3 minute read

RADĪŠANAS VĒSTURE KVADRICIKLU

Kvadriciklu vēsturi var interpretēt dažādi. Ja kvadriciklu aplūko kā motocikla un automašīnas hibrīdu, tad par kvadricikliem daļēji var uzskatīt pat pirmos motorizētos XIX gadsimta ratus, tomēr diezin vai tāda klasifikācija būs pilnīgi pareiza. Taču, ja no šodienas viedokļa kvadriciklu aplūkojam kā motovisurgājēju, tad šī klase radās 1970. gadu sākumā un izveidojās līdz 1985. gada vidum.

jautājumu ziņā. Jau diezgan ilgu laiku tika veikti mēģinājumi apvienot vienu ar otru, un tieši tā savulaik parādījās motocikli ar blakusvāģi, motorikšas un cita tamlīdzīga tehnika.

Par mūsdienu kvadriciklu klases pamatlicēju pieņemts uzskatīt triciklu Honda US90. Kādu laiku pēc debijas aparāts kļuva ļoti populārs. Viens no mārketinga paņēmieniem, kas veicināja popularitāti, bija kino. Fotoattēlā slavenais aktieris Šons Konerijs Džeimsa Bonda lomā uz tricikla Honda US90 – tas ir kadrs no 1971. gada filmas “Dimanti ir mūžīgi” (Diamonds Are Forever).

Ir tāds joks: “Automašīna ir laba lieta, bet motocikls ir lētāks.” Zināmu šī apgalvojuma pamatotību apliecina situācija reģionos ar ne visai augstu iedzīvotāju ienākumu līmeni (dažas Āzijas valstis, Indija utt.), kur ļoti izplatīta ir visu veidu mototehnika. Pateicoties samērā zemas cenas un manevrēšanas priekšrocībām, motocikls vai mopēds neizbēgami zaudē automašīnai stabilitātes, kravnesības un citu praktisku

Tomēr motocikli un citi tamlīdzīgi transportlīdzekļi ir ne tikai lētāks pārvietošanās līdzeklis, bet arī tehnika izklaidei. Tiek uzskatīts, ka mūsdienu kvadriciklu priekštecis ir tricikls Honda US90. Daudzos avotos teikts, ka šis aparāts tika izveidots 1970. gadu naftas krīzes laikos kā mēģinājums apvienot motocikla lētumu un automašīnas praktiskumu, tomēr gluži tā tas nav. Pietiek tikai uzmest skatienu Honda US90, lai saprastu, ka tas nepavisam nav mēģinājums atrast budžeta kompromisu.

Triciklu US90 sāka izstrādāt 1967. gadā, reaģējot uz Honda amerikāņu dīleru pieprasījumu. Problēmas būtība bija tāda, ka starpsezonā motociklu pārdošanas apjomi kritās, un bija jāizdomā kaut kas, ko šajā periodā varētu piedāvāt potenciālajiem pircējiem. Turklāt klienti interesējās par kaut kādu tehniku “just for fan”, bet kas būtu praktiskāka par motociklu. Amerikā šādus transportlīdzekļus sauc arī par “Recreation Vehicle” – atpūtas tehniku. Honda reaģēja uz dīleru pieprasījumu, bet ieceri realizēt dzīvē apņēmās inženieris Osamu Takeuči.

Izstrādātājs izskatīja daudzus variantus, pirms izvēlējās trīsriteņu konstrukciju ar zemspiediena balonu riepām no amfībijas visurgājēja. Aparāts tika iedarbināts ar viena cilindra 70 kubu Honda ST70 dzinēju ar tikai 6 ZS jaudu. Pārnesumkārba bija automātiska, 4 pakāpju. Maksimālais ātrums bija aptuveni 30 jūdzes stundā (50 km/h). Vēlāk triciklu sāka komplektēt ar nedaudz jaudīgāku 90 kubikcentimetru dzinēju.

Pirmais paraugs tika prezentēts 1970. gadā, taču publika sākumā jaunumu nenovērtēja. Triciklu piedāvāja fermeriem, bet arī viņiem aparāts neinteresēja. Projektam draudēja izgāšanās, taču situāciju glāba turīgo Kalifornijas iedzīvotāju interese, kuri meklēja “Recreation Vehicle”, lai pārvietotos pa pludmalēm. Šiem apstākļiem tricikls Honda US90 izrādījās ideāls transportlīdzeklis – kompakts, viegls, manevrējams, un ar augstu pārgājību, pateicoties zemspiediena riepām. Pēc kāda laika tricikls kļuva populārs ne tikai Kalifornijas iedzīvotāju vidū, un pārdošanas apjomi strauji sāka augt.

Šai transportlīdzekļu klasei uzņēmums Honda pat patentēja apzīmējumu АТС ‒ All Terrain Cycle, kas drīz kļuva par sugasvārdu, bet vēlāk kļuva par mūsdienās zināmo ATV ‒All Terain Vehicle. Piedzīvojot vairākas modernizācijas un četras paaudžu maiņas, Honda US90 tika ražots līdz 1986. gadam. Acīmredzamos Honda US90 panākumus pamanīja citi ražo- tāji, kas sāka ražot analogus. Piemēram, 1980. gadā Yamaha prezentēja

Tirgus likums: daudzi vēlas atkārtot labu ideju. Redzot Honda US90 tricikla panākumus, savus analogus prezentēja citi ražotāji. Fotoattēlā − Kawasaki KLT 200 (1981. gads) un Yamaha Tri Moto (YT125) – 1986. gada izlaidums.

125 kubu triciklu YT125, bet 1981. gadā debitēja Kawasaki KLT 200. Līdzīgu tehniku sāka ražot arī Arctic Cat, Polaris un citi uzņēmumi.

Neapšaubāmi, tricikls ir stabilāks par motociklu, taču tas dod maldīgu stabilitātes sajūtu, kuras ziņā trīsriteņu tehnika tomēr piekāpjas četru riteņu tehnikai. 1982. gadā Suzuki inženieris

Aki Goto modificēja tricikla ALT125 priekšējo balstiekārtu, priekšpusē viena riteņa vietā uzstādot divus riteņus. Jaunums labi sevi parādīja gaitizmēģinājumos, un drīz vien izstrādājumu sāka ražot sērijveidā – tā parādījās pirmais četru riteņu motovisurgājējs Suzuki QuadRunner LT125. Šim aparātam vēl bija tikai aizmugurējā piedziņa, bet pionieris pilnpiedziņas ieviešanā motovisurgājējiem atkal bija Honda. 1985. gadā debitēja modelis Honda FourTrax TRX350 4×4. Dzinējam bija eļļas radiators, bet transmisijā tika izmantots paaugstinātas berzes diferenciālis.

Atbildot uz to, Yamaha laida klajā pilnpiedziņas motovisurgājēju Big Bear 350 ATV ar četrtaktu 350 kubikcentimetru dzinēju, pazeminātu transmisijas rindu, diferenciāļu bloķēšanu, kardāna piedziņu un atpakaļgaitu, kā arī hidrauliskām bremzēm. Vēlāk tamlīdzīgi modeļi parādījās arī citu ražotāju klāstā. 1980. gadu vidu faktiski var uzskatīt par to kvadriciklu dzimšanas periodu, pie kuriem mēs esam pieraduši mūsdienās.

Laika gaitā kvadricikli kļuva arvien jaudīgāki un tehniski pilnveidotāki, bet 2010. gados populārs kļuva vēl viens virziens – virsbūves kvadricikli, kur vadītājs un pasažieris tie izvietoti kā automobilī. Šīs klases motovisurgājēji sākumā ieguva nosaukumu SSV (side-by-side vehicle), taču vēlāk ikdienā vairāk iesakņojās saīsinājums UTV (Utility Task Vehicle).

Pasaulē pirmais sērijveida pilnpiedziņas kvadricikls Honda FourTrax TRX350 4×4 tika prezentēts 1985. gadā. Drīz pēc tam analogus modeļus sāka ražot arī citi ražotāji. Faktiski tieši kopš 1980. gadu vidus kvadricikli kļuva tādi, kādus mēs esam pieraduši tos redzēt mūsdienās.

Mūsdienās ir daudz kvadriciklu veidu. Atbilstoši pašreizējai ekoloģijas tendencei arvien biežāk sastopami elektriskie modeļi – gan ATV, gan arī UTV. Pateicoties savai daudzfunkcionalitātei, kompaktumam un augstajai pārgājībai, sākotnēji atpūtai radītie kvadricikli bieži vien tiek praktiski izmantoti dažādās saimnieciskās darbības sfērās. Apvienojot automašīnu un motociklu priekšrocības, kvadricikli turpina pilnveidoties, un to tālākais attīstības ceļš solās būt interesants.

This article is from: