Apzinātas lasītprasmes pilnveide 2018 by Kristine Bardule

LIEPĀJAS CENTRA SĀKUMSKOLA

PEDAGOGU RADOŠIE DARBI Skolēnu apzinātas lasītprasmes pilnveide

2018

Saturs Ievads .............................................................................................................................................3 1.

Anita Krīgere, matemātika, 1.a klase ...................................................................................11

Aija Ostniece, latviešu valoda, 1.b klase ..............................................................................13

Inguna Lauva, latviešu valoda, 1.c klase ..............................................................................15

Antra Berga, mūzika, 1.c klase .............................................................................................27

Sandra Atiķe, latviešu valoda, 2.a klase ...............................................................................36

Indra Sproģe, latviešu valoda, 2.b klase ...............................................................................39

Ilze Žimante, latviešu valoda, 2.d klase................................................................................41

Iveta Ziedkalne, matemātika, 2.klase ...................................................................................44

Ina Neulāne, sociālās zinības, 3.b klase................................................................................48

10.

Daina Kronberga, latviešu valoda, 3.b klase.....................................................................54

11.

Sanita Šēnfelde, dabas zinības, 3.c klase ..........................................................................56

12.

Ilona Grišmanauska, latviešu valoda, 3.d klase ................................................................ 58

13.

Inese Ķēniņa, sports, 3.klase .............................................................................................61

14.

Inta Šablovska, matemātika, 4.klase .................................................................................63

15.

Dana Krētaine, latviešu valoda, 4.klase ............................................................................65

16.

Baiba Millere, angļu valoda un mājturība un tehnoloģijas, 4.klase ..................................69

17.

Silva Vainovska, sports, 4.klase .......................................................................................73

18.

Santa Novada, sociālās zinības, 4.klase ............................................................................75

19.

Ilze Tumpele, matemātika, 5.klase ...................................................................................78

20.

IlzeTumpele, Aija Alžāne, matemātika un latviešu valoda, 5.klase ................................ 81

21.

Zane Gulbe, latviešu valoda, 5.klase ................................................................................88

22.

Svetlana Meža, informātika, 6.klase .................................................................................91

23.

Anna Pauliņa, matemātika, 6.klase ...................................................................................97

24.

Laura Zommerovska, literatūra, 6. klase ........................................................................100

25.

Ilze Ziedkalne, angļu valoda, 6.klase ..............................................................................105

26.

Ilona Lipska, angļu valoda, 6.klase ................................................................................110

27.

Baiba Saimniece, sociālās zinības, klases stunda, 6.klase ..............................................115

28.

Kristīne Bārdule, pasaules vēsture, 6.klase .....................................................................119

29.

Agnese Kundziņa, vizuālā māksla, 6.klase .....................................................................125

Ievads Liepājas Centra sākumskolā 2017./2018.m.g. darbojas 4 mācību priekšmetu metodiskās komisijas – sākumskolas MK, valodu MK, eksakto zinību MK, sociālo zinību un mākslu MK. Sākumskolas MK – vadītāja Rita Berķe Anita Krīgere, Aija Ostniece, Inguna Lauva 1.klašu skolotājas Sandra Atiķe, Indra Sproģe, Ilze Žimante, Rita Berķe 2.klašu skolotājas Inta Bunka, Ina Neulāne, Sanita šēnfelde, Ilona Grišmanauska 3.klašu skolotājas Iveta Ziedkalne matemātika Antra Berga mūzika Inese Ķēniņa sports Daina Kronberga angļu valoda Valodu MK – vadītāja Dana Krētaine Dana Krētaine latviešu valoda un literatūra Laura Zommerovska latviešu valoda un literatūra Silva Vainovska latviešu valoda un literatūra Aija Alžāne latviešu valoda un literatūra Zane Gulbe latviešu valoda un literatūra Ilona Lipska angļu valoda Baiba Millere angļu valoda Ilze Ziedkalne angļu valoda Oļesja Adilova, Marianna Mazurova krievu valoda Sandra Hermere vācu valoda Vita Zitmane franču valoda Eeksakto zinību MK – vadītāja Indra Kandere Inta Šablovska matemātika Anna Pauliņa matemātika Ilze Tumpele matemātika Indra Bite dabaszinības Svetlana Meža informātika Sociālo zinību un mākslu MK – vadītājs Mārtiņš Bergs Kristīne Bārdule Latvijas un pasaules vēsture Santa Novada sociālās zinības Baiba Saimniece sociālās zinības Agris Eglītis mājturība un tehnoloģijas Agnese Kundziņa mājturība un tehnoloģijas, vizuālā māksla Mārtiņš Bergs mūzika Silva Vainovska sports

Lasītprasmes pilnveides iespējas Lasītprasme, uzsākot skolas gaitas, būtiski ietekmē bērnu sasniegumus mācībās. Izglītības pētniece Bostonā Ieva Johansone izpētījusi – Latvijā bērni, kas uz skolu devās bez lasītprasmes, atpalika no vienaudžiem gandrīz vesela skolas mācību gada apjomā. Bērniem ir svarīgi redzēt citus lasām un runājam par izlasīto – vecākus, skolotājus, draugus. Viņiem ir jāredz sev apkārt cilvēkus, kuri priecājas par pašu lasīšanas procesu, aizraujas ar to, kuri izmanto grāmatas, lai kaut ko uzzinātu, pētītu, noskaidrotu. Ļoti svarīgi radīt lasīšanai atbilstošu vidi klasē, mājās, lai rosinātu interesi lasīt, skatīties, klausīties dažādas grāmatas. Jau no mazotnes bagātinot bērna vārdu krājumu, vēlāk tiek atvieglota teksta uztvere, izpratne, attīstīta un pilnveidota lasītprasme, spēja izteikties.

Lasītprasmes pilnveides metodes "Akvārijs"- tēmas (daiļdarba) noslēguma stratēģija, kuras pamatā ir jautājumi par tēmu (daiļdarbu). • Skolēni tiek sadalīti 2 grupās un apsēžas 2 apļos ar muguru viens pret otru, izveidojot iekšējo un ārējo apli. • Skolotājs ir sagatavojis un uz lapiņām uzrakstījis jautājumus. • Kāds skolēns no iekšējā apļa izvēlas vienu no skolotāja piedāvātajiem jautājumiem un atbild uz to. Tāpat rīkojas nākamie, līdz šai grupai sagatavotie jautājumi ir atbildēti. • Ārējais aplis klausās atbildes. • Tad apļi mainās vietām un turpina atbildēt uz jautājumiem tie, kas atrodas iekšējā aplī. "Apaļais galds" - uz galda ir viena papīra lapa un viens zīmulis vai pildspalva. Kāds no skolēniem uzraksta savu domu un padod papīra lapu tālāk nākamajam, kurš domu papildina. "Apstiprinājums vai noliegums" - skolēns vērtē piedāvāto apgalvojumu, apstiprinot vai noliedzot tā patiesumu un argumentējot savu viedokli. “Arguments" – uz jautājumiem, kur iespējamas gan apstiprinošas, gan noliedzošas atbildes, tiek meklēti argumenti. Tie tiek kārtoti "par" un "pret" blokos, lai izdarītu secinājumus un pieņemtu lēmumu. "Asociācijas" - brīvā formā skolēns izklāsta pārdomas, ko izraisījis kāds vārds, izteikums, priekšmets u.tml. Asociācijas var būt balstītas ari dzīves pieredzē. “Atbilžu izvērtēšana/ kompromiss" - skolēniem jāatrod optimāla atbilde uz izvirzīto jautājumu, strādājot grupās, kur katrai grupai dots kāds atšķirīgs atbildes variants. 4

Darbojoties pa soļiem -1) svaigāko faktu atlase; 2) izpratne; 3) argumentu apkopošana; 4) secinājumi; 5) grupas viedokļa izklāsts -, skolēni nonāk līdz kompromisam. "Atslēgas vārdi" - skolēnam tiek piedāvāti 4-5 vārdi. Tie viņam jāizmanto, veidojot savu tekstu. "Atstāj pēdējo vārdu man" - no teksta tiek izraudzīta visspēcīgākā frāze vai rinda. Tā, uz lapas uzrakstīta, tiek secīgi papildināta ar skolēnu komentāriem, darbojoties pāri vai individuāli. Kad lapa nonākusi sākumpunktā, visu uzrakstīto komentē pirmais dalībnieks. "Attēli"- skolēns pēc attēla (gleznas reprodukcijas, fotogrāfijas) veido tekstu, kura pamatā ir izjūtas vai asociācijas, kas saistītas ar attēlā redzamo. "Attīstības ceļš" - skolēns veido stilizētu ceļa plānu (karti), atzīmējot tajā ar simbolu vai komentējot nozīmīgākos faktus varoņa dzīvē, akcentējot pavērsienus rakstura attīstībā. "Atziņu komentēšana" - skolēns stāsta par atziņu, saistot to ar savu pieredzi par kādu notikumu un analizējot, novērtējot izteikumu. "Autobiogrāfija" - skolēns iejūtas tēla/ varoņa lomā un raksta autobiogrāfiju pēc tā faktu materiāla, kas uzzināms tikai no literārā darba. "Brīvais raksts” - skolēns brīvā formā rakstiski izsaka savu viedokli, izjūtas, asociācijas par noteiktu tēmu. Parasti rakstīšanas laiks tiek ierobežots līdz 3 minūtēm. "Burtu mīkla" - skolēnam tiek dota iespēja starp burtiem atrast literāro darbu, tam nozīmīgus vārdus. Risinājumu sāk figūras augšējā kreisajā stūri. "Būtiskākais jautājums" - skolēnam tiek piedāvāts liels faktu materiāls, no kura liela daļa nav saistīta ar svarīgāko problēmu. Skolēna uzdevums ir atlasīt galveno, būtiskāko faktu materiālu. "Ceļojuma karte" - skolēns grafiski attēlo lasītā teksta galvenā varoņa ceļojums. Zīmējumā shematiski un uzskatāmi tiek norādītas vietas, kas nozīmīgas literārā darba izpratnei, vai ari vietas, kur risinājušies notikumi. "Ceļojums" - izmantojot frāzes "Vispirms es... ", "Pēc tam... ", "Es meklēju informāciju...", "Man vajadzēja...", "Visinteresantākais bija...", "Man patika...", "Mani nesaistīja...", skolēns veido stāstījumu par doto tēmu. "Ciltskoks" - skolēns veido literārā darba tēlu ciltskoku, pakārtojot tēlus atkarībā no tā, kurš kuru pazīst, kā personas sastapušās, kurš kura intereses aizstāv u.tml. "Citi stāstītāji" - skolēns pārstāsta notikumu no cita redzes viedokļa, piemēram, 1. personā, 3. personā vai kā garāmgājējs.

"Daudzveidīga jautāšana" - skolēnam uz muguras tiek uzlīmēta līmlapiņa, kurā rakstīts kāds vārds. Skolēniem, darbojoties pāri, ar daudzveidīgu jautājumu palīdzību jāatmin šis vārds. Jautājumi nedrīkst būt tieši. "Debates" - divas skolēnu grupas motivēti aizstāv sava apgalvojuma pareizību. Darbība ir šāda: • skolēnu grupas saņem pretējus apgalvojumus, • uz darba lapām skolēni formulē apstiprinošu motivējumu apgalvojumam, • katra grupa noteiktā laikā cenšas pārliecināt pārējos par sava apgalvojuma pareizību. "Diagramma" – skolēns veido zīmējumu, kas uzskatāmi parāda dažādu lielumu sakarības. Diagrammā lielumus var atklāt nogriežņi, līknes, grafiskas figūras, kā ari taisnstūri, trijstūri, apļi u.c. "Dialoga žurnāls" - divi skolēni uz kopīgas lapas raksta domas un izjūtas, apraksta sajūtas pēc savas izvēles, uzdod jautājumus, kad izlasīts dotais teksts vai kāda daļa no tā. Par uzrakstīto tiek saņemta atbilde un pretjautājumi no otra lasītāja. Rakstiskā saruna turpinās. "Dubultā dienasgrāmata" - skolēns veido faktu un emociju tabulu par FAKTI

EMOCIJAS

"Emocionāli spēcīgākais teikums/ rinda/ rindkopa" - skolēns tekstā meklē teikumu, rindu vai rindkopu, kura uz viņu atstājusi visspēcīgāko iespaidu. Pēc tam tiek noskaidrots, kāpēc notikusi tāda izvēle. "Fona tēli" - skolēns veido literārā darba paplašinājumu par tiem tēliem/varoņiem, kuriem autors atvēlējis vien fona tēlu lomu. "Galerija" - skolēni grupās veido mācību materiālu, kurs tiek piestiprināts klasē redzamā vietā. Pārvietojoties pa klasi, skolēni ierobežotā laikā izpēta katru materiālu un pie katra no tiem uz līmlapiņām atstāj savus komentārus un priekšlikumus. Pēc galerijas apceļošanas darbi tiek pārrunāti. "Ģerbonis" - skolēni ģerbonī apkopo vērtības, kas saistītas ar kādu no literārā darba varoņiem vai ar sevi. 1. Tas ir līdz šim mans lielākais sasniegums. 2. Vislabāk man padodas... 3. To dara citi, lai es kļūtu laimīgs. 4. To es mēģinu par katru cenu sasniegt.

5. Ko es vēlētos mainīt savā dzīvē. 6. Ko es vēlētos mainīt pasaulē. "Hipotēzes un pierādījumi" - pēc darba vai tā fragmenta izlasīšanas skolēnam rodas savi pieņēmumi, kas pierādāmi ar citātiem vai atstāstot saturu. "Intonācijas" - izmantojot partikulas "jā" un "nē" kā vienīgo vārdiskās sazināšanās līdzekli, skolēnam jāattēlo 2 cilvēku saruna. Pārējie skolēni veido rakstisku dialogu pēc šīs etīdes noskatīšanās, izmantojot daudzveidīgu vārdu krājumu. "Izmaiņas" - skolēns veido stāstījumu, kas sastāv no 3 rindkopām. 1. rindkopā tiek aprakstīts tēla/ varoņa raksturs literārā darba sākumā, 2. rindkopā - tēla/ varoņa raksturs daiļdarba beigās, 3. rindkopā tiek izteikta versija/ prognoze par to, kas licis šīm izmaiņām notikt. "Izteiciens" -skolēns pēc literārā darba vai tā fragmenta izlasīšanas veido savu tekstu, kurā katra rindkopa sākas ar vienu un to pašu izteicienu un vedina iedziļināties vai izdarīt vispārinājumu par attiecīgo tēmu. "Kalendārs" - skolēni, strādājot ar tekstu, atlasa nozīmīgākos notikumus, fiksē tēla izjūtas un apkopo to visu noteiktas formas (laika kalendārs, vietas kalendārs u. c.) materiālā, ievērojot kalendāra uzbūves principus. "Karstais krēsls" - reāls krēsls tiek izmantots, lai skolēns, kurš iejuties literāra darba varoņa lomā un apsēdies krēslā, atbildētu uz pārējo skolēnu uzdotajiem jautājumiem par izlasīto. "Kartotēka" - skolēns veido kartīšu komplektu (formāts pēc izvēles), kurā apkopo savākto informāciju par tēmām atkarībā no dotā uzdevuma. "Klusā saruna" -uz 2-3 lielām papīra lapām tiek uzrakstīti dažādi atzinumi (katrs atzinums uz citas lapas), kas saistīti ar lasīto darbu. Skolēns papildina uzrakstīto domu, tiek izteikts komentārs, savs viedoklis, versija, secinājums u.tml. Tā tiek papildināta katra no lielajām lapām. "Kolāža" - skolēns no laikrakstiem un žurnāliem izgriež dažādu publikāciju virsrakstus, un no tiem tiek veidots teksts par doto tēmu. "Kopīgais un atšķirīgais" - skolēns, lasot literāru darbu, aplūko un vērtē lietas, īpašības, literāro varoņu attieksmi. Šajā procesā tiek ievēroti konteksta nosacījumi. "Literārā tiesa" - skolēni imitē tiesas procesu, kurā darbojas apsūdzētais, prokurors, advokāts, tiesnesis, liecinieki. "Literārās zīmītes" -lasot tekstu, 2-3 vietās ietur pauzes un piedāvā iespēju uzrakstīt partnerim, ko domā, kā vērtē dzirdēto fragmentu vai ari jautājumu, uz kuru vēlas rast 7

atbildi. Partneris izlasa un uz tās pašas lapas uzraksta atbildi. Tāpat rīkojas ari 2. un 3. pauzes laikā. "Līnijdiskusija" - viens no diskusijas veidiem. Tas gaita: • jautājumu uzdošana, • rakstiska atbilde, • nostāšanās vienā rindā (līnijā) pēc atbildes polaritātes, • līnijas sadalīšana 2 daļās, izveidojot dažādi domājošus pārus diskusijai, kur katrs pārliecina par savu uzskatu pareizību, • rakstveida viedokļa papildināšana. "Lomas" - skolēns iejūtas notikuma dalībnieka lomā un improvizētā veidā attēlo notikumu. "Mākslinieki" - skolēns ilustrē tekstā attēloto notikumu, tēlu, varoni vai ari veido grāmatas vāka ilustrāciju. "Mozaīka" - skolēns no atsevišķiem krāsu, teksta, zīmējuma fragmentiem saliek attēlu par doto tēmu. "Nesaistīti vārdi" - darbam nepieciešamas 36 kartītes, uz katras no tām rakstīts kāds lietvārds. Katrs skolēns ņem pēc kārtas 3 kartītes un veido īsu stāstījumu par izvēlēto tēmu, iesaistot tajā šos vārdus. "Pārveidošana" - skolēns viņam neiepazītā literārā darbā atsevišķas daļas aizstāj ar citiem vārdiem vai domām, nemainot tekstu saturiski, tikai bagātinot vai paspilgtinot to. "Piecrinde" - skolēns sacer dzejoli pēc noteikta virsraksta, kura izveides nosacījumi ir šādi: 1. rindu veido lietvārds. 2. rindu veido divi Īpašības vārdi. 3. rindu veido 3 darbības vārdi. 4. rindā ir frāze, kas izsaka dzejoļa virsraksta pamatdomu. 5. rindā izvēlēts sinonīms dzejoļa virsrakstam. "Piezīmju burtnīca jeb dienasgrāmata" - atsevišķā burtnīcā vai uz lapas skolēns fiksē lasīšanas laikā radušās piezīmes, pārdomas, attiecinājumus uz sevi, ievērojot dienasgrāmatas teksta pieraksta formu (datumu, izklāstu). "Plakāts" - skolēns veido grafisku darbu ar īsu, formai atbilstošu tekstu, lai uzskatāmi atspoguļotu informāciju vai aģitāciju. "Prognozēšana" - notikumi tiek izklāstīti pakāpeniski, posmu pa posmam. Skolēns paredz katru nākamo notikuma soli. 8

"Reklāma" –skolēns veido reklāmas plakātu kādas grāmatas popularizēšanai. Pēc tam ar reklāmu tiek iepazīstināti ari pārējie klases biedri. "Retrospektīva saruna" - skolēni tiek rosināti iejusties senatnes cilvēka lomā un izteikties par to, ko domā, jūt, cildina, nopeļ, aizstāv, no kā baidās, pēc kā tiecas šāds cilvēks. "Sakārtošana pēc pazīmēm" - skolēns veido noteiktu sistēmu, klasificējot lietas pēc konkrētām satura pazīmēm. "Sakārtošana secīgi" - doti apmēram 5 notikumi, kurus skolēns sakārto hronoloģiskā secībā. "Saki kaut ko" - pēc vai tā fragmenta izlasīšanas skolēns pēc uzaicinājuma "Saki kaut ko!" īsi izsaka savu pirmo spilgtāko iespaidu. "Simbolu tabula" - skolēni pēc vienotas apzīmējumu sistēmas lasa tekstu un veic individuālas piezīmes. Iespējamie simboli: + informācija apstiprina manas domas; - informācija ir pretrunā ar manām domām; ? informācija rada manī neskaidrības; informācija, par kuru es vēlos uzzināt vēl kaut ko vairāk. Strādājot ar apzīmējumu sistēmu, būtu lietderīgi atzīmēt ar simbolu tikai būtiskāko informāciju. "Sludinājumi" - skolēns izvēlas no daiļdarba interesantākos notikumus, situācijas un veido izvēlētajam adresātam atbilstošu sludinājumu. "Svarīgākais teikums" - skolēns meklē dotajā tekstā visnozīmīgāko teikumu no satura viedokļa. "Teksts ar zīmējumu" - skolēni uz vienas lapas, kas sadalīta 2 daļās, zīmē, klausoties konkrētu uzdevumu. Kad zīmējums pabeigts, lapas kreisajā pusē raksta pa teikumam pēc norādījuma. Tā veidojas zīmējums, kas papildināts ar atbilstošu tekstu. "Tilta veidošana" - skolēns salīdzina autora piedāvāto tēmu vai problēmu ar citā literārā darbā atspoguļoto vai dzīvē pieredzēto, tādējādi literārais darbs tiek izmantots kā sākumpunkts kāda skolēnam svarīga jautājuma noskaidrošanai. "Trūkstošā informācija" - tiek aprakstīts viens no pēdējiem notikumiem vai kādas darbības cēlonis. Skolēni izlemj, kādi papildu dati, faktu materiāls nepieciešams, lai pilnīgotu informāciju par doto situāciju. "T tabula" - veido no divām kolonnām sastāvošu tabulu, kurā klasificē informāciju, kas ir pretrunīga, kontrastē un kalpo salīdzināšanai.

“Vārdnīca" - alfabētiskā secībā tiek sakārtota literārā darbā ietverto vārdu kopa, kas atspoguļo noteiktu informāciju. "Veselā salikšana no daļām" - teksts sadalīts daļās, un katra grupa saņem kādu daļu. Darbojoties kā eksperti, katra grupa veic doto uzdevumu. Pēc uzdotā izklāstīšanas pārējiem veidojas priekšstats par tekstu kopumā. "Vēstule" - iejūtoties tēla/ varoņa lomā, skolēns raksta vēstuli - tekstu, kurā izsaka vērtējumu par varoņa (tēla) domām, dzīves problēmām, rīcību. “Nomainītais vārds” –skolēnam lasa priekšā zināmu tekstu, lai piesaistītu uzmanību, skolotāja izvēlētu vārdu lasa citā valodā. “Neredzamais teksts” – tekstam nogrieztas malas, skolēniem, lasot, jācenšas restaurēt trūkstošais teksts. Lai uzdevums būtu interesantāks, var pievienot attēlus. “Teksta prognozēšana”- pirms teksta lasīšanas tiek uzdoti jautājumi, rosinot skolēnu iztēli par ko varētu būt teksts. Tad lasa tekstu. “Stāsta izveide” – skolotājs no teksta izvēlas vārdus, tos dod skolēniem. Katra grupa veido savu stāstu, tad salīdzina ar oriģinālu. “Tulkošana” – skolēniem teksts no svešvalodas jāpārtulko dzimtajā valodā, tad atpakaļ svešvalodā. Bibliogrāfija Andersens Ē. S. Ietērp vārdos savu pasauli. - R.: Garā pupa, 1995. Emstsone V, Poriņa V. TU spēlē, lai runātu. - R.: Zvaigzne ABC, 1999. Lapiņa L, Rudiņa V. Interaktīvās mācīšanas metodes. - R.: Zvaigzne ABC, 1997. Neimane I. Selestēna Frenē "brīvo tekstu" izmantošanas iespējas skolā // Skolotājs. 1999/1. - 24.-29. Ipp. Metožu krājums "Būt, zināt, prast". Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība. Starptautiskais izglītības projekts "Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai" (SFL programma "Pārmaiņas izglītībai"). Kursu materiāli. Starptautiskais Latvijas un Dānijas kopprojekts "Profesionālās meistarības pilnveide latviešu valodas un literatūras skolotājiem". Kursu materiāli.

1. Anita Krīgere, matemātika, 1.a klase Stundas tēma Mērķis

Veikals Prast sameklēt konkrētu informāciju no RIMI reklāmas bukleta.

Uzdevumi

Mājas darbs

1. Iegūt informāciju par akcijas precēm, izmantojot veikala RIMI bukletu. 2. Attīstīt prasmi pierakstīt atrasto informāciju. 3. Pilnveidot prasmi klausīties. Formatīvi – pašnovērtējums, mutisks vērtējums. Darba plānojums -

Stundas plāns Ierosināšanas fāze Mācību dialogs

Skolotāja darbība Skolēni tiek iepazīstināti ar stundas tēmu un uzdevumiem.

Skolēnu darbība

Uzdevuma skaidrojums

Skolotāja katram skolēnam izdala RIMI reklāmas bukletu un darba lapu ar informācija, kas viņam jāsameklē (sk. 1. pielikums). Skolotāja rosina ļoti uzmanīgi izlasīt darba lapā prasīto un neskaidrību gadījumā jautāt. Lūdz samainīties ar darba lapām un izlabot kļūdas, ja, tavuprāt, informācija nav korekta.

Skolēns saņem bukletu un aplūko to.

Vērtēšana

Patstāvīgais darbs Refleksijas fāze, atgriezeniskā saite

Kad esat izlabojuši samainieties atpakaļ. Lūdz novērtēt savu darbu stundā (paceļot īkšķus). Lūdz komentēt, kas izdevās, kas sagādāja grūtības.

Skolēns patstāvīgi lasa un meklē konkrēto informāciju, kā arī pieraksta to. Blakussēdētāji samainās ar D.L. Darba lapā salīdzina vai „kaimiņa” atrastā informācija sakrīt ar paša meklēto. Ar parasto zīmuli izlabo kļūdas. Ja konstatē kļūdas izdara secinājumus, kāpēc bija ieviesusies kļūda. Novērtē savu darbu stundā.

Pielikums Nr.1. “RIMI”- MAKSĀ MAZĀK, DZĪVO LABĀK!

06.03.18.-12.03.2018. 1.

Uzraksti akcijas laiku (no kura līdz kuram datumam tas ir spēkā):

Cik maksā cāļu cepetis plūmju marinādē(3.lpp.)?

Kuriem diviem produktiem ir vienāda cena(4.lpp.)?

Cik produktu ir 5.lpp.?

Vai olas ir lētākas nekā “Boundella” kukurūza vai “Zaļie zirnīši”(4.lpp.)? Jā/Nē?

Par cik lētāki ir zaļie zirnīši “Bondeuella” nekā olas(4.lpp.)

Cik maksā “Tītara aspika ar dārzeņiem”(3.lpp.)?

Kādi piena produkti tiek piedāvāti 4.lpp.?

Cik maksā šie piena produkti?

10.

Vecāki Tev lika nopirkt: torti ”Cielaviņa” un saulespuķu eļļu “Sloboda” (pēdējā lappusē). Cik tas maksā?

11.

Kādā veikalā Tu vari iegādāties šīs visas preces?

12.

Cik produktus cilvēks nedrīkst ēst-(7.lpp.)? Jāskaita tikai cenas!

13.

Kurā lappusē ir visneveselīgākie dzērieni?

14.

No kā var cept pīrāgus, pankūkas, pelmeņus(4.lpp.)?

15.

Kurš ir visdārgākais gaļas izstrādājums 3.lpp.?

2. Aija Ostniece, latviešu valoda, 1.b klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana

Dzīvnieki Latviešu tautas pasakās 1.Iepazīties ar dzīvniekiem latviešu tautas pasakās. 2.Ieinteresēt skolēnus lasīt latviešu tautas pasakas par dzīvniekiem. 1.Izvēlēties un lasīt pasaku klusu. 2.Pareizi un apzināti lasīt izvēlēto pasaku balsī, ieinteresējot citus skolēnus. 3.Uztvert tekstā konkrētu informāciju. 4.Uzdot jautājumu par lasīto un atbildēt par dzirdēto. Piedalīšanās grupas darbā ( aprakstoši). Darba plānojums

Mājas darbs

Ierosināšanas fāze Mācību dialogs

Uzdevuma skaidrojums

Patstāvīgais darbs

Skolotāja darbība *Atkārtojums par savvaļas dzīvniekiem un mājdzīvniekiem, par savvaļas putniem un mājputniem. *Nosauc savvaļas dzīvniekus, mājdzīvniekus,savvaļas putnus, mājputnus! Šorīt pasaku rīts! Lasīsim latviešu tautas pasakas par dzīvniekiem!

Skolēnu darbība *Skolēni nosauc savvaļas dzīvniekus, putnus, mājdzīvniekus un putnus.

Skolēni dalās grupās pa 3. Katra grupa ievēl vadītāju. Vadītājs izlozē grāmatas nosaukumu, saņem grāmatas un izdala saviem grupas dalībniekiem. Katrs skolēns iepazīstas ar grāmatu, izvēlas, kuru pasaku lasīs.

*Skolotāja iepazīstina skolēnus ar darba kārtību. Uz tāfeles uzrakstīts: 1.Lasi savu izvēlēto pasaku klusu! 2.Lasi savu pasaku balsī priekšā pārējiem grupas dalībniekiem! 3.Uzraksti un uzdod jautājumu citiem grupas dalībniekiem par savu lasīto pasaku! 4.Katras grupas dalībnieki izvēlas vienu skolēnu, kurš savu pasaku lasīs priekšā visai klasei. *Skolēni lasa savu pasaku klusu. *Skolēni lasa savu pasaku balsī priekšā pārējiem grupas dalībniekiem, kuri uzmanīgi klausās. *Katrs grupas dalībnieks izdomā un burtnīcā uzraksta jautājumu par savu lasīto pasaku. Uzdod jautājumu pārējiem grupas dalībniekiem. *Pārējie grupas dalībnieki atbild uz uzdotajiem jautājumiem. *Grupas dalībnieki apspriežas un 13

izvēlas vienu skolēnu, kurš lasīs savu pasaku priekšā klasei balsī. Refleksijas fāze, atgriezeniskā saite

Mājas darbs

*Pēc pasaku izlasīšanas skolotāja gūst atgriezenisko saiti: *Ar cik pasakām tu šodien iepazinies? *Kas tev šajā stundā patika, kāpēc? *Kas tev šajā stundā nepatika, kāpēc? *Uzdevums-lasīt latviešu tautas pasakas par dzīvniekiem.

*Skolēni skaita, ar cik pasakām šodien iepazinās. *Katrs skolēns stāsta, kas šajā stundā patika vai nepatika, pamato.

Izmantotā literatūra: Zaķis latviešu tautas pasakās un teikās. Kaķis latviešu tautas pasakās un teikās. Lācis latviešu tautas pasakās un teikās. Viks latviešu tautas pasakās un teikās. Zivis latviešu tautas pasakās un teikās.

3. Inguna Lauva, latviešu valoda, 1.c klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze

Jūru iepazīstot Pilnveidot skolēnu lasītprasmi, motivēt lasīt grāmatas par ceļojumiem un piedzīvojumiem. 1. Pilnveidot lasītprasmi, izmantojot dažādas lasītprasmes pilnveides metodes; 2. Mācīt meklēt balstvārdus, salīdzināt, prognozēt, iegūt un pārveidot informāciju; 3. Pilnveidot prasmi strādāt grupās. Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Ko tu vari sastapt vai redzēt jūrās un Skolēni min, līdz nonāk pie atbildes okeānos? „Pirātus.”

Mācību dialogs Šodien jūs pārtapsiet pirātos, apceļosiet Skolēni sadalās grupās. dažādas jūras. Katrā no tām jums būs jāveic kāds uzdevums. Tie, kas strādās veiksmīgi, spēs atrast nogrimušos dārgumus. Bet tagad, atrodiet sev ceļabiedrus un sadalieties grupās pa pieci. Apjēgšanas fāze Pirmā jūra. Lasiet un izveidojiet savu karogu. Kad došu signālu, jūras apceļošana būs jābeidz. Darbs grupās Praktiska darbība

Refleksijas fāze. Ko ES esmu

Karogam jābūt gatavam! Peldam uz otro jūru. Atbilžu lapā redzēsi, kādam jābūt karogam. Otrajā darba lapā izlasīsi latviešu tautas dziesmu, krāso, skaiti tajā skaņas, aizpildi diagrammu! Palīgā! Pirātu kuģim radusies sūce. Mums būs jāmeklē cits kuģis. Trešajā jūrā paņem atbilžu lapu un jauno darbu- tajā tu uzzināsi, kādi vēl mēdz būt kuģi un laivas. Ar jauno kuģi veicas daudz labāk. Skat, mums ir lāde, kas pilna ar rotaslietām! Vēro diagrammu un raksti tekstā trūkstošos vārdus! Mēs tuvojamies pēdējai jūrai. Interesanti, vai mums izdosies uzzināt, kur slēpjas dārgumi? Atšifrē ziņojumu! Izlasīsim, kas rakstīts tīstoklī! Parādi man kartē, kur ir Atlantijas

Pārstāvis no katras grupas no simboliskas „jūras” paņem darba lapu. Grupas veic uzdevumu. Pārstāvis no katras grupas no otrās „jūras” paņem atbilžu lapu un nākamo uzdevumu. Salīdzina padarīto, veic nākamo uzdevumu.

Skolēni rīkojas kā iepriekšējās reizēs. Skolēni salīdzina savu iepriekšējo darbu ar atbilžu lapu, veic nākamo uzdevumu. Skolēni paņem atbilžu lapu un tīstokli ar pēdējo uzdevumu. Lādi ar dārgumiem meklējiet Atlantijas okeānā pie Kubas dienvidu krastiem. Skolēni nāk un parāda. 15

iemācījies?

Mājas darbs

okeāns! Kuba! Kubas dienvidu krasts! Urā! Nogrimušie dārgumi atrasti! (Izvelk maisiņu ar konfektēm.) Tagad katra pirātu kompānija vēlreiz Skolēni sniedz atbildes. salīdziniet atbilžu lapas ar savām darba lapām. Kurā uzdevumā kļūdījāties visvairāk? Kādēļ tā varēja gadīties? Daži skolēni izsakās skaļi. Kurā uzdevumā vismazāk kļūdu? Kādēļ? Ko katrs no pirātiem šodien ir paveicis, lai iegūtu sev dārgumu? Vislielākais dārgums ir cilvēka zināšanas. Padomā par savu šīsdienas ieguvumu un nāc paņem vienu nogrimušo rotaslietu! Atrodi un iemācies no galvas vienu latviešu tautasdziesmu par jūru!

Lasi aprakstu un atbilstoši tam pabeidz zīmēt un krāsot pirātu karogu!

Bulta karoga vidū ir dzeltena. Ar melnu krāsu virs augšējās bultas drukā burtu Z, zem apakšējās bultas drukā burtu D. Brīvajā kreisajā karoga stūrī uzzīmē mēnesi, bet labajā stūrī- zvaigzni. Visus zīmējumus izkrāso zaļā krāsā. Karoga pamatni sadali divās daļās, novelkot līniju no augšējā kreisā stūra uz pretējo stūri. Augšējo daļu izkrāso sarkanu, bet apakšējo- zilu.

Izlasi tautasdziesmu!

Zvejnieks mani aicināja, Nāc, meitiņa, laiviņā. Es neiešu, zvejnieciņi, Tavā oša laiviņā. Atšķirīgās krāsās iekrāso patskaņus un divskaņus! Izskaiti skaņas un aizpildi tabulu! 34 32 30 28 26 24 22 20 18 16 14 12 10 8 6 4 2 Divskaņi Patskaņi Kuru skaņu visvairāk?_________________

Līdzskaņi

Kuru saņu vismazāk?_________________ Cik skaņu kopā? ________________________ 18

Izpēti diagrammu! Ieraksti trūkstošos vārdus tekstā! 50 45 40 35 30 25 20 15 10 5 gredzeni

krelles

sprādzes

vainagi

piespraudes

Lādē pirāti atrada milzum daudz dažādu rotaslietu. Tur mirdzēja _________, __________, ________, __________ un ____________. Visvairāk lādē bija ___________. Kreļļu bija ____________. Sprādžu bija ____________ cik ___________. Gedzenu bija __________ ___________ vainagu.

Ja pareizi iekrāsosi vārdus, kuri neiederas,uzzināsi, kur meklējami nogrimušie dārgumi!

zivs Lādi Āfrika meklējiet Venēra menca vilnis enkurs okeānā masts dienvidu kajīte

ar līdaka āķis sēklis

kuģis laiva dārgumiem plosts Atlantijas stūre bura pie Kubas krastiem liedags kāpa

1.Lasi tekstu! Pasvītro jēdzienus un vārdus, kas tos visprecīzāk paskaidro (balstvārdus)! Barža ir liellaiva, kas paredzēta kravu pārvadāšanai. Tās apakšējā daļa ir plakana. Korpuss baržai ir nostiprināts un izturīgs. Par fregati sauc karakuģi. Senāk fregates bija aprīkotas ar daudziem lielgabaliem. Mūsdienās to uzdevums ir pavadīt un aizsargāt citus kuģus. Arī korvete ir karakuģis. Korvete ir paredzēta izlūkošanai un zemūdeņu apkarošanai. Korvete ir mazāka par fregati. Plosts ir peldoša platforma, ko veido kaut kas plakans, kas spēj peldēt pa ūdens virsu un negrimt. Tie var būt kopā sasieti baļķi, muca, gaisa kamera vai kas cits. Katamarāns ir laivas paveids, kas paredzēts izklaides braucieniem. Tā apakšējā daļa veidota it kā no divām blakus saliktām laivām. Tas padara katamarānu drošāku un stabilāku. Katamarāns var būt aprīkots arī ar burām. 2.Pieraksti pie katra teksta atbilstošo attēla numuru! 3.Iekrāso, kuri vārdi tev palīdzēja atrast attēlu!

1. 2.

3. 4.

Lasi aprakstu un atbilstoši tam pabeidz zīmēt un krāsot pirātu karogu!

D Bulta karoga vidū ir dzeltena. Ar melnu krāsu virs augšējās bultas drukā burtu Z, zem apakšējās bultas drukā burtu D. Brīvajā kreisajā karoga stūrī uzzīmē mēnesi, bet labajā stūrī- zvaigzni. Visus zīmējumus izkrāso zaļā krāsā. Karoga pamatni sadali divās daļās, novelkot līniju no augšējā kreisā stūra uz pretējo stūri. Augšējo daļu izkrāso sarkanu, bet apakšējo- zilu.

Izlasi tautasdziesmu!

Zvejnieks mani aicināja, Nāc, meitiņa, laiviņā. Es neiešu, zvejnieciņi, Tavā oša laiviņā. Sarkanā krāsā iekrāso patskaņus, zilā krāsā divskaņus! Izskaiti skaņas un aizpildi tabulu! 34 32 30 28 26 24 22 20 18 16 14 12 10 8 6 4 2 Divskaņi Patskaņi Kuru skaņu visvairāk?__Līdzskaņu. __

Līdzskaņi

Kuru saņu vismazāk?__Divskaņu __ Cik skaņu kopā? ___8 + 22 + 34 = 30 + 34 = 64 __ 24

Izpēti diagrammu! Ieraksti trūkstošos vārdus tekstā! 50 45 40 35 30 25 20 15 10 5 gredzeni

krelles

sprādzes

vainagi

piespraudes

Lādē pirāti atrada milzum daudz dažādu rotaslietu. Tur mirdzēja gredzeni, krelles, sprādzes, vainagi un piespraudes. Visvairāk lādē bija gredzenu. Kreļļu bija vismazāk . Sprādžu bija tikpat cik piespraužu. Gedzenu bija vairāk nekā vainagu.

Ja pareizi iekrāsosi vārdus, kuri neiederas,uzzināsi, kur meklējami nogrimušie dārgumi!

zivs

Lādi

Āfrika

kuģis

laiva

dārgumiem

meklējiet vilnis

Venēra enkurs

menca okeānā

līdaka āķis

plosts bura

Atlantijas pie

stūre Kubas

masts

dienvidu

kajīte

sēklis

krastiem

liedags

kāpa

1.Lasi tekstu! Pasvītro jēdzienus un vārdus, kas tos visprecīzāk paskaidro (balstvārdus)! Barža ir liellaiva, kas paredzēta kravu pārvadāšanai. Tās apakšējā daļa ir plakana. Korpuss baržai ir nostiprināts un izturīgs. 1. Par fregati sauc karakuģi. Senāk fregates bija aprīkotas ar daudziem lielgabaliem. Mūsdienās to uzdevums ir pavadīt un aizsargāt citus kuģus. 4. Arī korvete ir karakuģis. Korvete ir paredzēta izlūkošanai un zemūdeņu apkarošanai. Korvete ir mazāka par fregati. 3. Plosts ir peldoša platforma, ko veido kaut kas plakans, kas spēj peldēt pa ūdens virsu un negrimt. Tie var būt kopā sasieti baļķi, muca, gaisa kamera vai kas cits. 2. Katamarāns ir laivas paveids, kas paredzēts izklaides braucieniem. Tā apakšējā daļa veidota it kā no divām blakus saliktām laivām. Tas padara katamarānu drošāku un stabilāku. Katamarāns var būt aprīkots arī ar burām. 5. 2.Pieraksti pie katra teksta atbilstošo attēla numuru! 3.Iekrāso, kuri vārdi tev palīdzēja atrast attēlu!

4. Antra Berga, mūzika, 1.c klase Mūzikas instrumenti Iepazīt dažādus mūzikas instrumentus un apzināties lasītprasmes nozīmi sevis pilnveidošanā un izaugsmē. 1. Pilnveidot lasītprasmi, izmantojot dažādas lasītprasmes pilnveides metodes Uzdevumi 2. Mācīt atpazīt instrumentu pēc skaņas, attēla un raksturojuma 3. Attīstīt teksta lasīšanu dotajā ritmā 4. Mācīt, salīdzināt, ieklausīties citu klases biedru atbildēs, vērtēt un spriest 5. Attīstīt prasmi lasīt apzināti Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Skan neliels fragments no kino filmas Skolēni klausās. Ierosināšanas ,,Karību jūras pirāti” fāze https://www.youtube.com/watch?v=6zTc 2hD2npA Orķestris Mācību dialogs Kas izpildīja šo fragmentu? No kā sastāv orķestris? No instrumentiem Uz tāfeles attēli - vijole, flauta, Skolēni izlasa uz tāfeles instrumentu kontrabass, bungas, kokle, klavieres. nosaukumus. Tā arī stundas tēma Skolēni sadalīti 6 grupās. Katrai grupai uz galda DL ar ritma uzdevumu, kartītes ar instrumenta nosaukumu un kartīte ar instrumenta attēlu. Iepazīstinu skolēnus ar stundā veicamajiem uzdevumiem. Skolēni savā starpā sastrādājas, apmainās Mācību dialogs Dotajam ritma uzdevumam jāatrod pareizā atbilde pēc instrumenta viedokļiem un nolemj, kurš lasīs ritmu Darbs grupās raksturojuma (gan nosaukums, gan Grupa lasa tekstu dotajā ritmā. attēls) Atrod atbildi. Mūzikas instrumenta atpazīšana pēc Grupa apspriežas, paceļ kartīti ar tikko Praktiska skaņas dzirdēto instrumentu. Citas grupas vēro darbība un vērtē. Kā spēlē šo instrumentu? Grupa apspriežas un attēlo tikko dzirdēto Patstāvīgs instrumentu darbs Katrai grupai iedod darba lapu ,,Burtu Skolēni DL atrod 2 paslēptos mūzikas mīkla” instrumentus Atver grāmatu! Ingrīda Vilkārse, Ieva Čerpinska Mūzika 1. klasei, 62. lpp. Katrā pantiņā ir paslēpts kāds Skolēni klusi pie sevis lasa tekstu un instruments. Atrodi to! meklē instrumenta nosaukumu. Demonstrēju dziesmu ,,Es esmu slavens Skolēni klausās. muzikants” Aicinu klasi nodziedāt dziesmu un attēlot Klase dzied. katru instrumentu, kurš tiek minēts. Skolēni izvērtē savu aktivitāti un darbību Refleksijas fāze Rosinu izvērtēt stundā uzzināto, savas prasmes! grupā, zināšanas un prasmes, ko ieguvis Ko ES esmu Uzdodu jautājumus par stundas tēmu. stundā. Ja skolēns visu izpratis, balso ar iemācījies? īkšķiem uz augšu. Stundas tēma Mērķis

Pielikums

VIJOLE

FLAUTA

KONTRABASS

BUNGAS

KOKLE

KLAVIERES

BURTU MÄªKLA

H E D N B J U F C

K R S V F H M G M

O K O K L E T U K

a L A C A F R I J

G K T Z U D E U H

K N L I T S A N I

O B U R A A S B U

I V M K M I D V T

BURTU MÄªKLA

L A V I E R E S C

K R S V R H M G M

O F O R L E T U K

a L A C C F R I J

G K T Z U D E U H

K N L I T S A N I

O B U R A A S B U

I V M K M I D V T

BURTU MÄªKLA

L T V E E C E S C

K R B V R H M G M

O F U R L E T U K

a L N C C F R I J

G K G Z U D E U H

F L A U T A A N I

O B S R A A S B U

I V M K M I D V T

BURTU MÄªKLA

V T V E E C E S C

I R B V R H M G M

J F U R L E T U K

O N T R E B A S S

L K G Z U D E U H

E L C I G A A N I

O B S R A A S B U

I V M K M I D V T

BURTU MÄªKLA

L A V I E R E S C

I R B V R H M G M

J F U R L E T U K

C N U R E B J S S

L K G Z U D E U H

E L C I G A A N I

O B S R A A S B U

O N T R A B A S S

BURTU MÄªKLA

L F V I E R C S C

I R B V R H M G M

J F U R L E T U K

C N N R E B J S S

L K G Z U D E U H

E L A I G A A N I

O B S R A A S B U

O N T R A B A S S

5. Sandra Atiķe, latviešu valoda, 2.a klase Stundas tēma Mērķis

Uzdevumi Vērtēšana Mājas darbs Ierosināšanas fāze Mācību dialogs

Kritiskā domāšana

Apjēgšanas fāze Mācību dialogs Darbs grupās. Praktiska darbība

Saule un zvaigznes tautas un literārās pasakās. 1. Pilnveidot skolēna valodas pamatprasmes un apzināties lasītprasmes nozīmi sevis pilnveidošanā un izaugsmē. 2. Skolēns apzinās valodas un lasītprasmes nozīmi savā izaugsmē un pilnveidošanā. 1. Pilnveidot lasītprasmi, izmantojot dažādas lasītprasmes pilnveides metodes; 2. Mācīt spriest, salīdzināt, prognozēt, iegūt informāciju; 3. Attīstīt prasmi lasīt apzināti, pareizi, ar izteiksmi; Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Uz tāfeles Jau zināmie jēdzieni-saule, zvaigznes. Skolēni sadalīti 6 grupās. Katram uz galda DL, planšetes. Kopīgi skaidri un saprotami noteikt stundā veicamos uzdevumus.3 min Latviešu tautas mīklas-atmini, uzzināsi stundas tēmu. Kas lec un iet bez kājām? Skolēni min. Saule. Zvaigznes. Dienu redz, nakti neredz. Naktī redz, dienā neredz. Precizēju stundas tēmu. Kādus pasaku veidus zini? Literārās un tautas pasakas. Kāda atšķirība ? Skaidro atšķirību. Kādas literārās pasakas zini? Saka autoru, pasakas nosaukumu. Kāda ir pasaku nozīme mūsu dzīvē? Stāsta savu bērnības pieredzi ar pasakām. Katrai grupai vairākas planšetes. Kopīgi noskaidrojam, ko jau zinām par Sauli un zvaigznēm, kurā mācību stundā to uzzinājām.1 min Meklēsi plašāku informāciju par Sauli, zvaigznēm. Darba grupas internetā https://www.google.lv meklē informāciju- 5 min. Dalies ar klases biedriem ar atrasto informāciju.2 min Atver grāmatu!"Zīle"2.klasei 76.lpp. Salīdzini savu atrasto informāciju ar grāmatas dzeltenajā malā sniegto informāciju! Secini par drošu un pārbaudītu informāciju!1 min Kas ir latviešu tautas teika? Lasām latviešu tautas teiku ''Kā saule

Stāsta jau iepriekš zināmo informāciju.

Skolēni savā starpā sastrādājas, apmainās viedokļiem. Meklē informāciju, kopīgi apspriežas, izlemj svarīgo, īsi pieraksta uz DL.

Viens no grupas lasa atrastos faktus. Lasa, izsaka savu viedokli par drošu un patiesu informāciju internetā..

Skaidro, kā radušās latviešu tautas teikas. 36

Patstāvīgs darbs Mācību dialogs

Refleksijas fāze "Karstais krēsls"

Mājas darbs

radusies." Pievērs uzmanību teikas autoram! Vēlreiz pārrunājam, ko nozīmē latviešu tautas dziesmas, pasakas, teikas.5 min Skaļi lasa. Darbs ar tekstu. Kādi tēli darbojas? Meklē teikumus pasakā!3 min Atpūtas pauze!1 min https://www.youtube.com/ dziesma "Saulīt silta." Paņem DL! Lasi tekstu! Darbs ar tekstu.15 min Kāda atšķirība šai pasakai no grāmatas teikas? Kuriem vārdiem vari atrast sinonīmus? (nozagt, neprata, spīdēja) Kā saproti vārdu savienojumus-akurāta kā bitīte, pacietīgi skaistinājās. Raksturo zvaigznīti. Kāda pasakām nozīme mūsu dzīvē? Kāpēc saule tik bieži attēlota latviešu tautas pasakās, dziesmās? Prognozēsi pasakas turpinājumu mājas darbā! Kas kopīgs abiem tekstiem? Izvēlos skolēnus, kuri sēdēs krēslā un iejutīsies literārā darba varoņa lomā.5min Rosinu izvērtēt stundā uzzināto, savas prasmes! Mudinu izteikt savas domas par valodas un lasītprasmes nepieciešamību sevis pilnveidošanā. Ja skolēns visu izpratis, balso ar īkšķiem uz augšu.2 min

Izsaka jau zināmo par latviešu tautas dziesmām, pasakām, teikām, par Kr. Baronu. Skaļi lasa atbildes. Dzied. Atpūšas, dzied līdz. Lasa klusi tekstu. Secina, ka šai pasakai ir autors -Uldis Auseklis. Lasa vārdus un piemērotus sinonīmus. Patstāvīgi atrod un lasa vārdu savienojumus tekstā, skaidro nozīmi. Saviem vārdiem apraksta zvaigznīti. Attīsta iztēli, fantāziju. Saule ir dzīvības avots.

Salīdzina pasaku un teiku, literāro pasaku un latviešu tautas teiku. Skolēns atbild uz jautājumiem par tekstu. Izsaka savu viedokli par apzinātu, pareizu lasītprasmi, nepieciešamību spriest, salīdzināt.

Novērtē savu darbību, iegūtās zināšanas, piedalīšanos stundā ar balsošanas palīdzību. Burtnīcā 10 –12 teikumus pasakas turpinājumu. Atceries-ievads, galvenā daļa, nobeigums!

Pielikums

Lasi! Uldis Auseklis Pasaka par zvaigznīti, kas spīdēja visspožāk Pašā debesu vidū dzīvoja zvaigznīte Bitīte. Viņa citu neko neprata-vienīgi spīdēja. Viņai patika priecēt citus. Katru vakaru, tikko tumsiņa viegli tumsa, viņa ieņēma savu vietu debesīs. Katru vakaru viņa parādījās vienā un tai pašā minūtē, tāpēc visi teica-Akurāta kā bitīte! Taču spīdēšana nav viegla nodarbošanās. Tā prasa daudz izveicības, čakluma, gudrības, noslēpumu… Zvaigznītes Bitītes noslēpums slēpās viņas nelielās pils klusākajā istabā, kurā viņa pavadīja dienas lielāko daļu. Tur atradās īpašas otas, otiņas, toņi, pustoņi, ziedes, ziedītes un nez kādi citi smalki brīnumi. Tur zvaigznīte Bitīte-kā jau kārtīga aktrisegatavojās katra vakara uznācienam uz debesu skatuves. Te nedrīkstēja ienākt pat draugi. Istabas mazo sudraba atslēdziņu zvaigznīte Bitīte vienmēr nēsāja līdzi. Vecmāmiņa, to uzticēdama mazmeitai, bija piekodinājusi: -Meit, vienmēr kārtīgi aizslēdz savu istabu! Citādi svešas zvaigznes nozags tavus dārgumus, vai izspiegos tavus noslēpumus. Pasvītro tekstā teikumus! *Ko tu uzzināji par Zvaigznīti? *Kāpēc zvaigznītes vārds ir Bitīte? Prognozē, kas, tavuprāt, notiks tālāk! Mājas darbā burtnīcā uzraksti 10 teikumus!

6. Indra Sproģe, latviešu valoda, 2.b klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Ierosināšanas fāze Mācību dialogs

Kritiskā domāšana.

Apjēgšanas fāze Mācību dialogs

Pārvērtības ziemā. Dzeja. Pilnveidot skolēnos apzinātu lasītprasmi, iepazīstot dzejā tēlainos izteiksmes līdzekļus un attīstot radošo domāšanu. 1. Attīstīt prasmi lasīt apzināti, precīzi un izteiksmīgi; 2. Izkopt prasmi izmantot grāmatu par zināšanu avotu; 3. Sekmēt izpratni par tēlainiem izteiksmes līdzekļiem; 4. Uztvert saturu kopā un detaļās, gūt materiālu domām un jūtām 5. Rosināt veikt radošu darbu –sacerēt dzejoli par ziemu. Darba plānojums Tēlaina apraksta veidošana par ziemu, saskatot neparasto ikdienā, ticot brīnumiem. Skolotāja darbība Skolēnu darbība Kā iestājas ziema ? Ar salu, aukstumu, puteni, sniegu Tēlainos vārdu savienojumus rakstu uz Lasa mājas darbu- aprakstus par ziemu. tāfeles.3 min. Nosauc vietas, kur var saskatīt Skolēni nosauc laukus, ielas, kokus, jūru, pārmaiņas, kas iestājas līdz ar ziemas mājas,cilvēkus atnākšanu. Skolēniem uz galda MG 1.daļa un DB 2.daļa (Ar gudru ziņu) Kopīgi nosakām stundā veicamos uzdevumus-2 min. Kādus teksta veidus tu zini? Palīdzu Pasaku, stāstu, dzejolis,tautas dziesmas atcerēties, parādot grāmatā 12.,18.,24.,46.,lpp. Precizēju stundas tēmu Izstāstu stundas gaitu.1min. Ko tu vēlētos darīt līdz ar ziemas Slidot, slēpot, braukt ar ragaviņām,celt iestāšanos? sniegavīru, pikoties. Kā gadalaiku maiņa ietekmē augu, Siltāku apģērbu, dzīvnieki nomaina dzīvnieku un cilvēku dzīvi? kažoku, guļ ziemas miegu. Augiem iestājas miera periods. Kādas vēl dabas parādības var novērot Lāstekas, sarma, leduspuķes, kupenas, ziemā? aizsalušas ūdens tilpnes. Kādus dzejoļus tu zini par ziemu? Stāsta savu pieredzi. Min Ziemassvētku dzejoļus, tautas dziesmas. Kāda nozīme dzejolim ir tavā dzīvē? Kad Dzimšanas dienu apsveikumos,Valsts tu tos lieto, raksti, skaiti no galvas?3min. svētkos, skolā. Kas rada izbrīnu un prieku ziemas rītā, Stāsta, ka tas ir ledus, sniegs, putenis, paskatoties pa logu? sniega tīrītāji, apsniguši koki Kopīgi noskaidrojam, ko jau zinām par dzejoļu lasīšanu. Ievērot pieturzīmes. Lasīsim izteiksmīgi! Katrs skolēns iepazīstas ar dzejoļa vizuālo izkārtojumu lapā un klusu izlasa 2 dzejoļus MG 126.lpp.- 3. min. Dalies ar klases biedru (pāru darbs) par izlasīto informāciju, secini, jautā. 39

Darbs grupās Praktiska darbība

Patstāvīgs darbs Mācību dialogs

Darbs ar tekstu. Atrodi teksta daļu. Sameklē tēlainos izteicienus. Nolasi tos! Kā tu šo teicienu vai vārdu savienojumu pateiktu vienkāršāk, savādāk? Lasām tikai parādības vai pārvārtības ziemā. Salīdzini savu skaidrojumu ar cita skolēna viedokli. Secini kopīgo un atšķirīgo dzejoļos! 5 min. Kas ir autors? Dzejoļa nosaukums? Kādi ir galvenie tēli? 2 min. Lasām tikai parādības vai pārvārtības ziemā. Pievērst uzmanību pieturzīmēm teikuma beigās. Vēlreiz izlasim dzejoļus izteiksmīgi. Nāk klases priekšā pa vienam un lasa. 6 min. Lasi dzejoli un iztēlojies-Kā to var atveidot vizuāli varbūt filmās esi redzējis ko līdzīgu! Darbs ar tekstu un zīmējumu 10 min. Kā atšķiras dzejolis no zīmējuma. Saskati līdzības tekstā ar grāmatas ilustrāciju. Kas kopīgs abiem dzejoļiem?

Refleksijas fāze Izvēlos skolēnus, kuri vēlas sēdēt krēslā "Karstais un iejutīsies rakstnieka lomā.5min. krēsls" Rosinu izvērtēt stundā uzzināto, iegūtās prasmes! Ja skolēns visu izpratis, balso ar roku pacelšanu.1min Mājas darbs (ja DB4.uzd. –Saceri savu dzejoli par ziemu.

Kopīgi apspriežas, izlemj svarīgo, īsi pieraksta DB 54.-1.uzd. Nolasa uzrakstīto! Patstāvīgi atrod un lasa vārdu savienojumus tekstā, skaidro nozīmi. Sniedz atbildes, secina. Aizpilda tabulu DB-2.uzd.

Solu biedri nāk priekšā un lasa uzrakstīto Skaļi izteiksmīgi, lasa Klausās. Lasa klusi dzejoli. Meklē un noraksta tēlainos izteicienus DB-3.uzd. Secina,atbild- Filmā,,Sniega karaliene”, ,,Ledus sirds” Lasa vārdus un min piemērus ilustrācijā, savā zīmējumā. Attīsta iztēli, radošo domāšanu Skolēns atbild uz jautājumiem par tekstu vai īsi pārstāsta lasīto Novērtē savu darbību, iegūtās zināšanas, piedalīšanos stundā ar balsošanas palīdzību.

paredzēts)

7. Ilze Žimante, latviešu valoda, 2.d klase Apceļosim Latviju! Pilnveidot skolēna valodas pamatprasmes un apzināties lasītprasmes nozīmi sevis pilnveidošanā un izaugsmē. 1. Pilnveidot lasītprasmes, izmantojot dažādas metodes: Uzdevumi 2. Pilnveidot izteiksmīgas runas prasmi; 3. Nostiprināt prasmi atrast informāciju, klausīties, darboties grupās: 4. Prast novērtēt savu un citu darbu. Mutisks skolotāju, skolēnu darbu vērtējums stundā, pašvērtējums, balstoties uz Vērtēšana paveikto individuāli un grupās (krāsu lapas). Darba plānojums Mājas darbs Skolotāja darbība Skolēnu darbība Ierosināšanas fāze Skolotāja uz interaktīvās tāfeles atver pārlūkprogrammu Google maps un Mācību dialogs pietuvina kartē Latviju, uzliekot skatu ar dažādām fotogrāfijām. Skolotāja atver dažādas fotogrāfijas ar Secina, ka visi šo vietu nosaukumi tiek ievērojamām vietām. Aicina pavērot, rakstīti ar lielo sākumburtu. kas kopīgs ir nosaukumu rakstībā. Kopīgi formulē stundas tēmu. Skolotāja īsumā pastāsta skolēniem stundas uzdevumus. Aicina atvērt mācību grāmatu „Zīle 2.klasei 1.daļa” un patstāvīgi izlasīt dzejoli. Skolotāja skaļi izlasa dzejoli , vienlaicīgi rādot pilsētas atrašanās vietu kartē: 1) Par kādu valsti tiek stāstīts dzejolī? 2) Kuri no minētajiem vārdiem dzejolī ir īpašvārdi? Skolotāja mudina izlasīt vēlreiz dzejoli Skolēni izlasa dzejoli, vienlaicīgi Patstāvīgs darbs katram individuāli un izrakstīt atzīmējot ar “uzlīmju aplīšiem ”pilsētas īpašvārdus burtnīcā. atrašanās vietu kartē (katram skolēnam uz galda ir karte ar Latvijas pilsētām). Bērni nosauc pilsētas, kuras izrakstījuši Jautājumino dzejoļa. Lasa un nosauc citas pilsētas Latvijā,  Vai ceļojot pa Latviju, jūs kurās viņi ir bijuši. vēlētos piestāt arī Liepājā? Skolēnu individuālas atbildes. Kāpēc?  Kā mēs varētu pastāstīt par īpašajām vietām mūsu pilsētā Liepājā?  Kāpēc Tu tā domā? Stundas tēma Mērķis

Apjēgšanas fāze Mācību dialogs

Aicina bērnus sadalīties grupās. Skolēni katrs izlozē kādas krāsas (baltu, dzeltenu, sarkanu vai zaļu) lapiņu un, atbilstoši tām, sasēžas pa grupām.

Darbs grupās

Uzaicina paņemt Liepājas pilsētas tūrisma ceļvedi, ieslēgt planšetdatorus.

Atgriezeniskā saite Mājas darbs

Atbilžu izvērtēšana/ kompromiss Skolēni redz un izprot sava paveiktā darba rezultātu. -

Grupas vadītājs izlozē kādu apskates objektu, par kuru būs internetā jāatrod informācija un jāizveido īss apraksts un stāstījums.

Izprot, novērtē savu un citu skolēnu veikumu. Izsaka savu viedokli.

1.pielikums

1.attēls(1.grupa).

2.attēls (2.grupa).

3.attēls (3.grupa).

4.attēls(4.grupa).

8. Iveta Ziedkalne, matemātika, 2.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti) Uzdevumi

Vērtēšana

Lauztas līnijas garums. Izprast lauztas līnijas jēdzienu un iemācīties aprēķināt lauztas līnijas garumu. 1. Pilnveidot skolēnu prasmes strādāt ar informācijas avotiem (karte); 2. Nostiprināt skolēnu apzinātas lasītprasmes iemaņas, uzmanīgi lasot uzdevumu nosacījumus un strādājot ar informācijas avotu; 3. Apgūt lauztas līnijas jēdzienu, saistot to ar reāliem objektiem dabā; 4. Apgūt lauztas līnijas garuma aprēķināšanas paņēmienu; 5. Pilnveidot skolēnu mācīšanās un sadarbības prasmes. Ieskaitīts/neieskaitīts par DL izpildi; uzslavas Darba plānojums

Mājas darbs Stundas plāns

Ierosināšanas fāze

Apjēgšanas fāze

Skolotāja darbība Ievaddaļa. (2 minūtes) Iepazīstina skolēnus ar stundā apgūstamo tēmu, norādot, ka stundas beigās skolēniem būs jāprot uzzīmēt un aprēķināt lauztas līnijas garumu dažāda veida uzdevumos. Skolēni strādās pāros un grupās. Darbs ar karti. (3 minūtes) Aicina nolikt priekšā uz galda esošo karti, uzmanīgi to aplūkot. (pielikums nr.1) Uzdod jautājumus: Kas attēlots kartē? Kur atrodas Tērvete? Kurā novadā? Kādi objekti atrodas parkā? Kā attēlotas taciņas? Kā var uzzināt taku garumu? Kādās mērvienībās dots takas garums? Kā var aprēķināt ceļu no viena objekta līdz citam objektam? Pāru darba uzdevums (7 minūtes) – atrast informāciju kartē un atbildēt uz jautājumiem zem kartes, aprēķināt norādīto taku garumus, salīdzināt tos. Skolotāja aicina atrast tekstā balstvārdus, pasvītrot tos. Grupu darbs (10 minūtes) Skolotāja apvieno 2 pārus grupā, aicina savstarpēji dalīties ar iegūto informāciju, salīdzināt iegūtās atbildes.(kooperatīvā mācīšanās, AS no klasesbiedriem)

Skolēnu darbība Skolēni klausās. Atbild uz skolotājas jautājumiem, kā sapratuši stundā apgūstamo un darāmo.

Skolēni aplūko karti. Skolēni atbild uz jautājumiem: Tērvetes dabas parks. Latvijā. Zemgalē. Skolēni uzskaita attēlotos objektus. Ar nogriežņiem, lauztajām līnijām. Uz nogriežņa uzrakstīts garums. Metros. Saskaitot attālumus uz atsevišķiem nogriežņiem. Skolēni strādā pāros, meklējot atbildes uz jautājumiem, aprēķinot norādīto taku (lauztās līnijas) garumu. Pasvītro jautājumos balstvārdus. Skolēni iepazīstina viens otru ar iegūto informāciju, salīdzina atbildes. Katra grupa skaļi atbild vienu jautājumu. Pārējās grupas klausās, papildina, komentē (savstarpējā vērtēšana, AS no citu grupu skolēniem) 44

Refleksijas fāze

Mājas darbs

Patstāvīgais darbs (7 minūtes) (Uz galda katram darba lapa ar Skolēni pilda DL par lauztas līnijas uzdevumiem – pielikums nr.2) konstruēšanu pēc nosacījumiem un Skolotāja uzaicina uzmanīgi lasīt garuma aprēķināšanu. uzdevumu nosacījumus, pasvītrot balstvārdus un patstāvīgi pildīt uzdevumus. Rezultātu pārbaude (6 minūtes) (AS no klasesbiedra) Skolēni pārbauda klasesbiedra veikumu, Skolotāja aicina samainīties ar DL, izdara piezīmes uz lapas malas ar izvērtēt klasesbiedra rezultātu. krāsainu zīmuli. DL nodošana skolotājai pārbaudei.(AS no skolotājas) Stundas rezultātu izvērtēšana, skolēnu pašvērtējums, mājas darba uzdošana (5 minūtes) Skolotājas jautājumi par stundā apgūto; Skolēni atbild uz skolotājas Ko jaunu uzzināji šodienas stundā? jautājumiem, novērtē savu darbu ar Kas ir lauzta līnija? īkšķu metodi. Atsevišķiem skolēniem Kā var aprēķināt tās garumu? tiek jautāts pamatot, kas izdevās Kur mēs dabā, sev apkārt varam saskatīt vislabāk, kas neizdevās un kāpēc. lauztas līnijas? Kas tev vislabāk izdevās? Kas tev vēl jātrenējas? Aizver acis! Novērtē savu darbu ar īkšķiem! Izveidot lauztas līnijas modeli no kociņiem un plastilīna, burtnīcā aprēķināt šīs lauztās līnijas garumu.

Pielikums nr.1

Tērvetes dabas parka karte

No Sprīdīša līdz Lutausim jāiet....metri. No Meža ķēniņa līdz Sargam jāiet.... metri. No rotaļu laukuma līdz Lutausim jāiet.... metri. Pa cik dažādām takām var aiziet no Meža ķēniņa līdz rotaļu laukumam? Kurš ir īsākais attālums no Meža ķēniņa līdz rotaļu laukumam? Kāpēc? Kā to var uzzināt? Salīdzini zilās, sarkanās un zaļās takas garumus Veco priežu parkā! Kura no šīm takām ir visgarākā? Kāpēc? No cik dažādiem nogriežņiem veidojas sarkanā taka kartē? Kā var aprēķināt šīs takas kopējo garumu?

Pielikums nr.2

Lauztas līnijas garums. Uzmanīgi lasi uzdevumu nosacījumus, pasvītro balstvārdus! 1.Uzzīmē lauztu līniju, kas sastāv no trīs dažāda garuma nogriežņiem un kuras kopējais garums ir 12 cm! Pieraksti katras daļas garumu!

2.Uzzīmē lauztu līniju, kura sastāv no četriem vienāda garuma nogriežņiem un kuras kopējais garums ir 12 cm! Ar kādu izteiksmi var pierakstīt šādas lauztas līnijas garumu? Pieraksti divējādi!

9. Ina Neulāne, sociālās zinības, 3.b klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana

Mana drošība - ziemā. Pielikums prezentācija. Sekmēt skolēnu izpratni par rīcību ikdienas, ekstremālās situācijās, drošības apguves un ievērošanas nepieciešamību. 1. Sniegt skolēniem zināšanas par drošības jautājumiem. 2. Pilnīgot prasmes un attieksmes pieņemot pareizus lēmumus ikdienā un nelaimes gadījumu situācijā. 3. Prast atšķirt savai veselībai drošu un nedrošu vidi. 4. Apzināties, ka cilvēks pats ir atbildīgs par savu un citu drošību. 5. Apzināties drošības noteikumu neievērošanas sekas. Summatīvā vērtēšana, vārdiskas uzslavas, pamudinājumi, skolēna pašvērtējums, skolēnu savstarpējais vērtējums. Darba plānojums

Stundas plāns Ierosināšanas fāze

Apjēgšanas fāze

Skolotāja darbība Skolēni tiek iepazīstināti ar stundas tēmu un veicamiem uzdevumiem. Skolēni strādās individuāli darba lapās, pāros un grupās. Aktualizēju informāciju par drošību ziemā. Darba lapā skolēni pilda 1.uzdevumu. Skolēni sadalās 5 grupās. Veido domu karti! Paskaidro! Vizualizēšana. Prāta vētra. Darba lapā skolēni pilda 2.uzdevumu. Patstāvīgais darbs ar tekstu, skolēni lasa teikumus. Pārdomā, izvēlas pareizo secību. Sameklē un apvelk atslēgas vārdus! Skolēnu stāstījums. Situācijas analīze. Saruna. Frontālais darbs.Kopā ar skolēniem pārrunājam prezentācijas materiālu. Aicinu skolēnu izteikt savas domas, komentārus. Darba lapā skolēni pilda 3.uzdevumu. Patstāvīgais darbs, darbs pārī, skolēni lasa ieteikumus. Pārdomā, piekrīt vai nepiekrīt šiem ieteikumiem. Skolēni izvēlas pareizo ieteikumu. Stāstījums. Situācijas analīze. Svarīgi ir uzklausīt pamatojumu, kāpēc izvēlējies šo ieteikumu. Darba lapā skolēni pilda 4.uzdevumu. Darbs ar burtu mīklu. Patstāvīgs darbs. Pārbaudu paveikto. Darba lapā skolēni pilda 5.uzdevumu. Darbs pārī. Kopā ar skolēniem pārrunājam prezentācijas materiālu. Prot izsaukt pirmo palīdzību nelaimes gadījumā, zina, kur meklēt palīdzību.

Skolēnu darbība Klausās. Pārrunā iespējamās atbildes. Atbilde — ievērot drošību uz ielas, ledus, kalna. Uzmanīties no lāstekām, jumtiem. Silts apģērbs – var iegūt apsaldējumus. Izsaka savas domas par drošības ievērošanu ziemas laikā. Skolēni strādā individuāli. Atbild uz jautājumiem, aktīvi līdzdarbojas. Skolēni prot izvairīties no riska situācijām, lai neiegūtu traumas.

Skolēni strādā pāros un vienojas, par vienu ieteikumu. Skolēni pamato, kāpēc tā domā.

Ja visi vārdi atrasti skolēni pieceļas kājās. Darba lapa ar burtu mīklu tiek pacelta virs galvas. Skolēni strādā pāros un vienojas, par izvēlēto vārdu, pamato, kāpēc izvēlējās šo vārdu.

Refleksijas fāze

Aicinu skolēnu izteikt savas domas, komentārus. Stāstījums. Saruna. Jautājumi. Demonstrējums. Darba lapā skolēni pilda 6.uzdevumu. Skolēni sadalās 5 grupās, katra grupa aizpilda tabulu! Saruna. Frontālais darbs. Mutiskas pārrunas, diskusija. Situācijas analīze. Katra grupa izsaka savu viedokli. Skolēni prot izvairīties no riska situācijām, lai neiegūtu traumas. Grupa novērtē uzdevumu, kā veicās strādājot grupā? Aicinu skolēnam vērtēt stundā sasniegto. Pašvērtējums par darbu stundā. Ko tu iemācījies šajā stundā?

Darbs grupā. Katra grupa aizpilda tabulu,vienojas par vienu savu ieteikumu.

Skolēni veic pašvērtējumu par paveikto un izsaka savu viedokli par savu darbu stundā.

Mājas darbs Izmantojamie mācību avoti http://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vesels_un_dross.pdf

Pielikums

TĒMA: Mana drošība. Ziemā. 1. Ko nozīmē - „ Mana drošība - ziemā”? Turpini domu karti!

Drošība ziemā

2. Izlasi! Saliec teikumus pareizā secībā! Apvelc atslēgas vārdus! Ziemas laikā visbiežāk bērni cieš, braucot no kalna ar ragaviņām, „pannām”, plēvēm, slēpojot, braucot ar sniega dēli vai slidojot. Negadījumi notiek, ja braucējs nevar novaldīt ragavas, slēpes vai sniega dēli un ietriecas šķērslī, kokā, sētā, arī saduroties ar citiem ziemas prieku baudītājiem. Svarīgi ir iemācīt bērniem dažādus bremzēšanas veidus, pagriešanās un drošas nokrišanas variantus, lai viņi izvairītos no dažādiem šķēršļiem un sevi pasargātu. Kad lielāki bērni uz kalnu sāk iet vieni paši, pieaugušajiem ir svarīgi zināt, kurp viņi dodas. Risks ciest negadījumā ir atkarīgs no braucēja uzvedības un braukšanas apstākļiem, kā arī no inventāra tehniskā stāvokļa. Svarīgi pārrunāt drošības noteikumu ievērošanu ziemas laikā.

3. Pārgalvīgas rīcības piemēri ziemas laikā! Aizpildi tabulu! Atrodi katrai situācijai ieteikumu, kā rīkoties! Pretī ieteikumam ierakstiet atbilstošo situācijas numuru! Nr.p. Nr. Situācija Ieteikums k. Distances neievērošana Braukšana var apdraudēt pārējo cilvēku 1. braucot no kalna. drošību un dzīvību, tādēļ labāk brauc viens. 2.

Šļūkšana ar plēvi no kalna.

Uz kalniņa neievēro pareizo braukšanas virzienu.

Braukšana saķeroties vairākiem kopā.

Mēģinājums ar ragaviņām izbraukt pa vidu diviem kokiem.

Neievērojot virzienu var notikt sadursme, tādēļ no kalna brauc tikai uz leju. Braucējs nevar novaldīt ragavas, ietriecas kokā vai var sadurties ar citiem ziemas prieku baudītājiem, tādēļ izvēlies citu braukšanas virzienu. Ievēro distanci un izvairies no sadursmes ar priekšā esošo personu, kura neredz, kas notiek aiz muguras. Ja ceļā gadās pat neliels akmens vai cietāks ledus gabals, var tikt traumēts mugurkauls, bet it īpaši astes kauls, tādēļ labāk izmantot ragavas.

4. Atrodi vārdus, kuri apzīmē pārgalvīgas rīcības sekas!

5.Lai braukšana no kalniņa sagādātu tikai patīkamus brīžus, jāievēro drošības noteikumi! Šajos noteikumos „izdzisuši” daži vārdi (drošības, glābšanas, obligāti, ragaviņām, redzamā, aizsargķiveri, 113). Ieraksti tos! DROŠĪBAS NOTEIKUMI

 Atrodoties uz kalna, ir svarīgi lietot ______________________________.  Gan slēpošanai, gan braukšanai ar _______________________ var noderēt tā pati aizsargķivere, kuru bērns lieto, braucot ar velosipēdu.  Ķiveres uz kalna būtu________________ jālieto visiem braucējiem.  Pirms braukšanas ar ragavām un slidošanas slidotavā ir svarīgi iepazīties ar _______________________ noteikumiem.  Noteikumi parasti ir atrodami gan atpūtas vietas mājas lapā, gan slidotavā labi _________________ vietās.  Ja noticis nelaimes gadījums nekavējoties zvani ___________________ dienestam pa tālruni 112! informāciju tabulā! tabulu!  6. VaiIzlasi _________________ ātrai Aizpildi palīdzībai, pasaki _________________, ________________, __________________, ____________________. Situācija Sekas Skolēni brauc no kalna ar Var nokrist, uzbraukt ragaviņām, „pannām”, plēvēm, kādam virsū. sniega dēli. Nevar novaldīt ragavas, slēpes vai sniega dēli.

Tavs ieteikums Uzmanīgi jāpaskatās apkārt vai braukt no kalna ir droši.

Paslīdēšana uz slidenas ielas vai traumas, kas saistītas ar sniega vai lāsteku krišanu no jumtiem. Bērni vizinās pa pašu izveidotām trasēm, kas beidzas tieši pie ceļa braucamās daļas vai šķērso to. Bērni uz kalnu iet vieni paši.

10.Daina Kronberga, latviešu valoda, 3.b klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze Mācību dialogs

Kritiskā domāšana.

Apjēgšanas fāze Mācību dialogs

Praktiskā darbība

Instrukcija Pilnveidot skolēnu valodas pamatprasmes un apzināties lasītprasmes nozīmi sevis pilnveidošanā un izaugsmē. 1. Ppilnveidot lasītprasmi, izmantojot dažādas lasītprasmes pilnveides metodes 2. Mācīt spriest, salīdzināt, prognozēt, iegūt informāciju; 3. Noskaidrot, kas ir instrukcija, tās veidošanas noteikumi; 4. Pašiem izveidot un prezentēt savu instrukciju. Mutvārdu un skolēnu balsošana Darba plānojums Sameklēt mājās kādu instrukciju. Tajā pasvītrot 2-3 teikumus prezentēšanai klasē. Skolotāja darbība Skolēnu darbība Skolotāja paskaidro, ka stundā iepazīsimies ar ikdienas dzīvē nepieciešamiem norādījumiem, kā rīkoties ar dažādām lietām. Darbs ar latviešu valodas grāmatu Zīle Skolēni strādā ar uzdevumu un grāmatā 24. uzd. 17. lpp. doto skaidrojumu, kas ir instrukcija. Pārrunas par to, kur skolēni reālā dzīvē sastapušies ar nepieciešamību lasīt instrukcijas.

Skolēni stāsta par savu pieredzi.

Skolotājs ierosina prezentēt savu atnesto instrukciju. Skolēniem uzdevums – izdomāt *kāds ir instrukcijas uzdevums; *kādi noteikumi būtu jāievēro, ja pats gribētu veidot kādu instrukciju; *kā 20 prezentētās instrukcijas varētu sagrupēt. Skolotāja vadībā notiek „Prāta vētra” par izvirzītajiem uzdevumiem.

Skolēni nolasa no instrukcijas mājās izvēlētos instrukciju fragmentus un domā *kā instrukcijas palīdz reālajā dzīvē; *kas obligāti jāievēro, veidojot instrukcijas; * kādās grupās varētu sadalīt 20 klases biedru atnestās instrukcijas. Skolēni izsaka savas domas, pamato spriedumus, apmainās viedokļiem.

Skolotājs palīdz apkopot un noformulēt skolēnu izteiktās domas.

Skolēni secina, ka *instrukcija palīdz saprast, kā pareizi jārīkojas; *instrukcijā jāsniedz darbību secība, kas obligāti jāievēro; *klasesbiedru atnestās instrukcijas var iedalīt 3 grupās: sadzīves tehnikas; zāļu lietošanas un spēļu instrukcijas.

Skolotājs aicina skolēnus sadalīties šajās 3 grupās, secina, kuru instrukciju atnests vairāk. Skolotājs uzaicina skolēnus uz A4 lapām izveidot pašiem savas instrukcijas kāda priekšmeta pagatavošanai, pievienojot arī zīmējumu.

Skolēni strādā pie instrukcijas.

Patstāvīgs darbs

Interesantākā instrukcijas autors varēs novadīt mājturības un tehnoloģijas stundu, lai pagatavotu savu izvēlēto lietu.

Refleksijas fāze

Izstāde ar skolēnu instrukcijām. Pārrunas, Skolēni balso par instrukciju, ko vai tās saprotami norāda darbību secību. izmantos nākamajā mājturības stundā.

Mājas darbs Pielikums

11.Sanita Šēnfelde, dabas zinības, 3.c klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti)

Uzdevumi

Vērtēšana Darba plānojums Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze Mācību dialogs

Kritiskā domāšana. Apjēgšanas fāze

Darbs grupās

Praktiska darbība.

Latvijas aizsargājamie dzīvnieki. 1. Iegūt informāciju par Latvijas aizsargājamajiem dzīvniekiem no dažādiem informācijas avotiem. 2. Iepazīstina citus ar iegūto informāciju par Latvijas aizsargājamajiem dzīvniekiem. 3. Izprot nepieciešamību saudzīgi izturēties pret aizsargājamajiem dzīvniekiem. 1. Iegūst informāciju par aizsargājamajiem dzīvniekiem, izmantojot "Latvijas Sarkano grāmatu, interneta resursus. 2. Prot pastāstīt par Latvijas aizsargājamajiem dzīvniekiem. 3. Zina par dzīvnieku aizsardzības nozīmi dabā. 4. Nosauc dažus dzīvnieku aizsardzības piemērus. Skolotāja darbība Pastāstu, ka Latvijā ir arī reti sastopami dzīvnieki, to skaits ir neliels, un šiem dzīvniekiem draud izzušana. Kopīgi noskaidrojam stundas tēmu. Skolēniem uzdodu problēmjautājumu: Kāpēc daudzu dzīvnieku skaits samazinās? Atbildes pierakstu domu kartes veidā. Jau iepriekš uz klasi atnesu Latvijas Sarkano grāmatu( 2 skolēni paši atnesa savu Latvijas Sarkano grāmatu no mājām), planšetdatorus. Darbs norit grupās(3). Katrai grupai uzdodu atšķirīgus uzdevumus. Dažām grupām atkārtojas uzdevumi. 1. Atrast informāciju par aizsargājamajiem putniem. 2.Atrast informāciju par aizsargājamajiem kukaiņiem. 3.Atrast informāciju par aizsargājamajiem rāpuļiem. 4.Atrast informāciju par aizsargājamajiem abiniekiem. 5.Atrast informāciju par aizsargājamajām zivīm. 6.Atrast informāciju par aizsargājamajiem zīdītājiem. Katra grupa uz lapas pieraksta dzīvnieku nosaukumus. Par vienu dzīvnieku uzraksta sīkāk. To

Skolēnu darbība Skolēni izsaka savus viedokļus, redzētais, dzirdētais pa TV, lasītais. Skolēni paši pasaka, ko šajā stundā apgūsim. Skolēni min piemērus.

Skolēni izvēlas savu informācijas veidu. Katra grupa izlozē savu lapiņu ar veicamo uzdevumu. Skolēni meklē informāciju, raksta, noformē.

uzzīmē vai parāda attēlos. Refleksijas fāze

Mājas darbs

Pēc katras uzstāšanās parādu attēlus un informāciju digitālajos materiālos www.soma.lv dabas zinības 3.klasei "Kur ziema pa vasaru dzīvo?"

Katra grupa pastāsta par savu paveikto uzdevumu. Parāda attēlus vai zīmējumu. Katrs pasaka , ko esi iegaumējis, atcerējies.

Klasē veidojam darbu izstādi. Pārrunas par informācijas meklēšanu, grūtības. Atslēgas vārdu pareiza ierakstīšana, formatēšana. Uzklausa katru grupu. Uzdod jautājumus. -

Katra grupa stāsta par informācijas meklēšanu, patiesīgumu, kādas grūtības.

Pielikums. www.soma.lv http://latvijas.daba.lv/aizsardziba/augi_dzivnieki/dzivnieki.shtml

12.Ilona Grišmanauska, latviešu valoda, 3.d klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze Mācību dialogs

Apjēgšanas fāze Mācību dialogs Praktiska darbība “Brīvais raksts”

Pasakas Mērķis: Sniegt priekšstatu par literārām pasakām un tautas pasakām. Sasniedzamais rezultāts: Prot atšķirt literāru pasaku no tautas pasakas. 1. Pilnveidot skolēnu lasītprasmi, izmantojot dažādas lasītprasmes pilnveides metodes, 2. Mācīt pasakā atrast nepieciešamo informāciju, salīdzināt un secināt. 3. Attīstīt prasmi gūt atziņu no lasītās pasakas. Pašvērtējums. Darba plānojums Katram skolēnam līdzi sava mīļākā latviešu tautas pasaku grāmata. Klasē izveidota pasaku grāmatu izstāde. Skolotāja darbība Skolēnu darbība Skolotāja ieinteresē skolēnus un kopīgi Skolēni nosaka stundā veicamos nosaka stundā attīstāmās prasmes. uzdevumus. Saruna par atnestām pasaku grāmatām. Kāpēc tieši šīs grāmatas? -Secina, ka lasīsim latviešu tautas pasakas. -Ko māca pasakas? -Secina, ka māca domāt. -Ko iegūsi, ja lasīsi pasakas un mācēsi -Secina, ka katrai pasakai ir atziņa, ko tā spriest un secināt? iemāca lasītājam. Šodien mācīsimies par pasakām. Aicinu skolēnus būt vērīgiem un uzmanīgiem. - Saruna par to kā radušās pasakas. Skolēniem izdala DL ar V. Ancīša dzejoli “Kur pasakas cēlušās?”

Skolotāja aicina uz sarunu par dzejolī izteikto domu. Karstais krēsls

Skolotāja aicina skolēnus uz sarunu par dzejoļa izpratni.

Mācību dialogs

Skolotāja aicina pastāstīt par savu atnesto pasaku grāmatu. Skolotāja mudina domāt- ko māca pasaka, kāpēc jālasa pasakas? Tātad, pasakas jālasa, lai varētu salīdzināt un secināt.

Mācību dialogs Praktiska darbība

Skolotāja aicina atrast savu vismīļāko pasaku un klusu to pārlasīt. Domā ko teiksi par savu pasaku! Skolotāja uzdod jautājumus – Kā Tu pazīsi pasaku?

Skolēni paši pasaka, ka stundā mācīsies par pasakām. Skolēni lasa, domā un atbild uz jautājumiem par doto dzejoli. Skolēni brīvā formā DL rakstiski izsaka savu viedokli, izjūtas par pasakām. Skolēni secina, ka pasakas, kuras cilvēks stāsta otram cilvēkam pēc atmiņas, sauc par tautas pasakām. Skolēni iesēžas norādītajā krēslā un skaidro, stāsta vai izsaka savu viedokli par tautas pasakām. Skolēni stāsta par pasaku grāmatām.

Skolēni secina, ka latviešu tautas pasakas māca domāt, salīdzināt un secināt. Skolēni pārlasa un mēģina uztvert galveno domu. Skolēni stāsta, ka pasakas sākas ar īpašiem vārdiem- Reiz dzīvoja vai sensenos laikos. 58

Mācību dialogs

Refleksijas fāze Pašvērtējums Atgriezeniskā saite

Mājas darbs

Ar jautājumu palīdzību nonāk pie domas, ka pasaku lasot cilvēks nonāk pie atziņas, pie pamācības. Tātad, pasakas jālasa, lai gūtu atziņu. Aicinu skolēnus padomāt kādas vēl var būt pasakas. Atgādinu par darbu uz krāsainajām lapām. Lasu priekšā I. Ziedoņa pasakas “Zaļā pasaka” fragmentu. Noskaidrojam, kāpēc tā domā. Mudinu domāt, ar ko atšķiras šī pasaka no tavas mīļākās pasakas. Aicinu padomāt kā sauc pasaku, ja to sacer konkrēts cilvēks. Uz tāfeles uzrakstīts – literārs darbs. Skolēni izdomā kā sauc pasakas, ja ir zināms autors Aicinu skolēnus nosaukt stundā veiktos uzdevumus un novērtēt savu darbu.

Skolēni secina, ka svarīga ir gūtā atziņa. Skolēni mēģina pateikt kādu atziņu guva no savas pasakas.

Skolēni nosaka, ka tā ir I. Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Skolēni noskaidro, ka pasakai ir autors un to nevar nosaukt par tautas pasaku. Skolēni secina, ka tās ir literārās pasakas.

Skolēni stāsta, ka mācījās par latviešu tautas un literārajām pasakām, ka pasakas māca domāt un salīdzināt, ka cilvēki gūst vērtīgas atziņas. Skolēni veic pašvērtējumu. Ja prot Skolēniem uz galda zaļa un sarkana atšķirt tautas pasaku no literāras pasakas, kartīte. Tās izmanto pašvērtēšanai. tad paceļ zaļu kartīti, ja neatšķir, tad sarkanu kartīti. Skolēni mājās sacer literāru pasaku par savu mājdzīvnieku.

Pielikums

Valdemārs Ancītis

Kur pasakas cēlušās? Jūs brīnāties, bērni, kur vectētiņš Ir ņēmis tik skaistas pasakas? Tāpat kā jūs – tā reiz arī viņš Ir bijis- mazs. Un – tāpat kā jūs – viņš klausījās Sava vectētiņa pasakās. Un viņa vectētiņš? Arī tas reiz bija mazs puisēniņš Un klausījās modri, klausījās klusi, Pašķiebis galvu uz vectētiņa pusi. Tāpat arī tas… Kurš pateiks, cik galu galā ir vecas pasakas? Man liekas, tās vectētiņš, pirmais kas bijis, No kokiem un putniem būs noklausījies. 1. Lasi klusu un izteiksmīgi! 2. Kā bērni iepazīst pasakas? Iekrāso atbilstošas dzejoļa rindas! 3. Izlasi dzejolī jautājumus un atbildes uz tiem! 4. Kā sauc šīs pasakas? Uzraksti! ………………………………………………………………………..

Brīvais raksts Zaļā pasaka Kādu nakti pilsētā ienāca mežs. No sākuma cilvēki nesaprata, ko tas nozīmē- pa Pērnavas, pa Brīvības un Lubānas ielu, pa visām ielām uz Rīgas centru skrēja aizelsusies benzīna smaka un sauca pēc glābiņa. Viņu gribot nosmacēt, viņai vairs elpas neesot, no visām pilsētas pusēm šurp nākot zaļa migla, tā smaržojot pēc skujām un ziediem, pēc īsta meža, un visām smakām kļūstot nelabi no tādas miglas, ņemot elpu ciet….

13.Inese Ķēniņa, sports, 3.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Ierosināšanas fāze. Mācību dialogs

Latvijas sportists Pilnveidot skolēna valodas pamat prasmes un apzināties lasītprasmes nozīmi sevis pilnveidošanā un izaugsmē kā arī izzināt sev tīkamo Latvijas sportistu.  pilnveidot lasītprasmi, izmantojot dažādas lasītprasmes pilnveides metodes;  mācīt spriest, salīdzināt, prognozēt, iegūt informāciju;  attīstīt prasmi lasīt apzināti, pareizi, ar izteiksmi;  prast meklēt informāciju no planšeti, žurnāliem, avīzēm Darba plānojums -paņemt avīzes, žurnālus, ja ir, par kādu no sportistiem. Skolotāja darbība Skolēnu darbība Ar skolēniem iepriekšējā stundā jau izrunāts, par Latvijas slavenākiem sportistiem. Skolēni sadalīti 5 grupās. Katram uz galda DL, papīra krīzīte, planšetes, žurnāli, avīzes Kopīgi noteikt stundā veicamos uzdevumus.4 min Skolēniem 3teikumi par sportistu, sporta veidu un viņiem jāmēģina atminēt par kuru sportistu viņiem būs jāmeklē informācija - uzzinās Skolēni min: Kristaps Porziņģis, stundas tēmu. Māris Verpakovskis Basketbolists – liepājnieks Martins Dukuri Futbolists – liepājnieks Jeļena Ostapenko Tenisiste 20gadus veca rīdziniece Edgars Masaļskis Hokejists – bijušais vārtsargs Latvijas izlasei

Kritiskā domāšana

Precizēju stundas tēmu. Kādus vēl sporta veidus tu zini? Kāda ir tiem savstarpējā atšķirība? Kādus Latvijas sportistus tu vēl zini Kāda ir sporta nozīme mūsu dzīvē?

Apjēgšanas fāze Mācību dialogs

Katrai grupai vairākas planšetes. Kopīgi noskaidrojam, ko jau zinām par šo sportistu.1 min Meklēsi plašāku informāciju par Latvijas sportistu. Darba grupas internetā www.google.lv meklē informāciju, sportista bērnība, sportista panākumi, sportista ģimene - 7 min. Dalies ar grupas biedriem par atrasto informāciju.2 min

Darbs grupās.

Praktiska darbība

Veido uz iedotās papīra glāzes, A4 lapas vai veido grāmatiņu, nelielu uzskates materiālu par grupas sportistu.

Sauc sporta veidus Saka sporta veidus un sskaidro atšķirības. Stāsta par sporta nozīmi savā un citu dzīvē. Skolēni savā starpā sastrādājas, apmainās viedokļiem. Stāsta jau iepriekš zināmo informāciju. Meklē informāciju, kopīgi apspriežas, izlemj svarīgo, īsi pieraksta uz DL. Viens no grupas lasa atrastos faktus. Skolēni sāk formēt papīra glāzi pēc iepriekš norādītiem nosacījumiem.

Atpūtas pauze!1,30 min Filma: Kā dzīvot 61

"Karstais krēsls"

veselīgi https://www.youtube.com/watch?v=Sjo0ly7l_90 Lieku pabeigt informācijas apkopošanu par grupas sportistu. No katras grupas izvēlos vienu skolēnu, kurš sēdēs krēslā un iejutīsies sportista lomā uz mazu interviju par grupas sportistu.

Refleksijas fāze Katra grupa aizstāv savu darbiņu. Lieku izvēlēties skolēnus, kas paliks pie galdiņa Atgriezeniskā un skolēnus, kas staigās pa grupām. saite

Atpūšas, dejo līdz.

Citi klases skolēni uzdod „sportistam” jautājumus par konkrēto sportistu. Kā Jūs sauc? Cik Jums gadu? Ar kādu sporta veidu Jūs nodarbojaties? utt. Divi skolēni staigā apkārt pa grupām un iegūst informāciju par sportistiem.3skolēni paliek pie sava galdiņa un gaida skolēnus, kas staigā apkārt un iegūst informāciju par sportistu. Sēdus palikušie skolēni pastāsta par savu sportistu. Pēc tam mainās tie, kas sēdēja iet apkārt galdiņiem, kas jau staigāja apkārt, sēž un prezentē klasesbiedriem savu sportistu.

Mājas darbs

Pielikums Katrai grupai uz galda praktiskā darba norādījumi. Radošā darba uzdevums: 1.Iedomājies, ka esi LNT ziņu dienesta darbinieks, kuriem ir dots uzdevums izveidot informāciju par sportistu 2.Jūs varat izmantot visus nepieciešamos materiālus, resursus, tik rezultātam jābūt atbilstošam prasībām. Prasības 1. ir radošs un interesants – atbilstošs sportistam 2. Ir norādīta informācija: 2.1. sportista bērnība (1-2 teikumi) 2.2. sportista panākumi ( 2 – 3 teikumi) 2.3. sportista ģimene.(2-3 teikumi) 2.4. Viens attēls sportista 3. Ir kāds zīmējums par šo sportistu un skaidrojums par zīmējumu (1 īsā teikumā) 4. Informācija jāizvieto tā, lai būtu viegli uztverama klasesbiedriem un pats spētu pastāstīt uzrakstīto informāciju.

14.Inta Šablovska, matemātika, 4.klase Stundas tēma Mērķis (sasniedzamie rezultāti) Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Ierosināšanas fāze Dialogs 5 min

Apjēgšanas fāze Uzdevumu risināšana Patstāvīgs darbs Darbs pāros

Dialogs 8 min

Patstāvīgs darbs

Teksta uzdevumi. Kustību uzdevumi. Attīstīt skolēna domāšanu veicinot lasītprasmi. 1. Atcerēties teksta uzdevumu risināšanas gaitu: jautājums- darbība - atbilde 2. Veicināt prasmi pārvērst vizuālu informāciju tekstā un otrādi 3. Atcerēties mērvienības un to simboliku 4. Uzklausīt dažādus viedokļus Ar „+” zīmītēm Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Skolēniem tiek uzdoti jautājumi – Skolēni atbild- atnācu ar kājām, atskrēju,  kā nokļuvi skolā? atbraucu ar automašīnu, atbraucu ar riteni. Atbildes- stundās h, minūtēs min.  cik ilgs laiks nepieciešams, lai nokļūtu skolā?  vai ceļu līdz skolai var izmērīt m vai Atbildes – km, m km? Atbilde – ātrums raksturo veikto ceļu  ko raksturo ātrums? laika vienībā km/h Skolēni nosauc pierakstītās mērvienības. Pierakstiet laika, ceļa, ātruma mērvienības! Kopīgi noteikt stundā veicamos uzdevumus. Uzdevums 47.2. no mācību grāmatas. Skaidroju kā pareizi lasīt uzdevumu, lai to izprastu. Kas abos uzdevumos kopīgs? Kas – atšķirīgs? Apspriežas pāros. Pirms a uzdevuma rēķināšanas –  viens skolēns izlasa skaļi uzdevuma tekstu,  otrs skolēns atstāsta uzdevuma noteikumus saviem vārdiem Atcerēsimies, kā varēja pierakstīt teksta uzdevuma risināšanas gaitu! ( ja neatceras – atver mācību grāmatā 56. lpp) Šo teksta uzdevumu pierakstīsim ar jautājumiem un darbībām! Uzdevuma b piemēru izrēķināt patstāvīgi ( ja radīsies grūtības, tad rīkošos kā a piemērā)! Kopīgi pārrunāsim uzdevuma

Skolēni atbild.

Lasa skolēns ar labu lasītprasmi Atbild skolēns ar apgrūtinātu lasītprasmi Stāsta par 3 pieraksta veidiem.

Skaļi pasaka jautājumus, darbības raksta arī uz tāfeles. Pareizi pasaka atbildi.

5 min Pašnovērtējums 3 min

atrisinājumu! Plusiņš skolēniem, kuri izpildīja b piemēru bez kļūdām.

Lasa uzrakstītos jautājumus un darbības! Pārējie salīdzina risinājumu

Uzdevums no slaida.

Uzdevumu veidošana 1 min Vēro zīmējumu un sadomā uzdevumu!

Uzdevumu risināšana Vizualizēšana 5 min Rezumēšana 5 min Situāciju analīze 5 min Refleksijas fāze 2 min

Mājas darbs 1 min

Uzdevums 47.8. no mācību grāmatas. Izlasiet uzdevumu! Padomājiet, kā uzdevumu attēlot zīmējumā? Četri skolēni var nākt pie tāfeles un uzzīmēt savu zīmējumu. Kopīgi vienojās, kādam jābūt zīmējumam. Pārbaudīsim, vai zīmējums atbilsts tekstam! Pārrunāsim atrisināšanas gaitu! Pārbaudīsim, vai esam ieguvuši atbildi uzdevuma jautājumam!

Vairāki stāsta savu sadomāto uzdevumu. Pārējie seko un labo kļūdas.

Skaidro savu zīmējumu. Pārējie izsaka savas domas Zīmē pierakstu kladēs. Pārējie skolēni izsaka savu viedokli par nepilnībām vai kļūdām zīmējumos. Pierakstos raksta jautājumus un darbības Skolēni salīdzina ar grāmatā prasīto un savu uzrakstīto atbildi. Novērtē savas zināšanas, paceļot roku.

Uzdodu jautājumus:  saprati stundā pārrunāto  daļēji sapratis  nepieciešama konsultācija Mājas darba burtnīcā 47.9. uzdevums ar pilno pierakstu. Jābūt arī zīmējumam.

15. Stundas tēma Mērķis

Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs

Ierosināšanas fāze Mācību dialogs Apjēgšanas fāze Patstāvīgs darbs Mācību dialogs

Patstāvīgs darbs Mācību dialogs

Dana Krētaine, latviešu valoda, 4.klase

Saziņa –tiešā runa un atkārtojums par vienlīdzīgiem un atkārtotiem teikuma locekļiem, sinonīmiem, virsraksta veidošanas nosacījumiem. Pilnveidot skolēna valodas gramatikas prasmes un iemācīt skolēniem saskatīt daiļliteratūras teksta valodas bagātību, kā arī uztvert un izprast tekstā ietverto informāciju.  pilnveidot lasītprasmi, izmantojot dažādas lasītprasmes pilnveides metodes;  mācīt spriest, pētīt, iegūt informāciju;  nostiprināt prasmes tekstā saskatīt vienlīdzīgus un atkārtotus teikuma locekļus  pilnveidot prasmes tekstā analizēt saziņas situāciju un tiešās runas noteikšanu, atdalīšanu. Pašvērtējums - pieturzīmju un ievietošana prasme tiešas runas teikumos, piebildes noteikšana. Darba plānojums Iemācīties definēt ar saviem vārdiem jēdzienus –monologs, iekšējais monologs, polilogs, dialogs, tiešā runa un tiešās runas pieraksta pamatnosacījumus. Skolotāja darbība Skolēnu darbība Atkārtojuma jautājumi par saziņas Skolēni atbild uz jautājumiem, jēdzieniem, kurus bija mājas darbā - pamato savu viedokli. jāatkārto.

Darba lapu izsniegšana. Uzdevums –aicināt katram izlasīt klusiņām pie sevis izdalīto tekstu. Secināt, kas tekstā nav ievērots?

Skolēni lasa daiļdarba tekstu. Izsaka savus secinājumus, kāda ir trūkstošā informācija tekstā –virsraksta trūkums, nav atdalīta no teksta tiešā runa.

Aicina skolēnus veikt 2.un 3.uzdevumu. Aicina nolasīt paveikto un novērtēt savu veikumu ar + par katru pareizi veiktu nosacījumu katrā teikumā. (Atkārtojums par beigu pieturzīmju lietojumu.) Dialogs par labas saziņas veidošanas 5 nosacījumiem –partneris, vieta, laiks, sarunas mērķis, sarunas atrisinājums. Rosināt skolēnus veikt 4.5.uzdevumu un nolasīt paveikto. Atkarojuma jautājumi par iepriekš apgūto – vienlīdzīgi teikuma locekļi, atkārtoti teikuma locekļi, sinonīmi.

Ievieto tekstā pieturzīmes, nosaka teikuma daļas. Pašvērtējums –nolasa savu veikumu, pamato un novērtē paveikto.

Kopīgi apspriežas, izlemj svarīgo. Meklē informāciju īsi pieraksta DL. Lasa un salīdzina paveikto. Secina, ka tekstā izmantots sarunas veids – dialogs. Stāsta jau iepriekš apgūto informāciju, pamato jēdzienu nosacījumus. 65

Aicinājums noteikt daiļdarba māksliniecisko uzbūvi, vērtību.

Refleksijas fāze

Meklē informāciju tekstā, lasa un salīdzina paveikto.

Atkārtojuma jautājumi par teksta virsraksta veidošanu.

Attīsta iztēli, veido virsrakstus tekstam, pamato virsraksta veidošanas izvēli.

( Varoņa „ Žubīte” labākai izpratnei ar IT palīdzību skolēniem tiek attēlots dabā sastopamā putna attēls un īss putna raksturojums aicinājums skolēniem izteikt viedokli –salīdzināt.) https://lv.wikipedia.org/wiki/%C5% BDub%C4%ABte Atkārto zināšanas par deminutīviem.

Nosauc tēlu raksturojumus, iepazīstas ar skolotājas attēlotā putna izskatu un raksturojumu. Salīdzina vīrišķās un sievišķās dzimtes pārstāvju atšķirības un to nozīmi dabā.

Rosinājums izteikt savu viedokli par dzīves pieredzi, ka saistīta ar tekstā pausto atziņu. Aicina izvērtēt stundā uzzināto, savas prasmes! Kas vēl jāapgūst?

Citē tekstā varoņa izteikto atziņu, saista to ar dzīvē noskatītām situācijām. Skolēni izsaka viedokli, pamato savas domas.

Izsaka viedokli par deminutīvu veidošanas nosacījumiem. Meklē tos tekstā, lasa paveikto.

Pielikums

Izlasi tekstu! ………………………………….. Kuplas egles galotnē dzīvoja sprigana, melnacaina žubīte, bet pie egles kājām - pūkains zaķis. Šorīt žubīte jau bija agri, agri uzposusi savu ligzdu, paēdusi un noslaucījusi knābi, bet garausis guļava vēl saldi gulēja. Atvērdams acis, viņš atcerējās Vai, nu ir nokavēts Vajadzēja iet kāpostos Pa dienu man tā kā bailes Drebinādams garās ūsas, zaķis vaicāja žubītei Kā tu vari tik agri uzcelties Vai tev rīta miegs nav vissaldākais Žubīte atsacīja Es vienmēr atceros mātes padomu To zina visi, bet ne vienmēr izpilda Zaķēns lūdzās Pasaki to man Žubīte pielidoja pie zaķa garās auss un iečukstēja Ilgi gulēdams neko nepadarīsi Zināšanu nostiprināšana

1.Uzdevums. Apskati tekstu vēlreiz un secini, kas nav ievērots teksta uzbūvē, pierakstā? 2.Uzdevums. Ievieto nepieciešamās pieturzīmes tiešās runas teikumos! 3.Uzdevums. Pasvītro tiešās runas teikumos piebildes! 4.Uzdevums. Izraksti informāciju! Saziņa partneri

Saziņas laiks

Saziņas vieta

Saziņas mērķis

Saziņas rezultāts

5.Uzdevums. Kurš sarunas veids tekstā izmantots?............................................

Atkārtojums

6.Izpēti teksta pirmo rindkopu! Izraksti vienlīdzīgus teikuma locekļus!........................................................................ Izraksti atkārtotus teikuma locekļus…………………………………………………. Izraksti vārdam zaķis sinonīmu ……………………………..

Daiļdarba teksta izpratne

7.Uzdevums.  Izdomā tekstam virsrakstu!................................................................................  Arvienu svītru pasvītro tekstā vārdus, kāda bija žubīte!  Ar divām svītrām pasvītro tekstā vārdus, kāds bija zaķis!  Izraksti no teksta divus dažādus deminutīvus! …………………….,………….. , …………………………………..  No teksta izraksti žubītes mātes gudro padomu! ……………………………………………………………………………..  Kā tu vari saistīt šo teicienu ar novērojumiem dzīvē -ikdienā!

16.Baiba Millere, angļu valoda un mājturība un tehnoloģijas, 4.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Ierosināšanas fāze Mācību dialogs Kritiskā domāšana

Apjēgšanas fāze Mācību dialogs

Darbs grupās

Praktiska darbība Patstāvīgs darbs Mācību dialogs

Food. Picas rašanās vēsture Uzrakstīt savas picas recepti un pagatavot to. *atkārtot un nostiprināt vārdu krājumu par produktiem un darbības vārdiem saistībā ar ēdienu gatavošanu; *izskaidrot a loto of, many, much lietojumu; *attīstīt prasmi lasīt tekstu ar uzdevumu; *pilnveidot rakstītprasmi- katram savas picas receptes rakstīšana un noformēšana; *pagatavot picu pēc savas individuālās receptes. Pagatavotās picas degustācija Darba plānojums Uz mājturības un tehnoloģijas stundu ņemt līdzi nepieciešamo picas pagatavošanai, priekšautu Skolotāja darbība Skolēnu darbība Vārdu krājuma atkārtojums par produktiem un darbības vārdiem, kuri saistīti ar ēdienu pagatavošanu: Uz tāfeles ir piestiprināts (1.pielikums) Skolēni sauc sev zināmos vārdus par picas attēls zem kura tāfele sadalīta 2 tēmu un saka kurā stabiņā tas jāraksta. daļās: 1) Food; 2) verbs Skolēniem uzdodu problēmjautājumus: Skolēni izsaka savas domas. Vai pica ir veselīga? Vai iespējams pagatavot veselīgu (-āku) picu? Ja jā, tad kādā veidā/no kā? Vai picu vajadzētu ēst ikdienā vai tikai svētkos? Katram skolēnam tiek iedota darba lapa Katrs skolēns individuāli lasa un pilda ar tekstu (Welcome 2 Pupil’s book (p.86) savu darba lapu. Unit 13 Lesson 3 Fun Food! Task 1 The History of Pizza!) (2.pielikums). Teksts jālasa, jāieraksta vārds (kurš dots zīmējumā), jāiztulko/jāsaprot teksts. Tekstā iekļauta picas rašanās vēsture, instrukcija tās pagatavošanai) Katram skolēnam tekstā jāpasvītro vārdi, Ar krāsainu zīmuli katrs pasvītro tekstā kuri katram ir nesaprotami. vārdus, kuriem nezin tulkojumu. Tad pāros vien otram paskaidro. Ja ir vārdi, kurus nezin neviens no pāra, tad tos pārrunājam klasē visi kopā. Patstāvīgais darbs- katram savas picas Individuāla pieeja bērnam, izvēloties receptes rakstīšana un noformēšana. katram savas picas sastāvdaļa. Katrs skolēns raksta savu picas recepti, pēc kuras gatavos savu picu. Sekojošajā mājturības un tehnoloģijas Skolēni gatavo savu picu, vadoties katrs stundā katrs skolēns pagatavo savu picu pēc savas uzrakstītās receptes. pēc savas uzrakstītās receptes Skolēni degustē savu izcepto picu un pacienā arī savus klasesbiedrus.

Refleksijas fāze

Mājas darbs (ja paredzēts)

Rosinu izvērtēt stundā uzzināto, savas Skolēni novērtē savu darbību, iegūtās prasmes! zināšanas, piedalīšanos un darbošanos Pārrunājam kā katram veicies ar savas abās stundās ar balsošanas palīdzību: receptes rakstīšanu un picas smaidīga sejiņa, neitrāla sejiņa vai pagatavošanu. bēdīga sejiņa. Vārdu krājuma nostiprināšanai, izpildīt dotajā darba lapā (Welcome 2 Pupil’s book (p.86) Unit 13 Lesson 3 Task 3 Look and colour. (2.pielikums).

Pielikums Nr.1

Food

verbs

Pielikums Nr.2

17.Silva Vainovska, sports, 4.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Kustību rotaļas fizisko īpašību nostiprināšanai Sekmēt skolēna fizisko īpašību -ātruma, veiklības attīstību 1. pilnveidot fiziskās īpašības; 2. veicināt savstarpējās attiecības, darbojoties grupā; 3. attīstīt lasītprasmi un loģisko domāšanu; 4. nostiprināt apgūtās zināšanas mācību priekšmetā-literatūra Vērtēšana Darba plānojums Mājas darbs Skolotāja darbība Skolēnu darbība Ierosināšanas fāze Skolēni tiek iepazīstināti ar stundas tēmu Mācību dialogs un mērķi. Tiek uzdoti ievaddaļas uzdevumi Veic iesildīšanās uzdevumus, Skolēni tiek sadalīti grupās, izmantojot izmantojot jau apgūtos skaitļu principu. vingrinājumus. Sadalās grupās. Tiek sakārtota telpa, skolēni tiek - Klausās uzdevumu, uzdod Uzdevuma iepazīstināti ar rotaļas/stafetes jautājumus, ja kaut kas nav skaidrojums uzdevumiem un noteikumiem. skaidrs. Laukumā ir novietoti 20 konusi. Zem gandrīz katra no tiem tiek novietota zila vai dzeltena lapiņa ar tekstu. Katrai komandai ir savas krāsas lapiņa, kura no laukuma ir jāatnes uz starta vietu. Kad visas 16 lapiņas (katrai komandai 8 )ir atnestas, skolēni no visām lapiņām izveido pareizu jau zināmas, iepriekš mācītas tautasdziesmas tekstu. Patstāvīgs darbs Katrs skolnieks pa vienam veic distanci, Skrien katrs savu stafetes posmu, izvēlas konusu, ja zem tā atrodas vēro, ko dara pārējie komandas komandas krāsas lapiņa, viņš to atnes biedri, piedalās pareiza teksta starta vietā un nodod stafeti nākošajam salikšanā dalībniekam, ja nav kartiņas vai nav pareizās krāsas lapiņa, skrien atpakaļ un nodod stafeti. Refleksijas fāze, Uzdevumu abas komandas veic līdz galam. Kopā nolasa savu izveidoto - Vai tautasdziesma ir zināma? tautasdziesmu. atgriezeniskā - Vai uzdevumu bija viegli veikt? Izvēles kārtībā atbild uz jautājumiem saite - Vai uzreiz saprati uzdevumu? - Kā tu palīdzēji savai komandai? Mājas darbs

Pielikums Zilās krāsas komandas teksta lapiņas

Gulbīt’s savus

Viņezera maliņā?

kas tur viz

Kas tur spīd,

baltus

balināja.

svārkus

Balināt

Dzeltenās krāsa komandas teksta laipiņas

Dzērve kliedza,

staigājot.

Staigu purvu

dzērve brēca

Dzērvei

maliņā

kājas nosalušas,

Dziļezera

18.Santa Novada, sociālās zinības, 4.klase

Mājas darbs

Svētku, atceres un atzīmējamās dienas. Veidot skolēnos izpratni par Latvijas valsts svētkiem, atceres un atzīmējamām dienām, kā arī to atzīmēšanas tradīcijām. 1. Pilnveidot prasmi strādāt ar dažādiem informācijas avotiem; 2. Attīstīt prasmi diskutēt, aizstāvēt savu viedokli un sadarboties; 3. Mācīt skolēniem saskatīt saikni starp pagātni un tagadni. Formatīvā vērtēšana Darba plānojums nav

Aktualizācija

Skolotāja darbība Kā var zināt, ka valsts atzīmē svētkus?

Stundas tēma Mērķis Uzdevumi Vērtēšana

Patstāvīgais darbs pāros Formatīvā vērtēšana un atgriezeniskā saite Darbs ar tekstu.

Patstāvīgais darbs pāros Savas pieredzes aktualizēšana

Atgriezeniskā saite

Skolēnu darbība Atbild, ka svētku reizēs pie ēkām izkar valsts karogus, izrotā pilsētu, noformē veikalu skatlogus. Visas dienas kalendārā netiek atzīmētas Darbs ar kalendāru. vienā krāsā. Izpēti kalendāru un secini, Secinājums – atšķirīgā krāsā no pārējām ko tajā atzīmē ar katru krāsu! dienām atzīmē valsts svētkus(sarkanā krāsā). Ir svētki, kurus atzīmē vienu dienu, bet ir svētki, kurus svin vairākas dienas. Bez svētku dienām ir atceres un atzīmējamas dienas. Informācija par Latvijas Republikas likumu Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām. Darba lapā (pielikums nr.1un 2) jāpilda Strukturē informāciju. 1. uzdevums. Darba lapas samaina pa pāriem. Kopīgi noskaidrojam, kuras no dotajām ir svētku, atceres un atzīmējamās dienas. Darba lapā izlabo kļūdas un samaina atpakaļ darba lapas. Katrs pāris pārliecinās par sava darba rezultātiem. Katrs skolēns saņem tekstu. Individuāla Strādā ar tekstu. lasītprasmes attīstīšana, jauna informācija, atrast atbildi uz konkrētiem jautājumiem. Izlasi tekstu! (pielikums nr.3)Tekstā atrodi un pasvītro informāciju, kurā teikts kā radās Mātes diena un kad Mātes dienu sāka svinēt Latvijā! Darba lapā jāpilda 2.uzdevums. Skolēni strādā pāros, balstoties uz savām zināšanām un stundā uzzināto informāciju. Kopīgi noskaidrojam, ka par jauniem svētkiem un tradīcijām skolēni uzskata Helovīnu svētkus, Valentīndienu, taču ir maz informācijas par šo svētku atzīmēšanu. Kādas jaunas lietas šodien uzzinājāt? 75

Pielikums Nr.1

1.Izgrieziet dienu sarakstu. Apskatiet tabulu, ielīmējiet lapiņas zem katra iedalījuma Svētku dienas

Atceres dienas

Atzīmējamās dienas

2. Ieraksti tabulā, kuri svētki vai tradīcijas ienākušas Latvijā no citām valstīm Nosaukums

Jauni svētki un tradīcijas Latvijā Kad atzīmē?

Kā atzīmē?

Pielikums Nr.2

1.aprīlis un 2.aprīlis - Lieldienas 1.janvāris – Jaungada diena 23.jūnijs – Līgo diena 24. jūnijs - Jāņi 18.novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena 11.novembris – Lāčplēša diena 8.maijs – Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena 25.marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena 1.jūnijs – Starptautiskā bērnu aizsardzības diena 1.septembris – Zinību diena Oktobra pirmā svētdiena - Skolotāju diena Pielikums Nr.3

Mātes diena. 1990.gadā Latvija atguva savu neatkarību. Līdz ar tās atgūšanu mūsu valstī sākās ne vien jauni laiki, bet no citām valstīm ienāca dažādi svētki un tradīcijas. Piemēram, maija otrajā svētdienā atzīmē Mātes dienu. Šī diena ir oficiāla svētku diena. Mātes diena Latvijā ir jauni svētki. Pirmo reizi tos oficiāli svinēja 1992.gadā. Kādreiz, aptuveni pirms 80 gadiem, Latvijā tā tika atzīmēta kā Ģimenes un mātes diena, bet padomju gados to vairs neatzīmēja. Mātes dienu pirmā sāka atzīmēt amerikāniete Anna Džervisa. 1906.gada 8.maijā bija mirusi viņas māte. Pēc gada maijā A.Džervisa klusi kopā ar draugiem pieminēja šo dienu. Tad viņai radās ideja par šādas dienas atzīmēšanu. 1914.gadā maija otro svētdienu Amerikā pasludināja par oficiāliem svētkiem.

19.Ilze Tumpele, matemātika, 5.klase Stundas tēma Mērķis

Teksta uzdevumi. Nostiprināt prasmi risināt teksta uzdevumus. Zina teksta uzdevumu risināšanas stratēģijas.

Uzdevumi

Ierosināšanas fāze Mācību dialogs

Uzdevuma skaidrojums Patstāvīgs darbs

Refleksijas fāze, atgriezeniskā saite.

1. Veicināt prasmi lasīt tekstu ar izpratni; 2. Attīstīt prasmi risināt teksta uzdevumus izmantojot zīmējumus; 3. Pilnveidot prasmi klausīties un lasīt uzdevuma nosacījumus. Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Skolēni tiek iepazīstināti ar stundas tēmu Sadalās grupās, izlozē vienu teksta un mērķi. uzdevumu. Skolēni tiek sadalīti grupās pa 3 Iepazīstas ar teksta uzdevumu (viens no skolēniem, izmantojot izlozes kārtību. grupas to izlasa pusbalsī saviem grupas (Katrs skolēns izvelk lapiņu ar attēlu. biedriem). Skolēni kuriem ir attēls par vienu tēmu, piemēram, dzīvnieki, pilsēta, ūdens, u.tml. ir vienā grupā.) Izsniedz darba lapu ar uzdevuma aprakstu, Saņemot uzdevuma apraksta lapas un 3 (sk. 1. pielikums), un 3 A5 lapas. A5 lapas, skolēni kopīgi iepazīstas ar uzdevumu. Lūdz izlasīt darba uzdevuma aprakstu. Sadala darba pienākumus (Vēlams, lai Noskaidro, vai uzdevums ir skaidrs. katrs skolēns no grupas zīmē vienu no Apstaigā katru grupu un par to pārliecinās. shematiskajiem zīmējumiem, uz ko skolotājs arī mudina.) Skolēni zīmē shematiskos zīmējumus (piemēru sk. 2. pielikums). Kad uzdevums ir veikts, pēc skolotājas signāla padod darbu vienu solu uz priekšu. Paskaidro veicamo uzdevumu: Veic uzdoto darbu. Kopā izpētiet citas grupas teksta uzdevumu un uzzīmētos zīmējumus. Ja jūsuprāt zīmējumos ir kāda kļūda, vai tie ir nepilnīgi, tad ar parasto zīmuli veic labojumus vai piezīmes. Katra zīmējuma aizmugurē uzraksti vienu uzslavu par veikto darbu. Darba lapā veic aprēķinus arī šim teksta uzdevumam. Lūdz apmainīties atpakaļ ar darbiem.

Mājas darbs

Izlasi otras grupas veiktos pierakstus! Kad esat izlasījuši veiktās piezīmes, veic secinājumus! (Vai jūsuprāt piezīmes vajadzētu ņemt vērā? Kāpēc? Kāpēc jūsuprāt klasesbiedri pierakstīja šādu piezīmi? U.tml.) Uzdevumi.lv. Teksta uzdevumi – (laiks, ceļš, ātrums).

Apmainās atpakaļ ar darbiem. Izlasa pierakstītās piezīmes. Veic secinājumus.

1.pielikums Grupā piedalījās: Klase: Uzdevuma apraksts. - Sadali grupā pienākumus, un uzzīmē 3 dažādus shematiskus zīmējumus par doto teksta uzdevumu (katru uz savas lapas)! 1. Uzdevuma saīsināts pieraksts. (Atceries! Tam jābūt īsam, pārskatāmam, pilnīgam.) 2. Shematisks attēls ar naturāliem zīmējumiem. 3. Shematisks zīmējums ar pieņemtiem simboliem. - Atrisini teksta uzdevumu! Teksta uzdevuma numurs: _______ Atrisinājums:

Atbilde:

_____________________________________________________________________ _____________________________________________________________________ -

Kad darbu esi paveicis, ieliec „ kabatiņā” zīmējumus un lapiņu ar teksta uzdevumu. Pēc skolotājas dotā signāla, „ kabatiņu” iedod grupai, kas atrodas tev blakus. (Šo lapu paturi sev!) Sagaidi, kad tev cita grupa iedos savu „ kabatiņu” ar uzdevumu! Nokalusies skolotāja stāstītajā!

Teksta uzdevuma numurs: _______ Atrisinājums:

Atbilde:

_____________________________________________________________________ _____________________________________________________________________

2.pielikums

Teksta uzdevums: Attālums starp Rīgu un Daugavpili ir 235 km. No abām pilsētām vienlaikus viens otram pretim izbrauc divi autobusi ar ātrumu 55 km/h un 60 km/h. Cik kilometru būs starp autobusiem pēc vienas stundas? 1.

20.IlzeTumpele, Aija Alžāne, matemātika un latviešu valoda, 5.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Informācijas un teksta analīze Attīstīt prasmi strādāt ar tekstu un dažādiem informācijas avotiem. 1. Pilnveidot apzinātas un mērķtiecīgas lasītprasmes iemaņas; 2. Informacijas meklēšana tekstā, atlase, izmantošana, veicot uzdevumus gan latviešu valodā,gan matemātikā; 3. Stāstījuma veidošana; 4. Klasesbiedru iepazīstināšana ar iegūto informāciju; 5. Nostiprināt zināšanas par diagrammu un tabulu veidošanu; prasmi tās nolasīt un veikt secinājumus; 6. Atkārtot procentu aprēķinus; 7. Attīstīt prasmi strādāt pārī. 8. Nostiprināt prasmi secīgi veidot pareizu pierakstu; Mācību līdzekļi:  Darba lapas (sk. pielikumā);  PP prezentācija par jūras dzīvniekiem;  PP prezentācija ar uzdevumiem;  Socrative.com izveidota anketa;  Projektors;  Baltā tāfele;  http://lv.tvnet.lv/vesture/pasaules_vesture/  https://lv.wikipedia.org/wiki/

Vērtēšana Darba plānojums Mājas darbs 1.stunda

Ierosināšanas fāze Lasīšana Mācību dialogs Pārrunas Klausīšanās Demonstrācija Darbs ar tekstu Pārrunas

Demonstrācija

Skolotāja darbība Sagatavošanās. Soli tiek salikti kopā pa 2. Uz katra galda noliktas darba lapas, teksts, lapņas ar QR-kodu, planšete. Uz tāfeles uzrakstīts šajā stundā nepieciešamais - penālis, latv. val. klade, lineāls. Skolēni tiek iepazīstināti ar īsu stundu plānu. 2 min Teksta lasīšana 5 min Pēc teksta izlasīšanas tiek noskaidrota teksta temats, galvenā doma. 1 min Tiek noskaidrota saistība Kristofera Kolumba ceļojumam uz Ameriku ar teksta galveno tematiku. Skolēni tiek informēti par Kristofera Kolumba lomu Amerikas atklāšanā Uz ekrāna tiek demonstrēti attēli par K.Kolumba ceļojumu 4 min Tiek uzdots skolēniem atrast tekstā pieminētos dzīvniekus. Ar frontālu jautājumu -atbilžu palīdzību tiek noskaidroti pieminētie dzīvnieki, notiek pārrunas par tiem – 3 min Uz ekrāna tiek demonstrēti pieminētie dzīvnieki. Tiek noskaidrots tekstā visvairāk

Skolēnu darbība Sagatavošanās. Skolēni ienāk klasē, sagatavojas darbam.

Skolēni lasa tekstu. Skolēni atbild uz jautjumiem. Skolēni izsaka savas domas un zināšanas par K.Kolumbu.

Skolēni atrod tekstā pieminētos dzīvniekus. Skolēni iesaistās pārrunās.

Pārrunas

pieminētais dzīvnieks. Tekstā tiek atrastas Baltijas jūrā mītošās roņu sugas 2 min

Darbs ar informācijas avotu Tiek uzdots internetā meklēt infrmāciju Praktisks darbs,izmantojot par Baltijas jūrā mītošajām roņu sugām. planšeti Pāru darbs

Skolēni pārrunās noskaidro, ka visvairāk pieminēt ir roņi. Skolēni strādā ar tekstu, meklē tekstā pieminētās roņu sugas. Skolēni, izmantojot planšeti, atrod informāciju par katru roņu sugu. Skolēni darbu veic, strādājot pārī. (Pirmās solu rindas skolēni atrod informāciju par pelēkiem roņiem, otrās – par pogainiem roņiem, tešās – par plankumainiem roņiem). Pēc informācijas atrašanas, skolēni pa pāriem uz darba lapām veido īsu aprakstu par izpētīto roņu sugu.

Konspektēšana

Skolēniem tiek uzdots veidot aprakstu par roņu sugu. 10 min

Uzstāšanās

Skolēni tiek aicināti iepazīstināt klasesbiedrus ar katrai roņu sugai raksturīgākajām iezīmēm. Stāstījuma laikā uz ekrāna tiek demonstrētas attiecīgās roņu sugas 9 min

Skolēni iepazīstina klasesbiedrus ar katrai roņu sugai raksturīgākajām iezīmēm ar pašu iegūto infotmāciju.

Refleksijas fāze

Notiek rezumējums par stundā iepazītajām roņu sugām.

Skolēni secina, kādas roņu sugas mīt Baltijas jūrā.

2.stunda

Uz projektora tiek uzslēgti darba lapas uzdevumi, skolēniem tiek lūgts paņemt uz galda esošās darba lapas. 1.uzdevums. Tiek uzdots uzdevums skolēniem zīmēt stabiņu diagrammu par laiku, ko dotie dzīvnieki var pavadīt zem ūdens. Pirms uzdevuma veikšanas tiek apspriests, kas jāņem vērā zīmējot stabiņu diagrammu

Skolēni ienāk klasē, sagatavojas darbam.

Demonstrācija

Diskusija

Praktisks darbs

Secināšana

Lasīšana

Pārrunas

Skolēniem tiek uzdots veikt 2 rakstiskus secinājumus ar pilniem, loģiskiem teikumiem. Tiek veiktas pārrunas par izdarītajiem secinājumiem. 2.Uzdevums. Skolēniem tiek izvirzīts uzdevums meklēt tekstā informāciju par roņa mazuli. Skolēni tiek uzdots aprēķināt, cik sver roņu mazulis pēc divām nedēļām? Par cik kg no sava svara šajā laikā zaudē mātīte? Tiek noskaidrots, ko nepieciešams zināt, lai aprēķinātu prasīto

Skolēni iesaistās diskusijā par stabiņu diagrammu veidošanu. Skolēni darba lapā patstāvīgi uzzīmē stabiņu diagrammu par laiku, ko dotie dzīvnieki var pavadīt zem ūdens, pēc tekstā un tabulā dotās informācijas! Skolēni raksta secinājumus.

Skolēni tekstā atrod vietu, kur ir stāstīts par Roņa mazuli. Vēlreiz skaļi pārlasa.

Skolēni secina, ko nepieciešams zināt, lai veiktu aprēķinus, tekstā pasvītro 82

informāciju. Skolēni aprēķina uzdevumā prasīto.

Praktisks darbs Lasīšana Pētījums Pārrunas

Refleksijas fāze

Mājas darbs

5.uzdevums Skolēniem tiek uzdots izlasīt uzdevumu un laiks 1 minūte, lai izpētītu sektora diagrammu. Kopīgi tiek pārrunāts uzdevumā prasītais. Delfinārijā, katru dienu tiek izbaroti 3 c zivju. Stabiņu diagrammā attēlots, cik procentu no zivīm apēd katras sugas delfīni. 5.1. Cik procentu no kopējā zivju daudzuma apēd cūkdelfīni? 5.2. Kura delfīnu suga apēd visvairāk zivju? Tiek atgādināts, ka analizējot diagrammas atbildes jāraksta ar pilniem, loģiskiem teikumiem. Tiek atkārtots, kā var aprēķināt procentus no dotā skaitļa. 5.3. Aprēķini cik kilogramu zivju dienā apēd katras sugas delfīni! Tiek pārrunāti un analizēti rezultātus. 30 min Skolēniem tiek lūgts paņemt planšetes un uz galda esošo QR- kodu. Ar QR – koda lasīšanas aplikāciju jānolasa kods – tādejādi atverot mājas lapu ar doto uzdevumu. Skolēniem jāatbild uz dotajiem jautājumiem . Tiek pārrunāts šajās stundās apgūtais, uzzinātais. Tiek noskaidrotas skolēnu domas par pāru stundām. 8 min

Skolēni lasa uzdevumu, pēta diagrammu.

Skolēni patstāvīgi pieraksta atbildes.

Skolēni risina uzdevumu. Tiek uzrakstīta atbilde Skolēni veic uzdevumu planšetē.

Skolēni izsaka savu viedokli.

4. uzdevums darba lapā. Tiek īsumā pārrunāts uzdevumā prasītais. 1 min

Izlasi tekstu! Kolumbs pasaulei atklāja ne tikai Ameriku, bet arī tās floru un faunu visā tās krāšņumā. Daudzus roņus Kārību jūrā 1942. gadā sastapa spāņi. Roņi bija Kolumba matrožu uztura avots, un visi, kas ieradās pēc viņiem, medības turpināja. Rezultāts diemžēl bija visai bēdīgs – līdz pagājušā gadsimta beigām tika apēsti gandrīz visi roņi. Pēdējais Kārību ronis redzēts 1952. gadā Jamaikā. Izrādās pasaulē sastopamas pavisam astoņpadsmit roņu sugas. Roņi dzīvo tikai sālsūdeņos – jūrās, izņemot Baikāla roņi, kas dzīvi tikai saldūdenī. Baltijas jūras piekrastē sastopamas trīs roņu sugas – pelēkais un plankumainais, kurš gan redzēts tikai vienu reizi. Roņi ir lieli ceļotāji un migrējot pavada prāvu daļu dzīves. Roņiem ļoti nepieciešama taukaina barība – tā tiek uzkrāta un veidots zemādas tauku slānis. Tā biezums var sasniegt pat astoņus centimetrus, bet valzirgiem pat piecpadsmit! „Resnā” āda roņiem, piemēram, ir viena ceturtdaļa no visa svara. Vedela roņi, piemēram, pēc zivīm ienirst līdz pat 600 metriem, tomēr viņi nespēj mēroties ar kašalotu, kurš ienirst līdz pat 2 km. Un bez ieelpas zem ūdens roņi spēj pavadīt ceturtdaļstundu vai pat vairāk, bet vaļi pat pusotru stundu. Līdzšinējais novērotais rekords ir 43 minūtes un 20 sekundes. Vajadzības gadījumā roņi spēj arī ilgi badoties – apmēram četrus mēnešus, bet jūras ziloņi – 700 dienas. Ieradies pasaulē, roņu mazulis sver vidēji 12 kg, bet tā garums ir aptuveni 70-80 cm. Taču pateicoties mātes barojošajam pienam, kurš satur aptuveni četrdesmit divus procentus tauku un vienpadsmit procentus olbaltumvielas, tas aug diezgan ātri, un pēc divām nedēļām tā svars ir palielinājies divas reizes. Šajā laikā māte nokrītas svarā apmēram par tik kilogramiem, par cik mazulis ir pieņēmies. Pirmajā nedēļā viņa patstāvīgi atrodas blakus mazulim, taču otrajā pamazām sāk uzbrukumus jūras iemītniekiem, lai izkustētos un remdētu izsalkumu, medījot mencas. Ronis mielojas ar zivīm, vēžveidīgajiem, dažādiem gliemežiem. Viņš ir liels izēdājs – dienā apēd aptuveni 10 kilogramus (vienu spaini) zivju. Ronis ir ļoti izvēlīgs – izmeklē lašus, mencas, siļķes un butes, turpretim noniecina tās zivju sugas, kurām ir daudz asaku. Viņš sver no 100 – 150 kg. Zilais valis ir lielākais dzīvnieks pasaulē. Ķermenis 33 m garš un sver 150 t – tikpat daudz, cik sver 50 Āfrikas ziloņi. Pieauguša dzīvnieka sirds sver vairāk kā pustonnu. Šis milzis, tāpat kā visi bārdainie vaļi pārtiek no planktona – nelieliem vēžiem un citiem sīkiem jūras radījumiem. Viens no vaļa radiniekiem ir delfīns. Arī delfīniem ir vairākas sugas, taču lielākais delfīns ir zobenvalis jeb plēsoņdelfīns, kas ir aptuveni 10 metrus garš un sver 10 tonnas. Parastais delfīns ir delfīnu dzimtas jūras zīdītājs, kas dzīvo Atlantijas un Klusajā okeānā, kā arī nelielā skaitā Indijas okeānā. Parastais delfīns ir daudzskaitlīgākā un visizplatītākā delfīnu suga siltajos Atlantijas un Klusā okeāna ūdeņos. Parastie delfīni nirst sekli, parasti uzturoties zem ūdens, sākot ar 10 sekundēm un beidzot ar 2 minūtēm, tomēr spēj atrasties zem ūdens līdz 8 minūtēm. Tam ir slaids, torpēdveida ķermenis, kura garums vidēji ir 2 m, bet svars ap 100 kg. Parastais delfīns barojas ar dažādu sugu, baros dzīvojošām zivīm un kalmāriem, kas mājo dziļumā līdz 200 m.

1. Izlasi tekstu un aizpildi tabulu. Nr. Dzīvnieks Svars (kg) p.k.

Ieniršanas dziļums (m)

Laiks, ko var pavadīt bez ieelpas.

Barība

2. Uzzīmē stabiņu diagrammu par laiku, ko dotie dzīvnieki var pavadīt zem ūdens! Veic 2 secinājumus!

Secinājumi: 1.___________________________________________________________

_____________________________________________________________ _____________________________________________________________ 2.___________________________________________________________ _____________________________________________________________ _____________________________________________________________

3. Aprēķini, cik sver roņu mazulis pēc divām nedēļām? Par cik kg no sava svara šajā laikā zaudē mātīte?

4. Ja zināms, ka visplēsīgākā haizivs – baltā haizivs sasniedz 10 m garumu, lielākais ronis Dienvidu ziloņronis var būt 5, 5 m, Vedela ronis – 3 m, bet Grenlandes ronis 2,5 m garš. Iekrāso diagrammā atbilstošo rūtiņu skaitu. *Iekrāso tā, lai diagrammā 2 rūtiņas atbilst 1m. Baltā haizivs Grenlandes ronis Dienvidu ziloņronis Vedela ronis

Papildjautājums: Cik rūtiņu būtu jāiekrāso zilajam valim?

5. uzdevums. Delfinārijā, katru dienu tiek izbaroti 3 c zivju. Sektora diagrammā attēlots, cik procentu no zivīm apēd katras sugas delfīni.

Delfīnu ēdināšana Parastais delfīns

Pudeļdeguna delfīns

Cūkdelfīni

30% 50% 20%

5.1. Cik procentu no kopējā zivju daudzuma apēd cūkdelfīni?

_____________________________________________________________________ _____________________________________________________________ 86

5.2. Kura delfīnu suga apēd visvairāk zivju?

_____________________________________________________________________ ___________________________________________________________ 5.3. Aprēķini cik kilogramu zivju dienā apēd katras sugas delfīni!

Atbilde: Parastie delfīni dienā apēd ________ kg, pudeļdelfīni - _________kg, bet cūkdelfīni ________ kg.

21.Zane Gulbe, latviešu valoda, 5.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi Vērtēšana Mājas darbs Ierosināšanas fāze Mācību dialogs

Kritiskā domāšana

Apjēgšanas fāze

Mācību dialogs

Uzdevuma skaidrojums

Salikts sakārtots teikums Nostiprināt zināšanas par saliktu sakārtotu teikumu. Veikt uzdevumu, lai pārliecinātos vai tēma par saliktu sakārtotu teikumu ir apgūta. Veikt paškontroli un novērtēt savas zināšanas. Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Uz tāfeles uzrakstīti četri jautājumi: Skolēni pierakstu kladē ieraksta datumu 1. Vai vari nosaukt visus saikļus, kas un atbild uz jautājumiem ar norāda, ka teikums ir salikts sakārtots. “Jā/Nē/Daļēji”. 2. Vai cini cik daļas ir saliktam sakārtotam teikumam? 3. Kas saliktā teikumā ir pats galvenais? 4. Vai tu proti uzzīmēt salikta sakārtota teikuma shēmu? Aicinu skolēnus pacelt rokas. Vispirms paceļ rokas tie, kam ir visas atbildes ir “jā”. Tad tie, kam ir trīs “jā”, pēc tam – divi “jā” un viens “jā”. Skolēniem tiek izdalīta darba lapa. (Pielikums nr 1)

Pēc šiem rezultātiem skolēni secina vai pietiekami apguvuši tēmu par saliktu sakārtotu teikumu.

Aicinu izlasīt dotos teikumus. Lai nostiprinātu zināšanas skolēniem tiek uzdoti jautājumi. 1. Ko varat secināt, izlasot dotos teikumus? 2. Kas norāda, ka tie ir vienkārši teikumi? 3. Kas notiek, ja divus vienkāršus teikumus “saliek” kopā? 4. Kādi saikļi norāda, ka tas ir salikts sakārtots teikums? (Nosauktos saikļus uzrakstu uz tāfeles) Skolēni saņem darba lapas otro daļu. (Pielikums nr 2)

Skolēni izlasa teikumus.

Uzdevums. Savienot vienkāršus teikumus, lai veidotos loģisks, saprotams salikts sakārtots teikums. Izmanto arī sakārtota teikuma saikļus!

Skolēni noklausās uzdevumu un patstāvīgi to veic.

Skolēni darba lapu ielīmē kladē.

Skolēni atbild uz jautājumiem: 1. Tie ir stāstījuma teikumi. Tie ir vienkārši teikumi. 2. Tiem ir tikai viens gramatiskais centrs. 3. Veidojas salikts sakārtots teikums. 4. Un, bet, tomēr, taču, turpretī, turpretim. Skolēni sagrieztos teikumus sakārto uz galda. Izlasa dotos teikumus. Izdara secināumus, ka arī tie ir vienkārši teikumi.

Praktiska darbība

Refleksijas fāze. Ko ES esmu iemācījies? Mājas darbs

Aicinu skolēnus nolasīt savus piemērus. Pēc tam, kad skolēni nolasījuši savus piemērus – skolotāja izdala darba autora teksta fragmentu, lai skolēni var salīdzināt savus izveidotos teikumus ar autora teikumiem. Jautājums skolēniem: Vai ir kāds vārds/priekšmets/dzīva būtne, ko viņi nezina? Skolotāja uz ekrāna parāda attēlus ar ūdensmērītāju un čurkstīti. (Pielikums nr 3) Lai atkārtotu gramatisko centru un salikta sakārtota teikuma grafisko attēlu aicinu veikt uzdevumu: 1. un 2. teikumam pasvītrojam gramatisko centru. 3. un 4. teikumam uzzīmēt teikuma grafisko attēlu. Uz tāfeles uzrakstu tos pašus teikumus, kas bija uz tāfeles stundas sākumā.

Skolēni lasa savus izveidotos piemērus.

Skolēni sauc vārdus, kurus nezina, piemēram, ūdensmērītājs, čurkstīte.

Skolēni veic uzdevumu. Nāk pie tāfeles uzzīmēt savu teikumu shēmas.

Aicinu skolēnus savā pierakstu kladē atbildet uz šiem četriem jautājumiem un novērtēt sevi.

Gatavoties pārbaudes darbam – “Salikts sakārtots teikums”

Pielikums nr 1 Saiklis Ir bezvējš. Vilkuvāles un nedres ir stingrākas Atvarā pavīd raudiņas Virs upes lido zila spāre Mazliet tālāk no upes par kaut ko uztraucas čakstīte Ap ganāmpulku šaudās bezdelīgas un čurkstītes Pielikums nr 2 Ūdens lēni kustina meldru stiebrus un kalmes. Tās stāv taisni. Tās turas baros. Mazā līcītī pa ūdens virsu slidinās ūdensmērītāji. Kraatmalas vītolos ieskanas lielo zīlīšu balsis. Tērvetes viņā pusē ganās govis. Pielikums nr 3

ūdensmērītājs

čakstīte

22.Svetlana Meža, informātika, 6.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi Vērtēšana Ierosināšanas fāze Mācību dialogs

Apjēgšanas fāze Mācību dialogs

Darbs pāros Praktiska darbība

Refleksijas fāze

Virknes nostiprināt un padziļināt prasmi veidot tabulas. 1. Noskaidrot, kas ir datu virknes un iemācīties tās veidot; 2. Attīstīt prasmi pārveidot tekstu par datu tabulu; 3. Nostiprināt prasmi ievadīt datus tabulā. Skolēnu pašvērtējums Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Uz ekrāna datne Virknes iesākums Iesaka skolotājai kas būtu jādara lai (excell, pielikums Nr.1) kopā ar veiktu aprēķinus. skolēniem atkārtojam kā aprēķināt starpību visām šūnām J kolonā. „Kā ātri aizpildīt B kolonas šūnas ar skaitļiem no 1 līdz 59?” Skolēni klausās un skatās 1., 2. slaidu. Skolotāja paziņo stundas mērķi, uzdevumus. Skolotāja demonstrē 3.slaidu un stāsta Skolēni klausās un mēģina atrast kas ir virkne, lūdz skolēniem izdomāt kas sakarības starp virknes locekļiem. par virknēm ir slaida piemēros. Skolotāja lūdz skolēnus atvērt Microsoft Skolēni atver Microsoft Excel jaunu Excel jaunu darbgrāmatu un demonstrē darbgrāmatu un kopa ar skolotāju veido skolēniem kā veidot dažādas skaitļu virknes. virknes, laika un datumu, teksta virknes. Skolotāja sadala skolēnus pāros, izdala Skolēni lasa tekstu, skatās materiālus un izdrukātu tekstu (pielikums Nr.2) „Kūka aizpilda tabulu. Beigās saglabā darbu par godu Latvijai” un nepieciešamos savā mapē. materiālus, iepazīstina ar sagatavi Kūka par godu Latvijai skolēniem.xlsx. (pielikums Nr.3) Darba laikā palīdz skolēniem individuāli. Skolotāja lūdz skolēnus pieslēgties Skolēni atbild uz jautājumiem gan par classflow.lv un atbildēt uz jautājumiem, izpildītu darbu, gan vērtē savu darbu novērtēt savu darbu 4. – 9.slaids. stundā.

Pielikums Nr.1 Jaunu VIEGLO automobiļu reģistrācijas datu salīdzinājums pa MARKĀM. *2005.gada DECEMBRIS (2004.g.un 2005.g. izlaidums) un**2006.gada DECEMBRIS (2005.g. un 2006.g. izlaidums) (bez tranzīta) **2006.g. *2005.g. 2005.Nr. Automobīļu marka janv.-dec. janv.-dec. 2006. TOYOTA HYUNDAI VW SKODA RENAULT MITSUBISHI HONDA FORD OPEL MAZDA CITROEN CHEVROLET MERCEDES BENZ PEUGEOT LEXUS NISSAN SUBARU AUDI BMW VOLVO SUZUKI KIA CHRYSLER DACIA SEAT LAND ROVER FIAT JEEP PORSCHE SSANG YONG SAAB LADA DODGE ALFA ROMEO JAGUAR INFINITI BENTLEY HUMMER MINI SMART CADILLAC MASERATI ASTON MARTIN CATERHAM FERRARI LAMBORGHINI ROLLS-ROYCE ACURA DAIHATSU MAYBACH ROVER BOWLER GMC

2067 1056 1044 679 1208 965 809 977 967 685 559 457 636 702 278 376 254 384 324 301 249 543 242 165 68 74 142 54 87 9 75 144 3 19 18 42 10 15 7 12 19 2 1 0 0 0 0 0 1 1 15 1 0

2866 2696 2174 1665 1519 1435 1418 1276 1226 946 810 761 755 641 624 547 485 473 468 427 354 324 311 216 170 151 127 118 111 110 91 66 59 46 36 33 22 17 15 8 7 7 3 2 2 2 2 1 1 1 1 0 0

Kopā

Pielikums Nr.2 Kūka par godu Latvijai

Pagatavošana 800 min.

Sajauc 310 g miltu, 10 g vaniļas cukura, 10g cepamā pulvera, 30 g kakao pulvera, kārtīgi samaisa. 2. Atsevišķā traukā sajauc kopā 240 g mīkstu sviestu ar 250 g pūdercukuru, jauc, līdz iegūst viendabīgu, vijīgu masu. 3. Sviesta un pūdercukura masai pievieno 4 olas. Samaisa. 4. Šajā masā iecilā sauso, iepriekš pagatavoto maisījumu. 5. Pievieno 235 ml paniņu, kārtīgi samaisa. 6. Mīklu sadala divās daļās un lej formās. Cep 180 grādos 50 minūtes. 7. Gatavo krēmu. Bļoda liek 450 g svaigo krēmu, pievieno 10 g vaniļas cukura un 400 g pūdercukura. Samaisa. 8. Kārto kūku - liek pirmo biskvīta daļu, virsū smērē krēmu, tad otro biskvītu un ar atlikušo krēmu apsmērē visu kūku. 9. Kūkai ļauj nostāvēties 12 stundas ledusskapī. 10. Pirms pasniegšanas dekorē ar dzērvenēm, brūklenēm un kādu skaistu, latvisku akcentu. 1.

Lai labi garšo!

Izveido tabulu, kurā papildini produkta nosaukumu ar:   

Kūkai nepieciešamo daudzumu g/gab.; Cenu par iepakojumu; Daudzumu iepakojumā g/gab.

1.49

0.12

1.16 2.15

150g 1.01

0.70

500g 0.99

0.67

0.11

Pielikums Nr.3

Nr.

Produkts

Daudzums kūkai g/gab.

Cena par iepakojumu €

Daudzums iepakojumā g/gab.

milti vaniļa cep.pulv. Kakao sviests pūdercukurs olas paniņas sv.siers

23.Anna Pauliņa, matemātika, 6.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Ievaddaļa

Prāta vētra

Apjēgšanas fāze Mācību dialogs Pāru darbs

Frontālais darbs

Grupu darbs

Refleksija

Pozitīvo un negatīvo skaitļu salīdzināšana temperatūras izmaiņās. Iemācīties pielietot zināšanas par pozitīviem un negatīviem skaitļiem temperatūras izmaiņu raksturošanā. 1.Atkārtot pozitīvu un negatīvu skaitļu pielietojumu dažādās dzīves jomās 2.Iemācīties salīdzināt skaitļus caur temperatūras izmaiņām. 3.Attīstīt sadarbības prasmes. 4.Audzināt vēlēšanos izzināt pasauli un dabas procesus Pašvērtējums. Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Sasveicinos ar skolēniem, informēju par Skolēni nāk pie tāfeles un stundas mērķiem un uzdevumiem.Aicinu uzraksta domu zirneklī, kur viņi skolēnus atcerēties un izteikties, kur viņi dzīvē dzīvē ir sastapušies ar pozitīvu un ir sastapušies ar pozitīvu un negatīvu skaitļu negatīvu skaitļu lietojumu. lietojumu. Uz tāfeles uzzīmēju domu zirnekli, aicinu skolēnus nākt pie tāfeles un uzrakstīt. Vienojamies, ka šodien apskatīsim temperatūras izmaiņas. Aicinu paņemt pašu izgatavotos termometrus Skolēni stāsta par savu pieredzi un pārrunāt , ko nozīmē augsta temperatūra un sakarā ar temperatūras izmaiņām, zema temperatūra, kāda temperatūra parasti ir parāda uz sava termometra Liepājā dažādos gadalaikos. temperatūru, par ko izsakās. Tālāk salīdzināsim temperatūras dažādos kontinentos. Aicinu pāros no mācību grāmatas 43.lpp. Skolēni, pāros strādājot, sakārto risināt 15.uzdevumu. (Šo uzdevumu no kontinentos augstākās un zemākās digitālās grāmatas ar projektora palīdzību temperatūras. Rezultātus pieraksta skolēni var redzēt arī uz ekrāna.) Lūdzu katru vienā no pierakstu kladēm. pāri pēc kārtas nosaukt temperatūras, sākot no lielākās Redzam, ka augstākās temperatūras ir tuksnešos. Darbs ar ”Interaktīvo mācību materiāla Skolēni sauc skaitļus. 6.klasei 9.tēmas 26.punkta 1.un Skolēni izrēķina galvā un nosauc 2.slaidu.Aicinu pateikt temperatūras izmaiņas atbildes. naktī un dienā tuksnešos. Grupu darbs. Lūdzu skolēnus sadalīties grupās Skolēni sadalās pa 3 pa 3 skolēniem grupā.Katra grupa saņem uzdevumu un tekstu „Tuksneši”. Kopā izlasām grupu darba nosacījumus. Skolēni strādā ar tekstu un Izlasām kopā tekstu. Aicinu skolēnus strādāt aizpilda darba lapu. ar tekstu un izpildīt darba lapu. Pārunājam veiktā darba rezultātus.Aicinu Skolēni stāsta un pārbauda iegūtos darba lapas beigās aizpildīt pašvērtējuma rezultātus, nodod darba lapas ar lapu.Aicinu ar rokas pacelšanu darīt zināmu, pašvērtējumu.Ar roku pacelšanu par cik % (1 par 50% , 2 par 80% 3 par 99%) skolēni dara zināmu iegūto iegūtās zināšanas par temperatūras izmaiņām zināšanu kvalitāti šajā stundā. ir palielinājušās. 97

Pielikums Nepieciešamie resursi: Izdevniecības „ Zvaigzne”interaktīvie materiāli, darba lapas, pašu izgatavotie termometri, mācību grāmata,France, I., Lāce,Matemātika 6.klasei.Lielvārds,2015. Tuksneši

Galvenais, ar ko tuksneši atšķiras no citām vietām uz zemeslodes, ir ūdens trūkums.Tuksnesī nav upju,strautu vai saldūdens ezeru.Lietus līst vienu reizi mēnesī vai pat gadā. Augstas temperatūras dēļ neliels lietus iztvaiko, nesazniedzot zemes virsmu. Pasaulē lielākais tuksnesis ir Sahāra.Tas atrodas Ziemeļāfrikā.Sahāras platība ir aptuveni deviņi miljoni kvadrātkilometru.Vasarā gaisa temperatūra dienā šajā tuksnesī var būt +59 C. Vasarā naktī temperatūra pazeminās līdz -5 C. Ziemā tā var pazemināties pat līdz -40 C. Smiltis klāj ne vairāk kā 10% Sahāras virsmas.Vairāk nekā 70% no tās ir plakankalne.Sahāras centrālajā rajonā ir nelieli kalni.Retie zaļie oāžu plankumi aizņem tikai 0,00005 no tuksneša teritorijas. Vissausākās zemes vietas ir Dienvidāfrikas tuksneši.Lielākie ir Kalahari un Namība tuksnesis.Namība tuksneša teritorija ir viena simtastoņdesmitā daļa no Sahāras tuksneša teritorijas.Kalahari platība ir četras reizes lielāka nekā Namība tuksneša platība.Karstākās vasaras dienās gaisa temperatūra šajos tuksnešos ir par 18 C zemāka nekā Sahārā.Toties Kalahari tuksnesī var būt par 4 C aukstākas nekā Sahārā, bet Namība tuksnesī - par 1 C siltākas nekā Sahārā. Neraugoties uz lielajām temperatūras svārstībām, sausumu un bīstamajām smilšu vētrām, tuksneši ir dzīvības pilni.Tajos mīt gan cilvēki, gan dzīvnieki. Jautājumi un uzdevumi darbam ar tekstu. Uzdevumu pilda skolēni grupās ( 3 skolēni vienā grupā). 1.uzdevums.Skolēni kopā ar skolotāju izlasa skaļi tekstu. Skolēni izvēlas grupas vadītāju. 2.uzdevums.Skolēni lasa klusi tekstu: 1.skolēns:Pasvītro tekstā ar vienu svītru skaitļus, kas raksturo Sahāras tuksnesi! 2.skolēns:Ar divām svītrām pasvītro skaitļus, kas raksturo Kalahari tuksnesi! 3.skolēns: Skaitļus, kas saistīti ar Namība tuksnesi, pasvītro ar viļņainu svītru! Pasvītojumus veic ar viegli ar zīmuli, lai var nodzēst. 3.uzdevums.Katrs skolēns pastāsta par sameklētajiem skaitļiem pārējiem grupā. Viņi pārbauda stāstīto, pasvītro savās lapās pārējos tuksnešus raksturojošos skaitļus. 4.uzdevums.Skolēni izpēta tabulas aiļu virsrakstus. Grupas vadītājs tabulā 1.-3.rindā ieraksta ziņas no teksta un tos skaitļus, kas nav jāaprēķina. 98

5.uzdevums. Internetā grupa atrod vēl vienu tuksnesi un ieraksta informāciju tabulā. Kādu interesantu informāciju vēl atradāt par tuksnesi.Uzrakstiet 2-3 teikumus zem tabulas. Par cik grādiem atšķiras Atrašanās Temperatūra Temperatūra Tuksnesis Platība temperatūra vieta vasarā dienā vasarā naktī vasarā dienā un naktī ? 1. 2. 3. 4.

Uzdevuma vērtējums ar plusiņiem. 6.Uzrakstiet teksta uzdevumus ( 1-2), kas satur tekstā minētos skaitļus. Izrēķiniet udevumus! 7.Pašvērtējums. Atbilstošo pasvītro! a)Visu sapratu, viss izdevās. b) Bija grūtības, bet labi tiku galā. c)Vajadzīgs laiks, citu palīdzība. d) Cits formulējums : _____________________ e) Kas izdevās manai grupai vislabāk ? (Aizpilda grupas vadītājs) _________________________________________________________________________________ _________________________________________________________________________________ _______________________________________________________________ f) Kas neidevās, radīja grūtības mūsu grupai? ( Aizpilda viens no dalībniekiem, ar citu palīdzību) _________________________________________________________________________________ _________________________________________________________________________________ _______________________________________________________________

24.Laura Zommerovska, literatūra, 6. klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Stundas plāns Ierosināšanas fāze Mācību dialogs

Kritiskā domāšana

Mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi dzejā. Nostiprināt skolēnu prasmi strādāt ar tekstu dzejoļa formā. 1. Pilnveidot pareizu, izteiksmīgu lasītprasmi un runāšanas prasmi. 2. Attīstīt prasmi noteikt, kas tiek pausts dzejolī, izteikt savas domas, viedokli, radušās asociācijas par lasīto dzejoli. 3. Pilnveidot prasmi atrast tekstā mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus, atskaņu pārus, deminutīvus. Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Ar prezentācijas palīdzību uz tāfeles atainoti jau zināmie jēdzieni- deminutīvi, epitets, personifikācija, salīdzinājums. Uzdod skolēniem nosaukt savu piemēru katram mākslinieciskajam izteiksmes līdzeklim.

Skolēni nosauc sev zināmu epiteta, personifikācijas un salīdzinājuma piemēru.

Jautāju, kādu žanru darbos iepriekš skolēni ir meklējuši mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus.

Dzejā, prozas darbos, stāstos.

Jautāju, ar kāda žanra darbiem iepriekšējā stundā strādājām.

Dzeju – dzejoļiem.

Kāda ir galvenā atšķirība starp šiem žanriem? Kurā žanrā varēja atrast vairāk mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus? Kādas bija dzejas pazīmes?

Teksta izkārtojums, apjoms, valoda. Dzejā – valoda ir tēlaināka. Ritms, izkārtojums pantos, atskaņas, mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi.

Precizēju stundas mērķi – nostiprināt prasmi atrast mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus dzejā.

100

Apjēgšanas fāze Mācību dialogs

Skolēni tiek sadalīti pāros. Ar prezentācijas palīdzību iepazīstinu skolēnus ar uzdevuma veikšanas gaitu un nepieciešamo sasniedzamo rezultātu. Pārjautāju, vai uzdevums ir skaidrs.

Skolēni noklausās, kā uzdevums būs jāveic un kādam ir jābūt gala rezultātam.

Darbs pāros Praktiska darbība

Skolēni pārī (solabiedri) saņem vienu A4 lapu ar konkrēta autora dzejoli (skat. 1.pielikums). Pievēršu skolēnu uzmanību tam, ka uzdevuma nosacījumi un veikšanas gaita visu laiku būs redzama uz tāfeles.

Skolēni pie sevis lasa dzejoli un pieraksta, kas tajā ir pateikts, par ko dzejolī ir rakstīts. Izpēta un secina, kā dzejolis ir izkārtots, cik pantos un cik rindas veido katru pantu.

Veicamajiem soļiem ir jābūt skaidriem un saprotamiem, precīzi norādītiem, lai prezentējot nerastos aizķeršanās.

Dzejolī meklē un izraksta vai iekrāso atskaņu pārus, deminutīvus, epitetus, personifikācijas, salīdzinājumus.

Mudinu skolēnus meklēt attēlus, kuri nav ar burtisku nozīmi, katram vārdam nav jāmeklē atbilstošs attēls.

Meklē žurnālos/laikrakstos attēlus vai vārdus, kuri asociējas ar dzejoli, dzejolī pausto domu, tēmu, izgriež un pielīmē tos uz lapas pie dzejoļa. ( Ar attēlu palīdzību skolēni tiek veicināti izteikt savas izjūtas, domas par izlasītā dzejoļa saturu.) Katrs skolēnu pāris dodas klases priekšā un, skaļi, precīzi un izteiksmīgi lasot, iepazīstina klasesbiedrus ar savu dzejoli un prezentē klasesbiedriem savu paveikto darbu, pastāstot savas domas par dzejoli, izvelēto attēlu nozīmi un dzejoļa raksturojošās pazīmes.

Refleksijas fāze

Atgriezeniskā saite – individuāla palīdzība, pārbaudot skolēnu darbu un uzdevumu sadali. Aicina skolēnu pāri klases priekšā, lai iepazīstina ar savu paveikto darbu. (Skolēni, kuriem vienādi dzejoļi, kopā nostājas klases priekšā un viens aiz otra prezentē darbu.)

Rosinu skolēnus novērtēt klasesbiedru veikumu.

Skolēni novērtē klasesbiedru darbu, izsakot savu viedokli par to, kas klasesbiedriem veicās ļoti labi, veicot uzdevumus, un ko varētu vēl uzlabot.

Rosinu skolēnus pašus novērtēt savas zināšanas. Mājas darbs

Skolēni izsakās, pasakot, ko ļoti labi zina, ko bija viegli izpildīt un kas sagādāja grūtības. Gatavoties pārbaudes darbam, atkārtojot kladē pierakstīto par mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem un dzejas pazīmēm.

101

Pielikums Nr.1 V. Plūdonis Ziedoņa pērkons Pār jūru nāk Pērkons, Vējzirgā jādams, Rūkdams, Dūkdams, Padimdinādams, Pātagu zelta Pavisinādams, Ļautiņiem acis Apžilbinādams, Melnzilu mēteli Paplivinādams, Saulītei baltajai Daiļseju klādams. V. Plūdonis Lauku māmiņas aiju dziesmiņa Bērniņ, laiks jau dusēt iet : Circenītis kaktā dzied; Kūtī govis, kumeliņi, Aitas, jēri, siventiņi – Visi zin, ka vakars klāt, Jāiet kājas pūtināt. Neraudi, bērniņ mans, paliec kluss! Aiztaisi gurdenos lodziņus! Balts mākonītis atlīgos miedziņu Kā lēni krītošu sniedziņu, Vielgi vieglītiņām, Klusi klusītiņām Klās pār tev’ autu zibošām dzītiņām.... Dusi nu, bērniņ, līdz rīti Aspazija Aicinājums Skaties, kur vistuvāk liecas Zemei pāri debestiņa. Ja tev ilgas turpu tiecas Nāc! - tur mana istabiņa. Ērkšķi, kas tev rokās durtu Nesastapsi tur nevienu Itin kā no burvja burtu Redz tik apkārt rožu sienu. Skaties logā - spīd tur iekšā Zaļā sapņu uguntiņa; Ārā, mājas durvju priekšā, Sēd uz sliekšņa pasaciņa. Ja tev nava tālāk ejas, Paliec, patriecies ar viņu! Dievu smieklus viņa smejas Runā zvaigžņu valodiņu.

102

F. Bārda Bērnība Bērnība! tu esi zelta ābols, kas pie paradīzes koka zara augi mirdzēdams ka pati saule. Varavīksnas nāca tevi raudzīt, septiņrožu dvieļos satinušās, septiņupju pērlēm apkārušās. Tās tev teica spožas pasaciņas, kas kā septiņupju pērles dedza un kā septiņrožu sārti dzisa. — — Vējš notrieca tevi melnā upē, kur nav pērļu, kur nav varavīksnu: tagad tevi melni viļņi svaida. Reti kādreiz bezgalīgā tumsā pazib viļņos stars no senās mirdzas — sena atmiņa no senās paradīzes... F. Bārda Maldu zizlis Nu diena piekususi, un saule dusēt iet, un mākoņsievas klusi ver debess vārtus ciet. No birzs nāk mēness sirmais — mirdz rokā dimanta kauss. Kas ceļā gadās pirmais, tam jāizdzer tas sauss. Pēc zelta zizli spožu, kam galā magoņzieds, ar smaidu mulsinošu tas viņam pretim sniedz. Un kam reiz — kaut pret gribu — ir bijis zizlis tas, pa sapņu bezgalību tam mūžam jāmaldas. Rainis ZELTA SIETIŅŠ Zelta sietiņš, Sudraba stīgas, Dimanta sēkliņas Sijājamas. Vasaras rītu Laimiņa staigā, Pār lauku sijā Dimanta rasu. Kurš cauri skatās Sietiņa acīm, Redz visu pasauli Dimantos mirdzam.

103

104

25.Ilze Ziedkalne, angļu valoda, 6.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs

Ierosināšanas fāze

Darbs grupās

Refleksijas fāze

Mājas darbs

Daily routine (tēmas turpinājums). Pilnveidot skolēnu apzinātu lasītprasmi, izmantojot dažādas lasīšanas stratēģijas (šajā stundā – detalizēta lasīšana un caurskatīšana). 1. pilnveidot prasmi meklēt tekstā konkrētu informāciju; 2. nostiprināt skolēnu vārdu krājumu par tēmu ”Daily routine”; 3. vingrināties Present Simple lietojumu (vienkāršā tagadne) – jautājumu veidošanu, atbildes uz jautājumiem pilnā teikumā; 4. pilnveidot skolēnu sadarbības prasmes, strādājot grupās. Grupas darbs tiek vērtēts pēc kritērijiem: gramatiski un saturiski pareizi izveidots jautājums par rindkopu - 1 p. (kopā 10 p.) gramatiski un saturiski pareiza atbilde uz jautājumu – 1 p. (kopā 10 p.) Daily routine vocabulary (jaunie vārdiņi no galvas). Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Skolēni tiek iepazīstināti ar stundas tēmu un mērķi. Uz tāfeles daily routine pictionary Skolēni izvēlas no pictionary nākošo (1.pielikums). Skolotāja iesāk ar frāzi un veido teikumu: ”Then I get up”, teikumu: ”I wake up. Then I ....”, nāk pie tāfeles un uzraksta to. Skolēns paraksta zem konkrētā attēla frāzi aicina citu skolēnu turpināt: ”I get ”wake up” un aicina kādu skolēnu dressed” utt. turpināt. Skolēni tiek sadalīti grupās pa 3. Skolēni izlozē lapiņas ar skaitli no 1 līdz 5 un sadalās grupās. Skolotāja izdala aploksnes ar teksta Skolēni lasa fragmentus, sakārto tos fragmentiem (2.pielikums). pareizā secībā. Skolotāja aicina izlasīt tekstu. Skolēni lasa pa rindkopai. Neskaidro vārdu noskaidrošana. Skolēni nosauc nezināmos vārdus (ja tādi ir). Kopīgi noskaidro. Jautājumu veidošana grupās. Skolēni domā 1 jautājumu par katru rindkopu, pieraksta tos uz A4 lapas. Uz lapas norāda jautājumu veidotāju vārdus. Atbildes uz jautājumiem. Grupas samainās ar lapām, raksta atbildes uz citas grupas izveidotajiem jautājumiem (pilnos teikumos). Uz lapas norāda atbildētāju vārdus. Grupas nodod savas lapas. Skolotāja lasa apgalvojumus par tekstu Skolēni individuāli rāda signālkartes (3.pielikums). (zaļa – true, sarkana – false). Skolēni labo nepareizās atbildes, sakot pareizu teikumu. Skolotāja aicina skolēnus uzrakstīt Skolēni raksta ”Izejas biļetes” – kāds ir ”Izejas biļeti”. mans ieguvums no šīs mācību stundas. My daily routine (aprakstīt savu dienas kārtību, izmantojot Present Simple) – vismaz 15 teikumi (4.pielikums). 105

1.pielikums

106

2.pielikums Hi, my name is Craig and I’m eleven years old. I live in a typical English family. I have a father, mother and a big sister Amanda, who is fifteen. I always wake up at 7 o’clock on weekdays. I have a shower and then I get dressed – I put on my school uniform. I wear grey trousers, a white shirt and a blue sweat shirt. We have breakfast at 8 o' clock. I like to eat cereals and toast with jam. I also drink a glass of milk or a cup of tea. We all leave the house at 8.30. Dad goes to work. He works as a bank employee. My sister and I walk to school. My mum catches a bus to the hospital. She is a nurse. School starts at 9 o’clock. I have lessons until quarter past twelve. I usually have a school lunch in the school canteen, but my mum sometimes gives me a packed lunch with sandwiches and fruit. After lunch, I love chatting with my friends in the playground until classes start again. My favourite subjects at school are Science and History. I also enjoy PE (Physical Education) lessons – we play football, netball, cricket and sometimes we go cross-country running. I’m not very good at Maths and I don’t like French very much – the grammar is too hard for me! I go home at 3 o’clock. As soon as I get home, I take off my uniform. In the afternoons, I usually do my homework before I watch TV. My mum sometimes helps me with the homework. Dad usually gets home at about 6 o'clock. We eat together at about 6.30. After the dinner my sister helps mum to wash the dishes. I have to tidy my room. After that I usually read for an hour before I go to bed. I never go to bed late during the week because I have to get up early next morning. I practise football twice a week, on Wednesdays and on Saturdays. I love playing matches with my team on tournaments. My sister goes to ballet on Wednesdays. She hopes to become a ballet dancer one day. At the weekends we usually go for a walk. There is a beautiful park next to our house. Sometimes we go to the cinema. Our family loves to spend our free time together.

107

3.pielikums

Statements. 1. Craig is twelve years old. F 2. Craig has got a big sister Alice. F 3.Craig always wakes u pat seven o’clock. T 4. Craig always drinks a glass of water for breakfast. F 5. Craig’s dad works in a bank. T 6. School starts at 8.30. F 7. After lunch Craig goes home. F 8. Craig doesn’t like French because of the grammar. T 9. Craig’s sister helps him with his homework. F 10. Craig’s family has dinner at 7.30. F 11. Craig washes the dishes after the dinner. F 12. Craig practises football once a week. F 13. At the weekends Craig’s family usually goes shopping. F

108

4.pielikums

On weekdays I get up at 7 o’clock. First, I have a shower, get dressed, and have breakfast. I usually have toast, fruit and a cup of tea. After that I brush my teeth and get ready to go to school. Ideas to help you write:           

How do you get to school What time does school start and finish What do you do when you get there What time do you have lunch What do you usually have for lunch What do you like about school What do you do after school What time do you have dinner and who do you have dinner with What do you do in the evening What time do you go to bed What do you do at weekends

109

26.Ilona Lipska, angļu valoda, 6.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Chocolate -improve reading skills for gist and specific information; -develop abilities to compare, share ideas working in groups -develop creative skills, imaginative Vērtēšana Darba plānojums Mājas darbs Skolotāja darbība Skolēnu darbība On the board there is a slide of chocolate’s words Pupils guess the lesson’s Ierosināšanas (chocolate ice-cream, hot chocolate drinks, topic: ”Chocolate”. fāze. Mācību dialogs chocolate cake, bar of chocolate,cocoa). Teacher asks pupils to guess the lesson’s topic.(2 min) Teacher asks these questions about chocolate (3 min): Pupils answer (individualy). a Do you like chocolate cake? Chocolate ice-cream? Chocolate bars? Hot chocolate drinks? b How much chocolate do you have every week? c Do you eat more chocolate now than when you were a child, or less? d Do you think it’s bad that some children eat a lot of chocolate? Teacher offers to watch a video but before watching pays attention to the main information on the board: Kritiskā domāšana

1.Did people ate or drink chocolate a lot of years ago? 2.What three ingridients were used for chocolate drink ? 3.What did xococ mean? (bitter) 4.Whatdid latl mean?(drink) (4 min) (https://www.youtube.com/watch?v=fceOL1SY2SY After watching the video Teacher asks questions from the board.(2 min) Teacher asks the pupils to imagine someone that Apjēgšanas eats a lot of chocolate all day,every day. fāze Mācību dialogs Writes on the board: He is ______ to chocolate. He has an ______. Elicits or give the words: addicted, addiction. Asks pupils what other things people can be addicted to. Elicist examples such as playing computer games, shopping, surfing the internet. (3 min) Teacher tells they are going to read about a woman, Darbs grupās Cheryl, who is addicted to chocolate. Draws their attention to part 2 of the worksheet and ask them to Praktiska read the choices, gives each student their own copy darbība of the text, ask them to read it fairly quickly

Before watching pupils read the questions which are written on the board.

Pupils watch the video. Pupils answer the questions. Pupils answer the Teacher’s questions, give some ideas.

Pupils are separated in groups of 3 . They have the texts on the tables and worksheets with questions.While they are reading answer the questions, 110

and to decide who Cheryl is writing to.(3 min)

discuss the answers.

a Her mother b A newspaper c A magazine problem page d A company that makes chocolate Feedback (c) Teacher asks to read the text again and match a summary with a paragraph.(5 min) Summary paragraph: a Cheryl is the only one addicted to chocolate in her family (1) b Why Cheryl’s addiction is a problem( 2) c Cheryl wants help (3) d The description of the addiction (4) e An introduction to the problem (5) f Why the addiction is difficult to stop (6) Teacher aks to compare the answers and find out the correct answers. Feedback: e1 a2 d3 b4 f5 c6

Pupils work in groups and share the answers in groups (worksheets with questions are on the tables). Pupils read slowlier and match a summary with the paragraph in groups.

Teacher corrects them if they have got the wrong answer.(2 min)

One of the group loudly answer the one question, other group says is it correct or not; next pupil of another group read the next answer and other groups agree or correct him.

Teacher tells to read the text again and answer (3 min): Are the following sentences True or False? a Cheryl is the middle child in her family b She is a mother c Sarah is one of her sisters d Cheryl feels ill if she stops eating chocolate e She feels both good and bad after eating chocolate f It’s very easy to buy chocolate g Her family don’t give her any help Feedback: they are all True except for c. Patstāvīgs Teacher makes sure pupils understand the reasons darbs for the answers – preferably get students to explain why themselves (a She has an older and younger sister, b If the children have chocolate… Mācību dialogs c She’s still talking about her children, d She gets headaches e She feels better and happier, but guilty too f I try to speak…but nobody understands) (3 min)

Pupils read another time and decide if the sentences are True or False,compare their answers with each other (worksheets with questions are on the tables).

Each group says their opinion and if there are any differences,they should try to explain their answers.

111

Refleksijas fāze

Mājas darbs

Post-reading tasks (7 min) Pupils gives ideas and write Teacher asks about the main problem in the text on the paper. Each group (eating a lot of chocolate)and asks pupils to represents own ideas. brainstorm ideas to help Cheryl: What can she do? How can her family help? Teacher encourages them to come up with four or five ideas. Teacher gives intructions about homework (2 min): Write a letter back to Sarah. 1. the opening lines: Dear Cheryl, Here are some ideas to help you with your problem. Firstly…..... 2.Use imperatives is fine: speak to a doctor, ask your family to… In a follow-up lesson students can read each others’ letters and decide which ones give the best suggestions. 3.Send the individual letters to Teacher’s e-mail.

Reading text and questions are from http://www.onestopenglish.com

112

1.Pielikums Questions before watching a video: 1.Did people ate or drink chocolate a lot of years ago? 2.What three ingridients were used for chocolate drink ? 3.What did xococ mean? (bitter) 4.Whatdid latl mean?(drink) Answers: 1.They drank chocolate. 2.cocoa beans, corn, chili pepper 3.bitter 4. drink 2.Pielikums

Reading task Chocolate: 1 I know that I have a problem – a big problem. It may sound funny but it’s very bad for me – for my health and for my life. What’s the problem? I can’t stop eating chocolate! 2 I started eating chocolate as a child of course; me and my sisters all ate a lot of different kinds of chocolate. However, my sisters and I are adults now and I’m the only one who still eats it a lot. My elder sister can have a bar of Toblerone and make it last a week. My younger sister is happy with one box of chocolates a year for Mother’s Day. My parents don’t eat any chocolate at all. Me – I need it every day, and lots of it too. 3 So, how much do I eat? Well, I have about 10 bars of chocolate a day. My first bar is at 8 o’clock in the morning, and then I have my last one just before I go to bed. Sometimes if there’s no chocolate in the house I drive to the nearest shop that sells it (about 2 kilometres away) and buy some more. I even drive out late at night if I need some chocolate. If the children (and this is terrible, I know) have chocolate in the house I take it. When Sarah was eight someone gave her a box of chocolates for her birthday. I took the box and then, when she was out playing, I ate some. Then I ate some more. I finished the whole box! A few days later she said, “Where’s my box of chocolates?” and I said, “I don’t know”. I know that was very bad. At Christmas we got a giant family-sized bag of chocolate sweets, I ate the whole bag on my own in two days! 4 I know eating a lot of chocolate is bad for my health. There’s a lot of sugar in all types of chocolate. There’s also a lot of fat. I think that’s why I have many spots on my face, and I’m a little overweight too. Sometimes I try to stop but if I don’t have any, I get very bad headaches. However, as soon as I have some chocolate I feel better and happier too. I know that it’s also very bad to take and eat chocolate that’s not mine but I can’t stop myself. 5 What can I do? Even at night I dream about chocolate. My favourite dream is falling down a hole and landing on a big pile of chocolate bars! I really do want to stop, or start to eat less. At the supermarket there’s always chocolate for sale while I wait to pay for my shopping. At the station (bus, train, underground…) there’s always chocolate for sale in machines. Everywhere I look there’s chocolate for sale! I try to speak to my family but nobody understands. They all like chocolate but nobody wants to eat 10 bars a day, and nobody understands why I do. 6 I need help! Please tell me what I can do to stop eating chocolate!

113

3.Pielikums

Chocolate: Reading tasks 1 Ask and answer these questions about chocolate 1. Do you like chocolate cake? Chocolate ice-cream? Chocolate bars? Hot chocolate drinks? 2. How much chocolate do you have every week? 3. Do you eat more chocolate now than when you were a child, or less? 4. Do you think it’s bad that some children eat a lot of chocolate? 2 Read a text written by Cheryl, a woman who is addicted to chocolate. Who is she writing to? a Her mother b A newspaper c A magazine problem page d A company that makes chocolate Feedback: c 3 Read the text again and match a summary with a paragraph. summary paragraph a Cheryl is the only one addicted to chocolate in her family 1 b Why Cheryl’s addiction is a problem 2 c Cheryl wants help 3 d The description of the addiction 4 e An introduction to the problem 5 f Why the addiction is difficult to stop 6 Feedback: e1 a2 d3 b4 f5 c6

4 Are the following sentences True or False? a Cheryl is the middle child in her family b She is a mother c Sarah is one of her sisters d Cheryl feels ill if she stops eating chocolate e She feels both good and bad after eating chocolate f It’s very easy to buy chocolate g Her family don’t give her any help False:c

114

27.Baiba Saimniece, sociālās zinības, klases stunda, 6.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Ierosināšanas fāze Darbs pāros

Mācību dialogs

Apjēgšanas fāze Darbs grupās

Mācību dialogs

Praktiska darbība

Liepājas tirgus attīstība un ietekme sabiedrībā Pilnveidot skolēnu zināšanas par tirgus funkcijām, ekonomisko ietekmi sabiedrībai un pilsētai. 1. pilnveidot lasītprasmi, izmantojot dažādas lasītprasmes pilnveides metodes; 2. mācīt spriest, salīdzināt, prognozēt, iegūt informāciju; 3. attīstīt kritisko domāšanu, saskatīt cēloņu un seku likumsakarības; 4. pilnveidot trūkstošās/nepieciešamās informācijas iegūšanu izmantojot IT. Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Skolotāja tāfeles malā uzraksta stundas plānu. Iepazīstina ar darba gaitu. Skolēni strādā pārī ar informācijas lapu Skolēni sākumā pieraksta kladē visu ko un uzdevumus veic pierakstu kladē. zina par tirgu, tirgus veidiem. Kopīgi kladē pieraksta domu zirneklī, kas ir tirgus! 1.DL skolotāja lūdz apskatīt attēlus un Vērojot pagātnes fotogrāfijas un atpazīt Liepājas tirgus vietas. Tabulā mūsdienu, salīdzina un secinājumus pieraksta kopīgās un atšķirīgās lietas. pieraksta tabulā. Skolotāja mudina skolēnus minēt iemeslus, kāds ir iedzīvotāju dzīves Skolēni piedalās dialogā, min iemeslus līmenis, tirgus pārdevēju daudzums un pamato savas domas ar faktiem. liecina par pārticību vai nabadzību, mūsdienu tirgus dalījums.. 2.DL Skolēni strādā grupās pa 4. Skotāja sadala grupas, vienas strādā ar Skolēni strādā, apmainās viedokļiem. teksta daļu 13.-16.gs., otras ar teksta daļu Kladē pieraksta atbildes uz 17.-18.gs. Patstāvīgi lasa tekstu un jautājumiem, darba lapā veic piezīmes, pasvītro neskaidros jēdzienus, pieraksta jautājumus neskaidrajām notikumus. lietām/notikumiem/jēdzieniem. Skolotāja ar skolēniem izrunā Skolēni diskutē, atbild un pamato uzdevumus, atbildes, kā skolēni pierakstīto atbildi. Iepazīstinot ar teksta nokļuvuši līdz atbildei. informāciju un atbildēm uz jautājumiem. Skolotāja lūdz grupām izmantojot Skolēni meklē informāciju uz 2.DL planšetes (grupai izdalītas 2 planšetes) pierakstītajiem jautājumiem. atrast atbildes pasvītrotajām teksta Internetā meklē atbildes, piem. Kas ir daļām, izmantojot interneta resursus. mēris? Iegūto informāciju pieraksta DL. Skolotāja mudina grupas izteikties par vienu no apskatītajiem jautājumiem/ atrisināto neskaidrību.

Refleksijas fāze

Skolotāja lūdz katrai grupai uz dzeltenas līmlapiņas uzrakstīt divas lietas, kuras uzzināja šajā stundā. Uz zaļas līmlapiņas, ko vēl vēlas uzzināt/ kas palicis

Grupas pārstāvis lasa un iepazīstina ar iegūto informāciju. Izskaidro kā šis notikums ietekmējis tirgus ekonomiku un pilsētas iedzīvotājus. Grupā apspriežas un pieraksta savas domas uz lapiņām. Lapiņas grupas pārstāvis pielīmē pie baltās tāfeles attiecīgajā vietā. Nolasa pierakstīto. 115

Mājas darbs

neskaidrs? Skolotāja uzdod klasei grupas neskaidros Skolēni ceļ roku un atbild uz jautājumus. klasesbiedru neskaidrajiem Skolotāja papildina informāciju. jautājumiem. Kladē pierakstīt kāds izskatītos Pētertirgus pēc 100 gadiem. Kādas lietas tirgotu? Kādi būtu tirgotāji, tirgus izkārtojums, norēķināšanās par precēm?

116

Pielikums 2. DL Liepājas tirdzniecības vēsture 13. — 16. gadsimts Liepāja izveidojusies stratēģiski svarīgā vietā, kur senais Baltijas jūras piekrastes ceļš šķērsoja Liepājas ezera izteku jūrā, caur kuru veda ūdensceļš uz Ālandes upes baseinu. Kapsēdē un pie Tosmares ezera atrastās 2.-3. gadsimtā kaltās romiešu monētas netieši liecina par tirdzniecības sakariem ar Romas impēriju t.s "Dzintara ceļa" pastāvēšanas laikā. Villa Liva (līvu vai Līvas ciems). Piemares kuršu zemē pirmoreiz minēta 1253. gada 4. aprīļa līgumā, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestrs. Nosaukums "Lyva" dažādos vēstures avotos minēts līdz pat 16. gadsimtam. 1263. gadā pirmo reizi vēstures avotos minēta Līvas osta. Vēl vairākus gadsimtus pēc 1253. gada Līva bija liels zvejniekciems [..]. Līva bija nozīmīgs punkts ceļā no Vācu ordeņa rezidences Marienburgā uz Livonijas ordeņa mestra sēdekli Rīgā, taču tirdzniecība šajā ostā bija visai pieticīga un 15. gadsimtā aprobežojās ar kokmateriālu, gaļas, zivju un sviesta izvešanu uz dažām ziemeļaustrumu Vācijas pilsētām. Tā kā Līva nebija nocietināta un atradās tuvu kareivīgajai Lietuvas lielkņazistei — ordeņa ienaidniekiem — tad tā nevarēja cerēt uz strauju izaugsmi. Vēl 1418. gadā leišu uzbrukuma laikā Līvas ciems tika nodedzināts. Jautājumi. 1. Kad un kādā saistībā, pirmo reizi vēsturē ir minēta mūsdienu pilsētas vieta? 2. Kādu notikumu dēļ vēstures avotos minēta Līvas osta? 3. Kas bija galvenās tirdzniecības preces 15. gs. ? 4. Līvas ostā tirdzniecība galvenokārt notika starp kādām pilsētām? 5. Kāpēc Līvas ostai nebija straujas izaugsmes iespējas? Liepājas tirdzniecības vēsture 17.-18.gadsimts. 1638. gadā Liepājā bija ap 1000 iedzīvotāju. Liepājas saimnieciskā uzplaukuma laiks bija 17. gadsimta vidus un otrā puse, kad notika ostas izbūve. 1646. gadā nodibināja Liepājas Lielo (tirgotāju) ģildi. 1661. gadā pilsētā izveidoja sardzes dienestu. 1646. un 1661. gadā pilsētu postīja mēris. 1690. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs Ketlers apstiprināja Liepājas muitas noteikumus. Liepājas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija ļoti raibs, tajā dzīvoja amatnieki un tirgotāji no Ziemeļvācijas, Polijas, Lietuvas, Holandes, Zviedrijas, Šveices. 18. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogiste sāka ieņemt izdevīgo starpnieka vietu starp Poliju, Lietuvu, Prūsiju un Vidzemi. Tirdzniecības apjoms kļuva aizvien plašāks un daudzveidīgāks. Ja 18. gadsimta sākumā pēc ostas izbūves Liepāju ik gadus apmeklēja apmēram 100 kuģu, tad laikā no 1739. — 1794. gadam ostā ik gadus caurmērā ienāca vairāk nekā 200 kuģu. Jautājumi: 1. Kādu notikumu dēļ 17. gs. attīstījās ekonomiskā situācija Liepājā? 2. Kuru valstu iedzīvotāji un kādu profesiju pārstāvji bija Liepājā 17. gs. beigās? 3. Kāpēc 18. gs. uzplauka Liepājas ostas darbība? 4. 18. gs. kāda varēja būt vietējo iedzīvotāju ekonomiskā situācija? 117

118

28.Kristīne Bārdule, pasaules vēsture, 6.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi Vērtēšana Mājas darbs Ierosināšanas fāze Mācību dialogs

Frontāls darbs

Individuāls darbs Darbs pāros Darbs grupās Frontāls darbs

Apjēgšanas fāze

Individuāls darbs Frontāls darbs Mācību dialogs

Senās civilizācijas Zināt kopīgās un atšķirīgās seno civilizāciju iezīmes 1. Lasīt ar mērķi atrast atslēgas vārdus; 2. Mācīties argumentēt, pamatot; 3. Attīstīt prasmi analizēt un grupēt informāciju. Darba plānojums Skolotāja darbība Skolēnu darbība Skolēni tiek sadalīti grupās pa 6. Grupā strādājošo skolēnu uzvārdi nolikti uz galda pirms mācību stundas. Atkārtojums. Padomājat 30 sekundes un Skolēnu individuālas atbildes. atbildiet! Ko Jūs zināt par senajām civilizācijām? Iepazīstina ar stundas uzdevumiem. Stundas noslēgumā zināsiet kopīgo un atšķirīgo Ēģiptes, Divupes un seno ebreju civilizācijās. Skolēniem tiek izdalītas darba lapas (pielikums Nr.1) Kopīgi strādā, lai izprastu uzdevumu. Skolēni lasa tekstu un meklē atslēgas Lasiet tekstu, pasvītrojiet atslēgas vārdus vārdus virsrakstā. Sniedz atbildes. virsrakstā! Atrdodiet atslēgas vārdus 1.rindkopā! Skolēni lasa tekstu un meklē atslēgas vārdus 1.rindkopā. Sniedz atbildes. Pasvītrojiet atslēgas vārdus pārējās Skolēni strādā individuāli. rindkopās – katrā vienu! Skolotājas individuāla palīdzība. Salīdziniet atrastos atslēgas vārdus ar Salīdzina pasvītrotos atslēgas vārdus blakussēdētāju pāros, argumentē savu izvēli, nonāk pie kopīga rezultāta. Salīdziniet pasvītrotos atslēgas vārdus Salīdzina pasvītrotos atslēgas vārdus grupā, vienojaties par kopīgiem atslēgas grupā, argumentē savu izvēli, nonāk pie vārdiem! kopīga rezultāta. Darba pārbaude. Skolotāja raksta uz Katra grupa nosauc vienu atslēgas tāfeles skolēnu atrastos atslēgas vārdus – vārdu. senajām civilizācijām raksturīgas iezīmes. Veido domu zirnekli. Atrod atšķirīgās un kopīgās iezīmes Ēģiptes, Divupes, seno ebreju civilizācijās, balstoties uz atrastajiem atslēgas vārdiem. Lasi tekstu darba lapā (pielikums Nr.2) Skolēni lasa tekstu, iepazīstas ar informāciju par 3 civilizācijām. Lūdz skolēniem ierakstīt kladē pirmā Pieraksta kladē atslēgas vārdu rindkopā atrasto atslēgas vārdu – RAKSTĪBA. rakstība. Nosauciet katrai civilizācijai raksturīgo Nosauc katrai civilizācijai raksturīgās saistībā ar rakstību! pazīmes, kas saistītas ar rakstību. 119

Individuāls darbs Darbs pāros

Grupu darbs Individuāls darbs Refleksijas fāze Dialogs Mājas darbs

Uzdevums atrast katrai civilizācijai Skolēni lasa tekstu, veic pierakstus raksturīgās pazīmes, saistītas ar visiem kladēs. iepriekš nosauktajiem atslēgas vārdiem. Individuāla palīdzība skolēniem. Salīdziniet ar atslēgas vārdiem saistītās Skolēni pāros salīdzina pierakstīto, kopīgās un atšķirīgās civilizāciju iezīmes argumentē savu lēmumu, vienojas par ar blakussēdētāju! kopīgu lēmumu. Salīdziniet ar atslēgas vārdiem saistītās Skolēni grupās salīdzina pierakstīto, kopīgās un atšķirīgās civilizāciju iezīmes argumentē savu lēmumu, vienojas par grupā! kopīgu lēmumu. Uzdevums uzzīmēt Venna diagrammu (3 Skolēni veic darbu pierakstu kladē, apļi), ierakstīt civilizāciju kopīgās un diagrammā ieraksta atslēgas vārdus. atšķirīgās iezīmes. Individuāla palīdzība skolēniem. Kādas ir seno civilizāciju kopīgās Lasa atbildes no pierakstu kladēm. iezīmes? Papildina savu diagrammu, klausoties Kādas ir seno civilizāciju atšķirīgās klasesbiedru atbildes. iezīmes? Gatavoties pārbaudes darbam par senajām civilizācijām.

120

Pielikums Nr.1 Seno civilizāciju raksturīgās pazīmes Seno laiku vēsture sekoja aizvēsturei – cilvēces senākajam attīstības posmam. Par robežu starp aizvēsturi un seno laiku vēsturi pieņemts uzskatīt rakstības rašanos. Seno laiku vēsture sākās 4.gt. vidū p.m.ē. Upju ielejās bronzas laikmetā 4. - 2. gt. p.m.ē. radās pirmās augstās kultūras. Tas bija ražotājsaimniecības uzplaukums ar augsti attīstītu lopkopību, zemkopību, amatniecību, tirdzniecību, mākslu, zinātnes sasniegumiem un rakstību. Ūdens, saule un auglīgā augsne nodrošināja labas ražas, kas bija pārticības pamats. Ar laiku lauksaimniecībā radās pārpalikums, kas ļāva daļai sabiedrības veidot uzkrājumus. Radās darba dalīšana. Vairāk cilvēku sāka nodarboties citās jomās – tirdzniecībā, amatniecībā, valsts pārvaldē, kā arī veica dažādus pienākumus armijā un tempļos. Jau pirmie zemkopji dzīvoja kopā apmetnēs. Lai sargātos no ienaidnieku uzbrukumiem, ap tām sāka rakt grāvjus un mūrēt sienas. Apmetnes kļuva arvien lielākas. Tur sāka dzīvot amatnieki un tirgotāji. Pamazām radās pilsētas. Greznākās un varenākās pilsētās bija valdnieka pils un tempļi. Lielajiem kopdarbiem – kanālu rakšanai un lauku ierīkošanai un uzturēšanai kārtībā – bija nepieciešama visu zemes apstrādātāju sadarbība un saskaņota rīcība. Kādam bija jāuzņemas ļaužu organizēšana un vadīšana. Sākumā to veica cilšu vadoņi. Ar laiku varenākie no viņiem ieguva arvien lielāku varu un kļuva par valdniekiem, kas pārvaldīja plašas teritorijas. Pakāpeniski radās valsts – organizētu cilvēku sabiedrība, kas apdzīvo noteiktu teritoriju, kam ir valdnieks un noteikta sabiedrības pārvaldīšanas kārtība – likumi, nodokļi, ierēdņi un karaspēks. Katrai civilizācijai bija savi reliģiskie uzskati. Viņi ticēja, ka pastāv cilvēku un dievu pasaule. Dievi bija pārāki par cilvēkiem un noteica cilvēku pasauli. Dievi varēja būt gan labvēlīgi, gan arī bargi. Dievi bija cilvēkveidīgi, tādi, kuriem puse no ķermeņa bija no cilvēka, bet otra – no dzīvnieka vai dzīvnieka veidolā.

121

Atbildes Seno civilizāciju raksturīgās pazīmes Seno laiku vēsture sekoja aizvēsturei – cilvēces senākajam attīstības posmam. Par robežu starp aizvēsturi un seno laiku vēsturi pieņemts uzskatīt rakstības rašanos. Seno laiku vēsture sākās 4.gt. vidū p.m.ē. Upju ielejās bronzas laikmetā 4. - 2. gt. p.m.ē. radās pirmās augstās kultūras. Tas bija ražotājsaimniecības uzplaukums ar augsti attīstītu lopkopību, zemkopību, amatniecību, tirdzniecību, mākslu, zinātnes sasniegumiem un rakstību. Ūdens, saule un auglīgā augsne nodrošināja labas ražas, kas bija pārticības pamats. Ar laiku lauksaimniecībā radās pārpalikums, kas ļāva daļai sabiedrības veidot uzkrājumus. Radās darba dalīšana. Vairāk cilvēku sāka nodarboties citās jomās – tirdzniecībā, amatniecībā, valsts pārvaldē, kā arī veica dažādus pienākumus armijā un tempļos. Jau pirmie zemkopji dzīvoja kopā apmetnēs. Lai sargātos no ienaidnieku uzbrukumiem, ap tām sāka rakt grāvjus un mūrēt sienas. Apmetnes kļuva arvien lielākas. Tur sāka dzīvot amatnieki un tirgotāji. Pamazām radās pilsētas. Greznākās un varenākās pilsētās bija valdnieka pils un tempļi. Lielajiem kopdarbiem – kanālu rakšanai un lauku ierīkošanai un uzturēšanai kārtībā – bija nepieciešama visu zemes apstrādātāju sadarbība un saskaņota rīcība. Kādam bija jāuzņemas ļaužu organizēšana un vadīšana. Sākumā to veica cilšu vadoņi. Ar laiku varenākie no viņiem ieguva arvien lielāku varu un kļuva par valdniekiem, kas pārvaldīja plašas teritorijas. Pakāpeniski radās valsts – organizētu cilvēku sabiedrība, kas apdzīvo noteiktu teritoriju, kam ir valdnieks un noteikta sabiedrības pārvaldīšanas kārtība – likumi, nodokļi, ierēdņi un karaspēks. Katrai civilizācijai bija savi reliģiskie uzskati. Viņi ticēja, ka pastāv cilvēku un dievu pasaule. Dievi bija pārāki par cilvēkiem un noteica cilvēku pasauli. Dievi varēja būt gan labvēlīgi, gan arī bargi. Dievi bija cilvēkveidīgi, tādi, kuriem puse no ķermeņa bija no cilvēka, bet otra – no dzīvnieka vai dzīvnieka veidolā. Civilizācijai raksturīga: 1. attīstīta ražošana, zemkopība, tirdzniecība, ražotājsaimniecība 2. organizēta sabiedrība valstī, valsts, armija 3. mantiski un sociāli diferencēta sabiedrība, darba dalīšana 4. attīstīta garīgā dzīve (noformētas reliģiskas sistēmas), kultūra, reliģija. 5. Pilsētas (saimnieciski, politiski, administratīvi, reliģiski, kā arī kultūras centri). pilsētas, rakstība Atslēgas vārdi – pilsētas, valsts, ražotājsaimniecība, darba dalīšana, kultūra

122

Pielikums Nr.2 Vairākas senās civilizācijas radās Divupē, Ēģiptē un Vidusjūras austrumu piekrastes zemēs. Šeit izgudroja arī bronzas un dzelzs apstrādi. Šīm tautām bija izcili sasniegumi rakstībā, inženierzinātnēs, matemātikā un astronomijā. Divupe atradās starp Tigras un Eifratas upēm. Divupē apmetās uz dzīvi tauta, ko sauca par šumeriem. Sākumā šumeri dzīvoja ciemos. Svarīgi kopīgi veicami uzdevumi lika ciemiem apvienoties. Vajadzēja nosusināt purvus, ierīkot kanālus, dambjus un ūdenskrātuves. Tuvākie ciemi apvienojās uzbrukumiem un aizsardzībai. Zemkopju ciemi gar upēm pārauga 12 neatkarīgās pilsētvalstīs, kas ietvēra pilsētu un laukus ap tām. 4. gt. p.m.ē. izveidojās valsts ar valdnieku priekšgalā. Šumeru valdnieku sauca lugala – „lielais vīrs”. Vienlaikus viņš bija arī augstākais priesteris. Valdnieka vara bija liela. Pēc šumeru ticējumiem varu viņam bija devuši dievi un valdnieks valdīja dieva vārdā. Valdnieka varas zīme bija īpašs apģērbs, kādu nedrīkstēja valkāt neviens cits. Viņa galvu apņēma grezns apsējs – diadēma. Valdnieks sēdēja īpaši izrotātā krēslā – tronī un rokās turēja varas zīmi – zizli. Valdnieks bija bagāts. Valdnieks saņēma kara laupījuma lielāko daļu. Viņa mantnīcā plūda iedzīvotāju nodevas. Pilsētas centrā atradās galvenais dievnams – templis - zikurāts. Divupieši ticēja, kas tas ir dievu mājoklis. Divupes iedzīvotāji šumeri ticēja vairākiem dieviem. Pēc viņu domām dievi aizstāv pilsētas un izvēlas tām valdniekus. Pilsētā dzīvoja valdnieks, priesteri, augstmaņi, valsts amatvīri – ierēdņi. Attīstoties saimniecībai, radās nabadzīgie un bagātie, atkarīgie un ietekmīgie. Te mita amatnieki un tirgotāji un liels skaits dažādu darbu strādnieku. Pilsētā dzīvoja arī vergi. Viņi bija kalpotāji un laika kavētāji valdnieka un augstmaņa namos. Vergus nodarbināja arī būvdarbos. Tā kā Divupē trūka daudzu izejvielu, liela nozīme bija tirdzniecībai. Lai izdarītu piezīmes par saviem darījumiem, šumeri izgudroja ķīļrakstu – rakstības sistēmu uz māla plāksnītēm. Šumeru ķīļraksti ir senākie pieraksti pasaulē. Divupieši izgudroja reizināšanas un dalīšanas tabulas, veica aprēķinus, pielietojot ģeometriju, un izdarīja piezīmes ar saviem astronomiskajiem novērojumiem. Ap 1792. g. p.m.ē. valdnieks Hammurapi apvienoja visu Divupi, pakļāva kaimiņu tautas un izveidoja Vecbabilonijas valsti. Hamurapi izgudroja likumkrājumu, kurā bija 282 panti. Likumi bija arī Ēģiptē, bet Babilonijā tos pirmo reizi vēsturē apkopoja un darīja zināmu atklātībā – iegravēja 2,25 m augstā akmens bluķī. Senā Ēģipte bija civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes. Par civilizācijas sākumu tiek uzskatīts 3150. gads p.m.ē. Zemkopju ciemi šeit radās tāpēc, ka šeit bija bagāta augsne, kuru uzlaboja ikgadējie Nīlas plūdi. Sākotnēji ciemi apvienojās divās valstīs Lejasēģiptē un Augšēģiptē. Ap 3000. g. p.m.ē. Augšēģiptes valdnieks Narmers jeb Meness iekaroja Lejasēģipti un apvienoja visu Ēģiptes teritoriju. Izveidojās vienota Ēģiptes valsts. Radās pirmā Ēģiptes dinastija jeb valdnieku dzimta. Ēģiptes valsts valdnieku sauca par faraonu. Viņam piederēja visa Ēģiptes zeme un bija neierobežota vara. Visiem iedzīvotājiem bija jāpakļaujas valdnieka gribai, jāmaksā nodokļi. Ēģiptes valdnieki dzīvoja neiedomājami grezni. Faraonam, viņa ģimenei un galmam rotaslietas un greznuma priekšmetus gatavoja no zelta un dārgakmeņiem, bet pils mēbeles – no koka, kas arī bija liels dārgums, jo to ieveda no tālām zemēm. Faraonu varēja atšķirt pēc valdniekam raksturīgajām zīmēm: sapītu bārdu, kas simbolizēja faraona dievišķību; zizli, kas 123

nozīmēja, ka faraonam ir tiesības pārvaldīt; pletni, kas nozīmēja, ka faraonam ir tiesības sodīt savus pavalstniekus; dubultkronis liecināja, ka faraons valda gan Augšēģiptē, gan Lejasēģiptē. Ēģiptes sabiedrība bija krasi atšķirīga - no dieviem pielīdzinātā un pielūgtā faraona pašā augšā līdz pat beztiesiskajiem vergiem lejā. Ēģiptiešu sabiedrība sastāvēja no dažādām iedzīvotāju grupām. Tās atšķīrās viena no otras ar bagātību, ar pienākumiem un tiesībām, ar varu pār citiem. Valdnieks un ierēdņi pārvaldīja valsti un gādāja par tās drošību. Pilsētās dzīvojošie amatnieki darināja skaistus un vajadzīgus priekšmetus. Tirgotāji devās uz tālām zemēm, lai atvestu dažādas lietas, kas nebija pašu zemē. Savukārt laukos dzīvojošie zemnieki paēdināja visu tautu. Valsts dzīvi spēcīgi ietekmēja reliģija. Ēģiptieši ticēja daudziem dieviem. Viņi uzskatīja, ka faraons ir viens no dieviem, kas valda dabas spēkus. Ēģiptieši ieviesa hieroglifus kā rakstības sistēmu un papirusa ruļļus. Tie radīja kalendāru, kas bija precīzāks par Šumeru izveidoto kalendāru. Lai plānotu zemes sadali un apūdeņošanas ietaises, ēģiptiešu inženieri lietoja ģeometriju. Viņu arhitekti pirmie izmantoja akmens kolonnas. Ēģiptiešu celtņu atliekas rāda šīs civilizācijas spēku un bagātību. Tuvajos Austrumos atrodas šaura, aptuveni 250 km gara zemes strēle starp Jordānas upi un Vidusjūru. Senajos laikos to sauca par Kanaānu, vēlāk par Palestīnu, bet mūsdienās tur atrodas Palestīna un Libāna. 1800.g.p.m.ē. Kanaānā Ābrahama vadībā ienāca klejotāju lopkopju ciltis – senebreji, kurus uzskata par mūsdienu Izraēlas pamatnāciju. Kad Kanaānu piemeklēja ārkārtīgs sausums, viņi devās uz Ēģipti. Tur senebreji vairāk nekā 200 gadus bija faraona vergi. Ap 1200 g. p.m.ē. viņi Mozus vadībā bēga no verdzības Ēģiptē un devās atpakaļ uz Kanaānu. Ieradušies Kanaānā, ebreji apmetās auglīgajā Jordānas upes ielejā un sāka nodarboties ar zemkopību. Viņiem nemitīgi nācās atvairīt filistiešus – semītu tautu, kas dzīvoja kaimiņos nelielā teritorijā pie Vidusjūras. Lai izvairītos no briesmām, vadonis Zauls apvienoja 12 ebreju ciltis. Ap 1020. g. p.m.ē. viņš tika pasludināts par valdnieku un tika izveidota Izraēlas valsts. Ebreju reliģija jūdaisms ir senākā pasaules reliģija, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Jūdaisms radās aptuveni 2000.g.p.m.ē. Tā ir pirmā monoteistiskā reliģija, jo ebreji ticēja vienam dievam – Jahvem, bet ēģiptieši, šumeri un citu seno laiku tautas – daudziem dieviem. Jūdaisma reliģija balstās uz Toru – Bībeles Vecās derības pirmajām piecām grāmatā.

124

29.Agnese Kundziņa, vizuālā māksla, 6.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Vērtēšana Mājas darbs Ierosināšanas fāze Mācību dialogs

Kritiskā domāšana

Apjēgšanas fāze Mācību dialogs

Patstāvīgs darbs

Ornaments un kompozīcija. Iepazīt latviešu tautu ornamentus un to simbolisko nozīmi. Izprast kompozīciju veidošanas pamatprincipus. 1. Apgūt ornamentu simbolisko nozīmi. 2. Izkopt analītisko domāšanu. 3. Pilnveidot lasītprasmi un patstāvīgu mācīšanos. 4. Iepazīt rakstu kompozīcijas. 5. Attīstīt prasmi veidot no dotiem ornamentiem dažādas kompozīcijas. Katram uzdevumam ir noteikts punktu skaits, tos summējot iegūst atbilstošu vērtējumu. Vērtēšanas tabula pielikumā. Darba plānojums Līdzi paņemt A4 milimetra papīru, lineālu, dzēšgumiju, parasto zīmuli. Skolotāja darbība Skolēnu darbība Skolotāja uzdod jautājumus: Vai kāds zina latviešu tautas ornamentus? Vai zina kā tie izskatās un zina arī tiem nosaukumus? Skolēni tiek aicināti pie tāfeles uzzīmēt tos Skolēni, kuri zina kādu latviešu tautas un pierakstīt nosaukumus. ornamentu dodas pie tāfeles, uzzīmē Virs uzzīmētiem ornamentiem, skolotāja to un pieraksta tam nosaukumu. uzraksta stundas tēmu. Skolotājs uzdod jautājumu, kā radās, kur un kāpēc senāk tika izmantoti latviešu tautas ornamenti? Tiek rosināts noskaidrot ornamentu izcelsmi un patiesos lietošanas iemeslus. Skolotāja izdala uz katra sola vienu darba lapu komplektu. Izskaidro darba uzdevumus un vērtēšanas kārtību: 1. Darbu paredzēts veikt divās mācību stundās; 2. Ir jāizpilda 3 uzdevumi - 3 darba lapas: 1) Darba lapa Nr.1 un Nr.2 ir pāru darbs. Izpildīt darba lapās norādītos uzdevumus, 2) Darba lapa Nr.3 ir individuāls darbs. Jāuzzīmē katram sava ornamentu kompozīcija uz A4 milimetra papīra pēc dotiem paraugiem; 3. Darba lapas jāpilda secīgi; 4. Par katru uzdevumu, darba lapās ir noteikts punktu skaits, kas summējoties veidos vērtējumu atbilstoši pēc dotās tabulas uz darba lapas Nr.3. Lūdz izlasīt darba uzdevumu aprakstu uz katras darba lapas. Noskaidro, vai uzdevumi ir skaidri. Apstaigā klasi un par to pārliecinās.

Skolēni izsaka savus minējumus par to.

Skolēni izņem darba lapas un tās apskata.

125

Darbs grupās Praktiska darbība

Skolēni iepazīstas ar uzdevumiem, sadala pienākumus savā starpā. Veic uzdoto darbu pārī.

Individuāls darbs Refleksijas fāze Mācību dialogs

Skolēni veic uzdevumu individuāli

Mājas darbs

Kopīgi noskaidrojam atbildes uz jautājumiem:  Kas ir ornamenti?  Kad tie radās?  Kāda tiem ir nozīme?  Kur tos lieto? Skolotājs aicina katru skolēnu īsi prezentēt savu izveidoto ornamentu kompozīciju, pastāstot kādus ornamentus ir izmantojis savā kompozīcijā, ko tie simbolizē un kāda priekšmeta rotāšanai tos var izmantot. Pie tāfeles veidojam darbu izstādi. -

Skolēni mutiski atbild uz dotiem jautājumiem. Katrs prezentē savu darbu.

126

Pielikums Darba lapa Nr.1 Vārds, uzvārds __________________________, _____________________________ Klase______ ORNAMENTS UN KOMPOZĪCIJA 1. Lasi tekstu! 2. Katrā rindkopā pasvītro 5 svarīgākos ATSLĒGAS VĀRDUS. (4.p.) 3. Izmantojot pasvītrotos vārdus, vienā vai divos teikumos uzraksti pašu GALVENO! (Galvenā doma) (8.p.) Teksts Galvenais tekstā Latviešu ornamenti jeb latviešu raksti ir vēstures gaitā pārmainījušās latviešu mitoloģiskās un piederības zīmes, kas pamazām zaudējušas savu sākotnējo nozīmi un saglabājušās kā rotājumu vai latviešu tautas tērpu elementi. Latviešu raksta pamatelementu pirmsākumi meklējami mitoloģijā. Raksta elementi ir lietoti ar noteiktu idejisku mērķi. Tie cieši saistīti ar priekšmeta nozīmi un ietekmi. Priekšmeta rotājums ar raksta zīmēm daudzreiz atbilst labam padomam, labam vēlējumam, pasargāšanai no visa ļauna. Ornaments ir rotājums, kuru veidojošās zīmes ietver zināmu informāciju (senlatviešiem šīs zīmes simbolizē dažādas dievības). Ornamenta attīstības gaita ir izsekojama arheoloģiskajā materiālā, sākot ar akmens laikmetu, pirmo rotājumu konstatēja keramikas un kaula priekšmetos. Ar agro dzelzs laikmetu ornamenta elementu skaits ievērojami pieaug. Tas uzskatāms par laiku, kad izveidojās latviešu ornamenti. Jaunajos laikos ornaments kļuva sarežģītāks, ir izteikta citu kultūru ietekme. Ornamentam raksturīgs tā veidojošo motīvu ritmisks atkārtojums. Latviešu ornamentam raksturīga simetrija un līdzsvars. Kārtojot rakstus kompozīcijās, ievēroja noteiktus likumus, kurus nereti noteica rotājamā priekšmeta forma. Izplatītākie kompozīcijas veidi bija rakstu joslas, augoša raksta kompozīcijas, centrētas un pamatu klājošās kompozīcijas. Katrai dievībai ir sava darbības sfēra, kuru tā pārstāv. Katrai dievībai ir savi simboli, zīmes, kā to attēlot. Senais cilvēks uzskatīja, ka, ja vēlas piesaistīt konkrētu spēku, tad šī spēka simbolizējošā zīme jāattēlo uz priekšmeta. Piem., tradīcija dāvināt rakstainus, adītus cimdus, kuru rakstos ieadīti dažādu dievību simboli - dāvinātājs novēl dāvanas saņēmējam veiksmi konkrētā jomā.

127

Darba lapa Nr.2 Vārds, uzvārds___________________________, _________________________ Klase________ 1.Izlasi tekstu! 2.Pretī tekstam uzzīmē atbilstošo zīmi (zīmes skatīt pielikumā!) Pieraksti nosaukumu! (9.p.) Māru uzskata par Pasaules Māti, tādēļ bieži vien dēvē arī par Zemes māti, Jūras māti, Ūdens māti, Meža māti, Veļu māti (viņa atbild par visām šīm sfērām). Šī dievība simbolizē materiālo pasauli, zemi. Māra ir auglības dieviete, tādēļ sievietes lūdza viņai palīdzību. Māru simbolizē vairākas zīmes. Viena no tām ir krustukrusts - taisns krusts, kuram visi četri gali vēlreiz pārkrustoti. Nākamā zīme - taisna līnija, kas simbolizē zemi, kā arī trijstūris ar virsotni uz leju (norāda uz zemi) - zemes simbols. Līklocis simbolizē ūdeni. Māras zīme ir arī zalktis (cilvēki ticēja, ka Māra parādās zalkša izskatā). Dievs simbolizē debesis. Viņš ir visa radītājs, kārtības uzturētājs - viss pasaulē notiek pēc viņa gribas. Dievs cilvēkiem dod svētību, palīdz viņiem, soda par pārkāpumiem. Pēc nāves cilvēks dosies pie Dieva. Dievu simbolizē trijstūris ar virsotne uz augšu. Tā kā Dievs atrodas debesīs, tad trijstūra virsotne norāda viņa atrašanās vietu, darbības sfēru. Otra Dieva zīme ir krusts. Tā pat, kā citās kultūrās, arī senajiem latviešiem bija trīs likteņdieves - Laima, Dēkla un Kārta. Laima lemj cilvēka mūža gaitu, cilvēka likteni, pavada cilvēku visu viņa mūžu. Dēkla lemj likteni jaundzimušajam bērnam, piedalās arī precību kārtošanā. Kārta kārto cilvēka likteni. Laimu simbolizē Laimas krusts. Šāda zīme pazīstama visās indoeiropiešu tautās. Tā simbolizē laimi, svētību, veiksmi. Otra Laimas zīme ir skujiņa. Saule ir viena no senākajām dievībām. Saule dod siltumu, pateicoties saulei, var izaugt laba raža. Tā kā senlatviešu pamatnodarbošanās bija zemkopība un lopkopība, tad viņi pielūdza Sauli, lai iegūtu tās labvēlību. Saule rūpējās par cilvēkiem, īpaši par bāreņiem. Sauli simbolizē aplis. No šīs formas laika gaitā radušies dažādi stilizēti varianti - rozetes, četrstūrainās sauleszīmes. Kopā ar Saules zīmi bieži vien attēlo arī Saules koka (Austras koka) zīmi. Citās kultūrās to dēvē par Pasaules koku. Tas uzskatāmi pasauli sadala trīs sfērās: pazeme (koka saknes), virszeme (stumbrs) un debesis (lapotne). Visi zemnieku darbi bija atkarīgi no mēness fāzēm - ja tās ievēroja, tad laba raža un izdošanās bija garantēta (darbus nedrīkstēja uzsākt vecā, dilstošā mēnesī, jo tad tie neizdosies, tas pats attiecās uz stādīšanu, sēšanu u.t.t.). Mēnesi attēloja kā pusloku. Senlatvieši ticēja, ka katram cilvēkam ir sava zvaigzne, kura parādās pie debesīm cilvēkam piedzimstot un nomirstot. Krītošu zvaigzni uzskatīja par aizgājēja dvēseli. Pēc zvaigznēm cilvēks orientējās naktī; tā kā pulksteņu vēl nebija, tad zvaigznes palīdzēja noteikt laiku. Zvaigznes ornamentu mēs atpazīstam kā Auseklīti (austošā zvaigzne 128

pirmā, kas parādās pie debesīm). Jumis atbild par auglību, labklājību, bagātību. No Jumja bija atkarīgs ražas apjoms, bet no ražas apjoma - saimes labklājība. Rudenī, pēc ražas novākšanas, Jumim ziedoja daļu no novāktās ražas. Tā kā dzīvība sākas no pāra, tad Jumja simboli satur divu vienādu elementu pāri, kas krustojās. Iesākumā Ūsiņš bija gaismas dievība. Arī pavasara atnākšanu saistīja ar Ūsiņu. Bet vēlāk šī dievība tiek pieminēta kā bišu un zirgu aizgādnis (sākotnējās nozīme zināmā mērā saglabājas pavasarī mostas bites, zirgi uzsāk darba cēlienu, kas ilgs līdz rudenim).

Zalktis

Laimas krusts

Austras koks

Ūsiņš

129

Darba lapa Nr.3 Vārds,uzvārds_______________________________________ Klase________ 1. Izlasi tekstu! 2. Uz A4 lapas izveido (uzzīmē) savu latvju zīmju kompozīciju! a. lapai jābūt kompozicionāli aizpildītai (5.p.); b. minimālais dažādu zīmju skaits ir 5, kuras atkārtojas (10.p.); c. krāsains (10.p.) 3. Lapas otrā pusē uzraksti kādas latvju zīmes Tu izmantoji savā darbā un kāds kompozīcijas veids tika izmantots! (4.p.) Rakstu kompozīcijas Kārtojot rakstus kompozīcijās, ievēroja noteiktus likumus, kurus nereti noteica rotājamā priekšmeta forma. Izplatītākos kompozīcijas veidus var sakārtot šādi: 1. rakstu joslas; 2. augoša raksta kompozīcijas; 3. centrētas kompozīcijas; 4. pamatu klājošās kompozīcijas. Rakstu joslā var atkārtoties viens vai vairāki elementi, kas var būt sakārtoti rindā vai pamīšus.

Augoša raksta kompozīciju veido, ievērojot simetriju. Raksta dominante ir centrālā ass. Raksta kuplināšanai izmanto arī blakus esošās asis, tās kārto starveidīgi. Augoša raksta kompozīciju veidojot, parasti ņem vērā spoguļsimetriju,t.i., raksts centrālās ass vienā pusē atbilst tā spoguļattēlam otrā pusē.

Arī centrētajās kompozīcijās visai bieži izmanto simetriju. Raksta kārtojumos, kur centrā novietots galvenais raksts, bet tam apkārt izkārtoti sīkāki raksti, par centra rakstu parasti izvēlas centriskas formas ornamentu. Šādas kompozīcijas biežāk izmanto priekšmetos, kur rotātie laukumi labi pārskatāmi. Piemēram, kamanu segās, mutautiņos, keramikas šķīvjos u.tml.

Pamatu klājošās kompozīcijas ir rotāšanas veids, kad raksts noklāj visu rotājamo laukumu. Rakstu zīmes var tikt kārtotas divējādi: novietojot rakstus precīzi citu virs cita vai arī kārtojot rindā pamīšus."1

Balles Punkti

1 0-2

2 3-5

3 6-9

4 10-14

5 15-20

6 21-26

7 27-32

8 33-38

9 39-44

10 45-50 130