Alma Mater speciālizlaidums vidusskolēniem. 2021

2021/2

www.lu.lv

Speciālizlaidums

ISSN 1691-8185

vidusskolēniem Akadēmiskais centrs Torņakalnā – pasaules līmeņa iespējas Vai Latvijas Universitāte kļūs par tavu nākamo darbavietu?

LU studente

Māra Elizabete Bandeniece:

svarīgi ir nebaidīties iziet no komforta zonas Kā attālinātās studijas notiek Latvijas Universitātē

Studēt Latvijas Universitātē – tā ir iespēja!

Studijas būs sekmīgas un rezultatīvas tad, ja studiju programma radīs patiesu interesi un studiju rezultāti – gandarījumu par ieguldīto darbu.

Ir divi vienlīdz cienījami ceļi savas studiju programmas un dzīves ceļa virzības izvēlē. Pirmais – var balstīties uz iestrādēm, kuras jau bijušas skolas laikā, studēt programmās, kurām atbilstošajos mācību priekšmetos ir bijušas labas sekmes, kuras saistītas ar personiski interesējošām darba perspektīvām.

Otrs variants, kā izvēlēties savu studiju virzienu Latvijas augstskolu piedāvājuma daudzveidībā, ir meklēšana, izejot no pretējā: vispirms atsijāt to, ko noteikti negribas studēt, un tad no atlikušā paņemt to, kas raisa lielāko interesi.

Protams, jāvērtē arī universitātes piedāvātā informācija par programmu saturu, pasniedzējiem, studiju vidi.

Vienmēr noder vecāku, draugu un paziņu ieteikumi. Vēlams paskatīties, ko par konkrētu studiju virzienu saka mediji, kas zināms par darba vai starptautisko sakaru iespējām.

Jārēķinās ar to, ka mūsu dienās dzīve un piedāvātās iespējas strauji mainās, tāpēc būtiskākais ir

izvēlēties studēt, nevis nekavējoties meklēt darba iespējas. Ilgtermiņā katra studiju programma dos jums vairāk priekšrocību dzīves ceļa izvēlēs, spēju kritiski domāt un vērtēt, labāku atalgojumu, līdz ar to arī augstāku dzīves kvalitāti.

Latvijas Universitāte uzņem jaunos studentus ar saukli “Izvēlies panākumus!”. Droši vien katrs no mums ar to sapratīs kaut ko īpašu, savu. Es gribu teikt, ka panākumi ir mūsu izaugsmes un sasniegumu mērs. Panākumi ir iespējas piesātinātai un notikumiem bagātīgai dzīvei. Tie var izpausties veiksmīgā profesionālā, biznesa, politiskā vai akadēmiskā karjerā.

Visplašākajā nozīmē panākumi ir iespēja būt harmonijā ar sevi. Izvēle studēt ir izvēle piedalīties panākumu, dzīves iespēju izlozē. Visas biļetes ir pilnas, bet laimesta lielums ir atšķirīgs, atkarīgs arī no tā, cik daudz darba ieguldīts. Nevar sūdzēties, ka man neveicas dzīvē, nekad neko nelaimēju, bet jautājums – vai esi nopircis loterijas biļeti?

Būt Latvijas Universitātes studentam nozīmē iesaistīties daudzveidīgā un aizraujošā darbā, kas kļūs par tavas dzīves nozīmīgu daļu izaugsmi veicinošā vidē. Daudzi tūkstoši jauniešu, kuri katru gadu izvēlas LU, ir pārliecinājušies – LU ir studentiem draudzīga vide. Gan studiju programmu piedāvājuma daudzveidība, gan augsta pasniedzēju kvalifikācija un pieredze, gan studiju vide, jaunais Akadēmiskais centrs ļauj studēt visaugstākajiem standartiem atbilstošā līmenī ne tikai Baltijas, bet Eiropas mērogā.

Studijas Latvijas Universitātē liek pamatus panākumiem turpmākajā dzīvē. Panākumu atslēga nav noslēpta un viegli paņemama zem universitātes kājslauķa. Universitāte palīdzēs izkalt panākumu atslēgu tiem, kas vēlas un ir gatavi kopīgi strādāt.

Latvijas Universitātes rektors profesors INDRIĶIS MUIŽNIEKS

2

Latvijas Universitātes izdevums Iznāk kopš 25.09.1922.

ISSN 1691-8185 Reģistrācijas apliecība Nr. 535 Raiņa bulvāris 19–341, Rīga, LV-1586 Tālrunis: 67033961 e-pasts: info@lu.lv www.lu.lv/almamater © Latvijas Universitāte, 2021 Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce uz izdevumu obligāta IZDEVUMU SAGATAVOJIS: LU Komunikācijas un inovāciju departaments un LU Akadēmiskais apgāds FOTO: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas un inovāciju departaments; shutterstock MAKETĒTĀJA: Baiba Lazdiņa LITERĀRAIS REDAKTORS: Oskars Lapsiņš RAKSTU AUTORI: Antra Sprēde Iveta Sazonova Sindija Grāvere Kārlis Dārznieks Santa Kazule Madars Štramdiers Anete Enikova Māra Birzniece Aleksandra Moskaļenko Anna Helma Tervite

PIRMĀ VĀKA FOTO: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas un inovāciju departaments

Saturs 4 8

Studijās viss atkarīgs no tevis paša Laika menedžments ir prasme, kas noteikti jāattīsta, kad kļūsti par studentu Akadēmiskais centrs Torņakalnā – pasaules līmeņa iespējas Akadēmiskais centrs ir un būs vide, kur uzplaukt talantam, uzņēmībai un sadarbībai

studijas – 12 Attālinātās vai iespēja arī nākotnē?

Galvenais kritērijs, lai studijas varētu notikt attālināti, – nedrīkst ciest studiju kvalitāte mīti par Latvijas Universitāti 15 Trīs Kāpēc LU galvenās ēkas durvis ir Raiņa bulvāra

4

pusē? studijas Spānijā Covid-19 laikā 16 Apmaiņas “Nevajadzētu paļauties uz to, ka es braukšu tad, kad

4

Covid-19 beigsies, un atlikt apmaiņas studijas” studenta par pētnieku 19 NoIepazīstamies ar trīs cilvēkiem, kuri savu ceļu LU sāka kā studenti, bet nu jau strādā Universitātē un tās institūtos nodarboties ar savu hobiju kopā ar 22 Turpini Latvijas Universitāti!

Latvijas Universitātē – pie mums sporto 27 Sports ikviens un viņu vidū arī Eiropas labākie!

NABA – studentu radio 32 Radio “Hadrons”, podkāsti, Studentu pietura un 50 citi

8 38 30

raidījumi savas idejas LU studentu 34 Īsteno Biznesa inkubatorā!

Neatkarīgi no izvēlētās studiju programmas un virziena ikvienam interesentam ir iespēja pievienoties LU studentu Biznesa inkubatorā un piedalīties studentu biznesa iespēju festivālā Icebreakers vienam no Latvijas Universitātes saimes jau 36 Būt vidusskolas laikā

34 22

Sākot no šā pavasara, jebkuram vidusskolēnam būs iespēja pieteikties jaunā projektā un būt LU aģentam savā vidusskolā un nāc studēt uz 37 Iepazīsti Latvijas Universitāti!

38 Latvijas Universitāte toreiz un tagad pārstāvniecība – cik svarīgi ir tajā 42 Studentu iesaistīties?

Latvijas Universitātē ir 13 fakultātes, un katrā ir Studentu pašpārvalde – vieta, kur rodas un tiek īstenotas dažādas idejas

3

Māra Elizabete Bandeniece ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studiju programmas Tiesību zinātne 2. kursa studente un LU vēstnese. Intervijā žurnālam Alma Mater viņa stāsta par savu ceļu līdz studijām LU, kas notiek, kad skolēns kļūst par studentu, un kā noticēt sev, jo ikviens spēj paveikt daudz vairāk, nekā līdz šim iedomājies.

Studijās viss atkarīgs no

tevis paša Intervēja: Antra Sprēde Daudz pārdomu pirms studijām, bet prieks par izvēlēto studiju programmu Vai 12. klasē tev bija skaidrs tavs turpmākais izglītības ceļš?

Nē, man tiešām nebija skaidrs.

Daudzi klasesbiedri jau bija izdomājuši, ko viņi darīs, vai viņiem vismaz bija konkrēta nozare padomā, kas kuram tuvāks, vai nu eksaktie priekšmeti, vai kas tamlīdzīgs, bet personīgi mani interesēja vairākas nozares, un es nevarēju izdomāt – vai

4

šis būs tas, ko es darīšu. LU pieteicos dažādās fakultātēs, kā arī pieteicos Kultūras akadēmijā. Varētu likties ļoti dažādas lietas – juristi un Kultūras akadēmija, beigās es izdomāju tomēr studēt juristos. Noteikti nenožēloju.

Tā varbūt bija tāda spontāna ideja.

Latvijas Universitātē, redzēju tiešām iespaidīgu sarakstu ar pasniedzējiem, kas ir ļoti atpazīstami Satver­smes tiesā, biju redzējusi arī uzvārdus ziņu portālu virsrakstos. Latvijas Universitātē iespaidoja noteikti tieši pasniedzēju saraksts.

Kāpēc tomēr izvēlējies Latvijas Universitāti?

Kad sāku apsvērt domu par juristiem, es divreiz nedomāju – zināju, ka tā būs Latvijas Universitāte. Kad pētīju informāciju par Juridisko fakultāti

Tomēr apsvēri vēl citas studiju programmas Latvijas Universitātē?

Bija vajadzīgs plāns B, ja juristi nesanāktu. Es atceros, ka aizpildīju visas vietas prioritāšu sarakstā, jo tā bija māņticība, ka nevar atstāt kaut

“

Studēšana un mācīšanās nav viens un tas pats, studijās viss ir atkarīgs no tevis paša ko brīvu. Vēl pieteicos Sociālo zinātņu fakultātē uz politologiem, kā arī uz komunikācijas zinātni.

Salīdzinot skolēnu ar studentu, ko atšķirīgu tu gribētu izcelt?

Pirmām kārtām studenta dzīvē tu pats izstrādā savu grafiku, un viss ir daudz vairāk atkarīgs no tevis paša.

Skolā bija tā, ka bija konkrēts stundu saraksts, tev bija mājasdarbi, tu atnāc pēc skolas uz mājām, sāc pildīt mājasdarbus. Mums ir arī lekciju grafiks, bet, kad atnāc no lekcijām, tad ir pašam jāmeklē, ko tieši lasīsi. Manā fakultātē nav tā, ka ir konkrēti mājasdarbi, tiek iedota tēma, kura jāapskata, vairāk pašam jāmācās mācīties.

Mums arī vidusskolā skolotāji teica: “Jums augstskolā vajadzēs mācīties un mācīties.” Studēšana un mācīšanās nav viens un tas pats, studijās viss ir atkarīgs no tevis paša.

Kā tev patīk tava – Juridiskā – fakultāte? Vai esi apmierināta ar studijām un jau gūto pieredzi?

Esmu ļoti apmierināta. Pirmajā dienā, kā jau visi, arī es biju nedaudz uztraukusies, kā nu būs. Protams, par katru fakultāti ir savi stereotipi, piemēram, biju dzirdējusi, ka juristi ir atturīgi, ierakušies grāmatās, ne ar vienu citu nerunā. Biju patīkami pārsteigta, ka tā nemaz nav. Starp lekcijām mēs daudz runājām un diskutējām par iepriekšējo lekciju. Arī kurss esam draudzīgs. Ne vienmēr ir jāklausās kaut kādos stereotipos par fakultātēm, kas iebiedē. Tagad es saprotu, ka vispār nebija iemesla uztraukties.

Dzirdēts, ka juristiem ir ļoti daudz jāmācās. Vai tā ir?

Ja salīdzinu ar maniem bijušajiem klasesbiedriem, kas nonākuši dažādās sfērās, es teiktu, ka nav daudz vairāk jāmācās kā citās sfērās, bet ir citādāk. Citiem vairāk ir jārēķina, citiem ir laboratorijas darbi, bet mums ir daudz jālasa. Varbūt dažreiz darbs un studēšana ir vienveidīga, taču nav tā, ka darbu lērums nav iespējams. Pašam vairāk ir jālasa, un tas var likties bailīgi sākumā, bet, kad ieiet ritmā, tas vairs neliekas tik traki.

Varbūt, ja salīdzina ar vidusskolu, tas ir traki, bet pirmajos mēnešos ātri pierod pie darbu daudzuma.

Laika plānošana un rūpes par sevi Covid-19 pandēmija skāra ikvienu nozari – arī izglītību. Vai bija viegli no klātienes studijām pārslēgties uz attālinātajām?

Kad pagājušā gada pavasarī sākās pandēmija, manam kursam, varētu teikt, paveicās, jo mums jau bija viens semestris beidzies un bijām iemanījušies studēt klātienē. Varu iedomāties, ka šā gada pirmkursniekiem ir nedaudz grūtāk, jo pārmaiņas notika oktobrī, kad studijas tikko bija sākušās. Protams, bija grūti, bet vēlos uzteikt pasniedzējus, jo pāreja no klātienes studijām uz attālinātajām studijām notika ātri. Tā bija viena nedēļas nogale, kad vajadzēja visu klātienes programmu pārlikt uz neklātieni. Bija arī komandas sajūta: “Jā, mēs to varam!” Varbūt kaut kas nesanāca, kā mēs, studenti, vēlējāmies, jo pirmajā kursā mums bija fantastiska iespēja – tiesu izspēles, kas parasti notiek klātienē, bet, tā kā pavasarī bija daudz nezināmā, tiesu izspēle tika atcelta, bet jau rudenī tā atkal notika. Attālinātajām studijām

“

Laika menedžments ir prasme, kas noteikti jāattīsta, kad kļūsti par studentu

Māras vizītkarte Skola, kurā mācījusies: Cesvaines vidusskola Mīļākais studiju kurss: krimināltiesības un valstszinātne Mīļākā grāmata: Čārlza Dikensa Dāvids Koperfīlds Mīļākā filma: Kasablanka Dzīves/studiju moto: kad mēs dodam otram prieku, tas nāk pie mums atpakaļ.

ir savi plusi un mīnusi, bet man liekas, ka kopumā visi labi tika galā ar šo situāciju.

Tavuprāt, vai tagad studentam jābūt vēl patstāvīgākam nekā pirms attālinātajām studijām?

Jā, tā noteikti varētu teikt, bet tas nav saistīts ar darbu, bet ar gaisotni, jo – kad ir klātienes lekcijas, visi ir apkārt, cilvēki arī vairāk uzdod jautājumus, ir citādāka gaisotne. Tiem, kas nedzīvo Rīgā, bibliotēkas nav tik pieejamas, bet mēs esam izpalīdzīgi un nofotografējam grāmatas, un cits citam nosūtām. Saprotam, ka visiem ir jāmācās, un kaut kā kopā tiekam cauri.

Kā tu plāno savu ikdienu, lai veiksmīgi aizvadītu studijas un arī neaizmirstu atpūsties?

Ir jārūpējas par sevi. Kad daudz laika tiek pavadīts pie datora, datoru vajag izslēgt un iziet ārā pastaigāties.

Laika plānošana ir ļoti svarīga. Sākumā var likties – ir tikai septiņi priekšmeti, tas nav nekas daudz, vidusskolā bija padsmit priekšmeti, pa vidu vēl pulciņi, varētu likties, ka augstskolā ir daudz brīvā laika. Protams, kad sāk studēt, mācīties, brīvais laiks nedaudz sarūk. Bet viss ir atkarīgs

5

no sevis paša. Laika menedžments ir prasme, kas noteikti jāattīsta, kad kļūsti par studentu.

Vai tev ir kāds padoms, kā pareizāk plānot laiku?

Man ir plānotājs papīra formātā, man tā ir visērtāk. Zinu, ka daudziem patīk arī pierakstīt telefonos, tas arī ir labs veids, kā plānot laiku, bet man patīk rakstīt uz papīra. Neatstāt visu līdz pēdējam brīdim – tas ir labs ieteikums. Man pašai gan ar to ir grūtības, bet, ja visu izdara laikus un darbi pārāk neievelkas, laika plānojums un nedēļas grafiks dabīgi sakārtojas.

Saprotu, ka tev nav problēmu studijās un visu pagūsti izdarīt Ne vienmēr viss ir gludi, īpaši sesijas laiks ir grūts. Ir brīži, kad esi mācījies ļoti daudz un nesaņem tādu atzīmi, kādu esi vēlējies, bet dažreiz tas atmaksājas. Vidusskolā arī mēdza teikt, ka universitāte ir labākais laiks; ja izvēlēsies to, kas patīk, tad būs viegli. Protams, tā arī ir, bet ir arī brīži, kad ir nedaudz grūtāk, taču tas ir tā vērts.

Māra dalās savā studiju pieredzē tiešsaistes pasākumā "Ko studēt?"

6

Studenti iedalās divās daļās – kāds ir priecīgs, ka ar siltu tējas tasi rokās var ērti piedalīties lekcijā no mājām, citam savukārt pietrūkst auditorijas klātbūtnes un kursabiedru. Kurā pusē esi tu?

Ir jauki, ka no rīta nav jākrāsojas, nav jādomā, ko vilkt mugurā, var mierīgi ērtās drēbēs sēdēt un piedalīties lekcijās. Tomēr man pietrūkst kursabiedru un auditorijas. Ir dienas, kad esmu priecīga, ka varu būt mājās un man nav nekur jāiet, tomēr pietrūkst auditorijas un universitātes telpu, universitātes kopienas sajūtas.

Tāda diplomātiska atbilde – esmu abās pusēs.

Jādistancējas ne no draudzības Pagājušajā gadā iesaistījies Latvijas Universitātes vēstnešu programmā.

Kādi ir LU vēstneša pienākumi, un ko tieši tu darīji?

Kā Latvijas Universitātes vēstnesei man ir jābrauc uz Latvijas skolām.

Mans uzdevums ir runāt ar skolēniem un palīdzēt izvēlēties viņiem vispiemērotāko nozari. Vidusskolā ir

“

Ir svarīgi grūtajos brīžos atcerēties, ka ir kursabiedri, kuriem arī neklājas viegli, kuriem tu vari palīdzēt un kuri var palīdzēt arī tev grūti izvēlēties īsto jomu, jo Latvijā un arī Latvijas Universitātē ir tik daudz iespēju un dažādu programmu, tas dažkārt var būt biedējoši, un es esmu tā, kas cenšas vidusskolēniem palīdzēt. Katru gadu Latvijas Universitāte Ķīpsalā piedalās izstādē Skola, un tur var satikt vidusskolēnus no visas Latvijas. Dažreiz sastopu novadniekus, kas arī ir ļoti jauki.

Mans galvenais pienākums ir palīdzēt vidusskolēniem saprast, ko tieši viņi vēlas darīt Latvijas Universitātē.

Studentu uzņemšanas laikā palīdzēju fotografēt studentus studentu apliecībām. Man personīgi vienmēr ir

Māra kopā ar Latvijas Universitātes vēstnešiem 2019. gada decembrī

bail fotografēties dokumentiem, un es centos, lai šis process citiem būtu patīkams.

Ko tev deva vēstnešu programma?

Es vairāk iepazinu Latvijas Universitāti, jo pirmajā kursā zināju tikai pamatlietas. Satiku citus LU studentus un uzzināju, kas notiek citās fakultātēs.

Vai esi izmantojusi vēl kādas ārpusstudiju iespējas, ko piedāvā Latvijas Universitāte?

Pašlaik Latvijas Universitātes vēstnešu programma ir vienīgais, ko daru. Pirmajā kursā bija doma iesaistīties pašpārvaldē, taču sapratu, ka manā grafikā tas neiederēsies, bet vēstneši paši veidoja savu grafiku.

Mums atsūta skolu sarakstu un vienmēr pajautā, vai mēs uz konkrēto skolu tiekam. Un, ja tiekam, tad uz turieni braucam.

Ikdiena tev ir diezgan saspringta?

Varbūt ne tieši saspringta. Studijas aizņem lielu daļu no mana laika.

Ja es kaut ko uzņemos, tad vienmēr to vēlos izdarīt par visiem 100 procentiem. Tāpēc pašlaik darbam

pašpārvaldē nepiesakos, jo negribas neizdarīt kaut ko līdz galam.

Tavuprāt, kas studentam ir labākie palīgi studiju laikā?

Es nevarētu bez kafijas, vajadzīgs plānotājs, ko jau pieminēju, un labi kursabiedri un draugi. Lieku vienādības zīmi starp draugiem un kursabiedriem, jo dažreiz ir brīži, kad neko nesaproti, bet tad var piezvanīt vai uzrakstīt kursabiedram, un viss top skaidrs. Ir svarīgi grūtajos brīžos atcerēties, ka ir kursabiedri, kuriem arī neklājas viegli, kuriem tu vari palīdzēt un kuri var palīdzēt arī tev.

Vai viegli saglabāt optimismu šajā laikā?

Sākumā bija grūtāk. Nesen runāju ar kursabiedrenēm, ka vairāk esam bijušas draudzenes attālināti nekā klātienē, jo klātienē esam pavadījušas tikai vienu pilnu semestri. Nebiju domājusi, ka tas tā notiks, bet – ja ir tādi kursabiedri kā man, tad optimismu saglabāt ir diezgan viegli. Varbūt ir nedaudz grūtāk sesijas laikā, jo nav lekciju, semināru, kur bija saskarsme ar cilvēkiem. Kad uzrakstu kursabiedriem, tad kļūst labāk. Jāatceras,

ka tagad ir jādistancējas, bet ne no draudzības, ne no kontaktiem. Jāatceras, ka visi vēl ir turpat un ar visiem ir svarīgi runāt.

Studiju izvēle ir viens no svarīgākajiem lēmumiem jauna cilvēka dzīvē. Kāds būtu tavs ieteikums – kā noticēt sev?

Nebaidīties, ka neesi tik zinošs savā izvēlētajā sfērā, un nebaidīties pamēģināt kaut ko, kas nav bijusi dabīga izvēle. Manā ģimenē jurisprudenci neviens nav studējis, man dzīve daudz ir saistīta ar kultūru, mūziku, literatūru un humanitārajām zinātnēm, juristi nebija dabīgākais ceļš, bet es jutu, ka tas ir tas, ko es vēlos darīt. Svarīgi ir nebaidīties iziet no komforta zonas, jo studenti bieži iet tajās sliedēs, kur vecāki gājuši.

Svarīgi ir vairāk pastāvēt par sevi un nedomāt tik daudz par citiem, par to, ko citi domā par tavu izvēli. Darīt to, ko tieši tu vēlies.

Jāatceras, ka ne vienmēr viss būs gludi, bet nevajag padoties! Mēs ar katru soli tikai ejam uz priekšu. Kas likās grūti pirms mēneša, tagad ir viegli, un nevajag uztraukties, ja kaut kas liekas grūti.

7

Akadēmiskais centrs Torņakalnā – pasaules līmeņa iespējas Teksts: Iveta Sazonova

8

Akadēmiskais centrs ir ceļš nākotnē, tas vēl tikai top, un to veido pati Latvijas Universitāte, straujiem soļiem tuvojoties tam, lai vienuviet Torņakalnā atrastos gandrīz visas fakultātes. Tā ir un būs vide, kur uzplaukt talantam, uzņēmībai un sadarbībai.

Pārvēršot zinātnieku idejas dzīves kvalitātes un lielo datu pārvaldības risinājumos, esot jau nākamā tehnoloģiju un ekonomikas attīstības viļņa augšgalā. LU attīstības mērķis ir kļūt par vienu no ietekmīgākajām zinātnes universitātēm Baltijas reģionā un par starptautiski atzītu zinātnes universitāti, vienlaikus nodrošinot plaša spektra studijas.

Attīstība – ceļā uz panākumiem

Latvijas Universitāte turpina aktīvu darbu pie Akadēmiskā centra izveides Rīgā. 2015. gadā pirmā tika atklāta Dabas māja – tur noris sadarbība starp ģeogrāfiem, ķīmiķiem un biologiem. Dabas mājas plašajās laboratorijās zinātnieki veic pasaules līmeņa pētījumus un no dabā esošajiem elementiem ir radījuši virkni jaunu zinātnisku izstrādājumu un patentu. Nākamo atklāja Zinātņu māju – 2019. gadā par pastāvīgiem tās iemītniekiem kļuva visi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu nozaru pētniecības un studiju virzieni.

Jau pavisam drīz Universitātes saimi priecēs trešā un lielākā ēka – Rakstu māja. Tajā pulcēsies sociālo un humanitāro zinātņu studenti, ļaujot gandrīz visu LU fakultāšu studentiem

studēt vienuviet – Torņakalnā. Ar laiku taps arī pārējie attīstības posmi – Studentu un Viesu māja, Sporta māja, Tehnoloģiju māja un Veselības māja.

“Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā studenti top prasīgāki gan pret sevi, gan apkārtējiem. Studenti, kas studiju gaitas pavada mūsu jaunajās telpās, ir pavisam citādi – vērsti uz savstarpēju sadarbību, daudz motivētāki meklēt un darīt. Ar jauno tehnoloģiju palīdzību Universitātes studenti spēs gūt daudz vairāk, tādā veidā celt savu pašapziņu un apzināt savas plašās pasaules iespējas,” saka Latvijas Universitātes prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš.

“

Jaunā LU pētnieciskā aprīkojuma iegādē, kas tiek izmantots arī studiju procesā, ieguldīti vairāki miljoni eiro, un tas neapšaubāmi sekmē ne tikai pētniecību, bet arī jaunus zinātniskos sasniegumus

Moderns aprīkojums – jauniem sasniegumiem

Mūsdienīgās telpas un moderno tehnisko aprīkojumu Dabas un Zinātņu mājā jau tagad novērtē ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu studenti.

Jaunā LU pētnieciskā aprīkojuma iegādē, kas tiek izmantots arī studiju procesā, ieguldīti vairāki miljoni eiro, un tas neapšaubāmi sekmē ne tikai pētniecību, bet arī jaunus zinātniskos sasniegumus. LU cieši sadarbojas arī ar uzņēmējiem, dažādu nozaru profesionāļiem, to veicinot arī ar atsevišķi izveidotu finanšu instrumentu. Jaunā Akadēmiskā centra infrastruktūra vēl pilnvērtīgāk ļaus turpināt Universitātes aktīvo darbu zināšanu un tehnoloģiju pārnesē, lai palīdzētu uzņēmējiem rast risinājumus viņu kompāniju tehnoloģiskajos un citos problēmjautājumos.

Fiziķi beidzot ir īstajās mājās

2019. gada janvārī atklātajā Zinātņu mājā, sasniedzot ēkas otro stāvu, apmeklētājam paveras plašums un gaišums – lielie logi, pa kuriem iespējams vērot mācību procesu auditorijās, un platība, kuras saturs ir paši studenti un pētnieki. Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas darbinieki vieni no pirmajiem spēra soli jaunajās, vēl neapdzīvotajās telpās, lai līdz ēkas atklāšanas dienai iekārtotu sev ērtu laboratoriju. Ar saviem pētniecības objektiem darbinieki rotā tukšās telpas, piepildot tās ar zinātni.

“Mēs, fiziķi, pārvācāmies no vecajām telpām Zeļļu ielā, vēl iepriekš bijām arī skaistajā, tomēr pētniecības procesam nepiemērotajā Raiņa bulvāra ēkā,” par Zinātņu māju stāsta pētnieks Kristaps Bergfelds, “Tagad nu ir sajūta, ka mēs, fiziķi, esam mājās, un tas ir forši!” Minimālisma stilu telpu dizainā pētnieks komentē: “Mēs esam fiziķi, mums patīk baltā, matemātiskā pasaule.”

Rakstu māja sniegs sajūtu, ka visi esam kopā

Šā gada beigās RERE BMV sāks Rakstu mājas projektēšanu un būvniecību, un jaunās mājas atklāšana paredzēta 2023. gadā. Uz Rakstu

9

māju pārcelsies sešas LU humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes: Vēstures un filozofijas fakultāte, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Humanitāro zinātņu fakultāte, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte un Teoloģijas fakultāte. Plānots, ka jaunajā ēkā atradīsies arī trīs institūti: Latvijas Vēstures institūts, Filozofijas un socioloģijas institūts un Latviešu valodas institūts. Tāpat uz ēku pārcelsies arī LU Studentu biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs un LU bibliotēka.

“Rakstu mājas platība būs 26 000 kvadrātmetru. Tā būs lielākā Torņakalna ēka otrajā attīstības posmā un noteikti atšķirsies no iepriekšējām,” stāsta Rakstu mājas projekta direktors Jānis Ploks. Rakstu mājā atšķirībā no Zinātņu mājas būs divi nelieli ātriji, ko projekta direktors dēvē par divām ēkas sirdīm. Ātriji būs gan ēkas iekšpusē, gan piekļausies pie fasādēm, līdz ar to caur tiem tiks izgaismotas sabiedriskās zonas

10

“

Rakstu mājā atšķirībā no Zinātņu mājas būs divi nelieli ātriji, ko projekta direktors dēvē par divām ēkas sirdīm iekštelpas. Ap divām sirdīm norisināsies Universitātes studentu, darbinieku un apmeklētāju sociālā dzīve.

Fasādē uzsvars būs uz saulessargiem vai žalūzijām, kuri ir kā ēkas semantiskais veidols un galvenais arhitektoniskais akcents.

Visas fakultātes atradīsies vienā ēkā, un būs iespējama sadarbība starp struktūrvienībām ne tikai Rakstu mājā, bet arī Dabas un Zinātņu mājā. “Līdz ar Rakstu māju mēs sākam skatīties uz LU nevis kā

izkliedētu klasteri, bet gan kā kompaktu vienību, kurā iespējama daudz produktīvāka simbioze un sadarbība.

Lielākā daļa no fakultātēm atradīsies vienā vidē. Tā būs aura un sajūta, ka visi esam kopā, tas dod spēku. Tās vairs nebūs izkliedētas fakultātes, viss saplūdīs kopā. Divi plus divi vairs nav četri, bet ir pieci – tā formula sāks strādāt,” saka Jānis Ploks.

Kā izskatīsies Rakstu māja?

Šobrīd speciālisti strādā, lai jaunās ēkas telpas būtu maksimāli ergonomiskas, spētu apmierināt studentu un darbinieku vajadzības. Plānots, ka Rakstu mājā lielās fakultātes būs izvietotas katra savā stāvā, turklāt katrai no tām būs savi interjera elementi, pēc kā tās varēs atšķirt vienu no otras. Piemēram, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē būs paredzēta brīnišķīga izstāžu zāle.

Zāles iekārtošanā ir iesaistījušies Universitātes atbalstītāji ar ziedojumiem. Rakstu mājā būs arī 500 sēdvietu liela auditorija ar iespēju to

sadalīt divās daļās. Paredzēts, ka uz Rakstu māju pārvāksies LU teātris.

Dejotājiem ir paredzēta treniņu telpa 200 kvadrātmetru platībā, kas būs izvietota ar skatu pret LU centra pagalmu. Teoloģijas fakultātē plānota apaļa meditācijas telpa. Rakstu mājā būs arī izvietota brīvpieejas bibliotēka.

Rakstu mājā tiks izvietoti krājumi, ko uzglabās institūti. Piemēram, Rakstu mājā atradīsies Latvijas vēstures institūts ar savu materiālu krājumu. Tāpat kā esošajās ēkās, daļa no Rakstu mājas būs publiski pieejama, un liela daļa no mūsu nacionālā mantojuma, kas ir LU rīcībā, būs atrodama Rakstu mājā. Šis resurss ir nozīmīgs materiāls ne tikai studijām, bet arī citiem interesentiem.

“Dabas māja un Zinātņu māja mums ir bijušas kā paraugi interjera principiem, ko mēs gribam redzēt arī Rakstu mājā, līdz ar to koncepts paredz ne sliktākas iespējas kā esošajās divās ēkās. Paredzētas brīvpieejas individuālas mācību

telpas, mikrotelpas, kurāsiespējams diviem, trīs cilvēkiem norobežoties un strādāt. Galvenie izaicinājumi ir par brīvpie­ejas un sabiedriskajām telpām, kuros ir izvietotas mīkstās sēdmēbeles un organizētas mācību vietas. Katrā ziņā mēs strādājam, lai būtu labāk nekā Dabas mājā un Zinātņu mājā. Šīs divas ēkas mums ir kā etalons, un mēs nepieļausim sliktākus interjera risinājumus,” skaidro projekta direktors.

Akadēmiskā centra apkārtne mainīsies

Līdz šī gada 1. septembrim plānots uzbūvēt pāreju starp Dabas māju un Zinātņu māju, tādā veidā tās savienojot. Bet tas vēl nav viss – daudz vairāk tiks apdzīvots pats LU Akadēmiskā centra pagalms. Pašlaik eksperti strādā, lai vasarā tiktu izveidots konceptuāls risinājums jau apgūtajai teritorijai.

Jānis Ploks atklāj, kā varētu mainīties pagalms: “Rakstu mājas pagalmā būs paredzēta strūklaka,

“

Paredzētas brīvpieejas individuālas mācību telpas, mikrotelpas, kurās iespējams diviem, trīs cilvēkiem norobežoties un strādāt labiekārtojamā reljefā būs izveidoti divi lokveida amfiteātri. Uz Rakstu māju tiks pārcelti arī Humanitāro zinātņu fakultātes akmeņi. Pagalmā būs sastādītas pundurābeles. Ar lab­ iekārtojuma plānu esam centušies apvienot vienā kompleksā esošās divas ēkas ar Rakstu māju, paturot prātā, ka pēc pusgada būs jauna koncepcija ne tikai pusei teritorijas, bet turpinājumā vēl 3–4 ēkām.”

11

Attālinātās studijas – vai iespēja arī nākotnē?

Teksts: Antra Sprēde

Kopš pagājušā gada pavasara dzīve noris attālinātā režīmā – skolēnu un studentu mācības notiek pie datora ekrāniem.

Jebkuram mācīšanās rīkam ir priekšrocības un trūkumi, arī attālinātās studijas nav izņēmums, taču no attālinātajām studijām katram ir jāgūst maksimāli iespējamais. Kā attālinātās studijas notiek Latvijas Universitātē – savā pieredzē dalās studenti un mācībspēki.

Galvenie palīgi studijās – Microsoft Teams un E-studijas Pavisam negaidītais lēmums pārcelt studijas attālināti bija signāls tam, ka jārīkojas nekavējoties. Latvijas Universitātē studijas no klātienes auditorijām uz attālinātajām studijām “pārcēlās” nedēļas laikā.

Jau gadu LU studenti tiešsaistes lekcijas aizvada Microsoft Teams platformā, un studiju materiāli tiek ievietoti E-studijās.

“Manuprāt, Universitāte spēja sekmīgi integrēt E-studijas ar ­Microsoft Teams, radot apstākļus, lai studijas varētu sekmīgi notikt attālināti. Domāju, ka šī ir jauna pieredze, kas nekur nepazudīs,” situāciju vērtē Studiju departamenta direktore ­Agnese Līgotne.

Tiesa, ne visu ir iespējams pārcelt attālināti. Studentiem ir arī praktiskās nodarbības, kuras, piemēram, nepieciešams veikt laboratorijās. Šādos gadījumos kursu praktiskās

12

daļas tiek pārceltas uz vēlāku laiku vai nākamo semestri, cerot, ka epidemioloģiskie ierobežojumi mazināsies un būs iespējams paveikt studiju kursā ieplānoto. Citos kursos, kur tas ir iespējams un neapdraud studiju kvalitāti, tiek ņemtas talkā tehnoloģijas, veidojot praktisko darbu simulācijas. Ņemot vērā Covid-19 dēļ valstī ieviestos ierobežojumus, kas liedza vai kavēja paredzētajā termiņā nodot semestra gala darbus, Latvijas Universitātē tika pieņemts lēmums pagarināt darbu nodošanas termiņus. “Izvērtējot esošo situāciju, esam saprotoši un pretimnākoši, lai LU studenti pilnvērtīgi apgūtu studiju kursus, iegūstot tajos paredzētos studiju rezultātus un bez papildu stresa spētu kvalitatīvi izstrādāt savus noslēguma darbus,” pieņemtos lēmumus komentē Agnese Līgotne.

Ko par to saka studenti?

2020. gada rudenī vēl līdz oktobra vidum studijas, cik tas bija

iespējams, norisinājās klātienē.

Auditorijās bija jāsēž ar divu metru distanci, un visi nojauta, ka būs jāatgriežas pie mājsēdes, jo saslimstības rādītāji nepielūdzami pieauga, atceras Humanitāro zinātņu fakultātes baltu filoloģijas 1. kursa studente Annija Libermane.

Annijai kā pirmkursniecei, kura vēl tikko vidusskolā bija pavadījusi mācības pie datora ekrāna, bija grūti pierast pie attālinātajām studijām, jo līdz ar ierobežojumiem izpalika studentu dzīves patīkamākā daļa – pirmās iepazīšanās ballītes, iesvētības un ekskursijas. Taču Annija ir optimistiska un cer, ka vēl pagūs izpētīt fakultātes gaiteņus, bibliotēkas krājumus un apkārtni.

“Pasniedzēji tiešām cenšas, lai studentiem lekcijās būtu interesanti, viņi saprot, cik grūti ir visu dienu koncentrēt savu uzmanību uz mazo ekrānu, no kura jāgūst lielais zināšanu daudzums. Ik pa laikam tiek pateikts kāds joks, aprunājamies savā starpā par dzīvi – tas vienmuļo telpu apkārt

“

Lielākoties no paša ir atkarīga studiju efektivitāte un sasniedzamais rezultāts

“

Pasniedzēji tiešām cenšas, lai studentiem lekcijās būtu interesanti, viņi saprot, cik grūti ir visu dienu koncentrēt savu uzmanību uz mazo ekrānu, no kura jāgūst lielais zināšanu daudzums paspilgtina,” vērtējot attālinātās studijas, saka Annija.

Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes 2. kursa students Andis Poļaks atzīst, ka sākotnēji bija grūti studēt attālināti, bet ar laiku process uzlabojies.

“2020. gada pavasara semestrī bija grūtāk, problemātiski bija ne tikai studentiem, bet arī pasniedzējiem, taču šobrīd vismaz manā studiju programmā un fakultātē attālinātās studijas ir būtiski uzlabojušās.

Visas lekcijas norisinās tiešsaistes vidē, tāpat kā tas notiktu klātienē, pasniedzējiem izdodas ieinteresēt studentus apgūstamajās tēmās, norisinās veiksmīga komunikācija, un studiju kvalitāte salīdzinājumā ar ārkārtējās situācijas sākumu ir acīmredzami uzlabojusies,” atzīst Andis.

Ko par to saka mācībspēki?

Attālinātās studijas ir liels izaicinājums mācībspēkiem, kam jādomā, kā lekciju padarīt pēc iespējas interesantāku un tajā arī iesaistīt studentus. Bioloģijas fakultātes dekānam Didzim Elfertam ne tikai jādomā, kā aizvadīt lekcijas tiešsaistē, bet arī jāmeklē alternatīvi risinājumi laboratorijas darbiem, ko tomēr nevar veikt mājas apstākļos.

“Kā plusu varbūt minētu to, ka šis laiks ir licis mums apgūt daudz jaunu iemaņu, kuras nebūtu paši uzreiz attīstījuši. No studentu viedokļa, manuprāt, liela priekšrocība ir tā, ja nodarbības ir ierakstītas, tad vēlāk tās atkārtoti var noskatīties, veltot lielāku uzmanību neskaidrām vietām,” saka Bioloģijas fakultātes dekāns.

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docente Sanita Baranova uzsver, ka attālinātajās studijās tiek ietaupīts laiks, ko pavadītu ceļā uz nodarbību norises vietu, taču tagad gandrīz visa diena tiek aizvadīta pie datora ekrāna, tāpēc rodas zināmi izaicinājumi attiecībā uz savas darbadienas organizēšanu un veselības saglabāšanu. “Būtiska šajā laikā ir prasme plānot laiku un sevi disciplinēt. Darbu apjomā un nepārtrauktajā plūsmā var ātri izdegt,” uzsver docente. Ķīmijas fakultātes lektore Kristīne Juhņeviča norāda, ka no katra paša ir atkarīgs, cik efektīvs ir attālinātais studiju darba process. “Lielākoties no paša ir atkarīga studiju efektivitāte un sasniedzamais rezultāts. Liela nozīme ir pašdisciplīnai, darbam ar sevi un attieksmei. Jebkuram mācīšanās rīkam ir priekšrocības un trūkumi, arī attālinātās studijas nav izņēmums,” saka lektore.

Mācībspēki saprot, ka studentu uzmanību noturēt datora ekrānam ir grūti, tāpēc savas lekcijas papildina ar dažādiem citiem rīkiem, kas nodrošina lekcijas interaktivitāti. Iecienīts rīks balsošanai, vārdu mākonim, ātru testu izpildei un atbildēm uz jautājumiem ir Mentimeter, tiek izmantoti arī Padlet, Slido, Google Drive, Linoit, Miro, Quizizz un citi internetā atrodamie rīki.

13

Cik aktīvi studiju procesā ir studenti?

Katram studentam ir savs studēšanas stils – citam patīk lekciju saturu konspektēt, citam ir laba dzirdes atmiņa, un lekcijā dzirdēto nemaz nav nepieciešams pierakstīt. Tomēr attālinātajā studiju procesā ir svarīga studentu līdzdalība lekcijā (vēlams ar ieslēgtu kameru), jo tikai tā mācībspēki var pārliecināties, vai lekcijā nodotā informācija ir pareizi uztverta, kas vēl jo vairāk raisa studentos pārdomas un mudina uz diskusijām.

Sociālo zinātņu fakultātes 2. kursa studente Elīna Krēmere sevi vērtē kā vidēji aktīvu studenti – visaktīvāk viņa darbojas lekcijās, kuras pašu interesē vai kurās ir ieguldījusi lielu darbu, kā arī tajās, kurās ir mazāk studentu un var nekautrējoties izteikties. Savukārt Andis koncentrējas uz savu konspektu veidošanu un uzdod jautājumus brīžos, kad kaut kas nav līdz galam saprotams, tāpēc viņš sevi nevērtē kā īpaši aktīvu studentu.

Didzis Elferts stāsta, ka studentu aktivitāte ir dažāda un brīžiem varētu vēlēties daudz aktīvāku līdzdalību un vairāk jautājumu. Kristīne Juhņeviča norāda, ka pati cenšas studentus iesaistīt diskusijās, uzdodot jautājumus, un studenti bieži vien izvēlas atbildes ierakstīt čata lodziņā.

“Kopumā ar savu studentu aktivitāti esmu apmierināta, jo lielākoties

14

“

Protams, galvenais kritērijs, lai studijas varētu notikt attālināti, – nedrīkst ciest studiju kvalitāte viņi ir ieinteresēti studēt un izrāda iniciatīvu arī attālinātajās studijās.

Attālinātajās studijās, ja kameras ir izslēgtas, nevar zināt, vai students vispār ir klātesošs, vai viņš nav nodarbināts ar kādām blakus lietām. Ar dažādiem uzdevumiem, uzrunājot studentus personiski, var panākt lielāku līdzdarbošanos,” skaidro Sanita Baranova.

Vai attālinātās studijas saglabāsies arī pēc pandēmijas?

Lai turpmāk studijas būtu pieejamākas, attālināto studiju procesu vismaz daļēji varētu saglabāt arī nākotnē. Piemēram, tā būtu iespēja studentiem sastapt labākos mācībspēkus ne tikai Rīgā, bet arī studējot LU filiālēs. Protams, galvenais kritērijs, lai studijas varētu notikt attālināti, – nedrīkst ciest studiju kvalitāte.

Daļēju attālināto studiju procesu atbalsta mācībspēki. Viņuprāt, tā būtu lieliska iespēja vieslektoru lekcijām Universitātē. Sanita Baranova uzskata, ka gandrīz visos studiju kursos ir kādas tēmas, kuras arī turpmāk būs iespējams apgūt attālināti, tādējādi arī mācoties, kā šo komunikācijas veidu izmantot dažādās jomās, taču uzsver, ka tad noteikti arī jābūt skaidri atrisinātiem dažādiem studiju procesa organizatoriskajiem nosacījumiem.

Arī Kristīne Juhņeviča uz to skatās pozitīvi: “Tas būtu jāizvērtē katram pasniedzējam pašam – ja attālinātais darbs ļauj sasniegt studiju rezultātu, ja studentu aktivitāte nezūd, ja studenti iegūst visas nepieciešamās zināšanas un iemaņas, ko varēs pilnvērtīgi izmantot turpmākajā profesionālajā dzīvē, tad kāpēc ne?

Lai notiek!”

Savukārt studentu domas ir atšķirīgas – viņi piekrīt, ka kursi, kuros nav vajadzības apgūt kādas praktiskās zināšanas, attālināti šķiet daudz ērtāki nekā klātienē, taču attālinātais darbs mēdz novērst uzmanību.

“Mana galīgā atbilde būtu, ka studijām pilnībā jānotiek klātienē. Kā citādi lai iemācās visu nepieciešamo?

Protams, vienmēr varēs nošpikot, kaut ko neizlasīt, izspraukties caur atslēgas caurumu sveikam un veselam, bet kāda tad jēga? Nav jau tā, ka neklātienē neko neapgūstu, bet, sēžot auditorijā, ir lielāka motivācija izzināt, apgūt un noskaidrot,” uzsver Annija.

Annijai piekrīt Elīna, kura atzīst, ka pilnīgu attālināto studiju procesu nevēlētos: “Esot auditorijā, es esmu turpat uz vietas un varu pievērsties tikai lekcijas saturam. Satikt dzīvē visus kursabiedrus un pasniedzējus, iedzert kafiju pauzēs starp lekcijām, papļāpāt fakultātes pasākumos vai skriet pa gaiteni pie metodiķes, pirms viņa iet pusdienu pauzē – tās ir neatņemamas studenta dzīves sastāvdaļas. Ļoti ceru, ka trešo savu studiju gadu varēšu studēt klātienē, jo, lai arī šajā Covid laikā man ir vērojama milzīga personīgā izaugsme, klasiskās studentu dzīves tomēr pietrūkst.”

3

mīti par Latvijas Universitāti

Latvijas Universitāte pastāvējusi un pārmainījusies jau vairāk nekā simts gadus, uzņemot arvien jaunus un atraktīvus studentus. Taču viens paliek nemainīgs – gandrīz katrs LU saimē zina trīs galvenos mītus, kas klīst fakultāšu gaiteņos.

Teksts: Iveta Sazonova Tie studenti, kas patiesi vēlas absolvēt Universitāti, nedrīkst kāpt pa LU centrālajām kāpnēm Mīts par kāpnēm studentu aprindās klejo jau ilgu laiku, par tām zina ikviens LU saimē. Leģenda vēsta, ka students, kurš kāps pa centrālajām kāpnēm LU Lielajā mājā Raiņa bulvārī 19, gluži vienkārši nepabeigs Universitāti un neiegūs diplomu. Iemesli tam varot būt dažādi – nenokārtots eksāmens, aizmāršība, slinkums vai citas dzīves sakritības. Jautājām LU Muzeja krājuma glabātājiem, kāpēc nostāstiem apvītās kāpnes ir iemantojušas tik negatīvu slavu. Izrādās, ka šis stāsts radies tāpēc, ka tolaik pa sānu kāpnēm lielākoties virzījušies tie cilvēki, kas uz Universitāti nāca kājām. Savukārt pa galvenajām – tie, kam bija kāds tā laika pārvietošanās līdzeklis. Iedomāsimies, piemēram, karieti. Tā tiešām varētu būt, ka mīts radās tāpēc, ka tie braucošie un pa vidu soļojošie studenti Latvijas Universitātē uzkavējās daudz ilgāk un absolvēja to krietni retāk.

LU Humanitāro zinātņu fakultātē eksāmenus studentes nokārto veiksmīgāk, ja mugurā ir zila kleita Stāsts par zilo kleitu Humanitāro zinātņu fakultātē (toreizējā Filoloģijas fakultāte) bija īpaši populārs pagājušā gadsimta 80. gados, kad daudzas Rietumvalstis piedzīvoja strauju ekonomisko augšupeju, attīstījās ražošana un tehnoloģijas, līdz ar to attīstījās arī mode un stils – ekstravagantas frizūras, spilgtas krāsas un izteiksmīgas silueta aprises. Tikmēr Humanitāro zinātņu fakultātes gaiteņos, tuvojoties sesijai, meitenes gatavoja zilās kleitas, jo tieši tās it kā nesa veiksmi eksāmenos. Humanitāro zinātņu fakultātes absolvente Ilze Tumulkāne skaidro, kāpēc zilā kleita tā nesusi veiksmi: “Šī leģenda cēlusies no pasniedzējas, kura diendienā staigāja zilā kleitā.

Vēl bija arī citas, kurām īpaši paticis tāds apģērbs. Tas izpaudās tā, ka, uz eksāmenu vai ieskaiti ejot, vajadzēja uzvilkt zilu kleitu, un tad būs labs vērtējums,” atceras Ilze. Viņa pati gan leģendu pārbaudījusi neesot un pateikt, ka tā bijis simtprocentīgi, nevarot, bet tāds nostāsts gaiteņos klejojis. Līdzīgi bijis arī ar dzintara krellēm. Studentes eksāmena starplaikos ar tām mainījušās, lai no pasniedzēja izpelnītos labāku atzīmi.

Durvis lielākoties atvērtas uz Raiņa bulvāra pusi Studenti, darbinieki un viesi ik dienu ierodas Latvijas Universitātē, kur piedalās semināros un lekcijās, turklāt izmanto tikai vienas durvis. Šī leģenda vairāk līdzinās jokam un skaidro, kāpēc LU ēkas, kurā tagad atrodas Juridiskā, Teoloģijas un Datorikas fakultāte, galvenās durvis ir tās, kas vērstas uz Raiņa bulvāri, nevis uz Merķeļa ielu.

To aizsācis kāds iemaldījies apmeklētājs 20. gadsimta 20. gados. Sastapis darbinieku, jautājis, kāpēc LU ēka savas durvis lielākoties ver uz Raiņa bulvāra pusi. “Tāpēc, ka Merķeļa ielā viens cirks jau ir,” atbildējis satiktais un laikam jau nedaudz paškritiski noskaņotais darbinieks (kā zināms, jau kopš 19. gadsimta Merķeļa ielā atrodas Rīgas cirka ēka). Nolēmām noskaidrot, kāpēc joprojām par galvenajām durvīm tiek uzskatītas Raiņa bulvārī pusē. LU Infrastruktūras departamenta pārstāve skaidro, ka mūsdienās otrās durvis izmantotas tikai tad, kad Lielajā aulā notiek izvadīšana. Aizmugurējās durvis ir gan ērtāk pieejamas Lielajai aulai, gan kalpo kā izvadīšanai ētiski piemērotākas.

15

Apmaiņas studijas Spānijā Covid-19 laikā “Nevajadzētu paļauties uz to, ka es braukšu tad, kad Covid-19 beigsies, un atlikt apmaiņas studijas”

Teksts: Sindija Grāvere

Elīza Gerda Kaņepa studē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes maģistra studiju programmas Vides zinātne 1. kursā. Patlaban viņa atrodas apmaiņas programmā Spānijā, Velvā (Huelva), un studē Velvas Universitātē. Spānijā viņa ir jau kopš 2020. gada augusta un Latvijā atgriezīsies šā gada jūnijā.

E

līza Gerda izlēma doties Erasmus+ studijās pēc sava pirmā ceļojuma, kurā viņa devusies viena pati un sapratusi, ka šī programma noteikti ir tas, ko viņa gribētu pamēģināt. Viņa apmaiņas studijas iesaka izmēģināt jebkuram studentam, jo ceļot vienam pašam ir pavisam citādāk nekā kopā ar ģimeni vai draugiem, kā arī Erasmus+ apmaiņas studijas ir ļoti noderīgas.

Kā izvēlējies doties apmaiņas studijās, un kāpēc tieši uz šo valsti un augstskolu? Šo valsti un universitāti izvēlējos unikālās lokācijas un dabas rezervātu dēļ, kas to ieskauj. Šeit ir Donjanas nacionālais parks, kas ir aizsargājamā teritorija un īpaša ar to, ka tā ir svarīga putnu migrācijai no Eiropas uz Āfriku. Parkā dzīvo daudz aizsargājamo sugu, flamingo, un tajā ir ļoti interesanta un neparasta vide, kādas nav daudzās vietās Eiropā. Man bija svarīgi, lai es šeit varētu iemācīties visu, kas ir nepieciešams manā nozarē, lai būtu iespējams izvēlēties man noderīgus kursus. Svarīgi bija, lai augstskola būtu internacionāla, lai būtu iespējams satikt daudz cilvēku no dažādām valstīm, kas arī man ir izdevies. Velva atšķirībā no citām Spānijas pilsētām ir maza pilsētiņa un atrodas netālu no Portugāles robežas. Šajā pilsētā iespējams labāk iepazīt reālo Andalūzijas kultūru un izjust iedzīvotāju ikdienas ritmu, jo nav tik izplatīts tūrisms. Konkurence uz šo augstskolu nebija liela, jo šo universitāti es atradu pati un esmu pirmā no Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, kas ir devusies Erasmus+ programmā uz šo universitāti. Šobrīd esmu vienīgā pārstāve no Latvijas.

Vai Covid-19 tevi nebaidīja doties apmaiņas studijās?

Sākumā, protams, nebija patīkami doties uz citu valsti šādā situācijā, un tajā brīdī, kad devos uz Spāniju, augusta beigās, tā bija viena no kritiskākajām valstīm ar Covid-19 saslimušo skaita ziņā. Universitāte atrodas dienvidos, un šeit bija vismazāk sasirgušo. Pilsēta atrodas netālu no okeāna, šeit ir diezgan vējains, un apdzīvotība nav tik liela, tāpēc es jūtos diezgan droši. Arī no universitātes saņēmu vairākus video par to, kāda šeit ir vīrusa situācija, un biju pilnībā informēta par visām izmaiņām. Es noteikti nenožēloju, ka atbraucu.

Katrs ir atbildīgs par sevi un, ja ievēros visus drošības noteikumus un būs atbildīgs, tad nenonāks situācijās, kas varētu pašu apdraudēt.

“

Katrs ir atbildīgs par sevi un, ja ievēros visus drošības noteikumus un būs atbildīgs, tad nenonāks situācijās, kas varētu pašu apdraudēt Kā izlēmi palikt apmaiņas studijās uz visu gadu?

Es atbraucu augustā, un septembrī man intensīvais spāņu valodas kurss tika atcelts situācijas dēļ, tas mani apbēdināja, jo šobrīd spāņu valodā es neprotu tekoši runāt, bet ļoti vēlos iemācīties, tā man ir

motivācija nākamajam pusgadam.

Vēl mani ļoti interesē otrā pusgada piedāvātie kursi, piemēram, vairāk par Okeāniju un hidroloģiju, un šī ir perfekta vieta, lai to mācītos, jo atrodas blakus okeānam. Pasniedzēji par šīm jomām ir zinoši. Šeit ir daudz praktisko mācību kursu, grupu darbu. Gribētu arī vairāk izpētīt apkārtni, jo ir daudz dažādu interesantu dabas objektu, piemēram Rio Tinto, ko pēta NASA skābās vides dēļ; upe ir pilnībā sarkana.

Vai studijām ārzemēs īpaši gatavojies?

Es gatavojos vairākus mēnešus.

Grūtākais bija izlemt, kādu apģērbu ņemt līdzi, jo vasarā šeit var būt no 35 līdz 40 grādiem, bet ziemā temperatūra svārstās par 10 grādiem, piemēram, pa dienu var būt 17 vai 18 grādi, bet naktī temperatūra var nokrist līdz 3 vai 4 grādiem. Es iegādājos veselības apdrošināšanu, nokārtoju Eiropas veselības karti, iemācījos dažas frāzes spāņu valodā. Lai nokļūtu šeit, bija garš ceļš. Es atlidoju uz Malagu, tad devos līdz Seviljai un tālāk līdz Velvai. Bez spāņu valodas tas būtu bijis diezgan grūti, jo šajā dienvidu daļā ir maz spāņu, kas runā angliski.

Izpētīju arī pilsētu, ceļus un kartes, kā strādā transports, neatliekamās medicīniskās palīdzības numurus.

Kādi ir dzīves apstākļi Erasmus studentam Spānijā? Kādi tie ir epidēmijas laikā?

Kopumā dzīves apstākļi ir labi, kamēr nav izziņots lokdauns. Mums ir komandantstunda – cikos ir jābūt mājās, bet pa dienu mēs varam brīvi staigāt, veikali ir atvērti līdz sešiem vakarā.

Erasmus pasākumi un tikšanās apmaiņas studentiem biežāk notika septembrī un oktobrī. Pastāvīgi sazināmies arī ar citiem Erasmus studentiem, esam kā ģimene, palīdzam cits citam. Universitātei ir Facebook grupa, kurā sazinās visi apmaiņas studenti.

Kā izvēlējies mājvietu?

Facebook grupā tiek piedāvāti dzīvokļi un istabas pilsētā, tur arī citi

17

ceļojums arī tika atcelts. Man pašai tomēr izdevās paceļot ar draugiem, ko šeit iepazinu, īpaši Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Biju Seviljā, Malagā, Kordovā, Tarifā, aizlidoju arī uz Kanāriju salām. Gribētos aizbraukt arī uz Portugāli, bet šobrīd tas nav iespējams. Ceļot šajā laikā var, bet ir jābūt uzmanīgam.

Erasmus studenti piedāvā istabas, kad kāds students dodas prom. Kopmītne mums diemžēl netika piedāvāta. Šobrīd es dzīvoju dzīvoklī, kas pieder uzņēmumam, kurš katru gadu piedāvā izīrēt dzīvokļus Erasmus studentiem. Pirmos divus mēnešus dzīvoju Airbnb dzīvoklī, jo sākumā neuzticējos šiem dzīvokļu piedāvājumiem. Sākumā dzīvoju kopā ar vietējo Andalūzijas sievieti, viņa man daudz pastāstīja par Spānijas kultūru. Pēc tam Erasmus studenti WhatsApp grupā piedāvāja istabu, un es pārvācos. Šobrīd dzīvoju trīsistabu dzīvoklī kopā ar itāļu puisi un meiteni no Vācijas.

Kā šobrīd norisinās studijas?

Septembrī, oktobrī un līdz novembra vidum mācības mums notika klātienē. Pēc tam un patlaban studijas un eksāmeni notiek tiešsaistē.

Mums šajā laikā bija arī izbraucieni/ lauku darbi ārpus provinces, ievērojot visus drošības noteikumus.

Laboratorijas darbi un praktiskie darbi notiek laboratorijās uz vietas universitātē.

Kādas ārpusstudiju aktivitātes piedāvā augstskola?

Augstskola piedāvāja sērfošanas apmācības, jo mums blakus atrodas okeāns. Vēl piedāvāja dejošanas apmācības – bačata, valsi utt. Es gribēju spēlēt volejbolu, bet visas komandu nodarbības diemžēl ir atceltas.

Katru gadu no universitātes notiek ceļojumi uz Maroku, bet šogad šis

18

Ar ko sadraudzējies, kādus kontaktus ieguvi?

Esmu iepazinusi burvīgus cilvēkus no visām pasaules malām: itāļus, frančus un vāciešus, jo viņu šeit ir daudz. Esmu iepazinusies arī ar studentiem no Taiti, Dublinas, ASV, Ķīnas, Austrālijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas. Ar visiem studentiem šeit ir iespējams komunicēt un draudzēties, visi ir ieinteresēti iepazīt cits citu un pavadīt laiku kopā.

Vai bija grūti iedzīvoties svešā valstī?

Grūtākais bija pierast pie klimatiskajiem apstākļiem, jo tie ir pavisam citādāki nekā Latvijā. Karstums, kas viņiem varbūt nešķiet tik liels, mums ir ļoti liels. Ziemā temperatūra mainās strauji, jo esam tuvāk ekvatoram.

Pārtika šeit arī ir pilnībā citādāka, un pie tās ir jāpierod. Viņi uzturā lieto daudz zivju, te ir arī viens no pasaulē labākajiem šķiņķiem. Vēl bija jāpierod pie valodas, jo katrā Spānijas daļā ir savs dialekts. Arī sistēma, kā šī valsts strādā, ir citādāka nekā Latvijā, viss notiek lēnāk, bez stresa un ne tik punktuāli.

Kādi ir tavi spilgtākie iespaidi no studijām ārzemēs?

Noteikti cilvēki ar dažādu pieredzi, ko esmu šeit iepazinusi. Spilgti iespaidi ir

“

Augstskola piedāvāja sērfošanas apmācības, jo mums blakus atrodas okeāns arī no ceļojumiem pa Spāniju. Šeit ir daudz iespaidīgu vietu, ko redzēt.

Man kā vides zinātniecei nozīmīgi ir redzēt šīs valsts dabu, jo sanāk būt gan kalnos, gan pie okeāna. Spilgti atmiņā palikusi pirmā diena universitātē, kad vēl viss notika klātienē.

Bija forša sajūta, jo visi atradāmies milzīgā kampusā ar lielu parku vidū, un visi kā tādas skudriņas gāja uz savu klasi. Kopumā tāda nostalģiska 1. septembra sajūta.

Tavs lielākais ieguvums no apmaiņas studijām?

Iegūta milzīga pieredze, esmu labāk apguvusi valodu, iepazinusi kultūru un sastapusi daudz foršu cilvēku.

Vai tu ieteiktu studentiem doties apmaiņas studijās un tieši pandēmijas laikā?

Es ieteiktu doties un mēģināt!

Sākumā ir vērts izpētīt citu studentu pieredzi, paskatīties tās valstis, uz kurām ir lielāka iespēja tikt un kur būs droši. Nevajadzētu paļauties uz to, ka braukšu tad, kad Covid-19 beigsies, un atlikt apmaiņas studijas.

Ir vērts mēģināt, un nebūs sirdsapziņas pārmetumu, ka nemēģināji. Nav ko zaudēt šajā situācijā!

No studenta par pētnieku Teksts: Aleksandra Moskaļenko Atnākot studēt uz Universitāti, reti kurš iedomāsies par to, ka savu dzīvi pēc studijām turpinās, nu jau strādājot Universitātē par pasniedzēju vai kādā no institūtiem par pētnieku. Protams, var arī savienot abus un pavērst savu redzesloku vēl plašāk. Dažreiz tādas iespējas paveras aktīvākajiem studentiem, kuri jūt sevī vēlmi darboties un attīstīties tieši šajā zinātnes jomā, tāpēc piedāvājam iepazīties ar trīs cilvēkiem, kuri savu ceļu LU sāka kā studenti, bet nu jau strādā Universitātē un institūtos.

Kā sākās tavs ceļš Latvijas Universitātē?

Pabeidzu humanitāra novirziena skolu, kur lielākais uzsvars bija uz angļu valodu un literatūru, bet vidusskolas pēdējās klasēs biju iepazinusies ar vairākiem studentiem fizmatiem, kas mani ļoti ieinteresēja par fizikas studijām, un sapratu, ka vēlos līdzināties viņiem. Tāpēc par savu studiju virzienu neizvēlējos ne angļu valodu, ne literatūru, bet gan LU fizmatus.

Virgīnija Vītola,

Cietvielu fizikas institūta pētniece, fizikas skolotāja, elektronikas pulciņa vadītāja RTU Inženierzinātņu vidusskolā un LU Jauno fiziķu skolas vadītāja

Kā pagāja tavi studiju gadi?

Ir gājis dažādi – sākums nebija viegls, jo mums skolā fiziku mācīja tikai vienu gadu, tāpēc nezināju daudz no tā, ko jau zināja mani kursabiedri. Bet, laikam ejot, apguvu

“

Jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt – ar kaut ko tikai jāuzdrošinās sākt! visu vajadzīgo un ne reizi neesmu nožēlojusi, ka izvēlējos tieši šo studiju virzienu. Protams, jāpiemin arī tas, ka fizmatiem ir pašas labākās ballītes, kas izraibināja studiju dzīvi.

Kas mudināja tevi turpināt savas gaitas kā pētniecei un pasniedzējai?

19

LU Cietvielu fizikas institūtā darbojos jau kopš 11. klases, kad nolēmu tur rakstīt savu zinātniskās pētniecības darbu, tāpēc arī bakalaura darbu izstrādāju turpat, un āķis bija lūpā! Šobrīd esmu LU Cietvielu fizikas institūta Optisko materiālu laboratorijas vadītāja; tā ir tā pati laboratorija, kurā sāku darboties 11. klasē.

Kādu dzīves gudrību tu esi ieguvusi, darbojoties Universitātē?

Droši vien – jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt – ar kaut ko tikai jāuzdrošinās sākt!

Ko tu ieteiktu studentiem, kuri arī vēlas darboties Universitātes institūtos vai strādāt par pasniedzējiem?

Es ieteiktu droši iet un uzprasīties uz darbu – Universitātē un institūtos cilvēki ir jauki un atsaucīgi un noteikti piedāvās izmēģināt darboties.

Roberts Vīksne,

Sociālo zinātņu fakultātes lektors, Multimediju studijas vadītājs Kā sākās tavs ceļš Latvijas Universitātē?

Jau vidusskolas laikā zināju, ka gribu būt “kadrā”. Patika uzstāties, patika uzrunāt publiku. Pēc vidusskolas iesniedzu dokumentus LU Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas studiju programmā, jo uzzināju, ka tā ir “tiešā līnija” uz televīziju, kā arī iesniedzu pieteikumu Kultūras akadēmijā uz aktieriem. Tiklīdz saņēmu apstiprinājuma īsziņu par to, ka esmu uzņemts Latvijas Universitātē,

20

es atslābu un uz iestājeksāmenu aktieros aizgāju, tikai intereses vadīts, lai saprastu, kā tas notiek, bet bez vēlmes tikt iekšā, jo biju samaksājis 10 latus par iestājeksāmenu un negribēju to naudu izniekot.

“

Sanāca tā, ka jau 2. kursā es un vairāki mani kursabiedri strādājām medijos – tikai tāpēc, ka mēs to gribējām, mēs par to sapņojām un ar savu neatlaidību to panācām Kā pagāja tavi studiju gadi?

Jau no Pirmsaristoteļa es sapratu, ka man patīk tas, kur esmu nonācis. Tolaik visi sociālie mediji, viedtelefoni tikai sāka pamazām ienākt mūsu sabiedrībā. Man pat līdz 3. kursam bija podziņu telefons, kā lielai daļai manu kursabiedru. Jau 1. kursā mums izveidojas paliela un draudzīga cilvēku kopa, kam visiem bija savstarpēja veselīga konkurence “izsisties”. Mūsu grupiņas enerģija un pasniedzēja Rolanda Tjarves menedžera prasmes mūs saveda kopā ar LTV producentu Gvido Zilūzi, kurš mums iedeva pašus pamatus filmēšanā un montāžā, kā arī deva iespēju praktizēties, veidojot sižetus raidījumam SeMS. Mani pamanīja LTV7 tā brīža direktore Ija Circene-Groša, un es nokļuvu “kadrā” – biju intervētājs sporta tiešraidēs. Sanāca tā, ka jau 2. kursā es un vairāki mani kursabiedri strādājām medijos – tikai tāpēc, ka mēs to gribējām, mēs par to sapņojām un ar savu neatlaidību to panācām.

Jāatzīst, ka tiešraides intervijas nebija mans žanrs, un es arvien biežāk pieķēru sevi domājam par to, ka būšana “aiz kameras” man sagādā lielāku prieku un lielākas iespējas.

Paralēli tam visam LU Sociālo zinātņu fakultātē izveidojām pirmo studentu televīzijas tipa raidījumu Kivi, ko publicējām internetā, un to iepriekš, manuprāt, neviens nebija darījis. Atceros, ka tas bija diezgan liels hits Latvijas Universitātē, un mēs par šo projektu saņēmām pat LU Studentu padomes balvu kategorijā Gada inovācija. Ir liels lepnums, ka tas, ko mēs izveidojām 2010. gadā, joprojām ir aktuāls.

Katru gadu daudz jauno studentu ļoti grib būt daļa no Kivi, un katru gadu mūsu fakultāti absolvē studenti, kuriem Kivi ir mainījis dzīvi un devis unikālu pieredzi. Šobrīd gan ­Covid-19 dēļ raidījums ir “iesaldēts”... Gaidām “atkusni”!

Kas tevi mudināja turpināt savas gaitas kā pasniedzējam?

Kad 3. kursā nodevām Kivi grožus jaunajiem censoņiem, tad uzņēmāmies arī rūpes un gādību, lai viņus apmācītu filmēt un montēt. Es pamanīju, ka man ir spējas cilvēku, kas atnācis kā balta lapa šajā nozarē, pārvērst un nodot viņam to, ko esmu iemācījies es. Varbūt vēlme būt “kadrā”, būt aktierim man deva spēju viegli nodot informāciju, tikt uzklausītam un saņemt pateicības par to, ko esmu paveicis. Studējot maģistrantūrā Maltas Universitātē, es zināju, ka gribu būt pasniedzējs.

Atgriezies es devos pie profesores Intas Brikšes un teicu, ka gribētu strādāt Sociālo zinātņu fakultātē un uzņemties atbildību par Kivi. Toreiz Brikše sacīja, ka raidījums ir sevi izsmēlis un ir doma to pārveidot citā formātā, jo saturs bija vājš un raidījums bija kaut kur “aizdreifējis”.

Spēju “pārdot” savu vīziju par Kivi attīstību, un tiku pieņemts darbā.

Tagad esmu lektors, doktorants, Multimediju studijas vadītājs un bez Kivi kopā ar studentiem esmu izveidojis žurnālu Avantūra, kā arī domājam par podkāstu, lai varētu “noklāt” visus tradicionālo mediju formātus mūsu fakultātē, kas būtu pulciņu jeb ārpus lekciju aktivitāšu formātā. Sociālo zinātņu fakultāte ir unikālā vieta šajā nozarē – var iegūt augstas raudzes izglītību,

kvalitatīvas akadēmiskās un praktiskās zināšanas, ko pastiprināt nenovērtējamā pieredzē brīvprātīgajos pulciņos. Super-combo!

Kādu dzīves gudrību tu esi ieguvis, darbojoties Universitātē?

Par šīm dzīves gudrībām varētu sarakstīt grāmatu. Vienu galveno es nevaru nosaukt, bet varu nosaukt trīs domas, ko pēdējā laikā bieži esmu teicis studentiem. Pirmā ir: “Tu esi cēlonis tam, kas ar tevi notiek.”

Man bieži cenšas iebilst, nobērt ar attaisnojumiem. Gan jau ir arī kādi reti izņēmumi, bet mana dzīves un darba pieredze Universitātē ir parādījusi, ka šī doma strādā. Otrā doma sasaucas ar pirmo, proti, Universitāte ir jāuztver kā trenažieru zāle. Pasniedzēji – treneri; grāmatas, datori, grāmatas ir trenažieri, bet muskuļi – zināšanas, prasmes un kompetences. Ja necilāsi hanteli, tad muskuļi neaugs. Protams, tie, kuriem ir slinkums sevi piespiest “cilāt hanteli”, meklē attaisnojumus, ka treneris slikts, trenažieri neder, un klasika: “Šodien neiešu uz treniņu, jo...” Trešā doma – vienmēr ir jābūt taisnīgam. Ir jābūt draudzīgam, bet ne draugam. Pat tad, ja ar kādu studentu esmu sadarbojies kādā projektā ārpus Universitātes, man nav problēmu viņu novērtēt taisnīgi.

Ja studiju darbs ir bijis vājš, tad ir attiecīga atzīme, bet jāatzīst, ka tomēr lielākā daļa studentu ir centīgi, grib “izsisties”, un man ir liels prieks viņiem palīdzēt to darīt.

Ko tu ieteiktu studentiem, kuri arī vēlas darboties Universitātes institūtos vai strādāt par pasniedzējiem?

Nav jābaidās kļūt par skolotāju vai pasniedzēju. Protams, katram darbam ir sava garoziņa. Mēs neviens neesam 50 eiro banknotes un visiem nevarēsim izpatikt. Es zinu, ka mana humora izjūta, mana skatīšanās patiesībai acīs, mans darbu novērtējums ne vienmēr visiem patīk, bet, spriežot pēc manis vadīto kursu rezultātiem, es visu daru pareizi. Bet neviens pasniedzējs nekad nedrīkst iesūnot. Vajag allaž slīpēt,

uzlabot savas zināšanas, sekot līdzi aktualitātēm. Būtiska atziņa arī ir tas, ka pasniedzējs un students studiju laikā nevar būt draugi. Ir jābūt draudzīgiem, bet ne draugiem, ir jābūt laipniem, bet ir jābūt skaidrām robežām. Darbam zinātnē un Universitātē ir jābūt aicinājumam, jo redzēt, kā tavās rokās un acu priekšā aug jaunie profesionāļi, kā ar tavu prātu tu spēj atrast atbildes uz vēl nezināmiem jautājumiem zinātnē, dod baigo kaifu. Pasniedzēja īstā alga nav mērāma eiro, bet gan sirsnīgajos “Paldies!”, ko absolventi pasaka pēc izlaiduma.

Arturs Skutelis,

Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks, mūziķis Kā pagāja tavi studiju gadi? Ļoti rosīgi. Es devos studēt filoloģiju pēc tam, kad jau daudzus gadus biju saistījis savu dzīvi ar valodu un dažādām tekstuālām parādībām, tāpēc fakultātē ienācu, zinot, ka tas būs nopietns pilnveidošanās un studiju darbs, kas paņems visu manu laiku

“

Nereti esmu dzirdējis sakām, ka gadu no gada studenti kļūst arvien slinkāki, vārgāki un mazāk ieinteresēti.

Es tam absolūti nepiekrītu!

un ļaus manas intereses aplūkot akadēmiski un sistemātiski. Nekādu hihi, ha-ha. Tā nebija izvēle studēt ķeksīša vai diploma dēļ, nebija arī kaut kas tāds, ar ko nodarboties no algas darba brīvajā laikā, kā tas diemžēl nereti notiek Latvijas studentu vidū.

Man bija izcili pasniedzēji, un es izbaudīju intensīvo studiju procesu.

Ieguvu Kristapa Morberga un Ernesta Felsberga piemiņas stipendiju, kas ļoti palīdzēja īstenot iecerēto un koncentrēties studijām.

Kas mudināja tevi turpināt savas gaitas kā pasniedzējam?

Man ļoti patīk darbs ar studentiem un sarunas par tekstu, bet tas nav tikai altruisms vai pienākuma apziņa parādīt kādam durvis, pa kurām ienākot var saprast kaut ko būtisku par kādu literāru parādību vai teksta uzbūvi, vai dzīvi. Man ir arī savtīgi iemesli – darbā ar studentiem vienmēr ir iespējams pašam iemācīties kaut ko jaunu, ieraudzīt kādu būtisku jautājumu, kuram iepriekš nebiju pievērsis uzmanību, tikt vaļā no maldiem, kad kaut ko esmu pieņēmis par pašsaprotamu. Ja man šķiet, ka es kaut ko zinu, bet nespēju to studentiem paskaidrot, tad vai nu man jāatrod iespēja precīzāk izteikt domu, vai tomēr to nezinu pietiekami labi, un ir jāpakāpjas solis atpakaļ, jāpārdomā un jāsāk no jauna. Jā, un vēl – nereti esmu dzirdējis sakām, ka gadu no gada studenti kļūst arvien slinkāki, vārgāki un mazāk ieinteresēti. Es tam absolūti nepiekrītu! Domāju, ir vienkārši jāatrod piemērotākais veids kvalitatīvai komunikācijai un interesanti piemēri, kas ņemti no šodienas pieredzes.

Tas man vēl, protams, ne vienmēr izdodas tik labi, cik gribētu, bet es cenšos.

Kādu dzīves gudrību tu esi ieguvis, darbojoties Universitātē?

Ceru, ka tas vēl ir procesā.

Ko tu ieteiktu studentiem, kuri arī vēlas darboties Universitātes institūtos vai strādāt par pasniedzējiem?

Izvērtēt situāciju un nebaidīties!

21

Turpini nodarboties ar savu hobiju kopā ar Latvijas Universitāti!

Teksts: Sindija Grāvere

Latvijas Universitātes Kultūras centrs piedāvā plašas ārpusstudiju iespējas. Jaunie studenti, sākot studijas LU, var turpināt nodarboties ar savu hobiju vai pieņemt jaunus izaicinājumus un iesaistīties kādā no amatiermākslas kolektīviem – korī, deju kolektīvā, vokālajā ansamblī, teātrī, pūtēju orķestrī un keramikas studijā. Visi amatiermākslas kolektīvi – kopā ir 21 kolektīvs – ir Dziesmu un deju svētku dalībnieki. Piedāvājam trīs intervijas ar LU studentiem, kuri jau vairākus gadus ir LU kolektīvu dalībnieki.

Dejošana – fiziska aktivitāte un lieliska atpūta no mācībām Rīdziniece Keita Dorofejeva studē tiesību zinātnes Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē 2. kursā un jau trešo sezonu ir LU tautas deju ansambļa Dancis dejotāja.

22

Kāpēc izvēlējies tieši šo deju kolektīvu?

Mana pāreja no iepriekšējā tautas deju kolektīva uz Danci bija spontāna. Jau kādu laiku iepriekš zināju, kas ir Dancis, biju pievērsusi uzmanību viņu aktivitātēm, tradīcijām, mazlietiņ arī zināju repertuāru, taču nekad prātā man nebija ienākusi doma, ka es varētu pāriet uz Danci, jo

man šķita, ka es vēl esmu mazliet par jaunu šim kolektīvam. Visi apstākļi sakrita tā, ka mana draudzene arī gribēja nomainīt deju kolektīvu, un izdomājām, ka dosimies uz Danci.

Citus variantus nemaz neizskatījām.

Vai bija liela konkurence?

Jauno dejotāju uzņemšana notiek katru gadu sezonas sākumā

rudenī. Sociālajos tīklos un mājaslapā ir publicēti vairāki datumi, kuros jaunie dejotgribētāji var droši nākt uz uzņemšanu. Līdzi jāpaņem ērtas drēbes, lai var mazliet pakustēties, jāatkārto kustības, kuras parāda kāds no vadības vai kāds jau no esošajiem Danča dejotājiem.

Atceros, es aizmirsu, ka ir uzņemšanas diena, burtiski stundu pirms uzņemšanas man piezvanīja draudzene un jautāja, vai es būšu un kur es esmu. Man tas galīgi bija izkritis no galvas. Paķēru pastalas, mēģinājuma tērpu – bodiju – un svārkus un skrēju.

2018. gada rudenī, kad es piedalījos uzņemšanā, bija diezgan liela konkurence, tieši tajā datumā, kad es piedalījos, bija vairāk nekā desmit cilvēku.

Nezinu, kāpēc, bet, kad es ienācu zālē atkārtot kustības, kuras tika parādītas iepriekš, es jutu, ka tikšu uzņemta. Iespējams, tāpēc, ka man nebija stresa.

Nevajag baidīties no konkurences!

Cik bieži mēģinājumi notiek normālos apstākļos? Un kā – Covid-19 pandēmijas laikā?

Mūsu jauniešu grupai normālos apstākļos mēģinājumi notiek divreiz nedēļā, pirmdienu un ceturtdienu vakaros. Kad tuvojas kāds nozīmīgs koncerts vai skate, tad mēģinājumu ir vairāk. Ir arī tādas nedēļas, kad koncerts iekrīt brīvdienā, un tad pirmdiena ir brīva. Pandēmijas laikā mēģinājumi nenotiek, bet mēs e-­pastā saņemam dažādas deju kustības, vingrinājumus, kas mums ir jāizpilda, lai tad, kad varēs atgriezties ierastajā režīmā, varētu ātrāk sākt dejot un būtu raitāks solis.

tautas deju kolektīvs Ogre, ieguvām pirmo vietu. 2019. gada pavasarī Lietuvas tautas dejai palīdzējām sasniegt rekordu dejotāju skaita ziņā.

Koncertu mums ir daudz, ir arī tādi mēneši, kad katru nedēļas nogali ir koncerts, koncertējam arī ārzemēs. Starp koncertiem mums vēl ir jāpaspēj nomainīt repertuāru. Mēs gatavojamies visiem koncertiem, bet spilgti atmiņā palicis LU simtgades koncerts Arēnā Rīga.

Nekad neaizmirsīšu savu pirmo koncertu Danča sastāvā Ventspilī. Es iznācu uz skatuves, un jau pirmajās sekundēs man atira svārku malai austā daļa, un to deju nodejoju ar caurumu. Es smaidīju, bet reizē biju uztraukusies, lai kāds nepamana, it īpaši vadītājs Rolands. Man likās šausmas – pirmajā koncertā tā izgāzties!

Vai jums kolektīvā ir kādas tradīcijas?

Dažas tradīcijas ir jau vairākus gadu desmitus senas. Bet ir arī jaunākas. Nozīmīgākā ir Danča kalendāra veidošana. Katru gadu kalendāram izvēlamies kādu tēmu, piemēram, iepriekšējos gados ir bijis mežs, papīrs, milti u. c. Katra jaunā gada pirmajā sestdienā mums ir Danča gada balva.

Ir arī jubilāru ceturtdienas, kad sveicam iepriekšējā mēneša jubilārus.

Sena tradīcija ir arī draudzīgais hokeja duelis starp Danci un tautas deju

“

Noteikti jābūt mūžīgam dejotpriekam, mākslai parādīt dejas emocijas un vēlmei tiekties augstāk ansambli Vektors, kad puiši spēlē hokeju un meitenes uz slidām piedalās stafetēs. Rudenī norisinās jauno dejotāju iesvētības. Augustā sezonu atklājam pie mūsu vadītāja Rolanda Juraševska dārzā. Dodamies arī laivu un velo braucienos.

Kādām īpašībām jāpiemīt Danča dejotājiem?

Noteikti jābūt mūžīgam dejotpriekam, mākslai parādīt dejas emocijas un vēlmei tiekties augstāk. Ar kustībām un ķermeni ir jāparāda tas, ka tev patīk dejot.

Ko tu ieteiktu topošajiem Danča dejotājiem, dodoties uz atlasi?

Pārāk nesaspringt. Jo mazāk domā, jo labāk būs! Galvenais ir uzdrīkstēties un nākt, arī tad, ja nav lielas deju pieredzes vai neesi dejojis tautas dejas, tas nav noteicošais,

Vai dejošanu ir viegli savienot ar mācībām?

Jā. Mācības man ir pa dienu, es mācos pilna laika klātienē. Pirms dejošanas man vēl pietiek laika, lai mazliet atpūstos no mācībām, paēstu, kaut ko pamācīties, atkārtot. Dejošana man ir ne tikai fiziska aktivitāte, bet arī lieliska atpūta no ikdienas mācībām.

Kādos konkursos, koncertos esat piedalījušies?

Pagājušajā gadā piedalījāmies konkursā Prāta spēles, ko organizēja

23

galvenais ir sevi parādīt, ka spēj dejot izjusti, no visas sirds. Jau uzņemtajiem dejotājiem es iesaku censties katrā mēģinājumā parādīt sevi no labākās puses un nepadoties.

Aura – tas nav koris, tas ir dzīvesveids!

Viktorija Izotova studē Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes studiju programmas Matemātiķis statistiķis 3. kursā un jau trešo gadu dzied fakultātes jauktajā korī Aura.

Cik gadu kopumā dziedi korī, vai pirms augstskolas arī nodarbojies ar dziedāšanu?

Korī dziedu jau 15 gadus. Viss sākās pamatskolā, kad mūzikas skolotāja uzaicināja atnākt uz kori un pamēģināt padziedāt, varbūt iepatiksies. Beigās iepatikās tā, ka tas kļuva par neatņemamu manu dzīves sastāvdaļu.

Kāpēc izvēlējies tieši šo kori?

Tā nebija grūta izvēle. Es gribēju tikt kādā no Latvijas Universitātes jauktajiem koriem un, atklājot, ka fizmatiem ir savs kolektīvs, nolēmu, ka

šis būs īstais. Patīkams pārsteigums arī bija tas, ka kora diriģents ir Edgars Vītols. Kad mācījos 5. klasē, Daugavpilī notika kopmēģinājums koriem, kuri plānoja piedalīties skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Kā viesdiriģents bija atbraucis Edgars.

Kurš tolaik varēja iedomāties, ka pēc vairākiem gadiem viņš kļūs arī par manu diriģentu?

Vai bija liela konkurence, lai tiktu korī?

Man šķiet, ka toreiz bija veiksmīga diena, un sanāca tā, ka tika uzņemti visi 11 dziedātāji. Man bija liels uztraukums – rokas un kājas trīcēja.

Labi atceros, iegāju zālē, ieraudzīju žūrijā savu algebras pasniedzēju un padomāju, ja tagad slikti nodziedāšu, nevarēšu arī nokārtot algebru. Muļķīgi, vai ne? Beigās izvēlēto dziesmu nenodziedāju tik labi, kā gribētos, ļoti par to pārdzīvoju, bet vakarā saņēmu e-pastu ar apsveikumu. Atmiņā vairāk palikuši diriģenta joki un pozitīvā attieksme, nevis dažas neveiksmīgi paņemtas notis.

Kādos konkursos, koncertos esat piedalījušies?

Kaut arī šajā korī dziedu ne tik ilgi, jau ir sanācis uzstāties uz vienas

skatuves kopā ar Raimondu Paulu, dziedāt 18. novembra koncertā pie Brīvības pieminekļa, kā arī piedalīties Universitātes simtgades svinības Arēnā Rīga un Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Koncertu sezonas laikā tiešām ir daudz, mēs vienmēr kaut kam gatavojamies.

Cik man ir zināms, Aura ir piedalījusies gan Pasaules koru olimpiādē, gan “dziesmu karos”, gan vairākos starptautiskos konkursos. Mūsu pēdējais konkurss bija Rīga dzied, un man visvairāk atmiņā palikušas nevis uztraukuma pilnās konkursa dienas, bet tieši gala koncerts – mēs izpildījām ABBA dziesmu popuriju, un tajā brīdī visa zāle dejoja un dziedāja mums līdzi. Sajūtas toreiz bija kolosālas.

Vai esat uzstājušies arī ārpus Latvijas robežām?

Jā, protams. Viens no tālākajiem galapunktiem, kur Aura ir aizlidojusi, ir Malta. Man pašai palaimējās piedalīties Ziemassvētku koncertbraucienā uz Vāciju. Tas bija liels piedzīvojums – gandrīz katra diena citā pilsētā ar jaunu koncertu. Dīrenē nakšņojām viesģimenēs, Hamburgā bija mēģinājums policijas iecirknī kopā ar Hamburgas policijas kori. Un tas viss pēdējā nedēļā pirms Ziemassvētkiem, kas ļāva noķert īsto svētku garu un apmeklēt daudzus Ziemassvētku tirdziņus.

Kādas ir Auras tradīcijas ārpus mēģinājumiem?

Katru gadu augusta beigās mums notiek kora nometne, trīs dienas dzīvojam kopā un gatavojamies jaunajai sezonai. Protams, visu šo laiku nevar tikai dziedāt, tāpēc notiek arī citas aktivitātes – jauno dziedātāju iesvētības, balss grupu sacensības, kā arī kārtīga ballīte. Viena no manām mīļākajam tradīcijām ir koncerts Mežciema pansionātā – liekas, ka mēs tur esam ļoti gaidīti, un droši vien tāpēc tie koncerti vienmēr sanāk tik jauki un sirsnīgi.

Decembra beigās notiek “kora egle”, pavasarī piedalāmies laivu braucienos, kā arī nekad neaizmir­ stam apsveikt cits citu dzimšanas dienā, vārda dienā un citos nozīmīgos svētkos.

24

“

Godīgi sakot, man kā studentei, kas dzīvo kopmītnē, dažreiz vajadzēja aizbraukt uz mežu, lai ierakstītu kādu gabalu, jo augstas notis nodziedāt “pa kluso” man tomēr nesanāca Kā jums norisinās mēģinājumi Covid-19 pandēmijas laikā?

Mēģinājumi pagaidām notiek caur Zoom platformu. Nedēļas laikā mums vajag ierakstīt kādu noteiktu dziesmas fragmentu un saglabāt to Google drive, un tad katru otrdienu, pirms tam noklausījusies visus mūsu ierakstus, kora vadība mūs paslavē un pakritizē, un tā tas darbs kaut kā iet uz priekšu. Godīgi sakot, man kā studentei, kas dzīvo kopmītnē, dažreiz vajadzēja aizbraukt uz mežu, lai ierakstītu kādu gabalu, jo augstas notis nodziedāt “pa kluso” man tomēr nesanāca.

Protams, ka pietrūkst tikšanos ar citiem dziedātājiem, bet mēs cenšamies savā ziņā turpināt būt kopā.

Piemēram, kādu pusotru nedēļu pirms Ziemassvētkiem tie, kam bija tāda iespēja, bija aicināti nedēļas laikā aizbraukt un iekārt kādu rotājumu eglītē, kas atradās vienas dziedātājas pagalmā. Neraugoties uz to, ka mēs nevarējām satikties, tā sajūta – tu atbrauc un redzi, ka tavi biedri te ir bijuši – vieno, un ir patīkami apzināties, ka joprojām esam viens kolektīvs, kaut arī attālināti.

Kādām īpašībām jāpiemīt kora Aura dalībniekam?

Man šķiet, ka katram dalībniekam ir jābūt gatavam piedzīvojumiem un pārsteigumiem, jo nekad nevar zināt, ar kādu piedāvājumu Edgars atnāks uz mēģinājumu.

Atceros, reiz mums pateica, ka nākamajā dienā vajadzēs filmēties Jāņa Skuteļa programmai un mums būs jāattēlo 18. novembra salūts. Sākumā bija nesaprašanās, bet, kad kopīgi apsvērām, kā koris varētu “atskaņot” salūtu, parādījās sajūta, ka viss būs labi, un tā arī bija. Tāpēc es teiktu, ka dalībniekam jābūt aktīvam, gatavam jauniem izaicinājumiem un, protams, ir jāmīl dziedāt.

Kāda gaisotne valda korī un kora mēģinājumos?

Divarpus stundas mēģinājumā paskrien nemanot. Es tiešām izbaudu to, ko mēs darām, un mēģinājumi mani uzlādē, jo tu gan nopietni pastrādā, gan kopīgi pasmejies par kādu joku. Dažreiz man ir gadījies atnākt uz mēģinājumu sliktā garastāvoklī, bet gandrīz nekad nav gadījies tādā aiziet prom.

Kā topošajiem kora dziedātājiem labāk sagatavoties atlasei?

Es ieteiktu izvēlēties savu mīļāko dziesmu un, kad pienāks laiks, bez liekām pārdomām nākt uz uzņemšanu, kā arī nebaidīties no tā, ka atlases laikā var kaut kas nesanākt.

Vai plāno dziedāt korī arī pēc Universitātes absolvēšanas?

Jā, protams. Gribētu dziedāt tik ilgi, cik tas ir iespējams, jo, kā mēs sakām: “Aura – tas nav koris, tas ir dzīvesveids!”

Pūtēju orķestris – viena liela ģimene Kaspars Markus Molls studē Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē studiju programmas Vēsture 2. kursā. Kopš 2016. gada aprīļa Kaspars Markus spēlē arī LU pūtēju orķestrī.

Kuru instrumentu tu spēlē orķestrī?

Es spēlēju sitaminstrumentus, kā mēs žargonā saucam, esmu “sitējs”, respektīvi, spēlēju ksilofonu, vibrofonu, zvaniņus, bungu komplektu un timpānus.

Vai pirms augstskolas spēlēji arī kādā citā orķestrī?

Es spēlēju arī citos orķestros, kopumā laikam septiņus gadus.

Pamatā spēlēju mūzikas skolas orķestros. Kad 2015. gadā absolvēju mūzikas skolu, vēlējos turpināt, un parādījās iespēja iesaistīties Latvijas Universitātes pūtēju orķestrī, kam ir salīdzinoši augsts līmenis. Man bija mazliet jāpiemācās klāt, lai varētu turēt līdzi, un orķestrī bija laba iespēja sevi attīstīt.

Kā nokļuvi orķestrī?

Sākumā mani uzaicināja palīdzēt Latvijas Universitātes pūtēju orķestrim vienā skatē. Pēc konkursa diriģents man piedāvāja spēlēt šajā orķestrī. Katru gadu septembrī ir uzņemšana, un iestāties var jebkurā

25

brīdī, vienkārši sazinoties ar diriģentu vai kādu citu orķestra dalībnieku.

Tad ir jānospēlē diriģentam, lai viņš saprastu, kādā līmenī cilvēks spēlē, un notiek iedalīšana pa instrumentu grupām.

Vai ir liela konkurence?

Tiek uzņemti lielākoties visi, bet ir konkurence uz instrumentu vietām.

Katrā ziņā katram ir iespēja attīstīties. Es pats, kad iestājos, daudz mācījos un kopā ar orķestri attīstījos.

Kā jums norisinās mēģinājumi Covid-19 pandēmijas laikā?

Mēs tiekamies tiešsaistes konferenču formā, lai pārrunātu aktualitātes, un veidojam ierakstus attālināti.

Diriģents atsūta notis un pasaka, kādā metronoma ātrumā mums ir jāieraksta, vai arī atsūta ierakstu, kuram pa virsu mums ir jāieraksta.

Tad katrs iesūta diriģentam savu partiju, un tiek samontēts skaņdarbs.

Diriģents tādā veidā uztur orķestra dalībniekos aktivitāti.

Kādos konkursos, koncertos esat piedalījušies?

Koncerti notiek aptuveni reizi mēnesī, ir arī sezonālie koncerti. Ap Adventes laiku mums ir koncerts

26

baznīcā ar tematisko mūziku, arī ap Lieldienām. Regulāri apmeklējam dažādus svētkus, piemēram, studentu dziesmu svētkus Gaudeamus. Katru gadu notiek Latvijas amatieru pūtēju orķestru skate jeb Lielais konkurss, kurā mēs startējam piektajā grupā, kas ir visspēcīgākā. Katru gadu mēs braucam arī uz ārzemēm. Pēdējos trīs koncertos ārzemēs ieguvām Grand Prix. Ārzemju konkursos ir lielāks stimuls, jo tur mēs pārstāvam savu valsti un savu Universitāti. Tāpat esam sevi pierādījuši arī koncertos Latvijā.

Spil­gtākais, kas palicis atmiņā, ir 2018. gada Latvijas pūtēju orķestru skate, kas bija apvienota ar Dziesmu un deju svētku skati. Tajā piedalījās pilnīgi visi Latvijas pūtēju orķestri.

Mūsu grupā bija pat Latvijas Republikas Zemessardzes pūtēju orķestris, kas ir gandrīz profesionāļi. Mums bija liela konkurence, un mēs bijām priecīgi, uzzinot, ka esam uzvarējuši Latvijas simtgades pūtēju orķestru konkursā.

Kurās valstīs esat bijuši?

2017. gadā bijām Čehijā, 2018. gadā Norvēģijā, kas bija sadraudzības brauciens, pēc tam viņi ciemojās pie mums. Esam bijuši arī Krievijā, bija plānots braukt uz Sanktpēterburgu.

Vai jums korī orķestrī ir kādas tradīcijas?

Katru gadu janvāra sākumā mums ir orķestra eglīte, kad diriģents atskatās uz aizvadīto gadu un pastāsta par nākotnes plāniem, mēs satiekamies neformālā gaisotnē, bez instrumentiem, un tā ir neliela atslodze no mūzikas. 2020. gada vasarā katru mēnesi braucām uz kādu Latvijas pilsētu vai reģionu un rīkojam āra koncertus. Covid-19 laikā tas patiesībā bija veiksmīgi, jo iekštelpās spēlēt nevarējām, un mēs spēlējām ārā. Bijām Rundāles pilī, Alūksnē un Līgatnē. Tā tika aizvadīti trīs forši koncerti katru mēnesi, un, man šķiet, tā būs tradīcija, ko turpināsim.

Kā topošajiem LU pūtēju orķestra dalībniekiem labāk sagatavoties atlasei?

Es teiktu: ir jānobriest tam, ka tas nebūs nekas super traks, bet tajā pašā laikā tas būs arī atbildīgi.

Ir jābūt arī gatavam paspēlēt instrumentu ārpus mēģinājuma, lai patrenētu savas partijas. Orķestrī ir tāda neformāla gaisotne, bet, protams, mēs tam visam pieejam ļoti nopietni, bet citādi esam viena liela ģimene.

Sports Latvijas Universitātē – pie mums sporto ikviens un viņu vidū arī Eiropas labākie!

Teksts: Kārlis Dārznieks, Anna Helma Tervite

Latvijas Universitāte ir viena no pirmajām augstskolām Baltijā, kas augsta līmeņa sportistiem piedāvā iespēju iegūt augstāko izglītību, savienojot to ar profesionālu sportošanu, tādējādi Latvijas labākajiem atlētiem nodrošinot nākotnes perspektīvas kļūt ne tikai par izciliem sportistiem, bet arī par izglītotiem profesionāļiem. LU jūt gandarījumu, ka ir iespēja atbalstīt jaunos sportistus turpināt sasniegt sava potenciāla maksimumu, kā arī lepojas ar ikvienu, kura vārds izskan gan Eiropas, gan pasaules mērogā. Piedāvājam daudzpusīgu ieskatu par sportu Latvijas Universitātē – par sevi pastāstīs mūsu izcilie sportisti,

aprakstīsim sportošanas iespējas ikvienam interesentam neatkarīgi no iepriekšējās pieredzes, kā arī atklāsim nākotnes lielos mērķus par Sporta mājas būvniecību.

Augstākā līmeņa sportisti izvēlas Latvijas Universitāti Sportista karjera, iespējams, ir viena no paredzami īsākajām profesionālās darbības sfērām, tai ilgstot 10–20 gadus. Taču mēs dzīvojam krietni ilgāk! Un, kad šis laiks beigt karjeru pienāk, tad rodas jautājums: “Ko darīt tālāk?” Diemžēl jaunie sportisti reti sāk aizdomāties par šo jautājumu jau pamatskolas vai

vidusskolas laikā, taču aizvien lielāku atzinību arī Latvijā sāk iegūt duālā karjera jeb iespēja augstāko izglītību iegūt paralēli profesionālajam sportam.

Duālās karjeras mērķis ir veidot tādu studiju procesu, kas netraucētu treniņus un sacensības. Kā atzīst sportisti, kuri jau ir izvēlējušies veidot duālo karjeru Latvijas Universitātē, ir labi, ka var vienoties ar mācībspēkiem par mācību procesu plāniem tā, lai tas neiespaidotu sportiskos sasniegumus, piemēram, pagarinot darbu nodošanas termiņu.

Ik gadu jaunie sportisti tiek aicināti izvirzīt savas kandidatūras mācību maksas atvieglojumu

27

“

Latvijas Universitāte ir pagodināta, ka daudzi augsta līmeņa Latvijas sportisti ir nolēmuši iegūt augstāko izglītību tieši lielākajā Latvijas augstskolā saņemšanai. 2020. gada vasaras noslēgumā tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits, kas liecina par to, ka Latvijas sportistiem ir vēlme sevi izaicināt ne tikai sportā, bet arī izglītībā. Tika pārstāvēti dažādi sporta veidi – volejbols, basketbols, vieglatlētika, futbols, skeletons, badmintons, hokejs, biatlons, orientēšanās sports.

Latvijas Universitāte ir pagodināta, ka daudzi augsta līmeņa Latvijas sportisti ir nolēmuši iegūt augstāko izglītību tieši lielākajā Latvijas augstskolā. Sportisti visbiežāk izvēlējušies studēt Juridiskajā, Bioloģijas, Medicīnas, Biznesa, vadības un ekonomikas, Psiholoģijas, pedagoģijas un mākslas un Sociālo zinātņu fakultātē.

Latvijas Universitāti, kur iegūt savu izglītību, izvēlējušies vairāki

Endija Lāsma Tērauda Bioloģijas fakultāte Skeletons Karjeras augstākais sasniegums – trešā vieta 2020.–2021. gada Pasaules kausa sezonas pirmajā posmā Siguldā.

28

Latvijā pazīstami sportisti. LU lepojas ar ikvienu no viņiem, taču šoreiz vārds daiļā dzimuma pārstāvēm.

“Izaicinājumu ir daudz un dažādi, gan sportā, gan mācībās. Ir jāmāk tos visus savienot. Bet viss ir iespējams, ir tikai jādara,” saka skeletoniste Endija Lāsma Tērauda, kura studē maģistra studiju programmā Sporta zinātne. Pasaules kausa posma bronzas medaļniece atzīst, ka sportam ir priekšroka, taču ar augstskolas atbalstu savienot sportu ar studijām ir iespējams. “Man sezonas laikā sanāk diezgan pamatīgi iekavēt studijas, jo mēnešus trīs esmu ārpus Latvijas.

Viss iekavētais ir jāatgūst pavasarī.

Esmu pateicīga Latvijas Universitātei, ka ir iespējas pielāgoties un mācību grafiks ir elastīgs. Latvijas Universitāte uzrunāja jau kopš paša sākuma – gan ar studiju virzieniem, gan ar iespējām sportistiem. Es samērā ilgi domāju, kuru mācību programmu izvēlēties, un pēdējā brīdī izšķīros par labu psiholoģijas bakalauram. Mani vienmēr ir interesējusi sporta psiholoģija, diemžēl Latvijā šī sfēra nav īsti attīstīta.” Endijai ir arī savs skatījums sportista karjeras kontekstā, sportistei jau šobrīd domājot par nākotni: “Sportista karjera nav ilga. Vienmēr ir jādomā par to, ko darīt tālāk. Man tas bija pilnīgi loģisks solis – iet studēt.

Uzskatu, ka jebkuram sportistam tas būtu jādara, lai pēc sportista karjeras beigām veiksmīgi pārorientētos uz kaut ko citu. Es vēl neesmu izlēmusi, ko konkrēti vēlos darīt pēc tam, bet

šobrīd domāju, ka arī tas būs kaut kas saistīts ar sportu. Tas ir mans lauciņš, un tajā es vēlētos palikt.

Likumsakarīgi arī izvēlējos studijas maģistra programmā Sporta zinātne, kas ļauj uz sportu paskatīties no citas perspektīvas.”

Arī Eiropas čempione pludmales volejbolā Anastasija Kravčenoka ir Latvijas Universitātes studente, kura augsti novērtē attālināto studiju iespējas. “Noteikti izaicinājums ir savienot un atrast laiku visam. Labi, ka ir e-studijas, kas ļoti palīdz. Es vēlējos studēt tālāk maģistrantūrā un meklēju programmas, kas varētu patikt, un Latvijas Universitātes piedāvājumā atradu sev piemērotāko.”

Arī Anastasijai galvenā motivācija studēt ir izglītība kā nākotnes garants: “Mani pamudināja studēt tas, ka sportista karjera nav uz visu dzīvi un izglītība ir tā, kas var palīdzēt veidot savu dzīvi bez sporta vai ārpus tā. Jābūt B plānam, kā veidot savu karjeru. Ir interesanti mācīties, uzzināt kaut ko jaunu, izglītoties, kļūt

“

Sportista karjera nav uz visu dzīvi, un izglītība ir tā, kas var palīdzēt veidot savu dzīvi bez sporta vai ārpus tā

Anastasija Kravčenoka

Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte Pludmales volejbols Karjeras augstākais sasniegums – 2019. gada Eiropas čempione Maskavā kopā ar Tīnu Graudiņu.

gudrākai. Patika, ka bija individuāla pasniedzēju pieeja man kā sportistei gan lekcijās, gan semināros.” Anastasijas maģistra darbs ir tieši par duālo karjeru, kas sportistus vēl vairāk var motivēt izvēlēties šādu ceļu. “Ir pētījumi, ka 71% sportistu pēc karjeras beigām nonāk depresijā, jo viņi nezina, ko darīt tālāk. Tāpēc es noteikti iesaku veidot duālo karjeru, iegūt izglītību, jo neviens nezina, kā var gadīties, cik ātri sportista karjera var beigties. Ir labi, ka sportists ir ieguvis arī izglītību, ka viņš var iesaistīties vēl kādā papildu darbā, ja ir tāda vēlme.”

Sporta iespējas ikvienam LU studentam – izvēlies kādu no vairāk nekā 10 sporta veidiem vai pamēģini tos visus!

Sports un Latvijas Universitāte ir savstarpēji vienoti jau kopš augstskolas dibināšanas laikiem. Latvijas Universitāte pirmos studentus uzņēma 1919. gadā, un Latvijas Universitātes sporta biedrības pirmsākumi meklējami tikai desmit gadus vēlāk, turklāt tolaik studenti sportoja un sacensības organizēja valsts visaugstākajā līmenī. Arī mūsdienās Latvijas Universitātes vārds saistībā ar sportu izskan plaši – mums ir ne tikai savas basketbola un futbola komandas valsts čempionātos, bet arī vairāki vadošie Latvijas atlēti ir LU absolventi

un studentu līmenī nesuši LU un Latvijas vārdu tālu pasaulē. Taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa, kas atklāj sporta vērtību Latvijas Universitātē. Protams, iepriekš aprakstītais saistās ar profesionālo sportu un duālo karjeru, taču Latvijas Universitātes Sporta centrs piedāvā plašas un vienlaikus kvalitatīvas sporta iespējas ikvienam augstskolas studentam. Par to – turpinājumā!

Latvijas Universitātes Sporta centrs arī 2021. gadā aicinās jaunos studentus – augsta līmeņa sportistus – pieteikties sporta stipendijai. Pēc dokumentu iesniegšanas sportisti tiek aicināti pieteikties, rakstot uz e-pastu sports@lu.lv. Sporta centra speciālisti sazināsies un precizēs iesniedzamo informāciju.

Sporto paralēli studijām – droši arī bez iepriekšējām iemaņām!

LU Sporta centrs studentiem nodrošina nodarbības vairāk nekā 10 dažādos sporta veidos. Starp populārākajām pārliecinoši ir fitnesa grupu nodarbības, ko ik nedēļu apmeklē vairāki simti studentu. Klātienes nodarbības notiek pašā Rīgas

centrā, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes aerobikas zālē (tiesa, ārkārtējās situācijas laikā nodarbības tiek piedāvātas tiešsaistes režīmā), turklāt arī piedāvātais klāsts ir gana plašs – 16 dažādi fitnesa nodarbību veidi, kas iedalīti trīs dažādās intensitātēs. Tāpat studenti novērtē šo nodarbību augsto kvalitāti, jo kopumā LU fitnesa nodaļā darbojas astoņi profesionāli treneri, kas ikdienā papildus darbam Latvijas Universitātē strādā dažādos populārākajos fitnesa klubos. Līdz ar to secinājums ir viens – vienreizīgs piedāvājums, kas noteikti ir jāizmanto! Nav noslēpums, ka pārliecinošs vairākums apmeklētāju ir dāmas, taču ik pa brīdim netrūkst arī stiprā dzimuma pārstāvju, kas nolemj izmēģināt fitnesu tieši Latvijas Universitātē.

Cits populārs sporta nodarbību veids ir vispārējā fiziskā sagatavotība, kas norit pēc vieglatlētikas treniņu metodikas. Studenti augsti novērtē arī šos treniņus, jo tos var apmeklēt ikviens interesents, bez iepriekšējām iemaņām. Bieži pat gadās, ka jaunietis tikai studentu gados nolēmis aktīvi pievērsties sportam un pirmos soļus sper tieši LU nodarbībās. Mūsu treneris palīdzēs ikvienam interesentam veiksmīgi iejusties grupā, piedāvās šā brīža spējām atbilstošākos vingrinājumus un, galvenais, rūpēsies, lai sports rada prieku.

Nodarbības norit galvenokārt Rīgas sporta manēžā.

29

Lielāku aktivitāšu un azarta cienītājus varētu uzrunāt cīņas sporta un pašaizsardzības nodarbības.

No pašiem pamatiem līdz jaunu un vēl neatklātu nianšu apgūšanai, turklāt, apmeklējot šīs nodarbības, iespējams sevi uzturēt arī labā fiziskajā formā – daļa treniņu sastāv no vispārējās fiziskās sagatavotības vingrinājumiem, akrobātikas elementu apgūšanas, taču galvenais uzsvars, protams, ir uz cīņas sporta veidu apgūšanu. Apmeklēt šīs nodarbības vēlamies iedrošināt arī meitenes – fiziskas aktivitātes un sevis aizsardzības paņēmienu apgūšana noteikti palīdzēs celt pašapziņu. Ir interesanti!

LU Sporta centrs ikvienu interesentu laipni aicina un gaida arī komandu sporta spēļu nodarbībās, kurās arīdzan nav obligātas iepriekšējas iemaņas. Regulāri un intensīvi notiek basketbola un volejbola treniņi. Šajos sporta veidos norit pa diviem treniņiem nedēļā, daļa ir paredzēta individuālās tehnikas uzlabošanai, otra daļa – aktīvai spēlēšanai. Ja kādā treniņā apmeklētāju skaits ir mazāks, treneri velta lielāku individuālo uzmanību, kas noteikti dod papildu gandarījumu studentam par jaunu iemaņu apgūšanu un pilnveidošanu. Latvijas Universitātes

30

sieviešu volejbola un vīriešu basketbola komandas piedalās valsts čempionātos, taču šīs treniņu nodarbības nenotiek kopā ar profesionālajiem sportistiem, līdz ar to ikviens var justies komfortabli un sastapt sev līdzīga līmeņa spēlētājus, ja konkrētais sporta veids ir sirdij tuvs.

Arī citi sporta veidi Latvijas Universitātē pulcē profesionāļus.

Futbola entuziasti kopīgi aizvada intensīvus treniņus, turklāt paralēli tam studiju laikā ir iespēja piedalīties arī LU futbola līgā, pārstāvot savas fakultātes komandu. Lielu popularitāti LU studentu vidū

iemantojis arī florbols – to rāda gan apmeklētie studentu treniņi Olimpiskajā centrā, gan plašā atsaucība īpaši organizētajos nakts turnīros.

Piedalīties florbola treniņos ir aicināts ikviens interesents, īpaši tiek gaidītas arī meitenes. Ja nav sava florbola inventāra, satraukumam nav pamata – LU sporta inventārā ir arī florbola nūjas.

Studentiem Latvijas Universitātē tāpat ir iespēja piedalīties galda tenisa treniņos, turklāt sekmīga līdzdalība šajās nodarbībās var nozīmēt ceļazīmi uz dažādu līmeņu sacensībām, pārstāvot Latvijas Universitāti.

Arī galda tenisa nodarbībās pulcējas gan šā sporta veida lietpratēji, gan tādi, kam galda tenisa spēlēšana ik reizi kļūst par īstu piedzīvojumu.

Interesants piedzīvojums noteikti ir kendo – japāņu cīņas māksla, kas var aizraut ikvienu interesentu. Un arī to LU piedāvā saviem studentiem.

Galvenais ir saņemties un pirmo reizi atnākt. Un šis eksotiskais sporta veids noteikti aizraus!

LU studentiem ir iespēja piedalīties arī šaha treniņos. Kā redzams, sporta nodarbību klāsts Latvijas Universitātes studentiem ir plašs. Atliek būt aktīvam un izmantot to!

Gribu sportot!

Kas man jādara?

Ikviens Latvijas Universitātes students ir aicināts iesaistīties LU sporta nodarbībās. Sports Latvijas

Universitātē nav obligāts (tas nav iekļauts C daļā), taču kā izvēles iespējai ir piemērota vienreizēja semestra maksa – 17,22 EUR (izņēmums ir LU fitnesa nodarbības, kuru apmeklējuma semestra maksa ir 28,46 EUR). Ko garantē šis maksājums? Tas dod iespēju neierobežoti apmeklēt ikviena sporta veida nodarbības visa aktuālā semestra laikā, turklāt dod iespēju bez maksas apmeklēt LU augstākā līmeņa sporta komandu spēles (kurām piemērota maksas ieeja, piemēram, basketbolā).

Reģistrācija sporta nodarbību apmeklējumam notiek LUIS, taču vienmēr var personīgi sazināties ar interesējošo sporta veidu treneriem un uzzināt par iespējām iesaistīties treniņu grupā arī bez reģistrācijas – ar maksājumu apliecinošu dokumentu doties uz nodarbību, kur tiks saņemta uzlīme uz studenta apliecības.

Jebkādu papildu informāciju par sporta iespējām Latvijas Universitātē iespējams uzzināt mājaslapā www.lu.lv/sports vai rakstot uz sports@lu.lv

Un zini, kas būs visforšākais? Šis komplekss būs pieejams ne tikai LU saimei – šo infrastruktūru varēs izmantot arī pārējie pilsētas iedzīvotāji! Jā, Latvijas Universitātei plānos ir būvēt pašiem savu Sporta māju, kas

būs liels sporta centrs ar vairākām sporta zālēm un sportošanas iespējām. Šobrīd viss ir plānošanas stadijā, taču būvniecības darbus plānots sākt pēc Rakstu mājas atklāšanas 2023. gadā.

Ne tikai trenējies, bet arī sacenties LU Sporta centra studentiem piedāvā regulāru iespēju piedalīties dažādu sporta veidu sacensībās. Plašu atsaucību ik gadu gūst LU futbola un basketbola līgas, kas risinās visu gadu un kurās sacenšas fakultāšu komandas. Vairākas reizes semestrī studentiem ir iespēja bez maksas piedalīties nakts turnīros strītbolā, florbolā, volejbolā un futbolā. Pavasarī studentiem būs iespēja piedalīties Spēka dienā, un arī turpmāk gaidāmas daudzas un dažādas sporta aktivitātes ikvienam interesentam.

LU sportam taps LU Sporta māja!

Vēlamies tev atklāt kādu mums ļoti svarīgu un satraucošu ziņu – Latvijas Universitātei taps savs sporta komplekss, kas atradīsies līdzās citām jaunajām LU Akadēmiskā centra ēkām un kļūs par neatņemamu Universitātes nākotnes sastāvdaļu.

LU Sporta mājā ietilps 9 Sporta halles 9 Aerobikas zāles 9 Deju zāle 9 Sporta zāle 9 Sporta laboratorija 9 Lielais baseins 9 Mazais baseins 9 Masāža, fizioterapija 9 Rehabilitācija 9 Ģērbtuves 9 Sauna 9 Tiesnešu telpa 9 Dopinga testu telpa 9 Slavas zāle 9 Koptelpas

31

Radio NABA – studentu radio 100 personību – 50 raidījumu

Teksts: Madars Štramdiers, Anete Enikova

J

au 18 gadus Latvijas Universitātei vienīgajai reģionā ir savs studentu radio – ­Radio NABA, kas skan Latvijas Radio 6. kanālā FM 95,8 un internetā www.naba.lv. Programmā pieejami vairāk nekā 50 muzikāli raidījumi, mūsdienīgi podkāsti jeb raidieraksti un dažādi skaņu eksperimenti un oriģināla mūzika, kādu citur nedzirdēsi. NABA podkāsti ir gan dzirdami tiešsaistes pārraidēs, gan pieejami populārākajās podkāstu vietnēs.

Radio NABA izveidoja studenti, attīstot radio kā interešu platformu, un tajā radošas, pētnieciskas un audiālas izpausmes rod kā esošie, tā bijušie studenti, lektori, pētnieki un profesori, kā arī žurnālisti, mūziķi un mākslinieki. Neraugoties uz šo raibo vairāk nekā simts cilvēku kolektīvu, aizvien īpaša vieta ir tieši studentijas interesēm.

Studentu pietura – ātri iekāpt un doties radio viļņos Viens no studentijas spēcīgiem dzinējiem ir raidījums Studentu ­pietura, kas ir pirmais iepazīšanās solis radio. To veido studenti, runājot par aktuālo studentu dzīvē, augstākās izglītības sistēmā, studentu pašpārvalžu, LU Studentu padomes, Latvijas Studentu apvienības darbībā. Astoņpadsmit gadu laikā, kopš pastāv radio, pastāv arī šis raidījums, studentu paaudzes ir mainījušās, un tas piešķir šim raidījumam īpašu dinamiku un jauneklību. Vieniem dalība raidījumā ir pirmā iespēja iepazīt darbu medijā, citiem tā ir daļa no aktīvā studenta dzīvesveida. Šo gadu laikā ir bijuši studenti, kuri šo iespēju izbaudījuši īsāku laiku, bet ir tādi, kas, pilnveidojot savas radio

prasmes, atrod savus interešu laukus arī pēc studiju gadiem un paliek radio, veidojot jaunus projektus.

Inficēšanās ar radio ir neatņemama Radio NABA sastāvdaļa.

Podkāsti – pieejami visiem un visur Patstāvīga podkāsta statusu Radio NABA ēterā pagājuša gada nogalē ieguva raidījums Info-dēmija, kas izveidojās, apvienojoties pieciem zinātkāriem un aktīviem LU Sociālo zinātņu fakultātes studentiem. Tās ir regulāras sarunas, kurās ar žurnālistiem, pētniekiem, pasniedzējiem un citiem ekspertiem tiek runāts par medijpratību, dezinformāciju, nepatiesām ziņām un visu, ar ko nākas saskarties medijos ikvienam no mums.

Bijušie studentijas līderi un komunikācijas eksperti ir arī Artis Ozoliņš un Rihards Blese, kuri šobrīd ir atraktīvās un multimediālās tehnoloģiju pārraides Digitālās brokastis vadītāji. Sākotnēji izmēģinājuši balsis Studentu pieturā un Nabarītā, tagad jau raidījumā Digitālās brokastis, kas kļuvis par vienu no iecienītākajiem podkāstiem Latvijā un audio un video formātā vienlaikus iekaro arī Latvijas Radio 1 klausītāju sirdis. Cits veiksmes stāsts ir podkāsts Latvijas dēkaiņi, kurā Zane Skujiņa un Ausma Cīrulniece klausītājus aicina gremdēties dažādu ceļojumu, piedzīvojumu un dēku atmiņu stāstos. Sadarbībā ar LU studentu Biznesa inkubatoru tiek veidots podkāsts Biznesa ledlauži, ar praktiskiem padomiem un pieredzes stāstiem motivējot jauniešus attīstīt savas biznesa idejas.

Kopumā Radio NABA programmā starp 50 regulārajiem raidījumiem vismaz 10 pieejami arī podkāstu formātā.

Konkurss Hadrons un jaunie mūziķi Pateicoties radošumam, savu ceļu radio ēterā izlauza muzikāla triecienvienība Effekts. Pēc uzvaras LU Jauno mūzikas grupu konkursā Hadrons, kuru jau 15 gadus organizē Radio NABA sadarbībā ar LU Studentu padomi, muzikālā triecienvienība Effekts kļuva arī par radio rīta programmas vadītājiem. Ik trešdienu viņu uzdevums ir modināt, izklaidēt un izglītot klausītājus, palīdzot orientēties aktuālajos notikumos un norisēs. Bijušie un esošie LU studenti ir sastopami arī citos radio raidījumos.

Nāc un pagriez pasauli!

Radio NABA kolektīvu raksturo aizrautība raudzīties uz kulturāli urbānās pilsētas ritmu, sabiedrības procesiem, norisēm, nebeidzama zinātkāre un iespēja ar savu pieredzi un zināšanām parādīt norises un notikumus, kas citkārt paslīd garām.

Vienreizēja saskaršanās ar radio var radīt nopietnu atkarību no radio un dzīvošanas radio ekosistēmā – līdzdalības radio projektos, brīvdabas tiešraidēs, diskusijās, lektorijos, dažādos konkursos, kā arī festivālā Laba daba, pārgājienos, laivu braucienos un ikdienas darbos.

Atbilstoši NABA sauklim Pagriez pasauli! esam atvērti jaunam balsīm un jaunām idejām, kas papildinātu programmu. Pieteikties var ikviens interesents, rakstot uz ­naba@radionaba.lv

Skaties www.naba.lv, Seko sociālajos tīklos.

33

Īsteno savas idejas LU studentu Biznesa inkubatorā!

Teksts: Māra Birzniece

Neatkarīgi no izvēlētās studiju programmas un virziena ikvienam interesentam ir iespēja pievienoties Latvijas Universitātes studentu Biznesa inkubatorā un kopā ar komandas biedriem realizēt idejas, kuras pārvērst par pelnošu biznesu. Ja esi jau domājis par savas idejas realizēšanu, biznesa inkubators palīdzēs izveidot komandu, bet, ja vēl savas idejas nav, ikviens ar savām prasmēm var pievienoties citai komandai, ar kuru kopā strādāt un attīstīt savu biznesu.

Biznesa inkubators piedāvā: Lielākais universitāšu biznesa inkubators Latvijā veicina studentu uzņēmējdarbības kultūru un ir sociāli atbildīgs, tā darbība ir integrēta studiju procesā. Biznesa inkubatora dalībniekiem ir nodrošināts gan speciālistu un mentoru atbalsts, kuri sniegs nepieciešamās zināšanas un padomus, gan finansiāls atbalsts, lai varētu izveidot pirmo prototipu un pārbaudītu savu biznesa ideju.

34

Izmanto iespēju un jau tagad iepazīsties ar inkubatora aktivitātēm – sazinies ar inkubatoru, ja vēlies iesaistīties inkubatora darbībā, atvērto pasākumu un festivāla Icebreakers organizēšanā vai savu ideju realizēšanā.

Vairāk informācijas meklē inkubatora Facebook, Instagram vai biznesainkubators.lu.lv.

9 pirmsinkubācijas un

inkubācijas programmas;

9 koučingu un mentoringu; 9 stipendijas studentiem; 9 darba un ražošanas telpas; 9 atbalstu prototipu izveidei; 9 Latvijas Universitātes FabLab prototipēšanas studiju (3D printeris un lāzergriezējs).

Apmeklē un iesaisties studentu biznesa iespēju festivālā

Icebreakers

Latvijas Universitātes studentu Biznesa inkubators katru gadu oktobrī organizē biznesa iespēju festivālu Icebreakers, kurā norisinās dažādas diskusijas un prezentācijas par pasaulē aktuālām tēmām, 10 000 EUR grantu konkurss, kurā 10 labākās komandas prezentē savas idejas un labākajām tiek piešķirti granti idejas attīstībai, praktiskas darbnīcas, lai apgūtu jaunas prasmes vai papildinātu jau esošās iemaņas, kā arī iesildošie pasākumi pirms festivāla un citas aktivitātes. Pasākums ikvienam interesentam pieejams par brīvu.

Icebreakers ikvienam ir iespēja satikt dalībniekus no citām valstīm, iepazīties un veidot kontaktus, atrast nākamos komandas biedrus, ar kuriem startēt biznesa inkubatorā.

Pērn Icebreakers norisinājās pilnīgi jaunā formātā, apmeklētājiem sniedzot iespēju pasākumam pievienoties attālināti. Festivāls pulcēja 1000 interesentu. Tajā pievienojās augstskolas no Latvijas un Lietuvas, kā arī pārstāvji no Eiropas un ASV. Pasākumu būtu grūti iedomāties

bez aktīviem un motivētiem brīvprātīgajiem, un arī šoreiz festivāla norisē palīdzēja 20 jaunieši.

Ikvienam interesentam jau šobrīd ir iespēja apmeklēt Icebreakers rīkotos tiešsaistes pasākumus, kā arī kļūt par brīvprātīgo un piedalīties nākamā festivāla organizēšanā, kas norisināsies 2021. gada 8. oktobrī.

Festivālu rīko LU studentu Biznesa inkubators sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Design Factory. Icebreakers tiek organizēts,

pateicoties ERAF līdzfinansētajam projektam Nr. 1.1.1.3/18/A/007 Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem. Grantu konkursu atbalsta ar Biznesa ideju fonds, kas izveidots pēc inkubatora lielākā mecenāta Džona Medvecka iniciatīvas. To atbalstījuši vairāk nekā 96 Latvijas un ārzemju uzņēmumi un privātpersonas.

Vairāk informācijas meklē Facebook, Instagram vai icebreakers.lv.

LU studenti tradicionālā pasākuma “Aristotelis 2020” laikā LU Akadēmiskajā centrā

Būt vienam no Latvijas Universitātes saimes jau vidusskolas laikā Teksts: Santa Kazule

Sākot no šā pavasara, jebkuram vidusskolēnam būs iespēja pieteikties jaunā projektā un būt LU aģentam savā vidusskolā.

Iesaistīšanās projektā sniegs vidusskolēniem iespēju būt Latvijas Universitātes pārstāvim savā vidusskolā, kas nozīmē būt tam: 9 kurš pirmais uzzina par vidusskolēnam svarīgām aktualitātēm, notikumiem, padomiem un par tiem informē arī citus vidusskolēnus savā un citās skolās; 9 kuram ir iespēja pirmajam saņemt jauno LU studiju programmu bukletu (gan elektronisko versiju, gan papīra formātā) un dalīties ar citiem;

36

9 kuram ir vēlme izzināt un organi9 9 9

zēt klases vai skolas tikšanos ar Latvijas Universitātes pārstāvjiem; kurš vēlas piesaistīt vēl kādu LU vidusskolas vēstnesi no citas klases vai vidusskolas; kuram piemīt vēlme darīt un pilnveidot savas sociālās un organizatoriskās prasmes.

LU vidusskolas aģentam būs vairāki uzdevumi, par kuriem būs iespēja saņemt punktus un iegūt vairākas priekšrocības Latvijas Universitātē:

• individuāla dizaina LU T kreklu; • iespēju būt par LU “seju”; • iespēju piedalīties dažādās lekcijās;

• iespēju reģistrēties studijām LU bez rindas;

• bezmaksas dalību studentu pasākumos;

• lielisku ierakstu CV vai rekomendāciju darbavietai.

Vairāk informācijas un pieteikšanās, rakstot uz skoleni@lu.lv ar tēmas nosaukumu LU vidusskolu aģenti.

Izvēlies panākumus!

Iepazīsti un nāc studēt uz Latvijas Universitāti!

Teksts: Santa Kazule Pavasaris ir laiks, kad vidusskolēnu domas raisās ne tikai par draudzību, bet arī par mācībām, eksāmeniem un nozīmīgo jautājumu – kur studēt? Lai dažādos veidos iepazīstu Latvijas Universitāti, pavasarī būs vairāki vidusskolēniem domāti pasākumi.

Universitāti varēsi iepazīt no savām mājām, jo pasākumi plānoti attālināti.

Iepazīt savas topošās fakultātes studiju vidi, izstaigāt gaiteņus, uzdot jautājumus fakultātes vadībai, lektoriem un studentiem – tas ir iespējams arī attālināti! No 22. līdz 26. martam Latvijas Universitātē norisināsies Atvērto durvju dienas visās 13 fakultātēs.

Tuvojoties eksāmenu laikam, jautājumu par turpmākajām studiju gaitām kļūs arvien vairāk. Lai uz visiem būtu iespējams saņemt detalizētas atbildes, aicinām no 19. līdz 23. aprīlim apmeklēt Latvijas Universitātes Studiju uzziņu dienu.

Lai pārliecinātos par izvēlētās studiju programmas atbilstību gaidītajam, skolēniem ir iespēja piedalīties pasākumā Studenta kurpēs, kas notiks aprīlī un maijā. Šajā laikā skolēns kopā ar kādu studentu vienu dienu iesaistīties studijās (piedalīsies lekcijās, semināros), kā arī iepazīsies ar Universitātes studiju programmām, to saturu, studiju procesu.

Vai vienā dienā var apgūt visas 12. klases centralizēto eksāmenu nokārtošanai nepieciešamās zināšanas? Noteikti nē, taču Latvijas Universitāte maija sākumā jau ceturto gadu piedāvā pasākumu Padomi eksāmeniem, kurā padomus eksāmenu priekšvakarā sniegs LU docētāji, uzsverot no citu gadu pieredzes būtiskāko, kas pirms došanās uz eksāmeniem noteikti ir jāatkārto.

Ja līdz dokumentu iesniegšanai vēl nebūs pieņemts lēmums par nākotnes studijām, tad 28. jūnijā aicinām visus topošos studentus

ieskatīties jaunajā pasākumā Ko man studēt?, kur uz visiem neskaidrajiem jautājumiem atbildēs karjeras konsultanti un citi zinošie LU pārstāvji.

Skolēni var arī iesaistīties Jauno speciālistu universitātes nodarbībās, ko piedāvā Latvijas Universitātes fakultātes. Tajās var iegūt interesantu pieredzi un zināšanas izvēlētajā zinātnes nozarē. Tās vēlāk noteikti palīdzēs studijās. Jauno speciālistu skolu absolventiem ir priekšrocības uzņemšanas konkursā.

Tāpat Latvijas Universitāte aicina skolēnus piedalīties pasākumos, kad Latvijas Universitātes pārstāvji viesojas skolās. Tā ir iespēja savā skolā – klātienē vai attālināti – uzzināt par studiju iespējām Universitātē, ārpusstudiju aktivitātēm, iespējām studēt ārzemēs un saņemt stipendiju, kā arī noskaidrot citus topošajiem studentiem svarīgus jautājumus.

Turklāt, ja uzzini, ka šāds tikšanās pasākums skolā nav plānots, esi aktīvs – uzaicini LU studentu tikties ar tavu klasi, rakstot uz: skoleni@lu.lv.

Latvijas Universitātes Karjeras centrs aicina uz individuālām konsultācijām skolēnus, kuri vēl nav pārliecināti par profesijas vai izglītības izvēli. Skolēnu grupām Karjeras centrs piedāvā karjeras attīstības seminārus un konsultē par studiju sistēmu un programmām Latvijas Universitātē. Par karjeras konsultācijām meklē informāciju: karjera.lu.lv Aicinām sekot līdzi un piedalīties Latvijas Universitātes skolēnu pasākumos!

Vairāk informācijas www.lu.lv latvijasuniversitate universitate

Facebook tiešraides “Ienāc Latvijas Universitātē!” filmēšana LU Medicīnas fakultātē. No kreisās: Medicīnas fakultātes students Rihards, tiešraides vadītāja Sindija un tiešraides operators Visvaldis

37

Latvijas Universitāte toreiz un tagad Antra Sprēde, Toms Grīnbergs

Pastāvēs, kas pārvērtīsies! Latvijas Universitāte, kas glabā vairāk nekā 100 gadu vērtības, ir daudz mainījusies. LU vienmēr ir kustībā ar jauneklīgu studentu možumu un viedo mācībspēku zināšanām. Ieskaties, kā Universitāte izskatījās toreiz un tagad!

Studentu svētki Aristotelis – pēc ballītes uz lekcijām!

Tagad: 2019. gadā

Toreiz: 1998. gadā

Jauno studentu svētki Aristotelis ir tradīcija, kas sākusies 1966. gadā. Svētki notiek dienu pirms jaunā studiju gada sākuma. Tie sākas ar fakultāšu karogu skrējienu un svinīgajām uzrunām Doma laukumā, gājienu līdz Brīvības piemineklim un LU galvenajai ēkai, kur notiek ballīte visas nakts garumā. 2020. gadā svētki pirmo reizi notika Akadēmiskajā centrā brīvā dabā.

38

Izlaidums – es to paveicu!

Tagad: 2020. gadā

Toreiz: 2001. gadā

Viens no studenta priecīgākajiem brīžiem ir izlaidums. Par godu tam parasti notiek cepuru lietus. Mūsdienās īpašu svinīgumu piešķir talāri ar apkaklītēm, bakalauriem tās ir dzeltenas, maģistriem – sarkanas.

Bibliotēka – studentu iecienītākā vieta

Tagad: 2020. gadā Toreiz: 2001. gadā Tagad: 2019. gadā Toreiz: 2000. gadā Studentu dzīves neatņemama sastāvdaļa ir garas stundas bibliotēkā, rakstot studiju darbus. Agrāk studenti visu rakstīja ar roku, tagad bibliotēkā Akadēmiskajā centrā studenti var izņemt portatīvo datoru, ar kuru strādāt visu dienu, kā arī mācīties pa nakti, ja tā labpatīk, jo bibliotēka strādā arī naktīs.

39

Laboratorijas – arī tava iespēja kļūt par zinātnieku!

Tagad: 2019. gadā

Toreiz: 1999. gadā

LU ir zinātnes universitāte, kurā ik gadu tiek īstenoti nozīmīgi pētījumi. Laika gaitā mainījies aprīkojums, kas kļuvis modernāks, taču zinātnieku prāti ir tikpat spoži kā kādreiz.

Medicīnas fakultātes ēka – līdz modernām studijām

Toreiz: 1999. gadā

Tagad: 2020. gadā Paskat, kā 20 gadu laikā mainījusies Medicīnas fakultāte! Agrāk tās mājvieta bija Šarlotes ielā, Rīgas 1. slimnīcas teritorijā, tagad Medicīnas fakultāte atrodas ­Zinātņu mājā, kur studentiem ir pieejams viss nepieciešamais pirmsklīnisko kursu apguvei.

40

Sports – vienmēr kustībā!

Tagad: 2017. gadā

Toreiz: 2000. gadā

LU lielā cieņā vienmēr bijis sports. Studenti sporto gan savam vaļaspriekam, gan profesionāli. LU īpaši lepojas ar panākumiem basketbolā – BK Latvijas Universitāte spēlē Latvijas-Igaunijas Basketbola līgā.

Toreiz: 20. gadsimta astoņdesmitie gadi

Tagad: 2019. gadā

Televīzija – arī tava iespēja!

LU studentus vienmēr interesējusi televīzija. Toreizējā Latvijas Valsts universitātē bija sava televīzija. Nu jau 10 gadus Sociālo zinātņu fakultātes veidotais raidījums KiviTV vēsta par aktuālo studentu dzīvē un ne tikai.

41

Studentu pārstāvniecība – cik svarīgi ir tajā iesaistīties?

Teksts: Aleksandra Moskaļenko

Studenti bieži vien savā pirmajā studiju nedēļā ir kā pilnīgi baltas lapas. Iepazīstot visas piedāvātās iespējas, daļa studentu izvēlas iesaistīties studentu pārstāvniecībā.

Latvijas Universitātē ir 13 fakultātes, un katrā ir Studentu pašpārvalde – vieta, kur rodas un tiek īstenotas dažādas idejas. Studentu pašpārvaldes rīko gan akadēmiskus, gan kultūras pasākumus, palīdz studentiem studiju problēmu gadījumā un uzklausa dažādus inovatīvus priekšlikumus.

Piedāvājam, ko par Studentu pašpārvaldēm saka dažu fakultāšu Studentu pašpārvaldes priekšsēdētāji.

42

Beāte Petrone

Simona Elfa Skangale

Sabīne Liepniece

Juridiskā fakultāte

Humanitāro zinātņu fakultāte

Sociālo zinātņu fakultāte

Studentu pašpārvalde ir daudz vairāk nekā vienkārša dalība Universitātes sociālajā dzīvē. Studenti vienmēr ir bijuši viena no aktīvākajām un progresīvākajām sabiedrības daļām. Mēs esam pārmaiņu aģitatori, maksimālisti un sapņotāji. Studentu pašpārvalde mūsu spēkus apvieno un dod tiem spārnus. Tā ir iespēja aktīviem jauniešiem kopā paveikt lielas lietas.

Ir svarīgi būt studentu pašpārvaldē, lai uzlabotu studiju vidi un risinātu studentiem aktuālās problēmas.

Iesaistoties studentu pašpārvaldē, ir iespēja pārstāvēt studiju biedru intereses, vēstīt par studējošā viedokļa nozīmi gan Universitātes, gan valsts mērogā, kā arī padarīt studentu dzīvi interesantāku ar dažādiem pasākumiem.

Būt studentu pašpārvaldē – tā ir iespēja paust savu viedokli par patiesi svarīgo studiju vidē, kā arī rast prieku, piedaloties dažādos pasākumos un tos veidojot. Tā ir iespēja attīstīt savas spējas, iegūt jaunas zināšanas un kontaktus, palīdzēt sev un citiem, izaicināt sevi ik uz soļa. Ir svarīgi būt studentu pašpārvaldē, jo tā mēs spējam ietekmēt un mainīt notikumus.

situāciju par leģendārās RPIVA vārnas pazušanu un atgūšanu mūzikla formā, bet, ja darbojies studentijā, ir jābūt gatavam arī risināt dažādu “vārnu” problēmas!

Anna Holbera Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte Amizantākais notikums, ko esmu pieredzējusi Studentu pašpārvaldē, ir RPIVA (bijušās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas) vārnas pazušana. 2020. gada pavasarī, pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, aizdevu RPIVA vārnas izbāzni vienai lektorei, lai vārnu izmantotu kā zīmēšanas modeli. Diemžēl vārnu nesaņēmām atpakaļ. Rudenī kopsapulcē nolēmām, ka vārnu tomēr vajadzētu atgūt. Nezināju lektores vārdu, tāpēc rudenī, kad atgriezāmies studēt klātienē, uzrakstīju e-pastu nodaļas vadītājai par radušos situāciju, un jautāju, vai viņa kādā kabinetā ir redzējusi RPIVA vārnu (tā bija pirmā reize, kad nodaļas vadītāja saņēma e-pastu no manis – Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Studentu pašpārvaldes vadītājas.) Pēc dažām dienām mūsu leģendārā vārna tika atrasta un atgriezās Studentu pašpārvaldes telpā. Šo stāstu atceros ļoti labi, jo 2020. gada oktobrī, kad norisinājās Studentu pašpārvaldes topošo biedru seminārs, katrai komandai vajadzēja izlozēt profesiju, dziesmu un vienu problēmsituāciju, ko Studentu pašpārvalde ir risinājusi, un attēlot situāciju mūzikla formā. Viena komanda uzrakstīja dziesmu par ­RPIVA vārnu pie Ghostbusters dziesmas mūzikas. Kad mani 2020. gada jūlijā ievēlēja par Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Studentu pašpārvaldes vadītāju, es nevarēju iedomāties, ka dažus mēnešus vēlāk topošo biedru seminārā, kuram biju galvenā organizatore, kāds attēlos

“

Studenti vienmēr ir bijuši viena no aktīvākajām un progresīvākajām sabiedrības daļām. Mēs esam pārmaiņu aģitatori, maksimālisti un sapņotāji

Daniela Vāvere Medicīnas fakultāte Studentu pašpārvalde piešķir uguntiņu studijām, tās vairs nav tikai nebeidzamās stundas, mācoties bibliotēkā, bet arī neaizmirstams laiks, kas pavadīts pasākumos, semināros, konferencēs un sporta spēlēs.

Nauris Osis

Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte

Justīne Puriņa Bioloģijas fakultāte Studentu pašpārvalde dod ikvienam iespēju izaicināt sevi, apgūstot jaunas prasmes, piemēram, pasākumu organizēšanā, kā arī attīsta komunikācijas spējas. Darbojoties šeit, ir iespēja būt radošam un gūt gandarījumu, ja izdodas veikt kādas izmaiņas studentu dzīvē vai atrisināt studentiem nozīmīgas problēmas.

Kopš parādīju sevi no labās puses, mani uzrunāja kļūt par nākamo akadēmiskā virziena vadītāju. Sākumā nedomāju, ka pirmajā kursā vispār būtu iespējams tikt Studentu pašpārvaldes valdē, tāpēc jau virziena vadītāja amats likās kā milzīgs sasniegums. Tā kādas pāris nedēļas gatavojos, domāju, kā ar visu tikšu galā, līdz kādā sapulcē manam vēlēšanu saraksta līdzvadītājam pajautāja, vai viņš vēlas kļūt par priekšsēdētāju.

Man šķita, ka atbilde būs apstiprinoša, tomēr viņš atbildēja, ka nekandidēšot un virzīšot mani. Kopš tā brīža viss sagriezās kājām gaisā, un pēkšņi es biju galvenais (un beigās vienīgais) kandidāts uz šo amatu. Nevaru izteikt vārdos, cik lepns biju un joprojām esmu par izteikto atbalstu, un darīšu visu, lai pierādītu, ka ikkatra balss par mani bija tā vērta.

43

NĀC STUDĒT 150 studiju programmas 13 fakultātes PIETEIKŠANĀS BAKALAURA STUDIJĀM NO 28. JŪNIJA

uzzini vairāk www.gribustudet.lv

IZVĒLIES PANĀKUMUS