Fenoloģiskie dati ir ērtākais un lētākais veids, kā pierādīt klimata pārmaiņas Latvijas Universitātē noslēdzies projekts Klimata pārmaiņu ietekme uz fitofenoloģiskajām fāzēm un ar to saistītie riski Baltijas reģionā. Ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošo pētnieci Guntu Kalvāni sarunājas Māris Zanders.
B
ioloģijai un ekoloģijai veltītos ziņu portālos diezgan bieži parādās novērojumi par problēmām, ar kādām pēdējo gadu laikā saskaras dažādas migrējošu putnu, kukaiņu utt. populācijas. Proti, tās ierodas tradicionālajā reģionā pāroties – vairoties, bet izrādās, ka klimata izmaiņu dēļ nepieciešamie barības ķēdes posmi ir vai nu jau uzziedējuši, vai citādi “izbeigušies”. Citiem vārdiem sakot, projekta problēma ir visnotaļ aktuāla, tiesa, es personīgi nezināju, ka šie procesi skar arī mūsu reģionu. Tas, par ko jūs runājat, ir fenoloģiskā nesakritība (phenological mismatch). Par Latvijas teritoriju mums nav tik apjomīgu datu, lai varētu nosaukt konkrētas sugas, tomēr šādas tendences ir. Mums ir ļoti laba datubāze par augu ziedēšanu vai lapu plaukšanu, bet pietrūkst datu, piemēram,
par jūsu minēto kukaiņu fenoloģiju. Tomēr no kopējā konteksta varam secināt: jā, agrie ziedētāji zied arvien agrāk, un attiecīgi apputeksnētāji, piemēram, bites, izlido agrāk. Mūsu projekta primārais mērķis bija digitalizēt pieejamos fenoloģiskos datus. Latvijas teritorijā fragmentāri dati ir kopš 19. gadsimta vidus, sistemātiski – kopš 1926. gada. Mēs esam “sadigitalizējuši” datus no 1970. līdz 2020. gadam un palēnām
“
Cilvēks vienmēr bijis fenologs, jo, nesekojot norisēm dabā, nesaprotot, kas viņam apkārt notiek, cilvēkam rastos problēmas
liekam klāt vēsturiskos datus. Dati ir par ziedēšanu, lapu dzeltēšanu, lapu krišanu, augļu nogatavošanos, salnām, pirmo un pēdējo sniegu, arī par dažiem lauku darbiem. Šie dati ir pieejami ikvienam lietotājam pasaulē, un neslēpšu, ka lepojos ar šo rezultātu. Sekundārais mērķis bija paskatīties uz fenoloģiskajām tendencēm – vai tās pēdējo desmit gadu laikā ir izteiktākas nekā, teiksim, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos vai piecdesmitajos gados. Ir teiciens, ka fenoloģiskie dati ir ērtākais, lētākais un pieejamākais veids, lai parādītu, ka klimats tiešām mainās. Te rodas divi jautājumi. Kā jums šķiet, kas mudināja cilvēkus šādus datus vākt jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē? Otrais ir par datu kvalitāti, jo te parādās subjektīvas interpretācijas risks. Es kā entuziasts – dabas vērotājs – varu arī jums iesniegt kļūdainus datus.
15
