1.3. Padomju periods
L
atvijas okupācija 1940. gadā un Otrais pasaules karš sagrāva arī Latvijas brīvvalsts laikā izveidoto tūrisma sistēmu, padomju režīmā padarot to politizētu līdzīgi citām nozarēm. Latvijā tika ieviesta Padomju Savienībā pastāvošā monopolsistēma, tas ir, – visu vietējo tūrismu pārzināja Vissavienības arodbiedrību centrālā padome ar tās pakļautībā esošajām Centrālo tūrisma ekskursiju padomi un Kūrortu pārvaldes centrālo padomi, bet ārzemju tūrismu uzraudzīja Vissavienības akciju sabiedrības “Intūrists” (VAS Intūrists) un vēlāk arī Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības jaunatnes tūrisma organizācija ”Sputņiks” un to republikāniskās struktūras. Tūrisma attīstību, īpaši starptautisko, būtiski ietekmēja atrašanās aiz t.s. “dzelzs priekškara”, kas nozīmēja, ka bija ļoti ierobežoti tradicionālie tūrisma sakari ar lielāko daļu pasaules valstīm, izņemot t.s. sociālistiskā bloka valstis. Savukārt strauji attīstījās vietējais tūrisms “brālīgo republiku” starpā ar mērķi veicināt tautu draudzību un izveidot “vienotu padomju tautu”, tāpēc tūrisma maršrutos un ekskursijās, un pasākumos liela vērība tika veltīta militāri patriotiskajiem aspektiem. Arī Latvijas iedzīvotāji, kuriem bija ļoti ierobežotas iespējas ceļot uz ārzemēm, aktīvi izmantoja iespējas apceļot plašo Padomju zemi. Pēc kara beigām, jau 1946. gadā, pie Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes nodibināja Tūrisma un ekskursiju Latvijas PSR pārvaldi, kas, vēl divas reizes mainot nosaukumu, no 1962. gada strādāja kā Latvijas republikāniskā tūrisma un ekskursiju padome. Tās vadībā tika organizēts vietējais tūrisms, t.i., Padomju Savienībā un Latvijā. Vietējā tūrisma attīstība notika divos virzienos. Pirmais bija t.s. plānotais tūrisms, kura pamatā bija esošo tūrisma organizāciju sagatavoti ceļojumi grupās, kas bija atbilstoši padomju laika ideoloģiskajām nostādnēm. Dalība tajos bija iespējama ar ceļazīmēm, kuru iegādi bieži vien pēc dažādiem kritērijiem un dažādos apmēros apmaksāja darba vietas vai arodbiedrības. Otrs – visā Padomju Savienībā (un attiecīgi arī Latvijā) tika mērķtiecīgi veicināts un bija populārs toreiz t.s. masu (arī sporta) jeb pašdarbīgais tūrisms, kura būtība bija pašu dalībnieku sagatavoti ceļojumi, ietverot aktīvās atpūtas, novadpētniecības un sporta elementus. Jāpiezīmē, ka bija arī tā sauktie neorganizētie jeb oficiāli nenoformētie (neformālie) ceļojumi, ko veica individuāli ceļotāji vai to grupas pēc savas iniciatīvas, neiekļaujoties kādos sistēmas rāmjos un statistikas rādītājos, tomēr aktīvi piedaloties 41
