5.5. Kā palīdzēt bērnam ar mācībām?

 Radošā rakstīšana. Bērniem ar disleksiju (vai disleksijas risku) radošā rakstība ir ļoti sarežģīta. Viņi uztver pasauli un situācijas tāpat, kā viņi uztver jebkuru attēlu. Kad jūs skatāties uz attēlu, jūs nesākat no augšējā kreisā stūra, virzoties uz labo. Vispirms jūs notverat lielāko vai iespaidīgāko detaļu un tad pievienojat pārējo. Jums nevajag organizēt domas un sajūtas konkrētā veidā. Bet tas ir nepieciešams, lai varētu noraksturot attēlu.

Cilvēkiem, kuriem ir disleksija, ir problēmas ar secīgumu, savu domu plānošanu un organizēšanu, it sevišķi rakstot, kad viņiem vajag domāt par pareizrakstību un pieturzīmēm.

Parasti, kad disleksisks bērns atstāsta kaut ko, viņš to dara haotiski, lai arī piemin visas detaļas. Viņa stāstījums netiek veidots hronoloģiskā secībā.

Te būs daži ieteikumi.  Izvēlieties bērnam interesējošu tēmu!  Lūdziet bērnam pastāstīt, ko viņš par doto tēmu zina! Pievērsiet uzmanību detaļām! Lūdziet bērnam aizvērt acis un iztēloties to, ko viņš stāsta!  Palīdziet bērnam uzrakstīt katru stāsta detaļu uz atsevišķas lapas! Palīdziet viņam sakārtot detaļas pareizā secībā! Sākumā ļaujiet bērnam to izdarīt pašam, tad, ja nepieciešams, palīdziet viņam, uzdodot jautājumus!  Kad visas detaļas ir sakārtotas secībā, lūdziet bērnam izstāstīt stāstu, izmantojot atbalsta materiālu! Varat to ierakstīt (izmantojot balss ierakstu), vai varat uzrakstīt bērna stāstu uz atsevišķas lapas. Tad ļaujiet bērnam noklausīties savu stāstu un pajautājiet, vai viņš ir apmierināts ar to!  Rosiniet bērnu stāstīt un rakstīt! Sākumā nepievērsiet uzmanību pareizrakstības vai pieturzīmju kļūdām! Saturs un struktūra ir daudz svarīgāki. Vēlāk, kad stāsts ir gatavs, pie tā var atgrieties un iziet vēlreiz cauri, izlabojot kļūdas. Ļaujiet bērnam izjust prieku par šo procesu!  Neuzspiediet bērnam šo procesu! Ja pamanāt, ka viņš ir noguris, pārtrauciet aktivitāti! Ļaujiet bērnam padomāt par savu stāstu, kamēr viņš spēlējas vai klausās mūziku, vai vienkārši pastaigājas pa parku! Pie tā vienmēr varēs atgriezties.  Ja vēlaties, lai jūsu bērns sasniedz patiešām labus rezultātus, SLAVĒJIET VIŅU, UZMUNDRINIET, NOVĒRTĒJIET SASNIEGUMUS!

5.5. Kā palīdzēt bērnam ar mācībām?

Labas mācīšanās prasmes ir priekšnoteikums labām skolas gaitām. Ir bērni, kuri apgūst šīs prasmes bez liekas uzmanības, bet disleksiski bērni nav starp tiem. Viņiem vajag palīdzību, lai saprastu, kā ir jāmācās. Vecāku uzdevums ir palīdzēt bērnam attīstīt šo prasmi, kas palīdzēs mācīties daudz efektīvāk.

Ģimenei vajadzētu zināt skolas grafiku, sekot līdzi mājas darbiem, uzlikt stundu sarakstu redzamā vietā, sagrupēt mācību priekšmetus (izmantojot krāsas) un attiecīgi pieskaņot pierakstu burtnīcas.

Cilvēki mācās atšķirīgi. Ir tie, kas viegli atceras informāciju, kas ir dzirdēta. Citi labāk uztver informāciju, ja tā ir vizuālā veidā. Citi dod labāk izvēlas mācīties, kad ir klusums. Citiem nepieciešama mūzika. Ir cilvēki, kas labāk mācās no rīta, un ir tādi, kam tas labāk padodas vakarā. Veids, kādā cilvēks mācās, nosaka viņa mācību stilu.

Vislabākais mācību stils bērniem, kuriem ir disleksija, ir multisensorais. Tas nozīmē, ka informācija sasniedz klausītāju gan audiālā, gan vizuālā un kinestētiskā veidā. Tam, kāds ir jūsu bērna mācīšanās stils, nav nekāda sakara ar skolu. Skolotājam ir grūti noteikt katra bērna mācīšanās stilu. Paturiet prātā, ka viens skolotājs strādā ar 25-30 bērniem. Katrs var uztvert informāciju atšķirīgi. Mājās gan to ir iespējams izdarīt. Tiklīdz esat sapratuši, kāds ir jūsu bērna mācīšanās stils, var attiecīgi tam pakārtot mācību procesu. Ir vēl cits veids, kā sadalīt cilvēkus pēc to mācīšanās stila. Šis dalījums ir balstīts uz attieksmi pret informāciju – analītiskais (detalizētais) un globālais (vispārīgais). Disleksisku cilvēku problēma nav tikai ar lasīšanu un rakstīšanu (vai mācībām kopumā). Problēmas ir arī ar organizatoriskajām un plānošanas prasmēm, laiku. Jūs varētu palīdzēt, mācot savam bērnam jau no agrīna vecuma plānot savu laiku un veicamos darbus. Šo prasmju attīstība nav viegls uzdevums, un tas pavisam noteikti nenotiks bez jūsu palīdzības. Sākumā var iesākt ar vienkāršāku uzdevumu – izveidot dienas režīmu. Var norādīt laiku spēlēm, pastaigai, tikšanās reizēm ar draugiem u.c. Ja bērns jau iet skolā, tad jāparedz laiks mācību stundu sagatavošanai.

Lūk, daži ieteikumi, kā sastādīt dienas plānu!  Sastādot dienas plānu, ir svarīgi ņemt vērā bērna vecumu. Tas ir svarīgi, jo sešgadnieks varēs noturēt uzmanību aptuveni 15-20 minūtes, kamēr 7-8 gadus vecs bērns spēs efektīvi darboties 30 minūtes. Tieši tāpēc arī skolās mācību stundu garums nav ilgāks par 40 minūtēm.  Neaizmirstiet dienas režīmā iekļaut laiku spēlēm un atpūtai! Tas ļaus jūsu bērnam efektīvāk mācīties un pārslēgties no vienas aktivitātes uz otru. Turklāt, apziņa, ka tuvojas atpūtas brīdis, bērnam palīdzēs emocionāli tikt galā ar sarežģītāku uzdevumu.  Sāciet ar uzdevumiem, kas bērnam ir visvienkāršākie vai interesantākie! Nepārtraukti viņu iedrošiniet! Bērnam ir svarīgi zināt, ka tas, ko viņš dara, ir labi un ka nav jābaidās no grūtībām. Māciet viņam, ka kļūdīšanās ir daļa no mācīšanās procesa! Tas ir normāli.  Iekļaujiet aktivitātes, kas interesē bērnu: sports, mūzika, dejas, tikšanās ar draugiem!

Nedomājiet, ka, ja viņš vairāk laika pavada pie skolas darbiem, viņš gūs labākus rezultātus skolā!Ja bērnam ir liegts laiks, ko viņš var pavadīt, darot sev tīkamas lietas, tas var ietekmēt viņa kopējo attieksmi.  Lieki teikt, ka dienas plāns ir jāsastāda kopā. Norādiet, kādi uzdevumi ir jāiekļauj, un tad ļaujiet bērnam pašam izvēlēties aktivitātes, kas viņam ir svarīgas! Kad viss ir izlemts, palīdziet bērnam visu sakārtot! Kad uzdevums ir pabeigts, ļaujiet bērnam to atzīmēt (piemēram, pielīmējot uzlīmīti pie pabeigtā darba vai vienkārši uzzīmējot smaidīgu sejiņu)!

Ikdienas plāna sagatavošana mācīs bērnam organizatoriskās prasmes – kā plānot savu laiku un kādi ir veicamie uzdevumi. Šādā veidā viņš iemācīsies plānot savu laiku tā, lai var to atvēlēt arī sev tīkamām aktivitātēm.

Ieteikums. Pārrunājiet ar bērnu arī jūsu pienākumus, lai bērns saprot, ka vecākiem arī ir dienas plāns! Bērni vienmēr atdarina savus vecākus.

Vēl viens ieteikums. Esiet reālistiski saistībā ar izvirzītajiem mērķiem! Tiem ir jābūt sasniedzamiem. Tikai tādā veidā tas palīdzēs jūsu bērnam gūt pārliecību par savām spējām, neskatoties uz grūtībām, ar ko viņš sastopas.

Tā ir tiesa – mēs mācāmies no dzīves, bet mācību prasmes tiek veidotas skolas pirmajos gados.