgiem interesentiem, ir ļoti izpleties, tāpēc tur nav viegli tikt pamanītam. Joprojām notiek tirdzniecība caur mājaslapu, pulksteņi ir nopērkami arī daudzos muzejveikalos, piemēram, Tate Londonā, Modernās mākslas muzejā

Izstādēs piedalīties ir dārgi, bet iznākums nekad nav garantēts Sanfrancisko, Bruklinas muzejā, dizaina veikalos un tirdziņos Latvijā; bijusi sadarbība arī ar tādiem zīmoliem kā Urban Outfitters, Asos, Selfridges, Maybelline New York, bet kāds liels klients Amerikā izplata pulksteņus caur saviem kanāliem.

Neatņemama izplatīšanas sastāvdaļa ir arī starptautiskās izstādes – May28th pulksteņi ir gozējušies neskaitāmās izstādēs Londonā, Ņujorkā, Lasvegasā. A. Tiļļa atzīst: izstādēs piedalīties ir dārgi, bet iznākums nekad nav garantēts. Sākotnēji tām tērēta sava nauda, bet šogad ar finansējumu talkā nāk Latvijas Investīciju 06 / 2017

57

speciālā rubrika

Agnija Tiļļa, zīmola May28th veidotāja un attīstības aģentūra. Taču, uzņēmēja piekodina, uz šādu pasākumu nedrīkst doties nesagatavojies: ja nezini, kur ražosi un vai spēsi īstenot lielu apjomu; ja nav izpratnes par cenām.

Mēdz gadīties, ka arī viņa pati uzrunā interesi raisījušos tirgotājus. „Ja ieraugu internetā kādu veikalu, kur mēs varētu būt, ņemam un rakstām.

Ideja tāda: ja viņiem ir līdzīgi zīmoli, varētu patikt arī mūsējais. Ir jātur acis vaļā un jāiedomājas, kur tu gribētu būt,” piebilst uzņēmēja un mudina nepadoties, ja pirmajā mēnesī neizdodas pārdot savus lolojumus Etsy, nedomāt, ka produkts nav gana labs. Ir jāmēģina atrast savu nišu savam produktam un savu pircēju – jāzina vecuma grupa, dzimums u. c. raksturīgās nianses.

Par labu iespēju iepazīt cilvēkus A. Tiļļa uzskata dažādus tirdziņus. To, ka Latvijā tā ir ļoti nozīmīga iespēja satikt savus klientus un topošos sadarbības partnerus, novērtēt, kas lietotājiem patīk un kas ne, kā arī atgādināt par sevi, atzīst visas uzņēmējas, bet daļa no viņām lielā mērā no šā ceļa ir atteikušās. Tam ir nepieciešami pārāk lieli resursi. Šādi ir secinājusi saldumu jomā strādājošā Karameļu darbnīca, kaut gan pats sākums bija tieši neliels tirdziņš. Kā atminas Karameļu darbnīcas dibinātāja un valdes locekle Ilze Priževoite, vaininieks, kāpēc tika izvēlēts šāds salds bizness, ir viņas māsa Inga Zagdaja, lai gan nevienai no viņām nebija pieredzes uzņēmējdarbībā. „Kad māsa sāka stāstīt par karamelēm, es pilnīgi nespēju noticēt tam, nesapratu, 58

06 / 2017

SIEVIETE BIZNESĀ par ko viņa runā un vai tiešām ar Chupa Chups var kaut ko nopelnīt. Taču māsa turpināja runāt par to un bija jau reģistrējusi mājražošanu. Un tad viņa teica, ka esot saņēmusies drosmi un mēģinās piedalīties pirmajā tirdziņā, bet viņai ir ļoti, ļoti bail. Tajā brīdī es teicu – aizbraukšu un palīdzēšu,” stāsta I. Priževoite. Ieejot māsas dzīvoklī, esot radusies izjūta, ka viņa rada brīnumu, un „viss saslēdzās”. Nākamajā dienā mazajā tirdziņā stāvējusi un ar apbrīnu par karamelēm stāstījusi iepriekš skeptiskā I. Priževoite. Mājražotāja statuss drīz vien nomainīts uz SIA, no virtuves ražošana pārcelta uz plašākām nomātām telpām, bet tirdziņu loma samazinājusies. „Tirdziņi noteikti bija svarīgi sākumā, tad piedalījāmies arī mazākos. Labs instruments, kā sākt bez lielām investīcijām un lieliem pētījumiem. Klients visu pasaka priekšā pats, nevajag neko izdomāt, un ir jāmāk tikai dzirdēt klientu. No tirdziņiem nāca liels pienesums – sākotnējais klientu loks, kas vienā brīdī izveidojās, atnāca pie mums pats,” raksturo I. Priževoite. Tagad prioritātes ir mainījušās, neizslēdzot iespēju pieda-

līties lielākos pasākumos, piemēram, festivālos, pilsētas svētkos, izstādēs.

Saldumi, kuru klāstu tagad ir papildinājušas putotās konfektes, želejkonfektes, halva, šerbets, patlaban tiek izplatīti lielveikalu tīklos Latvijā, taču svarīgs moments augšanas procesā bija arī 2016. gada martā izveidotā atvērtā tipa darbnīca Jelgavā. Lai klātienē apskatītos, kā top gardumi, un dzirdētu uzņēmuma stāstu, nepilna gada laikā to apmeklēja vismaz 30 tūkstoši cilvēku. „Neapzinoties netīšām esam iekāpuši arī tūrisma jomā,” piebilst uzņēmēja. Darbnīcas un ražotnes izveidē savu artavu 60 tūkstošu eiro vērtībā ir devusi finanšu institūcija Altum. I. Priževoite vērtē, ka tas bija milzīgs pavērsiens, lai varētu turpināt stabili strādāt un atrisināt tehniskā nodrošinājuma problēmas. Uzņēmums ir izaudzis līdz 16 darbiniekiem.

I. Garanča piekrīt, ka ārējais finansējums ir ļoti nozīmīgs, taču, ja tā nav, rodas risinājumi, ko citādi neiedomātos. Lai gan viegli nav, izdarīt var arī bez naudas, bet tas ir sarežģītāk un rada lielāku emocionālo slodzi, secina

Zīmola May28th veidotāja sava produkta nišu un pircēju atrod, zinot klientu vecuma grupu, dzimumu u. c. raksturīgās nianses

uzņēmēja. Viņa iesaka izmantot iespējas piesaistīt līdzekļus, taču labi padomāt, kur tos ieguldīt un ko no tiem var iegūt.

Atvērt pasaules durvis

Neatņemama uzņēmēju ambīciju sastāvdaļa ir arī eksporta tirgu apgūšana. Saldumu zīmols CAPS! šajā virzienā strādā trīs gadus, un šis laiks esot licis saprast, ka saldumu ražotājam der tikai gardēžu veikaliņi, nevis lielās ķēdes, citādi, kamēr produkts tiek līdz plauktam, cena pieaug tā, ka tas nav nopērkams. Latvijas gardumi ir nonākuši Igaunijas Stockmann veikalā, notiek pārrunas ar Somijas veikalu pārstāvjiem. „Ir citas iestrādes – ja sanāks, būs forši, ja ne – mēģināsim nākamās,” saka I. Garanča, piebilstot: augšanas procesā visu laiku vajag skatīties, vai konkrētā ideja darbojas, un, ja ne, tad to nevajag turpināt, piemēram, uzņēmēja esot sapratusi, ka ārvalstu pasūtītāji, kuri vēlas lielu apjomu, tam īsti neder, jo tie paņem visu jaudu – un nav iespējams saražot Latvijas tirgum, kur ir iespēja nopelnīt. „Man ir mērķis, ka esam lielāki un ar eksportu, bet ne kā Pure Chocolate vai Laima ar milzīgām iekārtām – lai saglabātu produktu. Izmantojam īstas ogas, kas nav lēti, roku darbu, un pilnīgi automatizēt to neredzu iespēju.”

Eksports vienmēr ir jautājums, kas liek nopūsties, atzīst Karameļu darbnīcas veidotāja. Sākumā esot sapņojuši par lieliem apjomiem, bet tad vienā brīdī nākusi pavisam cita apziņa: „Strādājam tikai ar roku darbu, un mums ir citas izejvielas. Lielus apjomus gribēdami nevaram nodrošināt. Mums arī nekad nav bijusi vēlme iekraut konteineros un aizsūtīt tikai pārdošanas dēļ. Pārāk mīļš mums produkts, gribam iet kopā ar to.” Tā nu šopavasar sperts solis, lai ar šādu filozofiju par savējiem kļūtu igauņiem.

Lai gan tur darbojas distributors, arī Tallinā atvērta līdzīga darbnīca kā Latvijā. Bet tālākais ceļš patlaban tiek ieskicēts uz Ziemeļvalstu tirgiem. Karameļu darbnīcas pieredze liecina, ka svarīgi ir vismaz piecelties no dīvāna. „Vienu pirmdienu māsai, kura sēdēja

Karameļu darbnīcas saldumu klāstu tagad ir papildinājušas putotās konfektes, želejkonfektes, halva, šerbets

dīvānā, teicu: „Baucam trešdien uz Tallinu!” Tur sapratām, ar ko jāsāk – ar telpām. Iegājām māklera birojā un atradām telpas, un sākās ķēde. Vajag vienkārši kaut ko izdarīt, tad viss risināsies,” ir pārliecināta I. Priževoite.

Zīmola May28th veidotāja A. Tiļļa, kuras biznesam galvenās valstis ir Amerika, Francija un Lielbritānija, bet augošs tirgus ir arī Ķīna, atzīst, ka sākuma posmā likt izskanēt savam vārdam pasaulē nav viegli. Viņai atvērt durvis uz ārpusi visvairāk esot palīdzējusi prese – īstajā laikā, kad vēl sākās krāsaino pulksteņu tendence, par May28th uzrakstīja New York Magazine. „Apmēram piecās minūtēs viss bija izpārdots,” atceras uzņēmēja.

Viņas biznesa izplešanās lielā mērā ir saistīta ar dzīvesvietu. Sākums bija Kanādā, kur viņa tobrīd dzīvoja un atrada biznesa partneri, bet tagad viņa mitinās Barselonā, kur tiek sperts nākamais lielais solis. Maijā tika atvērts veikals un paplašināts arī preču klāsts, to vidū ar rotām, lakatiņiem un piezīmju grāmatām. A. Tiļļa vērtē, ka veikals palīdzēs būt tuvāk pircējam, būt lokāliem. „Nevaram pulksteņu mehānismus sagādāt no Eiropas, bet audumu, ādu cenšamies. Vēlamies arī visu darīt ar rokām, cik ir iespējams.

Tas ir tas, ko es gribētu turpināt. Es gribu joprojām klausīties savā sirdsbalsī, darīt to, ko patīk darīt, nevis skriet līdzi vilnim. Esmu tādā posmā, kad tas ir iespējams. Savā ziņā no jau-

na, bet turpinot iesākto,” saka uzņēmēja, piebilstot, ka starptautiskā tirgū viens no sarežģītākajiem aspektiem ir darbinieki un komanda, jo katrā vietā ir gan kulturālas, gan citas atšķirības.

May28th komandā patlaban ir pieci cilvēki, un uzņēmums turpina veikt piegādi arī no Latvijas, bet Kanādā ražošana tika pārtraukta personīgu iemeslu dēļ.

Gadu gaitā fokuss par labu darbiniekiem ir nosvēries zīmola CAPS! veidotājas darbībā. „Jā, klients ir svarīgs, bet, ja manā uzņēmumā, manā ģimenē visi būs laimīgi, tad es ticu, ka tas produkts būs tik brīnišķīgs, ka arī klientam patiks. Es jau redzu – kad darbinieki ir pārguruši, nav prieka no pasūtījuma,” uzņēmuma augšanas ceļā ir secinājusi I. Garanča, kuras komandā pastāvīgi darbojas četri cilvēki. Ir jānoturas veiksmīgā līdzsvarā gluži kā virves dejotājam. Labāk darbinieku vajadzības saprast un labākus risinājumus rast palīdz arī tas, ka uzņēmēja pati sev joprojām atļauj būt virtuvē – Ziemassvētku laikā, kad ir daudz pasūtījumu, I. Garanča atkāpjas no uzņēmuma vadīšanas un ļaujas piparkūku mīklas rullēšanai. Galvenais, ko viņa iesaka visām sievietēm, kas vēlas izmēģināt spēkus biznesā, ir jau sākumā pieņemt domu, ka var arī neizdoties un par to nav jākaunas.

Daudz svarīgāk ir pamēģināt, lai ideja vairs nevelkas līdzi un nepaliek plauktiņā varbūt tomēr vajadzēja.

06 / 2017

59

speciālā rubrika

SIEVIETE BIZNESĀ

Dāmas priekšniekos Dzimumu līdztiesības jautājumi jau ilgus gadus ir gan Eiropas Savienības (ES), gan daudzu tās dalībvalstu politiķu dienaskārtībā. Kamēr rietumnieki runā un plāno, tikmēr Latvija var palepoties ar mūsu sieviešu spēku: Eurostat pētījums liecina, ka esam vienīgā ES valsts, kur sievietes biznesa menedžmentā ir sastopamas biežāk nekā vīrieši

P

ētījuma rezultāti liecina, ka ES valstīs uzņēmumos, kuros ir vismaz 10 darbinieku, vadības amatos 2014. gadā atradās 7,3 miljoni cilvēku. Tikai 35 % no viņiem ir sievietes. Un tas vēl nav viss – sievietes, strādājot šāda 60

06 / 2017

ranga amatos, pelna par 23,4 % mazāk nekā vīrieši.

Eurostat statistika liecina, ka visretāk sievietes vadības amatus ieņem Dienvideiropas valstīs Kiprā un Itālijā, nākamajās vietās pārsteidzošā kārtā ierindojas Centrāleiropas valstis Vācija un Austrija. Līdzās Latvijai samērā augsts sieviešu īpatsvars vadības ama-

tos ir arī citās Austrumeiropas valstīs – Bulgārijā un Polijā.

Kāpēc Latvijā uzņēmējdarbībā vadības amatos sievietes ir sastopamas biežāk nekā vīrieši? Vienkāršas atbildes uz šo jautājumu nav, jo katram veiksmes (vai neveiksmes) stāstam ir atšķirīgi iemesli. Vairākums īpašnieku rūpīgi pārdomā, kam uzticēt savu uz-

speciālā rubrika ņēmumu vadīšanu; izvēles procesā nozīmīga loma ir pretendentu izglītībai, lojalitātei, prasmei pieņemt adekvātus lēmumus un komunikācijas iemaņām.

Jau skolās meitenes mēdz uzrādīt labākas sekmes par puišiem. Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka pērn no visiem augstskolu un koledžu studentiem 58 % bija sievietes, tāpēc par daiļā dzimuma pārstāvju augsto izglītības līmeni brīnīties nevajadzētu. Pastāv uzskats, ka sievietes uzticēto darbu veic precīzi, ir orientētas uz sadarbību un ir lojālas attieksmē pret darba devēju. Acīmredzot šīs u. c. sieviešu stiprās puses Latvijas uzņēmumu īpašnieki vērtē augstāk nekā tradicionāli par vīriešu priekšrocībām uzskatītās – analītisko domāšanu, tehniskās prasmes u. c.

Lursoft informācija liecina, ka tikai aptuveni viena trešdaļa reģistrēto Latvijas uzņēmumu amatpersonu ir sievietes. Lursoft pētījums parāda interesantu tendenci – uzņēmumos, kuru valdēs ir tikai sievietes, vidējie apgrozījuma rādītāji ir zemāki nekā uzņēmumos, kuru valdēs ir tikai vīrieši, savukārt visaugstākie šie rādītāji ir uzņēmumos, kuru valdēs ir gan vīrieši, gan sievietes. Daļēji šo tendenci varētu skaidrot ar apstākli, ka lielāka iespējamība lēmējinstitūcijās sastapt abu dzimumu pārstāvjus ir lielajos uzņēmumos ar lielāku valdes locekļu skaitu, tomēr šai parādībai varam meklēt arī vēl kādu skaidrojumu – gan sievietēm, gan vīriešiem mēdz būt savas stiprās puses, un, saliekot tās kopā, var izrādīties, ka 1 + 1 ir vairāk nekā divi.

Latvijā un citviet Eiropā joprojām pastāv nozares, kurās pārsvarā darbojas sievietes (piemēram: ēdināšana, skaistumkopšana, grāmatvedība), un jomas, kurās dominē vīrieši (piemēram: auto nozare, metālapstrāde, mežizstrāde). Gadu gaitā stereotipi par vīriešu un sieviešu profesijām mazinās, tomēr laiki, kad sievietes būs plaši pārstāvētas lielu celtniecības uzņēmumu vadībā, tik drīz vēl nepienāks.

Viena no aktualitātēm, kurai tiek pievērsta plaša uzmanība ES līmenī, ir sieviešu pārstāvniecība lielo uzņēmu62

06 / 2017

SIEVIETE BIZNESĀ mu vadībā. Dokumentā Stratēģiskā iesaistīšanās dzimumu līdztiesības veicināšanā 2016.–2019. gadā ir izvirzīts mērķis panākt, lai nepietiekami pārstāvētais dzimums veidotu vismaz 40 % no biržās kotēto uzņēmumu lēmējinstitūciju locekļu skaita; citviet tiek noteikti mērķi palielināt sieviešu īpatsvaru arī pārējos vadības amatos.

Priekšzīmi šajā jomā ir apņēmušās rādīt Eiropas pārvaldes iestādes.

Konkrēti izmērāmu rādītāju noteikšana Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā un dalībvalstu likumdošanā

Laiku, ko mūsu senči veltīja bērnu audzināšanai, daudzi vīrieši un sievietes spēka gados pavada, veidojot karjeru un baudot dzīvi pagaidām gan kavējas, un nešķiet, ka dzimumu līdztiesības nodrošināšana kļūs par prioritāti laikā, kad ES saskaras ar savienības nākotni apdraudošām problēmām.

Vērtējot pēc saņemtās darba samaksas (Eurostat), ir redzams, ka mazākā starpība starp abu dzimumu pārstāvju algām ir Rumānijā, savukārt lielākā – Ungārijā un Itālijā, kur priekšnieces pelna gandrīz par vienu trešdaļu mazāk nekā priekšnieki. Latvijas rādītājs (17,6 %) ir labāks nekā ES vidējais.

Vienāds atalgojums par vienlīdzīgu darbu – tā ir viena no ES dzimumu līdztiesības politikas prioritātēm. Tiesa gan, šā pētījuma rezultāti vēl neļauj droši apgalvot, ka ienākumu atšķirības starp dzimumiem pastāv tikai tāpēc, ka darba tirgū sieviešu darbs tiek vērtēts zemāk. Latvijā šai parādībai vismaz daļēji ir loģisks skaidrojums – lielos uzņēmumus, kuru vadītājiem algas mēdz būt lielākas, vairumā gadījumu vada vīrieši, savukārt mazajos

un vidējos uzņēmumos, kuru vadībā sieviešu īpatsvars ir augstāks, vadītāju algas mēdz būt zemākas.

Pēdējos gadu desmitos ir iezīmējušās vairākas problēmas, kurām politiskus risinājumus saskatīt ir grūti. Attīstoties patērētāju sabiedrībai, gadsimtu laikā pierastā izpratne par ģimeni sabrūk, savukārt ilgtspējīgs sabiedrības pastāvēšanas modelis vietā vēl nav radies. Laiku, ko mūsu senči veltīja bērnu audzināšanai, daudzi vīrieši un sievietes spēka gados pavada, veidojot karjeru un baudot dzīvi, bet dzimstības rādītāji gan Latvijā, gan daudzviet citur ir katastrofāli zemi. Tik zemi, ka aktuāls ir kļuvis jautājums, kādās valodās runās un kādus dievus pielūgs tie eiropieši, kas pēc 100 vai 200 gadiem baudīs pašreizējos sasniegumus dzimumu līdztiesības un daudzās citās jomās.

Un vai viņiem dzimumu līdztiesība vispār būs svarīga?

Lai šādi jautājumi nerastos, ES politiku dzimumu līdztiesības jautājumos vajadzētu vairāk pakārtot tam, lai atvieglotu karjeras veidošanu un nodrošinātu lielākus ienākumus tām sievietēm, kuras izvēlas radīt un audzināt pēcnācējus. Viens no daudziem risinājumiem šajā virzienā ir elastīga darba režīma un nepilna darba laika iespēju paredzēšana publiskajā sektorā un valsts (pašvaldību) uzņēmumos strādājošajām mazu bērnu māmiņām.

Latvijas sievietes vienmēr ir bijušas stipras. Vislabāk par to liecina norises kara laikā un pirmajos pēckara gados, kad vairākums spēka gadu vīriešu bija aizrauti svešumā vai krituši un sievietēm nācās paveikt arī ierastos vīru darbus.

Rakstā aplūkotais Eurostat pētījums liecina, ka Latvijas sievietes arī šobrīd ir stipras un darba tirgū spēj konkurēt ar vīriešiem. Mums netrūkst arī tādu veiksmīgu uzņēmumu vadītāju, kuras ir radījušas un audzina vairākus bērnus. Ja gribam veidot ilgtspējīgu sabiedrības modeli, tad par vienu no dzimumu līdztiesības politikas prioritātēm ir jākļūst šādu sieviešu īpatsvara palielināšanai.

tops

bizness Projektu vadība Cīņas instruments: visu vienuviet Rutīnas darbu nepiedāvāt!

EkspOrts.

MALAIZIJA Kāpumam trūkst dzinuļa

Projektu vadība Mūsdienās visur ir projekti: valsts un uzņēmumu attīstības plānošanas dokumentos tiek piesaukti projekti; mediju virsrakstos un tekstos zibinās projekti; pat skolās un bērnudārzos vairs reti kas notiek bez projektiem.

Un naudu – to var saņemt, tikai izstrādājot projektu. Kas ir projekts, un kā strādāt ar šo visnotaļ pieprasīto jomu?

J

ēdziens projekts nāk no latīņu valodas vārda prōiectus ‘uz priekšu mests’, un tam ir trīs nozīmes (tezaurs.lv): izstrādāts plāns, tehnoloģiskā shēma kaut kā, piemēram, būves, rūpnīcas, mašīnas u. tml., (re)kon­ struēšanai, būvniecībai; iepriekšējs, aptuvens kāda dokumenta teksts; plāns, iecere. Vidējās paaudzes atmiņā ir šā jēdziena lietojums attiecībā uz rasējumiem, būvniecību; vēl kursa projekta vai diplomprojekta nozīmē, ja studenta vai tehnikuma audzēkņa mācību noslēguma darbā bija rasējumi un aprēķini. Un tikai pagājušā gadsimta 90. gados projektu vadība mūsdienās populārākajā izpratnē ienāca gan valsts un pašvaldību līmenī, gan uzņēmējdarbībā. Pamazām arī mācību iestādēs sāka lietot projektu metodi – tādu mācību sistēmu, kad zināšanu apguve notiek, plānojot un izpildot arvien sarežģītākus praktiskus uzdevumus.

Protams, šajā laikā projekta jēdziena izpratne nereti ir devalvēta (primitīvākā: projekts – naudas avots), tāpēc sākotnēji, pirms šā 64

06 / 2017

biznesa instrumenta izmantošanas, ir nepieciešams nošķirt projektu no ikdienas uzņēmējdarbības. Projekts ir laikā ierobežotu darbību kopums unikāla, nebijuša produkta, pakalpojuma vai cita rezultāta radīšanai. Projekta vadība ietver komandas darba iniciēšanu, plānošanu, izpildi un kontroli saskaņā ar noteiktiem kritērijiem, lai sasniegtu konkrētus mērķus. Šā darba robežstabiņi ir limitēti resursi: laiks, finansējums, cilvēki un viņu kompetence. Projektu menedžmentā pastāv jēdziens projekta mērķu spriedzes trīsstūris, un to veido kvalitāte, laiks un izmaksas. Izaicinājums ir optimizēt nepieciešamos ieguldījumus un inte­ grēt tos mērķa sasniegšanai. Projekts ir nepieciešams, lai radītu papildu izdevīgumu, pievienoto vērtību, un tā pagaidu (arī vienreizīgais) raksturs kontrastē ar ikdienas darbu, kad ir jāievēro rutīna (darbi, kas atkārtojas), lai uzņēmums turpinātu darbību (ražotu produktus, nodrošinātu pakalpojumus). Tāpēc ikdienas darbā un projektu vadībā tiek izmantotas dažādas stratēģijas.

Visas projekta darbības noteiktā secībā visās tā fāzēs dēvē par projekta

dzīves ciklu: projekta iniciēšanas fāzē tiek formulēta problēma, identificētas un apspriestas idejas, ko attīsta un kam alternatīvas izstrādā plānošanas un izstrādes fāzē; tad projekts tiek izpildīts, uzraudzīts un novērtēts. Katra fāze tiek noslēgta ar tās rezultātu izvērtējumu un lēmumu par nākamās fāzes uzsākšanu. Projekta sarežģītības u. c. specifisku raksturlielumu dēļ var izmantot dažādas projekta vadības pieejas, tādējādi var atšķirties arī projekta dzīves cikla (apakš)fāžu skaits.

Projektu iedalījums

Projekti ir ārkārtīgi daudzveidīgi, tie atšķiras pēc dažādiem raksturlielumiem, piemēram: pēc lietojuma sfēras un mērķa – zinātnisko pētījumu projekti (jaunu zinātnisko ideju, tehnoloģiju un produktu izstrāde; ne vienmēr ir iespējams iekļauties laikā, nereti netiek sasniegts izvirzītais mērķis); organizatoriskie projekti (piemēram, jaunu struktūrvienību izveide, IT projekti); attīstības (piemēram, produkta) projekti; investīciju projekti (saistīti ar

BIZNESA INSTRUMENTI

lielām investīcijām rūpniecībā, infrastruktūrā utt.); pēc rezultāta – t. s. cietie projekti (taustāms rezultāts, projekti ir tehniski, piemēram, investīciju projekti) un mīkstie projekti (netaustāms rezultāts, piemēram, sociālie projekti); pēc finansējuma avota – publiskie un privātie projekti; pēc lokalizācijas – vietējie, reģionālie un starptautiskie projekti; pēc īstenotāja – iekšējie (uzņēmuma, tā darba stila pārveidošana, darbības paplašināšana (jaunas struktūras, jauna darbības veida, pakalpojuma ieviešana, jauna produkta izstrāde, mārketings), ēku būvniecība, renovācija) un partnerības projekti (fondu, aģentūru, valsts struktūru izsludinātie projektu konkursi); pēc darbības sfēras – biznesa, sociālie, militārie, privātie projekti; pēc lieluma – mazi, vidēji un lieli projekti; pēc ilguma – īslaicīgi un ilglaicīgi projekti.

No kuras puses?

Projektu vadībā var izmantot dažādas pieejas. Neatkarīgi no tā ir jāparedz kopējie mērķi, laika grafiks, izmaksas, visu dalībnieku, kā arī ieinteresēto personu lomas un atbildība.

Tradicionālā pieeja: projekta īstenošana notiek lineāri, soli pa solim, posmu pa posmam – uzsākšana, plānošana un projektēšana (uzmetumu izstrāde), izpilde (īstenošana), uzraudzība un kontrole, nobeigums. Labi noder inženiertehniskiem projektiem, nelieliem projektiem, projektiem, kuros ir precīzi definēti mērķi, bet nav piemērota lielākiem un sarežģītiem projektiem, kā arī projektiem, kuru mērķis ir radīt jaunu produktu vai pakalpojumu, tāpēc ka šā produkta vai pakalpojuma raksturlielumi sākotnēji var nebūt precīzi definēti.

Procesu modelis PRINCE2: projekta īstenotāji koncentrējas uz galarezultāta kvalitātes prasībām,

paredzot iespēju un resursus produkta koriģēšanai; katram procesam tiek norādīti konkrēti mērķi un darbības, kas ir jāveic, lai nodrošinātu projekta rezultātus, ļaujot produktu nepārtraukti novērtēt un pielāgot, ja notiek kādas novirzes. Noder sarežģītiem projektiem, unikālu produktu izstrādei.

Kritiskās ķēdes projektu vadība (CCPM): projekta realizēšanas gaitā notiek resursu izlīdzināšana, kritiskajos posmos piešķirot resursu pieejamības prioritāti. Ir derīga projektiem ar nenoteiktības momentu, kā arī projektiem, kuros ir ierobežota resursu (fizisko, cilvēka spēju, vadības un atbalsta spēju) pieejamība. Īpaši noder situācijās, kad vienlaikus ir jāvada vairāki projekti.

Šā darba robežstabiņi ir limitēti resursi Ieguvumu realizācijas vadība

(BRM): īstenojot projektu, tiek pievērsta uzmanība projekta kopējiem ieguvumiem, ne tikai konkrētajam galarezultātam, resp., produktam vai pakalpojumam.

Noder sarežģītiem projektiem, īpaši, ja ir risks nesasniegt izvirzītos mērķus, tomēr iegūt kādu pievienoto vērtību, kas uzņēmumam stratēģiski var noderēt, piemēram, uzlabot kādus procesus.

Vēl atkarībā no projektu specifikas ir izmantojama procesā bāzētā projektu vadība, ierobežojošā projektu vadība (iegūt jaunu vērtību, samazinot, piemēram, patērēto laiku un atkritumu apjomu), projektu ražošanas vadība (organizēt aktivitātes, izmantojot izpēti, industriālo inženieriju un rindu teoriju), ekstrēmā projektu vadība (uzlabot izmaiņu iespējamību un taupīt resursus, izmantojot atgriezenisko saiti ikvienā laika momentā) u. c. pieejas.

BIZNESS

Vadības sistēma

Iecerot un īstenojot projektu, ir jārēķinās ne tikai ar jau minēto – mērķiem un resursiem, bet arī ar iekšējo un ārējo vidi, politiskajiem, tehniskajiem, saimnieciskajiem un sociālajiem riskiem; ar to, ka projekta īstenošanā var sadurties dažādas intereses un to var ietekmēt visdažādākie faktori.

Visi projektu ietekmējošie faktori ir jāparedz un jāanalizē jau laikus, tāpēc projektu darbs ir sarežģīts. Jo vairāk iesaistīto personu un iespējamo risku, jo rūpīgāks izpētes un alternatīvu izstrādes darbs ir veicams. Tieši tāpēc projektiem ir specifiska darba organizācija: vadības komiteja – ieceļ projekta vadītāju, kopā ar projekta vadītāju formulē mērķus un uzdevumus, uzrauga, kontrolē, veicina, atbalsta, pieņem lēmumus par turpmāko projekta gaitu, piesaista speciālistus konkrētu posmu uzraudzībai utt.; projekta vadītājs – kopā ar vadības komiteju formulē mērķus un uzdevumus, sadarbojas ar pasūtītāju, sazinās ar katru projekta procesa elementu, plāno, meklē risinājumus, atbild par resursu izlietojumu, organizē tikšanās, sagatavo ziņojumus vadības komitejai, vada komandu utt.; projekta komanda – kopā ar projekta vadītāju plāno projektu, savstarpēji komunicē, īsteno projektu saskaņā ar mērķiem un laika grafiku pieejamo resursu ietvaros, informē par darbu izpildi, riskiem.

Projektu darbā var iesaistīt gan uzņēmuma darbiniekus, kuri veic arī citus pienākumus, gan speciāli projektam izraudzītu personālu, turklāt noderīgi ir dažādu veidu eksperti, kas sniedz īslaicīgus vai regulārus pakalpojumus. Pašā projekta īstenošanas posmā piesaista konkrētus speciālistus, piemēram, būvniekus.

Projektu darbā savijas tik dažādas dzīves jomas un kompetences, ka vislabākā rezultāta sasniegšanai ir jāizmanto plašs zināšanu, prasmju un personīgo īpašību spektrs.

06 / 2017

65

Cīņas instruments: visu vienuviet Negaidīti gaidītais paziņojums, ka telesakaru operatora Bite īpašnieki amerikāņu investori Providence Equity Partners (PEP) ir nopirkuši skandināvu mediju koncerna Modern Times Group (MTG) biznesu Baltijā, liecina, ka Latvijas mazais tirgus nav šķērslis globālajām telesakaru jeb telecom tendencēm. Datu pārraides apjomiem pieaugot arvien straujāk, to pārraides infrastruktūra vairs nenes vēlamos ienākumus, tādēļ jau tā visu piedāvājošie operatori dažādos ceļos meklē iespējas, kā vados iepludināt saturu, veidot komplektus un pelnīt ar to. Arī Latvijā

Eiropā sliktāk nekā Āfrikā

Visi, kuri 90. gados bija apzinīgā vecumā, atceras, ka telesakaru operatori galvenokārt pieslēdza tālruņa līnijas un aparātus, lai iedzīvotāji varētu savstarpēji sarunāties, bet ne pārāk ilgi, jo katra minūte maksāja ne mazu naudu.

Iedomāsimies, ka tolaik kāds Jānis no Latvijas piedzīvoja garīgu atklāsmi un devās labdarības misijā uz pilnīgi izolētu džungļu salu, bet tagad, 2017. gada pavasarī, atgriežas tukšā mājoklī.

Nauda Jānim ir, jo atlīdzība par darbu ir krājusies bankā. Atbildē uz aicinājumu doties uz mēbeļu veikalu radiniece tikai pasmaida, atver savu planšetdatoru un cenu salīdzināšanas portālā atrod un pasūta visu nepieciešamo – gultu, dīvānu, krēslus, galdu, grāmatplauktu u. tml. Jānis ir noilgojies sazvanīties ar ilgi neredzētajiem radiem un draugiem un prasa radiniecei, cik ilgs laiks ir nepieciešams mājas telefona pievienošanai. Radiniece viņam pasniedz iepakojumu ar jaunu viedtālruni, atver to un parāda, kā tajā ievietot viena no trīs lielo operatoru SIM karti. Dzīvoklī ierodas kurjers ar jau iepriekš pasūtītu viedo televizoru, kuru piekar pie sienas un pieslēdz optiskajam internetam, kas tika nācis komplektā ar jauno dzīvokli. Jānis nobrīnās un saka: žēl, ka neesot ieradies pirms pāris dienām, jo taksists ceļā no lidostas esot stāstījis, ka Jāņa mīļākais rakstnieks saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni un par to ziņots Panorāmā.

Radiniece pasmaida, ieslēdz televizoru un arhīvā parāda Panorāmas sižetu.

Vēl mulsi priecīgajam Jānim radiniece YouTube nodemonstrē dokumentālu sižetu par to, ka lielas starptautiskas telesakaru kompānijas kuģis, kas liek zemūdens optisko kabeli, tuvojas salu grupai, kurā Jānis ir nokalpojis pāris gadu desmitu.

Drīzumā tur dzīve līdzināsies pārējai pasaulei.

Konverģence: visa informācija un izklaide vienuviet

Pasaule piedzīvo dramatisku e-pakalpojumu konverģenci, ko redzam arī Latvijā un kuras pamats ir princips, ka visu (balss sarunas, rakstiskus zi-

UZZIŅA VIEDOKLIS

Lattelecom pielāgojas globālajām tendencēm

Lattelecom 2019. gadā ieiešot ar vēl lielāku jauno biznesu īpatsvaru savā portfelī. Elektroenerģija, TV saturs, Shortcut, lietu interneta tīkla attīstība un ar to saistītie pakalpojumi, industriālā automatizācija, datu centri, telemedicīna, kuras risinājumi jau tiek testēti Jūrmalas slimnīcā, utt. 2019. gadā Lattelecom nodrošināšot plašāku un arvien ērtāku pakalpojumu klāstu arī uzņēmumiem, piemēram, t. s. SaaS (angļu val. Software as a Service ‘programmatūra kā pakalpojums; programmatūras pakalpojums’) modelī.

Ar skaidru mājienu uz iestrēgušo un Lattelecom virzīto ideju par apvienošanos ar mobilo sakaru operatoru LMT J. Gulbis deklarē: „Konverģence – tā ir uzņēmumu saplūšana, kas veido ne tikai vienotu zīmolu, bet arī vienu rēķinu un atlaides pakalpojumiem.” Taču viņš uzsver, ka Lattelecom gadījumā nevar runāt par konverģenci, bet nenovēršamu uzņēmuma attīstību, kas bija nepieciešama, lai veiksmīgi konkurētu telesakaru tirgū: „Respektējot Latvijas tirgus situāciju un politisko dienaskārtību, Lattelecom netika apvienots ar kādu citu uzņēmumu, konverģence nenotika, tāpēc jau pirms 10 gadiem sākām attīstīt interneta TV, vēlāk jau paši ražojām TV saturu un nodrošinājām tā izplatīšanu.

Jā, mūsu gadījumā tā bija tālredzīga rīcība, jo sekojām tendencēm pasaulē un Eiropā.”

ņojumus, TV, video, mūziku u. c.) var saņemt internetā datu formātā. Agrāk telefons bija vara vados, televizors – pieslēgts uztveršanas antenai, atsevišķi VHS vai videodisku atskaņotājs un attiecīgo ierakstu kolekcija, mūzikas kompaktdisku atskaņotājs, programmatūra diskos u. tml., bet tagad to visu piegādā kā datu plūsmu internetā, turklāt internetam var pieslēgties gan pa vadiem, gan pa gaisu.

Vienlaikus datu plūsmas kanāli ir sabūvēti lielā daudzumā un to pārraides kapacitāte nemitīgi tiek palielinā-

FOTO: leta

20 gadu laikā citā pasaulē

EY Fraud Survey rezultāti, kas tika iegūti, aptaujājot 41 EMEIA reģiona (Eiropas, Tuvo Austrumu, Indijas un Āfrikas) uzņēmējus, vaicājot viņu viedokli par korupciju mītnes valstīs, liecina, ka reģiona korumpētākā valsts ir Ukraina –

korupcijas u. c. likumpārkāpumu esamību atzīst 88 % Ukrainas uzņēmēju. Seko Kipra (82 %), Grieķija un Slovākija (abās 81 %), Horvātija, Kenija, Dienvidāfrika (visās 79 %), Ungārija, Indija (abās 78 %) un Ēģipte (75 %). Savukārt vislabākajās domās par savām valstīm ir Dānijas (6 %), Norvēģijas (10 %), Somijas (16 %), Šveices un Zviedrijas (abās 18 %) uzņēmēji. Latvijas rādītājs ir tieši tāds pats kā vidēji reģionā – 51 %, savukārt Lietuvā ar korupciju ir saskārušies 47 %, bet Igaunijā – 32 % vietējo uzņēmēju.

Tūristu izdevumi ārvalstīs

Ārvalstu ceļojumu laikā visvairāk līdzekļu – 261,1 miljardu ASV dolāru jeb 20,9 % no visas pasaules ceļotāju izdevumiem – 2016. gadā

ir iztērējuši Ķīnas tūristi, liecina Pasaules Tūrisma organizācijas dati. 2. vietā šajā sarakstā atrodas ASV (121,5 miljardi, 9,5 %), bet seko Vācija (81,1 miljards, 6,5 %), Lielbritānija (63,6 miljardi, 5,3 %), Francija (40,9 miljardi, 3,2 %), Kanāda (29,1 miljards, 2,5 %), Dienvidkoreja (26,6 miljardi, 2,1 %), Austrālija (25,3 miljardi, 2 %), Itālija (24,7 miljardi, 2 %) un Honkonga (24,1 miljards, 1,9 %). No pirmā desmita pērn ir izkritusi Krievija, kuras tūristi ārvalstīs ir iztērējuši vien 24 miljardus dolāru.

67

BIZNESS

BIZNESA TEHNOLOĢIJAS VIEDOKLIS

Bite nogaida SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls ar nepacietību gaida superātrā mobilo datu pārraides standarta 5G precizēšanu. Ir paredzams, ka 5G strādās ar vismaz 1 Gb sekundē ātrumu, iespējams, pat daudzreiz ātrāk, un to pārsvarā izmantos lietu internetam. „Domāju, nākotnē telesakaru nozares attīstību visvairāk ietekmēs 5G tehnoloģijas, tāpēc uzskatu, ka e-sakaru nozarē nozīmīgs būs 2018. gads, kad ir plānots definēt 5G standartu. Iespējams, līdz 2019. gadam būs jau skaidrāka situācija arī ar 5G apraides frekvencēm,” saka K. Buls.

Bites vadītājs Kapitālam liek saprast, ka patlaban nesteidzas TV tirgū, taču dod mājienus, ka uzņēmumu interesē TV – un ne tikai: „Vēl pirms vairākiem gadiem mēs pat nevarējām iedomāties, ka video straumēšana tiešsaistē reiz būs iespējama, jo to nepieļāva pieejamās tehnoloģijas. Vēl vairāk – mēs nevarējām iedomāties, ka šo pakalpojumu spēs nodrošināt mobilais tīkls. Taču, piemēram, Bites klienti šobrīd lielāko datu plūsmu izmanto tieši video straumēšanai. Nākamais solis būs 5G, un

ta – par to liecina kaut vai pētnieku TeleGeography dati. Balstoties uz šiem datiem, žurnāls The Economist jau 2013. gada sākumā ziņoja, ka globālā datu pārraides kapacitāte ir sasniegusi 70 terabitus sekundē, gandrīz par 700 % vairāk nekā 2008. gadā. Turklāt tas ir noticis, tikai nedaudz palielinot fizisko kabeļu tīklu kapacitāti, jo reālās jaudas ir pieaugušas, lietojot ātrākas datu pārraides tehnoloģijas, resp., dzenot lielāku datu daudzumu caur to pašu optisko šķiedru.

Praktiski tas nozīmē, ka telesakaru un datu tīklu cenu modeļi sabrūk, jo viena megabita, pat gigabita (Gb) pārraide ir gandrīz bez maksas un ar plikas datu pārraides cauruļvadu (angļu val. bit pipe) var pat neatmaksāties fiziskās kapacitātes izbūves izmaksas.

Naudu var pelnīt tikai ar to, ko šie miljardu miljardi datu vienību satur, – video, TV, attālinātu datu apstrādi un glabāšanu u. c. pakalpojumiem. Citos 68

06 / 2017

tas būs būtisks lēciens datu pārraides kvalitātē – gan latentumā, kas varēs nodrošināt reāllaika pakalpojumus, gan ātrumā, kas sasniegs līdz pat 100 Gb sekundē. Tad jau mēs varēsim runāt par lietu internetu un tā sniegtajām priekšrocībām plašāk, taču ir jārēķinās, ka saskaņā ar tehnoloģiju ekspertu aplēsēm plašā patēriņā šī tehnoloģija varētu nonākt vien pēc 2020. gada.”

Par TV iekļaušanu savā piedāvājumā Bite ir atturīga, norādot: „Mums Bitē pirmajā vietā vienmēr ir klients un viņa vēlmes, tādēļ necenšamies par visu varu ieviest pakalpojumus, lai demon­ stratīvi ieliktu kāju durvīs un paziņotu, ka mums tie vienkārši ir. Ja ko darām, tad tāpēc, lai radītu pakalpojumus, kas būtu kvalitatīvi, ērti un mūsu pašreizējiem un potenciālajiem klientiem patiešām noderīgi. Patlaban redzam, ka TV risinājumi caur lietotnēm, bez dekodera kļūst aizvien populārāki lietošanai mobilajās ierīcēs. Jā, Bitei šāda risinājuma nav, taču neliegšos – esam par to domājuši. Šobrīd neko konkrēti pateikt nevaru, taču skaidrs ir viens –

vārdos, telesakaru uzņēmumiem par katru cenu ir jādalās ieņēmumos, ko var gūt, pārdodot saturu, un tas ir jādara pa visiem datu pārraides kanāliem. Tāpēc arī notiek konverģence: visi pakalpojumi visdažādākajos nesējos – televizorā, planšetdatorā,

Telesakaru un datu tīklu cenu modeļi sabrūk viedtālrunī, galda datorā – jebkurā laikā un vietā.

Pasaulē jau to redz – nav jāpūlas atrast, ka arī mobilo sakaru operatori dažādās valstīs piedāvā TV. Arī Latvijā seko šīm konverģences tendencēm un ar TV komplektiem uz citu konkurentu fona vairs nav tik viegli izcelties. „Mūsdienās lielākā daļa uz

izstrādājot šādu risinājumu, noteikti respektēsim visus iepriekšminētos aspektus, kā arī fokusēsimies uz satura kvalitāti, jo tieši saturs ir tas, ko klienti novērtē visvairāk.”

Runājot par iespējamajiem PEP plāniem TV un mobilo sakaru saplūšanā, K. Buls norāda uz PEP Londonas filiāles izpilddirektora Karima Tabeta teikto sarunā ar ziņu aģentūras LETA biznesa portālu Nozare.lv: „Protams, esot mobilo sakaru operatora īpašniekam, mums ir redzējums par modernajiem mediju satura patēriņa veidiem. Piemēram, Lietuvā Bite ir tirgus līderis planšetdatoru tirdzniecībā. Esot gan mobilo sakaru operatoram, gan satura radītājam, mēs varam izmantot jaunos paradumus, kā tiek vērotas TV programmas. Tas var būt ieguvums Baltijas patērētājiem.

Paskatieties, ko pašlaik dara ikviens mobilo sakaru operators, paskatieties, ko mobilajā telefonā darām mēs un mūsu bērni! Video pašlaik aizņem lielāko datu pārraides daļu. Tādēļ jautājums ir par to, lai atrastu jaunu inovatīvu ceļu, no kā varam iegūt mēs un patērētāji.”

galapatērētājiem centrētu telesakaru operatoru visā pasaulē jau īsteno multipakalpojumu stratēģijas, kombinējot fiksēto līniju telefonijas un platjoslas pakalpojumus ar mobilajiem un video, kā arī TV satura pakalpojumiem. Tas galvenokārt tiek darīts, lai lielas konkurences apstākļos sekmīgi īstenotu biznesa stratēģiju un gūtu peļņu,” Kapitālam atzīst SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Tātad nākamais solis ir satura oriģinalitāte. Veidi, kā pie tās nonākt, tiek izvēlēti dažādi: vieni paši veido saturu, citi pērk jau gatavus satura ražotājus, piemēram, ASV telesakaru milzis AT & T ir procesā, lai pārņemtu pasaules trešo lielāko izklaides satura ražotāju Time Warner. Latvijā pārsvarā iet pirmo ceļu, proti, rada savus kanālus: SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) ir izveidojis LMT straumi, savukārt Lattelecom – savus telekanālus, piemēram, 360 TV.

BIZNESS

BIZNESA TEHNOLOĢIJAS VIEDOKLIS

Binde: tiesiskais regulējums netiek līdzi tehnoloģiju iespējām Telesakaru nozares uzņēmumi kļūst par dažādu pakalpojumu piegādātājiem, jo tiem ir ļoti cieša saikne ar patērētāju ikdienā, kā arī plaša klientu bāze un infrastruktūra, Kapitālam sacīja LMT prezidents J. Binde. LMT ir savs video un TV satura piedāvājums – LMT straume un LMT mājas viedtelevīzija, kas piedāvā līdzīgu saturu tam, ko piedāvā citi kabeļu un interaktīvās TV operatori, kā Baltcom un Lattelecom. „Pasaulē pieejamais informācijas apjoms aug ģeometriskā progresijā, tāpēc tikpat svarīgs jautājums kā satura ražošana ir arī jautājums, kā cilvēki meklē, atrod un izmanto saturu. Mēs, LMT, esam pārliecināti, ka jaunā paradigma ir iespēja patērētājam pašam izvēlēties laiku un saturu, ko baudīt,” norāda LMT prezidents. Uz to balstoties arī LMT mājas viedtelevīzija. Savukārt LMT straumē

Mobilo sakaru operatora Bite īpašnieki ir izvēlējušies otru veidu – sākuši pārpirkt zviedru MTG TV biznesu Baltijā (Latvijā tas cita starpā ietver TV3 un LNT). Darījums vēl ir jāapstiprina Konkurences padomei (KP) un līdzīgām iestādēm Igaunijā un Lietuvā.

Taču, ja darījums notiks, varētu veidoties spēcīga satura grupa, par kuru jau pirms vairākiem gadiem brīdinoši runāja Lattelecom vadītājs J. Gulbis.

Tobrīd gan bija doma, ka MTG varētu pārpirkt kabeļtelevīzijas un interneta kompāniju Baltcom, kas tad veidotu aliansi ar zviedriem piederošo Tele2. Ir jāpiebilst, ka PEP arī ir nopircis daļas Baltcom.

PEP pārstāvji neslēpj, ka viņu biznesa plānos konkurētspējas uzlabošanai ietilpst ja ne uzņēmumu apvienošana, tad sinerģija gan.

Lattelecom vadītājs uzskata, ka blakus Lattelecom un abu mobilo operatoru LMT un Tele2 TV piedāvājumiem sakarā ar MTG pārdošanu var izaugt Baltijas mēroga konkurents. „Jau ilgāku laiku esam norādījuši, ka top Baltijas līmeņa uzņēmums ar konkurences priekšrocībām. PEP plānotās 70

06 / 2017

un LMT mājas viedtelevīzijā ir pieejams gan dažādu sporta un kultūras tiešraižu saturs, gan lineārās TV saturs, ieskaitot LTV, TV3, LNT u. c. populārākos kanālus, gan tūkstošiem dažādu interneta satura kanālu – atbilstīgi patērētāja interesēm un vēlmēm.

J. Binde gan atzīst, ka patlaban tiesiskais regulējums satura tiesību jomā īsti netiek līdzi tehnoloģiju sniegtajām iespējām, arī TV satura ražotājiem un piegādātājiem vēl trūkst elastības pielāgoties jaunajam saturs-pēc-pieprasījuma dzīvesstilam. „Bet esmu pārliecināts, ka tas ir tikai laika jautājums,” viņš saka.

Līdzīgi kā Bite, arī LMT ar cerībām skatās uz 5G ieviešanu, kas esot būtiska, lai varētu pieslēgt internetam ne tikai datorus un telefonus, kā tas ir šobrīd, bet plašā klāstā arī industriālas ie-

investīcijas ir vēl viens apliecinājums konverģences tendencēm pasaulē. Ne tikai notiek telesakaru kompāniju apvienošana, bet arī uzņēmumi investē satura radīšanā un iegādājas mediju kompānijas. Vienlaikus šobrīd ir pāragri spriest, cik veiksmīgi, kādā veidā un ātrumā šie klucīši tiks salikti kopā.

Ir jārēķinās, ka par darījumu savu lēmumu vēl nav paudusi KP,” norāda J. Gulbis.

Nākotnē: mazāks operatoru skaits

Bet uz kurieni attīstība dodas?

Tālāk par gadu, diviem uz priekšu Latvijas telesakaru uzņēmumu vadītāji neuzdrošinās prognozēt. Vaicāts, kāds būs Latvijas telesakaru tirgus un Lattelecom pakalpojumu klāsts gadu pēc Latvijas simtgades, J. Gulbis prognozē, ka satura e-piegādātāju skaits Latvijā samazināsies: „Joprojām nozarē ir daudz pelēku spēlētāju, turklāt kopumā satura e-piegādātāju skaits ir pārāk liels, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu.

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 350 e-pakalpojumu sniedzēju.”

kārtas un pilsētas. Tas būs liela apjoma tīkls, kas savstarpēji savienos dažādas lietas un radīs pilnīgi jaunas attīstības iespējas. „5G nav tikai vēl ātrāks mobilais internets. Tas desmitkārtīgi uzlabos reakcijas laiku datu pārraidei, tādējādi, piemēram, bezpilota auto varēs ātri reaģēt uz apkārt notiekošo un ārsts no Latvijas varēs attālināti operēt pacientu jebkurā vietā pasaulē. 5G ļaus ievērojami palielināt internetam vienlaikus pieslēgtu ierīču skaitu un uzlabos to darbību mobilajā tīklā. Tātad tikai ar miniatūrām baterijām dažādi sensori autonomā režīmā varētu darboties pat 10 gadus,” norāda J. Binde, piebilstot, ka Latvija ir kļuvusi par testu platformu 5G un jaunās paaudzes mobilā lietu interneta risinājumu attīstībai. „Mūsu mērķis ir kļūt par vienu no pirmajām valstīm, kas ieviesīs 5G.”

Latvijā lielais jautājums jeb 500 kilogramu gorilla, kas sēž istabas stūrī un par ko neviens negrib runāt, ir eventuālā Lattelecom un LMT privatizācija un (vai) apvienošana. Valdības pasūtītais auditoru un biznesa konsultāciju firmas KPMG pētījums par abu uzņēmumu nākotni esot gatavs, bet vēl slēpjas valdības gaiteņos. Visticamāk, tajā tiks secināts, ka fiksēto un mobilo sakaru apvienošana kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā un šo uzņēmumu nonākšana Telia Company nav izraisījusi nekādas graujošas pārmaiņas un ka saprātīgi veikta konverģence ir neizbēgams telesakaru nozares attīstības ceļš.

Tikmēr Latvijas telesakaru uzņēmumi cīņā par klientiem un peļņu iet līdzīgus, bet vienlaikus atšķirīgus ceļus, ko savā ziņā skaidro LMT prezidenta Jura Bindes teiktais, ka raudzīties uz telesakaru uzņēmumu modeli kā vienu iespējamu optimālo pakalpojumu kombināciju nebūtu pareizi: „Tas ir atkarīgs no katra uzņēmuma tehnoloģiju nodrošinājuma, biznesa modeļa, inovāciju spējas, pakalpojumu kvalitātes.”

darbaspēks

BIZNESS

24 gadus vecais Kārlis pie jums strādā nepilnu pusgadu, tikai tagad ir sācis saprast, kas tieši ir darāms, bet jau vīpsnā par jūsu izmantotajām metodēm un darba apstākļiem, prasa algu kā kolēģim ar 10 gadu stāžu, izsaka vēlmes par citiem bonusiem, turklāt nebūt nav gatavs strādāt virsstundas. Tā nav tikai jums, tā ir arī citiem.

Tāda ir jaunā paaudze jeb t. s. milēniāļi – un darba devējiem nāksies pielāgoties

Rutīnas darbu nepiedāvāt!

P

ēc definīcijas, milēni­ā-­ ļi ir jaunieši, kas ir dzimuši pagājušā gadsimta pēdējās desmitgadēs – tagadējie divdesmitgadnieki, kas ienāk darba tirgū, nomainot darba rutīnas jau apbružāto X paaudzi.

Turklāt ienāk ar savām īpatnībām, kas darba devējiem varbūt šķiet nesaprotamas, reizēm nepieņemamas, taču, kā atzīst personāla atlases speciālisti, ar tām nedrīkstēs nerēķināties.

Viena no biežāk minētajām iezīmēm: lielākā daļa šīs paaudzes pārstāvju necieš rutīnas darbu. Materiālās vērtības viņiem šķiet gana būtiskas, un, jau uzsākot karjeru, viņi sagaida augstu

atalgojumu, bieži vien krietni augstāku, nekā darba devējs ir gatavs maksāt.

Vienlaikus ne mazāk svarīgi ir, lai darbs šķistu saistošs, tāpēc viņi mēdz dot priekšroku interesantam, bet mazāk apmaksātam darbam, nevis garlaicīgam, kaut augsti apmaksātam.

Ir jārēķinās, ka milēniāļi nebūt nav tie lojālākie pret darba devēju. To izraisa vēlme pēc regulārām pārmaiņām, nepatika pret rutīnu – šī paaudze vairs neuzskata, ka visu mūžu nostrādāt vienā darbavietā ir goda lieta, un samērā aktīvi maina darbavietas. Viņi meklē aizvien jaunus izaicinājumus un pošas ceļā, tiklīdz pašreizējā darba devēja piedāvājums vairs nešķiet pietiekami saistošs. Milēniāļi nebaidās riskēt.

Gatavi mācīties un mainīties

Ir arī pozitīvais – darbu un pienākumu maiņa šīs paaudzes pārstāvjiem nesagādā lielas problēmas, jo viņi ir gatavi mācīties un ātri apgūt visu jauno. Rimi Baltic Group personāla un vadības attīstības direktore Pārsla Baško saka: mūsdienu mainīgajā pasaulē šādi vienmēr mainīties gatavi darbinieki uzņēmumam nāk tikai par labu.

Milēniāļi ir arī spēcīgi inovatori: gatavi gan paši radīt, gan izmantot citu veidotas inovācijas. Jaunie darba ņēmēji prot arī labāk sadarboties nekā gados vecāki darbinieki, taču, ja ir iespēja, viņi dod priekšroku fleksiblam darba laikam, labprāt strādā attālināti no biroja.

06 / 2017

71

nevienlīdzībā vainojams progress?

Galvenais nevienlīdzības pieauguma attīstītajās valstīs cēlonis ir nevis globalizācija, bet gan tehnoloģiskais progress, ir teikts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) publiskotā ziņojumā. Daudzu no

Tomēr milēniāļi lielākoties nav darbaholiķi: tikko viņi jūt, ka darbs nozog pārāk daudz laika atpūtai, hobijiem vai ģimenei, viņi atkal var nolemt pārtraukt darba attiecības.

P. Baško norāda uz vēl kādu tendenci: milēniāļu paaudzes pārstāvjiem vecāki ļaudis parasti nav autoritāte – viņi ir autoritāte paši sev vai arī šo lomu atvēl vienaudžiem.

Darba devējam jāpielāgojas attīstītajām valstīm nacionālajos ienākumos laikā kopš 1990. gadu sākuma ir samazinājusies strādājošo darba algas daļa, un ap pusi samazinājuma ir izraisījusi dažādu veidu robotizācija. Darba ražīguma kāpums un izdevumu samazināšanās, savukārt, ir sekmējuši kapitāla īpašnieku attīstītajās valstīs ienākumu pieaugumu, padarot bagātos vēl bagātākus. Domājams, pārskatāmā nākotnē šī tendence nemainīsies un nevienlīdzība turpinās pieņemties spēkā, uzskata SVF analītiķi.

Pasaules militārie tēriņi

Globālie militārie izdevumi 2016. gadā ir pieauguši par 0,4 %, salīdzinot ar 2015. gadu, sasniedzot 1,686 triljonus ASV dolāru jeb 2,2 % no visas pasaules IKP, liecina Stokholmas Starptautiskā

miera pētījumu institūta (SIPRI) aplēses. Lielākie tēriņi tradicionāli ir ASV – 611 miljardu (3,3 % no valsts IKP, 36 % visas pasaules militāro izdevumu). Seko Ķīna – 215 miljardu (1,9 %, 13 %), Krievija – 69,2 miljardi (5,3 %, 4,1 %), Saūda Arābija – 63,7 miljardi (10 %, 3,8 %), Indija – 55,9 miljardi (2,5 %, 3,3 %), Francija – 55,7 miljardi (2,3 %, 3,3 %).

Ziņojumā ir norādīts, ka 2016. gadā ir palielinājušies Eiropas valstu, it īpaši Austrumeiropas, militārie izdevumi, galvenokārt tādēļ, ka ir pasliktinājušās attiecības ar Krieviju.

72

Kāpēc izvēlēties šādus, ja varētu pameklēt citus? Personāla speciālisti uzsver, ka minētās īpašības var attiecināt nevis uz visiem, jo vienmēr gadās izņēmumi, taču uz lielu daļu jaunās paaudzes darbinieku gan. Jaunu cilvēku Latvijā ir samērā maz, ir vērojams kvalificētu darba ņēmēju trūkums, tādēļ darba devēji vairs nedrīkst paļauties uz to, ka potenciālie darba ņēmēji viņiem pilnīgi pielāgosies. Ir jābūt savstarpējai mijiedarbībai, meklējot optimālos sadarbības veidus. Tas nozīmē, ka darba devējiem, jo sevišķi tiem, kas pārsvarā nodarbina gados jaunus cilvēkus, ir jārēķinās ar šīs paaudzes darba ņēmēju īpatnībām. AS Swedbank personāla pārvaldes vadītāja Agita Jākobsone atzīst, ka šajā bankā pat 60 % darbinieku ir no attiecīgās paaudzes, tāpēc darba vide ir jāveido tāda, lai mūžīgos meklētājus piesaistītu uz ilgāku laiku. Piemēram, šobrīd Swedbank visā Baltijā aktīvi uzlabo darba vides un darba laika elastību.

Tiek gādāts par darbinieku iespējām apvienot profesionālo un personīgo dzīvi, tāpēc bankās ir ierīkotas bērnu istabas un arī telpas, īpaši piemērotas jauno vecāku darbam.

A. Jākobsones ieskatā, darba devējiem ir jārēķinās arī ar mediju lielo lomu jaunās paaudzes dzīvē. „Tāpēc personālvadības jautājumos esam aktīvi klātesoši sociālajos medijos, primāri Facebook un LinkedIn: gan ar ieskatu Swedbank ikdienas dzīvē, gan stāstos par darba iespējām u. c. tēmām,” stāsta A. Jākobsone. Turklāt darbinieki tiek iesaistīti bankas jauno digitālo pakalpojumu testēšanā, kā arī to veidošanā.

Kā panākt, lai arī rutīnas darbam atrastos veicēji? P. Baško saka: tas

darba devējiem ir liels izaicinājums, jo patiesībā par rutinētu darbu degunu jau rauc ne tikai jaunie – tagad visu paaudžu pārstāvji tiecas pēc interesanta darba. Viņa gan norāda, ka uz daudziem darba pienākumiem var palūkoties no dažādām pusēm un arī it kā rutinētā darbā atrast interesanto.

Vēl viens veids, kā panākt, lai darbiniekiem nekļūtu garlaicīgi, ir piedāvāt darba ņēmējiem izaugsmes, mācību iespējas, kā arī dažādas citas aktivitātes: iespējas piedalīties sporta un dažādu talantu attīstības pasākumos.

A. Jākobsone ir pamanījusi, ka milēniāļiem ir svarīgi ne tikai ņemt, bet arī dot sabiedrībai, tāpēc viņi labprātāk strādās sociāli atbildīgā uzņēmumā.

Swedbank ir izveidota, piemēram, skolu programma Dzīvei gatavs, kuras ietvaros darbinieki dodas uz skolām un dalās pieredzē, kā arī māca vidusskolēnus.

Kāpēc viņi ir tādi?

Psiholoģe Jolanta Segliņa-Gluškova, vaicāta, kā darba devējiem pēc iespējas veiksmīgāk sastrādāties ar milēniāļu paaudzes pārstāvjiem, iesaka būt pacietīgiem, parādīt viņiem izaugsmes iespējas šajā pašā uzņēmumā, investēt jaunajos darbiniekos, tādējādi pakāpeniski viņus veidojot par tieši šim uzņēmumam piemērotiem augsta līmeņa speciālistiem.

Psiholoģe uzsver arī ģimenes nozīmi: „To, kādi ir jaunieši un viņu attieksme, virzoties dzīvē un karjerā, daudz vairāk iezīmē vecāki un ģimene, kurā viņi ir auguši, audzināšana un vērtības, nevis dzimšanas laiks.”

Ko milēniāļu ienākšana darba tirgū nozīmē tautsaimniecībai kopumā? Ir jārespektē fakts, ka darba tirgus attīstās vienlaikus ar jauno darba ņēmēju paaudzi. Tie savstarpēji mijiedarbojas. Jaunie darba ņēmēji ir arī jaunie patērētāji. Viņu dzīvesstils pieprasa tādu tautsaimniecības jomu attīstību, kurā būs nepieciešami sociālo mediju eksperti, lietotņu dizaineri, SEO speciālisti (profesionāli informācijas meklētāji), tātad darba tirgus attīstās reizē ar jauno darba ņēmēju paaudzi, pielāgojoties kopējām izmaiņām un prasībām.

MALAIZIJA Malaizija ir viena no visspēcīgākajām Dienvidaustrumāzijas ekonomikām – izaugsmi ir veicinājis gan rūpnieciskais sektors, gan politiskā stabilitāte. Valdība atbalsta privāto uzņēmējdarbību, taču ekonomikā liela ietekme ir arī valsts kompānijām

BIZNESS

eksports

Daudzetniskā valsts

Mūsdienu Malaizijas teritoriju gadsimtiem ilgi ir iekārojušas dažādas lielvaras. Savulaik tur veidojušās malajiešu karaļvalstis iekaroja Portugāle un Holande, 18. gadsimtā savas kolonijas un protektorātus izveidoja Lielbritānijas Impērija. 1942.– 1945. gadā teritoriju bija ieņēmusi Japāna, bet 1948. gadā visas Malakas pussalas britu kontrolētās teritorijas, izņemot Singapūru, tika apvienotas Malaizijas Federācijā, kas neatkarību ieguva 1957. gadā. 1963. gadā tai pievienojās arī bijušās britu kolonijas Singapūra un Sabaha ar Saravaku, kas atrodas Borneo salā. Tādējādi Malaizija veidojās kā valsts ar divām lielām daļām: viena no tām atrodas Malakas pussalā, bet otra – Borneo salas ziemeļos, kuru no pussalas šķir Dienvidķīnas jūra aptuveni 740 kilometru platumā.

Pirmos valsts neatkarības gadus gan aizēnoja komunistu sacelšanās, konflikts ar Indonēziju, Filipīnu prasība atdot Sabahas pavalsti, kā arī Singapūras izslēgšana no federācijas 1965. gadā savstarpējo domstarpību dēļ, tomēr nākamajos gadu desmitos politiskā situācija nostabilizējās un valsts sāka uzplaukt. Šodienas Malaizija ir etniski un reliģiski daudzveidīga zeme, kuras sastāvā ir 13 pavalstis un trīs federālās teritorijas.

Valsts politiskajā dzīvē dominē etniskie malajieši, kuri veido aptuveni 60 % kopējā iedzīvotāju skaita.

Turpretim lielā ķīniešu minoritāte (aptuveni 26 %) ir ietekmīgākā ekonomikas jomās. Šīs divas lielākās etniskās kopienas darbojas relatīvi noslēgti viena no otras. Pārējās lielākās etniskās grupas ir indieši un iezemieši. Starp šīm grupām ir ievērojamas turīguma atšķirības, un to samazināšana, lai novērstu starpetniska konflikta iespējamību, ir viens no valsts ilgtermiņa izaicinājumiem.

Sultānu rotācija

Malaizijā ir demokrātiska valsts iekārta ar daudzpartiju sistēmu, tomēr politikā visu laiku ir dominējusi Alianses partija, pēc 1973. gada – tās

74

06 / 2017

mantiniece Nacionālā fronte, kas sastāv no 14 partijām.

Malaizija ir arī monarhija, taču monarhs nav tiešā veidā mantojams amats. Valsts augstākā līdera amatu rotācijas kārtībā pilda kāds no deviņu malajiešu karaļvalstu sultāniem, un amata termiņš ir pieci gadi. Pašreizējais valsts vadītājs ir sultāns Muhameds V. Sultāni tiek uzskatīti par malajiešu kultūras un reliģijas saglabāšanas garantiem. To pienākumi lielākoties ir ceremoniāli, tomēr, kā atzīmē

Malaizija ir starp pasaules līderēm koksnes, palmu eļļas un gumijas ieguvē The Economist, viņu varas reālās robežas ir visai plaši interpretējams jautājums, un pēdējos gados daži no viņiem ir centušies ietekmēt arī pavisam konkrētus jautājumus – atbalstījuši konkrētu kandidātu vietvarā vai mēģinājuši panākt e-cigarešu aizliegšanu. Īpaša loma Malaizijas attīstībā 20. gadsimtā bija premjerministram Mahatiram bin Mohamedam, kurš amata pienākumus pildīja 1981.–2003. gadā. Viņa laikā Malaizija diversificēja ekonomiku un samazināja atkarību no izejmateriālu eksporta, attīstījās rūpniecība,

Reālais IKP, miljardi EUR IKP uz vienu iedzīvotāju, EUR IKP dinamika, % Valsts bruto parāds, % no IKP Vidējo patēriņa cenu inflācija, % Kārtējo maksājumu konta bilance, % no IKP Valūta Ekonomikas struktūra, % no IKP

* pašreizējie dati un prognozes

pakalpojumu nozare un tūrisms.

Pašreizējais premjerministrs Mohameds Nadžibs bin Abduls Razaks, kas amatā ir kopš 2009. gada, turpina uz biznesa vides uzlabošanu vērstu politiku. Viņš ir ierobežojis valdības subsīdijas, samazinājis ārvalstu investīciju ierobežojumus un veicis citus ekonomikas liberalizācijas pasākumus.

Vārda brīvības ziņā Malaizija nav paraugs. Pēc 2013. gada vēlēšanām valdība ar apsūdzībām vērsās pret saviem kritiķiem. Savukārt valdībai piederošajā stratēģiskās attīstības kompānijā 1Malaysia Development Berhad 2015. gadā atklājās skandāls – kļuva zināma informācija, kas liek domāt, ka premjers šīs kompānijas līdzekļus vairāk nekā 560 miljonu eiro apmērā ir novirzījis uz saviem personiskajiem bankas kontiem.

Papildus tam kompānijai ir aptuveni 8,9 miljardus eiro lielas parādsaistības, no kurām daļa ir veidojusies, iepērkot valdības apmaksātas parādzīmes ar amerikāņu finanšu kompānijas Gold­ man Sachs starpniecību. Darījumā Goldman Sachs nopelnīja ievērojamas naudas summas. Šo nebūšanu dēļ plaši ir izskanējušas prasības premjeram atkāpties no amata un ir notikušas arī protesta akcijas. Valdības vadītājs vainu noliedz un tā vietā ir centies nostiprināt varu – iecēlis jaunu premjera vietnieku, apturējis divu laikrakstu darbību, kā arī panācis, ka parlaments pieņem Nacionālās drošības padomes likumu, kas krietni paplašina premjerministra pilnvaras.

2016.

234,8 8281 4,3 56,6 2,1

2017.

245,6 8746 4,6 55,7 3

2018.

256,8 1956 4,7 54,3 2,9

1,2

1,5

1,5

1 Malaizijas ringits (MYR) = ~0,21 EUR Lauksaimniecība – 8,2 Rūpniecība – 37,8 Pakalpojumi – 54,0 AVOTS: CIA WORLD FACTBOOK, SVF*

eksports Eksporta devums un risks

Malaizijas ekonomika ir ceturtā lielākā Dienvidaustrumāzijā. Tajā ir samērā konkurētspējīga biznesa vide, par ko liecina 23. vieta Pasaules Bankas salīdzinošajā uzņēmējdarbības vides indeksā Doing Business (Latvijai pašlaik ir 14. vieta).

Vienlaikus liels izaicinājums valstij ir darbaspēka produktivitātes paaugstināšana, kā arī plašāka tādu produktu ražošana, kam ir augsta pievienotā vērtība. Tas Malaizijai traucē virzīties uz izvirzīto mērķi līdz 2020. gadam sasniegt augsta ienākumu līmeņa valsts statusu.

Turienes ekonomika ir relatīvi atvērta, un valdība atbalsta privāto uzņēmējdarbību. Vienlaikus valstij saglabājas liela ietekme biznesa vidē – tai pieder vairāki lielie uzņēmumi, to vidū investīciju kompānijas un fondi, turklāt valdība ik pa pieciem gadiem pieņem ekonomikas attīstības plānu, kurā nosaka prioritātes. Pašlaik tiek realizēts 11. plāns, kurā ir paredzēts palielināt iekšējo un privāto patēriņu, vienlaikus stiprinot eksportu, veicināt investīcijas, kā arī palielināt fiskālo elastīgumu ekonomikas ilgtspējības nodrošināšanai.

Arī pašlaik ievērojamākie Malaizijas ekonomikas segmenti – elektronikas ražošana, naftas un dabasgāzes ieguve un pārstrāde un gumijas ieguve – ir vērsti uz eksportu un turpina būt nozīmīgs valsts ekonomikas dzinējspēks. Vairāk nekā 80 % no IKP veido eksportētās preces un pakalpojumi. Kopumā Malaizijas valdības finanses pašlaik šķiet labas: bezdarbs ir 3,2 %, un ekonomikas izaugsme šogad tiek plānota 4,6 % apmērā.

Tomēr eksporta nozīmīguma dēļ izaugsmes problēmas ārējos tirgos rada jūtamas sekas arī pašu mājās. 2009. gada martā Malaizijas valdība izziņoja 16 miljardus dolāru vērtu ekonomikas stimulēšanas plānu, lai samazinātu dziļo recesiju, kurā ekonomika tolaik bija ieslīgusi.

Problēmas veicināja tas, ka palēninājās izaugsme Ķīnā, kas ir nozīmīgs Malaizijā ražoto izejmateriālu tirgus.

Lai pildītu budžetu, valdība ir ieviesusi

preču un pakalpojumu jeb pievienotās vērtības nodokli 6 % apmērā, un tas ir sabiedrībā nepopulārs. Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) datiem šogad valstī ir gaidāms budžeta deficīts 2,9 % apmērā no IKP.

Gumija, elektronika un tūrisms

Lauksaimniecība veido 8,2 % no Malaizijas IKP, un tajā ir nodarbināti 11 % darbaspēka. Nozīmīgākās lauksaimniecības kultūras ir kakao, rīss, pipari un graudaugi. Malaizija ir starp pasaules līderēm koksnes, palmu eļļas un gumijas ieguvē. Kā jau gumijas lielvalsts, Malaizija ir arī atbilstīgā pozīcijā, lai tās uzņēmums Karex būtu starp pasaules līderiem prezervatīvu ražošanā.

Rūpniecība ir viens no galvenajiem valsts ekonomikas dzinējspēkiem. Tajā tiek saražoti 37,8 % no IKP un nodarbināti 36 % strādājošo. Malaizijai ir spēcīgas pozīcijas dažādu elektronikas un skaitļošanas ierīču komponentu ražošanā. Tur darbojas daudzas pusvadītāju, optiskās šķiedras, LED, digitālo datu nesēju un integrālo shēmu ražošanas kompānijas – gan vietējās, gan arī tādi globāli uzņēmumi kā Intel, AMD, Texas Instruments u. c.

Valstī darbojas nozīmīgs saules enerģijas iekārtu ražošanas centrs, un tajā pārstāvniecības ir vairākiem starptautiskiem uzņēmumiem, kas strādā atjaunīgās enerģijas jomā, piemēram, First Solar, Panasonic, SunEdison un SunPower. 1997. gadā atvērtā Malaizijas pilsēta Saiberdžaja ar savu zinātnes parku cenšas iegūt Malaizijas Silīcija ielejas slavu. Tā ir piesaistījusi vairākas augsto tehnoloģiju nozarē strādājošas kompānijas, to vidū Dell, BMW, IBM, HP, DHL un Shell IT. Malaizijā ir atrodami derīgie izrakteņi, it īpaši nafta un dabasgāze. Par šo resursu ieguvi un apsaimniekošanu atbild valstij piederošā kompānija Petronas. Tā vienlaikus ir arī pasaulē lielāko korporāciju simtniekā un ir attīstījusi biznesa sakarus vairākos desmitos citu valstu. Pēdējos gados piedzīvotais pasaules naftas cenu kritums ir radījis sarežģījumus valsts budžetā, tāpēc valdība cenšas samazināt ekonomikas atkarību no šā uzņēmuma.

BIZNESS

Attīstītas rūpnieciskās darbības jomas ir arī farmācija, medicīnas tehnoloģijas un autobūve. Valstī darbojas vietējie autoražotāji Proton un Perodua, kā arī Honda, Isuzu, Mercedes-Benz, Volkswagen, Suzuki u. c. starptautisku autobūvētāju pārstāvniecības.

Vienlaikus pamatotas ir bažas, ka cilvēku ekonomiskā darbība atstāj pārāk lielu ietekmi uz dabu, kas ir vēl viens no valsts resursiem, piemēram, Borneo salā, kuras ziemeļu daļa pieder Malaizijai, aug daži no pasaulē vecākajiem lietusmežiem, taču meži pastāvīgi tiek izcirsti – gan lai dotu vietu palmu eļļas ieguvei nepieciešamajām plantācijām, gan arī lai nelegāli iegūtu kokmateriālus. Draudus dabai rada retzemju materiālu ieguves plāni Pahanas pavalstī Malaizijas rietumu daļā.

Saiberdžaja cenšas iegūt Malaizijas Silīcija ielejas slavu Pakalpojumu sektorā tiek iegūti 54 % no IKP un nodarbināti 53 % darbaspēka. Galvaspilsētā Kualalumpurā ir attīstījies ietekmīgs finanšu sektors – tajā darbojas vairāki desmiti komercbanku un investīciju banku un savus pakalpojumus piedāvā arī kredītiestādes, kas darbojas saskaņā ar islāma likumiem.

Malaizija ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem šinī reģionā un saviem viesiem piedāvā plašas pludmales, krāšņus dabasskatus un daudzveidīgu kultūras mantojumu. Lietusmežos mitinās daudzas savvaļas floras un faunas sugas, kas citur pasaulē nav sastopamas, un nomaļus no pilsētām savu tradicionālo dzīvesveidu turpina arī vietējo iezemiešu ciltis.

Būtisks ir medicīnas tūrisms – ik gadus Malaiziju ārstniecisku iemeslu dēļ apmeklē vairāk nekā 1 miljons cilvēku. Pateicoties modernajām medicīnas tehnoloģijām un prasmīgajiem ārstiem, valsts ir kļuvusi par vienu no 06 / 2017

75

BIZNESS

eksports

pasaulē populārākajiem šāda veida tūrisma galamērķiem.

Piena produkti pret elektroniku Latvijas attiecībās ar Malaiziju saistoši ir līgumi, kas ir noslēgti starp Malaiziju un Eiropas Savienību (ES), to vidū 1980. gadā noslēgtais sadarbības līgums ar Dienvidaustrumāzijas valstu apvienības (ASEAN) dalībvalstīm. Atbilstīgi ES vīzu politikai Malaizijas pilsoņi arī Latvijā drīkst uzturēties bez vīzas līdz 90 dienām ilgi. Tādas pašas tiesības ir Latvijas

pilsoņiem, kas dodas uz Malaiziju.

Malaizijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā ir Blānša Olberija, kura rezidē Helsinkos, savukārt Latvijas intereses Malaizijā pārstāv Pēteris Vaivars, kura rezidences vieta ir Dienvidkoreja. Ģeogrāfiskā attāluma dēļ abu valstu ekonomiskās attiecības pašlaik nav spēcīgi attīstītas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2015. gadā Latvija uz Malaiziju eksportēja preces 8,3 miljonu eiro apmērā, bet importēja – 8,8 miljonu eiro apmērā. Nozīmī-

gākās Latvijas eksporta preču grupas ir lopkopības produkcija (sūkalas), vadi, kabeļi un iekārtu piederumi, kā arī saplāksnis un koka kastes. Šajā austrumu valstī eksporta tirgu ir atraduši Latvijas piena uzņēmumi, to vidū Preiļu siers; farmācijas firma Grindeks; kūdras ieguves kompānija Laflora u. c.

Nozīmīgākās Malaizijas importa preču grupas Latvijā ir elektroniskās integrālās shēmas un elektriskie ūdenssildītāji, sēdekļi, mēbeles un to daļas; tekstilizstrādājumi, apģērbs un kaučuka izstrādājumi.

Biznesa VIDE un etiķete Angļu valoda Malaizijā ir plaši izplatīta, un tajā sazināties spēj vairākums iedzīvotāju. Ielas sarunās gan cilvēki nereti mēdz runāt vārdu un gramatisko konstrukciju sajaukumā, kas ir veidojies no līdzās pastāvošajām turienes valodām.

Biznesa attiecību veidošanā ir vajadzīgs laiks. Sākotnējās tikšanās parasti ir, tikai lai savstarpēji iepazītos. Bez personīgām attiecībām arī biznesa plāni nekādus augļus nenesīs.

Malajieši ir ļoti orientēti uz ģimeni un augstu vērtē vienotību, lojalitāti un cieņu pret vecākajiem. Ģimene turieniešiem ir gan finansiāls, gan emocionāls balsts. Taču vienlaikus ciešās ģimenes saites neliek šķēršļus attiecību veidošanai ar citas kultūras un reliģijas pārstāvjiem. Malajieši ir atvērti jaunu attiecību veidošanai, un viņiem ir svarīgi uzturēt pašreizējās attiecības.

Arī biznesa vidē īpaša uzmanība tiek izrādīta vecāka gadagājuma cilvēkiem. Ar senioriem ir jāsasveicinās pirmajiem, un tikai tad drīkst pievērsties gados jaunākajiem.

Sarunās var gaidīt jautājumus, kas Rietumu kultūrā tiek uzskatīti par personīgiem un neērtiem.

Malaizijā itin ierasti ir ne visai tuvu pazīstamiem cilvēkiem runāties par svaru, ienākumu līmeni vai ģimenes stāvokli.

Titulu lietošana lietišķos apstākļos ir samērā svarīga, un, ja sarunas partnerim ir kāds profesionāls vai akadēmisks tituls, to ir vēlams izmantot. Vizītkartes, tāpat kā

76

06 / 2017

vērtīgus vai svarīgus priekšmetus, pasniegt un saņemt ir nepieciešams ar labo roku. Saņemto vizītkarti nedrīkst locīt, un nevajag uz tās neko rakstīt.

Attiecībās ar malajiešiem ir vērts sekot viņu piemēram un ar cieņu un atbildes žestiem atbildēt uz komplimentiem. Nav pieņemts publiski izrādīt dusmas vai strīdēties ar kādu.

Tā kā malajieši cenšas neizdarīt neko tādu, kas sarunas partnerī varētu raisīt neērtības vai aizvainojuma izjūtu, viņi izvēlas netiešu un daudznozīmīgu saziņas stilu.

Tas nozīmē arī izvairīšanos atklāti sacīt, ka viņiem kaut kas nepatīk vai nav pieņemams. Tāpēc pat tad, ja partneris ir pateicis ko līdzīgu jā, viņš patiesībā var domāt nē. Gaisa ievilkšana caur zobiem kā atbilde uz jautājumu vai priekšlikumu gan nepārprotami nozīmē nē.

Biznesa sarunas Malaizijā var būt ilgas un detalizētas. Ir jāapbruņojas ar pacietību, turklāt steidzināšana nepalīdzēs virzīt procesu vēlamajā gultnē. Diskusiju laikā nevajag izdarīt spiedienu uz partneriem.

Galalēmums tiek pieņemts organizācijas augstākajos līmeņos, un arī tas paildzina procesu.

Klusuma brīži sarunu laikā ir pieņemami un pat gaidāmi, it īpaši pēc tam, kad ir izskanējis jautājums. Šādas pauzes nevajag pārtraukt ar steidzināšanu vai nepacietības izrādīšanu kādā citā veidā.

Noslēgts līgums nenozīmē galavienošanos. Iespējams, sarunas turpināsies arī pēc tam, kad doku-

menti jau būs parakstīti.

Attieksmē pret laiku malajieši nav īpaši punktuāli. Viņi lielāku uzsvaru liek uz cilvēcisko attiecību veidošanu nekā uz laika grafiku ievērošanu.

Sabiedriskais transports lielākoties kursē pēc saraksta, turpretī ierašanās uz saviesīgu pasākumu pēc tā sākuma ir gluži ierasta. Uz biznesa tikšanos gan ir svarīgi censties būt laikā, pat ja ir zināma iespēja, ka pasākums nesāksies precīzi paredzētajā laikā. Ģērbšanās stils biznesa vidē ir visai konservatīvs – noderēs tumšs uzvalks ar baltu kreklu un kaklasaiti.

Sievietēm nevajadzētu vilkt svārkus, kuru garums ir virs ceļgaliem, taču bikses valkāt ir pieļaujami.

Sabahas un Saravakas pavalstīm, kas atrodas Borneo salā, ir mazliet lielāka autonomija nekā pārējiem štatiem. Šis aspekts, kā arī fakts, ka tās abas no Malakas pussalas šķir Dienvidķīnas jūra, rezultējas kādā īpatnībā, ar kuru ir jārēķinās ceļotājiem, proti, ierodoties no pārējās Malaizijas kādā no šiem attālajiem štatiem, viņi ir pakļauti robežkontrolei. Pat Malaizijas pilsoņiem, kas ceļo starp šīm savas valsts daļām, ir jāņem līdzi pase.

Vakariņas malajiešu kultūrā ir ļoti svarīgs notikums. Ja tiekat uzaicināts pie kāda vietējā uz mājām, nav nekas pārsteidzošs, ka ap 11.00 vakarā visi dosies uz restorānu.

Vakarā vairs nav tropiskās svelmes, tāpēc daudzi vietējie vēlos vakarus un naktis labprāt pavada kafejnīcās un restorānos pie āra galdiņiem.

eksports

BIZNESS

MALAIZIJA

skaitļos un faktos Pilns nosaukums

Malaizijas Federācija

Galvaspilsēta

Kualalumpura

Iedzīvotāju skaits

29,3 miljoni

Teritorija

329,847 kvadrātkilometri

Lielākās valodas

malajiešu (oficiālā), angļu, ķīniešu, tamilu, telugu, malajālama (malajalu)

Lielākās reliģijas

islāms, budisms, daoisms, hinduisms, kristietība, sikhisms

Paredzamais dzīves ilgums

73 gadi (vīrieši), 77 gadi (sievietes)

Naudas vienība

ringits

Interneta domēns

.my

Starptautiskais tālruņu kods

+60

Viens no pazīstamākajiem Kuala-

lumpuras elementiem ir Petronas torņi. 1998.–2004. gadā tā bija augstākā celtne pasaulē. Ēkai virs zemes ir 88 stāvi, un tā slejas 451,9 metru augstumā.

Debesskrāpis ne tuvu nav vienīgā inženiertehniskā būve, ar kuru Malaizija var lepoties. Tur ir atrodams arī pasaulē lielākais ceļa rotācijas aplis – Putradžajas aplis ir 3,5 kilometru diametrā. Putradžaja ir valsts administratīvais centrs. Monarhs un parlaments strādā Kualalumpurā, taču citas oficiālās iestādes, ieskaitot valdību, kopš 1999. gada ir Putradžajā, kas atrodas 25 kilometrus attālu. Šāds pārcelšanās lēmums tika pieņemts Kualalumpuras pārapdzīvotības un nebeidzamo sastrēgumu dēļ.

Malaizijas etniski daudzveidīgā sabiedrība ne vienmēr ir spējusi savstarpēji sadzīvot. 1969. gadā, pēc vēlēšanām, Kualalumpurā izcēlās nāvējošas sadursmes starp malajiešiem un ķīniešiem, kuri ir ekonomiski labāk situēti. Reaģējot uz notikušo, valdība izstrādāja pozitīvās diskriminācijas kārtību, kas,

salīdzinot ar vietējiem ķīniešiem un indiešiem, atvieglo malajiešu iespējas iekļūt augstākās izglītības iestādēs, uzsākt biznesu vai iegādāties nekustamo īpašumu. Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad pozitīvās diskriminācijas politika ir vērsta pret vairākuma grupu. Pirms dažiem gadiem veiktā aptaujā vairākums valsts iedzīvotāju gan atbildēja, ka šādu kārtību uzskata par lieku un priekšroku dod labumu piešķiršanai atbilstīgi personas sasniegumiem.

Malaizijā 19 gadus ir rīkots viens no F1 (Formula 1) pasaules čempionāta posmiem. Sacīkšu trases būvēšana un pasākuma organizēšana bija viens no veidiem, kā valsts varēja popularizēt sevi pasaulē, tomēr pēdējos gados skatītāju interese par pasākumu ir samazinājusies – un Malaizijas valdība sāk apsvērt, ka ieguldījumi pasākuma rīkošanā vairs neatsver ieguvumus. 2017. gada sezona ir pēdējā, kad F1 sacensības notiek Malaizijas trasē. Šajā valstī ir stingrs cenzūras režīms. Varasiestādēm ir liela teikšana pār medijiem, un nacionālās

drošības vārdā ir iespējami dažādi to darbības ierobežojumi. Vairums lielo mediju ir saistīti ar valdošo koalīciju.

Malajiešu tradicionālajai kultūrai ir daudz kopēja ar kaimiņos esošo Indonēziju. Tas ir izraisījis arī dažādus strīdus par to, kurai valstij īsti pieder kāds ēdiens vai tradīcija.

Nesaprašanās ir pat par Malaizijas himnu. Negaraku (Mana valsts) melodija sākotnēji tika izmantota Perakas pavalsts himnā, kas, savukārt, ir adaptēta no franču komponista Pjēra Žana de Beranžē (1780–1857) sacerētās dziesmas La Rosalie. 2009. gadā Indonēzijā izskanēja apgalvojumi, ka Negaraku esot paņemta no šinī valstī tradicionālās dziesmas Terang bulan, lai gan arī tās pamatā ir tā pati La Rosalie.

Malaizija ir sociāli konservatīva valsts, un tās varasiestādes mēģina nodrošināt, lai tā tas arī paliktu. Tikai pēc ilgākas stīvēšanās Malaizijas cenzori šogad piekrita atļaut valstī izrādīt jauno Volta Disneja studijas filmu Skaistule un briesmonis. Sākotnēji viņi pieprasīja, lai no filmas tiktu izgrieztas četras minūtes, kurās ir nolasāms, ka viens no tās tēliem ir gejs. Ir jābūt izcili principiālam, lai iebilstu pret visai liego norādi, ka diviem vīriešiem varētu būt romantiskas attiecības, taču par visādi citādi pieņemamu uzskatītu stāstu, kurā pusaudze iemīlas radījumā ar bifeļa galvu, lāča ķermeni, mežacūkas ilkņiem un vilka asti.

Malaizijā viens no iespējamajiem soda veidiem ir pēršana ar nūju.

Pēršana netiek piemērota sievietēm, kā arī vīriešiem, jaunākiem par 10 un vecākiem par 50 gadiem.

Izņēmums ir tie, kuri ir atzīti par vainīgiem izvarošanā.

06 / 2017

77

Kāpumam trūkst dzinuļa FOTO: leta

Norises biržās vedina domāt, ka naftas cenas drīzāk ies mazumā, nekā pieaugs

D

egvielas izmaksu aile uzņēmumu budžetos ir grūti pro­ gnozējams lielums, kas ir atkarīgs no globālajām norisēm un īsti nepakļaujas lokālai ietekmei. Zemākas naftas cenas arī Latvijā ir ļāvušas tikt pie degvielas un siltumenerģijas cenu krituma, un patlaban ir cerības, ka šie izmaksu posteņi būtiski nepalielināsies. Par to, ka šādam scenārijam ir reāls pamats, liek domāts fakts, ka markas Brent naftas cena triju mēnešu laikā jau otro reizi nav spējusi noturēties virs 55 ASV dolāru robežas un piedzīvojusi vairāk nekā 10 % lielu cenas samazinājumu. Savukārt investoriem naftas sektors patlaban nav tas pievilcīgākais.

Naftas cenas virzībai vēl aizvien ir būtiska loma izmaksu posteņos, tādējādi atstājot pēdas gan patērētāju aktivitātē, gan kopējās ekonomikas izaugsmes tempā. Tā tas ir bijis gadu desmitiem. Arī patlaban jautājums par to, ar kādu naftas cenu pasaules 78

06 / 2017

tautsaimniecībai tuvākajos gados nāksies sadzīvot, aizvien ir ekonomistu uzmanības degpunktā. Savulaik, kad melnais zelts maksāja ap 100 dolāriem barelā, tika uzskatīts, ka cenas pieaugums vai samazinājums par 10 dolāriem barelā potenciāli liek sarukt vai pieaugt globālās ekonomikas izaugsmes tempam par 1 procentpunktu.

Pašreizējās tendences aizvien uzskatāmāk norāda, ka, par spīti dažādiem naftas eksportētāju valstu paziņojumiem, balanss starp melnā zelta pieprasījumu un piedāvājumu pasaulē tā arī nav atrasts. Aizvien vairāk kļūst skaidrs, ka nafta vairs nav uzskatāma par kādu ekskluzīvu resursu, jo potenciālais piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu, turklāt ir pamats domāt, ka turpmāk svaru kausi nosvērsies par labu naftas patērētājiem. Līdzīgi kā savulaik ar metalurģiju, kuras izaugsmi lielā mērā kavē modernizācijas procesi, jo galaprodukti kļūst aizvien ietilpīgāki un to masa rūk, modernizācija un energoefektivitāte pilnīgi jaunā laikmetā var

ievest arī pasaules naftas tirgu. Turklāt patlaban ieguves iespējas kļūst aizvien plašākas, jo melnais zelts tiek iegūts tur, kur pirms 20 gadiem šī ideja šķistu absurda. Tehnoloģijas arī pašu ieguves procesu padara lētāku. Tāpēc naftas cenas atgriešanās virs 100 dolāru par barelu atzīmes tuvākajos gados var notikt, vien pateicoties kādam fundamentālam finanšu burbulim, un diezin vai pie minētā cenu līmeņa varēs atgriezties saistībā ar pieprasījuma un piedāvājuma regulēšanu uz pašreizējās pasaules tautsaimniecības bāzes – neatkarīgi no tā, cik lielas pūles pieliks un kādas vienošanās slēgs pasaules lielie naftas eksportētāji.

Pakalpojums amerikāņiem

Lai arī kā to negribētos līdzšinējiem lielajiem pasaules naftas eksporta flagmaņiem, pērn, novembra beigās, panāktā vienošanās par ieguves apjomu samazināšanu drīzāk ir izdarījusi pakalpojumu ASV slānekļa naftas industrijai, nevis veicina pašu vienoša-

NAUDA UN INVESTĪCIJAS nās slēdzēju finanšu nostiprināšanos, piemēram, martā, pateicoties OPEC u. c. valstu pūliņiem, kopējie ieguves apjomi samazinājās, tomēr bija valstis, kā ASV, kuras tomēr ir kāpinājušas ražošanas apjomu. OPEC tika pat paziņojis, ka tā pūliņus attiecībā uz ieguves samazināšanu un cenas noturēšanu biržā apdraud pieaugošais ASV kompāniju ieguves apjoms.

No investīciju viedokļa naftas sektorā, iespējams, tieši ASV naftas kompānijas var solīt potenciāli lielāko finanšu atdevi. Iepriekš tika uzskatīts, ka lielāks grūdiens ASV naftas ieguvēju darbībai būtu cenas palielināšanās līdz 60 un vairāk dolāriem par barelu, tātad var izvirzīt pieļāvumu, ka minētie 60 dolāri patlaban faktiski ir uzskatāmi par tādu fundamentālu pretestības līmeni, virs kura melnā zelta cena tuvākajā laikā, visticamāk, ilgstoši nespētu noturēties.

Jaunais laikmets?

Pēdējās norises vedina domāt arī par zināmām pārmaiņām globālās tautsaimniecības mikro un makro līmeņos. Ja ir runa par pirmajiem, tad noteikti kritīsies to uzņēmumu peļņa, kas nav sekojuši laikam, nav veikuši investīcijas tehnoloģijās un ieguvi balstījuši uz vecajām metodēm, cerot, ka melnā zelta cena ilglaicīgi saglabāsies augsta vai pat turpinās palielināties. Šajā gadījumā investorus sagaida visai pamatīgs darbs, lai izsijātu tās naftas kompānijas, kuru rentabilitāte zemas cenas laikmetā saglabāsies tāda, lai melnā zelta ieguves izmaiņu dēļ uzņēmumi varētu konkurēt ar citiem akciju tirgus sektoriem.

Ja runā par investīcijām biržā tirgotajos fondos, kuru investīcijas ir piesaistītas naftas sektoram, tad arī aina nav pilnīgi viennozīmīga. Ja runa ir par fondiem (ETF), kas investē naftas kompānijās, tie var palīdzēt investoriem atvērt plašāku ekspozīciju uz melnā zelta industriju, tādējādi palīdzot samazināt risku, kas ir saistīts ar investīcijām kāda viena konkrēta uzņēmuma akcijās. Tomēr tas ir, ievērojot nosacījumu, ka ETF vērtības izmaiņu grozā būs arī kompānijas, kuras laikus ir spējušas sagatavoties

tirgus konjunktūras pārmaiņām un kuru rentabilitāte, vēlams, ir pieaugoša. Savukārt, ja runa ir par ETF, kuru vērtība vien svārstās līdzi naftas cenai biržās, tad patlaban tie nešķiet pārāk daudzsološi, jo melnā zelta cenai nav noturīgas augšupejošas tendences, turklāt ir liela iespēja, ka notiks tieši pretējais.

Naftas cena liks pārskatīt investīciju perspektīvas arī alternatīvās enerģijas sektorā. Tradicionāli interese par alternatīvās enerģijas resursiem palielinās tad, kad fosilā kurināmā cenas uzrāda augšupejošu tendenci. Tā kā tas nenotiek, turklāt, kā jau minēts, cena saglabājas zema, arī alternatīvajai enerģijai investīciju ziņā ir grūti kļūt par topa nozari.

Akcijas un obligācijas

Raugoties no investīciju snieguma viedokļa, naftas sektors, maigi izsakoties, šogad ne tuvu nav tas pievilcīgākais, piemēram, pasaules lielākās naftas kompānijas Exxon Mobil (biržas simbols: XOM) kapitāla daļu īpašnieki, raugoties ieguldījuma vērtības izmaiņu kontekstā, šogad ir mīnusos, jo kompānijas akcijas cena laika posmā no pagājušā gada izskaņas līdz šā gada maija sākumam ir sarukusi par 9 %, turklāt te nelīdz pat visai optimistiskās kompānijas peļņas prognozes nākotnē.

Analītiķu prognozēs, kuras ir atrodamas portāla Yahoo! Finance kompānijas profilā, tiek paredzēts, ka uzņēmuma peļņa šā gada II ceturksnī sasniegs vidēji 0,94 dolārus par akciju. Salīdzinājumam: gadu iepriekš kompānija bija nopelnījusi 0,41 dolāru par akciju. Šim gadam kopumā eksperti paredz vidēji 3,93 dolāru peļņu uz akciju, bet nākamgad tā varētu pieaugt līdz 4,64 dolāriem uz vienu vērtspapīru. Tomēr uzreiz ir jāpiebilst, ka ekspertu prognozes attiecībā uz gūto peļņas apjomu kļūst aizvien piesardzīgākas. Salīdzinājumam: pirms trim mēnešiem analītiķu prognozē tika paredzēta kompānijas šā gada peļņa vidēji 4,15 dolāru uz akciju apmērā, savukārt nākamā gada peļņa – 4,88 dolāru apmērā uz vērtspapīru. Arī par pašreizējo ceturksni

BIZNESS

ekspertu skats iepriekš bija daudz optimistiskāks, pirms trim mēnešiem paredzot, ka peļņa par akciju sasniegs 1,03 dolārus, nevis 94 centus (kā raksta tapšanas brīdī).

Citas lielas naftas kompānijas Chevron (CVX) akcijas cenas kritums ir bijis vēl iespaidīgāks, sasniedzot 10,5 %. Līdzīgi kā Exxon Mobil, arī Chevron šā gada II ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstīgu laika periodu pērn tiek paredzēts procentuālā izteiksmē visai iespaidīgs peļņas pieaugums.

Ekspertu vidējās aplēses liecina, ka gada II ceturksnī kompānijas peļņa

Investorus sagaida visai pamatīgs darbs, lai izsijātu naftas kompānijas uz akciju varētu sasniegt 1,04 dolārus uz akciju, kas ir gandrīz trīstik vairāk nekā atbilstīgā laika periodā pērn. Šogad kopumā uzņēmums varētu nopelnīt 4,45 dolārus uz vērtspapīru salīdzinājumā ar 0,94 dolāriem uz akciju pērn, savukārt nākamajam gadam vidējā analītiķu prognoze sola 5,90 dolāru peļņu uz vienu akciju. Līdzīgi kā Exxon Mobil, arī šim uzņēmumam peļņas prognozes apmērs laika gaitā rūk. Salīdzinājumam: trīs mēnešus pirms raksta tapšanas eksperti bija paredzējuši, ka gada II ceturksnī peļņas apjoms uz akciju sasniegs 1,15, šogad – 4,65, bet nākamgad – 6,27 dolārus. Laikam ejot, analītiķi acīmredzami aizvien skeptiskāk skatās uz naftas cenas potenciālo izaugsmi, kas, savukārt, negatīvi ietekmē arī finansiālos rādītājus.

Naftas cenu izmaiņas ietekmē ne tikai šajā sektorā strādājošo kompāniju investīciju perspektīvas, bet arī citu tautsaimniecības sektoru biržas emitentus, parāda vērtspapīrus un veselu valstu ekonomisko attīstību. Saistībā ar Krieviju der uzmanīties attiecībā uz ieguldījumiem gan valsts akciju tirgū, gan obligācijās. Te gan ir jārēķinās ar politisko faktoru, jo Krievijas un 06 / 2017

79

Tūristiem pievilcīgākās valstis

Pasaules Ekonomikas foruma veidotā ikgadējā nacionālo tūrisma nozaru konkurētspējas reitinga The Travel and Tourism Competitiveness Report 1. vietā ir ierindota Spānija, kurai seko Francija un Vācija. Valstu,

kurās ir labākā ceļotāju uzņemšanas industrija, pirmajā desmitā vēl ir atrodama Japāna, Lielbritānija, ASV, Austrālija, Itālija, Kanāda un Šveice. No Baltijas valstīm visaug­ stāk (37. vietā) ir atrodama Igaunija, savukārt Latvija un Lietuva ieņem attiecīgi 54. un 56. vietu starp kopumā 136 valstīm. Ir jāpiebilst, ka reitinga ietvaros tiek salīdzināta ne tikai tūrisma infrastruktūra un valstu tūrisma politika, bet arī virkne citu rādītāju, to vidū biznesa vide, drošība, veselības aprūpe, preču cenas, stāvoklis darba tirgū u. c.

Strādīgie meksikāņi

2015. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs viens strādājošais darbam veltīja vidēji 1766 stundas jeb gandrīz 221 astoņu stundu darba

dienu gadā, liecina organizācijas publiskots pētījums. Paši strādīgākie darbinieki ir Meksikā, kur šis rādītājs līdzinās 2246 stundām, seko Kostarika (2230 stundu) un Dienvidkoreja (2113 stundu). Ir vērts piebilst, ka saraksta augstajā 4. vietā atrodas Grieķija – 2042 stundas, savukārt vismazāk strādā vācieši – 1371 stundu.

Latvieši (1903 stundas) ir paši strādīgākie Baltijas valstīs – Lietuvā šis rādītājs ir 1860, bet Igaunijā – 1852 stundas.

80

ASV attiecību tuvināšanās nebūt nav notikusi pēc kādreizējā Kremļa un tam pietuvināto cilvēku plašākai sabiedrībai paustā scenārija. Kā viens no uzskatāmiem piemēriem, kas cita starpā apliecina zināmu investoru piesardzību pret Krievijas aktīviem, ir biržā tirgotā ETF iShares MSCI Russia Capped (ERUS) ieguldījuma daļu cenas pieauguma apstāšanās, kas aizsākās novembrī, kad kļuva zināmi ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti. Janvārī šā fonda ieguldījuma daļu vērtība sasniedza 35 dolāru atzīmi, toties aprīļa pēdējās dienās viena fonda ieguldījuma daļas vērtība bija sarukusi līdz apmēram 32 dolāriem.

Savukārt, ja runājam par Krievijas u. c. lielo naftas eksportētāju valstu obligācijām, tad zema naftas ieņēmumu saglabāšanās nav šo valstu finansiālu ilgtspēju veicinoša. Tas nozīmē, ka arī investori naudu šīm valstīm neaizdos ar tādu pacilātību kā iepriekš, kad naftas cena strauji virzījās augšup. Un tas nozīmē, ka naftas eksporta valstu obligāciju ienesīgums var palielināties, bet cenas – samazināties. Bet, runājot par akciju tirgiem, piemēram, Krievijā, der atcerēties, ka reizē ar pieaugošo naftas cenu šīs valsts ekonomikā strauji palielinājās naudas aprite, sekmējot ne tikai ar melno zeltu saistīto nozari, bet arī citus ekonomikas sektorus, piemēram, uz valsts iekšējo patēriņu orientētās nozares. Ja naftas cena saglabāsies zema, šis stimuls izzudīs, un tas var nozīmēt arī mazākas kompāniju peļņas iespējas.

Vienlaikus naftas cenas kritums likumsakarīgi būs izdevīgs tām valstīm, kuras šo resursu patērē. Kā ieguvēju var minēt gandrīz visu Eiropu, kuras ekonomikas augs, un ekonomikas sektorus, kuri ir energoietilpīgi, bet tagad pretendēs uz rentabilitātes palielināšanos, piemēram, apstrādes rūpniecība.

Lai gan pieaug naftas nozares nozīme tautsaimniecībā, lēts melnais zelts ir labvēlīgs arī ASV ekonomikas un konkrēti rūpniecības nozares attīstībai.

Viens no lielākajiem ieguvējiem varētu būt autorūpniecības sektors.

Tomēr, līdzīgi kā citās nozarēs, investoram ir iespējas diversificēt savus ieguldījumus rūpniecības nozarē,

izmantojot ETF, piemēram, ekspozīciju uz ASV rūpniecības sektoru ir iespējams atvērt, izmantojot fonda iShares U. S. Industrials (IYJ) ieguldījuma daļas. Šogad šis fonds saviem ieguldītājiem ir bijis visai ražīgs, tā ieguldījuma daļu vērtībai kopš gada sākuma palielinoties par 6–7 %.

Nākotnes kontekstā eksportētājvalstīm, lai saglabātu pašreizējo naftas cenu līmeni, ir visai maz iespēju izsprukt no jaunas vienošanās par ieguves apjomu samazināšanu. Aprīlī finanšu prese atsaucās uz investīciju bankas JPMorgan Chase analītiķu viedokli: ja maijā naftas eksportētāji nepanāks vienošanos par jaunu ieguves apjoma samazināšanu, melnā zelta cena var sarukt līdz 40 vai mazāk dolāriem par barelu. Pagaidām gan investīciju banka sliecas domāt, ka vienošanās tiks panākta, šādu iespēju vērtējot 75 % apmērā. Banka uzskata arī, ka vienošanās par pasaules naftas krājumu samazināšanu varētu savu rezultātu sasniegt vidēja vai pat īsa termiņa perspektīvā.

Finanšu presē tiek norādīts arī, ka līdzšinējais izmaiņu radītājs pasaules melnā zelta tirgū – ASV slānekļa naftas industrija – ir spējis samērā labi adaptēties pat pašreizējām zemajām tirgus cenām. Raugoties no šāda viedokļa, šķiet, ka ieguldījumiem naftas finanšu aktīvos šis brīdis nav pats piemērotākais. Šobrīd aizvien vairāk kļūst skaidrs, ka, pat panākot jaunu vienošanos, kas varētu rast pieprasījuma un piedāvājuma balansu, naftas cenas turpinās atrasties kā zem preses.

Ir jārespektē arī fakts, ka tehnoloģiju attīstība ASV slānekļa naftas industrijai varētu ļaut veiksmīgi strādāt, pat pastāvot vēl zemākam cenu līmenim nekā patlaban, turklāt jaunā ASV prezidenta administrācija (vismaz publiskos paziņojumos) ir tendēta runāt par atbalstu vietējai uzņēmējdarbībai, kurai izdevīga ir lēta nafta. Tas nozīmē, ka arī ilgtermiņā šī stratēģiski nozīmīgā ogļūdeņražu resursa cena strauju kāpumu var nepiedzīvot – ar visām no tā izrietošajām sekām naftas aktīvu tirgus vērtībās. Tāpēc melnais zelts šobrīd var kalpot vien kā ieguldījumu diversifikācijas resurss.

erudīcija Sieviešu bagātības stāsti Kam vara, tam taisnība? V JZC ģeopolitika Sieviete ar vīziju

ERUDĪCIJA

LAIKA MEZGLI

Sieviešu bagātības stāsti Marta Stjuarte

P

ašu veidota vai mantota bagātība, uzņēmumi no paaudzes paaudzē – arī veiksmes stāstos ir nianses.

Nereti tiek uzsvērts, ka lielākā daļa pasaules bagātāko sieviešu ir atraitnes vai vismaz dāmas krietni gados, turklāt daudzas no viņām dzīves laikā ir iekūlušās dažādos skandālos. Var meklēt vēl visādas citādas sakritības vai atšķirības, taču nevienai no viņām nevar pārmest uzņēmības trūkumu.

Pasaules lielākā mazumtirdzniecības tīkla Wal-Mart Stores, Inc. (sk. Kapitāls, 2017, Nr. 5) mantiniece Alise Luīze Voltone (dz. 1949), viena no pasaulē lielākajiem saldumu un mājdzīvnieku pārtikas ražotājiem Mars, Inc. mantiniece Džekvelīna Mārsa (dz. 1939), saldumu karaļa Mikēles Ferrēro atraitne un Eiropas otrā lielākā saldumu ražotāja Ferrero SpA īpašniece Marija Franka Fizolo (dz. 1941), Vācijas bagātākā sieviete un autoražošanas milža BMW akciju īpašniece Zuzanna Klatena (dz. 1962) – viņu un vēl citu izcilu sieviešu dzīvē un darbā ir daudz iedvesmojoša.

82

06 / 2017

Kosmētikas, auto un saldumu ražošana, kalnrūpniecība, IT, mazumtirdzniecība, mode, mediji, izdevējdarbība – tik dažādu nozaru vēsturē savus veiksmes stāstus ir ierakstījušas pasaules bagātākās sievietes. Ielūkosimies dažos no tiem!

Kā pa viļņiem

Daudzbērnu ģimenē dzimušajai un poļu imigrantu tradīcijās augušajai Martai Helēnai Stjuartei (dz. 1941) bagātība nenokrita no zila gaisa – viņa ir no t. s. self-made (angļu val. ‘pašveidots, paštapis’) bagātnieku plauktiņa.

Marta jau bērnībā strādāja par auklīti, organizēja dzimšanas dienu ballītes, padsmitnieces vecumā kļuva par modeli, piedalījās reklāmu veidošanā. No ģimenes locekļiem nāk viņas prasmes un izpratne tādās jomās kā ēdiena gatavošana, šūšana, konservēšana, dārzkopība; skolā viņa piedalījās skolas avīzes veidošanā un darbojās mākslas klubā.

Arī studijas bija plašas un daudzveidīgas: Marta sāka ar ķīmiju, pārgāja uz mākslu, vēsturi, tad arhitektūras vēsturi. 1967. gadā viņa uzsāka biržas brokeres karjeru, paralēli (arī kopā ar vīru) darbojās izdevniecību, sabiedriskās ēdināšanas un mazumtirdzniecības biznesā. Pirmās M. Stjuartes grāmatas bija par ēdiena gatavošanu, tad – par kāzām un Ziemassvētkiem. Sekoja daudzi raksti dažādos medijos, piedalīšanās Opras Vinfrijas (starp citu, arī self-made miljardieres) un Lerija Kinga programmās. Dalība mediju darbā

kļuva par viņas ikdienu un vainagojās ar kompānijas Martha Stewart Living Omnimedia izveidi. Par miljardieri viņa kļuva 1999. gadā, piedāvājot uzņēmuma akcijas Ņujorkas biržā.

Savulaik M. Stjuarte piecus mēnešus pavadīja cietumā par mahinācijām ar akcijām, tolaik kļuva pat bagātāka (par 90 % – lēsa eksperti), bet, iznākot brīvībā, kļuva vairs tikai multimiljonāre. 2007. gadā tika vērtēts: bijusī modele un bijusī miljardiere. Kaut gan šobrīd viņa, televīzijas raidījumu un grāmatu autore, ir tikai multimiljonāre, viņas padomi visplašākajā spektrā dzīves jomu – kulinārijā, DIY (angļu val. do it yourself ‘dari to pats’) amatniecībā, brīvdienu plānošanā utt. – katru dienu iedvesmo daudzus cilvēkus, īpaši sievietes, visā pasaulē. Respektablā dāma ir piedalījusies TV raidījumos The Martha Stewart Show (2005–2012), Mar­tha Bakes (kopš 2011), Martha Stewart’s Cooking School (balstīts uz viņas tāda paša nosaukuma grāmatu), Martha & Snoop’s Dinner Party (kopš 2016) u. c.; veido blogu Martha, žurnālus Martha Stewart Living (TV raidījums ar šādu pašu nosaukumu savulaik ir ieguvis vairākas Daytime Emmy balvas kategorijās Izcila dzīvesveida programma,

Sievietes biznesa vadībā

Izcils kulinārijas šova vadītājs u. c.), Good Housekeeping, AllRecipes®.

Tiek uzskatīts, ka tieši atšķirīgā darba pieredze M. Stjuartei ir ļāvusi kļūt par sievieti ikonu un amerikāņu mājsaimnieču karalieni. Noderīgi, smieklīgi, dīvaini – tas ir M. Stjuartes gaumē, un viņai tas nes veiksmi biznesā.

Kā lupatu deķis

Pasaules šobrīd un vēsturē bagātākajai sievietei Liliānai Henrietei Šarlotei Betankūrai (dz. 1922) dzīve piespēlēja pavisam citu bagātības scenāriju.

Uzņēmuma L’Oreal, vienas no pašlaik pasaulē lielākajām kosmētikas un skaistumkopšanas kompānijām, dibinātāja Eižena Šūlera vienīgajai meitai bija pieejama individuāla apmācība – ar viņu strādāja guvernante. 15 gadu vecumā viņa sāka darbu tēva uzņēmumā par mācekli, jaucot kosmētiku un marķējot šampūna pudeles. Pēc tēva nāves L. Betankūra mantoja L’Oreal, kļūstot par galveno akcionāri un paturot kontrolpaketi pat tad, kad kompānija nonāca valsts rokās. Uzņēmēja paplašināja kompānijas darbību, gan apgūstot tādas jomas kā kinoindustrija, farmācija un tirdzniecība pa pastu, gan iegādājoties daudzus citus kosmētikas zīmolus.

Ar mantoto un kompānijas attīstībā nopelnīto naudu L. Betankūra ir varējusi rīkoties visai brīvi, un par to liecina dažādi fakti, to vidū skandalozi. Politiķu finansēšana, privātās salas iegāde un pārdošana, medicīnas, kultūras un humānās palīdzības projekti, akadēmiskās izglītības un pētniecības, humanitāro un sociālo projektu, kultūras un māk­ slas atbalstīšana, L. Betankūras balva dzīvības zinātņu jomā, franču rakstnieka, mākslinieka un slavenību fotogrāfa Fransuā Marī Banjē afēra (trillera cienīgi notikumi ar dzīvības apdrošināšanas polisēm un policijas izmeklēšanu) un atsvešinātība no meitas, kas rezultējās vairākās prāvās, upura loma Bernard Madoff’s Ponzi shēmās, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas – raiba kā lupatu deķis ir miljardieres līdzšinējā dzīve.

Y paaudzes izaicinājumi

Starp pasaules bagātākajām sievietēm parādās arī gados jaunas

dāmas, kas ir dzimušas pašās pagājušā gadsimta beigās – norvēģietes Katarina Andresena (dz. 1995) un Aleksandra Andresena (dz. 1996), kuras turpina priekšteču iesākto biznesu.

(Interesanti, ka trīs jaunākie pasaules miljardieri ir norvēģi – tas tiek skaidrots ar ģimeņu vēlmi pēc iespējas agrāk iesaistīt bērnus paaudzēm lolotā biznesā.) Johans Henriks Andresens, kurš jau izveidoto tabakas fabriku nopirka, vadīja to 1849.–1874. gadā; sekoja viņa dēla Nikolaja Andresena un mazdēla J. H. Andresena darbības laiks (attiecīgi 1874–1911 un 1911– 1953). Abu bagāto māsu vectētiņš J. H. Andresens, seniors, savā ģimenē bija ceturtās rūpnieku un uzņēmēju paaudzes pārstāvis. Viņš pārņēma tabakas fabriku J. L. Tiedemann un aktīvās darbības gados bija universāls biznesmenis – iniciēja uzņēmuma Elopak izveidi (1957), nopirka sporta preču ražotāju Swix (1978), uzsāka atkritumu pārstrādes iekārtu ražotāja TiTech (tagad ietilpst TOMRA) darbību un bija investīciju kompānijas Ferd celmlauzis. Galu galā biznesā iesaistījās arī seniora dēls un meiteņu tēvs J. H. Andresens, juniors. Katrā no uzņēmēju ģimenes paaudzēm kompānija tika paplašināta, arī piepērkot klāt citus tabakas ražošanas uzņēmumus.

2007. gadā J. H. Andresens, juniors, meitām piešķīra pa 42,2 % no savām īpašumtiesībām. Izraisījās arī plaša diskusija par to, vai vecāki drīkst uzstāt, lai viņu bērni piedalās ģimenes uzņēmumu darbībā. Aleksandra ir ieguvusi vairākus apbalvojumus zirgu iejādes sacensībās un ir bijusi modele jātnieku apģērba kompānijai KingsLand. Par spīti lielajam mantojumam, viņa krāj savu kabatas naudu un izmanto lietotus transportlīdzekļus. Katarina ir praktizējusies kompānijā Ferd, studē universitātē Amsterdamā. Viņa ir sacījusi, ka jūt lielu atbildību, grib palīdzēt attīstīt Ferd un padarīt to vēl labāku un meklē veidu, kā ne tikai ņemt, bet arī atdot.

Liktenis, prāts un uzņēmība daudzām sievietēm ir pavēruši ceļu uz pasauli, kas vēl pirms gadsimta bija paredzēta vien vīriešiem, – uz biznesa un personiskās bagātības pasauli.

Ir izpētīts, ka uzņēmuma vidi, kopienu, klientus un piegādes ķēdes pozitīvi ietekmē sieviešu pārstāvniecība uzņēmumu vadībā. Pastāv sakarība arī starp sieviešu pārstāvniecību uzņēmumos un filantropiju, kā arī uzņēmumu rentabilitāti. Bet ne jau vienmēr sievietes biznesmenes ir bijis kas pašsaprotams.

Tikai 1972. gadā Ketrīna Greiema (1917–2001) kļuva par pirmo sievieti CEO kādā no lielāko kompāniju saraksta Fortune 500 uzņēmumiem. Tas bija The Washington Post Company.

Lai gan viņa kļuva par izdevniecības augšupejas pīlāru, K. Greiema regulāri šaubījās (un tika apšaubīta) un arvien centās nodrošināties ar kolēģu vīriešu viedokli un atbalstu.

Par Xerox CEO 2009. gadā kļuva Ursula Bērnsa, kuru par pēcteci izvēlējās Anna Malkahija. Afroamerikāniete U. Bērnsa iemiesoja amerikāņu sapni, no uzņēmuma ārštata palīdzes kļūstot par viceprezidenti un vēlāk arī kompānijas vadītāju.

Starp pieciem afroamerikāņiem Fortune 500 uzņēmumu vadītājiem viņa ir vienīgā sieviete. Un arī viņas ceļā stājās stereotipu šķēršļi: „Es biju melna. Es biju meitene. Es biju slikta.”

Daži statistikas dati: sieviešu dalība uzņēmējdarbībā dažādu valstu ekonomikā svārstās no apmēram 1,5 līdz 45,4 %, piemēram, Lielbritānijā sievietēm pieder ap 15 %, ASV – ap 30 %, Kazahstānā – ap 44 % uzņēmumu; 20 % visu indeksa S & P 500 uzņēmumu direktoru ir sievietes; vidēji S & P 500 uzņēmuma valdē ir 11 locekļu, t. sk. 2 sievietes; 2015. gadā 17,9 % Fortune 1000 uzņēmumu valžu amatpersonu bija sievietes; vidējais sieviešu valžu amatpersonu skaits Fortune 500 uzņēmumos pieaug par 0,5 % gadā; 2014. gadā apmēram 22 tūkstošos globālo uzņēmumu valdē nebija nevienas sievietes; Norvēģijā, Krievijā, Bulgārijā un Slovēnijā starp augstākajām amatpersonām ir vismaz 20 % sieviešu, Japānā – tikai 2 %.

83

Kam vara, tam taisnčba? V

POLITEKONOMIJA

ERUDĪCIJA

Pēdējos 30–40 gados par vienu no spēcīgākās un stabilākās varas avotiem ir kļuvusi informācijas pārvaldīšana. Sevišķi aktuāli tas ir patlaban, kad cilvēki ikdienā tiek bombardēti ar nepārtrauktu informācijas plūsmu, kura rada iespaidu, ka to kontrolēt nav iespējams. Taču tie ir maldi: informāciju ir iespējams itin efektīvi kontrolēt, piemēram, ar meklēšanas sistēmu palīdzību – un visspēcīgākā starp tām, protams, ir Google

Mūsu laika pretruna

Pirms interneta ekspansijas plašsaziņas līdzekļi, it sevišķi televīzija, bez šaubām, reāli pretendēja uz ceturtās varas statusu, taču šobrīd žurnālistiem šāds apzīmējums jau var tikt piemērots tikai ar milzu atrunām: pirmkārt, žurnālistika pati vairāk vai mazāk brīvprātīgi ir izskalojusi savas robežas, arvien brīvāk ļaujot ieplūst neprofesionāliem elementiem; otrkārt, žurnālisti bieži vien brīvprātīgi atsakās no jebkurām varas funkcijām, vai nu pilnīgi abstrahējoties no varas procesiem, vai arī – tieši otrādi – integrējoties varas struktūrās. Tāpēc sabiedrība arvien mazāk pievērš uzmanību informācijai, kas cirkulē birokrātisko (to vidū biznesa) struktūru iekšienē un šīm struktūrām paplašinās iespējas šo informāciju filtrēt un sagrozīt.

Tā ir viena no mūsu laikmeta, iespējams, spilgtākajām pretrunām: ikvienam indivīdam vai organizācijai pieejamās informācijas daudzums kritiski pārsniedz tās apstrādāšanas un pat arhivēšanas iespējas, tāpēc informācija kā tāda faktiski kļūst arvien fragmentārāka un reizē ar to gan grūtāk izmantojama, gan arī nevērtīgāka.

Runājot par varas koncepcijām un modeļiem, ir jāapzinās, ka mūsdienās šie jautājumi ir zaudējuši to skaidrību un loģiku, kas tiem piemita vēl 20. gadsimta 70. gados. Varas apskata noslēgumā aplūkosim dažus no jaunākajiem ar varas ģenēzi un saturu saistītajiem konceptiem.

Mūsdienīgas varas koncepcijas pirmavots ir un paliek jau minētais Makss Vēbers (Karl Emil Maximilian Weber, 1864–1920), kurš pirmais nonāca pie idejas, ka sabiedrības cikliski cenšas pašas sevi pārvaldīt (regulēt, ierobežot) ar dažādu leģitimitātes

tipu valsts varas palīdzību. Tādējādi M. Vēbers secināja, ka varas leģitimitātei nebūt nav vajadzīga demokrātija, ja vien šī leģitimitāte ir noteikta ar kodificētu likumu, paražu un kultūras starpniecību. Pilsoņu balsstiesības un to izmantošana nav obligāts parametrs varas subjekta izvēlēšanai.

Tātad sabiedrība var nolemt no leģitīmas, racionāli juridiskas varas atgriezties pie harismātiska līdera varas.

Žurnālistika brīvprātīgi ir izskalojusi savas robežas Šo M. Vēbera secinājumu pamatotību vēsturiski ir apliecinājuši, piemēram, Ādolfs Hitlers (Adolf Hitler, 1889–1945) Vācijā, Benito Musolīni (Benito Mussolini, 1883–1945) Itālijā, Fransisko Franko (Francisco Franco, 1892–1975) Spānijā, arī Kārlis Ulmanis (1877–1942) Latvijā.

Tuvāk šodienai

Franču politologs Mateī Dogans (Mattei Dogan, 1920–2010) apšaubīja šos M. Vēbera spriedumus, norādot, ka M. Vēbera aplūkotie varas politiskās leģitimitātes tipi (tradicionālā, harismātiskā un racionāli juridiskā) konceptuāli nav pietiekami, lai skaidrotu sarežģītās attiecības, kas veido absolūti likumīgas politiskās sistēmas 21. gadsimtā. Turklāt M. Dogans uzskatīja, ka tradicionālā vara un harismātiskā vara šodien jau ir novecojuši varas tipi un uz to norāda arī virkne mūsdienu valstu – tipiskākā no tām ir Irānas Islāma Republika, kuras vara balstās uz neformālas personas (garīgā līdera jeb ajatollas) sniegtiem Ko-

rāna skaidrojumiem. Arī citās Vidējo Austrumu valstīs līdzīga – lai gan ne tik skaidri izteikta – varas organizācija vai nu ir vērojama joprojām (Saūda Arābija), vai arī ir pastāvējusi (Lībija, Sīrija).

Savukārt, runājot par M. Vēbera nosaukto trešo varas leģitimēšanas tipu (racionāli juridisko), M. Dogans bilst, ka tam mūsdienās ir tik daudz permutāciju, ka bieži vien tīri institucionāli to vairs nav iespējams izmantot varas leģitimēšanas procesā.

Vai mūsdienās šajā ziņā valda haoss un taisnība būs gan tiem, kas tiecas leģitimēt varu pat despotiskās valstīs, gan tiem, kas par pilnīgi likumīgiem un pamatotiem atzīst mēģinājumus šādu varu gāzt no ārpuses (Dienvidslāvija, Irāka, Lībija, Ukraina)? Nepavisam! Vēl pagājušā gadsimta nogalē skotu sociālais zinātnieks Volters Brūss Gallī (Walter Bryce Gallie, 1912–1998) klasificēja šādas legālas vēsturiskas varas sistēmas: komunisms – šādas varas leģitimitāti parasti nodrošina uzvara pilsoņu karā vai revolūcijā, taču var būt arī izņēmumi, piemēram, Čīlē komunistiskais prezidents Salvadors Aljende (Salvador Allende, 1908–1973) par prezidentu kļuva vēlēšanu rezultātā; konstitucionālisms – sistēma, kur augstākais spēks ir likumam, kurš tātad dominē pār indivīdu gribu; leģitimitāte izriet no tautas ticības un pieņēmuma, ka valdības rīcība ir likumīga, ja tā ievēro konstitūciju un likumus. Konstitucionālismā vara tradicionāli tiek dalīta, un vācu politologs Karls Joahims Frīdrihs (Carl Joachim Friedrich, 1901–1984) piebilst, ka tieši varas dalīšana starp vairākām institū06 / 2017

85

Google Trips

Samērā jauns Google piedāvājums, kas acīmredzami vēlas būt vienīgais interneta resurss, kas jums ir nepieciešams, plānojot kārtējo ceļojumu. Lietotne Google Trips tiek piedāvāta kā t. s. vienas pieturas aģentūra, kur tiek savākta visa informācija par ceļojumu, ieskaitot ar to saistītos e-pasta ziņojumus no

Gmail konta. Tiek piedāvāts lejupielādēt arī virkni informācijas vēlākai tās izmantošanai bezsaistē – lai nebūtu lieki jātērējas par interneta tarifu plāniem. Nekā unikāla, taču var noderēt.

Quik

Mūsdienu viedtālruņi u. c. mobilās ierīces spēj ierakstīt iespaidīgu apjomu augstas kvalitātes video, tomēr šī iespēja bieži netiek izmantota, jo tikai retajam ir vēlēšanās uzņemto video pēc tam rediģēt. Iespējams, labs risinājums ir lietotne Quik, kura spēj (vai vismaz lietotnes izstrādātāji apgalvo, ka spēj) pati atlasīt labākos kadrus no uzņemtā video, piemeklēt tiem atbilstīgu mūziku utt. Rezultāts ir grūti prognozējams – un tādēļ jo interesantāks.

Nuzzel

Bezmaksas lietotne visiem tiem, kuri nespēj dzīvot bez Twitter.

Sinhronizēta ar sociālajiem tīkliem, lietotne fiksē visvairāk retvītotos ziņojumus no profiliem, kuriem jūs sekojat, kā arī piedāvā apskatīt saistītos tvītus utt. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā saņemt personalizētas ziņas. Nuzzel ir iespējams izmantot arī ātrai savu virtuālo sekotāju informēšanai par svarīgāko; ir vēl arī citas Twitter un informācijas maniakiem noderīgas funkcijas.

86

cijām spēj visefektīvāk ierobežot valdības darbību; demokrātija – šajā sistēmā varas leģitimitāte izriet no tautas pieņēmuma, ka tās ievēlētā vara ievēro demokrātijas principus un tātad ir juridiski atbildīga savu iedzīvotāju priekšā; fašisms – 20. gadsimta 20. un 30. gados tas savu leģitimitāti balstīja argumentos par tradicionālo varu – gan Itālijā, gan Vācijā attiecīgi fašisti un nacisti bija nākuši pie varas likumīgu vēlēšanu rezultātā. Konstitucionālo iespēju izmantošana tomēr ir tikai viens no fašistiskas varas leģitimācijas veidiem: piemēram, Spānijā F. Franko pie varas nāca uzvarēta pilsoņu kara rezultātā, savukārt Portugālē Antoniu di Oliveira Salazars (António de Oliveira Salazar, 1889–1970) fašismu burtiski ieaudzēja valsts politiskajā sistēmā; monarhija – monarha politiskās varas leģitimitāte parasti izriet no karaļa vai karalienes Dieva dotajām tiesībām, tomēr monarha leģitimitātes izcelsme var būt arī daudz piezemētāka – ja tauta monarhu akceptē kā likumīgu valsts un nācijas valdnieku, piemēram, Norvēģijā 1905. gadā monarhija tika atjaunota plebiscīta (tautas nobalsošanas, referenduma) rezultātā, un arī Spānija, veidojot politisko režīmu pēc F. Franko nāves 1975. gadā, neiztika bez monarha autoritātes.

Citādi domājošie

Protams, viedokļi par varas avotiem, leģitimāciju un dabu ir sastopami visdažādākie, brīžiem arī visai ekscentriski. Tā Mišels Fuko (Michel Foucault, 1926–1984) uzskatīja, ka reālā vara vienmēr balstās uz tās aģentu neredzamību (angļu val. ignorance) un ka to apliecina politiskās tehnoloģijas, kas ir balstītas bionikas atklājumos: vara pa visu aparātu ir izkliedēta tik klusi un neuzkrītoši, cik vien tas ir iespējams, jo tās aģentiem, lai panāktu vajadzīgo efektu, ir jādarbojas lielā slepenībā.

Savukārt Lielbritānijā dzimušais Austrālijas sociologs Stjuarts Klegs (Stewart Clegg, dz. 1947) piedāvā trīsdimensionālu varas apļu modeli. Šis modelis varas radīšanu un organizēšanu pielīdzina elektriskajai platei, kas sastāv no trim atšķirīgām – epizodiskās (episodic), cilvēka (dispositional) un atvieglotās (facilitative) – ķēdēm, kuras mijiedarbojas obligātajos pārejas punktos (obligatory passage points), kas ir pilnvarošanas un pilnvaru atņemšanas kanāli.

Kanādiešu ekonomists Džons Kenets Gelbraits (John Kenneth Galbraith, 1908–2006) varu iedala trijos tipos: pelnītā (condign) jeb spēkā balstītā; kompensētā (compensatory), kuras īstenošanai tiek izmantoti dažādi materiālie resursi; nosacītā (conditioned), kas ir pārliecināšanas rezultāts. Šo varas tipu avoti attiecīgi ir personības (indivīdi), īpašums (materiālie resursi) un organizācija (kurš sēž varas organizatoriskās struktūras pašā augšā?).

Amerikāņu politikas zinātnieks Džīns Šārps (Gene Sharp, dz. 1928) tic, ka vara galu galā ir atkarīga no tās pamata. Atbilstīgi viņa pārliecībai politiskais režīms saglabā savu varu tāpēc, ka cilvēki to pieņem un pakļaujas tās diktātam, likumiem un politikai. Dž. Šārps uzskata, ka vara nav monolīta un nebūt neizriet no tās patiesajām kvalitātēm. Viss ir ļoti vienkārši: ja sabiedrības vairākums neatbalsta līderi, pēdējam nav varas.

Visbeidzot, vācu filozofs Bjērns Krauss (Björn Kraus, dz. 1969) varu aplūko epistemoloģiskā perspektīvā, akcentējot jautājumu par starppersonu mijiedarbību. Viņš ir izstrādājis specifisku konstruktīvisma formu – varas analītisko konstruktīvismu (Machtanalytischer Konstruktivismus).

Tā vietā, lai fokusētos uz dažādu varas un tās izplatīšanās formu salīdzināšanu, B. Krausa uzdotais galvenais jautājums ir: ko termins vara vispār apraksta? Zinātnieks secina, ka vara var būt instruktīva (tā dod iespējas prognozēt citu personu rīcību) un destruktīva (šāda vara dod iespējas samazināt citu personu izvēli). Attiecīgi instruktīvu varu ir iespējams noraidīt, turpretim destruktīvu – nav.

FOTO: leta

JZC ģeopolitika Ķīna kopā ar t. s. jauno zīda ceļu (JZC) piedāvā pasaulei arī savu globalizācijas modeli

ERUDĪCIJA

ĢEOPOLITIKA

Globalizācija 2.0

Maija vidū notika pirmais Ķīnas iniciatīvas Viena josla – viens ceļš (One Belt – One Road, OBOR) jeb JZC forums, kurā piedalījās vairāk nekā 30 pasaules valstu pirmās amatpersonas, kā arī vairāk nekā 1,2 tūkstoši dalībnieku. Forums, kas turpmāk ar augstu ticamības pakāpi kļūs regulārs, bija pārdomāts signāls pārējai pasaulei, ka Pekina sāk jaunu OBOR stadiju, pārejot no iniciatīvas sagatavošanas darbiem uz tās praktisku īstenošanu. Forums apliecināja arī Ķīnas ekonomiskās (oficiāli) un ģeopolitiskās (neoficiāli) ambīcijas.

ekonomikai, bet ievērojami palielinās arī Pekinas ģeopolitisko ietekmi.

Pirmkārt jau – tie, kas maksā, tradicionāli pasūta arī mūziku; bet otrkārt – kopā ar transporta koridoriem pa visu Eirāziju izplatīsies arī Ķīnas juaņa, tehnoloģijas, standarti un vēl daudz kas cits, kas viss kopā tiek dēvēts par ģeopolitisko ietekmi.

Foruma laikā vairākkārt īpaši tika uzsvērts, ka Pekina nekādā gadījumā nenodarbosies ar politisko vērtību eksportēšanu, nejauksies OBOR iesaistīto valstu iekšējās lietās, neizmantos agresīvas metodes vai militāru spēku sadarbības partneru

Īpašā goda viesa statusā jau ierasti atradās Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Šāds statuss objektīvi pienāktos jebkuram Krievijas līderim Iniciatīvā, par kuru oficiāli tika paziņots 2013. gadā, drīz pēc pašreizējā Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja jeb prezidenta Sji Dzjiņpina stāšanās amatā, ir paredzēts izveidot grandiozu Eirāzijas mēroga transporta un infrastruktūras koridoru tīklu, kas savienos Ķīnu kā ar tās galveno ārējās tirdzniecības partneri Eiropas Savienību (ES), tā ar visiem pārējiem kontinenta reģioniem un arī ar Āfriku. Lai gan iniciatīvas aprises, šķiet, līdz galam nav skaidras pat pašiem tās autoriem (koridoru veidošanas plānus ietekmē politiskā situācija, kā arī dažādie viedokļi par to, vai pašreizējie transporta koridori ir vai nav uzskatāmi par JZC elementiem), iniciatīva ir pagaidām pats grandiozākais 21. gadsimta ekonomiskais un ģeopolitiskais projekts un tiek dēvēta gan par Ķīnas Māršala plānu, gan Globalizāciju 2.0 jeb globalizācijas Ķīnas versiju.

Ir maz šaubu, ka transporta koridoru veidošana, kam Ķīna jau ir iezīmējusi ap 250 miljardiem ASV dolāru, bet dažu tuvāko gadu desmitu laikā plāno iztērēt kopumā 3–4 triljonus dolāru, ne tikai ir izdevīga Ķīnas 88

06 / 2017

pārliecināšanai utt. – sadarbība tiek solīta ekonomiska un visiem izdevīga. Šāda nostāja daudzos gadījumos padara Ķīnas koncepciju ievērojami pievilcīgāku par kolektīvo Rietumu ar ASV priekšgalā virzīto globalizācijas modeli, kas šobrīd arī bez konkurences piedzīvo ne savas labākās dienas.

Reālas daudzmiljardu investīcijas un stabilu ienākumu ilgtermiņa perspektīva, turklāt neizvirzot nekādus papildu nosacījumus, ir daudz konkurētspējīgāks piedāvājums nekā abstraktas vērtības, apvienotas ar neokoloniālo kapitālismu, vēl jo vairāk tāpēc, ka lielu daļu Eirāzijas valstu diezin vai ir iespējams uzskatīt par demokrātiskām. Var teikt, ka Ķīnas stratēģi ir paņēmuši labāko no Rietumu globalizācijas modeļa (kuram Ķīna vispār jau ir parādā milzīgu pateicību par saviem pašreizējiem sasniegumiem), vienlaikus atsakoties no tiem aspektiem, kuri būtībā arī ir kļuvuši par galvenajiem Rietumu globalizācijas versijas panīkuma cēloņiem.

Krievijas īpašais statuss

Fakts, ka JZC ir arī (vai, pēc daudzu ekspertu domām, pat galve-

nokārt) ģeopolitisks projekts, pašsaprotami nav palicis nepamanīts, un lielā mērā tieši šā iemesla dēļ JZC forumu apmeklēja tikai vienas galveno Rietumvalstu kluba, t. s. lielā septītnieka (G7), valsts – Itālijas – premjerministrs Paolo Džentiloni. Uz samitu neieradās ne tādu ievērojamu Ķīnas ekonomiskās sadarbības partneru kā Austrālijas, Taizemes un vēl virknes citu valstu līderi, ne Ķīnas kaimiņvalsts un Āzijas trešā lielākā ekonomika Indija – tā forumā oficiāli nebija pārstāvēta vispār. Ignorējot forumu, Indija pauda savu sašutumu par to, ka viens no transporta koridoriem ir iecerēts caur teritoriju, kuru Indija uzskata par savu, bet kas kopš 1962. gada kara atrodas Ķīnas kontrolē, kā arī caur strīdīgā Kašmiras štata Pakistānas daļu, uz kuru Ņūdeli arī ir izvirzījusi savas pretenzijas.

Vienlaikus forums skaidri iezīmēja arī to, kas ir Pekinas draugi un sabiedrotie. Galvenie pasākuma viesi bija Krievijas, Turcijas, Kazahstānas, Indonēzijas, Filipīnu utt. prezidenti; Ķīnā bija ieradušies JZC īstenošanā visvairāk ieinteresēto ES valstu līderi. Īpašā goda viesa statusā jau ierasti atradās Krievijas prezidents Vladimirs Putins, lai gan ir vērts uzsvērt, ka šāds statuss objektīvi pienāktos jebkuram Krievijas līderim. Lai cik vērienīgas arī būtu JZC ieceres, tās ir tikai ieceres, kas tiks īstenotas dzīvē visbiežāk pat ne pārskatāmā, bet tālā nākotnē. Reālā kravu plūsma no Ķīnas uz Eiropu un otrādi, ja tiek izmantots sauszemes transports, gandrīz pilnīgi iet caur Krievijas vadīto Eirāzijas Ekonomisko savienību, turklāt lielāko daļu ceļa tieši caur Krieviju. Maskava intensīvi attīsta arī ziemeļu jūras ceļu, un ir skaidrs, ka tieši kā tranzīta koridoram Krievijai vienmēr būs ļoti liela vai galvenā loma šajā ceļā.

Pēdējais fakts ir nozīmīgs arī no ģeopolitiskā viedokļa, jo par vienu no iemesliem, kādēļ tiek veidots JZC, tiek uzskatīta Ķīnas atkarība no jūras komunikācijām. Tās, savukārt, atrodas gandrīz pilnīgā ASV kontrolē un nepieciešamības gadījumā var tikt viegli pārrautas, tādēļ Ķīnai ir nepie-

www.robohub.org

ciešama alternatīva, kādu spēj piedāvāt tikai Krievija. Turklāt Maskava ir vienīgā, kas spēj garantēt sauszemes komunikāciju drošību, nepieciešamības gadījumā nodrošināt Ķīnu ar izejvielām un energoresursiem utt., kā rezultātā bez Krievijas atbalsta JZC izveide ir labākajā gadījumā problemātiska, bet sliktākajā – neiespējama.

Tiesa, dalīties ar savu ģeopolitisko ietekmi Maskava īpaši negrasās, tādēļ, par spīti abpusējai ieinteresētībai un stratēģiskajai partnerībai, konkrēti projekti uz priekšu virzās lēnām, bet visas sarunas starp Maskavu un Pekinu ir ilgas un smagas.

Daudzpolārā pasaules kārtība

Ir jāatgādina, ka vienlaikus pastāv šaubas par to, vai Ķīna, par spīti savai ārkārtīgi jaudīgajai ekonomikai un ievērojamajiem naudas līdzekļiem, ir gatava globālās līderes lomai, jo citu globālajai līderībai nepieciešamo instrumentu Pekinas rīcībā vienkārši nav. Pirmkārt, Ķīna, kas ir ne tikai valsts, bet arī atsevišķa civilizācija, nespēj piedāvāt pārējai pasaulei kādu universālu un visaptverošu ideoloģiju, līdzīgu nu jau nebūtībā aizgājušajam padomju komunismam vai Rietumu liberālajai demokrātijai.

Nedz sociālisms ar Ķīnas specifiku (būtībā vairāk vai mazāk taisnīgas attīstošās valsts koncepcija, kas veiksmīgi izmanto specifiskas nacionālās īpašības, vērtības un ideālus), nedz sinocentrisms (pateicoties tam, visu pasaules karšu ķīniešu versijā to centrā atrodas tieši Ķīna, savukārt visa pārējā pasaule ir ieskaitīta barbaros un nomalēs) nav tās koncepcijas, kas spētu aizraut plašu auditoriju aiz valsts vai ķīniešu kopienu robežām.

Teorētiski sociālisma Ķīnas versijai, protams, ir iespējas pretendēt uz universālas ideoloģijas statusu, it īpaši ievērojot valsts ekonomiskos sasniegumus, tomēr, pat ja tiks izstrādāts šīs ideoloģijas eksporta variants, tas neatrisinās pašu galveno – izpildītāju problēmu.

Otrkārt un galvenokārt, Ķīna vēl kopš Dena Sjaopina laikiem priekšroku dod neitralitātei un izvairās no konfliktiem ar Rietumiem jautāju-

mos, kas neattiecas uz Āzijas austrumiem. Neitralitāte tiek ievērota pat tādās Pekinai nozīmīgās valstīs kā Irāna vai Sīrija, kur iniciatīva ir pilnīgi atdota Krievijai kā Ķīnas galvenajai stratēģiskajai sabiedrotajai. Šāda stratēģija, protams, atmaksājas, it īpaši ekonomiski, tomēr nekādi nepalielina nedz Ķīnas spējas dot ieinteresētajām valstīm drošības garantijas, nedz, piemēram, Irānas gatavību šādām garantijām uzticēties.

Visbeidzot – treškārt: lai gan Ķīnas bruņotie spēki ir pasaulē daudzskaitlīgākie un tiek uzskatīti par vienu no trim spēcīgākajām armijām pasaulē, tie ir izteikti orientēti uz valsts aizsardzību un darbībām tiešā Ķīnas robežu tuvumā, kā arī uz nepieņemamu zaudējumu nodarīšanu ģeopolitiskajiem pretiniekiem liela mēroga konflikta gadījumā, tādēļ Pekinas spējas projicēt militāru spēku tālu aiz valsts robežām ir nelielas. Turklāt, lai gan Ķīna ir valsts ar pasaulē trešo lielāko kodolarsenālu, šis arsenāls, kas ir lielvalstu pēdējais arguments, nav salīdzināms ar ASV un Krievijas kodolarsenāliem.

Attiecīgi arī Ķīnas izredzes uzvarēt teorētiskajā totālajā karā ar kādu no šīm lielvalstīm ir tuvas nullei. Lai gan pati doma par kodolkaru ir absurda, faktam, ka Ķīnas militārās iespējas atpaliek no ASV un arī Krievijas militārajām iespējām, ir liela nozīme starptautiskajā diplomātijā un ģeopolitikā.

Visi šie argumenti atbilst patiesībai, taču gandrīz vienmēr, kad tie tiek piesaukti, netiek ievērota vienkāršā patiesība, ka Ķīna pagaidām nepretendē uz vienpersoniskas globālās līderes lomu. Pekina ir pārliecināta daudzpolārās pasaules kārtības piekritēja un šobrīd sevi uzskata par vienu no spēka centriem šādas kārtības ietvaros. Savukārt šāda statusa iegūšanai Ķīnai resursu ir pilnīgi pietiekami, un ir zināms arī viens no galvenajiem instrumentiem – iniciatīva Viena josla – viens ceļš. Tiesa, pagaidām Pekinas ambīcijas ir galvenokārt reģionālas, bet tas nenozīmē, ka tādas tās paliks vienmēr, taču tas jau ir tālas nākotnes jautājums.

Galvenokārt entuziastu un par ziedojumiem uzturēta interneta vietne angļu valodā, veltīta visdažādākajiem robotikas aspektiem, viens no objektīvākajiem resursiem internetā par šo jautājumu. Vietnes veidotāji cenšas saglabāt neitralitā-

ti, tādēļ resursā ir pieejami dažādi, to vidū arī kritiski, viedokļi par robotiku un tās nākotnes perspektīvām. Minētā nozare, jāatgādina, tiek uzskatīta par ļoti būtisku t. s. ceturtās rūpnieciskās revolūcijas sastāvdaļu.

www.trademap.org

Starptautiskās tirdzniecības karte – plašs statistikas datu apkopojums par gandrīz visu pasaules eksportu un importu. Dati attiecas kā uz gandrīz visām pasaules valstīm, tā dažādām tautsaimniecības nozarēm, turklāt vietnes iestatījumi ļauj izdalīt vēl dažādu citu informāciju. Skaitļi, kas var izrādīties noderīgi kā statistikas datu cienītājiem, tā dažādiem praktiskiem mērķiem, to vidū priekšstatu gūšanai par to, kas ir nepieciešams dažādu pasaules valstu tirgos.

www.chemicool.com

Īsais mācību kurss par ķīmiskajiem elementiem, turklāt ar ekonomisku ievirzi, daudz uzmanības pievēršot informācijai par elementu iegūšanu un izmantošanu tautsaimniecībā. Labs veids, kā atsaukt atmiņā vairumā gadījumu sen aizmirstās zināšanas par ķīmiju, jo mācību viela tiek pasniegta viegli saprotamā veidā, kā arī ir papildināta ar īsiem izglītojošiem videomateriāliem. Tiesa, viss iepriekšminētais ir pieejams vienīgi angļu valodā.

89

ERUDĪCIJA

LAIKMETS

Sieviete ar vīziju Uzņēmuma Campbell Soup Company mantiniece amerikāņu filantrope Marija Luīze Doransa, saukta Dodo, Hila Hamiltone (Marie Louise Dorrance Hill Hamilton, 16.08.1928.–18.04.2017.) naudu tālredzīgi ieguldīja izglītībā, kultūrā, zinātnē un skaistā vidē

Piedzimt īstajā ģimenē

Dodo, kā viņu sauca māte, piedzima Ņujorkā, Lenokshilā. Viņas dzīves gaitā it kā nebija nekā pārsteidzoša: skola, meiteņu internātskola, laulības ar Semjuelu Hamiltonu, senioru, trīs bērni, deviņi mazbērni un četri mazmazbērni. Vienīgi – viņa bija Džona T. Doransa mazmeita, bet viņš savulaik izgudroja zupas kondensācijas procesu un 1914. gadā no sava tēvoča iegādājās uzņēmumu Campbell Soup Company, kas joprojām ražo konservētas zupas u. tml. produktus (trīs produktu veidi: vienkārši ēdieni, piemēram, kondensētas zupas un zupas kategorijā Gatavs pasniegšanai; ceptas uzkodas; veselīgi dzērieni), ko kompānija pārdod 120 pasaules valstīs un kas īpaši iecienīti ir Amerikā, kur izmanto daudz konservu un pusfabrikātu. Kompānija ir izstrādājusi speciālu programmu skolām Etiķete izglītībai. Ģimenei joprojām pieder liela daļa no apgrozībā esošajām Camp­ bell akcijām. Saskaņā ar Forbes datiem D. Hamiltone ir bijusi viena no bagātākajiem ASV cilvēkiem – sarakstā Forbes 400 viņa figurēja 1982.–2006. gadā (aplēstā neto vērtība 2006. gadā – 1,1 miljards ASV dolāru). Diemžēl 2007. gadā viņa sarakstā vairs neparādījās, un arī 2008. gadā Forbes viņu ierindoja starp nabaga miljardieriem, kuri sarakstā neietilpa.

Saviem bērniem – diviem dēliem un meitai – D. Hamiltone iemācīja, cik svarīgi ir dot cilvēkiem iespēju sa­ sniegt dzīvē ko labāku. Atvadoties no

90

06 / 2017

mātes, S. Hamiltons, juniors, izteica cerību, ka pratīs to nodot saviem bērniem un mazbērniem.

Šveiciešu ciema saimniecība

Pēc vīra nāves, 1998. gadā, cienītā kundze nodevās zinātnes un pētniecības atbalstam – Dodo Ņūportā, Rodas salā, iegādājās zemi un nodibināja SVF (Swiss Village Farm) Foundation.

Fonds ir bezpeļņas organizācija, kas cenšas saglabāt retas augu un dzīvnieku sugas. Tā ir vienīgā privātā organizācija ASV, kas darbojas šajā jomā, savācot un zemā temperatūrā uzglabājot gan dzīvnieku spermu, gan embrijus. SVF Ņūportā ir savs ganāmpulks, ko var izmantot kriokonservācijai. Lai palielinātu reto sugu izplatību un praktisko izmantošanu mūsdienu lauksaimniecībā, lauksaimniekiem fondā ir iespējams nopirkt arī dzīvus lopus.

Dzīvnieku sēklas banka tiek izmantota arī zinātniskiem mērķiem.

1999. gadā tika uzsākta sadarbība ar Viljama Hovarda Tafta universitātes Kaminga Veterinārmedicīnas skolu.

2004. gadā tika sagaidīta pirmā veiksmīgā dzimšanas diena – no konservētā retās Tenesijas kazas šķirnes embrija citas šķirnes mātei piedzima kaziņa.

Miljoni labdarībai

SVF nebija vienīgais D. Hamiltones lolojums. Miljonus dolāru no Hamiltonu ģimenes fonda, ko D. Hamiltone kopā ar vīru nodibināja 1992. gadā, tika saņēmušas

Filadelfijas izglītības un kultūras iestādes, piemēram, Tomasa Džefersona universitātes (Dodo kļuva par pirmo sievieti šīs universitātes valdes locekli) Medicīnas skola, Mākslu universitāte (laikā, kad filantrope darbojās tās valdē, augstskola paplašināja iegūstamo grādu piedāvājumu, palielināja pasniedzēju algas un palīdzību studentiem), Pensilvānijas Tēlotājmākslas akadēmija, Kimela skatuves mākslas centrs, Please Touch Museum. Fonds pastāvīgi nodrošina finansējumu vairākām Ņūdžersijas un Pensilvānijas skolām izglītojošiem lasītprasmes projektiem.

Trīs gadu desmitus viņa piedalījās konkursā Philadelphia Flower Show, neskaitāmas reizes uzvarot, līdz 2014. gadā izstājās no konkurences.

Dodo bija aizrautīga dārzkope, un viņas īpašumā Veinā 10 akros vairāki pilna laika darbinieki (dārznieki) aprūpēja tūkstošiem augu ap savrupmāju un siltumnīcās. D. Hamiltones ilggadējais atbalsts Pensilvānijas Dārzkopības biedrībai, kas sponsorē minēto ziedu šovu, ļāva organizācijai projektēt un uzturēt sabiedriskās ainavas ap pilsētu. Starp atbalsta saņēmējiem bija arī Filadelfijas zooloģiskais dārzs, Morisa dendrārijs u. c. „Viņa rādīja piemēru, ko nozīmē būt filantropam šajā pilsētā,” pavadot D. Hamiltoni mūžībā, sacīja Please Touch Museum izpilddirektore Patriša Velenbaha. „Viņa ir sniegusi lielu prieku Filadelfijā un tās apkārtnē. Es domāju, ka pilsētā nav neviena kaktiņa, kam viņa nebūtu pieskārusies.”