Barikazu laiks gramata by Kristine Bardule

Liepājas Centra sākumskola

6.KLAŠU SKOLĒNU DARBI LATVIJAS VĒSTURĒ

BARIKĀŽU LAIKS – TAD UN TAGAD

Apkopojusi vēstures skolotāja Kristīne Bārdule

LIEPĀJA, 2013

Saturs

Mācību stundas plānojums Mērķis: Iegūt zināšanas par valstiskās neatkarības atjaunošanas gaitu Uzdevumi: 1. Iegūt informāciju par barikāžu laiku. 2. Apgūt prasmi analizēt informāciju, atlasīt būtiskāko informāciju. 3. Izprast barikāžu organizēšanas cēloņus un sekas. 4. Apgūt prasmi veikt aptauju, apkopot un interpretēt rezultātus. 5. Mācīties izteikt savu viedokli. Standarta prasības: 5.3. izprot cēloņu un seku mijiedarbību; 8.1. orientējas informācijas resursu sniegtajā daudzveidīgajā vēsturiskajā informācijā; 8.2. pēta vēstures notikumus, darbojoties ar vēstures avotiem un vēstures literatūru; 8.5. izprot vēstures fakta īpatnības; 9.6. ir ieinteresēts uzklausīt vecākās paaudzes dzīvesstāstus, ar cieņu izturas pret tiem; Mācību stundas gaita. Ievadā tiek noskaidrots, kādi nozīmīgi Latvijas vēstures atceres pasākumi ir notikuši šajās dienās (janvāris). Lielākā daļa skolēnu zina par barikāžu atceres pasākumiem. Tiek noskaidrots, ko skolēni zina par barikāžu laiku? Skolotāja:  Iepazīstina ar stundas mērķi un mājas darba uzdevumu.  Sniedz informāciju par barikāžu laiku (PP prezentācija, Youtube video „Barikāžu laiks” līdz 3.05 min)  Sarkanā cepure Kādas emocijas cilvēki piedzīvoja šajā laikā? Kādas ir Jūsu sajūtas par barikāžu laiku?  Baltā cepure grupās sagatavot 5 jautājumus, uz kuriem nepieciešams iegūt atbildes, lai sagatavotu rakstu „Barikāžu laiks”. Jautājumus katrs skolēns pieraksta savā pierakstu kladē. Skolēni: darbs grupās. Skolotāja:  dialogs, tiek noskaidroti izvirzītie jautājumi, skolēni papildina savu jautājumu sarakstu ar citiem būtiskiem jautājumiem.  Uzdevuma izklāsts – pāros meklēt atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem, izmantojot interneta resursus. Pierakstīt atrastās atbildes savā kladē. Skolēni: darbs pāros. Skolotājas individuāla palīdzība pāru darbā. Skolotāja: Katrs skolēnu pāris nolasa vienu atbildi uz izvirzīto jautājumu. Skolēni: Nolasa atbildes neatkārtojoties, bet papildinot viens otru. Mājas darbs: iztēloties sevi kā žurnālistu, uzrakstīt rakstu „Barikāžu laiks”, kurā ietverti 5 vēstures fakti par šo laiku. Veikt aptauju – Vai Jūs būtu gatavs aizstāvēt Latvijas neatkarību, ja tas būtu nepieciešams? Aptaujāt vismaz 10 cilvēkus. Apkopot aptaujas rezultātus, izteikt tos procentos, interpretēt rezultātus, izteikt savu viedokli.

Megija Laura Tiliba 6.a klase Barikāžu laiks ir vēsturisks laiks, kad mūsu senči aizstāvēja Latvijas neatkarību. Daļai cilvekiem tas uzjundī tā laika izjūtas, emocijas, bet dažiem lepnumu pēc stāstiem, ko stāstijuši apkārtējie. Barikādes ir ļoti nozīmīgs notikums Latvijai. Tās notika no 1991.gada 13.janvāra līdz 1991.gada 27.janvārim. Militārās akcijas sākās Lietuvā naktī no 12. uz 13.janvāri. Latvijas iedzīvotāji par to uzzināja 13.janvāra rītā. Barikādes tika izveidotas ap Vecrīgu, bloķējot visas pieejas tās centrālajai daļai. Īpaši tika aizsargāta Augstākās Padomes ēka (Saeimas nams), Ministru Padomes ēka (Ministru Kabinets), Radio, Televīzijas centrs, Galvenā telefonu centrāle Dzirnavu ielā, tilti pār Daugavu un Mīlgrāvja kanālu. Barikāžu veidošanai tika izmantota lauksaimniecības un celtneicības tehnika no visas valsts. • Manifestācijā Daugavmalā sapulcejās apmēram 500 tūkstoši cilvēku. • Ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi līdz 2007. gada beigām bija

apbalvoti 19 tūkstoši cilvēku. • 1991. gada 21.augustā notika pēdējais OMON specvienību uzbrukums Jēkaba ielas

barikādēm. • Barikādes Rīgā pret okupācijas tankiem un armiju uzcēla pirms divdesmit diviem

gadiem – 1991. gada sākumā, kad nebija pagājis gads, kopš Baltijas valstis nolēma izstāties no Padomju Savienības. • Kopumā barikāžu laikā Rīgā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki.

Barikāžu laiks bija nozīmīgs visiem. Apjautājot vecvecākus vai vecvecvecākus, kuri ir piedzīvojuši šo laiku, var just viņu lepnumu un prieku par savu tautu un neatlaidību.

Evija Martinija 6.a klase Baltijas republiku iedzīvotāji vēlējās atjaunot savu neatkarību. Komunisti to nevēlējās un 1991.gada 13. Janvārī uz Viļņu nosūtīja tankus, lai ieņemtu televīziju. Neapbruņotie lietuvieši centās tiem pretoties, bija arī cilvēku upuri. Pēc šiem notikumiem Latvijas Tautas fronte aicināja uz masveida protestiem un ar barikādēm traucēt tanku pārvietošanos. Notika ļoti liela protesta akcija Daugavas krastmalā, tur sapulcējās apmēram 500 000 cilvēku. Barikādes ir īpašs notikums Latvijas vēsturē, jo latviešiem bija jāapvienojas un jāaizsargā sava Dzimtene. No visiem Latvijas nostūriem sapulcējās cilvēki, kas bija gatavi riskēt ar savu dzīvību, lai Latvija būtu brīva valsts. Latvijas iedzīvotāji pulcējās pie valstiski svarīgiem objektiem: Ministru Padomes, Augstākās Padomes, Latvijas radio un televīzijas, telefona centrālēm, tiltiem u.c. Viņi uz Rīgu sabrauca ar smago tehniku, līdzi paņemot betona bluķus, baļķus, lai veidotu barikādes. Pie šiem objektiem cilvēki dežūrēja nepārtraukti arī naktīs. Kurināti tika ugunskuri. Latvijā bojā gāja 8 cilvēki. Komunistiskā vara saprata, ka nav vērts pretoties. Lielu atbalstu sniedza ASV citas valstis. Aptaujāju 10 cilvēkus par piedalīšanos barikādēs mūsdienās, ja būtu šāda nepieciešamība. Ja šodien būtu jāpiedalās barikādēs.

Aleksandra Kaupa 6.a klase Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums. Barikāžu laiks ir posms, kurā cilvēki cīnījās par brīvu Latviju. Tas notika 1991.gadā, laika posmā no 13. līdz 27.janvārim. Barikādes notika Latvijas lielākajā pilsētās - Kuldīgā, Liepājā, Rīgā. Cilvēki par barikādēm uzzināja dzirdot pa radio, lasot avīzēs. Cilvēki bija draudzīgi (nevis tā kā mūsdienās) un nodeva viens otram informāciju par barikāžu norisināšanās vietu un laiku. Rīgā barikāžu pulcēšanās un sargāšana notika Jēkaba ielā, pie tagadējās Saeimas ēkas. Kopš 1996.gada līdz 2007.gada beigām ir apbalvoti vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku ar barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, kuri aizstāvēja Latviju. Barikāžu laikā nomira 8 cilvēki, kuri bija dažādu profesiju pārstāvji, bet kuriem bija tikai viena vēlēšanās – brīva Latvija. Cilvēki, kas bija pret Latvijas neatkarību centās baidīt latviešus, metot no helikopteriem draudu zīmītes, kurās bija rakstīts: „jūs mirsiet, mēs jūs vinnēsim”. Cilvēki uz barikādēm nāca no dažādiem Latvijas nostūriem, un Latvijas tauta bija saliedētāka, kā vēl nekad, jo visi vēlējās par katru cenu panāk brīvu Latviju! Cilvēki palika sargāt barikādes katru nakti, katra cilvēka iespēju robežās. Kad nogura vieni, to vietā nāca citi. No laukiem uz lielākajām Latvijas pilsētām tika nogādāta lauksaimniecības tehnika, transports un viss, ko vien cilvēks var izmantot, lai pasargātu viņu Dzimteni no nevēlamiem iebrucējiem. Viņi nebija katrs par sevi, bet saliedēta cilvēku grupa, kura dziedot latviešu patriotiskās dziesmas bija gatavi mirt par savu Latviju! Tikai pateicoties šiem cilvēkiem, mēs šodien dzīvojam brīvā valstī, tāpēc leposimies ar savu valsti, ka mums dzīvo šādi cilvēki!

Puika rāda cik ļoti viņam svarīga viņa dzimtene Vīrietis labāk mirst nekā atdod savu dzimteni citiem.

Aiva Tālberga 6.a klase Es izpētīju dažus jautājumus par barikādēm, lai vairāk par tām uzzinātu un veiktu nelielu aptauju dažu cilvēku vidū par to cik cilvēku piedalījās barikādēs. Barikādes norisinājās tādēļ, ka Latvija vēlējas atgūt savu neatkarību no PSRS, kurā bija iekļautas vairākas valstis ne tikai Latvija. Tās notika no 1991. gada 13. – 27. janvārim. Taču Latvija reāli savu neatkarību atguva tikai 1991. gada 21. augstā. Barikādēs piedalījās vismaz 30 tūkstoši cilvēku. Nevardarbīgi cīnījās pret OMON (Rīgas pilsētas iekšlietu pārvaldes īpašo uzdevumu milicijas vienība). Barikāžu laikā bija arī bojāgājušie. Tie bija: Vladimirs Gomanovičs, Ilgvars Grieziņš, Sergejs Konoņenko, Roberts Mūrnieks, Edijs Riekstiņš, Raimonds Salmiņš, Andris Slapiņš, Gvido Zvaigzne. Barikādes norisinājās lielākajās Latvijas pilsētās arī Liepājā, bet vislielākā uzmanība tika pievērsta Rīgai. Cilvēki jaunākās ziņas par notikumiem uzzināja pa radio un TV. Mans viedoklis par barikādēm ir ļoti labs, jo brīvības atgūšanā netika izmantots spēks un ieroči. Cilvēki izdomāja citu veidu, kā cīnīties pret apspiedējiem.

Izabella Ozola 6.a klase Barikāžu laiks ir vēsturisks notikums, lai nosargātu atjaunoto Latvijas Republiku. Barikādes galvenokārt tika organizēti Rīgā. Tas norisinājās 1991.gadā, no 13. līdz 27. janvārim. 13.janvāra rītā pēc PSRS karaspēka uzbrukuma Viļņas Televīzijas torņa aizstāvjiem Dainis Īvāns un Romualds Ražuks aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties Doma laukumā. Barikādes aizsargāja Saeimas ēku no OMON bruņutransportieru uzbrukuma. 14.janvārī OMON uzbruka barikāžu aizstāvjiem uz Vecmīlgrāvja un Brasas tiltiem. Tika piekauti cilvēki, dedzinātas un apšaudītas automašīnas. 16.janvārī LR Augstākā Padome uzsāka deputātu nakts dežūras. OMON uzbrukumā barikādēm pie Vecmīlgrāvja un Brasas tiltiem ievainoja barikāžu aizstāvjus. Šajā laikā cilvēki neapbruņoti devās uz barikādēm no daudzām Latvijas pilsētām. No 17.janvāra sākās mēģinājumi ievest PSRS prezidenta pārvaldi, tika izsludināts trauksmes stāvoklis. Šo notikumu laikā LR Augstākās Padomes Preses centrā reģistrējās vairāki simti ārvalstu žurnālistu, kas katru dienu sniedza informāciju lielākajiem masu medijiem visā pasaulē. 25.janvārī OMON uzbrukuma upuru bērēs pulcējās tūkstošiem pavadītāju un LR Augstākā Padome izsludināja Nacionālo sēru dienu. Par godu bojā gājušajiem iedzīvotājiem tika veidoti pieminekļi, kuri atradās vietā, kur tie tika nogalināti. Barikāžu laikā cilvēki kļuva tuvāki, vairāk atbalstīja citus un bija līdzcietīgāki, jo saprata, cik ļoti tas var uzmundrināt līdzcilvēkus turpmākajām barikāžu dienām. Fakti par barikādēm – • Barikāžu laikā tika nogalināti 8 LR civiliedzīvotāji • Barikādēs piedalījās arī cilvēki no citām valstīm • Barikādes galvenokārt būvēja pie pilsētas nozīmīgākajām ēkām • Tajās piedalījās cilvēki bez bruņojuma • Tika sūtītas draudu lapiņas barikāžu aizstāvjiem Manuprāt, ja nebūtu notikušas barikādes, tad mūsdienās nebūtu ne latu, ne atjaunotas Latvijas. Barikāžu laiks cilvēkiem bija emociju pilns gan labā, gan sliktā nozīmē, jo tika nogalināti barikāžu aizstāvji. Ja man būtu dota iespēja piedalīties barikādēs, tad noteikti to būtu darījusi, jo gribētu dzīvot brīvā valstī, kurā noteicēji būtu mēs paši.

Elizabete Andersone 6.a klase Barikādes bija ļoti svarīgs notikums, cīņā par brīvu Latviju. Tas bija laiks, kad visi latvieši bija vienoti. Un cilvēki, kuri piedalījās barikādēs, bija gatavi nomirt par Latviju. Barikādes notika 1991.gadā no 13. līdz 27. janvārim. Barikādes bija vienkāršo cilvēku cīņa pret OMON, kas pārstāvēja padomju varu. Barikādes sākās pēc OMON uzbrukuma Lietuvas televīzijai, Viļņā. Armija centās baidīt cilvēkus, metot no helikopteriem lapiņas ar draudiem. Protestētāji uz barikādēm klausījās radio, jo tas bija vienīgais veids, kā uzzināt jaunumus. Latvijas Tautas Frontē bija ap 50 000 cilvēku, kuri bija gatavi sadarboties ar lietuviešiem, lai aizstāvētu savu valsti. Rīdzinieki sāka spontāni taisīt barikādes mazajās Vecrīgas ielās. Jau pirmajās dienās no laukiem un mazākām pilsētām Rīgā tika ievesti ļoti, ļoti daudz baļķi, betona bluķi, šķembas un daudz vēl citi celtniecības materiāli, kuri tika atvesti ar ļoti daudz smagajām automašīnām. Automašīnas izvietoja Vecrīgas ielās skujiņveidā, lai tanki netiktu cauri. Ja tajā laikā nebūtu cilvēki nosargājuši Latvijas brīvību barikādēs, mēs, iespējams, visi runātu krieviski labāk nekā latviski.

Zane Biteniece 6.b klase Barikādes notika Rīgā, 1991.gadā. Barikādes sākās, jo 13.janvāra rītā pēc PRSR uzbrukuma Viļņas Televīzijas torņa aizstāvjiem, Latvijas Tautas frontes vadītāji un Latvijas Radio aicināja Latvijas iedzīvotājus piedalīties protestā un Latvijas neatkarības sargāšanā. Protestā piedalījās Latvijas iedzīvotāji un galvenokārt Latvijas patrioti. Krastmalā sapulcējās ap 500 000 cilvēku. Latvijā barikādes notika 1991.gadā no 13.-27.janvārim, tās ilga 14 dienas. Galvenokārt barikādes bija Rīgā, bet tās izveidoja arī Liepājā, Kuldīgā un pie Ulbrokas. Barikādes sākās, jo uzbruka PSRS karaspēks. Apsargātie objekti barikādēs bija LR Aukstākā Padome, LR Ministru Padome, radiostacijas, telefona un televīzijas centrāles Rīgā un tilti. Bojā gāja 8 cilvēki: Vladimirs Gomanovičš, Ilgvars Grieziņš, Sergejs Konoņenko, Roberts Mūrnieks, Edijs Riekstiņš, Raimonds Salmiņš, Andris Slapiņš, Gvido Zvaigzne. Es uzskatu, ka barikādes balstījās tikai uz Latvijas iedzīvotājiem. Tautai bija dota izvēle un, tā kā viņi nolēma, tā tam vajadzēja būt. Visai tautai sanākot kopā un sadarbojoties var paveikt lielus darbus, bet ja cilvēki nezinās ko viņi paši grib, un būs katrs par sevi, neko viņi neizmainīs. Aptauja. Ja tagad notiktu barikādes vai tu piedalītos? Aptaujas rezultāti: No aptaujātiem 10 cilvēkiem, 7 cilvēki atbildēja, jā, piedalītos, bet tikai 3 cilvēki atbildēja, ka nepiedalītos barikādēs. Pozitīvi atbildēja gados vecāki cilvēki, jo viņiem rūp sava valsts un viņi ir gatavi darīt jebko tās labā, bet negatīvi atbildēja jaunieši, jo viņiem tas neliekas nekas svarīgs.

Endija Daņiļuka 6.b klase

Tas sākās 1990. gada 4.maijā, kad Latvijas tauta nolēma atjaunot neatkarību. PSRS tas nepatika, un tādēļ 1991. gada janvārī PSRS devās uzbrukumā visai latviešu tautai. Barikādes norisinājās visā Latvijā no 1991.gada 13. Janvāra līdz 27. janvārim. Fakti: I. Latvija vēlējās izstāties no PSRS. II. Latviešiem nebija ieroču. III. Latviešiem uzreiz nebija betona barikādes. IV. Latvieši sargāja radio un TV torņus. V. Sargājot barikādes, sargi visu laiku rūpīgi sekoja līdz jaunākajiem notikumiem Rīgā. Pieminam: Vladimirs Gomanovičs - milicis

Ilgvars Grieziņš – netiešs barikāžu upuris Sergejs Konoņenko - milicijas vecākais leitnants

Roberts Mūrnieks – Satiksmes ministrijas šoferis

Edijs Riekstiņš – skolnieks

Raimonds Salmiņš - Jūrmalas Jaunrades nama šoferis

Andris Slapiņš - latviešu dokumentālo filmu kinooperators un režisors

Gvido Zvaigzne - latviešu kinooperators Tika veikta aptauja Liepājas ielās, lai pārbaudītu liepājnieku zināšanas par barikāžu laiku un iegūtu atbildes uz dažiem jautājumiem. Tika aptaujāti 10 cilvēki. Viņiem uzdevu šādus jautājumus: 1) Kurā gadā notika barikādes? a) 1891 b) 1991 c) 2000 90% respondentu atbildēja pareizi, tāpēc secināms, ka lielākā sabiedrības daļa zina, kad notika barikādes. 2) Vai Jūs piedzīvojāt barikāžu laiku? a) Jā b) Nē 40% aptaujāto respondentu ir piedzīvojuši barikāžu laiku, bet 60% nav piedzīvojuši barikāžu laiku, kas vairāk skaidrojams ar aptaujāto respondentu vecumu. 3) Vai Jūs esat apmeklējis kādu barikāžu piemiņas pasākumu? a)

Jā

Nē 20% aptaujāto respondentu ir apmeklējuši kādu barikāžu piemiņas pasākumu, bet 80% respondentu nav apmeklējuši barikāžu piemiņas pasākumus. Kā paskaidro paši respondenti, viņi nav pietiekami informēti par barikāžu piemiņas pasākumu norises vietu un laiku. Es domāju, ka Latvijai 1991. gada janvāris bija ļoti grūts gan fiziski, gan emocionāli. Latvieši manās acīs vienmēr ir bijuši īsteni patrioti un gatavi atdot visu savai dzimtenei. b)

Rebeka Elīza Zariņa 6.b klase Kā, kad sākās? 1991.gadā 13.janvāra rītā pēc PSRS karaspēka uzbrukuma Viļņas Televīzijas torņa aizstāvjiem Latvijas Tautas frontes vadītāji Dainis Īvāns un Romualds Ražuks Latvijas Radio aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties Doma laukumā. Kāpēc sākās? Tāpēc, ka ļāva izteikt savas domas un cilvēki izteicās, ka vēloties, lai Latvija izkļūtu ārā no PSRS savienības, bet PSRS vadībai tas nepatika! Kā tas notika? Barikādes tika izveidotas ap Vecrīgu, bloķējot visas pieejas tās centrālajai daļai. Īpaši tika aizsargāta Augstākās Padomes ēka (tag. Saeimas nams), Ministru Padomes ēka (tag. Ministru Kabinets), Latvijas Radio, Televīzijas centrs Zaķusalā, Galvenā telefonu centrāle. Kas gāja bojā? Barikāžu laikā bojā gājušie: Vladimirs Gomanovičs - milicis Ilgvars Grieziņš – netiešs barikāžu upuris Sergejs Konoņenko – milicijas vecākais leitnants Roberts Mūrnieks – Satiksmes ministrijas šoferis Edijs Riekstiņš - skolnieks Raimonds Salmiņš – jūrmalas jaunrades centra šoferis Andris Slapiņš - latviešu dokumentālo filmu kinooperators un režisors Gvido Zvaigzne – latviešu kinooperātors Daži fakti 1.- Iedzīvotāji rūpīgi sekoja līdz jaunākajiem notikumiem Rīgā, 2.- Sargāja radio un TV torņus, 3.- Sākumā nebija ar betonu nocietinātas barikādes, 4.- Vēlējās izstāties no PSRS, 5.- Latviešiem nebija ieroču! Manas domas: Es domāju, ka 1991. gads Latvijai bija ļoti garš un smags emocionāli, garīgi. Un es uzskatu, ka jebkurš latvietis ir patriots, jo uzskatu, ka latvieši ir stipra tauta. Aptauja Ja šobrīd norisinātos barikādes jūs piedalītos? Aptaujāju 10 cilvēkus jeb 100% 14

Aivita Šmiukše 6.b klase Barikādes sākās 1991.gada 13.janvārī. Barikādes ilga 14 dienas Latvijā, Rīgā, un šo dienu laikā nogalināja 8 Latvijas pilsoņus: Vladmiru Gomanoviču (milicis), Ilgvaru Grieziņu, Sergeju Konoņenko (milicis), Robertu Mūrnieku, Ediju Riekstiņu, Raimondu Salmiņu, Andri Slapiņu (kinooperators) un Gvido Zvaigzni. Tas viss sākās, jo barikāžu dalībnieki neļāva neatkarības pretiniekiem atjaunot okupācijas varu Latvijā. Barikādē piedalījās patrioti no visiem Latvijas novadiem. 1. Latvijas Republikas Augstākā Padome 1991. gada 13. janvārī pieņēma "Aicinājumu Latvijas tautai" un lēmumu „Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes aizsardzības štāba izveidošanu”. 2.

Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis deva rīkojumu ievest Rīgā smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku, lai bloķētu pieeju barikādēm.

Galvenie apsargājamie objekti bija Latvijas Republikas Augstākā Padome, LR Ministru padome, Radionams Doma laukumā, Telefona un telegrāfa centrāle Dzirnavu ielā, Radio un televīzijas centrs Zaķusalā, kā arī tilti. 14.janvārī padomju milicijas specvienība OMON uzbruka barikāžu aizstāvjiem uz Vecmīlgrāvja un Brasas tiltiem.

Barikādes aizsargāja Latvijas Republikas Augstākās Padomes ēku no OMON bruņutransportieru uzbrukuma 1991.gada Augusta puča laikā.

Es aptaujāju 30 cilvēkus un 18 no tiem apstiprināja to, ka viņi piedalītos barikādēs, ja tādas notiktu tagad. Intervētie cilvēki bija no 20-45 gadus veci.

Noela Kaņecka 6.b klase Barikādes notika 1991.gadā 13.janvārī Rīgā un Lietuvā. Piedalījās gandrīz visa Latvijas tauta cīņā pret OMON. No 1991. gada 13. līdz 27. janvārim. Visi vēlējās aizsargāt svarīgākos valsts objektus, neatkarību un valsti pret iespējamo padomju militāro vienību. Diemžēl ir bijuši mirušie. Latvijā mazāk-8 civiliedzīvotāji, bet Lietuvā vairāk. Barikāžu dalībnieku drosme neļāva neatkarības pretiniekiem atjaunot okupācijas varu Latvijā. Barikādes izraisīja PSRS nevēlēšanās atļaut Latvijai no tās izstāties. Aptaujas jautājums: Vai esat piedzīvojuši barikāžu laiku? 20% Jā, 20% Nē, 20% Jutuši līdz. Ja atkārtotos barikādes mans personiskais viedoklis būtu: uztraukums par savu valsti, cerības un pārmaiņas.

Kristiāna Eversone-Dreimane 6.c klase Latvijā sāka būvēt barikādes pēc tam, kad Lietuvā 12.–13. janvāra naktī Padomju armijas daļas un speciālās nozīmes vienības (OMON) uzbruka Lietuvas galvenajam televīzijas tornim un nogalināja 13 cilvēkus un daudzus ievainoja. 13.janvārī dienas laikā Rīgā tika izveidotas barikādes. Rīgā ieradās liels daudzums automašīnu ar piekabēm, kas bija pildītas ar baļķiem, betona bluķiem, šķembām un citiem celtniecības materiāliem. Automašīnas novietoja tā, lai nevarētu piekļūt uzceltajām barikādēm. Tas bija satraukuma pilns laiks, tā bija cīņa par brīvu Latviju. Barikāžu laiks bija no 1991. gadā no 13.līdz 27. janvārim. Barikādes tika būvētas Rīgā, Liepājā, Kuldīgā un pie Ulbrokas. Galvenie apsargājamie objekti bija Latvijas Republikas Augstākā Padome, LR Ministru padome, Radio nams Doma laukumā, Telefona un telegrāfa centrāle Dzirnavu ielā, Radio un televīzijas centrs Zaķusalā, arī tilti. Liepājā barikāžu celšanā un pilsētas nozīmīgāko vietu aizstāvēšanā piedalījās ap 3000 liepājnieku. Liepājā barikādes tika būvētas pie Liepājas domes, pie TV torņa, pie laikraksta „Kurzemes vārds” redakcijas un Klāva Ukstiņa ielā 7/9, kur atradās Tautas frontes ēka. Kopš 1996. gada janvāra vairāk nekā 30 tūkstoši barikāžu aizstāvju ir apbalvoti ar Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmēm - ar ozollapām vainagotas vairoga veida medaļas 4 cm diametrā, uz kurām attēlots lauva, kas tur mazāku vairogu ar sakrustotām atslēgām. . Ēkas barikāžu laikā necieta, taču tika apšaudītas un dedzinātas automašīnas un piekauti cilvēki. Barikāžu laikā gāja bojā 8 cilvēki: • Vladimirs Gomanovičs, • Ilgvars Grieziņš, • Sergejs Konoņenko, • Roberts Mūrnieks, • Edijs Riekstiņš, • Raimonds Salmiņš, • Andris Slapiņš, • Gvido Zvaigzne. Šo cilvēku piemiņai ir izveidotas piemiņas zīmes, tāpat Rīgā ir izveidots arī piemiņas muzejs. 22. janvārī tika paziņots, ka panākta vienošanās par specvienības OMON atgriešanos bāzē. Sākot ar 24.janvāri, pēc Latvijas valdības aicinājuma, aizstāvji sāka atstāt barikādes. Vecrīgas barikādes tika demontētas 1992. gada rudenī, pēc tam, kad PSRS bija atzinusi Latvijas pilnīgu neatkarību un bija panākta vienošanās par Krievijas Federācijas karaspēka izvešanu. Intervijas jautājumi: 1. Vai, ja būtu nepieciešams piedalīties barikādēs, tu to darītu? 2. Kāpēc tu to darītu vai nedarītu? 3. Ko barikādes ir devušas Latvijai? 17

4. Kā tu domā, vai barikāžu aizstāvji ir jāapbalvo? 5. Ko tu domā par barikādēm?

Respondents Vai, ja būtu nepieciešams piedalīties barikādēs, tu to darītu? mamma jā

Kāpēc tu to darītu, vai nedarītu?

Ko barikādes ir devušas Latvijai?

Kā tu domā, vai barikāžu aizstāvji ir jāapbalvo?

Ko tu domā par barikādēm?

lai Latvija nezaudētu savu neatkarību lai Latvija saglabātu savu identitāti vairs nav uzticība Valdībai

mēs esam atguvuši savu neatkarību

jā

esam atjaunojuši savu identitāti visa pasaule nostājās pret Krieviju un Latvija ātrāk atguva brīvību mēs esam izcīnījuši neatkarīgu valsti neatkarību

noteikti jā, bet ne visi

tā bija neiedomājama tautas vienotība un nesavtība tajā brīdī tas bija vajadzīgs, tam bija jābūt

mēs esam ieguvuši brīvību un neatkarīgu valsti

jā

lai nebūtu jābūt zem citas valsts karoga jo ir zudusi uzticība valstij lai cīnītos par Latviju

neatkarību

jā

mums ir brīvība un neatkarība mēs esam brīvi

jā

lai Latvija būtu pati par sevi, nevis zem kāda tupeles

mums ir brīva jā un neatkarīga valsts

tētis

jā

ome

nē

Anete

protams

cīnītos par savu dzimteni

Madara

jā

lai Latvija nezaudētu brīvību

Ilze

nezinu

Liene

jā

lauku ome

nē

krusttēvs

jā

Lauku opis

kā gan citādi

nē, jo barikādes bija piedalījās visa vajadzīgas, jo tās tauta vienoja visus cilvēkus kopējam mērķim jā, jo daudzi tas bija Latvijai ir cīnījušies, nozīmīgs laiks nežēlojot savu dzīvību jā tā bija cīņa par brīvību

jā

tās bija nozīmīgākais laiks Latvijā, kad neviens nedomāja par savu pašlabumu tās bija nepieciešamas, lai mēs būtu brīvi cilvēki bija vienotāki Tajā laikā nebija citas iespējas iegūt brīvību un neatkarību Tas bija tautas varoņdarbs

Anete Zelča 6.c klase Katrs latvietis zina kas ir barikāžu laiks. Barikāžu laiks bija laiks, kad visi latvieši aizstāvēja savu dzimteni. Bet kāpēc tad cēla barikādes? Barikādes cēla lai aizstāvētu Latvijas neatkarību no Padomju savienības spēkiem. Barikāžu laiks sākās 1991.gada 13.janvārī un beidzās 1991.gada 27.janvārī. Rīgā apsargāja šādas svarīgas ēkas: Saeimas ēku, radio namu, tiltus, televīzijas torni, ministru kabinetu. Radio namu un televīzijas torni apsargāja, lai cilvēki varētu uzzināt jaunākos notikumus. Cilvēki laukā gulēja, taisīja ugunskurus un tur sildīja ēdienu un arī paši sildījās. Bija arī tādi cilvēki, kuri vienkārši gatavoja zupu vai siltu ēdienu, taisīja maizītes, nesa siltas segas un tīras drēbes. Barikādes beidzās, jo visa pasaule sāka nosodīt Padomju Savienības rīcību, padomju vara atcēla uzbrukumu pret neapbruņotiem cilvēkiem. Nobeigumā es veicu aptauju: Vai tu gribētu piedalīties barikādēs, ja tagad būtu nepieciešams aizsargāt Latvijas neatkarību? Es pavisam aptaujāju desmit cilvēkus. 20% atbildēja, ka viņi negribētu piedalīties, bet 80% atbildēja, ka viņi piedalītos. Es piedalītos barikādēs, bet man būtu ļoti bail. Barikāžu laiks bija ļoti bīstams laiks cilvēki nezināja vai viņi izdzīvos.

Rojs Puks 6.c klase 1991. gada janvāra notikumi bija pagrieziena punkts mūsu valsts vēsturē. Janvāra barikāžu notikumi daudziem palikuši spilgtā atmiņā. No visiem Latvijas novadiem uz Rīgu brauca neatkarības atbalstītāji, viņi bija gatavi aizstāvēt valsts brīvību pret militārām akcijām. Tauta negribēja dzīvot pa vecam, tā gribēja redzēt savu valsti brīvu un neatkarīgu. Neaizmirstamie barikāžu notikumi norisinājās no 13. līdz 27. janvārim. Barikādes tika veidotas, lai aizsargātu mūsu Latviju no PSRS draudošā karaspēka uzbrukuma. Šajās barikādēs, aizsargājot mūsu dārgo zemi – Latviju, cieta astoņi barikāžu aizstāvji. Tie bija policisti Vladimirs Gomanovičš un Sergejs Ronoņenko, Ilgvars Grieziņš, Roberts Mūrnieks, vidusskolēns Edijs Riekstiņš, Raimonds Salmiņš, kinooperators Andris Slapiņš, operators Gvido Zvaigzne. Uz barikādēm aicināja Latvijas Tautas frontes vadītāji Dainis Īvāns un Romualds Ražuks. Barikādes tika izveidotas ap skaisto Vecrīgu, bloķējot visas pieejas tās centrālajā daļai. Īpaši tika aizsargāta Augstākās padomes ēka, Latvijas radio, Televīzijas centrs Zaķusalā, Galvenā telefonu centrāle Dzirnavu ielā, radio retranslācijas punkts Ulbrokā, tilti pār Daugavu un Mīlgrāvja kanālu. Barikāžu dienās iedzīvotāji nodemonstrēja ļoti lielu vienotību. Aptaujājot desmit atšķirīgus cilvēkus un uzdodot viņiem jautājumu - vai jūs dotos uz barikādēm, ja tās notiktu šodien, es uzzināju, ka uz barikādēm dotos septiņdesmit procentu cilvēku. Piemēram, es ietu uz barikādēm un aizstāvētu Latviju. Ja toreiz drosmīgie Latvijas iedzīvotāji nebūtu gājuši un aizstāvējuši Latviju, tā nebūtu brīva no padomju jūga. Tāpēc svarīgi skolā un ģimenē ieaudzināt bērniem patriotisma jūtas pret mūsu valsti un citām vērtībām.

Anna Valdmane 6.c klase Barikādes bija laiks, kad cilvēki, ne tikai no Latvijas sacēlās pret Padomju Sociālistisko Republikas Savienību (PSRS). Cilvēki sāka rīkot manifestācijas. Barikādes notika 1991.gada janvārī. Barikādes bija laiks, kad daudzviet Latvijā cilvēki izrādīja neapmierinātību pret atrašanos PSRS, jo cilvēki vēlējās, lai Latvija būtu brīva neatkarīga valsts. Cilvēkiem, kas piedalījās barikādēs negāja viegli, jo bija jāpārcieš sals un viss pārējais, bet cilvēkiem tas bija vienalga, jo cilvēkos valdīja gribasspēks, vienotība un siltums sirdī. Barikādēs piedalījās dažādi cilvēki, dažādu tautību pārstāvji, ne tikai latvieši, bet arī krievi, lietuvieši, igauņi un citi. Cilvēki piedalījās, rīkojot manifestācijas, veidojot barikādes un palīdzot citiem, pārsvarā, gatavojot un nesot pārtiku un segas. Barikādēs tika aizsargāti cilvēku uzziņas avoti, kā, piemēram, preses nams, radio torņi u. c. uzziņas avoti. Šīs vietas tika aizsargātas, lai cilvēki varētu uzzināt par to, kas notiek Rīgā un pārējā Latvijā. Par laimi, barikādes beidzās laimīgi, ar to, ka 1991.gada rudenī tika panākta vienošanās par Krievijas karaspēka izvešanu, bet tomēr jāatceras, ka daudzi, kas piedalījās, mājās pēc šī notikuma neatgriezās. Barikādes bija ļoti emocionāls brīdis Latvijā. Tad, kad Latvija vēlējās izstāties no PSRS un pasludināja neatkarību, cilvēki bija ļoti saliedēti un patriotiski, bet šo gadu laikā daudz ir mainījies uz slikto pusi. Šķiet, ka tauta ir aizmirsusi, kā par brīvu Latviju cīnījās cilvēki, kas piedalījās barikādēs. Mana aptauja liecina to, ka, ja šobrīd notiktu barikādes atkal, tauta vairs nebūtu tikpat patriotiska, kā pirms 22 gadiem. 40 % atbildēja, ka piedalītos barikādēs, bet atlikušie 60% nepiedalītos. Pārsvarā vīrieši atbildēja, ka piedalītos, bet sievietes – ka nē. Es aptaujāju 20 pieaugušos cilvēkus.

Edīte Tučina 6.c klase Barikāžu laiks ir laiks, kad Latvija vēlējās izstaties no PSRS, bet Krievija neļāva un iebruka. Latviešiem nebija ieroču un tehnikas ar ko aizstāvēties, tāpēc cēla barikādes. Barikādes pārsvarā cēla pie ēkām, kurās dzīvoja vai uzturējās nozīmīgi cilvēki un pie ēkām, no kurām raidīja ziņas, lai visi zinātu, kas notiek. Tautas Frontes sanāksmē tauta izlēma rīkot barikādes. Barikādes notika no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim. Liepājā barikādes cēla pie pilsētas valdes ēkas, televīzijas torņa, pasta ēkas un Tautas flotes ēkas Ukstiņu ielā. No 1996. gada atbalsta fonds barikāžu sargiem sāka piešķirt 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes – ar ozollapām vainagotas vairoga veida medaļas 4 cm diametrā, uz kurām attēlots lauva, kas tur mazāku vairogu ar sakrustotām atslēgām. Barikāžu laikā gāja bojā 8 cilvēki. Aptauja: Vai Jūs ietu uz barikādēm, ja tādas tagad rīkotu? Jā, ietu(92%) Nē, neietu (0%) Nezinu(8%) Manuprāt, barikādes, bija vērts rīkot, jo mēs nevienu nenogalinājām un spējām aizsargāties bez ieročiem, un pierādījām, ka esam stipri apbruņoti vai neapbruņoti. Mēs spējām izpalīdzēt viens otram lai aizsargātu Latviju.

Elīza Laugale 6.c klase Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990.gada 4. maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti Rīgā un citās Latvijas pilsētās no 1991. gada 13. līdz 27. janvārim. Barikāžu laiks bija ļoti nozīmīgs un patriotisks latviešu tautai. Rīgā un citās Latvijas pilsētās ap nozīmīgākajām ēkām, piemēram, radio, televīzijas ēkām tika celtas barikādes un iecietinājumi, lai neviens nevarētu tajās iebrukt. Latvijā barikādēs cieta un gāja bojā astoņi cilvēki. Latvijas Banka 2006.gadā izlaida viena lata monētas Barikāžu laika piemiņai. Es un mani vecāki uzskatam, ka Barikāžu laiks bija ļoti patriotisks un vienojošs. Aptauja. Vai tu piedalījies barikādēs? Jā - 7 cilvēki. Nē – 3 cilvēki. Vai tev kāds tuvs cilvēks piedalijās barikādēs? Jā – 9 cilvēki. Nē – 1 cilvēki. Barikādēs piedalījās 70% no aptaujātajiem cilvēkiem.

Reinis Maisiņš 6.c klase Barikāžu laiks bija grūts brīdis Rīgai un Latvijai. Barikādes notika 1991.gadā. Tās rīkoja, jo Latvijas tauta gribēja būt neatkarīga. 1991.gadā, barikādēs taisīja mūrus un tos taisīja Latviešu tauta. Šīs barikādes organizēja Latvijas Tautas fronte. Barikādēs arī daži nomira, piemēram, Vladimirs Gomanovičs, Ilgravs Grieziņs, Sergejs Konoļenko, Roberts Mūrnieks, Edijs Riekstiņš, Raimonds Salmiņš, Andris Slapiņš, Gvido Zvaigzne. Barikādēs daudzi vīriem nesa zupu, tēju, pīrādziņus. 1991.gada barikādes Vecrīgā tika uzceltas ar mērķi nepieļaut parlamenta ēkas ieņemšanu. Toreiz Augstākās padomes darbs un lēmumi tautai bija tik svarīgi, ka daudzi šī mērķa vārdā bija gatavi riskēt ar savu dzīvību. „Nosargāsi parlamentu – nosargāsi valsti!” – ar tādu pārliecību toreiz ļaudis nāca un X stundā bija gatavi kļūt par dzīvo mūri. Neapbruņotu ļaužu aizsargātā Latvijas parlamenta ēka kļuva par mūsu tautas nevardarbīgo un neatlaidīgo neatkarības centienu simbolu. Barikādes bija skarbs laiks, bet Latviešu tauta nepadevās un izcīnīja uzvaru, un tāpēc es domāju, ka Latviešu tauta ir visspēcīgākā tauta pasaulē. Es intervēju vienu cilvēku, lai uzzinātu, ko viņš domā par barikādēm. „Barikādes vienmēr ir bijušas svarīgs simbols. Tās jau gadu simteņiem apzīmē tautas nepakļaušanos negodīgai varai. Barikādes nekad nav bijušas uzbrukums, tās vienmēr ir celtas, lai apturētu bruņota pārspēka ienākšanu.”

Vendija Ziņģe 6.d 1991. gada janvārī Rīga diennakts laikā kļuva par barikāžu pilsētu. Divas nedēļas simtiem aizstāvju neatstāja Vecrīgu, lai sargātu 1990. gada 4. maijā atjaunoto Latvijas Republiku un novērstu PSRS paredzēto ārkārtas stāvokļa ieviešanu un karaspēka ievešanu. Aizstāvji bija gatavi visļaunākajam. 13. janvārī plkst. 4 radio izskanēja Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja Daiņa Īvāna aicinājums pulcēties Doma laukumā, lai paustu atbalstu Lietuvai, kur naktī noticis PSRS uzbrukums. Plkst. 12 notika Augstākās padomes plenārsēde par aizsardzības jautājumiem. Ap plkst. 14 11.Novembra krastmalā sākās Vislatvijas protesta manifestācija. Tajā piedalījās ap 600 000 cilvēku. Pēc tās iedzīvotāji sāka veidot barikādes, izmantojot lauksaimniecības un celtniecības tehniku, baļķus un betona bluķus. Tika apsargāti svarīgākie objekti: Ministru Padome, Augstākā Padome, radio un televīzijas centri, telefonu centrāle, tilti. Barikādes tika uzceltas arī Liepājā un Kuldīgā. No 14. janvāra pēcpusdienas līdz 20. janvārim notika OMON kaujinieku uzbrukumi dažādiem objektiem. Šo uzbrukumu laikā tika nogalināti 8 cilvēki un ievainoti 14. Šie astoņi Latvijas aizstāvji bija- Vladimirs Gomanovičs, Ilgvars Grieziņš, Sergejs Konoņenko, Roberts Mūrnieks, Edijs Riekstiņš, Raimonds Salmiņš, Andris Slapiņš, Gvido Zvaigzne. Ja nebūtu barikāžu laika, iespējams, Latvija vēl joprojām būtu pakļauta Krievijai un nebūtu neatkarīga valsts. Ja tagad izveidotos tāda situācija, cilvēki noteikti tāpat brauktu uz Rīgu un aizstāvētu savu Latviju, jo, manuprāt, Latvijā ir daudz patriotu, kas ir gatavi cīnīties par savas Latvijas neatkarību. Man ir lepnums par visiem, kas piedalījās barikādēs, jo pēc viņu pašaizliedzības latviešu bērni var dzīvot brīvā Latvijā un runāt latviešu valodā.

Justs Jansons 6.d klase Kopš barikāžu laika pagājuši 22 gadi. Katru gadu no 13. Janvāra līdz 21. Janvārim notiek barikāžu piemiņas pasākumi. Tiek iedegti ugunskuri, pie kuriem pulcējas ļaudis. Gan tie, kuri paši bija Latvijas sargātāji 1991.gadā, gan arī tie, kuri par janvāra barikādēm ir dzirdējuši no vecākiem, taču visi jau brīvā Latvijā. Pēc vecāku stāstiem esmu dzirdējis, ka 1991.gada janvāris ir bijis ļoti nozīmīgs mēnesis Latvijai un Latvijas tautai. Tobrīd ļaužu starpā Latvijā ir bijusi īpaša vienotība. 1991. gada 13.janvāra rītā pēc uzbrukuma Lietuvā, Viļņas Televīzijas torņa aizstāvjiem arī Latvijas ļaudis saka gatavoties aizstāvībai no PSRS militāra uzbrukuma. Rīdzinieki sāka veidot barikādes Vecrīgas ielās. Rīgā sabrauca smagā lauksaimniecības un celtniecības tehnika, lai bloķētu pieeju barikādēm. Jau pirmajās pāris dienās no laukiem un mazpilsētām Rīgā ieradās liels daudzums smagsvara automašīnu ar piekabēm, kas bija pildītas ar baļķiem, betona bluķiem, šķembām un citiem celtniecības materiāliem. Automašīnas izvietoja Vecrīgas ielās, lai tankiem padarītu neiespējamu to nostumšanu malā. Galvenie apsargājamie objekti bija Latvijas Republikas Augstākā Padome, LR Ministru padome, Radionams Doma laukumā, Telefona un telegrāfa centrāle Dzirnavu ielā, Radio un televīzijas centru Zaķusalā, kā arī tilti, uz kuriem tika izvietoti arī prettanku eži. Barikādes izveidoja arī Liepājā, nobloķējot piekļūšanu Liepājas televīzijas tornim, laikraksta „Kurzemes Vārds” redakcijai un pastam, Liepājas pilsētas domes ēkai un Latvijas Tautas frontes mītnei K. Ukstiņa ielā. Vairāki cilvēki šajās janvāra dienās gāja bojā: milicijas darbinieki Vladimirs Gomonovičs un Sergejs Konoņenko, skolnieks Edijs Riekstiņš, režisors un operators Andris Slapiņš, kā arī operators Gvido Zvaigzne, tika nošauts Roberts Mūrnieks un gāja bojā Ilgvars Grieziņš. Ieklausoties vecāku stāstos par Barikāžu laiku, sapratu, ka tas ir bijis bīstams un interesants pārmaiņu laiks. Laiks, kurā Latvija nostiprināja savu neatkarību. Novēlu, lai Latvijā neatkārtotos bīstami notikumi.

Valters Klēpis 6.d klase Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti Rīgā un citās Latvijas pilsētās no 1991. gada 13.- 27. janvārim. 20. Janvāris ir 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena. 13. janvāra rītā pēc PSRS karaspēka uzbrukuma Viļņas Televīzijas torņa aizstāvjiem Latvijas Tautas frontes vadītāji Dainis Īvāns un Romualds Ražuks Latvijas Radio aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties Doma laukumā. Ap 500000 cilvēku pulcējās, lai izteiktu savu atbalstu lietuviešiem un pateiktu, ka ir gatavi aizstāvēt neatkarības atjaunošanu. Cilvēki sāka veidot barikādes valstij svarīgākajās vietās Rīgā - pie Augstākās padomes, Ministru Padomes ēkas, radio un TV centra Zaķusalā, radionama Doma laukumā, Rīgas tiltiem, tās veidoja no automašīnām, traktoriem un betona bluķiem. Uz barikādēm Rīgā devās iedzīvotāji no visas Latvijas. Barikādes tika veidotas arī citās lielākajās pilsētās, arī Liepājā, piemēram, pie Televīzijas torņa. Naktī uz 15.janvāri OMON organizēja pirmo uzbrukumu Rīgas policijas skolai, tam sekoja uzbrukumi Brasas un Mangaļu tiltu sargātājiem. Notika apšaudes un bija pirmie ievainotie, kā arī tika nogalināts Roberts Mūrnieks. 20. janvārī OMON iebruka Latvijas Iekšlietu ministrijas ēkā. Uzbrukuma laikā nogalināja miličus Vladimiru Gromoviču un Segeju Konoņenko, kinorežisoru Andri Slapiņu, skolnieku Ediju Riekstiņu. Bet sašautais kinooperators Gvido Zvaigzne no iegūtajiem ievainojumiem mira 5.februārī. 25. janvāris Latvijā bija sēru diena. Barikāžu aizstāvji savas vietas neatstāja līdz pat 27. Janvārim, un PSRS valdības iecerētais nepiepildījās, bet Latvija turpināja neatkarības atgūšanas ceļu, kurš noslēdzās 1991. gada 21.augustā. 1995. gadā tika izveidots 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds, un no 1996. gada atbalsta fonds barikāžu sargiem sāka piešķirt 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes. Ar likumu ir noteikts, ka tā ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums, vienīgais apbalvojums Latvijā, kuru var saņemt arī mantinieki. Arī manam vectēvam Andrim Tammam šāda piemiņas zīme tika piešķirta pēc nāves. Tad mēs ar vecmāti un brāli Liepājas Biedrības namā gājām to saņemt. Tas bija ļoti aizkustinošs brīdis, tad mēs sapratām, cik tas viss tajā laikā bija nopietni. Iespējams, ja cilvēki būtu nobijušies mēs vēl tagad nedzīvotu brīvā valstī. Tāpat es tagad noskaidroju, ka jaunieši un bērni ļoti maz zina par tiem laikiem, vairāk zina tie, kuriem kāds no ģimenes ir piedalījies barikādēs. Tas ir ļoti bēdīgi. Es aptaujāju 15 cilvēkus vecumā no 11- 70 gadiem. 1. Vai tu zini, kas par dienu ir 20. janvāris? Jā- 5; nē-10. 2. Vai tu zini, kas notika Barikāžu laikā? Jā- 7; nē- 3; aptuveni vai nedaudz- 5. 3. Vai Tev kāds no ģimenes ir piedalījies barikāžu aizstāvēšanā? Jā- 10; nē- 5.

Lelde Norenberga 6.d klase Barikādes risinājās no 1991.gada 13. līdz 27.janvārim. Barikādes galvenokārt risinājās Rīgā. Barikādēs piedalījās aptuveni 500000 cilvēku. Barikāžu laikā mira daudz cilvēku piemēram: Vladimirs Gomonovičš, Ilgvars Grieziņš, Sergejs Konoņenko, Roberts Mūrnieks, Edijs Riekstiņš, Raimonds Salmiņš, Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne. Barikāžu laikā bija arī apsargājamie objekti. Tie bija: Latvijas Republikas Augstākā Padome, Latvijas Republikas Ministru padome, Rādionams Doma laukumā, Telefona un Telegrāfa centrāle Dzirnavu ielā, Rādio un Televīzijas centru Zaķusalā, kā arī tilti. Barikādes izveidoja arī Liepājā, Kuldīgā un pie Ulbrokas. 21.janvārī Čehoslovākijas prezidents Vāclavs Havels zvanīja prezidentam Mihailam Gorbančovam un prasīja izbeigt militāros incidentus Rīgā. 21. janvārī Maskavā LR Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbanovs tikās ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbančovu, kas apsolīja pārtraukt militārās akcijas Rīgā. Ja nebūtu notikuša Barikādes, tad Latvija vēl joprojām atrastos PSRS varā. Latvijai nebūtu sava karoga, himnas. Cilvēkiem nāktos mācīties krievu valodu no pašas pirmās klases, lai spētu sarunāties un šeit dzīvot.

Elīna Šņore 6.d klase Barikāžu laiks ir vēsturisks apzīmējums 1990.gada 4.maijā atjaunotās Latvijas Republikas aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti Rīgā un citās Latvijas pilsētās no 1991.gada 13. līdz 27. janvārim. Barikādes Rīgā pret okupācijas tankiem un armiju uzcēla pirms divdesmit diviem gadiem – 1991. gada sākumā, kad nebija pagājis gads, kopš Baltijas valstis nolēma izstāties no Padomju Savienības (PSRS). Tobrīd Latvijas teritorijā atradās PSRS okupācijas karaspēks un pastāvēja risks, ka Maskava vienā brīdī ar militāru pārspēku atņems izcīnīto un tobrīd vēl trauslo brīvību. Pēc tam, kad naktī uz 13. janvāri padomju tanki ielenca Lietuvas Augstāko padomi un ieņēma televīziju, radio un telegrāfu, nogalinot 14, bet ievainojot 110 cilvēkus, piecos no rīta Latvijas Radio izskanēja aicinājums visiem Latvijas iedzīvotājiem ar smago tehniku pulcēties Doma laukumā un citur, lai celtu barikādes un nepieļautu Lietuvas notikumu atkārtošanos. Tā bija miermīlīga pretošanās kustība bez ieročiem un vardarbības, kur piedalījās ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju – tajās dienās pulcējās ap 700 000 cilvēku. Barikādes kā šķēršļus okupācijas armijai un tankiem pie svarīgajām ēkām un tiltiem cēla Rīgā, Liepājā un Kuldīgā. Cilvēki aktīvi sadarbojās – mūziķi koncertēja, lai uzmundrinātu dienu un nakti pie ugunskuriem sēdošos aizstāvjus, dzīvokļos vārīja tēju un siltu ēdienu, Doma baznīcā ierīkoja lauku hospitāli, traktori un smagās mašīnas sabrauca no malu malām. Šāda neticama tautas vienotība un nevardarbīgā pretošanās deva pretsparu okupācijas varai: pasaule pauda atbalstu mūsu neatkarībai, Vitebskas armijas divīzija atteicās doties uz Rīgu. Tomēr Padomju Savienības klātbūtne bija jūtama – pa Rīgu braukāja tanki, tā nobloķēja Latvijas Televīzijas signālu (bet ne Latvijas Radio, kas kļuva par galveno notikumu informācijas avotu), neiztika arī bez vardarbības. Barikāžu laikā Rīgā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki. Mans viedoklis. Es priecājos, ka nebiju dzimusi 1991.gada „Barikāžu laikā” un man nebija jāpiedzīvo tās bailes, ko piedzīvoja visi Latvijas iedzīvotāji. Daudziem bērniem vecāki ir piedalījušies barikādēs, lai aizstāvētu savu valsti, un nepieļautu tādus notikumus, kā Lietuvā. Mūsu latvieši cīnījās un aizsargāja Rīgu pret Maskavas iebrukumiem, par brīvu Latviju. Mēs varam lepoties ar ļaudīm, kuri cīnījās no visas sirds, aizstāvot mūsu galvaspilsētu Rīgu!

Dāvids Lubiņš 6.d klase Barikāžu laiks ir laiks, kurā ir gājuši bojā cilvēki, lai nosargātu Latviju no varenās PSRS. Tajā laikā visi Latvijas cilvēki devās uz barikādēm, lai aizstāvētu Latvijas neatkarību vai pievedot sargiem uzēst. 1.janvārī OMON specvienība ieņēma Preses namu un pārtrauca Latvijas Neatkarību atbalstošo izdevumu drukāšanu, 7.janvārī PSRS Aizsardzības ministrs izdeva pavēli nosūtīt uz Baltiju desanta karaspēka vienības. 14.janvārī OMON iebruka Vecmīlgrāvja milicijas nodaļā,15.janvārī Minskas LEM augstākās skolas Rīgas filiālē. 20.janvārī ieņēma Iekšlietu ministrijas ēku. 1991.gada 20.janvārī padomju militārās specvienības ieņēma LR Iekšlietu ministriju, izraisot Rīgas centrā apšaudi, kurā gāja bojā vairāki iedzīvotāji. Cilvēki, kas mira bija: Vladimirs Gomanovičs, Ilgars Grieziņš, Sergejs Komoneņko, Roberts Mūrnieks, Edijs Grieziņš, Raimonds Salmiņš, Andris Slapiņš, Gvido Zvaigzne. Kopš 1997. gada 20.janvāris noteikts par barikāžu aizstāvju atceres dienu. Man liekas, ja Latvieši nebūtu bijuši tik atsaucīgi un nebūtu piedalījušies barikādēs, tad mēs vēl tagad varbūt būtu PSRS sastāvā. Man šķiet, ka mēs Latvijā izdarījām pareizu lēmumu un aizsargājāmies.

Dāvis Liepiņš 6d klase 1991.gada barikāžu dienās neatkarības atbalstītāji no 13.līdz 27.janvārim bija gatavi aizstāvēt savu brīvību pret iespējamām militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem. Tā bija politiskās krīzes situācija, kad tie, kas nostājās pret neatkarību, centās atjaunot jau zaudēto padomju varu. Tas bija pagrieziena punkts, kā arī ļoti svarīgs tautas pašapziņas un gribas izpausmes brīdis, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi. Tā bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīgā gatavībā aizsargāties bez ieročiem, kad cilvēki izveidoja barikādes Augstākajai padomei, Ministru padomei, pie televīzijas un citiem stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā, arī Ulbrokā, Siguldā, Liepājā, Kuldīgā un citur. 1. OMON – vienības (PSRS iekšlietu lietu ministrijas kaujinieki) padzina no preses nama redakciju un tipogrāfijas darbiniekus. 2. Interfrontiski noskaņoti PSRS piekritēji mītiņā pie Ministru padomes pieprasīja Ivara Godmaņa valdības atkāpšanos. 3. Rīgā pie Ministru padomes radio, televīzijas un telegrāfa centrāles tika celtas barikādes. OMON uzbruka cilvēkiem, kuri devušies sargāt Vecmīlgrāvja tiltu, šāva uz barikāžu dalībnieku mašīnām. 4. OMON vēlreiz uzbruka Vecmīlgrāvja tilta aizstāvjiem, apšaudē nāvējoši ievainoja šoferi Roberts Mūrnieks. Vakarā OMON uzbruka arī Braslas tilta sargiem. 5. Iekšlietu darbinieki nosūtīja vēstuli PSRS Aukstākajai padomei un prezidentam, pieprasot nekavējoties izbeigt bruņoto iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās. Izvest PSRS Iekšlietu ministrijas OMON vienības no Latvijas un tiesāt. Uzskatu, ka tie, kas stāvēja barikādēs un aizstāvēja Latvijas neatkarību ir drosmīgi cilvēki. Domāju, ka man būtu bail aizstāvēt, kad tika uzsākta apšaude.

Elizabete Skuja, Silva Bišofa 6.d klase Latviešiem jau no paša sākuma nepatika tas, ka PSRS pārņem vadību pār Latviju. Kad Krievijā valdīja M.Gorbačovs viņš pieļāva, ka cilvēkiem ir tiesības izteikt viedokli. Ka arī cilvēki sāka apzināties savu vērtību un nozīmi. Militārās akcijas sākās Lietuvā 12. – 13.janvāra naktī, kad padomju armijas daļas un speciālo uzbrukumu vienības uzbruka neapbruņotiem civiliedzīvotājiem. Rīgā barikāžu laikā bija cilvēku upuri. Maskavas vara, neapšaubāmi, ar militāru spēku varēja ieņemt tautas celtās barikādes, taču tas prasītu lielus civiliedzīvotāju upurus un izraisītu pasaules valstu negatīvu attieksmi. Kopš 1996.gada janvāra vairāk nekā 30 tūkstoši barikāžu aizstāvju ir apbalvoti ar Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmēm. Barikāžu laiks deva spēcīgu impulsu Latvijas iedzīvotāju apņēmībai panākt valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. Pēc 21.augusta likuma „Par Latvijas Republikas un valstisko statusu” sākās straujš Latvijas neatkarības starptautiskās atdzīšanas process. Mēs domājam, ka arī šodien, ja būtu nepieciešams, cilvēki dotos aizstāvēt Latviju, jo cilvēkiem tomēr dziļi sirdī ir tas latviskais gars un, lai arī ikdienā mēs to neredzam, mēs tomēr mīlam un aizstāvēsim savu zemi.