Tēmas, kuras rezonē arī gadsimtu vēlāk Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds izdevis spāņu filozofa Hosē Ortegas i Gaseta (1883–1955) darba “Masu sacelšanās” tulkojumu latviešu valodā. Ar tulkotāju Signi Sirmo sarunājas Māris Zanders.
K
Caur teoloģiju – esmu pabeigusi Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. Pēc tam studējusi Romā, Itālijā. Te, protams, ir diezgan liela saistība ar filozofijas autoriem.
Es nevaru uzdoties par šā autora speciālisti, jo viņš tomēr ir sarakstījis desmit kopoto rakstu sējumus. Savukārt priekšvārdu tulkojumam rakstīja profesors Havjers Samora Bonilja, kurš šim autoram ir veltījis četrdesmit sava mūža gadus. Es tikai trīs. Ortega kādā vietā raksta, ka ir cilvēki, kuri cenšas izteikt spriedumus, pat piecas minūtes nepadomājot. Es esmu pavadījusi kopā ar šo autoru ilgāk, tāpēc mēģināšu atbildēt. Lai gan kopš grāmatas iznākšanas ir pagājuši gandrīz simts gadi, man nebija sajūtas, ka es tulkoju novecojušu darbu. Tēmas joprojām ir aktuālas – karš, miers, masu spēks. Es ceru, ka mēs – atšķirībā no Ortegas viņa tekstu tapšanas laikā – neatrodamies starp diviem kariem, tomēr ir sajūta, ka viņš būtu pārcēlies uz mūsdienām. Turklāt nebija tā, ka tulkojot es visos jautājumos Ortegam uzreiz piekristu. Tomēr, redzat, viņš ir tik viltīgs, ka spējis pārvilināt mani savā pusē, un es jūtu, ka dažkārt savā komunikācijā sāku izmantot Ortegas argumentus.
Pat ja konkrēto autoru tulkot jums piedāvāja, man šķiet, lai tulkotu kādu autoru, šim autoram ir jābūt kaut nedaudz interesantam arī pašam tulkotājam. Ko jums, 21. gadsimta cilvēkam, nozīmē Ortega i Gasets?
Dažkārt arī par filozofiem saka, ka konkrētais autors ir “tipisks vācu filozofs”. Vai franču. Respektīvi, tiek apgalvots, ka kaut kas autora izteiksmes veidā vai pat domāšanas veidā ir raksturīgs kādai kultūrai. Vai Ortega ir “spānisks”?
āds bija jūsu ceļš uz šo autoru un darbu?
Ja man pašai būtu jāizvēlas, kā sākt tulkošanas no spāņu uz latviešu valodu ceļu, tad diez vai es būtu izvēlējusies tieši Ortegu i Gasetu. Dzīvē, kā zināms, dažkārt ir nejaušības, un šis bija piedāvājums no Latvijas vēstniecības Spānijas Karalistē – uzņemties misijas darbu. Un es piekritu. Ja tobrīd būtu zinājusi par visiem izaicinājumiem tulkošanas procesā, diez vai būtu piekritusi. Savukārt interesantais aspekts ir tas, ka mēs dažkārt dzīvē jūtamies gatavi kaut ko darīt pēc tam, kad jau esam to izdarījuši. Arī es sajutu, ka esmu gatava tulkot šo darbu pēc tam, kad biju iztulkojusi (iesmejas). Un kāds ir jūsu ceļš uz filozofiju?
18
Jūs aizskārāt ļoti jūtīgu tēmu. Sākot tulkot, mani, protams, ļoti interesēja, ko paši spāņi domā par šo autoru, kā viņi viņu uztver. Un es biju pārsteigta – ļoti daudzi, arī intelektuālās sfēras pārstāvji, man teica: “Bet viņš taču nav filozofs!” Jā, rakstnieks, publicists, bet ne filozofs. Tam, ka liela spāņu sabiedrības daļa Ortegu neuztver kā filozofu, varētu būt dažādi iemesli. Piemēram, kā viņš savulaik pasniegts skolās. Varbūt ļoti daudzi šo autoru nemaz īsti nav lasījuši. Atgriežoties pie jūsu jautājuma, varētu teikt, ka Ortegas rakstīšanas veids ir barokāls – kādā vietā viņš pats lieto šo apzīmējumu.
