1.2. Disleksijas riska koncepts

Saskaņā ar Mavrommati (1995) teikto “Disleksija nozīmē lielas grūtības rakstiskās runas apstrādē un attiecīgi lasīšanas grūtības, kas ir neproporcionāli noturīgas pret skolēna vecumu un garīgo attīstības līmeni”.15 Turklāt šie bērni, šķiet, nespēj iemācīties un automatizēt pareizrakstību. Īpašā attīstības disleksija ir traucējumi, kas izpaužas kā grūtības apgūt lasītprasmi, neraugoties uz bērna pietiekami attīstīto intelektuālo līmeni, atbilstošu izglītību un pozitīvu sociālo un kultūras situāciju. Šī nespēja ir saistīta ar lielām grūtībām mācīties, ka to pat nevar definēt (Porpodas, 1997).16

1.2. Disleksijas riska koncepts

Disleksija ir specifisks neiroloģiskas izcelsmes mācīšanās traucējums, taču ir dažas pazīmes, kuras ir iespējams uztvert pirms formālas lasīšanas un rakstīšanas apguves un kas var norādīt uz disleksijas risku vēl pirms disleksijas diagnosticēšanas. Šīs pazīmes ietver nesaprotamu runu, fonoloģiskā brieduma trūkumu, palēninātu vārdu krājuma paplašināšanos, grūtības iemācīties burtus vai alfabēta skaņas, saprast instrukcijas, runas aizkavēšanos, grūtības atcerēties ciparus un burtus, grūtības izprast secīgumu, grūtības izprast jēdzienus pa labi, pa kreisi, apakšā, augšā utml., kā arī grūtības apstrādāt vārdu skaņas”.

17

Disleksija ir vairāku riska faktoru rezultāts, un bērni ar valodas grūtībām, kuri uzsāk skolas gaitas, tiek pakļauti lielam riskam. Ģimenes veselības vēsture saistībā ar disleksiju var palīdzēt prognozēt lasītprasmes gaitu. Tomēr skrīnings nav pietiekami efektīvs līdz brīdim, kad tuvojas skolas gaitas, kad burtu zināšanas, fonoloģiskā izpratne un RAN prasmes (Ātrā automātiskā nosaukšana), nevis tikai ģimenes riska faktors, kopā nodrošina kvalitatīvu rādītāju.

Daudzās valstīs disleksijas risks (un mācīšanās grūtības kopumā) netiek vērtēts, pirms bērni sāk skolas gaitas. Lai gan visi speciālisti ir vienisprātis – jo agrāk tiek identificētas iespējamās grūtības un veikti nepieciešamie pasākumi, jo vieglāk tās tiks pārvarētas un bērni sasniegs akadēmiskos rezultātus, kas atbilst viņu reālajām spējām.

Spānijas Disleksijas asociācija piekrīt viedoklim, ka valstī disleksijas novērtēšana notiek pārāk vēlu (2. -3. klase). Valsts līmenī ir izstrādāti pārbaudes protokoli, lai noteiktu mācīšanās traucējumu un disleksijas risku, taču izglītības iestādes ir atbildīgas par to aizpildīšanu, novērtējot nepieciešamību nodot šo informāciju Disleksijas asociācijai. Lai gan Valsts izglītības likums (71., 72. pants) koncentrējas uz skolēniem ar lasīšanas traucējumiem un nepieciešamību pēc atbilstoša novērtējuma, situācija dažādās provincēs un skolās ir atšķirīga. Jau vairākus gadus asociācijas ir nopietni strādājušas, lai izcīnītu iespēju šiem skolēniem saņemt stipendiju. Ir rakstīti protokoli, lai informētu skolotājus un palīdzētu vecākiem saprast savus bērnus. Tika izstrādāti diagnostikas protokoli, taču tie netika pareizi izprasti vai arī neatbilda klasiskajiem standartiem. Neskatoties uz daudzām diskusijām un konferencēm par to, kā rīkoties ar bērniem, kuriem ir grūtības, apmācība tiek nodrošināta tikai tiem skolotājiem, kuri izjūt vēlmi uzzināt ko vairāk par disleksiju un tās risināšanas pedagoģiskajiem aspektiem.

15 Mavrommati, D. (1995). Disleksijas ārstēšanas programmas sagatavošana. Grieķu burti, Atēnas 16 Porpodas, K. (1997). Disleksija. Īpašais rakstiskās runas mācīšanās traucējums (psiholoģiskā teorija). Izdevēja Ellinika Grammata, Atēnas.

17 Capellini SA, Fadini CC. Treinamento de habilidades fonológicas em escolares de risco para dislexia. Rev Psicopedagogia. 2011. gads; minēts "Agrīnās stimulācijas nozīme gadījumos, kad ir disleksijas risks: psihopedagoģiska uzmanība": http://pepsic.bvsalud.org/scielo.php?script=sci_arttext&pid=S0103-84862012000200006

Turcijāspecifiskās mācību grūtības tiek diagnosticētas skolēniem 2.-3. klasē. Valstī ir Izglītības Ministrijas izstrādāta novērojumu veidlapa, kuru izmanto skolotāji, skolu konsultanti, bet tās mērķis nav diagnosticēt, bet gan sniegt ieteikumus bērnu specifisko mācīšanās grūtību novērtēšanai.

Bulgārijā mācīšanās grūtību identificēšanu pirmsskolas vecumā nosaka Rīkojums par iekļaujošu izglītību18, kas stājās spēkā 2017. gada oktobrī un tika papildināts 2018. gadā. 1. nodaļas 8. pants nosaka kārtību un veidu, kādā jāveic vajadzību novērtējums pirmsskolas izglītības posmā. Tā paša rīkojuma 10. pantā noteikts: “Bērnudārzu vai skolu sagatavošanas grupu bērniem, kas ir 5 un 6 gadus veci un kuriem nav veikts priekšlaicīgs izvērtējams, kam būtu jānotiek no 3 līdz 3 gadiem un 6 mēnešiem, ir jāizvērtē mācīšanās traucējumu risks. Mācīšanās traucējumu novērtēšanu veic apmācīti speciālisti, un rezultāti ir pieejami attiecīgās mācību iestādes skolotājiem.” Novērtējumu veic pirmsskolas un sākumskolas speciālisti (skolotāji) pēc Nacionālā logopēdijas centra un reģionālo resursu centru organizētajām apmācībām. Novērtējuma rezultāti ir informatīvi un vērsti uz ticamas informācijas sniegšanu skolotājiem un vecākiem, pirms bērns uzsāk skolas gaitas. Saskaņā ar tā paša dokumenta 29. pantu “darbības mācīšanās grūtību novēršanai ir jāplāno pēc tam, kad ir novērots bērna individuālais mācīšanās progress un grūtības, ar kurām viņš ir saskāries mācību procesā.” Diskusijā piedalās skolotāji un speciālisti, kas strādā ar bērnu, un vecāki tiek informēti par rezultātiem.18

Latvijā bērna lasītprasmes apguves grūtībām vairāk tiek pievērsta uzmanība speciālajās izglītības iestādēs vai grupās, kur ar bērniem papildus darbojas speciālistu komanda. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 716 (2018. gada 21. novembris) pirmsskolas vecumā bērna novērtēšana notiek visās mācību jomās, pamatojoties uz novērojumiem un bērna darba praktiskajiem rezultātiem. Izglītības iestādes patstāvīgi izstrādā bērna mācīšanās sasniegumu vērtēšanas kārtību atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktajiem pirmsskolas izglītības vērtēšanas pamatprincipiem. Lai gan Portugāle ir atteikusies no grūtību kategorizēšanas sistēmas, intervence agrīnā vecumā tiek uzskatīta par būtisku priekšnoteikumu attīstības problēmu novēršanā vai mazināšanā. Šajā kontekstā valsts agrīnās intervences sistēma ir paredzēta bērniem vecumā no 0 līdz 6 gadiem, kuriem novērojamas izmaiņas ķermeņa funkcijās vai struktūrā, kas ierobežo līdzdalību attiecīgajam vecumam tipiskās aktivitātēs. Vietējo intervences komandu (ELI) kompetencē ir kopā ar ģimeni izveidot individuālu agrīnās intervences plānu (PIIP), kas ietver bērna novērtēšanu ģimenes un citu cilvēku kontekstā, kā arī nosaka atbilstošos pasākumus un darbības. Kad bērns pāriet uz pirmsskolas izglītību vai pamatizglītību un ir paredzams, ka būs nepieciešams atbalsts iekļaušanās vai mācību procesā, ELI koordinatoram ir jānodrošina, ka visi dati (par kuriem ir panākta vienošanās ar ģimeni) ir pieejami tai komandai, kura sagaidīs un strādās ar bērnu. Tāpēc ir jāstiprina izpratne par savlaicīgas sagatavošanas un plānošanas nozīmi, jo tikai tad var paredzēt apstākļus bērna attīstībai un panākumiem, kā arī ģimenes labklājībai. Grieķijā disleksijas novērtēšanu veic diagnostikas centri, medicīniski pedagoģiskās iestādes, speciālās izglītības iestādes, atbalsta un konsultāciju centri (KESY). Vecāku piekrišana ir obligāta visos posmos.

18 НАРЕДБА за приобщаващото образование- обн. - ДВ, бр. 86 от 27.10.2017 г., с сила от 27.10.2017 г .; ...; изм., бр. 101 līdz 27.12.2019., В сила от 27.12.2019. Г.) (публ. 02.03.2020. Г.); Приета с ПМС № 232 от 20.10.2017 г .; iegūts no https://www.mon.bg/bg/59 (pēdējoreiz skatīts 20.08.2020.)