PIELIKUMS. PRAKTISKI PIEREDZES STĀSTI

PIELIKUMS. PRAKTISKI PIEREDZES STĀSTI

PĒTĪJUMS Nr. 1

Pieredzē dalās Escola Sant Josep (Spānija).

Vispārīgs apraksts

Pagājušajā gadā kāda bērna ģimene nolēma pārcelt savu bērnu uz mūsu skolu. Viņš tagad mācās mūsu skolas 1. klasē. Skolotājs sazinājās ar skolas psihopedagoģi, jo šim skolēnam ir grūti sekot līdzi stundai un rodas šādas grūtības.  Problēmas, veicot jebkuru uzdevumu, kas prasa lielu koncentrēšanos. Lasot teikumus, viņš ātri nogurst un nesaprot lasīto. Lai saprastu, viņam ir jāpieliek lielas pūles, un, kad viņš beidzot var identificēt vārdus, kurus varbūt neatceras no iepriekš lasītā, viņš zaudē lasītā nozīmi.  Maza interese par lasīšanu un rakstīšanu. Uzmanības trūkums stundās un nespēja koncentrēties uzdevumiem.  Viņš izlaiž burtus un dažas grafēmas aizstāj ar citām – ar fonoloģisku un vizuālu līdzību: p / d, p / q, q / b, b / d.  Problēmas lasīt skaļi. Neizdodas lasīt tekoši.  Grūtības ar gariem vārdiem. Skolotājs saprata, ka tekstos, kuros vārdu krājums bija bērnam pazīstams, lasīšana uzlabojās, jo tie bija vārdi, kas viņam bija pazīstami, bet lielas grūtības bija ar vārdiem, kas viņam bija jauni.  Problēmas ar neveiksmēm skolas darbā. Viņš raud un baidās, ka būs jāpaliek 1. klasē uz otru gadu.

Kā skolotājs var palīdzēt?

Psihopedagogs savāca visu informāciju par skolēnu. Visi skolotāji apsprieda šo situāciju, ar mērķi dalīties ar informāciju starp tiem skolotājiem, kuri māca skolēnu. Visi skolotāji bija vienisprātis, ka skolēna izpratnes problēmas ietekmē teikumu izpratni un galvenokārt matemātisko problēmu risināšanu. Psihopedagogam bija arī intervija ar ģimeni, lai noskaidrotu to, kā bērns jūtas mājās un kā ģimene tiek galā ar viņa grūtībām.

Mācību metodes

 Organizēt individuālas stundas kopā ar skolēnu.  Nodrošināt skolēnam vieglākus lasīšanas uzdevumus.  Vērot un atdarināt modeļus.  Lai samazinātu grūtību pakāpi, strādāt, izmantojot dažādas mācību stratēģijas.  Izmantot PROLEC-R testu – nodrošināt skolotājam rādītāju, kas atspoguļo bērna lasījumu attiecībā pret normatīviem.  Koncentrēties uz nestandarta testiem, piemēram, novērošanu, bērna skolas darbu analīzi, skolas uzdevumu pārskatīšanu, intervijām u.c.  Plānot nodarbības ar skolotājiem (aptuveni trīs reizes nedēļā), lai strādātu ar fonoloģisko izpratni, lasītprasmi, vārdu krājumu un teksta izpratni. Šīs nodarbības pasniedz centrā esošais speciālās izglītības skolotājs.

Mācīšanas stratēģijas

 Izmantot vizuālo saturu un palīdzību, lai izveidotu vizuālos attēlus par lasīto tekstu, kā arī izmantot šos elementus kā papildu informāciju tekstu lasīšanā.  Izveidot pareizrakstības vingrinājumus un izmantot tos, strādājot ar skaņām, kuras sagādā problēmas.  Veikt izmaiņas skolas metodikā un vērtēšanas sistēmā.  Izmantot mutiskus vai citus testus, kur ne vienmēr nepieciešams novērtēt lasīšanu.  Dot vairāk laika uzdevumu izpildei bērna izpratnes problēmas dēļ.  Veicot vingrinājumus, izmantot īsākus, skaidrākus un kodolīgākus teikumus.

Kā vecāki var palīdzēt?

Māte apzinājās, ka gandrīz vienmēr pati izpildīja sava bērna mājasdarbus. Bērns arī pieprasīja, lai viņa visu izlasa priekšā. Māte laboja visus skolas uzdevumus. Māte arī paskaidroja, ka viņš mēdza daudzas lietas skolā atstāt neizdarītas, un tad viņiem šie uzdevumi bija jāpabeidz mājās, taču tas tika darīts ar lielu nepatiku.

Vecāki varētu palīdzēt šādi

 Lasīt skaļi priekšā bērnam interesantas grāmatas.  Likt bērnam īsi atstāstīt dzirdēto.  Dot mājās īsas instrukcijas.  Mācīt dziesmas, kurās ir skaņas, kas skolēnam sagādā problēmas.

Ieteicamie uzdevumi un spēles

Psihopedagogs ieteica īstenot šādu plānu.  Uzlabot tekošu lasīšanu. Individuālo nodarbību laikā skolēns atkārtoti lasa tekstus. Mērķis ir uzlabot vizuālo atmiņu, lasīšanas raitumu un izpratni, kas tiek pārbaudīta ar dažādiem uzdevumiem. Lai uzlabotu lasīšanas raitumu, var izmantot šo bezmaksas platformu: https://play.google.com/store/apps/details?id=com.PambuDev.galexia  Lai uzlabotu skolēna izpratni par izlasīto tekstu, skolotājam tika ieteikts veikt aktivitātes pirms teksta lasīšanas. Šīm aktivitātēm būtu jāsagatavo skolēnu, lai viņš sekmīgāk varētu tikt galā ar lasīšanas uzdevumu. Ieteicams pārbaudīt skolēna zināšanas par lasāmo tekstu –uzdodot vispārīgus, nevis specifiskus jautājumus. Tiek izmantots arī vizuālais materiāls, lai noskaidrotu iepriekšējās zināšanas.  Plašs vārdu krājums nepārprotami ir veiksmes atslēga lasīšanas procesā. Ja skolēns izprot teksta konceptus, tos var saistīt ar viņa iepriekšējām zināšanām, tādējādi veicinot kopējo izpratni par tekstu.  Lai strādātu ar fonoloģiskās izpratnes veidošanu, tiek izmantoti resursi un uzdevumi, kas pieejami internetā (https://www.aulapt.org/category/conciencia-fonologica/). Lai veicinātu motivāciju, galvenā mācību metode ir spēle.  Tika nolemts pārējiem klasesbiedriem izskaidrot, ko nozīmē disleksija, kā arī to, kāpēc skolēns lasa tik lēni. Lai to izdarītu, tika izmantota Helēnas Kraljicas (Helen Kraljic) grāmata “Man ir disleksija”. Tas ļoti palīdzēja klasesbiedriem izprast šo skolēnu.

PĒTĪJUMS Nr. 2

Pieredzē dalās Asociacia Dyslexia (Bulgārija).

Vispārīgs apraksts

D. ir 8 gadus vecs 2. klases skolēns vispārizglītojošajā skolā. Jau no paša sākuma skola bērnam ir bijusi liels izaicinājums. Vecāki izteicās, ka laikā, kad bērns bija pirmsskolas izglītības iestādē, viņi ievēroja, ka skolēns atteicās iesistīties atsevišķās aktivitātēs, bija izklaidīgs, lielākajā daļā gadījumu viņš nespēja pabeigt uzdevumus laikā. Viņam bija problēmas atcerēties burtus. Bija arī grūtības, kas saistās ar motorajām prasmēm. Vecāki bija satraukušiem par to, kā viņu bērns tiks galā ar visu skolā. Tomēr bērna skolotāji teica, ka uztraukumam nav pamata – dažiem bērniem vienkārši vajag vairāk laika. Vecāki nolēma pagaidīt vēl vienu gadu, pirms vest bērnu pie speciālistiem, cerībā, ka viņam izdosies tikt līdzi pārējiem.

Laika gaitā dažas bērna prasmes uzlabojās, bet skola tomēr palika liels izaicinājums, it sevišķi lasīšanā un rakstīšanā. Sākumā skolēns nespēja izlasīt pat vienkāršus vārdus. Izskatījās, ka viņš vienkārši aizmirst burtus, lai gan, kad tos redzējaatsevišķi (nevis kā vārda sastāvdaļu), tad spēja nosaukt uzreiz. Vēl grūtāk bija diktātos. Pirmās klases beigās, lai arī skolēns varēja izlasīt lielāko daļu vārdu, viņam bija problēmas ar gariem vārdiem. Viņa kļūdas lasot: burtu izlaišana, burtu jaukšana vietām, līdzīgu burtu aizvietošana u.c.

Skolotāja vainoja bērnu par uzmanības trūkumu, par nespēju pabeigt uzdevumus laikā. Skolotāja uzskata, ka bērns ir slinks un vienkārši necenšas. Vasarā vecāki aizveda bērnu pie speciālista, kuram radās aizdomas, ka bērnam ir disleksija.

Tagad skolēns divas reizes nedēļā apmeklē nodarbības pie privātskolotāja. Ir vērojams progress, bet lasītprasme ir zem vajadzīgā līmeņa. Tas ietekmē arī viņa rakstītprasmi.

Kā skolotājs var palīdzēt?

Ar vārdu dekodēšanu

 Izmantojot dažādas spēles, trenēt bērna vizuālās un audiālās diferenciācijas prasmi.  Diktēt burtus, pakāpeniski palielinot ātrumu.  Izmantot dažādas spēles, lai trenētu bērna prasmi pārslēgt uzmanību no vienas lietas uz otru.

 Veicināt bērna izpratni par dažādiem rakstības veidiem, lai gadījumā, kad bērns sastopas ar sev neierastu rakstības fontu, tas viņam nesagādātu papildu grūtības.

Ar lasīšanas raitumu

 Pievērt īpašu uzmanību īso vārdu lasīšanai. Tie ir vārdi, kas valodā ir sastopami ļoti bieži un kurus bērnam ir jāatpazīst tiklīdz tos redz. Ja nepieciešams, veltīt vairāk laika šim uzdevumam, līdz skolotājam ir skaidrs, ka bērns var ātri atpazīt šos mazos vārdus.  Bērnam, kuram ir grūtības, vajag izvēlēties tādus tekstus, kas atbilst viņa lasīšanas līmenim – skolotājam ir jābūt pārliecinātam, ka bērns patstāvīgi spēs izlasīt vismaz 90% no vārdiem, kas ir tekstā.  Nelūgt bērnam lasīt ātrā tempā, kamēr viņš nav iemācījies lasīt rūpīgi, jo tas ir svarīgi teksta izpratnei. Ātrums nāks pēc tam.

 Pievērst īpašu uzmanību pieturzīmēm. Izskaidrot bērnam, kāpēc ir svarīgi ievērot pieturzīmes lasīšanas procesā.  Parādīt pieturzīmju nozīmīgumu – vispirms izlasīt tekstu, neievērojot pieturzīmes. Tad lasīt atkārtoti,ņemot vērā visas pieturzīmes. Abos gadījumos pārbaudīt bērna izpratni par izlasīto tekstu.

 Veltīt laiku, lai trenētu izteiksmīgu lasīšanu – ar attiecīgajām pauzēm, intonāciju. Var lasīt lomās.

Kā vecāki var palīdzēt?

Ar vārdu dekodēšanu

 Spēlēt spēles, kurās bērnam ir jānosauc pirmais un pēdējais burts dažādiem vārdiem, jānosauc vārdi pa burtiem utml.  Izmantot jebkuru iespēju, lai trenētu bērna prasmi ātri nosaukt dažādus burtus, ko viņš redz un parādīt burtus, kas atbilst skaņām, ko bērns dzird.  Parādīt bērnam, kā var veidot vārdu, izmantojot divus vai trīs burtus. Izrunāt katru skaņu atsevišķi, tad savienot skaņas kopā, lai bērns var dzirdēt vārdu. Lūgt bērnam izdarīt to pašu.

Pēc tam nomainīt vienu burtu vārdā, lai veidotu jaunu vārdu un lūgt bērnam nosaukt burtus un tad izrunāt visu vārdu. Turpināt līdz bērns patstāvīgi spēj veikt šo uzdevumu.  Pat tad, kad bērnam jau ir attīstītas lasīšanas prasmes, turpināt lasīt viņam priekšā. Lūgt bērnam izlasīt dažus vārdus tekstā, kurus viņš pavisam noteikti zina.  Izvēlēties grāmatu, kas ir interesanta bērnam un atbilst viņa lasīšanas līmenim.  Lasīt kopā (vispirms vecāks, tad bērns un otrādi). Palīdzēt ar vārdiem, kas sagādā grūtības.  Lai veicinātu motivāciju, izmantot arī audio grāmatas. Ar laiku var lūgt bērnam noklausīties kādu nodaļu un tad izlasīt nākamo.

Ar raitumu

 Kamēr vedat bērnu uz skolu, var vērst viņa uzmanību uz ceļa zīmēm un veidot saistību ar pieturzīmēm.  Lasīt bērnam priekšā, pievēršot uzmanību pieturzīmēm. Lasīt ar izteiksmi – tas veicinās bērna interesi un būs kā paraugs.  Kad lūdzat bērnam lasīt skaļi, pārliecinieties, ka viņš ne tikai lasa pareizi, bet arī ievēro pieturzīmes – tas veidot viņa izpratni par izlasīto tekstu.

Ieteicamie uzdevumi un spēles

Alfabēta labirints – http://handsonaswegrow.com/alphabet-maze-learning-activity/

Maģiskie burtiņi –izmantojot baltu pasteļkrītiņu, uz baltas papīra lapas uzzīmēt burtu. Bērnam tiek lūgts izkrāsot burtu, izmantojot ūdenskrāsas (burtu var zīmēt kvadrātā, trīsstūrī vai aplī), un skatīties, kas notiek. Krāsojot bērns ievēros, kā parādās burts. Tad var lūgt uzzīmēt kaut ko, kas sākas uz tā paša burta (piemēram, ja tas ir burts m, tad bērns var uzzīmēt mašīnu, mēnesi, mammu u.c.)

Burtu modelēšana – var izmantot plastilīnu, mālu vai pat parasto pārtikas mīklu.

Uzmini objektu! – Pieaugušais (skolotājs vai vecāks) saka: “Es domāju par kaut ko, kas sākas ar burtu “...”.” (piemēram, s). Bērns izsaka priekšlikumus (piemēram, “Tā ir saule”). Pieaugušais saka, ka tā nav viņa iedomātā lieta. Bērns ierosina citu variantu (piemēram, “Tā ir skola”). Turpina, līdz bērns ir uzminējis pareizo vārdu. Šī uzdevuma mērķis ir veicināt bērna domāšanu – lai tiktu nosaukti pēc iespējas vairāk vārdi ar doto burtu. Lai bērns nejustu, ka viņu māna (ka pieaugušais maina izvēlēto vārdu), var iepriekš sagatavot attiecīgus attēlus. Savieno! – tiešsaistes spēle, kas palīdz bērnam strādāt ar burtu un skaņu saskaņošanu: http://www.abcya.com/alphabet_matching_game (šī spēle ir angļu valodā, bet ir daudz līdzīgu spēļu gandrīz jebkurā citā valodā).

Dažas idejas spēlēm:

 http://www.readingrockets.org/strategies/blending_games  http://www.education.com/game/blending-sounds-spelling/  http://pbskids.org/lions/games/blending.html  http://www.ictgames.com/blendingDragon/index.html

Nepieciešamais raitai lasīšanai:

https://www.youtube.com/watch?v=OMmi_4usvE#t=143.5665402124431

Mammas ieteikumi raitai lasīšanai:

https://www.youtube.com/watch?v=rQDdN29tDHY

Īsas nodarbības par pieturzīmēm un lasīšanu:

https://learnzillion.com/resources/72239-using-punctuation-to-read-fluently-1

PĒTĪJUMS Nr. 3

Pieredzē dalās Kocaeli Provincial Directorate of National Education (Turcija).

Vispārīgs apraksts

Ar problēmām skolā šis bērns sastopas nepārtraukti. 2. klasē viņš nesaņēma pietiekamu vērtējumu sociālajās zinībās un dabaszinībās. Klases audzinātāja novirzīja viņu uz izvērtējumu. Bērnam ir grūtības pabeigt klases darbus un mājas darbus, kas saistīti ar lasīšanu. Viņam ir arī problēmas matemātikā. Lai gan skolotāja viņu liek grupā, kur bērni lasa vislēnāk, pat tur darbs viņam sagādā problēmas. Mamma apgalvo, ka bērns katru vakaru pavada 1-2 stundas mācoties, bet viņam vienmēr ir nepieciešams atbalsts mājas darbos. Viņam nav nedz redzes, nedz dzirdes problēmu. Viņa lasīšanas līmenis atbilst 1. klases līmenim.

Nepārtrauktas pareizrakstības kļūdas un nekorekts pieturzīmju lietojums arī ir manāms viņa darbos. Teikumi ir pareizi, bet rindkopas nav labi organizētas. Vērojot viņa rokrakstu, nākas secināt, kad lielākoties bērns raksta virs līnijām. Kopējās prasmes ļoti atpaliek no tām, kādām vajadzētu būt 2. klases skolēnam. Viņam nav problēmu ar pašpārliecinātību. Klasē bērnam ir draugi un nav arī īpašu uzvedības problēmu ne klasē, ne skolā.

Kā skolotājs var palīdzēt?

Vizuālā iztēle. Ja bērnam tiek mācīts, kā vizuāli iztēloties to, ko viņš lasa, tad izpratne par izlasīto tekstu būs ievērojami labāka.

Stāsta karte. Šajā aktivitātē bērnam tiek iedots vizuālais materiāls: grafiki, tabulas, attēli. Kad viņš lasa, skolotājs lūdz izpildīt attiecīgus uzdevumus. Vizuālais teksta elements. Vizuālais materiāls kā atbalsta rīks noteikti palīdzēs bērnam izprast tekstu daudz labāk.

Kā vecāki var palīdzēt?

Veikt lasīšanas vingrinājumus, balstoties uz šādu stratēģiju:

Lasīšanas process Stratēģija Frāzes / izteicieni Atbalsts

Pirms lasīšanas Uzmini!

 Uzdod jautājumus!  Kā tev radās šī ideja? Es domāju, ka... Es atceros, ka... Es jautāju...

Organizē!

 Kategorijas  Detaļas

Lasīšanas laikā Meklē! ... ir viena no kategorijām. ... ir šīs kategorijas detaļas. Kamēr es lasu, man būtu jāsaprot

 Sameklē galveno domu!

Veido kopsavilkumu!

 Identificē galveno domu!

 Uzdod jautājumus par galveno domu!

Pēc lasīšanas Izvērtē!

 Salīdzini informāciju, kuru tu izlasīji ar to, ko tu jau zini!  Noskaidro nezināmos vārdus!  Mini, ko autors gribēja pateikt! galvenā autora doma

Es domāju, ka galvenā doma ir.... Jautājums par galveno domu būtu...

Es domāju, ka mēs pareizi uzminējām galveno domu.

Vai ir idejas vai vārdi, ko vajag paskaidrot? Es domāju, ka autors runā par....

Ieteicamie uzdevumi un spēles

Lasāmā materiāla atstāstījums, jautājumu formulēšana. Svarigi praktizēt tekstu lasīšanu un jautājumu uzdošanu regulāri

PKP stratēģija – skolēns tiek mudināts domāt un pie sevis stāstīt par materiālu, ko viņš lasa. P – domā Pirms lasīšanas K – domā, Kamēr lasi P – domā Pēc lasīšanas

PĒTĪJUMS Nr. 4

Pieredzē dalās Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (Latvija).

Vispārīgs apraksts

A. ir 7 gadi. Skolniece mācās 1. klasē vispārizglītojošajā skolā. Meitene ir aktīva, draudzīga un labprāt spēlējas ar dažādām mantām. Arī klasē uz galda meitenei bieži vien mācību līdzekļu vietā ir kāda spēļmantiņa. Atpazīst dažus līdzskaņus, nediferencē balsīgos un nebalsīgos, jauc optiski līdzīgos burtus (d-b – p, n-m), īsos un garos patskaņus nosauc vienādi, nepievērš uzmanību garumzīmēm. Meitenei grūti atcerēties burtu nosaukumus. Arī veicot dažādus rakstu darbus, vērojams, ka meitenei grūtības sagādā sīku detaļu zīmēšana, krāsošana, apvilkšana. Mācību gada laikā dažas A. prasmes ir uzlabojušās, taču skolas uzdevumu veikšana meitenei ir kā cīņa – tas galvenokārt saistīts ar lasīšanu un rakstīšanu. Sākumā A. nespēja savienot burtus zilbē un izlasīt pat ļoti vienkāršus vienzilbes vārdus. Ar laiku meitene sāk atcerēties burtu nosaukumus. Rakstot diktātus, skaņas sasaistīšana ar burtu sagādā lielas grūtības. Pirmās klases beigās meitenes lasītprasme ir nedaudz uzlabojusies, bet galvenās kļūdas lasot ir garumzīmju neievērošana, burtu izlaidumi, optiski līdzīgu burtu jaukšana. Sākot lasīt jebkādu tekstu, meitene paziņo, ka tas ir sarežģīts un viņa nespēs to izlasīt, kaut gan vēl nav sākusi to darīt. Vecāki uzskata, ka meitene vienkārši ir neuzmanīga un nožēlo, ka par agru nosūtījuši viņu uz skolu. Skolotājs atzīst, ka A. stundu laikā nespēj koncentrēties darbam, nevar savlaicīgi pabeigt uzdevumus, pietiekami nepiepūlas, lai sasniegtu rezultātu.

Kā skolotājs var palīdzēt?

Ar dekodēšanu

 Attīstīt bērna vizuālās un optiskas uztveres prasmes, izmantojot dažādus vingrinājumus.  Izmantot dažādas spēles, kurās var redzēt un salīdzināt optiski līdzīgus burtus, pievērst uzmanību to atšķirībām.  Ar spēļu palīdzību trenēt bērna redzes uztveri.

Ar raitumu

 Īpašu uzmanību pievērst automātiskai zilbju lasīšanai, pakāpeniski savienojot tās un veidojot vārdus. Paātrināt tempu, lai veicinātu zilbju un īsu vārdu lasīšanu.  Sagatavot vienkāršāku tekstu ar lielākiem burtiem, lai bērnam veidotu pozitīvas emocijas un lai meitene varētu izlasīt lielāko teksta daļu.  Īpašu uzmanību pievērsiet pieturzīmēm, to uzdevumam un lietošanai. Parādīt pieturzīmju nozīmīgumu, izrunājot tekstu dažādās intonācijās.  Tekošumu trenēt, izmantojot jau zināmu tekstu un papildinot to ar jauniem teikumiem.  Piedāvāt tekstu ar vārdiem un nevārdiem, līdz ar to attīstot bērna izpratni par izlasīto.  Izveidot atgādnes, kuras meitene izveido pati, kur redzami optiski līdzīgi burti. Šīs atgādnes atrodas uz galda mācību laikā.  Vingrinājumi, kur burti uzrakstīti ne tikai dažādos šriftos, bet arī spoguļrakstā.

Kā vecāki var palīdzēt?

Ar dekodēšanu

 Spēlēt spēles, kur bērnam jānosaka skaņas vieta vārdā. Te var izmantot ne tikai uzrakstītu tekstu, bet var arī piedāvāt meitenei nosaukt rotaļlietas un noskaidrot, kādas skaņas ir attiecīgajos vārdos.  Mājās kopā gatavot kādu ēdienu un aicināt bērnu izlasīt ēdiena recepti.  Piedāvāt rotaļas ar burtiem, veidojot jaunus vārdus.  Spēlēt spēli, kur sazinās nevis runājot, bet rakstot zīmītes.  Izvēlēties grāmatu, kas ir interesanta bērnam un atbilst viņa lasīšanas līmenim. Te varētu piedāvāt dzejoļu grāmatas ar labām atskaņām. Dzejoļiem jābūt īsiem.  Lasīt ar bērnu kopā (pa kārtai).

Ar raitumu

 Pievērst uzmanību rakstītajiem burtiem, kas redzami uz ielas, plakātos, veikalu un citos nosaukumos, atkārtot un izdomāt citus vārdus, kas sākas ar to pašu skaņu.  Lasīt bērnam un pievērsiet uzmanību pieturzīmēm.  Lasīt skaitāmpantus un mācīties ātrrunas vingrinājumus.  Lasīt zināmu tekstu lomās, pievērst uzmanību pieturzīmēm.

Ieteicamie uzdevumi un spēles

Noslēpumainā būtne. Spēle uzmanības koncentrēšanai, zīmēšanai un lasīšanas prasmju attīstīšanai. Bērns lasa kāda dzīvnieka aprakstu. 1.variants. Kad stāsts pabeigts, jāņem zīmuļi vai krītiņi un papīrs. Bērns pēc izlasītā apraksta uzzīmē dzīvnieku. Tā tiek radīta neformāla mākslas izstāde. 2.variants. Uz atsevišķām lapiņām ir uzzīmēti (vai uzrakstīti) vairāki dzīvnieki (vai uzrakstīti to nosaukumi) un bērns izvēlas atbilstošo dzīvnieka attēlu. Zīmējums gaisā. Pieaugušais gaisā uzzīmē kādu burtu. Bērns atkārto kustības pēc parauga un nosauc burtu. Lai spēle būtu jautrāka, var mainīties vietām un pieaugušajam jāuzmin, kādu burtu uzzīmēja bērns. Sakņu zupa. Bērnam uz lapiņām uzrakstīti dažādi augļu un dārzeņu nosaukumi. Jāizvēlas tie nosaukumi, kurus varētu izmantot, lai izvārītu dārzeņu zupu. Neparastie burtiņi. Kopā ar pieaugušo sagatavo mīklu, un cepumu formas ir burtu veidā. Līdzīgi var veidot burtus no plastikas, plastilīna, māla un citiem materiāaliem (šie burtiņi nebūs ēdami). Uzmini manu skaņu!Pieaugušais nosauc dažādus vārdus, kuri sākas ar vienu un to pašu skaņu. Bērnam jāsaklausa un jānosauc šī skaņa un jāizdomā savs vārds, kas sākas ar šo skaņu. Pārsteigums. Nolikt bērnam zem spilvena vēstulīti no kāda pasaku varoņa, iedomājoties, ka tas grib ar bērnu iepazīties tuvāk un aicina satikties grāmatas lappusēs. Vai tas ir pareizi? Uz lapiņas uzrakstīt dažādus, arī aplamus, jocīgus apgalvojumus. Bērns katram apgalvojumam klāt pieraksta, vai tas ir patiess vai aplams (piem., vilks ir mājdzīvnieks).

Kas es esmu? Burts paslēpts zem līnijām. Bērnam jāatpazīst, kāds burts uzrakstīts.

Teksta izpratnes treniņš: https://learningapps.org/display?v=pw7afdvxa20 Lasītā teksta izpratnes veidošana: http://maciunmacies.valoda.lv/ Idejas lasītprieka veicināšanai: https://pedagogiem.lv/lv/lasitprieks Teksti lasīšanai: http://maciunmacies.valoda.lv/valodas-apguve/e-materiali/lasisanas-teksti

Lasīšanas veicināšana:

http://library.lv/Sector/News/ArticleItem.aspx?article=17950&type=0

PĒTĪJUMS Nr. 5

Pieredzē dalās Agrupamento de Escolas de Mangualde (Portugāle).

Vispārīgs apraksts

R. uzsāka mācības 2. klasē, lai arī pamata prasmju, kam būtu jābūt attīstītām skolas pirmajā gadā, viņam nebija. Balstoties uz ģimenes teikto, bērnība pagāja bez starpgadījumiem, lai arī viņš ir bezbailīgs un neuzmanīgs bērns. Skolotāja ieteica vērsties pie speciālista, jo viņa bija pamanījusi, ka bērnam ir problēmas ar uzmanības koncentrēšanu, patstāvību, motorajām prasmēm, valodu un pakļaušanos noteikumiem. Pēc izvērtējuma veikšanas, ko veica vietējā speciālistu komanda, bērns sāka sekmīgi izmantot logopēda, speciālās izglītības skolotāja sniegto palīdzību. Balstoties uz rīcības plānu, kas ir jāīsteno, kad skolēni ir pārejas procesā no pirmsskolas uz sākumskolu, multidisciplinārā komanda uzņēmās izvērtēt visatbilstošākās metodes, lai atbalstītu gan mācību, gan iekļaušanās procesu. Tas tika atspoguļots dokumentā “Tehiski pedagoģiskā atskaite”.

Rīcības plāns, kura pamatā ir sistemātiska skolēna progresa uzraudzība, paredzēja

pievērst īpašu uzmanību šādiem aspektiem.  Valodas attīstība –patreiz bērnam ir ļoti mazs vārdu krājums un kļūdas gramatisko struktūru lietošanā.  Vāji attīstīta fonoloģiskā izpratne.  Dzirdes problēmas.

Kā skolotājs var palīdzēt?

Komanda noteica, ka bērnam vajadzētu piemērot universālus pasākumus, proti, pedagoģisko diferenciāciju, kas jāveic skolotājam klasē. Tika ieteikts pieņemt elastīgas individuālas un dinamiskas izglītības pieejas, īstenojot skolēna mācību un mācīšanās procesa pastāvīgu novērtēšanu. Viņi uzsver šādu metožu nozīmi:  individualizētāka mācīšana,  mājasdarbu diferencēšana, pamatojoties uz bērna sagatavotības līmeni,  uzdevumu diferencēšana, pamatojoties uz bērna sagatavotības līmeni, interesēm un mācību profilu,  pakāpeniska novērtēšana,  satura diferencēšana, pamatojoties uz bērna sagatavotības līmeni (spēja lasīt, saprast un rakstīt).

Papildus pedagoģiskajai diferenciācijai komanda ierosina arī papildu pasākumu nodrošināšanu, kas arī skolotājam jāuzņemas klasē. Lūk, daži piemēri!  Labojiet un padariet pieejamus vizuālos grafikus!  Paredziet bērnam tādu sēdvietu, kas atrodas tālu no stimuliem, kas var novērst uzmanību, bet ir pietiekami tuvu skolotājam, lai būtu acu kontakts!  Sagatavojiet krāsainas sloksnes vai marķierus, lai palīdzētu bērnam lasot koncentrēties uz vajadzīgo teksta rindiņu!  Izmantojiet lielos drukātos tekstus!

 Izmantojiet audiogrāmatas!  Ļaujiet bērnam izmantot teksta lasītāju un runas teksta programmatūru, lai palīdzētu rakstīt! Nodrošiniet papildu laiku lasīšanai un rakstīšanai!  Dodiet bērnam iespēju vairākkārt lasīt vienu un to pašu tekstu! Mobilizējiet lasītājus darba laikā!

 Paredziet jaunu jēdzienu un vārdu krājuma mācīšanu!  Nodrošiniet bērnam plānu vai mācību stundas izklāstu, kas viņam palīdzēs veikt piezīmes!

Nodrošiniet pārbaudītu organizatorisko struktūru, lai palīdzētu bērnam sekot stundas gaitai!

Iedodiet bērnam ar attiecīgo saturu saistīto terminu glosāriju!  Izmantojiet uzskates līdzekļus vai audioierakstus, lai palīdzētu bērnam saprast rakstiskos norādījumus! Skaļi izlasiet sniegtos norādījumus!  Vienkāršojiet instrukcijas/prezentācijas, izmantojot svarīgāko ideju atslēgvārdus; iezīmējiet atslēgvārdus un idejas tekstos, lai bērns tos izlasītu vispirms!  Bieži pārbaudiet, lai pārliecinātos, ka bērns saprot, un lūdziet viņu atkārtot instrukcijas!  Parādiet pildāmā darba piemērus (paraugus)!  Sniedziet informāciju par veiksmīgi paveikta uzdevuma elementiem! Palīdziet bērnam sadalīt uzdevumus mazākos soļos!  Nodrošiniet paškontroles un vadības kontrolsarakstus ar jautājumiem lasīšanas izpratnei!  Organizējiet vingrinājumus no vieglākajiem līdz visgrūtākajiem!  Ļaujiet, lai izpratne tiktu demonstrēta dažādos veidos, piemēram, mutiskos ziņojumos, plakātos un video prezentācijās!  Regulāri pārbaudiet satura un instrukciju izpratni!  Regulāri izsakiet atzinību par viņa pūlēm!

Kā vecāki var palīdzēt?

Daži ieteikumi, lai veicinātu pozitīvu attieksmi pret lasīšanu un rakstīšanu33 .

 Spēlējiet valodas spēles, piemēram, mēles mežģus, mīklas, atskaņu veidošanu, sakāmvārdus vai dzejoļus, izmantojot dažas grāmatas!  Pārmaiņus lasiet ar savu bērnu! Sāciet lasīt un pēc tam mudiniet bērnu lasīt ar jums!

Atcerieties, ka šim brīdim vajadzētu sagādāt prieku jums abiem!  Jūs varat arī lasīt kopā, sekojot tekstam ar pirkstu un mēģināt lasīt bērna tempā!  Izmantojiet skolotāja izvēlētu grāmatu vai, izvēloties grāmatu, pārliecinieties, ka vārdu krājums ir piemērots jūsu bērna līmenim un ka tajā ir viegli salasāmi burti!  Klausoties, kā bērns lasa, esiet pacietīgs, mierīgs un nelabojiet nepārtraukti! Atšķiriet lasīšanas prieka mirkļus no brīžiem, kad lasāt akadēmiskiem uzdevumiem!  Priecājieties par bērna panākumiem lasot un rakstot, slavējiet viņu no sirds!  Lasīšanas laikā vienmēr atcerieties lūgt savu bērnu mēģināt prognozēt, kas notiks stāstā (vai nu no satura, vai pēc attēliem), bieži apstājieties, lai pārstāstītu jau izlasīto, izteiktu minējumus, kas būs tālāk! Beigās pārbaudiet, vai prognozes bija pareizas! Veiciet lasītā

33 (Alliende & Condemarin, 2005; Cabral, 2000; Hennigh, 2003)

kopsavilkumu! Lūdziet, lai bērns izsaka savu personisko viedokli par stāstu (varoņi, sižets, iznākums, jūtas, konflikti)!  Kopā ar bērnu veidojiet viņa vārdu krājumu, uzrakstiet jauno vārdu uz kartītes vienā pusē un aizmugurē - tā nozīmi! Tiek pievienoti jauni lasīti vai dzirdēti vārdi, kas regulāri jāpārskata (pareizrakstībai un izrunai). Var veidot arī spēles ar vārdiem: veidot teikumus, pateikt vārdus no vienas vārdu saimes, pateikt antonīmus, iegaumēt vārdus, grupēt tos pēc kategorijām utt. Bērns pats var izrotāt kastīti. Šīs darbības veicina vārdu krājuma attīstību un palīdz viņam justies nozīmīgam.  Izmantojiet televīziju kā lasīšanas stimulatoru! To var darīt, skatoties nedēļas programmas, izvēloties interesantākās programmas vai padziļinot tēmas, kas izraisījušas interesi par televīzijas programmu.  Internetu var uztvert arī kā lasīšanas un rakstīšanas stimulēšanas avotu, izmantojot e-pastu vai meklētājprogrammas, lai padziļinātu kādu tēmu vai noskaidrotu atbildi uz kādu jautājumu.  Palūdziet skolotājam nosaukt vārdus, pie kuriem tiek strādāts skolā, sagatavojiet kartītes ar šiem vārdiem, lai regulāri trenētos kopā ar bērnu (skatieties, sadaliet zilbēs, rakstiet)! Jums jābūt informētam par skolā nepieciešamo lasīšanas daudzumu un kvalitāti. Jums vajadzētu dalīties ar skolotājiem par bērna motivāciju un attieksmi pret grāmatām kopumā un pret skolotāju ieteiktajām grāmatām.

Ieteicamie uzdevumi un spēles

Ātrā burtu nosaukšanas spēle:

https://my.vanderbilt.edu/specialeducationinduction/files/2013/07/IA.Reading-CBM.pdf https://www.interventioncentral.org/teacher-resources/letter-name-fluency-generator

Atsevišķu vārdu lasīšana:

http://www.lefthandlogic.com/htmdocs/tools/cbaprobe/cba.php

Īsi stāsti: https://www.interventioncentral.org/teacher-resources/oral-reading-fluency-passagesgenerator

Izpratne (labirinti):

http://www.jimwrightonline.com/mixed_files/lansing_IL/_Lansing_IL_Aug_2013/3_CB A_Maze_Directions.pdf

https://www.interventioncentral.org/teacher-resources/test-of-reading-comprehension)

Vārdu diktāts: https://my.vanderbilt.edu/specialeducationinduction/files/2013/07/IA.SpellingCBM.pdf

Rakstīšana: https://my.vanderbilt.edu/specialeducationinduction/files/2013/07/IA.WritingCBM.pdf https://www.interventioncentral.org/teacher-resources/curriculum-basedmeasurement-probes-writing

PĒTĪJUMS Nr. 6

Pieredzē dalās 4th Primary School of Heraklion (Grieķija).

Vispārīgs apraksts

Mācību gada sākumā mūsu skolu sāka apmeklēt skolēns X (6 gadi, 1. klase). Laikam ejot, viņa skolotājs pamanīja grūtības, kas saistās ar bērna domāšanas ātrumu, kas bija zemāks, nekā nepieciešams viņa vecumā. Grūtības izpaudās arī viņa kustību koordinācijā, neverbālu problēmu risināšanā, darbā ar cipariem un spējā saglabāt burtu nosaukumus īstermiņa atmiņā. Viņš bija gatavs sadarboties. Viņam bija nepietiekama veiktspēja vārdu un teikumu papildināšanā, kā arī grūtības atšķirt grafikus un nepietiekams sniegums skaņu savienošanā. Viņš arī rakstīja dažus burtus un ciparus spoguļrakstā. Viņam bija ļoti grūti lasīt un rakstīt vārdus, jo grafiku dekodēšana un to pārveidošana skaņās kļuva sarežģīta. Izpaudās grūtības lasīt un rakstīt. Vizuālās kļūdas (piemēram, burtu izlaišana) bija iepriekš minētā trūkuma sekas. Dekodēšanas spēju pakāpe bija neparedzama fonoloģiskās izpratnes, dzirdes un vizuālās īstermiņa atmiņas grūtību dēļ. Skolotājs pārrunāja šo jautājumu ar vecākiem un ieteica bērnu pārbaudīt mūsu pamatskolas speciālajam pedagogam.

Sadarbībā ar klases audzinātāju, speciālo pedagogu un skolas direktori tiek īstenota individualizēta izglītības programma. Ir vērojami uzlabojumi, lai gan viņa sniegums joprojām ir zemāks par vidējo klasē.

Kā skolotājs var palīdzēt?

Mācību metodes:

 individuālās konsultācijas,  dažādu modeļu vērošana un atdarināšana,  multisensorās mācības,  dažādas mācīšanās stratēģijas,  uzdevumu sadalīšana mazākos soļos.

Kā vecāki var palīdzēt?

 Skaļi lasīt interesantas grāmatas, kas atbilst bērna lasīšanas līmenim. Mācīt dziesmas ar atskaņām.  Spēlēt ritmizēšanas spēles.  Ja uzlabojumu nav, konsultēties ar logopēdu, lai pārbaudītu bērna fonoloģisko izpratni.  Mudināt bērnu veikt darbības, kuras viņš spēj paveikt (piemēram, sportu), taču jāturpina arī darbs pie rakstīšanas un fonoloģisko prasmes uzlabošas.

Kas bērnam jānostiprina?

 Precīzi atcerēties vārdus, zilbes, mutvārdu runu, nemainot dzirdēto un redzēto skaņu, zilbju, vārdu un teikumu secību.

 Izmantot datorus, lai palielinātu audio vizuālo elementu virknēšanas ātrumu!

 Izmantot atmiņas asociācijas un aktivizēt asociācijas, vizuāli simulējot vārdus. Piem., bērns sasaista burtu č ar čūskas attēlu vai burtu k ar koka attēlu.  Saistīt vārdu atmiņu ar pieredzi un aktivitātēm. Piem., bērns vārdu savienojumu sporta zāle saista ar vārdu vingrošana, bet vārdu peldbaseins ar vārdu peldēšana.  Trenēties sadalīt fragmentos rakstītu tekstu, sadalot tekstu vertikāli pa zilbēm vai vārdiem.

Piem., Mans / tēvs / ir / garš ; / Bērns / darbojas / dārzā.  Attīstīt roku kustīgumu ar atkārtotiem plaukstas, pirkstu atvēršanas un aizvēršanas kustību vingrinājumiem. Piem., bērnam attīstās kinestēzija, ar pirkstu galiem rakstot uz raupjām un reljefām virsmām (smilšpapīrs, virsma ar līmētām lēcām u.c.).  Pareizi izrunāt patskaņus, līdzskaņus, divskaņus. Vingrinājumi patskaņu, līdzskaņu, divskaņu izrunāšanas trenēšanai.  Izšķirt fonētiski saistītas fonēmas. Vingrinājumi līdzīgo skaņu atšķiršanai un pareizai artikulēšanai.

 Veikt skaņas attēla zilbisko un fonētisko analīzi. Skaņas attēla zilbiskās un fonētiskās analīzes vingrinājumi, izmantojot magnetofonu, piem., Re-na, R-e-n-a.  Saprast un atšķirt vārdus mutvārdu runā. Vingrinājumi vārdu uztverei un diskriminācijai mutvārdu runā. Piem., bērns noklausās teikumu “Es no rīta eju uz skolu” un atkārto šos vārdus secīgi.  Mutiski analizējēt zilbes toņos, piem., ritmiskās analīzes vingrinājumi ar plaukšķiem katrā līdzsknī, piemēram, Z-i-l-o-n-i-s.  Izšķirt un izrunāt vārdus, kas sākas vienādi. Vingrinājumi, lai atšķirtu vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu zilbi, piem., puķe, pulkstenis, putra.  Atšķirt un izrunāt vārdus ar atskaņu. Vārdu diskriminācijas vingrinājumi ar atskaņu, piem., māja – kāja. Atšķirt vārdus, kas fonoloģiski izskatās līdzīgi.  Veidot vārdus ar pareizu skaņu secību. Fonēmiskie vārdu organizācijas vingrinājumi ar pareizu skaņas secību, piem., bērns fonoloģiski organizē skaņu secību l-e-g-o un rada vārdu lego.

Noderīgas saites

 Teksta izpratnei: http://www.xanthi.ilsp.gr/akoustikh/default2.asp  Interaktīvi uzdevumi burtu apguvei: https://www.stintaxi.com/3-muiotaalphapialpharho940sigmataualphasigmaeta-sigmatauetanu pilambdaalphatauepsilon943alpha.html  Burtus un vārdu rakstīšana: https://www.youtube.com/watch?v=TBgKzi8nwwQ  Pirmās lasīšanas kartiņas: https://www.keda.uoa.gr/epam/pdf/el/ab.pdf  Lasi un krāso: http://www.nipio.gr/worksheets-activity.php/3/1/  Pedagoģiskā institūta sagatavotie materiāli: http://www.pischools.gr/content/index.php?lesson_id=200&ep=15  Mācību programma: http://www.dyskolies.gr/index.php/reading1/9-mathdys/49-fatsreading  AEROSTATO (izglītojošs aktivitāšu portāls ) http://www.mikrapaidia.gr/ccs2/#%CE%B5%CF%80%CE%AF%CF%80%CE%B5%

CE%B4%CE%BF-1  Klasiskās pasakas: www.paramithia.net

 “Kā es rakstu un lasu” o https://www.youtube.com/watch?time_continue=1&v=7pdqCO32hlo&feature =emb_logo o https://www.youtube.com/watch?time_continue=1&v=zB7VKaMjmzE&featur e=emb_logo o https://www.youtube.com/watch?v=dpoFGxguy3c&feature=emb_logo o https://www.youtube.com/watch?v=r_05DYCdE24&feature=emb_logo o https://www.youtube.com/watch?v=AdBq3weN2Fo&feature=emb_logo o https://www.youtube.com/watch?v=943p7KfHYD0&feature=emb_logo o https://www.youtube.com/watch?v=ETbXK0wprC0&feature=emb_logo o https://www.youtube.com/watch?v=GS0vvEogdpA&feature=emb_logo o https://www.youtube.com/watch?v=xCCVqEHvpC4&feature=emb_logo