Finanšu grāmatvedība by Biznesa Vadības Koledža

Tālmācības studiju kurss

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

Kursa autore Mg. oec. Vita Zariņa

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

Studiju norise Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē. 7

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski. 1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  notiek vienu – divas reizes mēnesī;  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;  ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

2. Kursa apguves laikā Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek klātienē: katras klātienes nodarbības noslēgumā kopā ar grupu Jūs kārtojat ieskaiti/ eksāmenu;  līdzdarbojoties atvieglojumus

klātienes

nodarbībās,

ieskaites/eksāmena

Jūs

saņemat

noteiktus

(mazāku

veicamo

kārtošanā

uzdevumu skaitu);  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī individuāli Jūsu izvēlētajā laikā, iepriekš vienojoties ar Studiju atbalsta centru; 

ieskaites/ eksāmena rezultātus Jums paziņo BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (pa tālruni, ar vēstules vai e-pasta starpniecību).

3. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/biblioteka).

Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

Kā sagatavot pārbaudes darbu atbildes? Pašpārbaudes uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir jautājumi un uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Kontroluzdevumi Iesakām veikt arī kontroluzdevumus. Tie paredzēti, lai Jūs pievērstu uzmanību svarīgākajai informācijai tekstā un apgūtās teorijas praktiskam pielietojumam.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Ieskaites un eksāmeni Ieskaites un eksāmeni BVK tiek kārtoti klātienē. Studiju kursos, kuru apjoms ir 2 kredītpunkti, ir viens pārbaudījums – diferencētā ieskaite. Studiju kursos, kuru apjoms ir 4 kredītpunkti, ir divi pārbaudījumi: diferencētā ieskaite un eksāmens. Informāciju par to, kā tiek organizēta ieskaite vai eksāmens, Jūs varat atrast grāmatas pēdējā lappusē. Ieskaites/ eksāmeni tiek kārtoti klātienes nodarbības laikā. Tos Jūs kārtojat kopā ar savu grupu, saņemot atvieglojumus (mazāku uzdevumu skaitu). Ir pieļaujama arī individuāla ieskaišu/ eksāmenu kārtošana, kas iepriekš jāsaskaņo ar konsultantiem (BVK Studiju atbalsta centra tālrunis ir 67803261).

Atcerieties, ka ieskaite/eksāmens jānokārto tajā semestrī, kad apgūts attiecīgais studiju kurss!

Vēlam sekmes studijās!

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

svarīgi iegaumēt

vērts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI Terminu skaidrojošā vārdnīca ..................................................................21 1. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaite ............................................................ 24 2. Nemateriālie ieguldījumi ....................................................................... 25 2.1. Uzņēmuma attīstības izmaksas....................................................... 27 2.2. Koncesijas, patenti, tirdzniecības zīmes un līdzīgas tiesības, datoru programmas ......................................................................... 29 2.3. Uzņēmuma nemateriālā vērtība ...................................................... 33 2.4. Nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izdevumi........................... 34 2.5. Avansa maksājumi par nemateriāliem ieguldījumiem ................... 35 2.6. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstītā daļa ......................... 36 2.7. Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšana uzņēmuma ienākuma nodokļa vajadzībām ....................................................... 37 2.8. Nemateriālo ieguldījumu inventarizācija ....................................... 38 Kopsavilkums ............................................................................................ 41 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi .................................................. 43 Uzdevumu atbildes .................................................................................... 45 Ieteicamā literatūra .................................................................................... 47 Tests ........................................................................................................... 49

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  apgūt nemateriālo aktīvu atzīšanas un novērtēšanas galvenos kritērijus;  izprast lietderīgās lietošanas laika noteikšanas un aprēķināšanas metodiku finanšu grāmatvedības un uzņēmuma ienākuma nodokļa vajadzībām;  iegūt praktiskā darbā nepieciešamo informāciju par katru nemateriālo aktīvu posteni atsevišķi;  iegūt priekšstatu par nemateriālo aktīvu inventarizācijas galvenajiem principiem un tās rezultātu atspoguļošanu finanšu uzskaitē.

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA Aizņemtais kapitāls – uzņēmuma saimniecisko līdzekļu (aktīvu) finansēšanas avots, kas veidojas, piesaistot citu personu naudas līdzekļus aizņēmumu un dažādu saistību veidā.

1. nodarbība



Attīstības darbi uzņēmumā ir saistīti ar pētniecības atklājumu u.c. zināšanu izmantošanu jaunu vai būtiski uzlabotu materiālu, ierīču, produktu ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai vēl pirms komerciālas ražošanas sākšanas. Attīstības izmaksas – veido attīstības procesā iesaistīto darbinieku darba samaksa kopā ar sociālajiem maksājumiem, izdevumi materiālu, izejvielu iegādei, saņemto darbu un pakalpojumu samaksai un citi izdevumi. Avansa maksājums – maksājums, par kuru galējais norēķins notiks vēlāk. Bilance – tabula, kuras divas daļas – aktīvs (uzņēmuma līdzekļi) un pasīvs (līdzekļu finansēšanas avoti) – ir līdzsvarā. Bilances aktīvs – uzņēmuma līdzekļi. Bilances pasīvs – uzņēmuma līdzekļu finansēšanas avoti. Debets – grāmatvedības konta kreisā puse saimniecisko operāciju atspoguļošanai ar divkāršo ierakstu metodi. Iegādes izmaksas aprēķina pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar iegādāto objektu līdz brīdim, kad to nodod ekspluatācijā. Ilgtermiņa ieguldījumi – līdzekļi, kas paredzēti ilgstošai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā. Inventarizācija – uzņēmuma īpašumā un lietošanā esošo līdzekļu apsekošana, reģistrācija inventarizācijas sarakstos un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem, kā arī prasību un saistību summu saskaņošana ar debitoriem un kreditoriem. Īpašuma nomas tiesības – tiesības lietot zemi vai ēkas un citus īpašumus atbilstoši ilgtermiņa nomas līgumam. Koncesija – līgums par valstij piederošu dabas bagātību vai citu saimniekošanas objektu nodošanu lietošanā juridiskai personai – koncesionāram. Kontu apgrozījums – grāmatvedības kontu beigu ieraksts debetā vai kredītā. Kontu korespondence – grāmatvedības kontu savstarpējais sakars grāmatvedības sistēmā, kur saimnieciskos darījumus reģistrē ar divkāršo ierakstu. FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Kredīts – grāmatvedības konta labā puse saimniecisko operāciju atspoguļošanai ar divkāršo ierakstu metodi. Licence – valsts izdota atļauja tirgoties ar noteiktām precēm, ievest vai izvest tās, kā arī atļauja izmantot izgudrojumu u.tml., ko aizsargā autortiesības, kā arī atļauja dažādu darbību veikšanai. Lineārā metode – paredz, ka nemateriālo aktīvu vērtība samazināsies vienmērīgi visu derīgās lietošanas laiku. Pēc šīs metodes ik gadus norakstāmo nolietojuma summu nosaka, izdalot objekta sākotnējo vērtību ar noteikto ekspluatācijas gadu skaitu. Naudas ekvivalents – īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kurus var ātri pārvērst naudā, un risks, ka to vērtība mainīsies, ir neliels. Nemateriālā vērtība – maksājums, kas veikts paredzamo nākotnes ieņēmumu dēļ. Tāpēc to izmaksās noraksta vairākos gados, kuru laikā īpašnieks cer atpelnīt ieguldītos līdzekļus. Nemateriālie ieguldījumi – ilgtermiņa ieguldījumu daļa, kuriem nepiemīt fiziska vai materiāla forma, bet tie dod ienākumus vai rada apstākļus normālam darbam un ienākumu saņemšanai. Nolietojums (amortizācija) – ilgtermiņa ieguldījumu vērtības pakāpeniska iekļaušana izdevumos paredzētajā derīgās lietošanas laikā. Pašu kapitāls – līdzekļi, kurus uzņēmuma dalībnieki uz neierobežotu laiku bez atlīdzības nodod uzņēmuma rīcībā, kā arī uzņēmuma darbības rezultātā iegūtais līdzekļu pieaugums (peļņa). Patents – dokuments, kurš apliecina autortiesības, kā arī dod tiesības uz noteiktu objektu vai darbību. Patiesā vērtība – summa, pret kuru uzņēmums var apmainīt šo pamatlīdzekļu objektu labi informētu, savstarpēji ieinteresētu un nesaistītu personu darījumā. Pirkšanas cena – naudā vai tās ekvivalentos samaksātā summa vai aktīva iegādei nodotās atlīdzības patiesā vērtība laikā, kad aktīvs tika iegādāts vai radīts. Ražošanas pašizmaksa – aprēķina saskaitot izejvielu un materiālu izmaksas un citus izdevumus, kas tieši saistīti ar attiecīgā objekta izgatavošanu. Saldo – starpība starp debeta un kredīta summu. Tirdzniecības zīme – reģistrēts simbols vai nosaukums, kuru izmanto ražotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu identificēšanai.

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Visi uzņēmumā notiekošie saimnieciskie darījumi tiek atspoguļoti divās kontu grupās:  bilances konti;  operāciju konti. Bilances kontos uzkrāj informāciju, kas nepieciešama bilances izstrādāšanai. Šo kontu saldo pēc pārskata gada slēguma operāciju iegrāmatošanas veido uzņēmuma bilanci. Operāciju konti paredzēti ieņēmumu un izdevumu reģistrācijai. Pēc šiem kontiem gada beigās sagatavo uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Operāciju kontus gada beigās obligāti slēdz. Bilances kontus dala divās daļās:  uzņēmuma līdzekļi (ilgtermiņa un īstermiņa līdzekļi) – bilances aktīvs;  uzņēmuma līdzekļu finansēšanas avoti – bilances pasīvs.

Gada beigās operāciju kontus obligāti slēdz.

Tātad uzņēmuma līdzekļi (bilances aktīvs) ir tas, kas uzņēmumam pieder, piemēram, pamatlīdzekļi, krājumi, materiāli, naudas līdzekļi. Tomēr uzņēmuma līdzekļi var izpausties arī citādā formā, piemēram, debitoru parādi, samaksātie avansi u.c.

Savukārt, lai kaut ko varētu iegādāties, ir nepieciešams finansējums jeb uzņēmuma līdzekļu finansēšanas avots. Tāpat kā jebkurai privātpersonai, arī uzņēmumam ir tikai divas iespējas – vai nu finansēt no pašu līdzekļiem, vai izmantot aizņemtos līdzekļus. Līdz ar to uzņēmuma līdzekļu finansēšanas avoti (bilances pasīvs) dalās divās daļās:  pašu kapitāls;  aizņemtais kapitāls. Uzņēmuma līdzekļi ir:  ilgtermiņa līdzekļi jeb ieguldījumi (nemateriālie, materiālie un finanšu ieguldījumi);  īstermiņa jeb apgrozāmie līdzekļi (krājumi, debitori un naudas līdzekļi). Katru uzņēmuma līdzekļu un to finansēšanas avotu kategoriju skatīsim atsevišķi turpmākajās nodarbībās.

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

1. ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMU UZSKAITE Ilgtermiņa ieguldījumi paredzēti ilgai lietošanai.

Latvijā „Gada pārskatu likums” paredz, ka līdzekļi, t.i., uzņēmuma aktīvi, kas paredzēti ilgai lietošanai (ilgāk par vienu gadu) vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā, ir ilgtermiņa ieguldījumi (ilgtermiņa materiālie aktīvi, nemateriālie ieguldījumi, ilgtermiņa finanšu ieguldījumi). Ilgtermiņa ieguldījumi jānovērtē atbilstoši to sākotnējai vērtībai, tas ir, iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai.

Iegādes izmaksas aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar iegādāto objektu līdz brīdim, kad to nodod ekspluatācijā. Pirkšanas cena ir naudā vai tās ekvivalentos samaksātā summa vai aktīva iegādei nodotās atlīdzības patiesā vērtība laikā, kad aktīvs tika iegādāts vai radīts.

Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu un materiālu izmaksas un citus izdevumus, kas tieši saistīti ar attiecīgā objekta izgatavošanu. Tādu ilgtermiņa ieguldījumu objektu sākotnējā vērtība, kuru lietošanas periods ir ierobežots, pakāpeniski jānoraksta (jāamortizē) paredzētajā lietošanas periodā. Tātad visiem ilgtermiņa ieguldījumiem ir vairākas kopīgas pazīmes:  to lietošana uzņēmuma saimnieciskajā darbībā ilgst vairāk nekā vienu gadu;  saimnieciskajā darbībā tie pakāpeniski nolietojas un zaudē savu vērtību. Šo vērtības samazinājumu ik gadu pa daļām iekļauj saimnieciskās darbības izmaksās (atbilstoši uzņēmumā izstrādātajam nolietojuma aprēķināšanas nolikumam);  bilancē tie uzrādāmi atlikušajā vērtībā, kuru aprēķina, sākotnējai vērtībai gada sākumā pieskaitot palielinājumus (iegāde, pārvērtēšana, rekonstrukcija) un atskaitot samazinājumus (pārvērtēšana, likvidācija) pārskata gadā un aprēķinātā nolietojuma atlikumu gada beigās. Ilgtermiņa ieguldījumus var iedalīt trīs daļās:  nemateriālie ieguldījumi;  materiālie ieguldījumi;  finanšu ieguldījumi.

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

2. NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI Nemateriālie ieguldījumi ir par samaksu iegādātas vērtības, kurām nav materiālas formas.

Uzņēmuma ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi ir zemes, ūdeņu un citu dabas resursu, datorprogrammas, licences, preču zīmes vai kāda cita intelektuāla īpašuma lietošanas tiesības, kā arī uzņēmuma nemateriālā vērtība. Latvijas normatīvie akti nepietiekami reglamentē nemateriālo aktīvu uzskaites kārtību un novērtēšanas kritērijus, tāpēc ir nepieciešams izmantot arī 38. Starptautisko grāmatvedības standartu „Nemateriālie aktīvi”. Saskaņā ar šo standartu nemateriālais aktīvs ir identificējams nenaudas aktīvs bez fiziskas formas, kas izmantojams uzņēmuma saimnieciskajā darbībā, iznomāšanai citām personām vai administratīviem mērķiem. Nemateriāls aktīvs tiek atzīts, ja:  ir iespējams, ka nākotnē uzņēmums saņems ekonomiskos labumus no šā aktīva izmantošanas (iespēja palielināt ieņēmumus no produkcijas, pakalpojumu pārdošanas un iespēja ietaupīt izmaksas). Piemēram, izmantojot ražošanā intelektuālo īpašumu, nākotnē ir iespējams samazināt ražošanas izmaksas;  aktīva iegādes vērtība ir ticami nosakāma. Pie ilgtermiņa nemateriālajiem aktīviem pieder:  pētniecības un attīstības izmaksas;  intelektuālā īpašuma tiesības;  uzņēmuma nemateriālā vērtība;  citi ilgtermiņa atliktie izdevumi. Saskaņā ar Latvijas finanšu grāmatvedības nosacījumiem nemateriālos aktīvus jānovērtē atbilstoši to sākotnējai vērtībai – iegādes izmaksās vai ražošanas pašizmaksā.

Ilgtermiņa nemateriālie aktīvi ir pētniecības un attīstības izmaksas, intelektuālā īpašuma tiesības, uzņēmuma nemateriālā vērtība.

Nemateriālo aktīvu var iegādāties apmaiņā vai daļējā apmaiņā pret atšķirīgu nemateriālo aktīvu vai citu aktīvu. Aktīva pašizmaksu novērtē pēc aktīva patiesās vērtības, kas iegūta no jauna un kas ir ekvivalenta ar nodotā aktīva patieso vērtību, koriģējot to ar jebkuru nodoto naudas vai naudas ekvivalenta summu. Patiesā vērtība ir summa, par kuru aktīvu var apmainīt starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un finansiāli nesaistītām pusēm.

Nemateriālā aktīva nolietojamā summa sistemātiski jāsadala tā lietderīgās izmantošanas laikā saskaņā ar labāko iespējamo novērtējumu. Amortizācija (jeb nolietojums) jāsāk rēķināt no brīža, kad nemateriālais aktīvs ir kļuvis pieejams izmantošanai.

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Nosakot nemateriālā aktīva lietderīgās izmantošanas laiku, ir jāņem vērā daudzi faktori:  kā uzņēmums paredzējis aktīvu izmantot;  vai nemateriālo aktīvu var efektīvi pārvaldīt citi lietotāji;  attiecīgā aktīva tipiskie izmantošanas laika cikli un publiskā informācija par to, kā novērtēti līdzīga veida un līdzīgā veidā izmantotu aktīvu lietderīgie izmantošanas laiki;  tehniskā, tehnoloģiskā vai cita veida novecošanās;  nozares stabilitāte, kurā darbojas attiecīgais aktīvs, un izmaiņas tirgus pieprasījumā pēc produkcijas vai pakalpojumiem, kas izriet no attiecīgā nemateriālā aktīva;  konkurentu vai potenciālo konkurentu sagaidāmās darbības;  uzturēšanas izdevumu apjoms, kas nepieciešams, lai iegūtu sagaidāmos nākotnes ekonomiskos labumus no aktīva, un uzņēmuma spēja un nodomi sniegt šādu apjomu;  kontroles periods pār nemateriālo aktīvu un juridiskie vai līdzīgi ierobežojumi aktīva izmantošanai, piemēram, ar nemateriālo aktīvu saistīto līzinga līgumu izbeigšanās datumi;  nemateriālā aktīva lietderīgās izmantošanas laiks ir atkarīgs no citu uzņēmuma aktīvu lietderīgās izmantošanas laikiem. Ņemot vērā straujo informācijas tehnoloģiju attīstību, datora programmatūra un daudzi citi nemateriālie aktīvi ir jutīgi pret tehnoloģisko novecošanos. Tāpēc paredzams, ka to lietderīgās izmantošanas laiks būs īss. Nemateriālā aktīva lietderīgās izmantošanas laika novērtējums parasti kļūst mazāk ticams, palielinoties nemateriālā aktīva lietderīgās izmantošanas laikam. 38. Starptautiskajā grāmatvedības standartā „Nemateriālie aktīvi” ir minēts, ka nemateriālo aktīvu lietderīgās izmantošanas laiks parasti nepārsniedz 20 gadus. Latvijas normatīvie akti nemateriālo ieguldījumu lietderīgās izmantošanas laiku finanšu grāmatvedības vajadzībām nereglamentē.

Norakstāmo nolietojuma summu iegūst, izdalot objekta sākotnējo vērtību ar noteikto lietošanas gadu skaitu. 26

Kādi faktori ietekmē nemateriālā aktīva lietderīgo lietošanas laiku? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Nemateriālā aktīva nolietojuma aprēķināšanai parasti izmanto lineāro metodi. Lineārā metode paredz, ka nemateriālo aktīvu vērtība samazināsies vienmērīgi visu derīgās lietošanas laiku. Pēc šīs metodes ik gadus norakstāmo nolietojuma summu nosaka, izdalot objekta sākotnējo vērtību ar noteikto lietošanas gadu skaitu. FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Nosakot nolietojamo summu, jāpieņem, ka nemateriālā aktīva atlikusī vērtība ir nulle, izņemot, ja:  pastāv kādas trešās personas apņemšanās nopirkt aktīvu tā lietderīgās izmantošanas laika beigās;  pastāv attiecīgo nemateriālo līdzekļu aktīvs tirgus un: atlikušo vērtību var noteikt, ņemot vērā šā tirgus informāciju un ir paredzams, ka šāds tirgus pastāvēs arī nemateriālā aktīva lietderīgās izmantošanas laika beigās. Nemateriālie ieguldījumi bilancē tiek uzrādīti atlikušajā vērtībā, tas ir, no sākotnējās (iegādes) vērtības atskaitot norakstīto daļu. Šeit un turpmāk kontu numuri doti atbilstoši kontu plānam pielikumā. Saskaņā ar Latvijā pastāvošiem normatīviem aktiem katrs uzņēmums var apstiprināt savu konta plānu „Gada pārskatu likuma” ietvaros. Nemateriālos aktīvus uzskaita šādos aktīva sintētiskajos kontos: 1110 – Uzņēmuma attīstības izmaksas 1120 – Koncesijas, patenti, licences, tirdzniecības zīmes un līdzīgas tiesības, datoru programmas 1130 – Uzņēmuma nemateriālā vērtība 1160 – Nemateriālo aktīvu izveidošanas izdevumi 1180 – Avansa maksājumi par nemateriāliem aktīviem 1190 – Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstītā daļa (pasīvā)

2.1. UZŅĒMUMA ATTĪSTĪBAS IZMAKSAS 1110 – Uzņēmuma attīstības izmaksas Attīstības darbi uzņēmumā ir saistīti ar pētniecības atklājumu u.c. zināšanu izmantošanu jaunu vai būtiski uzlabotu materiālu, ierīču, produktu ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai vēl pirms komerciālas ražošanas sākšanas:  pirmsražošanas un pirmslietošanas prototipu un modeļu izstrāde, konstruēšana un testēšana;  ar jaunu tehnoloģiju izmantošanu saistītu iekārtu un darbarīku, veidņu un krāsu izstrāde;  jaunu vai uzlabotu materiālu, iekārtu, darbarīku, sistēmu alternatīvas izstrāde, konstruēšana un testēšana.

Parasti attīstības darbi tiek pabeigti, radot izstrādājuma paraugu un darba dokumentāciju, kas nepieciešama šāda izstrādājuma ražošanai. Uzņēmuma attīstības izmaksas veido šajā procesā iesaistīto darbinieku darba samaksa kopā ar sociālajiem maksājumiem, izdevumi materiālu, izejvielu iegādei, saņemto darbu un pakalpojumu apmaksai un citi izdevumi. Parasti nelielos uzņēmumos šādas izmaksas neveidojas.

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Latvijas normatīvie akti paredz, ka nedrīkst kapitalizēt jeb uzkrāt pētniecības izmaksas, kuras veido zinātniska rakstura darbi, kas saistīti ar pētījumiem un eksperimentiem, lai iegūtu jaunas zinātniska vai tehniska rakstura zināšanas. Tās noraksta izmaksās periodā, kad tās radušās. Savukārt lielos uzņēmumos attīstības posmā radies nemateriālais aktīvs tiek atzīts par uzņēmuma nemateriālo aktīvu tikai tad, ja uzņēmums var pierādīt:  tehnisko pamatojumu, ka nemateriālo aktīvu iespējams pabeigt tā, lai tas būtu pieejams izmantošanai vai pārdošanai;  savu nodomu pabeigt nemateriālā aktīva radīšanā, lai to izmantotu vai pārdotu;  savu spēju izmantot vai pārdot nemateriālo aktīvu;  to, ka nemateriālais aktīvs radīs nākotnē ekonomiskos labumus;  nemateriālā aktīva attīstības pabeigšanai un tā izmantošanai vai pārdošanai nepieciešamo tehnisko, finansiālo un citu resursu pietiekamu pieejamību;  savu spēju ticami novērtēt izdevumus, kas saistīti ar nemateriālo aktīvu tā attīstības laikā. Turpmākie izdevumi, kas saistīti ar nemateriālu aktīvu pēc tā pirkšanas vai pabeigšanas, jāatzīst par izmaksām to rašanās brīdī, izņemot gadījumus, kad:  ir iespējams, ka šie izdevumi ļaus nemateriālajam aktīvam radīt nākotnē vairāk ekonomiskos labumus, pārsniedzot tā sākotnēji novērtētos darbības standartus;  šos izdevumus var ticami novērtēt un attiecināt uz nemateriālo aktīvu;  ja šie nosacījumi ir izpildīti, turpmākie izdevumi jāpievieno nemateriālā aktīva pašizmaksai.

Ar ko, Jūsuprāt, atšķiras pētniecības darbi no attīstības darbiem? Pamatojiet savu viedokli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Pētniecības un uzņēmuma attīstības izmaksu grāmatojumi: 1. No norēķinu konta bankā samaksāts par zinātniski pētnieciskiem darbiem D 1110 K 2620 2. Pieņemts rēķins apmaksai par zinātniski pētnieciskiem darbiem D 1110 K 5310 3. Izlietoti materiāli pētnieciskiem darbiem a) ja uzņēmums krājumu uzskaitē lieto nepārtrauktās inventarizācijas metodi D 1110 K 2110

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

b) ja uzņēmums krājumu uzskaitē lieto periodiskās inventarizācijas metodi (par šo summu uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijā jāpalielina uzņēmuma apliekamais ienākums) D 1110 K 7110 4. Aprēķināta darba alga nodarbinātiem pētniecības darbos D 1110 K 5610 vai D 1110 K 7210 ja tiek veikts šāda veida grāmatojums, uzņēmumam jāpalielina apliekamais ienākums par iegrāmatoto summu. 5. Aprēķināts darba devēja sociālās apdrošināšanas maksājums no pētniecības darbos nodarbināto algas D 1110 K 5725 vai D 1110 K 7310 ja tiek veikts šāda veida grāmatojums, uzņēmumam jāpalielina apliekamais ienākums par iegrāmatoto summu.

2.2. KONCESIJAS, PATENTI, TIRDZNIECĪBAS ZĪMES UN LĪDZĪGAS TIESĪBAS, DATORU PROGRAMMAS 1120 – Koncesijas, patenti, tirdzniecības zīmes un līdzīgas tiesības, datoru programmas Šajā kontā drīkst uzrādīt tikai par samaksu iegūtās koncesijas, patentus, licences, tirdzniecības zīmes un līdzīgas tiesības, kā arī datoru programmas. Šajā kontā nedrīkst uzskaitīt tādas tiesības, kuru darbības laiks uzņēmumā ir īsāks par vienu gadu.

Par koncesiju tiek saukts līgums par valstij piederošu dabas bagātību vai citu saimniekošanas objektu nodošanu lietošanā juridiskai personai – koncesionāram. Valsts pārņem savā valdījumā visu koncesijas līgumā minēto īpašumu pēc tā izbeigšanās. Koncesijas līgumu nevar uzskatīt par nomas līgumu ar izpirkuma tiesībām vai bez tām, jo likums aizliedz objekta privatizāciju izvirzīt par koncesijas noteikumu. Patents – dokuments, kurš apliecina autortiesības, kā arī dod tiesības uz noteiktu objektu vai darbību. Latvijā izšķir divus patenta veidus: izgudrojuma un dizainparauga patents.

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

Latvijā izšķir izgudrojuma un dizainparauga patentu.

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Izgudrojuma patents – dokuments, kurš apstiprina tā īpašnieka tiesības uz patentā norādīto objektu atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem. Izgudrojuma patents iemieso sevī tehnisko progresu un ir viens no rūpnieciskā īpašuma sastāvdaļām. Patents dod tā īpašniekam tiesības aizliegt komerciāli izmantot (izgatavot, izmantot, pārdot, ievest) viņa izgudrojumu konkrētā ierobežotā laika periodā un konkrētā teritorijā (Latvijā tāds periods ilgst 20 gadus). Dizainparauga patents – dokuments, kurš apstiprina tā īpašnieka tiesības uz dizainparauga ārējo veidolu, kas akceptēts atbilstoši “Dizainparaugu aizsardzības likumam”. Licence – valsts izdota atļauja tirgoties ar noteiktām precēm, ievest vai izvest tās, kā arī atļauja izmantot izgudrojumu u.tml., ko aizsargā autortiesības, kā arī atļauja dažādu darbību veikšanai. Īpašuma nomas tiesības – tiesības lietot zemi vai ēkas un citus īpašumus atbilstoši ilgtermiņa nomas līgumam.

Tirdzniecības zīme – reģistrēts simbols vai nosaukums, kuru izmanto ražotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu identificēšanai. Lietošanas tiesības – dažādas lietošanas tiesības (attiecībā uz tehnoloģijām, formulām, ārējo izskatu u.tml.), kuras iegūst atbilstoši noslēgtajiem nomas vai pirkuma līgumiem. Tāpat nemateriālo aktīvu sastāvā uzskaita licences par datoru programmproduktiem, kā arī lietotāja licences par grāmatvedības uzskaites programmām, kuras norakstāmas izdevumos to derīgās lietošanas laikā. Kontā ir jāiekārto analītiskā uzskaite par katru tiesību veidu. Nemateriālos ieguldījumus saimnieciskās darbības izmaksās noraksta sistemātiski to lietderīgās lietošanas laikā pēc lineārās metodes. Nolietojumu sāk rēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc to iegādes un beidz ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc to vērtības pilnīgas norakstīšanas vai to pārdošanas, vai likvidācijas.

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Bilancē šie nemateriālie ieguldījumi atspoguļojami atlikušajā vērtībā, t.i., no sākotnējās vērtības atskaitot jau norakstīto vērtības daļu. Konts 1120 (koncesijas, patenti, tirdzniecības zīmes un līdzīgas tiesības, datoru programmas) ir aktīva konts, saldo ir tikai debetā. Palielinājums jāgrāmato debetā, samazinājums – kredītā. Koncesiju, patentu, licenču un tirdzniecības zīmju grāmatojumi: 1. No norēķinu konta bankā samaksāts par licenci, kuras darbības laiks uzņēmumā ir ilgāks par gadu D 1120 K 2620

Konts 1120 ir aktīva konts, saldo ir tikai debetā. Palielinājums jāgrāmato debetā, samazinājums – kredītā.

2. No kases samaksāts par patentu, tirdzniecības zīmi, kuru darbības laiks uzņēmumā ir ilgāks par gadu D 1120 K 2610 3. Norakstīta daļa nemateriālā ieguldījuma vērtības atbilstoši darbības laikam uzņēmumā D 7410 K 1190 4. No norēķinu konta bankā samaksāts par patentu, kura darbības laiks uzņēmumā ir viens gads D 2410 K 2620 5. Uzņēmums paliek parādā par licenci, kuras darbības laiks uzņēmumā ir viens gads D 2410 K 5310 6. Uzņēmums noraksta licences (darbības laiks uzņēmumā viens gads) vērtību sagatavojot mēneša vai ceturkšņa pārskatus a) iegādes gadā D 7410 K 2410 b) nākamajā gadā D 7810 K 2410 Šo norakstīšanas paņēmienu var lietot arī tad, ja iegādātais nemateriālais ieguldījums jānoraksta divos, trīs vai četros gados. 7. Nopirkta par skaidru naudu vienreizēja licence (iebraukšanai Vecrīgā, dalībai kādā pasākumā u.c.) D 7550 K 2610 Tālāk apskatīsim dažādu veidu atļauju iegādi un tām aprēķināto nolietojumu grāmatojumus uzņēmuma finanšu grāmatvedībā. Piemērs: Uzņēmums iegādājas atļauju transporta pakalpojumiem uz pieciem gadiem, pārskaitot 750 euro. Lai iegrāmatotu saimniecisko darījumu, nepieciešams veikt šādu grāmatojumu: Transporta pakalpojumu atļaujas iegāde: D 1120 K 2620 euro 750,FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Savukārt, lai atļauju varētu pārnest uz izdevumiem, tai rēķina nolietojumu atbilstoši paredzētajam izmantošanas laikam un attiecīgi iegrāmato: Transporta pakalpojumu atļaujas viena mēneša nolietojums (750 : (5 gadi × 12 mēneši)): D 7410 K 1190 euro 12,50 Piemērs: Uzņēmuma bilancē perioda sākumā ir šādi nemateriālie aktīvi: licences finanšu grāmatvedības uzskaitei par euro 4500, datoru programmas par euro 600, pētniecības attīstības projekts par euro 5500. Pārskata perioda laikā iegādāts patents par euro 200, jauna produkta ražošanas izstrādne par euro 5000. Tātad perioda sākumā uzņēmumam ir (euro): Licence 4500,Datorprogrammas 600,Pētniecības un attīstības projekts 5500,-

(konts 1120) (konts 1120) (konts 1110)

Kopā perioda sākumā kontā 1120 atlikums ir euro 5100 un kontā 1110 – euro 5500, kas redzams T veida konta sākuma saldo (S.s.) sadaļā. Perioda laikā uzņēmums iegādājas patentu un ražošanas izstrādni (euro): 1) patenta iegāde D 1120 K 2620 200,2) izstrādnes iegāde D 1110 K 2620 5000,Informācijas atspoguļošana nemateriālo aktīvu kontos izskatītos šādi: D 1110 S.s. 5500 5000 A. 5000 S.b. 10500

D 1120 S.s. 5100 200 A. 200 S.b. 5300

Apzīmējumi: D – debets K – kredīts S.s. – sākuma saldo S.b. – beigu saldo A. – apgrozījums kopā



Uzņēmums jūnijā iegādājas licenci uz trim gadiem, samaksājot euro 300 no bankas konta. Iegrāmatojiet licences iegādi! Kāda ir licences bilances vērtība perioda beigās 31. decembrī? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

2.3. UZŅĒMUMA NEMATERIĀLĀ VĒRTĪBA 1130 – Uzņēmuma nemateriālā vērtība Uzņēmuma nemateriālā vērtība visbiežāk veidojas divos gadījumos: 1) ja dibinot uzņēmumu, kāds no dalībniekiem iegulda uzņēmuma kapitālā jau darbojošos uzņēmumu; 2) ja uzņēmums vai tā daļa tiek pirkti.

Abos gadījumos neatkarīgi eksperti, parasti zvērinātie revidenti, nosaka uzņēmuma līdzekļu vērtību pastāvošajās cenās un uzņēmuma saistības ar kreditoriem. Abu šo lielumu starpība veido uzņēmuma materiālo vērtību. Šo vērtību aprēķina kā starpību starp visa uzņēmuma pirkšanas cenu un šāda uzņēmuma visu bilances aktīva līdzekļu patieso vērtību, no kuras atņemta pircēja pārņemtās uzņēmuma saistības pret kreditoriem. Patiesā vērtība ir summa, par kuru aktīvu var apmainīt starp labi informētām, savstarpēji ieinteresētām un finansiāli nesaistītām pusēm. Nemateriālā vērtība faktiski ir maksa par uzņēmuma labo slavu, reputāciju vai konkurētspēju, ar kuru jaunais īpašnieks cer gūt peļņu un atpelnīt nemateriālajā vērtībā ieguldītos līdzekļus. Tātad uzņēmuma nemateriālā vērtība ir maksājums, kas veikts paredzamo nākotnes ieņēmumu dēļ. Tāpēc to izmaksās noraksta vairākos gados, kuru laikā īpašnieks cer atpelnīt ieguldītos līdzekļus.

Nemateriālā vērtība ir maksājums, kas veikts paredzamo nākotnes ieņēmumu dēļ.

Uzņēmuma nemateriālā vērtība vienādās daļās ik gadus jānoraksta pamatdarbības izdevumos. Nemateriālās vērtības norakstīšanas periodu nosaka uzņēmuma vadība. Ja uzņēmuma pirkšanas cena ir zemāka par tā aktīviem, veidojas negatīva nemateriālā vērtība, tātad tīrie aktīvi ir iegādāti ar atlaidi. Grāmatojot šādu pirkumu, par atlaides lielumu pircēja grāmatvedībā samazina aktīva (līdzekļu) vērtību. Ja tas nav iespējams, negatīvo nemateriālo vērtību grāmato konta Nākamo periodu ieņēmumi kredītā. Nākamo periodu ieņēmumus pakāpeniski noraksta pamatdarbības ieņēmumos uzņēmuma vadības apstiprinātā periodā. Kādos gadījumos var rasties uzņēmuma nemateriālā vērtība? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Konts 1130 (uzņēmuma nemateriālā vērtība) ir aktīva konts, saldo ir tikai debetā. Palielinājums jāgrāmato debetā, samazinājums – kredītā.

Konts 1130 ir aktīvs konts, saldo ir tikai debetā. Palielinājums jāgrāmato debetā, samazinājums – kredītā.

Uzņēmuma nemateriālās vērtības grāmatojumi: 1. No norēķinu konta bankā samaksāts par uzņēmuma nemateriālo vērtību D 1120 K 2620 2. Norakstīta daļa nemateriālās vērtības atbilstoši darbības laikam uzņēmumā D 7410 K 1190 3. Aprēķināti pārskata perioda ieņēmumi, ja uzņēmuma nemateriālā vērtība ir negatīva D 5910 K 6580 4. Svītrojot no uzskaites pēc pilnīgas norakstīšanas izdevumos D 1190 K 1130 Piemērs: No bankas konta par iegādāto uzņēmumu samaksāts euro 150 000. Uzņēmuma bilancē ir (euro): Ēka par 100 000,Preces par 40 000,Licences par 500,Kreditoru parādi 1000,Iegādājoties uzņēmumu, tiek nopirkti arī uzņēmuma līdzekļi un saistības: 100 000 + 40 000 + 500 – 1000 = 139500,- (starpība ir uzņēmuma nemateriālā vērtība). Uzņēmums, kurš ir pārpircis citu uzņēmumu, pārņem tā īpašumā nonākušos materiālos, nemateriālos aktīvus un arī parādus, tāpēc veicami šādi grāmatojumi (euro): D 1210 100 000,K 2620 150 000,D 2130 40 000,K 5310 1000,D 1120 500,D 1130 10 500,-

2.4. NEMATERIĀLO IEGULDĪJUMU IZVEIDOŠANAS IZDEVUMI 1160 – Nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izdevumi

Šajā kontā uzņēmumi uzkrāj pašu veidoto nemateriālo ieguldījumu un pa posmiem izpildīto nemateriālo ieguldījumu projektu izmaksas. Pēc pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanas un projekta pieņemšanas darba kārtībā tās pārgrāmato uz attiecīgo nemateriālo ieguldījumu kontu un nosaka kalpošanas laiku atbilstoši uzņēmumā apstiprinātajam nolikumam.

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

Biznesa vadības koledža

Konts 1160 (nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izdevumi) ir aktīva konts, saldo ir tikai debetā. Palielinājums jāgrāmato debetā, samazinājums – kredītā. Nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izdevumu biežākie grāmatojumi: 1. Saņemts rēķins par nemateriālo ieguldījumu izmaksām D 1160 K 5310

1. nodarbība

Konts 1160 ir aktīvs konts, saldo ir tikai debetā. Palielinājums jāgrāmato debetā, samazinājums – kredītā.

2. Veikts avansa maksājums D 1180 K 2620 3. Saņemts nemateriālais ieguldījums D 1160 K 5310 4. Pašu veidoto nemateriālo ieguldījumu izmaksas a) darba algas D 1160 K 5610 b) darba devēja sociālās iemaksas D 1160 K 5730 c) citas izmaksas, kuras var attiecināt uz nemateriālā objekta izveidošanu D 1160 K 7xxx1 5. Pārgrāmatoti izveidotie nemateriālie ieguldījumi D 11xx K 1160

2.5. AVANSA MAKSĀJUMI PAR NEMATERIĀLIEM IEGULDĪJUMIEM 1180 – Avansa maksājumi par nemateriāliem ieguldījumiem Šajā kontā uzskaitāmi avansa maksājumi par nemateriāliem ieguldījumiem vai attiecīgiem pakalpojumiem, ja tādus avansus paredz pirkšanas līgums. Samaksātos avansus uzskaita konta debetā, bet, samaksājot pilnībā, avansu noraksta norēķinos ar pārdevēju. Būtībā šī konta uzskaite ir norēķini ar debitoriem, bet tie ir iekļauti nemateriālo ieguldījumu kontu grupā, jo no debitoriem ir paredzēta nevis samaksa naudā, bet gan nemateriālo ilgtermiņa ieguldījumu objekta ieguve. Analītisko uzskaiti kontā iekārto par katru nemateriālā ieguldījuma objekta samaksāto avansu summu. Konts 1180 (avansa maksājumi par nemateriāliem aktīviem) ir aktīva konts, saldo ir tikai debetā, palielinājums jāgrāmato debetā, samazinājums – kredītā.

! Konts 1180 ir aktīva konts, saldo ir tikai debetā. Palielinājums jāgrāmato debetā, samazinājums – kredītā.

Vispārējā gadījumā avansa maksājums tiek grāmatots: Samaksāts avanss piegādātājam D 1180 K 2620 Šeit un turpmāk pirmais cipars apzīmē konta grupu, bet pārējie atkarīgi no konkrēta izmaksu veida (skat. pielikumā). 1

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

2.6. NEMATERIĀLO IEGULDĪJUMU VĒRTĪBAS NORAKSTĪTĀ DAĻA 1190 – Nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstītā daļa (pasīvā) Šis konts paredzēts pakāpeniskai nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu uzkrāšanai, lai bilances kontos saglabātu nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīto daļu. Konts 1190 ir pasīva konts, saldo ir tikai kredītā. Palielinājums jāgrāmato kredītā, samazinājums – debetā.

Vispārējā gadījumā norakstītā daļa tiek grāmatota: D 7410 K 1190 Konts 1190 (nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstītā daļa) ir pasīva konts, saldo var būt tikai kredītā. Palielinājums jāraksta konta kredītā, bet samazinājums – konta debetā. Kādas metodes var izmantot, aprēķinot nemateriālo ieguldījumu nolietojumu? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Izmaksas, kas saistītas ar nemateriālo ieguldījumu izveidošanu, ir sistemātiski jānoraksta lietderīgās lietošanas periodā. Iegādāto nemateriālo ieguldījumu sastāvs ir dokumentāri jāpamato, un iegādes izdevumus nedrīkst norakstīt izmaksās tūlīt pēc to iegādes. Piemērs: Uzņēmums no valsts iegādājas koncesiju kūdras ieguvei. No bankas konta samaksāts euro 60000. Šo summu noraksta 10 gados. Grāmatojums samaksātai summai: Koncesijas iegāde D 1120 K 2620 60 000,Koncesijas viena gada nolietojuma aprēķins 60 000 : 10 gadi = 6000 euro/gadā Koncesijas viena gada nolietojums D 7410 K 1190 6000,Gada beigās nolietojuma summa jāpārnes uz peļņas vai zaudējumu kontu (8610): Nolietojums saimnieciskās darbības rezultātā D 8610 K 7410 6000,-

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

2.7. NEMATERIĀLO IEGULDĪJUMU VĒRTĪBAS NORAKSTĪŠANA UZŅĒMUMA IENĀKUMA NODOKĻA VAJADZĪBĀM Nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas par koncesijām, patentiem, licencēm un preču zīmēm noraksta sistemātiski, pēc lineārās (vienmērīgās) metodes. Pārējo nemateriālo ieguldījumu nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nav norakstāms. Nemateriālo ieguldījumu vērtību noraksta: koncesijām — 10 gados, patentiem, licencēm un preču zīmēm — piecos gados. Pētniecības un attīstības izmaksas (arī tās, kas saistītas ar nerealizēto projektu tehnisko dokumentāciju, ja šo projektu vērtība nav iekļauta pamatlīdzekļos), kas attiecas uz nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, izņemot izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu, noraksta tajā gadā, kad šīs izmaksas radušās. Par samaksu iegūtus un pašradītus datoru programmproduktus un programmas nolietojuma aprēķinam nodokļu vajadzībām uzskaita 3.pamatlīdzekļu kategorijā un tām nepiemēro šā panta ceturto un piekto daļu. Izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un kvalitātes noteikšanu noraksta sistemātiski 10 gados pēc izmaksu rašanās. Piemērs: Pārskata perioda maijā iegādātas licences par euro 600, kuras derīgas divus gadus. Iegrāmatot licences iegādi. Aprēķināt licenču atlikušo vērtību pārskata perioda beigās (31. decembrī) finanšu grāmatvedības vajadzībām un iegrāmatot nolietojumu. Aprēķināt licenču atlikušo vērtību pārskata perioda beigās uzņēmuma ienākuma nodokļa vajadzībām. Būtu jāveic šādas darbības (euro): 1) jāiegrāmato licenču iegāde D 1120 K 2620 600,2) jāaprēķina nolietojums finanšu grāmatvedības vajadzībām. Nolietojumu sāk rēķināt ar nākamo mēnesi pēc iegādes, tātad pārskata periodā nolietojums jārēķina septiņiem mēnešiem 600 : (2 gadi × 12 mēneši) = 25,- (viena mēneša nolietojums) 25 × 7 mēn. = 175 ,- (septiņu mēnešu nolietojums) 3) D 7410 K 1190 175,(iegrāmatots nolietojums finanšu grāmatvedības vajadzībām) 4) licences atlikušā vērtība bilancē 31. decembrī 600 – 175 = 425,5) jāaprēķina nolietojums uzņēmuma ienākuma nodokļa vajadzībām. Šajā gadījumā nolietojumu rēķina par pilnu gadu neatkarīgi no iegādes mēneša (13. pants likumā „Par uzņēmuma ienākuma nodokli”) un noraksta piecos gados (likuma „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 13. panta 2. punkta 5. apakšpunkts)

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

600 : 5 gadi = euro 120,- gadā (šo aprēķināto nolietojumu negrāmato) 6) licences atlikušā vērtība uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām 31. decembrī 600 – 120 = euro 480,-



Par tirdzniecības licenci samaksāts euro 2500 no bankas konta. Licence izsniegta uz pieciem gadiem. Aprēķiniet licences atlikušo vērtību pārskata perioda beigās uzņēmuma ienākuma nodokļa vajadzībām! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

2.8. NEMATERIĀLO IEGULDĪJUMU INVENTARIZĀCIJA Koncesijas, patenti, licences, tirdzniecības zīmes, kā arī datoru programmas ir apstiprinātas ar attiecīgiem dokumentiem, par to pirkšanu arī jābūt apstiprinošiem dokumentiem. Tādēļ arī šīs tiesības ir inventarizējamas. Nemateriālos ieguldījumus inventarizē pēc attiecīgiem attaisnojuma dokumentiem pārbaudot iegrāmatoto summu pamatojumu atsevišķiem nemateriālo ieguldījumu posteņiem, kā arī pārbaudot, vai:  šajos posteņos ir iekļauti tikai tādi nemateriālie ieguldījumi, kas atbilst to definīcijai un atzīšanas kritērijiem;  ir iekārtota šo aktīvu analītiskā uzskaite pēc to veidiem un objektiem;  sākotnējā vērtība atbilst to iegādes un izveidošanas izmaksām;  nemateriālo ieguldījumu iegādes un izveidošanas izmaksu norakstīšana notiek sistemātiski un atbilstoši spēkā esošiem noteikumiem vai arī tās netiek norakstītas uzreiz – iegādājoties;  šajos ieguldījumos nav tādas ilgtermiņa izmaksas, kuras būtībā jau ir uzņēmuma zaudējumi (nav paredzami sagaidāmie ienākumi). Nemateriālo ieguldījumu inventarizācijas rezultāti atspoguļojami inventarizācijas sarakstā, kurā jāuzrāda inventarizēto nemateriālo ieguldījumu nosaukumi pēc veidiem (licences, patenti) un objektiem, no kura laika un uz kādiem dokumentiem pamatojoties tie iegrāmatoti, to dokumentētā sākotnējā vērtība, vērtības norakstījumi un precizēta atlikusī vērtība. Biežākie grāmatojumi inventarizācijas rezultātā: 1. Konstatēti iztrūkumi, ir vainīgā persona a) nemateriālo ieguldījumu norakstītā daļa D 1190 K 11xx b) to atlikusī daļa D 2380 K 11xx 38

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

2. Norakstīti iztrūkumi vai zudumi a) nemateriālo ieguldījumu norakstītā daļa D 1190 K 11xx b) to atlikusī daļa D 7410 K 11xx 3. Nederīgi tālākai lietošanai a) uzkrātais nolietojums D 1190 K 11xx b) to atlikusī daļa D 7410 K 11xx 4. Vērtības izmaiņas pēc inventarizācijas a) palielinājums D 11xx K 3131 b) samazinājums D 7520 K 11xx 5. Iegrāmatoti pārpalikumi D 11xx K 6580

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība



Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaites uzdevums ir dokumentēt objektu sastāva un vērtības izmaiņas, pareizi aprēķināt objektu vērtību un izmaksas finanšu pārskatos, kā arī kontrolēt objektu saglabāšanu un lietderīgu izmantošanu. Ilgtermiņa ieguldījumu ietekme uz uzņēmumu darbību ir ilgstoša, tāpēc to iegādei un izveidošanai izlietotos līdzekļus iekļauj pakāpeniski saimnieciskās darbības izmaksās atbilstoši aktīvu lietderīgās izmantošanas laikam. Bilancē ilgtermiņa ieguldījumus atspoguļo atlikušajā vērtībā. Ilgtermiņa nemateriālos ieguldījumus veido par samaksu iegūtas vai līdzdalības kārtībā saņemtas, attiecīgi dokumentētas nemateriālas vērtības, kuru izmantošanas laiks pārsniedz vienu gadu. Ilgtermiņa ieguldījumus iedala trīs daļās:  nemateriālie ieguldījumi;  materiālie ieguldījumi;  finanšu ieguldījumi. Uzņēmuma ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi ir zemes, ūdeņu un citu dabas resursu, datorprogrammas, licences, preču zīmes vai kāda cita intelektuāla īpašuma lietošanas tiesības, kā arī uzņēmuma nemateriālā vērtība. Attīstības darbi uzņēmumā ir saistīti ar pētniecības atklājumu u.c. zināšanu izmantošanu jaunu vai būtiski uzlabotu materiālu, ierīču, produktu ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai vēl pirms komerciālas ražošanas sākšanas. Uzņēmuma attīstības izmaksas veido šajā procesā iesaistīto darbinieku darba samaksa kopā ar sociālajiem maksājumiem, izdevumi materiālu, izejvielu iegādei, saņemto darbu un pakalpojumu apmaksai un citi izdevumi. Parasti nelielos uzņēmumos šādas izmaksas neveidojas. Latvijas normatīvie akti paredz, ka nedrīkst kapitalizēt jeb uzkrāt pētniecības izmaksas, kuras veido zinātniska rakstura darbi, kas saistīti ar pētījumiem un eksperimentiem, lai iegūtu jaunas zinātniska vai tehniska rakstura zināšanas. Tās noraksta izmaksās periodā, kad tās radušās. Nemateriālā vērtība faktiski ir maksa par uzņēmuma labo slavu, reputāciju vai konkurētspēju, ar kuru jaunais īpašnieks cer gūt peļņu un atpelnīt nemateriālajā vērtībā ieguldītos līdzekļus. Tātad uzņēmuma nemateriālā vērtība ir maksājums, kas veikts paredzamo nākotnes ieņēmumu dēļ, tāpēc to izmaksās noraksta vairākos gados. Nemateriālos ieguldījumus inventarizē, pēc attiecīgiem attaisnojuma dokumentiem pārbaudot iegrāmatoto summu pamatojumu atsevišķiem nemateriālo ieguldījumu posteņiem.

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Nemateriālo ieguldījumu inventarizācijas rezultāti atspoguļojami inventarizācijas sarakstā, kurā jāuzrāda inventarizēto nemateriālo ieguldījumu nosaukumi pēc veidiem (licences, patenti) un objektiem, no kura laika un uz kādiem dokumentiem pamatojoties tie iegrāmatoti, to dokumentētā sākotnējā vērtība, vērtības norakstījumi un precizēta atlikusī vērtība.

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

1. nodarbība



1. uzdevums Lūdzu, pabeidziet teikumus! 1. Tādu ilgtermiņa ieguldījumu objektu sākotnējā vērtība, kuru lietošanas periods ir ierobežots, pakāpeniski jānoraksta (jāamortizē) ............................. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2. Latvijas normatīvie akti nemateriālajiem aktīviem nosaka divu veidu nolietojumu aprēķināšanu, tie ir ...................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 3. Nemateriālie ieguldījumi bilancē tiek uzrādīti atlikušajā vērtībā, tas ir, ...... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 4. Nemateriālos ieguldījumus saimnieciskās darbības izmaksās noraksta ....... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 5. Uzņēmuma nemateriālā vērtība ir maksājums, kas veikts ............................ .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2. uzdevums Par uzņēmuma biznesa plānu no bankas konta samaksāts euro 1000. Derīgās lietošanas laiks ir pieci gadi. Iegrāmatojiet samaksāto summu! Aprēķiniet viena mēneša nolietojumu finanšu grāmatvedības vajadzībām, iegrāmatojiet to un perioda beigās pārgrāmatojiet uz peļņu vai zaudējumiem (konts 8610)! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

3. uzdevums Uzņēmums A ir nopircis uzņēmumu S par euro 150 000. Uzņēmuma S bilancē ir (euro):  tehnoloģiskās iekārtas par 20 000, ēkas par 105 000, izejvielas par 10 000, kreditoru parādi 60 000,Aprēķiniet uzņēmuma S nemateriālo vērtību un iegrāmatojiet iegādi uzņēmuma A grāmatvedības uzskaitē! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 4. uzdevums Par tirdzniecības licenci samaksāts euro 4500 no bankas konta. Licence izsniegta uz pieciem gadiem. Iegrāmatojiet licences iegādi! Aprēķiniet licences atlikušo vērtību pārskata perioda beigās (31. decembrī) finanšu grāmatvedības vajadzībām un iegrāmatojiet nolietojumu! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES

1. nodarbība



32. lpp. 1) licences iegāde D 1120 K 2620 euro 300,2) 300 : (3 × 12) = 8,33 euro × 6 mēn. = euro 50,3) atlikusī vērtība perioda beigās 300 – 50 = euro 260,38. lpp. 2500 : 5 gadiem = 500 euro/gadā Atlikusī vērtība uzņēmuma ienākuma nodokļa vajadzībām: 2500 – 500 = 2000,43. lpp. 1. uzdevums 1. Tādu ilgtermiņa ieguldījumu objektu sākotnējā vērtība, kuru lietošanas periods ir ierobežots, pakāpeniski jānoraksta (jāamortizē) lietderīgās lietošanas laikā. 2. Latvijas normatīvie akti nemateriālajiem aktīviem nosaka divu veidu nolietojumu aprēķināšanu, tie ir finanšu grāmatvedības vajadzībām un uzņēmuma ienākuma nodokļa vajadzībām. 3. Nemateriālie ieguldījumi bilancē tiek uzrādīti atlikušajā vērtībā, tas ir, sākotnējā vērtība mīnus uzkrātais nolietojums. 4. Nemateriālos ieguldījumus saimnieciskās darbības izmaksās noraksta sistemātiski visā lietderīgās lietošanas laikā. 5. Uzņēmuma nemateriālā vērtība ir maksājums, kas veikts par uzņēmuma labo slavu, reputāciju vai konkurētspēju, ar kuru jaunais īpašnieks cer gūt peļņu un atpelnīt nemateriālajā vērtībā ieguldītos līdzekļus. 2. uzdevums 1) biznesa plāna iegāde D 1110 K 2620 euro 1000,2) viena mēneša nolietojums 1000 : 60 (5 gadi × 12 mēn.) = 16,67 D 7410 K 1190 euro 16,67 3) pārgrāmatojums uz peļņu vai zaudējumiem D 8610 K 7410 euro 16,67 44. lpp. 3. uzdevums Iegādājoties uzņēmumu, tiek nopirkti arī uzņēmuma līdzekļi un saistības: 20 000 + 105 000 + 10 000 – 60 000 = 75 000 (starpība ir uzņēmuma nemateriālā vērtība) Uzņēmums, kurš ir pārpircis citu uzņēmumu, pārņem tā īpašumā nonākušos materiālos, nemateriālos aktīvus un arī parādus, tāpēc veicami šādi grāmatojumi (euro): D 1210 105 000,K 2620 150 000,D 2110 10 000,K 5310 60 000,D 1220 20 000,D 1130 75 000,-

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

4. uzdevums Licences iegāde: D 1120 K 2620 euro 4500,Licences viena gada nolietojuma aprēķins: 4500 : 5 gadi = 900 euro/gadā Licences viena gada nolietojums: D 7410 K 1190 euro 900,Licences atlikusī vērtība pirmā gada beigās: 4500 – 900 = euro 3600,-

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11.

12. 13.

Andžāne V. Ievads finanšu grāmatvedībā. – Rīga: LU, 2001. Andžāne V. Ilgtermiņa ieguldījumu uzskaite. – Rīga: LU, 2001. Apsīte I. Uzņēmuma gada pārskats. – Rīga: LID, 2003. Būmane I., Ludboržs I. Nemateriālo aktīvu būtība un klasifikācija – Rīga: LU, 2001. Gada pārskatu likums. Grigorjeva R., Jesemčika, A. Grāmatvedības pamati. – Jelgava, 2004. Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”. Likums „Par grāmatvedību”. 38. Starptautiskais grāmatvedības standarts „Nemateriālie aktīvi”. Bojarenko J., Beļavska L., Tjurina A. Finanšu grāmatvedība: teorija un prakse, I daļa – Rīga.SIA KIF “Biznesa komplekss”, 2009. Bojarenko J., Tjurina A., Ķūda M., Pokromoviča I., Jespere I. Finanšu grāmatvedība: teorija un prakse, II daļa – Rīga.SIA KIF “Biznesa komplekss”, 2009. Januška M. Uzņēmumu uzskaites politikas veidošana un atjaunošana. – Rīga. Merkūrijs LAT, 2007. Leibus I., Grigorjeva R., Jesemčika A., Svarinska A. Grāmatvedības pamati uzņēmumos. - Rīga : Lietišķās informācijas dienests, 2014

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

1. nodarbība



1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

Biznesa vadības koledža

TESTS

1. nodarbība



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde.

Nemateriālo aktīvu sākotnējā vērtība var būt: A. iegādes izmaksas; B. ražošanas pašizmaksa; C. pirkšanas cena; D. viss iepriekš minētais.

Ilgtermiņa ieguldījums ir: A. automašīna; B. dators; C. finanšu uzskaites programmas licence; D. tirdzniecības licence uz 6 mēnešiem.

Nemateriālie ieguldījumi bilancē jāatspoguļo: A. iegādes cenā; B. atlikušajā vērtībā; C. patiesajā vērtībā; D. pirkuma cenā.

Uzņēmuma nemateriālā vērtība ir: A. licence, patents; B. maksa par uzņēmuma labo slavu, reputāciju vai konkurētspēju; C. koncesija; D. nemateriāls ieguldījums.

Avansa maksājums par nemateriālu aktīvu pēc ekonomiskās būtības ir: A. debitoru parāds; B. licence; C. nenaudas aktīvs; D. nemateriāls objekts.

Nemateriālo aktīvu vērtību noraksta: A. pēc vajadzības; B. pēc vadības labākā aprēķina; C. pēc lineārās metodes; D. pēc lietotāja ieskatiem.

Lietderīgās lietošanas laiks ir atkarīgs no: A. aktīva izmaksām; B. patiesās vērtības; C. aktīva izmantošanas; D. uzņēmuma darbības laika.

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Patiesā vērtība ir: A. summa, par kādu var nopirkt un pārdot aktīvu nesaistītos darījumos; B. summa, kādu noraksta izdevumos; C. izmaksas aktīva uzlabošanai; D. izmaksas produkcijas ražošanai.

Uzņēmuma attīstības izmaksas veido: A. darba samaksa; B. izlietoto materiālu izmaksas; C. saņemto darbu un pakalpojumu izmaksas; D. visi iepriekš minētie.

10. Ilgtermiņa ieguldījumu pilnīgākais uzskaitījums ir: A. nemateriālie aktīvi, patenti, licences; B. pamatlīdzekļi, nemateriālie aktīvi, ilgtermiņa finanšu ieguldījumi; C. ilgtermiņa finanšu ieguldījumi, nauda, debitori, avansi; D. nauda, nemateriālie aktīvi, finanšu ieguldījumi.

FINANŠU GRĀMATVEDĪBA