1.1. Ceļošanas pirmsākumi
G
andrīz ikvienas valsts tūrisma nozares pētnieki ir centušies izprast ceļošanu – šīs aizraujošās nodarbošanās un tās organizēšanas vēsturi, meklēt tūrisma pirmsākumus. Daļa pētnieku tūrisma (ceļošanu izklaides nolūkos) pirmsākumus saista ar seno grieķu un romiešu ceļojumiem (Sigaux, 1966, 9), citi uzsver industriālās sabiedrības nozīmi ceļošanas popularizēšanā un Anglijā organizētos ceļojumus Grand Tour uz Eiropu, kad 1763. gadā sāka lietot vārdu “tūrisms”. Gandrīz visos tūrisma vēstures avotos tiek minēts 1841. gads, kad bijušais baptistu sludinātājs Tomass Kuks (Thomas Cook), Anglijā organizēja pirmo ceļojumu ar vilcienu ap 500 cilvēku lielai ceļotāju grupai no Lesteras uz Lafboro, lai apmeklētu atturības kustības atbalstītāju organizētu sanāksmi (Inglis, 2000, 14). Kādi ir ceļošanas pirmsākumi Latvijā? Kad Latvijā aizsākās izklaides ceļojumi jeb tūrisms? Kā šī – mūsdienās jau tik nozīmīgā tautsaimniecības nozare ir attīstījusies Latvijā? Šīs grāmatas autori ir apkopojuši līdz šim izkliedēto publicēto un nepublicēto informāciju par tūrismu Latvijā, fiksējuši tūrisma nozares attīstības nozīmīgākos notikumus, pagrieziena punktus, minējuši nozīmīgākās personas, bez kuru ieguldījuma tūrisms Latvijā nebūtu tāds, kāds tas ir. Latvijas tūrisma vēsturē var izdalīt četrus atšķirīgus vēstures periodus, kuros atšķīrās ne tikai ceļotāju skaits, virzieni, maršruti un raksturs, bet arī tūrisma uzņēmumi un tūrisma organizācija: I Ceļojumi viduslaikos un tūrisma saimniecības rašanās 19. gs.; II Neatkarīgās Latvijas periods (1918–1940); III Padomju periods; IV Mūsdienas – kopš valstiskās neatkarības atgūšanas 1990. gadā (Rozīte, 1999a, 42). Pirmais posms Latvijas tūrisma vēsturē aptver laika periodu no viduslaiku ceļojumiem līdz pat Pirmajam pasaules karam, kurā pakāpeniski radās jauni ceļošanas veidi un motīvi, tika sniegti ceļojuma pakalpojumi un veidojās pirmie viesmīlības uzņēmumi. Ceļojumu vēsturē var ierakstīt arī līvu valdnieku Kaupo, kurš, kā liecina Indriķa hronika, 1203. gadā kopā ar Daugavgrīvas klostera abatu Teodoriku caur Vāciju devās uz Romu un tikās ar pāvestu Inocentu III, un atgriezās 1204. gadā (Latviešu konversācijas vārdnīca, 1931).
15
