gadus senākiem notikumiem Lielbritānijā.

1897. gadā britu izgudrotājs, rūpnieks un uzņēmējs Herberts Fruds radīja revolūciju berzes industrijā, bremžu kluču uzlikām pievienojot azbestu. Līdz tam uzliku ražošanai tika izmantota cieta austā kokvilna, kas piesūcināta ar dabiskiem sveķiem. Fruda dibinātais uzņēmums tika nodēvēts par Ferodo. 1910. gadā Ežjens Bjussons, iegādājoties patentu, kļuva par Ferodo ekskluzīvo pārstāvi Francijā, bet 1923. gadā viņš izveidoja uzņēmumu Société anonyme française du Ferodo (SAFF) un Sanuā atvēra rūpnīcu produkcijas ražošanai saskaņā ar Ferodo licenci.

Aktīva attīstība

1927. gadā uzņēmums SAFF pārņēma azbesta rūpnīcu Kondē (Normandija). 1928. gadā tas apvienojās ar La Plastose – fenola sveķu un formēšanas pulveru piegādātāju, kuram bija trīs fabrikas. Tādējādi SAFF kļūst par gandrīz pilna cikla ražotāju. 1932. gadā bremžu klučiem un sajūga diskiem tika pievienoti arī saskaņā ar Fichtel und Sachs licenci ražoti sajūga komplekti, bet vēlāk tika iegādāti ZF Sachs, BorgWarner un Daimler Motor Company patenti sajūgu ražošanai.

1934. gadā SAFF iegādājās savu konkurentu Flertex, bet līdz 1938. gadam uzņēmumam bija jau piecas rūpnīcas, kurās strādāja 1500 cilvēku. 1930. gadu beigu reklāmas materiālos uzņēmums paziņoja, ka tam pieder 90%

Francijas automašīnu berzes uzliku tirgus un papildus jau minētajiem sajūgiem un bremžu diskiem tas ražo arī rūpnieciskos blīvējumus, formēšanas pulverus, sveķus, izolatorus un dažādus azbesta izstrādājumus.

Otrais pasaules karš deva nopietnu triecienu uzņēmumam – daļa ražošanas jaudu tika iznīcināta, taču atjaunoties izdevās samērā ātri. Vispirms Normandijā sāka ražot berzes uzlikas, bet pēc kāda laika Amjēnā darbu sāka sajūgu ražošanas fabrika.

Koncerna veidošanās

1950.–1960. gados Eiropā strauji attīstījās vieglo automašīnu ražošana. Uz šī fona arī SAFF vadība nolēma paplašināt biznesu un darbības jomu. Uzņēmums sāka iegādāties komponentu ražotājus, kuriem bieži vien nepietika līdzekļu un iespēju, lai nokļūtu uz autoražotāju konveijeriem. Pirmais šāda veida ieguvums 1962. gadā bija automobiļu ventilācijas, apsildes un kondicionēšanas sistēmu ražotājs SOFICA (Société de

Fabrication Industrielle de Chauffage et d’Aération). Tas nozīmēja, ka SAFF tagad bija ne tikai vēl viena rūpnīca, bet arī jauns pētniecības centrs, kas aprīkots tostarp arī ar aerodinamisko cauruli.

1971. gadā tika pabeigts 1919. gadā dibinātā uzņēmuma SEV Marchal – viena no Eiropas līderiem lukturu un elektroiekārtu ražošanā – iegādes darījums. Marchal lukturi, miglas lukturi un aizdedzes sveces pelnīti ieguvušas labu reputāciju jau kopš 1920. gadiem, tostarp pateicoties daudzām uzvarām Montekarlo, Parīzes–Nicas un Lemānas 24 stundu ralliju trasēs. Tajos gados Marchal galvenais konkurents bija Cibié zīmols. 1978. gadā SAFF pievienojās arī uzņēmumu grupa Cibié Paris-Rhône. Pēc kāda laika agrāk dažādu uzņēmumu inženieru kopdarba rezultāts bija pasaulē pirmie lukturi ar sarežģītu datorā izstrādātu atstarotāju formu. Pirmo reizi tādi priekšējie lukturi parādījās Citroën XM, bet vēlāk tie kļuva par autoindustrijas standartu.

SAFF rūpnīcas cehs 1930. gados. Uzņēmums tolaik viens no pirmajiem sāka domāt par komponentu standartizāciju.

Jauns nosaukums

esmu vesels” vai “man viss ir kārtībā”. Uzņēmuma biznesa stāvoklis pilnībā atbilda jaunajam pozitīvajam un dzīvi apliecinošajam nosaukumam – 1980. gados koncerns uzsāka savu ražošanu ASV un Meksikā, Dienvidkorejā,

Reklāmas prospekts Cibié – zīmolam, kas tika iekļauts Valeo koncerna sastāvā. Ja ieskatās, tad var atrast arī Valeo logotipu.

Turcijā un Tunisijā. Vienlaikus tika atvērtas pārstāvniecības Spānijā, Vācijā, Brazīlijā un Japānā.

Vēl viens nozīmīgs Valeo ieguvums 1984. gadā bija uzņēmumu grupa Ducellier – starteru, ģeneratoru un aizdedzes sistēmu ražotājs. Starp citu, tieši Ducellier ģeneratorus konveijerā uzstādīja slavenajam DeLorean DMC12. Turklāt pats 1830. gadā dibinātais uzņēmums bija viens no pionieriem elektriskā apgaismojuma ieviešanas jomā – Ducellier lukturi tika uzstādīti tolaik populārajiem automobiļiem Panhard un De Dion-Bouton.

XX gadsimta pirmās puses laikā Ducellier grupā tika iekļauti tādi uzņēmumi kā SA Cothias Alloys, Zenith Apparatus, Magnetos, Bleriot PHI (dinamomašīnas, starteri un projektori), kā arī Gravereaux-Brassac – šis uzņēmums bija viens no pirmajiem, kas sāka izstrādāt šķidrumdzeses sistēmas ar ūdenssūkņiem. Gravereaux-Brassac bizness sākās jau pirms Pirmā pasaules kara un turpinājās tā laikā – uzņēmums izstrādāja dzesēšanas sistēmas aviācijas dzinējiem Hispano-Suiza.

Transmisija Ferrari

Līdz 1980. gadu vidum pieredze daudzās darbības jomās ļāva Valeo laist tirgū revolucionāru produktu – pusautomātisko transmisiju, kas bija mehāniskā kārba ar elektroniski vadāmu aktuatoru. Jaunumu testēja Lancia

WRC komanda, rezultāti izrādījās labi. 1989. gadā kārba tika uzstādīta vienam pēc pasūtījuma izgatavotam Ferrari F40.

Pēc dažiem gadiem Valeo pusautomātiskā transmisija sērijveidā parādījās modelim Ferrari Mondial T. Atsauksmes par kārbu pārsvarā bija pozitīvas, un saskaņā ar vienu no versijām tieši pēc šī notikuma Ferrari sāka pilnībā atteikties no mehāniskajām transmisijām. Aptuveni tai pašā laikā, 1980. gadu sākumā – 1990. gadu beigās, Parīzes piepilsētā Valeo atvēra elektronisko sistēmu un apgaismoju- ma sistēmu zinātniskās pētniecības centru. Sāka darboties pārstāvniecības Ķīnā, Polijā, Čehijā un Indijā.

Pēc kāda laika Neiman, TT Industries un Labinal zīmolu iegāde padarīja Valeo par vienu no galvenajiem spēlētājiem pasaules elektronisko sistēmu tirgū. 2000. gadu sākumā Valeo jau ieņēma līderpozīcijas parkošanās asistentu ar ultraskaņas devējiem un apzīmējuma kontroles sistēmu jomā, kā arī demonstrēja savu “Start Stop” sistēmas vīziju un veicina tās ieviešanu sērijveida automašīnu konstrukcijā. Turpinot paplašināt biznesu, Valeo iegādājas uzņēmumu Johnson Controls – transmisijas darbības optimizācijas jomas ekspertu. Nākamais ieguvums – Japānas uzņēmums Niles – ieveda Valeo nozīmīgu spēlētāju lokā salonu furnitūras (rokturu, pogu utt.) tirgū.

Mūsdienās Valeo ir transnacionāla korporācija ar filiālēm visā pasaulē. 33 valstīs 186 ražotnēs, kā arī 21 pētniecības centrā un 38 izstrādes centros strādā aptuveni 114 000 cilvēku. Gada apgrozījums pārsniedz 20 mljrd. eiro.

Šodien Valeo ir viens no pasaulē lielākajiem plaša komponentu klāsta ražotājiem. Vairāk nekā 80% ražotās produkcijas tiek piegādāta vadošo autoražotāju konveijeriem. Turklāt produkcija, kas tiek piegādāta neatkarīgajam rezerves daļu tirgum, tiek ražota saskaņā ar analoģiskām specifikācijām tajās pašās ražošanas līnijās, un tas nozīmē, ka tai ir identiska kvalitāte. Sīkāka informācija par interesantiem uzņēmuma vēstures faktiem, pašreizējā sortimenta apraksts, kā arī tiešsaistes katalogs ir pieejams www.valeo.com