Uzņēmējdarbība

Biznesa vadības koledža

Uzņēmējdarbība

Tālmācības studiju kurss

UZŅĒMĒJDARBĪBA

Kursa autore: Mg. oec. Rasma Alsiņa

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi.

Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka: tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā; tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks; tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā; tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu; studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

Studiju norise Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām.

Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

Biznesa vadības koledža

Uzņēmējdarbība

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu.

Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā.

Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs: lasāt tekstu; veicat uzdevumus; atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā; uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.; izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju; lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus; veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu; lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk; ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski.

1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās: notiek vienu – divas reizes mēnesī; palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;

ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

2. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību.

Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei.

BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/biblioteka).

Biznesa vadības koledža

Uzņēmējdarbība

Kā vislabāk mācīties?

Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā.

Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties

klātienes

praktiskajām

nodarbībām,

iepazīstieties

ar

papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.

Biznesa vadības koledža

Uzņēmējdarbība

Cienījamie studenti!

Jums tiek piedāvāts mācību kurss “Uzņēmējdarbība”, kura mērķis ir palīdzēt Jums izprast pamatproblēmas, ar kurām ir jāsastopas gan pieņemot lēmumus par uzņēmuma izveidošanu, gan vadot uzņēmējdarbību, kā arī tiek piedāvāti iespējamie šo problēmu risinājumi.

Mācību kurss ir izstrādāts tā, lai students bez pieredzes uzņēmējdarbībā varētu apgūt nepieciešamās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, bet students ar lielāku vai mazāku pieredzi varētu padziļināt un sistematizēt savas zināšanas un iegūt papildu iemaņas šo zināšanu izmantošanai praksē.

Kursa apgūšanas laikā Jums tiks dota iespēja soli pa solim izvirzīt un attīstīt ideju par jauna uzņēmuma izveidošanu. Kursa noslēgumā Jūsu rokās būs pārdomāts un ekonomiski pamatots biznesa plāns, kuru iesniegsiet un aizstāvēsiet kā eksāmena darbu. Tie studenti, kuri šobrīd neplāno dibināt savu uzņēmumu, varēs sagatavot un aizstāvēt biznesa plānu vienkārši mācību nolūkos. Iegūtās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas Jums būs noderīgas gan organizējot savu uzņēmumu, gan pildot citas ar uzņēmējdarbību saistītas funkcijas.

Apgūstot šo mācību kursu ir vēlams izmantot arī literatūru, kas ir norādīta ieteicamās literatūras sarakstā, jo tā ļaus padziļināt izpratni par mācību kursā apskatāmajiem jautājumiem.

Tikai no Jūsu zinātkāres un ieguldītā darba jaunu zināšanu apguvē būs atkarīgs rezultāts, ko Jūs sasniegsiet kursa apgūšanas laikā.

Novēlu Jums veiksmi un priecājos par sadarbību!

Mg.oec. Rasma Alsiņa, materiāla autore

APZĪMĒJUMI

!

svarīgi iegaumēt

?

vērts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

Σ

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

UZŅĒMĒJDARBĪBA, UZŅĒMĒJS, UZŅĒMUMS Terminu skaidrojošā vārdnīca ...................................................................... 21 1. Uzņēmējdarbības pamatjēdzieni un to raksturojums ............................................... 22 1.1. Uzņēmējdarbība un komercdarbība ................................................. 22 1.2. Uzņēmējs un komersants .................................................................. 23 1.3. Uzņēmums........................................................................................ 30 2. Uzņēmējdarbība un algots darbs ................................................................................. 33 Kopsavilkums ................................................................................................................. 36 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ....................................................................... 37 Uzdevumu atbildes.......................................................................................................... 41 Ieteicamā literatūra.......................................................................................................... 43 Tests ................................................................................................................................ 44

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs: • izprast ar uzņēmējdarbību saistītos pamatjēdzienus; • izprast atšķirības starp algotu darbu un uzņēmējdarbību.

Biznesa vadības koledža

Uzņēmējdarbība

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA Akciju sabiedrība (AS) – atklāta komercsabiedrība, kuras kapitāla daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts.

Ekonomiskā darbība – process, kurā tiek iegūti noteikta veida produkti un pakalpojumi.

Firma – komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties.

Individuālais komersants – fiziska persona, kura kā komersants ierakstīta komercreģistrā.

Komandītsabiedrība – personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas, ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota.

Komercdarbība – atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.

Komercreģistrs – reģistrs, kurā ieraksta likumā noteiktās ziņas par komersantu un komercdarbību. Latvijā arī uzņēmumu reģistrāciju nodarbojas LR Tieslietu ministrijas pakļautībā esoša iestāde – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

Komersants – komercreģistrā ierakstīta fiziska persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).

Peļņa – starpība starp ieņēmumiem no uzņēmējdarbības un tās izmaksām.

Pilnsabiedrība – personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret pilnsabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri).

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) – slēgta komercsabiedrība, kuras pamatkapitālu veido pamatkapitāla daļas nominālvērtības kopsumma un kas par savām saistībām atbild ar visu savu mantu, bet tās īpašnieki (dalībnieki) par tās saistībām atbild tikai savu ieguldījumu vērtībā.

Saimnieciskā darbība – jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību.

Uzņēmējdarbība – ilgstoša vai sistemātiska ekonomiska darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, dažādu darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā gūt peļņu.

Uzņēmējs – fiziska vai juridiska persona, vai vairāku šādu personu apvienība, kas norobežo daļu sava īpašuma uzņēmējdarbības veikšanai, pārzina uzņēmumu un tā mantu, bet likumā noteiktajos gadījumos uzņemas par to materiālo atbildību un ir prasītājs un atbildētājs tiesā, saimnieciskā tiesā un šķīrējtiesā.

Uzņēmums – uzņēmēja vai komersanta īpašuma daļa, kas nodalīta uzņēmējdarbības veikšanai (komercdarbības veikšanai) kā vienota materiālo un nemateriālo elementu kopība.

Biznesa vadības koledža

Uzņēmējdarbība

1. UZŅĒMĒJDARBĪBAS PAMATJĒDZIENI UN TO RAKSTUROJUMS 1.1. UZŅĒMĒJDARBĪBA UN KOMERCDARBĪBA Vispirms noskaidrosim, ko mēs saprotam ar jēdzienu uzņēmējdarbība.

Vispārējā veidā šis jēdziens saistīts ar īpašu mērķtiecīgu ekonomiskās aktivitātes veidu, kura pamatā ir kāda indivīda vai to grupas iniciatīva, ideja, atbildība.

Uzņēmējdar bība ir īpašs ekonomiskās darbības veids.

Savukārt Latvijas Republikas likums “Par uzņēmējdarbību” nosaka, ka “uzņēmējdarbība ir ilgstoša vai sistemātiska ekonomiskā darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu”.

Ekonomisk ā darbība ir indivīda rīcība finanšu līdzekļu iegūšanā.

Ekonomiskā darbība izpaužas kā process, kurā tiek iegūti noteikta veida produkti un pakalpojumi.

Iztēlojieties, ka vasarā laukos pie vecmāmiņas ir sabraukuši radu bērni.

Vecmāmiņa visiem gatavo brokastis, pusdienas, vakariņas. Vai vecmāmiņa nodarbojas ar uzņēmējdarbību? Pamatojiet savu atbildi! ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................



Uzņēmējdarbība var pastāvēt, ja, ar to nodarbojoties, var pārdot vai nu preces, vai arī pakalpojumus. Peļņu var gūt tikai tad, ja kaut kas tiek pārdots.

Atbilstoši Latvijas likumiem, katram Latvijas iedzīvotājam ir jādeklarē sava saimnieciskā darbība, ja vien ienākumi no tās pārsniedz noteiktu līmeni.

Komercdarbība ir Pie nelieliem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības ir pietiekami reģistrēties viens no Valsts ieņēmumu dienestā (www.vid.gov.lv). Ja cilvēks vēlas, vai arī ja uzņēmējdarbības saimnieciskās darbības apjomi pieaug, tad saimnieciskā darbība (uzņēmums) ir veidiem, kas jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā (www.ur.gov.lv). saistīts ar preču pārdošanu peļņas Kopš Latvijā ir spēkā Komerclikums (2002.gada 1.janvāris), uz peļņu vērstu gūšanas nolūkā. saimniecisko darbību sauc par komercdarbību. To Uzņēmuma reģistra daļu, kas reģistrē uz peļņu orientētus saimnieciskās darbības veicējus, sauc par Komercreģistru.

Un tos saimnieciskās darbības veicējus, kas ir reģistrējušies Komercreģistrā, attiecīgi sauc par komersantiem.



Daudzpunktu vietā ierakstiet atbilstošo apgalvojumu no labajā pusē dotajiem!

Uzņēmējdarbība ir jēdziens …………………...… nozīmi nekā komercdarbība.

ar

• •

šaurāku plašāku

Cilvēki ar uzņēmējdarbību sāk nodarboties dažādu iemeslu dēļ: • • • • •

?

peļņas gūšanas nolūkā; personīgās neatkarības iegūšanas dēļ; sakarā ar vēlmi apliecināt sevi kā līderi; lai gūtu iespēju realizēt savas idejas; ievērojot ģimenes tradīcijas u.c.

Nosauciet vēl citus iemeslus, kas varētu Jūs pamudināt nodarboties ar uzņēmējdarbību! ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................

1.2. UZŅēMĒJS UN KOMERSANTS

Biznesa vadības koledža Uzņēmējs ir fiziska vai juridiska persona, vai vairāku šādu personu apvienība.

Uzņēmējdarbība

Ar terminu uzņēmējs sapratīsim fizisku personu, kas ir gatava uzņemties risku un uzsākt uzņēmējdarbību. No uzņēmēja zināšanām, spējām, pieredzes, personiskajām īpašībām ir atkarīgi panākumi uzņēmējdarbībā.

Reģistrējot savu darbību Komercreģstrā, tiek izveidots komersants, kas ir juridiska persona. Komersants var būt viena vai vairāku uzņēmēju apvienība, kas norobežo daļu sava īpašuma uzņēmējdarbības (no reģistrācijas brīža – komercdarbības) veikšanai, pārzina komersantu un tā mantu, bet likuma noteiktajos gadījumos uzņemas par to materiālu atbildību un ir prasītājs vai atbildētājs tiesā.

Latvijas Republikas Komerclikums nosaka, ka komercdarbību veic komersants, kas ir komercreģistrā ierakstīta fiziska persona – individuālais komersants vai komercsabiedrība – kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība) vai personālsabiedrība (pilnsabiedrība vai komandītsabiedrība) (skat. 1.1. att.)

No uzņēmēja zināšanām, spējām, pieredzes, personiskajām īpašībām ir atkarīgi panākumi uzņēmējdarbībā.

Savukārt Latvijas Republikas Komerclikums nosaka, ka komercdarbību veic komersants, kas ir komercreģistrā ierakstīta fiziska persona – individuālais komersants vai komercsabiedrība – personālsabiedrība vai kapitālsabiedrība (skat. 1.1. att.)

Kapitālsabiedrības

Personālsabiedrības

Pilnsabiedrības

1.1. attēls.

Komers antu veidi.

Komercsabiedrības

Individuālie komersanti

Komanditsabiedrības

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību

Akci ju sabi edrī bas

Komersants ir komercreģis trā ierakstīta fiziska persona vai komercsabi edrība.

Padomājiet, kas dod pirmo impulsu šādai komersantu klasifikācijai?

?

................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................

Komercreģistrs ir reģistrs, kurā ieraksta likumā noteiktās ziņas par komersantu un komercdarbību.

Komersanta nosaukumu sauc par firmu, un tā izvēli regulē Komerclikums.

Komercreģistrā ierakstītu komersanta nosaukumu sauc par firmu un to izmanto: • • •

komercdarbībā; slēdzot līgumus; parakstoties u.tml.

Izvēloties uzņēmuma nosaukumu (firmu), jāpievērš īpaša uzmanība vairākām lietām, jo pareizi izvēlēts nosaukums var palīdzēt uzņēmējdarbībā: 1) vēlams izvēlēties tādu nosaukumu, kas atspoguļo uzņēmuma raksturu un var kalpot arī kā uzņēmuma darbības reklāma: • tam jābūt labskanīgam (ne tikai latviešu valodā); • tam ļoti koncentrēti jāraksturo darbības veids;

2) nosaukumam noteikti jāatšķiras no citu uzņēmumu nosaukumiem un tas nedrīkst būt līdzīgs Latvijā aizsargājamām tirdzniecības zīmēm.

?

Padomājiet, ar ko varētu nodarboties SIA “KĀJA”? ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................

Jebkurš var uzsākt saimniecisko darbību kā pašnodarbinātais, mājražotājs vai amatnieks. Šādos gadījumos parasti pietiek ar pašvaldību izdotu atļauju un / vai reģistrēšanos VID. Tomēr lai pieņemtu darbā citus darbiniekus, lai palielinātu pārdošanas apjomu, ar pašnodarbinātā vai amatnieka statusu nepietiek. Latvijā visizplatītākie komersantu veidi ir individuālais komersants, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrība (AS).

Individuālais komersants ir fiziska persona, kura kā komersants ir ierakstīta komercreģistrā. Fiziskai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums pārsniedz Ls 200 000 vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst šādām pazīmēm: •

gada apgrozījums pārsniedz 20 000;

Biznesa vadības koledža •

Uzņēmējdarbība

tā savas saimnieciskās darbības veikšanai vienlaikus nodarbina vairāk nekā 5 darbiniekus.

Fiziska persona var pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu arī tad, ja nepastāv iepriekš minētās pazīmes.

Kā individuālais komersants un Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) ir komersants, kura viens vai SIA parasti vairāki dalībnieki ir ieguldījuši tajā savu kapitālu komercdarbības darbojas mazi veikšanai. SIA dalībnieki par tās saistībām atbild tikai ar savu un vidēji lieli ieguldījumu. SIA ir slēgta kapitālsabiedrība, tas nozīmē, tās daļas nav publiskās uzņēmumi. apgrozības objekts. Tai ir juridiskas personas statuss no tās dienas, kad tā tiek ierakstīta komercreģistrā, tas nozīmē, sākot ar reģistrācijas dienu, tā var slēgt darījumus, atvērt kontu bankā, sniegt prasības tiesā utt.

Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.

Sabiedrības dalībnieks ir persona, kurai sabiedrībā pieder viena vai vairākas kapitāla daļas.

Sabiedrības dibinātājs (fiziska vai juridiska persona) iegūst tās dalībnieka statusu no tās dienas, kad sabiedrība tiek ierakstīta komercreģistrā.

SIA minimālais pamatkapitāla lielums ir Ls 2000. Sabiedrībā ieguldīto pamatkapitālu sadala daļās.

Vienas daļas nominālvērtību nosaka sabiedrības statūtos, veselos latos. Daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā.

Akciju sabiedrība ir atklāta kapitālsabiedrība , kuras daļas (akcijas) var būt Savukārt akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina akcionāra līdzdalību publiskā sabiedrības pamatkapitālā un dod viņam tiesības piedalīties sabiedrībasapgrozījuma pārvaldē, saņemt dividendes un sabiedrības likvidācijas gadījumā – likvidācijas objekts. kvotu.

Akciju sabiedrība (AS) ir atklāta kapitālsabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskā apgrozījuma objekts. AS pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par Ls 25 000. Lielākā daļa lielo uzņēmumu ir organizēti kā akciju sabiedrības.

Rādītāji

Indivi duālais komer sants

Kapitālsabiedrības Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

Pamatka pitāls Ls

Dalībnie ku (īpašniek u) skaits

-

No 1 līdz 2000

2000 un vairāk

25 000 un vairāk

Viena fiziska persona

Viena vai līdz pecām fiziskām personām (pie tam katra persona var būt dalībnieks tikai vienā tādā SIA, kam pamatkapitāls mazāks par 2000)

Viens un vairāki, fiziskās un juridiskās personas

Viens un vairāki, fiziskās un juridiskās personas

Ierobežota ar ieguldījuma lielumu; var būt dalībnieki ar pilnu atbildību

Ierobežota ar ieguldījuma lielumu; var būt dalībnieki ar pilnu atbildību

Īpašniek u atbildība

Pilna atbildīb a ar visu mantu

Ierobežota ar ieguldījuma lielumu; var būt dalībnieki ar pilnu atbildību

Pārvalde s orgāni

Pats komersa nts

Dalībnieku sapulce, valde, padome (ja tāda izveidota)

Pats komersa nts

Valdes locekļi (1 un vairāk, tikai dalībnieki), kopā vai atsevišķi

Likumīgi e pārstāvji attiecībā s ar trešajām personā m

Akciju sabiedrība

Dalībnieku sapulce, valde, padome (ja tāda izveidota) Valdes locekļi (1 un vairāk, mazākais puse no tiem ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji), kopā vai atsevišķi

Akcionāru sapulce, valde, padome

Valdes locekļi (3 un vairāk, puse ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji), kopā vai atsevišķi

Padome

-

Tiek veidota pēc dalībnieku vēlēšanās

Tiek veidota pēc dalībnieku vēlēšanās

Veidojama obligāti no 3 līdz 20 locekļiem (no 5, ja akcijas atrodas publiskajā apgrozījumā )

Dibināša nas dokume nti

tiek reģistrēt s uz iesniegu ma pamata

Līgums, statūti

Līgums, statūti

Līgums, statūti

20,00

15,00

100,00

250,00

16,00

12,60

24,00

24,00

Valsts nodeva par reģistrāc iju, Ls Sludināj

Biznesa vadības koledža

Uzņēmējdarbība

ums „Latvija s Vēstnesī ”, Ls

Papildus prasības

Pamatkapitāls gada laikā jāpalielina līdz 2000

Atsevišķiem uzņēmējdarb īas veidiem minimālais pamatkapitāl s tiek noteikts augstāks (bankām, apdrošināšā nas sabiedrībām u.c.)

1.1. tabula. Uzņēmējdarbības veidu salīdzinājums.

Kopš nesena laika Latvijā ir iespējams uzņēmumu reģistrēt kā mikronodokļa maksātāju. Par mikronodokļa maksātāju drīkst reģistrēties individuālais komersants un SIA gan ar samazināto pamatkapitālu, gan parasto. Reģistrāciju par mikronodokļa maksātāju veic VID (dibinot jaunu komersantu, to var veikt arī UR). Mikronodokļa statuss pēc reģistrācijas ir spēkā vienu gadu, pēc tam jāveic pārreģistrācija. Šāds komersants maksā fiksētu nodokli 9% no apgrozījuma, bet nemaksā sociālo nodokli par darbiniekiem, nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli par darbiniekiem, nemaksā uzņēmuma ienākuma nodokli. Tādēļ uzņēmumiem, kam izmaksu struktūrā lielāko īpatsvaru veido darba algas, šādā veidā var izdoties uz gadu samazināt budžetā maksājamās nodokļu summas.

Prasības, kādām jāatbilst komersantam, lai varētu kļūt par mikronodokļa maksātāju, ir atrodamas www.ur.gov.lv, kā arī www.vid.gov.lv. Galvenās prasības ir: 1) paredzamais mikrouzņēmuma darbinieku skaits nepārsniegs piecus darbiniekus un darbinieki tiks informēti saskaņā ar Mikrouzņemumu nodokļa likuma 3.panta prasībām (jo par darbiniekiem tiek samaksāts mazāks sociālā nodokļa un ienākumu nodokļa apjoms); 2) paredzamais komersanta gada apgrozījums būs līdz 70 000 latu.

Rādītāji

Dalībnieku skaits Pamatkapitāls Ls

Īpašnieku atbildība

Pārvaldes orgāni

Likumīgie pārstāvji attiecībās ar trešajām personām Padome Dibināšanas dokumenti Valsts nodeva par reģistrāciju

Personālsabiedrības Pilnsabie Komanditsabied drība rība Divi un vairāki, fiziskās un juridiskās personas -

Pilna atbildība ar visu mantu

Divi un vairāki, fiziskās un juridiskās personas Pilna atbildība ar visu mantu; atsevišķu locekļu (komandītu) atbildība ierobežota ar ieguldījuma lielumu

No sabiedrības locekļu vidus izvēlētie lietveži Katrs sabiedrības loceklis atsevišķi vai daži locekļi kopā Līgums

No sabiedrības locekļu vidus izvēlētie lietveži, komandīts nepiedalās lietvedībā

100,00

100,00

Katrs sabiedrības loceklis atsevišķi, vai daži locekļi kopā, komandītam nav pārstāvniecības tiesību Līgums

1.2. tabula. Uzņēmējdarbības veidu salīdzinājums (personālsabiedrības).

Izvēlieties un ierakstiet daudzpunktu vietā atbilstošus komersantu veidus!

• individuālais Mazi uzņēmumi parasti tiek dibināti kā ........................................................... , komersants Nodarboj ..........................................................................................................................

• sabiedrība ar oties ar .......................................................................................................................... ierobežotu bet lielie uzņēmumi tiek veidoti kā ...................................................................uzņēmēj atbildību .......................................................................................................................... darbību, • akciju .......................................................................................................................... uzņēmēj sabiedrība kti arī

u nepārtrau pavada risks. Mēdz teikt, ka risks ir cilvēces pastāvēšanas norma.



Biznesa vadības koledža

Uzņēmējs ir fiziska persona vai šādu personu apvienība, kas uzņemas risku un dibina uzņēmumu.

Uzņēmējdarbība

Risks – tas ir notikums, kas var notikt un var arī nenotikt. Pēc savas būtības risks uzņēmējdarbībā ir notikums ar negatīvām ekonomiskajām sekām, kuras precīzi paredzēt nav iespējams.

Uzņēmējs riskējot var gūt peļņu, bet var arī ciest zaudējumus. Tādējādi var arī teikt, ka uzņēmējs ir cilvēks vai cilvēku grupa, kas uzņemas risku un dibina uzņēmumu.

Lai kaut ko sasniegtu, uzņēmējam ir jāriskē.



Mēģiniet izskaidrot, ar ko uzņēmējs atšķiras no uzņēmīga cilvēka! ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................

1.3. UZŅĒMUMS Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kuru uzņēmējs izmanto uzņēmējdarbības veikšanai. Tajā ietilpst ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības).

Uzņēmums izdzīvo noteiktu dzīves ciklu. Katrā dzīves cikla stadijā ir īpaši darbības nosacījumi.

1.

2.

3.

4.

5.

Jebkurš uzņēmums, tāpat kā cilvēks, izdzīvo noteiktu dzīves ciklu, kuram raksturīgi šādi posmi jeb stadijas: Uzņēmuma dibināšana jeb inkubācija; Darbības uzsākšana un ieiešana tirgū jeb attīstība; Izaugsme; Komforts; Lejupslīde un likvidācija.

Inkubācijas stadijā rodas uzņēmuma koncepcija, tiek veikti visi darbi, kas saistīti ar uzņēmuma dibināšanu. Šai stadijai raksturīgi vienīgi izdevumi, nav nekādu ieņēmumu, tādēļ vajadzīgs sākotnējais kapitāls. Šai stadijā visvairāk, vai vienīgi, strādā pats uzņēmuma īpašnieks. Tieši šai stadijā jāsāk reklamēt savu produkciju (pakalpojumus), jo no tā atkarīgi uzņēmējdarbības panākumi nākotnē.

Attīstības stadijā notiek iesaistīšanās uzņēmējdarbības procesā. Tiek noslēgtas saistības ar klientiem un piegādātājiem, tiek uzsākts produkcijas ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas un pārdošanas process. Šī stadija parasti velkas ilgāk nekā paredzēts, tādēļ bieži uzņēmējs nonāk finansiālās grūtībās.

Izaugsmes stadijā palielinās pārdošanas apjoms, peļņa, paplašinās darbība.

Rodas problēmas, kas saistītas ar jaunu darbinieku pieņemšanu, jo paplašinās darbības apjoms. Vadītājam jāmaina darba stils. Palielinās nepieciešamība veidot iekšējo kontroli, pārveidot uzņēmuma iekšējo struktūru.

Biznesa vadības koledža

Uzņēmējdarbība

Komforta stadijai sākumposmā raksturīgs nenozīmīgs darbības apjoma pieaugums, relatīvi stabils stāvoklis tirgū. Galvenā vērība tiek pievērsta klientiem un darbiniekiem. Galvenie riska momenti jau apieti. Īpašnieks nav spējīgs vai nav ieinteresēts sasniegt tālāku izaugsmi.

Nereti uzņēmumi no otrās stadijas pāriet ceturtajā, apejot trešo – izaugsmes stadiju. Tomēr ne visiem uzņēmumiem ir garantēti šie komforta apstākļi.

Stagnācijas jeb lejupslīdes stadija iestājas it kā nemanot. Sāk samazināties pieprasījums pēc precēm vai pakalpojumiem, līdz ar to samazinās ieņēmumi, peļņa. Šai stadijā vissvarīgāko vietu ieņem problēmu noskaidrošana, iekšējo un ārējo faktoru analīze. Laikus pārvarot radušās problēmas un pārkārtojoties, var atkal nonākt izaugsmes vai komforta stadijā. Neveiksmes gadījumā nāksies pārtraukt darbību, likvidēt uzņēmumu.

Uzsākot uzņēmējdarbību, pastāv trīs galvenās iespējas: • var sākt uzņēmējdarbību pilnīgi patstāvīgi (no “0”); • var pārņemt jau darbojošos uzņēmumu; • var radīt uzņēmumu, balstoties uz jau stabilas firmas palīdzību – franšīzi.

Katrai no šīm iespējām ir savas pozitīvās un negatīvās iezīmes.

Uzsākot uzņēmumu no jauna (no “0”), var brīvi izvēlēties sava uzņēmuma veidošanas koncepciju: Katrai no • par paraugu ņemot kāda jau esoša uzņēmuma prototipu (tradicionālā uzņēmējdarbīb uzņēmējdarbība); as uzsākšanas • veidot savu uzņēmumu pilnīgi patstāvīgi, kaut ko pilnīgi jaunu iespējām ir (inovatīvā uzņēmējdarbība). savas priekšrocības Var pārņemt uzņēmumu, kurš darbojas. Šajā gadījumā pozitīvais aspekts ir un trūkumi. konkrēts darbības veids, klientūra, ieliktas citu cilvēku idejas. Negatīvais aspekts savukārt ir tāds, ka ne vienmēr viegli iekļauties citu veidotā vidē.

Svarīgi zināt, kurā stadijā atrodas uzņēmums, kuru Jūs pārņemat, jo īpašnieku maiņa var notikt jebkurā no apskatītajām stadijām. Jūsu rīcība, uzņēmējdarbības vadības metodes ir lielā mērā no tā atkarīgas. Šādā gadījumā ir ļoti svarīgi veikt vispusēju uzņēmuma izvērtēšanu, lai pārliecinātos, vai tas tiešām ir tāds, kādu Jūs vēlaties iegādāties, vai vēlāk neatklāsies kādas sākumā nepamanītas negatīvas lietas, kas būtiski var pasliktināt uzņēmumu, samazināt tā vērtību. Šo izvērtēšanu svešvārdā sauc due diligence.

Franšīze ir franču izcelsmes vārds, kas tulkojumā nozīmē “būt brīvam no verdzības” – ilgstošas attiecības starp uzņēmumu, kurš darbojas, un jauna uzņēmuma dibinātāju, kad uzņēmuma, kurš darbojas, ārējais tēls, panākumi, ražošanas un mārketinga tehnoloģijas tiek nodotas lietošanā jaunajam uzņēmumam.

Franšīzes attiecībām ir gan pozitīvas, gan negatīvas iezīmes: • pozitīvais – jau pārbaudītas uzņēmējdarbības metodes, iemaņu apgūšana iesācējiem, reputācija, risks samazinās līdz minimumam; • negatīvais – atkarība no uzņēmuma, ar kuru noslēgts līgums, ļoti ierobežotas iespējas izrādīt privāto iniciatīvu – līgumā noteikts laiks, kurā nedrīkst ne pārtraukt darbību, ne mainīt darbības veidu.

Nosauciet vienu vai vairākus uzņēmumus, kas Latvijā uzsākuši savu darbību:

?

1) 2) 3)

patstāvīgi, no “0”; pārņemot jau darbojošos uzņēmumu, piemēram, privatizācijas ceļā; kā franšīzi!

................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................

2. UZŅĒMĒJDARBĪBA UN ALGOTS DARBS Uzņēmējdarbībā piedalās atsevišķas personas, kas veic dažādas atšķirīgas funkcijas un izpauž sevi dažādās lomās:

Uzņēmējs un darba ņēmējs ir atkarīgi no atšķirīgu faktoru ietekmes, kas nepārtraukti mainās.

• kā uzņēmēji, kuriem pieder uzņēmums, kas nodrošina viņiem ienākumus; • kā darba ņēmēji, kuri par savu darbu uzņēmumā saņem noteiktu atalgojumu.

Visbūtiskākā atšķirība, kas pastāv starp uzņēmēju un darba ņēmēju, ir atkarība.

Strādājot algotu darbu, mēs esam atkarīgi no darba devēja, darbu vadītājiem, kuri izvirza savas prasības un bieži pasaka priekšā, kā tās īstenot.

Viena no galvenajām uzņēmējdarbības funkcijām ir sabiedrības vajadzību apmierināšana, kuras ir daudzveidīgas un mainīgas. Sabiedrības vajadzības veido tirgus pieprasījumu. Tādējādi, kļūstot par uzņēmējiem, mēs esam atkarīgi no tā, • vai mēs spējam piedāvāt tādas preces vai pakalpojumus, pēc kuriem ir pieprasījums;

Biznesa vadības koledža

Uzņēmējdarbība

• vai mūsu piedāvājuma cenas ir noteiktas tādā līmenī, kāds ir pieņemams pietiekošam patērētāju skaitam; • vai mēs spējam gūt pietiekamus ieņēmumus, lai tie spētu segt visas uzņēmējdarbības izmaksas un vēl nodrošinātu peļņu.

Ir svarīgi apzināties, ka šie apstākļi nepārtraukti mainās, notiekot dažādām izmaiņām sabiedrībā. Lai šo procesu varētu pārzināt, ir nepieciešama informācija.

Lai uzņēmējdarbību varētu īstenot atbilstoši šo apstākļu prasībām, nepieciešami dažādi resursi, kas vienmēr ir pieejami ierobežotā apjomā.

Tādējādi mēs varam teikt, ka, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, mēs esam atkarīgi no informācijas, kas ir mūsu rīcībā, mūsu iespējām vai mūsu rīcībā esošajiem resursiem; mūsu piedāvāto preču un pakalpojumu patērētājiem.

Mēģiniet pamatot, kā var izdzīvot sīkie mazumtirgotāji, ņemot vērā straujo lielveikalu tīklu attīstību Latvijā!



................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................

Pasaulē nav sastopami divi vienādi uzņēmēji, tādēļ ir grūti izveidot tipiska uzņēmēja raksturojumu. Tai pašā laikā eksistē daudz pazīmju, kuras ir raksturīgas personai, kas vēlas kļūt par uzņēmēju, piemēram: • mērķtiecīgums un spēja mainīt izvirzītos mērķus, spēja pārvarēt šķēršļus; • spēja riskēt; • vēlme uzņemties atbildību; • pārliecība par savām spējām gūt panākumus; • spēja mācīties no citu un savām kļūdām; • spēja pieņemt lēmumus un izpildīt tos u.c.

Pastāv daudz dažādu pazīmju, kas raksturīgas uzņēmējiem.

Vājas izredzes sekmīgai uzņēmējdarbībai parasti ir cilvēkiem, kas lēmumu pieņemšanu uztic citiem (sievai, māmiņai), izvairās no riska un atbildības, izrāda aktivitāti tikai pēc rīkojuma saņemšanas.

Ar ko atšķiras uzņēmējs no uzņēmuma vadītāja? ................................................................................................................ ................................................................................................................



................................................................................................................ ................................................................................................................

Biznesa vadības koledža

Uzņēmējdarbība

KOPSAVILKUMS Šajā nodarbībā mēs noskaidrojām, ka uzņēmējdarbība ir mērķtiecīgas ekonomiskās aktivitātes veids, kura pamatā ir kāda indivīda vai to grupas darbība ar mērķi gūt peļņu.

Kā pamatsubjekts uzņēmējdarbībā darbojas uzņēmējs, kas ir fiziska vai juridiska persona, vai vairāku šādu personu apvienība.

Lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību, ir nepieciešams: • mērķtiecīgums; • zināšanas; • prasme; • pieredze; • spēja uzņemties risku.

Viens no uzņēmējdarbības veidiem ir komercdarbība kā atklāta saimnieciska darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.

LR Komerclikums nosaka šādus galvenos komercdarbības veidus: • individuālais komersants; • komercsabiedrības: • kapitālsabiedrības – sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrības (AS); • personālsabiedrības - pilnsabiedrības un komanditsabiedrības.

Jebkurš uzņēmums izdzīvo noteiktu dzīves ciklu, kam raksturīgi šādi posmi: • inkubācija; • attīstība; • izaugsme; • komforts; • lejupslīde.

Uzņēmējdarbībā piedalās dažādas personas, kas veic atšķirīgas funkcijas: • uzņēmēji, kam pieder uzņēmumi; • darba ņēmēji, kuri saņem atalgojumu.

Galvenā atšķirība starp šīm divām personu grupām ir saistīta ar atkarību no atšķirīgiem apstākļiem.

Uzņēmējdarbību var uzsākt pilnīgi patstāvīgi, pārņemt jau darbojošos uzņēmumu vai arī radīt to, balstoties uz stabilas firmas palīdzību – franšīzi.

Σ

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI 1. uzdevums Kā Jūs domājat, kāpēc visi strādājošie Latvijas iedzīvotāji nevēlas kļūt par uzņēmējiem? ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................

2. uzdevums Nosauciet doto komersantu veidu priekšrocības (+) un trūkumus (-)!

Komersanta veids

Individuālais komersants

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

+

-



Biznesa vadības koledža

Uzņēmējdarbība

3. uzdevums Kādas priekšrocības (+) un trūkumi (-) piemīt uzņēmumiem, kas uzsāk savu darbību: 1.

patstāvīgi, no “0”: +

2.

3.

-

pārņemot jau darbojošos uzņēmumu: +

-

+

-

kā franšīzi:

4. uzdevums Izpētiet savā apkārtnē vismaz trīs uzņēmumus, kuri darbojas. Izmantojot savākto informāciju, atbildiet uz šiem jautājumiem!

1.

Kā Jūs domājat, vai pamatots ir apgalvojums: “uzņēmējdarbība ir atbildība”? ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................

2.

Kādi, Jūsuprāt, ir veiksmīgas uzņēmējdarbības priekšnoteikumi? ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................

3.

Nosauciet īpašības, kuras raksturo veiksmīgu un neveiksmīgu uzņēmēju! ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................

Veiksmīga uzņēmēja īpašības 1. …………………………

2. …………………………

3. …………………………

4. …………………………

5. ………………………… …

4.

Neveiksmīga uzņēmēja īpašības 1. ……………………………

2. ……………………………

3. ……………………………

4. ……………………………

5. …………………………… …

Īsi raksturojiet uzņēmēja, kuru Jūs pazīstat, raksturīgākās īpašības! ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................ ................................................................................................................

5.

Raksturojiet Jums zināmo uzņēmumu!

Ko Jūs vēlētos pārņemt, ja pats dibinātu šādu uzņēmumu +

Kas Jūs neapmierina un ko Jūs noteikti darītu citādi -

Biznesa vadības koledža

Uzņēmējdarbība

UZDEVUMU ATBILDES 23. lpp.

Nē, vecmāmiņa nenodarbojas ar uzņēmējdarbību, jo sava darba augļus viņa nepārdod un negūst peļņu.

24. lpp.

Uzņēmējdarbība ir jēdziens ar plašāku nozīmi nekā komercdarbība.

29. lpp.

Mazie uzņēmumi parasti tiek dibināti kā individuālie komersanti un sabiedrības ar ierobežotu atbildību, bet lielie uzņēmumi tiek veidoti kā akciju sabiedrības.

30. lpp.

Galvenā atšķirība – uzņēmējs nodarbojas ar uzņēmējdarbību peļņas gūšanas nolūkā, uzņēmīgs cilvēks savas aktivitātes var veikt arī citās darbības jomās.

33. lpp.

Ar atšķirīgajiem pircēju apkalpošanas veidiem, tehnoloģijām, tādēļ katrs var atrast savu pircēju.

33. lpp.

Uzņēmējs dibina uzņēmumu, ieguldot kapitālu un sagaidot no tā peļņu, uzņēmuma vadītājs vada uzņēmējdarbību, saņemot par to atalgojumu.

1. uzdevuma atbilde (37. lpp.)

Katram Latvijas iedzīvotājam nepiemīt uzņēmējam nepieciešamās īpašības, motivācija, resursi. Kādam jāpilda arī algota darbaspēka funkcijas.

2. uzdevuma atbilde (37. lpp.)



Biznesa vadības koledža Atbildes skatīt 1.1. tabulā.

Uzņēmējdarbība

IETEICAMĀ LITERATŪRA 1. Latvijas Republikas likums “Par uzņēmējdarbību” 2. Komerclikums 3. Hofs Kjells Gunnars. Biznesa ekonomika R.: Jāņa Rozes apgāds, 2002. 560 lpp.

4. Petrova L., Alsiņa R. Esi uzņēmējs! R.: Kamene, 1999. 184 lpp.

5. Rurāne M. Uzņēmējdarbības pamati. R.: Turības mācību centrs, 1997. 184 lpp.

6. Strādājot sev. Rīgas Komercskola, 1996.

7. Enterpreneurship. A Contemporary approach. USA: The Dryden Press, Harcourt Brace College Publishers, 1995. 748 p.

8. Бусыгин В. Предпринимательство. M.: Ингра – Н, 1997.

9. Сирополис Николас Л. Управление малым бизнесом. Руководство для предпринимателей: Пер. с англ. М: Дело, 1997. 672 c.



Biznesa vadības koledža

Uzņēmējdarbība

TESTS Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes.

Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde.

1. Kurš apgalvojums vislabāk raksturo uzņēmēju?

A. B. C. D.

Cilvēks, kurš prot pārdot preci; Cilvēks, kurš ļoti daudz zina par uzņēmējdarbību; Cilvēks, kurš uzņemas risku; Cilvēks, kurš vada uzņēmumu.

2. Kurš apgalvojums visprecīzāk nosauc akciju sabiedrības īpašniekus?

A. B. C. D.

Uzņēmuma direktoru padomes locekļi; Cilvēki, kuri iegādājušies uzņēmuma obligācijas; Algoti uzņēmuma darbinieki; Uzņēmuma akciju īpašnieki.

3. Kādas ir individuālā komersanta priekšrocības?

A. B. C. D.

Tā īpašniekam ir neierobežota atbildība; Tā īpašnieks maksā ienākuma nodokli; Īpašnieks saņem visu uzņēmuma peļņu; Īpašnieks par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.

4. Kādas ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) galvenās priekšrocības?

A. Tās īpašniekiem ir tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē; B. Minimālais pamatkapitāla lielums ir Ls 2000; C. Īpašnieks var atsavināt sev piederošu daļu, patstāvīgi nosakot tās vērtību; D. Pamatkapitālu var apmaksāt ar naudu vai mantisku ieguldījumu.

5. Uzņēmējs ir: A. B. C. D.

īpašnieks, kas dzīvo no sava noguldījuma bankā procentiem; privātmājas īpašnieks, kurš rūpīgi uztur savu īpašumu; Nacionālā teātra aktieris; producents, kurš organizē kinofilmu izlaidi par savu naudu.

6. Firma ir: A. uzņēmums; B. komercreģistrā ierakstīts uzņēmuma nosaukums; C. komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums;



D. komercreģistrā ierakstīts uzņēmēja vārds un uzvārds.

7. Pēterim ir 18 gadu. Viņš par saviem sertifikātiem publiskajā piedāvājumā ir iegādājies AS “Latvijas kuģniecība” akcijas. Vai Pēteris sevi var uzskatīt par AS “Latvijas kuģniecība” līdzīpašnieku?

A. Jā; B. Nē.

8. Vai viņš var piedalīties uzņēmuma pārvaldē?

A. Jā; B. Nē.

9. Kā Pēteris var gūt peļņu no akcijām?

A. Saņemot dividendes; B. Pārdodot akcijas; C. Gan saņemot dividendes, gan pārdodot akcijas.

10. Vai Pēteris AS “Latvijas Kuģniecība” kā tās akciju īpašnieks var strādāt algotu darbu?

A. Jā; B. Nē.

Biznesa vadības koledža

Uzņēmējdarbība

TESTS

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

A

A

A

A

A

A

A

A

A

A

B

B

B

B

B

B

B

B

B

B

C

C

C

C

C

C

D

D

D

D

D

D

C

TESTA ATBILDES

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

A

A

A

A

A

A

A

A

A

A

B

B

B

B

B

B

B

B

B

B

C

C

C

C

C

C

D

D

D

D

D

D

C