Tūrisms Latvijā Cauri Gadsimtiem

Page 70

2.1. Institucionālais ietvars un pārvaldība, galvenās tūrisma attīstības aktualitātes

A

tgūstot Latvijas Republikas neatkarību 1991. gadā, tūrismam kā tautsaimniecības nozarei brīvā tirgus ekonomikas apstākļos bija jāsāk attīstīties no jauna – jārada tiesiskais pamats, jāatgūst un jāprivatizē īpašumi, jāmācās līdzsvarot pieprasījumu un piedāvājumu, jāuzzina, kā piesaistīt pircēju – apmeklētāju/tūristu –, jāizprot un jānovērtē tūrista un ceļotāja vajadzības, un ar prieku tiem jāpakalpo. Bija jānodrošina pienācīga rietumu ikdienas līmeņa infrastruktūra viesnīcās un citās tūristu naktsmītnēs, kafejnīcās un restorānos, jākārto vīzas, galvenokārt gan uz ārvalstīm, kā arī jāpasūta biļetes. Bija jārunā un jāraksta angļu valodā, jāstrādā ar datoru, jāapgūst internets. Tas viss kopumā veidoja jaunus pakalpojumus, lai Latvijas iedzīvotāji varētu ceļot uz ārvalstīm, bet ārzemnieki – uz Latviju. 90. gados vairāki agrāk iecienīti kūrorti un restorāni piedzīvoja panīkumu, jo nebija vēl zināšanu un pieredzes, kā saimniekot jaunajos apstākļos. Tomēr daži tūrisma objekti un uzņēmumi izdzīvoja un ar radošu pieeju turpināja attīstīties, piemēram, Siguldas gaisa vagoniņš (tagad Sigulda Adventures nodrošina pakalpojumus adrenalīna cienītājiem, lēcienus ar gumiju virs Gaujas, braucienu ar Zērgli jeb brauciens pa vagoniņa gaisa trošu ceļu), bet daļa agrāk iecienīto tūrisma un atpūtas vietu nespēja izdzīvot, piemēram, vēsturiskais kūrorts sanatorija “Ķemeri”, tūristu bāze “Sigulda” Gaujas senlejā un “Sauleskalns” Krāslavas novadā (kopš 2021. gada ziemas Sauleskalns atkal uzņem kalnu slēpotājus divās trasēs), restorāns “Sēnīte” Inčukalnā un restorāns “Jūras pērle” Jūrmalā. Iemesli tam bijuši dažādi – gan saimniekošanas prasmes, gan nesakārtotas īpašumtiesības, gan pieprasījuma, paradumu un mobilitātes iespēju maiņa. Tūrisma valsts politikas apzināšanas un formulēšanas process sākās tūlīt pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Neatkarīgās Latvijas valdības mērķis kopš paša sākuma bija integrēt Latviju Eiropas un pasaules tūrisma sistēmās, veidot Latviju par pievilcīgu un daudzveidīgu tūrisma galamērķi. Lai to sasniegtu, Latvija ķērās pie valsts politikas izstrādes līdzsvarotai tūrisma attīstībai – sāka izveidot institucionālo sistēmu, tiesisko un politikas plānošanas bāzi, piešķirt dotācijas no valsts budžeta līdzekļiem, iesaistīties starptautiskās aktivitātēs. 69


Turn static files into dynamic content formats.

Create a flipbook

Articles inside

4.6. Vidzeme. Andris Klepers

44min
pages 426-452

5. nodaļa. Nākotnes mērķi un izaicinājumi. Ēriks Lingebērziņš

15min
pages 488-498

4.7. Zemgale un Sēlija. Dace Kaufmane

59min
pages 453-487

4.5. Latgale. Līga Kondrāte

37min
pages 402-425

4.4. Kurzeme. Artis Gustovskis

42min
pages 377-401

4.3. Jūrmala. Maija Rozīte

29min
pages 357-376

4.2. Rīga. Maija Rozīte

29min
pages 339-356

3.4. Uzņemošais tūrisms: ārvalstu tūristi Latvijā. Aija van der Steina

57min
pages 278-308

3.5. Neformālās ceļotāju grupas. Normunds Smaļinskis

30min
pages 309-327

4.1. Vēsturiskās tendences un kopsakarības. Andris Klepers

12min
pages 330-338

3.2. Lauku tūrisms. Juris Smaļinskis

20min
pages 236-247

2.5. Latvijas tūrisma zīmolvedība un mārketings. Aija van der Steina

55min
pages 172-207

2.4. Profesionālās tūrisma organizācijas. Daina Vinklere

1hr
pages 125-171

2.3. Starptautiskā sadarbība. Aira Andriksone, Agita Līviņa

28min
pages 106-124

aktualitātes. Aira Andriksone, Agita Līviņa

42min
pages 70-95

Aira Andriksone, Agita Līviņa

16min
pages 96-105

1.3. Padomju periods. Daina Vinklere

41min
pages 42-67

1.2. Tūrisms Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Maija Rozīte

24min
pages 25-41

1.1. Ceļošanas pirmsākumi. Maija Rozīte

11min
pages 16-24

Ceļavārdi

3min
pages 6-8

Saīsinājumi

2min
pages 11-13

Par autoriem

2min
pages 9-10
Issuu converts static files into: digital portfolios, online yearbooks, online catalogs, digital photo albums and more. Sign up and create your flipbook.