1. NODAĻA 1 Un ķēniņš Astjags tika sapulcināts pie saviem tēviem, un Persijas Kīrs saņēma viņa valstību. 2 Un Daniēls sarunājās ar ķēniņu un tika pagodināts vairāk nekā visi viņa draugi. 3 Babiloniešiem bija elks, vārdā Bels, un katru dienu viņam tika iztērēti divpadsmit mēri smalku miltu, četrdesmit aitas un seši trauki vīna. 4 Un ķēniņš to pielūdza un ik dienas gāja to pielūgt, bet Daniēls pielūdza savu Dievu. Un ķēniņš sacīja viņam: Kāpēc tu nepielūdz Belu? 5 Kas atbildēja un sacīja: Jo es nedrīkstu pielūgt ar rokām darinātus elkus, bet dzīvo Dievu, kas radījis debesis un zemi un kam ir vara pār visu miesu. 6 Tad ķēniņš sacīja viņam: Vai tu nedomā, ka Bels ir dzīvs Dievs? Vai tu neredzi, cik daudz viņš katru dienu ēd un dzer? 7 Tad Daniēls pasmaidīja un sacīja: ķēniņ, nebēdā, jo tas ir tikai māls iekšā un varš ārpusē, un viņš neko neēd un nedzēra. 8 Tad ķēniņš sadusmojās, pasauca savus priesterus un sacīja tiem: Ja jūs man neteiksiet, kas tas ir, kas apēd šos izdevumus, tad jūs mirsit. 9 Bet, ja jūs varat man apliecināt, ka Bels tos aprij, tad Daniēls mirs, jo viņš ir zaimojis Belu. Un Daniēls sacīja ķēniņam: Lai notiek pēc tava vārda! 10 Bet Bela priesteru bija sešdesmit desmit, neskaitot viņu sievas un bērnus. Un ķēniņš devās līdzi Daniēlam uz Bela templi. 11 Tad Bela priesteri sacīja: "Lūk, mēs ejam ārā, bet tu, ķēniņ, sēdies uz gaļas un pagatavo vīnu, ātri aizver durvis un aizzīmogo tās ar savu zīmogu. 12 Un rīt, kad tu ieiesi, ja tu neatklāsi, ka Bels visu ir apēdis, mēs cietīsim nāvi, vai arī Daniēls, kas melīgi runā pret mums. 13 Un viņi to maz ievēroja, jo zem galda viņi bija izveidojuši atsevišķu ieeju, pa kuru viņi pastāvīgi iegāja un patērēja šīs lietas. 14 Kad viņi bija izgājuši, ķēniņš nolika ēdienu Bela priekšā. Bet Daniēls bija pavēlējis saviem kalpiem nest pelnus un tos, ko tie izmētāja pa visu templi tikai ķēniņa klātbūtnē; tad tie izgāja, aizslēdza durvis un aizzīmogoja tās ar ķēniņa zīmogu, un tā aizgāja. 15 Un naktī atnāca priesteri ar savām sievām un bērniem, kā viņiem bija ierasts, un ēda un dzēra visu. 16 No rīta ķēniņš cēlās un Daniēls ar viņu. 17 Un ķēniņš sacīja: Daniēl, vai zīmogi veseli? Un viņš sacīja: Jā, ķēniņ, tie ir veseli. 18 Un, tiklīdz viņš bija atvēris durvis, ķēniņš paskatījās uz galdu un skaļā balsī sauca: Liels tu esi, ak, Bel, un ar tevi nav nekādas viltības. 19 Tad Daniēls smējās un atturēja ķēniņu, lai tas neieiet iekšā, un sacīja: "Redzi, lūk, bruģis un labi atzīmē, kura pēdas ir šīs!" 20 Un ķēniņš sacīja: Es redzu vīriešu, sieviešu un bērnu pēdas. Un tad karalis bija dusmīgs,
21 Un paņēma priesterus ar savām sievām un bērniem, kas viņam parādīja slepenās durvis, kur viņi ienāca, un apēda to, kas bija uz galda. 22Tāpēc ķēniņš tos nogalināja un nodeva Belu Daniēla varā, un tas iznīcināja viņu un viņa templi. 23 Un tajā pašā vietā bija liels pūķis, ko Bābeles iedzīvotāji pielūdza. 24 Un ķēniņš sacīja Daniēlam: vai tu arī gribi teikt, ka tas ir no misiņa? lūk, viņš dzīvo, ēd un dzer; tu nevari teikt, ka viņš nav dzīvs dievs, tāpēc pielūdziet viņu. 25 Tad Daniēls sacīja ķēniņam: Es pielūgšu To Kungu, savu Dievu, jo viņš ir dzīvais Dievs. 26 Bet atlaid mani, ķēniņ, un es nogalināšu šo pūķi bez zobena un nūjas. Ķēniņš sacīja: Es tev atļauju. 27 Tad Daniēls paņēma piķi, taukus un matus, sasēja tos kopā un izveidoja gabaliņus. To viņš ielika pūķim mutē, un tā pūķis saplīsa. pielūgsme. 28 Kad Bābeles iedzīvotāji to dzirdēja, viņi ļoti sadusmojās un sazvērējās pret ķēniņu, sacīdami: ķēniņš ir kļuvis par ebreju, un viņš ir iznīcinājis Belu, nogalinājis pūķi un nogalinājis priesterus. 29 Un viņi nāca pie ķēniņa un sacīja: Atdod mums Daniēlu, pretējā gadījumā mēs iznīcināsim tevi un tavu namu. 30 Kad ķēniņš redzēja, ka tie viņu ļoti nomāca, būdams saspiests, viņš nodeva Daniēlu tiem. 31 Kas viņu iemeta lauvu bedrē, kur viņš bija sešas dienas. 32 Un bedrē bija septiņi lauvas, un viņi katru dienu tiem bija devuši divus līķus un divas avis, kuras tad viņiem netika dotas, lai tās varētu aprīt Daniēlu. 33 Bet jūdijā bija pravietis, saukts Habakuks, kas bija gatavojis traukā maizi un gāja tīrumā, lai to atnestu pļāvējiem. 34 Bet Tā Kunga eņģelis sacīja Habakukam: "Ej, nes vakariņas, kas tev ir, uz Babilonu Daniēlam, kas ir lauvu bedrē." 35 Un Habakuks sacīja: Kungs, es nekad neesmu redzējis Bābeli. es arī nezinu, kur atrodas bedre. 36 Tad Tā Kunga eņģelis satvēra viņu aiz vainaga un nesa aiz viņa galvas matiem, un ar viņa gara spēcīgo spēku nolika viņu Bābelē pār bedres. 37 Un Habaks sauca, sacīdams: Daniēl, Daniēl, ņem vakariņas, ko Dievs tev sūtījis! 38 Un Daniēls sacīja: "Ak, Dievs, tu mani pieminēji un neesi atstājis tos, kas tevi meklē un mīl." 39 Tad Daniēls cēlās un ēda, un Tā Kunga eņģelis tūdaļ nolika Habakuku savā vietā. 40 Septītajā dienā ķēniņš gāja apraudāt Daniēlu, un, nonācis bedrē, viņš ieskatījās, un redzi, Daniēls sēdēja. 41 Tad ķēniņš sauca stiprā balsī, sacīdams: Liela māksla, Kungs, Daniēla Dievs, un nav neviena cita bez tevis. 42 Un viņš to izvilka un iemeta bedrē tos, kas bija viņa iznīcināšanas cēlonis, un tie tika apriti viņa vaiga priekšā.