5.4. Kā palīdzēt bērnam ar rakstību?

tēmām, kas atbilst jūsu bērnam. Izmantojiet dažādus notikumus, piemēram, dzimšanas dienu! Kopā ar rotaļlietu (vai kādu citu dāvanu), uzdāviniet arī interesantu grāmatu!  Mūsdienās bērni bieži labāk izvēlas skatīties filmas, kas ir balstītas uz grāmatu sižetiem.

Tas notiek tāpēc, ka lasīšanas process prasa vairāk laika. Bērniem nav tik daudz pacietības.

Tam nevajadzētu jūs satraukt.  Ja ejat ar bērnu pastaigā un paejat garām grāmatu veikalam, uz mirkli apstājieties un ieejiet veikalā! Tas nenozīmē, ka jums ir jāpērk grāmata. Grāmatu veikala apmeklējums jums dod iespēju pieskarties grāmatām, apskatīt bildes, pievērst bērna uzmanību tām. Ja izlemjat nopirkt grāmatu, ļaujiet bērnam izvēlēties!  Neuztraucieties, ja bērns grib lasīt vienu grāmatu vairākas reizes! Tas tikai palīdzēs attīstīt lasītprasmi.  Ja, neskatoties uz jūsu centieniem radīt šo pozitīvo gaisotni saistībā ar grāmatu lasīšanu, bērns neizrāda interesi, nekrītiet izmisumā! Ir nepieciešams laiks un pacietība. Tas, vai jūsu bērns tiks galā ar skolas prasībām, ir atkarīgs no tā, cik laba ir viņa lasītprasme. Vēl viens priekšnoteikums ir motivācija. Bērns ir jāiedrošina jau no agrīnā vecumā. Pozitīvā atmosfēra saistībā ar lasīšanu un rakstīšanu veidojas ģimenē. Vēlāk skola un sabiedrība dod savu pievienoto vērtību.

5.4. Kā palīdzēt bērnam ar rakstību?

Rakstītprasmes grūtības tiek sauktas par disgrāfiju. Lasīšana un rakstīšana ir cieši saistītas. Bērns, kam ir lasītprasmes grūtības, visticamāk sastapsies arī ar rakstīšanas problēmām. Prakse rāda, ka pat bērnam, kas ir pārvarējis lasīšanas grūtības, rakstpratība var sagādāt raizes vēl ilgu laiku. Lai gan saistīti, šiem diviem procesiem (lasīšanaiun rakstīšanai) nepieciešamas atšķirīgas pieejas. Rakstīšanai ir nozīmīga loma mācību procesā, un lielākoties akadēmiskie sasniegumi balstās tieši uz rakstīšanas prasmi (eksāmeni, kontroldarbi u.c.).

Runājot par rakstīšanas prasmi, tas tiek attiecināts uz šādiem aspektiem.

 Rokraksts. Labs rokraksts ir atkarīgs no sīkās motorikas prasmēm un labas acu-roku koordinācijas. Ļoti bieži bērnam, kas izvairās no aktivitātēm, kas saistītas ar zīmēšanu, veidošanu, atsaucoties uz tām kā garlaicīgām, ir problēmas ar rakstītprasmi. Vecākiem nevajadzētu par zemu novērtēt šo prasmju attīstību, jo tās ir svarīgs priekšnoteikums, lai attīstītos laba rakstītprasme.

Ieteikumi vecākiem

 Pavērojiet, kā bērns tur zīmuli/pildspalvu! Pareizs satvēriens ir ļoti svarīgs. Ja pamanāt, ka jūsu bērnam ir nepareizs satvēriens, labojiet to! Tas var šķist maznozīmīgi, bet ir jāsaprot, ka satvēriens ietekmē laba rokraksta veidošanos.  Izskaidrojiet bērnam, ka katrs burts sastāv no elementiem! Tas ir svarīgi, jo bērnam ar disleksiju ir sarežģīti piefiksēt detaļas un redzēt, piemēram, burta elementus.

Strādājot šādā veidā, varat palīdzēt bērnam mācīties rakstīt pareizi.  Pārliecinieties, ka bērns seko norādījumiem par to, kā jāraksta katrs burts!

Pārliecinieties, ka ovālos burtus viņš raksta pretēji pulksteņrāditāja virzienam!  Rakstiet kopā! Satveriet bērna roku un lēnām virziet zīmuli, veidojot burtu pareizi!

Parādiet bērnam, kā pareizi rakstīt katru burtu – kur sākt un kādā virzienā! Esiet pacietīgi! Veiciet šo uzdevumu tik reizes, cik nepieciešams! Novērojiet procesu,

labojiet katru reizi, kad redzat, ka bērns sāk rakstīt burtu nepareizā virzienā!

Pārliecinieties, ka visi apaļie burti (o, a) tiek rakstīti pretēji pulksteņrādītāja virzienam! Rakstīšana ir sarežģīts process. Jums būs nepieciešama pacietība, lai palīdzētu bērnam sasniegt rezultātus.  Trenējieties ar bērnu rakstīt burtus nevis alfabētiskā secībā, bet gan, veidojot sakarību grupas, respektīvi, burtus, kas izskatās līdzīgi!  Ir svarīgi, kā burti tiek savienoti viens ar otru. Ja nepieciešams, izskaidrojiet un parādiet, kā savienot burtus, lai tie veidotu vārdu! Neatstājiet šo prasmi novārtā, jo tā ir svarīga! Jums var noderēt šie divi video: 1) Kā mācīt pareizu zīmuļa satvērienu: https://www.youtube.com/watch?v=I06Zqcaj_E0 2) Kā mācīt rakstīt: https://www.youtube.com/watch?v=_zhBNFtgH8k

 Pareizrakstība. Pareizrakstības problēmas var rasties, ja fonoloģiskā uztvere nav pietiekami labi attīstīta, ir slikta fonoloģiskā atmiņa. Bērni, kuriem ir disleksija, var pārzināt gramatiskos noteikumus, zināt, kad jālieto lielais sākuma burts vai kur likt komatu. Bet viņiem tik un tā var būt vājas pareizrakstības prasmes. Tad jūs kā vecāks varētu domāt, ko iesākt.  Vispirms pārliecinieties, ka gramatikas un pareizrakstības likumi ir izprasti! Bērns tos ir iemācījies jau no paša sākuma, kad viņš iesāka mācīties rakstīt.  Pievērsiet uzmanību pieturzīmēm, izskaidrojiet bērnam, cik svarīgas tās ir! Varat to saistīt ar, piemēram, ceļa zīmēm – bez tām uz ielām būtu haoss. Ja neievēro pieturzīmes, izpratne par tekstu var tikt zaudēta vai mainīta (dodiet piemērus).  Pievērsiet bērna uzmanību, kā veidojas vārdi – dažādu skaņu kombinācijas! Var spēlēt spēles, kur tiek izmainīts tikai viens vārda burts (piemēram, zīmēt/līmēt). Rādiet, kā tas maina vārda nozīmi! Vēl viena noderīga spēle – nosauciet vienu skaņu un ļaujiet bērnam pašam veidot vārdus! Aiciniet bērnu veidot vārdu, pievienojot vienu vai vairākas skaņas (piemēram, burts p pārtop par vārdu pie).  Spēlējiet spēles, kurās bērnam ir jānosaka pirmais un pēdējais vārda burts! Tas var būt noderīgi vārdu diktātos. Spēle ir sarežģīta – it sevišķi bērniem, kam ir vāji attīstīta fonoloģiskā izpratne. Ja jūs saprotat, ka bērnam ir grūtības noteikt vārda pirmo burtu, sāciet ar vārdiem, kuros pirmais burts ir patskanis, jo tos ir vienkāršāk dzirdēt! Kad tas ir apgūts, tad to pašu dariet ar vārda pēdējo burtu (parasti bērniem tas ir sarežģītāk)!  Māciet bērnam nosaukt vārdu pa burtiem! Sāciet ar īsiem vārdiem un pakāpeniski paaugstiniet grūtības pakāpi! Šie uzdevumi palīdz gan rakstīšanai, gan lasīšanai. Apbruņojieties ar pacietību, jo sākumā liekas, ka uzdevumi ir vienkārši. Dažiem bērniem tas var aizņemt ļoti ilgu laiku. Vēl viens noderīgs uzdevums ir saukt vārdu pa burtiem jums pašiem, un tad jautāt bērnam, kādu vārdu jūs nosaucāt (piemēram, ā-b-o-l-s. Bērns saka – “ābols”).  Pēc tam, kad bērns būs iemācījies nosaukt vārdus pa burtiem, viņš būs gatavs diktātam. Sākumā, kad bērns sastopas ar vārdu, kuru viņš neprot uzrakstīt, mudiniet viņu to nosaukt pa burtiem!

Būtu labi, ja vecāki šādus uzdevumus dotu jau no agrīna vecuma. Piemēram, kad bērnam ir 4-5 gadi. Šie uzdevumi ne tikai uzlabos pareizrakstību, bet arī lasītprasmi, jo šīs divas prasmes papildina viena otru.