Nodokļi un nodevas by Biznesa Vadības Koledža

Tālmācības studiju kurss

NODOKĻI UN NODEVAS

Kursa autore: Mg. oec. Anita Puzule

Tālmācības studiju kurss „Nodokļi un nodevas” Papildināts 2017. gadā: Mg.oec. Anita Puzule Teksta autore Mg.oec. Anita Puzule

Ilustrāciju autors Romans Vitkovskis

Redaktors Lauris Ziediņš

ISBN 9984-708-69-1

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

1. Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

2. Studiju norise 2.1. Darbs ar tālmācības materiāliem Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās;

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē. 7

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem, lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto literatūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski. 2.2. Darbs klātienē Atkarībā no studentu skaita grupā, studiju kursa ietvaros paredzētas arī lekcijas un praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;  ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

 vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā. 2.3. Darbs Moodle vidē 2.3.1. Kursa apguves laikā Jums tiek noteikta obligāta dalība MOODLE vides diskusijās. Tās:  dod

iespēju

teorētiskās

zināšanas

pielietot

praksē,

analizējot

reālas

problēmsituācijas un piedāvājot to risinājumus;  rosina domāt, pētīt, pilnveidot savas individuālās teorētiskās un praktiskās zināšanas, kā arī veicina sadarbību ar citiem studentiem. 2.3.2. Pēc kursa apguves, saskaņā ar studiju plānu un grafiku, Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek attālināti mācību vidē Moodle pēc sekmīgi novērtētas dalības diskusijā;  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī klātienē, iepriekš vienojoties par norises laiku ar savu koordinatoru Studiju atbalsta centrā;  ieskaites/ eksāmena rezultātus paziņo BVK mājaslapas profilā sadaļā “Atzīmes”.

3. Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra koordinatori, kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācībspēki. Izmantojiet viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās! NODOKĻI UN NODEVAS

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studenta apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus.

4. Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes lekcijām un praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pašpārbaudes jautājumi un uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus nodarbības tekstā. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Vēlam sekmes studijās!

NODOKĻI UN NODEVAS

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

svarīgi iegaumēt

vērts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

Uzruna

Biznesa vadības koledža

Godātie studenti un cienījamās studentes! Cilvēces vēsturiskās attīstības gaitā ir pastāvējuši nodokļi un nodevas kā valsts ieņēmumu veidošanas galvenais avots. No tiem nav iespējams pilnīgi izvairīties, tāpēc katram cilvēkam ir jāsaskaras ar nodokļu un nodevu maksāšanu. Vienus ar nodokļu aprēķināšanu saistītie jautājumi interesē tikai kā fizisko personu, lai varētu noteikt, cik lielu algu izmaksās pēc nodokļu ieturēšanas vai kāds nodoklis jāmaksā par īpašumā esošo zemi, kā arī cik atmaksās nodokli par gada deklarācijā uzrādītajiem izglītības un ārstniecības pakalpojumiem. Savukārt, ja persona vēlas nodarboties ar saimniecisko darbību, tad interesējošo jautājumu loks paplašinās. Ja arī Jums līdz šim nav nācies pašiem maksāt nodokļus vai nodevas, tad noteikti par tiem esat dzirdējuši. Atrodoties dinamiskā komercdarbības attīstības vidē, komersanta radoša un mērķtiecīga darbība nav iedomājama bez pamatzināšanām par nodokļu likumiem. Apgūstot šo materiālu, Jums būs iespēja iepazīties ar nodokļu maksātāju pienākumiem, tiesībām un atbildību, kā arī ar nodokļu administrācijas veicamajiem uzdevumiem. Tāpat noskaidrosiet katra Latvijas nodokļa maksātājus, apliekamos objektus, likmes, kā nodoklis aprēķināms un cik bieži maksājams budžetā. Materiālā ievietotie praktiskie uzdevumi Jums palīdzēs pašiem piedalīties nodokļu aprēķināšanā. Cerams, ka ar šī mācību materiāla palīdzību Jūs gūsiet vispārīgu priekšstatu par katru Latvijas nodokli un tā piemērošanas kārtību. Novēlu katram studentam novērtēt gan savas zināšanas, gan arī nepalikt nomaļus, bet iesaistīties pašam ar savām idejām un priekšlikumiem arī citu nodokļu maksātāju informēšanas darbā. Radošas idejas nodokļu jomā!

Mg. oec. Anita Puzule, mācību materiāla autore

NODOKĻI UN NODEVAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. LATVIJAS REPUBLIKAS NODOKĻU UN NODEVU SISTĒMA Terminu skaidrojošā vārdnīca .................................................................. 21 1. Nodokļu un nodevu attīstības raksturojums ......................................... 23 2. Nodokļu un nodevu sistēmas struktūra ................................................ 27 2.1. Nodokļu un nodevu sistēmas maksājumu veidi ............................ 28 2.2. Tiešie un netiešie nodokļi ............................................................. 31 3. Nodokļu elementi ................................................................................. 32 3.1. Nodokļa subjekts........................................................................... 33 3.2. Nodokļa objekts ............................................................................ 35 3.3. Nodokļa likme............................................................................... 36 3.4. Nodokļa atvieglojumi ................................................................... 39 Kopsavilkums ........................................................................................... 41 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ................................................. 43 Uzdevumu atbildes ................................................................................... 45 Ieteicamā literatūra ................................................................................... 47 Tests ......................................................................................................... 49 Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs noskaidrot:  atšķirības starp nodokļiem un nodevām;  iespējamos nodokļu un nodevu sistēmas maksājumu veidus;  tiešo un netiešo nodokļu raksturīgākās pazīmes;  nodokļu maksātāju iedalījumu pēc atrašanās vietas un juridiskā statusa;  ar nodokļiem apliekamos objektus;  nodokļu likmju iedalījumu;  piemērojamo nodokļu atvieglojumu nozīmi valsts efektīvas saimniekošanas attīstībā.

NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

NODOKĻI UN NODEVAS

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība



Absolūtā jeb cietā likme – izteikta absolūtā naudas summā, kura tiek iekasēta par vienu apliekamā objekta vienību. Fiziskā persona ir rezidents, ja personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika vai persona ir Latvijas Republikas pilsonis, ko ārvalstīs nodarbina Latvijas valdība, vai persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā. Juridiskā persona ir rezidents, ja tā ir reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā vai ir nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, kas jāreģistrē atbilstoši Latvijas likumiem. Netiešie nodokļi – nodokļi par precēm un pakalpojumiem, kas noteikti kā cenas vai tarifa pielikums. Nodoklis – ar likumu noteikts obligāts periodisks vai vienreizējs maksājums valsts budžeta vai pašvaldību budžetu ieņēmumu nodrošināšanai un valsts funkciju un pašvaldību funkciju finansēšanai. Nodokļu samaksa neparedz atlīdzinājumu nodokļa maksātājam tiešā veidā. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem, kuri noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām. Nodokļa likme – nodokļa apmērs, kas tiek iekasēts no objekta vienības, kas aplikta ar nodokli. Nodokļa objekts – kāda noteikta saimnieciskā pazīme, pēc kuras var spriest par subjekta maksātspēju. Nodokļa subjekts – ar nodokli apliekamais (pakļautais), tas ir, katrs, kam jāpilda ar nodokļu likumiem uzliktās saistības. Nodokļu atvieglojums – fizisku vai juridisku personu daļēja vai pilnīga atbrīvošana no nodokļu maksāšanas. Nodokļu maksātāji – Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrēta nodokļa maksātāji tiek noteikti likumā par šo nodokli. Pašvaldības nodeva – attiecīgās pašvaldības domes noteikts obligāts maksājums pašvaldības budžetā Latvijas Republikas likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredzētajos gadījumos. Procentuālā likme – izteikta procentos, kura tiek iekasēta par vienu apliekamā objekta vienību. NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Progresīvā likme – likme pieaug, palielinoties ar nodokli apliekamajam objektam. Proporcionālā likme – noteikta viena likme neatkarīgi no nodokļa objekta lieluma. Regresīvā likme – likme samazinās, palielinoties ar nodokli apliekamajam objektam. Tiešie nodokļi – nodokļu veidi, kur apliekamais objekts (visbiežāk ienākumi vai īpašums) pieder vai ir attiecināms uz pašu nodokļu maksātāju. Valsts nodeva – obligāts maksājums valsts budžetā vai atsevišķos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas saimnieciskajai darbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).

NODOKĻI UN NODEVAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. NODOKĻU UN NODEVU ATTĪSTĪBAS RAKSTUROJUMS Praksē lietojam terminus nodokļi un nodevas, uzskatot, ka tie ir maksājumi budžetā, nepievēršot uzmanību atšķirīgajām niansēm. Šajā nodarbībā noskaidrosim, pēc kādām pazīmēm var šķirt nodokļus no nodevām, tāpat pievērsīsim uzmanību arī nodokļu galvenajiem elementiem, kas nodrošinās veiksmīgāku nodokļu likumdošanas piemērošanu praksē. Nodokļu sistēmas radušās jau senatnē, kad tapa pirmie valstiskie veidojumi. Senās valstis eksistēja, aplaupot savus kaimiņus, jo tiklīdz valsts kasē beidzās nauda, to valdītāji sāka jaunus karus, tā pakļaujot verdzībai vājākās valstis. Verdzībā nonākušās tautas saviem iekarotājiem regulāri maksāja nodevas.

Nodokļu sistēma radās, kad tapa pirmie valstiskie veidojumi.

Taču jebkura darbība izraisa pretdarbību. Verdzībā nonākušās tautas pakāpeniski iemācījās aizstāvēties, veidojot regulāras armijas, kuru uzturēšanai bija nepieciešami līdzekļi. Valsts vara lūdza savas tautas piekrišanu līdzekļu vākšanai. Tādējādi militārie izdevumi radīja nodokļus, kas bija veids, kā konfiscēt daļu no sabiedrības locekļiem piederošā tīrā produkta. Vēlāk radās nepieciešamība attīstīt sabiedriskos pakalpojumus, it īpaši pilsētās, tādējādi veidojās vietējie (municipālie) nodokļi. Nodokļu iekasēšana vairs nebija uzskatāma par savas tautas aplaupīšanu, jo šai procedūrai valsts vadītāji lūdza savu pakļauto piekrišanu. Piemēram: Latvijā no 13. līdz 15. gadsimtam nodevu maksājumi bija desmitā tiesa un kunga tiesa, ko deva attiecīgi garīgajai un laicīgajai varai. Garīgajai varai dodamā “desmitā tiesa” bija mainīgs lielums – jādod desmitā daļa no visiem ienākumiem, kas bija atkarīgi no katra gada ražas. Laicīgajai varai dodamā “kunga tiesa” bija nemainīgi noteikts lielums neatkarīgi no ražas. Piemēram, Zemgalē šis noteiktais labības daudzums gadu bija no ikkatra arkla (vienzirga zemnieku saimniecības) divi pūri (apmēram 80 kg) rudzu, bet ja nav rudzu, tad viens pūrs kviešu un viens pūrs miežu. Nodokļu vēsture ir vairāk nekā 5000 gadu veca. No arhaiskiem ziedojumiem nodokļi pārvērtās vispirms par piespiedu klaušām, bet pēc tam ieguva mūsdienīgu veidu – obligātie valsts ievākumi. Nodokļu sistēmas pilnīgi izveidojās tirgus ekonomikas laikmetā. Nodoklis ir sociāli ekonomiska attiecība starp nodokļa maksātāju un valsts budžetu. Būtībā attiecību loks, ko pārstāv nodoklis, ir krietni plašāks, jo aiz valsts budžeta atrodas sabiedrība ar savām vajadzībām. Nodokļu likumi atkarībā no to reālā satura spēj gan sekmēt efektīvu saimniekošanu, gan to traucēt. Vispārējā nozīmē nodoklis ir fizisko un juridisko personu piespiedu maksājums valstij naudā, apmaiņā pret kuru kā uzņēmēji, tā arī mājsaimniecības pārstāvji tiešā veidā nesaņem ne preces, ne arī pakalpojumus.

NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Piemēram: Latvijas Republikā 1920.–1940. gados lielākos ienākumus valsts budžets guva no muitas nodokļa un akcīzes nodokļa, ar kuru dažādā veidā un pēc dažādām likmēm bija aplikts spirts, raugs, liķieris, alus, vīns, augļu un ogu sulas, bezalkoholiskie dzērieni, tabaka un tās izstrādājumi, sērkociņi, naftas produkti un tēja. Kā nodevas šajā laikā var minēt zīmognodevu un rakstu nodevu. Varam secināt, ka cilvēces vēsturiskās attīstības gaitā valsts un sabiedrības nepieciešamo vajadzību apmierināšanai ir pastāvējuši nodokļi un nodevas kā sabiedrības kopprodukta pārdales instruments.

Kas, Jūsuprāt, ir nodoklis un kas ir nodeva? Miniet piemērus! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Nodokļi ir obligāti naudas maksājumi, ko valsts budžetā regulāri iemaksā jebkura persona, kas gūst ienākumus. Nodokļi ir nomaksu veids, kas nav uzskatāms par kādas sabiedriski tiesiskas kopienas (valsts, reģiona) panākumu izlīdzināšanu, un ar tiem apliek visus, kuru stāvoklis atbilst konkrētam nodokļu likumam.

Nodevas arī ir naudas maksājumi, taču tos budžetā maksā nevis tāpēc, ka attiecīgā persona ir guvusi ienākumus, bet gan tāpēc, ka tā no valsts vai pašvaldības institūcijām ir saņēmusi kādu pakalpojumu. Tātad nodeva ir fizisko un juridisko personu maksājums valstij vai pašvaldībai par pakalpojumiem. Nodevas ir nomaksas veids, kuras maksā sabiedriskā kārtā (brīvprātīgi vai piespiedu kārtā) par atsevišķiem sniegtajiem pakalpojumiem, kā, piemēram, par pasu izsniegšanu, muitošanu, vīzas saņemšanu u.c.

Nodeva ir maksājums valstij vai pašvaldībai par pakalpojumiem.

Iekasētie nodokļi pilda vairākas funkcijas:  fiskālo – budžeta papildināšana;  stimulējošo jeb ekonomisko – palīdz attīstīt to, kas valstij attiecīgajā brīdī ir vajadzīgs;  sadales – ar nodokļu starpniecību vienu personu līdzekļi pāriet citu personu rīcībā. Piemēram: Latvijas Republikas kopbudžetā ieņēmumi no nodokļiem 2016. gadā bija aptuveni 82% no kopējiem ieņēmumiem. Tas nozīmē, ka valsts, uzliekot nodokļus, ne tikai ar līdzekļiem papildina budžeta ieņēmumus, bet arī risina citus ekonomiskos jautājumus, kuri attiecīgajā valsts attīstības posmā ir aktuāli.

NODOKĻI UN NODEVAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Piemēram: Latvijas Republikā 20. gs. 90. gadu sākumā, lai stimulētu ārvalstu investīciju ieguldījumus, uzņēmumus, kuros tika ieguldītas nozīmīgas ārvalstu investīcijas, pirmos trīs gadus neaplika ar peļņas nodokli, bet turpmākajos gados (līdz pieciem gadiem) tiem piemēroja atvieglotas nodokļa likmes. Līdz ar Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu iestājās jauns saimnieciskās likumdošanas veidošanas posms, kurā prioritāru vietu ieņēma nodokļu likumu izstrādāšana. Mūsu valstī vienota nodokļu sistēma stājās spēkā ar 1991. gada 1. janvāri. Tika noteikts, ka neatkarīgi no īpašuma formas vai veida visām juridiskām un fiziskām personām, kas saimnieko valsts teritorijā, ir pienākums maksāt nodokļus un nodevas.

Visām personām, kas saimnieko valsts teritorijā, ir pienākums maksāt nodokļus un nodevas.

Attīstoties valsts ekonomikai un mainoties uzņēmējdarbības videi, radās nepieciešamība reformēt un mainīt pastāvošo Latvijas valsts nodokļu un nodevu sistēmu. Pirmās nopietnās izmaiņas atsevišķos nodokļu likumos tika veiktas jau 1993. gadā, un turpmāk – 1994. un 1995. gadā – nodokļu un nodevu sistēma tika pārmainīta pilnībā. Kā Jūs domājat, kāpēc likumdevēji sāka izstrādāt jaunus nodokļu likumus tieši 20. gs. 90. gadu vidū? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Latvijas Republikas (LR) nodokļu un nodevu sistēma galvenokārt balstās uz 1995. gadā veiktās nodokļu reformas rezultātā pieņemtajiem nodokļu likumiem, kas turpmākajā laika posmā ir būtiski grozīti vai pieņemti no jauna. Nodokļu reforma 1995. gadā tika realizēta, lai sasniegtu divus galvenos mērķus: 1. nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus, lai finansētu prioritārus sociālos un ekonomiskos pasākumus un ierobežotu fiskālo deficītu; 2. veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, sekmējot godīgu konkurenci un atsakoties gan no nepamatotām privilēģijām jeb atvieglojumiem, gan no nepamatoti augstām nodokļa likmēm atsevišķiem ekonomikas sektoriem.

Likumu “Par nodokļiem un nodevām” var uzskatīt par normatīvo aktu, kas ir nodokļu pamatlikums, tāpēc šī likuma būtības pārzināšana nepieciešama jebkurai personai, kas saistīta ar nodokļu vai nodevu maksājumiem. Likums “Par nodokļiem un nodevām” jaunā redakcijā stājās spēkā ar 1995. gada 1. aprīli, nosakot vispārējos nodokļu un nodevu sistēmas piemērošanas principus, kā arī:  nodokļu un nodevu veidus, to noteikšanas kārtību; NODOKĻI UN NODEVAS

! 25

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

   

nodokļu un nodevu maksātāju un administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību; nodokļu un nodevu iekasēšanu un piedziņu; atbildību par nodokļu likumu pārkāpšanu; nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Lai veicinātu ekonomisko attīstību, nodokļu reformas rezultātā lielāks uzsvars tika likts uz patēriņa, nevis ienākuma aplikšanu ar nodokļiem, tādējādi stimulējot uzkrājumu un investīciju pieaugumu valstī. Tomēr jāatzīst, ka Latvijā lielāko daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem veido darbaspēka nodokļi, kuru īpatsvaram kopējos nodokļu ieņēmumos ir tendence palielināties (no 48,5% 2005.gadā līdz 52.0% 2016.gadā), kas liecina par lielāku nodokļu slogu tieši nodarbināto darba samaksai. Savukārt patēriņa nodokļu ieņēmumu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos ir samazinājies (no 42,1% 2005.gadā līdz 37.3% 2016.gadā), kas norāda uz to, ka diezgan lielu daļu no kopējiem nodokļu ieņēmumiem samaksā gan patērētāji, gan uzņēmumi, iegādājoties preces un pakalpojumus. Kā neatņemamu sastāvdaļu nodokļu sistēmas pilnveides procesā jāmin arī nodokļu likumu saskaņošana ar Eiropas Savienības direktīvu prasībām. Latvijas Republikai 2004. gada 1. maijā iestājoties Eiropas Savienībā, visstingrāk tiek regulēta pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa un muitas maksājumu piemērošana. Tie ir nodokļi, kuri ietekmē kopējā tirgus izveidošanu, nodrošina brīvu preču kustību, kalpo par konkurenci ierobežojošu līdzekli un var ietekmēt brīvu kapitāla un darbaspēka kustību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijas tautsaimniecība pēc straujas izaugsmes perioda 2009.gadā saskaras ar ekonomisko krīzi, ko veicināja strukturāli, cikliski un ārējās vides faktori. Ekonomikas kritums smagi ietekmēja darba tirgu – darba meklētāju īpatsvaru, būtiski samazinājās darba samaksa un attiecīgi arī iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi. Tā rezultātā tika pieņemti lēmumi, kas grozīja Latvijas nodokļu sistēmu, lai nodrošinātu ekonomiskās situācijas stabilizāciju un valsts budžeta deficīta samazināšanu. Veiktās izmaiņas nodokļu likumdošanā radīja neizpratni un neprognozējamības sajūtu, kas veicina tādas negatīvas tendences kā ēnu ekonomikas pieaugumu un saimnieciskās darbības pārcelšanu uz citām valstīm. Izstrādājot Latvijas Republikas Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021. gadam tiek ņemts vērā, ka nodokļu reformai jāveicina sasniegt Nacionālā attīstības plāna 2020 galveno mērķi - ekonomisko izrāvienu, kā arī Valdības rīcības plānā noteiktos uzdevumus. Galvenie nodokļu reformas rīcības virzieni ir: 1) pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz īpašuma, patēriņa un vides nodokļiem; 2) stimulēt uzņēmumu investīcijas un paaugstināt uzņēmumu starptautisko konkurētspēju; 3) uzlabot nodokļu administrēšanu. Nodokļu sistēmas turpmāko reformu gaitā paredzēts samazināt ienākuma nodokļa slogu, uzlabot pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu, pārskatīt 26

NODOKĻI UN NODEVAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

akcīzes nodokļa un dabas resursu nodokļa likmes, nekustamā īpašuma nodokļa nosacījumus un likmes, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes un atvieglojumu piemērošanu, paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes, mainīt uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu, sakārtot “mazo” uzņēmumu nodokļu režīmu, uzlabot nodokļu kontroles un piedziņas procesus, pilnveidot sodu politiku, kā arī mazināt administratīvo slogu nodokļu maksātājiem. Kuru nodokļu likumos, Jūsuprāt, veikti vai paredzami iepriekš minētie grozījumi? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Varam secināt, ka līdz ar nodokļu likumu pilnveidošanu strauji pieaudzis arī maksājamo valsts nodevu skaits no 48 2000.gadā līdz 108 2017.gadā. Šie maksājumi skar gan fiziskās, gan juridiskās personas. Šo pieaugumu var izskaidrot ar dažādu valsts institūciju uzlikto maksājumu legalizēšanu, jo atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” prasībām, maksājumi par valsts sniegtu pakalpojumu nav pieļaujami, ja tam nav valsts nodevas statusa un ja to nenosaka minētais likums. Nodevu sistēma ir sarežģīta un grūti kontrolējama. Tajā pašā laikā vairākām nodevām ir regulāra maksājuma raksturs, kuras nav saistītas ar iepriekš iekasētiem maksājumiem par valsts iestāžu sniegto pakalpojumu vai valsts nodrošinājuma izmaksām. Piemēram: Valsts nodevas apmērs valsts un pašvaldību regulējamās nozarēs ir atkarīgs no uzņēmuma sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, bet uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apjoms atkarīgs no nodarbināto skaita uzņēmumā. Pēc ekonomiskās būtības šādas valsts nodevas atbilst nodokļa pazīmēm un var būtiski ietekmēt noteiktu nozaru vai noteikta lieluma uzņēmumu finansiālās darbības rādītājus.

2. NODOKĻU UN NODEVU SISTĒMAS STRUKTŪRA Nodokļu un nodevu sistēmas struktūru var raksturot ne tikai pamatojoties uz maksājumu veidiem, kas nepieciešami nodokļu un nodevu pieņemšanas un administrēšanas mehānisma skaidrošanai, bet arī atkarībā no saimnieciskās efektivitātes izvērtēšanas veida.

NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

2.1. NODOKĻU UN NODEVU SISTĒMAS MAKSĀJUMU VEIDI

Latvijas Republikas nodokļu un nodevu sistēmu veido trīs maksājumu veidi: 1. valsts nodokļi; 2. valsts nodevas; 3. pašvaldību nodevas.

Pamatojoties uz savu līdzšinējo pieredzi, nosauciet pazīmes, kādām jāpiemīt nodoklim! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts periodisks vai vienreizējs maksājums valsts budžeta vai pašvaldību budžetu (pamatbudžeta vai speciālā budžeta) ieņēmumu nodrošināšanai un valsts funkciju un pašvaldību funkciju finansēšanai. Nodokļu samaksa neparedz atlīdzinājumu nodokļa maksātājam tiešā veidā. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem, kuri noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām.

Latvijā ir noteikti 16 nodokļi, kurus uzliek atbilstoši konkrētam nodokļa likumam.

Latvijā 2017.gadā ir noteikti 15 nodokļi, kurus uzliek atbilstoši konkrētam nodokļa likumam: 1. iedzīvotāju ienākuma nodoklis; 2. uzņēmumu ienākuma nodoklis; 3. nekustamā īpašuma nodoklis; 4. pievienotās vērtības nodoklis; 5. akcīzes nodoklis; 6. muitas nodoklis; 7. dabas resursu nodoklis; 8. izložu un azartspēļu nodoklis; 9. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; 10. solidaritātes nodoklis; 11. elektroenerģijas nodoklis; 12. subsidētās elektroenerģijas nodoklis; 13. mikrouzņēmumu nodoklis; 14. transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis; 15. uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.

Valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai atsevišķos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas saimnieciskajai darbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).

NODOKĻI UN NODEVAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Valsts nodevas var iedalīt divās grupās: 1. uzliktas atbilstoši likumam; 2. uzliktas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Latvijā ir noteiktas aptuveni 108 valsts nodevas, no tām ar likumu uzliktas ir astoņas nodevas: 1. izložu un azartspēļu nodeva; 2. nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs; 3. nodeva par uzvārda, vārda un tautības ieraksta maiņu personu apliecinošos dokumentos; 4. nodeva par zemes rezervēšanu lauku apvidos; 5. nodevas par apliecinājumiem un citu funkciju pildīšanu bāriņtiesās; 6. preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodeva; 7. autoceļu lietošanas nodeva; 8. finanšu stabilitātes nodeva.

Piemēram: Preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanai loterijas atļaujas saņēmējs maksā valsts nodevu 25% apmērā no laimestu fonda. Bez valsts nodevas samaksas drīkst organizēt preču vai pakalpojumu loterijas, kuru laimesta fonds nav lielāks par EUR 720. Visraksturīgākās ar Ministru kabineta noteikumiem uzliktās valsts nodevas ir noteiktas par juridiskiem un citiem pakalpojumiem: par notāru darbības īstenošanu, par saimnieciskās darbības reģistrēšanu un licencēšanu, par darījumiem ar vekseļiem, par vīzu izsniegšanu iebraukšanai Latvijas Republikā un ar tām saistītiem pakalpojumiem u.c. Piemēram: Valsts nodevas likmes par civilstāvokļa aktu reģistrāciju ir šādas:  par laulības reģistrāciju – EUR 14;  par civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu atjaunošanu, papildināšanu, labošanu un anulēšanu – EUR 7;  par atkārtotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecības izsniegšanu – EUR 7. Uzrakstiet katrai no iepriekš minētajām valsts nodevu grupām piemērus no Jūsu pieredzes, kādas nodevas esat maksājuši!

Ar likumu noteiktās: ........................................................................................ .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem: ................................................. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Pašvaldības nodeva ir attiecīgās pašvaldības domes noteikts obligāts maksājums pašvaldības budžetā LR likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredzētajos gadījumos. Pašvaldību nodevas tiek uzliktas atbilstoši attiecīgajiem pašvaldības domes izdotiem saistošajiem noteikumiem. Vietējās pašvaldības domei ir tiesības savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldību nodevas par: 1. pašvaldības domes izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu; 2. izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu publiskās vietās; 3. atpūtnieku un tūristu uzņemšanu; 4. tirdzniecību publiskās vietās; 5. visa veida dzīvnieku turēšanu; 6. transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās; 7. reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās; 8. laivu, motorlaivu un jahtu turēšanu; 9. pašvaldību simbolikas izmantošanu; 10. būvatļauju saņemšanu; 11. pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību. Piemēram: Liepājas pilsētas dome ar 2012. gada 16.februāra saistošajiem noteikumiem Nr. 5 ir noteikusi pašvaldības nodevu tirdzniecībai publiskās vietās. Nodevas likme par vienas tirdzniecības vietas izmantošanu publiskās vietās ir atkarīga no tirdzniecībai izmantojamo preču veida, un tās apmērs noteikts no EUR 0,43 (tirdzniecībai ar pašaudzētiem grieztiem ziediem) līdz EUR 7,11 (tirdzniecībai ar pašaudzētiem augļu koku un ogulāju stādiem, dekoratīvo koku un krūmu stādmateriālu, dzīvniekiem) dienā.

Kādus pašvaldības nodevu veidus uzlikusi Jūsu dzīvesvietas pašvaldība? Miniet piemērus! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Nodokļu un nodevu likumu normu piemērošanas kārtību nosaka tikai konkrētie LR likumi vai Ministru kabineta noteikumi un atbilstoši tiem izdotie normatīvie tiesību akti. Ja LR Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā LR nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus. Atsevišķi tiek izdalīta ienākuma nodokļu sistēma, kurā ietilpst iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis. Jebkura persona, kura gūst ienākumus Latvijā, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi. Ienākuma nodokļu sistēma pamatojas uz principu, ka vienu un to

NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

pašu ienākumu nevar vienlaikus aplikt ar abiem nodokļiem, jo tas novestu pie ienākuma dubultās aplikšanas ar nodokļiem. Izvērtējiet, vai apgalvojums ir pareizs vai nepareizs! Atbildi ierakstiet tabulā! APGALVOJUMS Valsts nodokļus uzliek ar noteiktu likumu. Valsts nodevas uzliek ar Ministru kabineta noteikumiem. Pašvaldību nodevas uzliek ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

Pareizi



Nepareizi

2.2. TIEŠIE UN NETIEŠIE NODOKĻI Atkarībā no saimnieciskās efektivitātes izvērtēšanas veida nodokļus iedala:  tiešajos nodokļos;  netiešajos nodokļos. Tiešie nodokļi ir tie nodokļi, kur apliekamais objekts (visbiežāk ienākumi vai īpašums) pieder vai ir attiecināms uz pašu nodokļu maksātāju. Tiešos nodokļus maksā pats ienākuma guvējs vai ar nodokļiem apliekamā objekta īpašnieks. Nekustamā īpašuma nodokli maksā tā īpašnieks vai nomnieks. Ienākuma nodokli maksā pats ienākuma guvējs.

Tiešos nodokļus maksā pats ienākuma guvējs vai ar nodokļiem apliekamā objekta īpašnieks.

Piemēram: Fiziskās personas īpašumā ir zeme, un no sava ienākuma persona maksā budžetā nekustamā īpašuma nodokli. Netiešie nodokļi ir tie nodokļu veidi, kur apliekamais objekts ir preces vai pakalpojumi. Netiešo nodokļu īpatnība ir tā, ka šos nodokļus pilnībā “pārnes” uz patērētāju, ietverot nodokli patēriņa preces cenā vai pakalpojuma tarifā. Netiešie nodokļi ir nodokļi par precēm un pakalpojumiem, kas noteikti kā cenas vai tarifu pielikums, tas ir, tos nenosaka nodokļu maksātāju ienākumi. Netiešos nodokļus nosaka kā cenas pielikumu procentos vai absolūtās summās.

Netiešie nodokļi ietilpst patēriņa preces cenā vai pakalpojuma tarifā.

Piemēram: Pircējs pērk veikalā maizi un samaksā pārdevējam cenā ietverto pievienotās vērtības nodokli, savukārt pārdevējs no pircēja saņemto nodokli iemaksā budžetā. Netiešo nodokļu izcelsmes būtība ir šāda: uzņēmuma īpašnieks, kas ražo vai realizē preces, vai arī sniedz pakalpojumus, pārdod tos par cenām (tarifiem), ņemot vērā netiešā nodokļa pielikumu, un maksā valstij atbilstošo nodokļa summu no savas peļņas. Būtībā netiešo nodokļu maksātāji ir preču un pakalpojumu pircēji (patērētāji), bet juridiski par to iemaksāšanu budžetā atbildīgi ir pārdevēji (ražotāji). Tiešie nodokļi atšķiras no netiešajiem ne vien pēc to iekasēšanas īpatnībām, bet arī pēc to ietekmes uz uzņēmuma finansiāli saimnieciskās darbības rādītājiem. NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Teorētiski varētu teikt, ka netiešos nodokļus rezultātā maksā patērētājs un tie nevar ietekmēt uzņēmumu savstarpējo konkurenci. Tomēr, kā liecina prakse, uzņēmumi, kas godīgi maksā nodokļus, nevar vienlīdzīgi konkurēt ar tiem uzņēmumiem, kas pārdod nelegāli ievestas vai “pagrīdē” izgatavotas preces.

Kādas ir raksturīgākās pazīmes tiešajiem un kādas netiešajiem nodokļiem? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

No Latvijā maksājamiem 15 valsts nodokļiem pie tiešajiem var pieskaitīt sešus nodokļus: 1. iedzīvotāju ienākuma nodokli; 2. uzņēmumu ienākuma nodokli; 3. nekustamā īpašuma nodokli; 4. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; 5. solidaritātes nodokli; 6. mikrouzņēmumu nodokli.

Pie netiešajiem nodokļiem var pieskaitīt: 1. pievienotās vērtības nodokli; 2. akcīzes nodokli; 3. dabas resursu nodokli; 4. muitas nodokli; 5. elektroenerģijas nodokli; 6. subsidētās elektroenerģijas nodokli; 7. transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis; 8. uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis 9. izložu un azartspēļu nodokli. Tomēr jāņem vērā, ka šāds nodokļu sadalījums ir nosacīts, jo daži nodokļu veidi, piemēram, dabas resursu nodoklis, pēc vienām pazīmēm varētu būt tiešais nodoklis, bet pēc citām – netiešais nodoklis. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas darba devējam pieņem netiešā nodokļa formu, bet darba ņēmējam tiešā nodokļa formu. Izložu un azartspēļu nodoklis ir papildu nodokļa nasta tiem uzņēmējiem, kuri darbojas spēļu biznesa jomā. Viņi no saviem ienākumiem vispirms samaksā šo nodokli un no atlikušās daļas, ja tāda ir, maksā vēl uzņēmumu ienākuma nodokli.

3. NODOKĻU ELEMENTI Galvenie nodokļu elementi ir: nodokļu subjekts, objekts, likme un atvieglojumi.

Jebkuras valsts nodokļu likumi paredz četrus galvenos nodokļu elementus, kuri tiek precizēti katram nodoklim ar attiecīgo likumu. Šie elementi ir:  nodokļu subjekts;  nodokļu objekts;  nodokļu likme;  nodokļu atvieglojumi. NODOKĻI UN NODEVAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

3.1. NODOKĻA SUBJEKTS Nodokļa subjekts ir ar nodokli apliekamais (pakļautais), tas ir, katrs, kam jāpilda ar nodokļu likumiem uzliktās saistības. Nodokļu maksātāju pienākumi aptver materiālos pienākumus, tas ir, īpašumtiesiskos nodokļu maksāšanas pienākumus, kā arī vairākus formālus pienākumus, piemēram, tiesiski noteiktu reģistrāciju, deklarēšanu, dokumentu uzglabāšanu, informācijas nodrošināšanu un citus.

Nodokļu maksātājs vai nodokļu maksāšanai pakļautais ir persona, kurai atbilstoši konkrētajam pastāvošajam nodokļu likumam ir jānomaksā nodoklis valstij. Teorētiski nodoklis jāmaksā nodoklim pakļautajam, bet izņēmuma gadījumos likumdevējs var paredzēt citu nodokļa iemaksātāju. Piemēram, algas nodokļa gadījumā likums nosaka darbinieka vietā par nodokļa maksātāju darba devēju. Līdzīgi tas ir arī ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kārtošanu.

Nodokļa maksātājs ir persona, kurai jānomaksā nodoklis valstij.

Nodokļu maksātāji ir Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrēta nodokļa maksātāji tiek noteikti likumā par šo nodokli.

Vispirms jāteic, ka dažos Latvijas nodokļu likumos nodokļu maksātāji nekādi netiek klasificēti. Ja apliekamais objekts atrodas mūsu valstī, nodokļu maksātājam, lai kādai grupai viņš piederētu, obligāti jāmaksā nodokļi Latvijas budžetā. Tas attiecas, piemēram, uz nekustamā īpašuma nodokli un lielā mērā skar arī nodokļu maksājumus uz Eiropas Savienības muitas robežas. Tomēr lielākā daļa nodokļu likumu, vispirms jau likumi par ienākuma nodokļiem (iedzīvotāju un uzņēmumu), paredz atšķirības dažādām nodokļu maksātāju grupām. No šā viedokļa nodokļu maksātāji iedalīti iekšzemes un ārvalstu nodokļu maksātājos, ko normatīvajos tiesību aktos dēvē par rezidentiem un nerezidentiem. Ārvalstnieks pavisam vienkārši var kļūt par Latvijas rezidentu un maksāt nodokļus gluži tāpat kā citi iekšzemes nodokļu maksātāji. Ja ārvalstnieks nav atzīts par Latvijas rezidentu, viņš var rēķināties ar pielaidīgāku attieksmi nodokļu jautājumā. Rezidenti budžetā maksā nodokļus ne tikai no mūsu valstī, bet arī ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, turpretim nerezidenti budžetā maksā nodokļus tikai no Latvijas teritorijā gūtajiem ienākumiem. Turklāt nerezidentiem dažkārt tiek piemērotas zemākas nodokļu likmes nekā rezidentiem. Nerezidenti, tāpat kā Latvijas rezidenti, par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem galīgo norēķinu par nodokļu saistībām veiks savā rezidentūras valstī. Piemēram: Rezidenta juridiskas personas ienākumu no Latvijā esoša īpašuma iznomāšanas apliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15% likmes. Savukārt nerezidenta gūtajam ienākumam no viņa Latvijā esoša īpašuma iznomāšanas, ko rezidents izmanto saimnieciskajā darbībā, piemēros uzņēmuma ienākuma nodokli pēc 5% likmi. NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Pēc kādām pazīmēm, Jūsuprāt, var noteikt, kurš nodokļu maksātājs ir rezidents un kurš nerezidents? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Vispārpieņemtā nodokļu likumdošanas prakse iedala nodokļu subjektus jeb nodokļu maksātājus pēc divām pazīmēm: 1. nodokļu maksātāja atrašanās vieta; 2. nodokļu maksātāja juridiskais statuss.

Rezidenti ir nodokļu maksātāji valsts iekšienē, nerezidenti – nodokļu maksātāji ārvalstīs.

Pēc nodokļu maksātāja atrašanās vietas izšķir rezidentus un nerezidentus. Rezidenti ir nodokļu maksātāji valsts iekšienē, bet nerezidenti ir nodokļu maksātāji ārvalstīs. Pēc nodokļu maksātāja juridiskā statusa izšķir fiziskās un juridiskās personas, kuras savukārt var būt gan rezidenti, gan nerezidenti. Likums “Par nodokļiem un nodevām” arī paredz šādu nodokļu maksātāju iedalījumu. Kritēriji, pēc kuriem nodokļu maksātājus iedala rezidentos un nerezidentos, norādīti LR likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. pantā. Vēl tikai jāiegaumē, ka Latvija ar vairākām valstīm noslēgusi divpusējās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Šajās konvencijās dots mazliet citāds un plašāks terminu “rezidents” un “nerezidents” skaidrojums. Tāpēc pirms nodokļu maksātājs sāk interesēties, kā un ar kādiem nodokļiem tiks aplikts ar konkrētiem partneriem noslēgtais attiecīgais darījums, viņam vispirms der noskaidrot, kādas prasības izvirza konvencija.

Juridiskā persona tiek uzskatīta par rezidentu, ja: 1. ir reģistrēta LR Komercreģistrā; 2. ir nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, kas jāreģistrē atbilstoši Latvijas likumiem. Tiek uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīga pārstāvniecība Latvijas Republikā, ja vienlaikus ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi:  ārvalsts komersants Latvijā izmanto noteiktu darbības vietu;  darbības vieta tiek izmantota pastāvīgi vai ir izveidota nolūkā to izmantot pastāvīgi;  darbības vieta tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai. Neatkarīgi no iepriekš minētā tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā veic vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām:  izmanto būvlaukumu vai veic celtniecības, montāžas vai instalācijas darbus, vai veic ar būvlaukumu vai minētajiem darbiem saistītu uzraudzības vai konsultatīvo darbību;

NODOKĻI UN NODEVAS

Biznesa vadības koledža 



1. nodarbība

izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, urbšanas platformas un speciālos kuģus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību; laika posmā vai laika posmos, kas kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā sešu mēnešu periodā, sniedz pakalpojumus, to skaitā konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot savus darbiniekus vai piesaistīto personālu; izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus nerezidenta (ārvalsts uzņēmuma) vārdā.

Fiziskā persona tiek uzskatīta par rezidentu, ja: 1. šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika; 2. šī persona ir Latvijas Republikas pilsonis, ko ārvalstīs nodarbina Latvijas valdība; 3. šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā.

Lietuvas pilsonis ierodas Latvijā strādāt šā gada 4. augustā un aizbrauc nākamā gada 25. janvārī. Raksturojiet, vai attiecīgā persona klasificējama kā rezidents vai nerezidents! Pamatojiet savu viedokli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................



Nodokļu maksātāji, kuri neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, uzskatāmi par nerezidentiem. Juridiskās personas nerezidenti ir: 1. ārvalstu komercsabiedrības, kas nav jāreģistrē LR Komercreģistrā; 2. ārvalstu pastāvīgās pārstāvniecības, kas nav atzītas par rezidentu. Fiziskās personas nerezidenti ir: 1. personas, kurām Latvijas Republika nav pastāvīga dzīvesvieta; 2. personas, kuras atrodas Latvijas Republikā mazāk nekā 183 dienas vienā taksācijas gadā.

3.2. NODOKĻA OBJEKTS Nodokļa objekts jeb bāze ir tas, ko valsts likumdošana apliek ar nodokļiem. Nodokļa objekts ir kāda noteikta saimnieciskā pazīme, pēc kuras var spriest par subjekta maksātspēju. No objekta ir atkarīgs arī maksājamo nodokļu apmērs, jo katrs likums par konkrēto nodokli paredz daudzus atvieglojumus vai ar nodokli neapliekamo objekta daļu, vai paredz speciālu aprēķinu, pēc kura tiek noteikts ar nodokli apliekamais objekts. Konkrēta nodokļa objekts tiek noteikts likumā par šo nodokli. NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Par nodokļa objektiem var būt:  ienākumi;  izdevumi;  īpašums.

Vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāja ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli.

Biznesa vadības koledža

Par nodokļa objektiem var būt: 1. ienākumi (darba alga, peļņa); 2. izdevumi jeb patēriņš; 3. īpašums (zeme, ēkas). Nodokļi, kas tiek iekasēti no ienākumiem, pēc būtības ir tiešie. Tie ir ienākuma nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Kā jau iepriekš tika minēts, ienākuma nodokļa sistēma darbojas pēc principa, ka vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli. Šo nodokļu likumi paredz visus iespējamos ienākuma veidus, kurus var gūt Latvijā. Šī sistēma darbojas tā, ka no tā objekta, no kura netiek iekasēts, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis un otrādi. Piemēram: Darba devēja izmaksāto bēru pabalstu darbinieka vai viņa radinieka nāves gadījumā EUR 213,43 apmērā neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Nodokļi, kas tiek iekasēti no izdevumiem jeb no patēriņa, pēc būtības ir netiešie nodokļi.

Kādus netiešos nodokļu veidus Jūs varat nosaukt, kuru apliekamais objekts ir izdevumi? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Īpašumu kā nodokļa objektu Latvijā apliek tikai ar nekustamā īpašuma nodokli. Galvenie nekustamā īpašuma veidi Latvijas Republikā ir zeme un ēkas. Agrākais īpašuma nodoklis paredzēja kā nodokļa objektu vēl transportlīdzekļus un pārējos kustamos pamatlīdzekļus, taču ar 1998. gada 1. janvāri tie vairs nav īpašuma nodokļa objekti.

3.3. NODOKĻA LIKMES

Nodokļa likme ir nodokļa apmērs, kas tiek iekasēts no objekta vienības, kas aplikta ar nodokli. Izmantojot nodokļa likmi no objekta, kas aplikts ar nodokli, iegūst nodokļa summu. Nodokļa likmes dažos gadījumos ir diferencētas un atkarīgas no apliekamā objekta veida (tas attiecas uz muitas, akcīzes, dabas resursu, azartspēļu nodokli), bet dažos – nemainīgas un vienādas visiem nodokļu maksātājiem.

NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Nodokļa likmes tiek iedalītas:  absolūtajā jeb cietajā likmē;  procentuālajā likmē. Šis dalījums balstās uz nodokļa likmju un ienākuma savstarpējām attiecībām tāpēc, ka visi nodokļi neatkarīgi no apliekamā objekta – ienākuma, patēriņa vai īpašuma – rezultātā tiek maksāti no noteiktas personas ienākuma, no tā, kas nes personai labklājību, materiālo labumu. Absolūtā jeb cietā likme ir izteikta absolūtā naudas summā, kura tiek iekasēta par vienu apliekamā objekta vienību. Latvijas Republikā absolūtās likmes tiek piemērotas akcīzes, dabas resursu, azartspēļu, vieglo automobiļu un motociklu nodoklim, kā arī daļai no muitas nodokļiem.

Izšķir absolūto un procentuālo nodokļa likmi.

Piemēram: Par 100 kg kafijas akcīzes nodokļa likme noteikta EUR 142,29. Procentuālā likme ir izteikta procentos, kura tiek iekasēta par vienu apliekamā objekta vienību. Procentuālās likmes atbilstoši maksātspējas principam tiek iedalītas:  progresīvā likme;  regresīvā likme;  proporcionālā likme. Kā Jūs domājat, kuriem nodokļiem piemēro procentuālās likmes? Pamatojiet savu viedokli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Likme (%) Progresīva

Proporcionāla Regresīva

Nodokļa objekts 1. attēls. Attiecība starp nodokļa likmi un apliekamo objektu

Proporcionālās nodokļu likmes nosaka vienādas procenta attiecības apmērā no apliekamā objekta neatkarīgi no tā lieluma. Proporcionālā likme nozīmē to, ka ir viena likme neatkarīgi no nodokļa objekta lieluma.

Piemēram: NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Izlozēm likme ir 10% neatkarīgi no pārdoto biļešu realizācijas ieņēmumiem. Progresīvā likme nozīmē, ka likme pieaug, palielinoties ar nodokli apliekamajam objektam. Latvijā līdz 2004. gadam iedzīvotāju ienākuma nodoklim progresīvo likmi no 15% līdz 35% piemēroja pamat darbavietā strādājošajiem. Latvijā ar 2010.gadu progresīvā likme ieviesta nekustamā īpašuma nodoklim par vienģimenes un divģimeņu dzīvojamām mājām, daudzdzīvokļu mājām, kuras tiek izmantotas dzīvošanai, no 0,2% līdz 0,6%, atkarībā no mājokļa kadastrālās vērtības. Ar 2017.gadu progresīva likme ir arī mikrouzņēmumu ienākuma nodoklim, bet ar 2018.gadu plānots ieviest progresīvo likme iedzīvotāju ienākuma nodoklim.



Fiziskā persona par taksācijas gadu guvusi ienākumu EUR 8096. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu noteikts, ka apliekamajam gada ienākumam līdz EUR 1000 piemēro 15% likmi, bet pārsnieguma summai piemēro 20% likmi. Aprēķiniet, cik liela ienākuma summa personai jānomaksā kā nodoklis? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Regresīvā likme nozīmē, ka, palielinoties ar nodokli apliekamajam objektam, likme samazinās. Latvijas nodokļu sistēmā nelieto regresīvās nodokļu likmes. Tomēr 1995.gada 31.maijā, veicot grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tika noteikta regresīvā nodokļa likme, kas pastāvēja 1996.gadā. Veicot grozījumus minētajā likumā, tika saglabāta 25% nodokļa likme, ja apliekamā ienākuma gada summa ir līdz Ls 60 000 (EUR 85 372,31), bet, ja apliekamā ienākuma gada summa pārsniedza Ls 60 000 (EUR 85 372,31), tad no pārsnieguma summas iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija jāmaksā pēc 10% likmes.



Fiziskā persona par taksācijas gadu guvusi ienākumu EUR 26 400. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumu noteikts, ka apliekamajam gada ienākumam līdz EUR 20 700 piemēro 15% likmi, bet pārsnieguma summai piemēro 10% likmi. Aprēķiniet, cik liela ienākuma summa personai jānomaksā kā nodoklis? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

NODOKĻI UN NODEVAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

3.4. NODOKĻA ATVIEGLOJUMI Visos nodokļu veidos pastāv daudz dažādu izņēmumu, atlaižu un atvieglojumu, kas paver iespēju likuma ietvaros optimizēt uzņēmuma nodokļu slogu. Nodokļa atvieglojumi ir noteikti katrā atsevišķā nodokļu likumā. Tajā ir svarīgi precīzi definēt, kādi ir nodokļa atvieglojumi un par ko tie paredzēti. Nodokļa atvieglojums ir fizisku vai juridisku personu daļēja vai pilnīga atbrīvošana no nodokļu maksāšanas. Nodokļa atvieglojumi ir viens no valsts nodokļu politikas elementiem, lai sasniegtu noteiktus sociāli ekonomiskos mērķus. Nodokļa atvieglojumi var būt dažādi: ar nodokli neapliekamais ienākuma minimums, nodokļa atlaides, dažu iepriekš samaksātu nodokļu atmaksa, pilnīga atbrīvošana no dažu nodokļu maksāšanas, nodokļu termiņa pagarināšana u.c. Kādus nodokļu atvieglojumus Jūs ziniet? Miniet tos! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Nodokļa atvieglojums ir daļēja vai pilnīga atbrīvošana no nodokļu maksāšanas.

Kā liecina Latvijas un citu valstu pieredze, nodokļa atvieglojumi atsevišķām nozarēm vai saimniekošanas veidiem nav labākais veids, kā veicināt komercdarbības attīstību, jo:  nodokļa atvieglojumi pēc būtības ir neefektīvi un nav taisnīgi attiecībā pret visiem nodokļu maksātājiem. Tie sarežģī nodokļu administrēšanu un noved pie konkurences izkropļošanas; Piemēram: No 2001. gada līdz 2005. gadam uzņēmumu ienākuma nodokļa likums paredzēja tiesības saņemt 40% nodokļa atlaidi Ministru kabineta atbalstīto investīciju projektu ietvaros veiktiem ieguldījumiem, ja trijos gados investēts vairāk nekā Ls 10 milj. (EUR 14,2milj.), ar tiesībām neizmantoto nodokļa atlaides daļu izmantot nākamajos 10 taksācijas periodos (ar 2006. gadu nav piemērojama, jo neatbilda visiem komercdarbībai sniegtā valsts atbalsta kritērijiem, ko nosaka Eiropas Savienība). Nodokļu atlaides mērķis – jaunu un apjomīgu projektu attīstīšana investoriem, kas ienāk ar jaunām tehnoloģijām. Kā negatīvs aspekts jāmin tas, ka investīciju atlaide paredzēta lielajiem uzņēmumiem, kas konkurētspējas nevienlīdzību starp lielajiem un mazajiem uzņēmumiem vēl palielināja. 



nodokļa atvieglojumi samazina budžeta ieņēmumus, tāpēc, lai iegūtu plānoto nodokļu ieņēmumu apjomu, jāpalielina nodoklis citiem saimniekošanas veidiem; grūti noteikt robežu starp tiem saimniekošanas veidiem, kuriem var piemērot nodokļa atlaides, un tiem, kuriem nodokļa atlaides nebūtu piemērojamas;

NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža



nodokļa atlaides var būt neefektīvas, piesaistot ārvalstu investorus, jo tajā valstī, no kuras tiek investēts, ieņēmumi, ko saņem no citām valstīm, bieži vien tiek aplikti ar nodokli; lēmuma par kapitāla investēšanu pieņemšanā nodokļiem ir svarīga loma, tomēr tā nav noteicošā. Investors par svarīgākiem faktoriem uzskata ekonomisko stabilitāti, piemērotu infrastruktūru, dabas resursus, likumdošanas un administratīvo procedūru sakārtotību u.c.

Nodokļa atlaides, kas tiek piešķirtas ārvalstu investoram, var samazināt nodokļa ieņēmumus valstī, kas saņem investīcijas, bet ārvalstu investors vienalga samaksā nodokli savā valstī. Pēc būtības tā ir līdzekļu pārplūde no savas valsts uz ārvalstīm. Šā iemesla dēļ Latvijā 1995. gada aprīlī tika atceltas likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” paredzētās nodokļa atlaides ārvalstu investoriem.

NODOKĻI UN NODEVAS

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība



Pašreiz nodokļu un nodevu sistēmu regulējošie normatīvie akti pamatā darbojas kopš 1995. gada. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā stingrāk tiek regulēta pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa un muitas maksājumu piemērošana. Nodoklis un nodeva ir obligāts maksājums budžetā, tikai, maksājot nodevas, saņem pretī kādu nodrošinājumu vai pakalpojumu. Latvijas Republikas nodokļu un nodevu sistēmu veido trīs maksājumu veidi – valsts nodokļi, valsts nodevas un pašvaldību nodevas. Šos obligātos maksājumus var uzlikt, ja to veidus paredz likums “Par nodokļiem un nodevām”. Tiešos nodokļus budžetā iemaksā pats apliekamā objekta īpašnieks. Savukārt netiešos nodokļus nosaka kā cenas vai tarifa pielikumu, ko maksā pircējs, bet budžetā nodokli iemaksā pārdevējs. Nodokļu likumi paredz galvenos nodokļu elementus, piemēram, nodokļa subjektu, objektu, likmi un atvieglojumus. Latvijas nodokļus maksā fiziskās un juridiskās personas, ko savukārt iedala rezidentos un nerezidentos. Juridiskās personas rezidenci nosaka tās reģistrācijas vieta, bet fiziskai personai pastāvīgā dzīvesvieta vai pilsonība. Jāuzsver, ka nodokļiem pārsvarā piemēro absolūtās jeb cietās likmes vai proporcionālās likmes. Piemērojamo atvieglojumu skaitam ir tendence samazināties, jo tie var izkropļot brīvu konkurenci starp uzņēmumiem.

NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

NODOKĻI UN NODEVAS

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

1. nodarbība



1. uzdevums Izvēlieties no piedāvātajiem vārdiem vai vārdu savienojumiem atbilstošos un ievietojiet tos brīvajās vietās! Netiešo nodokli, atlīdzinājumu nodokļa maksātājam tiešā veidā, nodokļa atvieglojumiem, apliekamais objekts, procentuālās, stabilus budžeta ieņēmumus, progresīvā, pamatlikums, saimnieciskās darbības veikšanai, rezidentos. 1. 1995. gada nodokļu reforma tika realizēta, lai nodrošinātu ......................... ............................................................. un veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi. 2. Latvijas nodokļu un nodevu sistēmas ........................................................... ir spēkā no 1995. gada 1. aprīļa. 3. Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” normām nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums budžeta ieņēmumu nodrošināšanai, bet neparedz .................................................................................................. .......................................... 4. ................................................................................ pārnes uz patērētāju, ietverot to preces cenā. 5. Pēc juridiskā statusa nodokļa maksātājus iedala ......................................... un nerezidentos. 6. Nerezidentam ir pastāvīga pārstāvniecība Latvijā, ja darbības vieta tiek izmantota ...................................................................................................... 7. Muitas nodoklim ......................................................... ir patēriņš. 8. Dabas resursu nodoklim nepiemēro ........................... likmes. 9. .................................................... likme pieaug, palielinoties ar nodokli apliekamajam objektam. 10. Lēmuma pieņemšanā par kapitāla investēšanu .......................................... ir svarīga loma, tomēr tā nav noteicošā. 2. uzdevums Apvelciet pareizās atbildes! 1.

Latvijā vienota nodokļu un nodevu sistēma stājās spēkā ar: A. 1991. gada 1. janvāri; B. 2004. gada 1. maiju; C. 1995. gada 1. aprīli.

Likums “Par nodokļiem un nodevām” nosaka: A. nodokļu likmes; B. nodokļu atvieglojumus; C. nodokļu maksātāju pienākumus un tiesības.

Ienākuma nodokļu sistēma attiecas uz: A. iedzīvotāju ienākuma nodokli; B. nekustamā īpašuma nodokli; C. pievienotās vērtības nodokli.

NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Tiešajiem nodokļiem apliekamais objekts ir: A. izdevumi; B. ienākums; C. preces cena.

5. Nodokļa atvieglojumus var izmantot: A. budžeta ieņēmumu palielināšanai; B. noteiktu sociāli ekonomisku mērķu sasniegšanai; C. likmes paaugstināšanai.

NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža



UZDEVUMU ATBILDES 31. lpp. APGALVOJUMS Valsts nodokļus uzliek ar noteiktu likumu. Valsts nodevas uzliek ar Ministru kabineta noteikumiem. Pašvaldību nodevas uzliek ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

Pareizi X X

Nepareizi

35. lpp. Lietuvas pilsonis Latvijā tiks klasificēts kā nerezidents, jo šī persona uzturējās Latvijā mazāk par 183 dienām kalendārajā gadā. 38. lpp. Fiziskai personai par taksācijas gadu kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis jānomaksā EUR 1569,20. 1000 × 15% = 150,00 EUR un (8096 –1000) × 20% = 1419,20 EUR Kopā 150,00 + 1419,20 = 1569,20 EUR 38. lpp. Fiziskai personai par taksācijas gadu kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis jānomaksā EUR 3 675,00. 20700 × 15% = 3105,00 EUR un (26400 - 20700) × 10% = 570,00 EUR Kopā 3105,00 + 570,00 = 3675,00 EUR 43. lpp. 1. uzdevums 1. stabilus budžeta ieņēmumus; 2. pamatlikums; 3. atlīdzinājumu nodokļa maksātājam tiešā veidā; 4. netiešo nodokli; 5. rezidentos; 6. saimnieciskās darbības veikšanai; 7. apliekamais objekts; 8. procentuālās; 9. progresīvā; 10. nodokļa atvieglojumiem. 2. uzdevums 1. A; 2. C; 3. A; 4. B; 5. B.

NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

NODOKĻI UN NODEVAS

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA 1. 2. 3. 4. 5. 6.

Kodoliņa-Miglāne, I. Nodokļi Latvijā 2007. Rīga: Biznesa augstskola Turība,2007. 112 lpp.

Medne A. Nodokļi Latvijā. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2012. 118 lpp. Krogzeme H. Finanses un nodokļi. Rīga: RTU izdevniecība, 2010. 568 lpp. Lukašina O. Nodokļi Latvijā. Rīga: Merkūrijs LAT, 2002. 263 lpp. Pamatnostādnes nodokļu un nodevu sistēmas attīstībā. Apstiprinātas ar LR Ministru kabineta 10.06.2003. rīkojumu Nr. 380. Latvijas Vēstnesis, 2003. gada 12. jūnijs, Nr. 88. Par valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam./ LR Ministru kabineta 2017.g. 24.maija rīkojums Nr.245, skat. 2017.g.19.jūl. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/291013-par-valstsnodoklu-politikas-pamatnostadnem-2018-2021-gadam. Urtāns A. Nodokļu un nodevu vēsture Latvijā. Rīga: Valsts ieņēmumu dienests, 2003. 88 lpp. Налоги и налогообложение. Под ред. Черника Д. Г. Москва: Инфра - М. 2003. 328 c.

10. 11.

12.

13. 14.



Ekonomikas un finanšu vārdnīca. Rīga: Norden AB, 2003. 514 lpp. Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. Autoru kol. R. Grēviņas vadībā. Rīga: Zinātne, 2000. 702 lpp. Kavale L., Joppe A. Nodokļu politikas un administrēšanas pamati. Rīga: Latvijas Universitāte, 2008. 78 lpp. Ketners, K. Nodokļi un nodevas Latvijā un Eiropā. Vispārīgie aspekti. Rīga : Info Tilts, [2013]. 289 lpp. Ketners K., Lukašina O. Nodokļi Eiropas Savienībā un Latvijā. Rīga: Merkūrijs LAT, [2008.] 237 lpp. Ketners, K. Titova, S. Nodokļu politika Eiropas Savienības vidē. 2.izd. Rīga:Banku augstskola, 2013. 244 lpp.

1. nodarbība

NORMATĪVIE AKTI 1. Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas valsts nodevu. / LR Ministru kabineta 2013. g. 24.sept. noteikumi Nr. 906, skat. 2017.g. 19.jūl. Pieejams: https://likumi.lv/doc.php?id=260214 2. Par nodokļiem un nodevām./ LR Saeimas 1995. g. 2. febr. Likums, skat. 2017.g. 19.jūl. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=33946 3. Par pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās Liepājas pilsētas pašvaldības teritorijā./ Liepājas pilsētas domes 2012. g. 16. febr. saistošie noteikumi Nr. 5, skat. 2017.g. 19.jūl. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=245495 4. Preču un pakalpojumu loteriju likums./ LR Saeimas 2003. g. 19. jūn. Likums, skat. 2017.g. 19.jūl. Pieejams: http://www.likumi.lv/ doc.php?id=76989

NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

NODOKĻI UN NODEVAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

TESTS



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde.

Nodokļu funkcija ir: A. juridiskā; B. informatīvā; C. ekonomiskā.

Latvijas Republikas nodokļu un nodevu sistēmu veido: A. Valsts ieņēmumu dienests; B. valsts nodevas; C. Finanšu ministrija.

Pašvaldību nodevas tiek uzliktas ar: A. Ministru kabineta noteikumiem; B. vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem; C. likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

Latvijas Republikas nodokļu un nodevu sistēmā ietilpst: A. 15 nodokļi; B. 10 nodokļi; C. 11 nodokļi.

Pie tiešajiem nodokļiem pieskaita: A. muitas nodokli; B. nekustamā īpašuma nodokli; C. dabas resursu nodokli.

Likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktie nodokļa subjekti ir: A. juridiskās personas; B. akciju sabiedrības; C. pilnsabiedrības.

Latvijas Republikas likumos noteikto nodokļu maksātājs fiziska persona ir rezidents, ja šī persona: A. uzturas Latvijas Republikā ilgāk par 30 dienām; B. uzturas Latvijas Republikā ilgāk par 150 dienām; C. pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā.

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais objekts ir: A. īpašums; B. ienākumi; C. izdevumi.

NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

9. Dabas resursu nodoklim piemēro: A. procentuālās likmes; B. regresīvās likmes; C. absolūtās likmes. 10. Nodokļa atvieglojuma noteikšana nozīmē: A. nodokļa maksājuma palielināšanu; B. nodokļa maksājuma samazināšanu; C. likmes pazemināšanu.

NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTS

10.

NODOKĻI UN NODEVAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES

10.

NODOKĻI UN NODEVAS