2.5. Latvijas tūrisma zīmolvedība un mārketings
“T
ūrisma vietas mārketings ietver visas tās aktivitātes, kas nepieciešamas, lai savestu kopā potenciālos ceļotājus un pakalpojumu piedāvātājus ceļojuma galamērķī. Valsts līmenī galvenais fokuss ir: ceļojuma galamērķa konkurētspējīga pozicionēšana globālajā tūrisma tirgū, veidojot un stiprinot piesaistoša ceļojuma galamērķa tēlu, tostarp izmantojot zīmolēšanas stratēģiju un efektīvu tūristu piesaisti no augsta potenciāla tirgiem.”
P
(Aija van der Steina, 2021)
agājuša gadsimta 90. gados pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, kad Latviju aizvien vairāk sāka apmeklēt ārvalstu viesi un sāka attīstīties ienākošais jeb uzņemošais tūrisms, skaidri iezīmējās vajadzība pēc tūrisma informācijas par Latviju. Cilvēkiem Eiropā un pasaulē Latvija un Baltijas valstis visbiežāk asociējās ar PSRS, komunisma režīmu, industriālu vidi, un šīs asociācijas bieži bija negatīvas. Piemēram, Zviedrijas laikrakstā bija ievietoti padomi tūristiem: “Ja Baltijā nenozags loga tīrītāju, tad, ļoti ticams, – automašīnu pašu, bet var gadīties, ka piekaus vai nositīs.” Beigas tomēr cerīgas: “Ja ievērosit normālu piesardzību (piemēram, nedauzīsieties apkārt vēlu vakaros vai pa nakti), tad – brauciet mierīgi! Baltija tūristus gaida.” (Irbe, 1994) Taču lielākajai daļai Eiropas un pasaules iedzīvotāju nebija nekādu asociāciju ar Latviju, jo par tādu valsti viņi nekad nebija dzirdējuši. Jebkāda informācija par Latviju ārzemēs bija ierobežota, novecojusi un neatbilda aktuālajai situācijai. Arī ceļotājiem nepieciešamās informācijas pieejamība ārvalstīs bija ierobežota, un informācijas materiāli noteikti nebija ceļotājus iedvesmojoši, jo “pat Latvijas oficiālajām pārstāvniecībām ārzemēs sveštautu tūristu apkalpošanai jāizlīdzas ar pašu sagatavotām, fotokopētām lapām. [..] jaunām publikācijām naudas nav ne Latvijas tūrisma pārvaldei, ne citām Latvijas iestādēm” (E. D., Austrālijas Latvietis, 1994). Šo informācijas robu un vietējo organizāciju nespēju nodrošināt ar vajadzīgo informāciju aizpildīja gan starptautiskie tūrisma ceļveži, gan ārzemnieku, tostarp
171
