Latvijas Universitātes ķīmiķi – Latvijas cilvēku drošībai 2021. gada 13. septembrī Latvijas Universitātes pētnieki piedalījās gadskārtējā Industrijas dienā Ādažu militārajā bāzē un iepazīstināja ar risinājumiem individuālai un kolektīvai aizsardzībai radionuklīdu un toksisko metālu piesārņojuma gadījumā. Ar Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes docentu ķīmijas doktoru Ingaru Reinholdu sarunājas Māris Zanders.
D
iemžēl tēma par šāda veida piesārņojumu ir tik svarīga, ka lūgums izstāstīt man kā nezinātājam domu gaitu, kā saka, no paša sākuma. Mums ar kolēģi profesori Guntu Ķizāni radās ideja, ko mēs īstenojam Latvijas Universitātē. Tas saistīts ar kodolreaktoru Salaspilī, kur ir palikuši tritiju saturoši ūdeņi. Tātad radās doma izstrādāt materiālu, kas varētu
18
saistīt radionuklīdus no ūdens. Te jāpatur prātā, ka radioaktīvie atkritumi parasti tiek sacementēti un nogādāti radioaktīvu atkritumu glabātavā. Ja mēs, izmantojot kādu sorbentu, sakoncentrējam šos atkritumus, kā saprotat, mēs varam samazināt izdevumus šajā procesā. Turpmākajā izpētes gaitā, konsultējoties arī ar citiem kolēģiem, radās ideja: varbūt mēs varam uz celulozes acetāta “uznest” Prūsijas zilo. Prūsijas zilo pirms vairāk nekā simts gadiem lietoja kā
krāsvielu Prūsijas armijā militārpersonu tērpiem, arī gleznās to var redzēt, savukārt mūs interesēja šīs vielas spēja labi saistīt radioaktīvo cēziju un talliju. Krievijā un ASV pat ir Prūsijas zilā valsts rezerves kapsulu formā – ja kodolpiesārņojuma gadījumā būs nepieciešams sorbents cilvēka organismā nonākušajam cēzijam un tallijam. Savukārt celulozes acetāta ideja saistīta ar citu Latvijas Universitātes projektu – kopīgu ar Getliņu EKO. Celulozes acetāts ir
