4.1. Vēsturiskās tendences un kopsakarības
Š
ajā nodaļā stāstīts par tūrisma attīstību reģionos. Sākumā aplūkotas kopīgās vēsturiskās tendences, īpaši pievēršoties laikposmam no 20. gs. 90. gadu sākuma līdz mūsdienām. Uzsvērtas reģionu raksturīgās iezīmes un galvenie iemesli, kas ietekmējuši atšķirīgu attīstību, turpinājumā apakšnodaļās izceļot katru no reģioniem atsevišķi. Ņemot vērā tūrisma stratēģisko nozīmi un lielo apjomu Rīgā un Jūrmalā, abas pilsētas aprakstītas katra savā nodaļā. Tālāk reģioni iekļauti alfabēta secībā, par pamatu to robežām izmantojot Valsts prezidenta Egila Levita 2020. gada iniciatīvu par Vēsturisko zemju likumu, kura pamatojumā citstarp teikts, ka “latviskums ir daudzveidīgs, to veido dažādas kultūrtelpas, tādēļ ir svarīgi šo faktu nostiprināt tiesību aktos” (Likumprojekts .., 2020), trīs vēsturiskās zemes – Vidzeme, Latgale un Kurzeme raksturotas šo galamērķu ietvaros, savukārt Zemgale izcelta kopā ar Sēliju, pastiprinot atšķirīgās kultūrtelpas pamanāmību, daļa no Vidzemes un Zemgales robežvietām aprakstīta Zemgales sadaļā. Latvijas teritorijā dzīvojušās kopienas mijiedarbībā ar kaimiņu kultūrām jau kopš pirmajām apdzīvotajām apmetnēm akmens laikmetā ir veidojušas pirmsākumus kultūras mantojumam. Citiem vārdiem – Roma vēl nebija dibināta, bet mūsu priekšgājēji jau darināja rūpīgi noslīpētas kaula rotadatas un ķēra zivis Daugavā, Lubānā vai Burtniekā. Cilvēka un dabas mijiedarbībā no zemkopības pirmsākumiem pamazām sāka veidoties lauku kultūrainava, kas kā dinamisks process turpinās joprojām. Ainavas “lasīšana” un cilvēka dzīves telpas un ikdienas agrāko laiku vai mūsdienu darbību izpratne dažādās vietās, kontekstos un laikposmos ir viens no tūrisma izziņas motīviem, kur skaidri ieskicējas reģionālās atšķirības. Kultūras mantojuma vērtības raisa apbrīnu un cieņu par sabiedrības sasniegumiem dažādos laikos, vienlaikus sniedzot papildu impulsu pieredzes pārmantošanai, tradīciju saglabāšanai un praktizēšanai mūsdienās. Tādējādi tūrisms kā zinātkāras ceļošanas process palīdz aktualizēt mantojuma vērtību, sniedzot vietējiem papildu motivāciju rūpēties par to. Ceļošanas motīvi gadsimtu gaitā mainījušies, pielāgojoties dažādajām ceļošanas un atpūtas iespējām, kas mūsdienās kļuvušas par dzīves kvalitātes neatņemamu sastāvdaļu dažādu dzīvesstilu piekritējiem. Mainījušies arī tūrisma pakalpojumu sniedzēji un izpratne par to, kas veido tūrisma pieredzējumu. Tūrisms nav tikai apskates objekti un marķēti maršruti, bet arvien vairāk 329
