Mikroekonomika by Biznesa Vadības Koledža

Tālmācības studiju kurss

MIKROEKONOMIKA

Kursa autors:

Dr. oec., prof. Aleksandrs Fedotovs

Tālmācības studiju kurss „Mikroekonomika” Teksta autors Dr. oec., prof. Aleksandrs Fedotovs Ilustrāciju autors Romans Vitkovskis

ISBN 9984-708-66-7

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

Studiju norise Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

MIKROEKONOMIKA

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs: 

lasāt tekstu;



veicat uzdevumus;



atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;



uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;



izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;



lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;



veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;



lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;



ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski.

1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās: 

notiek vienu – divas reizes mēnesī;



palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;



ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

MIKROEKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

Kursa apguves laikā Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:



tas notiek klātienē: katras klātienes nodarbības noslēgumā kopā ar grupu Jūs kārtojat ieskaiti/ eksāmenu;



līdzdarbojoties klātienes nodarbībās, Jūs saņemat noteiktus atvieglojumus ieskaites/eksāmena kārtošanā (mazāku veicamo uzdevumu skaitu);



ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī individuāli Jūsu izvēlētajā laikā, iepriekš vienojoties ar Studiju atbalsta centru;



ieskaites/ eksāmena rezultātus Jums paziņo BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (pa tālruni, ar vēstules vai e-pasta starpniecību).

3. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!

MIKROEKONOMIKA

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/biblioteka).

Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties

klātienes

praktiskajām

nodarbībām,

iepazīstieties

papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.

MIKROEKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

Kā sagatavot pārbaudes darbu atbildes? Pašpārbaudes uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir jautājumi un uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Kontroluzdevumi Iesakām veikt arī kontroluzdevumus. Tie paredzēti, lai Jūs pievērstu uzmanību svarīgākajai informācijai tekstā un apgūtās teorijas praktiskam pielietojumam.

MIKROEKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

Apzīmējumi

APZĪMĒJUMI

svarīgi iegaumēt

vērts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

MIKROEKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

Cienījamie studenti! Jums piedāvātais MIKROEKONOMIKAS mācību kurss veido ekonomikas teorijas pirmo pusi. Mikroekonomika ir ekonomikas zinātnes sastāvdaļa, kurā tiek apskatītas saimnieciskās dzīves parādības visvienkāršākajā veidā – vienas saimnieciskās vienības (uzņēmuma vai atsevišķa patērētāja) līmenī. Kursa gaitā jūs iepazīsieties ar ekonomikas pamatjēdzieniem, likumiem un problēmām, iemācīsieties aprēķināt ekonomiskos rādītājus un izmantot grafiskos modeļus. Mēs noskaidrosim pieprasījuma un piedāvājuma likumsakarības, izpētīsim patērētāju rīcības un ražošanas teorijas pamatus, apskatīsim pilnīgās un nepilnīgās konkurences modeļus. Tas viss ir nepieciešams, lai tālāk turpinātu ekonomikas problēmu izpēti gan makroekonomikas, gan citu ekonomisko priekšmetu ietvaros. Problēmu teorētisko izpēti mēs pastāvīgi centīsimies saistīt ar Latvijas un citu valstu reālo ekonomisko situāciju. Grāmata ir domāta patstāvīgai studēšanai kā tālmācības kurss, tāpēc katrā nodarbībā jūs atradīsiet ne vien teorijas izklāstu, bet arī vingrinājumus, uzdevumus, pašpārbaudes jautājumus, kuru mērķis ir palīdzēt jums nostiprināt iegūtās zināšanas. Ieteicamās literatūras saraksts satur avotus, kurus jūs varat izmantot savu zināšanu patstāvīgai paplašināšanai un padziļināšanai. Vēlu jums pacietību, neatlaidību un izturību priekšmeta apgūšanā. Lai saņemtās zināšanas veido drošu pamatu jūsu praktiskajam darbam! Kursa vadītājs, Dr. oec., prof. Aleksandrs Fedotovs

MIKROEKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. EKONOMIKAS PRIEKŠMETS

Terminu skaidrojošā vārdnīca ......................................................................21 1. Kas ir ekonomika? ....................................................................................23 2. Ekonomikas pamatjautājumi ....................................................................26 3. Ražošanas faktori un faktoru ienākumi ....................................................27 4. Ražošanas iespēju robeža un alternatīvās izmaksas .................................29 5. Ekonomiskās sistēmas ..............................................................................33 Kopsavilkums ...............................................................................................35 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi .....................................................37 Uzdevumu atbildes .......................................................................................39 Ieteicamā literatūra .......................................................................................41 Tests ..............................................................................................................43 Šajā nodarbībā Jūs uzzināsiet:  ar ko nodarbojas ekonomikas zinātne un kāpēc tā ir vajadzīga;  kādi ir ekonomikā risināmie mūžīgie jautājumi;  kas ir ekonomiskie resursi jeb ražošanas faktori un kāda ir to loma ekonomikā;  kas ir izvēles problēma ekonomikā un ko sauc par alternatīvajām izmaksām;  kas ir ekonomiskā sistēma un kādi ir ekonomisko sistēmu veidi.

MIKROEKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

MIKROEKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība



Alternatīvās izmaksas – citu iespējamo labumu daudzums, no kura ir jāatsakās, ja izvēlas izmantot resursus noteiktā veidā. Brīvā tirgus ekonomika – ekonomiskā sistēma, kurā visus lēmumus pieņem ražotāji un patērētāji bez jebkādas valsts varas iejaukšanās. Brīvie resursi – resursi, kuri ir pieejami neierobežotā daudzumā un kuriem tāpēc nav tirgus vērtības. Darbs – ražošanas faktors, ar kuru saprot visas cilvēku fiziskās un intelektuālās spējas, kas ir izmantojamas ekonomikā. Ekonomikas pamatjautājumi – jautājumi – ko ražot? kā ražot? kam ražot? –, kuri jārisina jebkurai ekonomikai. Ekonomika (ekonomikas zinātne) – zinātne par ierobežotu resursu efektīvu izmantošanu. Ekonomiskie resursi – ierobežoti resursi, par kuru izmantošanu ir jāmaksā. Faktoru ienākumi – ienākumi, kuri rodas ražošanas faktoru īpašniekiem no attiecīgo faktoru izmantošanas: faktoram “zeme” – rente, faktoram “kapitāls” – procenti, faktoram “darbs” – alga, faktoram “uzņēmējspējas” – peļņa. Jauktā ekonomika – ekonomiskā sistēma, kurā tirgus mehānisma darbība ir savienota ar valsts regulējošo lomu. Kapitāls – ražošanas faktors, ar kuru saprot visus cilvēku radītus materiālos ražošanas līdzekļus: mašīnas, iekārtas, instrumentus, ēkas un būves, transporta un sakaru līdzekļus, materiālu un izejvielu krājumus utt. Komandekonomika – ekonomiskā sistēma, kurā visus lēmumus pieņem valsts vara. Makroekonomika – ekonomikas zinātnes daļa, kas pēta ekonomiskās parādības visas valsts saimniecības vai lielu ekonomikas sektoru līmenī. Mikroekonomika – ekonomikas zinātnes daļa, kas pēta ekonomiskās parādības atsevišķas saimnieciskās vienības līmenī. Normatīvā ekonomiskā analīze – ekonomiskās analīzes pieeja, kas prasa izvirzīt vērtējumus un ieteikumus par to, kā ir jābūt. Pozitīvā ekonomiskā analīze – ekonomiskās analīzes pieeja, kas prasa pētīt faktus un parādības tādus, kādi tie reāli ir.

MIKROEKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Ražošanas faktori – sk. Ekonomiskie resursi. Ražošanas iespēju robeža – līnija, uz kuras atrodas visas divu produktu kombinācijas, kādas ir iespējams saražot, pilnīgi un efektīvi izmantojot ierobežotu resursu daudzumu. Resursi – viss, ko var izmantot ekonomikā. Tradicionālā ekonomika – ekonomiskā sistēma, kura ir balstīta uz naturālo saimniecību, nemainīgām tradīcijām un paražām. Uzņēmējspējas – ražošanas faktors, ar kuru nepieciešamās spējas: organizatora, vadītāja, komunikabilitāti, spēju prognozēt, plānot, riskēt utt.

saprot uzņēmējam novatora spējas,

Zeme – ražošanas faktors, ar kuru saprot visus dabas resursus.

MIKROEKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. KAS IR EKONOMIKA? Kas ir ekonomikas zinātne un ko tā pēta? Citiem vārdiem, ekonomika – tā ir zinātne… par ko? Kā Jūs atbildētu uz šo jautājumu? .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

? ?

Uzdodot šādu jautājumu, var sagaidīt diezgan daudz dažādas atbildes, piemēram, ekonomika ir zinātne par tirgu, par saimniecību, par ražošanu, par finansēm, par peļņu, par pieprasījumu un piedāvājumu utt. Katra no šādām atbildēm satur daļu patiesības, taču nav pilnīga, jo problēmu uzskaitījumu, ar kurām nodarbojas ekonomika, varētu turpināt vēl un vēl. Jāpiebilst, ka ekonomika pastāvēja arī tad, kad vēl nebija tirgus, naudas, finanšu un daudz kā cita. Ekonomikas zinātnes nosaukums ir veidots no diviem grieķu vārdiem: oikos (mājas, mājsaimniecība) un nomos (likums), taču mūsdienās mēs šīs zinātnes priekšmetu saprotam plašāk. Meklējot, kā izteikt ekonomikas būtību vienā teikumā, ietverot tajā visu iespējamo problēmu daudzveidību, nonākam pie sekojošā: Ekonomika ir zinātne par ierobežotu resursu efektīvu izmantošanu, vai arī Ekonomika pēta ierobežotu resursu alternatīvus izmantošanas veidus, lai pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu pašreizējās un perspektīvās vajadzības.

Šajās definīcijās ir ietverta gan ražošanu un ražotāju rīcība, gan tirgu un patērētāju lēmumi tajā, gan valsts ekonomiskās politikas uzdevumi, gan pasaules saimniecības problēmas: visur mēs sastopamies ar to, ka mūsu rīcībā ir ierobežoti resursi, kurus vajag pēc iespējas efektīvāk izmantot. Ar izmantošanas efektivitāti savukārt jāsaprot, ka no tiem pašiem resursiem tiek iegūts pēc iespējas vairāk. Tātad nepieciešamību pēc ekonomikas rada mūžīgā pretruna starp vajadzībām un vienmēr ierobežotām to apmierināšanas iespējām. Bet, risinot šo problēmu, mēs vienmēr atrodamies izvēles priekšā: kā izmantot esošos resursus?

MIKROEKONOMIKA

1. nodarbība



Biznesa vadības koledža

Apvelciet pareizo atbildi! 1. Ekonomika pastāv tikai tad, ja notiek preču maiņa tirgū. Jā / Nē 2. Pirmatnējo cilšu dzīvē nav vajadzības pēc ekonomikas. Jā / Nē 3. Tirgus konkurences apstākļos jebkura rīcība vienmēr ir maksimāli efektīva. Jā / Nē Ekonomikas zinātnē ir pieņemts nošķirt divas sastāvdaļas: mikroekonomiku (no grieķu mikros – mazs) un makroekonomiku (no grieķu makros – liels).

Mikroekonomika pēta ekonomiskās saimniecisko vienību līmenī.

dzīves

parādības

atsevišķu

Par saimnieciskajām vienībām uzskata:  atsevišķu uzņēmumu – preču ražotāju vai pārdevēju tirgū (tāpēc pirmajā mirklī var teikt, ka mikroekonomika ir ekonomika firmas līmenī);  atsevišķu indivīdu vai mājsaimniecību – preču pircēju vai labumu patērētāju ar viņa budžetu un patēriņa lēmumiem. Par mikroekonomiku mēs runājam arī tad, ja apskatām konkrētu preci vai pat atsevišķas nozares preču kategoriju – tās pieprasījumu, piedāvājumu, tās cenu svārstības dažādu faktoru ietekmē. Tāpat pie mikroekonomikas pieder visi gadījumi, kad tiek aplūkotas valsts politikas sekas, bet novestas līdz saimnieciskās vienības līmenim, piemēram, kā valsts uzliktie nodokļi vai muitas nodevas ietekmē firmas darbību, patērētāja lēmumus, preces pieprasījumu, tās cenu utt.

Makroekonomika pēta ekonomikas likumsakarības visas valsts saimniecības (tautsaimniecības) mērogā vai arī lielu ekonomikas sektoru vai reģionu mērogā. Makroekonomika atšķiras no mikroekonomikas pēc rādītāju un vispārinājuma līmeņa. Piemēram, makroekonomika neaplūko atsevišķas preces ražošanu, bet pēta visu valstī saražotās galaprodukcijas apjomu (iekšzemes kopproduktu); makroekonomiku neinteresē atsevišķi ņemtas preces cena, bet gan vispārējais cenu līmenis valstī (kopējais cenu indekss); makroekonomika pēta nodarbinātību, patēriņu, ietaupījumus, investīcijas – taču visas valsts mērogā, nevis kādas saimnieciskās vienības ietvaros. Mikroekonomikai un makroekonomikai ir daudz kopīga; ir jēdzieni, atziņas un modeļi, kurus izmanto gan vienā, gan otrā jomā. Tomēr ir jāatceras, ka ne vienmēr idejas un likumi, kas ir spēkā mikroekonomikas līmenī, ir automātiski pārceļami arī uz makroekonomiku.

MIKROEKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Šo domu var skaidrot ar dažādiem saprotamiem piemēriem, bet, šķiet, pietiekami skaidrs ir, ja pasaka: ne viss, kas ir labi vienai firmai vai nāk par labu vienam indivīdam, noteikti izrādīsies labi visai valstij, visai sabiedrībai kopumā.

Apvelciet pareizo atbildi!



1. Valsts noteikto PVN izmaiņu ietekmi uz medikamentu cenām pēta makroekonomika. Jā / Nē 2. Vispārējā cenu līmeņa celšanās (inflācija) valstī ir makroekonomikā pētīts rādītājs. Jā / Nē 3. Peļņas palielināšanās pārtikas ražotājiem ceļ visas sabiedrības labklājību. Jā / Nē Pētot ekonomiskās parādības, mēdz izšķirt divas pieejas: pozitīvo analīzi un normatīvo analīzi. Pozitīvā ekonomiskā analīze nozīmē, ka tiek meklētas atbildes uz jautājumiem: Kas notiek? Kā notiek? Kāpēc notiek? Šajā gadījumā runa ir par objektīvu faktu konstatāciju, cēloņu noskaidrošanu un likumsakarību atklāšanu ekonomiskajā dzīvē. Citādi sakot, pozitīvā ekonomiskā analīze prasa atklāt faktus un konstatēt parādības. Savukārt normatīvā ekonomiskā analīze nonāk pie vērtējumiem un ieteikumiem: Kā ir labāk? Kas mums ir pieņemams un kas nav? Kas jādara, lai būtu labāk? Tie savukārt balstās uz dažādiem kritērijiem: ekonomiskiem, politiskiem, ideoloģiskiem, morāliem u.c. Tātad normatīvā ekonomiskā analīze ir orientēta uz to, kā ir jābūt.

Apvelciet pareizo atbildi!



1. Paziņojums: “Pēdējo divu gadu laikā Latvijā bezdarbs ir nedaudz samazinājies, bet inflācija izaugusi līdz 7% līmenim,” – attiecas uz pozitīvo ekonomisko analīzi. Jā / Nē 2. Apgalvojums: “Darbaspēka aizplūšana no Latvijas pēdējos gados ir pārvērtusies par nopietnu ekonomisku problēmu, un ir nekavējoties jāmeklē līdzekļi, lai šo procesu apturētu,” – ir pozitīvās ekonomiskās analīzes secinājums. Jā / Nē

MIKROEKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Jūsuprāt, kurā jomā – pozitīvajā vai normatīvajā ekonomiskajā analīzē – parādās vairāk strīdu, domstarpību un pretēju viedokļu? Kāpēc? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

2. EKONOMIKAS PAMATJAUTĀJUMI Jebkurai ekonomikai jebkurā valstī, katrā laikmetā, jebkurā līmenī – makroekonomiskajā vai mikroekonomiskajā – ir jāsastopas ar nedaudziem mūžīgiem jautājumiem, kuri vienmēr prasa atrisinājumu. Šie mūžīgie jautājumi ir:  Ko ražot?  Kā ražot?  Kam ražot? Šie trīs jautājumi ir pazīstami kā ekonomikas pamatproblēmu triāde. Ko izsaka šie jautājumi un kāpēc tie ir svarīgi? Ko ražot? Tas nozīmē, ka nekad nav iespējams ražot visu, kas ienāk prātā. Lai ražotu absolūti visu, vienkārši nepietiks resursu. Tāpēc jebkurā brīdī un jebkurā līmenī – firmas, nozares, valsts ekonomikas, pasaules ekonomikas mērogā – pastāv šis jautājums: ko ir iespējams ražot un ko neļauj pašreizējie apstākļi, ko var atļauties un bez kā pagaidām jāiztiek, kādu produkciju ir lietderīgi ražot un kādu nav. Kā ražot? Jebkura ražošana prasa izmantot noteiktu tehnoloģiju, darbarīkus, materiālus, noteiktas kvalifikācijas darbaspēku. Ir jāizvēlas uzņēmuma atrašanās vieta, izmēri, izejvielu avoti utt. Bez šo jautājumu atrisināšanas neko neizdosies iesākt. Turklāt visi šie tehnoloģiskie un organizatoriskie jautājumi ir jāatrisina maksimāli racionāli, jo resursi ir vienmēr ierobežoti un uzdevums ir no tiem iegūt pēc iespējas vairāk. Kam ražot? Ikvienā sabiedrībā pastāv sava labumu sadales sistēma. Nekad nav iespējams iedot visiem absolūti visu. Tāpēc rodas sadales mehānismi un paņēmieni. Dažās sabiedrībās sadale izrādās vienlīdzīgāka, dažās nevienlīdzīgāka, sadales principi arī ir atšķirīgi (tie ir atšķirīgi, piemēram, verdzības iekārtā, feodālismā, tirgus ekonomikā, sociālistiskajā plānsaimniecībā). Taču pats par sevi šis jautājums: Kam ražot? Kas kļūs par saražoto labumu saņēmēju un uz kāda pamata? – pastāv vienmēr.

! 26

Tādējādi ekonomikas pamatjautājumi pastāv tāpēc, ka resursi vajadzību apmierināšanai ir ierobežoti. Ja resursi nebūtu ierobežoti, nepastāvētu arī to efektīvas izmantošanas problēma un ekonomikas zinātne nebūtu vajadzīga.

MIKROEKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Apvelciet pareizo atbildi! 1. Centralizētā plānsaimniecībā jautājumi: Ko ražot? Kā ražot? Kam ražot? – nepastāv un netiek risināti. Jā / Nē



2. Jautājumi: Ko ražot? Kā ražot? Kam ražot? – pastāvēja arī Robinsona Krūzo salā. Jā / Nē

3. RAŽOŠANAS FAKTORI UN FAKTORU IENĀKUMI Tagad ir jānoskaidro, kas ir tie resursi, kuru ierobežotība rada nepieciešamību pēc ekonomikas zinātnes. Ar vārdu “resurss” tā visplašākā nozīmē var apzīmēt jebkuru avotu vai krājumu, no kā var smelties kaut ko sev nepieciešamo. Ekonomikā par resursu var uzskatīt visu, kas ir izmantojams ražošanā: derīgos izrakteņus, dabas spēkus (piemēram, vēja vai saules enerģiju), mašīnas, instrumentus, izejvielu krājumus, cilvēku spējas un zināšanas utt. Tomēr tas ir pārāk plašs jēdziens, un to nākas precizēt. Pirmkārt, visus resursus ekonomikā iedala divās daļās: brīvajos resursos un ekonomiskajos resursos (sk. 1.1. attēlu). Par brīvajiem resursiem ekonomikā uzskata tādus, kuri ir pieejami neierobežotā daudzumā. Protams, neierobežotā daudzumā dabā nav nekas. Šajā gadījumā neierobežotība ir domāta mazliet vienkāršoti – salīdzinājumā ar mūsu pašreizējām vajadzībām. Samērā nedaudzas lietas, kā, piemēram, gaiss, saules gaisma, vēja enerģija vai ūdens okeānā, pagaidām vēl ir uzskatāmas par brīvajiem resursiem. Tādu ir ļoti maz un ar laiku kļūst arvien mazāk. Brīvo resursu pazīme ir tā, ka tie neko nemaksā, t.i., ir izmantojami par brīvu. Taču tieši tāpēc tie nav ekonomikas interešu lokā. Ja resursam parādās tirgus vērtība, par to ir jāmaksā, tad tas nozīmē, ka resurss vairs nav pieskaitāms pie brīvajiem.

Resursi

Brīvie ekonomiskie

Zeme (Dabas resursi)

Ierobežotie jeb ražošanas faktori

Kapitāls

Materiālie resursi

Darbs (Darbaspēks)

Uzņēmējspējas

Cilvēkresursi 1.1. attēls. Resursu iedalījums ekonomikā

MIKROEKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Par ekonomiskajiem resursiem sauc ierobežotos resursus. Kā redzams ekonomikas zinātnes definīcijā, tieši šo resursu efektīva izmantošana ir ekonomikas uzdevums. Ekonomiskie resursi ļoti bieži tiek dēvēti arī par ražošanas faktoriem (vārds „faktors” nozīmē kaut kādas parādības ietekmējošo spēku vai cēloni). Ekonomikā ir pieņemts iedalīt ražošanas faktorus šādi (sk. 1.1. attēlu):  zeme;  kapitāls;  darbs;  uzņēmējspējas. (Piezīme: Daži autori neizdala uzņēmējspējas kā īpašu ražošanas faktoru un pievieno to darbaspēkam. Jāatzīst, ka šim jautājumam nav ļoti principiālas nozīmes un turpmākā analīze no tā būtiski nemainās.) Zeme. Ar šo ražošanas faktoru ekonomikā saprot ne vien lauksaimniecībā vai būvniecībā izmantojamās zemes platības, ne tikai teritoriju, bet visas dabas bagātības – zemi ar visiem tās dzīlēs esošajiem derīgajiem izrakteņiem, ar mežiem un savvaļas dzīvniekiem tajos. Tātad precīzāk būtu saukt šo ražošanas faktoru „dabas resursi” (daži autori tā arī dara), taču tradicionāli pieņemtais tā nosaukums ekonomistu valodā ir „zeme”. Kapitāls. Ar kapitālu šajā ražošanas faktoru klasifikācijā saprot tā saucamo reālo, jeb taustāmo kapitālu (ne naudu!): ēkas, mašīnas, iekārtas, instrumentus, transporta un sakaru līdzekļus, materiālu un izejvielu krājumus utt. Tie ir materiālie ražošanas līdzekļi, no kuriem vai ar kā palīdzību ražo produkciju. Atcerēsimies, ka faktors „zeme” arī ietver materiālos resursus, taču atšķirība ir tā, ka kapitālu veido cilvēku radīti materiālie ražošanas līdzekļi. Darbs. Ar faktoru „darbs” (jeb „darbaspēks”) saprot visas cilvēku fiziskās un intelektuālās spējas, kuras var izmantot ekonomikā: fizisko darbspēju, zināšanas, pieredzi, kvalifikāciju, izglītību utt. Jo vairāk ir šo spēju, jo vērtīgāks un ražīgāks ir darbaspēks, jo lielāks valsts ekonomiskais potenciāls. Uzņēmējspējas. Ir plaši pieņemts uzskats, ka atsevišķu ražošanas faktoru veido uzņēmējspējas – īpašu dotību un talantu kopums, kas piemīt īstam uzņēmējam. Te ir domātas pirmām kārtām organizatora spējas, spēja vadīt, plānot, prognozēt, būt komunikablam, novatora spējas, prasme riskēt utt. Ražošanas faktori nedarbojas atrauti cits no cita. Īstenībā jebkura ekonomiskā darbība prasa ražošanas faktoru kombināciju, to savienošanu zināmās proporcijās. Turklāt tiek uzskatīts, ka tieši uzņēmējspēju uzdevums ir atrast nepieciešamos ražošanas faktorus, tos savienot un nodrošināt to izmantošanu ražošanas procesā.

MIKROEKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

Pie kuriem no ražošanas faktoriem pieskaitāmi: a) zivis jūrā; b) mežā augoši koki; c) zāģmateriālu krājumi noliktavā d) 1000 EUR bankas seifā? ..........................................................................................................................

1. nodarbība



Nosauciet kādu preces vai pakalpojuma piemēru, ko var ražot, izmantojot tikai vienu ražošanas faktoru. ..........................................................................................................................

.......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Mūsdienu ekonomikas teorijā ir pieņemts uzskatīt, ka katrs no ražošanas faktoriem rada sev īpašu ienākuma veidu. Šie ienākumi ir pazīstami ar kopēju nosaukumu faktoru ienākumi un tiek piedēvēti katram faktoram sekojoši:  Zemei – rente  Kapitālam – procenti  Darbam – alga  Uzņēmējspējām – peļņa

4. RAŽOŠANAS IESPĒJU ROBEŽA UN ALTERNATĪVĀS IZMAKSAS Izvēles problēmu, ar kuru ir saistīts jebkurš lēmums ekonomikā, uzskatāmi parāda zīmējums, pazīstams ar nosaukumu ražošanas iespēju robeža (jeb ražošanas iespēju līkne). Iedomāsimies, ka ir iespējams ražot divus produkcijas veidus: vieglos automobiļus un tankus. Tā kā resursi vienmēr ir pieejami tikai noteiktā daudzumā, iespējamie ražošanas apjomi ir ierobežoti, un, ja ražo lielākā daudzumā vienu produkciju (piemēram, tankus), tad var atļauties mazāku daudzumu otras produkcijas (automobiļus). Iespējamie ražošanas apjomi, pilnībā izmantojot visus esošos resursus, ir parādīti 1.1. tabulā.

MIKROEKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

1.1. tabula

Divu produkcijas veidu ražošanas iespējas Produkcija A B C D E F Tanki 0 1 2 3 4 5 Automobiļi 1000 950 850 650 350 0 Pēc šīs tabulas datiem var izveidot grafiku (1.2. attēls). Tajā uz vienas ass ir parādīts tanku daudzums, bet uz otras – vieglo automobiļu daudzums. Katrai tabulā parādītajai produkcijas kombinācijai ( A, B, C, D, E un F) atbilst viens grafika punkts.

Šo zīmējumu sauc par ražošanas iespēju robežu. Ražošanas iespēju robeža rāda visas tās divu produktu kombinācijas, kuras ir iespējams saražot, pilnīgi un efektīvi izmantojot ierobežotu resursu daudzumu. Ražošanas iespēju robežu definē arī kā robežu starp iespējamo un neiespējamo. Jebkurš punkts ārpus šīs līnijas (piemēram, punkts X) nav sasniedzams, jo tādus produkcijas daudzumus neļauj saražot šobrīd pieejamie resursi. Jebkurš punkts iekšpus līnijas (piemēram, punkts N) ir sasniedzams, taču izsaka resursu neefektīvu izmantošanu, jo ir iespējams abus produkcijas veidus saražot lielākos daudzumos. Atrašanās uz ražošanas iespēju robežas nozīmē, ka visi resursi ir izmantoti pilnīgi un efektīvi. Bet tad mēs sastopamies ar šādu parādību: palielināt viena produkta daudzumu ir iespējams, tikai samazinot otra produkta ražošanu. Piemēram: Lai saražotu viena tanka vietā divus, nāktos samazināt automobiļu ražošanu no 950 līdz 850 gabaliem. Tādējādi atklājas svarīgs ekonomikas jēdziens – alternatīvās izmaksas jeb zaudēto iespēju izmaksas.

A B C

X. D E

1.2. attēls. Ražošanas iespēju robeža 30

MIKROEKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

Alternatīvās izmaksas ir citu iespējamo labumu daudzums, no kura ir jāatsakās, ja izvēlas izmantot resursus noteiktā veidā.

1. nodarbība

Apskatītajā piemērā viena papildu tanka ražošana prasa atteikšanos no 100 automobiļiem – tātad 100 automobiļi ir viena tanka alternatīvās izmaksas. Šo pašu alternatīvu var apskatīt arī no pretējās puses: lai palielinātu automobiļu ražošanu no 850 līdz 950 gabaliem, ir jāsamazina tanku ražošana no divām līdz vienai vienībai; tātad 100 papildu automobiļu alternatīvās izmaksas ir vienādas ar vienu tanku. Alternatīvās izmaksas pastāv vienmēr, jebkurā ekonomiskajā vai dzīves situācijā. Katram pieņemtajam lēmumam par materiālo resursu, naudas, laika izmantošanu ir sava cena, jo, izvēloties vienu, ir jāzaudē kaut kas cits. Svarīgākais ekonomikas princips ir tas, ka alternatīvās izmaksas nedrīkst būt lielākas par to labumu, ko mēs iegūstam no pieņemtā lēmuma. Ja mazāka labuma dēļ notiek atteikšanās no kaut kā svarīgāka, tad tas nozīmē, ka resursi netiek izmantoti efektīvi.

Kādas ir alternatīvās izmaksas vienam studiju semestrim augstskolā? Kā var panākt, lai patērētā nauda un laiks izrādītos izmantoti efektīvi? ..........................................................................................................................

.......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Alternatīvās izmaksas ir mainīgas. Tabulā 1.1 var pamanīt, ka otrā tanka ražošana prasa atteikšanos no 100 automobiļiem, bet trešais tanks izmaksātu atteikšanos jau no 200 automobiļiem. Šī parādība ir pazīstama kā alternatīvo izmaksu pieauguma likums: jo vairāk palielina kaut ko vienu, jo lielāks ir zaudējumu apjoms citās jomās.

Paskaidrojiet, kas notiks ar ražošanas iespēju robežu, ja palielināsies pieejamo resursu daudzums? ..........................................................................................................................

.......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Ražošanas iespēju robeža nav kaut kas mūžīgi nemainīgs. Pastāv divi galvenie apstākļi, kuri var šo robežu paplašināt vai sašaurināt, un tie ir: 1) Resursu daudzums; 2) Tehnoloģijas pilnveidošana.

MIKROEKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Palielinoties pieejamo resursu daudzumam, kļūst iespējams saražot vairāk gan vienas, gan otras preces. Tas nozīmē, ka ražošanas iespēju robeža pārvietojas pa labi uz augšu (sk. 1.3. attēlu). Tādā gadījumā var kļūt sasniedzams agrāk nesasniedzamais punkts X. Ja resursi izsīkst, ražošanas iespējas samazinās un robeža pārbīdās atpakaļ – uz leju pa kreisi.

1.3. attēls. Ražošanas iespēju robežas pārbīdes

Tehnoloģijas pilnveidošanas iespējas ir atkarīgas no zinātnes un tehnikas progresa. Izmantojot to pašu vai pat mazāku resursu daudzumu, bet darbojoties ar modernākām un ražīgākām tehnoloģijām, kļūst iespējams saražot vairāk – tādējādi ražošanas iespēju robeža pārvietojas pa labi uz augšu. Ja ražošanas tehnoloģija pasliktinās, ražošanas iespēju robeža atbīdās pa kreisi uz leju. Tie būtībā ir divi atšķirīgi ekonomikas izaugsmes ceļi: pirmais no tiem prasa kvantitatīvi palielināt resursu – zemes, kapitāla, darbaspēka – izmantošanu, bet otrais – kvalitatīvi izmantot esošos resursus citā līmenī.

Paskaidrojiet, kurš no ekonomikas izaugsmes ceļiem mūsu laikos ir noteicošais? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Mūsu laikos, neapšaubāmi, izšķirošais un perspektīvākais ceļš ir tehnoloģijas pilnveidošana uz zinātnes un tehnikas progresa pamata. Lielākā daļa ekonomikas izaugsmes mūsdienu pasaulē tiek nodrošināta, pateicoties tehnoloģijas progresam un nevis resursu daudzuma pieaugumam.

MIKROEKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

5. EKONOMISKĀS SISTĒMAS Daudzie ekonomiskās dzīves dalībnieki: uzņēmumi, nozares, indivīdi, mājsaimniecības, valdība – nedarbojas izolēti, bet ir saistīti savā starpā ar daudzveidīgiem sakariem. Tā vai citādi vienmēr tiek panākta viņu rīcības saskaņošana, koordinācija. Tāpēc jebkura ekonomika vienmēr ir savstarpēji saistītu elementu sistēma. Dažādas ekonomiskās sistēmas atšķiras ar tajās valdošo darbības koordinācijas jeb vadības veidu. Mūsdienu zinātnē ir pieņemts izdalīt šādas ekonomiskās sistēmas:  Brīvā tirgus ekonomika;  Komandekonomika;  Jauktā ekonomika;  Tradicionālā ekonomika. Brīvajai tirgus ekonomikai raksturīgs tas, ka visus lēmumus tajā pieņem privātie ražotāji un patērētāji, vadoties pēc savām interesēm. Jautājumi – ko ražot? kā ražot? un kam ražot? – tiek atrisināti tirgus konkurences apstākļos bez kādām direktīvām vai norādījumiem no augšas. Komandekonomika ir pretēja brīvā tirgus ekonomikai. Komandekonomikā nav nekādas ražotāju vai patērētāju brīvas rīcības. Jautājumus – ko ražot? kā ražot? un kam ražot? – izlemj valsts vara, un visa ekonomiskā darbība notiek vienīgi pēc valsts dotajām komandām. Jāatzīst uzreiz, ka abas aprakstītās galējības ir pārspīlējumi. Nedz neierobežoti brīva tirgus ekonomika, nedz arī simtprocentīgi centralizēta komandekonomika bez jebkādas rīcības brīvības reālajā dzīvē nepastāv un nav pastāvējušas. Tie ir tīri teorētiski modeļi, zinātniskas abstrakcijas. Reāli pastāvošā ekonomika var atrasties tuvu vienam vai otram no modeļiem, bet vienmēr satur kaut kādā proporcijā gan tirgu, gan valstisku regulēšanu. Tāpēc ir pamats ieviest jauktās ekonomikas jēdzienu. Jauktā ekonomika savieno tirgus ekonomikas pamatus ar zināmu valstisku regulēšanu, valsts iejaukšanos saimnieciskajā dzīvē. Tāda iejaukšanās ir mūsdienās atzīta par nepieciešamu, jo brīvā tirgus darbībai ir ne tikai pozitīvās puses, bet arī trūkumi. Ekonomikas attīstības pieredze ir pierādījusi, ka pastāv tā saucamās “tirgus neveiksmes” (angliski: market failures) – situācijas, kad brīvais tirgus nespēj pats atrisināt problēmu un rodas nepieciešamība pēc iejaukšanās no malas. Ir plaši atzītas vairākas brīvā tirgus ekonomikas ēnas puses:  tirgus konkurence izraisa augošu nevienlīdzību ienākumu sadalē; rodas un padziļinās iedzīvotāju ienākumu noslāņošanās, plaisa starp bagātajiem un nabagiem;  konkurences cīņā arī uzņēmumu starpā notiek noslāņošanās; “dabīgās izlases” ceļā iet bojā vājie, bet spēcīgākie kļūst arvien lielāki – tā rodas monopolvara un brīvais tirgus pats sevi iznīcina;  konkurence spiež rūpēties par lielāku un ātrāku peļņu, neļaujot domāt par nākamajām paaudzēm; tā rodas apkārtējās vides saglabāšanas problēmas; MIKROEKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

 

brīvā tirgus ekonomika, kura orientēta tikai uz peļņu, nepiešķir pietiekami daudz līdzekļu tādām sabiedriski nepieciešamām sfērām kā izglītība, zinātne, kultūra, veselības aprūpe; tirgus ekonomikas attīstībai piemīt nestabils raksturs: augšupejas periodiski mijas ar lejupslīdēm – rodas ekonomikas cikli, vienmēr saistīti ar bezdarba pieaugumu un citām negatīvām parādībām.

Šajā sakarībā rodas vajadzība pēc iejaukšanās, pēc mērķtiecīgas rīcības, kas novērstu vai mazinātu negatīvās parādības. Šī regulējošā loma jauktajā ekonomikā ir jāuzņemas valstij. Valstij ir jāizstrādā un jārealizē sociālā politika, ienākumu pārdalīšanas politika, pretmonopolu politika, dabas aizsardzības (ekoloģiskā) politika, pretcikliskā (ekonomiku stabilizējošā) politika – tās ir svarīgākās valsts funkcijas ekonomikā. Mūsu kursā tiek uzsvērti galvenokārt tirgus ekonomikas jēdzieni un likumi, taču ir vienmēr jāpatur prātā, ka reāli tie eksistē kā jauktās ekonomikas sastāvdaļa.

Kādos vēsturiskajos apstākļos, pēc Jūsu domām, ir attaisnojama un nepieciešama spēcīga valsts iejaukšanās un regulēšana ekonomikā? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Tradicionālā ekonomika mūsu laikos vairs nav īpaši izplatīta, lai gan joprojām sastopama atsevišķās (pārsvarā mazāk attīstītās) zemēs. Tai ir raksturīga tā saucamā naturālā saimniecība – ražošana pašu patēriņam, nevis tirgum. Par tradicionālo šo ekonomisko sistēmu dēvē tāpēc, ka ļoti liela loma tajā ir sensenām tradīcijām, paražām, ētiskajām, reliģiskajām u.c. vērtībām, kuras mantotas no paaudzes paaudzē. Tradicionālā ekonomika valdīja pagātnē, pirms tirgus ekonomikas rašanās. Mūsdienās, nonākot saskarē ar tirgus ekonomiku, tā tiek ierauta tirgus attiecībās un pamazām sairst.

MIKROEKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība

Ekonomika ir zinātne par ierobežotu resursu efektīvu izmantošanu – citādi sakot, ekonomika pēta ierobežotu resursu alternatīvus izmantošanas veidus, lai pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu pašreizējās un perspektīvās vajadzības. Nepieciešamību pēc ekonomikas rada mūžīgā pretruna starp vajadzībām un vienmēr ierobežotām to apmierināšanas iespējām. Nepārtraukti risinot šo problēmu, mēs vienmēr atrodamies izvēles priekšā: kā izmantot esošos resursus? Ekonomikas zinātnei ir divas sastāvdaļas: mikroekonomika un makroekonomika. Mikroekonomika pēta ekonomiskās dzīves parādības atsevišķu saimniecisko vienību līmenī. Makroekonomika pēta ekonomikas likumsakarības visas valsts saimniecības mērogā. Ekonomiskajā analīzē šķir divas pieejas: pozitīvo analīzi un normatīvo analīzi. Pozitīvā ekonomiskā analīze prasa atklāt faktus un noskaidrot parādības. Normatīvā ekonomiskā analīze ir orientēta uz to, kā ir jābūt. Katrai ekonomikai jebkurā laikā ir jāmeklē atbildes uz jautājumiem:  Ko ražot?  Kā ražot?  Kam ražot? Šie ekonomikas pamatjautājumi pastāv tāpēc, ka resursi vajadzību apmierināšanai ir ierobežoti. Ekonomiskie resursi (ražošanas faktori) ir:  Zeme  Kapitāls  Darbs  Uzņēmējspējas Ražošanas faktoriem atbilst šādi faktoru ienākumi:  Zemei – rente  Kapitālam – procenti  Darbam – alga  Uzņēmējspējām – peļņa Ražošanas iespēju robeža rāda visas tās divu produktu kombinācijas, kuras ir iespējams saražot, pilnīgi un efektīvi izmantojot ierobežotus resursus. Alternatīvās izmaksas ir citu iespējamo labumu daudzums, no kura ir jāatsakās, ja izvēlas izmantot resursus noteiktā veidā. Alternatīvās izmaksas nedrīkst būt lielākas par to labumu, ko mēs iegūstam no pieņemtā lēmuma. Ja mazāka labuma dēļ notiek atteikšanās no kaut kā svarīgāka, tad resursi nav izmantoti efektīvi. MIKROEKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Darbojas alternatīvo izmaksu pieauguma likums: jo vairāk palielina kaut ko vienu, jo lielāks ir zaudējumu apjoms dažādās citās jomās. Ražošanas iespēju robeža pārbīdās, mainoties resursu daudzumam vai ražošanas tehnoloģijai. Ja palielinās resursu daudzums vai uzlabojas ražošanas tehnoloģija, ražošanas iespēju robeža pārvietojas pa labi uz augšu. Ja resursu daudzums samazinās vai pasliktinās, ražošanas tehnoloģija, ražošanas iespēju robeža pārvietojas pa kreisi uz leju. Resursu daudzuma palielināšana un tehnoloģijas pilnveidošana ir divi atšķirīgi ekonomikas izaugsmes ceļi. Mūsu laikos noteicošais un daudz perspektīvākais ceļš ir tehnoloģijas pilnveidošana uz zinātnes un tehnikas progresa pamata. Ekonomiskās sistēmas ir:  Brīvā tirgus ekonomika  Komandekonomika  Jauktā ekonomika  Tradicionālā ekonomika Vajadzību pēc jauktās ekonomikas nosaka tas, ka brīvais tirgus nespēj atrisināt vairākas sabiedrībai ļoti būtiskas problēmas.

MIKROEKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

1. nodarbība



1. uzdevums Izskaidrojiet saviem vārdiem! 1) Kāpēc resursu ierobežotība ir tas, kas rada nepieciešamību pēc ekonomikas zinātnes? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2) Ja kādreiz visas cilvēku vajadzības izrādītos pilnībā apmierinātas, kā tas ietekmētu ekonomikas un sabiedrības progresu? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 3) Ar ko ekonomiskie resursi atšķiras no tā saucamajiem brīvajiem resursiem? Kāpēc brīvo resursu ir ļoti maz un kļūst arvien mazāk? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

2. uzdevums Tropiskā salā ir pieci iedzīvotāji, kuru nodarbošanās ir kokosriekstu un bruņurupuču olu lasīšana. Katrs no iedzīvotājiem, strādājot pilnu dienu, spēj salasīt vai nu 20 kokosriekstus, vai 10 bruņurupuču olas. 1) Uzzīmējiet ražošanas iespēju robežu šīs salas ekonomikai (vienas dienas ietvaros). 2) Novērtējiet viena kokosrieksta alternatīvās izmaksas (izsakot tās bruņurupuču olās) un vienas bruņurupuču olas alternatīvās izmaksas (izsakot tās kokosriekstos). 3) Salā ir ievesta tehnika, kura ļauj palielināt darba ražīgumu kokosriekstu lasīšanā: tagad katrs cilvēks spēj salasīt pa 30 riekstiem dienā. Olu lasīšanas jomā nekādi jauninājumi nav parādījušies. Uzzīmējiet jauno ražošanas iespēju robežu. Komentējiet: kā tehnikas progress ietekmē ražošanas iespēju robežu? MIKROEKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

3. uzdevums Izmantojiet ražošanas iespēju robežu, lai parādītu šādu notikumu ietekmi uz ekonomiku: 1) Sīrijā plosās pilsoņu karš, izpostot valsti un piespiežot miljoniem iedzīvotāju doties bēgļu gaitās uz ārzemēm (sekas Sīrijas ekonomikai). 2) Biežie terora akti un vispārējā politiskā nestabilitāte Turcijā izraisīja ārzemju tūristu skaita krasu samazināšanos šajā valstī; toties pieauga tūristu plūsma uz Spāniju (parādiet atsevišķi sekas Turcijas ekonomikai un Spānijas ekonomikai). 3) Francijā notiek masveida streiki, darba ņēmējiem protestējot pret izmaiņām darba likumdošanā (sekas Francijas ekonomikai). Vai visos minētajos gadījumos notiek ražošanas iespēju robežas pārbīde?

4. uzdevums Paskaidrojiet, vai ir gluži precīzs izplatītais apgalvojums, ka 1990. gados Latvijā ir notikusi pāreja uz tirgus ekonomiku? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

MIKROEKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES

1. nodarbība



24. lpp. 1. Nē, 2. Nē, 3. Nē 25. lpp. 1. Nē, 2. Jā, 3. Nē 25. lpp. 1. Jā, 2. Nē 27. lpp. 1. Nē, 2. Jā 29. lpp. a) zeme; b) zeme; c) kapitāls; d) nepieder pie ražošanas faktoriem

37. lpp. 2. uzdevums 2) viena kokosrieksta alternatīvās izmaksas = 0,5 olas; vienas olas alternatīvās izmaksas = diviem kokosriekstiem.

38. lpp. 3. uzdevums 1) Ražošanas iespēju robeža Sīrijas ekonomikai pārvietojas uz leju pa kreisi. 2) Ražošanas iespēju robežas abām valstīm nepārbīdās, jo resursi paliek tie paši. Abās valstīs ir liels bezdarbs, tātad abu valstu ekonomikas atrodas punktā iekšpus ražošanas iespēju robežas. Turcijai šis punkts vēl vairāk attālinās no robežas, jo mazinās iespējas pilnvērtīgi izmantot ekonomikas resursus; Spānijā punkts pavirzās tuvāk robežai, jo uzlabojas resursu izmantošana. 3) Ražošanas iespēju robeža Francijas ekonomikai nepārbīdās, par cik resursi nav samazinājušies. Ekonomika atrodas punktā iekšpus ražošanas iespēju robežas un vēl vairāk attālinās no tās, jo esošie resursi netiek izmantoti streiku dēļ. 4. uzdevums Nav pateikts pietiekoši korekti, jo īstenībā tika izveidota jauktā ekonomika.

MIKROEKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

MIKROEKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA

1. nodarbība



Pamatliteratūra 1. Bikse V. (2007). Ekonomikas teorijas pamatprincipi. Rīga: Izglītības soļi. 2. Gods U. (2008). Mikroekonomika. Rīga: Biznesa augstskola Turība. 3. Lībermanis G. (2006). Mikroekonomika. Rīga: Kamene. 4. Nešpors V. (2015). Mikroekonomikas teorijas pamati. Rīga: RTU. 5. Макконнелл К.Р., Брю С. Л., Флинн, Ш. (2011). Экономикс. Пер. с англ. М.: ИНФРА-М. 6. Самуэльсон П., Нордхаус В. (2007). Экономика. 18-е изд. Пер. с англ. М., СПб., Киев: Вильямс. Papildliteratūra 1. Škapars R. (2007). Mikroekonomika. Loģiskās shēmas. Rīga: Ekonomikas pētījumu un biznesa izglītības institūts. – xii+370 lpp. 2. Mankiw N.G., Taylor M.P., Ashwin A. (2013). BUSINESS ECONOMICS . Cengage Learning. 3. McConnell, C. R., Brue, S. L., Flynn, S. (2009). Economics. McGrawHill; Irwin. 4. Sloman, J.; Wride A. (2009). Economics. 7th ed. Prentice Hall; Financial Times. 5. Войтов А.Г. (2008). Экономика. Общий курс (Фундаментальная теория экономики): Учебник.10-е изд. – М.: Дашков и Ко.

MIKROEKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

MIKROEKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

TESTS



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Kas no minētā neietilpst ekonomikas priekšmetā? A. Efektīva resursu izmantošana; B. Neierobežoti resursi; C. Neierobežoti augošās vajadzības; D. Resursu ierobežotība. 2. Kas ir uzskatāms par galveno problēmu ekonomikā? A. Bezdarba pieaugums; B. Piedāvājuma neatbilstība pieprasījumam; C. Resursu ierobežotība un nepieciešamība tos efektīvi izmantot; D. Ienākumu nevienlīdzīga sadale. 3. Mikroekonomikā apskatīto jautājumu lokā ietilpst: A. Ražošana visas tautsaimniecības mērogā; B. Vispārējais cenu līmenis valstī; C. Bezdarba līmenis valstī; D. Sviesta pieprasījums un piedāvājums tirgū. 4. Pozitīvā ekonomiskā analīze meklē: A. Reālos faktus un sakarības ekonomikā; B. Norises, kuras ir labvēlīgas valdošajai partijai; C. Subjektīvus vērtējumus; D. Sociālo taisnīgumu ekonomikā. 5. Kurš no ražošanas faktoriem rada ienākumus procentu veidā? A. Darbs; B. Zeme; C. Uzņēmējspējas; D. Neviena no iepriekšējām atbildēm nav pareiza. 6. Kapitāls kā ražošanas faktors ietver sevī: A. Dabas resursus; B. Cilvēku radītos materiālos ražošanas līdzekļus; C. Naudu; D. Naudu un materiālos ražošanas līdzekļus. 7. Ražošanas iespēju robeža rāda: A. Resursu labāko iespējamo kombināciju; B. Divu produktu labāko iespējamo kombināciju; C. Visus iespējamos divu produktu daudzumus, kurus var saražot, pilnīgi un efektīvi izmantojot esošos resursus; D. Visas iepriekšējās atbildes ir pareizas.

MIKROEKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

8. Visu resursu pilnīgu un efektīvu izmantošanu rāda jebkurš punkts, kurš atrodas: A. Uz ražošanas iespēju robežas; B. Virs ražošanas iespēju robežas; C. Zem ražošanas iespēju robežas; D. Vai nu uz ražošanas iespēju robežas, vai iekš tās. 9. Ģimenes iegādātā automobiļa alternatīvās izmaksas ir: A. Automobiļa cena; B. Tāda paša automobiļa paaugstinājusies cena nākamgad; C. Nodokļi, degvielas izmaksas un citi papildu izdevumi, kas ir saistīti ar automobiļa lietošanu. D. Citas preces, no kuru pirkšanas jāatsakās, lai iegādātos automobili. 10. Jauktajā ekonomikā: A. Valsts neregulē tirgū notiekošos procesus; B. Tirgus darbība un valsts regulēšana savienojas, lai kopīgi risinātu ekonomiskās problēmas; C. Uzņēmumi darbojas vienīgi pēc valsts norādījumiem; D. Visas iepriekšējās atbildes ir nepareizas.

MIKROEKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTS 1.

10.

MIKROEKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES

10.

MIKROEKONOMIKA