Andrejs Legzdins. mani darbi un nedarbi

UDK 72 (474.3) Le 228

PRIEKŠVĀRDS Vecaistēvs Kārlis Skalbe man uzrakstīja dzejoli JAUNĀS EGLES, kas sākās tā: ”Mācies lasīt, mazo puisīt..."

Man neizdevās līdz galam izpildīt viņa novēlējumu – kad vecaistēvs man rakstīja šo dzejoli, viņš nezināja, ka es būšu dislektiķis un man būs grūtības ar burtiem un skaitļiem, jo man kreisā smadzeņu puse nav dominējoša. Toties labā ir, un es to esmu attīstījis dzīves gaitā, nodarbojoties ar vizuālām un telpiskām lietām. Tāpēc vizuālā un formu valoda ir MANA VALODA. Mana māte Ilze Skalbe-Legzdiņa, kad strādāja pie savas grāmatas KĀRLIS SKALBE STĀSTA..., bij atradusi grāmatiņu GOETHE ERZÄHLT SEIN LEBEN DURCH SEINEN DICHTUNG (Gētes dzīves atspulgs viņa dzejoļos). No tās viņa aizguva ideju, kā taisīt savu grāmatu Skalbes 100 gadu piemiņai – caur viņa dzejoļiem.

Tā kā esmu vizuāls cilvēks, gribu taisīt šo savu grāmatu kā stāstu par savu dzīvi caur bildēm.

Jo visu mūžu esmu lasījis grāmatas un publikācijas kā žurnālā DOMUS – vizuāli, tas ir, caur bildēm, jo burti un teksti man ir traucējuši.

Domāju, ka liela daļa no šīs grāmatas lasītājiem ir tādi paši vizuāli cilvēki kā es, tāpēc mēģinu minimāli izmantot tekstus un ļaut runāt bildēm. Man liekas, ka grāmata vizuāliem cilvēkiem drīzāk ir dizaina priekšmets, nevis literatūra, kas satur tikai tekstu un retas bildes.

Māte bieži atkārtoja citātu, ka nedrīkst būt "trop de mots pour les idées" – pārāk daudz vārdu priekš idejām.

5

Vecātēva dzeja skan tā: „Mācies lasīt, mazo puisīt, Vakarā tās stāv ap kalnu, Kalna būdā aizmirstā.

Kad tev acis veras ciet, Jaunās egles ar jau lasa Lēni loka zaļās galvas Lielā zvaigžņu grāmatā.

Un ar zvaigžņu koriem dzied.

Kā viņš varēja nojaust, kāds liktenis mūs gaida?

Lieli vēji iet pār kalnu, Vedīs tevi pasaulē.

Lasīsi tu debess zvaigznēs, Liels ja būsi dvēselē."

Pa vasarām mēs dzīvojām Saulrietos Vecpiebalgā. Mēs Alaukstā gājām peldēties, un man bij burulaiva. Es ”gāju ganos”, ganīju govis, bet mani un govis patiesībā ganīja kaimiņu meita Ilga. Mēs ar vecotēvu staigājām pa mežu, viņš mani cienāja ar riekstiem, kurus rūpīgi izlobīja, pārgriezdams galu ar kabatas nazi. Incēnu pļaviņā mēs gājam rudmiešus griezt. Es biju vienīgais bērns mūsu ģimenē, un tāpēc visi mani lutināja. ”Krievu laiks” ir garām, ir ”vācu laiks”. Mēs dzīvojam Antonijas ielā 10, dzīvoklī, kur kādreiz mitis prezidents Jānis Čakste. Tagad tur dzīvo Gustava Zemgala ģimene un Čakstes kundze. Mēs dalām dzīvokli ar viņiem. Konstantīns Čakste bij mana tēva labākais draugs, tāpēc tās tuvās attiecības ar Čakstēm. Justīne, Zemgaļu meita, ir mana draudzene, mēs kopā rotaļājamies. Mums ar Justīni bij arī strīdi, viņa lielījās, ka viņas abi vectēvi bijuši prezidenti, man kaut ko vajadzēja likt pretim, un es teicu, ka mans vectēvs ir rakstnieks, un par to es biju ļoti lepns.1943. gadā man palika septiņi gadi un bij jāsāk skola.

Mamma bij gājusi Franču licejā. Tāpēc man arī bij jāsāk skolu tur. Vecā Franču liceja namu bij pārņēmusi vācu armijas daļa. Mūsu skola bij pārcelta uz kādu Brīvības ielas pagrabu. Bij jāmācās rakstīt un rēķināt, ar to man sevišķi labi neveicās. Kad ienāca rēķināšanas skolotāja un lika iet pie tāfeles, man juka pluss un mīnuss, un bira asaras. Toreiz neviens nezināja par disleksiju.

CILVĒKI, KURI MANI AUDZINĀJA: TĒVS, MĀTE, VECAISTĒVS, VECĀMĀTE Es – dusmīgais bēbis Piedzimu 1936. gada 11. janvārī Rīgā.

Mani vecāki ROBIS un ILZE.

1936

Jānis Skalbe

Ilze Legzdiņa

Lizete Skalbe

Alma Spēlīte – aukle

Kārlis Skalbe

Minna Erdmane

Es

7 1943. GADĀ SĀKU IET SKOLĀ FRANČU LICEJĀ, BIJ MOKAS AR MATEMĀTIKU Mēs dzīvojām Mežparkā kopā ar vecotēvu un vecomāti.

Es bieži biju vecātēva ceļabiedrs, mēs gājām un FILOZOFĒJĀM, kā viņš to sauca. Es piedalījos, saukdams ZOPĒ, ZOPĒ, ZOPĒ! Tādas bij mūsu sarunas. Man bij jāizvēlas lozungs – kaut kas, kas man patīk. Es izvēlējos zilās plūmītes.

40. gadā krieviem ienākot, pārcēlāmies pie Zemgaļiem Čakstes dzīvoklī Antonijas ielā. Justīne Zemgale bij mana rotaļu biedre.

Pirmais skolas gads pagāja, sākās vasara, mani aizveda uz laukiem, uz Vidrižiem pie radiem – manām māsīcām un brālēna Māra. Bij skaista vasara, mēs ar Māri dzīvojām bezbēdīgu vasaras dzīvi kā jau visi bērni, nezinādami, ka tā būs mūsu pēdējā vasara kopā Latvijā.

Tuvojās 1944. gada rudens. Krievu armija spiedās no Ziemeļiem pa Igauniju uz leju uz mūsu pusi, vācieši atkāpās. Vecaistēvs un vecāmāte bij Piebalgā Saulrietos. Tēvs aizbrauca viņiem pakaļ, bet nebij zirga, ko jūgt vecātēva droškā. Vienīgais zirgs bij jāatstāj dēlam Jānim lauksaimniecībai.

Kaimiņos arī neko nevarēja dabūt. Krievu fronte tuvojās, un situācija kļuva ļoti nopietna. Pēkšņi Saulrietu kalnā uzbrauca rakstnieks Jānis Medenis – viņa lauku mājas bij izpostītas, bet bij divi zirgi, un vienu varēja iejūgt droškā. Viņi piebrauca 19. augustā. Dažas dienas vēlāk mēs atvadījāmies no radiem. Brālēns Māris šķiroties saka: ja es pa ceļam atrodu ko interesantu, kā ieročus, lai pievācu, kad tiksimies, varēsim spēlēties. Tādi ir astoņgadīgi puikas. Mēs tiekamies pēc 47 gadiem.

Pārpakojam vezumu, jo mēs divi – es un māte – nākam klāt. Tēvs brauc līdzi ar velosipēdu. Tad dodamies ceļā uz Rīgas pusi. Vācu armija atkāpjas un pie Raganu Kroga nodzen mūs no šosejas.

Jābrauc pa smilšainiem meža ceļiem. Pārbraucam Gauju pie Ropažiem un dodamies tālāk uz Rīgu.

8 PĒDĒJO VASARU LATVIJĀ ES PAVADĪJU IGATES SKOLĀ VIDRIŽOS, MANA TĒVA Mēs ar brālēnu Māri bijām lieli draugi un spēlējāmies ar lidmašīnām. Šī interese man ir turpinājusies līdz šai dienai. Pie Igates muižas dzirnavu dīķa mēs pavadījām daudz laika makšķerējot.

1944

9 DZIMTENĒ. TUR MĒS ARĪ ATVADĪJĀMIES NO RADIEM UN DEVĀMIES CEĻĀ Vecaistēvs un vecāmāte ir atbraukuši no Piebalgas un satiek tēvamāti un citus radus.

Mēs atvadāmies, jo dzirdam lielgabalus, un dodamies prom no frontes Rīgas virzienā.

Divas dienas vēlāk fronte jau ir pāri šai vietai.

1944

MĒS BRAUCAM PROM NO FRONTES UZ KURZEMI, NEZINĀDAMI, KA TIKSIM PĀRI Pārpildītā zvejnieku laivā 11. novembrī mēs braucam pāri Baltijas jūrai vētrā uz Gotlandi. Mēs gandrīz aizbraucam garām. Krasta sardze mūs ierauga un aizved uz Foresundu.

Divas dienas pēc mūsu aizbraukšanas no Vidrižiem fronte iet pāri šai vietai. Mēs braucam Rīgas virzienā reizē ar vācu armiju, kura atkāpjas un sūta mūs prom pa sliktiem zemes ceļiem. Beidzot tuvojamies Rīgai, bet pāri Juglas tiltam mūs vācieši nelaiž. Tēvs ir Pieminekļu valdes inspektors un sazinās ar Brīvdabas muzeja direktoru. Mūs ielaiž Zemgales sētā pārnakšņot. Nākamā dienā tiekam Rīgā. Visa diena paiet bēgļu rindā, gaidot iespēju tikt pāri Daugavas tiltam. Tēvs aizbrauc ar velosipēdu uz mūsu dzīvokli un paķer dažus priekšmetus, kuri viņam tai brīdī liekas svarīgi.

Tikai pārbraukuši tiltam saprotam, ka pa to laiku ir bijusi uzlidojuma trauksme. Babītes tuvumā pārguļam kādas mājas augšā bezgalīgi noguruši. No Slokas braucam tālak uz Kandavas pusi, gar Usmas ezeru uz Popi un tad uz Ventspili. Ventspilī Skalbe bij saticis tos, kuri organizē pārbraukšanu uz Zviedriju. Grīniekos paliekam, gaidot laivu no Gotlandes. Laivas nenāk, un vācieši mums liek evakuēties uz Liepājas pusi. Tā mēs klīstam un slēpjamies pa kūtsaugšām kādu mēnesi.

Skalbe tur nosvin savu 65. dzimšanas dienu. 11. novembrī ir mūsu rinda tikt uzņemtiem laivā.

Liedags ir sekls, un lielā laiva gaida dziļākā ūdenī. Vispirms jākāpj airu laivā. Zvejnieks, kas airēs, prasa samaksu. Par laimi vecamtēvam ir spirta pusstops, kurš tiek pārbaudīts mēness gaismā, un tā mēs tiekam uz lielās laivas. Tuvojas vācu konvojs un sāk mūs meklēt ar starmešiem, jāaptur motors un jāizliekas, ka nodarbojamies ar zveju. Mūs nenoķer, un varam braukt tālāk. Ceļas vējš un lieli viļņi, gandrīz visiem ir jūras slimība. Redzam krastu tuvojamies, bet esam gandrīz pabraukuši garām Gotlandei pa ziemeļu pusi. Mūs pārved uz sauszemi Okselēsundu un ievieto karantīnas nometnē mazpilsētiņā Vallā. Tur mēs arī sagaidām Ziemassvētkus. Vecaistēvs ir stipri slims. Grūtais brauciens vēlā rudenī ir pasliktinājis viņa veselību. 1945. gada 16. aprīlī viņš mirst.

11 UZ ZVIEDRIJU. VECAISTĒVS BIJ SLIMS UN MIRA DRĪZ PĒC PĀRBRAUKŠANAS Mēs esam BĒGĻI ar identitātes numuru.

Karantīnas nometnē Vallā Skalbe ir drūms un saguris.

Varbūt šī ir pēdējā bilde.

Viņa veselība pasliktinās, un viņš mirst 1945. gada 16. aprīlī. Urna ar viņa pelniem tiek novietota Högalids kolumbārijā.

Vecāmāte, māte un es piedalāmies urnas nolikšanā.

Mēs sākumā dzīvojam bēgļu nometnē Stokholmas tuvumā. 1945. gada rudenī bij jāmeklē īsta dzīves vieta. Tēvs atrada jaunceltu rajonu Stokholmas priekšpilsētā Aspuddenā. Tur varēja dabūt dzīvokļus, un arī mūsu draugi un paziņas ievācās šai piecu māju kvartālā.Tā izveidojās tāds KULTŪRAS GETO, kā es to sauktu. Tā iemītnieki bij galvenokārt kultūras personības no Rīgas. Tur bij Teodors Reiters no Operas, Artūrs Bērziņš no Nacionālā teātra, Jānis Kārkliņš no ”Jaunākām Ziņām”, dzejnieki un rakstnieki Veronika Strēlerte, Andrejs Johansons, Mārtiņš Zīverts, Ervīns Grīns, profesori Arveds Švābe, Kārlis Straubergs, mākslinieki Niklāvs Strunke un Eduards Dzenis, grāmatu izdevēji Juris un Dagnija Šleijeri. Tā arī šai kvartālā izveidojās jautra, bohēmiska kultūras dzīve un uzdzīve. Arveds Švābe turpināja rakstīt un izdot ”Latvju Enciklopēdiju”, ko bij iesācis Rīgā. Kad tā bij pabeigta, viņš aizgāja pa koridoru pie Šleijera un teica: ”Nu, Juri, mums ir jāizdod Latvijas vēsture." Tā ar laiku radās vairāk nekā desmit biezi vēstures sējumi, dažādu autoru sarakstīti. Tie varēja aizpildīt robu, kas bij radies krievu okupācijas laikā. Es tikai tagad saprotu, cik nozīmīgas pēdas arī manā dzīvē atstāja tas, ka uzaugu un dzīvoju šādā vidē un sabiedrībā.

Tēvs bij arhitekts, un es šad tad palīdzēju, kad birojā, kur viņš strādāja, bij jāpabeidz steidzīgi darbi. Tas, ar ko es varēju palīdzēt, bij piņķerīgi arhitektūras maketu darbi, jo es jau biju būvējis lidmašīnu maketus ar sīkām detaļām. Tādā veidā es kaut kā ieslīdēju šai arhitektūras jomā, ļoti jauns būdams.

12 ŠAI KULTŪRAS GETO ES UZAUGU STARP MĀKSLINIEKIEM UN PAZĪSTAMĀM SARUNAS PAR MĀKSLU. Tādā vidē es uzaugu. Tur bij gleznotājs Niklāvs Strunke, kurš mani uzrunāja: "Nu, dirsiņ, kā tev iet?" Tur bij rakstnieks Andrejs Johansons, nesen precējies ar Veroniku Strēlerti. Blakusmājā dzīvoja Arveds Švābe un Juris un Dagnija Šleijeri, kuriem bij apgāds DAUGAVA.

1947 Dakters Ogriņš Teodors Reiters Andrejs Johansons Jānis Kārkliņš Artūrs Bērziņš Ogriņa kundze

Kārlis Straubergs Ruta Grīna Olga Strunke Veronika Strēlerte

Niklāvs Strunke

Jānis Leimanis

Ilze Legzdiņa

13 KULTŪRAS PERSONĪBĀM Viņi izdeva Johansona grāmatas un Skalbes kopotos rakstus. Strunkes mājā dzīvoja arī Mārtiņš Zīverts, kurš šeit sarakstīja piecdesmit lugas.

Es

Lizete Skalbe

1954

DOMUS žurnālu dibināja GIO PONTI 1927. gadā, tas no tā laika ir svarīgākais mākslas, dizaina un arhitektūras žurnāls. Es tam esu sekojis no 1950. gada līdz mūsu dienām. No 1972. līdz 1983. gadam es tur tiku publicēts sešos numuros. Tas tādēļ ir bijis ļoti nozīmīgs manā dzīvē.

SASKARSME AR ŽURNĀLU DOMUS BIJ NOZĪMĪGS GADĪJUMS MANĀ ATTĪSTĪBĀ, Tēvs bij arhitekts. Zviedrijā valodas dēļ viņam bij jāstrādā ar rokām. Jau 13 gadu vecumā es viņam palīdzēju būvēt maketus.

ES biju būvējis lidmodeļus un tādēļ veikls uz tādiem darbiem.

1953. gadā mani pieņēma par praktikantu DĀVIDA HELLDĒNA arhitektu birojā.

Ģimnāzijas laikā es sāku pa vasaras brīvlaikiem strādāt kā praktikants pie arhitekta Dāvida Helldēna (David Helldén). Tas bij 1953. gadā, es vēl nemācēju nekādus rasēšanas darbus, bet viņam vajadzēja kādu, kas var ātri pēc skicēm telpiski vizualizēt viņa idejas. Tā man kā zellim pie meistara iznāca strādāt un mācīties ļoti tuvu pie radošā procesa. Mums kaut kā ļoti labi štimmēja. Es jau biju dikti zaļš amatā, bet mēs sarunājāmies kā līdzīgi, jo viņš bij ļoti 15 sirsnīgs cilvēks bez pretenzijām. Es uzaugu pie viņa kā pie meistara.

TAS ATVĒRA MAN SKATU UZ PASAULES DIZAINU, ARHITEKTŪRU UN MĀKSLU Žurnāls DOMUS deva pārliecību, ka gribu nodarboties ar arhitektūru un mākslu. Man jau nebij nekādas priekšzināšanas arhitektūrā, izņemot MAKETU būvēšanu. Tas notika vasaras brīvlaikos ģimnāzijas laikā. Es gāju kā zellis pie MEISTARA mācībā un dabūju strādāt ļoti TUVI ar viņu, veidojot viņa skices trīs dimensijās. Mēs strādājām pie Stokholmas centra tapšanas. 1954. gadā pārvācāmies uz baraku blakus iesāktai būvei, un tā varējām būt ciešā kontaktā ar celšanu.

1959

16 ŠIE CILVĒKI BIJ ĻOTI NOZĪMĪGI MANĀ GAITĀ PA DIZAINA UN ARHITEKTŪRAS CEĻU 1955. gadā pie Dāvida Helldēna uz mūsu baraku atnāca Ulle Bērtlings (Olle Baertling) ar maketu ESTĒTISKAI TELPAI – tā bij nosaukta ieeja pirmajai centra augstceltnei. Tā bij ļoti oriģināla un dinamiska – ieejas telpa ar trīsstūra kompozīciju pēc Bērtlinga KONKRĒTĀS MĀKSLAS jaunākām idejām. Reti notiek, ka mākslinieks un arhitekts kopīgi veido šādu telpu. Es tam visam sekoju un mācījos. Es piedalījos telpas apgaismošanā, svarīgi bij novērst atstarojumus.

17 BAKIJS FULLERS DEVA VARBŪT VISVAIRĀK: KĀ VAR "DO MORE WITH LESS" 1954. gadā Olafs Lisbergs mani iepazīstināja ar Bakija Fullera (Bucky Fuller) idejām un konstruēšanas principiem. Olafs bij norvēģu arhitekts, kas strādāja Dāvida birojā mūsu barakā. Es viņam palīdzēju ar maketu restorāna projektam Trondheimā. Mēs kopā gājām uz Kaunta Beizija (Count Basie) uzstāšanos koncertnamā.

1961

KONSTFAKA LAIKS BIJ ĻOTI RADOŠS, AR VIZUĀLU UN PRAKTISKU TRENIŅU 1960. gadā es sāku iet Konstfaka VAKARSKOLĀ, un tādēļ varēju strādāt pa dienu. Divus pēdējos gadus gāju AUGSTSKOLĀ, kur bij dienas studijas. Uzdevumi bij dažādi: bij tādi, kas ilga visu semestri, bet bij arī nedēļas vai stundu skices. Te bij iekārta ar visām mēbelēm jāatrisina un jāuzkonstruē ar visiem materiāliem un krāsu paraugiem. Man bij forši klasesbiedri, mūs interesēja izplatījuma un mēnessbraukšanas tehnoloģijas. Mums bij laba koka darbnīca, bet mani interesēja alumīnijs un skrūvju savienojumi.

1962

19 KONSTFACK skola bij čertgadīga mākslas amatniecības skola, kad es tur gāju. Vēlāk tā tika pārvērsta par augstskolu. Tai tagad ir septiņas nodaļas: GRAFISKAIS DIZAINS UN ILUSTRĀCIJA, INDUSTRIĀLAIS DIZAINS, INTERJERU ARHITEKTŪRA un MĒBEĻU DIZAINS, KERAMIKA un STIKLS, MĀKSLA, TEKSTILS, METĀLA FORMA. Augstskolai ir trīsgadīga pamatizglītība (bakalaurs). Pēc tam var turpināt ar divgadīgu augstāko izglītību (masters).

60. GADĀ ES IZDOMĀJU ŠAHA GALDU AR JAPĀNISKU STŪRA SAVIENOJUMU Šis šaha galds dabūja atzīmi 6, kas ir augstākā un līdz šim nebij izsniegta.

Lāde ar šaha figūrām bij cinkota ar tikpat lieliem stūra salaidumiem un ar sudraba apkalumiem, kas vienā stūrī saturēja mehānismu atvēršanai. Galdiņš tika izstādīts HANTVERKET, kur vienreiz gadā izstāda labākās amatnieku ražotās mēbeles. Labākie mēbeļu dizaineri sadarbojas ar labākiem amatniekiem, un rezultāts tiek izstādīts. Mans galdiņš vēlāk tika pārdots uz Šveici kādam šaha mīlētājam. Galda šaha virsma ir apgriežama, tās otra puse ir nosegta ar zaļu filca materiālu, to pusi lieto, ja vēlas lietot galdiņu kāršu spēlēm.

1960

21 NO ŠAKARANDAS KOKA AR SUDRABA STŪRA APKALUMIEM UN ŠAHA RŪTĪM

22 1961. GADĀ AR KLASESBIEDRIEM TAISĪJU IEKĀRTU IZSTĀDES PROJEKTAM, Koka darbnīcā varēja paša konstruētās mēbeles pagatavot un praktiski izmēģināt savas idejas. Interjera un mēbeļu nodaļa tolaik bij galvenokārt ievirzīta uz koka pielietošanu. Zviedru kultūrā koka tradīcija bij stipri iesakņojusies, un tāpēc mūsu izglītībā tā arī tika piekopta. Mūsu plauktu plānās skābārža plates bij ietekmētas no dāņu mēbeļu arhitekta Morgensena.

Es paņēmu tēva LEIKU savā lietošanā, visas melnbaltās Konstfaka laika bildes ir ņemtas ar šo aparātu. Tas aparāts ir tikpat vecs kā es, no 1936. gada. Tas pats, ar ko tēvs fotografēja bēgļu laika bildes grāmatas sākumā.

Viņš filmas atveda līdzi uz Zviedriju.

1961

23 MĒBELES UN PLAUKTU SISTĒMU PAŠI GATAVOJĀM KONSTFAKA DARBNĪCĀ

1963

24 ŠO KRĒSLU KONSTRUĒJU UN IZTAISĪJU DIPLOMDARBAM 1963. GADĀ

25 NO ALUMĪNIJA AR MELNIEM IEKŠĒJĀ SEŠSTŪRA SKRŪVJU SAVIENOJUMIEM 1987. gadā es krēslam izmainīju pinumu un sēdekļa pārvalku, kas deva tam jaunu izteiksmi un labāku komfortu. Krēsla sēdeklis ir iekārts, un, sēdot tajā, nostiepjas pinuma lentes un dod mugurai labāku atbalstu. Es šo darbu veicu vecāku dzīvokļa mazajā virtuvē, kur stāvēja ēvelbeņķis, ko tēvs man bij dāvinājis.

1963

MANS DIPLOMDARBS 1963. GADĀ: PĀRBŪVE UN IEKĀRTA RESTORĀNAM

PAULA

Mani iespaidoja tā laika labākais dāņu mēbeļdizainers PAULS ČERHOLMS (Poul Kjaerholm), kurš zīmēja vienkāršas minimālistiskas tērauda mēbeles ar elegantiem skrūvju savienojumiem.

Es sapratu, ka skrūvju izvēle un pielietošana ir ļoti svarīga ČERHOLMA mēbeļu dizainā.

KRĒSLS

27 STOKHOLMAS CENTRĀ, MĒBELES KONSTRUĒTAS ĪPAŠI ŠAI IEKĀRTAI

1963

28 DĀVIDS HELLDĒNS IZSTRĀDĀJA STOKHOLMAS SITIJAS PĀRBŪVI 50. gados Dāvids Helldēns strādāja pie Stokholmas Sitijas plāna kopš 1945. gada, un 1953. gadā to sāka celt. 1960. gadā tas tika pabeigts. 1959. gadā sākās plānošana tam, ko tagad sauc SERGELS TORG – laukumam centra nobeigumā – un satiksmes risinājumam. Helldēns vēlējās atrast matemātisku formulu aplim, kurš ir mazliet četrkantīgs. Viņa draugs matemātiķis Piets Heins nāca ar risinājumu – elipsi var pataisīt četrkantīgu, ja tā ekvācijai potenci paceļ uz 2.5.

ES PIE VIŅA STRĀDĀJU AR PILNU SLODZI PĒC KONSTFAKA STUDIJĀM Pirmās augstceltnes vienpadsmitajā stāvā es strādāju no 1962. līdz 1974. gadam, galvenokārt pie Stokholmas universitātes projekta un Sergels Torg izbūves, ielas seguma musturiem un laukumu mēbelēm. Skatoties lejā pa logu, varēja sekot dažādām norisēm laukumā. Tur maršēja sardzes maiņa vai uzstājās ielas teātris.

2012

31 HELLDĒNA PROJEKTĒTĀ PIRMĀ NO PIECĀM CENTRA AUGSTCELTNĒM

32 AR STOKHOLMAS UNIVERSITĀTES PROJEKTU STRĀDĀJU LĪDZ 1972. GADAM

1963

35 Tai laikā es strādāju pie STOKHOLMAS UNIVERSITĀTES plāna. Tas saturēja visas universitātes funkcijas, bet mēs strādājām pie Humanitārās fakultātes projektēšanas. Tā sastāv no sešām biroja tipa astoņstāvu celtnēm, kuras savienotas ar garu trīsstāvu korpusu. Šajā korpusā ir auditorijas, vestibils un komunikācijas starp tām un augstceltnēm, kur atrodas telpas semināriem un administratīvām funkcijām. Vestibilā ir Bērtlinga gleznas kā izrotājums, semināru koridorā ir griestos karogveidīgi uzkārtas krāsainas plāksnes. Grīdas dekors – Vazareli iespaidots vinils.

1967

36 GANDRĪZ 15 GADUS STRĀDĀJU 11. STĀVĀ HELLDĒNA PROJEKTĒTĀ MĀJĀ

TE BEIDZĀS MANA TAPŠANA

UN ES UZSĀKU STRĀDĀT AR PAŠA DARBIEM

1967

40 1967. GADĀ ES IEKĀRTOJU SAVU MAZO DZĪVOKLI PRIEKŠ COMPACT LIVING

42 ISTABA 20 m2. JA TO MINIMĀLISTISKI IZMANTO, TĀ VAR KALPOT DAUDZĀM

1968

43 VAJADZĪBĀM, VIENS m3 AR ČETRPUSĪGĀM FUNKCIJĀM BIJ ĻOTI NODERĪGS

1974

Konstfaka laikā es satiku vienu indonēziešu draugu, kas man iemācīja, kā gatavot dārzājus austrumnieku veidā. Viņš stāstīja, ka vajag lielu dziļu pannu vai kastroli, kurā visu ātri apcep tā, lai saknes nezaudē savu svaigumu. Zviedru žurnāls FEMINA, kur man bij paziņas, padzirdēja, ka es taisu eksotiskos ēdienus, un lūdza, lai es piedalos reportāžā. Tā kļuvu par MĒNEŠA ĒDIENU PAPU un vēlāk nonācu pat uz vāka. Indonēzieši rūpējas par ēdiena daiļumu un sensualitāti. Tas satur arī ēdiena dizainu.

PIE NEDARBIEM VAR SKAITĪT MANU AUSTRUMNIECISKO ĒDIENU GATAVOŠANU

1969

45 ES JAU 1969. GADĀ GATAVOJU TO, KO ŠODIEN SAUC PAR VOKPANNĀ CEPŠANU

46 MAKETA SKICE DOMĀTAI PAŠA SAVRUPMĀJAI, VAR TEIKT, KA TĀ IR Biju domājis lietot dzelzs siju konstrukciju ar locīta skārda segumu. Trīsstūra kopņu vidussija, kur ir arī stiklota virsgaisma mājai pa vidu. Vēlāk atradu MERO kopņu sistēmu, kuru domāju pielietot nesošai struktūrai ar poliuretāna SANDVICH tipa kompozīta segumu.

1969

47 PRIEKŠSTUDIJA PROJEKTAM, KURU VĒLĀK NOSAUCU PAR PLASTIC HOUSE Dzīvojamās istabas daļā – baseins, kurš pārsegts ar pārbīdāmo grīdu. To aizbīda uz sāniem, kad grib lietot baseinu. Trīs guļamistabas un darbistaba. Vidū vannasistaba un garderobes. Stūrī ēdamistaba – virtuve atklātā plānojumā. Mājas izmēri apmēram 10 x 10 metri.

1970

48 1968. GADĀ BIJU AIZSĀCIS IZSTĀDES PROJEKTU SATIKSMES DROŠĪBAI, Kaut gan biju sācis dažādus paša mājas projektus, bijām spiesti pirkt vecu gatavu māju, lai ātrāk tiktu pie lielākām telpām. Jo puika auga, un mūsu mazais dzīvoklītis palika par šauru. Tas notika 1970. gadā, un nu mums bij telpas atkal par lielu.

Bet noderēja, jo varēju apakšstāvu lietot kā darbnīcu. Augša palika mums dzīvošanai.

TAS BIJ DOMĀTS SATIKSMES VIDĒ, TĀPĒC IZVĒLĒJOS CINKOTAS CAURULES

Es biju tikko pārvācies no mazā dzīvoklīša Aspuddenā. Mājas apakšstāvā bij bijis veikals ar trim nodaļām – gaļai, sausām precēm, pienam. Es izlauzu starpsienas un ieguvu plašu telpu 12.5 x 5 m un 3 m augstu. Man nebij naudas iekārtai, un sākumā telpu lietoju kā darbnīcu. Kad vecaimātei tuvojās 85 gadu jubileja, vajadzēja kaut kā sakārtot darbnīcas telpas lielai viesu pieņemšanai.

Kur ņemt mēbeles? Tās bij pašam jāiztaisa, ņemot to, kas pie rokas. Es nokrāsoju grīdu baltā krāsā un no metāla trubām, kuras mētājās darbnīcā, izgatavoju mēbeles. Piemetināju riteņus, uzliku porolona desu pusloka asai kantei, apvilku ar triko audumu spilgtās krāsās, un tā radās dīvāns. Iztaisīju vēl pāris mazākus līdzīgā veidā, un vienu cinkotu augstāku trubu noliku kā garderobi, kur pakārt drēbes. Šādas nejaušības un nepieciešamības dēļ radās istabas iekārta, ko 1972. gadā publicēja žurnālā DOMUS. Vēlāk parādījās grāmata HIGH-TECH, kur šādā veidā, izlietojot industriālus elementus, rada dzīvokļu iekārtas. To nosauca par ”Industrial style”.

Tur rādīja arī manus eksperimentus kā piemērus. Ja nebūtu bijušas tās metāla trubas, šāda veida iekārta nekad nebūtu radusies. Uz riteņiem pārbīdāmās mēbeles ļāva ātri pārveidot telpu dažādām funkcijām: par darbnīcu, telpu svinībām vai diskotēku. Telpa ar savu robusto izteiksmi ļāva bērniem iespējas braukt ar velospēdu vai skeitbordu. Te es varēju strādāt ar maketu 1 : 10 mērogā pie sava plasta mājas projekta. Vēlāk te arī strādāju ar doma konstrukciju ASEA izstādes projektam.1975. gadā te producēju diezgan lielu izstādi ”Tehnika un vide”, ar ko vēlāk braucu apkārt pa Pasauli. To uzstādīju piecās vietās veselu gadu.

50 TĀ AIZ NEJAUŠĪBAS RADĀS IEKĀRTA UN MĒBELES MANĀ DARBNĪCĀ

1971

NO CINKOTĀM CAURULĒM, KURAS MAN TIKA ATSŪTĪTAS KĀ PROVES IZSTĀDEI

1972

52 VASARAS MĒS PAVADĪJĀM LAUKOS, KUR NOTIKA GADSKĀRTĒJĀ LĪGOŠANA Šķūnī varēja dejot, nakšņot, un tur no vecām stellēm un govju siles bij uztaisīts bārs. Tur sliktā laikā varēja glābties no lietus, un bērni tur spēlējās, un es taisīju puikām no veca velosipēda daļām mazu motociklīti. Sākumā arī pats brūvēju alu.

MĒS NO MUIŽAS ĪRĒJĀM VECU MĀJU AR ŠĶŪNI, KURĀ BIEŽI NOTIKA UZDZĪVE

1971. GADĀ AIZSŪTĪJU UZ DOMUSU MATERIĀLUS NO MANA PLASTIC HOUSE 1972. gada martā DOMUS jau bij publicējis manas mājas iekārtu no cinkotā bleķa caurulēm un mēbeles, ko biju atradis un nokrāsojis košās krāsās tikai tāpēc, ka nebij naudas, lai iegādātos jaunas. Bet domusiešiem tas patika, un viņi to ielika žurnālā, vēlāk to nosauca par HIGH-TECH grāmatā ar tādu pašu nosaukumu. Tas bija veids, kā izlietot iekārtām neparastus priekšmetus.

1971

55 PROJEKTA, KURŠ VIŅIEM PATIKA, UN VIŅI TOS PUBLICĒJA 1972. GADA APRĪLĪ No 1971. gada es bieži biju kontaktā ar DOMUS redakciju un ar Lizu Ličitru Ponti (Lisa LICITRA PONTI). Viņa ir Džio Ponti meita un strādāja redakcijā. 1973. gadā, kad Luvrā bij jubilejas izstāde, mēs ar viņu un Pīteru Kuku staigājām pa dažādiem pasākumiem Parīzē. Ar laiku es tiku publicēts kopā sešos numuros. 1982. gadā parādījās raksts par 30 gadu atīstību Domus iekārtās, starp tām bij mans cinkotais dīvāns.

1972

56 1969. GADĀ ES UZSĀKU PROJEKTU SAVAS ĢIMENES MĀJAI, BIJU ATRADIS Saskare ar MERO sistēmu deva ideju, kā viegli un lēti būvēt sev savrupmāju no gataviem elementiem. Nesošais karkass būtu toreiz izmaksājis 10 000 vācu markas, kas arī toreiz bij lēti. Kompozīta paneļi no poliuretāna un stirēna ar stikla šķiedru 2010 x 2010 mm bij pieejami kā garāžas durvis. Tiem varētu izveidot durvju un logu caurumus un stūru detaļas. Varētu pieskrūvēt ar speciālām fikstūrām un noblīvēt ar silikona fūgām.

57 MERO SISTĒMAS KONSTRUKCIJU UN POLIURETĀNA KOMPOZĪTA SEGUMU

Biju daudz domājis, kā varētu uzcelt lētu un viegli konstruējamu savrupmāju savai ģimenei. Nejauši atradu kādas būvmateriālu firmas reklāmas brošūru, kurā piedāvāja viegli montējamu kopņu sistēmu.Tas bij jauns vācu izgudrojums ar MEZGLIEM un stutēm: caurules ar skrūvēm galos, kuras var savienot ar mezgliem 18 virzienos. MERO sistēmai arī varēja maketa detaļas mērogā 1 : 10 nopirkt eksperimentēšanai. Tādā veidā varēju būvēt maketu un eksperimentēt ar savas mājas projektu. Tā radās PLASTA MĀJAS projekts. Es to tā nosaucu, atradis veidu, kā ar plastakompozīta tehniku iespējams taisīt paneļus sienu, griestu un grīdas segumiem. Atradu, ka dzīvojamām telpām 2.10 x 2.10 m moduļi starp mezglu centriem ir piemēroti cilvēka izmēriem. Pieci šādi moduļi kopā ir 110.25 m2, kas man likās pietiekoši mūsu ģimenes vajadzībām. Māja sastāv no diviem torņiem – vecāku un bērnu. Bez tam varēja ielikt otro stāvu bērnu tornī, jo tur ir 4.20 m augstas starpsienas. Starp šiem torņiem atrodas vannasistaba un mazs baseins, virs kura gaisā ir iekārta lodes veida pirts. Pirmajā stāvā pa labi no ieejas ir cilindriska garderobe, tualete un veļas mazgātava, kurai augšdaļa ir atverama uz virtuvi. Ēdamistabu norobežo virtuves daļa un zems kamīna un skapja korpuss. Kopņu 10.5m pārlaidums rada iespēju zem tā un tanī izvietot dažādas funkcijas: kā uz augšu un leju virzāms televizors vai drēbju skapis virs guļamistabas. Ar apgaismojumu arī var regulēt telpas augstumu: ja gaismu laiž no kopnēm uz leju, dabū zemu intīmāku istabu, bet, ja to laiž uz augšu, rodas 4.2 metri augsta zāle. Bērnu stabā var tikt uz otrā stāva guļamvietu pa kāpnēm, bet zemē pa šļūcamo reni. Fasādes logu iedalījumu var izvēlēties zemu bērnu istabā vai augstu vannasistabā, un to var izmainīt, atskrūvējot fikstūras un atgriežot fūgas.

60 110 m2 DZĪVOJAMĀ PLATĪBA. KOPŅU KUBU DALĪJUMS: 2.10 x 2.10 m, KURŠ Maketu mērogā 1 : 10 uzbūvēju no plastmasas stienīšiem, ko savienoju ar gumijas mezgliem, tos MERO piedāvāja, lai vieglāk varētu novērtēt dažādu konstrukciju stabilitāti. Šai mērogā ērti bij fotografēt dažādus iluzoriskus projektus. Plānā divi divstāvu torņi: labais – bērnu, kreisais – lielo. Tiem starpā vannas istaba ar seklu baseinu, virs tā – lodveida pirts. Aiz virtuves veļas nodaļa, tualete un garderobe.

ARĪ IR PANEĻU LIELUMS, MĀJAS AUGSTUMS: 4.20 m, TAS IR DIVI 2.10 m KUBI

1973

62 1973. GADĀ ES TIEKU IELŪGTS UZ DOMUS 45 GADU JUBILEJU PARĪZĒ, LUVRĀ Jubilejas izstādē satiku savus kolēģus, savus ELKUS, par kuriem biju tikai lasījis DOMUS žurnālā. Tur bija Pīters Kuks (Peter Cook), Ričards Rodžerss (Richard Rogers), Kvazars Kāns (Quasar Kahn). Liza Ličitra Ponti mani iepazīstināja ar Džio Ponti, kurš 1928. gadā žurnālu dibināja. Viņš prasa, no kurienes es esmu. Atbildu, ka no Zviedrijas. Viņš saka, ka tāds neizskatos un vārds arī neštimmē. Atzīstos, ka esmu latvietis, viņš ir iepriecināts un stāsta, ka strādājis ar latviešu arhitektu Amerikā un labi pazīst latviešus. Man, protams, ir gandarījums, ka viņam likās interesantāk, ka neesmu zviedrs.

TUR UZ VĀKA ATRODU SAVU PROJEKTU, ESMU IZVĒLĒTS KĀ VIENS NO 12

1972

64 KĀ IZSKATĪSIES MŪSU VIDE UN TEHNIKA PĒC 25 GADIEM? 1972. GADĀ

1997

HANS HAMMARSCHIOLD fotoattēli 36 diapozitīvu projektoriem, kuri ar datortehnikas palīdzību rada filmai līdzīgu norisi kopā ar mūziku. (Toreiz vēl nebija videotehnikas.) Scenogrāfijas telpa vēlāk tiek pārvērsta par izstādi, kas darbojas ilgāku laiku.

Interesanti redzēt, ka interjerā 1997. gadā nav nekā jauna, bet tehnika pilnīgi ir sasniegusi to, ko mēs pareģojām – datorus, internetu.

65 MULTIMEDIJU IZRĀDE ASEA FORUM AR MANU SCENOGRĀFIJU UN IDEJĀM Lai varētu uzbūvēt un iztaisīt tādus priekšmetus kā gultas IGLO ĢEODEZISKO DOMU, man bij pašam jāuzkonstruē vakuumaparāts manā darbnīcā, jo neviens producents negribēja taisīt eksperimentus tik īsā laikā, kā projekts prasīja.

Man laimējās tomēr visas idejas ar paša rokām īstenot. Piemēram, neviens 1972. gadā nezināja, kā izskatās personīgais DATORS, jo tāds vēl nebija izgudrots. Vēl mazāk INTERNETS, kas tiešām 1997. gadā eksistēja.

1972

1972. GADĀ MĒS AR FOTOGRĀFU HANSU HAMMARŠELDU GUDROJĀM, Tas, ko mēs vēlējāmies īstenot, bet vēl neeksistēja, mums bij JĀIZGUDRO. Kā dators un komunikācija ar kustīgām bildēm ĒTERĀ uz lielā ekrāna, kur mēs varam gūt informāciju, pasūtīt un pirkt lietas un pakalpojumus, pasūtīt bildes un filmas, kuras, ja vēlamies, varam skatīties, guļot vannā. Datordarbvieta aizverama, un ar šķidro kristālu tehniku var noslēgt caurskatamību, ja mēs gribam norobežoties no apkārtnes traucējumiem.

67 KĀDA VARĒTU IZSKATĪTIES VIDE UN TEHNIKA 1997. GADĀ Virs grīdas paceltā daļa sastāv no pārbīdāmām vienībām ar polsterētu mīkstu segumu.

Tās ir no augšas atveramas un ir izmantojamas nolikšanas vajadzībām, zem guļamvietas ir ventilācijas un klimatizēšanas ierīces. Zem VANNAS atrodas ūdens tīrīšanas un sildīšanas ierīces. Kad ūdens cirkulējis ilgāk un vairs nav lietojams, to var izlietot siltumnīcā laistīšanai, dārzāju un sakņu audzēšanai, tādā veidā taupot resursus un ekoloģiski dzīvojot.

68 VANNA NAV DOMĀTA TIKAI HIGIĒNAS UZTURĒŠANAI, BET IR SENSUĀLS Lai mēs dzīvotu ekoloģiski un saudzīgi pret resursiem, BAKIJS FULLERS ir izgudrojis veidu, kā ar vienu PUSLITRU ŪDENS nomazgāties.

Tas ir pilnīgi iespējams, ja ūdenim pievieno saspiestu gaisu un tādā veidā iegūst arī patīkamu masāžu. To es mēģināju ilustrēt ar butaforisko ierīci, kurai bez ūdens ir arī gaisa pievads.

Vannai varēju nopirkt GAISMAS KUPOLU ar 1.8 m diametru, bet tikai 0.5 m augstu. Es pierunāju, lai uzpūš 0.9 m augstu, un dabūju 1.8 m.

69 RELAKSĒŠANĀS UN SPA LĪDZEKLIS, KĀ MĒS ŠODIEN LIETOJAM JAKUZZI Izlietnes parasti izveidotas tā, ka elkoņi nāk pāri ārpus malām. Tādēļ centos veidot savu akrila izlietni tā, ka elkoņi nesniedz pāri dobumam un ūdens netek uz grīdas. Vietā, kur vannas augšējā un apakšējā daļa tiek savienota, ieliku rozā SATURNA RIŅĶI, lai vanna ar savu caurspīdīgumu galīgi nepazūd, bet aplis iezīmē un pastiprina tās apaļumu.

70 DZĪVOJAMĀ TELPA 6 x 12 m SATUR VISAS GALVENĀS FUNKCIJAS: GULĒŠANA Visa dzīve norit vienā telpā, kur iekļautas visas svarīgās funkcijas.

Mums balkona vietā ir siltumnīca, kur mēs audzējam augus ne tikai daiļumam, bet arī pārtikai. To šodien sauc par STREET FARMING. Tas var dot mums, URBANIZĒTIEM pilsētniekiem, iespēju piedalīties audzēšanas procesā, kas, pārvācoties no laukiem, mums tika atņemta.

71 ĒŠANA, ĒDIENU GATAVOŠANA, VANNA, SILTUMNĪCA UN DATORKOMUNIKĀCIJA Ēdienu gatavošana šodien ir izaugusi par populāru un svarīgu nodarbošanos, kur piedalās visi gimenes locekļi, ne tikai mājasmāte. Un, ja var baudīt paša audzētus dārzājus, tas noteikti veicina interesi. Ipaši tas mums liek domāt EKOLOĢISKI. Lai taupītu dzeramo ūdeni, tas ir atsevišķā tvertnē, kura iebūvēta ĒŠANAS MODULĪ.

Trauki tiek tīrīti ar ULTRASKAŅU.

72 GUĻAMAIS DOMS GUĻAMISTABAS VIETĀ, ŠIS RISINĀJUMS DOD IESPĒJAS Tādējādi naktī nav jāsilda visa lielā telpa, bet ar kontrolētu klimatu un ventilāciju tur, kur tas ir svarīgi, var minimizēt enerģijas patēriņu. Šo funkciju var viegli iekļaut kopējā telpā, kur arī ir visas citas funkcijas. Dienā DOMS arī ir vieta, kur var norobežoties no apkārtnes, būt viens, labāk koncentrēties lasīšanai vai pārdomām. Bērni arī būvē sev būdas zem galda, lai ieslēgtos mazākā telpā.

73 SAMAZINĀT PLATĪBU, DARĪT TO INTĪMĀKU UN LABĀK KONTROLĒT KLIMATU

1973

74 KAD ATBRAUCU MĀJĀS NO PARĪZES, SKATOT BILDES REDZĒJU, KA CENTRE Cilvēki, ar kuriem satikos Parīzē, visi ir man ļoti nozīmīgi.

DŽIO PONTI ar krēslu SUPER LEGGERE, KVAZARU KANU, ar manu uzpūšamo DĪVĀNU, PĪTERS KUKS, kurš strādāja ar ARCHIGRAM 60. gados, un RIČARDS RODŽERSS, kurš kopā ar PIANO cēla POMPIDŪ Centru.

Detaļas nofotografēju viņa birojā.

75 POMPIDOU IR HELIKOPTERA MĀJA, BET DETAĻĀM IR RESNĀKAS CAURULES

1975

76 IZDOMĀJU MĒBEĻU SISTĒMU NO ALUMĪNIJA PROFILIEM UN MEZGLIEM 1975. gadā izdomāju, kā savienot ceturtdaļapļa profilus, no kuriem var būvēt mēbeles.

Savienojumiem jābūt pēc iespējas vienkāršiem. Atradu veidu, kā ar vienu skrūvi visas trīs stūra daļas var stabili savienot. Savienojuma mezgls ir liets alumīnijs, profili – ekstrudēts/štancēts alumīnijs. Profilus var nodizainēt melnus vai dažādās citās krāsās.

Tos viegli apstrādāt, tikai jānozāģē attiecīgos garumos. Mēģināju arī patentēt, bet tur jau bija citi ar līdzīgiem savienojumiem, tikai ne tik vienkāršiem kā manējiem.

Trīs elementi (3) tiek savienoti ar vienu skrūvi no stūra iekšpuses.

Mezgla iekšējā daļa (4) ekspandē un spiež pret mezgla galveno daļu (2) un tādā veidā satur visus (3) profila elementus, skrūvējot atslēgu (6).

1975

78 AR ŠO SISTĒMU VAR BŪVĒT JEBKURU IEKĀRTU. VIRTUVES, DZĪVOKĻU Biju izdomājis šo MĒBEĻU SISTĒMU, nu vajadzēja sagādāt materiālus un komponentus, lai varētu sākt ražošanu. Štancēšanai ir samērā lēti veidņi, bet savienojumus ir daudz dārgāk ražot, un to formas mehanizētai presesliešanai ir ļoti dārgas. Man trūka kapitāla, ko ieguldīt šādā produkcijā. Tagad man glabājās simtiem metru alumīnija profili, kurus nevar izlietot, jo nav savienojumu. Ka šāda veida mēbeles varētu ražot, pierāda iekārta pa labi. To gan es taisīju no apzeltītiem dzelzs profiliem ar cita veida savienojumiem. Es atradu apzeltītus galdus, sazāģēju un pielāgoju sava projekta vajadzībām.

IEKĀRTAS AR VISĀM MĒBELĒM VAI VESELAS BIROJU IEKĀRTAS AR SKAPJIEM

1975

KRĒSLU MAKETI MĒBEĻU KONKURSAM, SALOCĀMI

MĒROGS 1 : 5

81

1975

82 1975. GADĀ PIEDALĪJOS INTERNACIONĀLĀ MĒBEĻU KONKURSĀ AR MĒBELĒM,

83 KURAS MAKSIMĀLI IZLIETO STIEPI UN STUTU SAVĀ UZBŪVĒ TENSEGRITY Šis BAKMINSTERA FULLERA TENSEGRITY princips man likās svarīgs, un tāpēc mēģināju to maksimāli izmantot, jo tā varēja darīt vairāk ar mazāku materiāla patēriņu. Mēbeles, sevišķi sēdamās, ir priekšmeti, kurus vajag viegli pārvietot (itāļu MOBILI), tāpēc svars ir ļoti nozīmīgs. Ja tās turklāt var salocīt, tad konstrukcija ir izdevusies.

Es diezgan daudz strādāju, lai varētu atrisināt šādas problēmas.

No pirmām skicēm 1975. gadā līdz lietojamiem prototipiem 1982. gadā.

1975

1975. GADĀ ES VINNĒJU KONKURSU ZVIEDRU VIDES IZSTĀDEI, ES TO ARĪ PATS Taisīju izstādi vispirms VĀCU MUZEJAM Minhenē. Saturs bij Zviedrijas vides tehnoloģija. Materiāls bij 1 m x 2 m gofrētas 15 mm kartona plāksnes, viegli pārnēsājamas un transportējamas, ar speciāliem savienojumiem. Uz baltā kartona sietspiedes dekors vai montētas fotogrāfijas. Izstādi pēc tam pārcēla uz Vīni, Esseni, tad uz SCIENCE MUSEUM Čikāgā, beigās to pārcēla uz Baltimoru.

85 PRODUCĒJU UN UZSTĀDĪJU PIECĀS VIETĀS: VĀCIJĀ, AUSTRIJĀ UN AMERIKĀ Kad biju Čikāgā ar savu izstādi, dabūju zināt, ka manam lielākajam elkam Bakijam Fulleram Masačūsetsas Tehnoloģijas institūtā būs priekšlasījums, un tā es viņu dabūju redzēt dzīvu. Viņs mira 1983. gadā, es biju laimīgs, ka paspēju viņu redzēt pirms tam. Biju kādu gadu braucis apkārt pasaulei ar izstādi, un, mājās atgriezies, konstatēju, ka neesmu sagādājis nevienu jaunu darbu. Bij jāmeklē darbs.

AUGU AIZSARDZĪBAS PĒTNIECĪBAS CENTRS ĀLNARPĀ, DIENVIDZVIEDRIJĀ Es tiku pieņemts par JOB KAPTEN, projekta vadītāju Tegnēra arhitektu birojā. Šo firmu mēs vēlāk pārņēmām un turpinājām kā līdzīpašnieki līdz 1988. gadam. Mēs projektējām lauksaimniecības augstskolu. Līmkoka nesošās konstrukcijas un ļoti daudz koka, centrālā koridora daļā dzeltens ķieģelis. Ziemeļpusē slīpie logi dod labu apgaismojumu laboratoriju darba vietās.

1977

87 AR ASTOŅIEM LABORATORIJU FLĪĢEĻIEM UN DESMIT SILTUMNĪCĀM

1980

88 KÄLARNE (ČĒLARNE) ZIVJU PĒTNIECĪBAS INSTITŪTS, LAŠU AUDZĒŠANAS Zviedrijas ziemeļos, kur lielākā daļa upju ir izbūvētas ar spēkstacijām, ir traucētas dabīgās reprodukcijas iespējas, tādēļ par to, lai būtu mazuļu ataugsme, jāgādā mākslīgā veidā. Skārda pārsegums uz līmkoka sijām uz dzelzs stabiem. Betona un plastmasas baseiniem vajag lielu ūdens caurplūsmi, lai varētu izaudzēt mazuļus, kuri vēlāk tiek izlaisti upēs zempus spēkstacijām.

89 UN MAZUĻU REPRODUCĒŠANAS LABORATORIJA AR BASEINIEM UN DĪĶIEM

1980

90 ĶĪNAS TEĀTRA PĀRBŪVE UN RESTAURĀCIJA, DOMA BIJ PĀRBŪVĒT TO PAR Ķīnas teātris 20. gados bij varietē, vēlāk to lietoja kā kinoteātri. Pēc tam 50. gados atkal bij varietē un vēl vēlāk atkal tas kļuva par kino. Salonā ar balkonu bij 1 200 vietas, un kino vadība vēlējās to samazināt un apakšstāvā taisīt restorānu, un pašā augšā – birojtelpas. Projektēšanas laikā uzradās jauni īpašnieki, kuri uzņēmās atjaunot varietē teātri, un tā iznāca restaurēt vecās Ķīnas stila telpas šai vajadzībai.

91 KINO BALKONA STĀVĀ UN RESTORĀNU APAKŠĀ, BET BEIGĀS PAR TEĀTRI

1980

92 MEKLĒJOT ABSOLŪTO DIZAINU, PIEVĒRSOS ULTRAVIEGLĀM LIDMAŠĪNĀM,

Pēc kultūras revolūcijas 1968. gadā arī Eiropā un sevišķi Zviedrijā visi skrēja apkārt ar Mao sarkanajām grāmatiņām, ja vēlējās būt radikāli.

Marksisms un ļeņinisms skaitījās COOL. Zaļais vilnis bij iestājies, un tas viss, ar ko es biju nodarbojies – HIGH-TECH – bij nosodāms. Arhitektūra attīstījās pārāk nenoteikta un pavirša manā uztverē.

Es meklēju ABSOLŪTO DIZAINU. Tāpēc, kad ieraudzīju bildi ar deltaplānu, mani fscinēja, ka ar tik vienkāršiem līdzekļiem var veikt tik grūtu lietu.

Lidot kā putnis simtiem kilometru, izlietojot termiku tāpat kā ērgļi vai stārķi. Konstrukcija ir noteikta, saspriegta, un tai nevar neko atņemt, jo tad tā sabrūk. Ja mēs varam noturēties gaisā ar tik vienkāršiem līdzekļiem, ko tad mēs ar līdzīgu pieeju nevarētu veikt, būdami uz zemes?

Es sāku pirkt žurnālu HOMEBUILT AIRCRAFT, kur varēja iepazīties ar ultravieglām lidmašīnām.

Es arī iestājos EXPERIMENTAL AIRCRAFT ASSOCIATION zviedru nodaļā. Tanī laikā tika būvētas 95 paštaisītas lidmašīnas. Es pat nopirku plānus MITCHEL WING mašīnai, lai iepazītos ar vieglām konstrukcijām. Tas rezultējās vieglā izstādes konstrukcijā un vieglā krēslā. Pēc Bakija Fullera idejas: DO MORE WITH LESS.

JO ATRADU ARHITEKTŪRU PĀRĀK PAVIRŠU, NENOTEIKTU UN NEDEFINĒTU

1981

94 1981. GADĀ TAISĪJU IZSTĀDI, PIEPRASĪJĀM STOKHOLMĀ DIZAINA CENTRU Es biju sastapies ar ultravieglām lidmašīnām no audekla, alumīnija caurulēm un tievām trosēm, ar kurām sastiprināja visu konstrukciju. Tādā pašā veidā konstruēju izstādes paneļus no plāna spinakeru buru auduma un slēpju nūjām ar 12 mm diametru un 0.5 mm materiāla biezumu. Konstrukcija no rūdīta, hromēta tērauda bij saspriegta ar poliestera auklu. Mans pirmais vieglais krēsls arī tika konstruēts no tiem pašiem materiāliem ar to pašu principu. Krēsls svēra 800 gramus, un to salocītu varēja iebāzt kā lietussargu tievā maisiņā. Izstādes plauktus taisīju no 6 mm bieza polikarbonāta kanāluplasta ar zigzagveida locījumiem, kas deva labu stīvumu arī smagām lietām.

95 IZSTĀDE BŪVĒTA PĒC VIEGLUMA PRINCIPA UN AR VIEGLIEM MATERIĀLIEM

1983

96 ”ULTRAVIEGLĀS IDEJAS”, KO MĒS VARĒTU IZDARĪT, LAI IEKĀRTOTU SEV Ar šo muskuļu dzīto braucamo līdzekli var veikt īsus gabalus ar ātrumu 100 km stundā. Braukt sēdus, apsegtam likās laba ideja, un es 1981. gadā iestājos IHPVA, lai iepazītos ar šīm ultravieglām konstrukcijām un transporta līdzekļiem.

97 ”VIEGLĀKU” DZĪVESVEIDU AR VIEGLĀKIEM MATERIĀLIEM UN KONSTRUKCIJĀM Šo projektu gribējām realizēt Ekstrudēts alumīnija profils Stokholmas MODERNĀS MĀKSLAS MUZEJA pagalmā, un muzeja vadība bij ļoti pretimnākoša. Problēma bij finansēšanā. Es biju Minhenē 24 V strāva pie BAYER firmas lūgt, lai viņi dod materiālus. Man atbildēja, ka mājas taisa no ķieģeļiem.

Un tā projekts nomira. Ūdens Saspiests gaiss

DZĪVOT VIEGLĀK Ne ar augstāku dzīves standartu, ne iegādājoties vairāk lietu, bet izvērtējot no jauna to, kas mums jau ir, atrodot tos darba rīkus, kas mums patiešām vajadzīgi un ar kuriem paši protam un varam rīkoties. Tas dos mums dzīves kvalitāti dzīves standarta vietā.

Augsti tehnoloģiskai un industrializētai sabiedrībai patiešām izdevies atņemt mums iespēju veikt produktīvu, radošu darbu ar savām rokām un smadzenēm. Mēs patērējam produktus, kurus ražo mašīnas, un mūsu loma reducēta līdz to apkopei. Šai procesā atrast kādu jēgu ir neiespējami. Kā lai cilvēcīgākā veidā izmantojam augsto tehnoloģisko līmeni, kas mums ir?

Kā lai to iespaido katrs atsevišķs indivīds?

Pirms dažiem gadiem saskāros ar to, ko apzīmē par ultravieglo lidmašīnu. Šīs vieglās drānas lidmašīnas pa lielākai daļai būvē katrs pats. Tās sastāv no cauruļu saišķa, tievas tērauda troses, zēģeļdrānas, maza motora un dažiem citiem nelieliem komponentiem, lai visu varētu samontēt kopā. Tās tiek būvētas ar parastiem darba rīkiem. Vienkāršākā tipa lidmašīnu varētu samontēt pat mājās, dzīvojamā istabā nedēļas laikā. Sainis nebūs par lielu, lai to novietotu pie istabas garākās sienas. Tas ir viegli uzliekams uz auto jumta, lai nogādātu uz tuvāko lidlauku. Savā pamatidejā katrs komponents ir veidots diezgan progresīvā tehnikā, bet tai pat laikā ir cilvēkam draudzīgs. Aparāts ir ārkārtīgi vienkāršs, bet atbilst augstām tehniskām prasībām, kas nepieciešamas lidošanai. Tas nenozīmē, ka katram būtu jābūvē lidmašīna, ar ko lidot uz darbu. Bet es gan domāju, ka šo ultravieglo tehniku varētu izmantot, lai radītu stratēģiju, kā pārveidot lietas tepat uz zemes.

Kas ir šīs stratēģijas pamatā? Ir jāatmet vecā domāšana un jāuzsāk gluži jauna. Samazinot ātrumu mūsu braucamiem līdzekļiem, ir iespējams samazināt to svaru. Tas savukārt noved pie gluži jaunām, vienkāršākām konstrukcijām, par kurām agrāk nevarēja būt ne runas, jo tās nebija pielietojamas smagajā, ātro un stipro motoru nozarē. Konstrukcija jāvienkāršo līdz absolūtam. Šī jaunā domāšana iesākās 20. gadsimta 60. gados Kalifornijā ar pūķa lidmašīnu jeb deltaplānu. Ar to no kalna metas lejā, izmantojot augšupnesošo vēju, lai noturētos gaisā.

Kāds, kura apkārtnē nebija kalnu, vēlāk pievienoja pie spārniem mazu motoru un pacēlās gaisā ar dažiem ieskrējiena soļiem pret vēju. Pēdējo trīs gadu laikā radies liels uzplaukums šinī ziņā. ASV ir jau 10 000 ultravieglu lidmašīnu.

Tiek attīstīta milzīga kreativitāte jaunu modeļu izveidošanā. Jaunie materiāli, ko esam ieguvuši ar kosmosa tehnoloģijām – kevlars, milars un oglekļa šķiedras, ir padarījuši iespējamu to, par ko agrāk drīkstēja tikai sapņot, ļauj to uzbūvēt un pie tam uz pusi lētāk,

nekā izmaksātu automašīna. Lielākais sasniegums ultravieglajā jomā ir lidojums pāri Lamanšam, ko veica caurspīdīgā gaisa kuģī Gossamer Condor ar muskuļu spēku, nelietojot motoru. ”Kondora” spārnu platums bija 30 metru kā DC 9 un svars 27 kilogrami.

Līdz šim neesam bijuši spiesti domāt šajos jēdzienos, jo nafta deva mums pietiekami enerģijas un spēka smagu transportu un mūsu pašu pārvietošanai. Bet ir laiks pārdomāt naftas dārdzības dēļ. Ja mums ir izdevušās tik fantastiskas lietas gaisā, ko gan mēs nevarētu panākt uz zemes, kur tehniskās prasības ir daudz mazākas? Šodien ar muskuļu dzītu satiksmes līdzekli mēs varam tikt uz priekšu ar ātrumu 100 km stundā. Apgādājot trīsriteņu velosipēda konstrukciju ar aerodinamiski pareizi izveidotu čaulu, Kalifornijā sacīkstēs šis ātrums ir sasniegts. Mums nemaz nevajag braukt 100 kilometrus stundā. Pilsētā pietiek ar 50. Mēs varētu sev sagādāt īsatstatumu satiksmes līdzekli, jo smagas somas ir grūti novietojamas uz parastā velosipēda. Tas varētu būt satiksmes līdzeklis divām personām, lai brauktu uz bērnudārzu vai darbu. Tas dotu patvērumu, ja laiks ir slikts. Šis satiksmes līdzeklis atvietotu mums skrējienu par mežu pēc tam, kad, atgriežoties no darba ar Volvo, esam sēdējuši trīs ceturtdaļstundas auto rindās. Lai varētu tikt kalnos, vai kad jāved mājās vecāmāte, mums varētu būt palīgspēks, kuru mēs uzlādētu mehaniskā veidā. Satiksmes līdzeklim jābūt tik vienkāršam, lai to pats varētu samontēt un pat pasūtināt pa pastu. Tam arī vajadzētu sastāvēt galvenokārt no velosipēda komponentiem. Mūsu uzņēmumā "Tegnēra arhitektu grupa" pašlaik mēģinam izveidot šādu satiksmes līdzekli.

Enerģijas ietaupījums ir mazākais no visa. Izgatavošanas, materiāla un laika ziņā šis ir milzu ieguvums. Bez tam ir sajūta, ka tu pats piedalies, tavās rokās ir cilvēkam draudzīga tehnika, kuru tu pats vari iespaidot, kas dod mūsu dzīvei jēgu un ko varētu apzīmēt par dzīves kvalitāti.

Ne tikai transporta līdzekļos ultravieglā stratēģija ir pielietojama. Daudz kas mūsu apkārtnē būtu jāizvērtē par jaunu. Vai mums tiešam tāds darbarīks ir vajadzīgs? Kā mēs no pamatiem varam pārveidot lietas, lai tās mums kalpo kā darbarīki, nevis kā statusa simboli?

Būvniecībā līdz šim vēl mazāk domāts par vieglām konstrukcijām. Ja mēs apskatām, ko viena persona Zviedrijā patērē, tad vislielākais izlietojums ir grantij, smiltīm un akmeņiem – 16 tonnas gadā, pēc tam nāk 3 tonnas naftas, tas saprotamā kārtā ir sakarā ar mūsu smago būvniecību. Būvēt nozīme transportēt materiālus, ar kuriem mēs būvējam.

Arī šeit būtu iespējams nākt ar vieglu konstrukciju.

1983

100 MUSKUĻU DZĪTS TRANSPORTA LĪDZEKLIS DIVĀM PERSONĀM BLAKUS SĒDOT

Mēs mēģinam izveidot jaunu dzīves formu, kas būtu ietērpjama vieglā, transparentā klimata čaulā, kas pasargā no lietus, vēja un sniega. Iekšpusē šai ārējai čaulai, kas arī veido klimatisku aizsargzonu, varētu ierīkot mājokli, kas seko gada laikiem. Ziemu tas ieslēgtos un sarautos, lai varētu paturēt siltumu mazākā apkurinātā čaulā. Kad pavasara saule sāktu sildīt arējo klimata čaulu, varētu atvērt iekšējās čaulas ziemas sienas pret siltumnīcas dārzu, kā mēs to agrāk darījām vasaras verandā. Vēlāk vasarā ārējā čaula varētu atvērties apkārtnei. Šāda fleksibilitāte ir gandrīz neiespējama ar smagām, cietām sienām.

Bet, domājot vieglākos jēdzienos, tas būtu iespējams. Iekšējās čaulas ārējās sienas var izveidot ar daudzām gaisa joslām, ierobežotām ar foliju, kas turklāt atstaro zemo viļņu siltuma strāvojumus. Šīs sienas var viegli sarullēt un vasarā, kad tās nav vajadzīgas, noņemt.

Klimata zonu domāšanu varētu pielietot arī iekšējā čaulā, kur varētu uzsildīt telpas, kas acumirklī tiek lietotas, un, kad tās nav vairāk vajadzīgas, pāriet uz zemāku temperatūru.

Guļamistabā varētu būt debesgulta, izgatavota no izolējoša materiāla, pārsegta ar kādu tekstīliju. Pa nakti nolaižot gultai apkārt aizkarus, tā izveidotu mazāku klimata zonu, kas uztur istabas temperatūru, kamēr pārējā mājā tā varētu nokrist uz 10 grādiem.

Iedomājoties sienas kā uzstieptu caurspīdīgu plīvuru vai gaismu caurlaidīgu spinakera audumu, vai krāsās zibošu tekstila sienu kā mākslas darbu. To varētu drukāt tieši uz sienas materiāla. Jaunu sienu nebūtu grūtāk uzlikt kā jaunus aizkarus. Tās nebūtu pārmaiņas pārmaiņu dēļ, bet gan iespējas personīgai attīstībai un rotāšanas priekam, kas gandrīz neiespējams pie mūsu statiskā dzīves veida.

Mūsu grupa to visu ir uzstādījusi par savu mērķi. Šīs idejas mēs ceram realizēt pēc dažiem gadiem, konkrēti izbūvētā vidē. Parādīt, kā var justies, dzīvojot mīkstās sienās vai vadot kājminamu satiksmes līdzekli. Parādīt, kā jāfunkcionē lietām, kas mums nepieciešamas, lai dzīvotu vieglāku, bagātāku un skaistāku dzīvi.

1910. GADĀ HENSONS UZBŪVĒ ŠO MAŠĪNU AR INTERESANTU KONSTRUKCIJU

103 TĀ IESPAIDO MANAS ULTRAVIEGLĀS KONSTRUKCIJAS AR STIEPI UN STUTĀM

KAD ES SALĪDZINU SAVAS BĒRNĪBAS IDEJAS UN SKICES AR ŠODIENAS Es 70. gadu beigās sāku pirkt HOMEBUILT AIRCRAFT un tā iepazinos ar ultravieglo lidmašīnu tehniku un kā būvē lidmašīnas ar kompozītu tehniku. Tas protams arī iespaidoja mani pašam zīmēt savas lidmašīnas. Es gudroju, kā varētu savienot priekšējos spārnus ar pakaļējiem ROMBA formā un tādā veidā gūt stipru struktūru un turklāt arī labu aerodinamiku. To spārnu konfigurāciju, ko redzam pa kreisi, izgudroja Berts Rutans (BERT RUTAN) kurš vispār ir lielākais meistars attiecībā uz lidaparātu jaunradi. Viņš arī attīstīja kompozītu tehniku aviācijai.

1983

105 DIZAINU UN MANĀM IDEJĀM UN SKICĒM, SASKATU TE LIELAS LĪDZĪBAS

1983

106 SPĒLĒJOS AR ZĀLES PĻĀVĒJA AUKLU, MAN PATĪK KRĀSA UN ELASTICITĀTE

107

1983

108 MĒĢINĀJUMI AR FLEKSIBLU IZOLĀCIJU, PROJEKTS AR VALSTS ATBALSTU Šim izgudrojumam arī iesūtīju patenta iesniegumu, bet diemžēl kāds cits Amerikā bij taisījis kaut ko līdzīgu, un tas traucēja manam iesniegumam. Mans risinājums gan bij daudz efektīgāks, un es biju pierādījis, ka tas funkcionē. Es vēlāk mēģināju to pielietot savas mājas projektā, tikai ar 10 cm starp stikliem, tomēr neizvedu šo ideju līdz galam. Bij problēmas ar logu atvēršanu, nomainījām tos uz normāliem standartlogiem.

Būvnormas prasības šodien labai izolācijai dod 20 cm biezumu. Tādēļ es izvēlējos 20 cm atstatumu starp stikliem loga konstrukcijā, lai starpā varētu nolaist fleksiblu izolāciju, kas novērstu konvekciju un izstarošanu.

Es izvēlējos 10 cm biezu poliestera foliju un to pagatavoju bišu šūnu veidā. To varētu nolaist pa nakti. Jo logi ir caurumi, pa kuriem naktī izstaro istabas siltums astoņreiz vairāk nekā caur sienām. Tādēļ šī ideja ar fleksiblo izolāciju labi atmaksājās. Tehniskās Augstskolas eksperimentos klimata kambarī mēs rādījām, ka labākie rezultāti deva: 0.24 W/ m2c kas jāsalīdzina ar 2.40 Wm2c divu stiklu logam bez izolējošām žalūzijām. Eksperimenti arī rāda, ka poliestera folija ar reflektējošu pārklājumu ir piecreiz labāka nekā bez tā.

BIŠU ŠŪNAS

PARALĒLAS FOLIJAS

109 EKSPERIMENTI NOTIKA KTH BŪVPĒTNIECĪBAS NODAĻĀ KLIMATA KAMBARĪ

1983

BIROJS UN NOLIKTAVA PIONEER ELEKTRONIKAS AĢENTŪRAI ZVIEDRIJĀ Mēģināju izveidot parasto rūpnīcu kā kasti ar noapaļotiem stūriem, lai tā būtu mīlīgāka un ne tik kantaina, kāda parasti šāda tipa arhitektūra mēdz būt.

Lejot betona elementus gumijas formās ar rievotu dibenu, tas izdevās. Biroja daļai bij alumīnija segums ar apaļi izliektiem stūriem.

111 PREFABRICĒTA INDUSTRIJAS CELTNE, BETONS UN SENDVIČA TIPA ELEMENTI

1983

112 “MĒS TICAM NĀKOTNEI” 35 ZVIEDRU ZINĀTNIEKI, RAKSTNIEKI, ŽURNĀLISTI Mūsu birojs atradās Stokholmas vecpilsētā, kur šaurās ieliņās dienasgaisma knapi ienāk caur logiem. Bet uz jumta vai bēniņos ir pilnīgi cita dzīve. Tāpēc vajadzētu tos celt ar stiklotiem, caurspīdīgiem jumtiem.

Tur varētu notikt dažādas saviesīgas padarīšanas, bet lejā tumšajos stāvos varētu būt darbvietas ar datoriem vai gulēšana. Gar krastmalu varētu būt street farming ielu dārziņi un zivju audzētavas, kas nodrošinātu pārtikas piegādi. Pils pagalmu arī varētu pārsegt ar stikla jumtu.

Tur varētu notikt dažādi pasākumi, balles vēsturiskos tērpos vai kon-

113 DOD ZIŅU NO NĀKOTNES, KĀ IZSKATĪSIES MŪSU DZĪVE PĒC 400 GADIEM certi, kur tiek izmantota vēsturiskā vide. Grāmatā “Mēs ticam nākotnei” gribēju dot pozitīvus, optimistiskus iespaidus attiecībā uz mūsu nākotni. Tas viss tika ilustrēts ar četrām bildēm lielā formātā. Tās bija kolāžas, ko es iztaisīju, izgriežot no žurnāliem, jo vēl neeksistēja fotošops, kur to veikt ar datoru.

1983

114 ES MĒĢINĀJU PIELĀGOT SAVU VIEGLO KRĒSLU PRODUKCIJAI UN IESĀKU 1982. gadā vedu sarunas ar IKEA firmu par iespējām attīstīt manu vieglo krēslu ražošanu. Taisīju vairākus prototipus, lai iegūtu labāku komfortu sēžot. Izveidoju dažādus tehniskos risinājumus lentu savienojumiem ar stutēm un abu piramīdu savienošanai, un visas sistēmas nospriegošanai, lai iegūtu stipru un stabilu konstrukciju. Tomēr beigās IKEA žūrija atrada, ka krēsla ražošana iznāk par dārgu, jo tas maksātu 50 zviedru kronas.

Man tas likās ļoti lēti, jo krēslam bija ļoti progresīva (advanced), viegla lidmašīnas konstrukcija – to var salocīt un iebāzt maisiņā. Varētu kādus

115 SADARBĪBU AR IKEA, VIŅI ATROD TO PAR DĀRGU (50 ZV KR) RAŽOŠANAI 20 ielikt un glabāt papīrkurvī, un izņemt pēc vajadzības, kad nāk viesi.

Varētu varbūt attīstīt labāku salocīšanas tehniku, kas būtu tik vienkārša kā lietussagam. Tā idejas tiek apturētas un tālāk netiek attīstītas. Varbūt ideja bij par EKSTRĒMU tādam lēto preču tirgum kā IKEA, iespējams, citam, ekskluzīvākam tā derētu labāk.

1983

116 ”PŪĶU SVĒTKOS” MANA LABĀKĀ ULTRAVIEGLĀ KONSTRUKCIJA. GALVENĀ

117 INSPIRĀCIJA BIJ TAURIŅA PŪĶIS. SPĀRNI 4 m. GARUMS 4 m. DIAMETRS 0.9 m.

118

1984

119 BIROJA IEKĀRTA AR 24 KARĀTU ZELTU APZELTĪTĀM VISĀM METĀLA DETAĻĀM Šo iekārtu taisīju investīciju firmai KUBEN, proti, kubs. Tāpēc šī KUBA tēma visur atkārtojās. Zeltu izvēlējos tāpēc, ka griestu dekors un kamīna izrotājumi saturēja daudz šī metāla. Tas viss bij man diezgan svešs un pretrunā ar manu HIGH-TECH uztveri, bet kopumā tomēr darbojās tīri labi. Pasūtītājs, kurš bij arī manas firmas revidents, palika ļoti apmierināts – zelts jau finanšu aprindās noteikti tiek labi ieredzēts.

VIENĀ STOKHOLMAS PRIEKŠPILSĒTĀ NOTIKA IZSTĀDE JAUNAI DZĪVOKĻU

1985

121 RAJONA IZBŪVEI. TUR MUMS LŪDZA PIEDALĪTIES AR JAUNĀM IDEJĀM Es šim divistabu dzīvoklim izplēsu starpsienas un ieliku mazu virtuvi.

Tā kā mēs lielu daļu no mūsu brīvā laika pavadām dīvānā pie televizora, gribēju atrast jaunu veidu šīm nodarbēm. Izdomāju, ka varētu izveidot KALNU, kurā var atrast vietas, kur ērti sēdēt – dažādos veidos un vairākos stāvos. Tas būtu apvilkts ar mīkstu gumijveidīgu materiālu.

LIBER INFORMATION REKLĀMU BIROJS, KURŠ DABŪJA GODALGU KĀ

1985

LIBER INFORMATION reklāmas birojs vēlējās iekārtot savu biroju jaunās telpās. Viņi gribēja lietot officelandscape – vaļējas, strukturētas telpas – principu un jautāja, vai nevar telpu ierobežojošos širmjus izveidot ne tik kantainus kā parasti, bet dot tiem vairāk organiskas formas. Es biju kādreiz sapņojis par sarullējamām sienām: kā veikalos nolaižamās žalūzijas, tikai tām jābūt rullējamām ap vertikālu asi. Bet tādas sienas neeksistē. Tādēļ tās jāizgudro. Es izmeklējos dažāda veida lamelles un beidzot atradu firmu, kas ražo iekārtos griestus no U-veida milzīgām metāla lamellēm. Tās ražo arī perforētas un pildītas ar minerālo vati, un tad tās var lietot skaņas klusināšanai. Tas man likās ideāli.

Atlika tikai izdomāt, kā tās savienot, lai sienas varētu izlocīt dažadās organiskās formās. Tikai tas nedrīkstēja izmaksāt vairāk nekā parasti kantaini širmji. Pa laimi mūsu klienti, radoši reklāmas branžas cilvēki, bija sajūsmā par ideju un piekrita avantūrai – taisīt kaut ko līdz šim nezināmu. Ienākot mums priekšā ir recepcija, aiz tās – kafijas telpas augstāka apaļa siena. Ar šīm fleksiblajām sienām varēja veidot katrai funkcijai savu telpiskumu ar dažādiem atbilstošiem augstumiem un organiskām formām. Pat konferences telpai taisīju 123 liektas sienas, lai tā neatšķirtos kā četrkantīga kaste.

Liektas sienas prasīja liektus galdus un plauktus. Tos taisīju no 15 mm vairāku slāņu krāsaina lamināta: no tā LABĀKAIS INTERJERS 1985. GADĀ var izgriezt kādu formu vēlas, un kantes tikai atliek nopucēt kā saplākšņiem. Ar saviem krāsainajiem slāņiem tās ir arī dekoratīvas. Spārnu formas galdi un banānveidīgie plaukti veido ērtu, mājīgu darba vietu ar krēslu kā centru, no kura viss viegli sasniedzams. Galdu un plauktu statīvi pielāgoti no IKEA standartsortimenta, lai varētu noturēties budžeta rāmjos. Tas atnesa mums 1985. gada labākā interjera godalgu.

REKLĀMU BIROJS VĒLĒJĀS TELPAS AR ”MĪKSTĀKĀM” FORMĀM, TĀPĒC BIJ

125 JĀIZGUDRO FLEKSIBLAS SIENAS, KURAS VAR IZLIEKT VISDAŽĀDĀKĀS FORMĀS

126 ŠĪ SIENU SISTĒMA DEVA BRĪVI VEIDOJAMAS TELPAS DAUDZĀM UN DAŽĀDĀM

127 FUNKCIJĀM: KAFIJAS TELPAI, DARBAVIETĀM VAI MAZĀM SARUNU ISTABĀM

128 JA VAR IZTAISĪT APAĻI LOCĀMAS, IZLIEKTAS SIENAS, TAD ARĪ VAR TAISĪT Sienu locījuma elementiem atradu profilus, kurus lieto iekārtiem griestiem.

Tie ir perforēti metāla profili, pildīti ar skaņu absorbējošu minerālvati. Izdomāju savienojumus, kas sienām ļauj locīties. Tādā veidā panākts, ka sienas absorbē skaņu un ir veidojamas organiskās formās. Galdu un plauktu materiāls ir 15 mm biezs lamināts vairākos slāņos.

Plauktu un galdu statīvi no IKEA.

129 LIEKTUS GALDUS UN PLAUKTUS, KAS RADA ERGONOMISKAS DARBAVIETAS

1985

130 GALDUS UN PLAUKTUS, KURUS ATTĪSTĪJU LIBER INTERJERĀ AR IKEA KĀJĀM, Pēc darba ar LIBER informācijas biroju vēlējos taisīt līdzīgas kantora mēbeles, tikai ar vieglākām, manis paša izdomātām konstrukcijām. Biju redzējis piemērus no dabas – koka nesošo struktūru.

Tā mēģināju konstruēt galda kājas. Plauktu nesošās struktūras noskatījos no Pirmā pasaules kara divu un trīsplākšņu lidmašīnu spārnu konstrukcijām. Tur tika lietotas stutes, kuras stabilizēja ar vieglām diagonālām atsaitēm. Galda un plauktu virsmas bij izzāģētas no Compakt Z 13 mm masīva ar vairākām krāsu kārtām.

131 GRIBĒJU TURPINĀT AR PAŠA VIEGLĀM, DABAI LĪDZĪGĀM KONSTRUKCIJĀM

1986

132 1986. GADĀ PIEDALĪJOS STOCKHOLM FURNITURE FAIR, KUR INTRODUCĒJU Salocāmās sienas, ko biju izgudrojis LIBER projektam, piedāvāju tirgum STOCKOLMS FURNITURE FAIR. Kāds dāņu aģents vairākus gadus tās tirgoja arī Vācijā, un tur manas sienas tika izmantotas vairākos projektos. Tomēr apjoms bij par mazu, lai atmaksātos tās ilgāk uzturēt tirgū. Tur vajadzēja kapitālu un lielāku biznesu.

133 MĒBEĻU PRODUKTUS TIRGUM, KURUS BIJU IZGUDROJIS LIBER PROJEKTĀ

1986

134 TERASĒTA VILLA STOKHOLMĀ ŠENDĀLĒ, GRUNTSGABALS IESPRIDZINĀTS Gruntsgabala klintī jau bij izspridzināta bedre citai vajadzībai. Kad mēs ķērāmies pie projektēšanas, vajadzēja to izmantot un pielāgot mūsu klienta vajadzībām. Klients bij slavenā ansambļa ABBA un mūsu firmas revidents, un mēs jau bijām veikuši vairākus projektus viņa firmai: Ķīnas varietē teātri, zelta biroja iekārtu. Sagatavojām arī Stureplatz galerijas projektu, bet to nopirka un realizēja cita firma. Ieeja ēkā paredzēta no ziemeļu puses gar klints malu ar pēc iespējas mazu un neuzkrītošu ielas fasādi.

KLINTĪ, NOGĀZĒ PRET DIENVIDIEM AR SKATU UZ JŪRAS LĪCI DREVIKEN Toties dienvidu fasāde ar trim terasēm un skatu uz jūras līci plaši pavērās pretī saulei. Augšējo guļamistabas stāvu spirāltrepes savieno ar apakšējo stāvu, kur ir peldbaseins un pirts. Mūra sienām izvēlējāmies lielformāta – 100 x 100 x 300 mm rūsganas krāsas silikāta ķieģeļus. Tie arī ļāva veidot apaļiskus mūrus.

Projekts tika veikts ļoti detalizēti ar klasiskām rasēšas metodēm, ar zīmuli uz poliestera. Toreiz, 1987. gadā, datori vēl nebij piemēroti projektēšanai. Visu priekšzīmīgi veica mana līdzstrādniece Marija Denholte.

138 TREPES AR GAISMAS ŠAHTU IET CAURI VISIEM TRĪS MĀJAS STĀVIEM

139 APAKŠĒJĀ STĀVĀ, KURĀ ATRODAS BASEINS UN PIRTS, VAR IZIET ĀRĀ SAULĒ Mūris, gan ārējais, gan iekšējais, konstruktīvais, ir no tā paša rūsganā silikāta, abi ar redzamu virsmu, neapstrādāti. Starpā ir siltuma izolācija no 100 mm minerālvilnas. Ieeja no guļamistabas terases stiklota, tā apgaismo vidējo stāvu un dod kontaktu ar apakšējo stāvu. Apakšstāva terase ar klinti un mūri ieslēdz sauļošanās stūri un rada labu kontaktu ar baseina daļu. Iespēja izlietot šauro gruntsgabalu ar atļauto 120 m² apbūves laukumu tomēr iznāca samērā efektīva ar šiem trijiem stāviem.

1987

142 ZVIEDRIJAS VĒSTNIECĪBA VAŠINGTONĀ, IELŪGTA KONKURSA PROJEKTS

141 PIEDALĪJĀS 5 ZVIEDRU BIROJI, MĒS NEVINNĒJĀM, VĒSTNIECĪBU UZCĒLA CITI

1988. GADS

ES ATGRIEŽOS KĀ PROFESORS KONSTFAKĀ MĒBEĻU UN INTERJERA DIZAINĀ

1989

144 PIONEER AĢENTŪRAS BIROJA UN NOLIKTAVAS ĒKU PROJEKTS STOKHOLMĀ

Ēkas plānam forma OMEGA, kas ir firmas logo. Īpašnieks ir pilots, viņš lido ar savu lidmašīnu, un no gaisa firmas logo būtu redzams.

Projekts netiek īstenots, jo īpašnieks pārdod aģentūru japāņiem.

1990

146 ES KONSTFAKĀ PIETEICU PĒTNIECĪBAS PROJEKTU: KONSTRUĒT KRĒSLU, JA GRIBAM NOSĒDINĀT CILVĒKU ŠĀDĀ POZĀ, VISPIRMS JĀNOSKAIDRO SVARA SADALĪJUMS UN ĶERMEŅA SMAGUMPUNKTS. Pēc tam mums jāatrod stutes un balsti, ar kuriem mēs varam noturēt cilvēku šādā sēdus stāvoklī. Šīm stutēm jāizvēlas konstruktīvi pareiza konfigurācija. Tad jāatrod ergonomiski pareizus risinājumus. Vispirms tas tika mēģināts ar parastu skicēšanu. Vēlāk pārgāju uz vienkāršu datorprogrammu, kurā varēja apskatīt arī izmērus.

147 LIETOJOT JAUNU TEHNIKU UN JAUNUS MATERIĀLUS AR DABU KĀ PARAUGU Jaunā tehnika bij datori, kam vajadzēja atrast lietojamas programmas mēbeļu dizainam. Atradām vienu vienkāršu programmu Swivel, ar to varēja strādāt telpiski un priekšmetus varēja kustināt un grozīt telpā. Varēja taisīt rasējumus un tos izdrukāt mērogā 1:1. Tā taisīju pirmās piegrieztnes stutēm, kuras izgriezu no saplākšņa, lai varētu veidot pirmos prototipus pareizā lielumā. Vēlāk atradām programmu Micro Station, ar kuru varēja strādāt daudz precīzāk, toties darbs prasīja daudz vairāk zināšanu un prakses.

VIENA NO JAUNĀM TEHNIKĀM, KO GRIBĒJĀM PIELIETOT MANĀ PROJEKTĀ,

Deviņdesmitajos gados datori nebij neko attīstīti. Konstfakā nebij neviena datora, ar kuru varētu strādāt ar CAD programmām. Tāpēc es savu Macintosh II datoru aizdevu skolai, lai varētu iepazīties ar CAD programmām.

Es pieņēmu vienu ķīniešu speciālstudentu, kurš par to ļoti interesējās, un tā mēs varējām sākt iepazīties un stādāt ar dažādām CAD programmām. Mēs atradām tādas, kuras varēja lietot mēbeļu dizainam. Tā mēs attīstījām mūsu skolā datoru pielietošanu dizainā. Iegādājāmies skolai vairākus Macintosh datorus, un vēlāk tapa datoru nodaļa, bet mans students kļuva par tās vadītāju.

149 BIJ CADTEHNIKA, KURU VARĒTU IZMANTOT MĒBEĻU DIZAINĀ MANAM KRĒSLAM

150 PIRMĀS SKICES UN PIRMAIS LIETOJAMAIS PROTOTIPS NO KOKA AR OGĻU Pēc daudziem mēģinājumiem atrast krēsla stutēm pareizo konfigurāciju, lai tas izturētu ķermeņa slodzes sēdošā stāvoklī, nonācu pie šādas konstrukcijas. Pirmo prototipu taisīju no koka, galvenokārt ar saplāksnī izzāģētām stutēm, kur tās tika pastiprinātas ar oglekļa šķiedru. Tādā veidā varēja izmēģināt dažādas sēdēšanas iespējas un komfortu. Sēdeklis ir iekārts atzveltnes augšējā daļā auklās, kuras krustveidīgi piestiprinātas sēdekļa mugurpusē. Sēdekļa priekšgals ir kustīgi piestiprināts pie priekšējās kājas. Tādā veidā sēdot ar mūsu svaru tiek nospriegta krēsla mugura, kura veido ērtu ergonomisku atzveltni. Formu sauc par HIPERBOLISKU PARABOLOĪDU

ŠĶIEDRU STIPRINĀJUMIEM, TĀ VARĒJA IZMĒĢINĀT SĒDĒŠANAS FUNKCIJAS

1992

DABAS FORMAS UN KOMPOZĪTU TEHNIKA TIKA IZLIETOTA KRĒSLA PROJEKTĀ

MATERIĀLI BIJ OGLEKĻA ŠĶIEDRAS, KEVLĀRA AUKLAS UN EPOKSĪDA SVEĶI

REZULTĀTS: VIEGLS KRĒSLS AR ERGONOMISKI VEIDOTU SĒDEKLI, UZ KURA Mans pirmais lietojamais krēsls KOMPOZĪTA tehnikā, lietojot jaunu tehniku un jaunus materiālus ar DABU kā piemēru. Tehnika bij datori un kompozītu tehnika, materiāli bij oglekļa šķiedras un epoksīda sveķi ar kodoliem no putota poliuretāna un kevlāra izpletņa auklas. Piemēri no dabas, kaula KOMPOZĪTI un skeleta daļu formas ar to optimālām konstrukcijām, lai taupītu materiālu un svaru. Sevišķi putniem katrs grams nozīmē enerģijas patēriņu. Dabai ir bijis miljoniem gadu attīstībai. Mums produktu attīstīšanai ir pārāk maz laika, bet mums no dabas jāmācās.

155 SĒDOT NOSPRIEGO ATZVELTNI

1998

RĪGĀ KOKTEIĻU BĀRS UN RESTORĀNS AR DEJOŠANU

SKICE ART DECO MĀKSLINIEKU SONJAS DELONĒ UN EILĪNAS GREI IESPAIDĀ

158 ART DECO LAIKĀ HROMS, STIKLS, SPOGUĻI, SPILGTAS KRĀSAS BIJ MODĒ

159 TANGO, RUMBA UN CITA CUBANO MUZIKA SKANĒJA DEJU ZĀLĒS, ARĪ TE Andrejam Žagaram īsā laikā radās seši restorāni, no kuriem viņš lūdza man iekārtot trīs. DECO bāram viņš bij iecerējis labus koteiļus un iespēju dejot. 20. gadu dekadences laiks, kad kokteiļi, tango un rumba bij modē, man likās piemērota tēma. Tāpēc izvēlējos 1925. gada Art Deco stilu iekārtai. Hroms, spoguļi, spilgtas krāsas deva šo atmosfairu.

1999

160 DŽEZA KLUBS DIZZI TIKA IEKĀRTOTS REFORMĀTU BAZNĪCAS PAGRABĀ Viens no pēdejiem Andreja Žagara restorāniem, kuru es iekārtoju, bij džeza klubs DIZZI Reformātu baznīcas pagrabā, kur jau iepriekš bij mūzikas klubs. Vajadzēja ar maziem līdzekļiem dot tam džeza atmosfairu. Pēc atklāšanas sēžam ar draugiem, Barbaru Ābeli un Vēsmu Konteri.

161 AR LIELĀM, PALIELINĀTĀM BILDĒM NO PLAŠU VĀKIEM UN AR SUPERGRAFICS

1999

162 BERGA BAZĀRĀ BIJ ŽAGARA JAUNAIS RESTORĀNS, ELEGANTS MINIMĀLISMS Berga bazārā bij jau divi Andreja Žagara restorāni – Simposium un Deco Bārs. Tad tapa trešais, Žagara Jaunais restorāns. Tas bij prestižākais, ar minimālismu kā vadošo tēmu. Pirmais no šiem restorāniem ar profesionālu virtuvi un personālu. Tur servēja vissmalkākos ēdienus.

163

1987 – 95

164 MŪSU MĀJAS PĀRBŪVES PROJEKTS NO VEIKALA PAR DZĪVOJAMO MĀJU

VĒLĀK TĀ PĀRBŪVĒTA PRIEKŠ DIVĀM ĢIMENĒM, KATRAI SAVS STĀVS

166 SKICES DOMĀTAM KUPOLAM, BUCKY FULLER TIPA DOMAM AUGŠĀ UZ JUMTA Lai varētu izmantot sauli no dienvidiem un skatu uz ziemeļiem, jākāpj uz jumta. Tāpēc DOMA konstrukcija likās vispiemērotākā. Diemžēl dažādu iemeslu dēļ tas netika realizēts. Tehniski 4 m dimetra DOMU uzcelt no 20 mm četrstūra caurulēm ar stikla segumu nebūtu pārāk grūti. Toreiz ekonomija to neatļāva, vēlāk, kad dēls pārņēma augšsāvu savā īpašumā, tas vairs nebij starp prioritātēm.

167 TUR SAULE SPĪD IEKŠĀ NO MUGURAS, UN TUR IR LABĀKAIS SKATS UZ EZERU

SAULES BATERIJA

SILTUMMAINIS

SILTUMSŪKNIS

200 m DZIĻŠ URBUMS KLINTĪ

168

APSILDĪŠANAS TEHNOLOĢIJA, KURA TIKA PIELIETOTA MĀJAS PĀRBŪVEI: SAULES BATERIJA

SILTUMMAINIS

URBUMS KLINTĪ

APSILDĪŠANAS TEHNOLOĢIJA, kura tika pielietota mūsu mājas pārbūvei. Vispirms vajadzēja uzlabot siltuma izolāciju sienām un jumtam. Tad atrisināt dažādus veidus, kā sasildīt telpas. Gribēju paturēt lielos, 2.5 m augstos veikala logus gaismas un siltuma dēļ. Tie dod PASĪVO ENERĢIJU, bet naktī vajag aizsargāt izstarošanu. Tāpēc vajadzīga siltumnīca ar trīskārtīgu kanālpolikabonātu, jo rada metru dziļu klimata zonu. Saules ūdenssildītājs uz jumta iekļauts apkures sistēmā kopā ar 500 litru tvertni un siltumsūkni. Tas savienots ar 200 m dziļu urbumu klintī. Lietojot siltās grīdas, ar zemas temperatūras sistēmu – 35 grādi –, sūknis neprasa tik lielu jaudu kā radiatori, kam vajag 60 grādus. Vasarā, kad tikai siltais ūdens tiek lietots, saules baterijas pāri palikušo enerģiju laiž atpakaļ caur siltumsūkni 200 m dziļā urbumā, kurš tiek uzsildīts, un pie vajadzības var izmantot augstāku temperatūru nekā parastos +4 grādus. Augšā zem jumta iebūvēts SILTUMMAINIS, kurš dod atpakaļ 85 % no izlietotā siltā gaisa. Pirmā stāvā rezerves siltumu dod slēgtais kamīns ar ventilatoru, kurš var dot 8 kw. Augšstāvā ir siltās grīdas, pirmā stāvā viena daļa tiek sildīta no apakšas, bibliotēku silda ar siltuma konvektoru.

REGULĀCIJAS CENTRĀLE SAULES BATERIJAI UN SILTUMSŪKNIM

SAULES BATERIJA, SILTUMSŪKNIS, SILTUMMAINIS UN SILTĀS GRĪDAS

SILTĀ GRĪDA

170 LOGU KONSTRUKCIJAS EKSPERIMENTI: KĀ IESTIPRINĀT STIKLUS BEZ LOGU TEHNISKAIS APRAKSTS. Māja būvēta 1937. gadā no trīs collu vertikālām plankām, apšūta ar paneli un ar ārējo apmetumu uz niedru režģa. Šī konstrukcija dod ļoti sliktu siltuma izolāciju, k=0.8. Zviedru būvnorma toreiz prasīja k=0.3. Tā kā tik un tā vajadzēja renovēt fasādes un jumtu, es izvēlējos poliuretāna un skārda sendviča elementus, 100 mm biezus (k=0.19), kā labāko siltināšanas materiālu. Tādā veidā kopējais siltuma koeficients iznāca k=0.15, kas ir pārsteidzoši labi.

Paneļi saslēdzami kopā, tos lieto saldētavās, tos ar atstarpi pieskrūvēja pie vecās sienas.

RĀMJIEM TIEŠI POLIURETĀNA UN SKĀRDA SENDVIČĀ, JAUNĀ MĀJAS FASĀDĒ?

Stiprināt logus ar koka rāmjiem pie sendvičelementiem likās nepareizi. Tāpēc bij jāizgudro veids, kā taisīt logus bez rāmjiem. Pielīmēju vienu eņģes daļu ar epoksīda līmi pie paša stikla, otru eņģes daļu no poliamīda piekniedēju tieši pie elementa skārda. Noblīvēju iekšējo stiklu ar cauruļveidīgu silikona blīvi kā automašīnām. Ārējais stikls bez blīves, lai izvēdinātu mitrumu. Bij domāts abu stiklu starpā ierīkot nolaižamas atstarojošas plasta plēves siltumam un tumsai. Nebiju atrisinājis labu atveramo sistēmu, tāpēc nomainījām logus pret parastiem.

No diviem stiegrojuma režģiem ar 150 x 150 dalījumu un 6 mm resnumu, ar 150 mm pārbīdi un 150 mm pacēlumu starp tiem, var izveidot piramidālas kopnes. Zigzaga veidā saloka 6 mm stieni un sametina to režģa 300 mm dalījuma punktos. Tādā veidā rodas ļoti stabils pārsegums.

To iemērcu cinkā un pārsedzu ar 3.5 mm alumīnija grīdas plāksni, kuru pielīmēju ar silikonu uz balstu līnijām. Šādā veidā iznāca ļoti viegls un vienkāršs balkons. Stūra balsts tika nolaists caur piramīdas veida kapiteli un uzstutēts uz tieva betona pīlāra. Stūru stabi tāpat kā augšējā balkona margas no 6 mm nerūsējošā tērauda.

VIEGLĀ BALKONA GRĪDA IR MANS ROKUDARBS NO DIVIEM 6 mm REŽĢIEM

173

SILTUMNĪCA DIVOS STĀVOS 10 x 1 m BŪVĒŠANAS LAIKĀ. VIEGLĀ 3D KOPŅU

175 KONSTRUKCIJA AR TRĪS KĀRTU KANĀL-POLIKARBONĀTA SEGUMU

2011

180 LIELĀ ISTABA VIENĀ GALĀ SATUR ĒRTU SĒDĒŠANU AR MŪZIKAS UN TV

181 FUNKCIJĀM, OTRĀ GALĀ AP APAĻO GALDU – ĒŠANA UN VIRTUVES IEKĀRTAS Pirmājā stāvā 1937. gadā, kad māju cēla, bij veikals. Spožie metāli man patīk jau no darbnīcas laikiem, kad man bij cinkota truba, kur drēbes pakārt. Vēlāk, kad iekārtoju mums dzīvokli, iztaisīju garderobi no hromētiem elementiem, kurus biju lietojis LIBER projektā. Liektai bāra virtuvei bij dabiski lietot nerūsošā tērauda skārdu, jo tas bij lietots citām virtuves iekārtas detaļām.

182 ĒŠANAI VELTĪTAIS ISTABAS GALS IEKĀRTOTS AR LIEKTU BĀRA VIRTUVES Gaļas veikalam bij baltas flīžu sienas, kuras paturējām. Marmora plāksnes arī no gaļas veikala iekārtas. Tās piezāģēju pēc bāra virtuves liektās formas. Tā varēju kaut ko no tā vecā paturēt. Stikla skapjus sametināju no 7 mm nerūsošā tērauda stieņiem, stikla durvis un plaukti no IKEA.

183 DAĻU UN ĒDAMISTABAS APAĻO GALDU. ŠEIT KĀDREIZ BIJ GAĻAS VEIKALS

184

DARBA ISTABAI – BIBLIOTĒKAI IR SKATS UZ MELĀRA EZERU UN PILSĒTU

186 ŠAURO VANNAS ISTABU 1.15 m2 IEKĀRTOJU AR SPOGUĻIEM APKĀRT VISĀM

187 SIENĀM, TAS DEVA TELPAI PLAŠUMU, BET ARĪ BEZGALĪBAS PERSPEKTĪVU Vannu divām personām ar vienā malā izvirzītu bideju iztaisīju pats no saplākšņa, ko noklāju ar stikla šķiedras audumu un epoksīda sveķiem, tāpat kā taisa lidmašīnas un laivas, nolakoju ar poliuretāna laku.

Izlietni taisīju no stikla, pielīmēju pie flīzēm ar silikonu. Iekšā sienā paslēpu notekas reni. Bijušā durvju nišā iebūvēju spoguļu skapīšus.

1941

Ilze Legzdiņa

Es

Lizete Skalbe

Angelika Gailīte

188 MANA ATGRIEŠANĀS VECPIEBALGĀ NO SAULRIETU MĀJAS UZ BŪDU MEŽA

2010

189 MALĀ, NETĀLU NO CEPĻU SAIEŠANAS NAMA VECPIEBALGAS PAGASTĀ Man kādreiz bij buru laiva Alaukstā. Tad man bij kādi trīs gadi. Tagad man ir 75 un man atkal ir laiva Alaukstā. Vectēvam arī bij laiva, viņš pavadīja daudz laika uz ezera makšķerējot. Viņš mīlēja mežu, daudzi no viņa darbiem saistīti ar to. Kad esmu savā būdā mežā, jūtos kā mājās. Pilsētas cilvēkiem ļoti trūkst dabas.

190 MANS JAUNĀKAIS MĀJAS PROJEKTS, MEŽA BŪDA 3 X 3 m AR BALKONU

191 GULĒŠANAI, KONCEPTS: MAZĀ LATGALES PIRTIŅA BRĪVDABAS MUZEJĀ Zem eglēm vēsā ēnā Guļ meža krodziņš – malds.

Tur tumši vara stopi, Vecs dzirnu akmens – galds.

No ganiem meitiņa pārnāk, Suns nogulstas man pie kājām.

Tā klusi pie lodziņa sēstas – Man netīk vairs uz mājām.

K.Skalbe Tur krodznieks sarkanu bārdu, Kā saulē apsarcis mežs.

Viņš nes man visu bez vārdu. Viņš izsaka to, ko es izjutu, kad Tam nava viesis svešs. pirmoreiz iegāju savā mežā Piebalgā. Tā radās mana būda.

PĒDĒJOS 24 GADUS ESMU GALVENOKĀRT NODARBOJIES AR IZGLĪTĪBU

193 KONSTFAKĀ, TAD STOKHOLMAS TEHNISKĀ AUGSTSKOLĀ UN BEIGĀS LMA Nodarbojoties ar izglītību, izglītojot studentus, biju spiests pats attīstīt metodes un līdzekļus, kā to darīt, lai sasniegtu labākos rezultātus. Sevišķi DIZAINA laukā, kur ļoti maz metodikas literatūras. Ja turklāt jāpasniedz DIZAINS mašīnu konstrukcijas studentiem Tehniskajā augstskolā, vajadzēja izdomāt veidu, kā izskaidrot atšķirības starp zinātnisko komunikācijas veidu un māksliniecisko. Ar laiku atradu metodes, kā izskaidrot šīs atšķirības. Tas deva arī man pašam atbildes uz jautājumiem, ar kuriem biju cīnījies visu mūžu.

ZINĀTNE Zinātne satur to, ko mēs viens otram varam pateikt nepārprotami un viennozīmīgi. Zinātne nodarbojas ar to, ko mēs varam uzskaitīt, aprēķināt un aprakstīt nepārprotami. Atbildei jābūt tikai vienai, lai tā būtu pareiza. Es pasniedzu orientējošus DIZAINA KURSUS Mašīnu konstrukcijas studentiem Tehniskajā Universitātē Stokholmā. Viņu studijas galvenokārt saturēja vingrinājumus, kā aprēķināt dažādas konstrukcijas un kur jāuzrāda konkrēts kvantifējams rezultāts. Viņi gribēja iepazīties ar dizainu, kas pieder pilnīgi citai pasaulei, kurā nodarbojas ar MĀKSLU.

194 MĒĢINĀJUMS IZSKAIDROT, KĀ ŠIE ABI JĒDZIENI ATŠĶIRAS VIENS NO OTRA

Mākslā mēs arī sazināmies viens ar otru, bet ne viennozīmīgā veidā. Un mēs arī netiecamies pēc absolūtas izskaidrojamības, ko mēs prasām no zinātnes. Māksla uzrunā mūs ar klusām valodām, tā aizskar mūsu jūtas, tā uzrunā mūsu zemapziņu. Lai varētu izskaidrot šīs atšķirības, es izdomāju veidu, kā aprakstīt, kā un ar ko mēs komunicējam, kad nodarbojamies ar DIZAINU. Mums jāpievēršas komunikācijas teorijai, lai saprastu šīs atšķirības.

195 UN KĀ ATŠĶIRAS VEIDS, KĀ MĒS SAZINĀMIES VIENĀ UN OTRĀ NOZARĒ

196 PIELIETOJOT INFORMĀCIJAS TEORIJU, MĒS VARAM LABĀK IEPAZĪTIES AR Sarunājoties mēs komunicējam ar ātrumu 16 biti sekundē, tas var būt pa telefonu vai rakstot.

Mūsu verbālā komunikācija ir lēna. Tas, kurš klausās un saņem mūsu ”raidījumu”, tad savā iztēlē to iedomājas un dara to skopo informāciju, kuru mēs ar vārdiem ”raidījām”, bagātu. Caur atmiņām un pieredzi viņš labākā gadījumā saprot, ko mēs stāstījām. Pārsteidzoši ir tas, ka apmēram tikpat daudz bitu sekundē ieiet un iziet no mūsu apziņas: valodas informācijas platums (bandwidth) ir gandrīz tikpat liels, kad mēs lasām vai rakstām.

197 ATŠĶIRĪBĀM STARP ZINĀTNI UN MĀKSLU UN SAPRAST DIZAINA VALODAS Tanī pašā sekundē ar visām mūsu maņām mēs saņemam 11 miljonus bitu. Tas notiek mūsu zemapziņā kā sublimināla percepcija. Bet mūsu apziņā nonāk tikai viena miljonā daļa. Smadzenes saņem milzīgu daudzumu informācijas ar lielu ceļa platumu un sūta pēc tam atpakaļ pārējām ķermeņa daļām tikpat lielu, bet apstrādātu informāciju, vadot tā dažādās funkcijas. Tas izklausās tīri saprotami. Bet mūsu apziņa nedabū zināt sevišķi daudz no tā, kas notiek!

198 KĀPĒC CILVĒKU ĪPAŠĪBAS STIPRI ATŠĶIRAS DAŽĀDU KATEGORIJU PERSONU Es 70. gados tikos ar vienu izgudrotāju, Dagu Romellu, kurš bij uzrakstījis grāmatu: KREATIVITĀTE – NEIZMANTOTS RESURSS. Viņš aprakstīja un sadalīja cilvēkus divās kategorijās: RECEPTĪVIE un KREATĪVIE. Viņš uzskatīja, ka mēs pārāk maz izmantojam kreatīvo cilvēku īpašības. Sevišķi pie varas esošie to neizmanto. Šiem cilvēkiem trūkst fantāzijas, lai pareizi saredzētu savu lēmumu sekas. Viņš arī uztraucās, ka mēs nevis veicinām, bet atņemam bērniem radošās spējas un pārtaisām tos par RECEPTĪVIEM cilvēkiem.

TIPOS? VIENI IR ANALĪTISKI, LOĢISKI DOMĀJOŠI, CITI IR RADOŠI UN INTUITĪVI Es vēlāk iepazinos ar abu smadzeņu pušu atšķirību: kā informācija tiek apstrādāta un kādas īpašības tām piemīt. Labā hemisfērā tiek apstrādātas visas mūsu maņas, bildes, formas, telpa, jūtas. Un tur zemapziņā ar mūsu IDEJĀM strādā KREATĪVS PROCESORS. Kreisā pusē, kur atrodas mūsu APZINĀTAIS ES, notiek VERBĀLĀ darbība: tur mūsu idejas tiek apstrādātas, verbalizētas, lai mēs tās varam izpaust citiem. Šī darbība notiek ar ātrumu 16 biti sekundē.

Tā ir mūsu intelektuālā un strukturētā puse, kas visu saliek pa plauktiņiem un uzlīmē etiķetes.

2009

200 MĀKSLAS AKADĒMIJAS DIZAINA NODAĻAI NOTIKA VASARAS PRAKSE 2009. UN Ikšķilē notika iepazīšanās ar Bakminstera Fullera idejām un vingrinājumi ar TENSEGRITY konstrukcijām.

No 1.8 m garas bambusa nūjas jāpagatavo ķeblis, uz kura var sēdēt.

Jāvingrinās konstruktīvā domāšanā.

No ģipša, lejot to prezervatīvā, jāveido dabai līdzīgas formas. Kuldīgā bij uzdevums taisīt savienojumus, kurus var izmantot izstādei Dizaina muzejā.

2011

201 2010. GADĀ IKŠĶILĒ, 2011. GADĀ KULDĪGĀ, PIEDALĪJĀS PIRMĀ KURSA STUDENTI

202 MUMS LIEKAS, KA ŠĪS FORMAS IR ĻOTI SKAISTAS, BET TĀS IR ATTĪSTĪJUŠĀS Lidojošs putns ar savu formu izsaka ātru kustību un virzienu. Ar saviem smailiem spārniem viņš rāda, ka ir veikls lidotājs un var strauji mainīt virzienu, lai mestos ūdenī un noķertu sev barību.

Tas viss tāpēc, lai varētu nest savus gēnus tālāk nākamām ciltīm. Tāpat kā visiem citiem DIZAINA PRODUKTIEM viņam jābūt 100% lietderīgam, lai nepazustu no tirgus. Sēņojot nejauši atradu šo niecīgo putna galviņu, kuru tuvāk apskatot, ieraudziju brīnišķīgu FORMU.

203 TIKAI NO TĪRI FUNKCONĀLĀM PRASĪBĀM AR PRINCIPU: DO MORE WITH LESS Tauriņiem ir brīnišķīgas krāsas un fantastiski musturi. Tas viss tikai tāpēc, lai viņi varētu pazīt un atrast viens otru.

Viņu krāsas nav parasti pigmenti, viņu spārni ir klāti ar mikroskopiskām plāksnītēm, kuras lauž gaismu kā dikroiski filtri un atstaro krāsas daudz spilgtāk.

Zilam tauriņam apakšpusē atkal kā KAMUFLĀŽA ir acīm līdzīgs dekors, kurš var atbaidīt ienaidniekus.

1995 – 2006

204 DABA UN DIZAINS. ES DEVU DIZAINA KURSUS MAŠĪNU KONSTRUKCIJAS

STUDENTIEM STOKHOLMAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTĒ AR LEKCIJĀM PAR DABU

206 F16 LIDMAŠĪNA IR ĻOTI LIETDERĪGI IZVEIDOTA, UN TĀPĒC TĀ SĀK LĪDZINĀTIES F16 iznīcinātāja lidmašīna ir tīrs DATORDIZAINA produkts.

Neviens to nav veidojis, lai tā būtu skaista, bet tās forma mums liekas pievilcīga tāpēc, ka atgādina dabas formas – kā šeit haizivi. To mēs uztveram kā ļoti skaistu un elegantu no dizaina viedokļa, bet tā caur miljoniem gadu ir tikai pielāgojusies savas funkcijas prasībām: ātri peldēt un veikli noķert barību. Tāpat ir ar F16 lidmašīnu, kura attīstīta ar ļoti augstām funkcijas prasībām. Un caur savu lietderību tā ieguvusi formu, kura

DABAS FORMĀM, KĀ ŠEIT HAIZIVS, UN TĀPĒC TĀ MUMS ARĪ LIEKAS SKAISTA ļoti līdzinās haizivij. Tie tikai kustās dažādās stihijās – ūdenī un gaisā, bet problēmas ir tās pašas. Caur šo līdzību dabai mums šī lidmašīna arī liekas skaista, kaut tā ir tīrs nondesign produkts bez estētiskām prasībām.Tapēc mēs, pētot dabu, varētu daudz no tās mācīties, kas attiecas uz daiļumu un konstruktīviem risinājumiem. Dabā ir visas mūsu references, visi mūsu avoti.

MEKLĒJOT ABSOLŪTO DIZAINU, ES BIJU PIEVĒRSIES VIEGLĀM LIDMAŠĪNĀM,

BET TĀS IR DABAS KOPIJAS. VĒLĀK SAPRATU, KA TO VAR ATRAST TIKAI DABĀ

TĀPĒC MUMS ŠĪS PARĀDĪBAS ŠĶIET SKAISTAS, JO MĒS PIEDERAM DABAI,

UN TUR IR IZCELSME MŪSU MAŅĀM UN FORMU UN KRĀSU REFERENCĒM

POST SCRIPTUM Pēc studiju programmu novērtēšanas Latvijas Mākslas Akadēmijā mēs sēdējām kopā ar profesoriem, Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra (AIKNC) pārstāvjiem un vērtēšanas komisijas ekspertiem. Pārrunājām novērtēšanu un mākslas situāciju vispār Latvijā. Es uzstādīju jautājumu: kā tas var būt, ka Latvijā ir tik uzkrītoši daudz tik apdāvinātu mākslas studentu?

Pēc īsa brīža Juris Dzelme, AIKNC priekšsēdis, atbildēja, ka tas varbūt nemaz nav tik savādi. Viņš piedalījies testā, kurā pētīts, kura smadzeņu hemisfēra latviešiem ir dominējoša. Šo pētījumu veicis viņa kaimiņš, psihologs Viktors Aršavskis. Viņš nonācis pie slēdziena, ka 50% latviešu dominējoša ir labā smadzeņu puse. Starp Rietumeiropas iedzīvotājiem tādi ir tikai 20% cilvēku. Aršavskis ir veicis tādus pašus testus pie inuītiem ziemeļu Sibīrijā. Un šie testi rādījuši, ka inuītiem ir 90% ar labās smadzeņu puslodes dominanti, un tāpēc viņus skolā izglītot ir gandrīz neiespējami. Šiem cilvēkiem tādas īpašības ir nepieciešamas, lai viņi varētu izdzīvot ļoti grūtos apstākļos. Kā zināms, labās smadzeņu puslodes dominante nosaka tādas īpašības kā kreativitāti, krāsu un formu izšķiršanas spējas, telpisku domāšanu un iztēli. Visas šīs īpašības ir nepieciešamas, ja gribam nodarboties ar mākslu.

Dzirdot šo stāstu, sapratu, ka mums, latviešiem, ir ļoti liels potenciāls, kas attiecas uz mākslu un citām radošām nozarēm. Mums šis pārākums ir jāizmanto un jāattīsta, veicinot izglītību šajās nozarēs.

212

LITERATŪRA Alvin Toffler FUTURE SHOCK Random house 1970 E.F Schumacher SALL IS BEAUTIFUL Abacus 1974 Edward de Bono TECNOLOGIE TODAY Routledge &Keagan Paul 1971 Edward de Bono LATERAL THINKING Penguin Frei Otto ZUGBEANSPRUCHTE KONSTRUKTIONEN Verlag Ullstein 1962 Dag Romell KREATIVITETEN OUTNYTTJAD RESURS Hermods 1974 Betty Edwards DRAWING ON THE RIGHT SIDE OF THE BRAIN 1979 new ed. Harper Collins 2001 Mihaly Csikzentmihalyi CREATIVITY Harper Collins 1996 Tor Nörretranders MÄRK VÄRLDEN Par zinātni un intuīciju Bonnier Lba 1991

OF STRUGGLE AND LIGHT Te Histoty of Latvian Aviation Canada Wings 1986 Ira H.Abbot Albert E. von Doenhoff THEORY OF WING SECTIONS Dover Publications 1958 L.M. Milne-Thomson THEORETICAL AERODYNAMICS Dover publications 1973 Martin Simons MODEL AIRCRAFT AERODYNAMICS Si model books 1999

Teddy Brunius BAERTLING SAK 1990 Catherine Slessor ECO-TECH Thames and Hudson 1997 Ross Loveggrove SUPERNATURAL Phaidon 2007 Marcus Field FUTURE SYSTEMS Phaidon 1999 J.Baldvin BUCKY WORKS John Wiley&sons 1997

Robert Siegel John R.Howell THERMAL RADIATION HEAT TRANSFER Hemisphere Publ.co. 1972

LAIKRAKSTI :

Charlotte and Peter Fiell DESIGNING THE 21st CENTURY Taschen 2002

Kitplanes Magazine

Viktor Papanek THE GREEN IMPERATIVE Ecology and Ethics in Design Thames and Hudson 1995

ARCHITECTURAL DESIGN Magazine 1971–1976

Joan Kron, Suzanne Slesin HIGH-TECH Penguin Books 1978 Martin Rörby DAVID HELLDÉN Stockholmia Förlag 2003

HOMEBUILT AIRCRAFT Magazine 1971–1987

ULTRALIGHT AIRCRAFT Magazine 1980–1987

DOMUS Magazine 1956–1988 Kārlis Irbītis

214

FOTO UN CITI ATTĒLI 6–13, 189 16, 34 17 19 41 44 45 63–72 93 116–117 124 142 156 157 171–173 211

Roberts Legzdiņš Lennart Olson Ilustrācija Booris Artzybasheff Stig Grip Jan Tennek Björn Lindberg Ingemar Axén Hans Hammarschiold Laimonis Niedre Lars Nyberg Lars Hallén Janne Fridlund Gatis Rozenfelds sienas gleznojums: Andrejs Legzdiņš un Raimonds Stopnieks Annika Törn Legzdins John Launois Black Star

Pārējie attēli no Andreja Legzdiņa personiskā arhīva

215

Andrejs Legzdiņš MANI DARBI UN NEDARBI Datorgrafika MURETART Redaktore Edīte Tišheizere

Izdevējs

Tērbatas iela 49/51–8, Rīga, LV–1011 www.neputns.lv

© Andrejs Legzdiņš, 2012 © Neputns, Rīga, 2012

ISBN 978-9984-807-98-0 Iespiests Jelgavas tipogrāfijā

216