Petniecibas prasmes 2017 by Kristine Bardule

LIEPĀJAS CENTRA SĀKUMSKOLA

PEDAGOGU RADOŠIE DARBI Skolēnu pētniecisko prasmju pilnveide

2017

Saturs Ievads ...............................................................................................................................................3 1.

Iveta Ziedkalne matemātika 1.klase ........................................................................................5

Indra Sproģe sociālās zinības, klases stunda 1.klase ...............................................................8

Sandra Atiķe dabas zinības 1.klase .........................................................................................9

Inguna Lauva latviešu valoda, matemātika un dabaszinības 2.klase .....................................10

Aija Ostniece latviešu valoda 2.klase ....................................................................................19

Ina Neulāne dabaszinības, mājturība un tehnoloģijas, sociālās zinības 2.klase ....................21

Sanita Šēnfelde dabaszinības 2.klase ....................................................................................24

Ilona Grišmanauska dabaszinības 2.klase .............................................................................26

Antra Berga mūzika 2.klase ..................................................................................................28

10.

Inguna Lauva latviešu valoda, sociālās zinības, vizuālā māksla, dabaszinības 3.klase .....30

11.

Anita Krīgere, Solveiga Pētersone latviešu valoda, vizuālā māksla 3.klase ......................32

12.

Rita Berķe, Ilze Ţimante dabaszinības 3.klase ...................................................................34

13.

Aija Ostniece dabaszinības 3.klase .....................................................................................36

14.

Daina Kronberga sociālās zinības 3.klase ..........................................................................38

15.

Inese Ķēniņa sports 3.klase ................................................................................................40

16.

Aija Alţāne Latviešu valoda 4. klase .................................................................................41

17.

Ilze Tumpele matemātika 4.klase .......................................................................................43

18.

Santa Novada sociālās zinības 4.klase ................................................................................45

19.

Laura Zommerovska literatūra 5.klase ...............................................................................47

20.

Ilze Ziedkalne angļu valoda 5.klase ...................................................................................48

21.

Baiba Millere 5.un 6.klase angļu valoda ............................................................................52

22.

Inta Šablovska matemātika 6.klase .....................................................................................53

23.

Anna Pauliņa matemātika 6.klase .......................................................................................54

24.

Indra Bite dabaszinības 6.klase ..........................................................................................55

25.

Kristīne Bārdule vesture, angļu valoda 6.klase ..................................................................56

Ievads Liepājas Centra sākumskolā 2016./2017.m.g. darbojas 4 mācību priekšmetu metodiskās komisijas – sākumskolas MK, valodu MK, eksakto zinību MK, sociālo zinību un mākslu MK. Sākumskolas MK – vadītāja Rita Berķe Sandra Atiķe, Indra Sproģe, Ilze Ţimante, Rita Berķe

1.klašu skolotājas

Inta Bunka, Ilona Grišmanauska, Sanita šēnfelde, Ina Neulāne

2.klašu skolotājas

Anita Krīgere, Aija Ostniece, Inguna Lauva

3.klašu skolotājas

Iveta Ziedkalne

matemātika

Antra Berga

mūzika

Vita Pētersone

kristīgā mācība

Inese Stieģele

sports

Daina Kronberga

angļu valoda

Valodu MK – vadītāja Dana Krētaine Dana Krētaine

latviešu valoda un literatūra

Laura Zommerovska

latviešu valoda un literatūra

Silva Vainovska

latviešu valoda un literatūra

Aija Alţāne

latviešu valoda un literatūra

Ilona Lipska

angļu valoda

Baiba Millere

angļu valoda

Ilze Ziedkalne

angļu valoda

Oļesja Adilova

krievu valoda

Sandra Hermere

vācu valoda

Eeksakto zinību MK – vadītāja Indra Kandere Inta Šablovska

matemātika

Anna Pauliņa

matemātika

Indra Bite

dabaszinības

Svetlana Meţa

informātika

Sociālo zinību un mākslu MK – vadītāja Baiba Saimniece Kristīne Bārdule

Latvijas un pasaules vēsture

Santa Novada

sociālās zinības

Baiba Saimniece

sociālās zinības

Agris Eglītis

mājturība un tehnoloģijas

Etija Gorbante

mājturība un tehnoloģijas, vizuālā māksla

Mārtiņš Bergs

mūzika

Silva Vainovska

sports 3

Līdztekus sadarbības prasmju veicināšanai, par ko tika izstrādāts Liepājas Centra sākumskolas skolotāju metodiskais materiāls 2015.gadā, par vienu no mūsdienīgas izglītības nosacījumiem uzskatāma pētniecisko prasmju attīstīšana, pievēršot uzmanību kritiskajai domāšanai, patstāvīgas mācīšanās iemaņām, tēmu sasaistei ar skolēnu ikdienas dzīvi, kā arī izmantojot informācijas komunikāciju tehnoloģiju iespējas mācību procesā. Pētnieciskās prasmes skolēni apgūst, ja skolotājs mācību procesā pielieto aktīvās mācīšanās metodes – mācīšanās sadarbojoties (cooperative learning, collaborative learning), problēmbalstītu mācīšanos (problem-based or inquiry learning), eksperimentālu mācīšanos (experiential learning), Iesaistošu mācīšanos (participative learning). Aktīvā mācību procesā mācīšanās noris jēgpilni un mērķtiecīgi, tā tiek personalizēta, saistīta ar skolēna interesēm, vajadzībām un reālās dzīves situācijām (Orhan Akınoğlu, R.Özkardeş, 2007). Aktīvās mācību metodes ―nodrošina dziļāku domāšanu un izpēti un lielāku skolēnu motivāciju mācīties” (Harada & Yoshina, 2004, 22). Pētnieciskās prasmes veiksmīgi tiek apgūtas, strādājot grupās, sadarbojoties visa pētniecības procesa laikā, daloties savā pieredzē, mācoties vienam no otra, risinot konkrētas problēmas, meklējot atbildes uz jautājumiem, kurus paši izvirza. Tādējādi skolēni pilnveido prasmes formulēt jautājumus, atbildēt uz tiem, kritiski izvērtēt informāciju, izstrādāt radošus risinājumus, argumentēt savu viedokli. Pētniecības procesā nozīmīgi ir četri soļi – tēmas formulēšana, datu apkopošana, analizēšana un secinājumu izdarīšana, pētījuma rezultātu prezentēšana, kurā skolotājs ir koordinators, padomdevējs, mentors (Sam Chu, 2008). Kā norāda Owena, Hestere un Teils arī tehnoloģiju izmantošana paaugstina izziņas aktivitāti. Tehnoloģijas var kalpot par pamatu zināšanu konstruēšanā, daţādu viedokļu salīdzināšanā. Turklāt tehnoloģiju izmantošana vairāk saista mācību procesu ar reālo dzīvi. Skolēniem ir iespēja izmantot daudz plašāku izziņas materiālu ne tikai to, kas pieejams skolas bibliotēkā. Tehnoloģiju izmantošana paver iespēju skolēniem veikt pētniecisko darbu, gan meklējot informāciju un salīdzinot daţādus viedokļus konkrētā jautājumā, gan komunicējot ar ekspertiem visā pasaulē, iegūstot daudzveidīgu informāciju no daţādiem avotiem. Tehnoloģijas piedāvā iespējas veidot prezentācijas, kombinējot tekstu, vizuālos, audio un video materiālus (Owens, R.F., Hester, J.L., & Teale, W.H., 2002), kurus skolēni paši izveido pētniecības procesā, tādējādi mazinot gan iespēju, gan vēlmi pārkopēt jau gatavu darbu. Pilnveidojot pētnieciskās prasmes skolēni apgūst daudzveidīgu mācīšanās pieredzi, analizējot, sintezējot iegūto informāciju, kritiski to izvērtējot, radoši pielietojot tālākajā mācību procesā. Sasaistot mācīšanos ar reālo dzīvi un skolēniem aktuālām tēmām, tiek paaugstināta mācīšanās motivācija, kas rezultējas aktīvā izziņas pozīcijā. Direktore Kristīne Bārdule

1. Iveta Ziedkalne matemātika 1.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Skolotāja

Skolēni

Saskaitīšana un atņemšana otrajā desmitā. Attīstīt skolēnu pētnieciskās prasmes, strādājot ar informācijas avotiem. 1.Pilnveidot skaitļošanas prasmes pirmajā un otrajā desmitā. 2.Mācīt saskatīt un nolasīt vienkāršu informāciju no diagrammas un tabulas. 3.Mācīt pārnest informāciju no viena avota uz citu. Darba uzdevuma plānojums Iepazīstina ar stundas uzdevumu – nolasīt informāciju no diagrammas. Izmanto vietnes soma.lv matemātikas grāmatas 1. klasei 2. daļas 25.lpp.4.uzdevumu, rādot to uz projektora.( 5 min.)

1.Kas attēlots diagrammā uz horizontālās ass? (rāda attēlā) 2.Kas attēlots uz vertikālās ass? (rāda attēlā) 3. Kādam grāmatu skaitam atbilst viena mazā un viena lielā iedaļa? 4. Cik grāmatu bērni paņēma no bibliotēkas septembrī? (oktobrī, novembrī, decembrī) 5.Salīdzināsim paņemto grāmatu skaitu daţādos mēnešos! Kurā mēnesī paņēma visvairāk grāmatu? 6. Par cik grāmatām septembrī paņēma mazāk nekā novembrī? u.t.t. Vēro diagrammu uz ekrāna, atbild uz jautājumiem. 1. Daţādi mēneši. 2. Iedaļas, kas attēlo grāmatu skaitu. 3.Viena mazā iedaļa – vienai grāmatai, lielā – piecām. 4. Septembrī bērni no bibliotēkas paņēma 10 grāmatas. (12, 14, 18) 5. Visvairāk grāmatu paņēma decembrī – 18 grāmatas. 6. 14 – 10=4 (g.) 5

Skolotāja

Skolēni Skolotāja

Skolēns

Skolotāja Skolēni Skolotāja

Aicina vērot 4. uzdevuma tabulu uz ekrāna. (3 min.) 1.Vēro tabulu uz ekrāna, skaties, cik no paņemtajām grāmatām katrā mēnesī bija enciklopēdijas un cik pasaku grāmatas! 2.Aizpildīsim tabulu! Kāds skaitlis jāraksta jautājuma zīmes vietā? Vēro, nolasa informāciju no diagrammas un tabulas, rēķina, atbild uz jautājumiem. Izdala darba lapu katram skolēnam. Aicina uzmanīgi izpētīt uzdevumus. 1.Tagad katrs no jums saņems darba lapu, uz kuras arī būs diagramma un tabula. Vispirms uzmanīgi izpēti, par ko būs katrs uzdevums.(3 min.) 2.Kas attēlots uz katras diagrammas ass? 3.Kas redzams tabulā? Kas nav ierakstīts? 4.Kas būs jādara tev? Kādi uzdevumi jāveic? Saņem darba lapu, izpēta uzdevumus. Atbild uz skolotājas jautājumiem. 1.Par augļiem, cik ir daţādu augļu. 2.Diagrammā uz horizontālās ass nosaukti daţādi augļi, uz vertikālās attēlots to daudzums. 3 Augļu attēli. Nav ierakstīts augļu daudzums. 4. Diagrammā jānolasa, cik katra veida augļu ir, tas jāieraksta tabulā. Jāatbild uz jautājumiem. Jāizrēķina darbības. Aicina patstāvīgi izpildīt uzdevumu. Sniedz individuālu palīdzību pēc nepieciešamības. Patstāvīgi aizpilda darba lapu (pielikums Nr.1). (5 min.) Aicina skolēnus samainīties darba lapām, paņemt krāsaino zīmuli. Vispirms skolēns pārbauda solabiedra veikumu patstāvīgi, atzīmējot pareizās atbildes ar krāsaino zīmuli ar norunātu zīmi (ķeksīti, krustiņu u.tml.). Tad, kopīgi klasē pārrunājot uzdevuma rezultātus, noskaidro un pārbauda tabulā ierakstīto skaitļu atbilstību. Darba lapas attēls redzams uz ekrāna.( 4 min.) Stundas beigās skolotāja savāc darba lapas un pārbauda skolēnu veikumu.

Pielikums Nr.1

1. klase. Otrais desmits. Darbs ar informāciju 1.Izpēti diagrammu!

1.1. Aizpildi tabulu atbilstoši diagrammai! Augļi Skaits

1. 2.Kuri augļi ir vienādā skaitā? ____________ Kuru augļu ir visvairāk? _______________ 1.3.Izpildi darbības, ievērojot dotos lielumus tabulā un diagrammā!

2. Indra Sproģe sociālās zinības, klases stunda 1.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi Skolotāja Skolēni Skolotāja Skolēni Skolotāja

Skolēni Skolēni

Mana drošība un veselība Konstatēt no kā atkarīga veselība Apzināt darbību un cilvēka rīcību, kas ietekmē mūsu veselību. Mācīties sadarboties pārī. Darba uzdevuma plānojums Kas mums sniedz palīdzību un padomus kā dzīvot veselīgi? Vecāki, vecvecāki, māsa, brālis, skolotāji, ārsti, skolas medmāsiņa... Vai ir tādas profesijas, kas rūpējas par cilvēku veselību un drošību? Ārsti (ausu-kakla, zobu, acu...), ugunsdzēsēji, policisti, skolas darbinieki, pavāri... Spēlēsim spēli! Kas tu esi? Ko tu dari? Bērnus uzaicina sastāties aplī.Vienu no viņiem uzaicina stāties apļa vidū. Pārējie bērni skaļi skaita Kas tu esi? Ko tu dari? Bērns, kas atrodas apļa vidū, parāda kādu darbību, ko veic kāds no cilvēkiem, kas rūpējas par mūsu veselību. Pārējiem jāatmin, kādas profesijas pārstāvis domāts.Ja atminējums pareizs, apļa vidū nostājas cits bērns. Izspēlējot spēli paplašina priekšstatu par daţādu profesiju pārstāvjiem Strādā pāros. Apkopo vienas izvēlētās profesijas pārstāvja darba specifiku, rūpes par bērniem, līdzcilvēkiem. Stāsta par savu iegūto informāciju, pētījumu.

3. Sandra Atiķe dabas zinības 1.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Skolotāja Skolēni

Skolotāja

Skolēni

Materiālu īpašības Sniegt priekšstatu par materiālu atšķirībām pēc to īpašībām (lokanības, izturības, cietības), izdarīt secinājumus. .)pētīt darba grupās daţādus materiālus, noskaidrot to īpašības .)mācīties pētīto, redzēto, sajusto pierakstīt .)mācīties vērot skolotāja demonstrējumus un izdarīt secinājumus .)mācīties apkopot izpētīto informāciju- materiālu īpašības Darba uzdevuma plānojums Iepazīstina skolēnus ar stundas mērķi un uzdevumiem. Demonstrē pētāmos materiālus (koka, metāla, plastmasas priekšmetus) un skaidro materiālu pielietojumu. (3 min) Skolēni darbojas grupās pēc apļa metodes principa- apceļo vairākas darba vietas, veicot konkrētu uzdevumu. Darba vietā novietoti vairāki priekšmeti no viena materiāla.(5 min pie katras grupas) 1.darba vietā-koka priekšmeti 2.darba vietā -metāla priekšmeti 3.darba vietā -plastmasas priekšmeti Grupas dalībnieki izpēta materiālu no kā pagatavoti priekšmeti, vienojas par 1 vai 2 galvenajām īpašībām , kas piemīt materiālam. Īpašības pieraksta uz lapas.(5 min) Grupas dalībnieki pēc skolotāja signāla maina darba vietu. Darba lapu nodod skolotājam. Kad apceļotas visas darba grupas, skolotājs kopā ar skolēniem analizē un apkopo iegūto informāciju- nolasa katras grupas novērotās materiālu īpašības.(5 min katra grupa) Izdara secinājumus par materiālu īpašībām, izpētot patstāvīgi priekšmetus, kā arī vērojot skolotājas demonstrētos eksperimentus. Vēlreiz pārrunā un precizē materiālu īpašības.(5 min)

4. Inguna Lauva latviešu valoda, matemātika un dabaszinības 2.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Skolotāja

Latvijas dzīvnieki Attīstīt skolēnu valodas kompetences 1. Attīstīt skolēnu prasmi atlasīt informāciju tekstā; 2. Pilnveidot prasmi ierakstīt informāciju tabulā; 3.Nostiprināt prasmi aizpildīt stabiņveida diagrammas, izdarīt secinājumus par rezultātiem; 4.Attīstīt skolēnu pētnieciskās prasmes. Darba uzdevuma plānojums Skolēni sadalās grupās pa 6 ( ja nav iespējas, skatās, vai kādā grupā kāds skolēns lasa divus tekstus vai divi skolēni vienu tekstu). Skolotāja izskaidro mācību stundas gaitu: katram no jums būs savs teksts, grupai kopīgi- trīs tabulas. Pirmajā tabulā tu ieraksti nepieciešamo informāciju par savu dzīvnieku. Tiek izdalīti teksti https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa un tabulas- skat. Pielikumu.

Skolēni

Skolēni pēta tabulas un pastāsta, kādu informāciju nepieciešams noskaidrot. ( 3 min.)

Skolotāja

Kad pirmajā tabulā nepieciešamo informāciju būsi ierakstījis, skaties, kuram grupas biedram nepieciešama palīdzība. Kad visi aizpildījuši 1.tabulu, pastāsti citiem, ko interesantu uzzināji par savu dzīvnieku. Tad kopīgi aizpildiet stabiņu diagrammas. 13 min. Skolēni patstāvīgi darbojas grupās, skolotāja individuāli sniedz palīdzību. Skolotāja uzdod jautājumus par stabiņu diagrammām: Kurš dzīvnieks visgarākais ( visīsākais)? Kurš dzīvnieks vissmagākais (visvieglākais)? Par cik cm eiropas ūdrs garāks nekā zebiekste? Katrai grupai jāizdomā viens jautājums, atbildi uz kuru var rast stabiņu diagrammās, un jāuzdod pārējiem. (Jautājumu- atbilţu metodei dotas 7 min.)

Skolēni Skolotāja

Katrai grupai izdala lapu ar dzīvnieku attēliem (skat. pielikumu).

Skolēni

Tekstā atrodiet to informāciju, kas jums palīdzētu atpazīt šo dzīvnieku dabā un kopīgi centieties noskaidrot, kurš ir kurš dzīvnieks! (5 min.) Pārstāvji no katras grupas prezentē savu veikumu un noskaidro, vai uzdevums veikts pareizi (2 min.)

Pielikums Nr.1 Meţa cauna Meţa cauna ir apmēram mājas ķaķa lielumā. Tai ir slaids, spēcīgs ķermenis ar īsām kājām. Pēdas garas, to spilventiņi ieapaļi. Meţa caunas ķermeņa garums ir 40 - 58 cm garš (vidēji 45 cm), kuplā aste 25 cm gara, bet svars 0,8 - 2,5 kg (vidēji 1,5 kg). Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm. Meţa caunai ir mazas, noapaļotas austiņas un asi zobi. Gan priekškājām, gan pakaļkājām tai ir pieci pirksti. Meţa caunas kaţoka krāsa variē no tumši brūnas līdz gaiši brūnai. Ziemas periodā kaţoks izaug biezāks un matojums garāks. Pakakle un pazode meţa caunai ir dzeltena vai silti krēmīgi balta. Meţa caunai ir daļēji ievelkami nagi, kas ir tik asi, lai varētu kāpt kokos. Meţa cauna kokā ir veikla kāpelētāja un spēj pārvietoties pa zariem no viena koka uz otru. Vienlaicīgi tā ir ātra arī uz zemes. Meţa cauna ir nakts dzīvnieks, un pa dienu tā atpūšas savā migā, izejot medībās krēslā. Meţa caunai tikpat kā nav dabīgo ienaidnieku, jo tā ir ļoti veikla, bet reizēm to nomedī lielie, plēsīgie putni, vilki un lapsas. Meţa cauna ir visēdāja un medī daţādus mazus dzīvniekus, grauzējus, vāveres, zaķus, putnus, kukaiņus, vardes. Pie iespējas meţa caunas barojas ar ogām, augļiem, riekstiem un medu. Tā izēd no ligzdām putnu olas, kopumā cauna apēdīs visu, ko varēs nomedīt. Pavasarī martā vai aprīlī caunai piedzimst 1 - 5 mazuļi ( vidēji 3). Piedzimstot tie ir akli, nevarīgi un sver 30 g. Pēc mēneša tiem atveras acis. Māte mazuļus zīda ar pienu pusotru mēnesi. Pēc 6 mēnešiem jaunās caunas uzsāk pastāvīgu dzīvi. Savvaļā meţa caunas dzīvo 8 - 10 gadus. Eiropas ūdrs Eiropas ūdrs apmetas upju, strautiņu, ezeru un dīķu krastos.Ūdram patīk ierīkot mītnes līdzās bebriem. Eiropas ūdra ķermenis ir garš, slaids un cilindrveidīgs, aste muskuļota un konusveidīga, bet kājas īsas un spēcīgas. Ķepu samērā slaidie pirksti savstarpēji savienoti ar peldplēvēm, Ūdriem ir ļoti jutīgas ūsas. Tās atrodas ne vien uz purniņa, bet arī pie acīm, ausīm un uz priekškājām. Ūsas uztver visas ūdens svārstības un peldot palīdz orientēties, un atrast medījumu pat zem akmeņiem vai dūņām. Ķermeņa garums bez astes ūdram ir 50 - 95 cm (vidēji 70 cm), astes garums 26 - 55 cm (vidēji 40 cm), svars 5 - 12 kg (vidēji 8,5 kg). Mātītes ir nedaudz mazākas par tēviņiem. Ienirstot ūdrs aizver nāsis un ausu atveres. Ūdra kaţoks ir piemērots, lai ilgstoši atrastos zem ūdens un vienlaicīgi nesamirktu līdz ādai Kaţoka krāsa ūdram ir tumši brūna vai pelēkbrūna, pavēdere un pazode ir gaišāka kā muguras daļa. Ūdrs iekārto migu alā zem zemes, visbieţāk ieeja ir tikai zem ūdens Ūdri ir ļoti rotaļīgi dzīvnieki. Vasaras laikā tie mēdz iekārtot speciālas dubļu vai smilšu vanniņas, kurās vārtīties. Tās ir tikai daţus centimetrus dziļas. Ūdrs savā vanniņā izvārtās, izgorās vai vienkārši tajā patup, atlaiţas un pakasās, aplaiza kaţoku un pagulšņā. Pauguru nogāzēs, vasarā dubļainās un mālainās vietās, ziemā sniegā un uz ledus, ūdri ierīko slidkalniņus, no kuriem daudzas reizes pēc kārtas slidinās, ieskrienoties šļūkdami uz vēdera. Ūdri mēdz ķert savu asti gan uz sauszemes, gan ūdenī. Eiropas ūdrs pamatā ēd zivis, bet medī arī putnus, kukaiņus, vardes, vēţus un citus mazus dzīvniekus, ieskaitot ūdensţurkas un bebru mazuļus. Medīt ūdrs dodas naktī. Pavasarī parasti piedzimst 1 - 4 mazuļi (vidēji 2), kas paliek kopā ar māti apmēram 1 gadu. Mazuļi piedzimst akli un nevarīgi mātes iekārtotā migā zem zemes.

Sermulis Sermulis ir neliels plēsējs ar tievu, garu, lokanu ķermeni - tā masa ir ap 200 g (aptuveni puse no 0,5 kg), bet garums (bez astes) 18,7 - 32,5 cm (vidēji 25 cm). Tēviņi ir lielāki par mātītēm, kājas īsas, aste gara, apmatota, bet ne kupla. Ziemā ķermeņa apmatojums ir balts, vasarā divkrāsains: galva, mugura, sāni un kājas ir sarkanbrūnas vai tumši brūnas, pakakle, krūtis un vēders — balts. Astes gals gan ziemā, gan vasarā melns vai brūns. Lai arī sermulis ir gandrīz divas reizes lielāks par zebieksti, ziemas laikā Latvijā sermuli var viegli sajaukt ar zebieksti, jo abiem ir balts kaţoks. Novērojot dabā, ir grūti salīdzināt augumus, bet galvenā atšķirības pazīme ir astes gals, kas sermulim ir melns, bet zebiekste ir balta viscauri. Sermulis mājo visdaţādākajās vietās — meţmalās, izcirtumos, laukmalās un grāvmalās ūdenstilpju piekrastēs un citur. Sermulis mājo alās, lai gan pats tās nerok, bet aizņem grauzēju veidotās alas Sermulis ir aktīvs galvenokārt naktī, dienā tas ļoti reti izlien no savas alas. Tas medī gan pazemē, grauzēju alās, gan virs zemes. Tas ir ļoti ātrs dzīvnieks, spēj veikli rāpties krūmos un kokos. Ļoti labi peld. Sermuļa galvenā barība ir sīkie un vidēja lieluma zīdītājdzīvnieki (peles, kurmji, truši un ūdensţurkas), arī putni, to olas, abinieki, zivis un kukaiņi. Kad barības netrūkst, veido krājumus. Sermulis spēj nogalināt upuri, kas ir daudz lielāks par pašu mednieku. Mazuļi piedzimst pavasarī, metienā 4 — 8 mazuļi (vidēji 6). Mazuļus aprūpē abi vecāki, kuri līdz rudenim dzīvo kopā, bet vēlāk, mazuļiem kļūstot patstāvīgiem, atgrieţas katrs savā teritorijā. Zebiekste Zebiekste ir ne tikai mazākā caunu dzimtā, tā ir arī mazākais plēsējs visā pasaulē. Zebiekste ir slaida, gara un veikla. Tai ir īsas kājas, garš kakls un saplacināta galvas forma. Ausis nelielas, platas un noapaļotas, acis salīdzinoši lielas un apaļas, purniņš strups un aste īsa. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Ķermeņa garums 11,5 - 22 cm (vidēji 15 cm), astes garums 2,5 - 4 cm (vidēji 3 cm), svars 50 g (vidēji desmitā daļa no 0,5 kg), Kaţoks zebiekstei vasarā ir šokolādes brūns ar baltu pavēderi, pakakli un pazodi. Rudenī ziemeļu reģionu zebiekstes kaţoks kļūst balts līdz pašam astes galam. Zebiekste ir aktīva visu gadu un mēdz medīt gan naktī, gan dienā. Virszemē zebiekste uzturas salīdzinoši maz, tā galvenokārt pārvietojas pa savu upuru, grauzēju un arī kurmju alām. Ziemā zebiekste nirst sniegā, pārvietojoties zem sniega 0,5 - 1 metru, tad atkal iznirst. Zebiekstes galvenā barība ir mazie grauzēji. Katru dienu tā apēd tik daudz barības, ko var salīdzināt ar pusi no zebiekstes svara. To var pielīdzināt divām pelēm. Ja nav pieejami grauzēji, tā medī arī kukaiņus un ķirzakas, izēd no ligzdām olas un mazos putnēnus. Zebiekstēm mazuļi dzimst vairākas reizes gadā. Parasti piedzimst 1 - 6 mazuļi (vidēji 4), tie ir rozā, nevarīgi, akli, kurli un bez apmatojuma. Pēc 11 dienām mazuļiem jau ir smalks un balts kaţociņš, bet pēc 18 dienām to muguras apmatojums ir kļuvis brūns. Šajā laikā mazuļi sāk ēst gaļu. Jau pēc 40 dienām zebiekste spēj pati doties medībās.

Sesks Seski ir ar slaidiem, spēcīgiem ķermeņiem, īsām kājām un platām galvām. Meţa seskiem tēviņi ir ievērojami lielāki par mātītēm. Seska ķermeņa garums ir 35 - 45 cm (vidēji 40 cm), svars 1,5 kg. Seski kaţoki ir tumši brūni vai melns. Uz sejas tam ir gaišāks matojums, uz acīm izveidojot masku, kas atgādina tumšas brilles. Seski pamatā ir nakts dzīvnieki, tos var sastapt meţos, purvos un meţu ieskautās pļavās kādas ūdenstilpnes tuvumā. Migu sesks visbieţāk iekārto upīšu krastos zem lielu koku saknēm Sesks pamatā ir gaļēdājs un medī daţādus mazus dzīvniekus kā strupastes, peles, kāmjus un ţurkas, vasarā tas medī vardes un krupjus. Daudz retāk sesks medī putnus un kukaiņus. Ja trūkst barības, sesks ēd arī augļus. Par seska plēsonību liecina tas, ka šis dzīvnieks uzbrūk medījumam, kas ir daudz lielāks par pašu, piemēram, trusi. Seski var iebrukt vistu kūtī un nokost vairāk putnu nekā var apēst, lai arī daļu sesks aizvelk apēšanai vēlāk. Piedzimst 4 — 6 mazuļi (vidēji 5). Mazuļu dzimstot sver 9 — 10 g. Māte tos zīda ar pienu mēnesi. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Mazuļiem acis atveras pēc 34 — 36 dienām, bet no 2 mēnešu vecuma tie sāk patstāvīgi meklēt barību. Jaunie seski pilnīgi patstāvīgu dzīvi uzsāk 3 mēnešu vecumā. Dzīves ilgums savvaļā parasti ir 5 — 6 gadi. Eiropas ūdele Eiropas ūdele ir neliels plēsējs ar šauru purnu, izstieptu, pagarinātu ķermeni. Ķermeņa garums ir 38 - 44 cm, (vidēji 40 cm). Ūdelēm ir samērā īsa un reti apmatota aste. Masa 0,5 — 1,0 kg (vidēji 0,7kg). Kājas īsas un to pirkstus Eiropas ūdelei savieno labi saskatāma peldplēve. Apmatojums visumā vienveidīgs — rūsganbrūns vai tumši brūns. Pavēdere ir nedaudz gaišāka. Eiropas ūdelei zods, augšlūpa un apakšlūpa veido baltu plankumu. Eiropas ūdeles dzīvesvietas ir aizaugušu upīšu piekrastes meţainos apvidos, kā arī ar niedrāju un krūmiem aizaugušu ezeru piekrastes. Eiropas ūdele mājo alās, kuras vienmēr tiek ierīkotas ūdenstilpju tuvumā. Atkarībā no apstākļiem ūdele vai nu rok alas pati, vai arī izmanto jau esošās, citu dzīvnieku alas. Eiropas ūdele ir aktīva daţādās diennakts stundās, tomēr galvenokārt krēslā un naktī. Tā lieliski peld un nirst, ūdeles barībā ietilpst, gan peļveidīgie grauzēji (galvenokārt ūdensţurkas), gan zivis, vēţi, vardes, gliemji, ūdensputni un to mazuļi. Parasti ir 4 mazuļi, patstāvību mazuļi iegūst 2 — 3 mēnešu vecumā.

1.tabula Īsi ieraksti tikai svarīgāko informāciju! Dzīvnieka nosaukums

Vidējais ķermeņa garums

Aste

Vidējais svars

Kurā diennakts laikā medī

Galvenā barība

Mazuļu vidējais skaits gadā

Cik mēnešu vecumā mazuļi kļūst patstāvīgi

Interesanti fakti

2.tabula Izveido stabiņveida diagrammas par pētītajiem dzīvniekiem. Kā pirmo (viszemāk), raksti dzīvnieku, kam attiecīgi vislielākais rādītājs (garums, svars).

Vidējais ķermeņa garums (cm)

100

Secinājumi Vidējais svars (kg)

0,5

Secinājumi

1,5

2,5

3,5

4,5

5,5

6,5

7,5

8,5

Sameklē tekstā un pasvītro teikumus, tad izraksti balstvārdus, kuri tev palīdzētu attēlos atpazīt dzīvniekus!

1.___________________________________ _____________________________________

2.________________________________ __________________________________

4.___________________________________ _____________________________________

5._______________________________________ ________________________________________

3.___________________________________ ___________________________________

6.___________________________________ ___________________________________

1.tabula Īsi ieraksti tikai svarīgāko informāciju! Dzīvnieka nosaukums

Vidējais ķermeņa garums

Aste

Vidējais svars

Kurā diennakts laikā medī.

Mazuļu vidējais skaits gadā.

Galvenā barība.

Cik mēnešu vecumā mazuļi kļūst patstāvīgi 5-6

Ziemā balts kažoks

Ļoti plēsonīgs.

Interesanti fakti

200 g

naktī

Peles, truši, putni, olas, abinieki

40 cm

1,5 kg

naktī

Eiropas ūdele

40 cm

Īsa, reti 0,7 kg apmatota

dažādi

Meža cauna

45 cm

25 cm, 1,5 kg kupla

naktī

Peles, 5 kurmjus, vardes, trušus Peļveidīgie, 4 zivis, gliemji, ūdensputni Gaļu, ogas, 3 medu, riekstus

Zebiekste

15 cm

3 cm

50 g

dažādi

grauzēji

1 mēn. 10 Mazuļi vairākas reizes d. gadā, ziemā balts kažoks.

Eiropas ūdrs

70 cm

40 cm

8,5 kg

naktī

zivis

Sermulis

25 cm

Sesks

Gara, apmatota, ne kupla.

Rotaļīgs.

Vidējais ķermeņa garums (cm) Zebiekste Sermulis Sesks Eiropas ūdele Meža cauna Eiropas ūdrs 5

100

Vidējais svars (kg) Zebiekste Sermulis Eiropas ūdele Sesks Meža cauna Eiropas ūdrs 1. 2. 3. 4. 5. 6.

0,5 1 1,5 2 2,5 3 3,5 4 4,5 5 5,5 6 6,5 7 7,5 Eiropas ūdele http://www.bio-foto.com/albums/savci/Mustela-lutreola-7989-7-2014.jpg Eiropas ūdrs http://megaforums.lv/_fr/3/4654395.jpg Sesks http://seskumilis.lv/images/kas_ir_sesks.jpg Sermulis http://raksti.daba.lv/referaati/2012/liva12/atteli/mazi/2_99988168_a4a72d6180_o.jpg Meţa cauna http://lat.mixnews.lv/uploads/media/image/2013/03/12/marten-invades-field-soccer-match_newsdetails_png.jpg Zebiekste http://d1ttchsffplayl.cloudfront.net/9e599b77-0bea-48a9-818e-449fafa5a35f/zeb.png

8,5

5. Aija Ostniece latviešu valoda 2.klase Stundas tēma Mērķis Pilnveidot skolēnu apzinātu, raitu lasītprasmi 1. mācīt uztvert un atrast tekstā ietvertu konkrētu informāciju, izteikto domu, Uzdevumi izmantot to savā darbībā; 2. pilnveidot raitu un apzinātu lasītprasmi; 3. mācīt apzināties, ka katrai rīcībai ir sekas. Pētniecības prasmju pilnveides uzdevumam veltītais laiks 22 minūtes. Laiks Darba uzdevuma plānojums Skolēniem uz galda uzlikta darba lapa ar uzdevumiem Skolotāja Lūdz atvērt mācību grāmatu ,,Zīle‖ 2.kl.2.daļa(grāmata lasīšanai un domāšanai) 49.lp. Atver 49.lp.E.Liegutes tekstu ,,Pats labākais suns pasaulē‖ un klusu lasa Skolēni tekstu. Pēc tam pilda 1.uzdevumu darba lapā.(8 min) Seko atbilţu pareizības pārbaude. Skolēni lasa teikumus ar pareizo teikuma turpinājumu. Skolotāja

Uzaicina skolēnus lasīt tekstu vēlreiz un papildināt teikumus 2.uzdevumā

Skolēni Skolotāja

Pēc uzdevuma veikšanas lasa teikumus, frontāla pārbaude.(10 min) Uzdod jautājumus par lasīto: Kas liecina par to, ka Dţimulis un Monikiņa ir draugi? Kādu drošības noteikumu neievēroja meitene?

Skolēni

Meklē tekstā un lasa, pamato savu atbildi. Izdara secinājumu, ka katrai rīcībai ir sekas.(3 min) Stāta, kādi drošības noteikumi vēl jāievēro, atrodoties pie ūdens.(1min)

1. Pasvītro pareizo teikuma turpinājumu! *Notikumu stāsta A stāsta autore, B meitene, C suns. *Meitene un suns skrēja uz A uz mājām, B uz dīķi, C uz ezeru. *Dţimulis pie dīķa A laka ūdeni, B ķēra mušas, C gulēja. *Monikiņa A peldējās, B šūpojās uz laipas, C spēlējās ar lelli. *Monikiņa iegāzās ūdeni, Dţimulis A aizmuka, B izvilka Monikiņu krastā, C skatījās.

2.Lasi tekstu un papildini teikumus! Mani sauc _____________. Es esmu __________________. Meiteni sauc ______________. Monikiņa ____________ uz dīķa pusi. Meitenīte _____________ uz laipas. Monikiņa paslīdēja, iekliedzās un ______________ūdenī. Dţimulis metās ūdenī un _________________ Monikiņu krastā.

6. Ina Neulāne dabaszinības, mājturība un tehnoloģijas, sociālās zinības 2.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Skolotāja

Skolēni Skolotāja Skolēni Skolotāja Skolēni

Dārzeņi Izpētīt vai dārzeņu krāsai ir nozīme pagatavojot garšīgu maltīti – dārzeņu sautējumu. 1.Atlasīt nepieciešmo informāciju. 2.Salīdzināt iegūto informāciju ar klases biedriem. 3.Apkopot iegūto informāciju diagrammā. Darba uzdevuma plānojums 1.Atkārto par kultūraugiem. 2. Akcentē, ka daţādās sadzīves situācijās uzturā izmanto dārzeņus. 3. Noskaidro, kas par sautējumu pagatavošanu jau ir zināms (informācijas iegūšana/ personīgā pieredze). http://receptes.tvnet.lv/search?query=:sautejumi Darbs ar tekstu un planšetdatoru individuāli (10 min.) Salīdziniet pārī (5 min.) Pārrunāsim kopā! (3 min.) Izsaka savas domas, atver datni un pilda skolotāja dotos norādījumus. Savstarpēji izsaka vērtējumu, personīgo pieredzi. Darbs ar darba lapu (pielikums Nr.1) (10 min.) Aicina atrast katram pāri, izdala vienādas lapas. Aicina vienoties, kurš pildīs 2.uzdevumu, kurš –pildīs 3. uzdevumu. Patstāvīgi pārī pilda uzdevumu, ja nepieciešams, lūdz skolotāja konsultāciju.Viens saka komandas, otrs tās pilda darba lapā. Aicina pārus vienoties grupā. (3 min.) Grupā pārrunā kopā veikto darbu. Vienojas par kopēju atbildi.

Pielikums Nr.1

DĀRZEŅI 2.klase. Darbs pārī un grupās. Grupas dalībnieki.____________________________________________________ Vai dārzeņu krāsai ir nozīme pagatavojot garšīgu maltīti – dārzeņu sautējumu? 1. Noskaidro, kas par sautējumu pagatavošanu Tev jau ir zināms (informācijas iegūšana/ personīgā pieredze). http://receptes.tvnet.lv/search?query=:sautejumi 2. Aizpildi tabulu. NOSAUKUMS

NOSAUKUMS

KRĀSA

NOSAUKUMS

KRĀSA

NOSAUKUMS

KRĀSA

NOSAUKUMS

KRĀSA

NOSAUKUMS

KRĀSA

3.Izveido diagrammu! Papildini teikumus!

Baltā

Dzeltenā

Sarkanāā

Oranţā

Zaļā

krāsa

Kopā

Kopā sautējuma pagatavošanā izmantoju ________ dārzeņus.

10 9 8 7 6 5 4 3 2 1

Izmantoju : Zaļās krāsas dārzeņus ____________ Oranţās krāsas dārzeņus ____________ Sarkanās krāsas dārzeņus ____________ Dzeltenās krāsas dārzeņus ____________ Baltās krāsas dārzeņus ____________ Cik dārzeņu paliks neizmantoti sautējuma pagatavošanā ________ Vai dārzeņu krāsai ir nozīme pagatavojot garšīgu maltīti – dārzeņu sautējumu? JĀ

NĒ

Kāpēc?______________________________________________________________ ____________________________________________________________________

7. Sanita Šēnfelde dabaszinības 2.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Sēklu dīgšana. Gaismas,gaisa un ūdens nozīme organismu dzīvē. 1.Izpētīt un novērot pupiņu sēklu dīgšanu daţādos apstākļos (mitrumā, ūdenī, sausumā) . 2.Mācīties pierakstīt pētījumus un novērojumus tabulā. 3.Izpēta izdiedzētās sēklas un tās uzzīmē. Darba uzdevuma plānojums Pārrunā, ko varētu pētīt ar sēklu dīgšanu. Jautājums klasei: „Ko varētu izpētīt Skolotāja saistībā ar sēklu dīgšanu?” Skolēnu domas skolotāja uzraksta uz tāfeles. „Kādi apstākļi nepieciešami sēklu dīgšanai?” Skolēnu domas skolotāja uzraksta uz tāfeles. Izsaka savas domas. Skolēni Klasi sadala grupās (ne vairak kā 4), katrai darba grupai: 3 Petri trauciņi,papīra Skolotāja salvetes,ko tajos ieklāt, trauks ar ūdeni,neliels causpīdīgs plastmasas trauks ar augsni, pupiņu sēklas. Katra grupa saņem lapiņu ar darba gaitas aprakstu. Darba gaitas apraksts. 1.Sēklas uzbriedina trīs atšķirīgos apstākļos. Visos trijos Petri trauciņos ieklāj salvetes un uz tām uzliek diedzējamās sēklas. Trauciņus sanumurē.  1.trauciņā uzlej nedaudz ūdens un sēklas pārklāj ar otru salveti.  2.trauciņā uzlej tik daudz ūdens, lai sēklas atrodas zem ūdens.  3.trauciņā ūdeni nelej un sēklas atstāj sausas. 2. Vēro, kuras sēklas sāk dīgt un parādās dīgļsakne. Novērojumus pieraksta tabulā (grupa vērojumus veic klasē, 3 nedēļu garumā). 3. Sēklas, kurām kļūst redzama dīgļsakne, pārliek plastmasas traukā un ierušina augsnē. Augsni aplej un turpina to darīt visu novērojuma laiku. Trauku noliek uz palodzes. Veic novērojumus, pieraksta tabulā. 4.Kad novērojumi pabeigti, pupiņu dīgstu uzmanīgi izņem no augsnes, ja nepieciešams, noskalo, izpēta un uzzīmē . Formulē pētniecisko jautājumu par sēklu dīgšanas iespējām. Skolēni Lasa darba gaitas uzdevumus, grupā apsprieţas, darbojas. Kopā ar skolotāju plāno pētījuma gaitu par sēklu dīgšanu. Nesaprotamos punktus konsultējas ar skolotāju. Darbojas patstāvīgi. Novērojumus grupas skolēni raksta vienā kopīgā tabulā (pielikums Nr.1). Katru dienu atgādina par pētījumu. Skolotāja Katru dienu sadarbība ar klasesbiedriem grupa veic petījumu un pieraksta savus Skolēni novērojumus tabulā. Pēc veiktā pētījuma kopīgi (savā grupā) izdara un uzraksta secinājumus. *Petri trauciņu vietā var izvēlēties citu plastmasas izstrādājumu.

Pielikums Nr.1 Novērojums. Pupiņu sēklas dīgšana.

Trauka Nr. 1.trauks (mitrumā)

Datums Novērojumi Eksperimenta sākums (sēklam uzlej nedaudz ūdens) Parādās dīgļsakne Sēklas pārstādīšana augsnē Pupiņa izlien virs zemes Parādās virszemes stumbrs(stublājs) Parādās lapas

2.trauks(ūdenī) 3.trauks(sausumā) Eksperimenta noslēgums

Pupiņas dīgstu izņem no augsnes un uzzīmē.

Zīmējums

Secinājumi.

*Dabaszinības 2., 3.klasei I.Vilks,R.Gribuste, S.Vilciņa „Skolotāju grāmata’’. *www.soma.lv

8. Ilona Grišmanauska dabaszinības 2.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Skolotāja

Skolēni

Skolotāja

Skolēni

Skolotāja

Skolēni

Vielas un šķīdumi. Sniegt priekšstatu par vielām un šķīdumu pagatavošanu (šķīstošas un nešķīstošas vielas), izdarīt secinājumus. *pētīt darba grupās daţādas vielas, noskaidrot to šķīšanu ūdenī *mācīties pētīto, redzēto, pierakstīt *mācīties pagatavot šķīdumus un izdarīt secinājumus *mācīties apkopot izpētīto informāciju- vielas un šķīdumi Darba uzdevuma plānojums Iepazīstina skolēnus ar stundas mērķi un uzdevumiem. Demonstrē pētāmās vielas (vārāmo sāli, sodu, glikozi- cukuru) un skaidro šķīdumu pagatavošanu, iepazīstina ar izmantojamiem materiāliem. Skolotāja pastāsta, ka šīs vielas sadzīvē ir bieţi sastopamas un tās lieto pārtikā. Tad skolotāja nodemonstrē, kā pareizi aplūkot, pasmarţot vielas. Skolotāja aicina skolēnus nosaukt vielas, paskaidro, ka ikdienas situācijās ne vienmēr visas vielas ir pazīstamas, tādēļ ir jārīkojas uzmanīgi.(5 min) Skolēni darbojas grupās, veicot konkrētu uzdevumu. Darba vietā novietots sanumurēts mērtrauks, lāpstiņa. 1.darba vietā- sanumurēts mērtrauks, lāpstiņa, irbulītis, ūdens, vārāmais sāls. 2.darba vietā – sanumurēts mērtrauks, lāpstiņa, irbulītis, ūdens, soda. 3.darba vietā –sanumurēts mērtrauks, lāpstiņa, irbulītis, ūdens, glikoze(cukurs). Skolēni grupās aplūko vielas, raksturo un nosaka tās, izsaka savus minējumus. Grupas dalībnieki izpēta vielu no kā pagatavot šķīdumu, vienojas par paredzamo rezultātu un pieraksta darba lapā (pielikums Nr.1) (7min) Skolotāja pastāsta, ka daudzas vielas, ieberot ūdenī, izšķīst un veidojas šķīdums. Paskaidro, ka ir tādas vielas, kas ūdenī nešķīst. Paskaidro, ka šajā stundā izmantosim vielas, kuras šķīst ūdenī. Grupas dalībnieki pēc skolotāja norādījuma izlozē kartītes ar uzrakstiem-sodas šķīdums, sāls šķīdums, glikozes(cukura) šķīdums.(5 min) Katra grupa pagatavo savu šķīdumu. Mērglāzē ielej nedaudz ūdens un ar lāpstiņu ieber nedaudz vielas, tad ar irbulīti samaisa. Skatās, lai viela izšķīst. Izdara secinājumu, ka viela izšķīst un veidojas šķīdums. Darba lapā (pielikums Nr.2) uzraksta darba gaitu un secinājumus. (10 min) Skolotāja aicina katru grupu pastāstīt kādu šķīdumu ieguva un izteikt savus secinājumus. Skolotāja vērš uzmanību, ka, gatavojot šķīdumus, skolēni rīkojās ar pazīstamām vielām. Taču ir situācijas, kad vielas un šķīdumi ir nepazīstami. Tāpēc jābūt uzmanīgiem. (3 min) Skolēni novērtē savu darbu grupā, izdara secinājumus, ka dotās vielas šķīst un veido šķīdumus. Katras grupas skolēni nosauc citu vielu, kura šķīst ūdenī.(10 min)

Pielikums Nr.1 Darba lapa Viela VĀRĀMĀ SĀLS GLIKOZE-CUKURS SODA ŪDENS

Īpašības Pasvītro vārdus, kas raksturo dotās vielas! CIETS, GRAUDAINS, KRISTĀLISKS, ŠĶIDRS, CAURSPĪDĪGS, SALDS, SĀĻŠ, BEZ GARŠAS CIETS, GRAUDAINS, KRISTĀLISKS, ŠĶIDRS, CAURSPĪDĪGS, SALDS, SĀĻŠ, BEZ GARŠAS CIETA, GRAUDAINA, KRISTĀLISKA, ŠĶIDRA, CAURSPĪDĪGA, SALDA, SĀĻA, BEZ GARŠAS. CIETS, GRAUDAINS, KRISTĀLISKS, ŠĶIDRS, CAURSPĪDĪGS, SALDS, SĀĻŠ, BEZ GARŠAS.

Pielikums Nr.2 Darba lapa Pagatavo šķīdumu! Uzraksti pagatavotā šķīduma nosaukumu un apraksti to!

TIKA PAGATAVOTS -----------------------------------------ŠĶĪDUMS. TAS IR --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

9. Antra Berga mūzika 2.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Skolotāja

Skolēni

Skolotāja Skolēni

Skolēni Skolotāja

Melodija Izpētīt, kādi var būt melodijas veidi Analizēt nošu materiālu Piemērot melodijai grafisku zīmējumu Iepazīstināt un prezentēt citas grupas ar savu izpētīto melodiju Atlasīt vajadzīgo grafisko zīmējumu dzirdētai melodijai un dziesmai burtnīcā Apkopot stundā iegūto informāciju Darba uzdevuma plānojums Skaņdarba galveno balsi sauc par melodiju. Klasi sadala 4.grupās -staciju metode Katra grupa dodas pie savas stacijas (1.,2.,3.,4.) 3 min. Skolēni iepazīstas ar savas grupas nošu materiālu un nosaka, vai notis tiek rakstītas uz augšu, uz leju, uz vietas, vai viļņveidīgi Ar līnijas palīdzību skolēni attēlo savu nošu rakstu Katra grupa prezentē savu melodiju (nodzied un parāda grafisko zīmējumu) Pielikums Nr.1. 12 min. Uz klavierēm tiek atskaņotas 4 melodijas (pa vienai, pēc kārtas) Skolēni ieklausās melodijā un paceļ to grafisko zīmējumu, kurš atbilst tikko dzirdētai melodijai 5 min. Skolēni apsēţas savās vietās, atver burtnīcu un noraksta dziesmu, tikai nošu rakstu,,Vai tā man vaina bija?’’( 2. klases mūzikas grāmata 100 lpp.) Ar krāsaino zīmuli zem katras takts melodiju attēlo ar atbilstošo grafisko zīmējumu Pielikums Nr.2. 5 min. Skolēni izskaita, cik melodiskās virzības ir sasktāmas uzrakstītā tautas dziesmā 1 min. Secinājums Šodien mēs izpētījām, ka mūzikā ir sastopamas 4 melodiskās virzības- augšupejoša, lejupejoša, uz vietas un viļņveida 1 min.

Pielikums Nr.1

Pielikums Nr.2

10.Inguna Lauva latviešu valoda, sociālās zinības, vizuālā māksla, dabaszinības 3.klase Stundas tēma Mērķis 1. Uzdevumi 2. 3. 4. 5. 6. Skolotāja Skolēni Skolotāja

Skolotāja Skolēni Skolotāja Skolotāja

Skolēni Skolotāja Skolēni Skolotāja Skolēni Izmantots

M.P. Berči un Liepāja. Attīstīt skolēnu valodas kompetences. Vingrināties saskatīt skaisto kultūrvidē, ir saudzīga attieksme pret to. Vingrināties izvēlēties sev tuvu mākslas darbu un komentēt savu izvēli. Nostiprināt prasmi sameklēt nepieciešamo informāciju interneta vidē. Attīstīt prasmi novērtēt apkārtējās vides tīrību, drošību, skaistumu. Nostiprināt prasmi noteikt debespuses, izmantojot kompasu. Attīstīt prasmi orientēties pilsētas plānā. Darba uzdevuma plānojums Aktualizē skolēniem jau iepriekš zināmo par M.P.Berči ieguldījumu Liepājas pilsētvides veidošanā. Pastāsta, ka skolēni dosies pastaigā „Pa Berči pēdām Liepājā‖. (2 min.) Nosauc, kurus Berči projektētos namus viņi zin. (3 min.) Informē par pastaigas laikā veicamajiem uzdevumiem: 1.Noklausīties skolotājas informāciju par doto namu. 2.Ar kompasa palīdzību noteikt, kurā debespusē atrodas ēkas fasādes iezīmīgi elementi. 3.Nofotografēt ēku. Uz interaktīvās tāfeles Liepājas plānā parāda, kuras ēkas vēlas apskatīt. https://issuu.com/liepajaturisms/docs/pastaigu_karte_2014_lv Piedāvā un sastāda pastaigas maršrutu. (sk. 1.pielikumu). Pastaigas laikā veic uzdevumus. Vada pastaigu. (1h 20 min.) Pēc pastaigas aicina skolēnus katram uz savas A4 lapas izveidot tabulu (skat. 2.pielikumu), kurā ieraksta informāciju par nofotografēto namu. Sniedz padomus, kā ar viedtālruņu vai planšetdatoru palīdzību atrast nepieciešamo informāciju. (5 min.) Aplūko fotogrāfijas, meklē informāciju un aizpilda tabulas. (20 min.) Uzaicina skolēnus izvēlēties namu, kurš iepaticies visvairāk un izmantojot tabulā savāktos datus, izveidot stāstījumu par to. Gatavo stāstījumu. (7 min.) Sadala skolēnus grupās pa 6 tā, lai pēc iespējas katrā grupā stāstītu par vienu un to pašu namu. Grupās noklausās stāstījumu, katra grupa no sava vidus izvēlas vienu runātāju. Visa klase noklausās izvirzītos runātājus. 1.Pastaigas maršruta karte, apskatāmo objektu apraksts. https://issuu.com/liepajaturisms/docs/pastaigu_karte_2014_lv 2.Apskatāmo objektu apraksts http://www.historia.lv/personas/berci-pauls-makss http://liepaja.travel/lv/darit-un-redzet/pilseta/marsruti/arhitekta-pmbercimantojums/?v=mobile http://www.kurzeme.lv/lv/marsruti/ar-kajam/14--pmberci-mantojums/

Pielikums Nr.1 1. Zivju iela 3. Remedlova tirdzniecības nams. 2. Kuršu laukums 5/6. Sv. Annas baznīca. 3. Ed. Veidenbauma iela 10. Brauna meiteņu skola. 4. Peldu iela 44. Dzīvojamais nams. 5.Republikas iela 14. Miertiesas ēka. 6. Kr.Valdemāra iela 4. Sv. Nikolaja ģimnāzija. 7. Graudu iela 42. Bonica konditoreja. 8. Kūrmājas prospekts 3. Navigācijas skola. 9. Kūrmājas prospekts 12. Aptiekāra H.Grabes dzīvojamais nams un aptieka. 10. Kūrmājas prospekts 16. Katcenelsona villa. 11. Kūrmājas prospekts 21. Būvuzņēmēja Riges dzīvojamā māja. 12. Hika iela 12. Barona Noldes dzīvojamā māja. Pielikums Nr.2

Adrese

Kad, ar kādu mērķi projektēts

Fasādes apraksts (stāvi, logi, durvis, balkoni, krāsojums, apdare u.c. detaļas)

Kas kopīgs ar citiem namiem (kuriem)

Ar ko izceļas starp pārējiem namiem

11.Anita Krīgere, Solveiga Pētersone latviešu valoda, vizuālā māksla 3.klase Stundas tēma Mērķis 1. Uzdevumi 2. 3. Skolotāja

Skolēni Skolotāja Skolēni Skolotājs Skolēni

Radošums literatūrā. Radošuma veicināšana iepazīstoties ar latviešu autoru daiļradi. Iepazīties ar Pētera Brūvera un citu autoru daiļradi. Rosināt saskatīt dzejas uzbūves īpatnības. Vizualizēt, sacerēt mūziku, dzejas fragmentiem. Darba uzdevuma plānojums Sadala skolēnus grupās pa 3. Izdala M.Runguļa, J. Baltvilka, P. Brūvera daţādus dzejas krājumus. Rosina sameklēt krājumā dzejas pēc trīs kritērijiem (dzeja ar atskaņām, dzeja, kas attēlo skaņas, dzeja, kuras saturs pakārtots vizuālam noformējumam).(7 min) Meklē dzejoļus pēc dotajiem kritērijiem. Katra grupa prezentē savus atrastos dzejoļus. (18 min) Iepriekš sagatavots uzdevums www.kahoot.com par P.Brūvera dzejoli „Dīvainais nams‖. https://play.kahoot.it/#/k/45b60a56-ad46-466c-a34a-a759c0d60697 (pielikums Nr.1) Skolēni individuāli veic uzdevumu, izmantojot planšetdatorus. Veicot uzdevumu, prognozē P.Brūvera dzejoļa katras rindas loģisku turpinājumu. (12 min) Izdala sagataves (A4 lapas, uz kurām attēloti divi loga rāmji). Piedāvā grupai izlozēt P.Brūvera dzejoļa „Dīvainais nams‖ fragmentu. Izlozē dzejoļa fragmentu, izmantojot interneta resursus meklē sev nepieciešamo informāciju, lai veiksmīgi vizualizētu izlozēto. (15 min)

Pielikums Nr.1 1. Pirmā stāvā dzīvo viens, kuram garšo ķēves ....

2. Otrā stāvā dzīvo divi, kuri vannā audzē..... 3. Trešā stāvā treji pāţi iedomīgi tā kā........ 4. Ceturtajā četras Lienes visas četras...... 5. Piektajā mīt pieci sargi pinkaini un ļoti....... 6. Sestajā ir visiem prieki bungo seši..... 7. Septītajā viss tik klusu degunradzis gaida...... 8. Astotajā skaitot kājas degunradzis....... 9. Devītajā kodis robus Deviņgalvis mazgā....... 10. Desmitajā dejo lēni desmit balti....... 11. Vienpadsmitajā zilzaļi akvārijā peldas....... 12. Divpadsmitajā kas mīt to vairs nevar........

12.Rita Berķe, Ilze Ţimante dabaszinības 3.klase Stundas tēma Mērķis 1. Uzdevumi 2. 3. Skolotāja Skolēni Skolotāja Darba laiks Izmantots

Ūdens un tā īpašības. Attīstīt prasmes veikt pētniecisko darbību un apkopot pētījuma rezultātus. Mācīt izprast ūdens īpašību nozīmi cilvēka dzīvē un dabā. Uztvert informāciju un izmantot to pētījumu procesā. Pārrunāt par ūdens nozīmi cilvēka dzīvē-salīdzināt ūdens daudzumu daţādos augļos un dārzeņos. Darba uzdevuma plānojums Skolēni pēc krāsu kartītēm sadalās grupās. Izdala darba lapas ar tabulu. Sagatavo paraugus(augļus un dārzeņus)mikroskopa priekšmetgaldam. Skolēni mikroskopā pēta sagatavotos paraugus un veic pierakstus darba lapā. Mācību dialogs par apgūto. Pēc darba pabeigšanas, skolotāja darba lapas savāc, lai noskaidrotu, kā skolēni spēj iegūtās zināšanas izmantot praktiski. Katram skolēnam apmēram 5-7 minūtes. Iepriekšējās nodarbībās skatītie materiāli: https://www.youtube.com/watch?v=HkBl29IG0Hk https://www.youtube.com/watch?v=3dT_a3pcsYM

Ūdens un tā īpašības Vārds, uzvārds________________________ Peldēšana un Vielas un ūdens

Mikroskops-šķidrums(augļos

grimšana

un dārzeņos)

13.Aija Ostniece dabaszinības 3.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Skolotāja Skolēni

Skolotāja

Dzīvnieku daţādība. Izpētīt Latvijā sastopamo dzīvnieku ķermeņu daļas un parādīt šīs ķermeņa daļas attēlos. 1.Novērot dzīvnieku pazīmes, izmantojot I. Vilka, R. Gribustes, S. Vilciņas dabaszinību grāmatu 3.klasei, daţādu uzziņas literatūru. 2.Apzināt dzīvnieku daudzveidību un apskatīt piemērus no daţādām dzīvnieku grupām. 3.Izvērtēt novērotās pazīmes un parādīt dzīvnieku ķermeņu daļas. Darba uzdevuma plānojums Skolotāja iepazīstina ar stundas tematu. Mācīsimies noteikt daţādu Latvijas dzīvnieku ķermeņu daļas un parādīsim tās attēlos.(1 min) Darbs notiks grupās. 1. Skolēni dalās 5 grupās. 2. Katra grupa izvēlas grupas vadītāju, rakstītāju, runātājus. 3. Grupas vadītājs izlozē darba lapu (pielikums Nr.1) ar diviem dzīvnieku attēliem.(3 min) Skolotāja iepazīstina ar darba kārtību grupās: 1. katram grupas dalībniekam individuāls meklēšanas, lasīšanas, pētnieciskais darbs 3.klases dabaszinības grāmatā no 74.-78.lp.Izlasīt par saviem darba lapā dotajiem dzīvniekiem, iepazīties ar šo dzīvnieku aprakstu un ķermeņa daļām; 2. katrs grupas dalībnieks izstāsta pārējiem grupas dalībniekiem iegūtās zināšanas; 3. grupas rakstītājs pieraksta darba lapā dzīvnieku ķermeņu daļu nosaukumus; 4. grupas vadītājs paņem planšetdatoru un atver Pārlūks Latvijas dzīvnieki (savu dzīvnieku nosaukums). Grupas dalībnieki apskata šo dzīvnieku izskatu.(15 min) Aicina grupas klases priekšā.

Skolēni

Grupu darba prezentācija.(6-7 min) Grupu runātāji stāsta pārējiem skolēniem par izpētes darbā gūtajām zināšanām par daţādiem Latvijas dzīvniekiem.

Izmantots

1.I.Vilks, R. Gribuste, S. Vilciņa Dabaszinības 3.klasei 74.-78.lp. 2.Planšetdators- Pārlūks Latvijas dzīvnieki(savu dzīvnieku nosaukumi). 3.Darba lapas.

Pielikums Nr.1

Darba lapas

14.Daina Kronberga sociālās zinības 3.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Skolotāja

Skolēni Skolotāja Darba laiks Izmantots

Lielā diena un Lieldienas. Attīstīt prasmes veikt pētniecisko darbību un apkopot pētījuma rezultātus. 1. Noskaidrot skolēnu zināšanas par Lielo dienu un Lieldienām. 2. Uztvert informāciju un izmantot to pētījuma procesā. 3. Grupu darbā atrast kopīgo un atšķirīgo Lielajā dienā un Lieldienās. Darba uzdevuma plānojums Prāta vētra par Lielo Dienu un Lieldienām. Sarunā ieteicams īpaši aktīvi iesaistīt skolēnus, kuri darbojas folkloras grupā un tos, kuri apgūst Kristīgo mācību. Skolēni pēc krāsu kartītēm sadalās grupās. Izdala darba lapas. Skolēni grupās salīdzina Lielo Dienu un Lieldienas, atzīmējot kopīgo un atšķirīgo, aizpildot darba lapu (pielikums Nr.1). Pēc darba pabeigšanas grupas izlozē, kura prezentās savu pētījumu. Pārējās grupas papildina stāstījumu. Prāta vētra – 7 min. Grupu darbs – 10 min. Iepriekšējās nodarbībās skatītie materiāli: M. Mellēna, E. Spīčs, V. Muktupāvels, I. Irbe Gadskārtu grāmata, izd. Madris, Rīga, 2004. V. Gilberts Biers Mana Bilţu Bībele, izd. Druckhaus Gummersbach – 05/07, 2003. www.soma.lv Ziņu portālu sniegtie materiāli par Lielās Dienas svinēšanu Brīvdabas muzejā un Latvijas folkloras kopās.

Pielikums Nr.1

3.klase Lielā diena. Lieldienas. Darba lapa Vārds, uzvārds_____________________ 1.Kad svin Lielo dienu? ____________________________________________________________________ 2.Kad svin Lieldienas? ____________________________________________________________________ 3.Ko svin Lielajā dienā? ____________________________________________________________________ 4.Ko svin Lieldienās? ____________________________________________________________________ 5.Strādājiet grupās! Kas kopīgs un kas atšķirīgs abiem svētkiem? Lielā diena

Lieldienas

15.Inese Ķēniņa sports 3.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Skolotāja

Skolēni

1. 2. 3.

Skolotāja 1. 2. 3. 4.

5. Skolotāja Skolēni

Slodzes nostiprināšanas vingrojumi (lauka nodarbība) Parādīt skolēniem, kā ar pašu veiktiem uzdevumiem, mainās sirdsdarbības ritms pie daţādas slodzes vingrojumiem. 1.Veikt pulsa mērīšanu pirms - pēc slodzes vingrojumiem. 2.Izvērtēt novērotās pazīmes un veikt pašiem savus secinājumus. 3. Veikt daţādus sportiskos uzdevumus; 4. Radīt patīkamu un atbilstošu vidi sporta stundas uzdevumiem. 5.Mekēt informāciju planšetē un prast aprēķināt maksimālo slodzi pēc dotās informācijas. Darba uzdevuma plānojums Skolotāja iepazīstina ar stundas tematu. (Stundā strādāsim ar daţādiem grūtības pakāpēs uzdevumiem un veiksim pulsa mērīšanu pirms un pēc uzdevumu veikšanas.) (1min) Darbs notiks grupās. Skolēni dalās 5 grupās. Katra grupa izvēlas grupas vadītāju, runātājus, rakstītājus. Grupas vadītājs paņem no skolotājas stundas uzdevumus (15-20 min) 1.uzd. veikt pulsa mērīšanu miera stāvoklī 2.uzd. VAV veikšana – iesildīšanās – izmērīt pulsu pēc vingrojumiem; 3.uzd. 10 pietupieni, 10 palēcieni un 30 sek. turēšanās uz elkonīšiem - pēc uzdevumiem veikt pulsa mērīšanu un pierakstīšanu; 4.uzd. Komandu stafetes – pēc stafetēm izmērīt pulsu – pierakstīt 5.uzd. Izelpas vingrojumi un atsildīšanās uzdevumi – izmērīt pulsi – pierakstīt. Skolotāja iepazīstina ar darba kārtību grupās: Katrai grupai individuāls pētnieciskais darbs; Veikt konkrētos uzdevumus uz dotās darba lapas: grupas rakstītājs pieraksta darba lapā pulsa ātrumu pie konkrētā uzdevuma; grupas vadītājs paņem planšetdatoru un atver http://www.treneruabc.lv/index.php/home/profesora-ulda-gravisa-blogs/117treninu-slodzes-kontrole-un-vadiba izlasa informāciju un veic secinājumu par vidējo maksimālo pulsu katram no grupas dalībniekiem. (15 min) grupas rakstītājs pieraksta darba lapā grupas rezultātus. Aicina grupas beigt uzdevumu un gatavoties prezentēšanai Grupu darba prezentācija. (3-5 min) Grupu runātāji stāsta pārējiem skolēniem par izpētes darbā gūtajiem rezultātiem un veikt secinājumus.

16.Aija Alţāne Latviešu valoda 4. klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi Skolotāja

Skolēni

Lietvārdu locīšana. Pētīt tekstu, atrast lietvārdus, norādīt to skaitli, jautājumu un locījumu. Meklēt tekstā katram skaitlim un locījumam atbilstošus lietvārdus. Darba uzdevuma plānojums Stundas sākumā tiek veikts atkārtojums par lietvārdu, skaitli, jautājumiem , locījumiem. Izdala skolēniem darba lapas ar tekstu un izskaidro uzdevumu. Teksts visiem skolēniem vienāds, taču uzdevums ir diferencēts, atbilstošs skolēnu spējām. A) Spējīgākajiem skolēniem: Tekstā atrast un izrakstīt visus lietvārdus. Šifrētā veidā norādīt to skaitli un locījumu, izmantojot šifra atslēgu un pieraksta paraugu. B) Skolēniem, kuriem vielas apguvē grūtības: Tekstā atrast un izrakstīt visus lietvārdus, noteikt to skaitli un locījumu. Skolēni veic teksta izpēti un strādā darba lapā.

Skolotāja

Pēc darba pabeigšanas, darba lapas tiek savāktas, lai noskaidrotu, kā skolēni spēj iegūtās zināšanas izmantot praktiski uzdevuma veikšanā.

Darba laiks

15 minūtes

Izmantots

Izmantots un piemērots 4.klasei materiāls no „Mācību un kontroles darbi latviešu valodā 5. klasei‖. Eksperimentāls mācību līdzeklis.1997., Apgāds Zvaigzne ABC.

Vārds ………………………………. DARBA LAPA „Lietvārda skaitlis, locījums”

1. Lasi tekstu! 2. Izraksti stabiņā no teksta visus lietvārdus ! 3. Šifrētā veidā norādi to skaitli un locījumu, izmantojot šifra atslēgu un pieraksta paraugu!

Vsk.

Dsk.

Nom.

Ģen.

Dat.

Akuz.

Instr.

Lok.

Vok.

Pieraksta paraugs. draugs – A, 1, suns- A, 1, Pirmais draugs. Suns pirmais atnācis pie cilvēka no meţa biezokņa. Cilvēks suni pieņēmis savā paspārnē. Tas noticis ļoti sen. Cilvēki tad dzīvoja alās kā zvēri un allaţ baiļojās. Viņu dzīvību apdraudēja lāči, tīģeri, naidīgas ciltis. Suns apveltīts ar labāku dzirdi un oţu nekā cilvēks. Viņš spēj laicīgi brīdināt par draudošām briesmām. Nu ļaudis varēja mierīgāk gulēt. Draugs viņa vietā modri stāvēja sardzē un riedams deva trauksmes signālu. Suns palīdzēja arī ganīt lopus, bet viņa mazuļi bija rotaļu biedri bērniem. Ledus un sniegs nokūst ātri, bet suņa sirds labam saimniekam uzticīga vienmēr. Vārds ………………………………. DARBA LAPA „Lietvārda skaitlis, locījums”

1. Lasi tekstu! 2. Izraksti stabiņā no teksta visus lietvārdus ! 3. Norādi to skaitli un locījumu, izmantojot pieraksta paraugu! Pieraksta paraugs. draugs – vsk., Kas? N. suns- vsk., Kas? N. Pirmais draugs. Suns pirmais atnācis pie cilvēka no meţa biezokņa. Cilvēks suni pieņēmis savā paspārnē. Tas noticis ļoti sen. Cilvēki tad dzīvoja alās kā zvēri un allaţ baiļojās. Viņu dzīvību apdraudēja lāči, tīģeri, naidīgas ciltis. Suns apveltīts ar labāku dzirdi un oţu nekā cilvēks. Viņš spēj laicīgi brīdināt par draudošām briesmām. Nu ļaudis varēja mierīgāk gulēt. Draugs viņa vietā modri stāvēja sardzē un riedams deva trauksmes signālu. Suns palīdzēja arī ganīt lopus, bet viņa mazuļi bija rotaļu biedri bērniem. Ledus un sniegs nokūst ātri, bet suņa sirds labam saimniekam uzticīga vienmēr.

17.Ilze Tumpele matemātika 4.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Skolotāja

Skolēni

2. 3. 4. 5.

Skolotāja

Skolēni un skolotāja

Diagrammas. Nostiprināt prasmi veidot stabiņu diagrammas. 1. Veicināt prasmi apkopot informāciju un attēlot to tabulā. 2. Nostiprināt prasmi iegūto informāciju attēlot stabiņu diagrammās. 3. Atkārtot informācijas nolasīšanas paņēmienus no tabulām un stabiņu diagrammām. 4. Attīstīt prasmi veikt secinājumus. 5. Attīstīt prasmi darboties pāros. Darba uzdevuma plānojums 5 min. - Kopīgi ar skolēniem pārrunā, kādi diagrammu veidi jau ir apgūti. - Skolēni tiek sadalīti pa pāriem. - Katram pārim tiek izdalīta A4 rūtiņu papa, lapa ar 4.klašu skolēnu sarakstiem un uzdevumu kārtību (Pielikums Nr.1). - Lūdz skolēniem klusu izlasīt uzdevumu un darba kārtību. 3 min. - Skolēni izlasa uzdevumu un darba kārtību. Uzdevums: Uzzīmē stabiņu diagrammu, parādot, cik katrā klasē ir zēnu un cik meiteņu! Darba kārtība: Saskaitīt cik zēnu un cik meiteņu ir: - 4. A klasē; - 4. B klasē; - 4. C klasē. Pieraksti zēnu un meiteņu skaitu uz izsniegtās lapiņas! Iegūtos datus uzzīmē stabiņu diagrammā. Stabiņus, kuros tiek parādīts meiteņu skaits, izkrāso sarkanus, bet zēnu skaits – zilus! Izdari un uzraksti secinājumus! Uzraksti vismaz 3 jautājumus, vai uzdevumus par diagrammā attēlotajiem datiem! Rūtiņu lapas otrajā pusē uzraksti, kā tika sadalīti pienākumi, un cik daudz darba katrs no darba veicējiem ieguldīja. - Izsecina, kā visērtāk iegūto informāciju apkopot un pierakstīt tabulā. 20 min. Pa pāriem patstāvīgi veic uzdoto darbu. Ja rodas kāds jautājums, dodas pie skolotāja, vai lūdz viņu pienākt. Kamēr skolēni veic uzdoto darbu, skolotājs (īpaši darba sākumā) apstaigā klasi, pārliecinās ka uzdevums ir saprasts. Tad ļauj skolēniem strādāt pašiem. Pieiet tikai tad, kad skolēni lūdz pēc palīdzības. Piecas minūtes pirms darba beigām, pabrīdina skolēnus par laika tuvošanos beigām. 3 min. Nodod darbus. (Daba paraugs – Pielikums Nr.2.) Kopīgi pārrunā, kāds bija galvenais secinājums, ko ieguvām pēc diagrammā attēlotajiem datiem? (4. klasēs zēnu un meiteņu skaits katrā klasē ir vienāds vai ļoti līdzīgs.) Īss stundas rezumējums – skolēni pastāsta kas tika paveikts, kas līdz galam neizdevās, kas vēl būtu jāapgūst un kas izdevās. 43

Pielikums Nr.1

Pielikums Nr.2

18.Santa Novada sociālās zinības 4.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Skolēni Skolēni Skolotāja

Skolēni Skolotāja

Personīgais budţets. Palīdzēt skolēniem saprast budţeta plānošanas priekšrocības. 1.Veicināt izpratnes veidošanos un atbildību par saprātīgu rīkošanos ar naudu; 2. Attīstīt prasmi plānot savus ienākumus un izdevumus; 3. Pilnveidot prasmi pamatot savu viedokli. Darba uzdevuma plānojums Izveido savu personīgo budţetu vienai nedēļai! Ieraksti burtnīcā katras dienas ienākumus un izdevumus! Skolēni uzdoto veic mājās nedēļas ietvaros. Aizpilda tabulu (pielikums Nr.1) Pārrunā ar skolēniem pētījuma rezultātus Analizējot savu budţetu, izdari secinājumus, vai: - tavi ienākumi ir lielāki, mazāki, vai vienādi ar izdevumiem; - visi izdevumi tik tiešām ir bijuši tev nepieciešami; - tev ir iespēja samazināt izdevumus un uzkrāt naudu! Ieņēmumi <; >, vai = izdevumi Izsaka savu viedokli, secinājumus Padomā, vai visi izdevumi ir bijuši tev nepieciešami un uzraksti, kādas ir iespējas samazināt izdevumus un uzkrāt naudu! www.naudasskola.lv/lv/ievads-ekonomika

Pielikums Nr.1 Diena

Mani ienākumi (kabatas nauda, uzdāvināta nauda, nopelnīta nauda)

Mani izdevumi (viss, kam tērēju naudu)

Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena Svētdiena

19.Laura Zommerovska literatūra 5.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Laiks Skolotāja

Latviešu literatūras autori Attīstīt prasmi strādāt ar tekstu, meklēt, noformulēt un pierakstīt informāciju Pilnveidot prasmi sadarboties. Attīstīt lasīšanas un lasītā analīzes prasmi Sistematizēt informāciju, izmantojot daţādus paņēmienus. 80 min Darba uzdevuma plānojums Skolēni tiek sadalīti grupās pa pieci. Skolotāja informē skolēnus par darba gaitu. Katrai grupai ir viena A3 lapa, divas teksta lapas un viens planšetdators. Katrā grupā tiek izvirzīts viens līderis, kurš ir atbildīgs par uzvedību grupā un uzdevumu sadali (rakstītājs, informācijas atlasītājs, interesantā fakta meklētājs, atbildīgais par vizuālo noformējumu). Grupas uzdevums ir izveidot informatīvu plakātu par konkrēto autoru. Plakātā informācijai ir jābūt strukturētai, viegli uztveramai, konkrētai. Skolotāja kopīgi ar skolēniem izvirza vērtēšanas kritērijus: 1. Plakāta vizuālais noformējums; 2. Informācijas apjoms; 3. Informācijas saprotamība, konkrētība; 4. Interesantais fakts; 5. Darba prezentēšana; 6. Pašvērtējums.

Skolēni

Skolēni strādā grupās. Informāciju grupa atlasa no teksta lapām. Katrai grupai, izmantojot planšetdatoru, pašiem ir jāatrod arī interesants fakts par autoru, kurš nav pieminēts teksta informācijas lapās. Skolēni darba gaitā: spēj no liela informācijas daudzuma atlasīt sev nepieciešamo informāciju; prot strādāt ar tekstu – atrast tekstā konkrētus faktus; spēj, izmantojot tehnoloģijas, atrast nepieciešamo informāciju; pilnveido prasmi strādāt grupā; pilnveido prasmi uzstāties. Darba rezultāts ir prezentē visi grupas dalībnieki. Darba gaitā tiek pilnveidotas standarta prasības: 10.10. stāsta un/vai atstāsta tekstu īsi vai detalizēti; 10.12. mērķtiecīgi pilnveido runāšanas prasmi; 10.16. vērtē tekstā ietverto informāciju (jauna/zināma, svarīga/mazsvarīga) un izmanto to savā darbībā; 10.17. mērķtiecīgi attīsta lasīšanas prasmi; 10.20. pieraksta un sistematizē informāciju, izmantojot daţādus paņēmienus; 47

20.Ilze Ziedkalne angļu valoda 5.klase Stundas tēma Mērķis 1) Uzdevumi 2) 3) 4) Skolotāja Skolēni Skolotāja Skolēni

Skolotāja Skolotāja

Skolēni Skolotāja

Skolēni

Skolotāja Skolēni

Skolotāja

Trip to London (2 mācību stundas) Rosināt interesi par Londonu un tūristu apmeklētākajām vietām Londonā. Papildināt skolēnu vārdu krājumu; Veicināt skolēnu klausīšanās prasmju attīstību; Pilnveidot skolēnu lasītprasmi; Sekmēt skolēnu pētniecisko prasmju attīstību. Darba uzdevuma plānojums Rosina skolēnus padomāt, ko viņi zina par Londonu. Uzdod jautājumu: What do you know about London? Skolēni atbild uz jautājumu (London is the capital city of the United Kingdom etc.). (3 min.) Aicina vispirms pa pāriem, pēc tam grupā pa četri izveidot domu karti. What famous places do you know in London? Skolēni pa pāriem veido domu karti, rakstot sev zināmas populāras vietas Londonā (London Eye, Big Ben etc.). Pēc tam skolēni grupā pa četri no savām domu kartēm izvēlas 3 vispopulārākās vietas (Top 3 places). Katras grupas pārstāvis nosauc 3 populārākās vietas (7 min.) Aicina skolēnus iepazīt Londonu, noskatoties video par ģimenes ceļojumu uz Londonu, kā arī lasot tekstu par Londonu un daţām Londonas populārākajām vietām. Rosina skolēnus pirms video skatīšanās iepazīties ar pirmo uzdevumu darba lapā, izlasīt vietu nosaukumus. Uzdod jautājumus: Do you know these places? What can you tell about them? Noskaidro tās vietas, kuras skolēniem nav zināmas. Rāda katras vietas attēlu. (10 min.) Atbild uz jautājumiem. Rāda video ‖This is London‖ (https://www.youtube.com/watch?v=P2WQBD6nNY4, līdz 5:45) un video skatīšanās laikā aicina veikt pirmo uzdevumu darba lapā. (6 min.) Skatās video, veic uzdevumu darba lapā – atzīmē pareizā secībā nosauktās vietas Londonā. Pārbauda pareizo secību, saucot vietu nosaukumus. Skatās video otro reizi, pēc noskatīšanās pilda otro uzdevumu – atzīmē, vai dotais apgalvojums ir pareizs vai nepareizs (ja tas ir nepareizs, tad izlabo kļūdu). Pārbauda apgalvojumus, izlasot tos. (14 min.) Aicina skolēnus lasīt tekstu darba lapas otrā pusē. Lasa tekstu individuāli (pielikums Nr.1) un ar trīs krāsu zīmuļiem atzīmē tekstā: ar zaļu – informāciju, kuru jau zināja; ar sarkanu – informāciju, kuru vēl nezināja; ar dzeltenu – informāciju, kura šķita ļoti interesanta. Pēc darba ar tekstu, skolēni lasa tekstu un tulko. Noskaidro neskaidros vārdus, ja tādi ir. (20 min.) Pēc katras rindkopas uzdod jautājumus: What did you know about London/ Buckingham Palace/ London Eye/ Big Ben / Tower Bridge / Harrods? 48

Skolēni Skolotāja Skolēni

What was new for you? What was the most interesting about London/ Buckingham Palace/ London Eye/ Big Ben / Tower Bridge / Harrods? Atbild uz jautājumiem darba lapā. (10 min.) Uzdod jautājumu (pēdējais jautājums darba lapā): Which place would you like to visit in London? Why? Katrs skolēns pastāsta, kuru vietu Londonā gribētu apmeklēt un kāpēc. (10 min.)

Pielikums Nr.1

21.Baiba Millere 5.un 6.klase angļu valoda Stundas tēma Mērķis

Easter customs and traditions in Latvia and in your family. to introduce pupils with Easter customs and traditions and develop skills to develop questionnaires and conduct enquiries The task is to develop an questionnaire to ask their parents (grandparents, relatives) about Easter traditions in their childhood (Past Simple) Darba uzdevuma plānojums *The teacher elicits from pupils what they know about Easter customs and traditions in Latvia. (The questions are organizēs in such a way that they can be questions for questionnaire: - general, - specific. (skolotāja uzdod jautājumus mutiski, uzxraksta uz tāfeles) Piedāvātie jautājumi: 1)When do we have Easter? (Which season?) 2) How many days do celebrate Easter? (on what days?) 3) What does a word ―Easter‖ mean? 4) What are the symbols of Easter? (rabbit, colored eggs…) 5) What do we do and what do we eat at Easter?

Uzdevumi Skolotāja

Skolēni Skolotāja

*The teacher explains that when we want to conduct on inquiry, we first make a questionnaire starting with general questions and than specific (more conctere). The pupils work in pairs (groups for 5-t min developing 5 questions they could use) they present; the class discusses and agrees on the best 5 questions everybody has to ask and report the next day. Pupils reports about Easter traditions in their families. https://www.pinterest.com/explore/c-language-interview-questions/ https://www.youtube.com/watch?v=CfEga-dr_Ww

22.Inta Šablovska matemātika 6.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Laiks Skolotāja

Skolēni

Proporcija Iepazīstināt ar proporcijas jēdzienu, Sekmēt izpratni par proporcijas pamatīpašību un tās izmantošanu Noskaidrot vai attiecību vienādība ir proporcija, Iepazīties ar proporcijas locekļu nosaukumiem, Pārbaudīt kādus proporcijas locekļus var mainīt vietām, Izpildīt uzdevumus no mācību grāmatas. Pētniecības prasmju pilnveides uzdevumam veltītais laiks - 5 minūtes Darba uzdevuma plānojums Uzdevums skolēniem pirms proporcijas pamatīpašības noskaidrošanas: Dota proporcija 49 : 7 = 35 : 5 Vai dotā proporcija saglabāsies, ja mainīs vietām brīvi izvēlētus divus skaitļus! Uzraksti secinājumu, kurā gadījumā saglabājas! Skolēni 3 min strādā patstāvīgi. Samaina vietām divus skaitļus un pārbauda vai proporcija saglabājas (vai vienādība ir patiesa - labā puse vienāda ar kreiso pusi). Lai darbs būtu pārskatāms, var pierakstīt noteiktā kārtībā, piemēram: Skaitļi kurus maina vietām proporcija 7 ar 49

Vienādība

7:49=35:5

Saglabājas/nesaglabājas # 5 nesaglabājas

Skolotāja

Pēc 3 min kopīgi pārrunā visus sešus skaitļu maiņas veidus.

Skolēni

Skolēni uz tāfeles uzraksta tās divas vienādības, kuras pēc skaitļu maiņas paliek patiesas (saglabājas proporcija). Skolēni secina, ka var mainīt vietām 49 ar 5 un 7 ar 35. Skolēni formulē beigu secinājumu – proporcijā drīkst mainīt vietām malējos un vidējos locekļus!

23.Anna Pauliņa matemātika 6.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Laiks Skolotāja

Skolēni Skolotāja

Riņķa līnijas garums Izpētīt sakarību starp riņķa līnijas garumu un diametru 1.Iepazīstināt skolēnus ar matemātisko konstanti π≈3,14… un tās aprēķināšanu. 2.Iemācīt aprēķināt riņķa līnijas garumu. 3.Attīstīt skolēnos prasmi strādāt grupā un sadarboties . 20-25 min. Darba uzdevuma plānojums 1)Iepazīstina ar darba uzdevuma mērķi un uzdevumiem; 2)sadala skolēnus grupās pa 4 skolēniem katrā grupā (divi soli); 3)izdala katrai grupai A3 lapu, kur novilktas 5 daţādas riņķa līnijas un biezu diegu; 4)lūdz grupām novilkt diametru katrā riņķa līnijā; 5)izmērīt ar biezā diega un lineāla palīdzību pēc iespējas precīzāk riņķa līnijas garumu C un diametru d; 6)mērījumus ierakstīt tabulā kladē ; 7)ar kalkulatora palīdzību izdalīt riņķa līnijas garumu ar diametra garumu; 8)salīdzināt iegūtos rezultātus, pierakstot secinājumu. 1) Veic skolotājas uzdoto ; 2) katras grupas pārstāvis ar datu kameras palīdzību prezentē 1-2 min. iegūtos rezultātus un secinājumus. Uzdod jautājumus un lūdz apkopot secinājumus:  Kāda sakarība pastāv starp lielumiem d un C?  Kopīgi ar skolēniem izdara secinājumu, ka riņķa līnijas garums ir vienāds ar apmēram 3 diametru garumiem un par matemātisko konstanti π≈3,14.., kur π (lasa pī) ir grieķu alfabēta burts.  Uzrakstiet formulu, pēc kuras var aprēķināt riņķa līnijas garumu, ja zināms tā diametrs ( C= π d)  Kā aprēķināsim riņķa līnijas garumu, ja dots tās rādiuss? (C= 2π r)  Tālāk izlasīsim mācību grāmatā dotos secinājumus risināsim ar iegūto formulu uzdevumus no mācību grāmatas 5.klasei 227.lpp./228.lpp.

24.Indra Bite dabaszinības 6.klase

Skolotāja

Sāls iegūšana no sāls šķīduma (eksperiments) Vielas izdalīšana no šķīduma ar iztvaicēšanu, ievērojot pareizus darba kritērijus Iepazīties ar darba kritērijiem; Pagatavot viendabīgu vielas maisījumu; Izvirzīt hipotēzi; Veikt darba aprakstu; Veikt novērojumus un tos pierakstīt; Veikt secinājumus; Atbildēt uz jautājumiem ( darbu veic mājās pēc dotajiem kritērijiem). 80 + min Darba uzdevuma plānojums Darbu veic pēc tēmas „Maisījumu atdalīšana‖

Skolēni

1.posms- stundā iepazīstina ar darba kritērijiem ( 40 min) Skolotājs iepazīstina ar eksperimentu izmantojot dabaszinības blogu (kurā ir izstrādāti darba kritēriji) http://dabaszinibasskola.blogspot.com/p/petnieciskadarbiba.html Paskaidro katru punktu. Izvirza kopīgi hipotēzi. Darbu veic mājās apmēram divas nedēļas pēc dotajiem kritērijiem.

Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Laiks

2.posms – skolā (darba izvērtējums ) viena mācību stunda ( 40 min). Pārrunā veikto eksperimentu, veic eksperimenta izvērtējumu brīvā stilā uz tās pašas darbs lapas, kur ir eksperimenta apraksts (balstvārdi: kāds bija uzdevums, kas bija darbam nepieciešams, ko uzzināja veicot eksperimentu, ko iemācījās, ko saprata, kas patika, vai kas radīja grūtības un tml. ).

Dabaszinības mācību grāmata - I.Vilks, R. Gribuste, S. Vilciņa „Dabaszinības 6.klasei‖, izdevn. Lielvārds, 2007. 95.lpp. (Pārliecinies praktiski).

25.Kristīne Bārdule vesture, angļu valoda 6.klase Stundas tēma Mērķis Uzdevumi

Laiks Skolotāja

Skolēni

Skolotāja

Skolēni

Skolotāja Skolēni

Eiropas Savienība Pilnveidot izpratni par Eiropas Savienību, Šengenas zonu un Eirozonu, to priekšrocībām un trūkumiem Iegūt informāciju par Eiropas Savienības, Šengenas zonas un Eirozonas valstīm Pilnveidot prasmi strādāt ar karti Pilnveidot prasmi daudzveidīgi prezentēt iegūto informāciju Paplašināt angļu valodas vārdu krājumu saistībā ar politiku Pilnveidot prasmi lasīt saīsinājumus, izprast tos, izrunāt valstu nosaukumus angļu valodā Atkārtot prezentēšanā pielietojamās frāzes un jautājumu veidošanas principus 80 min Darba uzdevuma plānojums Sadala skolēnus grupās atbilstoši katra zināšanām un spējām. Katrā grupā vismaz viens skolēns, kuram ir labas angļu valodas zināšanas. Skolēni mājas darbā, skatoties video, ieguvuši pamatzināšanas par Eiropas Savienību, Šengenas zonu un Eirozonu (flipped classroom) Skolotāja izklāsta mācību stundā veicamos uzdevumus, balstoties uz mājas darbā iegūto informāciju (5 min) Uzdod jautājumus klasesbiedriem, pieraksta klasesbiedra vārdu, kurš var atbildēt uz doto jautājumu Darba lapa Find who knows! (Pielikums Nr.1) (5 min) Frontāla atbilţu pārbaude Informatīvo tekstu izdale (pielikums Nr.4), prezentācijā izmantojamo frāţu izdale (pielikums Nr.2) prezentācijas darba lapas izdale (pielikums Nr.5). (5 min) Lasa informāciju par Eiropas Savienības, Šengenas zonas un Eirozonas valstīm. Meklē informāciju par Eiropas Savienības, Šengenas zonas un Eirozonas izveides laiku un Latvijas pievienošanos tām. Meklē informāciju par priekšrocībām un trūkumiem, atrodoties Eiropas Savienībā, Šengenas zonā un Eirozonā. Aizpilda karti / domu karti/ Venna diagrammu, atspoguļojot valstis, kuras ir Eiropas Savienībā, Šengenas zonā un Eirozonā Sagatavo 2 jautājumus klasesbiedriem par Eiropas Savienību, Šengenas zonu un Eirozonu. (25 min) Piedāvā izlozēt prezentācijas tematu (pielikums Nr.3) Grupas prezentē izanalizēto un sastrukturēto informāciju. Katra grupa prezentē vienu no tematiem (pielikums Nr.3) Uzdod sagatavotos jautājumus citu grupu skolēniem Novērtē savu darbu grupā mācību stundas laikā (40 min)

Pielikums Nr.1 Find who knows! Question

Name

How many countries are in European Union? How many countries signed agreement about creation of European union? What was the purpose to establish European Union? What is Schengen area? What is Eurozone? Pielikums Nr.2 Language for presenting Introduction

During the presentation, I would like to explane … This presentation will be about ...

Referring

As I said before … Now I want to … I’d like to point out some important points on this chart/map… If you look at…

Ending a section

That’s all I wanted to say about … To summarize … We’d like to finish by saying… That’s the end of the presentation. Thank you very much.

Dealing with questions

If there are any questions, I’ll be happy to answer them. Don’t hesitate to ask questions. This bring me to the end of the presentation. Are there any questions? Pielikums Nr.3

information and countries of European Union advantages and disadvantages of European Union information and countries of Schengen Area advantages and disadvantages of Schengen Area information and countries of Eurozone advantages and disadvantages of Eurozone 57

Pielikums Nr.4

Information European Union The European Union is a unique economic and political union between 28 European countries that together cover much of the continent. The EU was created soon after the Second World War. The first steps were to foster economic cooperation: the idea being that countries that trade with one another more likely to avoid conflicts and wars. The result was the European Economic Community (EEC), created in 1958, and initially (sākotnēji) increasing economic cooperation between six countries: Belgium, Germany, France, Italy, Luxembourg and the Netherlands. One of the EU's main goals is to promote human rights. Human freedom, democracy, equality, the rule of law and respect for human rights: these are the core values of the EU. Year of entry Countries 01/01/1958

Belgium, France, Germany, Italy, Luxembourg, Netherlands

01/01/1973

Denmark, Ireland, United Kingdom

01/01/1981

Greece

01/01/1986

Portugal, Spain

01/01/1995

Austria, Finland, Sweden

01/05/2004

Cyprus, Czech Republic, Estonia, Hungary, Latvia, Lithuania, Malta, Poland, Slovakia, Slovenia

01/01/2007

Bulgaria, Romania

01/07/2013

Croatia

Schengen area In 1985 five EU states decided to abolish (atcelt) internal border controls. The Schengen Agreement was named after a small village in Luxembourg that is located where borders of Germany and France meet. Schengen Agreement signed in June 1985 by Belgium, Germany, France, Luxembourg and the Netherlands. Latvia joined Schengen area in December 2007. Currently (šobrīd), the Schengen area consists of 26 European countries (of which 22 are EU member states): Belgium, Czech Republic, Denmark, Germany, Estonia, Greece, Spain, France, Italy, Latvia, Lithuania, Luxembourg, Hungary, Malta, Netherlands, Austria, Poland, Portugal, Slovenia, Slovakia, Finland and Sweden, along (kā arī) with Iceland, Liechtenstein, Norway and Switzerland which aren’t EU member states. A Europe without internal borders brings huge benefit to the economy. The free movement of persons is a fundamental right guaranteed by the EU to its citizens. It entitles (dod tiesības) every EU citizen to travel, work and live in any EU country without special formalities. 58

To ensure security within the border-free area, Schengen states exchange information to tackle (novērst) organised cross-border crime and terrorism.

They have increased police

cooperation, as well as the use of the SIS (the Schengen information system). SIS is a large-scale information system that enables (ļaut) police, migration (migrācijas), judicial (tiesu) and other authorities (iestādes) to enter and collaborate to find missing persons, persons or objects related to criminals and to find non-EU nationals who are not allowed to enter or stay in the Schengen area. To join the Schengen area, the Schengen states have had to demonstrate that they are able to: • take responsibility for controlling the external (ārējās) borders, • cooperate with the other Schengen states in order to maintain (saglabāt) a high level of security, • apply the set of Schengen rules, such as rules on land, sea and air border controls, visa issuing (izdošana), police cooperation and personal data protection (aizsardzība); • connect to and use the Schengen Information System (SIS) and the Visa Information System (VIS).

Eurozone The euro is the proof of European integration. It is the common currency in 19 out of 28 EU countries and used by some 338.6 million people every day. The benefits of the common currency are immediately obvious to anyone travelling abroad or shopping online on websites based in another EU country. The euro was introduced on 1 January 1999 as a virtual currency. Banknotes and coins were introduced on 1 January 2002. A single currency offers many advantages, such as eliminating fluctuating (svārstības) exchange rates and exchange costs. It is easier for companies to conduct (vadīt) cross-border trade and the economy is more stable, the economy grows and consumers (patērētāji) have more choice. A common currency also encourages people to travel and shop in other countries. At global level, the euro gives the EU more clout (autoritāte), as it is the second most important international currency after the US dollar. Euro is used in Austria, Belgium,

Cyprus, Estonia, Finland, France, Germany, Greece,

Ireland, Italy, Latvia, Lithuania, Luxembourg, Malta, the Netherlands, Portugal, Slovakia, Slovenia, Spain.