Loģistika by Biznesa Vadības Koledža

Tālmācības studiju kurss

LOĢISTIKA

Kursa autors: Dr. sc. ing. Normunds Gūtmanis

Tālmācības studiju kurss „Loģistika” Teksta autors Dr. sc. ing. Normunds Gūtmanis Papildināts 2017.gadā: Mg.oec. Jānis Bisenieks

Ilustrāciju autors Romans Vitkovskis Redaktors Lauris Ziediņš

ISBN 9789984708652

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

1. Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

2. Studiju norise 2.1. Darbs ar tālmācības materiāliem Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās;

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē. 7

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem, lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto literatūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski. 2.2. Darbs klātienē Atkarībā no studentu skaita grupā, studiju kursa ietvaros paredzētas arī lekcijas un praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;  ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

 vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā. 2.3. Darbs Moodle vidē 2.3.1. Kursa apguves laikā Jums tiek noteikta obligāta dalība MOODLE vides diskusijās. Tās:  dod

iespēju

teorētiskās

zināšanas

pielietot

praksē,

analizējot

reālas

problēmsituācijas un piedāvājot to risinājumus;  rosina domāt, pētīt, pilnveidot savas individuālās teorētiskās un praktiskās zināšanas, kā arī veicina sadarbību ar citiem studentiem. 2.3.2. Pēc kursa apguves, saskaņā ar studiju plānu un grafiku, Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek attālināti mācību vidē Moodle pēc sekmīgi novērtētas dalības diskusijā;  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī klātienē, iepriekš vienojoties par norises laiku ar savu koordinatoru Studiju atbalsta centrā;  ieskaites/ eksāmena rezultātus paziņo BVK mājaslapas profilā sadaļā “Atzīmes”.

3. Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra koordinatori, kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācībspēki. Izmantojiet viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās! 9

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studenta apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus.

4. Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes lekcijām un praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pašpārbaudes jautājumi un uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus nodarbības tekstā. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Vēlam sekmes studijās!

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

svarīgi iegaumēt

vērts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

Uzruna

Biznesa vadības koledža

Cienījamās studentes, godātie studenti! Loģistika ir izejvielu, materiālu, nepabeigtās ražošanas, gatavās produkcijas, pakalpojumu un informācijas plānošanas, izpildes un kontroles process no tās radīšanas vietas līdz patērētājam (ieskaitot importu, eksportu, iekšējo un ārējo pārvietošanu), lai samazinātu izmaksas un pilnīgi apmierinātu patērētāja vajadzības. Runājot par loģistiku šī kursa apjomā, aicinu Jūs domāt par loģistikas būtību. Aicinu saskatīt loģistikas likumsakarības ne tikai Jūsu uzņēmumā, bet arī padomāt par situāciju Latvijā kopumā. Risinot loģistikas aprēķinu uzdevumus, nevajadzētu tos uztvert kā matemātiskus „murgus”, bet mēģināt izprast šo aprēķinu svarīgumu no menedžmenta viedokļa. Novēlu Jums veiksmi un izpratni loģistikas jautājumos!

Dr. sc. ing. Normunds Gūtmanis

LOĢISTIKA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. LOĢISTIKAS JĒDZIENS, UZDEVUMI UN FUNKCIJAS Terminu skaidrojošā vārdnīca ...................................................................21 1. Loģistikas jēdziens ................................................................................23 2. Loģistikas vispārējās funkcijas ..............................................................25 3. Loģistikas funkcijas pa darbības virzieniem .........................................27 4. Uzņēmuma iekšējās loģistikas kontroles pilnveidošanas mērķi un paņēmieni ..............................................................................................31 Kopsavilkums ............................................................................................33 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ..................................................35 Uzdevumu atbildes ....................................................................................37 Ieteicamā literatūra ....................................................................................39 Tests ...........................................................................................................41 Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  salīdzināt loģistikas attīstības posmus;  noteikt loģistikas pamatdarbības;  atšķirt makroloģistikas un mikroloģistikas sistēmas;  kvalificēt loģistikas sistēmas pēc dažādiem kritērijiem.

LOĢISTIKA

1. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

LO칙ISTIKA

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība



JIT – loģistikās sistēmas īstenošanas koncepcija ražošanā, sagādē un sadalē. Tās pamatā ir saskaņota vajadzīgā daudzuma materiālu resursu un produkcijas piegāde vajadzīgajā laikā, lai minimizētu krājumu izmaksas. Loģistika – zinātne par materiālo vērtību plūsmu un ar to saistīto informācijas plūsmu vadīšanu noteiktās mikroekonomikas vai makroekonomikas sistēmās, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Loģistiskā sistēma – sastāv no savstarpēji saistītām materiālo vērtību un informācijas plūsmām vienā kopējā vadības procesā, kuras apvieno kopēji uzņēmumu iekšējie un ārējie mērķi. Makroloģistikas sistēmu veido uzņēmuma kopums, tautsaimniecības nozares, lai vadītu un optimizētu loģistikas darbības materiālo vērtību un ar tām saistītās informācijas plūsmas. Mārketings – darbība, kas efektīvi un produktīvi veicina apmaiņu, kuras mērķis ir klienta vēlmju un vajadzību apmierināšana, radot produktu (pakalpojumu), to izplatot, virzot tirgū un nosakot cenu. Mikroloģistikas sistēma veidojas konkrētā uzņēmumā, lai vadītu un optimizētu materiālo vērtību un ar tām saistītās informācijas plūsmas, preces sagādes, ražošanas, sadales un apkalpošanas procesu. Pieprasījums (D) – naudas izteiksmē izteikta vajadzība. Sistēma – atsevišķu funkcionējošu objektu savienojums organiskā veselumā, ko raksturo darbības vienotība.

LOĢISTIKA

1. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

LO칙ISTIKA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. LOĢISTIKAS JĒDZIENS Pēdējos gados preču aprites sfērā vairumā valstu notikušas būtiskas pārmaiņas. Saimnieciskajā praksē sāk izmantot jaunas preču piegādes metodes un tehnoloģijas. Tās bāzējas uz loģistikas koncepciju. Kas, Jūsuprāt, ir loģistika? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Tāpat kā citas praktiskās kvantitatīvās metodes (procesa pētīšana, matemātiskā optimizācija, tīkla modeļi utt.), kuru rašanos noteica kara sfēras vajadzības, loģistika pakāpeniski sāka pāriet uz saimnieciskās prakses nozari. Sākotnēji tā veidojās kā jauns preču – materiālo resursu – kustības pārvaldes realizācijas teorijas veids apgrozības sfērā, bet pēc tam arī rūpniecībā.

Sākotnēji loģistika veidojās apgrozības sfērā, vēlāk – rūpniecībā.

Tādā veidā valstīs ar tirgus ekonomiku jau 20. gadsimta 30. gadu krīzes priekšvakara periodā radušās sagādes–ražošanas–sadales sistēmu integrācijas idejas transformējās par patstāvīgiem zinātnisko pētījumu novirzieniem un saimnieciskās prakses formu – loģistiku. Daudzi pētāmās nozares speciālisti traktē loģistiku kā “dažādu darbības veidu kopumu, lai ar vismazākajiem patēriņiem iegūtu nepieciešamo produkcijas daudzumu noteiktajā laikā un noteiktajā vietā, kurā pastāv konkrēta vajadzība pēc produkcijas”. Piemēram: Uzņēmums “Danzas” (viens no lielākajiem vācu transporta un ekspedīcijas uzņēmumiem) izdotajā rokasgrāmatā loģistika tiek definēta kā zināma sistēma, kas izstrādāta katram uzņēmumam, lai no peļņas iegūšanas viedokļa paātrinātu materiālo resursu apriti caur ražošanu un gatavo izstrādājumu piegādēm patērētājiem, izstrādājot atbilstošu informācijas sistēmu. Vairākās loģistikas definīcijās tiek uzsvērts tās operatīvi finansiālais aspekts. Tajā loģistikas traktējums izriet no darījuma partneru aprēķina laika un darbības, kas saistīta ar izejvielu, pusfabrikātu un gatavo izstrādājumu kustību un uzglabāšanu saimnieciskajā apritē no naudas iemaksas brīža piegādātājam līdz brīdim, kad tiek saņemta maksa par galīgās produkcijas piegādi patērētājam. Citos loģistikas definējumos speciālisti pievērš uzmanību atsevišķām apskatāmā cikla funkcijām. Loģistikai šajos gadījumos ir visai šaurs darbību loks: transportēšana, iekraušana, izkraušana, sakraušana utt.

LOĢISTIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Apkopojot iepriekš izklāstītos loģistikas definējumus, to var raksturot kā zinātni par materiālo plūsmu pārvaldi no sākotnējā avota līdz galīgajam patērētājam ar minimāliem izdevumiem, kas saistīti ar preču kustību un uz to attiecošos informācijas plūsmu. Iepriekš minētajos loģistikas traktējumos tiek izlaists ļoti svarīgs loģistikas aspekts – iespēja iespaidot korporācijas stratēģiju un jaunu konkurences priekšrocību radīšanu firmai tirgū, t. i., tās galamērķus.

! Loģistikai ir liela nozīme uzņēmuma stratēģiskajā pārvaldē un plānošanā.

Daudzas mārketinga pamatfunkcijas pārgājušas uz loģistiku.

Loģistika ir efektīva ne tikai firmu, bet arī nozares līmenī.

Pirmie loģistikas praktisko potenciālu nojauta amerikāņu speciālisti Pols Konverss un Pīters Drakers. Viņi tās potenciālās iespējas noteica kā “izdevumu ekonomijas pēdējo robežu” un “ekonomikas nezināmo kontinentu”. Vēlāk vairāki loģistikas teorētiķi piekrita viņu uzskatam. Tādi amerikāņu pētnieki kā M. Porters, D. Stoks un daži citi uzskata, ka loģistika ir pārkāpusi tās tradicionālā šaurā definējuma robežas un tai ir liela nozīme uzņēmuma stratēģiskajā pārvaldē un plānošanā. Loģistikas paplašinātā skaidrojuma piekritēji ir arī franču speciālisti E. Matē un D. Tiksjē, kuri loģistiku saprot kā “uzņēmuma un tās partneru attiecību koordinēšanas veidus un metodes, tirgus piedāvātā pieprasījuma un kompānijas izvirzītā piedāvājuma koordinācijas līdzekļu uzņēmuma darbības organizācijas veidu, kas ļauj apvienot atšķirīgu preces un pakalpojumus ražojošu vienību pūles, lai optimizētu finanšu, materiālos un darba resursus, kurus uzņēmums izmanto, lai realizētu savus ekonomiskos mērķus”. E. Matjē un D. Tiksjē uzskata, ka “… loģistika atrodas uzņēmuma īstenojamās izvēles dažādās nozarēs sirdī, veicamo darbību centrā; tā, bez šaubām, ir svarīgs uzņēmuma kopējās politikas izstrādes faktors”. Pie loģistikas paplašinātā traktējuma piekritējiem pieskaitāmi arī angļu zinātnieki D. Bensons un Dž. Vaitheds. Pēc viņu domām, loģistika aptver tirgus izpēti un prognozēšanu, ražošanas plānošanu, izejvielu, materiālu un iekārtu iepirkšanu, iekļauj kontroli pār rezervēm un virkni secīgu preču kustības operāciju, pircēju apkalpošanas izpēti. No ārzemju speciālistu minētajiem loģistikas definējumiem izriet, ka tā ir plašāka kategorija nekā mārketings, kura daudzas pamatfunkcijas pārgājušas uz loģistiku. Kā apstiprinājumu tam var minēt faktu, ka daudzos uzņēmumos tiek izveidotas loģistikas struktūras, kuras pārņēmušas agrāk funkcionējošās mārketinga apakšnodaļas. Vēl vairāk, tādi angļu pētnieki kā M. Kristofers un H. Vilss uzskata, ka loģistika ir efektīva ne tikai uzņēmuma, bet arī nozares līmenī. Kā, Jūsuprāt, varētu raksturot loģistikas attīstību Latvijā? Pamatojiet savu atbildi! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... LOĢISTIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Mūsdienu apstākļos speciālisti izceļ vairākus loģistikas veidus: 1. iepirkšanas loģistika – nodrošina ražošanu ar materiāliem; 2. ražošanas loģistika; 3. noieta (mārketinga jeb sadales) loģistika; 4. transporta loģistika – ir daļa no minētajiem trim loģistikas veidiem, kas nodrošina to lokālo mērķu sasniegšanu.

Operēšanai ar šiem jēdzieniem ir ne tikai terminoloģiska nozīme, bet tā rod arī atspoguļojumu loģistikas darbības paplašināšanā, atbilstošu jaunu uzņēmumu pārvaldes organizācijas struktūru izveidē, speciālās, kravu pārvietošanas vadīšanai uzņēmuma noliktavās, mārketinga un materiālās sadales gatavās produkcijas realizācijā un īstenošanā. Tāpēc būtu korekti runāt nevis par loģistikas veidiem, bet gan par tās funkcionālajām nozarēm vai vienkārši - funkcijām.



Apvelciet pareizo atbildi! Vai iepirkšanas loģistika nodrošina ražotāju ar materiāliem?

Jā / Nē

2. LOĢISTIKAS VISPĀRĒJĀS FUNKCIJAS Katra uzņēmuma uzņēmējdarbības noteicošais faktors ir pieprasījums (D). Ja nav pieprasījuma, nav arī ražošanas. Pieprasījuma rašanās pamatavots ir gala patērētāji (skat. 1. attēlu). D

Piegādātāji

Ražošana Starpnieki: pārvadātāji brokeri; bankas; aģenti u.c.

(1) – materiālu noliktava (2) – ražošana (3) – gatavās produkcijas noliktava - pasūtījuma plūsma - fiziskā plūsma

(1)

(2)

(3)

Pircēji Starpnieki: lieltirgotāji; mazumtirgotāji; pārvadātāji; bankas; aģenti; brokeri u.c.

1. attēls. Uzņēmuma loģistikas pamatplūsmas

Informācija par pircēju pieprasījumu nonāk līdz uzņēmumam. Lai veiktu ražošanu, uzņēmums no piegādātāja pasūta materiālus un izejvielas. LOĢISTIKA

! 25

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Šādu procesu sauc par pasūtījuma plūsmu, kuras centrālais faktors ir pieprasījums. Patērētāju pieprasījums ir pamats uzņēmuma ražošanas darbībai, sāk funkcionēt fiziskā plūsma.

Fiziskā plūsma: materiālu piegāde un gatavās produkcijas nogāde.

Saņemot materiālus un izejvielas materiālu noliktavā, uzņēmums nekavējoties sāk ražošanu, kuras rezultātā rodas nepabeigtā ražošana vai galaprodukts – gatavā produkcija. Lai apmierinātu patērētāju maksātspējīgās vajadzības, uzņēmums veic piegādes procesu. Fiziskā plūsma dalās materiālu piegādē un gatavās produkcijas nogādē. Uzņēmuma loģistikas funkcijas materiālu piegādē un gatavās produkcijas nogādē: Materiālu piegāde:  Transportēšana;  Krājumu regulēšana;  Pasūtījumu noformēšana;  Darījumu noformēšana;  Aizsargiepakošana;  Krājumu glabāšana;  Noliktavu saimniecība;  Informācijas uzkrāšana.

Produkcijas nogāde:  Transportēšana;  Krājumu regulēšana;  Pasūtījumu noformēšana;  Nosūtīšanas grafika izstrādāšana;  Aizsargiepakošana;  Krājumu glabāšana;  Noliktavu saimniecība;  Informācijas uzkrāšana, analīze.

Nodrošinot materiālu piegādi un gatavās produkcijas nogādi, izejas informācija jāmeklē sadarbībā ar mārketinga nodaļu:  nosakot pircēja vajadzību loģistikas pakalpojumos;  nosakot pircēju reakciju uz pakalpojumiem;  nosakot pircēju pakalpojumu nepieciešamo līmeni. Plānojot ražošanas apjomus un dažādu produkcijas modifikāciju ražošanas secību un termiņus, uzņēmuma loģistikas direktoram jāsadarbojas arī ar ražošanu. Visā pasūtījumu plūsmā un fiziskajā plūsmā starp ķēdes posmiem pastāv arī starpnieki:  starp piegādātāju un uzņēmumu (brokeri, pārvadājumu aģenti, pārvadātājfirmas u.c.);  starp uzņēmumu un gala patērētājiem (lieltirgotāji, mazumtirgotāji, pārvadātājfirmas, aģenti, brokeri u.c.).



Apvelciet pareizo atbildi! Starpnieki starp piegādātāju un uzņēmumiem ir mazumtirgotāji. Pareizi / Nepareizi

LOĢISTIKA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

3. LOĢISTIKAS FUNKCIJAS PA DARBĪBAS VIRZIENIEM Kā jau iepriekš tika minēts, loģistikas darbības virzieni ir dažādi. Tālāk tiks aplūkotas dažu būtiskāko darbības virzienu funkcijas: 1. Transportēšanas process:  transporta veida un pakalpojumu izvēle;  maršrutu izstrādāšana;  grafiku izstrādāšana;  transporta aprīkojuma izvēle;  pretenziju noformēšana;  transporta izmaksu analīze;  muitas operāciju veikšana;  apdrošināšanas operāciju veikšana. 2. Krājumu regulēšana:  izejmateriālu un gatavās produkcijas krājumu regulēšanas stratēģija un taktika;  īstermiņa pasūtījumu prognozēšana (speciālie pasūtījumi);  produkcijas krājumu nepieciešamās nomenklatūras regulēšana noliktavās;  noliktavu skaits, lielums un izvietojums;  JIT stratēģijas izstrāde (vai citas krājumu regulēšanas metodes izmantojums). 3. Pasūtījumu noformēšana:  sakarības analīze starp produkcijas pasūtījumiem un tās krājumiem;  pasūtījumu informācijas nosūtīšanas un saņemšanas metožu izvēle;  pasūtījumu kārtības noteikumu ievērošana. 4. Sadales sistēmas izvietojums:  ražotņu izvietojums, skaits, izmēri;  noliktavu izvietojums pret materiālu piegādātājiem;  noliktavu izvietojums pret produkcijas pieprasījuma vietām. Izvēlieties no piedāvātajiem jēdzieniem atbilstošos un papildiniet tekstu, ievietojot tos tukšajās vietās!



a) kārtības b) izmaksu c) prognozēšana d) materiālu 1. Sadales sistēmas izvietojumā ietilpst noliktavu izvietojums pret ................. piegādātājiem. 2. Krājumu regulēšanā ietilpst īstermiņa pasūtījumu ..................................... 3. Pasūtījumu noformēšanā ietilpst pasūtījumu .............................................. noteikumu ievērošana. 4. Transportēšanas procesā ietilpst transporta ............................................... analīze. LOĢISTIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Kuri uzņēmumi nodarbojas ar loģistikas funkcijām? Miniet tos! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Starp norādītajām loģistikas funkcijām eksistē sakari un savstarpējā atkarība. Piemēram, ja pamatražošanā tiek izmantota tehnoloģija, kurai nav vajadzīga būtisku materiālu un izejvielu rezervju esamība, tad saskaņā ar loģistiku piegāde jāveic strikti noteiktā laikā pēc konkrētiem intervāliem. Lai izpildītu neregulārus pasūtījumus minimālos termiņos, kad pamatražošanai raksturīgs telpisks iekārtu sakopojums un ražošanas jaudu (tā saucamo “ražošanas salu” sistēmu) rezervju izveide, iepirkšanas jomā tiek izmantoti atbilstoši paņēmieni, kas ļauj iegādāties dažādus materiālos resursus, lai izpildītu individuālos pasūtījumus.

Katrs loģistiskās ķēdes posms ietver elementus, kas kopumā veido loģistikas materiālo pamatu.

Loģistiskajā ķēdē, t.i., ķēdē, pa kuru virzās preču un informācijas plūsma no piegādātāja līdz patērētājam, būtiski ir šādi galvenie posmi:  materiālu, izejvielu un pusfabrikātu piegāde;  produkcijas un izejvielu uzglabāšana;  preču ražošana;  preču sadale, ieskaitot preču nosūtīšanu no gatavās produkcijas noliktavas;  gatavās produkcijas patērēšana. Pie materiālajiem loģistikas elementiem pieskaitāmi: 1. transporta līdzekļi un aprīkojums, 2. noliktavu saimniecība, 3. sakaru un pārvaldes līdzekļi. Loģistiskā sistēma, protams, aptver arī darbiniekus, kuri izpilda visas secīgās operācijas. Dažādu operāciju plānošanas un loģistiskās sistēmas elementu līmeņu analīzes veikšanas un plānošanas efektivitāte noteica loģistikas sadalīšanu makroloģistikā un mikroloģistikā.

Makroloģistika risina jautājumus, kas saistīti ar piegādātāju un patērētāju tirgus analīzi, sadales kopīgās koncepcijas izstrādi, noliktavu izvietošanu apkalpošanas poligonā, transporta un transporta līdzekļu veida izvēli, transporta procesa organizāciju, materiālo plūsmu, izejvielu, materiālu un pusfabrikātu piegādes punktu racionālu norīkojumu, preču piegādes tranzīta vai noliktavu shēmas izvēli.

Mikroloģistika risina lokālus jautājumus atsevišķu loģistikas posmu un elementu ietvaros. Kā piemēru var minēt iekšējās ražošanas loģistiku, kad uzņēmuma robežās tiek plānotas dažādas loģistiskās operācijas, tādas kā transporta-noliktavu, iekraušanas-izkraušanas u. c.

LOĢISTIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Mikroloģistika nodrošina preču pārvietošanas procesu plānošanas, sagatavošanas, realizācijas un kontroles operācijas rūpniecisko uzņēmumu iekšienē. Saskaņā ar mūsdienu loģistikas uzdevumiem izšķir divus tās funkciju veidus: operatīvās un koordinācijas.

Izšķir operatīvo un koordinācijas loģistisko funkciju.

Loģistisko funkciju operatīvais raksturs saistīts ar tiešu materiālo vērtību kustības pārvaldi apgādes, ražošanas un sadales sfērā un būtībā maz atšķiras no tradicionālajām materiāli tehniskā nodrošinājuma funkcijām.

Pie apgādes sfēras funkcijām pieder izejvielu un materiālu, atsevišķu daļu vai gatavās produkcijas rezervju kustības vadīšana no piegādātāja vai tās iegādes punkta pie ražošanas uzņēmumiem, noliktavām vai tirdzniecības punktiem. Ražošanas fāzē par loģistikas funkciju kļūst rezervju pārvalde, kas ietver pusfabrikātu un komponentu kustības kontroli caur visām ražošanas procesa stadijām, kā arī gatavās produkcijas pārvietošana uz vairumtirdzniecības bāzēm un mazumtirdzniecības realizācijas tirgiem. Produkcijas sadales vadīšanas funkcijas aptver operatīvo gala produkcijas plūsmas organizāciju no uzņēmuma pie patērētājiem. Pie loģistiskās koordinācijas funkcijām pieder nepieciešamība izzināt un analizēt materiālos resursus dažādās ražošanas fāzēs un daļās: analizēt tirgu, uz kuriem iedarbojas uzņēmums, un citu šo tirgu avotu uzvedības prognozēšana; ar klientūras pasūtījumiem un vajadzībām saistītu datu apstrāde (skat. 2. attēlu).

Noieta tirgus O p e r a t ī v ā v a d ī b a

Produkcijas izvietošanas vadība

Pieprasījuma prognoze

Tirgus datu apstrāde

Operatīvā plānošana neražojošā

Uzkrājumu vadība pie preču ienākšanas

Materiālu vadība

ražojošā

Apgādes ar materiāliem plānošana

Apgāde ar materiāliem

Ražošanas plānošana

L o ģ i s t i s k ā k o o r d i n ā c i j a

Apgādes tirgus 2. attēls. Loģistikas funkcionālā shēma LOĢISTIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Loģistikas operatīvā un koordinācijas funkcija ir preču pieprasījuma un piedāvājuma saskaņošana. Mārketings veido pieprasījumu, loģistika to realizē.

Šajā ziņā mārketings un loģistika ir cieši saistīti un formulai – “mārketings veido pieprasījumu, bet loģistika to realizē” – ir nopietns pamats. Zināmā mērā formula ir lietojama arī loģistikas un ražošanas savstarpējās attiecībās. Tādējādi loģistika nodarbojas ar tādu tirgus pieprasījuma un kompānijas izvirzītā priekšlikuma “savienošanu”, kas bāzējas uz atbilstošas informācijas. Loģistikas koordinācijas funkciju ietvaros var izdalīt vēl vienu tās virzienu – operatīvo plānošanu, kuru nosaka tiekšanās samazināt rezerves, nepazeminot firmas ražošanas un realizācijas darbības efektivitāti. Virziena būtība ir šāda: uz pieprasījuma prognozes pamata tiek izstrādāti pārvadājumu grafiki un gatavās produkcijas rezervju pārvaldes koncepcija, kas tālāk nosaka ražošanas plānošanu un tās apgādes ar izejvielām un komplektējošajiem izstrādājumiem programmu izstrādi.

! !

Loģistiskā sistēma – tā ir adaptēta sistēma ar atpakaļejošu sakaru, kura izpilda loģistiskās funkcijas. Tā sastāv no dažām apakšsistēmām un tai ir attīstīti sakari ar ārējo vidi. Kā loģistisko sistēmu var uzskatīt rūpniecības uzņēmumu, teritoriāli – ražošanas kompleksu, tirdzniecības uzņēmumu utt. Loģistiskās sistēmas mērķis – preču un ražojumu piegādāšana norādītā vietā, vajadzīgajā daudzumā un sortimentā, kuri ir maksimāli gatavi ražošanas vai personiskam patēriņam pie paredzētā izmaksu līmeņa. F1 – finanšu līdzekļi, kurus maksā patērētājs par saņemto materiālo plūsmu no loģistiskās sistēmas

F1 – finanšu līdzekļi, kurus maksā loģistiskā sistēma par ieejas materiālo plūsmu

Loģistiskā sistēma

MP1 – loģistiskajā sistēmā ienākošā materiālā plūsma (ieejas plūsma)

MP2 – loģistiskās sistēmas izejošā materiālā plūsma (izejas plūsma)

F2 > F1, kvalitātes rādītāji MP2 labāki pār kvalitātes rādītājiem MP1. 3. attēls. Loģistikas sistēmas mijiedarbība ar ārējo vidi

LOĢISTIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

RAŽOŠANAS ORGANIZĀCIJA Kvalitātes kontrole

Ražošanas grafiks

Iekārtu uzturēšana Ražošanas jaudu izmantošana

Kopējās funkcijas Ražotņu izvietojums

LOĢISTIKA

MĀRKETINGS

Kopējās funkcijas

Sadales punktu izvietojums

Tirgus izpēte

Transportēšana

Noliktavu Uzturēšana Produkcijas veidu grafiks

Materiālu sagāde JIT

Krājumu regulēšana

Pieprasījuma Prognozēšana Pircēju prasību novērtēšana un apkalpošanas vadīšana

Produkcijas Nomenklatūras noteikšana

Cenu noteikšana

Tirdzniecības veicināšana

Pasūtījumu apstrāde Pasūtījumu sadale

Iepakojuma veida izvēle Materiālu glabāšana 4. attēls. Loģistikas, mārketinga un ražošanas organizācijas darbības sfēras

4. UZŅĒMUMA IEKŠĒJĀS LOĢISTIKAS KONTROLES PILNVEIDOŠANAS MĒRĶI UN PAŅĒMIENI 1. Pircēja servisa līmenis:  pasūtījumu apmierināšanas iespējas nomenklatūrā;  pasūtījumu izpildes cikla svārstības;  pasūtījumu izpildes precizitāte;  informācijas datubāze un sazināšanās iespējas. 2. Transportēšana:  izmantojamo pārvadātāju skaits un veidi;  pārvadājumu īpatsvars ar līnijas transportu;  kravnesības izmantošana;  izmaksas;  atteikumi un kļūdas.

LOĢISTIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

3. Noliktavu operācijas:  noliktavu izmantošanas pakāpe;  automatizācijas līmenis;  kļūdas pieņemot, izdodot un komplektējot preces;  preču bojājumi;  nosūtīšanas un saņemšanas laika precizitāte. 4. Pasūtījumu operācijas:  automatizācijas pakāpe;  pasūtījumu noformēšanas laiks;  izmaksas;  kļūdas un aizkavēšanās gadījumi. 5. Partijas lielums:  piegādātāju skaits;  pasūtījumu apjoms (lielums);  pasūtījuma lieluma prognožu precizitāte;  ražošanas izmaiņu skaits un izmaksas. 6. Krājumu vadība:  investīciju lielums krājumos;  krājumu izmaiņas;  krājumu vajadzības un faktiskā daudzuma bilance;  krājumu regulēšanas sistēmas.

LOĢISTIKA

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība



Loģistika ir ekonomiski efektīvas izejvielu, krājumu, gatavās produkcijas un ar to saistītās informācijas plūsmas - no to izcelsmes vietas uz patēriņa vietu – plānošanas, realizācijas un kontroles process, lai nodrošinātu klienta prasības. Loģistika ir vitāli svarīga jebkuram uzņēmumam, kurš darbojas attīstītā ekonomiskā vidē. Loģistikas pakalpojumi ļauj nogādāt preces vietā, kur notiek preču patēriņš. Loģistikas uzdevums uzņēmumā ir ar visefektīvākajām metodēm panākt, ka vajadzīgās preces vai pakalpojumi tiek nogādāti vajadzīgajā vietā un vajadzīgajā kvalitātē. Tipiskas loģistikas sistēmas sastāvdaļas ir: klientu serviss, pieprasījuma plānošana, piegāžu/izplatīšanas organizēšana, krājumu vadība, kravu apstrāde, pasūtījumu apstrāde, ražotnes un noliktavu izvietojuma noteikšana, iepirkumi, preču iepakošana, atgriezeniskās preču plūsmas organizācija, transportēšana un uzglabāšana. Loģistiskā sistēma ir adaptēta sistēma ar atpakaļejošu sakaru, kura izpilda loģistiskās funkcijas. Tā sastāv no dažām apakšsistēmām un tai ir attīstīti sakari ar ārējo vidi. Loģistiskās sistēmas mērķis – preču un ražojumu piegādāšana norādītā vietā, vajadzīgajā daudzumā un sortimentā, kuri ir maksimāli gatavi ražošanas vai personiskam patēriņam pie paredzētā izmaksu līmeņa. Makroloģistika risina jautājumus, kas saistīti ar piegādātāju un patērētāju tirgus analīzi, sadales kopīgās koncepcijas izstrādi, noliktavu izvietošanu apkalpošanas poligonā, transporta un transporta līdzekļu veida izvēli, transporta procesa organizāciju, materiālo plūsmu, izejvielu, materiālu un pusfabrikātu piegādes punktu racionālu norīkojumu, preču piegādes tranzīta vai noliktavu shēmas izvēli. Mikroloģistika risina lokālus jautājumus atsevišķu loģistikas posmu un elementu ietvaros. Kā piemēru var minēt iekšējās ražošanas loģistiku, kad uzņēmuma robežās tiek plānotas dažādas loģistiskās operācijas, tādas kā transporta-noliktavu, iekraušanas-izkraušanas u. c.

LOĢISTIKA

1. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

LO칙ISTIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI



1. uzdevums Nosauciet loģistikas veidus! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2. uzdevums Pabeidziet teikumu! Makroloģistika risina jautājumus, kas saistīti ar .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 3. uzdevums Savienojiet vārdus vai vārdu savienojumus ar atbilstošiem skaidrojumiem! 1. Pircēja servisa līmenis 2. Transportēšana 3. Noliktavu operācijas 4. Pasūtījumu operācijas 5. Partijas lielums 6. Krājumu vadība

LOĢISTIKA

A. investīciju lielums krājumos B. pasūtījumu izpildes precizitāte C. pasūtījumu apjoms D. nosūtīšanas un saņemšanas laika precizitāte E. pārvadājumu īpatsvars ar līnijas transportu F. noliktavu izmantošanas pakāpe

1. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

LO칙ISTIKA

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES

1. nodarbība



25. lpp. Jā 26. lpp. Nepareizi 27. lpp. 1. Sadales sistēmas izvietojumā ietilpst noliktavu izvietojums pret materiālu piegādātājiem. 2. Krājumu regulēšanā ietilpst īstermiņa pasūtījumu prognozēšana. 3. Pasūtījumu noformēšanā ietilpst pasūtījumu kārtības noteikumu ievērošana. 4. Transportēšanas procesā ietilpst transporta izmaksu analīze.

35. lpp. 1. uzdevums Iepirkšanas loģistika; Ražošanas loģistika; Noieta (mārketinga jeb sadales) loģistika; Transporta loģistika. 2. uzdevums Makroloģistika risina jautājumus, kas saistīti ar piegādātāju un patērētāju tirgus analīzi, sadales kopīgās koncepcijas izstrādi, noliktavu izvietošanu apkalpošanas poligonā, transporta un transporta līdzekļu veida izvēli, transporta procesa organizāciju, materiālo plūsmu, izejvielu, materiālu un pusfabrikātu piegādes punktu racionālu norīkojumu, preču piegādes tranzīta vai noliktavu shēmas izvēli. 3. uzdevums 1. b.; 2. e.; 3. d.; 4. f.; 5. c.; 6. a.

LOĢISTIKA

1. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

LO칙ISTIKA

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.

1. nodarbība



Praude V. Loģistika. Rīga: Vaidelote, 2013. Sprancmanis N. Biznesa loģistika. Rīga: Vaidelote, 2003. Sprancmanis N. Uzņēmējdarbības loģistikas pamati. Rīga: Burtene, 2011 Ballou R.H. Business Logistics Management, Fourth Edition. New Jersey, 1999. Johnson J.C. Contemporary Logistics, Sixth Edition. New Jersey, 1996. Wegner U. Einführung in das Logistik-Management. Verlag Dr. Th. Gabler, GmbH, Wiesbaden, 1996. Krampe H., Lucke H. J. Grundlagen der Logistik. Munchen: HussVerlag, 1993. Аникин Б. А. Логистика. Москва: ИНФРА, 1997. Сергеев В. И. Логистика в бизнесе. Москва: ИНФРА-М, 2001.

LOĢISTIKA

1. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

LO칙ISTIKA

Biznesa vadības koledža

TESTS

1. nodarbība



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde.

Loģistikas funkcijas pa darbības virzieniem ir: A. transportēšanas process; B. krājumu regulēšana un pasūtījumu noformēšana; C. sadales sistēmas izvietojums; D. viss iepriekš minētais.

Transportēšanas procesā neietilpst: A. transporta fraktēšana; B. klientu vajadzību izpēte; C. transporta izmaksu analīze; D. grafiku izstrādāšana.

Krājumu regulēšanā nav svarīga: A. izejmateriālu un gatavās produkcijas krājumu regulēšanas stratēģija un taktika; B. noliktavu skaits, lielums un izvietojums; C. JIT stratēģijas izstrāde (vai citas krājumu regulēšanas metodes lietojums); D. darbinieku izglītība un tautība.

Pasūtījumu noformēšanā ietilpst: A. sakarības analīze starp produkcijas pasūtījumiem un tās krājumiem; B. informācijas par pasūtījumiem nosūtīšanas un saņemšanas metožu izvēle; C. pasūtījumu kārtības noteikumu ievērošana; D. viss iepriekš minētais.

Saistību ar piegādātāju un patērētāju tirgus analīzi un sadales kopīgās koncepcijas izstrādi apskata: A. makroloģistika; B. mikroloģistika; C. gan makroloģistika, gan mikroloģistika; D. ne makroloģistika, ne mikroloģistika.

Nodrošinot materiālu piegādi un gatavās produkcijas nogādi, kādu izejas informāciju nebūtu pareizi meklēt mārketinga nodaļā? A. nosakot pircēja vajadzību loģistikas pakalpojumos; B. nosakot pircēju reakciju uz pakalpojumiem; C. nosakot pircēju pakalpojumu nepieciešamo līmeni; D. nosakot uzņēmuma finansiālos rādītājus.

LOĢISTIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Kurš no apgalvojumiem ir pareizs? A. mārketings veido pieprasījumu, bet loģistika to realizē; B. loģistika veido pieprasījumu, bet mārketings to realizē; C. ražošana veido pieprasījumu, bet loģistika to realizē; D. grāmatvedība veido pieprasījumu, bet loģistika to realizē.

Krājumu regulēšana un vadība ir: A. specifiska mārketinga funkcija; B. specifiska loģistikas funkcija; C. specifiska personālvadības funkcija; D. tā uzņēmumam nav vajadzīga.

Tirgus izpēte ir: A. specifiska mārketinga funkcija; B. specifiska loģistikas funkcija; C. specifiska personālvadības funkcija;

LOĢISTIKA

1. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

TESTS

LO칙ISTIKA

1. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

TESTA ATBILDES

LO칙ISTIKA