Onninen Jaunumi pavasaris-vasara 2010 by Menu Kirjastus OÜ

PAVASARIS–VASARA 2010

JAUNUMI

ONNINEN BALTIJA KLIENTU ŽURNĀLS

Kādas ir

Baltijas jūras izredzes?

Videokonference samazina komandējumu izmaksas Lidostas «Rīga» spēcīgā izvēršanās Kā ietaupīt līdzekļus grīdas apsildīšanai? JAUNUMI

Kad nepieciešams profesionāls risinājums

Onnline produkti: - Augsta kvalitāte -Konkurētspējīga cena -Ātra piegāde

www.onninen.lv

ievadraksts

Saturs 5

Baltijas jūra – situācijas nopietnības apzināšanās

Onninen grupas ziņas

Izaicinājums – lidosta «Rīga» divkārt palielina pasažieru caurlaidību

Partneris Outukumpu – Baltijas valstis tikpat kā pašmāju tirgus

Aktuāli – videoapspriede ietaupa komandējumu izdevumus

Onninen jaunā pārvaldības programma

Padoms – kā ietaupīt līdzekļus grīdas apsildīšanai?

Ieteikums – dūmu pareiza izvadīšana ir dzīvības un nāves jautājums!

Onninen kontakti un jaunie darbinieki

Krustvārdu mīkla

Redakcija

Kurš gan cits, ja ne mēs paši K

as ir bijuši Ziemeļitālijā, droši vien pamanījuši turienes brīnišķīgos ezerus: Como, Maggiore, d`Orta u. c. Apskauduši itāļus un brīnījušies, kāpēc neviens nepeldas? Kad mums jūrā ūdens temperatūra tikko sasniegusi +16 °C un gaiss sasilis līdz +20 grādiem, pludmale ir atdzīvojusies kā skudrupūznis. Bet tur... ārā +30 °C, ezerā ūdens – +25, un neviena peldētāja?! Nu jā, cik tad daudzi no mums prot itāliešu valodu un saprot uz brīdinājuma plāksnītēm rakstīto: «Peldēšanās stingri neieteicama!» Tam par iemeslu ir pārāk piesārņotais ezeru ūdens. Par laimi, pie mums situācija nav tik briesmīga, izņemot karstās vasaras dienas, kad pludmalēs varu gadās pārņemt zilaļģēm. Bet cik ilgi? Ja mēs kopīgi necīnīsimies par tīru Baltijas jūru, droši vien jau drīz arī pie mums peldēties nedrīkstēs. Var jau domāt – ko tad es varu izdarīt? Es neesmu laukkopis, mēslojumu neizsēju, arī fosfātus saturošu mazgāšanas līdzekļu pārdošana pie mums pārtraukta. No manis tā kā tā nekas nav atkarīgs! Bet, ja mēs visi tā domāsim, tad ir atkarīgs gan. Sētā ar sadzīves ķīmiju mazgājam mašīnas, vasarnīcā samazgas lejam zemē izraktā bedrē, no kurienes tās tālāk sajaucas ar gruntsūdeņiem, utt. Lai cik tālu no jūras mēs dzīvotu, agrāk vai vēlāk mūsu radītie notekūdeņi līdz turienei nokļūst, un tur nozvejotās zivis Zviedrijas ārsti grūtniecēm lietot uzturā neiesaka. Var šķist, ka tas viss ir nieks, padomājot, ka, pēc HELCOM draudu novēršanas darba grupas datiem, jau 2015. gadā pa Baltijas jūru tiks pārvadāti 130 miljoni tonnu naftas. Bez jebkādiem cauruļvadiem, kas vispār ir atsevišķa tēma. Tomēr šodien mēs par to visu varētu vismaz padomāt. Piemēram, kaut vai vasaras vakaros tēmu apspriest ar draugiem vai paziņām, grilējot desiņas, vai izskaidrot bērniem, kāpēc zilaļģu savairošanās laikā pludmales mastā uzvilkts sarkanais karogs, ka plastmasas trauku dedzināšana ugunskurā rada indīgus dioksīnus, kas vēlāk kopā ar lietusūdeni nokļūs līdz Baltijas jūras zivīm. Lai visi iedzīvotāji bez izņēmuma apzinātos problēmas esamību un jau zemapziņā darītu visu iespējamo, lai Baltijas jūru nepiemeklētu Itālijas ezeru liktenis. Onninen par šo tēmu domā jau sen. Esam izstrādājuši ISO 14001 vides standartu un vides piesārņojumu, kas saistīts ar uzņēmuma saimniecības darbību, samazinājuši līdz minimumam. Turklāt esam viens no lielākajiem vides tehnikas pārdevējiem – uz mūsu veikala plauktiem atrodami daudzi izstrādājumi, kas tiek izmantoti notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai. Par īpaši būtisku misiju uzskatām videi saudzīgu attieksmi un mūsu lielākās pērles – Baltijas jūras – aizsardzību. Tas, ka Baltijas jūra šobrīd ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē, diemžēl ir patiesība. Un, kurš gan cits lietas labā var ko darīt, ja ne mēs paši – Baltijas jūras krastos dzīvojošie?

Onninen Ziņas ir Onninen Baltijas valstu klientu avīze, kas iznāk 2 reizes gadā. Onninen Ziņas Baltijas valstu redakcija: Ilze Kudore – Latvija (galvenā redaktore), Kirgita Eiemetsa – Igaunija, Maria Sokolova – Lietuva Izdevējs: Menu Kirjastus OÜ

Villijs Jukāms, SIA Onninen valdes loceklis

Vāka foto: Corbis Drukātava: Reusner JAUNUMI

galvenā tēma

Baltijas jūras pērles – Pērnava, Jūrmala, Palanga.

Cik ilgi? Itālijas brīnišķīgajā Lago Maggiore ezerā jau daudzus gadus nav atļauts peldēties, jo tas ir piesārņots. Baltijas jūrā, ko uzskata pa vienu no vispiesārņotākajām jūrām pasaulē, peldēties vēl drīkst. Bet cik ilgi? TEKSTS: TÕNU TRAMM FOTO: CORBIS

Baltijas jūras stāvokli dabas aizsargātāji vērtē diezgan vienprātīgi: tā ir viena no vispiesārņotākajām jūrām pasaulē. Baltijas jūra ir pasaulē otrais lielākais ūdens baseins ar iesāļu ūdeni jeb ar zemu sāls saturu, jo ūdensapmaiņa ar okeānu ir niecīga un jūrā ieplūst daudz saldūdens. Dānijas jūras šaurumos ūdens līmenis dažviet nepārsniedz 18 metrus, bet uz jūru nepārtraukti plūst Odras, Vislas, Nemunas, Daugavas, Ņevas u. c. upju ūdeņi. Un tie nepavisam nav tādi, kādus mēs no skolas laikiem pēc H2O formulas pazīstam, tie satur daudz ko citu, piemēram, slāpekļa, fosfora u. tml. savienojumus, kas saistīti ar lauksaimniecības darbību. Mērījumi liecina, ka dažu bīstamu vielu koncentrācija Baltijas jūrā var būt pat 20 reižu augstāka par attiecīgās vielas koncentrāciju citās jūrās. Tas, ka, piemēram, Lietuvas krasta līnija nav garāka par simt kilometriem un apmēram pusi no tās veido Kuršu kāpa, nenozīmē, ka Lietuva jūru piesārņotu ievērojami mazāk par Latviju un Igauniju. Pa Nemunas upi Baltijas jūrā ieplūst ne mazāk slāpekļa un fosfora savienojumu kā pa citu valstu

ūdenstecēm. Tieši slāpekļa un fosfora, kas Baltijas jūrā izraisa eitrofikāciju (barības vielu pārbagātība ūdenstilpē), iekļūšanu jūrā dabas aizsargātāji uzskata par lielāko draudu. Turklāt gada laikā Baltijas jūrā ienāk un izbrauc apmēram 54 000 kuģu, kas izlej savus notekūdeņus. Apmēram ceturdaļa no šiem kuģiem ir naftas tankeri, kas var izraisīt nopietnu ekoloģisku katastrofu. Aprēķināts, ka jebkurā brīdī vienlaikus Baltijas jūrā kuģo apmēram 2000 jūras transporta vienību.

HELCOM uzmana Lai Baltijas jūra nepārvērstos par piesārņotu ūdenstilpni, piekrastes valstis nodibināja HELCOM (Helsinku komisija), kas, sākot no 80. gadiem, ir izstrādājusi apmēram 200 ieteikumus par Baltijas jūras glābšanu no bojāejas. Droši vien, pateicoties tieši HELCOM, Baltijas jūru vēl nav piemeklējis Lago Maggiore

liktenis. HELCOM darbības rezultātā ir samazinājies ķīmisko savienojumu un augu barības vielu ieplūdums Baltijas jūrā, apmēram par ceturtdaļu mazāk ir tādu vielu, kas sadalīšanās procesā izmanto skābekli, turklāt atmosfērā tiek izmests mazāk slāpekļa, organisko halogēnu (piemēram, toksiskie dioksīni un furāni) u. tml. Valstis ir izdevušas direktīvas par tādu bīstamo vielu kā PCB un DDT izmantošanu, pastiprinājusies jūras piekrastes zonā esošo rūpniecības uzņēmumu kontrole, uzlabojusies starptautiska sadarbība jūras monitoringā, vērojama pat roņu un jūras ērgļu populācijas atjaunošanās. Tas liecina, ka situācija nav tik bezcerīga, un HELCOM komisijas astoņu valstu sekmīgā sadarbība tiek izcelta kā pozitīvs piemērs visā pasaulē. Neraugoties uz to, bez kļūdām neiztikt arī šajā darbā. Tā katrai valstij bija jāveic pētījumi par kaitīgo fosfora savienojumu izmantošanu mazgāšanas līdzekļos un jāpielieto metodes

JAUNUMI

galvenā tēma

to aizliegšanai. Latvijā fosfora savienojumus saturošie mazgāšanas līdzekļi tiks aizliegti no šāgada jūnija, arī Lietuvā tiek aktīvi veikti līdzīgi pasākumi. Turpretī Igaunijā pētījumi vēl nav pat sākti, nerunājot par aizliegšanu. «Par laimi, ziņojumu nekavējoties izsūtījām arī mazgāšanas līdzekļu importētājiem, un viņi pēc savas iniciatīvas ir pārtraukuši fosfora savienojumus saturošu mazgāšanas līdzekļu piegādi. Tomēr neviens likums viņiem šādus mazgāšanas līdzekļus neaizliedz pārdot arī turpmāk,» ir sašutis Tallinas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes Vides inženierijas institūta zinātnieks Kristjans Pīrimē. «Tas nav nekāds dārgais projekts, bet kaut kādu neizprotamu iemeslu dēļ ar to vienkārši nenodarbojas. Tiek atbildēts, ka jāsagaida Eiropas Komisijas attiecīgs lēmums.»

Eitrofikācija – lielākais risks Kā mazgāšanas līdzekļos esošais fosfors, tā slāpeklis, ko satur lauksaimniecības

mēslojumi, Baltijas jūrai rada vislielākos draudus. Tie izraisa eitrofikāciju jeb ūdenssaugu un aļģu savairošanos, kas savukārt samazina skābekļa saturu ūdenī, un rezultātā draud vairāku zivju sugu izmiršana. Turklāt skābekļa trūkuma dēļ dziļākajās jūras ieplakās veidojas mirušas zonas, kas nepārtraukti paplašinās. Karstās vasaras dienās savairojas zilaļģes, kas ir bīstamas peldētājiem. Tieši tāpēc

daļa ir vidēji 46 989 tonnas gadā jeb 14 kg uz vienu iedzīvotāju. Lai gan pirmajā mirklī šķiet, ka Baltijas valstu slāpekļa emisijas daudzums salīdzinājumā ar Poliju, no kurienes jūrā vidēji ieplūst 208 769 tonnas slāpekļa, ir diezgan niecīgs, pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju, tas tomēr nav tik liels – tikai pieci kilogrami uz iedzīvotāju jeb septiņas reizes mazāk nekā Latvijā. Arī attiecībā uz ūdeņos nokļuvušo

Kā mazgāšanas līdzekļos esošais fosfors, tā slāpeklis, ko satur lauksaimniecības mēslojumi, Baltijas jūrai rada vislielākos draudus. daudzās pludmalēs peldēšanās ir aizliegta. No 1994. līdz 2006. gadam, pēc HELCOM datiem, visvairāk slāpekļa Baltijas jūrā ieplūda no Latvijas sateces baseiniem, vidēji 77 140 tonnu gadā jeb ca 34 kg uz vienu iedzīvotāju. Igaunijas «ieguldījums» ir vidēji 28 980 tonnu jeb ca 22 kg uz vienu iedzīvotāju, Lietuvas

fosfora savienojumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju Latvija starp Baltijas valstīm ar vienu kilogramu gadā ir pirmajā vietā. Igaunijā šis rādītājs ir 0,9, Lietuvā – 0,7 kilogrami. Otrā būtiskākā problēma ir bīstamās vielas, kas Baltijas jūrā nokļūst kopā ar lielāko

Baltijas jūras lielākās problēmas rada sauszeme DĀRTA TREIJA, LATVIJAS DABAS FONDA KOMUNIKĀCIJU VADĪTĀJA

Lai gan Baltijas jūra ir viena no vispētītākajām jūrām pasaulē, tās ekoloģiskais stāvoklis vispirms jau eitrofikācijas, toksiskā piesārņojuma, pārmērīgas zvejniecības un klimata izmaiņu dēļ joprojām ir bēdīgs. Arī Otrā pasaules kara laikā tur nogremdētie ķīmiskie ieroči – ja tie netiek rūpīgi uzmanīti – var radīt lielus draudus cilvēkiem, dabai un ekonomikai. Tos var droši raksturot ar vienu

JAUNUMI

vārdu – bumba. Taču Baltijas jūras lielākās problēmas saistītas ar sauszemi – piesārņojums, kas rodas lauku un mežu apstrādes rezultātā, ieplūst jūrā, mājsaimniecībā lietotās ķimikālijas nokļūst notekūdeņos. No otras puses, par šīm problēmām atklāti ne visur tiek runāts, tāpēc arī nostāja attiecībā uz Baltijas jūras problēmām ir diezgan vienaldzīga. Lai situāciju uzlabotu, visām valstīm ir jāsadarbojas kā sabiedrības, tā politiskā līmenī. Mums ir jāuzlabo zināšanas par Baltijas jūras problēmām, jāpalielina iedzīvotāju motivācija un spēja

sargāt vidi, jāierobežo zivju patēriņš. Mūsu mērķis ir ietekmēt Latvijas augstāko varu domāt vairāk par dabu saudzējošu politiku dažādos ar Baltijas jūru saistītos jautājumos. Diemžēl nākas konstatēt, ka Latvijas valdība ar grūtībām uzņemas jaunas saistības, kas attiecas uz Baltijas jūras vidi. Latvija ir solījusi apstiprināt valstiskus vides likumdošanas aktus, turklāt no 2010. gada jūnija būs aizliegta fosfora savienojumus saturošu mazgāšanas līdzekļu tirdzniecība. Tas neapšaubāmi ir ļoti liels solis, lai gan lēmums tika pieņemts jau pirms kāda laika.

Interesanti fakti par Baltijas jūru Baltijas jūra ir pasaulē otrais lielākais ūdens baseins ar iesāļu ūdeni jeb ar zemu sāls saturu, tās virsmas laukums aizņem apmēram 415 000 km2. Baltijas jūras virsmas laukumu var salīdzināt ar Melno jūru, taču pēc tilpuma tā ir apmēram 100 reižu mazāka. Baltijas jūras krasta līnijas kopējais garums ir ca 8000 km, no tiem 1847 km stiepjas gar Igauniju, Latviju un Lietuvu. Baltijas jūras dziļums pārsvarā nepārsniedz 200 metrus. Lietuvai krasta līnija ir visīsākā – apmēram 99 km, tās lielākā daļa stiepjas gar Kuršu kāpu. pilsētu notekūdeņiem, arī ar gaisa un ūdenstransporta palīdzību. Jūrā var atrast daudz bīstamu ķimikāliju, piemēram, dioksīnus, PCB, broma atvasinājumus, kas paaugstina izturību pret aizdegšanos, DDT utt. Bīstamas vielas jūras vidē ilgi nesadalās, tāpēc dažas Baltijas jūrā nozvejotās zivju sugas var būt tik piesārņotas, ka tās nedrīkst lietot uzturā. Piemēram, Somu jūras līcī jau ir atrastas dažas siļķes, kurās akumulējies 35–40 pikogrami indes uz vienu gramu svara. ES pieļaujamais daudzums ir no četriem līdz pieciem pikogramiem.

Nord Stream – vai patiešām drošs? Nord Stream gāzes vada ievilkšana Baltijas jūrā, par kuru tik daudz runāts, pēc Krievijas līderu vērtējuma, ir pilnīgi droša, un arī vairākums Baltijas jūras piekrastes valstu vadītāju piekrīt gāzes vada guldīšanas idejai. Taču dabas aizsargātāji ar viņiem nav vienisprātis. Kāpēc?

Igaunijai starp Baltijas valstīm ir visgarākā krasta līnija – 1240 km gar sauszemi un 2540 km ap salām. Igaunijai pieder apmēram 1500 salu, no tām apmēram 80% ir mazas saliņas.

Vispirms jau Otrā pasaules kara un pēckara laikā jūrā nokļuvušo mīnu, nogremdēto ķīmikāliju un parasto ieroču, nogrimušo kuģu un lidmašīnu dēļ. Aprēķināts, ka Baltijas jūrā atrodas 80 000 mīnu. Lielākā daļa PSRS, Vācijas un Somijas mīnu nogrimušas Somu jūras līcī, tās grīvā un Baltijas jūras ziemeļu daļā. Turklāt Baltijas jūrā tika nogemdēts 38 000 tonnu ķīmisko ieroču (pārrēķinot aktīvās vielās – apmēram 12 000 tonu) pārsvarā trīs teritorijās: uz austrumiem no Bornholmas salas, Baltijas jūras vidusdaļā netālu no Liepājas un Mazā Belta šaurumā. Lielāko daļu veido aviobumbas, iprīts un arsēna savienojumi. Uzskata, ka iprīts jūrā laika gaitā sadalās un vietējai ekosistēmai lielu ļaunumu nenodara, taču šīs bumbas ir nokļuvušas zvejas tīklos un izvilktas no jūras, izraisījušas zvejniekiem apdegumus. 1994. gadā HELCOM pieņēma lēmumu, ka nekādā gadījumā nav lietderīgi vai saprātīgi uzsākt nogrimušo ķīmisko ieroču pacelšanu, un, pēc speciālistu vērtējuma, no piesārņojuma saistībā ar sūču rašanos

Latvijā krasta līnijas garums ir apmēram 497 km. Baltijas jūrā gada laikā ieplūst apmēram 475 km3 sāļa ūdens, bet uz Ziemeļu jūru gadā aizplūst apmēram 940 km3 iesāļa ūdens. Tajā pašā laikā Baltijas jūru ar apmēram 660 km3 saldūdens apgādā vairāk nekā 250 upes, lielākās no tām ir Odra, Visla, Nemuna, Daugava un Ņeva. Turklāt saldūdens jūrā nokļūst arī lietus veidā. Eitrofikācijas rezultātā radušos mirušo zonu apmēri Baltijas jūras dziļumos dažviet ir sasnieguši 100 000 km2. Zinātnieki Baltijas jūrā ir reģistrējuši apmēram 120 invazīvo sugu, no kurām apmēram 80 ir vairojošās populācijas, kas var apdraudēt Baltijas jūras dzīvos organismus. Lielākā daļa šo invazīvo sugu ir no saldūdens vai iesāļa ūdens vides, vispirms jau Ziemeļamerikas vai Ponto–Kaspijas reģiona, kas pārsvarā šeit nokļuvušas nejauši ar preču kuģu balastūdeni.

Nurminena fonds iegulda Rīgas pilsētas attīrīšanas ietaisēs ARTURS MUCENIEKS, SIA RĪGAS ŪDENS SABIEDRISKO ATTIECĪBU SPECIĀLISTS

Pērnā gada nogalē noslēgta vienošanās starp Džona Nurminena fondu un SIA Rīgas ūdens par līdzekļu piešķiršanu Rīgas jūras līcī novadāmo Rīgas pilsētas notekūdeņu padziļinātu ķīmisku attīrīšanu no fosfora savienojumiem. Fonda galvenais mērķis ir apturēt Baltijas jūras eitrofikāciju un veidot ekoloģisko izpratni par Baltijas

jūras stāvokli. Vienošanās paredz, ka fonds ieguldīs 100 tūkstošus eiro dzelzs sulfāta dozēšanas tvertņu un aprīkojuma iegādei, kā arī 2 plūsmas mērītāju uzstādīšanai bioloģiskās attīrīšanas stacijas Daugavgrīva sadzīves notekūdeņu ieplūdē. Ar šo iekārtu palīdzību varēs kontrolēt dzelzs sulfāta dozēšanas un fosfora atdalīšanas procesu un ievērojami samazināt fosfora daudzumu notekūdeņos, kurus pēc attīrīšanas izvada Rīgas jūras līcī. Kā uzsvēra SIA Rīgas ūdens valdes priekšsēdētājs Vents Balodis, šis ir

ļoti nozīmīgs atbalsts Rīgas pilsētai. «Tikai veidojot kopīgu izpratni par Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām, varam sasniegt labus rezultātus. Jaunievedumu attīrīšanas ietaisēs dēļ ilgtermiņā ievērojami uzlabosies ūdens kvalitāte Rīgas jūras līcī, samazināsies arī līča un Baltijas jūras eitrofikācija,» uzsvēra Vents Balodis. Līguma noslēgšanas laikā puses izteica cerību, ka šis nav pēdējais fonda atbalsts SIA Rīgas ūdens projektos, kas būtiski ietekmēs Baltijas jūras ūdeņu kvalitāti. JAUNUMI

galvenā tēma ķīmiskajos ieročos nebūtu jābaidās. Ieroči nogrima ūdeņos apmēram 100 metru dziļi, un čaulas, kurās glabājas indīgās vielas, rūsē atšķirīgā ātrumā. Tas nozīmē, ka vielas izplūst lēnām un uzreiz liels piesārņojums nav sagaidāms. Bet, ja šīs bumbas caurules gremdēšanas laikā tiks «iztraucētas», sekas var būt neprognozējamas. Zviedrijas televīzija nesen paziņoja, ka Krievijas armija Liepājas Karostas ķīmiskos ieročus un bīstamus radioaktīvus atkritumus netālu no Gotlandes salas slīcinājusi vēl pagājušā gadsimta 90. gados. Pati Krievija šos apvainojumus uzskata par nepamatotiem, un arī Latvijas Dabas fonda pārstāve Dārta Treija atzīst, ka dokumentālas informācijas, kas apstiprinātu šo apgalvojumu, trūkst. «Taču ir zināms fakts, ka Baltijas jūrā ir apglabātas īstas «fosfora bumbas» jeb fosfora savienojumus saturošas ķimikālijas no automazgātuvēm, kas pēc izskata atgādina dzintara gabalus, bet ir ļoti kodīgas,» atzīst Treija.

Jūras piesārņošana ir izaicinājums visiem Ar vidi saistīto problēmu risināšana visām Baltijas jūras piekrastes valstīm ir nopietns izaicinājums, jo saimnieciskās darbības intensitāte Baltija jūrā ar katru gadu pastiprinās. Tādas problēmas kā eitrofikācija un naftas produktu piesārņojums nekur nepazudīs, drīzāk pastiprināsies. Pašreizējā situācija dažviet ir pat absurda: ES atbalsta lauksaimniecību, kas savukārt nenovēršami palielina piesārņojuma draudus jeb – praktiski ES maksā par jūras piesārņošanu. Tātad ir ļoti svarīgi, lai ES turpinātu lauksaimniecības atbalstīšanu un veicinātu ieguldījumus vidē vienvērtīgi. Taču nepietiek tikai ar jaunām investīcijām un likumu pieņemšanu par jūras vides aizsargāšanu – ja Baltijas jūras valstu iedzīvotāji paši nemainīs dzīvesstilu un patēriņa paradumus, situācija neuzlabosies. Katrs pats var noteikt fosfātu esamību veikalā esošajā sadzīves ķīmijā, nepieļaut mazgāšanas līdzekļu nokļūšanu tieši jūrā vai kādā citā ūdentilpē, jahtu un laivu tualetes saturu iztukšot tikai ostā speciālās tilpnēs, novērst jūras piemēslošanu, vākt krastā atkritumus, mācīties un papildināt savas zināšanas par Baltijas jūras sarežģīto ekosistēmu un tās savdabīgajām vērtībām utt. Mēs, Baltijas jūras krasta iedzīvotāji, paši esam netieši piesārņojuma radītāji, un mēs esam tie, kas to var novērst. Mēs visi vēlamies, lai Pērnava, Jūrmala un Palanga būtu pilnvērtīgas atpūtas vietas arī mūsu bērniem un mazbērniem.

JAUNUMI

Baltijas jūras valstu kopīgas rūpes AGNI KALDMA, IGAUNIJAS DABAS FONDA PROJEKTU VADĪTĀJS

Nopietnākie bīstamības avoti visām Baltijas jūras valstīm droši vien ir vieni un tie paši, un uz šo brīdi par lielāko tiek uzskatīta eitrofikācija jeb aļģu savairošanās. Process ir saistīts ar pārmērīgu (cilvēka radītu) slāpekļa ieplūšanu jūrā, kā dēļ veidojas mirušās zonas. Skābekļa trūkuma dēļ šajās zonās izzūd jebkādi dzīvi organismi, un to platība arvien pieaug. Otrs bīstamības avots ir intensīvs jūras transports un ar to saistītā jūras piesārņošana. Tieši starp Tallinu un Helsinkiem atrodas viena no kritiskākajām teritorijām, kur krustojas pasažieru kuģu un tankeru ceļi, tāpēc var viegli izveidoties bīstamas situācijas. Pa Somu jūras līci 2008. gadā tika pārvests 145 miljoni tonnu naftas. Tas ir iespaidīgs daudzums, un pietiek tikai ar niecīgu daļu, lai Baltijas jūras jutīgo vidi iznīcinātu uz visiem laikiem. Turklāt Baltijas jūrā ziemo un ligzdo miljoniem jūras putnu, kuriem naftas piesārņojums ir tiešs apdraudējums.

Trešām kārtām Baltijas jūras vidi kopumā apdraud jūras izmantošana saimnieciskos nolūkos: zvejniecība, vēja ģeneratoru, tiltu u. c. celtņu neapdomīga būvniecība bez pamatīgiem iepriekšējiem pētījumiem. Šobrīd aktuālākais no tiem noteikti ir Nord Stream. 2010. gada 10. februārī notikušajā Baltijas jūras valstu augstākā līmeņa sanāksmē Igaunija uzņēmās pienākumu izstrādāt un pieņemt jūras vides aizsardzības likumu. Tomēr šis solījums nav nekas sevišķs, jo, saskaņā ar ES Baltijas jūras stratēģiju, valstij tas ir jādara tik un tā. Toties Baltijas jūras stāvokļa uzlabošanā daudz ir palīdzējusi Helsinku komisija jeb HELCOM. Tās plāns līdz 2015. gadam uzlabot Baltijas jūras ūdens stāvokli līdz apmierinošam līmenim nav nekas neizpildāms, viss ir atkarīgs no politiskās gribas un vēlēšanās darboties. Programmā nav nekā utopiska, un uz šo brīdi neredzu nekādus ekonomiskus, politiskus vai citus šķēršļus, kas Igaunijas valstij HELCOM darbības plānu traucētu realizēt.

Baltijas apskats

Būvniecība Latvijā – viens no straujākajiem kritumiem Eiropā 2009. gadā būvniecības produkcijas apjoms bija 1,018 miljardi latu, kas, salīdzinot ar 2008. gadu, ir par 35,3% mazāk. Tai skaitā ēku būvniecības apjomi sarukuši par 55,2%, inženierbūvju būvniecības apjomi – par 27,4%, informēja LR Centrālās statistikas pārvaldes Investīciju un nekustamā īpašuma statistikas daļas speciālists Arvīds Uibo. TEKSTS: OSKARS VIZBULIS FOTO: SCANPIX

Pērnā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada trešo ceturksni, būvniecības produkcijas apjomi samazinājušies par 11,1%, tai skaitā ēku būvniecības apjomi – par 30%, bet inženierbūvju apjomi palielinājušies par 0,1%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, būvniecības produkcijas apjomi samazinājušies par 38,5%, tai skaitā ēku būvniecības apjomi – par 52,8%, inženierbūvju būvniecības – par 23,6%. Vislielākais būvniecības un remontdarbu apjoma samazinājums bija mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības ēku būvniecībā – par 88,2%, rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu – par 66,3%, dzīvojamo ēku – par 61,7%. Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, būvniecības apjomi pieauguši tikai tiltu un tuneļu būvniecībā – par 180,8%. Savukārt būvniecības apjoms Latvijā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2008. gada attiecīgo periodu, ir samazinājies par 38,5%, kas ir otrais lielākais kritums starp

visām Eiropas Savienības valstīm, liecina nesen publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati. Vēl straujāk nekā Latvijā būvniecība ir samazinājusies Lietuvā – par 52,3%, bet visās ES valstīs kopā būvniecība ir kritusies par 5,4%. Straujš būvniecības sarukums bijis arī Bulgārijā – par 26,9%, Slovēnijā – par 22,9%, Slovākijā – par 17,7% un Rumānijā – par 17,1%. No visām ES valstīm būvniecības pieaugums ceturtajā ceturksnī bijis tikai Polijā – par 4,4%, Čehijā – par 2,3% un Vācijā – par 1,7%. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, Latvijas būvniecības sektors ceturtajā ceturksnī ir samazinājies par 11,1%, kas tāpat ir otrais

straujākais kritums starp visām ES valstīm. Pats lielākais samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bijis Bulgārijā – par 11,2%. Slovēnijā būvniecība samazinājusies par 8,7%, Slovākijā – par 8% un Lietuvā – par 7,3%. Būvniecības pieaugums ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, fiksēts tikai Spānijā – par 2,7% un Rumānijā – par 2,5%. Kopā visās ES valstīs ražošanas apjoms būvniecībā, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2009. gada ceturtajā ceturksnī ir samazinājies par 0,5%, bet eirozonas valstīs – par 0,8%. JAUNUMI

Onninen Brenda produkti jaunumi

Onnline

rūpniecības un universālais gaismeklis Indy • Onnline Indy (IP23) ir augstas kvalitātes ražošanas un universālais gaismeklis. Indy ir piemērots izmantošanai veikalos un lielveikalos, kā arī ražošanas ēkās un noliktavās universālais gaismeklis. • Gaismekļa korpuss ir izgatavots no cinkota pulverkrāsota tērauda, ar vidējo gaismas sadalījumu pulēta alumīnija atstarotājs. • Gaismeklis ir pieejams ar elektromagnētisko (IC) vai elektronisko (HF) saskarni. Var uzstādīt virkne, 5 -dalu spaiļu bloku • Aizsardzības klase IP23 -0- 5 X 2,5 M2

Kods

Tips

Jauda

Lampa

Lampas ligzda

Platums mm

Augstums mm

Garums mm

kV mm

Svars

43 103 60

Onnline Indy23

2x58W IC

G13

170

110

1558

1548

4,9 kg

43 103 61

Onnline Indy23

2x58W HF

G13

170

110

1558

1548

4,9 kg

43 103 62

Onnline Indy23

2x36W IC

G13

170

110

1258

1248

3,1 kg

43 103 63

Onnline Indy23

2x36W HF

G13

170

110

1258

1248

3,1 kg

43 103 64

Onnline Indy23

1x58W IC

G13

170

110

1558

1548

4,9 kg

43 103 65

Onnline Indy23

1x58W HF

G13

170

110

1558

1548

4,9 kg

43 103 66

Onnline Indy23

2x35/49/8 HF HEK

170

110

1507

1497

3,0 kg

43 103 67

Onnline Indy23

2x28/54 HF HEK

170

110

1207

1197

2,6 kg

JAUNUMI

jaunumi

Onnline

Izplēšanās/ spiedtvertnes • Jaunās Onnline izplešanās/ spiedtvertnes ir Eiropā izgatavoti augstas kvalitātes produkti. ni • Lai novērstu koroziju 50 – 500 l izplešanās/ spiedtvertnēs ūdeni uzglabā gumijas balonā. • Ar 12...35 l ietilpību izplešanās/ spiedtvertnes ir bez kājiņām m. un ar 50...500 l ietilpību izplešanās/ spiedtvertnes ir ar kājiņām. • Garantijas laiks ir divi gadi.

Kods

Apjoms

Ūdens pieslēguma vieta

Ūdens pieslēguma izmērs

Max spiediens

Sākumspiediens Min/max temperatura

Augstums mm

Diametrs mm

3498001

12 l

augšā

3/4”

0,5

-10°C - +99°C

315

270

3498002

18 l

augšā

3/4”

0,5

-10°C - +99°C

420

270

3498003

25 l

augšā

3/4”

0,5

-10°C - +99°C

450

290

3498004

35 l

augšā

3/4”

0,5

-10°C - +99°C

470

320

Kods

Apjoms

Ūdens pieslēguma vieta

Ūdens pieslēguma izmērs

Max spiediens

Sākumspiediens Min/max temperatura

Augstums mm

Diametrs mm

3498005

50 l

augšā

3/4”

0,5

-10°C - +99°C

500

380

3498006

80 l

augšā

1”

0,5

-10°C - +99°C

735

450

3498007

100 l

augšā

1”

1,5

-10°C - +99°C

790

450

3498008

150 l

augšā

1” 1/2

1,5

-10°C - +99°C

800

550

3498009

200 l

augšā

1” 1/2

1,5

-10°C - +99°C

1080

550

3498010

250 l

augšā

1” 1/2

1,5

-10°C - +99°C

984

630

3498011

300 l

augšā

1” 1/2

1,5

-10°C - +99°C

1177

630

3498012

400 l

augšā

1” 1/2

1,5

-10°C - +99°C

3498013

500 l

augšā

1” 1/2

1,5

-10°C - +99°C

1283

780

JAUNUMI

Onninen Grupas jaunumi ISO 14001 standarts vides pārvaldības sistēmai ieviests visās Onninen valstīs

Onninen Grupas 2009. gada darbības rezultāti 2009. gada laikā ievērojami palēninājusies tirgus aktivitāte visās Onninen darbības valstīs, kā arī visos klientu segmentos un produktu jomās. Visa gada garumā tika novērota ekonomiskā krīze un būvniecības tirgus sabrukums. Īpaši Onninen izaugsmes reģionos Baltijā un Krievijā lejupslīde ievērojami ietekmējusi uzņēmuma darbību. Krīzes dēļ Onninen apgrozījums samazinājies par 23,6%. Valūtas kursu maiņas iespaidā apgrozījums samazinājās par 20,6%. Apgrozījums bija 1,335,6 miljardi eiro. Onninen Somija peļņa salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājusies. To izraisīja pieprasījuma samazinājums visos klientu segmentos, it sevišķi industrijas segmentā. Onninen Polijā ir uzlabojis savus rezultātus un noslēdzis gadu ar peļņu. Arī Onninen Krievijas darbības reitingi ir uzlabojušies, bet joprojām ir negatīvi.

Notikumi Jūnijā Aktau (Kazahstānā) tika atvērta Onninen Oy filiāle. Biznesu vadīja Onninen Norvēģijas organizācija, apkalpojot iekārtu uzņēmējus naftas laukos. Gada beigās arī Aktau tika atvērta vietējā noliktava. IKT sistēmas atjaunošana sekmējusies ar pirmo ERP sistēmas ieviešanu. Tika turpinātas arī citas investīcijas. Hatulā (Somija) atvēra jaunu tērauda produkcijas noliktavu. Netālu no Oslo (Norvēģija) tika uzcelta jauna Onninen noliktava un biroja ēka.

Prognoze 2010. gadam Ir paredzams, ka vairāk nesamazināsies pieprasījums pēc Onninen produkcijas. Paredzams, ka gada laikā tiks novērots neliels pieprasījuma pieaugums un apgrozījums būs nedaudz lielāks kā 2009. gadā. Tiek lēsts, ka grupas neto apgrozījums salīdzinājumā ar 2009. gadu pieaugs.

Onninen grupai 2009. gada beigās tika piešķirts ISO 14001 sertifikāts. ISO 14001 standarta mērķis ir palīdzēt uzņēmumam nodrošināt nepārtrauktu pilnveidošanos vides jautājumos un samazināt jebkuru iespējamo negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, ko var izraisīt uzņēmuma ikdienas darbība. Onninen Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā jau iepriekš bija saņēmuši ISO 14001 sertifikātu. Lielākās izmaiņas vides jautājumos – tagad arī Polija, Krievija un Baltijas valstis darbojas saskaņā ar ISO 14001 standartu. Šis ir rezultāts lielajam darbam, kas saistīts ar integrētas vides pārvaldības sistēmas izveidošanu un ieviešanu grupas līmenī. «Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā tehniskās vairumtirdzniecības uzņēmumiem ir ISO 14001 sertifikāts, bet Polijā, Krievijā un Baltijas valstīs tas nebūt nav pats par sevi saprotams fakts,» komentē grupas Kvalitātes vadītāja Sinikka Lieho. «Tagad mums ir vienotas vides pārvaldības vadlīnijas un sistēma visas valstīs. No otras puses, šī kopējā saistība nozīmē to, ka, ja kādā no valstīm audita laikā ir konstatēta atkāpe, tas iespaido visu Onninen grupu, ne tikai vienu valsti,» viņa piebilst. Sertificēta ISO 14001 vides pārvaldības sistēma ir daļa no Onninen darbībām, apliecinot savu atbildību vides jautājumos. Onninen ir arī ISO 9001 kvalitātes sertifikāts, kas aptver visas valstis, kur Onninen darbojas, un visas funkcijas.

Izmaiņas Grupas Vadības Komandas atbildībās Harri Sivula ir atstājis savu amatu kā Onninen Oy prezidents un CEO. Grupas viceprezidents Jyrki Uurtio ir atbildīgs par Onninen Somija un Onninen Krievija. Onninen Somija Jyrki pilda arī valsts līmeņa direktora pienākumus. Grupas viceprezidents Helge Messelt Saethershagen ir atbildīgs par Onninen biznesiem Zviedrijā, Norvēģijā un Polijā. Helge ir šo valstu izpilddirektoru priekšnieks. Viņš ir atbildīgs arī par Onninen biznesu Kazahstānā.

JAUNUMI

Atbildība par Onninen Baltiju Grupas Vadības Komandā pāriet pie pirmā viceprezidenta Tuomo Väänänen. Neskatoties uz Baltijas valstu ekonomisko lejupslīdi un tās radītajiem lielajiem zaudējumiem 2009. gadā, Baltijas valstis vēl arvien ir reģions, kurā mums ir iespēja veiksmīgi īstenot savu stratēģiju. Onninen Baltija rezultātu uzlabošanai nepieciešamas skaidras izmaiņas mūsu darbībās. Tāpēc mēs veiksim rūpīgu mūsu darbības mērķu un resursu izpēti. Izpētīsim arī visus efektivitātes un

pārņemšanu uzlabošanas iespējas. Citi Grupas Vadības Komandas locekļi: vecākā viceprezidente Ulla Rehnström (Grupas Personālvadība), galvenais informācijas oficieris Panu Hannula (Grupas IKT) un vecākais viceprezidents Kai Puustinen (Grupas Komunikācijas) turpinās pildīt savus pašreizējos pienākumus. Prezidenta un CEO vietas izpildītājs Heikki Ala-Ilkka vēl arvien pilda galvenā finanšu oficiera pienākumus (Grupas Finanses).

NAVAL – LODVEIDA VĀRSTI APKUREI UN INDUSTRIJAI.

pieredze

Attīstība ir vienīgais risinājums TEKSTS UN FOTO: OSKARS VIZBULIS

Pirms 38 gadiem projektētais lidostas «Rīga» terminālis, kas tika uzbūvēts ar kapacitāti 2 līdz 2,5 miljoni pasažieru gadā, šodien nespēj apkalpot visu pasažieru plūsmu. Vēl jo vairāk – 2011. gadā lidosta cer palielināt kapacitāti līdz 5,5 miljoniem pasažieru gadā. Lidostas paplašināšana ir vienīgais risinājums, lai arī turpmāk tā spētu kvalitatīvi apkalpot ceļotājus. Par šauru jau tagad Lai gan Eiropas gaisa satiksmē pēdējos mēnešus vērojama stabilizācija

un dramatiskā pasažieru skaita lejupslīde mitējusies, salīdzinot ar 2009. gada janvāri, tomēr daudzas lidostas, arī Ziemeļvalstu reģiona starptautiskās lidostas, joprojām

uzrāda lejupejošus rādītājus. Taču starptautiskās lidostas «Rīga» gada pirmie mēneši bijuši ļoti veiksmīgi. Ievērojamais pasažieru plūsmas kāpums ir salīdzināms ar

Ekonomiskā ģeogrāfija Lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters, raksturojot lidostas attīstību, kā noteicošos faktorus piemin ģeogrāfisko novietojumu un konkurētspējīgu tarifu politiku. – Kādēļ lidostā «Rīga» pasažieru skaits palielinās, kamēr citās lidostās tas samazinās? – Mums ir teicami instrumenti, kas to sekmē, – ģeogrāfiskais novietojums un konkurētspējīga tarifu politika. Mūsu mērķis ir kļūt par vadošo aviācijas pasažieru apkalpošanas centru ne tikai Baltijas, bet Ziemeļeiropas mērogā, veicinot aviācijas nozares tiešo un netiešo ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Jau šobrīd starptautiskā lidosta «Rīga» ir ne tikai lielākā pēc apkalpoto pasažieru skaita lidosta Baltijas valstīs, bet viena no retajām lidostām Eiropā, kura, saskaņā ar ACI Europe datiem, neskatoties uz lejupslīdi aviācijas nozarē pasaulē, uzrāda pastāvīgi pieaugošu apkalpoto pasažieru skaitu.

JAUNUMI

Krišjānis Peters: «Pēc jaunā termināļa izbūves starptautiskā lidosta «Rīga» kopumā spēs apkalpot 12 miljonus pasažieru gadā.»

Starptautiskā lidosta «Rīga» strauju un sekmīgu izaugsmi uzrāda kopš 2005. gada, pieckāršojot apkalpoto pasažieru skaitu un 2009. gada beigās sasniedzot vairāk nekā 4 miljonus pasažieru. 2010. gadā starptautiskā lidosta plāno apkalpot jau 4,5 miljonus pasažieru, un pieauguma tendences gada pirmajos divos mēnešos (+21%) ir vērtējamas kā ļoti pozitīvas. – Kā varat raksturot to, kas patlaban notiek aviācijā kaimiņvalstīs? – Ieilgusī krīze aviācijas tirgū, dramatiskais pasažieru skaita kritums Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētu lidostās ir rosinājis pieņemt lēmumus, kas vērsti uz situācijas stabilizēšanu. No vienas puses, varam būt gandarīti, ka esam piemērs, kuram seko, taču, nenoliedzami, tas saasina konkurenci, jo Baltijas valstu iedzīvotāji ir mūsu mājas tirgus. – Pirms kāda laika dažas aviokompānijas skaļi paziņoja par aiziešanu no «Rīgas». Kāda situācija ir tagad? – Jau šobrīd mums ir zināms par vismaz trim jaunām aviokompānijām, kuras šogad

Fakti 2010. gada vasaras sezonā no starptautiskās lidostas «Rīga» aviosatiksmi nodrošinās lidsabiedrības: «airBaltic», «SmartLynx», «Lufthansa», «Finnair», «Ryanair», «LOT», «Czech Airlines», «Norwegian Air Shuttle», «Turkish Airlines», «Aeroflot», «Uzbekistan Airways», «WizzAir», «WindJet», «Belavia», «Tarom» un «City Airline».

periodu pirms Eiropas un pasaules gaisa satiksmes industrijas recesijas. Tiesa, tam ir arī sava ēnas puse. Un realitātē pasažieriem jāpiedzīvo stāvēšana vairākus metrus garā rindā pie tualetēm, kā arī milzīgā saspiestība liek secināt, ka Rīgas lidostas kapacitāte būtiski mazinās. Prognozē, ka līdz ar vasaras sezonas atklāšanu telpās kļūs par šauru, jo lidosta nespēj vienlaikus apkalpot vairāku desmitu lidmašīnu pasažierus. Piemēram, tuvojoties Lieldienām, Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» pasažierus brīdināja par neērtībām, kas var rasties Rīgas lidostā, jo vadošā Baltijas aviokompānija šovasar no Rīgas piedāvās 80 maršrutu un vidēji veiks 200 lidojumu dienā. Tas nozīmē, ka vidējais reisu skaits dienā vasaras sezonā pārsniegs 200. Tomēr lidostas pārstāvji norāda, ka lidosta «Rīga» ir gatava

arī jauniem rekordiem, apkalpojot jau 14 000 pasažieru dienā. Lielākā noslodze būs laikā no pulksten 9 līdz 12 ar 50 reisiem (31 ielidojošais un 19 izlidojošie) un no pulksten 19 līdz 21 ar 33 reisiem (10 ielidojošie un 23 izlidojošie). Lai kaut nedaudz atvieglotu milzīgo pasažieru plūsmu, lidosta iecerējusi drīzumā veikt infrastruktūras uzlabošanu. Tā līdz 1. jūnijam tiek solīts izbūvēt divas jaunas izejas B jeb Šengenas valstu terminālī, līdz ar to lidostā kopā būs pieejami 20 izlidošanas sektori. Papildus ierīkos drošības kontroles līniju, tādējādi līdz vasarai palielinot izlidošanas drošības kontroles platību un caurlaidību. Domājot par pasažieru ērtībām, lidosta sola Šengenas terminālī pārplānot tualetes, to skaitu trīs reizes palielinot. Pagaidām Rīgas lidosta spēj apkalpot 4,5 miljonus pasažieru gadā.

sāk lidojumus uz Rīgu, – Baltkrievijas «Belavia», Rumānijas «TAROM» un lielākā zemo izmaksu lidsabiedrībā Centrālajā un Austrumeiropā – «Wizzair». Šogad no starptautiskās lidostas «Rīga» tiks atklāti deviņi jauni galamērķi, sasniedzot 80 tiešos galamērķus. Lidojumu ģeogrāfija paplašinās ne tikai Ziemeļeiropas virzienā, bet arvien plašāk apgūstot lidojumu ģeogrāfiju Dienvideiropas un Tuvo Austrumu virzienā. – Kādi ir nozīmīgākie projekti, kas tiks īstenoti lidostas modernizācijā? Tiks piesaistīts arī Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums. – Valdība ir devusi zaļo gaismu mūsu izstrādātajam ilgtermiņa attīstības plānam, kas paredz, ka jauno termināli apņemas uzbūvēt mūsu lielākais klients – nacionālā lidsabiedrība «airBaltic». Svarīgākais panākt tādu partnerību, kur maksimāli būtu ievērotas lidostas un valsts intereses. Atbilstoši «airBaltic» plānotajam, jaunais terminālis darbu sāks 2013. gadā. Pēc jaunā termināļa izbūves starptautiskā lidosta «Rīga» kopumā spēs apkalpot 12 miljonus pasažieru gadā.

Līdztekus tiek strādāts pie esošā termināļa kapacitātes palielināšanas, lai jau nākamgad pēc pārbūves mēs spētu apkalpot līdz 5,5 miljoniem pasažieru. Tikpat nozīmīgi ir projekti, kas saistīti ar lidlauka infrastruktūras attīstību, kur aktīvi strādājam pie tā, lai šos projektus varētu īstenot ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, kur kopējā projektu vērtība ir 95 miljoni eiro. Starptautiskās lidostas «Rīga» lidlauka infrastruktūras projektu īstenošanai tiks piesaistīti 58 miljoni eiro Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma un 36 miljoni eiro starptautiskās lidostas «Rīga» līdzfinansējuma. Lidlauka infrastruktūras attīstības ietvaros tiks īstenotas deviņas projektu sadaļas: skrejceļa seguma atjaunošana; skrejceļa lidjoslas nostiprināšana; jaunu manevrēšanas ceļu izbūve; lidlauka apgaismojuma sistēmas modernizācija atbilstoši ICAO (Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas) II kategorijas prasībām; gaisa kuģu peronu rekonstrukcija un paplašināšana un jaunu

Četru gadu laikā (līdz 2013. gadam) Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu palielināties līdz 6,8 miljoniem, paredz februārī Ministru kabineta komitejā akceptētie grozījumi Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam. Līdz 2013. gadam lidostas «Rīga» kapacitāti paredzēts palielināt līdz 12,7 miljoniem pasažieru gadā. Esošā termināļa kapacitāti paredzēts palielināt no četriem miljoniem līdz 5,5 miljoniem pasažieru gadā, savukārt «airBaltic» līdz 2013. gadam uzbūvētu termināli, kas apkalpotu 7,2 miljonus pasažieru gadā. Pērn lidosta «Rīga» apkalpoja 4 066 793 pasažierus, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2008. gadā. Pamatnostādnēs arī norādīts, ka 2013. gadā sertificēto lidlauku skaitam jāsasniedz 14, sertificēto aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju skaitam – 3, sertificēto tehniskās apkopes organizāciju skaitam – 11, bet sertificēto lidotspējas uzturēšanas organizāciju skaitam – 9.

lidmašīnu stāvvietu izveide; gaisa kuģu pretapledošanas apstrādes platformu izbūve abos skrejceļa galos; lietus ūdens un apakšzemes meliorācijas sistēmu rekonstrukcija; lidlauku apkalpojošā transporta mazgāšanas angāra izbūve; jaunas atkritumu savākšanas teritorijas izbūve. – Ko dos infrastruktūras projektu īstenošana? – Tie ļaus palielināt lidlauka kapacitāti maksimuma stundās no esošajiem 30 lidojumiem līdz vismaz 35 lidojumiem, samazināt lidsabiedrību izmaksas un laiku, kas nepieciešams gaisa kuģu manevrēšanai, veicot pacelšanos vai nosēšanos. Skrejceļa gaismas sistēmu modernizācija ļaus nodrošināt lidmašīnu pacelšanos un nosēšanos ierobežotas redzamības – stipra sniegputeņa vai biezas miglas – apstākļos. Saskaņā ar darbu grafiku, šāgada pavasarī lidlauka infrastruktūras modernizācijas un rekonstrukcijas projektiem tiks izsludināts starptautisks projektēšanas konkurss. Būvdarbus paredzēts sākt 2011. gadā un pabeigt līdz 2013. gada beigām. JAUNUMI

partneri

Outokumpu Baltijas valstis uzskata

par vietējo tirgu Outokumpu ir starptautisks uzņēmums, kas nodarbojas ar nerūsējošā tērauda tirdzniecību. Produktu vadītājs Toms Granbergs stāsta, ka uzņēmums nākotnē tirgū grib ieņemt vadošo pozīciju, nodibinot labas attiecības un piedāvājot vislabākos pakalpojumus. Granbergs stāsta, ka viņu klientu bāze ir ļoti plaša – sākot no rūpniecības (piemēram, ražošanas mašīnu, būvkonstrukciju, elektrības preču ražotāji, būvnieki, transporta uzņēmumi, elektronikas un IT uzņēmumi) līdz ēdināšanas uzņēmumiem un privātiem patērētājiem. Savus pakalpojumus un preces piedāvājam visā pasaulē, jo Outokumpu uz šodienu darbojas jau 30 zemēs, darbinieku skaits uzņēmumā saniedzis 8400. Toms Granbergs ir produktu vadītājs metāla cauruļu un stiprinājumu jomā. Viņš stāsta, ka uzņēmums klientiem spēj piedāvāt plašu preču klāstu, kas, apvienota ar produktu kvalitāti, ir priekšrocība salīdzinājumā ar konkurentiem. Baltijas valstu tirgū Outokumpu ir darbojies no pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma. Līdzīgi citiem ārvalstu uzņēmumiem, kas ienāca Baltijas tirgū, Outokumpu sāka ar Igauniju, tālāk darbība tika izvērsta Latvijas un Lietuvas virzienā. Toms Granbergs teic, ka komerciāli starp Baltijas valstīm lielas atšķirības nav. Arī uzņēmējdarbības kultūra Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs

JAUNUMI

ir līdzīga – cauruļu materiālu tirgū dominē lielākie Ziemeļvalstu uzņēmumi. Taču, salīdzinot pirktās preces, ir manāms, ka Ziemeļvalstīs klienti pieraduši iegādāties labas kvalitātes metālu un dažādu metālu kombinācijas, lai gan ar gadiem pie tā sāk pierast arī Baltijas valstis un pamazām seko Skandināvijai. Baltijas valstis Granberga skatījumā uzņēmumam Outokumpu ir gandrīz vai pašmāju tirgus, jo tas vienkārši atrodas tik tuvu ražošanas mātes uzņēmumam. Turklāt viņš uzskata par būtisku to, ka pašmāju tirgū ir iekarota nozīmīga tirgus daļa. Daudzi Outokumpu lielākie izplatītāji savu darbību paplašina Baltijas tirgū, un Granbergs ir pārliecināts, ka ir svarīgi, lai uzņēmums savus partnerus visādā ziņā atbalstītu. Outokumpu Baltijas tirgu uzskata par augošu tirgu, tāpēc šeit ir jādarbojas ļoti aktīvi, ko Ziemeļvalstu uzņēmums arī dara. Outokumpu uzņēmumam Onninen ir ļoti svarīgs partneris cauruļu pārdošanā Baltijas valstīs, tāpēc tas ar Onninen Baltic ir mēģinājis attīstīt tikpat labas attiecības kā ar Somijas Onninen. Par īpaši svarīgu Granbergs uzsakta Onninen līdzīga uzticama partnera esamību šodien, kad daudzi uzņēmumi ir nonākuši maksāšanas grūtībās. Toms Granbergs cer, ka Baltijas valstis drīz atgūsies no ekonomiskā pagrimuma un tirgū atkal būs manāms spēcīgs pacēlums. «Protams, arī turpmāk ar visu triju Baltijas valstu biroju palīdzību centīsimies attīstīt un nostiprināt biznesa attiecības ar Onninen un piedāvāt viņiem vislabākos pakalpojumus,» teic Granbergs un stāsta, ka ir plānots intensīvāk attīstīt un virzīt speciālas klases nerūsējošu tēraudu izmantošanu Baltijas valstīs. Piemēram, piedāvāt tādus speciālus materiālus kā LDX 2101 un tamlīdzīgus pirmklasīgus kvalitatīvus materiālus.

Onninen un Outokumpu sadarbība KĀRLIS GAILĪTIS, OUTOKUMPU BALTIC OU LATVIJAS FILIĀLE

Outokumpu skatījumā Latvijas tirgus ir daļa no plašākā Austrumeiropas reģiona tirgus. Vienlaikus no loģistikas viedokļa Latvija atrodas daudz tuvāk Outokumpu cauruļu un lokšņu ražotnēm Somijā un Zviedrijā nekā vairums citu Austrumeiropas reģiona valstu. Nerūsējošā tērauda patēriņa jomā Latvijā ir izaugsmes potenciāls, jo tā patēriņš, rēķinot uz katru valsts iedzīvotāju, daudzkārt atpaliek ne tikai no Rietumeiropas valstu, bet arī no daudzu Austrumeiropas reģiona valstu patēriņa rādītājiem. Protams, ekonomiskā krīze ir smagi skārusi arī mūsu produkcijas tirgu. Nerūsējošā tērauda tirgus lielums 2009. gada laikā ir strauji sarucis. Vēsturiski Onninen un Outokumpu sadarbības saknes izveidojušās to mītnes zemē Somijā. Kad uzņēmumi paplašina darbību citās valstīs, šķiet loģiski pārnest mītnes zemē veiksmīgi izveidotās sadarbības modeli uz jaunajiem tirgiem. Tomēr dzīvē tas ne vienmēr ir tik vienkārši, jo tirgus un citi apstākļi var izrādīties būtiski atšķirīgi no situācijas mītnes zemē. Manuprāt, ar Onninen Latvijā mums ir izveidojusies visveiksmīgākā ilgtermiņa sadarbība. Mūsu produkcijas tirgus specifiku nosaka katrā valstī izveidojusies rūpniecības nozaru struktūra. Papildu specifiku nosaka arī aktuālie projekti infrastruktūras, piemēram, ūdensapgādes vai enerģētikas, attīstības jomā. Kopumā Baltijas valstu tirgiem ir vairāk kopīgu nekā atšķirīgu iezīmju. Protams, katrā valstī ir savas īpatnības. Lietuvā ir attīstītāka ķīmiskā rūpniecība, kurai ir nepieciešami tēraudi ar paaugstinātu korozijas noturību agresīvās vidēs.

JAUNUMI

aktuÃli Somiją, Zviedriją, NorvĎĖiją un Baltijas valstĘs Onninen koncerns ir sącis izmantot Polycom videokonferenĀu sistĎmu. Tiešsaistes sapulĀu tehnika vispirms ir derĘga apspriežu organizĎšanai starp dažądąs valstĘs esošiem galvenajiem birojiem, un tą bĺtiski samazina uzĦĎmuma komandĎjumu izdevumus.

Videoapspriede samazina komandējumu izdevumus Polycom konferenËu sistÑma ir çoti izdevÝga operativitÃtes un ar komandÑjumiem saistÝto izdevumu samazinÃšanas dÑç. Pateicoties videoapspriedÑm, uzlabojas uzïÑmuma darba efektivitÃte. TurklÃt uzïÑmums šÃdi var samazinÃt klimata ietekmÑjumu, t. i. oglekça dioksÝda piesÃrïojumu. Viena no iespÑjÃm kÃ notiek videosapulces – tÃs rÝko telpÃs, kas aprÝkotas ar Polycom videokonferenËu iekÃrtÃm un vienu vai diviem 42–56” LCD monitoriem. TÃtad ne ar ko citu tÃ no tradicionÃlas sapulËu telpas neatšãiras. LabÃkajÃ HD lÝmenÝ attÑlÃ redzami dalÝbnieki reÃlÃ laikÃ. Visiem sapulces dalÝbniekiem tiek pÃrraidÝti pilnÝgi Ýsteni viïu sejas vaibsti, balss un žesti. Videoapspriedes bĉtiskÃkais pozitÝvais aspekts ir teju fiziski sajĉtama cita cilvÑka klÃtbĉtne un daudzveidÝga savstarpÑja iedarbÝba, kÃdas trĉkst sarunÃs pa tÃlruni.

JAUNUMI

Polycom sistÑma ir pilnÝbÃ atklÃta un saskaïojama ar citu ražotÃju iekÃrtÃm. Šo tehniku Onninen Oy koncerns ir izmantojis ne tikai iekšÑjÃm sarunÃm, bet arÝ pÃrrunÃm un apspriedÑm ar klientiem, izplatÝtÃjiem un vadÝtÃjiem.

AttĎlu un dokumentu demonstrĎšana Ja videoapspriedÑ piedalÃs vairÃk par diviem dalÝbniekiem, monitorÃ katram attÃlinÃtajam punktam tiek radÝts savs sektors. TeorÑtiski sektoru skaits var bĉt neierobežots, bet praktiski vienlaikus vÑrot daudzus attÑlus ir pagrĉti. Uz ekrÃna var atvÑrt jebkuru elektronisku dokumentu vai programmu, lai tÃ visiem sapulces dalÝbniekiem bĉtu redzama. ŠÃdÃ gadÝjumÃ ieteicams otrs ekrÃns, kas ir

Ýpaši derÝgi, vienlaikus sazinoties daudziem dalÝbniekiem. Sapulces laikÃ pa video var sazinÃties ar jebkuru kolÑÛi, kam ir videokonferences tehniskÃ gatavÝba. Starp dažÃdiem videosapulËu punktiem var bĉt tiešs point-to-point savienojums. Ja savstarpÑjÃ apspriede notiek no trijÃm vai vairÃkÃm darbÝbas vietÃm, zvana uz virtuÃlo sapulËu telpu, no kuras tiks savienotas visas dalÝbas puses. Caur Polycom tiltserveri apspriedÑ var iesaistÝt vajadzÝgo dalÝbnieku skaitu. VienÃ tiltserverÝ vienlaikus var bĉt vairÃkas videokonferenËu telpas. Videokonferences tehnoloÛija balstÃs uz datu bÃzi, tÃtad izdevumi principÃ ir tÃdi paši kÃ bezmaksas interneta sarunu gadÝjumÃ. Lai sistÑmu varÑtu izmantot, ir vajadzÝgs tikai parasts platjoslas savienojums. Full HD lÝmenÝ attÑlam ir nepieciešams datu pÃrvadÝšanas Ãtrums vismaz 6 Mbit.

Daudzpusīgas iespējas

Polycom HDX 6000 videokonferenču sistēmas kvalitāte nav sliktāka par HD televizoru.

PolycomQDX videokonferenču sistēmas kameras korpuss aizņem tikpat daudz vietas kā mazs digitālās TV dekoders. Iekārtā ir divi galda mikrofoni un tālvadības pults.

Visvienkāršāk attēla savienojumu var iegūt ar iekārtu, kas aprīkota ar tīkla kameru un kurā ir Polycom CMA Client vai tai analoga tiešsaistes sapulču programmatūra.

Plašas izmantošanas iespējas Vizuālā attālinātā komunikācija pašlaik izplatās ātrā tempā. Ne visiem zināms, ka šīs sistēmas tiek izmantotas gan lielajos uzņēmumos, gan, piemēram, pagastos un valsts iestādēs. Piemēram, Somijas Finanšu ministrijas 2010. gada janvārī publicētajā attālinātās komunikācijas projekta beigu ziņojumā tiek konstatēts, ka minētās tehnoloģijas publiskajam sektoram paver daudzsološas iespējas. Darba grupa, kas pētīja šo jautājumu, uzskata, ka attālināto sakaru pakalpojumus vajadzētu iekļaut svarīgāko iestāžu stratēģijās.

Šīm sistēmām ir noteikta vieta arī daudzās mācību iestādēs. Pateicoties iespējai saglabāt konferences, kas notiek caur tiltserveri, tās ir ļoti noderīgas. Ziņojumus un lekcijas var noklausīties atkārtoti un izdalīt noteiktām mērķgrupām. Vēl attālināto sapulču sistēmu praktiski var izmantot dažādos konsultāciju un tehniskā atbalsta pakalpojumos, kuru izmantošana ar augsti kvalitatīva attēla un skaņas starpniecību ir pat ļoti efektīva. Tā kā videokonferences tiek izmantotas arvien plašāk, sistēmu izmaksas ir samazinājušās. Jau par dažu mēnešu komandējumu izdevumu cenu augstvērtīgas iekārtas varētu iegādāties ne viena vien firma. Papildu informācija: Onninen AS Raitis Grišuļs, korporatīvo klientu vadītājs Tālr. 26382886, 67805029 raitis.grisuls@onninen.com

Polycom HDX telepresence videokonferenču tehnika piedāvā lietotājam vēl nebijušu vizuālu saziņas kanālu, paaugstinot sadarbību no biroja galda līmeņa līdz konferenču telpai. Pateicoties elastīgajām savienošanas iespējām un jaudīgajiem satura kopizmantošanas risinājumiem, darbinieki var vienkārši un droši sazināties ar citur esošiem kolēģiem. Starp Polycom uzstādāmajām un personālajām HDX telepresence sistēmām ir atrodami risinājumi par dažādām cenām, kas piemēroti jebkurai pielietojuma jomai. Polycom UltimateHD™, kas iekļauts visos HDX risinājumos, ļauj lietotājiem izmantot augstas izšķirtspējas saziņas kanālu. UltimateHD ietilpst HD video ar izšķirtspējas jaudu līdz 1080p un papildus tam arī kristālskaidras stereo skaņas HD balss. Polycom UltimateHD ir ietverta arī augstas izšķirtspējas satura kopīga izmantošana, lai kolēģiem un partneriem videosaziņas laikā būtu ērta pieeja materiāliem. Turklāt katrā HDX telepresence risinājumā ir iekļauta Polycom Lost Packet Recovery™ (LPR™) tehnoloģija, kas nodrošina optimālu kvalitāti, sazinoties pa internetu vai pārslogota tīkla gadījumā.

Polycom priekšrocība JONATANS EDVARDSS, IDC KOMERCIĀLĀS KOMUNIKĀCIJAS INFRASTRUKTŪRAS ZINĀTNISKAIS ANALĪTIĶIS:

«Mūsdienu apstākļos, kad informācija pasaulē izplatās straujos tempos, konkurētspējas saglabāšanai uzņēmumiem ir jāpielieto dažādas informācijas apmaiņas, ziņojumu nodošanas, sadarbības un saziņas metodes pašā uzņēmumā vai ārpus tā. Dažādu sarunu, video, teksta ziņojumu, telepresence videokonferenču un citu komunikācijas veidu vienkāršākai pārvaldīšanai Unified Communications (UC) metodika ir kļuvusi par parastu parādību. Tajā pašā laikā uzņēmumi grib pasargāt iepriekšējos ieguldījumus dažādu piegādātāju uzstādītajās sistēmās un nodrošināt saskaņotību ar turpmākajām, novēršot dārgo sistēmu pilnīgu nomaiņu. Polycom grib piedāvāt pārejas plānu, kas pasargā jau veiktās investīcijas un vienlaikus dod iespēju lielā mērā izmantot mērogojamu, pieejamu un kopā funkcionētspējīgu, ar vairākām sistēmām saskaņojamu UC platformu.» JAUNUMI

Onninen Baltija jaunumi

Onninen «saimniecība» pasaules līmenī Šāgada sākumā Onninen grupa ieviesa jaunu pasaules līmeņa uzņēmuma resursu plānošanas sistēmu SAP ERP (Enterprise Resource Planning) un tagad ar vienotu datorprogrammu var pārvaldīt visu uzņēmuma darbību. «Mūsu klientiem tas vispirms nozīmē to, ka uzņēmuma iekšējā saimniecība ir organizēta pasaules līmenī,» jaunās programmas pieņemšanu skaidro Onninen Baltic informācijas un komunikāciju tehnoloģijas vadītājs Raul Kallas. Viņš stāsta, ka arī agrāk Onninen izmantoja pasaulē vadošā komercprogrammatūru ražotāja SAP izstrādāto resursu plānošanas programmu, bet tā pēc savas būtības bija jau pāris desmitu gadu veca. «Jaunās programmas galvenā priekšrocība ir tāda, ka visa uzņēmuma darbība – sākot no preces iepirkšanas un cenu piedāvājumu saņemšanas līdz pārdošanai un preces piegādāšanai – ir savstarpēji tieši saistītas darbības. Ieskaitot finanšu un personāla pārvaldīšanu. Vecajā sistēmā, piemēram, finanšu sistēma bija pilnīgi atdalīta.»

Maksimāli izmantoti resursi Kāds pēc jaunās programmas pieņem-

programmai, būs maksimāli izmantoti, saimnieciskais labums ilgstošā perspektīvā noteikti būs.»

Pasaulē apmēram 100 000 lietotāju

šanas izmantošanā būs finansiālais ietaupījums, grūti novērtēt, skaidro Raul Kallas. «Skaidrs, jaunā programma nav lēta, un pat Onninen Baltic, kas darbojas trijās valstīs, ir pārāk mazs uzņēmums, lai šādu programmu ieviestu viens pats. Turklāt tai seko vairākas jaunas darbības, kam nepieciešami resursi, kas agrāk nebija vajadzīgi. Bet līdz ar to atbrīvosimies no dažiem «liekiem» pienākumiem jeb – resursu pārdalīšana un optimizācija nenoliedzami ir. To naudas izteiksmē grūti izmērīt. Taču ir skaidrs, ka tad, ja visi uzņēmuma resursi, pateicoties jaunajai

SAP ir viens no vadošajiem programmatūru izstrādātājiem pasaulē, un tā radītās programmas pēc vērtējuma izmanto apmēram 100 000 uzņēmumu dažādās pasaules malās. Tā kā šādu uzņēmumu ir daudz, tad arī programmatūru ražotājs ir spiests savās programmās apkopot principā no visas pasaules uzņēmumiem pienākušās atsauksmes un dažādās vajadzības. «Tas ir milzīgs pieredzes kopums, kā iespējami efektīvāk organizēt vienu vai otru biznesa projektu,» stāsta Kallas. Viņaprāt, šāds ieguldījums Baltijas valstīs tagadējā ekonomiski grūtajā situācijā ir droša zīme visiem klientiem un sadarbības partneriem, ka Onninen šeit ir uz palikšanu. «Tik apjomīgas investīcijas tiek ieguldītas vismaz uz desmit gadiem, un tas ir rādītājs, ka mēs, neraugoties uz būvniecības tirgus grūtībām, Baltijā gribam darboties arī turpmāk,» konstatē Raul Kallas. TÖNU TRAMMS

Onninen Baltic uzņēmumā jauns iepirkšanas direktors Onninen Baltic uzņēmumā ir stājies darbā iepirkšanas direktors Madis Puhm, kas jauno amatu uzskata par lielāko izaicinājumu uzņēmuma Baltijas valstu piegādes stratēģijas izstrādāšanā un triju Baltijas valstu savstarpējā sadarbības attīstīšanā. – Kādi ir jūsu jaunā amata galvenie izaicinājumi? – Man pirmām kārtām ir jāizstrādā Onninen uzņēmuma Baltijas iepirkšanas stratēģija, jāorganizē un jāattīsta iepirkšanas daļas darbs un arī savstarpējā (t. i., dažādu valstu) sadarbība. Svarīga, protams, ir arī uzņēmuma iekšējās iepirkšanas un tirdzniecības daļas sadarbības stiprināšana. – Kāds ir jūsu pirmais iespaids par Onninen Baltic uzņēmumu? – Onninen ir uzņēmums ar mūsdienīgu vadīšanas kultūru, kas, neskatoties uz tirgus kritumu un ar to saistīto spiedienu, ļoti rēķinās ar saviem darbiniekiem. Īpaši pozitīvi ir tas, ka vienmēr tiek gaidītas jaunas idejas, ņemti vērā priekšlikumi un ir sapratne par izmaiņu nepieciešamību. – Pastāstiet par savu iepriekšējo darba vietu, amatu un izglītību. – 1994. gadā sāku strādāt Hilti Eesti AS un

JAUNUMI

biju šā uzņēmuma pirmais tirgotājs Igaunijā. 1998. gadā kļuvu par Hilti Baltijas reģiona vadītāju. 2001. gadā pārgāju darbā uz Satter par attīstības vadītāju. Kad Satter 2007. gadā tika pārdots Ahlsell un 2008. gadā apvienojās ar AS FEB, kļuvu par FEB darbarīku un būvniecības iekārtu daļas direktoru. Ar FEB darba attiecības izbeidzās 2009. gada maijā. Esmu pabeidzis Tallinas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāti un ieguvis vides inženierijas speciālista diplomu. – Kādas ir jūsu aizraušanās, ar ko nodarbojaties brīvajā laikā? – Daļa brīvā laika pieder ģimenei, aktīvai atpūtai kopā ar bērniem, ceļojumiem un rūpēm par mājsaimniecību. 2008. gadā radās vēlēšanās sevi pārbaudīt skriešanas maratonā un pēc tam attīstījās nopietnāka interese pret dažādiem izturības sporta veidiem. Esmu piedalījies jau trijos maratonos (2008. gadā Helsinkos un 2009. gadā Helsinkos un Venēcijā). Šoziem pirmo reizi izbraucu Tartu maratona distanci. Turklāt peldu un braucu ar velosipēdu. – Kāds ir jūsu ģimenes stāvoklis, un cik jums ir bērnu? – Esmu precējies, ģimenē ir 3 bērni. Dēlam ir 13 gadu, meitām – 11 un 7.

Madis Puhm, CV Vecums: 38 Dzimšanas dati: 1971. gada 28. decembris Ģimenes stāvoklis: precējies, bērni: 7, 11, 13 gadus veci Dzīvesvieta: Harju apriņķis, Igaunija Izglītība: augstākā Izglītības iestādes: 1987.–1990. Tallinas vidusskola 1990.–1995. Tallinas Tehniskā universitāte Darba pieredze: 09.1993.–04.1994. AS Satter tirdzniecības vadītājs (vispārējais) 05.1994.–04.2001. Hilti Eesti OÜ Baltijas reģiona vadītājs 04.2001.–02.2008. AS Satter valdes loceklis 02.2008.–05.2009. AS FEB darbarīku un būvniecības iekārtu daļas direktors 2010. līdz šim brīdim AS Onninen Baltic piegādes direktors Valodu prasmes: angļu, somu, krievu Vaļasprieki, aizraušanās: sports – garās distances skriešanā, maratoni, peldēšana, velosports

produktu ziņas

Ielu m ms apgaismojums Onnline Alley ey y Ielu apgaismes ķermenis 50–250 250 0 W no lieta korpusa un trim savienotājklipšiem. Pagriežamais maiss stiprinājuma balsts ļauj novietot apgaismes ķermeni gan vertikāli, ikāli, gan horizontāli. Uzstādīšanas augstums atkarībā no jaudas 4–8 8 m. Uzstādīšanas vietas – transporta pieturas, ielas, pastaigu astaigu vietas un parki. Paredzēts ar nātrija, metālhalīda, dzīvsudraba augstspiediena ugstsspiediena gāzizlādes spuldzēm.

Konstrukcija Korpuss izgatavots no lieta alumīnija. Rūdīts aizsargstikls. Korpusa apmale kopā ar silikona blīvējumu nodrošina optiskās kameras hermētiskumu. Aprīkots ar klipšu mehānismu apkopes atvieglošanai. Stiprināšanas skrūves un klipši izgatavoti no nerūsējoša tērauda. Aprīkots ar slēdzi.

Tehniskie dati Kods AEP695 AEP696 AEP697 AEP698 AFI414

Tips Onnline Alley 1 Onnline Alley 2 Onnline Alley 2 Onnline Alley 2 Onnline Alley 2

Krāsa RAL 7035 RAL 7035 RAL 7035 RAL 7035 RAL 7035

Jauda 50/70 W 150 W 125 W 250 W 100 W

Gaismas avots HSE/HIE HSE/HIE HME HME HSE/HIE

Patrona E27 E40 E27 E40 E40

Svars 4200 g 6300 g 5200 g 6200 g 6300 g

Onnline QUATTRO Gaismas ķermenis gāzizlādes spuldzēm ar plašu vai šauru gaismas izkliedi. Efektīvi pielietojams ražošanas telpās, noliktavās, sporta zālēs, nojumēs. Onnline Quatro pieejams no 80 W līdz 400 W.

Konstrukcija Balts cinkota tērauda apvalks. Atstarotājs: spilgti anodēts alumīnijs. Gaismas ķermenis var būt aprīkots ar baltu tērauda režģi vai rūdītu aizsargstiklu (IP44). Tie jāpasūta atsevišķi.

Piemēram ar gaismas izkliedi platleņķī: Kods

Jauda (W), spuldze

Svars

ADP184

150/HS/HI

7.8 kg

ADP185

250/HS/HI

8.6 kg

ADP186

400/HS/HI

12.8 kg

Vairāk informācijas: SIA Onninen Ēriks Širins tālr. 67819642 eriks.sirins@onninen.com

Modris Lagzdiņš Tālr. 67819643 modris.lagzdins@onninen.com

JAUNUMI

produktu ziņas Jauns Fitel S-178A optisko šķiedru metināmais aparāts Ātrs, kompakts, triecienizturīgs, drošs, viegls un ērts! Piemērots darbiem jebkuros apstākļos: METRO/LAN/FTTx, ieskaitot īpaši lokanās šķiedras, piemēram, EZ-Bend™ Metināšanas laiks:

Termonosēšanas laiks:

25 s*

* pārbaudīts ar Furukawa S922/S923 termonosēšam aizsarguzmavām 40/60 mm

Tipiskie vājinājuma parametri:

SM 0,02 dB MM 0,01 dB NZDSF 0,03 dB EZ-Bend™ 0,04 dB

Darbības laiks ar 2 akumulatoriem*:

aptuveni 200 ciklu

* standarta komplektācija S-178A-22

Darbības temperatūras diapazons:

no –10 0C līdz +50 0C

Aizsardzības klase:

IP52

Gabarīti:

127 x 199 x 105 mm

Svars:

1,9 kg (2,3 kg ar 2 baterijām)

Saderīgs ar metināmiem konektoriem*: Seiko Giken:

900 um, 2 mm, 3 mm SC, FC, LC APC un UPC

Diamond:

E-2000 un F-3000

* ar attiecīgo instrumentu komplektu

Info: www.furukawa.co.uk

OFS optiskie kabeļi ar OFS All Wave/ZWP šķiedrām – Ilgtermiņa investīcija! Tālredzīgi un droši! Kabelis MiDiaADRP ar aizsardzību All Wave/ZWP šķiedras spektrs pret grauzējiem, ar OFS vienmodu šķiedrām All Wave/ZWP (ASV patents Nr. 6205, 268). Kabeļa īpašības: pilna spektra 1260–1625 nm, bez ar mitrumu saistītā ZWP vājinājuma palielināšanos, ar samazinātu modu polarizācijas dispersiju (PDM). Izmantojot šo kabeli, jūsu tīkls uzreiz iegūs tehnoloģiskas priekšrocības. All Wave/ZWP šķiedras rūpnīca: OSF (Furukawa company), ASV OFS kabeļu rūpnīca (EMEA tirgus): OSF Fitel Deutschland (Furukawa company), Vācija

JAUNUMI

Kabelis ar kapara dzīslām no Eiropas līdera BELDEN Belden kabeļu dzīslas ir no kapara, un dzīslu diametrs nav samazināts. Piemēram, UTP 5e kategorijas kabelim dzīslas diametrs ir 0,51 mm, kas nodrošina stabilus elektriskus parametrus, un apvalks ir izgatavots no liesmas neizplatoša PVC. Ir pieejami kabeļi ar LSNH (Low Smoke Non Halogen/bezhalogēnu) apvalku. Atbilst standartiem: ISO/IEC 11801, EN 50173, paplašinātājam TIA/EIA 568-A-5 Stabili elektriskie parametri un perfektas mehāniskas īpašības padara to par iecienītāko vīto pāru kabeli Latvijā!

Informācijai: SIA Onninen Aleksandrs Iļjenko Tālr. 67819641 aleksandrs.iljenko@onninen.com

produktu ziņas Haltonas CSW Comfort Unit – jauns risinājums lieliskā biroju vidē Swirl komforta iekārtas risinājums ir īpaši izstrādāts maza enerģijas patēriņa ēkām, kur iekšējās slodzes ir mērenas un ārējās slodzes ir izmantojot tikai efektīvu saules apēnošanu. Telpu dzesēšanas jauda, izmantojot gaisa virpuļa komforta iekārtu, ir 30–50 W/m2. Galvenais ieguvums, salīdzinot ar aktīvo atdzesēta gaisa risinājumu, ir 360° gaisa virpuļa difūzija. Tajā ir noteikts: lieliska sajaukšana; stingrāks coanda efekts (strūkla paliek pie griestiem lielākos attālumos); zems gaisa ātrums okupētajā zonā; īsam bāzes modelim ir vieglāk atrast montāžas vietu.

Pieteikumi: pozicionēšana katrā modulī, kad dzesēšanas vajadzība ir zemāka katram otrajam modulim; ja ir ļoti augsts dzesēšanas pieprasījums, pa perimetru pasīvās dzesēšanas sijas vai aktīvās dzesēšanas sijas ekstremālajās zonās var izmantot, lai sniedz papildu dzesēšanu, piemēram, uz dienvidu fasādi. Adaptīvās iekštelpu vides nosacījumi Adaptīvās komforta iekārtas nodrošina vieglu konstrukciju un ātru pielāgojamību izmantošanas periodā. Abiem gaisa izmešanu un gaisa plūsmu var koriģēt, izvēloties pareizo sprauslu izmēru, pielāgojot pozicionēšanu apakšējai plātnei un izmantojot HVC vārstu.

Informācijai: SIA Onninen Arnis Kudors Tālr. 67819621 arnis.kudors@onninen.com

Šķiedru optikas kabeļu krosa savienojumu sistēma FINNFLASH 1000! FINNFLASH 1000 sistēma ir atbilde uz šodienas un nākotnes izaicinājumiem! FINNFLASH 1000 lepojas ar lielo savienojumu skaitu un unikālo šķiedru vadības sistēmu. Sistēmas struktūra ir balstīta uz modularitāti, kas to padara par viegli papildināmu un uzlabojamu risinājumu. FINNFLASH 1000 ir pilnībā izstrādāts un ražots Somijā. Tehniskie raksturlielumi: Izmēri pēc ETSI standartiem. Kabeļu stiprināšana skapī tiek veikta no priekšpuses, kas atļauj skapi novietot pie sienas vai divus skapjus muguru pret muguru. Statnei ir rotējošs iekšējais rāmis ar šķiedru vadītājiem, sadales paneļiem un metinājumu moduļiem. Gandrīz visa aizmugurējā statnes siena izmantojama kā vieta ienākošajiem kabeļiem. Starpstatņu kabeļus iespējams izvilkt pa augšu caur kabeļu plauktiem vai pa apakšu no vienas statnes tieši uz otru, izmantojot kabeļu kanālu statnes apakšā. Savienošanas kabeļu pārpalikušais garums kontrolējams, izmantojot kabeļu kanālus. Izmēri: 600 x 2200 (vai 2000) x 300 (mm; garums x platums x dziļums). Statne gatavota no krāsotām tērauda plāksnēm un alumīnija.

Kapacitāte: statnes augstums 2200 mm: 720 šķiedru ar metinājumu moduļiem (ar SC savienotājiem), 960 šķiedru bez metinājumu moduļiem (ar SC savienotājiem); stanes augstums 2000 mm: 624 šķiedras ar metinājumu moduļiem (ar SC savienotājiem), 864 šķiedras bez metinājumu moduļiem (ar SC savienotājiem). FINNFLASH 1000 sistēmas pamatdaļas: krosa savienojumu statne, augstums 2200 mm vai 2000 mm; glabāšanas statne, augstums 2200 vai 2000 mm, platums 200 mm, dziļums 300 mm; sadales panelis 24 SC savienotājiem; metinājumu modulis 16 TT-ODF metinājumu plašu turēšanai.

Onninen iesaka izmantot mikrokabeļus ar 7 mm diametru, lai ietaupītu vietu starp atsevišķiem metinājumu moduļiem vai metinājumu kabinetiem un starpsavienojumu moduļiem.

Informācijai: SIA Onninen Raitis Grišuļs tālr. 67805029 raitis.grisuls@onninen.com

JAUNUMI

Uponor jaunumi

Uponor DEM Individuāla bezvadu telpas temperatūras regulācija Augstāka energoefektivitāte, labāks komforts, lielākas iespējas, inovatīva individuāla bezvadu telpu temperatūras regulēšana ar Dinamisko Enerģijas Menedžmentu (DEM) Mūsdienās bezvadu savienojumi starp dažādām multimediju iekārtām jau ir kļuvuši par sava veida normu un neliekas nekas neparasts, tomēr, kas attiecas uz apkures sistēmu regulēšanu - pierasta lieta ir vadu savienojumu izmantošana. Ja ēkas apkures vajadzībām kalpo tradicionālā un ne tik ekonomiskā radiatoru apkure, telpu temperatūras regulēšanai tiek izmantoti termostati, kas tiek uzstādīti pie radiatoriem. Savukārt ekonomisko un komfortablo silto grīdu apkures gadījumā telpas temperatūras regulēšana notiek izmantojot termostatus, kas tradicionālajā variantā pa vadiem nodod informāciju vadības blokam, kas atrodas pie sadalītāja. Šādā izpildījumā jau ēkas būvniecības laikā ir jāzin konkrēta vieta, kur atradīsies temperatūras regulators. Šajā vietā elektriķim ir jāpievada vads, turklāt jāatceras, ja gribēsiet mainīt telpas izkārtojumu, vadi būs jāpārvieto. Lai atvieglotu ēkas iemītnieku dzīvi Uponor jau vairākus gadus piedāvā vadu termostatu vietā uzstādīt bezvadu termostatus, turklāt no šī gada pavasara ir pieejama jauna uzlabotā bezvadu automātikas sistēma ar lielu daudzumu papildus funkciju klāstu. Jau šodien Uponor zemgrīdas apkure un dzesēšana nodrošina daudz augstāku energo-

JAUNUMI

efektivitāti salīdzinājumā ar tradicionālajiem apkures vai dzesēšanas veidiem. Ar revolucionāro DEM tehnoloģiju mēs tagad piedāvājam brīnišķīgu inovāciju visiem tiem, kuri vēlas vēl vairāk ietaupīt ar savu zemgrīdas apkures vai dzesēšanas sistēmu – līdz pat 12% zemākas izmaksas. Salīdzinot ar parasto individuālo bezvadu telpu temperatūras regulāciju, tagad vairs nav nepieciešama zemgrīdas apkures sadalītāju hidrauliskā balansēšana. Ar jauno sistēmu jūs iegūstat arī papildus funkcijas. Rezultāts ir unikāla inovācija, kura radīs papildus priekšrocības gan uzstādītājiem, gan projektētājiem, gan ēku īpašniekiem, kā jaunās tā renovētās ēkās. Uponor DEM apvieno augstu energoefektivitāti ar augstu komforta līmeni. Mūsu bezvadu savienojumu modulis un vadības bloks ar Dinamisko Enerģijas Menedžmentu uztver un pārveido signālus no bezvadu istabas termostatiem un kontrolē izpildmehānismu darbību. Un pats labākais: salīdzinot ar citām renovācijas iespējām, tādām kā: ēkas siltināšana, pilnīga renovācija vai solārā apkure, investīcijas Uponor individuālajā bezvadu telpas temperatūras regulācijā ar Dinamisko Enerģijas Menedžmentu atmaksājas līdz pat trīs reizēm ātrāk.

Daudz priekšrocību, augsts komforts Līdz pat 12% enerģijas ietaupījums pateicoties augstākai efektivitātei Nav nepieciešama balansēšana Uzlabota siltuma sadale Precīzāka un ātrāka vadība, līdz pat 25% ātrāks reakcijas laiks Ērta lietošana, uzstādīšana un apkalpošana Iespējama apkures cilpu garuma un lieluma izmainīšana, bez nepieciešamības veikt papildus aprēķinus Netiek ietekmēta sistēmas darbība mainot grīdas segumus

Galvenās Uponor DEM priekšrocības Autobalansēšanas funkcija Līdz pat 12% enerģijas ietaupījums pateicoties augstākai efektivitātei Nav nepieciešama sadalītāju balansēšana Ātra un vienkārša uzstādīšana Precīzāka istabas temperatūras kontrole Augstāks komforta līmenis

Komforta iestatījums Ātrāks reakcijas laiks Nodrošina grīdas neatdzišanu telpās ar papildus siltuma avotiem (kamīns) Ietaupa enerģiju pie atkārtotas uzsildes

Padeves diagnostika Novēro sistēmas darbības rādītājus Automātiski paziņo, ja padeves temperatūra ir par zemu vai augstu Viegla kļūdu diagnostika

Telpu pārbaudes funkcija Viegla telpai piesaistītā termostata pārbaude Vienkārša telpu pārbaudes funkcijas aktivizēšana izmantojot vadības bloku

Telpu piespiedu apkures/dzesēšanas funkcija Iespējams noteikt vienu telpu katram savienojumu modulim, kurā notiks telpas piespiedu apsilde/dzesēšana Nodrošina minimālo plūsmu apkures/dzesēšanas avotam, ja tāda ir nepieciešama (siltumsūknis)

SMS modulis Pieejams kā papildus aprīkojums Iespēja saņemt informāciju par esošo situāciju atsauksmes telpā ar SMS īsziņas veidā ECO un brīvdienu režīmu aktivizēšana/deaktivizēšana ar SMS palīdzību Uponor Latvia SIA, Ganību dambis 7a, LV-1045, Rīga; Tālr. 6721321; E-pasts: sales@uponor.lv; www.uponor.lv JAUNUMI

padoms

Ugunsdrošība

atbilstoši Eiropas

standartiem

AUTORS: TOM DE JONG, HALTON

Uguns un dūmi rada nopietnus draudus būvniecības vidē. Ventilācijas ugunsdrošības risinājumi galvenokārt ir radīti cilvēku aizsargāšanai un drošības nodrošināšanai ugunsgrēka gadījumā. Tomēr arī atbilstoši drošības pasākumi aizsargās ēkas konstrukciju. Eiropas Savienības dalībvalstīs ugunsdrošības vārstus nepieciešams testēt (saskaņā ar EN 1366-2 standartu) un klasificēt (saskaņā ar EN 13501-3 standartu). Ugunsdrošības vārstus klasificē pēc to integritātes (E), dūmu noplūdes (S), izolācijas (I) un uguns pretestības laika minūtēs. Halton ugunsdrošības risinājumi tiek plaši lietoti, sākot ar visprasīgākajiem industriālajiem pielietojumiem līdz pat privātmājām un valsts iestādēm visā pasaulē.

Vienkāršas, paredzamas sistēmas ir drošas Ventilācijas ugunsdrošības produktu un iekārtu prasības ir noteiktas valsts būvniecības

JAUNUMI

kodeksos. Tie reglamentē ugunsdrošības prasības, balstoties uz, piemēram, ēkas izmantošanu, augstumu un uguns slodzi. Ēkas pamatprasība ir saglabāt nestspējas kapacitāti un novērst ugunsgrēka izcelšanos ugunsdrošības nodalījumā. Normālas darbības laikā ēkā pieļaujamas atveres ventilācijas iekārtām. Ugunsgrēka gadījumā konstrukcijai jāspēj novērst uguns izplatību. Tehniskajām sistēmām jābūt aprīkotām ar ugunsgrēka detektoriem, lai novērstu dūmu izplatību un nodrošinātu drošu evakuāciju. Mērķu sasniegšanai ir trīs vienkāršu sistēmu stratēģijas: ventilācijas sistēmu norobežošana ar automātisku ugunsdrošības vārstu sistēmu;

dūmu izplatības samazināšana ugunsdrošības nodalījumā ar automātisku dūmu vārstu sistēmu un dūmu detektoriem; dūmu izplūde no nodalījuma ugunsgrēka gadījumā ar atsevišķu automātisku dūmu izplūdes ventilācijas sistēmu.

Ugunsdrošības stratēģija – norobežošana Ugunsdrošības vārsti atrodas katrā ugunsdrošības nodalījumā pie sienas vai griestiem, lai novērstu karstuma un uguns izplatīšanos no viena nodalījuma uz citu caur ventilācijas sistēmu. Kā pamatnosacījums – ventilācijas sistēma nedrīkst pasliktināt ugunsdrošību, ko nodrošina ēkas konstrukcija. Tādējādi parasti tiek izvēlēti tādi ugunsdrošības vārsti, kas iztur ugunsdrošības nodalījuma atdalošā elementa uguns aizturēšanas laiku. Ugunsdrošības vārstus iedala pēc necaurlaidības (E), izolācijas (I), dūmu necaurlaidības (S) un uguns aizturēšanas laika minūtēs. Ugunsdrošības vārstu tipi ir apstiprināti un atbilst pēdējiem Eiropas EN 1366-2 un EN 13501-3 standartiem. Klāstā ietilpst izolētie EIS un neizolētie ES ugunsdrošības vārsti ar ugunsizturības laiku līdz pat 120 minūtēm. Izmantojot neizolētos produktus, atsevišķās valstīs, saskaņā ar valsts būvniecības kodeksu, var būt nepieciešama papildu izolācija gaisa vadu montāžas laikā, lai tiktu ievērotas izolācijas prasības.

Vadības sistēma, kuru aktivizē dūmu signalizācija, aizver visus ugunsdrošības vārstus kopējā pakalpojumu sniegšanas teritorijā, izslēdz gaisa apstrādes iekārtas ventilatorus. Ugunsdrošības vārstu darbība Ugunsdrošības vārsti ir vai nu manuāli, vai motorizēti. Manuālos ugunsdrošības vārstus aizver individuāli ar termisku drošinātāju, kamēr motorizētos vārstus var pievienot arī dūmu detektoriem un vadības sistēmām. Ugunsdrošības vārstu vadības sistēma nodrošina uzlabotu drošību, samazinot uguns un dūmu izplatīšanās risku ventilācijas sistēmā, kā arī aizsargā pašu ventilācijas sistēmu

no lieliem bojājumiem. Tā arī nodrošina automātiskas vārstu pārbaudes, lai pārliecinātos par sistēmas uzticamību ēkas ekspluatācijas laikā.

Ugunsdrošības vārstu vadības sistēmas darbība Par ugunsgrēka esamību ziņo dūmu detektori, kurus izvieto telpās, kā arī pie gaisa vadu montāžas. Vadības sistēma, kuru aktivizē dūmu signalizācija, aizver visus

ugunsdrošības vārstus kopējā pakalpojumu sniegšanas teritorijā, izslēdz gaisa apstrādes iekārtas ventilatorus un sūta trauksmes signālus. Šo sistēmu var aktivizēt arī ārēja signalizācija vai jebkura ugunsdrošības vārsta termiskais drošinātājs. Turklāt vadības sistēma nodrošina ugunsdrošības vārstu darbības savlaicīgu ārēju vai manuālu pārbaudi. Sistēma nosūta ziņu ēkas vadības sistēmai par neveiksmi. Manuālajiem ugunsdrošajiem vārstiem nepieciešams manuālo pārbaužu grafiks. JAUNUMI

padoms Dūmu vārstu vadības sistēmas darbība Telpās dūmus atpazīst dūmu detektors. Dūmu vadības sistēma aizver dūmu vārstus visās viena nodalījuma telpās, tādējādi neļaujot dūmiem izplatīties starp telpām, kā arī nosūta trauksmes signāla indikāciju. Turklāt vadības sistēma nodrošina dūmu vārsta darbības savlaicīgu ārēju vai manuālu pārbaudi. Sistēma nosūta ziņu ēkas vadības sistēmai par neveiksmi.

Karstās gāzes, ko radījusi uguns, telpā var izkliedēt vai nu ar gravitāciju – pa atverēm jumtā, vai mehāniski – ar dūmu un karstuma izplūdes ventilatoru palīdzību.

Ugunsdrošības stratēģija – dūmu izplūdes risinājumi Degoša ēka rada lielu karstumu, daudz dūmu un toksiskas uguns gāzes. Tas viss pasliktina redzamību un padara uguns nodzēšanu sarežģītāku, un ēkas konstrukcijās palielina degšanas un uguns spiediena risku. Lai nodrošinātu personīgo drošību, efektīvu uguns nodzēšanu un minimālus bojājumus ēku konstrukcijām un mantai, ugunsgrēka sākumposmā nepieciešams izspiest izplatošos dūmus. Dūmu izplūdes sistēmas galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai cilvēki atrod evakuācijas ceļus, kā arī pašas evakuācijas atvieglošana, atbrīvojot ceļus no dūmiem. Tas arī atvieglos uguns dzēšanas un glābšanas operācijas, veidojot no dūmiem brīvas zonas ar attīrītu gaisu un labu redzamību, zemāku temperatūru un no toksīniem brīvu gaisu. Karstās gāzes, ko radījusi uguns, telpā var izkliedēt vai nu ar gravitāciju – pa atverēm jumtā, vai mehāniski – ar dūmu un karstuma izplūdes ventilatoru palīdzību. Dūmu izplūdes efektivitāte ir būtiski atkarīga no attīrīta gaisa piegādes ugunsgrēka vietā. Vietās, kur personīgā drošība ir kritiska, nepieciešams izmantot automātiskās dūmu izplūdes sistēmas. Parasti tie ir gadījumi, kad tiek apdraudēta droša evakuācija vai telpas lieluma un novietojuma, kā arī cilvēku daudzuma vai citu faktoru ietekmē nepieciešama īpaša uzmanība efektīvai uguns dzēšanai un glābšanas operācijām. Vietās, kur nav nepieciešama automātiska dūmu izplūde, to var nodrošināt manuāli. Manuālās dūmu izplūdes sistēmas vada ugunsdzēsēji. Dūmu izplūdes vārsti ugunsgrēka laikā atver ceļu dūmiem un attīrītam gaisam. Lai ēkas normālas ekspluatācijas laikā izvairītos no enerģijas izšķērdēšanas, dažiem izplūdes vārstiem jābūt gaisu necaurlaidīgiem. Ja vārsti ir iemontēti ārējā sienā, tiem nepieciešama izolācija.

Dūmu izplūdes vārstu klāsts Halton dūmu izplūdes vārsti ir aprīkoti ar elektrisko piedziņu ar atsperi, kuras drošības pozīcija standartā ir – atvērts. Produktu klāsts īpaši paredzēts automātiskajām un mehāniskajām dūmu vadības sistēmām.

JAUNUMI

Izvēlies Halton kā partneri ugunsdrošības jautājumos Visi Halton ugunsdrošības vārsti tiek pārbaudīti un klasificēti atbilstoši standartiem. Arī Halton dūmu un dūmu izplūdes vārsti ir droša izvēle, jo to pamatā ir pārbaudīti ugunsdrošības vārsti. Lai atbilstu visaugstākajiem standartiem, visi Halton produkti tiek pārbaudīti līdz pat vissīkākajai detaļai un tie atbilst jaunākajiem Eiropas EN standartiem. Lai nodrošinātu visaugstāko kvalitāti un uzņemtos atbildību par vidi, Halton atbilst ISO 9001 un 14001 kvalitātes standartiem. Produktu un ražošanas kvalitāti katru gadu pārbauda VTT. Motorizētās un manuālās sistēmas Ugunsdrošības un dūmu vārsti var būt aprīkoti ar piedziņu sistēmas pārbaudei. Vārstu statuss ir pieejams arī ēkas vadības sistēmā, kas nodrošina atbilstošu ventilācijas sistēmas darbību. Liekot lielāku uzsvaru uz dūmu drošību, pieaug motorizēto ugunsdrošības un dūmu vārstu tirgus daļa. Lai pēc iespējas ātrāk uzzinātu par ugunsgrēka izcelšanos,

nepieciešami dūmu detektori un motorizēti ugunsdrošības vārsti. Labums no Halton ugunsdrošības produktu klāsta Halton piedāvā plašu ugunsdrošības, dūmu un dūmu izplūdes vārstu klāstu kopā ar ugunsdrošības vārstu sistēmu un atbilstošiem dūmu detektoriem. Halton dūmu vārstu klāsta pamatā ir apstiprināta ugunsdrošības vārstu konstrukcija, kas atbilst jaunākajiem Eiropas EN 1366-2 un EN 13501-3 standartiem. Produktu kategorijā piedāvāts plašs dūmu vārstu klāsts gan apaļajiem, gan taisnstūra gaisa vadiem. Līdz ar to Halton klāstā piedāvāti ugunsdrošības risinājumi visam dzīves ciklam pat visprasīgākajiem klientiem. Halton risinājumi ir lieliska izvēle projektēšanas un būvniecības komandām. Izveidoti, lai atbilstu visiem montāžas gadījumiem, tie ievērojami atvieglo projektēšanas, iepirkšanas un montāžas procesus. Arī Halton cenu politika ir vienkārša un pārredzama, jo nav nepieciešami papildu montāžas aksesuāri, kuri rada slēptās izmaksas.

pārdošanas personāls Šeit atradīsiet Onninen pārdošanas personāla tālruņa numurus. Izvēlieties savām vajadzībām vai atrašanās vietai piemērotāko personu un sazinieties ar viņu. Kopā mēs spēsim rast risinājumu. SIA Onninen tirdzniecības birojs un centrālā noliktava Tiešie e-pasti veidojas šādi: vards.uzvards@onninen.com Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas tirdzniecības daļa Arnis Kudors daļas vadītājs (AC) 29607019 Āris Šeikins korporatīvo klientu vadītājs (AC) 29551204 Jānis Klints tirdzniecības inženieris (AC) 28234136 Žanna Sanžarevska tirdzniecības inženiere (AC) 27002871

67819621 67819622 67819624 67819625

Siltumapgādes, ūdensapgādes un santehnikas tirdzniecības daļa Raimonds Pakšķis daļas vadītājs (HEP) 29666315 Ingus Saukums korporatīvo klientu vadītājs (HEP) 29561649 Mareks Šmits tirdzniecības inženieris (HEP) 26001945 Kaspars Hofmanis tirdzniecības inženieris (HEP) 26808948

67819612 67819613 67819616 67819615

Infrastruktūras preču tirdzniecības daļa Vilnis Kazāks daļas vadītājs (INFRA) 29607018 Normunds Keišs korporatīvo klientu vadītājs (INFRA) 26619933 Ģirts Veršūns tirdzniecības inženieris (IND) 28233650

67819632 67819636 67819634

Iepirkšanas daļa Lauris Grope Ivars Dzenītis Dace Zunde

iepirkšanas un produktu vad. (HEP) 29538616 produktu vadītājs (EL/TELE) 29551209 produktu vadītāja (AC)

67819620 67819640 67819661

Grāmatvedība Inguna Šteinberga

kredītu grāmatvede

29283419

67819637

Loģistikas daļa Pēteris Ozoliņš

noliktavas vadītājs

29620446

67819628

Noliktavas tirdzniecība, tālr. 7819650, fakss 7819630

Tirdzniecības filiāles

Industriālo preču tirdzniecības daļa Viesturs Vīksna daļas vadītājs (IND) Arnis Upenieks korporatīvo klientu vadītājs (IND) Henrijs Kondrāts tirdzniecības inženieris (IND)

29227542 26667686 29246958

67819611 67819633 67819633

Elektroapgādes tirdzniecības daļa Modris Lagzdiņš daļas vadītājs (EL) Ēriks Širins korporatīvo klientu vadītājs (EL) Aivars Stiebrs tirdzniecības inženieris (EL) Andris Geiba tirdzniecības inženieris (EL)

29551203 29561647 28234049 29629877

67819643 67819642 67819644 67819646

Telekomunikāciju preču tirdzniecības daļa Aleksandrs Iļjenko korporatīvo klientu vadītājs (TEL) Raitis Grišuļs korporatīvo klientu vadītājs (TEL)

26677956 26382886

67819641 67805029

Tirdzniecības direktori Raimonds Pakšķis montāžas uzņēmuma segmentā Viesturs Vīksna IND un INFRA uzņēmumu segmentā

29666315 29227542

67819612 67819611

Onninen EXPRESS Sarkandaugava Laimonis Niedre Aivars Stūris Ansis Balandiņš Valdis Bērziņš Jolanta Morozova

filiāles vadītājs pārdevējs konsultants pārdevējs konsultants tirdzniecības inženieris (HEP) pārdevēja konsultante

29551202 67501203 67501191 29458257 67501201

Onninen EXPRESS Pārdaugava Laimonis Niedre Rolands Rozenfelds Raivo Mališevs Jolanda Sproģe

filiāles vadītājs tirdzniecības inženieris pārdevējs konsultants pārdevēja konsultante

29551202 29551201

67408989 67408997 67408993 67408995

26368528 26334590

65457172 65457172

Tirdzniecības birojs Daugavpils Romualds Krasausks Einārs Krasovskis

tirdzniecības pārstāvis tirdzniecības pārstāvis

Izvēlies uzticamu partneri – izvēlies Onninen! Onninen nodrošina plašu materiālu klāstu uzņēmējiem, industriālajām, sabiedriskajām organizācijām un tehnisko produktu mazumtirgotājiem. Mēs esam ģimenes uzņēmums un darbojamies šajā sfērā kopš 1913. gada – Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Polijā, Krievijā, Baltijas valstīs un Kazahstānā. Latvijā SIA Onninen nodrošina saviem klientiem gan plašu materiālu klāstu, gan efektīvu piegādes servisu. Latvijas noliktavā glabājas visvairāk pieprasītā produkcija siltumapgādei, kanalizācijai, elektroapgādei, vēdināšanai un gaisa kondicionēšanai un telekomunikācijas produkti. SIA Onninen tirdzniecības birojs un centrālā noliktava Dzelzavas ielā 124 Rīgā, LV-1021, tālr. 67819600, fakss 67819610, infolatvia@onninen.com

Onninen EXPRESS Pārdaugava Plieņciema ielā 11 Mārupē, LV-2167, tālr. 67408990, fakss 67450380

Onninen EXPRESS Sarkandaugava Ganību dambī 7a Rīgā, LV-1045, tālr. 67382233, fakss 67381980

Tirdzniecības birojs Daugavpils Lāčplēša ielā 14a Daugavpilī, LV-5401, tālr. 65457172, fakss 65457171

www.onninen.lv

JAUNUMI

krustvārdu mīkla

UZ KURIENI BRAUCAM?

Pakāpienu skaits uz pjedestāla

Vertikāli veidojumi karogu piestiprināšanai

Dūres (sar.)

Starptautisks briesmu signāls

UZ PILSĒTU ……

Neglābjami slimi

Strīdi

Adataini dzīvnieki Optiska atmosfēras parādība, līdzīga mirāžām

Bojājumi organisma audos

Saunas izgudrotāji

Aukslēju mugurējās daļas

Pienskābās baktērijas Beidz pastāvēt Uzliekama kažokādas apkakle

Ceļa seguma materiāls

Tautas daiļrade

Apdrošināšanu apliecinošs dokuments

Degvielas tvertne (sar.) Padziļinājums sienā

Pulksteņa valoda ... tak

Nelieli, sausi klajumi mežā Mezozoja pirmais periods Atkāpties (par karaspēku)

Tālrunis

Adrese

Pašreizējais Dziedzeris, ASV kas izstrādā prezidents žulti

Japāņu sadzīves tehnikas ražotājfirma

Brokastot, pusdienot, ...

Saldūdens zivs ar iesarkanām spurām

Dieva apsolītais glābējs

Ķīnas politiķis, kultūras revolūcijas īstenotājs

Ziņojumi augstākai instancei

Itāļu nacionālais ēdiens

Pārvieto ar transportlīdzekli

A. Šķēles dibināts uzņēmums “Ave ...”

Kukaiņēdājs lakstaugs

Garīgi, reliģiozi dziedājumi

Rīkojums padotajam

Plaši iedzīvotāju slāņi

Lielveikalu tīkls Latvijā

Spraugas, ko izveidojuši dzīvnieki

Senāka naudas vienība Ungārijā (100 filleru) Balsošanas variants Piedzimst (par dzīvniekiem)

Krūms ar saldskābiem augļiem Krimā, Kaukāzā

Hemlokegles

Sākuma daļa

Žiglas, naskas

Pazemes ūdeņu izplūdes vietas

Padziļinājumi zem zemes virskārtas Viena no lielā astotnieka valstīm (abr.)

Ūdens iemītnieks

Iegūtā imūndeficīta sindroms (abr.) Olīvu dzimtas lapukoks

Hokeja spēles piederums

Neliels naudas ieguldījums Saistīt ar valgu

Saistība starp atomiem

Vārds, uzvārds

Atbilde Uzņēmuma nosaukums

Tehniski zīmēt

Uguns dievs vēdismā

Ziņas (fakti, skaitļi)

Dienas daļa

Kaujas patronas priekšējā daļa

Zviedru automašīnas marka Žņaudzējs V. Šekspīra drāmā

Uzņemt barību

Izbeigt darību

Ēka, celtne

Ezers vīrieša vārdā

2010. gada 14. jūnijā starp krustvārdu mīklas pareizo atbilžu iesūtītājiem izlozēsim dušas klausuli Sensiva. Atbilžu kuponu līdz 2010. gada 14. jūnijam sūtiet uz adresi: SIA Onninen, Dzelzavas ielā 124, Rīgā, LV-1021 vai pa faksu 67819610. Varat arī atstāt kādā no Onninen tirdzniecības vietām.

JAUNUMI JAUNUMI

Priekšnieks, uzņēmuma vadītājs

Dcc^cZc iVg_dVV `ViiVkVV bViZg^VVaêVakZajV jgV`dîh^" _dâaZ! iZdaa^hjjYZaaZ! _ja`^hâaZ dg\Vc^hVVi^dâaZ _V iZ`c^hiZc ijdiiZ^YZc _~aaZZcbnn_âaZ# DaZbbZ VaVaaV kjdYZhiV &.&( id^b^cji eZg]Zn]i^ # In aa^hi~bbZ HjdbZc! Gjdih^c! Cdg_Vc! EjdaVc! KZc~_~c! 7Vai^Vc _V @VoV`hiVc^c id^b^ccd^hhVbbZ n]iZZch~ (%%% ]Zc`â ~# KjdccV '%%. Dcc^cZc iVg_dVV `ViiVkVV SIA ONNINEN a^^`ZkV^]idbbZ da^ bViZg^VVaêVakZajV jgV`dîh^" Dzelzavas iela 124 &!() bâ_VgY^V ZjgdV# _dâaZ! iZdaa^hjjYZaaZ! _ja`^hâaZ Rīga dg\Vc^hVVi^dâaZ _V iZ`c^hiZc lll#dcc^cZc#Xdb www.onninen.lv ijdiiZ^YZc _~aaZZcbnn_âaZ#