Darba un sociālās tiesības

Tālmācības studiju kurss

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

Kursa autores: Mg. iur. Valija Ulmane Mg.oec., Dipl.iur. Ilze Rubene

Tālmācības studiju kurss „Darba un sociālās tiesības” Teksta autores: Mg. iur. Valija Ulmane; Mg.oec., Dipl.iur. Ilze Rubene

Recenzents: Mg.iur. Signe Hušeka

Redaktors: Lauris Ziediņš

© SIA “Biznesa vadības koledža”, 2017 Biznesa vadības koledža, Alberta iela 13, Rīga LV-1010, tālr. 67803261 e-pasts: bvk@bvk.lv, www.bvk.lv.

ISBN 978-9984-838-60-1

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

1. Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi.

Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

2. Studiju norise 2.1. Darbs ar tālmācības materiāliem Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām.

Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās;

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes; 7

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu.

Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā.

Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem, lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto literatūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski.

2.2. Darbs klātienē Atkarībā no studentu skaita grupā, studiju kursa ietvaros paredzētas arī lekcijas un praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm; 8

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

 ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.  vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

2.3. Darbs Moodle vidē 2.3.1. Kursa apguves laikā Jums tiek noteikta obligāta dalība MOODLE vides diskusijās. Tās:  dod

iespēju

teorētiskās

zināšanas

pielietot

praksē,

analizējot

reālas

problēmsituācijas un piedāvājot to risinājumus;  rosina domāt, pētīt, pilnveidot savas individuālās teorētiskās un praktiskās zināšanas, kā arī veicina sadarbību ar citiem studentiem.

2.3.2. Pēc kursa apguves, saskaņā ar studiju plānu un grafiku, Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek attālināti mācību vidē Moodle pēc sekmīgi novērtētas dalības diskusijā;  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī klātienē, iepriekš vienojoties par norises laiku ar savu koordinatoru Studiju atbalsta centrā;  ieskaites/ eksāmena rezultātus paziņo BVK mājaslapas profilā sadaļā “Atzīmes”.

3. Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību.

Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra koordinatori, kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

9

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācībspēki. Izmantojiet viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studenta apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus.

4. Kā vislabāk mācīties?

Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā.

Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes lekcijām un praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām.

10

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pašpārbaudes jautājumi un uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus nodarbības tekstā. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā!

Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības.

Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas!

Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Vēlam sekmes studijās!

11

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

!

svarīgi iegaumēt

?

vērts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

Σ

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

13

Uzruna

Biznesa vadības koledža

Cienījamās studentes! Godātie studenti!

Mūsdienu pasaulē tik pašsaprotamās darba izvēles tiesības jeb tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē kā daļa no cilvēka pamattiesībām. Likumdevējs ir noteicis ne tikai tiesības izvēlēties nodarbošanos un strādāt algotu darbu, bet noteicis ikvienam arī tiesības uz sociālo nodrošinājumu darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos. Šīs tiesības ir regulētas ar dažādiem tiesību aktiem, kuri kopā veido sociālās drošības sistēmu. Sociālās drošības sistēmu veido vairākas būtiskas daļas, proti, valsts sociālā apdrošināšana, sociālā palīdzība un pakalpojumi un sociālais atbalsts, it īpaši valsts sociālo pabalstu veidā.

Darbs kā ekonomisku apsvērumu un pašrealizācijas noteikta nepieciešamība sabiedrībā var realizēties dažādās formās. Algots darbs, sabiedriskais darbs, brīvprātīgais darbs ir ar atšķirīgu tiesisko regulējumu. Darba devējiem un darbiniekiem, bezdarbniekiem un darba meklētājiem ir noteiktas atšķirīgas tiesības un pienākumi, ko apgūt palīdzēs Jums šis studiju materiāls. Materiāla veiksmīgākai apguvei ieteikta normatīvo aktu izpēte kā pareizas sociālo tiesību izpratnes pamats.

Darba un sociālo tiesību pārzināšana ir pamats katras personas individuālajai sociālajai drošībai!

Zināšanas ir sasniegumu atslēga! Lai Jums interesants zināšanu apguves process!

Mg. iur. Valija Ulmane, kursa autore

Mg.oec., Dipl.iur. Ilze Rubene, kursa autore

15

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. DARBA TIESĪBU VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI. DARBA LĪGUMS. KOPLĪGUMS. Terminu skaidrojošā vārdnīca ...................................................................... 19 1. Darba attiecību tiesiskais regulējums ....................................................... 21 1.1. Darba tiesību jēdziens, principi ......................................................... 21 1.2. Darba tiesību saikne ar citām tiesību nozarēm .................................. 23 1.3. Darba tiesību avoti ............................................................................ 24 2. Darba līgums un tā noslēgšana ................................................................. 27 2.1. Civiltiesiskie līgumi par darbu .......................................................... 27 2.2. Darba tiesisko attiecību nodibināšana ............................................... 28 2.3. Darba līguma forma un saturs ........................................................... 29 2.4. Darba līguma noteikumu grozīšana ................................................... 31 3. Darba koplīgums – sociālais dialogs darba tiesiskajās attiecībās ............. 32 3.1. Darba koplīguma vispārīgie noteikumi ............................................. 32 3.2. Darba koplīguma noteikumi un sociālās garantijas ........................... 33 Kopsavilkums ............................................................................................... 37 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ..................................................... 39 Uzdevumu atbildes ....................................................................................... 41 Ieteicamā literatūra un normatīvie akti ......................................................... 43 Tests .............................................................................................................. 45

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  noskaidrot, kas ir darba tiesības, to pamatprincipus;  izprast darba tiesību vietu tiesību sistēmā Latvijā, saistību ar citām tiesību nozarēm;  salīdzināt dažādos civiltiesiskos līgumus par darbu un to sociālās garantijas;  izvērtēt darba tiesisko attiecību dalībnieku tiesisko statusu,  izprast darba līguma noslēgšanas būtiskākos aspektus,  iepazīties ar darba līguma noslēgšanas noteikumiem;  noskaidrot pārbaudes laika regulējumu un tā īpatnības;  izprast darba koplīguma nozīmi un priekšrocības darba tiesisko attiecību regulējumā.

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

17

1. nodarbība

18

Biznesa vadības koledža

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība



Darba devējs – fiziska vai juridiska persona, tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.

Darba koplīgums - līgums, kura slēdzēji (uzņēmumā – darba devējs un darbinieku arodbiedrība vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā) vienojas par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darbinieku sociālās aizsardzības un citus ar darba attiecībām saistītus jautājumus, un nosaka slēdzēju savstarpējās tiesības un pienākumus.

Darba līgums – darbinieka un darba devēja vienošanās par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktajai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem Darba meklētājs – persona, kura reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā pēc savas pamata dzīvesvietas un kurai nevar tikt piešķirts bezdarbnieka statuss vai arī tas ir zaudēts.

Darbinieks – fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.

Darba ņēmējs:  persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā, izņemot mikrouzņēmuma darbinieku;  Saeimas deputāts, pašvaldības deputāts, Ministru kabineta loceklis, komercsabiedrības valdes, padomes loceklis, prokūrists, kontrolieris, Valsts probācijas dienesta brīvprātīgais probācijas darbinieks, kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta;  persona, kura ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15. nodaļā paredzēto uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu un nav reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja;  Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai Aizsardzības ministrijas padotībā esošas struktūrvienības militārpersona;  valsts civildienesta ierēdnis;  ārvalsts komersanta pilnvarota persona, kura, nebūdama darba tiesiskajās attiecībās ar šo komersantu, pārstāv to darbībās, kas saistītas ar ārvalsts komersanta filiāli;  notiesātais, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā;  mikrouzņēmuma darbinieks; DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

19

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža





persona, kuru Latvijas Republikā nodarbina ārvalsts nodokļu maksātājs, kuram Latvijas Republikā ir pastāvīgā pārstāvniecība, kā arī persona, kuru iekšzemes nodokļu maksātājam iznomā ārvalsts nodokļu maksātājs – personāla iznomātājs; persona, kura ir noslēgusi Civillikuma IV daļas 15. nodaļā paredzēto uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu un attiecībā uz kuru tiek konstatēta vismaz viena no likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta 2.2 daļā noteiktajām pazīmēm.

.

20

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. DARBA ATTIECĪBU TIESISKAIS REGULĒJUMS Tiesības ir sociāls institūts – tas nepastāv ārpus sabiedrības, un arī sabiedrība nepastāv bez tiesiskas regulācijas. Darba attiecību tiesiskajā regulējumā vēsturiski ir bijis garš attīstības ceļš – no atsevišķiem līgumiem par darbu Senajā Romā līdz mūsdienu izpratnei par darba tiesībām.

Darbu īre ir sena darba līguma pirmforma, kur uz īrēšanas pamatiem regulētas saimnieka un strādnieka juridiskās attiecības. Darbu īres līgums (lat. locatio-conductio operarum) attiecās tikai uz fizisko darbu, ko parasti darīja vergi vai vēlāk trūcīgie brīvie (lat. operae illiberales – nebrīviem piemēroti darbi) atšķirībā no garīgā darba (lat. operae liberales –brīviem piemēroti darbi). (Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. Rīga, 1977., 144. lpp.)

1972.gadā Latvijā tika pieņemts pirmais sistematizētais normu krājums darba tiesību nozarē – Latvijas PSR Darba likumu kodekss, kas bija spēkā gandrīz trīsdesmit gadus.

Pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990.gadā sakarā ar jaunajiem tirgus ekonomikas apstākļiem, Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, atbilstoši Eiropas Savienības vadlīnijām tika izstrādāts un pieņemts jauns normatīvais akts – Darba likums (Saeimā pieņemts 2001.gada 20.jūnijā, spēkā stājies 2002.gada 1.jūnijā). Tā pieņemšanu noteica arī nepieciešamība sabalansēt sociālo partneru – darba devēju un darbinieku – tiesības un pienākums.

Kopš 2004.gada 1.maija, kad Latvija ir kļuvusi pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, tās tiesību akti, t.sk., Darba likums, tiek saskaņoti ar Eiropas Savienības tiesībām.

1.1. DARBA TIESĪBU JĒDZIENS, PRINCIPI Darba tiesības ir tiesību nozare, kuras normas regulē darba devēju un darbinieku darba attiecības un ar darba attiecībām saistītas attiecības.

!

Darba likumā noteikts, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus (28.pants).

Darba likums (DL) un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja viņu savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata (2.pants).

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

21

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Darba likumā ir skaidroti darba tiesību subjektu – darba tiesisko attiecību dalībniekus apzīmējoši termini (3., 4.pants).  darbinieks ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic darbu darba devēja vadībā  darba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.



Atzīmējiet pareizo atbildi! Kāds normatīvais tiesību akts Latvijā regulē darba tiesiskās attiecības: A. Civilprocesa likums.

B. Komerclikums.

C. Darba likums.

Jebkuru organizatorisku vienību, kurā darba devējs uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, Darba likums apzīmē par uzņēmumu (5.pants).

Bet atkarībā no darbinieku skaita un saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu var būt arī mikrouzņēmums – individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuri atbilst minētā likuma noteiktajiem kritērijiem, tai skaitā, ka darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne lielāks par pieciem.

Piemēram, kopš 2010.gada, kad stājās spēkā likuma normas par mikrouzņēmumu veidošanu, to ir izmantojuši uzņēmēji, kas galvenokārt nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu, t.sk., galdniecības, skaistumkopšanas, konsultāciju, mežizstrādes, u.c. jomās.

Darba likumā (6.-9.pants) noteikti šādi darba tiesību principi:  darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu neesamība;

spēkā

Piemēram, darba devējs nedrīkst noteikt darba kārtība noteikumos, ka darbinieks maksās naudas sodu par to, ka darba laikā smēķējis neatļautā vietā. 

vienlīdzīgu tiesību princips;

Piemēram, darba devējs nedrīkst norādīt darba sludinājumā, ka uz sekretāres amata vakanci drīkst pieteikties tikai sievietes. 

tiesības apvienoties organizācijās;

Piemēram, darba devējs nedrīkst darba līgumā ietvert punktu, ka darbiniekam aizliegt iestāties arodbiedrībā.

22

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

Padomājiet un nosauciet, kuras profesijas pārstāvji (vismaz vienas) nedrīkst apvienoties arodbiedrībās.

1. nodarbība

?

.................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. ..................................................................................................................................................



nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegums;

Piemēram, darba devējs nedrīkst atbrīvot no darba darbinieku, kurš ziņojis Valsts darba inspekcijai par regulāriem darba algas izmaksas kavējumiem uzņēmumā.

Minētie principi ir pamatā visiem darba tiesiskās attiecības reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un jāievēro arī to praktiskajā piemērošanā.

Piemēram, strādājošo pensionāru diskriminācija, liedzot saņemt darba algu un piešķirto pensiju pilnā apjomā, tika izbeigta ar LR Satversmes tiesas 2009.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru tika atzīta likuma „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” 2.panta pirmā daļa un 3.panta pirmā daļa par neatbilstošu LR Satversmes 1. un 109.pantam no pieņemšanas brīža. (Latvijas Vēstnesis, Nr.201., 22.12.2009.)

Ievērojot darba attiecību un ar tām saistīto citu sabiedrisko attiecību daudzveidību, to tiesiskajā regulējumā piemērojamas ne tikai darba tiesību normas, bet darba tiesības realizējas vienotā tiesību nozaru (publisko, privāto) sistēmā.

1.2. DARBA TIESĪBU SAIKNE AR CITĀM TIESĪBU NOZARĒM Darba attiecību tiesiskais regulējums Latvijā balstīts uz konstitucionālajām tiesībām. Latvijas Republikas Satversmē 8.nodaļā „Cilvēka pamattiesības” ir pasludinātas tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, tiesības uz atpūtu valsts noteiktā apjomā, tiesības uz sociālo nodrošinājumu likumā noteiktos gadījumos, strādājošo tiesības uz koplīgumu, tiesības streikot.

!

Darba tiesības ir saistītas ar administratīvajām tiesībām. Valsts pārvaldes institūciju personālsastāvā ir amatpersonas, ierēdņi, kurus ieceļ amatā ar valsts pārvaldes institūciju lēmumu, bet daļa personālsastāva ir darbinieki, kas pilda darba līguma uzdevumus. Tomēr arī valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās ir piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas noteic vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas; darba un atpūtas laiku, darba samaksu; darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka Valsts civildienesta likums (2.panta ceturtā daļa). Administratīvo tiesību normas piemērojamas darba un dienesta attiecībās iestādē (Načisčionis J. Administratīvās tiesības. SIA „Biznesa augstskola Turība”, 2009., 27.-28.lpp.).

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

23

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Jūras tiesības. Attiecībā uz jūrnieku nodarbinātību Jūras kodeksa 286.pants noteic Darba likuma subsidiāru piemērošanu: „Jūrnieka darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums un citi darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti, ja šajā kodeksā nav noteikts citādi.”

Krimināltiesībās par likumā paredzēto personas nodarbināšanas ierobežojumu vai noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis darba devējs un ja ar to radīts būtisks kaitējums, paredzēta kriminālatbildība.

Sodu izpildes tiesībās Latvijas Sodu izpildes kodekss, regulējot ar brīvības atņemšanu notiesāto personu darbu, ievēro darba tiesību vispārējos noteikumus.

Civiltiesībās Civillikuma 15.nodaļa „Prasījumi no darba attiecībām”.

Civillikuma 2179.pants noteic, ka šīs nodaļas noteikumi attiecas uz visiem darba līgumiem tikai tiktāl, ciktāl Darba likumā un citos likumos, kuros reglamentētas darba attiecības, nav noteikts citādi.

Civillikuma normas būs jāņem vērā, nosakot darbinieka civiltiesiskās atbildības jautājumus tiesā. Tas būs svarīgi gadījumos, piemēram, konstatējot darbinieka prettiesisku rīcību, darba laikā neatrodoties savā vietā un neveicot nolīgtos pienākumus, kā rezultātā radies materiāls zaudējums darba devējam. Par attaisnojošu iemeslu var kalpot DL 74.pantā noteiktie iemesli, tomēr, ja tādus nevar konstatēt, tad ņemsim vērā Civillikuma normas par to, ka prettiesiska, vainojama rīcība ar izpausties ļaunā nolūkā vai neuzmanībā (CL 1640.pants). Neuzmanība var būt viegla vai rupja (CL 1644.pants). Ļauns nolūks var būt tīšs kaitējums, apzināta vēlēšanās veikt tiesību aizskārumu (CL 1641.pants).

Civilprocesa tiesības noteic kārtību, kādā tiek izskatīti darba strīdi tiesās un veikta tiesas spriedumu izpilde, reglamentēta piedziņas vēršana uz darba samaksu.



Nosauciet vismaz trīs normatīvos aktus, kas regulē ar darba tiesiskajām attiecībām saistītas nozares!

A ..............................................................................................................................................

B...............................................................................................................................................

C ...............................................................................................................................................

Minētais ieskats darba tiesību saiknē ar citām tiesību nozarēm apstiprina, ka darba un ar tām saistītās sabiedriskās attiecības var tikt regulētas arī ar citu tiesību nozaru normām, jo darba tiesības darbojas vienotā tiesību sistēmā.

1.3. DARBA TIESĪBU AVOTI Tiesību aktus, no kuriem tiek ņemtas tiesību normas, sauc par tiesību avotiem, un šis skaidrojums attiecināms arī uz darba tiesību avotiem – tiesību normām, kas adresētas attiecīgo sabiedrisko attiecību subjektiem.

Tiesību avoti ir:  patstāvīgie, vispārsaistošas tiesību normas saturošie – tie ir normatīvie akti, vispārējie tiesību principi, ieradumu tiesības; 24

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža



1. nodarbība

tiesību palīgavoti, kuriem nav vispārsaistoša rakstura, - tiesu prakse, tiesību doktrīna (Jelāgins J. Tiesību pamatavoti. Mūsdienu tiesību teorijas atziņas. Rakstu krājums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1999., 60.-64.lpp.).

Nozīmīgākos darba tiesību avotus apskatīsim tālāk: Darba likums – galvenais darba tiesību normu krājums darba tiesību nozarē, kurā vienotā sistēmā sakārtotas šīs tiesību nozares normas.

Latvijai saistošie starptautisko tiesību akti ir Latvijas tiesību sistēmas daļa. Darba likumā tiesību normas regulē darba devēja un darbinieka attiecības un piemērojamā likuma izvēli, ja darbs veicams ārvalstī vai ja ārvalstnieks darbu veic Latvijā (12.-142pants). Bet, ja starptautiskajā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima, ir paredzēti citādi noteikumi nekā Darba likumā, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi.

!

Darba likumā, kas ir nozīmīgākais darba tiesību normatīvais akts, darba attiecību regulējums nav izsmeļošs, un ir daudzi speciālie likumi, kas reglamentē attiecīgu sabiedrisko attiecību jomu un ir darba tiesību avoti.

Piemēram, tādi likumi kā Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums, Darba devēju organizāciju un to apvienību likums, Arodbiedrību likums, Darba aizsardzības likums, Darba strīdu likums, citi.

Piemēram, Bāriņtiesu likums noteic, ka uz bāriņtiesas priekšsēdētāju, tā vietnieku un bāriņtiesas locekli, kuri saņem pašvaldības domes mēnešalgu, neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot tās normas, kuras nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka civiltiesisko atbildību un tās termiņus, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi (3.panta otrā daļa).

Ministru kabineta noteikumi - izpildvaras likumpamatoti akti - tiek izdoti, lai izpildītu Saeimas pieņemtā likumā ietvertu pilnvarojumu, lai konkretizētu likuma normu tās izpildes nodrošināšanai.

Piemēram, Darba aizsardzības likuma 25.pantā pilnvarojumā Ministru kabinetam nosauktas deviņpadsmit nodarbinātības jomas, kurās jāizdod attiecīgi noteikumi par darba aizsardzības prasībām. Bet Darba likuma 61.pantā ir noteikta Ministru kabineta tiesība noteikt valstī minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros un minimālo stundas tarifa likmi. Ja minimālā mēneša alga ir skaidri noteikta, tad minimālā stundas tarifa likme ir katru mēnesi mainīga un Ministru kabineta noteikumos ir ietverta formula tās aprēķināšanai. (MK noteikumi Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”, Pieņemts: 24.11.2015.Stājas spēkā: 01.01.2016., Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 232, 26.11.2015.)

Likumi un valdības izdotie noteikumi ir vispārsaistoši normatīvie akti un ir darba tiesību pamatavoti. Pašvaldību saistošie noteikumi arī pieskaitāmi pie tiesību pamatavotiem – normatīviem aktiem, kas satur vispārsaistošus priekšrakstus, tomēr, ievērojot likumā „Par pašvaldībām” noteiktās domes DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

25

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

(padomes) tiesības izdot saistošus noteikumus, kas var būt tiesību avoti tikai attiecīgās pašvaldības teritorijā.

Piemēram, pašvaldību saistošie noteikumi būs jāievēro Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma izpildē, algotu pagaidu darbu bezdarbniekiem organizēšanā.

!

Lokālie (vietējie) normatīvie akti tiek izdoti, lai konkretizētu darba tiesisko attiecību regulējumu attiecīgā uzņēmumā, iestādē, organizācijā.

Praksē ir liela šo lokālo jeb vietējo normatīvo aktu daudzveidība – statūti, nolikumi, reglamenti, darba kārtības noteikumi, amata apraksti, dienesta instrukcijas, rīkojumi, citi.

Pie patstāvīgiem tiesību avotiem pieskaitāmi arī vispārējie tiesību principi.

Minēto tiesību principu kā tiesību avotu piemērošanu noteic Civillikuma 5.pants: „Kad lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem.”

Tiesību palīgavots ir tiesu prakse. Izspriežot konkrētus darba strīdus, netiek radītas tiesību normas, - tiesas nolēmums konkrētajā lietā attiecas tikai uz tās dalībniekiem. Pastāvīgas tiesu prakses rezultātā, tiesām taisot līdzīga satura nolēmumus līdzīgos gadījumos, veidojas judikatūra.

Tiesību doktrīnu veido uz tiesu prakses analīzes pamata izstrādātās tiesību normu piemērošanas juridiskās interpretācijas un argumentācijas teorijas, tiesību jēdzieni un vārdnīcas. Tiesību zinātnieki raksta komentārus likumiem, izstrādā mācību grāmatas. Latvijas tiesās ievēro tiesību doktrīnas atziņas, ko norāda atsauces tiesu nolēmumos.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2010.gada 15.decembra spriedumā lietā Nr.SKC-157 par Darba likuma 59.pantā minētā jēdziena “cita veida atlīdzība saistībā ar darbu” tulkojumu norādīts, ka tiesas secinājumi atbilst Senāta judikatūrā (2007.gada 14.februāra spriedumā lietā Nr. SKC-54) un tiesību doktrīnā (par Civillikuma 1404.panta tiesisko darījumu raksturojošiem elementiem) izteiktajām atziņām. (Jurista Vārds, 05.04.2011., Nr.14.)

Balstīties uz visiem tiesību avotiem, izspriežot lietas, juridisks pienākums tiesām noteikts Civilprocesa likuma 5.pantā – tiesa izspriež civillietas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām; ja nav likuma, kas regulē strīdīgo attiecību, tiesa piemēro likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja tāda likuma nav, - ievēro tiesību vispārējos principus un jēgu; piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.



Nosauciet vismaz trīs lokālos (iekšējos) normatīvos aktus, kas reglamentē darba tiesiskos jautājumus uzņēmumā!

A …………………………...................................................................................

B ……………………………................................................................................

C ……………………………................................................................................

26

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

2. DARBA LĪGUMS UN TĀ NOSLĒGŠANA 2.1. CIVILTIESISKIE LĪGUMI PAR DARBU Nodarbinātības tiesiskais regulējums ir pamatots ar Latvijas Republikas Cilvēka spēku izlietošana darba laukā – profesora V.Sinaiska apzīmējums Civillikuma 15.nodaļā „Prasījumi no darba attiecībām” līgumsaistību par darbu komentāram, atzīmējot, ka ne katra darbība ir darbs juridiskā nozīmē. (Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības. Rīga, 1996., 158.-160.lpp.)

!

Minētā nodaļa ir par prasījumiem sakarā ar darbu no vairākiem civiltiesiskiem līgumiem - darba, uzņēmuma, pārvadājuma vai graudniecības līguma. Visiem minētajiem līgumiem ir viens tiesisks mērķis – nolīgtā darba veikšana par noteiktu atlīdzību. Kā kritērijs līgumu norobežošanā Civillikuma 2179.panta otrajā daļā ir noteikta atšķirība starp saistības mērķi – darbiniekam tas ir darbs vispār, bet uzņēmēja (pārvadātāja, graudnieka) saistības mērķis ir noteikta darba rezultāts. Atkarībā no līdzēju vienošanās ir nosakāms līguma veids un tā tiesiskais regulējums.

1937.gada Civillikumā ietvertais graudniecības līgums mūsu dienās interesi var izraisīt drīzāk no tiesību vēstures viedokļa. Civillikuma 2196.pants noteic, ka ar graudniecības līgumu viena puse – graudnieks - pret atlīdzību uzņemas strādāt otrai – saimniekam - viņa lauku saimniecībā vispār parastos darbus ar savu zirgu un cilvēka darba spēku un saviem darba rīkiem.

Ja par darbu ir noslēgts uzņēmuma līgums (Civillikuma 2212.-2229.pants), izpildītājs (uzņēmējs) ir uzņēmies izpildīt otrai pusei par atlīdzību noteiktu pasūtījumu, ar darbu vai pakalpojumu sasniedzamu rezultātu. Saistības mērķis ir nevis darbs vispār (kā tas ir darba līgumā), bet līgumā noteikts darba rezultāts.

Arī pārvadājuma līgums Civillikumā kopumā ņemot reglamentēts kā uzņēmuma līguma veids, vadoties no kopīgās iezīmes, ka galvenā vērība veltīta nevis darba procesam, bet sasniedzamajam rezultātam.

Attiecībā uz darba līgumu Civillikuma 15.nodaļas noteikumi kā šo līgumu regulējošas vispārīga rakstura tiesību normas piemērojamas jebkuram darba līgumam, ciktāl tās nav ierobežotas ar speciālo tiesību normām. Tomēr Civillikums uz visiem darba līgumiem attiecas tiktāl, ciktāl Darba likumā un citos likumos, kur reglamentētas darba attiecības, nav noteikts citādi. Darba likums jāuzskata par speciālo tiesību normu, tā noteikumi darba tiesisko attiecību gadījumos būs primāri.

Atbildiet uz jautājumu! Kādu līgumu izdevīgāk slēgt, ja persona vēlas pasūtīt mājas būvniecību!

A. Uzņēmuma līgums.

B. Darba līgums.

C. Graudniecības līgums.

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

 27

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Tālāk noskaidrosim, kādas tiesību normas ietvertas Darba likumā darba tiesisko attiecību nodibināšanai!

2.2. DARBA TIESISKO ATTIECĪBU NODIBINĀŠANA Noslēdzot darba līgumu, līdzēji iegūst darbinieka un darba devēja tiesisko statusu. Bet konkrētu darba tiesisko attiecību saturu veido attiecīgā darba devēja un darbinieka līgumā noteikto subjektīvo tiesību un pienākumu kopums. Darba likums noteic darba līguma slēdzējus.

!

Darbinieks ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā (3.pants).

Atšķirībā no darbinieka, kas var būt tikai fiziska persona, darba devējs var būt gan fiziska, gan juridiska persona, gan tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.

Uzņēmums ir jebkura organizatoriska vienība, kurā darba devējs nodarbina savus darbiniekus (5.pants).

Darba likums regulē ar darba tiesisko attiecību nodibināšanu saistītus šādus jautājumus (32.-38.pants):  darba sludinājums;  darba intervija;  atšķirīgas attieksmes aizliegums;  veselības pārbaude;  nodarbināšanas aizliegumi un ierobežojumi;  ziņas par pretendentu un darbā pieteikšanās dokumenti.

Darba sludinājums – darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām.

Tas var būt gan publisks, gan arī uzņēmuma ietvaros, jo tā publicēšana nav obligāta. Tomēr, ja darba devējs izvēlas sludinājumu publicēt, tas nedrīkst saturēt tieši vai netieši diskriminējošus noteikumus.

Piemēram, sludinājumā nevar norādīt pretendenta vēlamo vecumu vai dzimumu.



Norādiet pareizo atbildi! Kurš no darba sludinājumu variantiem atbilst normatīvajam regulējumam: A. Tiek piedāvāts darbs autofurgona vadītājam, kas sasniedzis vismaz 40 gadu vecumu.

B. Aicinām darbā sekretāri/-u, piedāvājam augstu atalgojumu un izaugsmes iespējas.

C. Piedāvājam pirmsskolas skolotājas vietu profesionālai darbiniecei.

Darba intervija – darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības veicamajam darbam novērtēšanai. Arī darba intervijā ir aizliegti jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši.

Piemēram, nevar jautāt par grūtniecību, ģimenes vai laulības stāvokli, reliģisko pārliecību, nacionālo izcelsmi vai to, kas neattiecas uz paredzētā

28

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

darba veikšanu. Būtu vēlams, lai visus pretendentus intervētu viena un tā pati persona (-as) – tā objektīvāk var pieņemt lēmumu par piemērotāko kandidātu.

Veselības pārbaude – paredzēta kā darba devēja tiesība pieprasīt, lai pretendents veic šo pārbaudi, kas ļautu pārliecināties par viņa piemērotību paredzētā darba veikšanai (36.pants).

Kā Jūs domājat, kāpēc veselības pārbaude, piemēram, ir nepieciešama, karavīram?

?

.................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. ..................................................................................................................................................

Darba līguma sagatavošanai nepieciešamie dokumenti. Darba likuma 35.pantā ir noteikti divu veidu – uzrādāmie un iesniedzamie.

Pretendentam ir jāuzrāda:  personu apliecinošs dokuments – pasi vai personas apliecība,  dokumentus, kas apliecina pretendenta izglītību vai profesionālo sagatavotību (piemēram, auto vadītāja apliecība);  ārzemniekam jāuzrāda vīza vai uzturēšanās atļauju, kas apliecina, ka ārzemniekam piešķirtas tiesības uz nodarbinātību.

Atsevišķās profesionālās darbības jomās papildus iepriekš minētajiem dokumentiem var būt nepieciešamība pēc attiecīgām licencēm, sertifikātiem, citas informācijas.

Piemēram, darba devējam jāizvērtē pretendenta dokumenti par valsts valodas zināšanu atbilstību profesionālo un amata pienākumu veikšanai saskaņā ar Valsts valodas likuma prasībām.

Vācot datus par pretendentu, darba devējam jāievēro Fizisko personu datu aizsardzības likums, kas reglamentē ikviena cilvēka personas datu (tai skaitā elektronisko, ģenētisko u.c.) aizsardzību. Personas datu aizsardzībā jāievēro Darba likuma 38.pantā darba devējam noteiktais pienākums nodrošināt informācijas konfidencialitāti – nākamo darbinieku atlases procesā iegūtās ziņas un pretendentu iesniegtos darbā pieteikšanās dokumentus atļauts darīt zināmus trešajām personām tikai ar pretendenta piekrišanu.

2.3. DARBA LĪGUMA FORMA UN SATURS Saskaņā ar Darba likuma 39.pantu darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu, darba samaksu, kā arī par darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Darba līgums ir konsensuāls līgums (lat.consensus – vienošanās), kas ir spēkā no līdzēju vienošanās par līgumam noteiktajām būtiskajām sastāvdaļām.

Darba tiesiskajās attiecībās piemērojama Darba likumā noteiktā darba līguma forma, rakstveida līgums (40.pants), kas jānoslēdz pirms darba uzsākšanas. Svarīgi ir atzīmēt, ka Darba likums noteic pienākumu darba DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

29

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

devējam gādāt par darba līguma izteikšanu rakstveida formā, turklāt līdz brīdim, kad darbinieks sāk veikt nolīgto darbu, kā arī veikt noslēgto darba līgumu uzskaiti (40.panta pirmā, sestā daļa).

?

Kāpēc darba līgumam ir jābūt rakstveidā? ................................................................................................................................................. ................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā paredzēts naudas sods darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no 70 līdz 350 euro, bet juridiskajai personai — no 700 līdz 3600 euro (41.panta otrā daļa).

Reglamentējot darba līguma formu, likumdevējs ir noteicis arī darba līguma saturā norādāmās ziņas, tai skaitā darba devēju un darbinieku identificējošos datus; darba tiesisko attiecību sākuma datumu un termiņus; darba vietu; darbinieka profesiju atbilstoši Profesiju klasifikatoram amatu (profesiju, specialitāšu) nosaukumu izvēlē un amatu aprakstos; nolīgto darba laiku un samaksu; norādi uz darba koplīgumu, darba kārtības noteikumiem uzņēmumā (Darba likuma 40.pants).

Profesiju klasifikators ir sistematizēts profesiju saraksts, kas veidots, lai nodrošinātu starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. (Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”). (Latvijas Vēstnesis, 28.05.2010., Nr.461) Ja darba līguma slēdzēji uzskata par nepieciešamu, tajā var tikt iekļautas arī citas ziņas un noteikumi, piemēram, par darbinieka tiesībām:  līdztekus nolīgtajam pamatdarbam pie tā paša darba devēja veikt papildu darbu, par to saņemot darba koplīgumā vai darba līguma noteikto piemaksu (65.pants);  slēgt darba līgumu arī ar citu vai vairākiem darba devējiem, tas ir, par blakus darbu (91.pants).

Slēdzot darba līgumu, jāievēro Darba likuma noteikumi par darba tiesisko attiecību ilgumu (43.-45.pants). Likuma pamatnostādne ir, ka darba līgumu slēdz uz nenoteiktu laiku (43.pants). Taču likums pieļauj arī izņēmumus – darba līguma slēgšanu uz noteiktu laiku, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu 44.panta noteiktos gadījumos.

Piemēram, terminētos darba līgumus var slēgt sezonas rakstura darbu veikšanai un veicot darbus jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku (minēto darbu sarakstus noteic attiecīgi Ministru kabineta noteikumi – 25.06.2002. Nr.272 un 06.08.2002. Nr.353); promesoša, atstādināta darbinieka vai brīvas darba vietas aizvietošanai uz laiku; gadījuma darbu veikšanai neatliekamu darbu izpildei u.c.

Darba likums ierobežo uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņu – tas nevar būt ilgāks par pieciem gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus), ja citā likumā nav noteikts cits darba līguma termiņš. Sezonas rakstura darbu 30

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

veikšanai (ieskaitot termiņa pagarinājumus) noslēgtais darba līgums nevar būt ilgāks par desmit mēnešiem viena gada laikā.

Neatkarīgi no darba līgumā paredzētā darba tiesisko attiecību ilguma, darba devējam ir tiesības noteikt pārbaudi, pieņemot darbā (Darba likuma 46.48.pants). Pārbaudes mērķis – noskaidrot, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai.

Ja darba līgumā pārbaudes noteikšana nav norādīta, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes termiņa. Pārbaude, pieņemot darbā, ir darba devēja tiesība, bet ne pienākums. Pārbaudes laikā katra no pusēm var uzteikt līgumu tikai trīs dienas iepriekš brīdinot otru pusi. Darba devējam, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, nav pienākums norādīt uzteikuma iemeslu. Ja nolīgtais pārbaudes termiņš beidzies un darbinieks turpina darbu, likums atzīst, ka darbinieks pārbaudi ir izturējis.

Norādiet pareizo atbildi! Pārbaudes laikā darba līgumu var uzteikt: A. Tikai darba devējs, ja brīdina darbinieku vismaz trīs dienas iepriekš.

B. Tikai darbinieks, ja brīdina darba devēju vismaz mēnesi iepriekš.

C. Darba devējs un darbinieks, uzsakot līgumu otrai pusei vismaz trīs dienas iepriekš.



2.4. DARBA LĪGUMA NOTEIKUMU GROZĪŠANA Darba līguma grozīšana ir darba līgumā paredzēto noteikumu izmainīšana, neizbeidzot darba tiesiskās attiecības. Saskaņā ar Darba likuma 25.nodaļu darba līguma grozīšana var notikt: 

darba līguma pusēm vienojoties un vienošanos noformējot atbilstoši likuma 40.panta noteikumiem;

Augstākās tiesas Senāts spriedumā lietā Nr.SKC-169/2008 par vienošanās darba līguma grozījumiem nodibināšanas brīdi atzinis, ka darba devējam ar uzteikumu izsakot priekšlikumu (oferti) grozīt darba līgumu un darbiniekam šo priekšlikumu akceptējot, ir notikusi vienošanās par darba līguma grozīšanu. Darbinieka pēc dažām dienām izteikts pretējs gribas izteikums par jau notikušu vienošanos neatceļ šo vienošanos (Civillikuma 1511.pants). (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi un lēmumi 2008. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2009., 409. – 413 lpp.)

Vai darba devēja piedāvājumam grozīt darba līguma nosacījumus ir obligāti jāpiekrīt? .................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. ..................................................................................................................................................



?

darba devējam izpildot likumā noteikto pienākumu grozīt darba līgumu darbiniecēm – grūtniecei, sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam; sievietei, kas baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā, - ja pastāv risks, ka līdzšinējie darba apstākļi negatīvi var ietekmēt darbinieču drošību, veselību un to apliecina ārsta atzinums.

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

31

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža



saskaņā ar 98.pantā paredzēto - darba devēja uzteikums saistībā ar tajā piedāvātajiem grozījumiem.

3. DARBA KOPLĪGUMS – SOCIĀLAIS DIALOGS DARBA TIESISKAJĀS ATTIECĪBĀS 3.1. DARBA KOPLĪGUMA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI Darba koplīgumu kā darba tiesisko attiecību regulētāju Latvijā noteic vairāki likumi:  strādājošo tiesības uz darba koplīgumu nostiprinātas pamatlikumā – Latvijas Republikas Satversmē (108.pants);  Darba likumā vairāk nekā trīsdesmit pantos ir norāde uz darba koplīgumu kā darba tiesisko attiecību regulētāju;  „Arodbiedrību likums” noteic arodbiedrības organizācijas kā darba koplīguma slēdzēju pusi;  Darba devēju organizāciju un to apvienību likumā paredzēta darba devēju organizāciju sadarbība ar arodbiedrībām koplīgumu slēgšanā;  Darba strīdu likums.

Saskaņā ar Darba likumu (5.-8.nodaļa) ir divu veidu darba koplīgumi: 1) darba koplīgums uzņēmumā – vienošanās, ko likumā noteiktā kārtībā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība; 2) ģenerālvienošanās - darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai to apvienība ar darbinieku arodbiedrību vai apvienību (savienību), ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai tas paredzēts statūtos.

Piemēram, Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība ir izveidojusi vienotu darba koplīgumu un ģenerālvienošanos reģistru, kur vienkopus ir apkopota informācija par darba koplīgumiem un sociālā dialoga rezultātiem Latvijā. Šī elektroniskā datu bāze tapusi Eiropas Sociālā fonda projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" ietvaros. To var atrast vietnē www.kopligumi.lv., kur apkopotas ziņas par apmēram 200 koplīgumiem. Jāatzīst, ka lielākā daļa no tiem ir noslēgti valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai iestādēs.

Darbiniekiem piešķirtās papildus garantijas var mazināt īpašnieku peļņu, kas ir galvenais iemels privāto komercsabiedrību vadības noraidošajai attieksmei slēgt kopīgumus, kaut arī par to ir paredzēta administratīvā atbildība.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 12.”a nodaļā „Administratīvie pārkāpumi komercdarbībā” 166.7 pantā ir paredzēta administratīvā atbildība par darba koplīguma neslēgšanu vai par koplīguma noteikumu neizpildi. Par atteikšanos vest sarunas par darba koplīguma slēgšanu vai par koplīguma noteikumu neizpildi uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz septiņsimt euro.

32

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Ja darba devēju organizācija vai to apvienības biedri kādā nozarē nodarbina vairāk nekā 50 procentus darbinieku vai viņu preču apgrozījums (pakalpojumu apjoms) ir vairāk nekā 60 procenti no nozares preču apgrozījuma (pakalpojumu apjoma), ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji.

Norādiet pareizo atbildi! Kas ir ģenerālvienošanās: A. vairāku koplīgumu apkopojums vienā dokumentā; B. darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko slēdz darba devējs, darba devēju grupa; C. vienošanās, ko likumā noteiktā kārtībā uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība.



3.2. DARBA KOPLĪGUMA NOTEIKUMI UN SOCIĀLĀS GARANTIJAS Darba koplīgumā puses vienojas par noteikumiem (Darba likums, 17.panta pirmā daļa):  kas regulē darba tiesisko attiecību saturu – par jebkuriem ar darba attiecībām saistītiem jautājumiem, kas ir svarīgi attiecīgajā uzņēmumā, it īpaši darba samaksas un darba aizsardzības organizācijā;  darba tiesisko attiecību nodibināšanā un izbeigšanā;  darbinieku kvalifikācijas celšanā (piemēram, mācību atvaļinājumu piešķiršanu papildu Darba likumā noteiktajam, tā apmaksas kārtību);  darba kārtības jautājumos;  darbinieku sociālajā aizsardzībā (piemēram, darba un sociālajiem atvieglojumiem daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem – bijušajiem uzņēmuma darbiniekiem, piemaksa par ilggadēju darbu uzņēmumā);  citos ar darba tiesiskajām attiecībām saistītos jautājumos.

Atbildiet uz jautājumu! Kāda ir koplīguma būtība: A. uzlabo darbinieku sociālās garantijas, salīdzinot ar normatīvajos aktos noteikto; B. formāls dokuments, ko izstrādā arodbiedrība; C. tas ir līgums, kas darbojas tikai pēc darba attiecību izbeigšanas, regulējot konkurences ierobežošanas noteikumus.



Lai izstrādātais darba koplīgums (projekts) stātos spēkā, nepieciešama tā apstiprināšana. Līgumslēdzēju saskaņoto darba koplīguma projektu apstiprina darbinieku kopsapulcē (konferencē), ievērojot Darba likumā noteikto kārtību (22.pants).

Akciju sabiedrībā „Olainfarm”, kas ir viens no lielākajiem farmācijas uzņēmumiem Baltijā (vairāk nekā 700 strādājošo), arodbiedrībā ir iesaistījušies 75% no uzņēmumā strādājošajiem. Katra gada sākumā uzņēmumā tiek slēgts darba koplīgums. Koplīguma tapšanas gaitā vispirms tiek uzklausīti un apkopoti uzņēmumā strādājošo ierosinājumi, tad apspriesti arodkomitejā (14 cilvēki – pārstāvji no katras struktūrvienības), DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

33

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

lai pēc tam iesniegtu darba devējam. „Olainfarm” darba koplīgumā paredzētie daudzie bonusi ir apliecinājums tā slēdzēju veiksmīgajai sadarbībai. („Olainfarm” formula – abpusēja cieņa. Darbinieku avīze.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības informatīvais izdevums, 2010., Nr.7.)

Darba likumā noteikts darba koplīguma spēks laikā (19.pants):  darba koplīgumu slēdz uz noteiktu laiku vai uz noteikta darba izpildīšanas laiku; ja darba koplīgumā nav norādīts tā spēkā esamības laiks, šis koplīgums uzskatāms par noslēgtu uz vienu gadu;  darba koplīgums stājas spēkā tā noslēgšanas dienā, ja tajā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks;  darba koplīgumu pirms termiņa var izbeigt, pamatojoties uz pušu vienošanos vai vienas puses uzteikumu, ja šādas tiesības ir nolīgtas koplīgumā.

Bet attiecībā uz ģenerālvienošanos Darba likums noteic īpašu spēkā stāšanās kārtību, - tā stājas spēkā publicēšanas dienā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, ja tajā nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks; tā publicējama uz abu pušu kopīga pieteikuma pamata (18.panta ceturtā daļa).

Piemēram, 2011.gada 16.marta „Latvijas Vēstnesī” Nr.42 ir publicēta Dzelzceļa nozares ģenerālvienošanās – dzelzceļa nozares darba koplīgums, kas noslēgts starp biedrību „Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācija” un Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību kā darbinieku pārstāvi, lai nodrošinātu transporta stabilu un efektīvu funkcionēšanu, nozares attīstību un nozarē nodarbināto sociālo aizsardzību.

Saskaņā ar Darba likumu darba koplīguma spēks attiecībā uz personām noteikts:  darba koplīgums ir saistošs tā slēdzējām pusēm, un tā noteikumi attiecas uz visiem darbiniekiem, kas tiek nodarbināti pie attiecīgā darba devēja (20.pants);  ievērojot likumā noteikto darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību (6.pants), darba līgumā darbinieks un darba devējs var atkāpties no darba koplīguma noteikumiem tikai tad, ja attiecīgie darba līguma noteikumi darbiniekam ir labvēlīgāki (20.pants);  pēc uzņēmuma pārejas uzņēmuma ieguvējs turpina ievērot iepriekš noslēgtā un uzņēmuma pārejas brīdī spēkā esošā darba koplīguma noteikumus līdz šā darba koplīguma izbeigšanās brīdim vai jauna darba koplīguma spēkā stāšanās brīdim. Viena gada laikā pēc uzņēmuma pārejas darba koplīguma noteikumi nav grozāmi par sliktu darbiniekiem (118.panta ceturtā daļa).

Darba likumā darba devējam ir noteikts pienākums iepazīstināt visus darbiniekus ar darba koplīgumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc tā apstiprināšanas (vai tā noteikumu grozīšanas), kā arī gādāt par to, lai darba koplīguma teksts būtu pieejams ikvienam darbiniekam (24.pants). Jāatceras, ka darba koplīgums neaizstāj individuālo darba līgumu ar darba devēju un nenodibina tiešas darba tiesiskās attiecības starp darbinieku un darba devēju.

34

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Darba likumā 25.-27.pants reglamentē tādu strīdu izšķiršanu, kas izriet no darba koplīguma attiecībām vai ir ar tām saistīti, 30.pants noteic, ka individuāli tiesību strīdi starp darbinieku un darba devēju, ja tie nav izšķirti uzņēmumā, izšķirami tiesā. Darba likuma 29.nodaļas normas ir par domstarpību risināšanu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības (122.127.pants).

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

35

1. nodarbība

36

Biznesa vadības koledža

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība



Darba tiesības ir viena no tiesību nozarēm un darbojas vienotā tiesību Darba tiesības ir viena no tiesību nozarēm un darbojas vienotā tiesību sistēmā Latvijā. Darba tiesības regulē darba devēju un darbinieku darba attiecības un ar šīm attiecībām saistītās citas sabiedriskās attiecības. Tas noteic arī darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu daudzveidību – tiesību avoti ir likumi (Latvijas Republikas Satversme, Civillikums, Darba likums u.c.), citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.

Darba attiecības regulē vairāki civiltiesiski līgumi par darbu (graudniecības, darba, uzņēmuma, pārvadājuma) ar vienu kopīgu mērķi – darba veikšanu par atlīdzību, taču sociālās garantijas darba ņēmējiem (darbiniekiem, izpildītājiem) ir atšķirīgas. Ja noslēgts darba līgums, darbinieks tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem.

Darba devējs un darbinieks darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties darba devēja noteiktai kārtībai un darba devēja rīkojumiem.

Darba likumā vairāk nekā trīsdesmit pantos ir norāde uz darba koplīgumu kā darba attiecību regulētāju. Darba koplīgumā puses vienojas par noteikumiem, kas regulē darba tiesisko attiecību saturu, it īpaši darba samaksas un darba aizsardzības organizāciju, darbinieku sociālās aizsardzības un citiem ar darba tiesiskajām attiecībām saistītiem jautājumiem, ievērojot likuma nostādni par darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību.

Darba likums noteic divu veidu koplīgumus – darba koplīgumu uzņēmumā un nozarē vai teritorijā (ģenerālvienošanās). Darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība (vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja darbinieki nav apvienojušies arodbiedrībā). Ģenerālvienošanos slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija/apvienība ar darbinieku arodbiedrību vai darbinieku arodbiedrību apvienību (savienību), ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums. Darba koplīgums ir saistošs pusēm.

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

37

1. nodarbība

38

Biznesa vadības koledža

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

1. nodarbība



1. uzdevums Izlasiet situāciju un atbildiet uz jautājumu!

Ieva strādā a/s „Zelta klaipiņš” par grāmatvedi, viņas kolēģe Zanda ir grāmatvedes palīdze, taču Zandu direktors norīko strādāt saslimušās kolēģes Ināras- finanšu konsultantes vietā. Tādējādi Ieva turpina gan savu darbu, gan pilda Zandas pienākumus, jo neviens cits Zandas vietā uz Ināras saslimšanas laiku nestrādā. Ināras veselības problēmas turpinās ilgstoši, un viņa informē direktoru, ka drīz domā doties bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Direktors par situāciju informē Ievu un Zandu, norādot uz šādu situāciju: 1. Ieva turpina strādāt savā amatā un vēl papildus veiks Zandas pienākumus.

2. Zanda turpinās aizvietot Ināru visu bērna kopšanas atvaļinājumu.

Līdz ar to šituāciju direktors informē Ievu, ka pie viņas turpmākiem amata pienākumiem papildus tiek pievienoti Zandas amata pienākumi, par to tiks veikts grozījums darba līgumā, taču alga netiks paaugstināta, jo Ieva lieliski tiek galā ar šo darba apjomu.

Vai direktoram vienpersoniski ir tiesības grozīt darba līgumu, nosakot Ievai lielāku darba apjomu, bet negrozot darba samaksu? Pamatojiet viedokli. .................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. ..................................................................................................................................................

2. uzdevums Atbildiet uz jautājumu!

Darbinieks vēlas apmeklēt kvalifikācijas paaugstināšanas kursus, kuros iegūtās zināšanas ir saistītas ar tiešo pienākumu pildīšanu darbā.

Vai darba devējam ir obligāti jāpiekrīt darbinieka nosūtīšanai uz profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem?

Pamatojiet abildi! .................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. ..................................................................................................................................................

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

39

1. nodarbība

40

Biznesa vadības koledža

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES

1. nodarbība



22.lpp.

C. Darba likums.

24.lpp.

A. Civilprocesa likums.

B. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss.

C. Krimināllikums.

26.lpp.

A. Darba līgums.

B. Amata apraksts.

C. Darba kārtības noteikumi, u.c.

27.lpp.

A.Uzņēmuma līgums 28.lpp.

B. Aicinām darbā sekretāri/-u, piedāvājam augstu atalgojumu un izaugsmes iespējas 31.lpp.

C.Darba devējs un darbinieks, uzsakot līgumu otrai pusei vismaz trīs dienas iepriekš.

33.lpp.

B.Darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko slēdz darba devējs, darba devēju grupa; 33.lpp.

A.Uzlabo darbinieku sociālās garantijas, salīdzinot ar normatīvajos aktos noteikto;

39.lpp.

1. uzdevums Darba devējs nav tiesīgs vienpersoniski grozīt noslēgtā darba līguma noteikumus un uzlikt darbiniekam par pienākumu pildīt promesošā darbinieka darbu, kā arī vienpersoniski noteikt piemaksas apmēru par papildu darba veikšanu.

DL 97.pants nosaka, ka darba līgumu var grozīt tikai pusēm vienojoties.

Tātad direktoram vienpersoniski nav tiesības grozīt pienākumu apjomu. Ja darbiniekam tiek noteikti papildus pienākumi, tad pusēm atbilstoši 65.pantam par papildus darba pildīšanu jāvienojas par atbilstošu piemaksu par šāda darba veikšanu.

N.B. Darba likums neprecizē atbilstošās piemaksas apmēru, tās apmērs nosakāms, pusēm vienojoties.

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

41

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

2. uzdevums DL neparedz obligātu darba devēju pienākumu nosūtīt darbinieku uz šādiem kursiem. Ja darba devējs nepiekrīt darbinieka nosūtīšanai uz profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem, darbinieks var lūgt darba devējam piešķirt atvaļinājumu ar vai bez darba samaksas saglabāšanas un izmantot atvaļinājuma laiku pēc sava ieskata.

42

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA UN NORMATĪVIE AKTI

1. nodarbība



1. Arodbiedrību likums. Latvijas Republikas likums (pieņemts 2014.gada 06.martā, spēkā stājās 2014.gada 01.novembrī). Latvijas Vēstnesis, 25.03.2014., Nr.60.

2. Bāriņtiesu likums, Latvijas Republikas likums (Saeimā pieņemts 2006.gada 22.jūnijā, spēkā stājās 2007.gada 01.janvārī), Latvijas Vēstnesis, 07.07.2006., Nr.107.

3. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums, Latvijas Republikas likums (Saeimā pieņemts 2002.gada 09.maijā, spēkā stājās 2002.gada 01.jūnijā), Latvijas Vēstnesis, 29.05.2002., Nr.80.

4. Civillikums, Latvijas Republikas likums (pieņemts 1937.gada 28.janvārū, spēkā stājās 1992.gada 01.septembrī), "Valdības Vēstnesis", 20.02.1937., Nr.41.

5. Civilprocesa likums. Latvijas Republikas likums (Saeimā pieņemts 1998.gada 14.oktobrī, spēkā stājies 1999.gada 1.martā). Latvijas Vēstnesis, 03.11.1998., Nr.326/330.

6. Darba devēju organizāciju un to apvienību likums. Latvijas Republikas likums (Saeimā pieņemts 1999.gada 29.aprīlī, spēkā stājies 1999.gada 2.jūnijā). Latvijas Vēstnesis, 19.05.1999., Nr.161/162.

7. Darba aizsardzības likums, Latvijas Republikas likums (Saeimā pieņemts 2001.gada 20.jūnijā, spēkā stājās 2002.gada 01.janvārī), Latvijas Vēstnesis, 06.07.2001., Nr.105.

8. Darba likums. Latvijas Republikas likums (Saeimā pieņemts 2001.gada 20.jūnijā, spēkā stājies 2002.gada 1.jūnijā). Latvijas Vēstnesis, 06.07.2001., Nr.105.

9. Darba strīdu likums. Latvijas Republikas likums (Saeimā pieņemts 2002.gada 26.septembrī, spēkā stājies 2003.gada 1.janvārī). Latvijas Vēstnesis, 16.10.2002., Nr.149.

10. Fizisko personu datu aizsardzības likums. Latvijas Republikas likums (Saeimā pieņemts 2000.gada 23.martā, spēkā stājies 2000.gada 20.aprīlī). Latvijas Vēstnesis, 06.04.2000., Nr. 123.

11. Jūras kodekss, Latvijas Republikas likums (Saeimā pieņemts 2003.gada 29.maijā, spēkā stājies 2003.gada 01.augustā). Latvijas Vēstnesis, 18.06.2003. Nr.91) 12. Kārtība, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina par samaksu. Ministru kabineta 2012.gada 17.janvāra noteikumi Nr.63.

Latvijas Vēstnesis, 25.01.2012., Nr.14.

13. Krimināllikums. Latvijas Republikas likums, (Saeimā pieņemts 1998.gada 17.jūnijā, spēkā stājās 1999.gada 01.aprīlī). Latvijas Vēstnesis, 08.07.1998., 199/200.

14. Latvijas Republikas Satversme. (Satversmes sapulces pieņemts 1922.gada 15.februārī, spēkā stājās 1922.gada 07.novermbrī) Latvijas Vēstnesis, 01.07.1993., Nr.43.

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

43

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

15. Latvijas Sodu izpildes kodekss, (pieņemts 1970.gada 23.decembrī, spēkā stājās 1971.gada 01.aprīlī). Ziņotājs", Nr.1, 01.01.1971.

16. Mikrouzņēmumu nodokļa likums. Latvijas Republikas likums (Saeimā pieņemts 2010.gada 09.augustā, spēkā stājās 2009.gada 01.septembrī). Latvijas Vēstnesis, 19.08.2010., Nr.131.

17. Noteikumi par darbiem jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku, Ministru kabineta noteikumi Nr.353, pieņemti 2002.gada 06.augustā, spēkā stājās 2002.gada 16.augustā, "Latvijas Vēstnesis", 15.08.2002.., Nr.116.

18. Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu, Ministru kabineta noteikumi Nr.656, pieņemti 2015.gada 24.novembrī, spēkā stājās 2016.gada 01.janvārī, Latvijas Vēstnesis, 26.11.2015., Nr. 232.

19. Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību. Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumi Nr.461. Latvijas Vēstnesis, 28.05.2010., Nr.84.

20. Noteikumi par sezonas rakstura darbiem, Ministru kabineta noteikumi Nr.272, pieņemti 2002.gada 25.jūnijā, spēkā stājās 2002.gada 03.jūlijā, "Latvijas Vēstnesis", 02.07.2002., Nr.98.

21. Valsts civildienesta likums. Latvijas Republikas 2000.gada 7.septembra likums (spēkā 2001.gada 1.janvārī). Latvijas Vēstnesis, 22.09.2000., Nr.331/333.

22. Valsts darba inspekcijas likums. Latvijas Republikas likums (Saeimā pieņemts 2008.gada 19.jūnijā, spēkā stājies 2008.gada 10.jūlijā).

Latvijas Vēstnesis, 09.07.2008., Nr.104.

23. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. Latvijas Republikas 2009.gada 1.decembra likums (spēkā 2010.gada 1.janvārī). Latvijas Vēstnesis, 18.12.2009., Nr.199.

24. Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs. Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumi Nr.1075. Latvijas Vēstnesis, 07.12.2010., Nr.193.

25. Jelāgins J. Tiesību pamatavoti. Mūsdienu tiesību teorijas atziņas.

Rakstu krājums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1999.

26. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi un lēmumi 2008. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2009.

27. Načisčionis J. Administratīvās tiesības. SIA „Biznesa augstskola Turība”, 2009.

28. Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības. Rīga, 1996.

44

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

TESTS

1. nodarbība



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes.

Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde.

1. Pirmais sistematizētais normu krājums darba tiesību nozarē Latvijā tika pieņemts: A. 1937 gadā; B. 1969. gadā; C. 1972.gadā.

2. Darba devējs darba likuma izpratnē ir: A. fiziska persona, tiesībspējīga personālsabiedrība un valsts iestāde; B. juridiska persona, tiesībspējīga personālsabiedrība un valsts iestāde; C. fiziska persona, tiesībspējīga personālsabiedrība un juridiska persona.

3. Darba tiesību princips nav: A. tiesības apvienoties organizācijās; B. tiesības būt ievēlētam; C. nelabvēlīgu seku aizliegums.

4. Darba tiesības tiešā veidā nav saistītas ar: A. lietu tiesībām; B. administratīvajām tiesībām; C. sodu izpildes tiesībām.

5. Pašvaldību saistošie noteikumi: A. darba tiesību pamatavoti; B. darba tiesību papildavoti; C. darba tiesību lokāli (vietējie) normatīvie akti.

6. Darba līguma forma: A. obligāti rakstveida; B. pēc vienošanās rakstveida vai mutiska; C. tikai mutiska.

7. Darba līgumu sezonas darba veikšanai uz noteiktu laiku nevar noslēgt A. uz 9 mēnešiem pēc kārtas; B. uz 10 mēnešiem pēc kārtas; C. uz 11 mēnešiem pēc kārtas.

8. Darba līgumā pārbaudes laika noteikšana: A. ir obligāta; B. pēc pušu vienošanās; C. nav obligāta.

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

45

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

9. Darba koplīgumi var būt: A. ģenerālvienošanās un universālvienošanās; B. ģenerālvienošanās un vienošanās, kas tiek slēgta starp darba devēju un darbinieku arodbiedrību; C. universālvienošanās un vienošanās, kas tiek slēgta starp darba devēju un darbinieku arodbiedrību.

10. Darba koplīgums: A. ir obligāti noslēdzams; B. tiek slēgts, pusēm vienojoties, papildus individuālajiem darba līgumiem.

C. aizstāj individuālo darba līgumu.

46

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTS

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

A

A

A

A

A

A

A

A

A

A

B

B

B

B

B

B

B

B

B

B

C

C

C

C

C

C

C

C

C

C

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS

47

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES

48

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

A

A

A

A

A

A

A

A

A

A

B

B

B

B

B

B

B

B

B

B

C

C

C

C

C

C

C

C

C

C

DARBA UN SOCIĀLĀS TIESĪBAS