Komerctiesības by Biznesa Vadības Koledža

Tālmācības studiju kurss

KOMERCTIESĪBAS

Kursa autors:

Mg. oec. Aivars Bernāns

Tālmācības studiju kurss „Komerctiesības” Teksta autors Mg. oec. Aivars Bernāns Papildināts 2017.gadā: Mg. iur. Signe Hušeka Mg.oec., Dipl.iur. Ilze Rubene

Ilustrāciju autors Romans Vitkovskis Recenzents Prof. iur. Juris Kalniņš Redaktors Lauris Ziediņš © SIA “Biznesa vadības koledža”, 2017 Biznesa vadības koledža, Alberta iela 13, Rīga LV-1010, tālr. 67803261 e-pasts: bvk@bvk.lv, www.bvk.lv.

ISBN 9984-708-45-4

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

1. Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

2. Studiju norise 2.1. Darbs ar tālmācības materiāliem Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām.

Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās;

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

KOMERCTIESĪBAS

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu.

Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā.

Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem, lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto literatūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski.

2.2. Darbs klātienē Atkarībā no studentu skaita grupā, studiju kursa ietvaros paredzētas arī lekcijas un praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm; 8

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

 ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.  vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā. 2.3. Darbs Moodle vidē 2.3.1. Kursa apguves laikā Jums tiek noteikta obligāta dalība MOODLE vides diskusijās. Tās:  dod

iespēju

teorētiskās

zināšanas

pielietot

praksē,

analizējot

reālas

problēmsituācijas un piedāvājot to risinājumus;  rosina domāt, pētīt, pilnveidot savas individuālās teorētiskās un praktiskās zināšanas, kā arī veicina sadarbību ar citiem studentiem. 2.3.2. Pēc kursa apguves, saskaņā ar studiju plānu un grafiku, Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek attālināti mācību vidē Moodle pēc sekmīgi novērtētas dalības diskusijā;  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī klātienē, iepriekš vienojoties par norises laiku ar savu koordinatoru Studiju atbalsta centrā;  ieskaites/ eksāmena rezultātus paziņo BVK mājaslapas profilā sadaļā “Atzīmes”.

3. Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra koordinatori, kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

KOMERCTIESĪBAS

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācībspēki. Izmantojiet viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studenta apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus.

4. Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes lekcijām un praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām.

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

Pašpārbaudes jautājumi un uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus nodarbības tekstā. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Vēlam sekmes studijās!

KOMERCTIESĪBAS

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

svarīgi iegaumēt

vērts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

Uzruna

Godātie studenti, Cienījamās studentes! Vai kāds no Jums nav iedomājies sevi veiksmīga komersanta lomā, kuram ar katru gadu progresīvi stāvā līknē pieaug apgrozījums un peļņa? Droši vien Jūs daudzi tādi jau esat – veiksmīgi uzņēmēji, kas paši savā praksē esat saskārušies ar dažādu uzņēmējdarbības situāciju un iespējamo problēmu risināšanu. Vienkārši malači! Bet, ja arī neesat pašreiz tieši saistīti ar komercdarbību, tad daudz par to esat dzirdējuši un ar to saskaraties ikdienā. Tas nozīmē, ka mēs esam dinamiskā komercdarbības attīstības vidē, kur komercdarbību regulējošo aktu pārzināšana ir ļoti vēlama. Es ceru, ka, papildinot zināšanas komercdarbībā, Jūs izvirzīsiet sev jaunus mērķus kādā no komercdarbības nozarēm. Apgūstot šo materiālu, Jums būs iespēja iepazīties ar komercdarbību regulējošiem normatīvajiem aktiem un pat pašiem aktīvi piedalīties esošo problēmu risinājumos. Nu, ko, tad ķersimies pie darba un kopā iepazīsimies ar komercdarbību normatīvo aktu regulējumu un ar to saistītiem zemūdens akmeņiem! Nenogurstošu ieinteresētību komerctiesību jomā un labu noskaņojumu!

Mg. oec. Aivars Bernāns, kursa autors

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

KOMERSANTS, KOMERSANTU VEIDI Terminu skaidrojošā vārdnīca ...................................................................... 19 1. Normatīvo aktu attīstības raksturojums .................................................. 21 2. Komercdarbības un saimnieciskās darbības kritēriji ............................. 25 2.1. Darbība savā vārdā jeb patstāvība .................................................. 25 2.2. Darbības sistemātiskums ................................................................... 26 2.3. Saimnieciskās darbības atlīdzības gūšanas nolūks ......................... 27 3. Firmas jēdziens, tās darbības principi ................................................... 28 4. Komersanta filiāles firma ....................................................................... 34 5. Firmas atsavināšana ................................................................................. 35 6. Komersantu veidi ..................................................................................... 35 Kopsavilkums ............................................................................................... 37 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ................................................... 39 Uzdevumu atbildes ...................................................................................... 41 Ieteicamā literatūra ...................................................................................... 43 Tests .............................................................................................................. 45

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas Jums palīdzēs noskaidrot:  subjektus, kas saskaņā ar komerclikuma normām ir uzskatāmi par komersantiem;  komersanta darbības raksturīgākās pazīmes;  komersanta tiesisko statusu normatīvo aktu ietvaros;  firmas pielietojuma nozīmi komersanta darbībā;  kārtību, kādā komersants ir tiesīgs noteikt filiālei firmu;  iespējamos komersantu veidus;  vispārējos komercdarbības principus, kuru izpratne ir nepieciešama komerctiesību analīzē un pielietojumā.

KOMERCTIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība



Akciju sabiedrība – viens no kapitālsabiedrības veidiem, kuras pamatkapitāls sastāv no akciju nominālvērtību kopsummas. Akcijas var būt publiskās apgrozības objekts. Firma – komercreģistrā ierakstīta komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties. Individuālais komersants – fiziska persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā. Kapitālsabiedrība – komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. Ir divi kapitālsabiedrību veidi – sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības. Komandītsabiedrība – personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā pret sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota. Komercdarbība – atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Viens no uzņēmējdarbības veidiem. Komerclikums – likums, kas regulē komercdarbību. Komersants – komercreģistrā ierakstīta fiziska persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). Patstāvība komercdarbībā nozīmē subjekta spēju savā vārdā slēgt darījumus un noteikt savu darba laiku. Personālsabiedrības – ir līgumsabiedrības, kur uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas ar mērķi veikts komercdarbību, izmantojot kopīgu firmu. Personāklsabiedrības klasificējas pilnsabiedrībā un komandītsabiedrībā. Pilnsabiedrība – personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret pilnsabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri). Sabiedrība ar ierobežotu atbildību – viens no kapitālsabiedrības veidiem, kuras daļas nav publiskā apgrozījuma objekts.

KOMERCTIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Saimnieciskā darbība – jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Uzņēmums no juridiskā viedokļa ir lietu kopība, ko komersants izmanto savā komercdarbībā. Starp komersantu un uzņēmumu pastāv īpašuma attiecības, kas dod iespēju sakārtot tādas attiecības kā uzņēmuma atsavināšana, noma u.tml. Uzņēmuma līgums – viena puse uzņemas izpildīt otrai pusei zināmu atlīdzību ar saviem rīkiem un ierīcēm (kādu pasūtījumu vai lietu izgatavot vai izvest galā kādu pasākumu).

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. NORMATĪVO AKTU ATTĪSTĪBAS RAKSTUROJUMS Mēs katrs esam dzirdējuši tādus terminus kā uzņēmējdarbība un komercdarbība, tomēr, vai to lietojums vienmēr ir pareizs? Sākotnēji var šķist, ka abi minētie termini apzīmē identiskus procesus, tomēr tā nav. Šajā nodarbībā mēs noskaidrosim, ka tiem piemīt vairākas būtiskas pazīmes, kas tos šķir, tāpat pievērsīsim uzmanību arī vairākiem citiem komerctiesībās pielietotajiem jēdzieniem, kas nodrošinās veiksmīgu komerctiesisko attiecību analīzi praksē. Būtiski atcerēties, ka uzņēmējdarbības un komercdarbības terminu būtību atklāj normatīvie akti. Jāpiebilst, ka laika periodā no 1990. – 2004. gadam tie ir mainījušies, jo lietoto terminu skaidrojums neatbilda pasaules praksei un Eiropas Savienības tiesībām, turklāt uzņēmējdarbības formas bija sadrumstalotas, jo katru darbību regulēja atsevišķs normatīvs akts. Komerctiesības Latvijā ir jauna tiesību nozare, kuras attīstības pirmsākumi pēc valsts neatkarības atgūšanas skatāmi no 1990.gada 1.augusta, kad Latvijas Republikas Augstākā padome ar lēmumu pieņēma likumprojektu “Par uzņēmējdarbību”. Likums stājās spēkā 1990.gada 1.decembrī.

Uzņēmējdarbības un komercdarbības terminu būtību atklāj normatīvie akti.

Likumprojekts „Par uzņēmējdarbību” tika pieņemts 1990.g.1.augustā, bet stājās spēkā – 1990.g.1.decembrī.

Likums „Par uzņēmējdarbību” pildīja centrālā normatīvā akta funkcijas uzņēmējdarbības attiecību regulējumā, atvasināti no kura darbojās tādi likumi kā, piemēram, “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”, “Par akciju sabiedrībām” u.c. Uzņēmējdarbība ir ilgstoša vai sistemātiska ekonomikas darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizācijas darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu.

Kā Jūs domājat, kāpēc likumdevēji sāka izstrādāt normatīvos aktus par uzņēmējdarbību tieši 20.gs. 90. gados?

……………………………………………………………………………… ……………………………………………………………………………… ……………………………………………………………………………… Komerclikumu var uzskatīt par normatīvo aktu, kas ir viens no komerctiesību pamatavotiem, tāpēc šī normatīvā akta būtības pārzināšana nepieciešama jebkurai personai, kas ir saistīta ar komercdarbību tieši vai netieši. KOMERCTIESĪBAS

Komerclikums stājās spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Komerclikums spēkā stājās 2002.gada 1.janvārī. Tā ieviešanas galvenais mērķis- nodrošināt apkopotu tiesību normu kopumu, kas regulē iespējamās komercdarbības pārvaldes formas. Likuma “Par uzņēmējdarbību” un tam piesaistīto normatīvo aktu pamatfunkcija bija nodrošināt regulējumu uzņēmējdarbības tiesībās un radīt tiesisko pamatu ekonomikas pārejai no sociālistiskās plānveidīgās saimniekošanas sistēmas uz brīvo tirgu.

Likuma “Par uzņēmējdarbību” un tam piesaistīto normatīvo aktu pamatfunkcija bija nodrošināt regulējumu uzņēmējdarbības tiesībās un radīt tiesisko pamatu ekonomikas pārejai no sociālistiskās plānveidīgās saimniekošanas sistēmas uz brīvo tirgu. Šai tiesību sistēmai bija saskatāmas atsevišķas nepilnības:  atsevišķu terminu skaidrojuma un komerctiesību institūtu neatbilstība pasaules praksei un Eiropas Savienības tiesībām;  kreditoru tiesības attiecībā pret debitoru netika pietiekami aizsargātas;  uzņēmējdarbību un tās pārvaldes formas noteica un regulēja sadrumstalota normatīvo aktu sistēma, kas nebija pārskatāma komercdarbībā iesaistītiem subjektiem. Tas ļauj secināt, ka Latvijas uzņēmējdarbības likumos nepastāvēja citās valstīs jau sen pazīstamie komerctiesību institūti, kā arī atrunāto tiesību institūtu regulējums bija nepilnīgs.

Komerclikuma ieviešana padara mūsu tiesību sistēmu atpazīstamu ārvalstu investoriem, sekmējot daudz lielāku investīciju piesaisti Latvijas ekonomikai.

Komersantu reģistrēšanos kārtību nosaka „Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums” (2002).

Komerclikums ir vērsts lielā mērā uz kreditoru un jebkuras citas trešās personas aizsardzību. Komerclikuma galvenais mērķis ir samazināt risku komerctiesiskajā apgrozībā. Laika periods no 2002.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 31.decembrim faktiski ir uzskatāms par pārejas periodu, kura laikā Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām personām bija jāveic pārreģistrācija Komercreģistrā saskaņā ar Komerclikuma normām. Tāpēc no 2002.gada 1.janvāra stājās spēkā “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums”, kurš nosaka kārtību, kā:  reģistrējami komersanti komercreģistrā;  pārreģistrēt līdz 2002.gada 1.janvārim reģistrētos uzņēmumus. Jāatzīmē, ka pēc 2005.gada 1.janvāra likumdevējs neatkarīgi no Komerclikuma spēkā stāšanās saglabāja vairākus normatīvos aktus, kuri regulē atsevišķu komersantu darbību, kā piemēru var minēt kredītiestādes1 un apdrošināšanas sabiedrības, kuru darbību regulē atsevišķi likumi. Tomēr tieši Komerclikums regulē lielāko daļu iespējamo komersantu veidu.

Kā Jums šķiet, kāpēc komerclikums neregulē visu iespējamo komersantu veidu darbību? Kāpēc pēc Jūsu domām, tomēr papildus Komerclikumam pastāv citi likumi, kas regulē atsevišķu komersantu veidus? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Kredītiestādes regulē Kredītiestāžu likums (spēkā no 24.10.1995.), apdrošināšanas sabiedrības - Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums (spēkā no 01.07. 2015.) 1

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Komerclikuma normas veidotas pēc duālisma modeļa, kur pamatprincips ir civiltiesību subsidiaritāte attiecībā pret komerctiesībām. Tas nozīmē, ja Komerclikums neregulē attiecīgo jautājumu, tad piemērojamas Civillikuma normas. Komerclikuma normas aizstāj iepriekš lietotos terminus ‘uzņēmums’ un ‘uzņēmējdarbība’ ar terminiem ‘komersants’ un ‘komercdarbība’. Tas nozīmē, ka sastopot terminus „uzņēmums” un „uzņēmējdarbība”, nepieciešams pievērst uzmanību, vai šie termini netiek lietoti kā sinonīmi, piemēram, ekonomikā, taču juridiskās terminoloģijas ziņā, svarīgi nošķirt un izmantot terminus, kas norādīti Komerclikumā. Kā Jūs saprotat, kas ir komercdarbība? Miniet piemērus! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Komerclikuma normas veidotas pēc duālisma modeļa, kur pamatprincips ir civiltiesību subsidiaritāte attiecībā pret komerctiesībām.

Komerclikuma 1.panta otrā daļa nosaka, ka komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem. No loģikas zinātnes viedokļa komercdarbība ir sašaurinātā forma uzņēmējdarbībai. Tātad termins „uzņēmējdarbība” ir plašāks par terminu „komercdarbība”, jo ietver visus iespējamos saimnieciskās darbības veidus, savukārt komercdarbība ir tikai tāda uzņēmējdarbība, kuru veic komersants.Uzņēmums no juridiskā viedokļa ir lietu kopība, ko komersants izmanto savā komercdarbībā. Komerclikuma 1.pants nosaka, ka komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziska persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). No definīcijas var secināt, ka personas, kas nav reģistrētas komercreģistrā, nav uzskatāmas par komerctiesību subjektu – komersantu – un līdz ar to arī to veiktā saimnieciskā darbība nav uzskatāma par komercdarbību. Piemēram, pašvaldība veic saimniecisko darbību, bet tā nav komerctiesību subjekts, jo tai nav komersanta darbības pazīmju. Atrodiet un atzīmējiet ar X, kurš no apgalvojumiem ir pareizs! Apgalvojums

Pareizi

 Nepareizi

Komersants ir saimnieciskās darbības veicējs. Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziska persona vai juridiska persona. Komersants ir jebkura fiziska persona.

Balsoties līdzšinējā komersantam!

pieredzē,

nosauciet

īpašības,

kādām

jāpiemīt

1. nodarbība

! ?

Biznesa vadības koledža

Saskaņā ar Komerclikuma normām komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Tā ir saistīta ar saimnieciskās darbības veikšanu. Ko Jūs uzskatāt par saimniecisko darbību? Miniet kritērijus, pēc kuriem Jūs nosakāt, ka veiktā darbība ir uzskatāma par saimniecisku! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Komercdarbību no saimnieciskās darbības izdala trīs papildus kritēriji, proti, 1. atklātība, 2. peļņas gūšanas nolūks, 3. speciālais subjekts – komersants. Atklātība – komersants (speciālais subjekts) veic, darbību atklāti, t.i. – savā vārdā. Komersants veic darbību, izmantojot savu firmu, tātad – savā vārdā. Peļņas gūšanas nolūks – komercdarbībā tiek prezumēts. Peļņa ir komercdarbības galvenais mērķis un pamats, un komersanta statusa iegūšanas mērķis ir peļņas gūšana. Komersants – tikai komersanta veiktā darbība uzskatāma par komercdarbību. Persona, kura veic saimniecisko darbību, bet kura nav kā komersants ierakstīta komercreģistrā, piemēram, biedrība, pašvaldība u.tml.), nav komerctiesību subjekts un jau pēc savas definīcijas neveic komercdarbību. Saskaņā ar komerclikuma normām saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Piemēram, transporta pārvadājuma pakalpojumu veikšana uz uzņēmumu līguma pamata.

Jebkura saimnieciskā darbība, kuru veic komersants, ir uzskatāma par komercdarbību. Svarīgi atcerēties, ka fiziska persona, kurai ir individuāla komersanta statuss, var slēgt divu veidu darījumus:  komercdarījumus, izmantojot savu individuālā komersanta vārdu;  darījumus, kurus slēdz savas fiziskās personas vārdā, neizmantojot firmu.

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

Uzrakstiet katram no iepriekš minētajiem darījuma veidiem piemērus no Jūsu pieredzes!

1. nodarbība

Komercdarījums: .............................................................................................. .......................................................................................................................... Darījums: ......................................................................................................... .......................................................................................................................... Komersantam, slēdzot jebkuru darījumu, noteikti jāizmanto sava firma. Artis Kļava grib noslēgt pirkuma pārdevuma līgumu ar SIA “RATS”, saskaņā ar kuru Artis Kļava iegādātos automašīnu. Lūdzu, raksturojiet, kādos gadījumos Artis Kļava slēgs darījumu kā komersants?



2. KOMERCDARBĪBAS UN SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS KRITĒRIJI Gan komercdarbībai, gan saimnieciskajai darbībai ir noteikti darbības kritēriji, kurus nosaka normatīvie akti. Turpmāk mēs apskatīsim saimnieciskās darbības raksturīgās pazīmes.

Komercdarbības un saimnieciskās darbības kritērijus nosaka normatīvie akti.

2.1. DARBĪBA SAVĀ VĀRDĀ JEB PATSTĀVĪBA Patstāvība komercdarbībā nozīmē subjekta spēju savā vārdā patstāvīgi slēgt darījumus un noteikt savu darba laiku.

Piemēram: Boulinga zāles īpašnieks nosaka darba laiku no plkst. 17:00 līdz 23:00, nevis no plkst. 8:00 līdz 17:00, kas raksturīgi tradicionālajam darba laikam. Kādi normatīvie akti, Jūsuprāt, regulē to, lai patstāvība komercdarbībā nepārvērstos par patvaļu?

KOMERCTIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Katras saimnieciskās darbības pamatā ir persona, kas noteikta mērķa sasniegšanai veic saimniecisko darbību. Lai īstenotu izvirzīto mērķi, bieži vien ir nepieciešams papildus piesaistīt personālu jeb cilvēkresursus ar noteiktām zināšanām un praktiskām iemaņām, kas neizbēgami rada darba tiesisko attiecību veidošanos starp darba devēju un darbinieku. Piemēram, atverot kafejnīcu, komersants pieņem darbā pavārus. Tādējādi pastāv iespēja, ka komersants noslēdz ar izpildītāju uzņēmuma līgumu, saskaņā ar kuru pēdējais izpilda noteikta apjoma darbības. Patstāvības princips komercdarbībā nav attiecināms uz komersanta darbinieku.

Patstāvības princips komercdarbībā nav attiecināms uz komersanta darbinieku, kurš, piemēram, uz darba līguma pamata slēdz darījumus darba devēja uzdevumā, jo tā darbības tiek vadītas un kontrolētas no komersanta lēmējinstitūcijas puses. Piemēram, komersants pilnvaro savu juristu noslēgt noteikta rakstura līgumu. Jāpiebilst, ka lēmējinstitūcijas veidošanas un darbības principu īpatnības ir atkarīgas no komersanta pārvaldes formas, kuras mēs izskatīsim turpmākajās nodarbībās. Ja tiek noslēgts uzņēmuma līgums, abas līguma slēdzējpuses ir uzskatāmas par atsevišķām, patstāvīgām personām.

Kā Jūs domājat, kas no administrācijas personāla var noslēgt darījumu komersanta vārdā? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

2.2. DARBĪBAS SISTEMĀTISKUMS

Sistemātiskums nozīmē vienveidīgas darbības atkārtotību zināmā laika periodā.

Slēdzot darījumu, jāizvērtē gadījuma rakstura iespējamība.

Slēdzot darījumu, jāizvērtē gadījuma rakstura iespējamība vai noteiktu apstākļu sakritība, sasaistot to ar noteiktu laika intervālu. Tas nepieciešams, lai izvērtētu subjekta motīvus atkārtotu darbību veikšanā noteiktā laika periodā.

2016.gadā Mareks Bērziņš Lietuvā nopērk un ieved Latvijā vienu automašīnu. 2017.gadā ieved 28 automašīnas. Kā Jūs domājat, ar kuru gadu uzskatāms, ka Mareks ir sācis nodarboties ar komercdarbību. Kāpēc? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

Ja persona noslēdz vienu darījumu, tas parasti nav uzskatāms par saimniecisko darbību Komerclikuma izpratnē. Piemēram, persona pārdod savu automašīnu, izsniedz aizdevumu uz procentiem. Atkārtoti veikta darbība laika periodā dod pamatu to kvalificēt par sistemātisku saimniecisko darbību, kur jāizvērtē, vai personai ir bijis peļņas gūšanas motīvs.

1. nodarbība

Viens noslēgts darījums parasti nav uzskatāms par saimniecisku darbību Komerclikuma izpratnē.

Interpretējot sistemātiskuma kritēriju, jāņem vērā trīs aspekti: 1. atkārtotība, 2. laika kritērijs, 3. nolūks (skatīt Komerclikuma 1.panta trešo daļu). Piemēram: Persona 7 gadu laikā pārdod 3 automašīnas, kuras sākotnēji bija iegādātas personiskai lietošanai un katra no tām tika lietota vairākus gadus, to nevar uzskatīt par sistemātisku saimniecisko darbību. Šī principa pareiza izpratne ir nozīmīga, veicot kādas personas noteiktas darbības, kā arī izvērtējot, vai tās atbilst/ neatbilst komercdarbības pazīmēm, jo atbilstoši kritēriju vērtējumam personas darbība ir apliekama/ neapliekama ar komercdarbībā saistītiem nodokļiem. Piemēram: Persona viena gada laikā nopērk un pārdod divpadsmit automašīnas. Šajā gadījumā darbības uzskatāmas par saimnieciskām ar komercpazīmēm, jo tām piemīt šādas īpašības;  darbību veikšanas sistemātiskums;  noteiktu darbību atkārtotība noteiktā laika periodā;  atkārtotu darbību veikšana peļņas nolūkā.

2.3. SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS ATLĪDZĪBAS GŪŠANAS NOLŪKS Atcerēsimies! Komerclikuma 1.panta 2.daļa nosaka, ka komercdarbība ir saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā atlīdzības gūšanas nolūkā veic komersants. Veicot komercdarbību, subjekta mērķis ir gūt peļņu no noteiktas darbības, kas atbilst saimnieciskās darbības pazīmēm. Piemēram, mērķis lētāk nopirkt automašīnu, lai to pārdotu dārgāk.

! Veicot komercdarbību, subjekta mērķis ir gūt peļņu.

Atlīdzības formai nav nozīmes, tā var būt atlīdzība gan naudā, gan graudā, tai skaitā atlīdzība var izpausties kā pretpakalpojums. KOMERCTIESĪBAS

1. nodarbība

Par saimniecisku darbību saucama tikai tāda, kura izpaudusies atlīdzības darījuma veikšanas veidā.

Biznesa vadības koledža

Ar pretpakalpojumu saprotama zināma rīcība, kura kalpo kā atlīdzība. Tā var ietvert ne tikai darbību, bet arī atturēšanos no noteiktas darbības, tas ir bezdarbības. Tātad darbību var kvalificēt kā saimniecisko darbību tikai tad, ja tā izpaudusies atlīdzības darījuma veikšanas veidā. Komercdarbības nolūkā parasti normatīvo aktu kārtībā tiek reģistrēta persona ar komersanta statusu, kas var būt vai nu iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājs, vai kopš 2010.gada mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. Protams, praksē bieži vien komersantam kādu noteiktu apstākļu dēļ neizdodas panākt peļņu no saimnieciskās darbības.

Kā Jūs domājat, kādi ir raksturīgākie iemesli šāda veida neveiksmei? .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................



Persona nopērk automašīnu, ar kuru brauc piecus gadus, un pēc tam to pārdod. Lūdzu, raksturojiet, vai attiecīgā personas darbība kvalificējama kā saimnieciskā darbība un komercdarbība? Lūdzu, pamatojiet savu viedokli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Būtiski atcerēties, ka komercdarbībai no citas saimnieciskās darbības izkristalizējamas papildu raksturīgās pazīmes:  saimniecisko darbību veic komersants;  komersanta peļņas gūšanas nolūks. Lai iepazītos ar Komerclikuma būtību, sākotnēji ir jānoskaidro šī likuma regulējumam pakļautie subjekti.

3. FIRMAS JĒDZIENS, TĀS DARBĪBAS PRINCIPI

Firma ir komercreģistrā ierakstīta komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties (Komerclikuma 26.panta pirmā daļa). Jānošķir jēdziena „firma” juridiskā nozīme no tās nozīmes, kura bieži vien tiek lietota sarunvalodā. Sarunvalodā jēdziens „firma” tiek lietots daudzās nozīmēs – kā sinonīms vārdiem „uzņēmējs”, „komersants” un „uzņēmums”. Juridiski visi šie jēdzieni ir savstarpēji pilnīgi atšķirīgi pēc to tiesiskā satura un tādēļ ir nodalāmi viens no otra. Firma Latvijas komerctiesībās ir komersanta „vārds”, un nekādā ziņā tas nav uzņēmums vai tiesību subjekts. Kā norāda definīcija, firmas nosaukuma pielietojums attiecināms tikai uz tām personām, kas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā reģistrējušās

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

komercreģistrā, kas saskaņā ar komerclikuma normām var būt kā fiziskas, tā arī juridiskas personas. Jāuzsver, ka jēdzienu ‘firma’ un ‘uzņēmējdarbība’ identisks lietojums uzskatāms par kļūdu – nedrīkst jaukt firmu ar uzņēmuma vai uzņēmuma patstāvīgas daļas nosaukumu, tāpēc pievērsīsimies šo jēdzienu analīzei!

Jēdzieni ‘firma’ un ‘uzņēmējdarbība’ ir jāšķir!

Kā mēs jau iepriekš noskaidrojām, firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko izmanto civiltiesiskajās attiecībās. Savukārt uzņēmums ir lietu kopība, kas nepieciešama komercdarbības veikšanai. Tas nozīmē, ka komersantam var piederēt vairākas, patstāvīgas lietu kopības, kurām var būt savs nosaukums, kas nesakrīt ar firmu.

Piemēram: Komersantam SIA “RAMA” pieder kokzāģētava “Mūsu koksne”, pārtikas veikals “Gardums” un autoserviss “Auto pasaule”. Šajā gadījumā komersanta firma ir tikai SIA “RAMA”, savukārt “Mūsu koksne”, “Gardums” un “Auto pasaule” ir atsevišķu uzņēmuma daļu nosaukumi, kas nav firmas. Civiltiesiskajās attiecībās figurēs SIA “RAMA” kā tiesību subjekts neatkarīgi no tā, vai darījums ir saistīts ar komersanta piederošo kokzāģētavu vai veikalu. Uzņēmuma daļu nosaukumi var būt pakļauti tikai preču zīmju tiesiskajai aizsardzībai.

Komersanta nosaukums ir uzskatāms par firmu tikai tādā gadījumā, ja tas ir ierakstīts komercreģistrā.

Gribu vērst uzmanību uz to, ka komersanta nosaukums ir uzskatāms par firmu tikai tādā gadījumā, ja tas ir ierakstīts komercreģistrā, kuras vārdā komersants var nodarboties ar civiltiesiskām darbībām. Katram komersantam ir iespējams saņemt reģistrācijas apliecību, kas apliecina normatīvo aktu noteiktā kārtībā reģistrētās firmas esamību. Šāda apliecība ir saņemama tikai pēc komersanta rakstveida pieprasījuma, tās saņemšana nav obligāta. Komersantam var būt tikai viena firma! Atcerēsimies, ka komerctiesību izpratnē firma ir komersanta „vārds”, tātad nav ne uzņēmums, ne arī tiesību subjekts. Pēc firmas ir nosakāms komersanta veids, jo katra komersanta nosaukums faktiski sastāv no divām daļām, t.i., sākumā vai beigās tiek iekļauta norāde par komersanta veidu un izvēlētais firmas individualizētais apzīmējums. Individualizētais nosaukums ir dibinātāja normatīvo aktu ietvaros brīvi izraudzīts nosaukums, kas tiek iekļauts komersanta firmā, kuru reģistrē komercreģistrā. Piemēram: SIA Komersanta veids

RAMA Individualizētais nosaukums, kurš atsevišķi no komersanta veida apzīmē firmu šaurākā nozīmē

SIA “RAMA” Komersanta veids un individualizētais nosaukums veido firmu plašākā nozīmē

Pareizo atbildi apvelciet ar aplīti! Ir iespējamas vairākas pareizās atbildes! KOMERCTIESĪBAS

 29

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Kas jāievēro, lai komersanta nosaukums būtu uzskatāms par firmu? A. jāveic ieraksts komercreģistrā; B. firmā jābūt norādēm par komersanta veidu un individualizēto nosaukumu; C. komersanta nosaukums jāsaskaņo ar Valsts ieņēmumu dienestu. Jēdzienam ‘firma’ ir nozīmes dalījums šaurākā un plašākā nozīmē.

Jēdzienam ‘firma’ ir nozīmes dalījums šaurākā un plašākā nozīmē. Šāds dalījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu tiesisko regulāciju un nepieļautu apzinātu vai neapzinātu maldību, jo tiesību normas aizsargā un nepieļauj individualizētā apzīmējuma identisku pielietojumu vairākās firmās. Piemēram, Latvijā nevar pastāvēt vienlaicīgi SIA „BEBRI” un IK „BEBRI”. Kā Jūs ieteiktu rīkoties otram komersantam, izvēloties nosaukumu, lai izvairītos no to dublēšanās? .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Komercreģistrā reģistrētās firmas vienu no otras nošķir to individualizētais apzīmējums.

Jāpiebilst, ka komersanta veida pielietojums daudzām firmām ir identisks. Faktiski firmas vienu no otras, kas reģistrētas komercreģistrā, nošķir firmas individualizētais apzīmējums.

Kādus individualizētus firmas apzīmējumus Jūs zināt? Nosauciet tos! .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Komersantu veidi un to saīsinājumi:  Individuālais komersants – “IK”;  Sabiedrība ar ierobežotu atbildību – “SIA”;  Akciju sabiedrība – “AS”;  Pilnsabiedrība – “PS”;  Komandītsabiedrība – “KS”. Miniet pretī katram no uzskaitītajiem komersantu veidiem kādu Jums zināmu firmu! Komersantu veidi     

Individuālais komersants Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Akciju sabiedrība Pilnsabiedrība Komandītsabiedrība

Piemērs IK “ZAĶI” ……………………................. ................................................. ................................................. ……………………………….

Komerclikuma normas paredz pilno vai saīsināto komersanta veida norādi izvietot vai nu individualizētā nosaukuma sākumā vai beigās. 30

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Piemēram:  SIA RAMA;  Sabiedrība ar ierobežotu atbildību RAMA;  RAMA SIA;  RAMA sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Komersantu veidus plašāk apskatīsim šīs nodarbības 6. plāna punktā. Iedomājieties, ka Jūs dibināt jaunu uzņēmumu. Uzrakstiet iespējamos veidus, kā Jūs drīkstat veidot komersanta nosaukumu.

.......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Kā Jūs domājat, kādi ir ierobežojumi, nosakot komersanta firmu? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Komersants praksē var sastapties ar šādiem firmas izvēles ierobežojošiem noteikumiem:  komersanta firma nevar būt vienāda ar citām komercreģistrā ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām;  firma nevar ietvert maldinošas ziņas par komersanta vai komercdarbības veidu un apjomu;  firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem;  firma nedrīkst ietvert vārdus “Latvijas Republika” un to tulkojumu svešvalodā;  ja firmā ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotas vietas nosaukums, firma nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai apdzīvotas vietas nosaukumu, izņemot viensētu nosaukumu;  firmā nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju nosaukumus, kā arī vārdu ‘valsts’ vai ‘pašvaldība’. Izpētiet komersantu nosaukumus, atzīmējiet pareizos, tos apvelkot ar aplīti! A. B. C. D.

SIA “Nākotnes pašvaldība”; SIA “Nākotne”; AS “Latvija”; SIA “Самовар”.

KOMERCTIESĪBAS

? !



1. nodarbība

Par maldinošu uzskatāma tāda informācija, kas tieši vai netieši norāda uz faktiski nepastāvošiem apstākļiem.

Biznesa vadības koledža

Par maldinošu uzskatāma tāda informācija, kas tieši vai netieši norāda uz faktiski nepastāvošiem apstākļiem, uz kuru pamata trešās personas var izdarīt maldīgus slēdzienus par attiecīgo komersantu un tā veikto komercdarbību. Piemēram, firma „Valdis Dombrovskis”, „Raimonds Pauls” vai „Ivars Bērziņš” saistāmi ar konkrētām fiziskām personām, tādējādi tiek radīta iespēja izdarīt kļūdainu secinājumu par komersanta iespējamo saistību ar attiecīgajām fiziskajām personām. Savukārt cits komersanta veida maldinājums ir, piemēram, individuālais komersants SIA “Bērzi”. Jāatzīst, ka komersantam neizdosies šādu firmu ierakstīt komercreģistrā tāpēc, ka komersanta nosaukumā ir ietverti divi dažādi komersantu veidi. Piemērs: SIA „Pārdevējs” papildus tirdzniecībai var nodarboties arī ar transporta pārvadājumiem, izdevējdarbību u.tml. Ja savukārt tas pats SIA „Pārdevējs” nodarbojas ar visu ko, tikai ne ar tirdzniecību, tad firma ir uzskatāma par maldinošu.

Firma nodarbojas ar pārtikas produktu vairumtirdzniecību. Komersanta firma ir SIA “Internacionālā naftas kompānija”. Raksturojiet, kur šajā nosaukumā izpaužas maldinājums! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem. Vispārēji ar labiem tikumiem saprot sabiedrībā noteiktās morāles vērtības, tas ir – taisnīgs, sabiedrībai labs u.c. Ir zināms, ka sabiedrība izvirza morāles vērtībai atbilstošus principus. Ja, piemēram, firma ietver sastāvdaļas, kuru izteiksme un būtība neatbilst izvirzītajiem principiem, tas nozīmē pretēji sabiedrības morālei un labiem tikumiem. Jāatzīst, ka morāle ir subjektīvu vērtību kategorija, tāpēc atbilstība vai neatbilstība labiem tikumiem saistāma ar subjektīvu vērtējumu, tomēr pastāv zināms kopīgs sabiedrības vērtējums par noteiktām pozitīvām un negatīvām parādībām. Piemēram: Narkotiku tirdzniecība slikta, korupcija ir nosodāma, prostitūcija nav tikumīga nodarbošanās, domājams, nevar rasties strīdi par to, ka firma SIA „Narkodīleris” neatbilst labiem tikumiem.

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Miniet vēl kādus, Jūsuprāt, būtiskus aspektus, kas būtu jāievēro, lai firma atbilstu labiem tikumiem! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Tāpat nepieciešams vērst uzmanību uz faktu, ka zināmu problēmu var radīt vārdi, kuriem latviešu valodā nav nekādas nozīmes, taču to nozīme, piemēram, angļu valodā, nes noteikta veida nozīmi, kas ir pretēja labiem tikumiem. Piemēram, SIA „Prat”2. Pēc idejas šādas firmas reģistrēšanai nebūtu jāpiekrīt, jo Latvijā dzīvojošo cilvēku svešvalodas zināšanas ļauj viegli uztvert šī vārda patieso nozīmi.

? Komerclikums regulē personas vārda un uzvārda lietošanu komersanta nosaukumā.

Tāpat bieži vien cilvēkiem rodas vēlme savu vārdu un/vai uzvārdu “iemūžināt” komersanta nosaukumā, tomēr nedrīkst to darīt neierobežoti. Komerclikums regulē personas vārda un uzvārda lietošanu komersanta nosaukumā. Pārskatāmībai šo informāciju izvietosim 1.1.attēla veidā. Komersantu veidi

IK firmā var ietvert komersanta vārdu un uzvārdu.

PS firmā drīkst ietvert tikai tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura ir pilnsabiedrības biedrs

Personālsabiedrību firmas

KS firmā drīkst ietvert tās personas vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, kura ir komandītsabiedrības komplementārs.

1.1. attēls. Personas vārda un uzvārda lietošana komersanta nosaukumā.

Komerclikums (30.panta pirmā un otrā daļa) nosaka arī to, kas darāms gadījumos, kad persona maina uzvārdu: 1) individuālais komersants var izmantot līdzšinējo firmu; 2) personālsabiedrība arī turpmāk var izmantot līdzšinējo firmu, ja notiek personiski atbildīgā biedra uzvārda maiņa. Izlasiet piemēru un atbildiet uz jautājumu! Individuālā persona reģistrējās komercreģistrā kā individuāls komersants, norādot firmā uzvārdu. Pēc noteikta brīža persona maina uzvārdu. Vai nepieciešams veikt individuālā komersanta firmas pārreģistrāciju komercreģistrā? Lūdzu, pamatojiet savu atbildi!



KOMERCTIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

4. KOMERSANTA FILIĀLES FIRMA Komerclikuma 22. pants definē, kas ir filiāle, proti, filiāle ir uzņēmuma organizatoriski patstāvīga daļa, kura teritoriāli vai citādi nošķirta no galvenā uzņēmuma un kuras atrašanās vietā attiecīgā komersanta vārdā sistemātiski tiek veikta komercdarbība. Daudzi komersanti savas darbības paplašināšanas nolūkā izveido filiāles. Komerclikuma 32.panta noteikumi nosaka, ka komersanta filiālei var būt sava firma, kura ietver komersanta firmu, filiāles nosaukumu vai norādi uz tās atrašanās vietu un vārdu ‘filiāle’.

Vai komersanti mēdz dot filiālēm nosaukumu? Kā Jūs domājat, kāpēc? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Šī likuma noteikumi paredz iespēju komersanta filiālei ierakstīt atsevišķu firmu no komersanta firmas, tomēr tās sastāvam jāatbilst tiesību normu noteiktajām prasībām. Komersanta filiāles firmas sastāvs

Komersanta firma

Filiāles nosaukums vai norāde uz atrašanās vietu

Tiek iekļauts vārds ‘filiāle’

1.2. attēls. Komersanta filiāles nosaukuma sastāvs. (Piemēram, SIA “Attīstība” filiāle “Censoņi”.)

Ja komersanta filiāles firma neietvers kaut vienu no iepriekš norādītiem elementiem, šī komersanta filiāles firma netiks reģistrēta komercreģistrā līdz brīdim, kamēr esošās nepilnības netiks novērstas.

Komerclikums nosaka, ka komersanta filiālei var būt firma.

Komerclikuma normas nosaka, ka komersanta filiālei var būt firma. Tas nozīmē, ka komersants uz brīvprātības principa ir tiesīgs izvēlēties, vai firmu reģistrēt filiālei, vai ne.

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

5. FIRMAS ATSAVINĀŠANA Ikdienā nākas saskarties ar komersanta vēlmi atsavināt (pārdot) viņam piederošo firmu. Komerclikuma 31.panta noteikumi nosaka, ka firmu var atsavināt vienīgi kopā ar attiecīgo uzņēmumu. Savukārt šī likuma 30.panta ceturtā daļa nosaka, ka, iegūstot jau pastāvošu uzņēmumu, ieguvējs var izmantot līdzšinējo firmu, kurā ietverts uzņēmuma līdzšinējā īpašnieka vārds vai uzvārds, ja uzņēmuma līdzšinējais īpašnieks vai īpašnieka nāves gadījumā – viņa mantinieki rakstveidā piekrīt firmas izmantošanas turpināšanai. Piemēram, J.Vītols atsavina SIA “Vītols” P.Krastiņam.

Komerclikums nosaka, ka firmu var atsavināt vienīgi kopā ar attiecīgo uzņēmumu.

Jaunais uzņēmuma ieguvējs, protams, saglabā tiesības pārreģistrēt uzņēmuma firmu, tomēr tas obligāti būs jāveic, ja iepriekšējais īpašnieks, kura vārds vai uzvārds iekļauts firmā, to pieprasīs. Ja iepriekšējā īpašnieka vārds vai uzvārds nav iekļauts firmā, ieguvējam nav pienākums veikt pārreģistrāciju komercreģistrā ar citu firmu. Komerclikuma normas neparedz ierobežojumus uzņēmuma atsavināšanā bez firmas. Likuma normas nepieļauj firmas atsavināšanu bez uzņēmuma. Piemēram, SIA “Rūdis” atsavina tai piederošo kafejnīcu. Kafejnīca šajā gadījumā ir komersanta uzņēmums, kas tiek atsavināts. Miniet Jums zināmus gadījumus, kad komersants ir atsavinājis firmu vai tam piederošo uzņēmumu! .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Komerclikuma normas neparedz ierobežojumus uzņēmuma atsavināšanā bez firmas.

6. KOMERSANTU VEIDI Komerclikuma normas faktiski paredz piecus komersantu veidus. Jāatzīmē, ka tiesību subjekts, kas nav reģistrējies kā viens no piedāvātajiem komersantu veidiem, Komerclikuma izpratnē nav uzskatāms par komersantu. Piemēram, fiziska persona J.Liepa nodarbojas ar saimniecisko darbību, kur gada apgrozījums ir 10 000 euro. Šajā gadījumā tiesību subjekts nav komersants.

Komerclikuma normas faktiski paredz piecus komersantu veidus.

Komersantu iespējams klasificēt fiziskās un juridiskās personās. Veicot Komerclikuma normu pārskatu izkristalizējas noteikta komersantu veidu klasifikācija: 1) individuālas personas, kas nodarbojas ar komercdarbību; 2) komercsabiedrības. Fiziskas personas, kas veic: 1) saimniecisko darbību, saistās ar ikdienas vajadzību nodrošināšanu, piemēram, atsavina viņam nevajadzīgo mantu; KOMERCTIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

2) saimniecisko darbību ar mērķi gūt komercreģistrā, piemēram, IK “Žanis”.

peļņu,

reģistrējoties

Savukārt komercsabiedrības iespējams klasificēt šādā veidā: 1) personālsabiedrības: a) pilnsabiedrības; b) komandītsabiedrības. 2) kapitālsabiedrības: a) sabiedrības ar ierobežotu atbildību; b) akciju sabiedrības. Katram paredzētajam komersanta veidam piemīt īpašības, kas raksturīgas tikai noteiktam komersanta veida tipam. Katra komersanta raksturīgās īpašības analizēsim turpmākajās nodarbībās.

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība



Šajā nodarbībā iepazināmies ar regulējošo normatīvo aktu attīstības vēsturi, konstatējot esošas izmaiņas noteiktu juridisko terminu skaidrojumā. Vispārinot var secināt, ka pašreiz komercdarbību regulējošie normatīvie akti ir pilnveidoti un saskaņoti ar Eiropas Savienības direktīvām. Nodarbībā noskaidrojām, ko apzīmē termins ‘firma’ – komercreģistrā noteiktā kārtībā reģistrēta komersanta nosaukums. Komersants nedrīkst darboties ar saimniecisko darbību, neizmantojot firmu. Firmas veidošanā ir strikti jāievēro Komerclikumā noteiktie firmas veidošanas ierobežojumi. Individuālais komersants un personālsabiedrības firmā noteiktā kārtībā var iekļaut noteiktas personas vārdu vai uzvārdu. Noskaidrojām, ka firmu iespējams atsavināt tikai kopā ar uzņēmumu, savukārt uzņēmumu var atsavināt arī bez firmas. Komersants savai filiālei noteiktā kārtībā var ierakstīt firmu komercreģistrā. Jāatzīmē, ka komersanta filiāles firmas esamība nav obligāts priekšnosacījums filiāles darbībā.

KOMERCTIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība



VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI 1. uzdevums Atrodiet apgalvojumam atbilstošus vārdus vai vārdu savienojumus un ievietojiet tos brīvajās vietās! Darbam piedāvāti vārdi/ vārdu savienojumi: firma, lietu kopība, saimnieciskā darbība, ārvalstu investoram, fiziskas personas, valsts, komersants, pašvaldība, maldinošas ziņas, komersanta veids, Komerclikuma normas 1. Komerclikuma ieviešana padara mūsu tiesību sistēmu komerctiesiskajās attiecībās atpazīstamu ................................................................................ 2. .............................................................. ir spēkā no 2002.gada 1.janvāra. 3. Saskaņā

komerclikuma

normām

komercdarbība

atklāta

saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic .................................................................................................................... 4. Jebkura..................................................................., kuru veic komersants, izmantojot savu firmu, uzskatāma par šā komersanta komercdarbību. 5. Individuālajam komersantam ir .................................................... statuss. 6. ................................ ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums. 7. Pēc firmas ir nosakāms............................... .............................................. 8. Uzņēmums ir ............................................................................................., kas nepieciešama komercdarbības veikšanai. 9. Firma nevar ietvert ................................................................................ par komersanta vai komercdarbības veidu vai apjomu. 10. Firmā nedrīkst ietvert vārdus ............................ vai .................................. 2.uzdevums Atzīmējiet pareizās atbildes, tās apvelkot ar aplīti! 1. Saskaņā ar Komerclikuma normām ar firmu apzīmē: A. lietu kopību; B. uzņēmumu, C. komersanta nosaukumu.

KOMERCTIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

2. Personas vārdu un uzvārdu pielietošana pieļaujama: A. noteiktā kārtībā personālsabiedrības; B. tikai individuālā komersanta firmā; C. jebkura komersanta firmā. 3. Komersanta veida saīsinājumam jābūt saskaņā ar: A. svešvārdu vārdnīcas skaidrojumu; B. Komerclikuma normām; C. Civillikuma normām. 4. Komersanta veida izvietojums firmā var būt: A. tikai individualizētā nosaukuma sākumā; B. tikai individualizētā nosaukuma beigās; C. individualizētā nosaukuma sākumā vai beigās. 5. Pilnsabiedrība ir: A. kapitālsabiedrība; B. personālsabiedrība; C. individuālais komersants.

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība



UZDEVUMU ATBILDES 23. lpp.

Apgalvojums

Pareizi

Komersants ir saimnieciskās darbības veicējs.

Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziska vai juridiska persona. Komersants ir jebkura fiziska persona.

Nepareizi

25. lpp. Lai Artis varētu darboties civiltiesiskās attiecībās kā komersants, viņam normatīvo aktu noteiktā kārtībā Komercreģistrā jāreģistrē firma kāds no Komerclikumā minētajiem tiesību subjektiem. 28. lpp. Minētās personas darbība neatbilst komercdarbības pazīmēm, jo nav novērojami šādi apstākļi:  darbību veikšanas sistemātiskums;  noteiktu darbību atkārtotība noteiktā laika periodā;  atkārtotu darbību veikšana peļņas nolūkā. 29. lpp. A. B.

jāveic ieraksts komercreģistrā; firmā jābūt norādēm par komersanta veidu un individualizēto nosaukumu.

31. lpp. Pareizā atbilde ir B. SIA “Nākotne”, jo komersanta firmā nedrīkst būt ietverti vārdi ‘pašvaldība’ un ‘Latvija’, kā arī komersanta nosaukumā pieļaujams izmantot tikai latviešu un latīņu alfabēta burti.

33. lpp. Firmas pārreģistrācija komercreģistrā nav nepieciešama. Neskatoties uz individuālās personas uzvārda maiņu, individuālā komersanta firmā iepriekšējais uzvārds var saglabāties.

KOMERCTIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

39. lpp. 1. uzdevums 1. ārvalstu investoram; 2. Komerclikuma normas; 3. komersants; 4. saimnieciskā darbība; 5. fiziskas personas; 6. firma; 7. komersanta veids; 8. lietu kopība; 9. maldinošas ziņas; 10. valsts vai pašvaldība. 2. uzdevums 1. C; 2. A; 3. B; 4. C; 5. B.

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA

1. nodarbība



Normatīvie akti: 1. Latvijas Republikas Satversme (07.11.1922.) // http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980. 2. LR likums „Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums (18.06.2015.)// http://likumi.lv/ta/id/274969-apdrosinasanas-un-parapdrosinasanaslikums 3. LR likums „Civilprocesa likums” (14.10.1998.) // http://www.likumi.lv/doc.php?id=50500 4. LR likums „Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums” (01.06.2000.)//http://www.likumi.lv/doc.php?id=8172 5. LR likums „Komercdarbības atbalsta kontroles likums” (19.06.2014.19.12.2002.)// http:// http://likumi.lv/doc.php?id=267199 www.likumi.lv/doc.php?id=69673 6. LR likums „Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums” (20.12.2001.)//http://www.likumi.lv/doc.php?id=56945 7. LR likums „Komerclikums” (13.04.2000.) // http://www.likumi.lv/doc.php?id=5490 8. LR likums „Kooperatīvo sabiedrību likums” (05.02.1998.) // http://www.likumi.lv/doc.php?id=47009. 9. LR likums „Kredītiestāžu likums” (05.10.1995.) // http://www.likumi.lv/doc.php?id=37426 Grāmatas: 1. Komerclikums. Komercķīlas likums. Koncernu likums. Ar A.Strupiša un G.Višņakovas skaidrojumiem. – Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2000. – 224 lpp. 2. Strupišs A. Komerclikuma komentāri/ A daļa. Komercdarbības vispārīgie noteikumi. – R., 2003. – 303 lpp. Zinātniskie raksti un periodika: 1. Augstākās tiesas 11.biļetena numurs. Starptautiskās konferences „Komerctiesības Baltijas tiesību telpā” materiāli. http://at.gov.lv/files/uploads/files/2_Par_Augstako_tiesu/Informativie_m ateriali/ATBiletens11_web.pdf 2. Lošmanis A. „Par topošo Latvijas komerctiesību aktuālajiem mezgla punktiem”// Latvijas Vēstnesis 27.05.1999. http://www.juristavards.lv/index.php?menu=auth&id=24715 3. Strupišs Aigars. „Par veiksmīgu Komerclikumu Latvijā”//Latvijas Vēstnesis 10.10.2000. 4. Torgāns K.. „Komerclikumā jāiestrādā Eiropas līgumu tiesību principu normas” //Jurista Vārds, 20.02.2007., Nr. 8, (461), 1.-4. lpp.

KOMERCTIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

TESTS

1. nodarbība



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Līdz ar Komerclikuma stāšanos spēkā uzņēmējdarbībā pielietoto terminu skaidrojumā izmaiņas: A. tika ieviestas; B. netika ieviestas; C. netika ieviestas, bet tās noteica Civillikums. 2. Komersanta darbību regulē: A. likums “Par uzņēmējdarbību”; B. Komerclikums; C. likums “Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību”. 3. Par komersantu uzskatāma persona, kas: A. noteiktajā kārtībā ir reģistrējusies komercreģistrā; B. ieguvusi juridiskās personas statusu; C. veic saimniecisko darbību. 4. Komersants, veicot komercdarbību, firmu: A. izmanto obligāti; B. var neizmantot normatīvajos aktos noteiktā kārtībā; C. izmanto pēc izvēles. 5. Komersanta firma ir: A. komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums; B. sabiedrība ar ierobežotu atbildību; C. uzņēmuma nosaukums. 6. Ja no personālsabiedrības izstājas biedrs, kura uzvārds norādīts personālsabiedrības firmā, tās turpmākā izmantošana: A. nav iespējama; B. iespējama tikai pēc šīs personas atļaujas; C. ir iespējama, nemainot firmu. 7. Komersanta filiālei: A. nosaukumam jeb firmai ir jābūt obligāti; B. var būt sava atsevišķa firma; C. firma nav paredzēta. 8.

Firmu var atsavināt: A. vienīgi kopā ar uzņēmumu; B. bez uzņēmuma; C. pēc komersanta ieskatiem ar vai bez uzņēmuma.

Uzņēmumu var atsavināt: A. tikai ar firmu; B. tikai bez firmas; C. ar vai bez firmas.

KOMERCTIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

10. Kas ir komercdarbība: A. viens no uzņēmējdarbības veidiem; B. nodokļu maksāšanas īpatnība; C. darba tiesiskās attiecības.

KOMERCTIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

TESTS

10.

KOMERCTIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES

10.

KOMERCTIESĪBAS